Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2104(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0308/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0308/2015

Debates :

PV 23/11/2015 - 17
CRE 23/11/2015 - 17

Balsojumi :

PV 24/11/2015 - 5.8
CRE 24/11/2015 - 5.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0403

Pieņemtie teksti
PDF 436kWORD 121k
Otrdiena, 2015. gada 24. novembris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES loma Apvienoto Nāciju Organizācijā
P8_TA(2015)0403A8-0308/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 24. novembra rezolūcija par ES lomu Apvienoto Nāciju Organizācijā — kā labāk sasniegt ES ārpolitikas mērķus (2015/2104(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par ES un ANO, jo īpaši 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 69. sesiju(1) un 2011. gada 11. maija rezolūciju par ES kā globāla spēka nozīmi daudzpusējās organizācijās(2),

–   ņemot vērā Padomes 2015. gada 22. jūnija secinājumus par ES prioritātēm ANO 70. Ģenerālajā asamblejā,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas (UNGA) rezolūciju par Eiropas Savienības līdzdalību ANO darbā(3), ar kuru ES ir piešķirtas tiesības iejaukties Ģenerālās asamblejas darbā, mutiski izklāstīt priekšlikumus un grozījumus, kas pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma tiks nodoti balsojumam, un izmantot tiesības atbildēt,

–   ņemot vērā pirmo Drošības padomes priekšsēdētāja 2014. gada 14. februāra paziņojumu, komentējot ES paveikto starptautiskā miera un drošības saglabāšanā(4),

–   ņemot vērā 2001. gada Durbanas Pasaules konferences deklarāciju pret rasismu, rasu diskrimināciju, ksenofobiju un ar to saistīto neiecietību,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta Ārpolitikas ģenerāldirektorāta 2015. gada martā publicēto pētījumu “ANO reformēšana — pašreizējā situācija un turpmākās iespējas”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0308/2015),

ES mērķi un vispārējās priekšrocības

A.  tā kā Eiropas Savienības nākotne ir saistīta ar globālo mieru, drošību, attīstību un cilvēktiesībām; tā kā problēmas, ar kurām ES saskaras, ir jārisina globāli, un saistībā ar globāliem jautājumiem ir jārīkojas Eiropas līmenī;

B.  tā kā ES ārpolitikas principi un mērķi ir ietverti Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā un ir cieši saistīti ar ANO principiem un mērķiem; tā kā LES 21. pantā ir skaidri pausts aicinājums ievērot ANO Statūtu un starptautisko tiesību principus;

C.  tā kā ES ir unikālas iespējas mobilizēt resursus, izmantojot visus pieejamos diplomātiskos, drošības, aizsardzības, ekonomikas, attīstības un humanitāros instrumentus, pilnībā ievērojot ANO Statūtu noteikumus; tā kā šādu instrumentu izmantošana visaptverošā veidā ES sniedz unikālu elastību efektīvi risināt sarežģītākos drošības jautājumus;

D.  tā kā ES ANO uzraudzībā aktīvi piedalās miera, drošības un progresa veicināšanā, izmantojot savu kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP);

E.  tā kā ES aizstāv savas vērtības, pamatintereses, drošību, neatkarību un integritāti un rīkojas, lai saglabātu mieru, novērstu konfliktus un stiprinātu starptautisko drošību saskaņā ar ANO Statūtu un 1975. gada Helsinku Nobeiguma akta principiem un 1990. gadā pieņemtās Parīzes hartas jaunai Eiropai mērķiem; tā kā ES ir kolektīvās ANO drošības sistēmas daļa, cita starpā īstenojot reģionālu nolīgumu, kā paredzēts Statūtu VIII nodaļā;

F.  tā kā ES veicina ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo un vidisko attīstību jaunattīstības valstīs, par galvenajiem mērķiem izvirzot nabadzības izskaušanu, miera un stabilitātes veicināšanu ilgtermiņā un sociālās nevienlīdzības apkarošanu, un sniedz humāno palīdzību iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kas saskaras ar jebkāda veida krīzēm — dabas vai cilvēka izraisītām;

G.  tā kā ES ir vadošās pozīcijās dažādās savstarpēji saistītās politikas jomās: tirdzniecības, attīstības, humānās palīdzības, vides un cilvēktiesību jomā;

H.  tā kā ES strādā, lai panāktu vides ilgtspēju, veicinot starptautiskus pasākumus un darbības nolūkā saglabāt un uzlabot vides kvalitāti, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu;

I.  tā kā ES ir vadoša loma arī vides politikas jomā, jo īpaši cīņā pret klimata pārmaiņām, ne tikai izvirzoties līdera pozīcijās un nosakot sev vērienīgus mērķus, bet arī pasaules mēroga sarunās nelokāmi atbalstot saistošus nolīgumus un konkrētas un izmērāmas darbības;

J.  tā kā ES uzlabo sociālās ilgtspējības un labas pārvaldības pamatu, konsolidējot, atbalstot un veicinot demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus;

K.  tā kā saskaņā ar ES līgumiem tā veicina starptautisku sistēmu, kuras pamatā ir ciešāka daudzpusēja sadarbība un laba pasaules mēroga pārvaldība, un ir apņēmusies nodrošināt efektīvu daudzpusējību, kuras pamatā ir ANO; tā kā šāda apņemšanās ir balstīta pārliecībā, ka, lai veiksmīgi reaģētu uz pasaules krīzēm, izaicinājumiem un draudiem, starptautiskajai sabiedrībai ir vajadzīga efektīva daudzpusējā sistēma, kuras pamatā ir universālas tiesības un vērtības;

L.  tā kā ES ārpolitikā lielākā uzmanība ir veltīta divpusējām attiecībām un sadarbībai un partnerībai ar valstīm, valstu grupām un citām reģionālām un starptautiskām organizācijām visā pasaulē; tā kā pēdējās desmitgadēs īpaša uzmanība tiek pievērsta ģeopolitiskajiem mērķiem un problēmām ES tuvējās austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs; tā kā ES arī uztur īpašas attiecības ar Āfrikas kontinenta valstīm, kuru izaicinājumiem tā savā rīcībā velta īpašu uzmanību;

M.  tā kā saistībā ar pieaugošo globālo savstarpējo atkarību ES ir jānostiprina sava loma gan divpusējās attiecībās, gan daudzpusējos forumos;

N.  tā kā ES ir bijusi iesaistīta un ir ļoti nozīmīga starptautiskās sarunās un starpniecībā, jo īpaši sarunās starp E3/EU3+3 un Irānu, kā arī Tuvo Austrumu miera procesā;

O.  tā kā ES, kas ir lielākais tirdzniecības bloks pasaulē, ir būtiska ietekme divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos un tā ir izstrādājusi aktīvus tirdzniecības politikas pasākumus, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, nabadzības samazināšanu un vides un dabas resursu aizsardzību;

P.  tā kā ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākais finanšu līdzekļu ieguldītājs ANO pamatbudžetā, kā arī tā humānajā palīdzībā, oficiālajā attīstības palīdzībā (OAP) un miera uzturēšanas operācijās; tā kā ES attīstības politika ir ļoti nozīmīga, jo tā aktīvi veicina nabadzības samazināšanu un ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju, tādējādi stiprinot mieru un drošību; tā kā ES kā vienīgā nevalstiskā dalībniece ir iesaistīta vairāk nekā 50 ANO daudzpusējos nolīgumos un konvencijās;

Q.  tā kā Eiropas Savienība ir viena no neatlaidīgākajām cilvēktiesību, pamatbrīvību, kultūras vērtību, daudzveidības, demokrātijas un tiesiskuma aizstāvēm un veicinātājām; tā kā ar minētajiem principiem saistītie noteikumi ir iekļauti visās tās divpusējās partnerībās un ieņem centrālo vietu tās daudzpusējā politikā; tā kā ES vienmēr ir ļoti spēcīgi atbalstījusi starptautisko tiesiskumu;

R.  tā kā ES ir nozīmīga loma, atbalstot ANO darbības abpusēji svarīgās jomās, jo īpaši civiliedzīvotāju aizsardzībā, sevišķi attiecībā uz sievietēm un bērniem bruņotu konfliktu situācijās;

S.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir ES pamatvērtība, kas ir atzīta ES Līgumos un Pamattiesību hartā; tā kā ES ir uzņēmusies atbildību par dzimumu līdztiesības integrēšanu visās savās darbībās un politikas jomās, tostarp ārējās sadarbības un attīstības sadarbības politikā;

T.  tā kā cilvēcei ir kopējas vērtības un intereses; tā kā, risinot kopīgas problēmas un veicinot kopējas vērtības un mērķus, būtu jānodrošina taisnīga sloga un ieguvumu sadale;

Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēma

U.  tā kā ANO sistēma ir galvenais pasaules forums pasaules mēroga pārvaldības uzlabošanai un tādējādi ir labākais forums ES vērtību un interešu veicināšanai;

V.  tā kā galvenais mērķis pēc II pasaules kara bija uzturēt mieru un drošību; tā kā Statūtos ievērojama uzmanība tika veltīta ekonomiskās un sociālās attīstības, kā arī cilvēktiesību veicināšanai; tā kā kopš 1970. gadu sākuma ANO darba kārtībā kļuvuši aktuāli jautājumi par vides problēmām; tā kā Brundtland 1987. gada ziņojumā „Mūsu kopējā nākotne” („Our Common Future”) definēts ilgtspējīgas attīstības jēdziens, to skaidrojot kā attīstību, kas ļauj apmierināt pašreizējās vajadzības, neapdraudot turpmāko paaudžu iespējas apmierināt to vajadzības; tā kā Rio konferencē (UNCED) 1992. gadā attīstības un vides politika tika apvienota, lai visā pasaulē efektīvi mazinātu nabadzību un veicinātu ilgtspējīgu attīstību;

W.  tā kā ANO sistēma aptver visas sadarbības jomas un tās centrā ir Drošības padome, kura galvenokārt ir atbildīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un kurai palīdz palīgstruktūras un padomdevējas struktūras;

X.  tā kā ANO sistēma sastāv no 19 specializētajām aģentūrām, tostarp FAO, IFAD, SDO, SVF, UNESCO, UNIDO, PVO un Pasaules Bankas grupas, un tajā ir 11 fondi un programmas, tostarp UNCTAD, UNDP, UNEP, UNFPA, UNHCR, UNICEF, UN-Women un WFP(5), kā arī deviņas funkcionālās komisijas, piecas reģionālās komisijas un daudzas citas tāda paša veida struktūras; tā kā tādas organizācijas kā Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) un Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) arī ir saistītas ar ANO sistēmu;

Y.  tā kā lielākā daļa šo aģentūru, fondu, programmu, komisiju un komiteju darbojas Ekonomikas un sociālo lietu padomes un Ģenerālās asamblejas uzraudzībā, kam dažas no minētajām struktūrām sagatavo ziņojumu;

Z.  tā kā ES un tās dalībvalstīm ir būtiska loma Apvienoto Nāciju Organizācijas principu un mērķu veicināšanā un cilvēces kopējo problēmu risināšanā; tā kā, no otras puses, Eiropai ir vajadzīgi pasaules līmeņa partneri, lai risinātu tās problēmas tādās jomās kā drošība, vides aizsardzība, cilvēktiesības, patvēruma tiesību aizsardzība un finanšu nestabilitāte;

AA.  tā kā Eiropas Savienībai ir īpašs pienākums miera uzturēšanas, attīstības un cilvēktiesību jomā attiecībā pret savām kaimiņvalstīm;

AB.  tā kā ir būtiski svarīgi, lai ANO ietvaros veiktajās darbībās tiktu ievērotas starptautiskās tiesības; tā kā noziegumi, kas paveikti, izmantojot ANO pilnvaras, ir ārkārtīgi kaitējoši organizācijas uzticamībai un nedrīkst palikt nesodīti;

AC.  tā kā valstis ir grupētas ģeogrāfiskos apgabalos, kas bieži izraisa valstu bloku balsojumu; tā kā valstis, kuras ir ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) locekles, pašas bieži un sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības, tādējādi mazinot visas UNHRC efektivitāti un uzticamību;

AD.  tā kā ieņēmumi, ko organizācija „Islāma valsts” guvusi laupīšanas un kontrabandas ceļā saistībā ar kultūras un reliģiskas nozīmes vietām Irākā un Sīrijā, tiek izmantoti, lai palīdzētu finansēt organizācijas „Islāma valsts” teroristiskās darbības; tā kā UNESCO un tās Konvencijai par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem ir būtiska nozīme Sīrijas un Irākas kultūras mantojuma ārkārtas aizsardzības nodrošināšanā;

AE.  tā kā ES un ANO cieši sadarbojas jutīgākajos krīžu scenārijos, jo īpaši Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā; tā kā to centieni ir vēl vairāk jāveicina, lai rastu politisku un mierīgu risinājumu šādām krīzēm;

AF.  tā kā 2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā notiks apspriede un tiks pieņemts lēmums par Interneta pārvaldības foruma (IGF) pilnvaru atjaunošanu; tā kā Parlaments ir aicinājis Asambleju atjaunot Interneta pārvaldības foruma pilnvaras, kā arī pastiprināt tā resursus un vairāku ieinteresēto pušu modeli interneta pārvaldībā,

ES ANO sistēmā

1.  atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm ir kopīgas ANO Statūtu vērtības un principi, kā noteikts LES 21. panta 1. punktā, un tām ir būtiska nozīme minēto principu, kā arī ANO mērķu veicināšanā Savienības ārējā darbībā; uzskata, ka ES ir vajadzīgi globāli partneri, lai veiksmīgi sasniegtu savus ārpolitikas mērķus, īpaši miera un drošības, terorisma, organizētās noziedzības, reģionālo konfliktu, valstu disfunkcijas un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas jomās;

2.  uzskata, ka daudzu ilgstošu un jaunu drošības izaicinājumu dēļ ES drošības vidē pieaug nestabilitāte un neprognozējamība; uzskata, ka konflikts Austrumukrainā, konflikti Sīrijā un Irākā un organizācijas „Islāma valsts” ietekmes pieaugums, Lībijas krīze un terorisma draudi Āfrikā (jo īpaši Sāhelā, Lībijā un Āfrikas ragā) ir nozīmīgs globāls apdraudējums, kam nepieciešams globāls risinājums; uzskata, ka ES nevar šo apdraudējumu novērst viena pati un tai ir nepieciešams starptautisko partneru atbalsts;

3.  atzinīgi vērtē to, ka ES un tās dalībvalstis aktīvi piedalās ANO sistēmas darbā un dažādos veidos to veicina, un uzskata, ka šim faktam jābūt redzamākam;

4.  atzinīgi vērtē arī ES nozīmīgo ieguldījumu attīstībā un humānajā palīdzībā visā pasaulē; atgādina, ka ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākais attīstības un humānās palīdzības veicinātājs pasaulē;

5.  atgādina, ka ES ir kļuvusi par reālu starptautisko dalībnieci un tāpēc tai ANO ir „īpašās novērotājas” statuss ar tiesībām izteikties ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmēs pirms atsevišķajām valstīm, līdz ar galveno grupu pārstāvjiem piedaloties debatēs, iesniegt priekšlikumus un grozījumus, atbildēt, vērst uzmanību uz darba kārtības noteikumu neievērošanu un izplatīt dokumentus;

6.  atgādina arī, ka ANO ietvaros ES pārstāv vairāki dalībnieki: Eiropadomes priekšsēdētājs, Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Komisija un ES delegācijas, kā arī tās 28 dalībvalstis, no kurām divas (Francija un Apvienotā Karaliste) ir ANO Drošības padomes (ANO DP) pastāvīgās locekles ar veto tiesībām; uzsver, ka saskaņā ar Līgumu ES dalībvalstīm ir jāsaskaņo sava darbība visos starptautiskajos forumos;

Labākie veidi ES ārpolitikas mērķu sasniegšanai ANO

7.  pauž pārliecību — lai ES labāk sasniegtu savus Līgumā paredzētos ārpolitikas mērķus, tai būtu jācenšas stiprināt pasaules mēroga pārvaldību ANO sistēmā un palielināt savu un tās dalībvalstu ietekmi minētajā sistēmā; atgādina par ES apņemšanos aktīvi atbalstīt visaptverošu ANO sistēmas reformu, lai stiprinātu tās leģitimitāti, reģionālo pārstāvniecību, pārredzamību, pārskatatbildību un efektivitāti, reaģējot uz mūsdienu sarežģītajiem un daudzšķautņainajiem izaicinājumiem; īpaši uzsver, ka ir svarīgi atjaunot Ģenerālās asamblejas darba dzīvīgumu;

8.  uzsver, ka ES vajadzētu būt lielākai ietekmei Ģenerālajā asamblejā, nodrošinot pietiekamu redzamību un politiskās sviras, kas tai ļautu labāk izpildīt savas starptautiskās saistības saskaņā ar Ģenerālās asamblejas 2011. gada 3. maija rezolūciju;

9.  atkārtoti pauž atbalstu parlamentu un reģionālo asambleju lomai ANO sistēmā;

10.  aicina Drošības padomes dalībvalstis ciešā sadarbībā ar ANO Ģenerālo asambleju izvērtēt un pārskatīt neskaidro ANO ģenerālsekretāra amata kandidāta atlases procesu un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, kas kandidē uz šo amatu; aicina visas ANO struktūras un jo īpaši Drošības padomi veltīt pienācīgu uzmanību dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai ANO sistēmā, bet ES dalībvalstis — uzņemties vadošo lomu šajos centienos, veicinot un sekmējot kandidāšu sieviešu izvirzīšanu; vēlas, lai par nākamo ANO ģenerālsekretāru tiktu ievēlēta sieviete; aicina ES atbalstīt UN Women, ņemot vērā diskrimināciju, kas saistīta ar dzimumidentitāti un dzimuma izpausmi;

11.  uzsver ES pašreizējās prioritātes, kas attiecas uz ANO Ģenerālās asamblejas 70. sesiju un kas ietver jau ilgi pausto Savienības prasību, ka ANO būtu jāracionalizē savas struktūras, budžets un darba metodes, nevairoties no sarežģītām tēmām, piemēram, Drošības padomes reformas;

12.  uzsver, ka Ģenerālajai asamblejai, kas pārstāv visu dalībvalstu valdības, ir jābūt iespējām un līdzekļiem, ar kuriem virzīt ANO sistēmu un koordinēt visas tās darbības;

13.  pauž pārliecību, ka Drošības padome ir jāreformē, lai labāk atspoguļotu jauno pasaules realitāti un efektīvāk risinātu pašreizējās un turpmākās drošības problēmas; mudina valstis, kurām ANO Drošības padomē ir veto tiesības, atturēties no veto tiesību izmantošanas jautājumos par genocīdu un noziegumiem pret cilvēci;

14.  ņemot vērā ES ieguldījumu pasaules miera un drošības sistēmā un Lisabonas līguma mērķi uzlabot Eiropas ārpolitiku, atgādina par ES ilgtermiņa mērķi iegūt vietu paplašinātā ANO Drošības padomē un atkārtoti pauž aicinājumu veikt Eiropas līmeņa debates par tās reformu; atkārtoti aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi (PV/AP) censties rast kopējas ES nostājas jautājumos, kas ir ANO Drošības padomes kompetencē, un uzlabot pastāvošos sadarbības mehānismus, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka ES dalībvalstis, kas piedalās Drošības padomē, aizstāv ES kopējo nostāju minētajā forumā; atgādina, ka saskaņā ar LES 34. pantu ANO DP esošajām ES dalībvalstīm ir pastāvīgi jāinformē pārējās dalībvalstis un augstā pārstāve, kā arī jāaizstāv ES nostājas un intereses; tāpat arī atgādina, ka ANO DP dienas kārtības jautājumos, kuros ES ir noteikta pozīcija, minētajām valstīm ir jāprasa uzaicināt augsto pārstāvi, lai viņa izklāstītu Savienības nostāju;

15.  atgādina, ka ar ANO Statūtu VIII nodaļu tiek veicināta reģionālo un apakšreģionālo organizāciju nozīmes palielināšana ANO sistēmā, un aicina ES un EDSO censties palielināt minēto un citu reģionālu organizāciju līdzdalību pasaules mēroga pārvaldībā;

16.  uzskata, ka, turpinot īstenot sadarbību ar ANO, ES būtu vairāk jāizmanto iespējas, ko sniedz partnerības ar ANO specializētajām aģentūrām, fondiem, programmām, komisijām un komitejām; aicina stiprināt ES koordināciju šo struktūru padomēs, lai nodrošinātu, ka ES pauž vienotu viedokli;

17.  uzsver — lai sekmīgāk īstenotu ES ārpolitikas mērķus, tostarp pamatvērtību izplatīšanu, papildus minētajām nepieciešamajām reformām, kas jāveic ANO, ir efektīvāk jākoordinē visas ES ārpolitikas dažādās dimensijas gan divpusējās, gan daudzpusējās attiecībās; atkārtoti aicina uzlabot ES darbības un palīdzības pamanāmību visos daudzpusējos forumos un attiecīgajās vietās;

18.  aicina ES efektīvāk koordinēt savu darbu humānās palīdzības jomā, ko veic, piemēram, Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ĢD, ar attiecīgajām ANO aģentūrām, lai nodrošinātu optimālu efektivitāti ar ierobežotiem resursiem un novērstu darbu nevajadzīgu pārklāšanos;

19.  aicina attiecīgās ES un ANO iestādes pilnībā ievērot un īstenot Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu (FAFA); prasa Komisijai ziņot Parlamentam par FAFA un ar to saistīto pamatnostādņu īstenošanu un noteikt, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi, un šajā saistībā sniegt attiecīgus priekšlikumus;

20.  uzsver, cik svarīga ir ES un UNDP sadarbība palīdzības efektivitātes jomā; uzsver saistības attiecībā uz pasaules partnerību efektīvai sadarbībai attīstības jomā un mudina visas valstis, kā arī privātā sektora dalībniekus uzņemties šādas saistības;

21.  uzskata, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ļoti veiksmīgi ir sekmējusi Eiropas progresu cilvēktiesību ievērošanas jomā un var būt piemērs citiem reģioniem;

22.  aicina uzlabot profilakses un agrīnās brīdināšanas instrumentus un pilnveidot starpniecības spējas ANO, kā arī noteikt saskaņotākas un sasniedzamākas pilnvaras miera veidošanas un miera uzturēšanas darbībām, kas ietver cilvēktiesību elementu, un skaidras izejas stratēģijas; mudina ES dalībvalstis sniegt nozīmīgāku atbalstu miera veidošanas un miera uzturēšanas darbībām un aicina ES pastiprināt savus starpniecības centienus konfliktu atrisināšanā; ņemot vērā nesenās dažu ekstrēmistu grupu īstenotās zvērības un cilvēktiesību pārkāpumus, kā arī pastāvīgo seksuālo vardarbību konfliktu vietās, tostarp izvarošanu kā kara ieroci, mudina Drošības padomi saskaņā ar doktrīnu par pienākumu aizsargāt noteikt vērienīgu instrumentu kopumu un līdzekļus, lai nodrošinātu šo nežēlīgo noziegumu efektīvu novēršanu un nodrošinātu tiesiskumu un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, kā arī mudināt ANO dalībvalstis apkarot cilvēku tirdzniecību un ierobežot papildspēku vervēšanu un finansējumu teroristiskiem grupējumiem, novēršot un apspiežot jaunu dalībnieku vervēšanu, organizēšanu, pārvadāšanu un teroristu kaujinieku aprīkojuma nodrošināšanu, kā arī viņu ceļa un darbību finansēšanu;

23.  aicina ES atbalstīt saskaņotības, sinerģiju un papildināmības stiprināšanu starp miera operāciju pārskatiem, ANO miera veidošanas struktūru un ANO DP Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību; uzsver, ka ir svarīga sieviešu vienlīdzīga un pilnīga līdzdalība kā aktīvām dalībniecēm konfliktu novēršanā un atrisināšanā, miera sarunās, miera veidošanā, miera uzturēšanā, humānajā palīdzībā un pēckonfliktu atjaunošanā; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pārskatījusi savu humānās palīdzības politiku, kurā pašreiz noteikts, ka starptautiskās humanitārās tiesības un/vai cilvēktiesības var pamatot drošu abortu veikšanu sievietēm, kuras cietušas no izvarošanas kara apstākļos;

24.  mudina ES veicināt cilvēka drošības jēdziena plašas definīcijas noteikšanu, to ciešāk sasaistot ar cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību un cilvēces attīstību;

25.  pauž pārliecību, ka ES ir jāapliecina stingrs un apņēmīgs atbalsts Starptautiskajai Krimināltiesai, jo īpaši stiprinot un paplašinot tās attiecības ar ANO, it īpaši Drošības Padomi, un nodrošinot to, lai ES dalībvalstis strauji ratificētu Romas statūtu Kampalas grozījumus, kuros definēts agresijas noziegums; atgādina, ka galvenā atbildība par pārkāpēju tiesāšanu ir pašām valstīm, un atbalsta Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju, ja valstu iestādes ir nespējīgas vai nevēlas patiesi izskatīt smagākos noziegumus, kas skar starptautisko kopienu;

26.  atbalsta ES un ANO operatīvās sadarbības pastiprināšanu krīžu pārvaldībā, tostarp sadarbojoties ar ANO gan miera un drošības operāciju analīžu apmaiņā (lai vienotos par kopīgu analīzi), gan to plānošanā (lai vienkāršotu darbības aspektus);

27.  uzskata, ka ir jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka ANO dalībvalstis pilda savus solījumus sniegt humāno palīdzību, publicējot regulārus pārskatus par saistību ievērošanu;

28.  atzinīgi vērtē ES apņemšanos panākt lielāku atbildību un pārredzamību ieroču tirdzniecības jomā un atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma universalizācijas veicināšanu un pilnīgu īstenošanu, kā arī Pirmās līgumslēdzēju valstu konferences rezultātu īstenošanu; prasa ES turpināt atbalstīt Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL) kā pamatu globālajam kodolieroču neizplatīšanas režīmam un būtisku pamatu kodolieroču likvidēšanai saskaņā ar KNL VI pantu; prasa ES arī aktīvi veikt darbības globālas atbruņošanās nolūkā;

29.  uzsver, ka ir svarīgi, lai ES turpinātu aktīvi veicināt līdztiesību un nediskriminēšanu; atzinīgi vērtē pirmo ANO Drošības padomes sanāksmi par LGBTI tiesībām, kas notika 2015. gada 24. augustā, nosodot organizācijas „Islāma valsts” veiktos uzbrukumus LGBTI personām un viņu nogalināšanu Tuvajos Austrumos; mudina ANO Drošības padomi arī turpmāk ņemt vērā LGBTI tiesību pārkāpumus;

30.  atgādina ES nostāju par pilnīgu neiecietību pret nāvessodu; uzsver, ka ir svarīgi, lai ES turpinātu veicināt nāvessoda moratorija pieņemšanu;

31.  pauž pārliecību par to, ka ANO sistēmas ekonomiskā, sociālā, vides un attīstības dimensija ir ievērojami jāpastiprina un ka to varētu panākt, ja tiktu nodrošināts, ka ANO struktūras īsteno politiskāku pieeju un uzlabo savstarpējo sadarbību, kā arī nodrošinot pieejamo līdzekļu efektīvu un pārredzamu izmantošanu; pauž pārliecību par to, ka galvenokārt minētais jāsasniedz ar tās struktūras reformu, kura saskaņā ar ANO Statūtiem ir galvenā atbildīgā par šo uzdevumu, proti, Ekonomikas un sociālo lietu padomi; aicina ES iestādes un dalībvalstis apsvērt iespēju stiprināt to lomu Ekonomikas un sociālo lietu padomē, pārveidojot to par Ilgtspējīgas attīstības padomi;

32.  atzinīgi vērtē Augsta līmeņa politiskā foruma (ALPF) izveidi ilgtspējīgas attīstības jomā, kura uzdevums ir nodrošināt politisko vadību, norādījumus un ieteikumus par attīstības politiku saistībā ar trim ilgtspējīgas attīstības pīlāriem (sociālā, ekonomikas un vides jomā); pauž pārliecību, ka ALPF ir jākļūst par galveno lēmumu pieņēmēju struktūru visos ar ilgtspējīgu attīstību saistītajos jautājumos, tādējādi nodrošinot saskaņotu un efektīvu vajadzību novērtējumu un pieņemot vajadzīgos ceļvežus, lēmumus un saistošus pasākumus attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm laikam pēc 2015. gada; uzsver nepieciešamību efektīvi īstenot 2015. gada septembrī ANO samitā pieņemtos ilgtspējīgas attīstības mērķus;

33.  ņemot vērā atkārtotās humanitārās krīzes, kas saistītas ar bēgļiem un migrantiem un kas cilvēkiem rada lielas ciešanas, un ņemot vērā to, ka ilgtspējīga attīstība izcelsmes valstīs ilgākā laikposmā varētu atrisināt humanitāro krīzi, pauž pārliecību, ka būtu jākoordinē visu aģentūru darbs saistībā ar šo jautājumu;

34.  uzskata, ka ar bēgļiem saistītās humanitārās krīzes radītie izaicinājumi ir jautājumi, kas jārisina visaptverošā veidā, atbilstoši solidaritātes principam ES, kā arī ciešā sadarbībā ar ANO un tās aģentūrām;

35.  aicina ES un ANO pastiprināt kopējos centienus, lai panāktu vērienīgu un juridiski saistošu vienošanos ANO Klimata pārmaiņu konferencē, kas 2015. gadā notiks Parīzē, un pēc tam nodrošināt strauju COP21 rezultātu īstenošanu;

36.  uzskata, ka ANO sistēmas ietvaros varētu koordinēt arī Pasaules bankas grupas, Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules tirdzniecības organizācijas darbu, vienlaikus saglabājot to pašreizējās lēmumu pieņemšanas struktūras, lai nodrošinātu, ka to attiecīgie lēmumi tiek pieņemti un pasākumi īstenoti pārskatatbildīgā, efektīvā un saskaņotā veidā, nepieļaujot pārmērības;

37.  atbalsta mērķi daudzpusējā līmenī izveidot ieguldījumu aizsardzības režīmu, ieviešot jaunu sistēmu, kurā tiktu ievērota valstu tiesu jurisdikcija, un aicina Komisiju šo mērķi iekļaut sarunu programmā ieguldījumu nolīgumu izstrādei; uzskata, ka, ja tiktu izveidota pastāvīga starptautiska investīciju strīdu izšķiršanas tiesa, tā varētu ietilpt ANO sistēmā un tai būtu jābalstās uz tiesai pakļauto personu tiesībām un pienākumiem, īpaši uz ESAO daudznacionālo uzņēmumu principiem un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību principiem; uzskata, ka ANO sistēma ir noderīgs modelis šādai sistēmai, it sevišķi finansējuma aspektā;

38.  uzskata, ka būtu jānoslēdz Dohas attīstības sarunu kārta un ka ANO varētu izmantot savu unikālo pozīciju, lai nodrošinātu, ka jaunattīstības valstīm šīs sarunas noslēdzas sekmīgi; uzskata, ka šajā sakarā ANO varētu darboties kopā ar PTO, kā arī sniegt padomus un norādījumus jaunattīstības valstīm, lai atbalstītu tirdzniecības un ieguldījumu stratēģiju, kā svarīgu dalībnieci iesaistot Eiropas Savienību;

39.  apzinās, ka ir nepieciešams stiprināt un īstenot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām; mudina ES sekmēt veiksmīgus Starpvaldību darba grupas transnacionālu uzņēmumu un cilvēktiesību jautājumos darba rezultātus;

40.  uzskata, ka ANO būtu jāpanāk uzlabojumi visos jautājumos saistībā ar cilvēku labklājību; uzskata, ka minētie jautājumi ietver kultūras ilgtspēju un kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, politikas veidošanas pieejā integrējot izglītību, kultūras diplomātiju, mantojuma aizsardzību, radošās nozares un zinātnisko pētniecību;

41.  ieteic nodrošināt ES un ANO sadarbību saistībā ar programmām “Izglītība ārkārtas situācijās” humanitāru krīžu, bruņotu konfliktu un dabas katastrofu gadījumā, turpinot atbalstīt tādas programmas kā UNICEF “Izglītība ārkārtas situācijās un pārejas pasākumi pēc krīzes”, UNHCR kvalitātes izglītības programma bēgļu nometnēs un UNRWA izglītības darbs;

42.  atzinīgi vērtē 2014. gadā ieceltās Komisijas darba organizēšanu kopās, uzticot Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei lielāku atbildību par ES ārpolitikas koordinēšanu, cieši sadarbojoties ar pārējām ES iestādēm; uzsver, ka šīs īpašās kopas darbā galvenā uzmanība ir jāvelta pasaules mēroga politikai;

43.  aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi savā gada ziņojumā par KDAP iekļaut visaptverošu sadaļu par ES globālo ārpolitikas mērķu veicināšanu;

44.  uzskata, ka Parlamentam ir jābūt iespējai tikpat padziļināti un visaptveroši risināt minētās problēmas, cik Komisijai, un attiecīgi organizēt savu darbu; mudina visas Parlamenta komitejas, kuru darbības jomā ir politika ar ārēju un globālu dimensiju, iesniegt par šī ziņojuma sagatavošanu atbildīgajai Ārlietu komitejai savus atzinumus par attiecīgo priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves ziņojuma sadaļu;

o
o   o

45.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, ANO Ģenerālajai asamblejai un ANO ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0259.
(2) OV C 377 E, 7.12.2012., 66. lpp.
(3) 2011. gada 3. maija rezolūcija A/RES/65/276 par Eiropas Savienības līdzdalību Apvienoto Nāciju Organizācijas darbā.
(4) Drošības padomes priekšsēdētāja 2014. gada 14. februāra paziņojums S/PRST/2014/4 par sadarbību starp Apvienoto Nāciju Organizāciju un reģionālajām un apakšreģionālajām organizācijām starptautiskā miera un drošības nodrošināšanai.
(5) FAO: Pārtikas un lauksaimniecības organizācija; IFAD: Starptautiskais Lauksaimniecības attīstības fonds; SDO: Starptautiskā darba organizācija; SVF: Starptautiskais valūtas fonds; UNESCO: Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija; UNIDO: Apvienoto Nāciju Organizācijas Industriālās attīstības organizācija; PVO: Pasaules Veselības organizācija; UNCTAD: ANO konference par tirdzniecību un attīstību UNDP: ANO Attīstības programma; UNEP: ANO Vides programma; UNFPA: ANO Iedzīvotāju fonds; UNHCR: Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs; UNICEF: ANO Bērnu fonds; WFP: Pasaules Pārtikas programma.

Juridisks paziņojums