Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2014/2246(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0277/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0277/2015

Debates :

PV 27/10/2015 - 14
CRE 27/10/2015 - 14

Balsojumi :

PV 28/10/2015 - 7.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0384

Pieņemtie teksti
PDF 434kWORD 121k
Trešdiena, 2015. gada 28. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Kohēzijas politika un stratēģijas "Eiropa 2020" pārskatīšana
P8_TA(2015)0384A8-0277/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūcija par Kohēzijas politiku un stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu (2014/2246(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 4., 162. un 174. līdz 178. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk „Kopīgo noteikumu regula”)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006(6),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē. Attīstības un labas pārvaldības veicināšana ES reģionos un pilsētās” (turpmāk „sestais kohēzijas ziņojums”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 26. jūnija astoto progresa ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Krīzes reģionālā un pilsētu dimensija”,

–  ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par pārdomātu specializāciju — izcilības centru tīklu izveidi kohēzijas politikas efektivitātei(9),

–  ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par ES dalībvalstu sagatavotību jaunā kohēzijas politikas plānošanas perioda efektīvam un savlaicīgam sākumam(10),

–  ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par Eiropas Komisijas 7. un 8. progresa ziņojumu par ES kohēzijas politiku un 2013. gada stratēģisko ziņojumu par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā(11),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par 2014.–2020. gada kohēzijas politikas sākšanas novilcinājumu(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 19. oktobra paziņojumu „Nākamās paaudzes novatorisko finansēšanas instrumentu satvars: ES pašu kapitāla un parāda platformas” (COM(2011)0662),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem(13),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju — ieguldījumiem darbvietās un izaugsmē, ko 2014. gada 19. novembrī pieņēma Vispārējo lietu (Kohēzijas) padome,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 3. decembra atzinumu par sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju(14),

–  ņemot vērā darba dokumentu „Plāns pārskatītai stratēģijai „Eiropa 2020”: Reģionu komitejas stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības foruma vadības komitejas ieguldījums”(15),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 21. janvāra atzinumu par Komisijas sesto kohēzijas ziņojumu(16),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. marta paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei sabiedriskās apspriešanas rezultāti” (COM(2015)0100),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0277/2015),

A.  tā kā kohēzijas politika ir ES galvenā ieguldījumu izaugsmes un attīstības politika, kura ir pieskaņota stratēģijai „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kuras mērķis ir mazināt atšķirības starp reģioniem un veicināt konverģenci un kuras budžets ir EUR 351,8 miljardi līdz 2020. gada beigām; tā kā ES joprojām saskaras ar ekonomikas un finanšu krīzes sekām — augstu bezdarba līmeni, nevienmērīgu un lēnu ekonomikas atlabšanu; tā kā ar kohēzijas politiku ir iecerēts panākt, ka visa enerģija un spējas tiek mobilizētas un koncentrētas stratēģijas „Eiropa 2020” ilgtspējīgas attīstības un nodarbinātības mērķu sasniegšanai;

B.  tā kā ir izšķiroši svarīgi, lai dažādas ES iniciatīvas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī vides un klimata aizsardzībai saglabātu saskaņotu pieeju; tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvām ir būtiska loma koordinācijas uzlabošanā vietējā un reģionālā līmenī attiecībā uz kohēzijas politikas īstenošanu; tā kā plānošanas un ziņošanas noteikumos nav iestrādāts skaidrs mehānisms, kas būtu skaidri vērsts uz pamatiniciatīvām attiecībā uz Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) devumu to īstenošanā; tā kā, pārskatot stratēģiju „Eiropa 2020”, būs jāpievēršas pamatiniciatīvu īstenošanai un jātiecas rast līdzsvaru starp finanšu, fiskāliem un ekonomiskiem pasākumiem, no vienas puses, un sociāliem, izglītības, vides un līdztiesības (it sevišķi dzimumu līdztiesības) aspektiem, no otras puses;

C.  tā kā arvien pieaug nepieciešamība pēc dažādo pārvaldības līmeņu un dažādo iesaistīto dalībnieku spēcīgākas līdzdalības stratēģijā un kopīgas atbildības — ar attiecīgajām tiesībām un pienākumiem — visos īstenošanas līmeņos; tā kā daudzlīmeņu pārvaldība un partnerība ir jāuzlabo, jo tām ir potenciāls mazināt administratīvās spējas trūkumu;

D.  tā kā kohēzijas politikas mērķi laika gaitā neapšaubāmi ir attīstījušies, lai atbalstītu ieguldījumus galvenajās ES prioritātēs, apliecinot savu elastību un efektivitāti, vienlaikus par galveno mērķi paturot dažādo reģionu attīstības līmeņu atšķirību mazināšanu, stiprinot reģionu potenciālu un veicinot ilgtspējīgu attīstību; tā kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ienes jaunus elementus vispārējā ES stratēģijā ar mērķi radīt inovatīvu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un augstas kvalifikācijas darbvietas;

E.  tā kā, pārskatot stratēģiju „Eiropa 2020”, būtu jāņem vērā smagā un nevienmērīgā ekonomikas un finanšu krīzes ietekme uz dalībvalstīm un reģioniem un saskaņotības un efektivitātes nolūkā jāizmanto apdomīga un līdzsvarota pieeja; tā kā apsvērt tomēr varētu arī citus pasākumus, piemēram, infrastruktūras, iekšējā tirgus un administratīvās spējas pasākumus; tā kā būtu jāņem vērā dažādas teritoriālās īpatnības, īpašu uzmanību pievēršot LESD 174. un 349. pantā minētajiem ES reģioniem;

F.  tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” starpposma pārskatīšana, kas 2015. gadā gan ir aizkavējusies, galvenokārt dod iespēju novērtēt (un atzīt) kohēzijas politikas devumu stratēģijas mērķu sasniegšanā un uzlabot esošo mijiedarbību un saiknes starp dažādajām ES rīcībpolitikām un ar ES budžetu, lai tās darbotos kā efektīvs stratēģijas īstenošanas virzītājspēks; tā kā šis posms ir būtisks turpmākās kohēzijas politikas kā ES mēroga ieguldījumu politikas veidošanā, prioritāti piešķirot attīstības atšķirību mazināšanai un konverģences procesa paātrināšanai,

Stratēģija „Eiropa 2020” un tās attiecības ar kohēzijas politiku

1.  atgādina, ka stratēģija „Eiropa 2020” ir visaptveroša Eiropas Savienības ilgtermiņa „izaugsmes un darbvietu” stratēģija, kuras pamatā ir pieci vērienīgi mērķi: nodarbinātība, inovācija, klimata pārmaiņas un enerģētikas ilgtspēja, izglītība un cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību; norāda, ka šos mērķus papildina septiņas pamatiniciatīvas un ka 2010. gadā apzinātie uzdevumi ir pildīti nevienmērīgi un attiecībā uz dažiem no tiem, piemēram, cīņu pret bezdarbu, progress ES līmenī joprojām ir viduvējs; uzsver, ka, lai ES no saviem ieguldījumiem panāktu ilgtermiņa ieguvumus, tai pamatā būtu jāpievēršas ilgtspējīgai izaugsmei un attīstībai, kā arī pienācīgu darbvietu radīšanai;

2.  uzsver, ka progress dzimumu līdztiesības jomā varētu sekmēt arī ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un sociālo kohēziju;

3.  norāda, ka 2010. gadā tika izveidots ES ekonomikas pārvaldības regulējums un tā īstenošanas mehānisms — Eiropas pusgads —, lai nolūkā atbalstīt stratēģijas īstenošanu nodrošinātu dalībvalstu fiskālās politikas koordinēšanu, strukturālas reformas un labāku valstu budžeta politikas saskaņotību izaugsmes un nodarbinātības jomā ES un valstu līmenī; vērš uzmanību uz to, ka vēl joprojām pastāv risināmas koordinācijas un sinhronizācijas problēmas;

4.  uzsver, ka 2007.–2013. gada kohēzijas politika, kas saskaņota ar Lisabonas stratēģiju un kam bija līdzīgi galvenie mērķi, jau atradās īstenošanas fāzē, kad tika sākta stratēģija „Eiropa 2020”, un ka tādēļ pārplānošana saskaņā ar jaunās stratēģijas mērķiem būtu bijusi gan sarežģīta, gan kontrproduktīva; tomēr norāda, ka pasaules ekonomikas krīzes apstākļos kohēzijas politika ne vien ir bijusi daudzu dalībvalstu vienīgais ieguldījumu avots, bet ar „Lisabonas iezīmēšanas” pieeju ir arī devusi būtisku atbalstu un ieguldījumu valstu stratēģijas īstenošanas politikai, kā rāda sestais kohēzijas ziņojums un vairāki Komisijas paziņojumi un pētījumi; atgādina, ka Lisabonas stratēģija laika gaitā zaudēja dalībvalstu, reģionu un pilsētu atbalstu un ka stratēģijas „Eiropa 2020” pārvaldība īpaši atbilst kohēzijas politikas principiem un instrumentiem, kas var nodrošināt līdzdalības uzņemšanos attiecībā uz stratēģijas īstenošanu;

5.  ex post novērtējumu kontekstā aicina Komisiju attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu sniegt informāciju gan par virzību uz iznākumiem un rezultātiem, gan par konkrētu devumu, ko stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi saņēmuši no kohēzijas politikas; uzsver, ka ir svarīgi izprast, kādi un cik ierobežoti ir pieejamie pierādījumi par kohēzijas politikas devumu stratēģijas vispārējo mērķu sasniegšanā, un ņemt vērā satricinājumus, ko pārcietušas ES ekonomikas, it sevišķi krīzes vissmagāk skarto valstu gadījumā; atzinīgi vērtē to, ka šie secinājumi varētu būt lietderīgi stratēģijas pašreizējā īstenošanā;

6.  uzsver, ka kohēzijas politika ir galvenais visus reģionus aptverošs ES instruments ieguldījumiem reālajā ekonomikā un, paplašinot izaugsmi un labklājību un mazinot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, darbojas kā Eiropas solidaritātes izpausme; norāda, ka kohēzijas politika pilnībā atbilst stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un nodrošina vajadzīgo ieguldījumu sistēmu, nebūdama tikai stratēģijas īstenošanas rīks; šajā sakarā uzsver, ka līdz ar tematisku koncentrēšanos ESI fondi atbilstoši jaunajai struktūrai ir orientēti uz 11 tematiskajiem mērķiem, kas atvasināti tieši no stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, un ka ir noteikti tiešā veidā ar šiem tematiskajiem mērķiem saistīti priekšnosacījumi, lai nodrošinātu, ka ieguldījumus veic tādā veidā, ka tiek panākta maksimāla to efektivitāte; uzsver, ka pilnībā atbalsta šo jauno pieeju, kas palīdzēs palielināt izdevumu efektivitāti;

7.  uzsver, ka kohēzijas politika attīsta sinerģijas ar citām ES rīcībpolitikām, piemēram, attiecībā uz digitālo vienoto tirgu, Enerģētikas savienību, vienoto kapitāla tirgu un sociālo politiku, un ka ar visiem saviem instrumentiem un mērķiem, tostarp makroreģionālajām stratēģijām, pilsētprogrammu, teritoriālās attīstības programmu, ieguldījumiem MVU, gudras izaugsmes un lietpratīgas specializācijas stratēģijām, tā būtiski palīdz vienotā tirgus nostiprināšanā un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā; šajā sakarā aicina Eiropas valstu un reģionu iestādes izstrādāt lietpratīgas specializācijas stratēģijas un izmantot sinerģijas starp dažādiem ES, valstu un reģionu publiskā un privātā sektora instrumentiem;

8.  norāda uz saistību ar plašāku ekonomikas pārvaldības procesu, ko veic ar pasākumiem, kuri sasaista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību; aicina dalībvalstis rīkoties pilnībā atbildīgi, lai cik iespējams izvairītos no to piemērošanas un novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz ESI fondu īstenošanu un uz kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu; turklāt uzsver, ka dalībvalstīm, kas saskaras ar īslaicīgām budžeta grūtībām, būtu jāsniedz atbalsts; atzinīgi vērtē elastīguma mehānismus esošajos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumos (COM(2015)0012), kuru mērķis ir nostiprināt saikni starp ieguldījumiem, strukturālajām reformām un resursu izmantošanu, lai sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

9.  ar bažām uzsver, ka pašreizējā plānošanas periodā kohēzijas politikas īstenošana ir aizkavējusies; norāda, ka īstenošana ir ļoti agrīnā posmā, lai gan par lielāko daļu darbības programmu vienošanās jau ir panākta; tomēr uzsver, ka var veikt novērtējumus par politikas resursu novirzīšanu prioritātēm, kas dod ieguldījumu ilgtspējīgā izaugsmē un darbvietu izveidē; šajā sakarā norāda, ka saskaņā ar pirmo novērtējumu, ko sniegusi Komisija, summas, kas piešķirtas pētniecībai un inovācijai, MVU atbalstam, IKT, mazoglekļa ekonomikai, nodarbinātībai, sociālajai iekļaušanai, izglītībai un spēju veidošanai, salīdzinājumā ar iepriekšējiem plānošanas periodiem ir būtiski pieaugušas, savukārt atbalsta līmenis transportam un vides infrastruktūrai ir samazinājies; vērš uzmanību uz to, ka stratēģijas „Eiropa 2020” starpposma pārskatīšanas laikā dati par ESI fondu 2014.–2020. gadam īstenošanu var vēl nebūt pieejami un ka līdz ar to šajā posmā var nebūt iespējams skaidri novērtēt šo fondu devumu stratēģijas mērķu sasniegšanā; atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis ir sākušas rīkoties, piemēram, lai nodrošinātu, ka 20 % to resursu tiek veltīti klimata politikai;

10.  atzīst, ka darbības rezultātu satvara izveide un ex ante nosacījumu un sasaistes ar konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem (KVAI) ieviešana kohēzijas politikas plānošanā 2014.–2020. gadā varētu uzlabot ieguldījumu vidi, kas ļautu panākt maksimālu kohēzijas politikas devumu stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā;

Pārskatīšanas virzība un saistīti izaicinājumi

11.  atgādina, ka 2014. gadā Komisija sāka stratēģijas pārskatīšanas procesu, publicējot paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei novērtējums”, un pauž nožēlu, ka šajā dokumentā kohēzijas politika un saistītie instrumenti nebija skatīti pietiekami; atzinīgi vērtē to, ka process turpinājās ar sabiedrisko apspriešanu, ko veica no 2014. gada maija līdz oktobrim, lai vāktu liecības par pārskatīšanas procesu, un atzinīgi vērtē to, ka tika apstiprināts stratēģijas relevantums un tās mērķu un prioritāšu jēgpilnais raksturs;

12.  norāda, ka tiek uzskatīts, ka pamatiniciatīvas kalpo savam mērķim, bet arī izceļ faktu, ka to pamanāmības līmenis tiek uzskatīts par samērā zemu; pauž nožēlu par to, ka ekonomikas un finanšu krīze ir palielinājusi Eiropas Savienībā vērojamās atšķirības un ka progress ceļā uz vairāku stratēģijas pamatmērķu sasniegšanu nav bijis pietiekams, it sevišķi attiecībā uz nodarbinātību, pētniecību un izstrādi, nabadzību un sociālo atstumtību; atzinīgi vērtē izdarītos secinājumus, ka ir nepieciešams palielināt līdzdalību un iesaistīšanos uz vietas, konsolidējot vertikālās un horizontālās partnerības, lai uzlabotu stratēģijas izpildi; uzsver, ka stratēģijai būtu jāveicina pāreja no pieejas, kas vērsta uz procesu un iznākumu, uz pieeju, kas vērsta uz faktiskajiem rezultātiem, lai panāktu ar to saistīto ES rīcībpolitiku maksimālo iespējamo lietderību un efektivitāti;

13.  atzinīgi vērtē Eurostat regulārās publikācijas par progresa rādītājiem attiecībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu; tomēr aicina attiecībā uz NUTS II un NUTS III līmenī sniegtajiem datiem nodrošināt plašāku un precīzāku reģionālo informāciju, kas būs aizvien svarīgāk sakarā ar neparedzētām ekonomiskām un sociālām problēmām, kas rodas dažādos ES reģionos neatkarīgi no to attīstības līmeņa; turklāt norāda uz trim kohēzijas politikas dimensijām — ekonomisko, sociālo un teritoriālo — un šajā sakarā uzskata, ka to nevajadzētu vērtēt tikai uz ekonomisko rādītāju pamata; šajā kontekstā aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt apspriesties un sākt efektīvāku sadarbību iekļaujošāku rādītāju izstrādē nolūkā papildināt IKP, lai tie būtu lielākā mērā relevanti stratēģijas „Eiropa 2020” prioritāro mērķu sasniegšanas progresa novērtēšanai;

14.  norāda, ka Komisijas priekšlikumam par stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu jātiek publicētam līdz 2015. gada beigām, un pauž nožēlu par šo kavēšanos, ņemot vērā, ka sākotnēji to bija iecerēts publicēt 2015. gada sākumā; uzsver, ka tas atkal notiks samērā nepiemērotā kohēzijas politikas cikla brīdī, kad faktiskās īstenošanas process jau notiks; turklāt uzsver, ka agrīna pārplānošana būtu pilnībā kontrproduktīva attiecībā uz kohēzijas politikas ilgtermiņa stratēģisko plānošanu;

15.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota darba grupa ES fondu labākai izmantošanai; atzinīgi vērtē arī to, ka ir izveidots Strukturālo reformu atbalsta dienests, kas darbu oficiāli sāka 2015. gada 1. jūlijā un kas sniegs tehnisko palīdzību dalībvalstīm, lai tās varētu efektīvāk īstenot strukturālās reformas un KVAI;

16.  vienlaikus atzīst, ka ir nepieciešams ņemt vērā ekonomiskās perspektīvas attīstību, jaunu instrumentu izmantošanu, progresu ceļā uz stratēģijas mērķu sasniegšanu un likumsakarīgo nepieciešamību veikt operatīvus pielāgojumus;

17.  tādēļ aicina uz pārdomātu un līdzsvarotu stratēģijas „Eiropa 2020” termiņa starpposma pārskatīšanas tvērumu un tajā koncentrēties uz stratēģijas piecu mērķu un tās pamatiniciatīvu ciešāku sasaisti un uz tādu metožu identificēšanu, kā tās varētu labāk virzīt uz priekšu un izvērtēt, neradot papildu sarežģītības un pārmērīga administratīvā sloga slāņus; uzsver, ka tajā būtu jāņem vērā ES ekonomikas stiprās un vājās puses, aizvien lielākā nevienlīdzība (piemēram, labklājības aspektā), augstais bezdarba līmenis un lielie valstu parādi; uzsver, ka uzmanība būtu jāpievērš ne vien fiskālās un ekonomikas pārvaldības makroekonomiskajiem kritērijiem, bet arī progresam ceļā uz visu stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanu; uzskata, ka uzmanība būtu jāpievērš arī lielākai sociālajai un vidiskajai ilgtspējai, lielākai sociālajai iekļautībai un dzimumu līdztiesībai; uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisijas dienesti turpinātu atbalstīt dalībvalstu iestādes administratīvās spējas uzlabošanā;

18.  vēlreiz aicina uzlabot stratēģijas atbildības, līdzdalības, pārredzamības un iesaistīšanās dimensijas, iesaistot vietējās un reģionālās iestādes un citas attiecīgās pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas un ieinteresētās puses, sākot ar mērķrādītāju noteikšanu un mērķu izstrādi un beidzot ar stratēģijas īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu; uzstāj, ka visu ieinteresēto personu uzklausīšanas un sadarbības nolūkā ir izšķirīgi svarīgi nostiprināt pārvaldības struktūru, kas balstītos uz daudzlīmeņu pārvaldību, stimulu struktūrām, iedarbīgi apvienotu pieeju no augšas lejupējā virzienā / no lejas augšupējā virzienā, kohēzijas politikas partnerības modeli un publiskā un privātā sektora partnerībām vispār, lai nodrošinātu efektīvu spēju nodrošināt ilgtermiņa mērķu sasniegšanu; atgādina, ka saskaņā ar dalībvalstu institucionālajām sistēmām un tiesisko regulējumu reģionālās un vietējās iestādes ir atbildīgas arī par publiskajiem ieguldījumiem un tāpēc tās būtu jāatzīst par svarīgām stratēģijas īstenošanas dalībniecēm;

19.  turklāt ierosina, ka vietējo un reģionālo iestāžu un ieinteresēto personu saistības stratēģijas „Eiropa 2020” projektā būtu jāatjauno minēto partneru, dalībvalstu un Komisijas līguma veidā, lai nodrošinātu līdzdalību un iesaistīšanos, un ka būtu jāpieņem rīcības kodekss, kas līdzinātos ar kohēzijas politiku 2014.–2020. gadam ieviestajam partnerības kodeksam;

20.  uzsver nepieciešamību pēc patiesi teritoriālas pieejas stratēģijai „Eiropa 2020”, lai pielāgotu publiskās intervences un ieguldījumus dažādām teritoriālām īpatnībām un specifiskām vajadzībām; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi savienot vispārējo stratēģijas „Eiropa 2020” pieeju ar Teritoriālās attīstības programmas 2020 (TAP2020) teritoriālo pieeju; turklāt uzskata, ka vajadzētu būt iespējamiem pielāgotiem brīvprātīgiem stratēģijas „Eiropa 2020” reģionālajiem mērķiem un tie būtu jāapspriež reģionālā līmenī, nepalielinot birokrātisko slogu uz vietas; uzsver, ka šādiem pielāgotiem brīvprātīgiem reģionālajiem mērķiem būtu jāatbilst stratēģijas vispārējai uzbūvei un jāietilpst iepriekš noteiktajos mērķos; šajā sakarā atgādina arī par to, cik svarīgas ir sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas;

21.  atzīst, ka pilsētām un pilsētu teritorijām ir būtiska izaugsmes un nodarbinātības veicinātāju loma, un pieprasa stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanā ņemt vērā arī plašāku holistisku pieeju tam, kā turpmāk attīstīsies pilsētas kā aktīvas dalībnieces stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā; tāpēc aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Rīgas deklarāciju par pilsētprogrammu, jo gan mazām, gan vidējām, gan lielām pilsētu teritorijām ir fundamentāla nozīme; īpaši uzsver, ka ir vajadzīga stratēģija, kas ņemtu vērā mazu un vidēju pilsētu teritoriju īpašās vajadzības, izmantojot pieeju, kas veidotu sinerģijas ar digitalizācijas programmu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;

22.  aicina Komisiju sniegt informāciju par to, kāda loma ir teritoriālajiem aspektiem kā ekonomikas izaugsmes, darbvietu izveides un ilgtspējīgas attīstības faktoriem, un prasa, lai stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanā tiktu skatītas teritoriālās sekas un sniegti norādījumi, kā tās risināt; atkārto, ka šajā sakarā ir svarīgi apspriesties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, jo tām ir izšķiroša loma teritoriālās attīstības stratēģiju īstenošanā; uzsver arī to, kāda loma stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sekmīgā sasniegšanā varētu būt makroreģionālajām stratēģijām un Eiropas teritoriālajai sadarbībai vispār, ņemot vērā, ka daudzi attīstības projekti ietver pārrobežu teritorijas, tostarp vairākus reģionus un valstis, un var izstrādāt konkrētai vietai pielāgotu pieeju ilgtermiņa problēmām;

23.  norāda, cik svarīgs ir jaunais ES ieguldījumu instruments, proti, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas palīdzēs mobilizēt ieguldījumus apmērā līdz EUR 315 miljardiem, lai novērstu ieguldījumu trūkumu Eiropas Savienībā un maksimāli palielinātu publisko izdevumu ietekmi; uzsver, ka ESIF vajadzētu būt komplementāram un papildinošam attiecībā uz ESI fondiem; pauž nožēlu par to, ka tas nav skaidri sasaistīts ar stratēģiju „Eiropa 2020”, bet uzskata, ka ar saviem mērķiem un dzīvotspējīgu, ilgtspējīgu projektu atlasi tam būtu jāpalīdz konkrētās jomās īstenot stratēģiju;

24.  turklāt uzsver, ka ir obligāti nepieciešams nodrošināt pilnīgu saskaņu un sinerģijas visu ES instrumentu starpā, par vienu no ieguldījumu pamatinstrumentiem uzskatot lietpratīgas specializācijas stratēģijas, lai izvairītos no pārklāšanās vai pretrunām starp tiem vai starp dažādiem politikas īstenošanas līmeņiem; tāpēc pieprasa, lai stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanā tā tiktu noteikta par ES ilgtermiņa stratēģisko satvaru izaugsmei un darbvietām un tiktu skatīts šis politikas instrumentu, tostarp ESIF, koordinēšanas jautājums, lai efektīvi izmantotu visus pieejamos līdzekļus un sasniegtu cerētos rezultātus attiecībā uz visaptverošajiem stratēģiskajiem mērķiem;

25.  nolūkā veicināt ES vispārēju harmonisku attīstību un ņemot vērā kohēzijas politikas lomu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, aicina Komisiju stratēģijas mērķu pārskatīšanā ņemt vērā īpatnības un ierobežojumus, kas raksturīgi īpašām teritorijām, piemēram, lauku apvidiem, rūpniecības restrukturizācijas skartajiem apvidiem, reģioniem, kuros ir būtiskas un pastāvīgas ar dabu saistītas vai demogrāfiskas grūtības, salām, pārrobežu un kalnu reģioniem un ES tālākajiem reģioniem, atbilstoši LESD 174. un 349. pantam; šajā kontekstā norāda uz pēdējo minēto reģionu potenciālu tādās jomās kā biotehnoloģijas, atjaunojamie energoresursi un bioloģiskā daudzveidība;

26.  uzsver uzlabotos rezultātus, kas gūti no pētniecības un inovācijas ieguldījumu apjoma, kvalitātes un ietekmes palielināšanas, koordinēti lietojot kohēzijas politikas instrumentus un programmu „Apvārsnis 2020” stratēģijas „Eiropa 2020” starpposma pārskatīšanas kontekstā; šajā sakarā prasa, lai Komisija, pārskatot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, nostiprina visu iespējamo mijiedarbību un sinerģijas starp šiem abiem svarīgajiem politikas satvariem un izveido tīmekļa izsekošanas sistēmu, kas dotu iespēju apzināt gadījumus, kad ESI fondu finansējums ir kombinēts ar „Apvārsnis 2020”, ESIF un citu Kopienas finansētu programmu finansējumu; atzinīgi vērtē plānu ieviest izcilības zīmogu pieteikumu iesniedzējiem, kas ir atzīti par izciliem, bet nevar saņemt „Apvārsnis 2020” finansējumu, nolūkā palīdzēt viņiem piekļūt ESI fondiem;

27.  aicina Komisiju izveidot saskanīgu pastāvīgas novērtēšanas procesu, lai regulāri novērtētu progresu ceļā uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un ierosinātu attiecīgus pasākumus to sasniegšanai, kā arī ieteikumus par kohēzijas politiku laikam pēc 2020. gada; uzsver arī Parlamenta funkciju koordinēti — ne tikai Parlamentā, bet arī ar visām attiecīgajām iestādēm — uzraudzīt stratēģijas „Eiropa 2020” un kohēzijas politikas īstenošanu; šajā sakarā aicina savlaicīgi iesaistīt Parlamentu visās attiecīgajās diskusijās par stratēģijas aptverto rīcībpolitiku izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu; norāda, ka ir svarīgi šajā viedokļu apmaiņā iesaistīt arī Reģionu komiteju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, valstu un reģionu parlamentus, vietējās un reģionālās iestādes, citas ieinteresētās personas un puses;

Turpmākā kohēzijas politika — raugoties tālāk par īstermiņa posmu

28.  uzskata, ka stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšana, pēc kuras sekos priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam starpposma pārskatīšanu, kalpos par pamatu turpmākajai kohēzijas politikas struktūrai pēc 2020. gada, kā arī citiem DFS instrumentiem; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi efektīvi risināt visus šeit izvirzītos problēmjautājumus, vienlaikus nodrošinot stratēģiskās pieejas nepārtrauktību; atgādina arī par ES mēroga kohēzijas politikas pievienoto vērtību un ka tai arī turpmāk jābūt galvenajam ES ieguldījumu instrumentam izaugsmei, darbvietu izveidei un klimata aizsardzībai, vienlaikus nodrošinot līdzsvarotu, harmonisku attīstību visā ES, tādējādi veicinot pārmaiņas un stimulējot labklājību, tostarp mazāk attīstītos reģionos; šajā sakarā uzsver, ka ESI fondiem pēc 2020. gada ir nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu finansējuma līmeni;

29.  norāda, ka gan turpmākā kohēzijas politika, gan turpmākā ES ilgtermiņa stratēģija būtu jāizveido pirms Komisijas pašreizējā pilnvaru termiņa beigām, paturot prātā, ka 2019. gadā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un ka tas likumdevējiem uzliek būtiskus laika ierobežojumus attiecībā uz sarunu kalendāru, bet jaunajam Komisijas sastāvam un dalībvalstīm — attiecībā uz jaunu partnerības nolīgumu un darbības programmu sagatavošanu un pieņemšanu pirms nākamās DFS sākuma; vienlaikus norāda, ka tiks sāktas sarunas arī par turpmāko DFS; tādēļ aicina Komisiju apsvērt visus īpašos ierobežojumus, ko uzliek sasaistes un laika koordinācijas prasības, un izstrādāt saskaņotu pieeju attiecībā uz ES turpmāko ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu stratēģiju, ES budžetu, īpaši kohēzijas politiku, un citiem DFS instrumentiem;

o
o   o

30.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstīm un reģioniem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.
(4) OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.
(5) OV L 347, 20.12.2013., 303. lpp.
(6) OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.
(7) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(8) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0002.
(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0015.
(11) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0132.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0068.
(13) OV L 123, 19.5.2015., 98. lpp.
(14) OV C 19, 21.1.2015., 9. lpp.
(15) https://portal.cor.europa.eu/europe2020/SiteCollectionDocuments/2459-brochure-BlueprintEU2020.pdf.
(16) OV C 242, 23.7.2015., 43. lpp.

Juridisks paziņojums