Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2957(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-1278/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 26/11/2015 - 11.6

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0417

Pieņemtie teksti
PDF 318kWORD 70k
Ceturtdiena, 2015. gada 26. novembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Jauna dzīvnieku labturības stratēģija 2016.-2020. gadam
P8_TA(2015)0417RC-B8-1278/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 26. novembra rezolūcija par dzīvnieku labturības jauno stratēģiju 2016.–2020. gadam (2015/2957(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantu,

–  ņemot vērā LESD 43. pantu par kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas darbību,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. februāra paziņojumu par Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.–2015. gadam (COM(2012)0006/2),

–  ņemot vērā savu 2012. gada 4. jūlija rezolūciju par Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.–2015. gadam(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā ES tiesību akti dzīvnieku labturības jomā palīdz nodrošināt Savienībā vienlīdzīgus konkurences apstākļus un līdz ar to arī labāku iekšējā tirgus darbību;

B.  tā kā Eiropas iedzīvotājus ļoti interesē dzīvnieku labturība un iedzīvotāji vēlas, lai kā patērētājiem viņiem būtu iespēja vairāk pārdomāti izdarīt savu izvēli;

C.  tā kā valstu noteikumi par dzīvnieku labturību nedrīkst būt pretrunā ES vienotā tirgus principiem;

D.  tā kā dzīvnieku labturība ir savstarpēji saistīta ar dzīvnieku un sabiedrības veselību;

E.  tā kā ES un valstu noteikumi par dzīvnieku labturību ir sarežģīti un tiek dažādi interpretēti un tas rada juridisku nenoteiktību un var atsevišķās dalībvalstīs radīt ražotājiem ļoti neizdevīgus konkurences apstākļus;

F.  tā kā Savienība dzīvnieku labturības līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē;

G.  tā kā dzīvnieku labturība būtu vēl vairāk jāuzlabo, pamatojoties uz valdošajām zinātnes atziņām un pienācīgi ņemot vērā lauksaimniecībā īstenotās lopkopības efektivitāti un konkurētspēju; tā kā labas lopkopības definīcijas formulēšana veicinātu saskaņotus dzīvnieku labturības standartus visā ES;

H.  tā kā augsts dzīvnieku labturības līmenis ir svarīgs, lai garantētu ilgtspēju, kaut arī tas nozīmē, ka ir vajadzīgas investīcijas un ka ir vairāk pamatdarbības izdevumu, kas netiek vienmērīgi sadalīti visā pārtikas aprites ciklā;

1.  mudina Komisiju nekavējoties īstenot pasākumus, kas vēl nav veikti saistībā ar Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.–2015. gadam;

2.  mudina Komisiju izvērtēt pašreizējo stratēģiju un izstrādāt jaunu un vērienīgu stratēģiju dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2016.–2020. gadam, lai turpinātu darbu, kas veikts saistībā ar līdzšinējām stratēģijām, un nodrošināt sistēmu, kas paredz augstus dzīvnieku labturības standartus visās dalībvalstīs;

3.  aicina Komisiju nodrošināt aktualizētu, visaptverošu un skaidru tiesisko regulējumu LESD 13. panta prasību pilnīgai īstenošanai; tomēr atkārtoti uzsver, ka nekādos apstākļos nedrīkst pazemināt dzīvnieku labturības līmeņus tikai administratīvās vienkāršošanas nolūkos; uzsver, ka šie mērķi cits citu neizslēdz;

4.  uzsver, ka LESD 13. pants ir vispārēji piemērojams un horizontāls un tāpēc tikpat svarīgs kā lauksaimniecības, vides vai patērētāju aizsardzības noteikumi;

5.  atgādina, ka Parlaments ir iesaistīts pašlaik notiekošās sarunās un ir pieņēmis tiesību aktus, lai risinātu ar dzīvnieku labturību saistītus jautājumus, piemēram, dzīvnieku veselību, zootehniskos nosacījumus, bioloģisko ražošanu un oficiālās kontroles;

6.  atzīst lauksaimnieku jau īstenotos centienus dzīvnieku labturības jomā dažādās dalībvalstīs;

7.  mudina Komisiju gadījumos, kad ir pieejami nepārprotami zinātniski pierādījumi, kas apliecina ar dzīvnieku labturību saistītas problēmas, pielāgot pašreizējos vai pieņemt jaunus politikas instrumentus šo problēmu novēršanai; lūdz Komisiju cieši uzraudzīt to ES tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, kuri saistīti ar dzīvnieku labturību;

8.  pauž bažas par to, vai spēkā esošie tiesību akti dzīvnieku labklājības jomā tiek pietiekami efektīvi īstenoti un piemēroti, ņemot vērā attiecīgo tiesību aktu sarežģītību un lielo skaitu; uzsver, ka spēkā esošo tiesību aktu izpildes uzlabošana un atbilstības nodrošināšana tiem ir visu dzīvnieku veselības un labturības noteikumu galvenais mērķis;

9.  vienlaikus mudina Komisiju rīkoties vērienīgāk, tirdzniecības politikā un sarunās par starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem kā nekomerciālu aspektu iekļaujot dzīvnieku labturības standartus un nosakot šādu standartu savstarpīgumu par prioritāti, kā arī veicināt dzīvnieku labturību trešās valstīs, šajā nolūkā pieprasot līdzvērtīgus labturības standartus attiecībā uz importētajiem dzīvniekiem un produktiem un īstenojot stingru kontroli;

10.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošu finansējumu kopējai lauksaimniecības politikai, jo ir vajadzīgs budžets, kas ir adekvāts un atbilst noteikto mērķu vērienam, lai izvairītos no ražotņu pārvietošanas un tirdzniecības ar valstīm un kontinentiem, kuros ir zemāki dzīvnieku labturības standarti;

11.  aicina Komisiju izstrādāt zinātniski pamatotas labākās prakses piemērus, panākt šādas labākās prakses apmaiņu un izplatīšanu, kā arī atbalstīt inovāciju un pētniecību dzīvnieku labturības jaunu paņēmienu un tehnoloģiju jomā;

12.  atgādina, ka līdzsvara trūkums pārtikas aprites ciklā rada primārajam ražotājam neizdevīgus nosacījumus un ka tas ierobežo iespējas veikt ieguldījumus dzīvnieku labturībā lauku saimniecību līmenī;

13.  atgādina, ka ražotājiem ir jāievēro pārāk daudz administratīvo prasību un ka, cenšoties panākt administratīvo procedūru vienkāršošanu, šī Eiropas stratēģija nedrīkstētu vēl vairāk palielināt jau radīto slogu; uzsver nepieciešamību nodrošināt stabilitāti un prognozējamību ieguldījumiem šajā nozarē, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci starptautiskajā mērogā;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 349 E, 29.11.2013., 62. lpp.

Juridisks paziņojums