Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2697(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0676/2015

Iesniegtie teksti :

B8-0676/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 09/07/2015 - 12.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0269

Pieņemtie teksti
PDF 436kWORD 134k
Ceturtdiena, 2015. gada 9. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Drošības programma
P8_TA(2015)0269B8-0676/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcija par Eiropas Drošības programmu (2015/2697(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3.,6., 7. un 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 16., 20., 67., 68., 70.-72., 75., 82.-87. un 88. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 6., 7., 8., 10. panta 1. punktu, 11., 12., 21., 47.-50., 52. un 53. pantu,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK), Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Ministru komitejas, cilvēktiesību komisāra un Venēcijas komisijas konvencijas, ieteikumus, rezolūcijas un ziņojumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. aprīļa paziņojumu par Eiropas Drošības programmu (COM(2015)0185),

–  ņemot vērā Komisijas stratēģiju Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā (COM(2010)0573) un darbības pamatnostādnes attiecībā uz pamattiesību ņemšanu vērā ietekmes novērtējumos (SEC(2011)0567),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 8. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C-293/12 un C-594/12, ar ko pasludina par spēkā neesošu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu,

–  ņemot vērā 2014. gada 16. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 14. decembra rezolūciju par ES pretterorisma politiku — galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi(2),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā (2012. gads)(3),

–  ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā(4),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. decembra rezolūciju par Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģijas atjaunošanu(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. februāra rezolūciju par terorisma apkarošanas pasākumiem(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa plenārsēdē notikušās debates par Eiropas Drošības programmu,

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par Eiropas Drošības stratēģiju (O-000064/2015 – B8-0566/2015 un O-000065/2015 – B8-0567/2015),

–  ņemot vēra Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Savienības iekšējās drošības apdraudējumi ir kļuvuši sarežģītāki, tā kā tiem ir hibrīda raksturs un tie ir asimetriski nekonvencionāli, starptautiski, dinamiski un grūti paredzami, tā kā tie pārsniedz ikvienas atsevišķas dalībvalsts spēju, un tā kā to dēļ vairāk kā jebkad agrāk ES ir jānodrošina saskanīga, visaptveroša, daudzlīmeņu un koordinēta reakcija, kurā pilnībā būtu ņemta vērā pamattiesību ievērošana;

B.  tā kā ES drošības politikas attīstīšana ir kopīgs uzdevums, kas jāveic visām dalībvalstīm, ES iestādēm un aģentūrām, pilsoniskajai sabiedrībai un tiesībaizsardzības iestādēm, koordinējot un saskaņojot pūliņus, lai sasniegtu kopīgu mērķi, un kura pamatā ir tiesiskas valsts princips un pamattiesību ievērošana; tā kā nolūkā sasniegt apmierinošu iznākumu, šo kopējo mērķu un prioritāšu konkrētā īstenošana būtu jāsaista ar precīzu kompetenču dalījumu starp ES līmeni un valstu līmeni, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, un ar spēcīgu un efektīvu parlamentāro un tiesu iestāžu īstenoto kontroli;

C.  tā kā LES 4. panta 2. punktā noteiktā valsts drošības izņēmumu nevar izmantot, lai valsts drošības aģentūras varētu pārkāpt citu dalībvalstu intereses, tostarp ekonomiskās intereses, citu dalībvalstu pilsoņu un iedzīvotāju tiesības un Eiropas Savienības un trešo valstu tiesību aktus un politikas nostādnes plašākā mērogā;

D.  tā kā būtu jāpievērš uzmanība vajadzībai saprast daudzos Eiropas un universālo normu un vērtību pārkāpumus, ņemot vērā iekšējās un ārējās drošības sadarbību pēc 9/11;

E.  tā kā brīvība, drošība un tiesiskums ir mērķi, kas ir jāīsteno paralēli; tā kā nolūkā nodrošināt brīvību un tiesiskumu, īstenojot drošības pasākumus, vienmēr ir jāievēro demokrātija, tiesiskas valsts princips un pamattiesības, piemērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principu, un tā kā tie būtu pienācīgi jākontrolē demokrātijas iestādēm un par tiem jāsniedz atskaites; tā kā Eiropas Drošības programmā nav pietiekami ņemta vērā tiesiskuma un profilakses dimensija;

F.  tā kā virkne noziedzības pamatcēloņu, piemēram, pieaugošā nevienlīdzība, nabadzība, rasu un ksenofobiskā vardarbība un naida noziegumi nevar tikt risināta tikai ar drošības pasākumu palīdzību, bet gan minētās parādības ir jānovērš plašākas politikas ietvaros, tostarp uzlabotas sociālās, nodarbinātības, izglītības, kultūras un ārējās politikas ietvaros;

G.  tā kā Eiropas Drošības programmas profilakses aspekts ir īpaši būtisks laikposmā, kad pieaug ekonomiskā un sociālā netaisnība, kas kaitē sociālajai saskaņai un pamattiesību un publiskās brīvības efektivitātei; tā kā šādu profilakses politikas nostādņu svarīgam elementam, no vienas puses, vajadzētu būt ieslodzījumu aizstājošiem pasākumiem un reintegrācijas pasākumiem, no otras puses;

H.  tā kā, beidzoties Līgumiem pievienotajā 36. protokolā paredzētajam pārejas periodam, Komisija un Eiropas Savienības Tiesa ir ieguvusi pilnas tiesības attiecībā uz agrākā trešā pīlāra instrumentiem, demokrātisko un pamattiesību pārskatatbildību attiecinot arī uz noteiktajiem pasākumiem, kas ir bijuši svarīgi, veidojot brīvības, drošības un tiesiskuma zonu;

I.  tā kā kibernoziedzība un kiberveicināta noziedzība ietekmē ES iedzīvotājus, Eiropas Savienības iekšējo tirgu un intelektuālo īpašumu, un pārticību; tā kā, piemēram, robottīkls kā viens no kibernoziedzības veidiem ietekmē miljoniem datoru un tūkstošiem mērķu vienlaikus;

J.  tā kā iekšējās un ārējās drošības robežas aizvien vairāk zaudē kontrastainumu, kā rezultātā dalībvalstīm ir jāsadarbojas ciešāk un jākoordinē sava darbība vairāk, lai panāktu visaptverošu daudzdimensionālu pieeju;

K.  tā kā svarīgai Drošības programmas daļai vajadzētu būt tam, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta visu terorismā un noziegumos cietušo personu atbalstam un aizsardzībai visā ES,

1.  pieņem zināšanai Komisijas ierosināto Eiropas Drošības programmu 2015.-2020. gadam un tajā noteiktās prioritātes uzskata, ka, ņemot vērā problēmas, ar kurām patlaban saskaras Savienība, terorisms, vardarbīgs ekstrēmisms, pārrobežu organizētā noziedzība un kibernoziedzība, ir visnopietnākie draudi, attiecībā uz kuriem ir nepieciešama saskaņota rīcība valsts, ES un globālā mērogā; norāda, ka Programmai vajadzētu būt izstrādātai elastīgi, lai tā varētu reaģēt uz nākotnē iespējamiem jauniem izaicinājumiem;

2.  atkārto vajadzību noziedzības pamatiemeslus novērst arī turpmāk, tostarp nevienlīdzību, nabadzību un diskrimināciju; turklāt uzsver vajadzību nodrošināt atbilstošus resursus sociālajiem darbiniekiem, pašvaldību un valsts policistiem un tiesu amatpersonām, kuru budžets dažās dalībvalstīs ir ievērojami samazināts;

3.  prasa nodrošināt pareizu līdzsvaru starp profilakses politiku un represīviem pasākumiem, lai aizsargātu brīvību, drošību un tiesiskumu; uzsver, ka drošības pasākumi vienmēr būtu jāveic saskaņā ar tiesiskas valsts principu un pamattiesību aizsardzību, piemēram, tiesību uz privātumu un datu aizsardzību, vārda brīvību un biedrošanās brīvību aizsardzību un tiesību aktos paredzētās kārtības ievērošanu; tāpēc aicina Komisiju, īstenojot Eiropas Drošības programmu, pienācīgi ņemt vērā neseno Eiropas Savienības Tiesas spriedumu par Datu saglabāšanas direktīvu (spriedums apvienotajās lietās C-293/12 un C-594/12), kurā ir prasīts pieņemt visus instrumentus, kas nodrošina atbilstību proporcionalitātes, nepieciešamības un tiesiskuma principam un satur atbilstošās aizsardzības garantijas par pārskatatbildību un tiesību aizsardzības līdzekļiem tiesā; pieprasa, lai Komisija pilnībā novērtētu sprieduma ietekmi uz visiem instrumentiem, kuros ir reglamentēta datu saglabāšana tiesībaizsardzības nolūkā;

4.  atgādina, ka, lai Eiropas Savienība kļūtu par pamattiesību solīdu aizstāvi gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, sava drošības politika, cīņa pret terorismu un cīņa pret organizēto noziedzību, un tās partnerība ar trešām valstīm drošības jomā tai ir jābalsta uz visaptverošu pieeju, kas integrētu visus faktorus, kuru dēļ cilvēki iesaistās terorismā vai organizētajā noziedzībā, un tādējādi aptvertu ekonomiskās un sociālās politikas nostādnes, kas ir izstrādātas un īstenotas, pilnībā ievērojot pamattiesības, un ko kontrolētu tiesas un demokrātijas institūcijas un izvērtētu padziļināti;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi Programmu balstīt uz tiesiskas valsts un pamattiesību pilnīgas ievērošanas principu, kas būtu jāgarantē, pienācīgi īstenojot tiesu kontroli, nodrošinot lielāku pārredzamību, pārskatatbildību un demokrātisko kontroli, labāk piemērojot un īstenojot spēkā esošos tiesību instrumentus, panākot vienotāku starpiestāžu un starpnozaru pieeju un izveidojot ciešāku saikni ar drošības iekšējo un ārējo dimensiju; aicina Komisiju un Padomi, īstenojot Programmu, stingri ievērot šos principus; norāda, ka Parlaments šos principus padarīs par galvenajiem Programmas īstenošanas uzraudzības principiem;

6.  atzinīgi vērtē īpašo uzmanību, kas Programmā pievērsta pamattiesībām, un jo īpaši atzinīgi vērtē Komisijas apņēmību stingri novērtēt visus tajā ierosinātos drošības pasākumus, ne tikai vērtējot šo pasākumu lietderību no tās mērķu sasniegšanas viedokļa, bet arī no atbilstības pamattiesībām viedokļa; uzsver vajadzību Komisijai tās novērtēšanā iesaistīt visas attiecīgās struktūras un aģentūras, un jo īpaši ES Pamattiesību aģentūru, Eiropas Datu aizsardzības uzraugu, Eiropolu un Eurojust; lūdz Komisijai sniegt visu informāciju un dokumentus par šo novērtējumu, lai Parlaments varētu efektīvi veikt demokrātisko kontroli;

7.  šajā sakarībā atgādina par tādu pasākumu nosodījumu, kas izraisīja nevainīgu cilvēku personas datu plašo, sistēmisko un visaptverošo vākšanu, jo īpaši, ņemot vērā tās iespējami smagās sekas uz tiesībām uz taisnīgu tiesu, diskriminācijas aizliegumu, privātumu un datu aizsardzību, preses, domas un vārda brīvību un pulcēšanās un biedrošanās brīvību, un radīja lielas iespējas no politiskajiem pretiniekiem iegūto informāciju izmantot ļaunprātīgi; pauž nopietnas bažas par masu uzraudzības pasākumu lietderību, jo bieži vien tie „tīklu izmetˮ pārāk plaši un tādēļ virspusē nonāk pārāk daudz maldīgu pozitīvo un negatīvo elementu; brīdina par masu uzraudzības bīstamību, jo tā padara mazāk svarīgu nepieciešamību investēt, iespējams, lētākos, efektīvākos un mazāk traucējošos kontroles pasākumos;

8.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visos drošību reglamentējošajos tiesību aktos tiktu ievērotas bērna intereses;

9.  konstatē, ka ES nav vienojusies par jēdziena „valsts drošībaˮ nozīmi, ES tiesību aktos radot nedefinētu regulējumu, kurā tiek lietots jēdziens „valsts drošībaˮ;

10.  uzskata, ka nolūkā iedzīvotājos viest lielāku uzticību drošības politikas nostādnēs, ES iestādēm un aģentūrām, un dalībvalstīm būtu, īstenojot politikas izstrādes un īstenošanas procesu, jānodrošina pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātiskā kontrole; atzinīgi vērtē Komisijas ieceri Parlamentam un Padomei regulāri iesniegt atjauninātu informāciju par Programmas īstenošanu; atkārto savu nodomu rīkot regulāru uzraudzību, sadarbojoties ar valstu parlamentiem, par Programmas pienācīgu īstenošanu un virzību; ar interesi konstatē Komisijas priekšlikumu izveidot ES Drošības konsultatīvo forumu; prasa, lai šajā forumā tiktu nodrošināta visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzsvarota pārstāvība, un cer saņemt lielāku apjomu informācijas par to, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu precīzo lomu, uzdevumu, delegāciju sastāvu un pilnvarām un dalību tajā;

11.  uzsver vajadzību uzlabot demokrātisko un tiesas iestāžu īstenoto kontroli pār dalībvalstu izlūkdienestiem; konstatē, ka Parlamentam, Tiesai un Ombudam nav pietiekošu pilnvaru efektīvi veikt Eiropas drošības politikas nostādņu kontroli;

12.  aicina Komisiju un Padomi pēc iespējas ātrāk izstrādāt ceļvedi vai līdzīgu mehānismu, lai nodrošinātu Programmas efektīvu un funkcionālo īstenošanu, iesniegt to Parlamentam un sākt tā īstenošanu tuvāko sešu mēnešu laikā; uzskata, ka ES politikas cikliskā pieeja (identificējot un novērtējot kopīgos draudus un vājos punktus, nospraužot politiskās prioritātes un izstrādājot stratēģiskos un operatīvos plānus, efektīvi īstenojot ar precīzi noteiktiem atbildīgajiem, grafiku un mērķiem un veicot izvērtējumu) varētu panākt nepieciešamo Programmas īstenošanas saskanību un pēctecību, ja politisko prioritāšu un stratēģisko mērķu izvirzīšanā tiek pienācīgi iesaistīts Parlaments; cer šos jautājumus apspriest ar Komisiju un Pastāvīgo komiteju operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos (COSI) arī turpmāk;

13.  atzinīgi vērtē Programmas pamatā esošo principu vispirms pilnībā piemērot un īstenot spēkā esošos drošības jomu reglamentējošos tiesību aktus, nevis ierosināt jaunus; atkārto vajadzību pēc ātrākas un efektīvākas nozīmīgo datu un informācijas apmaiņas, vienlaikus īstenojot atbilstošas datu un privātuma aizsardzības garantijas; tomēr pauž nožēlu par to, ka, neskatoties uz daudziem Parlamenta aicinājumiem, joprojām nav veikts šā brīža ES instrumentu efektivitātes izvērtējums, tostarp, ņemot vērā jaunos drošības draudus, ar kuriem saskaras ES, un atlikušo trūkumu izvērtējums; uzskata, ka šāds izvērtējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu to, ka Eiropas drošības politika ir efektīva, vajadzīga, samērīga, saskanīga un visaptveroša; aicina Komisiju prioritārā kārtā veikt šādu funkcionālo izvērtējumu par šā brīža ES instrumentiem, resursiem un finansējumu iekšējās drošības jomā, jo tas ir paredzēts Programmas īstenošanas ceļvedī; atkārtoti aicina Padomi un Komisiju visaptveroši izvērtēt pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā iekšējās drošības jomā īstenoto pasākumu īstenošanu, izmantojot LESD 70. pantā paredzēto procedūru;

14.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzmanību ir pievērsusi robežpārvaldībai, kas ir svarīgs pārrobežu noziedzības un terorisma profilakses aspekts; uzsver, ka ES robežu drošība būtu jāpastiprina, īstenojot regulāras pārabudes, izmantojot izveidotās datubāzes, piemēram, SIS; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos iesniegt savu pārskatīto priekšlikumu par viedrobežu līdz 2016. gada sākumam;

15.  atbalsta Komisijas aicinājumu piemērot vienotāku starpiestāžu un starpnozaru pieeju un atbalsta ierosinātos pasākumus, ar kuriem uzlabo informācijas apmaiņu un apmaiņu ar paraugpraksi un pastiprina operatīvo sadarbību dalībvalstu starpā un ar ES aģentūrām; atkārtoti prasa, lai vairāk tiktu izmantoti patlabanējie instrumenti un tādas datubāzes kā SIS un ECRIS un kopīgas izmeklēšanas grupas; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, ar kuriem paātrina aģentūru kopīgi veicamo darbu pabeigšanu; konstatē ar nožēlu, ka Programmā nav paredzēts pietiekami liels tādu konkrētu pasākumu skaits, kas stiprinātu tiesiskuma dimensiju; prasa nodrošināt tiesiskās sadarbības krimināllietās visu aspektu integrāciju un turpmāku pilnveidi, tostarp stiprinot aizdomās turēto un apsūdzēto personu, upuru un liecinieku tiesības un uzlabojot spēkā esošo ES savstarpējās atzīšanas instrumentu īstenošanu;

16.  pilnībā atbalsta Komisijas prioritāri izvirzīto uzdevumu palīdzēt dalībvalstīm vairot savstarpējo uzticēšanos, pilnībā izmantot esošos informācijas apmaiņas instrumentus un veicināt kompetento iestāžu pārrobežu operatīvo sadarbību; uzsver šādas pārrobežu operatīvās sadarbības svarīgumu, jo īpaši pierobežas reģionos;

17.  aicina Komisiju ātri iesniegt likumdošanas priekšlikumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II)(7) izveidi, darbību un izmantošanu, lai harmonizētu brīdinājuma kritērijus un obligātā kārtā brīdinātu par notiesātām personām vai personām, kas tiek turētas aizdomās par terorismu;

18.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par to, ka jānovērtē Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmas (EPRIS) nepieciešamība un iespējamā pievienotā vērtība, lai atvieglotu pārrobežu piekļuvi valstu policijas reģistros iekļautajai informācijai, un pilnībā atbalsta dalībvalstu grupas pilotprojektu, kas plānots, lai izveidotu mehānismus, kuri nodrošinās automātisku pārrobežu meklēšanu valstu norādēs, pamatojoties uz "rezultāts ir / rezultāta nav" sistēmu; uzsver, ka pārrobežu piekļuve informācijai ir svarīga, jo īpaši pierobežas reģionos;

19.  uzsver kopējo izmeklēšanas grupu (KIG) nozīmi tādu īpašu gadījumu izmeklēšanā, kuriem ir pārrobežu raksturs, un aicina dalībvalstis izmantot šo veiksmīgo rīku daudz regulārāk; aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus par tādu tiesisko regulējumu, kas ļautu izveidot daļēji pastāvīgas vai pastāvīgas KIG regulāru apdraudējumu, piemēram, ar nelegālo narkotiku tirdzniecību, cilvēktirdzniecību un motociklistu bandām saistīto problēmu, risināšanai, jo īpaši pierobežas reģionos;

20.  pauž nožēlu par to, ka šāda noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšana un konfiscēšana vēl netiek sistemātiski izmantota visos attiecīgos pārrobežu gadījumos, un prasa pastiprināt dalībvalstu un Komisijas centienus šajā jomā;

21.  uzsver, ka trūkst demokrātiskas un tiesu iestāžu pārraudzības attiecībā uz pārrobežu sadarbību starp valstu izlūkošanas aģentūrām; pauž bažas par to, ka demokrātisko un tiesu iestāžu pārraudzību spēcīgi kavē noteikums par trešo personu piekļuvi dokumentiem;

22.  norāda, ka robežas starp ārējo un iekšējo drošību kļūst nenoteiktākas, un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nodrošināt drošības politikas iekšējās un ārējās dimensijas darbu tandēmā; aicina Komisiju un dalībvalstis regulāri novērtēt programmas ietekmi uz ES ārējās drošības stratēģiju un otrādi, tostarp saistības ievērot un veicināt pamatbrīvības, pamattiesības, demokrātiskās vērtības un principus, kas ietverti starptautiskajās konvencijās un nolīgumos, ko tās ir ratificējušas vai parakstījušas; uzsver, ka jāturpina stiprināt saiknes, sinerģijas un saskaņotību starp programmu un stratēģiju, jo īpaši risinot problēmas saistībā ar jauniem, daudzveidīgiem un hibrīdiem apdraudējumiem, ar kuriem saskaras Eiropa, un vienlaikus ievērojot Savienības vērtības un pamattiesības; aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par visiem turpmākajiem pasākumiem, kuru mērķis ir pilnveidot saikni starp drošības politikas iekšējo un ārējo dimensiju, un par tās sadarbību ar trešām valstīm drošības jomā, lai Parlaments kopā ar valstu parlamentiem varētu īstenot demokrātiskās kontroles tiesības;

23.  uzsver nozīmi un aktualitāti, kāda ir PV/AP pašreiz veiktajai stratēģijas pārskatīšanai, kura viņai uzticēta ar Eiropadomes 2013. gada decembra lēmumu un kuras rezultātā būtu jāpieņem jauna Eiropas drošības stratēģija; plašā stratēģijā, kas ietver ārpolitikas un drošības politikas jautājumus, būtu jānosaka un jāizklāsta ES intereses, prioritātes, mērķi, pašreizējie un jaunie draudi, uzdevumi un iespējas, kā arī ES instrumenti un līdzekļi mērķu sasniegšanai;

24.  prasa sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut stingras cilvēktiesību klauzulas, jo īpaši nolīgumos par sadarbību drošības jomā ar Ziemeļāfrikas un Persijas līča reģiona valstīm; prasa pārskatīt sadarbību ar nedemokrātiskām valstīm, kurās netiek pietiekami ievērotas cilvēktiesības;

25.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi pievērsties bruņotu konfliktu, ekstrēmisma un nabadzības pamatcēloņiem trešās valstīs, jo šie cēloņi rada ar drošību saistītas problēmas ES; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus atbalstīt iekļaujošas, plurālistiskas un labi funkcionējošas valstis, kurās ir spēcīga un dzīvotspējīga pilsoniskā sabiedrība, kas var nodrošināt iedzīvotājiem brīvību, drošību, tiesiskumu un nodarbinātību;

26.  mudina PV/AP saskaņā ar Parlamenta 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu iesniegt kopējās nostājas projektu par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu(8);

27.  pauž atzinību par Komisijas steidzamo aicinājumu pabeigt darbu saistībā ar ES PDR direktīvas pieņemšanu; atgādina par tās apņemšanos pabeigt darbu līdz gada beigām; uzsver, ka PDR direktīvā būtu jāievēro pamattiesības un datu aizsardzības standarti, tostarp attiecīgā Tiesas judikatūra, un vienlaikus jānodrošina efektīvs ES līmeņa instruments; aicina Komisiju turpināt atbalstīt šo procesu, sniedzot jebkādus atbilstošus papildelementus, lai ES PDR direktīva būtu noderīga un samērīga; aicina visos turpmākajos priekšlikumos par jaunu instrumentu izveidi drošības jomā, piem., PDR, sistemātiski ietvert informācijas apmaiņas un dalībvalstu sadarbības mehānismus;

28.  piekrīt Komisijai, ka ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar apmācību, pētniecību un inovāciju, un Eiropas Policijas akadēmijas (CEPOL) svarīgo darbu šajā jomā; uzskata, ka tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām paredzētajām apmācības un apmaiņas programmām ir būtiska nozīme Eiropas tiesībaizsardzības kultūras un paraugprakses veicināšanā šajā jomā; uzskata, ka lielāki ieguldījumi ir nepieciešami pētniecībā un inovācijā, kas saistīta ar drošību, tostarp profilakses jomā;

29.  norāda, ka strauji mainīgajā drošības situācijā ir nepieciešama elastīga, pielāgoties spējīga un reaģējoša pieeja, tehnisko spēju attīstība un programmā noteikto prioritāro pasākumu pārskatīšana; šajā sakarībā norāda, ka varētu izmantot LESD 222. pantu, kurā noteikts, ka Eiropadomei regulāri jāizvērtē draudi Savienībai, tostarp pamatojoties uz esošajiem draudu izvērtējumiem, kurus veikušas dalībvalstis un Eiropols, un ka Eiropas Parlaments un valstu parlamenti ir jāinformē par izvērtējuma rezultātiem un papildu pasākumiem;

Terorisms

30.  atzinīgi vērtē programmā ietvertos pasākumus terorisma apkarošanai, teroristu finansēšanas problēmas risināšanai, cīņai pret apdraudējumu, ko izraisa tie ES valstspiederīgie un iedzīvotāji, kuri dodas uz ārvalstīm terorisma nolūkā (ārvalstu kaujinieki), un radikalizācijas novēršanai; atzīmē ierosinājumu Eiropolā izveidot jaunu struktūru — Eiropas Terorisma apkarošanas centru — un aicina Komisiju turpināt precizēt šīs struktūras konkrētās funkcijas, uzdevumus, pilnvaras un pārraudzību, jo īpaši ņemot vērā to, ka attiecīgajos līmeņos ir jānodrošina pienācīga demokrātiska un tiesu iestāžu pārraudzība, to panākot arī ar Eiropola mandāta pašreizējo pārskatīšanu; uzsver, ka pastiprināta informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm ir būtiska cīņā pret terorismu un ka šī apmaiņa būtu jāveic strukturētāk;

31.  nosoda jebkādu analīzi, kas rada neskaidrību par tādiem jēdzieniem kā terorisms, nedrošība, islāms un migranti;

32.  ņemot vērā nesenos teroristu uzbrukumus Briselē, Parīzē, Kopenhāgenā un Saint-Quentin-Fallavier, atgādina, ka ES steidzami labāk jānovērtē draudi ES drošībai un cīņā pret terorismu jākoncentrējas uz tūlītēji risināmiem prioritāriem uzdevumiem — nostiprināt ES robežu drošību, uzlabot spējas ziņošanai par interneta saturu, cīnīties pret nelegālu šaujamieroču tirdzniecību un uzlabot informācijas apmaiņu un operatīvo sadarbību starp valstu tiesībaizsardzības un izlūkošanas dienestiem;

33.  atgādina, ka cīņā pret teroristu tīkliem un organizētajiem noziedzīgajiem grupējumiem ir ārkārtīgi svarīgi izsekot un pārtraukt finanšu plūsmas, tostarp plūsmas, kurām neizmanto SWIFT sistēmu; atzinīgi vērtē centienus, kas īstenoti, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu līdzdalību Teroristu finansēšanas izsekošanas programmā (TFTP);

34.  uzsver, ka vietējā terorisma draudi ES sasniedz bīstami jaunus līmeņus, kopš islāma fundamentālisti savā kontrolē pārņēma teritorijas Sīrijā un Irākā, izvērsa visā pasaulē propagandas kampaņu par spēku apvienošanu ar džihādistiem un uzbrukumu veikšanu ES teritorijā;

35.  uzsver, ka centienos novērst ārvalstu kaujinieku radīto apdraudējumu un terorisma draudus kopumā ir jāizmanto daudzlīmeņu pieeja, ar ko visaptveroši varētu risināt tādus pamatfaktorus kā radikalizācija, sociālās kohēzijas un iekļautības veicināšana un reintegrācijas atvieglošana, popularizējot politisko un reliģisko iecietību, tiešsaistē paustās musināšanas uz terora aktiem analizēšana un pretpropagandas izvēršana, atturēšana izbraukt no valsts nolūkā pievienoties teroristu organizācijām, rekrutēšanas un iesaistīšanās bruņotos konfliktos novēršana, teroristu organizācijām un personām, kuras vēlas šādām organizācijām pievienoties, sniegtā finansiālā atbalsta pārtraukšana, attiecīgos gadījumos nodrošinot stingru saukšanu pie atbildības un sniedzot tiesībaizsardzības iestādēm piemērotus instrumentus, kas tām ļautu veikt savus pienākumus, pilnībā ievērojot pamattiesības;

36.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izstrādāt patiesu stratēģiju attiecībā uz kaujiniekiem no Eiropas un jo īpaši tiem, kas atgriežas no konflikta zonām, vēlas pamest teroristu organizācijas, kuras viņus ir savervējušas, un kas izrāda vēlmi integrēties sabiedrībā, — šāda stratēģija patlaban Drošības programmā nav iekļauta; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš situācijai, kādā atrodas gados jauni kaujinieki no Eiropas;

37.  atkārto savu apņemšanos nodrošināt atbildību par plašiem pamattiesību pārkāpumiem, kuri izdarīti, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu, jo īpaši saistībā ar CIP īstenotajām darbībām — ieslodzīto pārvešanu un nelikumīgu turēšanu ieslodzījumā Eiropas valstīs, un sākt atklātu un pārredzamu izmeklēšanu; prasa nodrošināt aizsardzību tām personām, kuras atklāj šādus pārkāpumus, piemēram, žurnālistiem un ziņotājiem;

Radikalizācija

38.  piekrīt, ka radikalizācijas novēršanai ir jābūt ES prioritātei; pauž nožēlu par to, ka programmā nav konkrētāku pasākumu, lai risinātu radikalizācijas problēmu Eiropā, un aicina Komisiju steidzami un visaptveroši rīkoties, lai pastiprinātu pasākumus, kuru mērķis ir novērst radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu, nepieļaujot ekstrēmistu ideoloģijas izplatīšanu un sekmējot integrāciju un iekļaušanos; aicina Komisiju stiprināt Radikalizācijas izpratnes tīklu (RIT), kurā apvienojušies visi attiecīgie dalībnieki, kas iesaistīti iniciatīvās izskaust radikalizāciju tās sākumstadijā, un precizēt jaunierosinātā RIT Izcilības centra pilnvaras, uzdevumus un darbības jomu; iesaka šajā struktūrā iekļaut arī vietējā un valsts līmeņa lēmējus, lai panāktu ekspertu un ieinteresēto personu izstrādāto ieteikumu praktisku īstenošanu; prasa konkrētākus pasākumus, lai cīnītos pret radikalizāciju internetā un pret interneta tīmekļa vietņu vai sociālo mediju izmantošanu nolūkā izplatīt Eiropā radikālas ideoloģijas; atzinīgi vērtē to, ka Eiropolā izveidota vienība ziņošanai par interneta saturu, lai atbalstītu dalībvalstis to centienos sadarbībā ar nozares pārstāvjiem identificēt un likvidēt vardarbīga ekstrēmisma saturu tiešsaistē, kā arī aicina Komisiju nodrošināt papildu līdzekļus vienības darbībai; pauž nožēlu par to, ka trūkst konkrētu pasākumu, kas stiprinātu interneta kā informētības palielināšanas līdzekļa nozīmi cīņā pret radikalizāciju un turklāt proaktīvā veidā izplatītu internetā informāciju, kas palīdzētu cīnīties pret teroristu propagandu;

39.  norāda, ka ar sekmīgas drošības politikas palīdzību ir jārisina ekstrēmisma pamatfaktori, piemēram, radikalizācija, neiecietība un diskriminācija, veicinot politisku un reliģisku iecietību, attīstot sociālo kohēziju un iekļaušanos un veicinot reintegrāciju;

40.  uzskata, ka ar Komisijas finanšu un operatīvo atbalstu būtu jāizstrādā plaši pētniecības un konkrēti pasākumi, lai, izmantojot efektīvus komunikācijas kanālus, veicinātu kopējās vērtības — iecietību, plurālismu, vārda un apziņas brīvības ievērošanu — un pamattiesības kopumā un dalītos tajās ar visiem Eiropas iedzīvotājiem; uzskata, ka programmā būtu jāakcentē arī nepieciešamība cīnīties pret nepareiziem priekšstatiem par reliģijām, jo īpaši islāmu, kuras savā būtībā nav tādas, kas sekmē radikalizāciju un terorismu;

41.  pauž bažas par to, ka nesen ir sācis palielināties pret Eiropas iedzīvotājiem vērstu naida noziegumu skaits, tostarp tiešsaistē; aicina dalībvalstis aizsargāt savus valstspiederīgos no turpmākiem uzbrukumiem un nepieļaut naida kurināšanu vai jebkādas neiecietības izpausmes, kas pamatojas uz izcelsmi, ticību vai reliģiju, tostarp izglītojot jauniešus un veicinot iekļaujošu dialogu;

Organizētā noziedzība

42.  piekrīt, ka cilvēktirdzniecība ir fenomens, kas Eiropas līmenī jārisina efektīvāk; tomēr stingri noraida jebkādu saikni starp nelikumīgu migrāciju un terorismu; norāda, ka Eiropas Savienībā nav legālu iekļūšanas ceļu, lai meklētu aizsardzību, un tas rada pastāvīgu pieprasījumu pēc nelegāliem iekļūšanas ceļiem, tādējādi apdraudot neaizsargātus migrantus, kuriem nepieciešama starptautiska aizsardzība;

43.  uzsver nopietno organizētās noziedzības problēmu saistībā ar cilvēktirdzniecību; vērš uzmanību uz ārkārtīgi smago vardarbību un nežēlību, ar kādu pret šo īpaši neaizsargāto grupu izturas noziedznieki; atzinīgi vērtē esošo regulējumu un piekrīt nepieciešamībai izstrādāt stratēģiju laika posmam pēc 2016. gada, kurā tiktu iesaistīts Eiropols un Eurojust, ņemot vērā to īpašās zināšanas šajā jomā;

44.  atzīst, ka cīņā pret organizēto noziedzību ir vajadzīga stingra Eiropas rīcība; atbalsta Komisijas apņemšanos risināt šo jautājumu; aicina Komisiju jo īpaši cieši sadarboties cilvēktirdzniecības problēmas risināšanā, turklāt sadarboties arī ar trešām valstīm, lai novērstu migrantu nelikumīgu ievešanu, tādējādi izvairoties no jaunām traģēdijām Vidusjūrā;

45.  norāda, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš notikumiem pārrobežu organizētās noziedzības jomā attiecībā uz ieroču nelikumīgu tirdzniecību, cilvēktirdzniecību un nelegālo narkotiku ražošanu un pārdošanu; ar gandarījumu norāda, ka programmā ir atzīts narkotiku problēmas dinamiskais raksturs un jo īpaši tās saistība ar organizēto noziedzību, kā arī jaunais tirgus inovācijas radītais apdraudējums saistībā ar jaunu un ierastu narkotiku tirdzniecību un pārdošanu; uzsver, ka steidzami jāpieņem ierosinātais tiesību aktu kopums par jaunām psihoaktīvām vielām un mudina Padomi panākt progresu šajā jomā;

46.  uzskata, ka līdzās ES instrumentiem organizētās noziedzības un terorisma apkarošanai Eiropas Drošības programmā jāiekļauj arī aizsardzības mehānismi šajos smagajos noziegumos cietušajiem, lai nepieļautu, ka viņi atkārtoti kļūst par noziedzīga nodarījuma upuriem; norāda, ka cietušo aizsardzība būtu jāuzskata par svarīgu instrumentu cīņā pret organizēto noziedzību un terorismu, jo tā sūta skaidru vēstījumu likumpārkāpējiem, ka sabiedrība nepadosies vardarbībai un jebkurā gadījumā aizsargās cietušos un viņu cieņu;

Kibernoziedzība

47.  uzsver, ka teroristu organizācijas un organizētas noziedzīgas grupas arvien vairāk izmanto kibertelpu visu veidu noziegumu veicināšanai un ka kibernoziedzība un IT atvieglināta noziedzība ir galvenais drauds ES iedzīvotājiem un ES ekonomikai; norāda, ka digitālajā laikmetā ir nepieciešama jauna pieeja tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības jomā, lai vērstos pret kibernoziedzību; norāda, ka jauni tehnoloģiju sasniegumi pastiprina kibernoziedzības ietekmi gan apmēra, gan ātruma ziņā, un tādēļ aicina Komisiju rūpīgi analizēt tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu pilnvaras un viņu tiešsaistē un bezsaistē īstenojamās likumīgās un tehniskās iespējas, kas ļauj tām efektīvi vērsties pret kibernoziedzību, un vienlaikus uzsver, ka visi pasākumi jāīsteno, stingri ievērojot pamattiesības, tiem jābūt nepieciešamiem un samērīgiem un jāatbilst ES un valstu tiesību aktiem; aicina jo īpaši Komisiju pārliecināties par to, ka tiesības izmantot šifrēšanu joprojām paliek neskartas visā Eiropas Savienībā un ka dalībvalstis neīsteno nevienu pasākumu, kas ierobežo personu tiesības izmantot šifrēšanu, tajā pašā laikā sarunu noklausīšanās, kas tiek veikta policijas izmeklēšanas vai tiesas procesa kontekstā, vienmēr ir iespējama ar atbilstošu tiesu iestādes atļauju; aicina Komisiju drīzāk piešķirt Eiropola Ziņošanas par interneta saturu vienībai resursus, kas nepieciešami tās darbībai, nevis turpināt štata vietu iekšēju pārvietošanu, kā tas notiek ar personālu arī Eiropas Kibernoziegumu novēršanas centrā (EC3), kurā nedrīkst trūkt darbinieku;

48.  uzsver pētniecības un inovācijas būtisko nozīmi ES modernizēšanā atbilstoši mainīgajiem drošības apstākļiem; uzsver tādas konkurētspējīgas ES drošības nozares nozīmi, kas veicina ES autonomiju drošības jomā; atkārtoti prasa uzlabot autonomiju ES IT drošības jomā un apsvērt ES ražotu drošības ierīču un drošības pakalpojumu izmantošanu kritiskās infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu vajadzībām;

49.  aicina Komisiju sākt atbilstošu izpratnes un gatavības kampaņu par riskiem, kas saistīti ar nopietniem kibernoziegumiem, lai uzlabotu noturību pret tiem;

50.  atzinīgi vērtē EC3 paveikto cīņā ar smagiem starptautiskiem kibernoziegumiem un ar IT līdzekļiem veicinātiem noziegumiem; uzsver EC3 nozīmīgo lomu, sniedzot atbalstu dalībvalstīm, jo īpaši cīņā pret bērnu seksuālu izmantošanu; atgādina par Komisijas paziņojumiem, kuros tā solīja nodrošināt EC3 ar nepieciešamajiem speciālistiem un budžetu, lai uzlabotu Eiropas sadarbības jomas, kam nav pievērsta uzmanība kopš centra izveides 2013. gadā;

51.  prasa, lai Komisija veiktu tādu pasākumu pilnu novērtējumu, kurus īsteno, lai apkarotu bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē, kā arī, lai tā novērtētu to, vai ir vai nav nepieciešami papildu tiesību akti, un noskaidrotu, vai Eiropolam ir pietiekami daudz speciālo zināšanu, resursu un darbinieku, ar kuriem var novērst šo briesmīgo noziegumu;

Finansējums

52.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2016. gada budžeta projektā ir paredzēts palielināt Eiropola budžetu tikai par aptuveni EUR 1,5 miljoniem, kas nenodrošina tam nepieciešamos resursus, lai izveidotu programmā paredzēto Eiropas Terorisma apkarošanas centru un Ziņošanas par interneta saturu vienību;

53.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja pirmā vietnieka Frans Timmermans paziņojumu Eiropas Parlamentā, ka Komisija saskaņos pieejamos finanšu resursus ar programmas prioritātēm; šajā sakarībā vēlreiz uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai attiecīgajām ES aģentūrām būtu pienācīgi cilvēku un finanšu resursi, kas ļaus izpildīt jau esošos un turpmākos uzdevumus saskaņā ar programmu; gatavojas rūpīgi pārbaudīt Iekšējās drošības fonda īstenošanu un ES un valstu līmenī novērtēt tā turpmākās vajadzības;

o
o   o

54.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 150, 20.5.2014., 93. lpp.
(2) OV C 168 E, 14.6.2013., 45. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0173.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0102.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0032.
(7) OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0172.

Juridisks paziņojums