Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2092(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0328/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0328/2015

Debates :

PV 14/12/2015 - 18
CRE 14/12/2015 - 18

Balsojumi :

PV 15/12/2015 - 4.24
CRE 15/12/2015 - 4.24
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0447

Pieņemtie teksti
PDF 351kWORD 106k
Otrdiena, 2015. gada 15. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Jauna KZP — tehnisko pasākumu un daudzgadu plānu struktūra
P8_TA(2015)0447A8-0328/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 15. decembra rezolūcija par jaunu KZP — tehnisko pasākumu un daudzgadu plānu struktūru (2015/2092(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 43. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu un 9. un 10. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0328/2015),

A.  tā kā zivju krājumu ilgtspējība ir zvejniecības nozares nākotnes obligāts nosacījums;

B.  tā kā kopš 2009. gada leģislatīvo dokumentu ziņā ne tehnisko pasākumu, ne daudzgadu plānu jomā nav panākts nekāds būtisks progress, ko, pirmkārt, var skaidrot ar to, ka Komisijas priekšlikumi par minētajiem plāniem izraisīja Eiropas iestāžu domstarpības saistībā ar to attiecīgajām LESD 43. pantā paredzētajām pilnvarām lēmumu pieņemšanas procesā, un, otrkārt, ar to, ka grūtības radās, tiesību aktus par tehniskajiem pasākumiem pielāgojot Lisabonas līgumam;

C.  tā kā viens no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) (Regula (ES) Nr. 1380/2013) mērķiem ir atjaunot un uzturēt iegūto sugu populācijas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, izmantojot ekosistēmisko un selektīvo pieeju; tā kā tehniskie pasākumi un daudzgadu plāni ir starp svarīgākajiem instrumentiem šo mērķu sasniegšanai;

D.  tā kā vienas no galvenajām izmaiņām, kas tika ieviestas ar KZP 2013. gada reformu, ir izkraušanas pienākums un reģionalizācija;

E.  tā kā tehniskie pasākumi ir sarežģīti, atšķirīgi un izkaisīti pa daudzām un dažādām regulām, zvejniekiem ir grūti tos īstenot un viņi var sākt izturēties pret tiem ar neuzticību;

F.  tā kā reģionalizācijas princips paredz apspriešanos ar konsultatīvajām padomēm, lai pietuvinātu ieinteresētās personas lēmumu pieņemšanas procesam un būtu iespējams labāk novērtēt lēmumu iespējamo sociālekonomisko ietekmi;

G.  tā kā tehnisko pasākumu sarežģītības un ar to īstenošanu saistīto grūtību, kā arī KZP reālu pozitīvu rezultātu un stimulu trūkuma dēļ zvejnieki tai vairs neuzticas;

H.  tā kā tehnisko pasākumu pārskatīšanas mērķim, kas jāveic, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un izmantojot ekosistēmisko pieeju, vajadzētu būt zvejas un jūras resursu vides ilgtspējas uzlabošanai tādā veidā, kas neapdraud nozares sociālekonomisko dzīvotspēju;

I.  tā kā, lai sasniegtu jaunās KZP mērķus, cita starpā ir jāizmanto selektīvāki zvejas rīki un metodes;

J.  tā kā pašlaik tiesību akti bieži vien kavē inovāciju, kas ļautu palielināt zvejas rīku selektivitāti;

K.  tā kā izkraušanas pienākums ir saistīts ar pamatīgām pārmaiņām zivsaimniecības pārvaldības koncepcijā un īpaši skar bentisko zveju, liekot veikt ļoti konkrētus tehniskus pasākumus tādos svarīgos jautājumos kā nozvejas sastāvs un linuma acs izmērs;

L.  tā kā īpašs uzsvars jāliek uz to, cik liela nozīme piekrastes kopienu ilgtspējā, īpaši sievietēm un bērniem, ir mazapjoma zvejai; tā kā KZP mazapjoma zvejai Eiropā paredz diferencētu režīmu;

M.  tā kā, ņemot vērā mazapjoma zvejas lomu jūru atveseļošanā un tradicionālo, vides ziņā ilgtspējīgu darbību un amatu saglabāšanā, ir vajadzīga vispārīga jēdziena "mazapjoma zveja" definīcija;

N.  tā kā, lai panāktu KZP mērķu izpildi ES, nodrošinātu vienādus nosacījumus visiem operatoriem un atvieglotu tehnisko pasākumu ieviešanu un kontroli, ir nepieciešams ar pamatregulu, kas pieņemta saskaņā ar Lisabonas līgumā paredzēto parasto likumdošanas procedūru, noteikt kopīgus pamatprincipus visiem jūras baseiniem;

O.  tā kā parasto likumdošanas procedūru ne vienmēr ir nepieciešams izmantot attiecībā uz reģionāla mēroga pasākumiem vai pasākumiem, kas pakļauti biežām izmaiņām, vai arī pasākumiem, kas balstās uz abu likumdevēju iestāžu pieņemtiem standartiem un mērķiem, bet tā kā tā ir jāizmanto, lai pieņemtu vienotus noteikumus visiem jūras baseiniem, kā arī pasākumiem, kas ietverti konkrētās regulās vai samērīgi ilgā laika posmā nemainīsies;

P.  tā kā ar reģionalizāciju ir jāgarantē, ka tehniskie pasākumi tiek pielāgoti katras zivsaimniecības un katra jūras baseina īpatnībām, nodrošinot elastīgumu un radot iespēju ātri reaģēt ikvienā ārkārtas situācijā; tā kā ar reģionalizāciju tehniskie pasākumi ir jāpadara vienkāršāki, vieglāk saprotami un vieglāk īstenojami un piemērojami; tā kā, pieņemot tehniskos pasākumus reģionālā līmenī, būtu jāievēro modelis, par ko likumdevējas iestādes vienojušās reformētajā KZP;

Q.  tā kā reģionalizācija var veicināt noteikumu vienkāršošanu un labāku izpratni un tādējādi zivsaimniecības nozares pārstāvji un citas ieinteresētās personas tos labāk pieņems, jo īpaši, ja viņi tiks iesaistīti šo noteikumu pieņemšanas procesā;

R.  tā kā reģionalizācijas rezultātā nebūtu jānotiek atkārtotai nacionalizācijai, jo tas neatbilst KZ, par kuru Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence, ņemot vērā to, ka tā ietver kopīgo resursu jautājumu;

S.  tā kā, pieņemot tehniskos pasākumus reģionālā līmenī, būtu jāievēro modelis, par ko likumdevējas iestādes vienojušās jaunajā KZP, proti, Komisijai būtu jāpieņem deleģētie akti, pamatojoties uz iesaistīto dalībvalstu kopīgajiem ieteikumiem, kas atbilst standartiem un mērķiem, par ko vienojušās likumdevējas iestādes, vai, ja attiecīgās dalībvalstis paredzētajā termiņā neiesniedz kopīgos ieteikumus, tas notiek pēc Komisijas pašas iniciatīvas; tā kā tomēr saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlaments patur tiesības iebilst pret jebkura deleģētā akta pieņemšanu;

T.  tā kā tehnisko pasākumu regulējuma pārskatīšanai būtu jāpaver iespējas turpināt pārdomas par reģionalizāciju un apsvērt alternatīvas deleģētajiem aktiem;

U.  tā kā daži priekšlikumi specifiskām regulām, kurās ietverti tehniskie pasākumi (dreifējošie tīkli, vaļveidīgo piezveja vai dziļūdens zveja), ir izraisījuši domstarpības; tā kā daži priekšlikumi, piemēram, par zveju dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā, ir bloķēti vairāk nekā trīs gadus; tā kā iestrēgušas ir arī sarunas par zveju ar dreifējošiem tīkliem; tā kā reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas ir noraidījušas virkni konkrētu noteikumu attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem;

V.  tā kā tehniskajos pasākumos ir jāņem vērā arī maluzvejniecība, kas bieži ir saistīta arī ar zvejas rīku nelikumīgu izmantošanu, un šajos pasākumos ir jāietver efektīvs risinājums nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN) problēmas risināšanai;

W.  tā kā katram ES zvejas baseinam spēkā esošie tehniskie pasākumi ne vienmēr ir pielāgoti inovatīvu darbību un dažādu vietējo zivsaimniecību vajadzībām; tā kā tādēļ zvejniekiem ir vajadzīgs tehnisko pasākumu kopums, kas balstās uz reģionalizācijas principu un atbilst katra jūras baseina apstākļiem; tā kā zivju krājumu ilgtspējīga pārvaldība ir būtiski svarīga un tādēļ ir svarīgi vienkāršot tiesību aktus un pielāgot tos vietējiem apstākļiem; tā kā ir arī pienācīgi jāņem vērā tas, ka zvejas baseini mēdz būt kopīgi ar trešām valstīm, kuru noteikumi zvejas krājumu saglabāšanas jomā ļoti atšķiras no Eiropas noteikumiem;

X.  tā kā Eiropas ūdeņos, īpaši Vidusjūrā, ir svarīgi, lai dalībvalstis izveido nepieciešamos pasākumus un sadarbojas nolūkā apzināt tos indivīdus, kas nodarbojas ar NNN zveju, tādējādi nodrošinot, ka tiek piemērotas noteiktās sankcijas un pārbaudes uz robežām un piestātnēs kļūst stingrākas;

Y.  tā kā 2002.–2009. gada laika posmā pieņemto daudzgadu plānu efektivitāte ir bijusi nevienmērīga; tā kā jaunie daudzgadu plāni tiks pieņemti saskaņā ar jaunās KZP noteikumiem;

Z.  tā kā sarunām ar trešām valstīm ir jābūt daļai no centieniem panākt ilgtspēju;

AA.  tā kā KZP reforma ieviesa izkraušanas prasības un paredzēja elastīgumu, izņēmumus un finansiālu atbalstu no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF);

AB.  tā kā ir paredzamas grūtības saistībā ar izmešanas aizlieguma piemērošanu jauktai dažādu sugu zvejai, kurā tiek nozvejotas tā dēvēto kritisko sugu zivis;

AC.  tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlaments ir viens no likumdevējiem zivsaimniecības jomā, izņemot jautājumos par kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un kvotām;

AD.  tā kā Padome ir bloķējusi priekšlikumus un tādēļ kopš 2009. gada nav pieņemts neviens daudzgadu plāns;

AE.  tā kā, strādājot iestāžu darba grupā daudzgadu plānu jautājumos, likumdevējas iestādes atzina, ka ir svarīgi sadarboties, lai rastu pragmatiskus risinājumus virzībā uz daudzgadu plānu pieņemšanu, kaut arī atšķiras to viedokļi par tiesiskā regulējuma interpretāciju;

AF.  tā kā daudzgadu plāniem ir jāveido stingrs un ilglaicīgs zivsaimniecības pārvaldības pamats un šiem plāniem ir jābūt balstītiem uz labākajiem un jaunākajiem atzinumiem zinātnes un sociālās ekonomikas jomā, kā arī jābūt pietiekami elastīgiem, lai varētu pielāgoties zivju krājumu attīstībai, pieņemot ikgadējos lēmumus par zvejas iespēju piešķiršanu;

AG.  tā kā par kopējiem elementiem turpmākajos daudzgadu plānos tika noteikti tādi aspekti kā maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms un termiņš šā mērķa sasniegšanai, piesardzības aizsargpasākumu aktivēšanas mehānisms, minimālā sasniedzamā biomasa, pielāgošanās mehānisms gadījumiem, kad zinātniskajos atzinumos tiek ieviestas negaidītas izmaiņas un pārskatīšanas klauzula;

AH.  tā kā daudzgadu plānos ir jānosaka vispārējs mērķis, ko varētu sasniegt, īstenojot pārvaldības pasākumus, un kas atbilst zinātniskajiem atzinumiem; tā kā tajos būtu jāiekļauj ilgtermiņa stabilie ieguves apjomi, kas ir saskaņā ar labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām, un tam ir jāatspoguļojas arī Padomes ikgadējos lēmumos par zvejas iespējām; tā kā šie ikgadējie lēmumi drīkst attiekties tikai uz zvejas iespēju piešķiršanu un neko citu;

AI.  tā kā ar Tiesas 2014. gada 26. novembra spriedumu Lietā C-103/12 EP/Padome un Lietā C-165/12 Komisija/Padome attiecībā uz zvejas iespēju piešķiršanu kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu Eiropas Savienības ūdeņos Francijas Gviānas piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tika radīts precedents, izskaidrojot divu dažādo LESD 43. pantā norādīto juridisko pamatu saturu un ierobežojumus; tā kā 43. panta 3. punktu var izmantot kā juridisko pamatu tikai zvejas iespēju piešķiršanai, kā tas tiek darīts KPN un kvotu regulās.

AJ.  tā kā Tiesa 2015. gada 1. decembrī ir pieņēmusi spriedumu apvienotajās lietās C‑124/13 un C‑125/13 Parlaments un Komisija /Padome par Padomes Regulu (ES) Nr. 1243/2012, ar ko groza ilgtermiņa plānu mencu krājumiem, saistībā ar kurāmTiesa apstiprina Eiropas Parlamenta apgalvojumus, proti, to, ka, ņemot vērā regulas mērķi un saturu, tā bija jāpieņem, pamatojoties uz LESD 43. panta 2. punktu un izmantojot parasto likumdošanas procedūru, kurā Parlaments ir viens no likumdevējiem, jo regulā ir ietverti politiski lēmumi, kas ietekmē daudzgadu plānu un kas tādējādi ir nepieciešami KZP mērķu sasniegšanai;

AK.  tā kā, nepastāvot daudzgadu plāniem, izmetumu plānos, kurus Komisija pieņem ar deleģētajiem aktiem, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu ieteikumiem, vai, ja attiecīgās dalībvalstis noteiktajā termiņā neiesniedz kopīgos ieteikumus, Komisija pieņem pēc savas iniciatīvas, var tikt mainīti minimālie saglabāšanas izmēri; uzsver, ka, pieņemot lēmumus par minimālajiem saglabāšanas izmēriem, svarīgi ir gan aizsargāt zivju mazuļus, gan ievērot zinātniskās atziņas;

AL.  tā kā izmetumu plāniem ir būtiska nozīme, jo minimālo saglabāšanas izmēru izmaiņas var radīt zvejas paņēmienu maiņu, un tā rezultātā var mainīties zvejas izraisīta zivju mirstība un nārstojošu zivju biomasa — divi daudzgadu plānos iekļauti kvantitatīvi mērķi; tā kā, ar deleģētajiem aktiem mainot minimālos izmērus, tiktu no ārpuses mainīti svarīgi daudzgadu plānu rādītāji;

AM.  tā kā saskaņā ar likumdevēju ieceri šie deleģētie akti tiktu pieņemti uz pagaidu laiku, kas nekādā gadījumā nedrīkstētu pārsniegt trīs gadus;

AN.  tā kā dažu sugu gadījumā minimālie saglabāšanas izmēri vienas un tās pašas sugas zivīm var atšķirties atkarībā no zonas, ņemot vērā sugu un zivsaimniecību īpašās iezīmes; tā kā, ja iespējams, vienmēr ir vēlams attiecībā uz visām zonām ieviest horizontālus lēmumus, lai atvieglotu pārbaužu veikšanu,

1.  uzskata, ka, lai nodrošinātu KZP mērķu īstenošanu, turpmākie tehniskie pasākumi ir jāvienkāršo, jānovērš jebkādas pretrunas un/vai pārklāšanās un jāizveido skaidrs un strukturēts tiesiskais regulējums, kas balstās uz pamatotiem zinātniskiem datiem, kurus pārskatījuši citi zinātnieki;

2.  uzskata, ka ir jāizveido saraksts, kurā uzskaitīti visi pašlaik spēkā esošie tehniskie pasākumi, lai gūtu labāku pārskatu par iespējamās vienkāršošanas un svītrošanas vajadzībām, izstrādājot turpmākos tehniskos pasākumus;

3.  uzskata, ka tehniskie pasākumi ir jāpārskata, lai izpildītu KZP mērķus, uzlabotu selektivitāti, samazinātu izmesto zivju daudzumu un zvejas ietekmi uz vidi, vienkāršotu pašreizējos noteikumus un palielinātu zinātnisko datu bāzi;

4.  uzskata, ka tehniskie pasākumi ir jāpielāgo katras zivsaimniecības un katra reģiona īpašajām vajadzībām, jo tas palīdzēs attiecīgajam sektoram nodrošināt augstu atbilstības līmeni;

5.  uzskata, ka tehnisko pasākumu vienkāršošanai un reģionalizācijai vienmēr jāatbilst tehnisko pasākumu regulējuma patiesajam mērķim, kas ir nevēlamā loma un ietekmes uz jūras vidi samazināšana;

6.  uzskata, ka, lai atvieglotu KZP noteikumu īstenošanu un padarītu KZP noteikumus pieņemamākus zivsaimniecības nozarei un citām ieinteresētajām personām, kā arī nodrošinātu to ievērošanu, lēmumu pieņemšanā ir vairāk jāiesaista zvejnieki, īpaši, izmantojot konsultatīvās padomes, un jāizmanto tādi stimuli kā atbalsts inovācijai, apmācībai, aprīkojuma un selektīvāku zvejas rīku iegādei no EJZV un citiem instrumentiem;

7.  uzskata, ka jaunais tiesiskais regulējums veicinās tādu inovatīvu zvejas rīku izmantošanu nākotnē, kuru iespējas uzlabot selektivitāti un samazināt ietekmi uz vidi ir zinātniski pierādītas;

8.  uzskata, ka būs jāsekmē inovācija un pētniecība, lai nodrošinātu, ka KZP tiek īstenota pienācīgi, īpaši attiecībā uz izmetamo zivju izkraušanu, lai palielinātu selektivitāti un modernizētu zvejas un uzraudzības metodes;

9.  uzskata, ka bez tiesību aktos noteiktiem ierobežojumiem vai nevajadzīgiem kvantitatīviem limitiem jāļauj ilgtspējīgā veidā izmantot inovatīvus zvejas rīkus, kuru augstākā selektivitāte ir pierādīta neatkarīgos zinātniskos pētījumos, un jānodrošina finansiāls atbalsts turpmākiem pētījumiem;

10.  uzskata, ka arī turpmāk procedūrām, ar kurām pieņem visiem jūras baseiniem kopīgus noteikumus, tostarp nosaka standartus un mērķus tehniskiem pasākumiem, arī konkrētās regulās ietvertiem tehniskajiem pasākumiem vai tādiem tehniskajiem pasākumiem, kuri paredzamā nākotnē visticamāk grozīti netiks, ir jāpiemēro parastā likumdošanas procedūra un uzskata, ka parasto likumdošanas procedūru ne vienmēr ir nepieciešams izmantot attiecībā uz reģionāla mēroga pasākumiem vai pasākumiem, kas pakļauti biežām izmaiņām; uzskata, ka šie pasākumi ir regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tie nezaudē savu aktualitāti; uzskata, ka šo nepieciešamību pēc elastīguma un reaģētspējas var apmierināt, saprātīgi izmantojot deleģētos aktus; tomēr atgādina, ka saskaņā ar Līgumu Parlaments patur tiesības iebilst pret jebkura deleģētā akta pieņemšanu;

11.  ierosina pieņemt skaidru un vispārēju Eiropas regulējumu tehniskajiem pasākumiem, nosakot ierobežotu skaitu galveno, transversālo mērķu; uzskata, ka visi tie noteikumi, kas nav piemērojami lielākajai daļai Eiropas ūdeņu, ir nevis jāiekļauj šajā vispārīgajā regulējumā, bet jāpakļauj reģionalizācijai;

12.  uzskata, ka ikvienam pasākumam, ko pieņem reģionālā līmenī, ir jāatbilst tehnisko pasākumu tiesiskajam regulējumam, kā arī KZP un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (MSFD) 2008/56/EK mērķiem;

13.  uzskata, ka noteikumi par tehniskajiem pasākumiem ir jāpieņem, pienācīgi izmantojot reģionalizācijas procesu, un tiem ir jābalstās uz kopīgiem, centralizētiem principiem un definīcijām, tostarp kopīgiem mērķiem un standartiem, kas jāpiemēro visā ES, tai skaitā aizliegto sugu un zvejas rīku sarakstiem, konkrētiem noteikumiem, ko piemēro lielākiem jūras baseiniem, un virkni konkrētu tehnisko regulu, — instrumentiem, kas jāpieņem ar parasto likumdošanas procedūru; norāda, ka reģionāla mēroga noteikumiem vai noteikumiem, kas tiek bieži mainīti, savukārt tiktu piemērots reģionalizācijas princips;

14.  uzsver, ka jaunajam tehnisko pasākumu regulējumam ir jābūt skaidri formulētam, un tā panākšanai būs jāveic ievērojama precizēšanas darbs; līdz ar to prasa pirms tam atcelt pašreizējās tehnisko pasākumu regulas, īpaši Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 un Regulu (EK) Nr. 1967/2006, lai izbeigti regulu skaita palielināšanos;

15.  atgādina, ka attiecībā uz deleģētajiem aktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu termiņā, kas noteikts šai regulā par tehniskajiem pasākumiem, dalībvalstis var iesniegt Komisijai ieteikumus un ka pirms šā termiņa beigām Komisija nevar pieņemt tiesību aktu;

16.  uzskata, ka ir nepieciešams izvērtēt to, kādas iespējas, uzlabojumus un sociālekonomiskas sekas ES zvejas flotēm un vietējām kopienām rada konkrēti noteikumi, kas balstīti uz tehniskiem pasākumiem, taču tas jādara, respektējot KZP un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķus;

17.  uzskata, ka tehniskajos pasākumos ir jāiekļauj konkrēti noteikumi par atsevišķu zvejas rīku izmantošanu, lai aizsargātu jutīgās dzīvotnes un jūras sugas;

18.  uzskata, ka ar tehniskajiem pasākumiem ir jānodrošina, lai netiktu izmantoti destruktīvi un neselektīvi zvejas rīki un tiktu aizliegta sprāgtsvielu un indīgu vielu izmantošana;

19.  uzskata, ka attiecībā uz katru no ūdens baseiniem ir steidzami jāpieņem saskaņots tehnisko pasākumu kopums, ņemot vērā katra baseina īpašās iezīmes, kuros Savienības lēmumi var nopietni ietekmēt zivju krājumu atjaunošanos, ekosistēmu aizsardzību un kopīgo zivju krājumu ilgtspējīgu pārvaldību;

20.  uzskata, ka, neraugoties uz to, ka kopš 2015. gada 1. janvāra ir spēkā izkraušanas pienākums, kas 2019. gadā attieksies uz zivju krājumiem, tehnisko pasākumu noteikumiem ir jābūt tik elastīgiem, lai tos varētu pielāgot reālajai zivsaimniecības attīstībai un lai zivsaimniecības nozarei pavērtu lielākas iespējas praksē izmantot inovācijas selektīvas zvejas jomā;

21.  uzskata, ka izkraušanas pienākums ir radījis būtiskas pārmaiņas zivsaimniecības nozarē, tādēļ jāpielāgo tehniskie pasākumi, lai tie būtu tādi, kas pieļauj un veicina selektīvāku zveju; tā sasniegšanai iesaka veikt šādus trīs pasākumus:

   būtiski mainīt vai pat atcelt noteikumus, kas reglamentē lomu sastāvu,
   palielināt elastīgumu attiecībā uz linuma acs izmēru,
   dot iespēju turēt uz klāja vairāku veidu zvejas rīkus;

22.  pieņem zināšanai grūtības, kas saistītas ar to, ka līdztekus pastāv tirdzniecības standarti, kas noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2406/96, un noteikumi par minimālo loma izmēru; prasa jaunajā tehnisko pasākumu regulējumā saskaņot šos noteikumus;

23.  uzskata, ka, pārskatot tehniskos pasākumus, ir jāpatur prātā ne tikai to ietekme uz bioloģisko resursu saglabāšanu, jūras vidi, zvejas darbību izmaksām un ienesīgumu sociālajā un nodarbinātības ziņā;

24.  uzskata, ka tehnisko pasākumu regulējumā nosprausto saglabāšanas mērķi varētu labāk sasniegta ar darbībām, kuras vērstas uz piedāvājuma un pieprasījuma pārvaldības uzlabošanu, piesaistot arī ražotāju organizācijas;

25.  uzskata, ka uz neregulāru nerūpniecisko zveju dalībvalsts un reģionu iekšējos ūdeņos arī turpmāk KPN attiecināt nevajadzētu;

26.  uzskata, ka daudzgadu plānu nozīme kopējā zivsaimniecības politikā attiecībā uz zvejas resursu saglabāšanu ir ļoti būtiska, jo tie ir vispiemērotākais instruments specifisku tehnisku pasākumu pieņemšanai un īstenošanai dažādām zivsaimniecībām;

27.  uzskata, ka likumdevējām iestādēm ir jāturpina strādāt pie tā, lai panāktu vienošanos par daudzgadu plāniem, ievērojot Līgumā par Eiropas Savienības darbību katrai iestādei noteikto kompetenci un pamatojoties uz judikatūru;

28.  uzskata, ka daudzgadu plāniem ir jāveido stingrs un ilglaicīgs zivsaimniecības pārvaldības pamats un ka šie plāni ir jāizstrādā, balstoties uz labākajiem un jaunākajiem atzinumiem zinātnes un sociālās ekonomikas jomā, ko pārskatījuši citi zinātnieki, pielāgojoties zivju krājumu attīstībai un nodrošinot elastīgumu Padomes ikgadējos lēmumos par zvejas iespēju piešķiršanu; norāda, ka šie ikgadējie lēmumi nedrīkst pārsniegt stingros limitus zvejas iespēju piešķiršanas jomā, un ir pēc iespējas jācenšas tos būtiski nemainīt;

29.  uzstāj, ka ir jāpanāk progress turpmāko daudzgadu plānu izstrādē, lai atjaunotu un uzturētu iegūto sugu populācijas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un ka šajos plānos ir jāiekļauj grafiks minētā mērķa sasniegšanai, aizsardzības pasākumu aktivizēšanas mehānisms, pielāgošanās mehānisms gadījumiem, kad notiek izmaiņas zinātniskajos atzinumos, kā arī pārskatīšanas klauzula;

30.  uzskata, ka, lai izvairītos no problēmām, ko jauktai dažādu sugu zvejai radītu izkraušanas pienākums, ir jāuzlabo selektivitāte un jāsamazina nevēlama piezveja; uzskata, ka, nosakot KPN, būtu vēlams rast veidu, kā izmantot iespēju pieņemt elastības pasākumus un izmantot zinātniski pierādītus zivju mirstības rādītājus;

31.  norāda, ka ir jāpalielina ieinteresēto personu iesaiste daudzgadu plānu izstrādē un pilnveidē, strādājot konsultatīvajās padomēs un to nodrošinot attiecībā uz visiem lēmumiem, kas tiek pieņemti saistībā ar reģionalizāciju;

32.  uzskata, ka Parlamentam būtu ar īpašu rūpību jāizvērtē deleģētie akti, kas attiecas uz izmetumu plāniem, un tas patur tiesības iebilst pret kādu no deleģētajiem aktiem, ja uzskata to par nepieciešamu;

33.  uzskata, ka termiņš deleģētajiem aktiem, kas uz pagaidu laiku tiek pieņemti attiecībā uz izmetumu plāniem, tostarp aizsargājamo sugu minimālo saglabāšanas izmēru izmaiņām, nekādā gadījumā nedrīkstētu pārsniegt trīs gadus, šie akti attiecīgā gadījumā būtu jāaizstāj ar daudzgadu plānu un tādēļ daudzgadu plāni ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk;

34.  uzskata, ka reģionalizācijas kontekstā lēmumi par katras sugas minimālajiem saglabāšanas izmēriem ir jābalsta uz zinātniskajām atziņām; uzskata, ka ir jāizvairās no tirgvedības pārkāpumiem un krāpšanas, kas var apdraudēt iekšējā tirgus darbību;

35.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

Juridisks paziņojums