Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2232(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0178/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0178/2015

Debates :

PV 07/09/2015 - 24
CRE 07/09/2015 - 24

Balsojumi :

PV 08/09/2015 - 5.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0288

Pieņemtie teksti
PDF 381kWORD 138k
Otrdiena, 2015. gada 8. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Cilvēktiesības un tehnoloģijas trešās valstīs
P8_TA(2015)0288A8-0178/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūcija par cilvēktiesībām un tehnoloģijām — ielaušanās un uzraudzības sistēmu ietekme uz cilvēktiesībām trešās valstīs (2014/2232(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām, jo īpaši tā 19. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju, ko 2012. gada 25. jūnijā pieņēma Padome(1),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 12. maijā pieņemtās ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada jūnijā publicētos norādījumus IKT nozarei par ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 2011. gada 15. decembra ziņojumu „Vārda brīvība internetā”(3) un EDSO īpašā pārstāvja mediju brīvības jautājumos 2014. gada 27. novembra ziņojumu EDSO Pastāvīgajai padomei(4),

–  ņemot vērā ziņojumu, ko 2014. gada 23. septembrī iesniedza ANO īpašais referents jautājumos par cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību terorisma apkarošanā (A/69/397)(5),

–  ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2014. gada 30. jūnija ziņojumu „Tiesības uz privātumu digitālajā laikmetā”(6),

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta vārda un uzskatu brīvības tiesību jautājumos 2013. gada 17. aprīļa atzinumu (A/HRC/23/40) par valstu īstenotās komunikāciju novērošanas ietekmi uz cilvēktiesību izmantošanu privātuma un vārda un uzskatu brīvības jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Juridiskās un cilvēktiesību komitejas 2015. gada 26. janvāra ziņojumu par masveida novērošanu(7),

–  ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā(8),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja cilvēktiesību un starptautisko un citu uzņēmumu jautājumos 2011. gada 21. marta ziņojumu „Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi — ANO programmas „Aizsargāt, ievērot un labot” īstenošana”(9),

–  ņemot vērā ESAO pamatnostādnes daudznacionāliem uzņēmumiem(10) un 2014. gada ziņojumu par ESAO pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem(11),

–  ņemot vērā Piešķirto nosaukumu un numuru interneta korporācijas 2013. gada ziņojumu(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 12. februāra ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Interneta politika un pārvaldība. Eiropas uzdevumi interneta pārvaldības nākotnes veidošanā”(13),

–  ņemot vērā NETmundial 2014. gada 24. aprīļa daudzpusējā sanāksmē pieņemto paziņojumu(14),

–  ņemot vērā devītā Interneta pārvaldības foruma, kas norisinājās Stambulā 2014. gada 2.–5. septembrī, priekšsēdētāja kopsavilkumu,

–  ņemot vērā spēkā esošos Eiropas Savienības ierobežojošos pasākumus, no kuriem daži paredz telesakaru iekārtu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un uzraudzības instrumentu embargo,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 599/2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei(15),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2014. gada 16. aprīļa kopīgo paziņojumu par divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmas pārskatīšanu(16),

–  ņemot vērā lēmumus, kas tika pieņemti Vasenāras vienošanās parasto ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei 19. plenārsēdē 2013. gada 3. un 4. decembrī Vīnē,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 24. aprīļa paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Eksporta kontroles politikas pārskatīšana — drošības un konkurētspējas nodrošināšana mainīgā pasaulē”(17),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 21. novembra secinājumus par eksporta kontroles politikas pārskatīšanu,

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā(18),

–  ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību pasaulē(19),

–  ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas par ārkārtas gadījumiem saistībā ar cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem, kas raisa bažas par digitālajām brīvībām,

–  ņemot vērā 2015. gada 12. marta rezolūciju par Eiropas Savienības prioritātēm 2015. gadā attiecībā uz ANO Cilvēktiesību padomi(20),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. februāra rezolūciju par Interneta pārvaldības foruma pilnvaru pagarināšanu(21),

–  ņemot vērā 2015. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(22),

–  ņemot vērā Edward Snowden 2014. gada marta rakstisko paziņojumu LIBE komitejai(23),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un notiekošās sarunas par ES pievienošanos šai konvencijai,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0178/2015),

A.  tā kā tehnoloģiju attīstība un piekļuve atvērtam internetam aizvien lielākā mērā dara iespējamu un nodrošina cilvēktiesību un pamatbrīvību izpildi (īstenošanu?) un pilnīgu ievērošanu, rada pozitīvu ietekmi, paplašinot vārda brīvības, piekļuves informācijai, tiesību uz privātumu un pulcēšanās un biedrošanās brīvības darbību visā pasaulē;

B.  tā kā tehnoloģiskās sistēmas var nepareizi lietot kā cilvēktiesību pārkāpumu instrumentus , izmantojot cenzūru, novērošanu, neatļautu piekļuvi iekārtām, bloķēšanu, pārtveršanu un informācijas un indivīdu uzraudzību un izsekošanu;

C.  tā kā šādas darbības veic valsts un privātā sektora dalībnieki, tostarp valdības un tiesībaizsardzības iestādes, kā arī kriminālās organizācijas un teroristu tīkli, lai pārkāptu cilvēktiesības;

D.  tā kā IKT izstrādes un izmantošanas konteksts lielā mērā nosaka šo tehnoloģiju spēju veicināt — vai pārkāpt — cilvēktiesības; tā kā informācijas tehnoloģijas, jo īpaši programmatūra, ir reti izmantojamas(tikai)vienā veidā un parasti ir izmantojamas divējādi, ciktāl tas attiecas uz iespēju ar tām pārkāpt cilvēktiesības, bet programmatūra ir arī izpausmes veids;

E.  tā kā IKT ir bijuši būtiski instrumenti, kas palīdzējuši organizēt sociālās kustības un protestus dažādās valstīs, jo īpaši valstīs ar autoritāru režīmu;

F.  tā kā novērtējumu par to, kā tehnoloģiju lietojuma konteksts ietekmēs cilvēktiesības, nosaka valsts un reģionālā tiesiskā regulējuma stingrība tehnoloģiju lietojuma reglamentēšanā, kā arī politisko un tiesu iestāžu spēja uzraudzīt šādu lietojumu;

G.  tā kā digitālajā jomā saistībā ar visām sociālajām darbībām aizvien lielāka nozīme ir privātā sektora dalībniekiem, bet joprojām nav ieviestas garantijas, kas neļautu tiem pārmērīgi ierobežot pamattiesības un brīvības; tā kā līdz ar to privātā sektora dalībnieki aktīvāk piedalās satura likumības novērtēšanā un kiberdrošības un uzraudzības sistēmu izstrādē un tas var negatīvi ietekmēt cilvēktiesības visā pasaulē;

H.  tā kā internets ir radījis iespēju revolūciju attiecībā uz visu veidu datu, informācijas un zināšanu apmaiņu;

I.  tā kā šifrēšana ir svarīga metode, kas palīdz aizsargāt komunikācijas un cilvēkus, kuri tās izmanto;

J.  tā kā interneta pārvaldību ir labvēlīgi ietekmējis daudzpusēju ieinteresēto personu lēmumu pieņemšanas modelis — process, kas nodrošina visu ieinteresēto personu, tostarp valdību, pilsoniskās sabiedrības, tehnisko un akadēmisko kopienu, privātā sektora un lietotāju, jēgpilnu, iekļaujošu un pārskatāmu līdzdalību;

K.  tā kā izlūkdienesti ir sistemātiski vājinājuši kriptogrāfiskos protokolus un produktus, lai varētu pārtvert komunikācijas un datus; tā kā ASV Nacionālās drošības aģentūra ir ievākusi daudz datu par tā dēvētajiem nulles dienas izmantojumiem, t. i., IT drošības ievainojamību, par ko vēl nezina ne sabiedrība, ne produkta pārdevējs; tā kā šādas darbības negatīvi ietekmē globālos centienus uzlabot IT drošību;

L.  tā kā ES izlūkdienesti ir veikuši darbības, kas kaitē cilvēktiesībām;

M.  tā kā straujās tehnoloģiju attīstības apstākļos tiesu iestāžu un demokrātiskā pārraudzība un garantijas vairumā gadījumu ir neatbilstošas;

N.  tā kā (kiber-)drošības un pretterorisma pasākumi, kuros izmanto IKT, un interneta novērošana var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt visas pasaules iedzīvotāju, tostarp ārvalstīs dzīvojošu vai ceļojošu ES pilsoņu, cilvēktiesības un personiskās brīvības, jo īpaši, ja šādiem pasākumiem nav juridiskā pamata, kas balstītos uz nepieciešamību, proporcionalitāti un demokrātisko un tiesisko uzraudzību;

O.  tā kā interneta filtri un komunikāciju novērošana negatīvi ietekmē cilvēktiesību aizstāvju spēju izmantot interneta sniegtās iespējas un nosūtīt sensitīvu informāciju, kā arī ir pretrunā vairākiem Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pantiem, kas garantē ikviena cilvēka tiesības uz privātumu un vārda brīvību;

P.  tā kā ļoti svarīga ir gan digitālā drošība, gan digitālā brīvība un tās viena otru nevar aizstāt, tieši pretēji — tām vienai otru būtu jāstiprina;

Q.  tā kā digitālo brīvību jomā Eiropas Savienība var kalpot par piemēru tikai tad, ja tās tiek aizsargātas pašā Eiropas Savienībā; un tā kā tāpēc ir izšķirīgi svarīgi pieņemt ES datu aizsardzības paketi;

R.  tā kā ir apdraudētas plaša mēroga sabiedrības intereses, piemēram, pamattiesību aizsardzība, ko nedrīkst atstāt tikai tirgus ziņā un kam nepieciešams tiesiskais regulējums;

S.  tā kā pamattiesību un tiesiskuma ievērošana, kā arī efektīva tādu izlūkdienestu parlamentārā uzraudzība, kuri izmanto digitālās novērošanas tehnoloģijas, ir svarīgi starptautiskās sadarbības elementi;

T.  tā kā ES uzņēmumi veido būtisku IKT pasaules tirgus daļu, jo īpaši saistībā ar novērošanas, izsekošanas, ielaušanās un uzraudzības tehnoloģiju eksportu;

U.  tā kā eksporta kontroles pasākumu ieviešana nedrīkstētu kaitēt likumīgai pētniecībai IT drošības jomā un tādu IT drošības rīku izstrādei, kas nav paredzēti noziedzīgiem nolūkiem,

1.  atzīst, ka cilvēktiesības un pamatbrīvības ir universālas un tās ir jāaizsargā pasaules mērogā visos to izpausmes veidos; uzsver, ka komunikāciju novērošana, ko veic ārpus pienācīga tiesiskā regulējuma, kā tāda aizskar tiesības uz privātumu un vārda brīvību;

2.  aicina Komisiju nodrošināt ES ārējo darbību un ar IKT saistītās iekšējās politikas saskaņotību;

3.  uzskata, ka atsevišķu ES dalībvalstu aktīva līdzdalība Nacionālās drošības aģentūras īstenotajā iedzīvotāju masveida novērošanā un politisko līderu izspiegošanā, ko atklājis Edward Snowden, ir radījusi būtisku kaitējumu ES cilvēktiesību politikas uzticamībai un ir mazinājusi pasaules uzticēšanos IKT sniegtajiem ieguvumiem;

4.  atgādina dalībvalstīm un attiecīgajām ES aģentūrām, tostarp Eiropolam un Eurojust, par to saistībām saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, starptautiskajām cilvēktiesībām, kā arī ES ārpolitikas mērķiem nedalīties ar izlūkdatiem, kuri varētu izraisīt cilvēktiesību pārkāpumus trešā valstī, un neizmantot informāciju, kas iegūta ārpus ES, pārkāpjot cilvēktiesības, piemēram, veicot nelikumīgu novērošanu;

5.  uzsver, ka tehnoloģiju ietekme uz cilvēktiesību stāvokļa uzlabošanos būtu pēc iespējas jāiestrādā visos ES politikas virzienos un programmās, lai veicinātu cilvēktiesību aizsardzību un demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldības sekmēšanu, kā arī konfliktu mierīgu atrisināšanu;

6.  prasa aktīvi izstrādāt un izplatīt tehnoloģijas, kas palīdz aizsargāt cilvēktiesības un veicina iedzīvotāju digitālās tiesības un brīvības, kā arī viņu drošību un kas popularizē paraugpraksi un attiecīgu tiesisko regulējumu, tai pašā laikā garantējot personas datu drošību un integritāti; jo īpaši mudina ES un tās dalībvalstis atbalstīt atvērto standartu, bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūras un kriptogrāfijas tehnoloģiju izmantošanu un izstrādi visā pasaulē;

7.  aicina ES palielināt atbalstu dalībniekiem, kuri strādā, lai stiprinātu IKT drošības un privātuma aizsardzības standartus, tostarp aprīkojuma, programmatūras un komunikāciju standartus, visos līmeņos, kā arī izstrādā aprīkojumu un programmatūru integrētas privātuma aizsardzības satvarā;

8.  aicina Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta ietvaros izveidot cilvēktiesību un tehnoloģiju fondu;

9.  mudina pašu ES un jo īpaši EĀDD, sazinoties ar cilvēktiesību aizstāvjiem, izmantot šifrēšanu, lai nepieļautu cilvēktiesību aizstāvju pakļaušanu riskam un aizsargātu pret novērošanu savu saziņu ar trešām personām;

10.  mudina ES ieviest bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūru un mudināt šādi rīkoties arī citus dalībniekus, jo šāda programmatūra nodrošina labāku drošību un cilvēktiesību ievērošanu;

11.  vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi attīstīt IKT konfliktu reģionos, lai veicinātu miera veidošanas norises nolūkā garantēt drošu komunikāciju starp konfliktu mierīgā atrisināšanā iesaistītajām pusēm;

12.  aicina ieviest nosacījumus, kritērijus un ziņošanas procedūras, lai nodrošinātu, ka finansiālais un tehniskais atbalsts, kuru ES sniedz jaunu tehnoloģiju izstrādei trešās valstīs, netiktu izmantots veidā, kas rada cilvēktiesību pārkāpumus;

13.  aicina Komisiju un Padomi, izmantojot esošos Eiropas atbalsta mehānismus un politikas instrumentus, aktīvi sadarboties ar trešo valstu valdībām un drošā veidā turpināt atbalstīt un apmācīt cilvēktiesību aizstāvjus, pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un neatkarīgos žurnālistus, kuri savā darbībā izmanto IKT, un stiprināt viņu pozīciju, kā arī veicināt saistītās privātuma pamattiesības, piemēram, tiesības uz neierobežotu piekļuvi informācijai tīmeklī, tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, vārda brīvību, pulcēšanās brīvību, biedrošanās brīvību un preses un tiešsaistes publikāciju brīvību;

14.  vērš uzmanību uz grūto situāciju, kurā atrodas ziņotāji un viņu atbalstītāji, tostarp žurnālisti, kuri publiskojuši informāciju par nelikumīgu novērošanu trešās valstīs; uzskata, ka šādas personas būtu jāuzskata par cilvēktiesību aizstāvjiem un līdz ar to par tiesīgām saņemt ES aizsardzību, kā noteikts ES pamatnostādnēs par cilvēktiesību aizstāvjiem; atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi izskatīt iespēju nodrošināt ziņotājiem starptautisku aizsardzību pret kriminālvajāšanu;

15.  pauž nožēlu par to, ka drošības pasākumi, tostarp terorisma apkarošanas pasākumi, arvien biežāk tiek izmantoti par ieganstu pārkāpt tiesības uz privātumu un apspiest cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu un politisko aktīvistu likumīgās darbības; atkārtoti uzsver savu stingro pārliecību, ka valsts drošība nekad nevar kalpot par attaisnojumu vispārēju, slepenu vai masveida novērošanas programmu īstenošanai; uzstāj, ka šādi pasākumi ir jāveic, pilnībā ievērojot tiesiskuma un cilvēktiesību standartus, tostarp tiesības uz privātumu un datu aizsardzību;

16.  aicina EĀDD un Komisiju politiskajā dialogā ar trešām valstīm un attīstības sadarbības programmās atbalstīt drošības dienestu un izlūkdienestu demokrātisko pārraudzību; mudina Komisiju atbalstīt trešo valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un likumdevējas iestādes, kuras mēģina uzlabot valsts drošības dienestu kontroli, pārredzamību un atbildību; aicina iekļaut attiecīgas konkrētas saistības plānotajā ES rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokratizāciju;

17.  mudina Padomi un Komisiju jebkādā saziņā ar trešām valstīm, tostarp pievienošanās sarunās, tirdzniecības sarunās, cilvēktiesību dialogos un diplomātiskajos kontaktos, veicināt digitālās brīvības un neierobežotu piekļuvi internetam;

18.  atzīst, ka internets ir kļuvis par tādu publisku telpu un tirgu, kura darbība nav iedomājama bez brīvas informācijas plūsmas un piekļuves IKT; tāpēc uzsver, ka vienlaikus ir gan jāatbalsta, gan jāaizsargā digitālā brīvība un brīvā tirdzniecība;

19.  prasa visos nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut klauzulas, kurās skaidri būtu noteikta nepieciešamība veicināt, garantēt ievērot digitālās brīvības, tīkla neitralitāti, necenzētu un neierobežotu piekļuvi internetam, tiesības uz privātumu un datu aizsardzību;

20.  mudina ES iestāties pret cilvēktiesību aizstāvju izmantotās šifrēšanas, cenzūras apiešanas un privātuma aizsardzības rīku kriminalizāciju, atsakoties ierobežot šifrēšanas izmantojumu ES, un paust iebildumus trešo valstu valdībām, kuras vērš šādas apsūdzības pret cilvēktiesību aizstāvjiem;

21.  mudina ES iestāties pret šifrēšanas, cenzūras apiešanas un privātuma aizsardzības rīku izmantošanas kriminalizāciju, atsakoties ierobežot šifrēšanas izmantojumu ES un paužot iebildumus trešo valstu valdībām, kuras kriminalizē šādu rīku izmantošanu;

22.  uzsver, ka efektīvā ES attīstības un cilvēktiesību politikā ir nepieciešama integrēta pieeja IKT un ir jānovērš digitālā plaisa, nodrošinot pamata tehnoloģisko infrastruktūru, atvieglojot piekļuvi zināšanām un informācijai, lai veicinātu digitālās prasmes, veicinot atklātu standartu izmantošanu attiecībā uz dokumentiem unattiecīgā gadījumā izmantojot bezmaksas un atklātā pirmkoda programmatūru, lai nodrošinātu atklātību un pārredzamību (jo īpaši publiskajā sektorā) — tostarp datu aizsardzības nodrošināšanu digitālajā jomā visā pasaulē —, kā arī IKT potenciālo risku un ieguvumu labāku izpratni;

23.  aicina Komisiju atbalstīt digitālo šķēršļu novēršanu personām ar invaliditāti; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ES politikas mērķis cilvēktiesību attīstības un veicināšanas jomā pasaulē būtu mazināt digitālo plaisu personām ar invaliditāti un nodrošināt plašāku tiesību satvaru, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi zināšanām, digitālo līdzdalību, iekļaušanu jaunajās ekonomiskajās un sociālajās iespējās, ko piedāvā internets;

24.  uzsver, ka cilvēktiesību pārkāpumu pierādījumu likumīga digitāla vākšana un izplatīšana var sniegt ieguldījumu vispasaules cīņā pret nesodāmību un terorismu; uzskata, ka šādiem materiāliem pienācīgi pamatotos gadījumos vajadzētu būt pieņemamiem kā pierādījumiem tiesvedībā saskaņā ar starptautiskajām (kriminālajām) tiesībām un atbilstoši starptautiskiem, reģionāliem un konstitucionāliem drošības pasākumiem; iesaka izveidot mehānismus starptautisko krimināltiesību jomā tādu procedūru ieviešanai, ar kuru palīdzību šādi dati tiktu autentificēti un vākti, lai tos izmantotu par pierādījumiem tiesvedībā;

25.  pauž nožēlu par to, ka privātpersonas, uzņēmumi un iestādes trešās valstīs pārdod un var izmantot ES izgatavotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un pakalpojumus ar konkrētu nolūku pārkāpt cilvēktiesības, īstenojot cenzūru, masveida novērošanu, bloķēšanu, pārtveršanu, uzraudzību un pilsoņu un to darbību izsekošanu (mobilo) tālruņu tīklos un internetā; pauž bažas par to, ka daži ES uzņēmumi, iespējams, nodrošina tehnoloģijas un pakalpojumus, kas ļauj veikt šādus cilvēktiesību pārkāpumus;

26.  norāda, ka Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un trešo valstu drošības apdraudējumu bieži rada personas vai nelielas grupas, kas izmanto digitālos komunikācijas tīklus, lai plānotu un īstenotu uzbrukumus, un ka ir pastāvīgi jāpārskata un jāatjaunina rīki un taktika, kas ir vajadzīga šādu draudu novēršanai;

27.  uzskata, ka masveida novērošana, ko neattaisno augstāks teroristu uzbrukumu un draudu risks, ir nepieciešamības un proporcionalitātes principa un līdz ar to cilvēktiesību pārkāpums;

28.  mudina dalībvalstis atbalstīt pilnīgu demokrātisko kontroli pār izlūkdienestu darbībām trešās valstīs, pārliecināties, ka šie dienesti pilnībā ievēro tiesiskumu, un nodrošināt, ka dienesti un personas, kas ir veikušas nelikumīgas darbības, tiek sauktas pie atbildības;

29.  mudina dalībvalstis, ņemot vērā paplašināto sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un trešām valstīm (tostarp izmantojot digitālo novērošanu), nodrošināt šo aģentūru un to veikto darbību demokrātisko kontroli, īstenojot atbilstošu iekšēju, izpildvaras, tiesu iestāžu un neatkarīgu parlamentāro pārraudzību;

30.  uzsver, ka ES tiesību aktos būtu jāpieņem korporatīvās sociālās atbildības principi un cilvēktiesību plānošanas kritēriji — tehnoloģiski risinājumi un inovācijas, ar ko aizsargā cilvēktiesības, —, lai nodrošinātu, ka interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS), programmatūras izstrādātāji, aprīkojuma ražotāji, sociālie tīkli/mediji, mobilo sakaru operatori un citi ņem vērā galalietotāju cilvēktiesības pasaules mērogā;

31.  mudina ES nodrošināt labāku pārredzamību attiecībās starp mobilo sakaru operatoriem vai IPS un valdībām un aicināt nodrošināt šādu pārredzamību ES attiecībās ar trešām valstīm, pieprasot, lai operatori un IPS katru gadu publicē detalizētus pārredzamības ziņojumus, tostarp ziņojumus par darbībām, kuru veikšanu pieprasījušas iestādes, kā arī finanšu attiecībām starp publiskā sektora iestādēm un operatoriem/IPS;

32.  atgādina uzņēmumiem par to pienākumu savās globālajās darbībās ievērot cilvēktiesības neatkarīgi no tā, kur atrodas lietotāji un vai mītnes valsts pati pilda savas saistības cilvēktiesību jomā; aicina IKT uzņēmumus, jo īpaši tos, kuri bāzēti ES, īstenot ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, tostarp izstrādājot uzticamības pārbaudes politiku un riska pārvaldības pasākumus, kā arī nodrošinot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus gadījumiem, kad to darbība ir izraisījusi vai veicinājusi negatīvu ietekmi cilvēktiesību jomā;

33.  uzsver nepieciešamību efektīvāk īstenot un uzraudzīt ar IKT saistītos ES noteikumus un sankcijas, tostarp izmantojot visaptverošus mehānismus, lai nodrošinātu, ka visas puses, tostarp dalībvalstis, ievēro tiesību aktus un ka tiek saglabāti vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

34.  uzsver faktu, ka pamattiesību ievērošana ir būtisks elements sekmīgā terorisma apkarošanas politikā, tostarp digitālās novērošanas tehnoloģiju izmantošanā;

35.  atzinīgi vērtē 2013. gada decembrī pieņemto Vasenāras vienošanās lēmumu par eksporta kontroles pasākumiem novērošanas, tiesībaizsardzības un izlūkdatu vākšanas rīku, kā arī tīkla novērošanas sistēmu jomā; atgādina, ka ES divējādā izmantojuma režīms, proti, ES Divējādā lietojuma regula, joprojām ir ļoti nepilnīga attiecībā uz efektīvu un sistemātisku kontroli pār kaitīgu IKT tehnoloģiju eksportu uz nedemokrātiskām valstīm;

36.  sakarā ar gaidāmo divējāda lietojuma politikas pārskatīšanu un atjaunošanu mudina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumu par pārdomātu un efektīvu politiku, kā ierobežot un regulēt ar tā dēvēto divējāda lietojuma tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu saistīto pakalpojumu komerciālo eksportu, paredzot noteikumus par IKT preču un pakalpojumu potenciāli kaitīgu eksportu uz trešām valstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2014. gada aprīļa kopīgajā paziņojumā; aicina Komisiju iekļaut efektīvus aizsargpasākumus, lai nepieļautu, ka šie eksporta kontroles pasākumi negatīvi ietekmē pētniecību, tostarp zinātnisko un IT drošības pētniecību;

37.  uzsver, ka Komisijai vajadzētu būt iespējai ātri palīdzēt uzņēmumiem, kas šaubās, vai pieteikties eksporta licencei, sniedzot precīzu un aktuālu informāciju par iespējamo tirdzniecības darījumu likumību vai potenciāli kaitīgo ietekmi;

38.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus nolūkā pārskatīt to, kā varētu izmantot ES standartus IKT jomā , lai novērstu potenciāli kaitīgu ietekmi, kas varētu būt šādu tehnoloģiju vai citu pakalpojumu eksportam uz trešām valstīm, kurās likumīgas datu pārtveršanas jēdziena nozīmi nevar uzskatīt par identisku Eiropas Savienībā lietotajām šā jēdziena nozīmēm vai kurās, piemēram, ir slikts cilvēktiesību stāvoklis vai nepastāv tiesiskums;

39.  atkārtoti apstiprina, ka, novērtējot gadījumus, kad divējāda lietojuma tehnoloģijas izmantotas veidā, kasvarētu ierobežot cilvēktiesības, par prevalējošiem ir jāuzskata ES standarti, jo īpaši ES Pamattiesību harta;

40.  prasa izstrādāt politiku, kas regulētu nulles dienas izmantojumu un ievainojamības tirdzniecību, lai nepieļautu, ka tos izmanto kiberuzbrukumos vai neatļautā piekļuvē iekārtām, kas noved pie cilvēktiesību pārkāpumiem, nodrošinot, ka šādi noteikumi būtiski neietekmē akadēmisko un cita veida bona fide pētniecību par drošības jautājumiem;

41.  pauž nosodījumu par to, ka daži Eiropas uzņēmumi un starptautiski uzņēmumi, kuri, darbojoties ES, pārdod divējāda lietojuma tehnoloģijas, kas var negatīvi ietekmēt cilvēktiesības, sadarbojas ar režīmiem, kuri pārkāpj cilvēktiesības;

42.  mudina Komisiju publiski izslēgt šādus uzņēmumus no ES publiskā iepirkuma procedūrām, nepiešķirt tiem pētniecības un izstrādes finansējumu un jebkādu citu finansiālo atbalstu;

43.  aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību cilvēktiesību aspektiem tehnoloģiskā aprīkojuma publiskā iepirkuma procesos, jo īpaši valstīs, kurās šajā jomā tiek īstenota neuzticama prakse;

44.  aicina Komisiju un Padomi interneta pārvaldības forumos aktīvi atbalstīt atvērtu internetu, daudzpusēju ieinteresēto personu lēmumu pieņemšanas procedūras, tīkla neitralitāti, digitālās brīvības un datu aizsardzības pasākumus trešās valstīs;

45.  nosoda šifrēšanas protokolu un produktu vājināšanu un graušanu, ko jo īpaši veic izlūkdienesti, kuri vēlas pārtvert šifrētu komunikāciju;

46.  brīdina nepieļaut tiesībaizsardzības privatizāciju ar interneta uzņēmumu un IPS starpniecību;

47.  aicina precizēt normas un standartus, ko privātā sektora dalībnieki izmanto savu sistēmu izstrādē;

48.  atgādina, ka ir svarīgi izvērtēt kontekstu, kurā tehnoloģijas tiek izmantotas, lai pilnībā izprastu to ietekmi uz cilvēktiesībām;

49.  skaidri aicina atbalstīt rīkus, kas sniedz iespēju izmantot internetu anonīmi un/vai ar pseidonīmu, un apstrīd vienpusīgo viedokli, ka šādus rīkus izmanto vien nelikumīgām darbībām, nevis cilvēktiesību aktīvistu rīcībspējas stiprināšanai ES un ārpus tās;

50.  mudina Padomi, Komisiju un EĀDD izstrādāt pārdomātu un efektīvu politiku, ar ko regulētu divējāda lietojuma tehnoloģiju eksportu, starptautiskā līmenī daudzpusējo eksporta kontroles režīmu ietvaros un citās starptautiskās struktūrās risinot problēmu saistībā ar IKT produktu un pakalpojumu eksportu, kas var radīt kaitējumu;

51.  uzsver, ka regulējuma izmaiņas, kuru mērķis ir palielināt eksporta kontroles pasākumu efektivitāti attiecībā uz nemateriālu tehnoloģiju nodošanu, nedrīkst kavēt likumīgu pētniecību un informācijas pieejamību un apmaiņu un ka iespējamajiem pasākumiem, piemēram, ES vispārējo eksporta atļauju izmantošanai attiecībā uz divējāda lietojuma pētniecību, nevajadzētu atturoši ietekmēt personas un MVU;

52.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai spēkā esošā un turpmākā eksporta kontroles politika neierobežotu likumīgi darbojošos drošības jautājumu pētnieku darbības un lai eksporta kontroles pasākumi tiktu piemēroti labticīgi un tikai skaidri noteiktām tehnoloģijām, kuras paredzēts izmantot masveida novērošanas, cenzūras, bloķēšanas vai pārtveršanas nolūkos vai ar mērķi novērot un izsekot iedzīvotājus un viņu darbības (mobilo) telefonsakaru tīklos;

53.  atgādina, ka režģtīkla ad hoc bezvadu tehnoloģijas sniedz lielas iespējas nodrošināt rezerves tīklus apvidos, kuros internets nav pieejams vai ir bloķēts, un var veicināt progresu cilvēktiesību jomā;

54.  aicina Komisiju izveidot neatkarīgu ekspertu grupu, kas varētu veikt novērtējumu par spēkā esošo ES IKT standartu ietekmi cilvēktiesību jomā, lai sniegtu ieteikumus par pielāgojumiem, kas stiprinās cilvēktiesību aizsardzību, jo īpaši sistēmu eksporta gadījumā;

55.  atzīst, ka tehnoloģiju attīstība rada sarežģījumus tiesību sistēmām, kuras ir jāpielāgo jaunajiem apstākļiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai likumdevēji pievērstu lielāku uzmanību ar digitālo ekonomiku saistītajām problēmām;

56.  aicina Komisiju iesaistīt pilsonisko sabiedrību, kā arī neatkarīgos ekspertus, tostarp drošības jautājumu pētniekus, IKT jomā trešās valstīs, lai gūtu aktuālas specializētas zināšanas, kas ļautu izstrādāt nākotnes vajadzībām piemērotu politiku;

57.  uzsver, ka ir jāizvairās no neparedzētām sekām, piemēram, ierobežojumiem vai atturošas iedarbības, kas skar zinātnisko un citu veidu bona fide pētniecību un izstrādi, informācijas apmaiņu un pieejamību, drošības kompetences pilnveidi vai tādu tehnoloģiju eksportu, ar kurām var sekmēt nepieciešamo digitālo prasmju iegūšanu un cilvēktiesības;

58.  uzskata, ka valdību un privātā sektora dalībnieku pasaules mēroga sadarbībai digitālajā jomā, tostarp Interneta pārvaldības forumam, ir vajadzīga skaidra kontrole un līdzsvars un tā nedrīkst mazināt demokrātisko un tiesisko pārraudzību;

59.  norāda, ka brīvprātīga rīcība nav pietiekama un ka ir nepieciešami saistoši pasākumi, kas pamudinātu uzņēmumus pirms produktu pārdošanas novērtēt cilvēktiesību ievērošanas stāvokli attiecīgajā valstī, kā arī novērtēt ietekmi, kāda to tehnoloģijām varētu būt uz cilvēktiesību aizstāvjiem un valdības kritiķiem;

60.  uzskata, ka ir jāpārbauda īpaši jutīgu preču eksports, pirms tās izved no ES, un pārkāpumu gadījumos jāpiemēro sankcijas;

61.  pieprasa, lai katrai personai būtu tiesības uz šifrēšanu un lai tiktu izveidoti šifrēšanai nepieciešamie apstākļi; uzskata, ka kontrole jāuztic galapatērētājiem, kam būs vajadzīgas attiecīgās prasmes, lai šo kontroli pienācīgi īstenotu;

62.  pieprasa kā pašsaprotamu normu visos sakaru pakalpojumos ieviest galšifrēšanas standartus, lai apgrūtinātu valdību, slepeno dienestu un novērošanas struktūru iespējas lasīt saturu;

63.  uzsver valstu izlūkdienestu īpašo pienākumu panākt uzticamību un pieprasa pārtraukt masu novērošanu; uzskata, ka Eiropas iedzīvotāju novērošana, ko veic iekšzemes un ārvalstu izlūkdienesti, ir jāapspriež (?) un jāizbeidz;

64.  iebilst pret Eiropas novērošanas tehnoloģiju un cenzūras instrumentu pārdošanu un izplatīšanu autoritāriem režīmiem, kuros nepastāv tiesiskums;

65.  pieprasa paplašināt ziņotāju starptautisko aizsardzību un mudina dalībvalstis pieņemt likumus, kas aizsargātu ziņotājus;

66.  pieprasa iecelt ANO sūtni digitālo brīvību un datu aizsardzības jautājumos un paplašināt ES cilvēktiesību komisāra darbības jomu, lai tehnoloģijas tiktu vērtētas arī no cilvēktiesību aspekta;

67.  pieprasa ieviest pasākumus, kas nodrošinātu aktīvistu, žurnālistu un iedzīvotāju privātuma aizsardzību visā pasaulē un viņu iespēju sazināties, izmantojot internetu;

68.  uzsver, ka interneta pieejamība būtu jāatzīst par vienu no cilvēktiesībām, un pieprasa īstenot pasākumus digitālās plaisas likvidēšanai;

69.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un EĀDD.

(1) http://eeas.europa.eu/delegations/un_geneva/press_corner/focus/events/2012/20120625_en.htm.
(2) http://eeas.europa.eu/delegations/documents/eu_human_rights_guidelines_on_freedom_of_expressio_online_and_offline_en.pdf.
(3) http://www.osce.org/fom/80723?download=true.
(4) http://www.osce.org/fom/127656?download=true.
(5) http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/N14/545/19/PDF/N1454519.pdf?OpenElement.
(6) http://www.ohchr.org/EN/HRBodies/HRC/RegularSessions/Session27/Documents/A-HRC-27-37_en.doc.
(7) http://website-pace.net/documents/19838/1085720/20150126-MassSurveillance-EN.pdf/df5aae25-6cfe-450a-92a6-e903af10b7a2.
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.
(9) http://www.ohchr.org/Documents/Publications/GuidingPrinciplesBusinessHR_EN.pdf?v=1392752313000/_/jcr:system/jcr:versionstorage/12/52/13/125213a0-e4bc-4a15-bb96-9930bb8fb6a1/1.3/jcr:frozennode
(10) http://www.oecd.org/daf/inv/mne/48004323.pdf
(11) http://www.oecd-ilibrary.org/docserver/download/2014091e.pdf?expires=1423160236&id=id&accname=ocid194994&checksum=D1FC664FBCEA28FC856AE63932715B3C
(12) https://www.icann.org/en/system/files/files/annual-report-2013-en.pdf
(13) COM(2014)0072.
(14) http://netmundial.br/wp-content/uploads/2014/04/NETmundial-Multistakeholder-Document.pdf
(15) OV L 173, 12.6.2014., 79. lpp.
(16) OV L 173, 12.6.2014., 82. lpp.
(17) COM(2014)0244.
(18) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470.
(19) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0274.
(20) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0079.
(21) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0033.
(22) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0076.
(23) http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/201403/20140307ATT80674/20140307ATT80674EN.pdf.

Juridisks paziņojums