Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2256(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0209/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0209/2015

Debates :

PV 09/07/2015 - 10
CRE 09/07/2015 - 10

Balsojumi :

PV 09/07/2015 - 12.9
CRE 09/07/2015 - 12.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0273

Pieņemtie teksti
PDF 441kWORD 135k
Ceturtdiena, 2015. gada 9. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanas īstenošana informācijas sabiedrībā
P8_TA(2015)0273A8-0209/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūcija par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (2014/2256(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4., 26., 34., 114., 118. un 167. pantu,

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 27. pantu,

–  ņemot vērā 1994. gada Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS),

–  ņemot vērā UNESCO 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11., 13., 14., 16., 17., 22. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā(1),

–  ņemot vērā Bernes konvenciju par literatūras un mākslas darbu aizsardzību un jo īpaši trīsposmu pārbaudi,

–  ņemot vērā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) 1996. gada 20. decembra Līgumu par autortiesībām,

–  ņemot vērā WIPO 1996. gada 20. decembra Līgumu par izpildījumu un fonogrammām,

–  ņemot vērā WIPO Līgumu par audiovizuālo izpildījumu, kas noslēgts Pekinā 2012. gada 24. jūnijā WIPO diplomātiskajā konferencē par audiovizuālo izpildījumu aizsardzību,

–  ņemot vērā Eiropas Patentu iestādes (EPO) un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (OHIM) 2013. gada septembra kopīgo pētījumu „Intelektuālā īpašuma tiesības intensīvi izmantojošās nozares — ieguldījums ekonomiskajā veiktspējā un nodarbinātībā Eiropas Savienībā”,

–  ņemot vērā Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/37/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/28/ES par dažiem atļautiem nenosakāmu autortiesību subjektu darbu izmantošanas veidiem(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 27. septembra Direktīvu 2011/77/ES, ar ko groza Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem(6),

–  ņemot vērā Padomes 1993. gada 27. septembra Direktīvu 93/83/EEK par dažu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz autortiesībām un blakustiesībām, kas piemērojamas satelītu apraidei un kabeļu retranslācijai(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/115/EK par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā(9), ar ko groza Padomes Direktīvu 92/100/EEK(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/84/EK par tālākpārdošanas tiesībām par labu mākslas oriģināldarba autoram(11),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par privātās kopēšanas nodevām(12),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par atbalstu Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, izmantojot šo nozaru potenciālu ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā(13),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā(14),

–  ņemot vērā 2010. gada 22. septembra rezolūciju par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu iekšējā tirgū(15),

–  ņemot vērā sabiedrisko apspriešanu par ES autortiesību noteikumu pārskatīšanu, ko Komisija rīkoja no 2013. gada 5. decembra līdz 2014. gada 5. martam,

–  ņemot vērā 2012. gada 16. februāra rezolūciju par Lūgumrakstu Nr. 0924/2011, ko Eiropas Neredzīgo savienības (EBU)/ Karaliskā nacionālā neredzīgo cilvēku institūta (RNIB) vārdā iesniedza Apvienotās Karalistes valstspiederīgais Dan Pescod, par neredzīgu cilvēku piekļuvi grāmatām un citai drukātai produkcijai(16),

–  ņemot vērā Komisijas zaļo grāmatu „Audiovizuālo darbu izplatīšana tiešsaistē Eiropas Savienībā: iespējas un problēmas ceļā uz digitālo vienoto tirgu”(COM(2011)0427),

–  ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu „Autortiesības uz zināšanām balstītā ekonomikā” (COM(2008)0466),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus. Radošuma un inovācijas veicināšana, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas un augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus Eiropā” (COM(2011)0287),

–  ņemot vērā 2011. gada 20. septembra saprašanās memorandu par pamatprincipiem komerciāli nepieejamu darbu digitalizācijā un to pieejamības nodrošināšanā nolūkā veicināt grāmatu un zinātnisko žurnālu digitalizāciju un pieejamību Eiropas bibliotēkām un līdzīgām iestādēm;

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0209/2015),

A.  tā kā Direktīvas 2001/29/EK pārskatīšanai ir būtiska nozīme jaunrades un inovācijas, kultūras daudzveidības, ekonomikas izaugsmes, konkurētspējas, digitālā vienotā tirgus un zināšanu un informācijas pieejamības veicināšanā un vienlaikus — literāru un mākslas darbu autoru tiesību pietiekamas atzīšanas un aizsardzības nodrošināšanā;

B.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. pantā noteikts, ka Eiropas Savienība veicina dalībvalstu kultūras uzplaukumu un dažādību, jo īpaši ar jaunradi mākslā un literatūrā;

C.  tā kā Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā mērķis bija pielāgot tiesību aktus autortiesību un blakustiesību jomā, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību;

D.  tā kā Direktīva 2001/29/EK arī skar vairākas ES saistības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp Bernes konvencijas par literatūras un mākslas darbu aizsardzību noteikumiem, WIPO Līgumu par autortiesībām un Līgumu par izpildījumu un fonogrammām;

E.  tā kā Komisija un dalībvalstis veic ievērojamus ieguldījumus Eiropas kultūras mantojuma iestāžu bagātīgo kolekciju digitalizācijā un pieejamības tiešsaistē nodrošināšanā, lai iedzīvotāji varētu piekļūt materiāliem no jebkuras vietas pasaulē un izmantojot jebkādas ierīces;

F.  tā kā Eiropas kultūras un jaunrades nozares ir ES ekonomikas izaugsmes un darbvietu izveides dzinējspēks un sniedz būtisku ieguldījumu ES ekonomikā, jo saskaņā ar jaunākajām aplēsēm šajās nozarēs ir nodarbināti vairāk nekā 7 miljoni cilvēku un tās veido vairāk nekā 4,2 % ES IKP, un tā kā 2008.–2012. gada ekonomikas krīzes laikā kultūras nozares turpināja veidot jaunas darbvietas;

G.  tā kā EPO un OHIM 2013. gada septembra kopīgais pētījums parāda, ka intelektuālā īpašuma tiesības intensīvi izmantojošās nozares veido aptuveni 39 % no kopējās ekonomiskās darbības Eiropas Savienībā ar vērtību apmēram EUR 4700 miljardi gadā un tieši nodarbina 26 % iedzīvotāju (jeb rada 56 miljonus darbvietu), netiešajai nodarbinātībai veidojot papildu 9 % no visa darbvietu skaita Eiropas Savienībā;

H.  tā kā digitālā revolūcija ir nesusi jaunas saziņas metodes un līdzekļus un pavērusi ceļu jauniem izteiksmes veidiem, kas, gan radot šaubas par tradicionālajām trīspusējām attiecībām starp radošo darbu autoriem, kultūras uzņēmējiem un lietotājiem, ir stimulējuši uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanos, radot jaunas darbvietas un palīdzot veicināt kultūru un inovāciju;

I.  tā kā ikvienai politiskai iniciatīvai attiecībā uz digitālo vienoto tirgu ir jāatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un jo īpaši tās 11., 13., 14., 16., 17. un 22. pantam;

J.  tā kā kultūru un valodu daudzveidība sniedzas pāri valstu robežām, dažām Eiropas valodām tiekot izmantotām saziņā vairākās valstīs;

K.  tā kā Pamattiesību harta aizsargā vārda brīvību, informācijas brīvību un humanitāro un eksakto zinātņu brīvību un garantē personas datu un kultūru un valodu daudzveidības aizsardzību, tiesības uz īpašumu un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, tiesības uz izglītību un tiesības veikt uzņēmējdarbību;

L.  tā kā autora tiesības uz savu radošo darbu aizsardzību jāturpina piemērot arī digitālajā laikmetā;

M.  tā kā ir jāapsver pasākumi, ar ko veicina kultūras apmaiņas turpmāku attīstību un uzlabo juridisko noteiktību nozarē; tā kā kopš Direktīvas 2001/29/EK piemērošanas ir izveidoti daudzi radoši tiešsaistes pakalpojumi un patērētājiem līdz šim nekad nav bijis pieejams tik plašs radošo un kultūras darbu klāsts; tā kā lietotājiem ir vajadzīga piekļuve bagātīgam un daudzveidīgam kvalitatīva satura piedāvājumam;

N.  tā kā 2008. gadā ar ES iniciatīvu izveidotās Eiropas digitālās bibliotēkas harmoniska un sistemātiska attīstība ir padarījusi pieejamus darbus no dalībvalstu bibliotēkām;

O.  tā kā radošie darbi ir starp galvenajiem avotiem, ko izmanto digitālās ekonomikas un informācijas tehnoloģijas nozares dalībnieki, piemēram, meklējumprogrammas, sociālie plašsaziņas līdzekļi un platformas ar lietotāju radītu saturu, taču teju visa radošo darbu sniegtā vērtība tiek nodota šiem digitālajiem starpniekiem, kas atsakās maksāt atlīdzību autoriem vai piedāvā ārkārtīgi zemu samaksu;

P.  tā kā ar Direktīvu 2011/77/ES un Direktīvu 2006/116/EK tika saskaņoti autortiesību un blakustiesību aizsardzības noteikumi, pilnībā saskaņojot katra darba veida un ar to saistīto tiesību aizsardzības periodus dalībvalstīs;

Q.  tā kā ES likumdevējiem ir pienākums veicināt autortiesību un blakustiesību skaidru juridisku regulējumu, ko var saprast visas ieinteresētās personas un it sevišķi sabiedrība kopumā un kas nodrošina tiesisko noteiktību;

R.  ņemot vērā vairāku interneta starpnieku konkurences priekšrocības un aizvien lielāko ietekmīgumu un šā stāvokļa nelabvēlīgo ietekmi uz autoru radošo potenciālu un citu radošo darbu izplatītāju pakalpojumu attīstību;

S.  tā kā, izstrādājot autortiesību un blakustiesību juridisko regulējumu, būtu jāņem vērā nepieciešamība veicināt novatoriskus ražošanas un tirdzniecības modeļus, izmantojot jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai uzlabotu ES uzņēmumu konkurētspēju;

T.  tā kā Komisijas 2014.–2019. gada programmas prioritāte un galvenais jautājums ir izaugsme un darbvietas,

1.  norāda, ka autortiesības ir materiāls veids, kā nodrošināt, lai radošo darbu autori saņem atlīdzinājumu un lai tiek finansēts radošais process;

2.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, proti, apspriešanās rīkošanu par autortiesībām, kas izraisīja lielu interesi no dažnedažādu ieinteresēto personu puses, tostarp kultūras nozarē un pilsoniskajā sabiedrībā(17);

3.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos jaunajā Komisijas pilnvaru termiņā turpināt ES digitalizācijas programmas, ieskaitot autortiesību jautājumu, pilnveidošanu; atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada darba programmu, ciktāl tajā tiek solīts izveidot digitālā vienotā tirgus paketi, kurā ietilpst tiesību akta priekšlikums, kura mērķis ir autortiesību noteikumu modernizēšana nolūkā tos pielāgot digitālajam laikmetam;

4.  atgādina, ka autortiesības un blakustiesības aizsargā un veicina gan jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanu un tirdzniecību, gan to radošā satura izveidi un izmantošanu, tādējādi sekmējot konkurētspējas, nodarbinātības un inovāciju attīstību dažādās ES rūpniecības nozarēs;

5.  uzsver, ka autortiesības ir tikai tik iedarbīgas, cik iedarbīgi ir to aizsardzībai paredzētie izpildes pasākumi, un ka plaukstošu un novatorisku radošo nozari var nodrošināt tikai ar stingru autortiesību izpildi;

6.  norāda, ka autortiesību un blakustiesību esamība neatņemami norāda uz teritorialitāti; uzsver, ka šis princips un pasākumi, ar ko nodrošina satura pārnesamību, nav savstarpējā pretrunā;

7.  uzsver, ka Direktīvas 2001/29/EK pārskatīšanā jāturpina garantēt princips, ka tiesību turētāji saņem taisnīgu atlīdzību; prasa atkārtoti apstiprināt teritorialitātes principu, tādējādi dodot iespēju ikvienai dalībvalstij nodrošināt taisnīgas atlīdzības principa ievērošanu saskaņā ar sevis pašas kultūras politiku;

8.  norāda, ka kopš Direktīvas 2001/29/EK piemērošanas ir pieaudzis lietotājiem likumīgi pieejamo darbu klāsts; turklāt norāda, ka pārrobežu piekļuve dažādiem lietojumiem, ko patērētājiem piedāvā tehnoloģiskais progress, var prasīt uz faktiem balstītus pašreizējā tiesiskā regulējuma uzlabojumus, lai turpinātu attīstīt dažāda kultūras un radošā satura legālo tiešsaistes piedāvājumu, tā nodrošinot Eiropas kultūras daudzveidības pieejamību;

9.  atgādina, ka ģeogrāfisko ierobežojumu dēļ patērētājiem pārāk bieži tiek liegta pieeja atsevišķiem uz saturu orientētiem pakalpojumiem un tas ir pretrunā Direktīvas 2001/29/EK mērķim — iekšējā tirgus četru brīvību īstenošanai; tāpēc mudina Komisiju ierosināt atbilstošus risinājumus, ar ko uzlabot pakalpojumu un ar autortiesībām aizsargāta satura pārrobežu pieejamību patērētājiem;

10.  uzskata, ka Direktīvā 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu izmantotās pieejas sniegto pieredzi var izmantot attiecībā uz citiem satura veidiem, taču jautājumus saistībā ar pārnesamību un ģeogrāfisko bloķēšanu nevar atrisināt ar vienu visaptverošu risinājumu, bet tie, iespējams, prasītu vairākus atšķirīgus intervences pasākumus — gan regulatīvus, gan tirgus virzītus;

11.  uzsver, ka ES jaunrades darbi ir viens no tās bagātākajiem resursiem un to potenciālajiem lietotājiem vajadzētu būt iespējai samaksāt un tos izmantot pat tad, ja tos tirgo tikai citā dalībvalstī;

12.  pievērš uzmanību tam, ka, ja raidorganizācijas vēlas pārraidi visā Eiropā, var izmantot Direktīvā 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu paredzēto daudzteritoriālās licencēšanas iespēju;

13.   norāda, ka filmu un televīzijas satura materiālu finansēšana, ražošana un kopražošana lielā mērā ir atkarīga no ekskluzīvām teritoriālajām licencēm, ko piešķir vietējiem izplatītājiem dažādās platformās, kuras atspoguļo dažādu Eiropas tirgu kultūras īpatnības; ņemot to vērā, uzsver, ka iespēja saskaņā ar līgumslēgšanas brīvību izvēlēties teritoriālā seguma apjomu un izplatīšanas platformas veidu sekmē ieguldījumus filmās un televīzijas satura materiālos un veicina kultūras daudzveidību; aicina Komisiju nodrošināt, lai pirms ikvienas autortiesību modernizēšanas iniciatīvas īstenošanas tiktu veikts visaptverošs pētījums par šādas iniciatīvas iespējamo ietekmi uz filmu un televīzijas materiālu ražošanu, finansēšanu un izplatīšanu, kā arī uz kultūras daudzveidību;

14.  uzsver, ka nozarē īstenotajai ģeogrāfiskajai bloķēšanai nebūtu jākavē ES dalībvalstīs dzīvojošu kultūras minoritāšu piekļuve tādam saturam vai pakalpojumiem viņu valodā, kuri pieejami bez maksas vai par kuriem ir samaksāts;

15.  atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir vairot likumīgi iegūta un likumīgi publiskota satura tiešsaistes pakalpojumu pārnesamību ES, vienlaikus pilnībā ievērojot autortiesības un tiesību īpašnieku intereses;

16.  atgādina, ka Eiropas kultūras tirgus ir dabiski neviendabīgs Eiropas kultūras un valodu daudzveidības dēļ; atzīmē, ka šī dažādība drīzāk jāuztver kā priekšrocība, nevis šķērslis vienotajam tirgum;

17.  ņem vērā teritoriālo licenču nozīmību ES, īpaši attiecībā uz audiovizuālo darbu un filmu ražošanu, kā pamatā galvenokārt ir raidorganizāciju pirmsiegādes vai pirmsfinansēšanas sistēmas;

18.  ar bažām norāda uz nelikumīgu tiešsaistes pakalpojumu skaita pieaugumu un aizvien biežāk novērojamo pirātismu, un, vispārīgāk, uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem — tendenci, kas nopietni apdraud dalībvalstu ekonomiku un jaunradi Eiropas Savienībā;

19.  uzsver, ka jebkuras autortiesību regulējuma reformas pamatā jābūt augsta līmeņa aizsardzībai, jo tiesības ir būtisks intelektuālās jaunrades aspekts un nodrošina stabilu, nepārprotamu un elastīgu juridisko bāzi, kas veicina investīcijas un izaugsmi kultūras un radošajā nozarē, vienlaikus novēršot juridisko nenoteiktību un neatbilstību, kas negatīvi ietekmē iekšējā tirgus darbību;

20.  uzsver, ka līdz ar svarīgo uzdevumu paplašināt digitālā vienotā tirgus darbības struktūras ir jāīsteno arī pasākumi, lai nodrošinātu, ka analogais vienotais tirgus turpina darboties pienācīgi;

21.  norāda, ka nozarēs, kurās ir ļoti liels autortiesību īpatsvars, Eiropas Savienībā ir nodarbināti vairāk nekā septiņi miljoni cilvēku; tāpēc prasa Komisijai nodrošināt, lai tad, ja likumdošanas iniciatīvas mērķis ir autortiesību modernizēšana, vispirms būtu vispusīgi izvērtēta šādas iniciatīvas ietekme uz izaugsmi un nodarbinātību (ex ante novērtējums) un būtu veikta arī tās potenciālo izmaksu un ieguvumu analīze;

22.  uzsver, ka ES tiesību aktus, kuri reglamentē autortiesības, ir jāpārskata ar pienācīgi noteiktu mērķi un pamatojoties uz pārliecinošiem datiem, lai garantētu Eiropas radošo nozaru pastāvīgu attīstību;

23.  atzīst, ka komerciālas darbības, kas pārkāpj autortiesības, rada nopietnus draudus digitālā vienotā tirgus darbībai un dažāda kultūras un radošā satura legālā tiešsaistes piedāvājuma izveidei;

24.  uzskata, ka ir obligāti jānodrošina radošo darbu autoriem un veidotājiem spēcīgākas pozīcijas un izdevīgāka atlīdzība saistībā ar viņu darbu digitālu izplatīšanu un izmantošanu;

Ekskluzīvas tiesības

25.  atzīst, ka ir jānodrošina autoru un izpildītāju radošā un mākslinieciskā darba juridiskā aizsardzība; apliecina, ka kultūras un zināšanu izplatīšana ir sabiedrības interesēs; atzīst, ka šo darbu laišanai tirgū nozīmīga ir producentu un izdevēju darbība un ka ir jāpanāk, lai taisnīgi un pienācīgi būtu atalgoti visu kategoriju tiesību subjekti; prasa nodrošināt autoriem un izpildītājiem spēcīgākas līgumslēdzēja pozīcijas attiecībā pret citiem tiesību subjektiem un starpniekiem, šajā nolūkā jo īpaši apsverot saprātīgu laikposmu, kurā trešās personas varētu izmantot no autoriem saņemtās tiesības un kuram beidzoties tās šīs tiesības zaudētu, jo līgumattiecību īstenošanai var būt raksturīgs nevienlīdzīgs spēku samērs; šajā sakarībā uzsver to, cik nozīmīga ir līgumslēgšanas brīvība;

26.  norāda, ka samērīgai autortiesību un citu tiesību objektu aizsardzībai ir liela nozīme, tostarp arī no kultūras viedokļa, un ka saskaņā ar LESD 167. pantu Savienībai ir jārīkojas, ņemot vērā kultūras aspektus;

27.  uzsver, ka autoriem un izpildītājiem ir jāsaņem vienlīdz taisnīga atlīdzība gan digitālajā, gan analogajā vidē;

28.  aicina Komisiju, ņemot vērā pašas noteikto labāka regulējuma mērķi, izvērtēt attiecīgam nolūkam paredzētus atbilstošus pasākumus, kas varētu uzlabot juridisko noteiktību; aicina Komisiju izpētīt, kā vienotais Eiropas autortiesību akts ietekmē nodarbinātību un inovāciju, kā tas ietekmē autoru, izpildītāju un citu tiesību subjektu intereses un vai šī akta ietekmē patērētājiem kļūst pieejamāka reģionu kultūras daudzveidība;

29.  norāda, ka tik trauslā mijiedarbību sistēmā, kādā tiek producēts un finansēts radošais darbs, ekskluzīvas tiesības un līgumslēgšanas brīvība ir būtiskākie elementi, jo tie ļauj līdzsvarotāk sadalīt risku, sniedz iespēju dažādiem dalībniekiem iesaistīties kopīgos projektos, kas paredzēti kultūras ziņā daudzveidīgai auditorijai, un nodrošina pamatu stimulam investēt profesionāla satura darbu tapšanā;

30.  iesaka Savienības likumdevējam gan sabiedrības interešu, gan personas datu aizsardzības nolūkā apsvērt to, kā vēl vairāk samazināt ierobežojumus, kas nepieļauj publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu; norāda, ka tiesību akti šādā nolūkā būtu jāgroza, ņemot vērā Direktīvu 2013/37/ES, autortiesību sistēmas pamatprincipus un attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru;

31.  aicina Komisiju efektīvi garantēt sabiedriskā īpašuma darbu aizsardzību, jo tiem pēc definīcijas nepiemēro autortiesību aizsardzību; tāpēc mudina Komisiju skaidri norādīt, ka neaizsargāta darba gadījumā nav aizsargāta arī šāda darba digitalizācija, ja vien tās rezultātā netop jauns, savādāks darbs; tāpat aicina Komisiju pārbaudīt, vai tiesību subjektiem var būt tiesības savus darbus pilnībā vai daļēji neaizsargāt;

32.  aicina Komisiju atbilstoši Bernes konvencijā noteiktajiem starptautiskajiem standartiem vēl vairāk saskaņot autortiesību aizsardzības jēdzienu, aizsardzības jēdzienu tomēr necenšoties paplašināt; mudina dalībvalstis racionāli pabeigt Direktīvas 2006/116/EK un Direktīvas 2011/77/ES transponēšanu un īstenošanu;

Izņēmumi un ierobežojumi

33.  aicina Savienības likumdevēju arī turpmāk ņemt vērā Direktīvā 2001/29/EK noteikto mērķi, proti, garantēt autortiesību un blakustiesību pienācīgu aizsardzību kā vienu no galvenajiem veidiem, kas nodrošina Eiropas kultūras jaunradi, un saglabāt taisnīgu līdzsvaru starp aizsargātu tiesību objektu dažādu kategoriju īpašniekiem un lietotājiem, kā arī starp dažādu kategoriju tiesību subjektiem; turklāt uzsver — veicot grozījumus šīs jomas tiesību aktos, būtu jāgarantē, ka ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargāti darbi un pakalpojumi neatkarīgi no to formāta ir pieejami cilvēkiem ar invaliditāti;

34.  uzsver, ka autortiesības un blakustiesības ir Eiropas kultūras un radošo nozaru tiesiskais regulējums, izglītības un pētniecības nozaru tiesiskais regulējums un regulējums nozarei, kura gūst labumu no šo tiesību izņēmumiem un ierobežojumiem, un ka minētās tiesības ir šo nozaru darbības un tajās iespējamās nodarbinātības pamats;

35.  norāda, ka izņēmumi un ierobežojumi ir jāpiemēro tieši tādā nolūkā, kādam tie paredzēti, un attiecīgi ņemot vērā konkrētas digitālās un analogās vides īpašības, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp tiesību subjektu un sabiedrības interesēm; tāpēc aicina Komisiju izvērtēt iespēju pārskatīt vairākus spēkā esošos izņēmumus un ierobežojumus, lai tos labāk pielāgotu digitālajai videi, rēķinoties ar digitālās vides pastāvīgu attīstību un konkurētspējas nepieciešamību;

36.  uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai izņēmumi un ierobežojumi būtu pieejami personām ar invaliditāti; šajā sakarībā atzīmē Marrākešas līguma noslēgšanu, jo tas nodrošinās, ka grāmatas būs vieglāk pieejamas personām ar redzes traucējumiem, un mudina minēto līgumu nevilcinoties ratificēt, negaidot, ka ratificēšanas vajadzībām tiks pārskatīts ES tiesiskais regulējums; ir pārliecināts, ka minētais līgums ir solis pareizajā virzienā, bet ka daudz vēl ir jāpaveic, lai saturs būtu brīvi pieejams cilvēkiem ar dažādiem spēju traucējumiem;

37.  akcentē Eiropas kultūras daudzveidības nozīmi un norāda, ka atšķirīga izņēmumu īstenošana dalībvalstīs var apgrūtināt iekšējā tirgus funkcionēšanu ne vien saistībā ar pārrobežu darbību attīstību, bet arī ar ES globālo konkurētspēju un inovāciju un ka tā var radīt juridisku nenoteiktību gan autoriem, gan lietotājiem; uzskata, ka tādēļ dažiem izņēmumiem un ierobežojumiem vienotāki noteikumi varētu būt izdevīgāki; tomēr atzīmē, ka atšķirības var būt pamatotas, jo ir jāļauj dalībvalstīm pieņemt likumus konkrētu valsts kultūras un ekonomikas interešu kontekstā un saskaņā ar proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem;

38.  aicina Komisiju izvērtēt minimālo standartu piemērošanu saistībā ar dažādiem izņēmumiem un ierobežojumiem un tad panākt, lai visi Direktīvā 2001/29/EK minētie izņēmumi un ierobežojumi būtu pienācīgi īstenoti un lai iekšējā tirgū kultūras daudzveidība būtu vienādi pieejama pārrobežu mērogā, kā arī vairot juridisko noteiktību;

39.  uzskata, ka ir stingrāk jānosaka izņēmumi iestādēm, kuras darbojas sabiedrības interesēs, piemēram, bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, lai veicinātu visaptverošu kultūras mantojuma pieejamību, tostarp ar tiešsaistes platformu starpniecību;

40.  aicina Komisiju rūpīgi apsvērt pamattiesību aizsardzību, sevišķi diskriminācijas apkarošanu vai preses brīvības aizsardzību; šajā sakarībā atgādina, ka šādu izņēmumu gadījumā būtu jānodrošina taisnīga atlīdzība;

41.  atgādina, ka kultūras un radošajās nozarēs svarīga ir mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbība, kas rada darbvietas un izaugsmi Eiropas Savienībā; uzsver, ka lielākā daļa MVU kultūras un radošajās nozarēs ne vien izmanto iespēju elastīgi piemērot autortiesību noteikumus, nodrošinot kultūras un radošo darbu tapšanu, finansēšanu un izplatīšanu, bet arī izstrādā novatoriskus risinājumus, kas garantē, ka lietotājiem ir tiešsaistē pieejami vietējā tirgus pieprasījumam un specifikai pielāgoti radošie darbi;

42.  ar interesi konstatē, ka digitālajos tīklos rodas jauni darbu izmantošanas veidi, jo īpaši transformējoša lietošana, un uzsver, ka ir jāmeklē risinājumi, kas efektīvu aizsardzību, kura garantē pienācīgu atlīdzību un taisnīgu kompensāciju radošo darbu autoriem, ļauj nodrošināt līdz ar kultūras preču un zināšanu pieejamību, kas savukārt ir vajadzīga sabiedrībai;

43.  uzsver — ja izņēmums vai ierobežojums jau ir spēkā, jauniem satura izmantošanas veidiem, kas iespējami, pateicoties tehnoloģiju progresam vai jauniem tehnoloģiju lietošanas veidiem, būtu pēc iespējas vairāk jāatbilst spēkā esošajam izņēmumam vai ierobežojumam, ja vien jaunais ir līdzīgs esošajam izmantošanas veidam, jo ir jāvairo juridiskā noteiktība, un tas būtu jāpārbauda, veicot testu trijos posmos; atzīst, ka ar tik elastīgu attiecīgo izņēmumu un ierobežojumu interpretāciju tos varētu pielāgot atšķirīgiem apstākļiem un sociālajām vajadzībām dažādās valstīs;

44.  īpaši uzsver to, ka ir jāgarantē izņēmumu un ierobežojumu tehnoloģiskā neitralitāte un turpmāka savietojamība, pienācīgi ņemot vērā mediju konverģences ietekmi, un vienlaikus jāstrādā arī sabiedrības interesēs, veicinot stimulus, kas palīdz radīt, finansēt un izplatīt jaunus darbus, un ka ir jānodrošina, lai šie darbi būtu sabiedrībai pieejami ar jauniem, novatoriskiem un aizraujošiem risinājumiem;

45.  ierosina pārskatīt pakalpojumu sniedzēju un starpnieku saistības, lai precizētu viņu juridisko statusu un ar autortiesībām saistīto atbildību, kā arī lai garantētu, ka radošajā procesā un piegādes ķēdē ir veikta pienācīga pārbaude, un lai radošo darbu autoriem un tiesību subjektiem Eiropas Savienībā būtu nodrošināta taisnīga atlīdzība;

46.  uzstāj, ka digitālā tirgus attīstība nav iespējama, ja vienlaikus nav nodrošināta radošo un kultūras nozaru attīstība;

47.  uzsver, ka izņēmums attiecībā uz karikatūrām, parodijām un stilizācijām ir vitālai demokrātiskai diskusijai nozīmīgs faktors; ir pārliecināts, ka ar izņēmumu būtu jāpanāk līdzsvars starp radošo darbu autoru un oriģinālo prototipu interesēm un tiesībām, no vienas puses, un aizsargātā darba lietotāja vārda brīvību, no otras puses, jo lietotājs paļaujas uz izņēmumu, kas noteikts attiecībā uz karikatūru, parodiju vai stilizāciju;

48.  uzsver, ka ir pienācīgi jāizvērtē teksta un datu automātiskas analīzes metožu (piemēram, tekstizraces un datizraces vai satura izguves) izmantošana pētniecības nolūkā, ja vien ir saņemta atļauja lasīt darbu;

49.  uzstāj, ka digitālā tirgus attīstība ir cieši saistīta ar radošo un kultūras nozaru attīstību un ka abiem šiem procesiem ir jānotiek vienlaicīgi, jo tikai tā var sasniegt noturīgu labklājību;

50.  atzīmē, ka tiesības uz privātīpašumu ir viens no mūsdienu sabiedrības stūrakmeņiem; turklāt norāda, ka vieglāk pieejami izglītības materiāli un kultūras preces ir ārkārtīgi svarīgi zināšanu sabiedrības attīstībai un ka likumdevējiem tas būtu jāņem vērā;

51.  prasa noteikt izņēmumu pētniecības un izglītības mērķiem, kuram būtu jāattiecas ne vien uz izglītības iestādēm, bet arī uz akreditētām izglītības vai pētniecības darbībām, tostarp darbībām tiešsaistē un pārrobežu darbībām, kas saistītas ar kompetento iestāžu vai tiesību aktos atzītu izglītības iestādi vai institūciju vai kas ietilpst izglītības programmas darbības jomā;

52.  uzsver, ka jaunu izņēmumu vai ierobežojumu ES tiesību sistēmā, kura reglamentē autortiesības, drīkst ieviest tikai ar pienācīgu pamatojumu, ko nodrošina rūpīga un objektīva ekonomiskā un juridiskā analīze;

53.  atzīst, ka bibliotēkas ir svarīgas zināšanu pieejamībai, un aicina Komisiju izvērtēt, vai būtu jāpieņem izņēmums, kas ļauj sabiedriskajām un zinātniskajām bibliotēkām likumīgi izsniegt ikvienam digitāla formāta darbus personiskai lietošanai uz noteiktu laiku ar interneta vai bibliotēkas tīklu starpniecību, un tā nodrošināt, lai bibliotēkas spētu efektīvi un aktuālā veidā pildīt savu pienākumu izplatīt zināšanas, kurš ir sabiedrības interesēs; iesaka par e-grāmatu izsniegšanu to autoriem nodrošināt tikpat taisnīgu kompensāciju, kādu viņi saņem par iespiestu grāmatu izsniegšanu, ievērojot valsts teritorijā noteiktos ierobežojumus;

54.  aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt izņēmumu, kas ļauj bibliotēkām saturu digitalizēt konsultāciju, katalogu kārtošanas un arhivēšanas vajadzībām;

55.  uzsver, cik būtiski ir ņemt vērā secinājumus, kas gūti vairāku eksperimentu rezultātā, kurus grāmatizdevēji ir veikuši, lai izveidotu taisnīgus, līdzsvarotus un dzīvotspējīgus uzņēmējdarbības modeļus;

56.  norāda, ka dažās dalībvalstīs ir ieviesta kompensāciju shēmu obligāta licencēšana; uzsver, ka ir jāgarantē, lai arī turpmāk būtu iespējamas darbības, kas atļautas ar izņēmumu; atgādina, ka kompensācija par izņēmumu un ierobežojumu īstenošanu būtu jāapsver tikai tādā gadījumā, ja darbības, uz kurām būtu jāattiecas izņēmumam, ir kaitējušas tiesību subjektam; turklāt aicina Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru sagatavot rūpīgu zinātnisko analīzi, izvērtējot šos dalībvalstu pasākumus un to ietekmi uz katru attiecīgo ieinteresēto personu;

57.  atgādina, ka izņēmums attiecībā uz kopēšanu privātām vajadzībām ir svarīgs un ka tas var būt tehniski neierobežots, ja vien radošo darbu autori saņem taisnīgu atlīdzību; aicina Komisiju, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, analizēt Parlamenta 2014. gada 27. februāra rezolūciju par nodevām par kopēšanu privātām vajadzībām(18) un jaunākā Komisijas īstenotā starpniecības procesa rezultātus(19) un analizēt arī to, cik dzīvotspējīgi ir pasākumi, ar ko pašlaik tiesību subjektiem nodrošina taisnīgu atlīdzību par reprodukcijām, kuras fiziskas personas radījušas privātai lietošanai, šajā kontekstā jo īpaši izvērtējot pārredzamības pasākumus;

58.  norāda, ka nodevas par kopēšanu privātām vajadzībām vajadzētu reglamentēt tā, lai iedzīvotāji būtu informēti par nodevas faktisko apmēru un par to, kāpēc šāda nodeva ir noteikta un kā tā tiks izmantota;

59.  uzsver, ka nodevām par digitālo tehnoloģiju ražojumu iegādi būtu jākļūst pārredzamākām un optimālākām, lai aizsargātu tiesību subjektu un patērētāju tiesības, un tas būtu jāpanāk, ņemot vērā Direktīvu 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū;

60.  uzsver, ka skaidrāks un pārredzamāks autortiesību regulējums ir būtisks autortiesību izmantotājiem, jo īpaši attiecībā uz lietotāju radītu saturu un autortiesību nodevām, jo šāds regulējums veicinātu radošumu un tiešsaistes platformu turpmāku attīstību, kā arī nodrošinātu, ka autortiesību subjekti saņem pienācīgu atlīdzību;

61.  norāda, ka ir svarīgi ievērot Direktīvas 2001/29/EK 6. panta 4. punktu, un uzsver, ka ar līgumu vai līguma noteikumiem nevajadzētu kavēt izņēmumu vai ierobežojumu efektīvu īstenošanu un liegt piekļuvi saturam, uz kuru neattiecas autortiesību vai blakustiesību aizsardzība;

62.  aicina izplatītājus publicēt visu tiem pieejamo informāciju par tehnoloģiskajiem pasākumiem, kas veicami, lai garantētu attiecīgā satura sadarbspēju;

63.  uzsver nepieciešamību nodrošināt plašāku sadarbspēju, jo īpaši starp programmatūru un galiekārtu, jo sadarbspējas trūkums kavē inovāciju, mazina konkurenci un kaitē patērētājiem; ir pārliecināts, ka sadarbspējas trūkuma dēļ rodas viena konkrēta produkta vai pakalpojuma dominējošs stāvoklis tirgū, kas savukārt slāpē konkurenci un ierobežo patērētāju izvēli Eiropas Savienībā;

64.  norāda, ka, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību digitālajā tirgū, autortiesību jomā ir nepieciešams tehnoloģiski neitrāls autortiesību regulējums;

65.  atzīst, ka samērīgi un efektīvi piespiedu izpildes pasākumi ir svarīgi radošo darbu autoru, tiesību subjektu un patērētāju atbalstam;

66.  aicina Komisiju un Savienības likumdevēju apsvērt risinājumus, kas ļautu novirzīt vērtību no satura uz pakalpojumiem; uzsver, ka mūsdienu digitālajā vidē ir jāpielāgo starpnieka statusa definīcija;

67.  uzsver, ka patērētāji bieži saskaras ar dažādiem ierobežojumiem un ka patērētāju tiesību jēdziens autortiesību regulējumā ļoti bieži nav reglamentēts; aicina Komisiju novērtēt spēkā esošā autortiesību regulējuma efektivitāti, raugoties no patērētāju viedokļa, un izstrādāt skaidru un visaptverošu patērētāju tiesību kopumu;

o
o   o

68.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem

(1) OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.
(2) OV L 84, 20.3.2014., 72. lpp.
(3) OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.
(4) OV L 299, 27.10.2012., 5. lpp.
(5) OV L 372, 27.12.2006., 12. lpp.
(6) OV L 265, 11.10.2011., 1. lpp.
(7) OV L 248, 6.10.1993., 15. lpp.
(8) OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.
(9) OV L 376, 27.12.2006., 28. lpp.
(10) OV L 346, 27.11.1992., 61. lpp.
(11) OV L 272, 13.10.2001., 32. lpp.
(12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0179.
(13) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0368.
(14) OV C 353 E, 3.12.2013., 64. lpp.
(15) OV C 50 E, 21.2.2012., 48. lpp.
(16) OV C 249 E, 30.8.2013., 49. lpp.
(17) Eiropas Komisija, MARKT ĢD, Ziņojums par atbildēm uz sabiedrisko apspriešanu par ES autortiesību noteikumu pārskatīšanu, 2014. gada jūlijs.
(18) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0179.
(19) António Vitorino 2013. gada 31. janvāra ieteikumi, kas tapuši pēc jaunākā starpniecības procesa, kuru Komisija īstenoja attiecībā uz nodevām par kopēšanu un reproducēšanu privātām vajadzībām.

Juridisks paziņojums