Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2214(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0279/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0279/2015

Debates :

PV 27/10/2015 - 14
CRE 27/10/2015 - 14

Balsojumi :

PV 28/10/2015 - 7.9
CRE 28/10/2015 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0383

Pieņemtie teksti
PDF 461kWORD 164k
Trešdiena, 2015. gada 28. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES stratēģija attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu
P8_TA(2015)0383A8-0279/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūcija par ES stratēģiju attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu (2014/2214(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (COM(2014)0357) un pievienoto rīcības plānu un papildinošu analītisko dokumentu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1) (turpmāk „Kopīgu noteikumu regula, KNR”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi(2),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 23. oktobra secinājumus par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par makroreģionālo stratēģiju pievienoto vērtību (COM(2013)0468) un attiecīgos Padomes 2013. gada 22. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 11. septembra atzinumu par Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (COM(2014)0357) un „Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam: pētniecība, izstrāde un inovācija mazos un vidējos uzņēmumos” (izpētes atzinums pēc ES prezidentvalsts Itālijas pieprasījuma),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 21. janvāra atzinumu par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) (izpētes atzinumu),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 26. jūnija atzinumu par sesto ziņojumu par ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 11. oktobra atzinumu „Adrijas–Jonijas jūras makroreģiona teritoriālā sadarbība Vidusjūras reģionā”,

–  ņemot vērā 2012. gada 3. jūlija rezolūciju par ES makroreģionālo stratēģiju attīstību: pašreizējā prakse un nākotnes izredzes, it īpaši Vidusjūras reģionā(3),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Adrijas un Jonijas jūras reģiona jūrlietu stratēģija” (COM(2012)0713),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par makroreģionālo stratēģiju pārvaldību (COM(2014)0284),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 26. janvāra paziņojumu „Reģionālā politika, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā līdz 2020. gadam” (COM(2011)0017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu,

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija),

–  ņemot vērā Ankonas deklarāciju, ko pieņēma Konferencē par attīstību un drošību Adrijas un Jonijas jūras reģionā, kura norisinājās 2000. gada 19. un 20. maijā,

–  ņemot vērā Adrijas un Jonijas jūras eiroreģiona dibināšanas konferenci, kas notika 2006. gada 30. jūnijā Pulā, un deklarāciju par iniciatīvas uzsākšanu Adrijas stratēģijas izveidei, kuru pieņēma Adrijas un Jonijas jūras eiroreģiona asamblejā, kura notika 2009. gada 22. oktobrī Splitā,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (B departamenta —Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2015. gada janvāra pētījumu „Jauna makroreģionu loma Eiropas teritoriālajā sadarbībā”,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (B departamenta —Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2015. gada jūnija pētījumu „Adrijas un Jonijas jūras reģions — sociālekonomiskā analīze un transporta un enerģētikas saikņu novērtējums”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A8-0279/2015),

A.  tā kā makroreģionālās stratēģijas ir jauns daudzlīmeņu pārvaldības modelis, kurā, lai gūtu sekmes īstenošanā un mērķu sasniegšanā, būtiska nozīme ir tādu ieinteresēto personu iesaistīšanai, kuras pārstāv ES, valstu, reģionālos un vietējos līmeņus, ieskaitot ekonomiskos un sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī dažādo politiku un programmu savstarpējai papildināmībai; tā kā reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir svarīga nozīme demokrātijas, decentralizācijas un plašākas vietējās un reģionālās autonomijas veicināšanā;

B.  tā kā iepriekšējās Baltijas jūras reģiona un Donavas reģiona stratēģijas deva reālus labumus iesaistītajiem reģioniem, apstiprināja ES sadarbības mehānismu sekmes un sniedza derīgu pieredzi jaunu makroreģionālo stratēģiju izstrādāšanai;

C.  tā kā reģioni izrāda arvien lielāku interesi par šo mūsdienīgo sadarbības veidu un ar to saistīto pārvaldības modeli; tā kā tas jo īpaši bija vērojams nesen attiecībā uz kalnu reģioniem, piemēram, Karpatu kalniem un Alpiem, kur dabīgu šķēršļu dēļ ir nepieciešams īstenot reģionālu politiku;

D.  tā kā makroreģionāla stratēģija kā integrēta sistēma saistībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm tajā pašā ģeogrāfiskajā zonā, ko apstiprinājusi Eiropadome, atbilst ES stratēģijai;

E.  tā kā šajā stratēģijā iesaistītās valstis ir sociālekonomiski ļoti atšķirīgas un jo īpaši šīs atšķirības ir vērojamas starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm, kas nav ES dalībvalstis;

F.  tā kā Adrijas un Jonijas jūras reģiona valstu pieaugošā ieinteresētība sadarboties un izstrādāt kopīgu rīcību, lai risinātu problēmas, izmantojot visa reģiona potenciālu, un to pastāvīgie centieni panākt sinerģiju sekmēja ES stratēģijas Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) pieņemšanu;

G.  tā kā makroreģionālas stratēģijas var uzskatīt par instrumentu Eiropas integrācijai un lielākai teritoriālajai kohēzijai, kas balstās uz brīvprātīgu sadarbību dalībvalstu un kaimiņvalstu starpā, pievēršoties kopīgiem izaicinājumiem; tā kā EUSAIR ir jauna reģionālās darbības forma, kas var palīdzēt iesaistītajām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm to ceļā uz ES, un nozīmīgs ES plašākas Vidusjūras reģiona politikas elements, ko īsteno caur Savienību Vidusjūrai; tā kā EUSAIR kā daļa no ES reģionālās politikas ir neaizstājams instruments ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanai, un tās galvenais mērķis ir reģionālo atšķirību mazināšana, reālas konverģences veicināšana un izaugsmes un nodarbinātības sekmēšana;

H.  tā kā Adrijas jūra, būdama daļēji noslēgta, ir īpaši jutīga pret piesārņojumu un tai ir netipiskas hidrogrāfiskās īpatnības, piemēram, tās dziļums un piekraste ievērojami atšķiras reģiona ziemeļu un dienvidu daļā; tā kā zivju krājumi ir kopīgi izmantojami visām piekrastes valstīm un tas rada pastāvīgu spiedienu uz krājumu atjaunošanos; tā kā pasākumi, ko ietvers nākamajā pamatregulējumā par reformētās KZP tehniskajiem pasākumiem, būtu jāizstrādā saskaņā ar reģionālu pieeju, un tos vajadzētu īpaši pielāgot šīs teritorijas īpatnībām un tās jūras resursiem un zivsaimniecībām,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam un tam pievienoto rīcības plānu; uzskata to par būtiski svarīgu soli šīs Eiropas daļas attīstībā; uzsver, ka EUSAIR izveidoja, lai pievienotu vērtību ES, valstu vai reģionālo iestāžu, kā arī privātsektora intervences pasākumiem, tādā veidā, kas ievērojami sekmē makroreģiona darbību; uzsver stratēģijas sniegtās iespējas reģiona kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm; uzsver, ka ir svarīgi stratēģiju balstīt uz integrācijas, koordinācijas, sadarbības un partnerības principiem; atgādina, ka svarīga nozīme ir „triju NĒ” principam attiecībā uz to, ka netiek pieņemti jauni tiesību akti, netiek izveidotas jaunas iestādes un netiek paredzēts jauns finansējums, jo makroreģioni ir sadarbības iniciatīvu sistēmas, kuru pamatā ir sinerģijas, kas izriet no dažādu ES politikas instrumentu, tostarp ESI fondu, sasaistes;

2.  atzinīgi vērtē visu ieinteresēto peronu pūles, lai izveidotu institucionālu struktūru EUSAIR īstenošanai pastāvošajā iestāžu sistēmā; mudina visas valstu, reģionālās un vietējās ieinteresētās personas pilnībā uzņemties atbildību par to projektu īstenošanu, uz kuriem attiecas šī makroreģionālā stratēģija; uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt publiskās pārvaldes un publisko pakalpojumu iestāžu spējas un efektivitāti un katrā valstī, kura piedalās, nodrošināt pietiekamus resursus un kompetentu pārvaldes personālu, kas skaidri paredzēts EUSAIR īstenošanai;

3.  uzsver nepieciešamību ievērot uz vietu balstītu pieeju sadarbības aktivitātēm un daudzlīmeņu pārvaldības modeļa pievienoto vērtību, jo tas pievēršas jautājumam par pārvaldības spējas trūkumu un to var izmantot resursu apvienošanai makroreģionā; šajā sakarībā uzstāj, ka ir nepieciešams iekļaut vietējās un reģionālās iestādes politiskās pārvaldības struktūrās un stratēģijas darbības, tehniskajās un īstenošanas struktūrās, vienlaikus saglabājot Komisijas lomu koordinēšanas procesā; uzsver, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība (CLLD) var mobilizēt un iesaistīt vietējos dalībniekus lēmumu pieņemšanas procesā un palīdzēt nostiprināt projektu atzīšanu iedzīvotāju līmenī;

4.  uzsver — lai pieņemtu, uzraudzītu un izvērtētu stratēģiju, svarīga nozīme ir pārredzamam procesam, kā arī atvērtībai un pilsoniskās sabiedrības un visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanai; uzsver, ka komunikācija un apzināšanās veicināšana visos pīlāros ir svarīgas, lai ieinteresētās personas piedalītos lēmumu pieņemšanas procesā un lai tiktu sekmēts sabiedrības atbalsts; mudina dalībvalstis nodrošināt, lai stratēģija būtu atbilstoši pamanāma nacionālā, reģionālā un vietējā mērogā, izstrādāt pienācīgu saziņu attiecībā uz stratēģijas mērķiem un rezultātiem un veicināt koordināciju un labas prakses apmaiņu ar citām pastāvošajām vai turpmākajām makroreģionālajām stratēģijām;

5.  uzsver, ka valstīm, kas nav ES valstis, ir nepieciešams saskaņot savus tiesību aktus atbilstoši īpašajam nozaru acquis, kas attiecas uz stratēģiju, lai nodrošinātu ES mērķu izpildi un to regulāru, juridiski pareizu un savlaicīgu īstenošanu, balstoties uz ES standartiem un tiesību aktiem; mudina visas iesaistītās valstis izveidot ideju laboratorijas un rīkot regulāras sanāksmes, lai apmainītos ar labu praksi šīs procedūras nodrošināšanā un padarītu to efektīvāku;

6.  norāda, ka sakarā ar strauju privāto investīciju samazinājumu reģiona valstīs, kuram pievienojas fiskālā konsolidācija un ierobežota investīciju spēja publiskajā sektorā, var rasties problēmas stratēģijas projektu finansēšanā; aicina iesaistītās valstis īstenot augsta līmeņa līdzdalību, apņemšanos un vadošo lomu, kas nepieciešama sekmīgai stratēģijas izpildei;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas strukturālais un investīciju fonds (ESIF) un Pirmspievienošanās palīdzības instruments 2014.-2020. gadam, un jo īpaši 2014.-2020. gada Adrijas un Jonijas sadarbības programma (ADRION) nodrošina stratēģijai nozīmīgus potenciālus līdzekļus un plašu instrumentu un tehnisko iespēju klāstu; pauž atbalstu tam, ka attiecībā uz stratēģijas pīlāru īstenošanu ir pieejami citi finanšu līdzekļi un instrumenti, jo īpaši programma „Apvārsnis 2020” un „Erasmus+”, kas attiecas uz visiem pīlāriem, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments attiecībā uz 2. pīlāru, programma LIFE attiecībā uz 3. pīlāru un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, MVU paredzētā programma COSME un „Radošā Eiropa” attiecībā uz 4. pīlāru, kā arī inovāciju finansēšanai paredzētā programma INNOVFIN; lai radītu pieejamo līdzekļu sinerģiju, mudina īstenot sadarbību starp reģiona teritoriālās sadarbības programmu uzraudzības iestāde’m, EUSAIR valdi un ESIF pārvaldes iestādēm; uzsver, ka stratēģijai būtu jāļauj efektīvāk un iedarbīgāk izmantot pastāvošos instrumentus un līdzekļu fondus;

8.  aicina Eiropas Komisiju un valstu, reģionālās un vietējās pašpārvaldes iestādes, kas atbild par ESIF programmu sagatavošanu, pārvaldību un īstenošanu, uzsvērt, cik svarīgi ir makroreģionālie projekti un rīcības;

9.  uzsver, ka ir svarīgi noteikt makroreģiona līmenī īstenošanas struktūru un koordinācijas mehānismu, lai atvieglotu sadarbību, tostarp kopīgo plānošanu, finansēšanas iespēju pielāgošanu un augšupēju pieeju; uzsver nepieciešamību pielāgot valstu un reģionālās darbības programmas stratēģijas mērķiem, tostarp, ja iespējams, EUSAIR iestrādāšanu programmās; uzskata, ka ir nepieciešams koordinēt un saskaņot iniciatīvas, priekšlikumus un projektus, kuri skar Adrijas un Jonijas jūras reģionu;

10.  mudina Komisiju, Eiropas Investīciju banku (EIB) un iesaistītās valstis pilnībā izmantot iespējas, kas pieejamas saskaņā ar jaunizveidoto Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), lai reģionā finansētu projektus, kuri radīs pievienoto vērtību, veicinātu ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko un sociālo kohēziju, pasteidzinātu izaugsmi un palielinātu nodarbinātību makroreģionālā līmenī, kā arī palīdzētu sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; šajā sakarībā mudina paredzēt „bonusa punktus” makroreģionālajiem projektiem projektu atlases posmā par tiem piemītošu transnacionālu raksturu;

11.  norāda, ka nav iedalīti īpaši finanšu līdzekļi īpaši makroreģionālo stratēģiju īstenošanai un ka spēcīga politiskā griba, partnerība un koordinācija valstu starpā ir panākumu priekšnoteikums; tādēļ aicina reģiona valstis apvienot finanšu līdzekļu fondus (ESI fonds, IPA, EFSI), kā arī ieguldījumus no valstu avotiem atbilstīgi EIB principiem kā finanšu un ieguldījumu platformu, lai atbalstītu tādu projektu finansēšanu, ar ko palīdz izpildīt stratēģijas mērķus; aicina izveidot pārredzamu un publiski pieejamu projektu kanālu Adrijas un Jonijas jūras reģionam, kas uzskatami parādītu pašreizējās un potenciālās investīiju vajadzības un projektus, lai investori tiktu mudināti investēt šajos projektos;

12.  mudina ieinteresētās personas apmainīties ar labu praksi, smelties no gūtās pieredzes un atklāt vājās vietas citu ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanā, kā arī palielināt sadarbību ar saviem partneriem, piemēram, partneriem no Baltijas jūras, Donavas baseina un Alpu makroreģioniem;

13.  aicina Komisiju likvidēt administratīvos un nefinansiālos šķēršļus, kuri bieži attur investorus no investēšanas šādos projektos;

14.  uzskata, ka ir nepieciešams rast veidu, kā iesaistīt valstis, kuras nav iesaistītas stratēģijā un kuras ģeogrāfiskā un ekonomiskā ziņā atrodas līdzās šim reģionam, vismaz izmantojot atsevišķus un specifiskus projektus; šajā sakarībā uzsver, ka svarīga nozīme ir pārrobežu un starpvalstu sadarbībai saskaņā ar kohēzijas politiku, un aicina dalībvalstis un attiecīgos reģionus izmantot pastāvošo paraugpraksi šajā jomā;

15.  atgādina par būtisko ekonomikas krīzes ietekmi uz reģionu un uzsver nepieciešamību regulāri izvērtēt stratēģijas, kas paredzētas, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos; norāda, ka reģiona valstīm ir atšķirīgi attīstības līmeņi un to vajadzības atšķiras; aicina Komisiju uzsvērt, ka svarīgi ir radīt apstākļus valstu sociālekonomisko atšķirību mazināšanai; atbalsta reformas mazāk attīstītajās valstīs un mudina šajā sakarībā apmainīties ar zināšanām, pieredzi un praksi;

16.  norāda, ka ir nepieciešams mudināt, atjaunot un padziļināt kultūras, zinātnisko un izglītības jomas sadarbību, tostarp palielinot studentu un augstskolu mācībspēku akadēmisko mobilitāti; uzsver, ka zinātne un inovācijas ir priekšnoteikums viedai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei; uzsver, ka zinātnes un kultūras sadarbība ir savstarpēji saistīta ar ekonomikas dinamiku un tūrisma daudzveidību un ilgtspēju reģionā;

17.  atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta pārstāvību EUSAIR pārvaldības struktūrās; aicina Komisiju analītiski izvērtēt reģiona valstu (ES dalībvalstu un trešo valstu) kopīgos centienus un vietējo un reģionālo iestāžu efektīvo piedalīšanos stratēģijas mērķu sasniegšanā;

18.  atsaucas uz gūto pieredzi saistībā ar ES makroreģionālajām stratēģijām un aicina izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību posmā sniegt atbalstu dažāda veida darbībām no pētījumiem līdz pat sākotnējiem naudas līdzekļiem projektu sagatavošanai dažādās prioritārajās jomās;

19.  uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi visu četru stratēģijas pīlāru īstenošanā pienācīgi ņemt vērā tās vispārējos principus un jo īpaši jautājumus saistībā ar vides aizsardzību un dabas resursu vairošanu, lai īstenotu holistisku pieeju makroreģiona kompleksajiem un dažādajiem izaicinājumiem;

20.  uzsver, ka īpaša vērība būtu jāvelta Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā minētajiem apgabaliem, piemēram, salām, kalnu un lauku reģioniem, lai identificētu un izamntotu to specifisko potenciālu, jo īpaši tūrisma nozarē, vienlaikus ievērojot rīcības jomas un prioritātes, uz ko norādīts šajā ziņojumā; turklāt aicina Komisiju ierosināt Eiropas Salu un kalnu gadu;

21.  uzskata, ka ir nepieciešams rast veidus, kā stratēģijas īstenošanā iesaistītās valstis varētu īstenot citus nozīmīgus pīlārus, kas varētu radīt apgabalam attīstības priekšrocības, piemēram, lauksaimniecība, ņemot vērā specifiskus, ar ģeogrāfisko aspektu un klimatu saistītus nosacījumus, bioloģisko daudzveidību un potenciālu radīt sinerģiski saskaņotu ietekmi un turpmāku izaugsmi; iesaka ciešu sadarbību un koordināciju iekšzemes apgabalu, piekrastes teritorijas un salu starpā, lai sasniegtu sinerģijas starp „tīrās enerģijas” projektiem un veselīgas pārtikas ražošanu;

22.  vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi pienācīgi ziņot par stratēģijas īstenošanu un izvērtēt to; šajā sakarībā aicina iesaistītās valstis kopā ar Komisiju vākt uzticamus sākotnējos datus un noteikt konkrētus mērķus katram pīlāram, kuri katru gadu tiktu izvērtēti un darīti publiski pieejami;

23.  aicina īstenot visaptverošu un integrētu Eiropas pieeju migrācijai; uzsver, ka reģions sastopas ar nopietnām migrācijas problēmām, un pauž nožēlu par visām traģēdijām Vidusjūrā; uzstāj, ka šo problēmu risināšanā būtiska nozīme ir būtiskām izmaiņām patvēruma politikā, īstenojot dalībvalstu solidaritāti; uzsver nepieciešamību aplūkot vispārējo stratēģiju attiecībā uz sadarbību ar trešām valstīm; pauž nožēlu par nepietiekamu ES dalībvalstu sadarbību attiecībā uz migrācijas problēmām; mudina apmainīties ar labu praksi migrantu uzņemšanā un aicina steidzamā kārtā vērst īpašu uzmanību uz sociālajiem un humanitārajiem jautājumiem, kas skar šo reģionu, lai, iespējams, turpmāk citādi noteiktu EUSAIR prioritātes;

24.  sagaida, ka tas būs jauns stimuls miera un drošības nostiprināšanai Dienvidaustrumu Eiropā;

25.  aicina valstis apmainīties ar paraugpraksi minoritāšu tiesību ievērošanas jomā, lai piemērotu visaugstākos standartus, ņemot vērā to, ka šī ir īpaši jutīga joma attiecībā uz valodas jautājumiem;

26.  uzsver, ka dažādajos īstenošanas posmos publiskajiem un privātajiem ekonomikas dalībniekiem, sabiedrības locekļiem un dažādām organizētas pilsoniskās sabiedrības daļām ir jānodrošina pienācīga apmācība, izmantojot īpašu programmu, tostarp organizatorisko un tehnisko atbalstu;

27.  aicina Komisiju ik pēc diviem gadiem sniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu par EUSAIR īstenošanu, lai izvērtētu tās darbību un pievienoto vērtību attiecībā uz izaugsmi un darbvietām, atšķirību samazināšanu un ilgtspējīgu attīstību;

28.  mudina veikt īpašus pasākumus sociālās dimensijas veicināšanai; uzsver, ka ir svarīgi iestrādāt prioritātes un pasākumus, ar kuriem paredzēts atbalstīt personu ar īpašām vajadzībām integrēšanu un novērst visa veida diskrimināciju;

Jūras nozaru izaugsme

29.  uzsver, ka reģiona unikālā ģeogrāfiskā situācija un piekrastes struktūra kopā ar tās bagāto bioloģisko jūras daudzveidību satur milzīgu potenciālu, lai radītu jūras nozares darbvietas un panāktu inovatīvu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un izaugsmi, ieskaitot jūras nozares tehnoloģijas, zivsaimniecību un akvakultūru, kā arī labāku jūrniecības un jūras vides pārvaldību un pakalpojumus;

30.  iestājas par jūras nozaru ekonomiku kā ekonomikas krīzes risinājumu, jo tā veicina jaunu darbvietu radīšanu un ekonomisko attīstību, un jo īpaši darbvietas sievietēm un jauniešiem piekrastes un salu valstīs; uzskata, ka ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam nav iespējams īstenot, neņemot vērā jūras nozares ekonomikas jēdzienu, kas veido saikni starp ekonomikas nozarēm, kuras saistītas ar jūrām un okeāniem, akvakultūru, jūras un upju transportu un tūrismu ar vides aizsardzību;

31.  aicina Komisiju un stratēģijā iesaistītās valstis nākt klajā ar iniciatīvām, kas ieinteresētu jauniešus par zvejas un akvakultūras nozari Adrijas un Jonijas jūras reģionā un mudinātu viņus sākt uzņēmējdarbību šajās jomās;

32.  aicina koordinēt politiku un saskaņot stratēģijas mērķus, ka arī kopējos projektus atbilstoši kopējās zivsaimniecības politikas vērtībām, principiem un mērķiem; turklāt mudina atbalstīt ilgtspējīgas zivsaimniecības nozares attīstību un tradicionālas un veselīgas pārtikas ražošanu; aicina izveidot zivsaimniecības vietējās rīcības grupas, kuras varētu būt dabisks instruments zivsaimniecības dažādošanai; uzsver, ka ilgtspējīgai un rentablai zivsaimniecībai un akvakultūrai ir nepieciešama ciešāka ieinteresēto personu iesaistīšanās kopējā pārvaldībā, kā arī uzlabotas un dažādotas zivsaimniecības darbības;

33.  uzskata, ka jūras nozaru izaugsme aptver ļoti dažādas nozares un uzņēmumus un tādēļ tās attīstībai nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks visās šajās nozarēs; aicina EUSAIR iesaistītās dalībvalstis to mācību programmās veicināt dažādās jūras nozaru izaugsmes jomas, ņemot vērā mūžizglītības sistēmas un darbinieku apmācību; norāda uz to, ka jūras nozaru izaugsmē iesaistīto sociālekonomisko sistēmu rīcības, nozares un disciplīnas ir kompleksas, un tādēļ uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai EUSAIR stratēģijā iesaistītās dalībvalstis pieņemtu darba tirgus politiku, kuras mērķis ir palielināt spēju pielāgoties izmaiņām, inovācijām un daudzdisciplīnu raksturam, pielāgotu cilvēkkapitāla apmācību un palielinātu sieviešu līdzdalības procentuālo samēru;

34.  uzsver, ka liela nozīme ir lielākai un reālai savstarpējais saistībai starp ES 2020 stratēģiju un EUSAIR stratēģijas trijiem pīlāriem (jo paši jūras nozaru izaugsmes pīlāru), kas balstās uz Eiropas Komisijas rīcības plānu; uzskata rīcības plānu par vienu no stratēģijas pieejas rezultātiem, kas norāda uz konkrētajām prioritātēm šim makroreģionam; norāda — balstoties uz to, katru rīcību vai projektu atlasa plašā augšupējā konsultāciju procesā, kurā iesaistīta virkne ieinteresēto personu no Adrijas un Jonijas jūras reģiona, kas pārstāv valstu, reģionālās un vietējās pašvaldības iestādes, sociālos partnerus, bet arī privāto sektoru, sociālekonomiskās, akadēmiskās aprindas un pilsonisko sabiedrību;

35.  mudina veidot kopas un sadarbību starp valstu un privātajiem uzņēmumiem, universitātēm, pētniecības institūtiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām jūrniecības un jūras vides nozarēs, lai stimulētu inovāciju un pilnībā izmantotu sinerģijas dotās priekšrocības; uzskata, ka rīcībai saskaņā ar jūras nozaru izaugsmes pīlāru būtu jābalstās uz valstu un reģionālajām pētniecības un inovācijas stratēģijām viedai specializācijai, lai nodrošinātu efektīvākus un iedarbīgākas investīcijas; aicina valstis un reģionus piedalīties Komisijas platformā S3, lai gūtu palīdzību pārdomātas specializācijas stratēģiju (smart specialisation strategies) izstrādē, īstenošanā un pārskatīšanā; šajā saistībā uzskata par nepieciešamu sniegt MVU labāku piekļuvi kredītiem un uzlabot pastāvošos uzņēmējdarbības tīklus (kopas), izmantojot internacionalizācijas procesu, lai radītu jaunas kvalitatīvas un ilgtspējīgas darbvietas;

36.  atbalsta kopīga kvalitātes marķējuma izveidi augstas kvalitātes jūras produktiem no šā reģiona, lai palielinātu to konkurētspēju;

37.  uzsver, ka liela nozīme ir sociālajam dialogam un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaistīšanai spēju veidošanas pasākumos publiskā sektora iestādēs; uzskata, ka to varētu panākt, izveidojot pastāvīgu platformu makroreģiona līmenī un reģionālā līmenī katrā dalībvalstī, lai pārstāvētu sociālos un ekonomiskos partnerus, saskaņā ar jau paveikto attiecībā uz augstskolām, tirdzniecības palātām un pilsētām;

38.  uzsver ar jūru un jūras vidi saistītās izpētes nozīmi un nepieciešamību palielināt pētnieku, dalībvalstu un reģionu, kas piedalās EUSAIR stratēģijā, sadarbību šajās jomās, lai pārvarētu atšķirības starp šīm dalībvalstīm un palielinātu piekrastes apgabalu konkurētspēju un kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu izveidi vietējā mērogā;

39.  ar bažām norāda uz zivju krājumu samazināšanās tempu Adrijas un Jonijas jūrā, ko izraisa pārzveja, kā arī nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja (NNN) un citi būtiski riski visai dzīvībai jūrā; uzsver, ka zivsaimniecība ir viens no galvenajiem komponentiem piekrastes apgabalu un salu ekonomikā; tādēļ uzskata, ka zivju krājumu un jūras ekosistēmu aizsardzība un saglabāšana saskaņā ar kopējā zivsaimniecības politikā paredzēto maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma principu ir jāuzskata par stratēģijas svarīgāko mērķi; uzsver, ka pārejas periodā ir jāsekmē pielāgošanās zvejas robežvērtībām, piešķirot subsīdijas aprīkojuma iegādei no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļiem; aicina rīkoties izlēmīgi, saskaņojot trešo valstu tiesību aktus zivsaimniecības jomā ar ES tiesību aktiem, īstenojot datu apmaiņu, kopīgas uzraudzības platformas un daudzgadu zivsaimniecības pārvaldības plānus un apsverot, kā attīstīt ilgtspējīgu akvakultūras nozari, kurā ir liels potenciāls izmantot atjaunojamās enerģijas avotus;

40.  atgādina, ka zivju un čaulgliemju komerciālai izmantošanai būtu jāatbilst drošām bioloģiskajām robežvērtībām, lai panāktu labus vides apstākļus un nodrošinātu zivsaimniecības nozares ilgtermiņa ilgtspēju;

41.  aicina Komisiju reģistrēt atpūtas zvejas lomu apjomus, reglamentēt šo darbību un attiecināt maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķus gan uz atpūtas, gan profesionālās zvejas darbībām;

42.  prasa veikt zivju krājumu, jo īpaši apdraudēto sugu, un to savstarpējās bioloģiskās saiknes visaptverošu izpēti, ņemot vērā to, ka trūkst skaidru datu, tādēļ novērtējumi varētu būt neskaidri un neuzticami; mudina aizsargāt dabīgo nārstu;

43.  prasa izvērtēt un veicināt projektus, kuru mērķis ir novērtēt netiešās zvejas (nevienam nepiederoši tīkli, ēdamgliemeņu kultivēšanas sieti) un aizsargājamo sugu piezvejas ietekmi, jo tiek lēsts, ka tikai Adrijas jūrā vien netīšām tiek noķerts vairāk nekā 40 000 jūras bruņurupuču; uzskata, ka ir steidzami nepieciešami vides pētījumi un izpēte par to, kādā veidā šo problēmu mazināt (piemēram, ar ierīcēm, kas novērš bruņurupuču notveršanu);

44.  mudina sniegt būtisku atbalstu kuģubūvei, tostarp atpūtas laivu nozarei, orientējoties uz tās modernizāciju un specializāciju nolūkā radīt jaunas darbvietas un pielāgoties tādas ilgtspējīgas un konkurētspējīgas izaugsmes prasībām, kas atbilst jūras nozaru tehnoloģijām;

45.  aicina sniegt būtisku atbalstu ražošanas zonām un šādu zonu sadarbībai dažādās makroreģiona daļās; mudina īstenot labas prakses apmaiņu, daloties ar nozīmīgāko pieredzi nozarē un iepazīstot pieredzi, kas gūta citos reģionos, kuri cenšas izmantot to pašu pieeju, lai veicinātu ražošanas zonu izveidi;

46.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt un veicināt atpūtas, sporta un ģimeņu zveju, īstenojot integrētu zivsaimniecības un tūrisma politiku (zveja un zvejas tūrisms, jūrsaimniecība), jo īpaši uz salām, lai saglabātu vietējās kultūras tradīcijas un salu iedzīvotāju un piekrastes apdzīvoto vietu piejūras dzīvesveidu; mudina nodrošināt ilgtspējīgu, maza apjoma un tradicionālu zveju un akvakultūru, sekmējot daudzveidīgu kulinārijas piedāvājumu un vietējo zivju tirgu izmantošanu kā labāko veidu, lai nodrošinātu ilgtspējību un sniegtu lielāku atbalstu piekrastes tūrisma darbībām;

47.  aicina Komisiju atbalstīt un veicināt zivsaimniecību un zvejnieku iesaistīšanos projektos, kas saistīti ar kultūras un tradīciju tūrismu, kurš ietver zveju, kā arī jūras braukšanas un tradicionālo zvejas vietu un nodarbošanos atklāšanu no jauna;

48.  uzsver sociālas ekonomikas un sieviešu uzņēmējdarbības nozīmi jūras nozaru izaugsmes pīlāra īstenošanā, un aicina dalībvalstis, kas iesaistītas EUSAIR stratēģijas īstenošanā, veicināt un atbalstīt sieviešu līdzdalību visās attiecīgajās nozarēs; atgādina par mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu būtisko lomu attiecīgajos reģionos un teritorijās un aicina dalībvalstis, kas iesaistītas EUSAIR stratēģijas īstenošanā, īstenot aktīvu politiku šāda veida ekonomiskās darbības veicināšanai;

49.  atbalsta pasākumus hidroģeoloģiskā riska un piekrastes erozijas riska samazināšanai;

50.  uzsver pētniecības nozīmi un aicina sniegt būtisku atbalstu piejūras un jūrniecības reģioniem;

51.  uzsver, ka akvakultūras un jūrsaimniecības attīstībai var būt svarīga nozīme ne tikai sugu daudzveidības atgūšanā, bet arī Adrijas un Jonijas jūras ekonomikas izaugsmē;

52.  aicina Komisiju pastiprināt labas prakses apmaiņu, piemēram, attiecībā uz piekrastes rīcības grupu izstrādāto projektu ilgtspējību;

Reģiona savienošana

53.  uzsver, ka makroreģiona attīstībai ārkārtīgi svarīgi ir uzlabot transporta un enerģētikas savienojumus starp iesaistītajām valstīm, kā arī starp tām un kaimiņvalstīm, tostarp jūras transportu, dažāda veida savienojumus ar iekšzemi un enerģētikas tīkliem, un tas ir arī makroreģiona ekonomiskās un sociālās attīstības priekšnoteikums; uzsver, ka trūkst saiknes starp abiem Adrijas jūras krastiem un Adrijas un Jonijas jūras reģionā ir tīkla infrastruktūras nesavietojamība;

54.  aicina nodrošināt stimulus ilgtspējīgu transporta savienojumu izveidei, lai samazinātu ceļā pavadīto laiku, transporta un loģistikas izmaksas un ārējos faktorus; aicina veikt svarīgus stratēģiskos darbus, kas saistīti ar jūras un sauszemes transporta maršrutu savienojumiem, lai radītu dažāda veida transporta iespējas starp valstīm, veicinātu kohēziju, paplašinātu kopējo tīklu un samazinātu autoceļu noslogotību un līdz ar to CO2 emisijas; vērš uzmanību uz nepieciešamību uzlabot jūrniecības un ostu dimensiju attiecībā uz kabotāžu, jūras maģistrālēm un kruīziem starp abiem Adrijas jūras krastiem gan ziemeļu-dienvidu, gan transversālajos austrumu-rietumu maršrutos; norāda uz nepieciešamību pēc lielākas koordinācijas, lai novērstu jūras satiksmes sastrēgumus un uzlabotu tās pārvaldību un kontroli;

55.  mudina izmantot Regulu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (Regula (ES) 2015/757) inovācijai un ilgtspējīga jūras transporta izveidei makroreģionā, izmantojot alternatīvas dzinēju sistēmas un degvielas, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu energoefektivitāti transporta nozarē;

56.  uzsver, ka ir svarīgi savienot jūras transporta maršrutus un ostas ar citām Eiropas daļām un nodrošināt savstarpējos savienojumus ar TEN-T koridoriem; aicina iesaistītās valstis koncentrēt savus centienus tādu projektu īstenošanai, uz kuriem attiecas pašreizējais TEN-T tīkls, un citiem pasākumiem, ar ko īsteno tā ierosināto paplašināšanu uz Eiropas dienvidaustrumiem / Adrijas jūras austrumu piekrasti un ar ko var likvidēt Adrijas un Jonijas jūras reģionā vērojamo transporta savienojumu trūkumu; minēto iemeslu dēļ aicina iesaistītās valstis noteikt prioritāros infrastruktūras projektus, kam ir reģionāla un Eiropas mēroga pievienotā vērtība, un ierosina pievērst uzmanību cita starpā šādiem jautājumiem:

   i) Baltijas jūras un Adrijas jūras transporta koridora pabeigšana, tostarp visa Jonijas–Adrijas posma paplašināšana,
   ii) Skandināvijas un Vidusjūras reģiona transporta koridora paplašināšana ziemeļrietumu virzienā,
   iii) Alpu un Rietumbalkānu dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora izveide,
   iv) labāks savienojums starp Ibērijas pussalu, Itālijas centrālo daļu un Rietumbalkāniem,
   v) ceļu savienojuma izveide Balkānu reģionā starp ostu sistēmu un valstīm reģiona iekšienē, kā arī starpsavienojuma izveide ar Reinas-Donavas koridoru,
   vi) ostu iekārtu uzlabošana, lai sekmētu labākus savienojumus starp abiem Adrijas jūras krastiem, un kopīgas stratēģijas sagatavošana, līdzdarbojoties Adrijas jūras ziemeļu ostu valdēm, nolūkā nodrošināt importa preču plašāku piegādi Centrāleiropai;

57.  aicina optimizēt pašreizējā infrastruktūras tīkla jaudu, jo īpaši attiecībā uz pašreizējiem ceļu un dzelzceļa savienojumiem makroreģionā, tostarp „pēdējās jūdzes“ savienojumiem; uzsver nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pabeigt Adrijas–Jonijas automaģistrāli, kas ievērojami sekmēs šā makroreģiona ekonomisko un sociālo attīstību; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt jaunus transporta koridorus, kas aptver autoceļus, dzelzceļu un citu infrastruktūru abās Adrijas un Jonijas jūras reģiona pusēs; norāda uz nepieciešamību pēc lielākas koordinācijas, lai novērstu jūras satiksmes sastrēgumus un uzlabotu tās pārvaldību un kontroli;

58.  aicina izveidot ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūru, kas nodrošinās savstarpējus savienojumus makroreģionā un labākus savienojumus ar ES un ES iekšienē; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot dzelzceļa savienojamību Adrijas un Jonijas jūras reģionā, kā arī starp Tirēnu un Adrijas-Jonijas jūras piekrastēm;

59.  aicina iesaistītās valstis uzlabot savu jūras, dzelzceļa un aviotransporta infrastruktūru un attīstīt makroreģionā jūras maģistrāles, apvienojot dažāda veida transporta līdzekļus, jo īpaši savienošanai ar iekšzemi, un uzlabot transporta loģistiku, iespējami vislabākajā veidā izmantojot modernākās tehnoloģijas un vienmēr nodrošinot augsta līmeņa drošību un vides ilgtspējību; turklāt aicina iesaistītās valstis izvērtēt iespējas uzlabot savienojamību ar e-mobilitātes instrumentiem, kas varētu veicināt starptautisku elektronisko biļešu pārdošanas pakalpojumu;

60.  uzsver, ka trūkst efektīva savienojuma ar salām; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt labākus savienojumus, izpētot jaunas un saskaņotas iespējas ar pievienoto vērtību, optimizējot kravu un pasažieru pārvadājumu maršrutu izmantošanu un iesaistot privātas un publiskas ieinteresētās personas, nolūkā uzlabot dzīves kvalitāti, apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos un padarīt par iespējamu minēto teritoriju sociālekonomisko iespēju izmantošanu; uzsver nepieciešamību uzlabot salu iekšējo komunikāciju un transporta infrastruktūru, lai nodrošinātu ilgtspējīgu iekšzemes mobilitāti; uzsver arī nepieciešamību nodrošināt pienācīgu veselības aprūpi un izglītības programmas salu iedzīvotājiem visa gada garumā;

61.  aicina īstenot svarīgus projektus, lai salās attīstītu vairāku veidu transporta savienojumus, un jo īpaši vēlas redzēt stingru atbalstu stratēģiski svarīgu lidostu darbības sekmēšanai gan attiecībā uz infrastruktūru, gan jauniem maršrutiem uz citiem reģioniem minētajā makroreģionā;

62.  mudina iesaistītās valstis turpināt centienus dažādot enerģijas piegādes avotus — procesu, kas ne vien uzlabos makroreģiona energoapgādes drošību, bet arī palielinās konkurenci un novērsīs enerģētisko nabadzību, — tādējādi nodrošinot nozīmīgus ieguvumus reģiona ekonomiskajā un sociālajā attīstībā; uzsver nepieciešamību veikt padziļinātus novērtējumus par enerģētikas nozarē veikto pasākumu ietekmi uz vidi; uzsver, ka ir svarīgi kopīgi plānot investīcijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu un trūkstošo gāzes cauruļvadu tīklu attīstībā makroreģionā, tādējādi palīdzot panākt lielāku neatkarību un energoapgādes drošību; turklāt mudina veikt pasākumus, ar ko palielina energoefektivitāti un resursu izmantošanas efektivitāti, tādējādi veicinot arī konkurētspēju;

63.  mudina attīstīt tādu enerģētikas infrastruktūru, kas ļauj samazināt oglekļa emisiju apjomu, palielinot energoefektivitāti un garantējot energoapgādes drošību makroreģionā un ārpus tā; turklāt uzsver, ka ir svarīgi attīstīt un veicināt viedo pilsētu koncepciju, lai nodrošinātu makroreģiona pašreizējās kopējās enerģijas infrastruktūras pievienoto vērtību;

64.  atzīst, ka makroreģionā ir augsts nepietiekami izmantotu atjaunojamās enerģijas avotu potenciāls; aicina izpētīt iespēju energoresursu struktūrā iekļaut pieejamos atjaunojamās enerģijas avotus, piemēram, saules, vēja, plūdmaiņu (ja tehniski iespējams) un viļņu enerģiju; uzsver potenciālo hidroelektrostaciju ilgtspēju un konkurētspēju visās iesaistītajās valstīs; aicina iesaistītās valstis sekmēt to, lai makroreģionā izveidotu labi funkcionējošu un savstarpēji savienotu gāzes un elektroenerģijas tirgu, kas nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi lētai un pieejamai enerģijai; uzsver, ka ir svarīgi sekmēt pārrobežu enerģētikas tīklu savstarpējo savienošanu, veicinot investīcijas enerģētikas nozarē kā galveno priekšnoteikumu integrācijai ES enerģētikas tīklā, kā arī šķēršļu novēršanu pārrobežu investīcijām enerģētikas nozarē;

65.  atbalsta kopīgu plānošanu un investīcijas enerģētikas infrastruktūrā attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes ražošanu un transportu makroreģionā atbilstīgi TEN-E tīklam, īstenojot konkrētos projektus, kas minēti projektu Enerģētikas kopienas interesēs (PEKI) sarakstā;

66.  pauž bažas par atjaunotajiem stimuliem naftas un gāzes izpētei un izmantošanai jūrā un uz sauszemes, kas varētu makroreģionā radīt katastrofu risku ar ļoti nopietnām sekām videi, ekonomikai, tostarp zivsaimniecības nozarei, un sabiedrības veselībai; uzsver, ka jebkura šāda darbība ir jāveic saskaņā ar Savienības noteikumiem un pamatnostādnēm klimata un atjaunojamo energoresursu jomā; uzsver, ka Adrijas jūra ir slēgta, sekla jūra, kura nespēj izšķīdināt piesārņojošās vielas un kuras abos krastos notiek plaukstošas tūrisma darbības, un ka makroreģiona izaugsmei vispirms vajadzētu būt atkarīgai no tūrisma un ekonomiskajām darbībām, kas saistītas ar tā specifiskajām vides iezīmēm un ekosistēmām; uzsver nepieciešamību konsekventi īstenot ES tiesību aktus un starptautiskās konvencijas par vides ilgtspēju un jūrniecības darbību drošību; tāpēc aicina pilnībā īstenot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (2008/56/EK) un Naftas un gāzes nozares darbību jūrā drošuma direktīvu (2013/30/ES);

67.  aicina formulēt vienotus Eiropas transporta drošības standartus Adrijas un Jonijas jūras makroreģionā;

68.  uzsver, ka ir jāveicina pārrobežu gaisa satiksmes pakalpojumi, īstenojot kopējus projektus, kas paredzēti makroreģiona savstarpējo saikņu nodrošināšanai un sekmēšanai;

Vides kvalitāte

69.  atgādina, ka iesaistīto valstu jūras, piekrastes un sauszemes ekosistēmas ir ļoti bagātas; norāda, ka Adrijas jūra ir mājvieta gandrīz pusei (49 %) no visām reģistrētajām Vidusjūras jūras sugām un tās sekluma, ierobežoto plūsmu un lielās upju ietekmes dēļ ir visneparastākais Vidusjūras apakšreģions; aicina apvienot centienus, veicot visus iespējamos pasākumus, piemēram, izmantojot tīru degvielu jūras transportā un loģistikā, lai saglabātu jūras vides un transnacionālo sauszemes dzīvotņu bioloģisko daudzveidību, kā arī novērstu un samazinātu jūras piesārņojumu un citus apdraudējumus piekrastes un jūras bioloģiskajai daudzveidībai; uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt apdraudētās jūras un sauszemes sugas, piemēram, Vidusjūras mūkroņus, Eiropas protejus, lūšus, baltgalvas grifus un citas sugas, un aicina iesaistītās valstis īstenot samērīgus pasākumus šā mērķa sasniegšanai;

70.  aicina iesaistītās valstis apmainīties ar labāko praksi dabas un kultūras mantojuma pārvaldības jomā, tostarp attiecībā uz Natura 2000 un UNESCO teritorijām, ar mērķi radīt ilgtspējīgus tūrisma objektus;

71.  mudina iesaistītās valstis apvienot spēkus, īstenojot jūras telpisko plānošanu saskaņā ar Direktīvu 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru, un kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, iesaistot dažādas ieinteresētās personas (valstu, reģionālās un vietējās pašvaldības, vietējos iedzīvotājus, pētniecības aprindas, NVO utt.); uzskata, ka pareiza un kopīga jūras teritorijas pārvaldība nodrošina nozīmīgu pamatu ilgtspējīgai un pārredzamai jūrniecības un jūras resursu izmantošanai;

72.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt un saglabāt upes un ezerus Adrijas-Jonijas jūras baseinā;

73.  norāda, ka ir nepieciešams tikt galā ar vēsturiski izveidojušos un pārrobežu piesārņojumu un attīrīt objektus, ko skāris augsnes, ūdens un gaisa rūpnieciskais piesārņojums, un attiecīgā gadījumā piesārņojums, kas radies militāru konfliktu dēļ; atbalsta visus aktīvos pasākumus, lai samazinātu jūras piesārņojumu, ko rada ķīmiskie un parastie ieroči; atbalsta jūras piesārņojuma samazināšanu un mērķi to novērst pavisam saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, jo īpaši attiecībā uz atkritumu piesārņojumu pie Adrijas salām;

74.  pauž bažas par kaitējumu, ko jūrā rada plastmasas atkritumi; aicina Komisiju atbalstīt iniciatīvas šo atkritumu savākšanai un pārstrādei; uzsver, ka ir svarīgi šajā procesā iesaistīt zvejniekus;

75.  aicina valstis izstrādāt un īstenot visaptverošas plānus novecojušu rūpniecisko un militāro objektu atkārtotai izmantošanai; uzsver, ka šie objekti ne tikai rada draudus apkārtējai videi, bet ir uzskatāmi arī par ievērojamu ekonomisko potenciālu, kas netiek izmantots;

76.  aicina veicināt rūpniecisko objektu pārvietošanu ārpus pilsētu centriem un piekrastes zonām ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti;

77.  uzstāj, ka jāizmanto visi pašreizējie instrumenti, lai īstenotu labākos atkritumu apsaimniekošanas un notekūdeņu attīrīšanas risinājumus reģionā, saskaņā ar Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvu 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu ES dalībvalstīs;

78.  vērš uzmanību uz dažādajām dabas un cilvēka izraisītajām katastrofām, kas reģionā ir notikušas pēdējos gados; vērš uzmanību uz atmežošanas problēmu un citiem ar klimata pārmaiņām saistītiem apdraudējumiem; uzsver nepieciešamību pilnībā piemērot horizontālos principus attiecībā uz dabas katastrofu riska pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai īstenotu rīcības plānu un katra pīlāra prioritātes; mudina dalībvalstu hidrometeoroloģijas institūtus sadarboties, pārvarot ekstrēmu dabas apstākļu izraisītus notikumus un klimata pārmaiņu radītās sekas, kā arī katastrofu riska pārvaldībā; atzīst, ka ūdens, lauksaimniecības un tūrisma joma ir tās nozares, kas vislielākajā mērā ir neaizsargātas no klimata pārmaiņu ietekmes, tāpēc mudina dalībvalstu iestādes sadarboties, lai izveidotu satvaru un atbalsta mehānismu pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumu īstenošanai;

79.  uzsver, ka ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši jūras transporta nozarē;

80.  uzsver, ka pastāv ģeogrāfiskas un sezonālas atšķirības ūdens rezervju pieejamībā, un salās un piekrastes zonā ir vērojams izteikts ūdens trūkums vasarās, kad prasības pēc ūdens palielinās vairākas reizes sakarā ar liela tūristu skaita ierašanos;

81.  mudina izveidot reģionālu centru sagatavotībai katastrofām, kā arī vienotu ārkārtas situāciju plānu naftas noplūdes un liela apmēra piesārņojuma gadījumiem, ar mērķi izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai novērstu dabas katastrofas un katastrofas, ko izraisa rūpnieciskās, transporta un cita veida darbības, piemēram, plūdi, ugunsgrēki un ekspluatācijas darbības Adrijas jūras reģionā; uzsver, ka minētajam centram vajadzētu būt tieši saistītam ar ES civilās aizsardzības mehānismu; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt reģiona ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību, uzlabojot izpratni un apmainoties ar paraugpraksi;

82.  aicina trešās valstis paātrināt nozaru acquis (piemēram, Ūdens pamatdirektīvas) īstenošanu, ņemot vērā to pievienošanos ES nākotnē;

83.  mudina dalībvalstis apspriesties ar makroreģiona kaimiņvalstu kompetentajām iestādēm un vietējām kopienām, jo īpaši attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, kurām jāveic ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu;

Ilgtspējīgs un konkurētspējīgs tūrisms

84.  uzsver tūrisma izšķirošo nozīmi Eiropas ekonomikā un ES sociālās kohēzijas sekmēšanā, jo īpaši attiecībā uz Vidusjūras valstīm un šo reģionu kopumā; uzsver, ka saskaņā ar tūrisma ietekmi uz vidi un ilgstpēju ir jāizstrādā jaunas pieejas, ar kurām varētu kompensēt tūrisma sezonālās iezīmes; mudina vairāk atbalstīt tūrisma projektu finansēšanu no ESIF līdzekļiem un citiem avotiem;

85.  mudina steidzami uzlabot pārrobežu autoceļu savienojumus, lai veicinātu tūrisma konkurētspēju, ņemot vērā to, ka slikts savienojums rada satiksmes sastrēgumus un ilgas aizkavēšanās; uzsver nepieciešamību tūrisma nolūkos uzlabot pašreizējo gaisa satiksmes pakalpojumu infrastruktūru un jūras transporta savienojumus starp abiem Adrijas jūras krastiem;

86.  uzsver, ka ir jāsekmē pašreizējo makroreģiona lidostu izmantošana, lai izvairītos no pasažieru pārmērīgas koncentrācijas dažos lidostu mezglos, un jāveicina ilgtspējīgas un līdzsvarotākas tūristu plūsmas dažādās vietās;

87.  atzīst, ka reģiona bagātais kultūras un dabas mantojums (tostarp tādas kultūras aktivitātes kā kino, teātris un mūzika) ir nozīmīgs kapitāls, uz kura balstās tūrisma nozare; norāda uz lielo skaitu aizsargājamo UNESCO objektu un Natura 2000 teritoriju visās iesaistītajās valstīs; uzskata — neraugoties uz šīs nozares nozīmīgo devumu ekonomikā, tūrisma potenciāls netiek izmantots pilnā apmērā, jo īpaši sakarā ar būtiskajām sezonālajām iezīmēm un trūkumiem tādās jomās kā inovācijas, ilgtspēja, transporta infrastruktūra, tūrisma piedāvājuma kvalitāte, iesaistīto ieinteresēto personu prasmes un atbildīga tūrisma pārvaldība; aicina iesaistītās valstis pieņemt politiku, ar ko nodrošina atbilstošus savienojumus un tūrisma iespējas gan vasaras laikā, gan citās sezonās, lai dažādotu tūristu plūsmas un nodrošinātu pastāvīgu tūristu klātbūtni visās sezonās; uzsver, ka tūrisms ir jāapvieno ar iespējām, ko sniedz dabas, kultūras un mākslas mantojums;

88.  mudina dalībvalstis veicināt ilgtspējīgus mobilitātes risinājumus tūrisma nozarē, tādējādi uzlabojot tūrisma pakalpojumu kvalitāti un paplašinot to klāstu;

89.  atzīst nacionālo un dabas parku un aizsargājamo teritoriju nozīmi, jo tās ir pamats iedzīvotāju turpmākai izglītošanai par jautājumiem, kas saistīti ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņu apkarošanu;

90.  uzsver, ka valstu sadarbība ir būtiski svarīga turpmākai tūrisma attīstībai reģionā; mudina noformulēt tādas tūrisma stratēģijas Adrijas jūras un Jonijas jūras reģionam, kuru pamatā ir ilgtspēja un kuras ļautu valstīm gūt labumu no sinerģijas un pievērsties kopīgu problēmu risināšanai makroreģiona līmenī; uzskata, ka ir kopīgi jāstrādā pie tā, lai popularizētu Adrijas un Jonijas jūras reģiona galamērķus;

91.  mudina Eiropas Komisiju, iesaistītās dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes veikt pasākumus, ar ko nodrošina stimulus ieinteresētajām personām uzlabot tūrisma infrastruktūru;

92.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt kultūras un radošās darbības un jo īpaši komercdarbības attīstību un integrāciju mūzikas, teātra, dejas un filmu jomā; aicina organizēt festivālus, sanāksmes un kultūras pasākumus, kas veicina integrāciju;

93.  vērš uzmanību uz nepieciešamību ļaut MVU vieglāk piekļūt atbalsta un finansēšanas pasākumiem, jo tie ir būtiski svarīgi tūrisma nozarē; mudina šajā reģionā ieinteresētās personas līdzdarboties Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, lai dalītos pieredzē, līdzdarbotos kopīgā tīklā un rastu pārrobežu partnerus;

94.  uzsver to lietpratīgas specializācijas un progresīvo pašvaldību projektu nozīmi, kas saistīti ar pašreizējo inovāciju platformu izmantošanu, piemēram, radoša Adrijas–Jonijas jūras reģiona izveide;

95.  atbalsta daudzveidīga tūrisma piedāvājuma izstrādi, iekļaujot tematiskos tūrisma parkus un maršrutus, un kultūras, lauku, veselības, jūras, vīnu gastronomijas, konferenču un sporta tūrismu, tostarp riteņbraukšanu, golfu, niršanu, pārgājienus, slēpošanu, alpīnismu un āra sporta veidus, lai pagarinātu tūrisma sezonu un, pamatojoties uz ilgtspēju, uzlabotu tūrisma galamērķu konkurētspēju; atbalsta lauku tūrisma attīstību, lai samazinātu spiedienu uz galvenajiem tūrisma centriem un šauro piekrastes zonu un palīdzētu pārvarēt sezonalitāti; atbalsta tūrisma aktivitāšu paplašināšanu arī iekšzemē, izveidojot integrētus tūrisma produktus, kas ietver galvenos makroreģiona un tā galvaspilsētu tūrisma objektus;

96.  uzsver, ka ir svarīga tūrisma pārvaldības un infrastruktūras saskaņotība un nepieciešamība uzlabot pakalpojumu un iespēju kvalitāti un daudzveidību, ņemot vērā reģiona specifiskās īpatnības; turklāt uzsver, ka ir svarīgi veicināt un saglabāt vietējās un reģionālās tradīcijas;

97.  uzsver, ka ir svarīgi izpētīt alternatīvus maršrutus un uzņēmējdarbības modeļus un uzlabot kruīza pakalpojumu kopuma saikni ar vietējiem iedzīvotājiem un produktiem, tādējādi ļaujot efektīvāk novērst neilgtspējīgu pārblīvējumu un sekmīgāk izmantot pilnu reģiona potenciālu, panākot ilgstošākus ieguvumus vietējai ekonomikai; atzīst, ka ir svarīgi attīstīt un popularizēt makroreģiona tūrisma maršrutus, izmantojot pašreizējo tūrisma maršrutu kartēšanu un turpmāku veicināšanu;

98.  atbalsta reģiona reprezentatīvāko iezīmju izmantošanu tūrisma jomā un popularizēšanas un mārketinga programmu izstrādi;

99.  uzsver, ka ir jāpanāk reāla dažādu transporta veidu savietojamība, izmantojot pakalpojumu un starpsavienojumu integrētu tīklu, ar mērķi attīstīt kvalitatīvu ekotūrismu;

100.  aicina izstrādāt Adrijas–Jonijas hartu, kas ietvertu kritērijus, principus un pamatnostādnes ilgtspējīga tūrisma veicināšanai, īstenojot Eiropas Tūrisma rādītāju sistēmu (ETIS), ar ko novērtē tūrisma galamērķus, lai uzlabotu to ilgtspējīgu attīstību;

o
o   o

101.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EUSAIR dalībvalstu (Horvātijas, Grieķijas, Itālijas, Slovēnijas, Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes un Serbijas) valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.
(3) OV C 349 E, 29.11.2013., 1. lpp.

Juridisks paziņojums