Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2107(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0312/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0312/2015

Debates :

PV 24/11/2015 - 14
CRE 24/11/2015 - 14

Balsojumi :

PV 25/11/2015 - 9.8
CRE 25/11/2015 - 9.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0411

Pieņemtie teksti
PDF 627kWORD 153k
Trešdiena, 2015. gada 25. novembris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam
P8_TA(2015)0411A8-0312/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūcija par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (2015/2107(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā preambulu un 3. un 6. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 3., 6., 9., 20., 151., 152., 153., 154., 156., 159. un 168. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 1., 3., 27., 31., 32. un 33. pantu,

–  ņemot vērā 1996. gada 3. maija Eiropas Sociālo hartu, jo īpaši tās I sadaļu un II sadaļas 3. pantu,

–  ņemot vērā 1944. gada 10. maija Filadelfijas deklarāciju par Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) mērķiem un uzdevumiem,

–  ņemot vērā SDO konvencijas un ieteikumus saistībā ar drošību un veselības aizsardzību darbā,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 27. februāra secinājumus par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (6535/15) un Padomes 2015. gada 5. oktobra secinājumus par jaunu drošības un veselības aizsardzības darbā programmu labāku darba apstākļu panākšanai,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā(1),

–  ņemot vērā Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvu 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā(2) (pamatdirektīva), un tās atsevišķās direktīvas,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Direktīvu 2007/30/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/391/EEK, tās atsevišķās direktīvas, kā arī Padomes Direktīvas 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK, lai vienkāršotu un racionalizētu ziņojumus par praktisko īstenošanu(5),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam (COM(2014)0332),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par darba kvalitātes un produktivitātes uzlabošanu: Kopienas stratēģija par drošību un veselības aizsardzību darbā 2007. līdz 2012. gadam (COM(2007)0062),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par atjauninātu sociālo programmu — iespējas, pieejamība un solidaritāte 21. gadsimta Eiropā (COM(2008)0412),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Eiropas sociālo partneru pieņemtā Pamatnolīguma par stresu darbā īstenošanu (SEC(2011)0241),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020) un tās galveno uzdevumu, proti, panākt, ka līdz desmitgades beigām nodarbinātības līmenis Eiropas Savienībā sasniedz 75 %, tostarp panākot sieviešu un vecāku darba ņēmēju lielāku iesaistīšanos un migrantu labāku integrāciju darbaspēkā,

–  ņemot vērā Komisijas balto grāmatu “Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma” (COM(2012)0055),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei novērtējums” (COM(2014)0130),

–  ņemot vērā Gada izaugsmes pētījumu par 2015. gadu (COM(2014)0902) un Vienoto nodarbinātības ziņojumu (COM(2014)0906),

–  ņemot vērā Parlamenta 2001. gada 20. septembra rezolūciju par uzmākšanos darba vietā(6),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, ar ko nosūta Eiropas pamatnolīgumu par uzmākšanās un vardarbības novēršanu darbavietā (COM(2007)0686),

–  ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 24. februāra rezolūciju par drošības un veselības aizsardzības veicināšanu darba vietās(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 6. jūlija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas veselības aprūpes darbinieku aizsardzību pret asins saindēšanos no injekciju adatu ievainojumiem(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 23. maija rezolūciju par pienācīgas kvalitātes darba visiem veicināšanu(9),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 15. janvāra rezolūciju par Kopienas stratēģiju veselības aizsardzībai un drošībai darbā 2007.–2012. gadam(10),

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(11),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģijas drošībai un veselības aizsardzībai darbā laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam termiņa vidusposma pārskatīšanu(12),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūciju par azbesta radītu arodveselības apdraudējumu un izredzēm pilnībā izņemt visu atlikušo azbestu(13),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par efektīvām darba pārbaudēm kā stratēģiju darba apstākļu Eiropā uzlabošanai(14),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 11. decembra atzinumu un Reģionu komitejas 2015. gada 12. februāra atzinumu par Komisijas paziņojumu par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju,

–  ņemot vērā 2013. gadā sākto vienoto rīcību garīgās veselības un labklājības jomā,

–  ņemot vērā principu “vispirms domāt par mazākajiem” un Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu,

–  ņemot vērā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) pašreizējo kampaņu “Veselīgas darbavietas uzvar stresu”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A8-0312/2015),

A.  tā kā labi darba apstākļi, kas aizsargā fizisko un garīgo veselību, ir katra darba ņēmēja pamattiesības(15), kas ir vērtība pati par sevi;

B.  tā kā ekonomikas krīzes dēļ ir palielinājusies darba nestabilitāte un radušies atipiski nodarbinātības veidi, kā arī samazinājušies uzņēmumu un jo īpaši MVU ienākumi; tā kā tādēļ nedrīkst aizmirst, cik svarīga ir drošība un veselības aizsardzība darbā, kā arī jāņem vērā augstās sociālās un individuālās izmaksas, ko rada darba aizsardzības prasību neievērošanas dēļ radušies negadījumi darbā;

C.  tā kā arodveselība un drošība darbā ir viena no sabiedrības pamatinteresēm, kā arī ieguldījums, kas labvēlīgi ietekmē uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju un arī uzlabo sociālās drošības sistēmu ilgtspēju, kā arī ļauj cilvēkiem saglabāt labu veselību darbā līdz pat tiesību aktos noteiktajam pensionēšanās vecumam; tā kā negadījumi darbā un arodslimības ir liels slogs sabiedrībai un arodveselības un drošības uzlabojumi visā Eiropā var sekmēt ekonomikas atveseļošanos un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, saistībā ar kuru visai maz ir panākts virzībā uz vienu no tās mērķiem, proti, nodrošināt, ka vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem nodarbinātības līmenis ir 75 %;

D.  tā kā arodrisku novēršana, veselības aizsardzības un drošības veicināšana un darba ņēmēju aizsardzība darba vietā ir priekšnoteikums tam, lai uzlabotu darba apstākļus un līdz ar to aizsargātu darba ņēmēju veselību, kas savukārt rada ievērojamas sociālās un ekonomiskās priekšrocības gan attiecīgajiem darba ņēmējiem, gan visai sabiedrībai kopumā; tā kā ES 28 dalībvalstīs no katriem desmit uzņēmumiem, kas veic regulārus riska novērtējumus, deviņi to uzskata par lietderīgu arodveselības un darba drošības pārvaldības veidu(16);

E.  tā kā LESD 153. pantā ir noteikts, ka Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu darbību, lai jo īpaši uzlabotu darba vidi nolūkā aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību;

F.  tā kā ES iedzīvotāju novecošana ir viena no galvenajām dalībvalstu problēmām; tā kā dažādās sociālprofesionālajās grupās un atkarībā no darba smaguma paredzamais mūža ilgums ir atšķirīgs; tā kā papildus balsta un kustību aparāta slimībām darba ņēmēji vecumā pēc 55 gadiem jo īpaši ir pakļauti vēža, sirds slimību, elpceļu problēmu un miega traucējumu riskam(17); tā kā laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam veselīgu dzīves gadu rādītājs ir pazeminājies par 1,1 gadu sievietēm un 0,4 gadiem vīriešiem, kas liecina par to, ka ir jāpagarina paredzamais veselīgas dzīves ilgums, kas arī ļautu lielākam cilvēku skaitam palikt darba tirgū līdz viņi sasniedz tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu;

G.  tā kā dažādi vēža veidi ir galvenais ar darbu saistītās mirstības cēlonis(18), pēc kura seko sirds un elpceļu slimības, savukārt ar negadījumiem darbā ir saistīta tikai neliela daļa no nāves gadījumiem; tā kā hroniskas veselības problēmas, tādas kā balsta un kustību aparāta slimības, ES ir plaši izplatītas un var ierobežot cilvēku spēju iesaistīties vai palikt apmaksātā darbā(19), un tā kā ir būtiski jau agrīnā posmā apzināt riskam pakļautos darba ņēmējus;

H.  tā kā administratīvie šķēršļi un tiešās izmaksas, ko uzņēmumiem rada darba aizsardzības politika, kas veicina labjutību, kvalitatīvu darba vidi un produktivitāti, ir ievērojami zemākas nekā tās, kas saistītas ar arodslimībām un negadījumiem, kuru novēršana ir ES regulatīvā satvara mērķis(20); tā kā saskaņā ar dažiem pētījumiem uzņēmumu ieguvumi no preventīviem pasākumiem var būt visai ievērojami(21);

I.  tā kā darbā gūtu nāvējošu ievainojumu rādītājs dalībvalstīs un dažādās ekonomikas nozarēs ir ievērojami atšķirīgs, kā arī būtiski atšķirīga ir to darba ņēmēju proporcionālā attiecība, kuri uzskata, ka viņu fiziskā un garīgā veselība un drošība ir apdraudēta darba dēļ(22), un šāda situācija liecina par to, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš darba aizsardzības tiesību aktu īstenošanai un izpildei, kas ir nozīmīgs elements darba ņēmēju veselības un produktivitātes saglabāšanā;

J.  tā kā ar darbu saistītais stress jo īpaši un psihosociālie riski kopumā ir aizvien lielāka problēma darba ņēmējiem un darba devējiem ES un gandrīz puse no visiem strādājošiem uzskata to par ikdienišķu parādību savā darba vietā; tā kā ar darbu saistītais stress rada darba kavējumus, nelabvēlīgi ietekmē produktivitāti un ik gadu šīs problēmas dēļ notiek gandrīz puse no visiem darbdienu kavējumiem; tā kā pasākumi psihosociālo risku pārvaldībai ir atšķirīgi katrā dalībvalstī(23);

K.  tā kā stingri, labi īstenoti un izpildīti darba aizsardzības tiesību akti ir nozīmīgs priekšnoteikums darba aizsardzības prasību ievērošanai, kas saglabā darba ņēmēju veselību un produktivitāti visā darba dzīves laikā; tā kā darba inspekcijām ir nozīmīga loma darba aizsardzības politikas īstenošanā reģionālā un vietējā līmenī un tā kā juridisko saistību izpilde ir galvenais iemesls, kura dēļ daudzi uzņēmumi paredz darba aizsardzības noteikumus un ievieš preventīvus pasākumus(24);

L.  tā kā visaptveroša darba ņēmēju iesaistīšana, līdzdalība un pārstāvība uzņēmuma līmenī un vadības apņemšanās ir ārkārtīgi svarīga, lai sekmīgi novērstu riskus darba vietā(25), un tā kā zemāks nelaimes gadījumu un arodslimību rādītājs ir arodbiedrību pārvaldītajās darbavietās;

M.  tā kā negadījumu darba vietā novēršana kopumā var būt rezultatīva tikai tad, ja visos aspektos par svarīgāko tiks uzskatīts nevis ražošanas process, bet gan cilvēks;

N.  tā kā ir vajadzīgi pietiekami resursi, lai pienācīgi tiktu galā gan ar jaunajiem un nākotnes, gan tradicionālajiem darba aizsardzības riskiem, kas ietver azbesta, nanomateriālu un psihosociālos riskus; tā kā daudzi darba ņēmēji, tostarp būvstrādnieki, ir potenciāli pakļauti azbesta apdraudējumam;

O.  tā kā nestabila nodarbinātība nelabvēlīgi ietekmē arodveselību un drošību un apdraud pašreizējās arodveselības un drošības struktūras; tā kā nestabila nodarbinātība var izslēgt darba ņēmējus no apmācības un piekļuves darba aizsardzības pakalpojumiem un darba nestabilitāte ir saistīta ar mentālu stresu(26); tā kā Pamatdirektīvā 89/391/EEK ir noteikta darba devēju atbildība sistemātiskas preventīvas politikas ieviešanā, kas attiecas uz visiem riskiem; tā kā darba ārpakalpojumu dēļ, kas ietver apakšlīgumus un pagaidu aģentūru darbu, var būt sarežģīti noteikt, kurš atbild par darba drošības noteikumiem; tā kā nedeklarēts darbs un fiktīva pašnodarbinātība ir liela problēma, kas apgrūtina darba aizsardzības pasākumu īstenošanu un apdraud darba ņēmēju veselību un drošību;

P.  tā kā sociālajiem partneriem ir svarīga nozīme darba drošības politikas noteikšanas un īstenošanas procesā gan valstu, gan starptautiskā un ES līmenī; tā kā ar LESD 153. un 155. pantu nosaka sociālo partneru darbības jomu un pilnvaras apspriest un īstenot nolīgumus, kas saistīti ar drošību un veselības aizsardzību darbā;

Q.  tā kā ES tiesiskā regulējuma mērķis ir panākt, lai visiem darba ņēmējiem tiktu novērsta iespēja ciest no negadījumiem darbā un sliktas veselības; tā kā — jo mazāks uzņēmums, jo sliktāk darba ņēmēji var būt informēti par drošības un veselības aizsardzības darbā riskiem; tā kā nav pierādīta nekāda saistība starp negadījumu skaitu un uzņēmuma lielumu; tā kā negadījumu skaits ir atkarīgs no ražošanas veida un darbības nozares(27);

R.  tā kā arodslimību datu pieejamība un salīdzināmība ES līmenī ir nepietiekama(28);

S.  tā kā ir jāapkaro seksuāla uzmākšanās darbā un jānovērš tās izraisītā nedrošības sajūta;

T.  tā kā darba tirgus segregācija, darba samaksas atšķirības, darba laiks, darba vietas, nestabili darba apstākļi, seksisms un diskriminācija dzimuma dēļ, kā arī atšķirības, kas saistītas ar konkrētiem maternitātes fiziskās izpausmes aspektiem, ir faktori, kas varētu ietekmēt sieviešu darba apstākļus;

U.  tā kā pastāv stereotips, ka sievietes tiek nodarbinātas darbos, kuros riska līmenis ir zemāks, un tā kā Eiropā pastāv vispārējs uzskats, ka darba dalījums starp sievietēm un vīriešiem nekad nav neitrāls, un tā kā kopumā šis dalījums neļauj skaidri saskatīt sieviešu veselības problēmas, kā rezultātā attiecībā uz sieviešu darbvietām tiek veikts mazāk preventīvu darbību;

V.  tā kā Eiropas Savienībā sievietes daudz biežāk ir nodarbinātas pakalpojumu nozarē, nevis rūpniecībā, un sievietes galvenokārt strādā veselības aizsardzības un sociālajā nozarē, mazumtirdzniecībā, rūpnieciskajā ražošanā, izglītībā un uzņēmējdarbībā, turklāt aizvien vairāk sieviešu strādā nepilnu darba laiku vai veic gadījuma darbus, kas atstāj būtisku ietekmi uz darba aizsardzību;

W.  tā kā sievietes var saskarties ar īpašiem riskiem, tostarp balsta un kustību aparāta slimībām vai noteiktiem vēža veidiem, tādiem kā krūts vai endometrija vēzis, ko izraisa dažu darbvietu īpatnības, kurās pārsvarā ir nodarbinātas sievietes(29);

X.  tā kā sievietes neatkarīgi no darba veida biežāk nekā vīrieši cieš no darba izraisītām veselības problēmām(30) un viņas ir jo īpaši uzņēmīgas pret vecuma slimībām; tā kā līdz ar to darba aizsardzības pasākumi ir jāveic, pamatojoties uz dzimuma un dzīves cikla pieeju;

Y.  tā kā vides piesārņojums un darba vides riska faktori var radīt veselības apdraudējumu reproduktīvajai sistēmai, kas var ietekmēt topošos vecākus vai nedzimušo bērnu;

Z.  tā kā empīriski pētījumi liecina par to, ka pārāk maz sieviešu ieņem amatus, kas ir saistīti ar lēmumu pieņemšanu par drošību un veselības aizsardzību;

AA.  tā kā sievietēm lauku teritorijās ir lielākas grūtības īstenot savas darba un veselības aizsardzības tiesības un viņas saskaras ar lielākām grūtībām piekļūt pamata valsts veselības aprūpes pakalpojumiem, īpašām ārstniecības procedūrām un agrīnai vēža diagnosticēšanai,

ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā

1.  uzsver, ka visiem darba ņēmējiem, tostarp publiskajā sektorā, ir tiesības uz visaugstākā līmeņa drošību un veselības aizsardzību darba vietā, kas ir jāgarantē neatkarīgi no darba devēja lieluma, darba veida, līgumattiecībām vai dalībvalsts, kurā darba ņēmēji tiek nodarbināti; aicina Komisiju izstrādāt īpašas stratēģijas, kas aptvertu visus nodarbinātības veidus saskaņā ar ES drošības un veselības aizsardzības darbā regulatīvo satvaru; uzsver, ka ir vajadzīgi skaidri un efektīvi darba drošības noteikumi;

2.  atzinīgi vērtē to, ka ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā ir aptvertas daudzas nozīmīgas darbības jomas; tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisija šajā satvarā nav noteikusi konkrētus mērķus; šajā saistībā uzsver, ka gadījumā, ja pēc 2016. gadā veiktās pārskatīšanas ES darba drošības tiesību aktu ex post novērtēšanā tiek gūti zinātniski pierādījumi un rezultāti, satvarā vairāk ir jāietver konkrētāki likumdošanas un/vai neleģislatīvi pasākumi, kā arī īstenošanas un izpildes instrumenti;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis attiecībā uz arodslimībām un negadījumiem darbā izvirzīt indikatīvus samazināšanas mērķus, ņemot vērā ES stratēģiskā satvara par drošību un veselības aizsardzību darbā 2016. gada pārskatīšanu, un, veicot šā satvara pārskatīšanu, aicina balstīties uz salīdzinošās izvērtēšanas jaunākajiem zinātniskajiem konstatējumiem; mudina Komisiju īpašu prioritāti piešķirt tām nozarēm, kurās darba ņēmēji ir pakļauti lielākiem riskiem, un izstrādāt ieteikumus un mudināt apmainīties ar labu praksi darba aizsardzības politikas īstenošanas jomā;

4.  pauž nožēlu, ka pašlaik kavējas ES stratēģiskā satvara par drošību un veselības aizsardzību darbā izstrāde; uzskata, ka pret daudzām problēmām, ar kurām saskaras Eiropas darba ņēmēji, uzņēmumi un darba tirgi, tostarp problēmām, kuras ir konstatējusi Komisija, ir laikus un efektīvi jāvēršas ar pasākumiem;

5.  uzsver, ka ir būtiski nodrošināt nekaitīgus un fiziskajai un garīgajai veselībai drošus darba apstākļus visā cilvēku darba dzīves laikā, lai sasniegtu izvirzīto mērķi proti, panākt, ka visiem darba ņēmējiem novecošana ir aktīva un veselīga; uzskata, ka arodslimību un negadījumu darbā novēršana un lielākas uzmanības pievēršana arodrisku kumulatīvajām sekām rada pievienoto vērtību darba ņēmējiem un visai sabiedrībai kopumā;

6.  uzsver, ka ir vajadzīgi konkrēti pasākumi cīņai pret krīzes sekām, atbalstot uzņēmumus, kas cenšas uzlabot drošību un veselības aizsardzību darbā;

Valstu stratēģijas

7.  uzsver, ka valstu darba drošības stratēģijas ir būtiskas un panāk darba drošības uzlabojumus dalībvalstīs; uzsver, ka ir jāmudina regulāri ziņot par panākto progresu; uzskata, ka arī turpmāk ir būtiski ierosināt un koordinēt politiku ES līmenī, vienlaikus lielāku uzmanību pievēršot spēkā esošo darba drošības tiesību aktu īstenošanai un izpildei, lai nodrošinātu, ka visiem darba ņēmējiem ir laba arodveselība un augsts drošības līmenis; uzskata, ka gan Eiropas, gan valstu līmenī darba drošības politika ir jāsaskaņo ar citām valsts politikas jomām un ka atbilstības prasībām ir jābūt skaidrām, lai uzņēmumiem un jo īpaši MVU tās būtu viegli ievērot; uzskata, ka ir jāīsteno integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai, lai labāk atspoguļotu specifiskos riskus, kādiem darbā attiecīgi ir pakļauti vīrieši un sievietes;

8.  aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, ka valstu darba drošības stratēģijās ir atspoguļots ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā un ka tās ir pilnībā pārredzamas un atvērtas sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības ieguldījumam, tostarp veselības nozares ieinteresētajām personām, saskaņā ar dalībvalstu tradīcijām un praksi; uzskata, ka apmaiņa ar labu praksi, kā arī sociālais dialogs ir nozīmīgs līdzeklis arodveselības un darba drošības uzlabošanā;

9.  mudina dalībvalstis savu valstu stratēģijās iekļaut konkrētajai situācijai atbilstīgus mērķus, kas būtu izmērāmi un salīdzināmi; uzskata, ka ir jāmudina ieviest mehānismus, ar ko regulāri un pārredzamā veidā ziņot par panākto progresu; uzsver, cik nozīmīgi ir uzticami dati;

Īstenošana un atbilstība

10.  atzīst, cik būtiski ir ņemt vērā mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu, kā arī konkrētu publisko pakalpojumu nozaru situāciju, īpašās vajadzības un grūtības panākt atbilstību saistībā ar darba drošības pasākumu īstenošanu uzņēmuma līmenī; uzsver, ka izpratnes palielināšana, apmaiņa ar labu praksi, konsultācijas, lietotājiem draudzīgi ieteikumi un tiešsaistes platformas ir ārkārtīgi svarīgas, lai palīdzētu MVU un mikrouzņēmumiem efektīvāk ievērot darba drošības regulatīvās prasības; aicina Komisiju, EU-OSHA un dalībvalstis arī turpmāk izstrādāt praktiskus instrumentus un pamatnostādnes, ar kuriem sekmēt, atvieglot un uzlabot MVU un mikrouzņēmumu atbilstību darba drošības prasībām;

11.  aicina Komisiju stratēģiskā satvara pārskatīšanā arī turpmāk ņemt vērā MVU un mikrouzņēmumu īpašo raksturu un situāciju, lai šiem uzņēmumiem palīdzētu sasniegt mērķus, kādi izvirzīti drošībai un veselības aizsardzībai darbā; uzsver, ka pašlaik par MVU var uzskatīt apmēram 99 % no visiem uzņēmumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis darīt vairāk, lai savāktu uzticamus datus par faktisko darba drošības prasību īstenošanu mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos;

12.  atzinīgi vērtē EU-OSHA tiešsaistes interaktīvo rīku riska novērtēšanai (OiRA), kā arī citus dalībvalstu e-rīkus, kuri veicina riska novērtēšanu un kuru mērķis ir panākt atbilstību un profilakses pieeju, jo īpaši mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos; mudina dalībvalstis izmantot Eiropas finansējumu darba drošības pasākumiem kopumā un e-rīku izstrādei, jo īpaši nolūkā atbalstīt MVU; uzsver, cik svarīgas ir izpratnes palielināšanas kampaņas, piemēram, veselīgas darba vietas kampaņas darba drošības jomā, un uzsver, cik būtiski ir palielināt darba devēju un darba ņēmēju izpratni par galvenajām darba drošības tiesībām un pienākumiem;

13.  aicina dalībvalstis un sociālos partnerus ierosināt iniciatīvas, ar kurām aktualizēt veselības un drošības jomas pārstāvju un vadītāju prasmes atbilstīgi valstu tiesībām un praksei; aicina dalībvalstis atbalstīt darba ņēmēju aktīvu iesaistīšanu preventīvo darba drošības pasākumu īstenošanā, nodrošinot, ka veselības un drošības jomas pārstāvji var saņemt apmācību ārpus pamata moduļiem;

14.  uzsver, cik būtiski ir veicināt savstarpējas paļāvības, uzticības un mācīšanās kultūru, ar ko darba ņēmējus mudinātu piedalīties veselīgas un drošas darba vides izveidē, kas sekmētu arī darba ņēmēju sociālo integrāciju un uzņēmumu konkurētspēju; šajā ziņā uzsver, ka darba ņēmējiem nav jācieš no represijām par norādīšanu uz darba drošības problēmām;

15.  norāda, ka darba drošības labas pārvaldības un rezultativitātes priekšnoteikumi ir labi īstenojami un izpildāmi tiesību akti, kā arī ar darba ņēmēju un darba ņēmēju pārstāvju līdzdalību veikts un pilnībā dokumentēts riska novērtējums, kas darba vietā ļauj ieviest piemērotus preventīvus pasākumus;

16.  aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai uzraudzītu darba drošības tiesību aktu īstenošanu un izpildi dalībvalstīs; uzskata, ka ES direktīvu par drošību un veselības aizsardzību darbā praktiskās īstenošanas dalībvalstīs ex post novērtējums sniedz labu iespēju šo uzdevumu īstenot, un sagaida, ka ar spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu saistītie konstatējumi tiks ņemti vērā un iekļauti stratēģiskā satvara pārskatā;

Izpilde

17.  uzskata, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai visā ES tiktu nodrošināti līdzvērtīgi konkurences apstākļi un izskausta negodīga konkurence un sociālais dempings; uzsver, ka darba inspekcijām ir liela nozīme, lai tiktu ievērotas darba ņēmēju tiesības uz fiziski un garīgi drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un lai darba devējiem, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem, tiktu sniegtas konsultācijas un ieteikumi; mudina dalībvalstis ievērot SDO standartus un pamatnostādnes par darba inspekcijām, lai darba inspekcijām būtu pietiekami liels personāls un resursi un lai uzlabotu darba inspektoru apmācību, kā to iesaka Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja(31); atzinīgi vērtē sadarbību starp valstu darba inspekcijām Vecāko darba inspektoru komitejā (SLIC);

18.  vērš uzmanību uz grūtībām īstenot tiesību aktus arodveselības un darba drošības jomā attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri iesaistās nedeklarētās darbībās; atgādina, ka darba inspekcijām ir liela nozīme nedeklarēta darba izskaušanā; aicina dalībvalstis veikt stingrākas inspekcijas un uzlikt attiecīgus sodus darba devējiem, kas izmanto nedeklarētus darba ņēmējus; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai apkarotu nedeklarētu darbu; uzsver, ka lielākā daļa no nāves gadījumiem darbā notiek darbietilpīgās nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir biežāk sastopams nekā citās nozarēs;

19.  uzskata, ka darba drošības tiesību aktu efektīva piemērošana lielā mērā ir atkarīga arī no darba inspekcijām; uzskata, ka resursi ir jānovirza uz nozarēm, kuras ir atzītas par tādām, kas rada lielāko risku darba ņēmējiem; mudina attiecīgās iestādes papildus izlases veida inspekcijām īstenot uz risku balstītu uzraudzību un vērsties pret vairākkārt pieķertiem noteikumu pārkāpējiem, lai sauktu pie atbildības darba devējus, kas neievēro darba drošības prasības; aicina dalībvalstis nodrošināt informācijas apmaiņu un uzlabot koordinēšanu starp darba inspekcijām, lai uzlabotu pārrobežu sadarbību;

Tiesiskais regulējums

20.  atzinīgi vērtē centienus uzlabot tiesiskā regulējuma kvalitāti un sagaida turpmāku progresu šajā jomā; tomēr atgādina Komisijai, ka darba drošības direktīvu iesniegšanai REFIT un tiesību aktu grozīšanai ir jābūt demokrātiskai un pārredzamai, ir jāiesaista sociālie parteri un nekādā gadījumā nedrīkst mazināt drošību un veselības aizsardzību darbā; šajā saistībā uzsver, ka ir jāņem vērā arī izmaiņas, ko darba vietās rada tehnoloģiskā attīstība; norāda, ka dalībvalstis ir tiesīgas pieņemt augstākus standartus par darba drošības prasību minimumu; taču uzskata, ka spēkā esošie noteikumi ir jāuzlabo, inter alia nepieļaujot pārklāšanos un veicinot darba drošības labāku integrēšanu citās politikas jomās, vienlaikus saglabājot un cenšoties paaugstināt darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā;

21.  uzsver, ka darba ņēmēju un sociālo partneru līdzdalība visos līmeņos saskaņā ar valsts tiesībām un praksi ir priekšnosacījums efektīvai darba drošības tiesību aktu īstenošanai un ka sociālo partneru iesaistīšana ES līmenī var nodrošināt, ka darba drošības stratēģiskais satvars ir aktuāls Eiropas darba devējiem un darba ņēmējiem; aicina sociālos partnerus un Komisiju iesaistīties konstruktīvā dialogā par to, kā uzlabot spēkā esošo tiesisko regulējumu, un uzskata, ka ir jānostiprina sociālo partneru loma;

Ar darbu saistīto slimību un jauno un nākotnes risku novēršana

22.  uzsver, cik būtiski ir aizsargāt darba ņēmējus, lai tie netiktu pakļauti tādu vielu iedarbībai, kas ir kancerogēnas, mutagēnas un toksiskas reproduktīvajai sistēmai; šajā sakarībā uzsver, ka sievietes bieži vien tiek pakļautas vairāku šādu vielu vienlaicīgai iedarbībai, kas var radīt draudus veselībai, tostarp viņu pēcnācēju dzīvotspējai; vēlreiz stingri aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu Direktīvas 2004/37/EK pārskatīšanai, vajadzības gadījumā uz zinātnisku pierādījumu pamata pievienojot vēl citas saistošas robežvērtības attiecībā uz darbinieku pakļaušanu kaitīgu vielu iedarbībai darbā, un sadarbībā ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteju izstrādāt novērtēšanas sistēmu, kuras pamatā ir skaidri un izsmeļoši kritēriji; uzskata, ka šajā saistībā būtu jārisina iespējamā regulatīvā pārklāšanās, ko rada netīša neatbilstība;

23.  uzsver nepieciešamību ieviest darba ņēmēju stingrāku aizsardzību, ņemot vērā ne tikai attiecīgo vielu iedarbības periodu, bet arī to ķīmisko un/vai toksisko vielu sajaukumu, kura iedarbībai viņi tiek pakļauti; norāda, ka daudzi veselības aprūpes darbinieki savā darba vietā joprojām tiek pakļauti bīstamu ķīmisku vielu iedarbībai; aicina Komisiju veikt darbības attiecībā uz ķīmisko vielu riska faktoriem veselības aprūpes nozarē un darba drošības stratēģiskajā satvarā iekļaut konkrētus noteikumus par veselības aprūpes darbinieku pakļaušanu bīstamu zāļu iedarbībai; mudina Komisiju nodrošināt, lai pienācīgi tiktu aizsargāti visi darba ņēmēji, kas tieši vai netieši iesaistīti asu medicīnisko ierīču izmantošanā vai nolietoto ierīču apglabāšanā; norāda, ka šajā ziņā vajadzības gadījumā būtu jāpārskata Direktīva 2010/32/ES par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē;

24.  norāda, ka daudzi darba ņēmēji savā darba vietā joprojām tiek pakļauti azbesta iedarbībai; aicina Komisiju cieši sadarboties ar sociālajiem partneriem un dalībvalstīm, lai veicinātu un koordinētu dalībvalstu centienus izstrādāt nacionālos rīcības plānus, nodrošināt pienācīgu finansējumu un veikt atbilstīgus pasākumus azbesta pārvaldībai un drošai aizvākšanai;

25.  atkārtoti aicina(32) Komisiju izstrādāt un ieviest modeli azbesta noteikšanai un reģistrēšanai saskaņā ar Direktīvas 2009/148/EK 11. pantu; prasa rīkot Eiropas kampaņu par azbestu un mudina dalībvalstis piešķirt kompensācijas darba ņēmējiem, kas tikuši pakļauti azbesta iedarbībai;

26.  aicina Komisiju veikt pasākumus saistībā ar vienu no izplatītākajām ar darbu saistītajām veselības problēmām Eiropā un nekavējoties iesniegt priekšlikumu visaptverošam juridiskam instrumentam par balsta un kustību aparāta slimībām nolūkā uzlabot šo slimību profilakses efektivitāti un risināt to cēloņus, ņemot vērā šīs problēmas iemeslu daudzveidību un specifiskos riskus, ar kādiem saskaras sievietes; norāda, ka to ES tiesību aktu konsolidēšana, ar ko nosaka prasību minimumu darba ņēmēju aizsardzībai no pakļaušanas ergonomiskiem riska faktoriem, var sniegt ieguvumus gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, padarot tiesisko regulējumu vieglāk īstenojamu un atvieglojot atbilstības panākšanu šim regulējumam; uzsver arī, cik būtiski ir apmainīties ar labu praksi un nodrošināt, lai darba ņēmēji labāk izprastu un būtu vairāk informēti par ergonomiskiem riska faktoriem;

27.  aicina dalībvalsts pēc iespējas drīz īstenot 2002. gada 25. jūnija Direktīvu 2002/44/EK par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori;

28.  vērš Komisijas uzmanību uz to, cik svarīgi ir uzlabot preventīvos pasākumus attiecībā uz endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošu vielu iedarbību darba vietā, jo šīs vielas dažādos veidos nelabvēlīgi ietekmē abu dzimumu darba ņēmēju, kā arī viņu pēcnācēju veselību(33); prasa Komisijai nekavējoties izstrādāt visaptverošu stratēģiju par endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošām vielām, un vajadzības gadījumā tajā varētu ietvert ES pesticīdu un biocīdu tirdzniecības tiesību aktu īstenošanu un pastiprināt noteikumus par arodrisku novēršanu; uzsver, ka ES atbalsts drošāku alternatīvu pētniecībai ir izšķirīgs attiecībā uz piesardzības un aizstāšanas principu piemērošanu;

29.  atzinīgi vērtē Komisijas iesaistīšanos ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam nolūkā uzlabot ar darbu saistīto slimību novēršanu, jo īpaši nanotehnoloģiju un biotehnoloģiju jomā; uzsver, ka nanomateriālu izplatīšana un izmantošana ir neskaidra, un uzskata, ka ir jāveic turpmāki pētījumi par iespējamiem darba drošības riskiem saistībā ar nanotehnoloģijām; šajā ziņā uzskata, ka ir jāpiemēro piesardzības princips, lai samazinātu iespējamos apdraudējumus to darba ņēmēju veselībai un drošībai, kas saskaras ar nanotehnoloģijām;

30.  vērš Komisijas uzmanību uz to, ka aizvien vairāk darba ņēmēju cieš no hroniskām slimībām darba vietā; uzskata, ka ir jānodrošina piekļūstamu un drošu darbvietu pieejamība cilvēkiem, kas cieš no nedziedināmām slimībām, hroniskiem un ilgtermiņa veselības traucējumiem un invaliditātes; mudina dalībvalstis pievērst uzmanību cilvēku ar hroniskām slimībām paturēšanai darbā un integrēšanai, kā arī atbalstīt darba vietu saprātīgu pielāgošanu, kas nodrošinās savlaicīgu atgriešanos darbā; aicina Komisiju veicināt integrācijas un rehabilitācijas pasākumus cilvēkiem ar invaliditāti un atbalstīt dalībvalstu centienus, palielinot izpratni un apzinot labu praksi un apmainoties ar to tādos jautājumos kā darba vietas aprīkojums un pielāgojumi; mudina Eurofound sīkāk izpētīt un analizēt nodarbinātības iespējas un nodarbināmības pakāpi cilvēkiem ar hroniskām slimībām;

31.  atzīmē, ka tehnoloģiska inovācija var sniegt labumu visai sabiedrībai kopumā; tomēr pauž bažas par jaunajiem riskiem, ko rada šīs pārmaiņas; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas ieceri izveidot darba drošības speciālistu un zinātnieku tīklu, lai labāk risinātu nākotnes uzdevumus; uzsver, ka aizvien vairāk tiek izmantoti kolaboratīvie viedroboti, piemēram, rūpnieciskajā ražošanā, slimnīcās un veco ļaužu aprūpes iestādēs; aicina Komisiju un dalībvalstis apzināt potenciālos darba drošības riskus, kas izriet no tehnoloģiskās inovācijas, un veikt atbilstīgus pasākumus to novēršanai;

32.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un īstenot programmu psihosociālo risku, tostarp stresa, depresijas un izdegšanas sindroma, skarto darba ņēmēju sistemātiskai uzraudzībai, pārvaldībai un atbalstam, lai inter alia izstrādātu efektīvus ieteikumus un pamatnostādnes šo risku apkarošanai; uzsver, ka ar darbu saistītais stress ir atzīts par ievērojamu traucēkli produktivitātei un dzīves kvalitātei; šajā ziņā norāda, ka garīgo veselību un psihosociālos riskus var ietekmēt daudzi faktori un ne vienmēr tie ir saistīti ar darbu; tomēr atzīmē, ka psihosociālie riski un ar darbu saistītais stress ir strukturāla problēma, kas ir saistīta ar darba organizāciju, un ka psihosociālo risku un ar darbu saistītā stresa novēršana un pārvaldība ir iespējama; uzsver, ka, 2016. gadā pārskatot darba drošības stratēģisko satvaru, ir jāveic pētījumi, jāuzlabo profilakse un jāapsver iespēja īstenot jaunus pasākumus, pamatojoties uz apmaiņu ar labāko praksi un instrumentiem reintegrācijai darba tirgū;

33.  atzinīgi vērtē kampaņu “Veselīgas darba vietas pārvalda stresu”; uzsver, ka iniciatīvās ar darbu saistītā stresa novēršanai ir jāiekļauj dzimuma dimensija, ņemot vērā specifiskos darba apstākļus, kādos strādā sievietes;

34.  vērš uzmanību uz mobinga problēmu un iespējamām sekām, kādas tā var atstāt uz psihosociālo veselību; norāda, cik svarīgi ir apkarot uzmākšanos un vardarbību darbā, un tāpēc aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem apsvērt iespēju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, balstoties uz pamatnolīgumu par uzmākšanos un vardarbību darbā; tāpēc mudina dalībvalstis izstrādāt efektīvas nacionālās stratēģijas vardarbības darbā apkarošanai;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt mērķorientētu pieeju, ar kuru izskaust nestabilu nodarbinātību un kurā ņemtu vērā nelabvēlīgās sekas, kādas šāda nodarbinātība atstāj uz arodveselību un drošību; uzsver, ka darba ņēmējiem, ar kuriem noslēgti atipiski līgumi, ir lielākas grūtības piekļūt apmācībai un darba drošības pakalpojumiem; uzsver, ka ir ļoti svarīgi uzlabot veselību un drošību visiem darba ņēmējiem visu veidu nodarbinātībā, ietverot tos, kuri var būt mazāk aizsargāti, piemēram, jaunieši un cilvēki, kas ilglaicīgi bijuši bez darba; aicina dalībvalstis ievērot prasības, kas noteiktas Direktīvā 96/71/EK, lai apkarotu sociālo dempingu, un šajā kontekstā aicina veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu un aizsargātu norīkoto darba ņēmēju tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi arodveselības un drošības jomā;

36.  uzsver, ka arī mājsaimniecību sektorā veiktais darbs ir jāņem vērā, apsverot veidus, kā uzlabot drošību un veselības aizsardzību darbā; mudina darba devējus un politikas veidotājus nodrošināt un sekmēt pienācīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru, ņemot vērā to, ka aizvien lielākam skaitam darba ņēmēju darbs ir jāapvieno ar aprūpi; uzsver, cik būtiski ir novērst pārmērīgi garas darba stundas, lai darbu labāk varētu saskaņot ar privāto dzīvi; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Direktīvu 2003/88/EK un šajā ziņā uzsver, cik būtiski ir uzraudzīt atbilstību noteikumiem par maksimālo darba laiku;

37.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt atbilstīgu politiku, ar ko risināt darbaspēka novecošanās jautājumu; uzskata, ka darba drošības tiesiskajam regulējumam ir jāveicina ilgtspējīga darba dzīve un veselīga novecošana; aicina dalībvalstis veicināt rehabilitācijas un reintegrācijas pasākumus vecākiem darba ņēmējiem, īstenojot rezultātus, kas gūti, ieviešot ES izmēģinājuma projektu par vecāku darba ņēmēju veselību un drošību;

38.  uzsver, cik būtiski ir arodveselības un drošības pasākumos iekļaut specifiskās problēmas un riskus, tostarp uzmākšanos, ar kādiem darbā sastopas sievietes; aicina Komisiju un sociālos partnerus nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgāku pārstāvību visos sociālā dialoga procesos; mudina Komisiju darba drošības stratēģiskā satvara 2016. gada pārskatā iekļaut arī dzimumu līdztiesības dimensiju; aicina Komisiju izstrādāt Eiropas stratēģiju vardarbības pret sievietēm darba vietā apkarošanai un saistībā ar šo procesu izvērtēt, vai ir jāpārskata Direktīva 2006/54/EK, lai paplašinātu tās darbības jomu, iekļaujot jaunus vardarbības un uzmākšanās veidus; aicina dalībvalstis īstenot Komisijas Ieteikumu 92/131/EEK, lai veicinātu izpratni par seksuālas uzmākšanās un citiem ar dzimumu saistītas ļaunprātīgas izturēšanās veidiem;

39.  vērš Komisijas uzmanību uz lomu, kāda nozaru sociālajā dialogā iesaistītajām komitejām var būt saistībā ar nozarēm raksturīgo darba drošības problēmu risināšanu un potenciālas pievienotās vērtības veidošanu, noslēdzot vienošanās starp sociālajiem partneriem un izmantojot viņu visaptverošās zināšanas par attiecīgajai nozarei raksturīgo situāciju;

40.  uzsver, ka Komisijai ir jāvāc dati, jāveic pētījumi un jāizstrādā uz dzimuma un vecuma faktoriem balstītas statistikas metodes preventīvu pasākumu novērtēšanai nolūkā pievērsties īpašajām problēmām, ar kādām darbā saskaras mazāk aizsargātas grupas, tostarp sievietes;

41.  uzsver, cik būtiski ir vairāk ieguldīt risku novēršanas politikā, kā arī attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā veicināt, izstrādāt un atbalstīt preventīvu pasākumu politiku; aicina dalībvalstis veicināt izpratnes veidošanu un lielāku vērību veltīt preventīviem pasākumiem un arodveselībai un drošībai visu līmeņu skolu programmās, tostarp māceklībā; uzskata, ka ir svarīgi ražošanas procesos pēc iespējas agrāk orientēties uz preventīviem pasākumiem un veicināt sistemātisku preventīvo programmu īstenošanu, pamatojoties uz riska novērtējumiem, kas mudina darba devējus un darba ņēmējus piedalīties drošas un veselīgas darba vides veidošanā; norāda, ka daudzās dalībvalstīs preventīvo dienestu kvalitāte ir izšķirīgais faktors, kas palīdz uzņēmumiem, jo īpaši MVU, veikt riska novērtējumu un īstenot atbilstīgus preventīvos pasākumus; aicina Komisiju analizēt preventīvo dienestu uzdevumus un apmācības prasības, kas noteiktas dalībvalstu tiesību aktos;

42.  uzsver, ka sievietes ir jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesos, kas saistīti ar labākas drošības un veselības aizsardzības prakses iedibināšanu viņu darba vidē;

43.  aicina Komisiju uzmanību pievērst arī jautājumam par darba izraisītām saslimšanām ar vēzi, tādām kā deguna dobuma vēzis, ar ko biežāk saslimst gadījumos, kad strādājošo elpošanas sistēma nav pietiekami aizsargāta pret samērā parastiem putekļu veidiem, kas rodas, apstrādājot koksni, ādu, pulverveida vielas, audumus, niķeli un citus materiālus;

44.  mudina dalībvalstis nodrošināt visiem iedzīvotājiem vienlīdzīgas iespējas īstenot savas darba tiesības un vienlīdzīgu piekļuvi publiskiem veselības aprūpes pakalpojumiem, īpaši sievietēm lauku teritorijās un citām mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām;

Statistikas dati

45.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot uzticamu un salīdzināmu datu vākšanu par arodslimībām, arodekspozīciju un bīstamību visās nozarēs, tostarp valsts sektorā, lai apzinātu labāko praksi un izveidotu vienotu datubāzi par arodekspozīciju, neradot nesamērīgas izmaksas; uzsver, cik būtiski ir iesaistīt nacionālos ekspertus un pastāvīgi atjaunināt datubāzi; mudina dalībvalstis un Komisiju vākt vairāk datu par riskiem, kas saistīti ar digitalizāciju, darba drošību uz ceļiem un ietekmi, kāda krīzei varētu būt bijusi uz arodveselību un darba drošību;

46.  aicina Komisiju un dalībvalstis vākt konkrētam dzimumam un vecumam raksturīgus kvalitatīvus statistiskas datus par slimībām, kas saistītas ar darbu, lai pastāvīgi uzlabotu un vajadzības gadījumā pielāgotu tiesisko regulējumu atbilstīgi jaunajiem un nākotnes riskiem;

47.  aicina dalībvalstis valsts mērogā veikt pētījumus par darba izraisīto balsta un kustību aparāta slimību izplatību ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū atbilstīgi sadalījumam pēc dzimuma, vecuma un saimnieciskās darbības jomas, lai novērstu un mazinātu šādu slimību izplatību;

48.  uzsver, cik būtiski ir atjaunināt un nodrošināt ar darbu saistīto slimību vienotus veselības rādītājus un definīcijas, ietverot stresu darbā, un apkopot ES mēroga statistikas datus, lai noteiktu mērķus arodsaslimšanas gadījumu mazināšanai;

49.  uzsver, ka daudzām dalībvalstīm ir grūtības datu vākšanā; prasa uzlabot EU-OSHA un Eurofound darbu; mudina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ziņo par negadījumiem darbā;

Starptautiskie centieni

50.  aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, ka visi tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm uzlabo darba vidi nolūkā aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību;

51.  uzsver, ka ES ir ieinteresēta un tai ir pienākums paaugstināt darba standartus, tostarp arodveselības un drošības līmeni pasaules mērogā;

52.  mudina Komisiju darba drošības jomā nostiprināt sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, tostarp SDO, ESAO, G20 un PVO;

53.  pauž nožēlu, ka ne visas dalībvalstis ir ratificējušas SDO Konvenciju Nr. 187 par stimulējošu pamatu drošībai un veselības aizsardzībai darbā; aicina dalībvalstis ratificēt minēto konvenciju;

o
o   o

54.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp.
(2) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.
(3) OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.
(4) OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.
(5) OV L 165, 27.6.2007., 21. lpp.
(6) OV C 77 E, 28.3.2002., 138. lpp.
(7) OV C 304 E, 1.12.2005., 400. lpp.
(8) OV C 303 E, 13.12.2006., 754. lpp.
(9) OV C 102 E, 24.4.2008., 321. lpp.
(10) OV C 41 E, 19.2.2009., 14. lpp.
(11) OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp.
(12) OV C 168 E, 14.6.2013., 102. lpp..
(13) Pieņemtie teksti P7_TA(2013)0093.
(14) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0012.
(15) Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 1. punkts: “Ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem”.
(16) Otrais Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER-2), EU-OSHA (2015).
(17) Eurofound: “Novecojoša darbaspēka darba apstākļi”, Eurofound (2008).
(18) EU-OSHA direktora paziņojums, 18.11.2014.
(19) Ziņojums par nodarbinātības iespējām cilvēkiem ar hroniskām slimībām, Eurofound (2014).
(20) Eiropas stratēģijas drošībai un veselības aizsardzībai darbā laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam novērtējums, EK (2013), un Negadījumu darbā un ar darbu saistīto veselības problēmu sociālekonomiskās izmaksas, EK (2012).
(21) Berechnung des internationalen “Return on Prevention” für Unternehmen: Kosten und. Nutzen von Investitionen in den betrieblichen Arbeits- und Gesundheitsschutz, DGUV (2013).
(22) Darba apstākļu 5. apsekojums, Apkopojuma ziņojums, Eurofound (2012).
(23) Otrais Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER-2), EU-OSHA (2015).
(24) Otrais Eiropas uzņēmumu apsekojums par jaunajiem un nākotnes riska veidiem (ESENER-2), EU-OSHA (2015).
(25) Darba ņēmēju pārstāvība un konsultēšana par drošību un veselības aizsardzību darbā, EU-OSHA (2012).
(26) Elastīgi darba veidi: “ļoti atipiski” līgumu noteikumi, Eurofound (2010), un Veselība un labjutība darbā: uz Eiropas darba apstākļu 5. apsekojumu balstīts ziņojums, Eurofound (2012).
(27) Darba apstākļu 5. apsekojums, Apkopojuma ziņojums, Eurofound (2012), un Eiropas uzņēmumu 3. apsekojums, Eurofound (2015).
(28) Ziņojums par pašreizējo situāciju saistībā ar arodslimību sistēmām ES dalībvalstīs un EBTA/EEZ valstīs, EK (2013).
(29) EU-OSHA, 2013, Jauni riski un tendences saistībā ar sieviešu darba aizsardzību.
(30) Arodveselības un darba drošības riski attiecībā uz neaizsargātākajiem darba ņēmējiem, EP Politikas departaments A, Ekonomikas un zinātnes politikas nodaļa (2011), 40. lpp.
(31) OV C 230, 14.7.2015., 82. lpp.
(32) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0093.
(33) The Cost of Inaction, Nordon (2014) un Rapport sur les perturbateurs endocriniens, le temps de la précaution, Gilbert Barbier (2011).

Juridisks paziņojums