Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2229(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0344/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0344/2015

Debates :

PV 16/12/2015 - 15
CRE 16/12/2015 - 15

Balsojumi :

PV 17/12/2015 - 9.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0470

Pieņemtie teksti
PDF 636kWORD 272k
Ceturtdiena, 2015. gada 17. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
2014.gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politika šajā jomā
P8_TA(2015)0470A8-0344/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 17. decembra rezolūcija par 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā (2015/2229(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (VCD) un citus Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā, īpaši Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kas pieņemti 1966. gada 16. decembrī Ņujorkā,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām un Eiropas Parlamenta 2014. gada 27. novembra rezolūciju par ANO Konvencijas par bērna tiesībām 25. gadskārtu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 8., 21. un 23. pantu,

–  ņemot vērā ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, ko 2012. gada 25. jūnijā pieņēma Ārlietu padome(2),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības vadlīnijas cilvēktiesību jautājumos,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 12. maijā pieņemtās ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē(3),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību(4),

–  ņemot vērā Pamatnostādnes EP parlamentu sadarbības delegācijām cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai to apmeklējumos ārpus Eiropas Savienības(5),

–  ņemot vērā ES 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē, ko Padome pieņēma 2015. gada 22. jūnijā(6),

–  ņemot vērā Rīcības plānu 2015.–2019. gadam attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju, ko Padome pieņēma 2015. gada 20. jūlijā(7),

–  ņemot vērā Rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm — meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošanu ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā (GAP II), ko Padome pieņēma 2015. gada 26. oktobrī(8),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 14. maija secinājumus par ES attīstības politikas ietekmes palielināšanu: pārmaiņu programmu(9),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 5. decembrī pieņemtos secinājumus par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību(10),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra Lēmumu (KĀDP) 2015/260, ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos(11),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. maija secinājumus par dzimumu aspektu attīstības jomā(12),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobra Rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību(13),

–  ņemot vērā steidzamās rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem,

–  ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ES politiku cilvēktiesību aizstāvju atbalstam(14),

–  ņemot vērā 2011. gada 7. jūlija rezolūciju par ES ārpolitiku demokratizācijas atbalstam(15),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par Digitālās brīvības stratēģiju ES ārpolitikā(16),

–  ņemot vērā 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību pasaulē(17),

–  ņemot vērā 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par korupciju publiskajā un privātajā sektorā — ietekme uz cilvēktiesībām trešās valstīs(18),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par diskrimināciju kastas dēļ(19),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 13. marta rezolūciju par ES prioritātēm saistībā ar ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 25. sesiju(20),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 12. marta rezolūciju par ES prioritātēm 2015. gadā saistībā ar UNHRC(21),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 69. sesiju(22),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 11. marta rezolūciju par spīdzināšanas izskaušanu pasaulē(23),

–  ņemot vērā 2015. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un ES politiku šajā jomā(24),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu(25),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par cilvēktiesībām un tehnoloģiju — ielaušanās un uzraudzības sistēmu ietekme uz cilvēktiesībām trešās valstīs(26),

–  ņemot vērā 2015. gada 10. septembra rezolūciju par migrāciju un bēgļiem Eiropā(27),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par ES Rīcības plāna par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sadarbībā atjaunošanu(28),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par nāvessodu(29),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Paplašināšanās stratēģija un galvenās problēmas (2014.–2015. gads)”(30),

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopīgo 2011. gada 8. marta paziņojumu Eiropadomei, Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu”(31),

–  ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopīgo 2011. gada 25. maija paziņojumu Eiropadomei, Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs”(32),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2014. gada 30. aprīļa darba dokumentu „Tiesībās balstīta pieeja, aptverot visas cilvēktiesības ES attīstības sadarbībā” (SWD(2014)0152).,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 26. jūnija rezolūciju, kurā pausts aicinājums izveidot starpvaldību darba grupu ar neierobežotu sastāvu, kura būtu pilnvarota izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu, lai cilvēktiesību kontekstā reglamentētu transnacionālu korporāciju un citu uzņēmumu darbības(33),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par ES jauno pieeju cilvēktiesībām un demokrātijai — darbību, ko Eiropas Demokrātijas fonds (EDF) veicis kopš tā izveides, novērtējums(34),

–  ņemot vērā UNFPA un UNICEF 2014. gada pārskatu par kopīgo programmu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas jomā(35),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0344/2015),

A.  tā kā LES 21. pantā noteikts, ka ES kopīgās ārpolitikas un drošības politikas virzītājspēks ir demokrātija, tiesiskums, universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu, ES Pamattiesību hartas un starptautisko tiesību ievērošana;

B.  tā kā saskaņā ar LES 6. pantu Eiropas Savienība pievienojas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai;

C.  tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošanai, veicināšanai un aizsardzībai ir jābūt ES ārējās darbības pamatam;

D.  tā kā labāka saskaņotība starp ES iekšējās un ārpolitikas virzieniem, kā arī ES ārpolitikas jomām ir sekmīgas ES cilvēktiesību politikas obligāts priekšnoteikums; tā kā labāka saskaņotība ES dotu iespējas straujāk reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem to agrīnajos posmos;

E.  tā kā ES apņemšanās īstenot efektīvu daudzpusēju politiku ar ANO centrā ir neatņemama Savienības ārpolitikas daļa un sakņojas pārliecībā, ka uz universāliem noteikumiem un vērtībām balstīta daudzpusēja sistēma ir vispiemērotākā globālu krīžu, problēmu un draudu risināšanai;

F.  tā kā cilvēktiesību ievērošana tiek apstrīdēta un ir apdraudēta visā pasaulē; tā kā vairāki autoritāri režīmi būtiski apdraud cilvēktiesību universālumu, jo īpaši daudzpusējos forumos;

G.  tā kā vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju joprojām dzīvo nedemokrātisku un represīvu režīmu apstākļos un vispārējā brīvība pēdējo gadu laikā ir pastāvīgi mazinājusies; tā kā cilvēktiesību neievērošanas dēļ cieš sabiedrība un indivīdi;

H.  tā kā pasaules mērogā vērojami vairāki mēģinājumi samazināt pilsoniskās sabiedrības telpu, tostarp ANO Cilvēktiesību padomē;

I.  tā kā demokrātiskus režīmus raksturo ne vien brīvu vēlēšanu organizēšana, bet arī pārredzama pārvaldība, tiesiskuma principa ievērošana, vārda brīvība, cilvēktiesību nodrošināšana, neatkarīgas tiesu sistēmas pastāvēšana, starptautisko tiesību, starptautisko vienošanos un norāžu par cilvēktiesību ievērošanu izpilde;

J.  tā kā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) paziņojusi, kad tika ierosināts jaunais kopīgas rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā, ka cilvēktiesības būs viena no viņas mandāta vispārējām prioritātēm, kompass visās attiecībās ar ES iestādēm, kā arī trešām valstīm, starptautiskajām organizācijām un pilsonisko sabiedrību; tā kā 2017. gadā tiks sagatavots cilvēktiesību un demokrātijas jomā paredzētā rīcības plāna starpposma novērtējums, kura izstrāde notiks vienlaikus ar ārējo finanšu instrumentu starpposma novērtējuma sagatavošanu, kam būtu jāveicina lielāka saskaņotība ES ārējās darbības jomā;

K.  tā kā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), Komisija, Padome un dalībvalstis atbild par jaunā rīcības plāna īstenošanu; tā kā ES misijas un ES pārstāvniecības trešās valstīs var sniegt būtisku un papildinošu ieguldījumu rīcības plāna sekmīgā īstenošanā;

L.  tā kā ir jānodrošina atbilstoši resursi, lai uzlabotu cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu trešās valstīs, un šie resursi jāizmanto pēc iespējas efektīvāk;

M.  tā kā ES ir jādara vairāk, lai izmērītu cilvēktiesību ietekmi uz savas politikas jomām, maksimāli palielinātu pozitīvās ietekmes, novērstu un mazinātu negatīvās ietekmes un stiprinātu tās neievērošanas skarto iedzīvotāju piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

N.  tā kā sadarbība ar trešo valstu atbildīgajiem vadītājiem un iestādēm visos divpusējos un daudzpusējos forumos ir viens no efektīvākajiem instrumentiem cilvēktiesību jautājumu risināšanai trešās valstīs; tā kā trešās valstīs galvenie sarunu partneri ES cilvēktiesību politikas izstrādes un īstenošanas jomā ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

O.  tā kā ES uzskata, ka ciešai sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvjiem trešās valstīs ir jākļūst par vienu no tās galvenajām prioritātēm cīņā ar cilvēktiesību pārkāpumiem,

P.  tā kā starptautiskajai sadarbībai jābūt īpaši nozīmīgai saistībā ar pamattiesību ievērošanas stiprināšanu un izmeklēšanas dienestu efektīvu parlamentāro uzraudzību, izmantojot digitālās novērošanas tehnoloģijas;

Q.  tā kā Eiropas Savienība un tās dalībvalstis kopš Starptautiskās Krimināltiesas izveides ir šīs tiesas ciešas sabiedrotās, sniedz tai finansiālu, politisku, diplomātisku un loģistikas atbalstu, veicina Romas statūtu universālu piemērošanu un aizsargā Starptautiskās Krimināltiesas neatkarību, lai stiprinātu tās integritāti;

R.  tā kā cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta politika ir jāintegrē visos pārējos ES politikas virzienos ar ārējās darbības dimensiju, piemēram, attīstības, migrācijas, drošības, terorisma apkarošanas, paplašināšanās un tirdzniecības politikā, lai pastāvīgi veicinātu cilvēktiesību ievērošanu;

S.  tā kā saskaņā ar Līguma par ES darbību 207. pantu Savienības tirdzniecības politika tiek īstenota, ievērojot Eiropas Savienības ārējās darbības principus un mērķus;

T.  tā kā migrāciju veidu dažādība ES ir liela ārpolitiska problēma, kas prasa tūlītējus, efektīvus un ilgtspējīgus risinājumus, lai nodrošinātu grūtībās nonākušu cilvēku piemēram, cilvēku, kas bēg no kara un vardarbības, cilvēktiesību ievērošanu saskaņā ar Eiropas vērtībām un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;

U.  tā kā pasaules ekonomika piedzīvo krīzi, kurai varētu būt ietekme uz sociālajām tiesībām un iedzīvotāju dzīves apstākļiem (bezdarbs, nabadzība, nevienlīdzība un nedrošu darbavietu pieaugums, pakalpojumu kvalitātes pazemināšanās un to ierobežota pieejamība) un labklājību;

V.  tā kā, pamatojoties uz universālām un nedalāmām vērtībām, domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvības bez jebkādiem nosacījumiem ir jāpaplašina, un tām jākļūst par vienu no ES prioritātēm; tā kā šīs tiesības ir ievērojami apdraudētas un ir būtiski palielinājies šādu pārkāpumu skaits;

W.  tā kā nāvessoda vispārēja atcelšana joprojām ir viens no prioritārajiem ES mērķiem saistībā ar tās ārpolitiku cilvēktiesību jomā; un tā kā 2016. gada jūnijā Oslo, Norvēģijā, notiek 6. Pasaules kongress pret nāvessodu;

X.  tā kā bērni, sievietes un personas, kas pieder pie minoritātēm, saskaras ar aizvien pieaugošiem pret viņiem vērstiem draudiem, vardarbības aktiem un seksuālo vardarbību, jo īpaši karadarbības zonās;

Y.  tā kā Saharova balva 2014. gadā tika pasniegta Dr. Denis Mukwege par viņa kā ārsta un cilvēktiesību aizstāvja neatlaidīgo darbu, palīdzot seksuālās vardarbības un dzimumorgānu kropļošanas upuriem; tā kā sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir sieviešu un bērnu pamattiesību pārkāpums un tā kā cīņa pret dzimumorgānu kropļošanu un seksuālo vardarbību ir obligāti jānosaka par ES ārējās un cilvēktiesību politikas centrālo jautājumu;

Z.  tā kā 2014. gadā aptuveni 230 miljoni bērnu, kas pašreiz dzīvo valstīs un zonās, kuras skar bruņoti konflikti, ir pakļauti ievērojamai vardarbībai, traumām, un vardarbīgas grupas viņus ar varu vervē un tīši vajā;

AA.  tā kā Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas5. pantā ir atzīts, ka katram cilvēkam „ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, (..) kas nepieciešams viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai”, kur mātēm un bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un palīdzību un kur ir iekļauta medicīniskā aprūpe; tā kā ANO Cilvēktiesību padomes Rezolūcijā(36) Nr. 26/28 aicina sasaukt nākamo ANO Cilvēktiesību padomes sanāksmi, lai pievērstu uzmanību zāļu pieejamībai, ņemot vērā ikviena cilvēka tiesības uz visaugstāko sasniedzamo fiziskās un garīgās veselības standartu; tā kā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Statūtos ir noteikts, ka iespējami augstākā sasniedzamā veselības standarta esamība ir viena no ikviena cilvēka pamatbrīvībām neatkarīgi no rases, reliģijas, politiskās pārliecības, ekonomiskā vai sociālā stāvokļa;

AB.  tā kā klimata pārmaiņām ir ietekme uz piekļuvi ūdenim, dabas resursiem un pārtikai;

AC.  tā kā teroristisko organizāciju un kaujinieku grupu veiktā vērtīgu arheoloģisko objektu, kas ir daļa no pasaules kopīgā kultūras mantojuma, sistemātiskā iznīcināšana notiek, lai destabilizētu iedzīvotāju situāciju un atņemtu viņu kultūras identitāti, šī rīcība ir uzskatāma ne tikai par kara noziegumu, bet arī par noziegumu pret cilvēci,

Vispārīgi apsvērumi

1.  pauž dziļas bažas par to, ka daudzās pasaules daļās, tostarp autoritāru režīmu apstākļos, tiek n vairāk apdraudētas cilvēktiesības un demokrātijas tādas vērtības kā vārda brīvība, domu, pārliecības un ticības brīvība un pulcēšanās un biedrošanās brīvība; pauž dziļas bažas arī par to, ka visā pasaulē arvien vairāk sarūk pilsoniskās sabiedrības publiskā telpa un ka aizvien vairāk cilvēktiesību aizstāvju tiek pakļauti vajāšanām;

2.  aicina ES un tās dalībvalstis attiecībās ar pārējo pasauli pastiprināt centienus efektīvi izvirzīt cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības, ko tās apņēmušās saskaņā ar LES; norāda, ka ES, sastopoties ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs, jo īpaši attiecībā uz autoritāriem režīmiem, būtu jāizmanto atbilstīgi pasākumi, tostarp tirdzniecības, enerģētikas un drošības jomā;

3.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt labāku saskaņotību starp ES iekšējo un ārējo politiku attiecībā uz cilvēktiesību un demokrātijas vērtību ievērošanu; šajā sakarībā uzsver, ka, lai gan šis ziņojums attiecas uz ES ārpolitiku, lai veicinātu cilvēktiesības, Parlaments arī pieņem ikgadējo ziņojumu par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā, ko sagatavo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja; uzsver arī lielākas konsekvences, saskaņotības un dubultstandartu nepieļaušanas svarīgo nozīmi ES ārpolitikā un visos tās instrumentos;

4.  aicina ES un tās dalībvalstis efektīvi risināt tādas iekšējās problēmas cilvēktiesību jomā kā romu stāvoklis, izturēšanās pret bēgļiem un migrantiem, LGBTI personu diskriminēšana, rasisms, vardarbība pret sievietēm, aizturēšanas apstākļi un plašsaziņas līdzekļu brīvība dalībvalstīs, lai saglabātu ārējās cilvēktiesību politikas uzticamību un konsekvenci;

5.  uzsver ES politikas saskaņotības nodrošināšanas svarīgumu teritorijas okupācijas vai aneksijas gadījumos; atgādina, ka visos šādos gadījumos ES politikas pamatā jābūt starptautiskajām humanitārajām tiesībām;

6.  noteikti iebilst pret teritoriju aneksiju, okupāciju un kolonizāciju un prasa ievērot tautu neatņemamās tiesības uz pašnoteikšanos;

7.  uzskata, ka lai attaisnotu savu apņemšanos veicināt cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē, ES un tās dalībvalstīm jāpauž saskaņota un vienota nostāja un jānodrošina, ka šo vēstījumu sadzirdēs;

8.  turklāt uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt sadarbību starp Komisiju, Padomi, EĀDD, Eiropas Parlamentu un ES delegācijām, lai uzlabotu ES politiku vispārējo saskaņotību attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju un tās centrālo lomu visos tajos ES politikas virzienos, kuriem ir ārējā dimensija, jo īpaši jomās, kas ir saistītas attīstību, drošību, nodarbinātību un tehnoloģijām;

9.  aicina ES uzlabot un sistematizēt to politikas jomu kopējo ietekmi uz cilvēktiesībām un nodrošināt šo analīžu izmantošanu turpmākai politikas pārveidošanai; aicina ES izstrādāt efektīvākus mehānismus, lai maksimāli palielinātu politikas pozitīvo ietekmi uz cilvēktiesībām, novērstu un mazinātu tās negatīvās ietekmes un stiprinātu tās skarto iedzīvotāju piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

10.  vērš uzmanību uz Parlamenta ilgtermiņa apņemšanos veicināt cilvēktiesības un demokrātiskās vērtības, par ko liecina, inter alia, ikgadējā Saharova balva par domas brīvību, cilvēktiesību apakškomitejas darbība un ikmēneša plenārsēžu debates un rezolūcijas par pārkāpumiem cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā;

11.  pauž lielas bažas par vērtīgu arheoloģisko objektu, kas ir daļa no pasaules kopīgā kultūras mantojuma, mērķtiecīgo un sistemātisko iznīcināšanu, ko ar mērķi destabilizēt iedzīvotāju situāciju un iznīcināt viņu kultūras identitāti veic teroristiskās organizācijas un kaujinieku grupas, kuras finansē savas vardarbīgās aktivitātes, nelikumīgi pārdodot nolaupītos kultūras mantojuma objektus; tāpēc prasa, lai Komisija sadarbībā ar ANO un UNESCO apkarotu konflikta zonās iegūto mākslas objektu nelikumīgo tirdzniecību un izstrādātu iniciatīvas par kultūras mantojuma aizsardzību konflikta zonās; aicina Komisiju noteikt, ka kopīgā cilvēces kultūras mantojuma mērķtiecīga iznīcināšana ir uzskatāma par noziegumu pret cilvēci, paredzot arī šādas rīcības juridiskās sekas;

ES politikas instrumenti cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai visā pasaulē

ES ikgadējais ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē

12.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts ES gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē 2014. gadā; uzskata, ka gada ziņojums ir neaizstājams līdzeklis, lai novērtētu, komunicētu un apspriestu ES politiku cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā pasaulē; aicina EĀDD un Komisiju nodrošināt visaptverošus pēcpasākumus attiecībā uz šajā gada pārskatā izvirzītajiem jautājumiem, tostarp konkrētiem priekšlikumiem, kas piemēroti šo problēmu risināšanā, kā arī nodrošināt lielāku saskaņotību dažādos ziņojumos par ES ārpolitiku cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

13.  atkārtoti aicina PV/AP iesaistīties debatēs ar Eiropas Parlamenta deputātiem divās plenārsēdēs gadā, vienu reizi laikā, kad tiek iesniegts ES gada ziņojums, un otru reizi, atbildot uz Parlamenta ziņojumu; uzsver, ka Komisijas un EĀDD rakstiskajām atbildēm uz Parlamenta rezolūciju par ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju ir liela nozīme iestāžu savstarpējās attiecībās, jo tās ļauj veikt sistemātiskus un padziļinātus pēcpasākumus attiecībā uz visiem Parlamenta uzdotajiem jautājumiem;

14.  atzinīgi vērtē EĀDD un Komisijas izsmeļošo ziņojumu attiecībā uz darbībām, ko ES 2014. gadā veikusi cilvēktiesību un demokrātijas jomā; tomēr uzskata, ka gada ziņojuma par cilvēktiesībām un demokrātiju patlaban esošo formātu varētu uzlabot, lasītājam draudzīgākā formā nodrošinot labāku pārskatu par ES pasākumu konkrēto ietekmi uz cilvēktiesību un demokrātijas stāvokli trešās valstīs; turklāt aicina ziņot par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz Parlamenta rezolūcijām par pārkāpumiem cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā;

15.  šajā ziņā iesaka EĀDD pieņemt vairāk analītisku pieeju, izstrādājot gada ziņojumu, vienlaicīgi turpinot informēt par to, kā tiek īstenots ES Stratēģiskais satvars un rīcības plāns; uzskata, ka gada ziņojumā būtu ne tikai jāuzsver ES sasniegumi un paraugprakse šajā jomā, bet arī jānorāda problēmas un ierobežojumi, ar kuriem saskaras ES, cenšoties veicināt cilvēktiesības un demokrātiju trešās valstīs, kā arī pieredzē gūtās mācības konkrētai rīcībai turpmākajos gados;

16.  aizstāv savu viedokli, ka valstu ziņojumiem, ko sniedz gada pārskatā, vajadzētu būt mazāk aprakstošiem un statiskiem, un tiem vajadzētu labāk atspoguļot katrai valstij paredzēto cilvēktiesību stratēģiju īstenošanu un sniegt pārskatu par ES rīcības ietekmi uz vietas;

ES Stratēģiskais satvars un (jaunais) rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā

17.  atkārtoti pauž viedokli, ka ES Stratēģiskā satvara un pirmā rīcības plāna cilvēktiesību un demokrātijas jomā pieņemšana 2012. gadā bija ievērojams ES sasniegums, bez izņēmuma visās attiecībās ar pārējo pasauli integrējot cilvēktiesības un demokrātiju;

18.  atzinīgi vērtē to, ka Padome 2015. gada jūlijā pieņēma jaunu rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam; atzinīgi vērtē to, ka EĀDD apspriedās ar Komisiju, Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm, pilsoniskās sabiedrības un reģionālām un starptautiskām organizācijām laikā, kad tika novērtēts pirmais rīcības plāns un izstrādāts jaunais plāns;

19.  atzinīgi vērtē to, ka ES ir no jauna apņēmusies veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un demokrātiju visā pasaulē; norāda, ka rīcības plāns ir vērsts uz to, lai nodrošinātu ES koncentrētāku, sistemātiskāku un saskaņotāku pieeju cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kā arī stiprinātu savu politiku un instrumentu ietekmi uz vietas; šajā sakarībā atbalsta prioritātes noteikšanu piecām stratēģiskajām jomām;

20.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi, EĀDD, Komisiju, Padomi un dalībvalstis nodrošināt jaunā rīcības plāna efektīvu un saskaņotu īstenošanu; vērš īpašu uzmanību uz to, cik svarīgi ir pēc iespējas palielināt ES lietoto instrumentu efektivitāti un to lokālo ietekmi, lai veicinātu cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju pasaulē; uzsver nepieciešamību ātri un pienācīgi reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir pastiprināt centienus iekļaut cilvēktiesības un demokrātiju visās ES ārējās darbībās, tostarp augstākajā politiskajā līmenī;

21.  uzsver, ka vērienīgo mērķu sasniegšanai, kas noteikti jaunajā rīcības plānā, ES ir pietiekami daudz resursu un pieredzes, gan attiecībā uz īpaši atvēlētiem cilvēkresursiem delegācijās un galvenajā mītnē, gan arī attiecībā uz projektu vajadzībām pieejamajiem līdzekļiem;

22.  atkārtoti pauž viedokli, ka ir nepieciešama stabila vienprātība un labāka koordinācija starp dalībvalstīm un ES iestādēm, lai saskaņoti un konsekventi īstenotu cilvēktiesību un demokrātijas jomā izvirzīto uzdevumu izpildi; atgādina, ka rīcības plāns attiecas gan uz ES, gan dalībvalstīm; tāpēc stingri uzsver, ka dalībvalstīm vajadzētu uzņemties lielāku atbildību par rīcības plāna un ES stratēģiskā satvara īstenošanu, un tos izmantot kā savu projektu, veicinot cilvēktiesības un demokrātiju divpusējās un daudzpusējās attiecībās; atzinīgi vērtē jaunā rīcības plāna plānoto starpposma novērtējumu, un uzsver iekļaujošas apspriešanas svarīgo nozīmi, lai konsekventi atspoguļotu cilvēktiesību integrēšanā gūtos rezultātus;

23.  šajā sakarībā mudina Ārlietu padomi regulāri apspriest demokrātijas un cilvēktiesību jautājumus; atkārtoti aicina Ārlietu padomi reizi gadā rīkot publiskas debates par ES rīcību cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

24.  atzinīgi vērtē EĀDD un Komisiju par pirmā rīcības plāna īstenošanas ziņojumu un sagaida, ka šāda ziņošana tiks turpināta arī par jauno rīcības plānu; turklāt atgādina par savu apņemšanos cieši iesaistīties un tikt uzklausītiem, īstenojot jauno rīcības plānu;

25.  aicina PV/AP, sadarbībā ar visiem komisāriem izstrādāt programmu, kas paredz integrēt cilvēktiesības dažādās ES darbības jomās, jo īpaši attīstības, migrācijas, vides, nodarbinātības, interneta datu aizsardzības, tirdzniecības, investīciju, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības jomā;

Pārskats par citiem ES politikas instrumentiem

ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos mandāts

26.  atgādina, cik svarīgs ir ES Īpašā pārstāvja (ESĪP) cilvēktiesību jautājumos mandāts, lai uzlabotu ES redzamību un efektivitāti, aizsargātu un sekmētu cilvēktiesības un demokrātijas principus visā pasaulē; atzinīgi vērtē pašreizējo mandāta turētāju par viņa ievērojamajiem sasniegumiem un par iesaistīšanos regulārā viedokļu apmaiņā ar Parlamentu un pilsonisko sabiedrību;

27.  atzinīgi vērtē to, ka ESĪP mandāts ir pagarināts līdz 2017. gada februārim, un atkārto prasību šo mandātu pārveidot par pastāvīgu mandātu; tādēļ prasa šā mandāta pārskatīšanu, piešķirot ESĪP pašiniciatīvas pilnvaras, pienācīgus cilvēkresursus un finanšu līdzekļus, kā arī tiesības izteikties publiski, ziņot par vizītēs trešās valstīs sasniegto un darīt zināmu ES nostāju par cilvēktiesību jautājumiem, lai nostiprinātu ESĪP lomu, padarītu viņa darbību redzamāku un efektīvāku;

28.  atkārtoti aicina Padomi mandātā ES īpašajiem pārstāvjiem ģeogrāfiskajos reģionos noteikt prasību par ciešu sadarbību ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos;

Valstu stratēģijas cilvēktiesību jomā un ES delegāciju loma

29.  norāda, ka ES delegāciju, ES iestāžu un dalībvalstu saskaņotu pūliņu rezultāts ir stratēģijas par 132 valstīm cilvēktiesību jomā (HRCS), kuras apstiprinājusi Politikas un drošības jautājumu komiteja; atkārtoti pauž savu atbalstu HRCS mērķim, kas ir ES rīcības pielāgošana katrā valstī tās konkrētajai situācijai un vajadzībām; uzsver, ka šīs HRCS ir pastāvīgi jāpārskata un vajadzības gadījumā tajās jāveic pielāgojumi, un aicina vēl vairāk uzlabot sadarbību, komunikāciju un datu apmaiņu starp ES delegācijām, dalībvalstu vēstniecībām un ES iestādēm, izstrādājot un īstenojot HRCS;

30.  atkārtoti aicina Eiropas Parlamenta deputātiem dot piekļuvi šīm stratēģijām, lai viņi pienācīgi un pārredzami varētu veikt savus pienākumus; iesaka, lai EĀDD un Komisija uzlabotu pārskatāmību valstu stratēģijās cilvēktiesību jomā; uzstāj, lai EĀDD iekļautu skaidrus un izmērāmus sasniegtā rādītājus attiecībā uz katru stratēģiju;

31.  īpaši uzsver, cik svarīgi ir ņemt vērā HRCS visu līmeņu politikas veidošanā attiecībā uz konkrētām trešām valstīm, tostarp, sagatavojot augsta līmeņa politiskos dialogus, cilvēktiesību dialogus, valsts stratēģijas dokumentus un gada rīcības programmas;

32.  atzinīgi vērtē cilvēktiesību un/vai dzimumu jautājumu koordinācijas centru izveidošanu visās delegācijās un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās; tomēr norāda, ka tiešsaistē publiski pieejamā informācija daudzos gadījumos ir novecojusi, un tāpēc aicina to ātri pārskatīt;

33.  atgādina par savu ieteikumu PV/AP un EĀDD izstrādāt precīzas darbības pamatnostādnes par kontaktpunktu uzdevumiem delegācijās, lai tās spētu rīkoties kā cilvēktiesību konsultanti un varētu patiešām veikt savu darbu saskaņoti un iekļaujoši, lai optimizētu delegāciju darbu; uzskata, ka cilvēktiesību kontaktpunktiem vajadzētu saņemt atbalstu arī no dalībvalstu diplomātiskā personāla; uzskata, ka cilvēktiesību kontaktpunktiem jābūt pilnīgi neatkarīgiem un brīviem no trešo valstu iestāžu politiskas iejaukšanās un iebiedēšanas, jo īpaši attiecībā uz kontaktiem ar cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsonisko sabiedrību;

Cilvēktiesību dialogi un konsultācijas

34.  atzīst, ka cilvēktiesību dialogi ar trešām valstīm var būt efektīvs divpusējās iesaistes un sadarbības līdzeklis cilvēktiesību veicināšanai un aizstāvībai, ja tie nav pašmērķis, bet gan līdzeklis konkrētu partnervalsts saistību un sasniegumu nodrošināšanai; tāpēc atzinīgi vērtē un veicina cilvēktiesību dialogu izveidošanu ar valstīm, kuru skaits arvien pieaug, piemēram, ar Mjanmu/Birmu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē, piemēram, ES un Moldovas dialoga sesto kārtu cilvēktiesību jomā;

35.  mudina PV/AP un EĀDD sarīkot cilvēktiesību dialogus un attiecīgus pilsoniskās sabiedrības seminārus ar skaidru, uz rezultātu vērstu mērķi, atspoguļojot HRCS; aicina EĀDD konsekventi iekļaut sagatavošanas dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras būtu automātiski jāņem vērā dialogā; turklāt pieprasa PV/AP, ESĪP cilvēktiesību jautājumos un EĀDD cilvēktiesību dialogos atbildīgā un pārredzamā veidā sistemātiski izvirzīt jautājumus par konkrētām riskam pakļauto vai ieslodzīto cilvēktiesību aizstāvju un politiski ieslodzīto lietām; uzskata, ka ir būtiski, lai EĀDD sistemātiski nodrošinātu, ka tiek ievērotas visas katrā no cilvēktiesību dialogiem uzņemtās saistības;

36.  atkārto savu aicinājumu EĀDD izstrādāt visaptverošu mehānismu, lai sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību organizācijām uzraudzītu un pārskatītu cilvēktiesību dialogu darbību, lai palielinātu to ietekmi; uzskata, ka gadījumos, kad šādi dialogi pastāvīgi neizdodas, jāizdara politiski secinājumi un cilvēktiesību atbalstam attiecīgajā valstī jāizmanto citi alternatīvi instrumenti; šajā sakarībā norāda, ka cilvēktiesību dialogs ar Krieviju tika pārtraukts 2014. gadā, un pauž nožēlu par cilvēktiesību dialogiem, kas nedod vēlamos rezultātus, piemēram, ar Ķīnu un Baltkrieviju; tādēļ mudina EĀDD pilnībā pārdomāt tās cilvēktiesību stratēģiju attiecībās ar Krieviju un Ķīnu;

37.  prasa ES un tās delegācijām kopā ar pilsonisko sabiedrību pastiprināt politisko dialogu ar valdībām, kuras neievēro cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, un uzstāj, ka ES un trešo valstu politiskajā dialogā par cilvēktiesībām ir jāizmanto vairāk iekļaujoša un plašāka nediskriminēšanas definīcija, cita starpā attiecībā uz LGBTI personām un reliģijas vai ticības, dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, vecuma, invaliditātes un seksuālās orientācijas dēļ; uzsver, ka jo īpaši valstīm, kurās ir nelabvēlīga situācija gan attīstības jomā, gan saistībā ar cilvēktiesību ievērošanu, attīstības palīdzība ir jāsaglabā un pat jāpalielina, bet to vēlams virzīt caur vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējiem nevalstiskajiem partneriem, un tā ir sistemātiski jāuzrauga, un attiecīgajām valdībām ir jāapņemas uzlabot cilvēktiesību stāvokli uz vietas;

38.  atzīst tādu papildpasākumu (mērķtiecīgu sankciju, piem., aktīvu iesaldēšanu vai ceļošanas aizliegumu) svarīgumu, kas vērsti pret personām, kuras sadarbojas ar autoritāriem režīmiem, ja dialogi pastāvīgi ir neveiksmīgi;

ES cilvēktiesību pamatnostādnes

39.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada maijā Padome pieņēma ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē; tomēr atgādina savu aicinājumu EĀDD precizēt atlases procedūru saistībā ar tematiem, uz kuriem attiecas ES pamatnostādnes, un apspriesties arī ar Parlamentu un pilsonisko sabiedrību par šo jautājumu pirms tematu atlases;

40.  atkārtoti aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi un EĀDD efektīvi un konsekventi īstenot ES pamatnostādnes par starptautiskajām humanitārajām tiesībām (SHT)(37), tostarp saistībā ar konfliktiem un humanitārajām krīzēm tādās valstīs kā Sīrija, Irāka, Lībija un Ukraina; šajā sakarā iesaka, lai EĀDD ar valsts un nevalstiskiem 'dalībniekiem atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas veicina SHT ievērošanu; turklāt mudina ES aktīvi izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai veicinātu to, ka valsts un nevalstiskie dalībnieki ievēro starptautiskās humanitārās tiesības; aicina ES un dalībvalstis veicināt notiekošo Šveices un Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (SSKK) iniciatīvu par SHT ievērošanas stiprināšanu;

41.  īpaši uzsver, cik svarīgi ir sistemātiski novērtēt ES pamatnostādņu īstenošanu cilvēktiesību jomā, tostarp ES pamatnostādņu īstenošanu bērnu tiesību veicināšanas un aizsardzības jomā, izmantojot skaidri noteiktus kritērijus; uzskata, ka pamatnostādņu pareizas īstenošanas nodrošināšanai jāveic turpmāki pasākumi, kuru mērķis ir veicināt EĀDD un ES delegāciju, kā arī dalībvalstu pārstāvniecību personāla izpratni par to saturu; atkārtoti aicina pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un cilvēktiesību aizstāvjus aktīvāk iesaistīties pamatnostādņu atlasē, izstrādē, novērtēšanā un pārskatīšanā;

Cilvēktiesības un demokrātija ES ārpolitikas jomās un instrumentos

42.  atgādina, ka ES ir apņēmusies attiecībās ar trešām valstīm kā centrālo jautājumu izvirzīt cilvēktiesības un demokrātiju; tādēļ uzsver, ka cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanas princips ir jāatbalsta, izmantojot visus ES politikas virzienus un attiecīgos finanšu instrumentus, kuriem ir ārējā dimensija, piemēram, paplašināšanās un kaimiņattiecību politiku, kopējo drošības un aizsardzības politiku, kā arī attīstības, tirdzniecības, migrācijas un tieslietu un iekšlietu politiku; šajā sakarā uzsver ES nesenos centienus cilvēktiesību pārkāpumus ietvert agrīnās brīdināšanas matricā, kas saistīta ar krīžu novēršanu;

43.  uzsver Līgumā paredzētās ES saistības nodrošināt, lai visa tās ārpolitika un pasākumi tiktu izstrādāti un īstenoti tādā veidā, kas nostiprina un veicina cilvēktiesības un tiesiskumu;

44.  uzskata ES ārējos finanšu instrumentus par svarīgu rīku demokrātijas un cilvēktiesību vērtību veicināšanā un aizsardzībā ārvalstīs; atkārtoti aicina uzlabot dažādu tematisko un ģeogrāfisko instrumentu saskaņotību;

45.  atzīmē Komisijas centienus ievērot saistības un iekļaut cilvēktiesību noteikumus ietekmes novērtējumos attiecībā uz leģislatīviem un neleģislatīviem priekšlikumiem, īstenošanas pasākumiem un tirdzniecības nolīgumiem; mudina Komisiju uzlabot ietekmes novērtējumu kvalitāti, vispusību un turpmākos pasākumus, lai nodrošinātu sistemātisku cilvēktiesību jautājumu iekļaušanu; uzsver pilsoniskās sabiedrības iespējamo lomu šajā procesā;

Paplašināšanās un kaimiņattiecību politika

46.  atgādina, ka ES paplašināšanās politika ir viens no iedarbīgākajiem instrumentiem, lai stiprinātu cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu; norāda, ka tiks turpināts paplašināšanās process, lai gan paplašināšanās nevar notikt līdz 2019. gadam gan sarunu procesa stāvokļa, gan situācijas dēļ attiecīgajās valstīs un atzinīgi vērtē jauno pieeju pievienošanās sarunām attiecībā uz sadaļām par tiesu iestādēm un pamattiesībām, kā arī tiesiskumu, brīvību un drošību, kas pienācīgi ņem vērā laiku, kas vajadzīgs, lai šīs reformas tiktu pienācīgi īstenotas;

47.  pauž bažas par vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu stāvokļa pasliktināšanos dažās paplašināšanās valstīs un vairākās Eiropas kaimiņreģionu valstīs; uzsver, ka steidzami nepieciešams palielināt plašsaziņas līdzekļu neatkarību un līdzdalības pārredzamību šajās valstīs un risināt jautājumu par politisko un ekonomisko spiedienu uz žurnālistiem, kurš bieži noved pie cenzūras un pašcenzūras; aicina Komisiju turpināt veikt pārraudzību un pievienošanās sarunu procesā piešķirt prioritāti vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvībai;

48.  pauž nožēlu par to, ka tiesiskā regulējuma pareiza īstenošana attiecībā uz minoritāšu aizsardzību joprojām ir problēma, kas norādīta Komisijas paplašināšanās stratēģijā 2014.–2015. gadam(38); aicina paplašināšanās valstis pastiprināt centienus izveidot minoritāšu pieņemšanas kultūru, uzlabojot viņu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos un integrāciju izglītības sistēmā, īpaši pievēršoties romu tautības bērniem; mudina ES visā paplašināšanās procesā cieši sekot līdzi to noteikumu īstenošanai, ar ko aizsargā cilvēktiesības, tostarp pie minoritātēm piederošo cilvēku tiesības, un cīņai pret visu veidu diskrimināciju, tostarp naida noziegumiem saistībā ar seksuālo orientāciju;

49.  ar bažām norāda uz demokrātiskas politiskās kultūras pasliktināšanos dažās kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs, kā arī vairākās Eiropas kaimiņreģionu valstīs; atgādina, ka laba pārvaldība, tiesiskuma principa ievērošana, tiesības uz domas brīvību, cilvēktiesību ievērošana, politiskais dialogs, kompromisu panākšana un visu ieinteresēto pušu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā ir demokrātisku režīmu būtiskas iezīmes; pauž arī bažas par vājo progresu paplašināšanās valstīs tiesu iestāžu neatkarības uzlabošanā un korupcijas apkarošanā; pievienojas Komisijas mudinājumam paplašināšanās valstīm vairot ticamus sasniegumus izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un galīgajā notiesāšanā;

50.  saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu atgādina Līgumā par Eiropas Savienību noteikto, ka ES veido tādas īpašas attiecības ar kaimiņreģionu valstīm, kuru pamatā ir ES vērtības, kas ietver arī cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju(39); atgādina, ka pēc Arābu pavasara 2011. gadā ES no jauna definēja kaimiņattiecību politiku, pamatojoties uz principu „vairāk par labākiem rezultātiem” nolūkā stiprināt demokrātiskās institūcijas un attīstīt cilvēktiesības; uzsver, ka, ņemot vērā būtiskās problēmas, ar kurām pēdējos gados saskārušās ES kaimiņreģionu valstis, piemēram, nestabilitātes izplatīšanos un konfliktu Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā ar ekstrēmistu un džihādistu grupām, kuras izmanto šo situāciju, kā arī cilvēku ciešanas, ko radījušas Krievijas darbības, ir nozīmīgi pasliktinājušas cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu;

51.  tādēļ pauž pārliecību, ka pārskatītās Eiropas kaimiņattiecību politikas centrā arī turpmāk ir jāparedz atbalsts cilvēktiesību un demokrātijas principiem; atkārtoti uzsver, ka cilvēktiesību un demokrātijas veicināšana ir vienlaikus gan partnervalstu, gan ES interesēs;

52.  uzsver, ka ES jāturpina aktīvi atbalstīt demokrātiskas un efektīvas cilvēktiesību iestādes, kā arī pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļu brīvību kaimiņvalstīs; šajā sakarā atzinīgi vērtē būtisko pastāvīgo atbalstu Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta ietvaros; šajā sakarā, kā norādīts Parlamenta pirmajā novērtēšanas ziņojumā par Eiropas Demokrātijas fondu (EDF)(40), atzinīgi vērtē arī nepārtraukto un efektīvo EDF iesaistīšanos austrumu un dienvidu kaimiņvalstīs, atbalstot demokrātijas veicināšanu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; īpaši aicina ES un dalībvalstis turpināt piedāvāt spēcīgus stimulus un zinātību, kas gūta pašu pārejas procesā, lai atbalstītu demokrātisko reformu procesus ES kaimiņreģionos;

53.  uzsver, ka īpaši svarīga ir Krievijas agresijas izbeigšana, stabilitātes nodrošināšana un cilvēktiesību ievērošana Ukrainā;

Cilvēktiesību nodrošināšana, izmantojot tirdzniecību

54.  atkārtoti pauž atbalstu priekšlikumam sistemātiski ieviest cilvēktiesību klauzulas visos starptautiskajos nolīgumos starp ES un trešām valstīm, ņemot vērā, cita starpā, Eiropas sociālo dialogu un SDO darba standartus; aicina Komisiju efektīvi un sistemātiski uzraudzīt un vērtēt cilvēktiesību klauzulu īstenošanu un regulāri ziņot Parlamentam par cilvēktiesību ievērošanu partnervalstīs; atzinīgi vērtē to, ka Padome aizvien sistemātiskāk izmanto ierobežojošus pasākumus attiecībā uz tām trešām valstīm, kuras patvaļīgi pārkāpj cilvēktiesības; šajā sakarā — ja trešā valstī, ar kuru noslēgts nolīgums, notiek smags cilvēktiesību pārkāpums — iesaka ES spert konkrētus soļus, lai piemērotu atbilstīgus pasākumus, kā noteikts cilvēktiesību klauzulās;

55.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunā Vispārējā preferenču sistēma (VPS) (Regula (ES) Nr. 978/2012); atzinīgi vērtē to, ka līdz 2014. gada beigām 14 valstīm ir piešķirts VPS + režīms, un atgādina, ka valstīm ir jāratificē 27 starptautiskas pamatkonvencijas, kā arī jānodrošina to efektīva īstenošana saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti šajās konvencijās vai ko noteikusi ES; sagaida, ka Komisija līdz 2015. gada beigām veiks patiesu un pārredzamu šo jautājumu novērtējumu un sniegs ziņojumu Parlamentam un Padomei par ratifikācijas statusu un attiecīgo konvenciju efektīvu īstenošanu, ko veic VPS + saņēmējas valstis; atkārto savu ieteikumu Romas Statūtus pievienot turpmākajam konvenciju sarakstam;

Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības

56.  uzskata, ka tirdzniecība un cilvēktiesības var stiprināt viena otru un ka uzņēmējiem ir nozīmīga loma cilvēktiesību un demokrātijas sekmēšanā; uzskata, ka cilvēktiesību veicināšanas pamatā jābūt valsts un privātā sektora sadarbībai; šajā sakarā atkārtoti apstiprina, ka ES uzņēmumiem jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka to darbības ietvaros trešās valstīs tiek ievērotas cilvēktiesības; turklāt atkārtoti apstiprina, cik svarīgi Eiropas Savienībai ir veicināt uzņēmumu sociālo atbildību un Eiropas uzņēmumiem ieņemt vadošo lomu starptautisko standartu attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām veicināšanā; turklāt aicina ES aktīvi iesaistīties ANO darba grupas par cilvēktiesībām un transnacionāliem uzņēmumiem un citiem komerciāliem uzņēmumiem 12. sesijā un atbalstīt centienus politikas nostādnes saskaņot ar ESAO Vadlīnijām transnacionāliem uzņēmumiem; iesaka ES un dalībvalstīm iesaistīties debatēs par juridiski saistošu starptautisku instrumentu attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām ANO sistēmā;

57.  tādēļ uzskata, ņemot vērā iepriekš minēto, ka EĀDD būtu jāpieprasa, lai ES delegācijas sadarbotos ar ES uzņēmumiem, kuri darbojas trešās valstīs, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu ar uzņēmējdarbību saistītajās darbībās; turklāt atgādina savu prasību ES delegāciju darbībā iekļaut cilvēktiesību ievērošanu kā prioritāti vietējos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR) un ES delegācijām veikt nepieciešamos pasākumus cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībai saskaņā ar ES pamatnostādnēm par cilvēktiesību aizstāvjiem;

58.  atkārtoti prasa Komisijai līdz 2015. gada beigām ziņot par to, kā ES dalībvalstis īsteno ANO pamatprincipus uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā(41);

59.  aicina ES stingri vērsties pret zemes sagrābšanu, veicinot pienācīgus aizsardzības pasākumus šīs parādības novēršanai gan attiecīgajās valstīs, gan ES, kā arī attiecībā uz Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas šajās valstīs;

60.  aicina ES izstrādāt izmēģinājuma projektu par cilvēktiesību, zemes jautājumu (zemes sagrābšanu un piespiedu izlikšanu) nedalāmību un saistīto ES politikas nostādņu saskaņotību; aicina ES ziņot par tās apsvērumiem attiecībā uz pievienošanos Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām fakultatīvajam protokolam atbilstoši solītajam ES rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam;

Cilvēktiesības un attīstība

61.  uzskata, ka sadarbībai attīstības jomā un cilvēktiesību un demokrātijas principu sekmēšanai jāiet roku rokā; šajā sakarā atgādina, ka ANO ir paziņojusi, ka nevar pilnībā sasniegt attīstības mērķus, ja netiek izmantota uz cilvēktiesībām balstīta pieeja; atgādina arī to, ka ES ir apņēmusies atbalstīt partnervalstis, ņemot vērā to attīstības līmeni un attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju sasniegto; aicina ietvert skaidri noteiktas rezultātu struktūras visos instrumentus, lai nodrošinātu atstumtu un neaizsargātu grupu iekļaušanu, kā arī lai iekļautu uz cilvēktiesībām balstītu pieeju;

62.  atzinīgi vērtē Padomes atzinību guvušo 2014. gada aprīlī publicēto Komisijas dienestu darba dokumentu par tiesībās balstītu pieeju, saskaņā ar kuru ES attīstības sadarbībā būtu ietvertas visas cilvēktiesības, tostarp sieviešu un meiteņu tiesības; mudina Komisiju uzraudzīt to, kā tiek īstenota tiesībās balstītā pieeja, un nodrošināt, ka uz vietas cilvēktiesības un attīstības sadarbība savstarpēji viena otru pastiprina; aicina Komisiju nodrošināt uz tiesībām balstītās pieejas ES rīku kopuma ieviešanas pārredzamu un publisku novērtējumu; mudina uz to, ka ES nostiprina savu pasaulē nozīmīgo lomu cilvēktiesību veicināšanā, efektīvi, konsekventi un pārdomāti izmantojot visus pieejamos instrumentus cilvēktiesību un to aizstāvju sekmēšanai un aizsardzībai un efektīvi īstenojot mūsu attīstības palīdzības politiku atbilstīgi jaunajam 16. ilgtspējīgas attīstības mērķim (IAM);

63.  atzinīgi vērtē ambiciozās 2030. gada Ilgtspējīgās attīstības programmas pieņemšanu īpašajā ANO samitā Ņujorkā, kā arī ES vadošo lomu šajā procesā, jo īpaši attiecībā uz ES pamatvērtību, piemēram, cilvēktiesību un labas pārvaldības, iekļaušanu; pozitīvi vērtē to, ka par jaunās programmas pamatu skaidri uzskatāmas cilvēktiesību jomas saistības un ka tās 17 mērķi un 169 uzdevumi paredzēti visu cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšanai; atbalsta redzējumu, kas ir šā dokumenta pamatā, proti, par pasauli, kurā nodrošina cilvēktiesību un cilvēka cieņas, tiesiskuma, taisnīguma, līdztiesības un nediskriminācijas vispārēju ievērošanu, kā arī cieņu neatkarīgi no rases, tautības un kultūru daudzveidības un iespēju vienlīdzību, ļaujot pilnībā realizēt cilvēku potenciālu un veicinot kopīgu labklājību; uzsver vajadzību nodrošināt to, ka ilgtspējīgas attīstības programma laikposmam līdz 2030. gadam, tās uzraudzības pasākumu un visas tās turpmākās īstenošanas, ko veic visas ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība un privātais sektors, pamatā ir uz cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību balstīta pieeja, kā arī nabadzības izskaušana, nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšana un ekonomikas demokratizācija;

64.  uzsver — lai īstenotu jauno Ilgtspējīgās attīstības programmu, ļoti svarīgs ir princips par politikas saskaņotību attīstībai; norāda, ka uz cilvēktiesībām balstītajai pieejai jārada padziļināta izpratne par politikas saskaņotību attīstībai, jo, nepievēršoties tiesību nodrošināšanas šķēršļiem, nevar sasniegt progresu, kas vērsts uz ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu;

65.  atkārtoti apstiprina steidzamo vajadzību pievērsties ar nabadzību saistīto un novārtā atstāto slimību pasaules mēroga problēmai; aicina izstrādāt tādu ambiciozu ilgtermiņa politisko stratēģiju un rīcības plānu par pasaules veselību, jauninājumiem un zāļu pieejamību, kurā cita starpā būtu paredzētas investīcijas pētniecībā un izstrādē, lai aizsargātu tiesības uz tādu dzīves standartu, kas ir atbilstošs jebkuras personas veselībai un labklājībai, bez diskriminācijas rases, reliģijas, politiskās pārliecības, ekonomisko vai sociālo apstākļu, dzimumidentitātes vai seksuālās orientācijas dēļ;

66.  uzstāj, lai Adisabebas rīcības plāns paredzētu apņemšanos visiem cilvēkiem nodrošināt universālu sociālās aizsardzības minimumu, veselības aprūpes izmaksu vispārēju segšanu un būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, tostarp veselības aprūpi un izglītību;

67.  atzinīgi vērtē EĀDD un Komisijas sagatavoto un Padomes apstiprināto pretterorisma norādījumu dokumentu, kura mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, plānojot un īstenojot pretterorisma palīdzības projektus ar trešām valstīm; aicina EĀDD un Komisiju nodrošināt šā dokumenta efektīvu īstenošanu, sākot ar tā plašu izplatīšanu; šajā sakarībā atgādina, ka pamattiesību un brīvību ievērošana ir veiksmīgas terorisma apkarošanas politikas pamatā, ietverot digitālās novērošanas tehnoloģiju izmantošanu; atbalsta starptautiskos centienus izbeigt ISIS/Da’esh pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus;

Pirmiedzīvotāju tautu tiesības

68.  aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pilnvaru pārskatīšanu Ekspertu mehānismam par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām saskaņā ar Pasaules konferences par pirmiedzīvotāju tautām noslēguma dokumentu (ANO Ģenerālās Asamblejas Rezolūcija 69/2(42)), lai uzraudzītu, novērtētu un uzlabotu Deklarācijas par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām īstenošanu; mudina dalībvalstis pieprasīt, lai visi speciālo procedūru pilnvaru turētāji pievērstu īpašu uzmanību jautājumiem, kas skar pirmiedzīvotāju tautu sievietes un bērnus, un par šādiem jautājumiem regulāri ziņotu UNHRC; mudina EĀDD un dalībvalstis aktīvi atbalstīt tāda sistēmiska rīcības plāna par pirmiedzīvotājiem izstrādi, kas pieprasīts ar ANO Ģenerālās Asamblejas 2014. gada septembra rezolūciju, īpaši attiecībā uz regulāru konsultāciju organizēšanu ar pirmiedzīvotājiem kā šā procesa daļu; pauž dziļu nožēlu par to, ka dažos Rietumāfrikas apgabalos cilvēki ar garīgiem traucējumiem tiek pieķēdēti pie kokiem mežos vai pamesti uz ielas un tā ir plaši izplatīta prakse, ko atbalsta vietējās kopienas;

ES rīcība migrācijas un bēgļu jautājumā

69.  pauž dziļas bažas un solidaritāti saistībā ar daudzajiem bēgļiem un migrantiem, kuri cieš no smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem kā konfliktu, vajāšanas, pārvaldības nepilnību un nelegālas imigrācijas, cilvēku tirdzniecības, kontrabandas, ekstrēmistu grupu un kriminālu bandu tīklu upuri; pauž arī dziļu nožēlu par to, ka traģiski iet bojā cilvēki, kas mēģina sasniegt ES robežas;

70.  uzsver nepieciešamību steidzami novērst migrācijas plūsmu cēloņus un tādēļ pievērsties bēgļu krīzes ārējai dimensijai, tostarp atrodot ilgtspējīgus risinājumus konfliktiem mūsu kaimiņvalstīs, veidojot sadarbību un partnerības ar attiecīgajām trešām valstīm un izmantojot ES ārpolitikas virzienus; uzsver visaptverošas cilvēktiesībās balstītas pieejas migrācijai nepieciešamību un aicina ES sadarboties ar ANO, tostarp, tās aģentūrām, kā arī ar reģionālajām organizācijām, valdībām un nevalstiskām organizācijām, lai pievērstos migrācijas plūsmu galvenajiem cēloņiem un uzlabotu situāciju netālu no konfliktu zonām esošajās bēgļu nometnēs; atkārtoti aicina ES nodrošināt, ka visi nolīgumi par sadarbību migrācijas jomā un atpakaļuzņemšanu ar valstīm ārpus ES atbilst starptautiskajām cilvēktiesībām; atgādina, ka visaptveroša stratēģija par migrāciju ir cieši saistīta ar attīstības un humanitārās politikas virzieniem, tostarp izveidot humanitāros koridorus un ieviest humanitārās vīzas, kā arī citus ārpolitikas pasākumus; ņem vērā Eiropas Savienības jūras spēku operāciju Vidusjūrā (EUNAVFOR Med) pret kontrabandistiem un cilvēku tirgotājiem Vidusjūrā; uzsver arī steidzamo vajadzību izstrādāt stingrāku tādu Savienības politiku, kas risinātu samilzušos jautājumus attiecībā uz migrantiem un bēgļiem un rastu efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu mehānismu sloga sadalīšanai starp dalībvalstīm; uzsver pasākumus, ko Komisija ierosināja 2015. gada 9. septembrī ar mērķi risināt bēgļu krīzi, piemēram, plānoto Dublinas regulas pārskatīšanu;

71.  aicina ES un dalībvalstis ārpolitikā palielināt atbalstu cilvēku tirdzniecības apkarošanai, īpašu uzmanību veltot cietušo un jo īpaši nepilngadīgo aizsardzībai; nopietni apsver nepieciešamību ES stiprināt sadarbību ar trešām valstīm un citiem atbilstošiem dalībniekiem paraugprakses apmaiņas nolūkos, kā arī, lai izjauktu cilvēku tirdzniecības starptautisko tīklu darbību; atkārtoti uzsver nepieciešamību visām ES dalībvalstīm īstenot ES direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību(43) un Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai 2012.–2016. gadā(44);

72.  atgādina, ka 2014. gadā klimatisko apstākļu izraisītu katastrofu rezultātā ir pārvietoti 17,5 miljoni cilvēku; atgādina, ka minētā pārvietošana attiecas galvenokārt uz dienvidu reģioniem, kuri ir visvairāk pakļauti klimata pārmaiņu izraisītajām sekām; šajā ziņā uzsver, ka 85 % minēto pārvietošanas gadījumu notikuši jaunattīstības valstīs un tiem galvenokārt ir iekšējs vai reģionāls raksturs; atgādina, ka Tūkstošgades attīstības mērķu ietvaros ES dalībvalstis ir apņēmušās finansēt attīstības palīdzību 0,7 % apmērā no IKP;

73.  pieprasa ES aktīvi piedalīties debatēs par terminu „klimata bēglis”, tostarp par tā iespējamo juridisko definīciju starptautiskajās tiesībās vai jebkurā juridiski saistošā starptautiskā nolīgumā;

74.  atkārtoti aicina ES izstrādāt kopēju nostāju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, kurā būtu apliecinātas cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības un kurā būtu jārisina tādi jautājumi kā tiesiskais regulējums, samērība, atbildība, civiliedzīvotāju aizsardzība un pārredzamība; vēlreiz mudina, lai ES aizliegtu tādu pilnībā autonomu ieroču izstrādi, ražošanu un izmantošanu, kas ļauj izdarīt uzbrukumu bez cilvēka piedalīšanās; aicina ES noraidīt un aizliegt ārpustiesas un mērķtiecīgu nogalināšanu un apņemties veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar valsts un starptautiskajām juridiskajām saistībām, ja ir pamats domāt, ka kāda persona vai organizācija to jurisdikcijā varētu būt saistīta ar nelikumīgu mērķtiecīgu nogalināšanu ārvalstīs;

Starptautiskie kultūras un sporta pasākumi un cilvēktiesības

75.  pauž nopietnas bažas par to, ka dažus nozīmīgus sporta pasākumus rīko autoritāras valstis, kurās tiek pieļauti nopietni cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpumi; uzsver nepieciešamību rīkot sabiedrības informēšanas kampaņas par nepieciešamību nodrošināt cilvēktiesību noteikumu ievērošanu attiecībā uz sporta pasākumiem, tostarp novērst piespiedu prostitūcijas un cilvēku tirdzniecības problēmu; aicina ES un dalībvalstis sadarboties ar UNHRC un citiem daudzpusējiem forumiem, kā arī ar valstu sporta federācijām, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu šajos pasākumos, tostarp cilvēktiesību ievērošanu nosakot par vienu no svarīgākajiem kritērijiem, piešķirot nozīmīgāko starptautisko sporta pasākumu rīkošanas tiesības; šajā sakarā īpašu uzmanību pievērš gaidāmajam FIFA Pasaules kausam Krievijā 2018. gadā un Katarā 2022. gadā, kā arī Olimpiskajām Spēlēm Pekinā 2022. gadā;

ES darbība daudzpusējās organizācijās

76.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ES stingrajai apņēmībai veicināt cilvēktiesību un demokrātijas principus, saskaņā ar LES 21. un 220. pantu sadarbojoties ar ANO struktūrām un tās specializētajām aģentūrām, Eiropas Padomi, EDSO un ESAO; tādēļ atzinīgi vērtē ilgtspējīgas attīstības mērķu pieņemšanu;

77.  turklāt atkārtoti pauž viedokli, ka ES ir svarīgi aktīvi un saskaņoti iesaistīties visos ANO cilvēktiesību mehānismos, jo īpaši ANO Ģenerālās asamblejas Trešajā komitejā un ANO Cilvēktiesību padomē; atzinīgi vērtē EĀDD, ES delegāciju Ņujorkā un Ženēvā un dalībvalstu centienus palielināt ES saskaņotību cilvēktiesību jautājumos ANO līmenī; mudina ES palielināt pūliņus, lai tiktu sadzirdēts tās viedoklis, tostarp paplašinot starpreģionālo iniciatīvu izmantošanu, līdzsponsorēšanu, un uzņemties vadību, atbalstot rezolūcijas;

78.  aicina ievērot Rietumsahāras iedzīvotāju pamattiesības, tostarp biedrošanās un vārda brīvību un pulcēšanās tiesības; prasa atbrīvot visus sahravi politieslodzītos; prasa atvērt Rietumsahāras teritoriju Parlamenta deputātiem, neatkarīgajiem novērotājiem, NVO un presei; mudina Apvienoto Nāciju Organizāciju sniegt MINURSO misijai pilnvaras cilvēktiesību jomā, kas būtu līdzvērtīgas tām, kuras ir visām citām ANO miera uzturēšanas misijām visā pasaulē; atbalsta taisnīgu un noturīgu Rietumsahāras konflikta risinājumu, pamatojoties uz sahravi pašnoteikšanās tiesībām saskaņā ar attiecīgajām ANO rezolūcijām;

79.  atgādina par to, cik svarīgi ir saglabāt institucionalizēto praksi nosūtīt Parlamenta delegāciju uz ANO Ģenerālo asambleju; atzinīgi vērtē šīs prakses atjaunošanu 2015. gadā, nosūtot delegāciju uz ANO Cilvēktiesību padomes 28. sesiju;

80.  uzsver, ka ANO Cilvēktiesību padomes uzticamības un leģitimitātes stiprināšanai visiem tās locekļiem ir jāievēro paši augstākie cilvēktiesību standarti un jāievēro saistības cilvēktiesību jomā; uzskata, ka cilvēktiesības ir jāveicina, jāattīsta un jānostiprina visos starptautiskajos forumos; aicina Komisiju publiski ziņot par visiem pasākumiem un darbībām, ko tā veic cilvēktiesību veicināšanas jomā, un palielināt atbildību par cilvēktiesību ievērošanu un starptautisko organizāciju, piemēram, PTO un Pasaules bankas (BIRD, IFC, MIGA) saistības;

81.  atkārtoti pauž stingru apņemšanos izbeigt nesodāmību par pašiem nopietnākajiem noziegumiem, kas skar starptautisko sabiedrību, un panākt taisnīgumu personām, kuras cietušas no kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīda, un tādēļ atkārtoti pauž stingru atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai (ICC); uzskata par nožēlojamu to, ka 2014. gadā neviena valsts neratificēja Romas Statūtus; uzsver pienākumu izbeigt nesodāmību un nodot kriminālvajāšanai personas, kuras ir atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, tostarp saistībā ar seksuālu vardarbību; pauž nopietnas bažas par to, ka vairāki aresta orderi joprojām nav izpildīti; mudina, lai ES turpinātu stingru diplomātisko un politisko atbalstu attiecību stiprināšanai un paplašināšanai starp Starptautisko Krimināltiesu un Apvienoto Nāciju Organizāciju, jo īpaši ANO Drošības padomē, kā arī divpusējās attiecībās un visos citos forumos; aicina Eiropas Savienību, tostarp tās delegācijas, kā arī dalībvalstis, palielināt centienus un vairāk veicināt Romas Statūtu universālumu un to ratifikāciju un efektīvu īstenošanu; aicina dalībvalstis nodrošināt Starptautisko Krimināltiesu ar vajadzīgajiem resursiem un sniegt lielāku būtiski nepieciešamo atbalstu starptautiskajai krimināltiesību sistēmai, izmantojot, piemēram, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR); aicina efektīvi īstenot 2013. gada ES instrumentu kopumu attiecībā uz papildināmību attiecībās starp starptautisko un valstu tiesu sistēmām;

82.  aicina ES un dalībvalstis aktīvi atbalstīt Starptautisko Krimināltiesu un piemērot tās lēmumus visu veidu dialogos ar trešām valstīm;

Cilvēktiesību ievērošanas veicināšana pasaulē

Domas, apziņas un reliģijas vai ticības brīvības

83.  atgādina, ka domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvības ir cilvēka pamattiesības, kas atzītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un ko garantē arī ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pants; atgādina arī šo brīvību savstarpējo saistību ar citām cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, ietverot tiesības ticēt vai neticēt, brīvību paust kā ticību tā neticību vai ateista pārliecību, kā arī tiesības pieņemt, mainīt un pamest vai atgriezties pie ticības pēc paša izvēles; pauž bažas par to, ka dažas valstis joprojām neievēro ANO standartus un piemēro valsts represijas, kas var ietvert fizisku sodu, cietumsodu, nesamērīgu naudassodu un pat nāvessodu, pārkāpjot tiesības uz reliģijas vai ticības brīvību; pauž bažas par pieaugušo reliģijas vai ticības minoritāšu vajāšanu, tostarp kristiešu kopienu vajāšanu, kā arī prettiesiska kaitējuma nodarīšanu viņu pulcēšanās vietās;

84.  aicina ES un dalībvalstis, sadarbojoties ar trešām valstīm, pastiprināt centienus veicināt visu veidu reliģiskās diskriminācijas izskaušanu un dialogu starp reliģijām; prasa veikt konkrētus pasākumus, lai aizsargātu reliģiskās minoritātes, neticīgos, atkritējus un ateistus, kuri ir cietuši no tiesību aktu par zaimošanu piemērošanas, un aicina ES un dalībvalstis iesaistīties šādu tiesību aktu atcelšanā; atzinīgi vērtē ES apņemšanos starptautiskos forumos veicināt reliģijas vai ticības brīvību, tostarp atbalstīt ANO īpašā referenta reliģijas vai ticības brīvības jautājumos mandātu; pilnībā atbalsta ES praksi uzņemties vadību par tematiskām rezolūcijām ANO Cilvēktiesību padomē un ANO Ģenerālajā asamblejā attiecībā uz reliģijas un ticības brīvību; prasa konkrētu rīcību un pasākumus, lai efektīvi īstenotu un uzlabotu ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību; uzskata, ka saskaņā ar LESD 17. pantu ir jāveic pasākumi gan starptautiskos, gan reģionālos forumos, uzturot atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar reliģiskām apvienībām un kopienām, tostarp izmantojot ES delegācijas; tāpat pievērš uzmanību nepieciešamībai nodrošināt sistemātisku un konsekventu ES personāla apmācību galvenajā mītnē un delegācijās;

ES pasākumi pret nāvessodu

85.  atzinīgi vērtē PV/AP un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra 2014. gada oktobra kopīgo deklarāciju(45), kurā atkārtoti apstiprināti viņu stingrie un bezierunu iebildumi pret nāvessodu jebkādos gadījumos un jebkādos apstākļos; joprojām uzskata, ka nāvessoda atcelšanai visā pasaulē jābūt vienam no ES galvenajiem mērķiem cilvēktiesību jomā; norāda, ka atbalstam trešo valstu narkotiku apkarošanas politikai būtu jāparedz nāvessoda atcelšana par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām; prasa ES un dalībvalstīm 6. Pasaules kongresā pret nāvessodu, kas notiks 2016. gada jūnijā Oslo (Norvēģija), skaidri iestāties pret nāvessodu, lai pastiprinātu centienus panākt nāvessoda atcelšanu, un atbalstīt informēšanas kampaņas par šo jautājumu;

86.  pauž bažas par visā pasaulē pieaugošo uz nāvi notiesājošo spriedumu un izpildīto nāvessodu skaitu; izsaka dziļu nožēlu par to, ka dažu trešo valstu tiesību aktos joprojām ir paredzēta nāvessoda piespriešana; izsaka nožēlu par to, ka pēc divu gadu pārtraukuma Baltkrievijā ir atsākta nāvessodu izpilde; tādēļ atkārto savu aicinājumu Baltkrievijai īstenot moratoriju nāvessoda piemērošanai, kā rezultātā nāvessods būtu jāatceļ; norāda, ka 8 valstīs tiesību akti paredz nāvessodu par homoseksualitāti;

87.  mudina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis sniegt norādes attiecībā uz vispusīgu un efektīvu Eiropas nāvessodu politiku saistībā ar vairākiem desmitiem ES dalībvalstu valstspiederīgo, kam piemērots nāvessods trešās valstīs, šajā politikā paredzot spēcīgus un uzlabotus mehānismus attiecībā uz identificēšanu, juridiskās palīdzības sniegšanu un diplomātisko pārstāvniecību;

88.  aicina ES turpināt sadarboties ar valstīm, kas saglabājušas nāvessodu, un izmantot visus diplomātiskos un sadarbības līdzekļus, lai panāktu nāvessoda atcelšanu; turklāt atkārtoti aicina ES turpināt uzraudzīt apstākļus, kādos soda ar nāvi valstīs, kurās joprojām var piespriest nāvessodu;

Cīņa pret spīdzināšanu un nežēlīgu izturēšanos

89.  uzskata — ņemot vērā to, ka ir atzīmēta ANO Konvencijas pret spīdzināšanu pieņemšanas 30. gadadiena un spīdzināšana un nežēlīga izturēšanās joprojām visā pasaulē turpinās, ES vajadzētu pastiprināt centienus, lai šos nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus izskaustu; uzsver to, ka pret mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, piemēram, bērniem un sievietēm, vai etniskām, lingvistiskām un reliģiskām minoritātēm, biežāk tiek vērsta spīdzināšana vai nežēlīga izturēšanās pagaidu izmitināšanas centros, tādēļ tām jāvelta īpaša uzmanība; tāpēc mudina EĀDD un PV/AP aktīvāk iesaistīties cīņā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību vai sodīšanu, izmantojot diplomātiskos centienus un sistemātiskāku publisko nostāju un atspoguļojot tās vērtības un principus, ko ES ir apņēmusies aizsargāt; iesaka EĀDD, ES delegācijām un dalībvalstīm pilnā apjomā izmantot visus tādus pašreizējos instrumentus kā ES pamatnostādnes par spīdzināšanu(46); iesaka šajā sakarībā nepārtraukti uzlabot eksporta kontroles mehānismus attiecībā uz medicīnas preparātiem, ko var izmantot nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai, tostarp mērķtiecīgi izstrādātu galapatēriņa klauzulu, ar kuras palīdzību varētu aizkavēt vai apturēt tādu ar drošību saistītu objektu pārsūtīšanu, kuriem nepārprotami nav cita praktiska lietojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana;

90.  uzsver, ka ir valstis, kuras nav veikušas pasākumus, lai risinātu steidzamo vajadzību izstrādāt resursiem nodrošinātus rīcības plānus apstākļu uzlabošanai cietumos; norāda, ka ir panākts tikai neliels progress procesā, kura mērķis ir nodrošināt cietumu atbilstību starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un aizsargāt ieslodzīto tiesības uz dzīvību, fizisku neaizskaramību un cilvēcisku cieņu; uzsver vajadzību uzlabot apstākļus ieslodzījuma vietās, lai ievērotu cilvēktiesības un aizturēto personu tiesības netikt pakļautām necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai;

Diskriminācija

91.  uzsver, ka ar sociālajiem, reliģiskajiem vai kultūras uzskatiem un tradīcijām nekādos apstākļos nav attaisnojama nekāda diskriminācija, vardarbības izpausmes, ar atriebību motivēti sodi, spīdzināšana, sieviešu un meiteņu seksuāla izmantošana, dzimumorgānu kropļošana, laulības ar bērniem un piespiedu laulības, sieviešu tirdzniecība, diskriminācija un sociālā atstumtība sociālā stāvokļa vai izcelsmes dēļ vai vardarbība ģimenē;

92.  stingri nosoda visu veidu diskrimināciju, tostarp diskrimināciju, pamatojoties uz rasi, ādas krāsu, dzimumu, seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti, valodu, kultūru, reliģiju vai ticību, sociālo izcelšanos, kastu, dzimšanu, vecumu, invaliditāti vai jebkuru citu statusu; mudina ES pastiprināt centienus cilvēktiesību un politiskos dialogos, ES delegāciju un publiskās diplomātijas darbībā, lai izskaustu visu veidu diskrimināciju, rasismu un ksenofobiju; turklāt mudina ES arī turpmāk veicināt visu to ANO konvenciju ratificēšanu un pilnīgu īstenošanu, kas vērstas uz šo problēmu risināšanu, piemēram, Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

LGBTI personu tiesības

93.  uzskata, ka ES un dalībvalstīm ir jāturpina centieni uzlabot lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un interseksuāļu (LGBTI) tiesību ievērošanu saskaņā ar ES Pamatnostādnēm par šo jautājumu (47); iesaka īstenot šīs pamatnostādnes, tostarp nodrošinot ES personāla trešās valstīs apmācību; pauž nožēlu, ka 75 valstīs homoseksuālisms joprojām tiek uzskatīts par kriminālnoziegumu, tostarp astoņās par to ir paredzēts nāvessods, un uzskata, ka vardarbība pret personām saistībā ar viņu seksuālo orientāciju nedrīkst palikt nesodīta; atbalsta ANO augstā cilvēktiesību komisāra nepārtraukto darbu šo diskriminējošo likumu apkarošanā, kā arī citu ANO struktūru darbu; pauž bažas par LGBTI cilvēktiesību aizstāvju pamatbrīvību ierobežojumiem un aicina ES palielināt atbalstu tiem; norāda, ka LGBTI personu pamattiesības drīzāk tiek ievērotas tad, ja šīm personām ir iespējas attiecības legalizēt, piemēram, reģistrēt partnerību vai laulību;

94.  uzsver, ka minoritāšu kopienām trešās valstīs ir īpašas vajadzības un ka jāveicina to pilnīga vienlīdzība visās ekonomikas, sociālās, politiskās un kultūras dzīves jomās;

Kastu diskriminācija

95.  ar lielām bažām norāda uz kastu diskriminācijas izplatību un sekām un ilgstošajiem šāda veida cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp liegumu piekļūt tiesu sistēmai vai nodarbinātībai, ilgstošu segregāciju, nabadzību un stigmatizāciju; aicina pieņemt ES instrumentu kastu diskriminācijas novēršanai un izskaušanai; iesaka integrēt šo jautājumu EĀDD un Komisijas pamatnostādnēs un rīcības plānos, jo īpaši saistībā ar ES cīņu pret jebkādu diskrimināciju, kā arī centienos apkarot pret sievietēm un meitenēm vērstu vardarbību un jebkādu pret tām vērstu diskrimināciju;

Personu ar invaliditāti tiesības

96.  atzinīgi vērtē ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratificēšanu; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi to efektīvi īstenot gan dalībvalstīs, gan ES iestādēs; īpaši uzsver nepieciešamību ticami integrēt vispārējās pieejamības principu un visas personu ar invaliditāti tiesības attiecīgajās ES politikas jomās, tostarp attīstības sadarbības jomā, un uzsver šā jautājuma preskriptīvo un horizontālo raksturu;

97.  mudina PV/AP turpināt atbalstīt ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratificēšanas un ieviešanas procesu valstīs, kuras to vēl nav ratificējušas un ieviesušas;

98.  atgādina, ka starptautiskā sabiedrība par prioritāti ir atzinusi sieviešu ar invaliditāti stāvokli; atgādina par ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja secinājumiem, kuros norādīts, ka politikas virzieni un programmas, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar šādām personām, atzīstot viņu autonomiju, un ar invalīdu organizācijām; uzsver, ka ir nepieciešama iestāžu veikta pārraudzība un aprūpētāju regulāras apmācības; aicina ES iekļaut cīņu pret diskrimināciju invaliditātes dēļ savā ārējā darbībā, sadarbības un attīstības palīdzības politikā, tostarp Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentā (EIDHR);

Sieviešu un meiteņu tiesības

99.  atgādina, ka 2014. gada Saharova balva tika piešķirta Dr. Denis Mukwege par viņa apņēmīgo darbu ar seksuālās vardarbības upuriem un pastāvīgu sieviešu un meiteņu tiesību veicināšanu, tādējādi vairojot izpratni par vardarbības un seksuālās kropļošanas izmantošanu pret sievietēm, meitenēm un bērniem kā karadarbības taktiku; stingri nosoda visu veidu ļaunprātīgu izmantošanu un vardarbību pret sievietēm, meitenēm un bērniem, jo īpaši seksuālās vardarbības izmantošanu kā kara ieroci, kā arī sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, bērnu, agrīnas un piespiedu laulības, seksuālo verdzību, izvarošanu laulībā un citus kaitīgu tradicionālo darbību veidus; uzsver, ka sievietēm, meitenēm un bērniem, kas tikuši pakļauti vardarbībai konfliktu zonās, ir jānodrošina veselības un psiholoģiskās aprūpes pieejamība; šajā sakarībā pieņem zināšanai PV/AP vēstuli par humānās palīdzības politiku, jo īpaši seksuālās vardarbības novēršanu un sieviešu nodrošināšanu ar pienācīgu atbalstu un piekļuvi veselības un psiholoģiskai aprūpei izvarošanas gadījumā konfliktu zonās; aicina visas Eiropas Padomes dalībvalstis parakstīt un ratificēt Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;

100.  uzsver, ka EĀDD ir nepieciešama paraugprakses apmaiņa, lai cīnītos par piekļuvi tiesiskumam ar seksuālu vardarbību saistītos noziegumos cietušajiem; stingri nosoda tiesiskuma nepieejamību sievietēm trešās valstīs un īpaši gadījumos, kad viņas ir cietušas ar dzimuma vardarbību saistītos noziegumos; aicina Komisiju aktīvi iesaistīties kriminālvajāšanā par šādiem noziegumiem trešās valstīs un dažos gadījumos dalībvalstīs; mudina Komisiju sadarboties ar EĀDD, lai uzlabotu atbalstu ar dzimumu saistītas vardarbības upuriem, iekļaut jautājumus par dzimuma vardarbību ES humānās palīdzības darbībās un noteikt par prioritāti tās ES humānās palīdzības darbības, kas vērstas pret dzimuma vardarbību un seksuālo vardarbību bruņotos konfliktos; atzinīgi vērtē ES apņemšanos veikt pēcpasākumus 2014. gada jūnijā Londonā notikušajam Vispasaules samitam par seksuālās vardarbības izbeigšanu konfliktu laikā, un tādēļ mudina Komisiju konkrēti rīkoties;

101.  pauž nožēlu par to, ka nav preventīvas politikas attiecībā uz dzimuma vardarbību, cietušo atbalsta trūkumu un likumpārkāpēju augsto nesodāmības līmeni daudzās valstīs; prasa EĀDD veikt paraugprakses apmaiņu ar trešām valstīm par likumdošanas procedūrām un apmācības programmām policijas, tiesu iestāžu un civildienesta darbiniekiem; mudina ES atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas aizsargā cilvēktiesības un veicina dzimumu līdztiesību trešās valstīs, un cieši sadarboties ar starptautiskām organizācijām, kas darbojas dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, Starptautisko darba organizāciju (ILO), ESAO, ANO un Āfrikas Savienību, lai radītu sinerģiju un veicinātu iespēju nodrošināšanu sievietēm;

102.  pauž dziļas bažas par daudzviet pasaulē ar dzimumu saistītās vardarbības pieaugumu un feminicīda pieaugumu Latīņamerikā, kas notiek saistībā ar vispārēju vardarbību un strukturālu diskrimināciju; stingri nosoda visu veidu dzimuma vardarbību un šausmīgos feminicīda noziegumus, kā arī valdošo nesodāmību par šiem noziegumiem, kas var vēl vairāk veicināt vardarbību un slepkavības;

103.  pauž dziļas bažas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas skar sievietes un meitenes bēgļu nometnēs Tuvajos Austrumos un Āfrikā, tostarp par zināmajiem seksuālas vardarbības un nevienlīdzīgas attieksmes gadījumiem pret sievietēm un meitenēm; prasa EĀDD atbalstīt stingrākus noteikumus un labu praksi trešās valstīs, lai izbeigtu nevienlīdzību starp bēgļiem neatkarīgi no dzimuma;

104.  pauž nožēlu par to, ka pusei pasaules iedzīvotāju ir jāsaskaras ar diskrimināciju darba samaksas dēļ un ka kopumā sievietes pelna 60–90 % no vīriešu vidējiem ienākumiem;

105.  aicina Komisiju, EĀDD un PV/AP turpināt veicināt sieviešu un meiteņu līdzdalību politiskajā un ekonomiskajā dzīvē, iekļaujot dzimumu līdztiesības principu visās ārpolitikas jomās un programmās, tostarp izmantojot strukturētus dialogus ar trešām valstīm, publiski izvirzot ar dzimumu saistītus jautājumus un šim nolūkam nodrošinot pietiekamus resursus; atzinīgi vērtē jauno satvaru attiecībā uz dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam(48); uzsver, ka uzmanībai galvenokārt jābūt vērstai horizontālajam pīlāram, kura mērķis ir panākt Komisijas un EĀDD Eiropas Savienības saistību labāku izpildi sieviešu un meiteņu tiesību stiprināšanā, izmantojot ārējās attiecības;

106.  pauž nožēlu par to, ka šajā politikā nav iekļauti dzimumu līdztiesības jautājumi; atgādina, ka sievietes un vīrieši ir vienlīdzīgi, un abu dzimumu cilvēkiem jābūt vienādām politiskām tiesībām un pilsoniskām brīvībām, un tāpēc pauž nožēlu, ka sievietes nav pietiekami pārstāvētas ekonomisku, sociālu un politisku lēmumu pieņemšanā; uzsver efektīvu aizsardzības mehānismu nepieciešamību sievietēm cilvēktiesību aizstāvēm; iesaka ieviest kvotu sistēmu, lai radītu iespēju veicināt sieviešu — galvenokārt kandidātu statusā — līdzdalību politiskajās struktūrās un demokrātiskajā procesā;

107.  aicina ES turpināt atbalstīt sieviešu ekonomiskās, sociālās un politiskās ietekmes palielināšanu kā līdzekli, kas sekmētu viņu iespējas pienācīgi izmantot tiesības un pamatbrīvības, un piešķirt vislielāko nozīmi meiteņu piekļuvei kvalitatīvai izglītībai, tostarp arī meitenēm no pašām nabadzīgākajām un sabiedrības visvairāk atstumtajām kopienām; aicina atbalstīt profesionālās izglītības iespējas sievietēm, plašāku profesionālo apmācību nodrošinot eksakto zinātņu un tehnikas jomā, izveidot dzimumu līdztiesības apmācību programmas izglītības nozares speciālistiem trešās valstīs un veikt pasākumus, lai novērstu stereotipu izplatīšanu, izmantojot izglītojošus materiālus; mudina ES iekļaut šo prioritāti visos tās diplomātiskās, tirdzniecības un attīstības sadarbības pasākumos;

108.  uzsver izglītības turpināšanas nepieciešamību meitenēm bēgļu nometnēs, konfliktu zonās un apgabalos, kuros ir galēja nabadzība vai tādi ekstrēmi vides apstākļi kā sausums un plūdi;

109.  mudina ES arī turpmāk iekļaut atbalstu sievietēm un meitenēm KDAP operācijās un ANO miera uzturēšanas struktūrās un turpināt centienus, lai īstenotu un stiprinātu ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1325(2000)(49) un 1820(2008)(50) noteikto attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību; šajā saistībā aicina ES starptautiskā līmenī atzīt pievienoto vērtību, ko sniedz sieviešu līdzdalība konfliktu nepieļaušanā un novēršanā, kā arī miera uzturēšanas operācijās, humānajā palīdzībā, konflikta radīto seku likvidēšanā un pārejas uz demokrātiju procesos, kas ved uz ilgstošiem un stabiliem politiskiem risinājumiem; uzsver arī to, cik svarīgi ir nodrošināt visu cilvēktiesību ievērošanu attiecībā uz sievietēm un veicināt viņu iespējas, tostarp izmantojot programmu laikposmam pēc 2015. gada un atbalstu Pekinas rīcības platformai un Stambulas Konvencijas īstenošanai; atzinīgi vērtē ES atbalstu ANO rezolūcijām par dzimumu jautājumiem, it sevišķi par vārda un uzskatu brīvības nozīmi iespēju nodrošināšanā sievietēm; atzinīgi vērtē ANO Sieviešu statusa komisijas 59. sesijā pieņemtos secinājumus(51);

110.  aicina Komisiju sistemātiski iekļaut konkrētus pasākumus, lai uzlabotu sieviešu līdzdalību vēlēšanu procesos visās ES vēlēšanu novērošanas misijās saskaņā ar ES pamatnostādnēm šajā jomā, ņemot vērā vecāko vēlēšanu ekspertu seminārā Briselē 2014. gada aprīlī izdarītos secinājumus un iepriekšējās misijās gūto pieredzi;

111.  atzinīgi vērtē EĀDD centienus trešās valstīs aktīvāk īstenot pienākumus un saistības attiecībā uz sieviešu tiesībām saskaņā ar Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Pekinas Rīcības platformu un Kairas deklarāciju par iedzīvotājiem un attīstību saistībā ar attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada;

112.  uzsver, ka ir svarīgi nemazināt Pekinas rīcības platformas acquis nozīmi attiecībā uz piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei kā cilvēka pamattiesībām un attiecībā uz seksuālās un reproduktīvās veselības tiesību aizsardzību; uzsver, ka seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību un piekļuves attiecīgajiem pakalpojumiem vispārēja ievērošana veicina mātes un bērna mirstības samazināšanos; norāda, ka ģimenes plānošana, mātes veselība, viegla piekļuve kontracepcijai un iespēja abortu veikt drošos apstākļos ir sieviešu dzīvības glābšanas svarīgi elementi un izvarošanas gadījumā palīdz tās upuriem atsākt normālu dzīvi; uzsver nepieciešamību šos politikas virzienus noteikt par prioritāti attīstības sadarbībā ar trešām valstīm;

113.  uzskata nepilngadīgu personu laulības par cilvēku pamattiesību pārkāpumiem, kas skar visus šādu meiteņu dzīves aspektus, apdraudot viņu izglītības iespējas un tādējādi ierobežojot nākotnes izredzes, apdraudot veselību un palielinot risku ciest no vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas;

114.  ar dziļām bažām norāda, ka kopš 1980. gadiem satraucošā apjomā ir palielinājies ar „kataloga līgavām” noslēgto laulību skaits; ar bažām norāda, ka ir dokumentēti daudzi gadījumi, kad notiek uzbrukumi sievietēm vai viņas tiek nogalinātas pēc tam, kad bijušas apprecējušās kā „kataloga līgavas”; pauž nožēlu par to, ka „kataloga līgavu” tīmekļa vietnēs ir daudz nepilngadīgu meiteņu, un uzsver, ka bērnu seksuāla izmantošana ir jāuzskata par bērnu ļaunprātīgu izmantošanu;

115.  nosoda bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, kā praksi, kas apdraud sievietes cieņu, jo tās ķermenis un reproduktīvās funkcijas tiek izmantotas kā prece; uzskata, ka intrauterīnā bērna iznēsāšana, kas ir saistīta ar reproduktīvo funkciju ekspluatāciju un cilvēka ķermeņa izmantošanu finansiāla vai cita labuma gūšanai, jo īpaši izmantojot mazāk aizsargātās sievietes jaunattīstības valstīs, ir prakse, kas ir jāaizliedz un jāuzskata par steidzami risināmu problēmu cilvēktiesību instrumentos;

Bērna tiesības

116.  atkārtoti apstiprina steidzamo nepieciešamību globāli ratificēt un efektīvi īstenot ANO Konvenciju par bērna tiesībām un tās fakultatīvos protokolus; aicina visas valstis apņemties izskaust SDO Konvencijas Nr. 182 3. pantā definētos bērnu darba ļaunākos veidus, tostarp bērnu verdzību, bērnu tirdzniecību un bērnu pornogrāfiju, kā arī bērniem kaitīgu darbu, kas ietekmē bērna fizisko un psihisko veselību;

117.  atzinīgi vērtē Padomes 2014. gada decembrī pieņemtos secinājumus par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību(52) un aicina ES turpināt sniegt atbalstu partnervalstīm cīņā pret visu veidu vardarbību pret bērniem, tostarp pret seksuālu izmantošanu, un stiprināt to spējas aizsargāt bērnu tiesības; atzinīgi vērtē ES un UNICEF Bērna tiesību instrumentu kopuma(53) vispārēju ieviešanu 2014. gadā; pieņem zināšanai Eiropas Padomes komisāra cilvēktiesību jautājumos 2014. gada maijā sniegto paziņojumu par interseksuāļu bērnu tiesībām;

118.  atkārto savu pieprasījumu Komisijai ierosināt visaptverošu bērna tiesību stratēģiju un rīcības plānu nākamajiem pieciem gadiem, lai par prioritāti noteiktu bērnu tiesības ES ārpolitikā, atbalstot ES centienus veicināt bērnu tiesību ievērošanu, jo īpaši veicinot bērnu nodrošinājumu ar ūdeni, sanitāriju, veselības aprūpi un izglītību, nodrošinot bruņotos grupējumos iekļautu bērnu rehabilitāciju un reintegrāciju, izskaužot bērnu darbu, spīdzināšanu, aizdomas par bērnu saikni ar ļaunajiem gariem, cilvēku tirdzniecību, laulības ar bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu, kā arī palīdzot bērniem bruņotos konfliktos un nodrošinot konfliktu zonu un bēgļu nometņu bērniem izglītības iespējas; aicina PV/AP reizi gadā ziņot Parlamentam par sasniegtajiem rezultātiem attiecībā uz ES ārējo darbību, kas ir vērsta uz bērna tiesību aizsardzību; atzinīgi vērtē kampaņu „Bērni, nevis kareivji” un aicina ES un dalībvalstis pastiprināt atbalstu, lai līdz 2016. gadam sasniegtu mērķi izbeigt valdību bruņoto spēku īstenoto bērnu vervēšanu un izmantošanu konfliktos;

119.  atzinīgi vērtē ES sadarbību ar UNICEF, kuras rezultātā ir izstrādāts instrumentu kopums bērna tiesību integrēšanai attīstības sadarbībā un nodrošināts atbalsts galveno Tūkstošgades attīstības mērķu un bērnu aizsardzības programmu īstenošanai saistībā ar bērnu tiesību izmantošanu, sevišķi reģionos ar nestabilu politisko situāciju, kā arī sadarbībā ar UNRWA;

120.  atzinīgi vērtē ES aktīvo sadarbību ar vairākiem ANO īpašajiem referentiem, kas nodarbojas ar ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību jautājumiem, tostarp īpašo referentu par tiesībām uz nekaitīgu dzeramo ūdeni un sanitāriju, īpašo referentu par tiesībām uz izglītību, īpašo referentu par tiesībām uz pārtiku, īpašo referentu galējas nabadzības un cilvēktiesību jautājumos un īpašo referentu par pienācīgiem mājokļiem; atzinīgi vērtē ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību nostiprināšanu Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta daudzgadu indikatīvajā programmā 2014.–2017. gadam, kuras mērķis inter alia ir nostiprināt arodbiedrības, labāka informētība algu jautājumos, zemes mantojuma aizsardzība, sociālās integrācijas veicināšana, izmantojot ekonomisko ietekmi un samazinot ekonomisko diskrimināciju un vardarbību darbā;

Demokrātijas stiprināšana pasaulē

121.  uzsver ES apņemšanos atbalstīt un sekmēt cilvēktiesību ievērošanu un demokrātijas vērtības attiecībās ar citām pasaules daļām; atgādina, ka demokrātiskus režīmus līdztekus citiem aspektiem raksturo cita starpā ne tikai brīvas un taisnīgas vēlēšanas, bet arī vārda, preses un biedrošanās brīvība, tiesiskums un pārskatatbildība, tiesu varas neatkarība un objektīvas pārvaldības iestādes; uzsver, ka demokrātija un cilvēktiesības ir savstarpēji cieši saistītas un viena otru pastiprinoši jēdzieni, kas atgādināts Padomes 2009. gada 18. novembra secinājumos par demokrātijas atbalstu ES ārējās attiecībās; atzinīgi vērtē to, ka jaunajā rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju pastiprināta uzmanība ir pievērsta demokrātijas atbalsta pasākumiem;

Vārda brīvības aizstāvība un pilsoniskās sabiedrības stiprināšana

122.  atgādina, ka vārda brīvība ir būtisks jebkuras demokrātiskas sabiedrības elements, jo tā veicina plurālisma kultūru, kas ļauj pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem prasīt atbildību no savas valsts valdības un lēmumu pieņēmējiem un atbalsta tiesiskuma ievērošanu; tāpēc mudina ES pastiprināt centienus, lai veicinātu vārda brīvību, izmantojot ārpolitiku un tās instrumentus;

123.  atkārtoti aicina ES un dalībvalstis uzlabot visu veidu ierobežojumu monitoringu attiecībā uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļiem trešās valstīs un ātri un sistemātiski nosodīt šādus ierobežojumus, pat ja tos izmanto, aizbildinoties ar tādiem likumīgiem mērķiem kā terorisma novēršana, valsts drošība vai tiesībaizsardzība; uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt ES pamatnostādņu par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē efektīvu īstenošanu un regulāri uzraudzīt to ietekmi; atgādina par ES mērķi nodrošināt un aizsargāt nediskriminējošu piekļuvi informācijai un vārda brīvībai visām personām gan tiešsaistē, gan bezsaistē;

124.  uzskata, ka, pēc iespējas uzlabojot informācijas pieejamību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) sniedz iespējas veicināt cilvēktiesības, demokrātisku praksi un sociālo un ekonomisko attīstību; turklāt uzsver IKT devumu pilsoniskās sabiedrības kustību centienos, jo īpaši valstīs, kurās valda nedemokrātiski režīmi; pauž bažas par to, kā IKT izmanto daži autoritārie režīmi, arvien vairāk apdraudot cilvēktiesības un demokrātijas aizstāvjus; uzsver nepieciešamību sniegt lielāku atbalstu jomām, kas veicina plašsaziņas līdzekļu brīvību, aizsargājot neatkarīgus žurnālistus un blogerus, samazinot digitālās atšķirības un sekmējot neierobežotu piekļuvi informācijai; aicina Komisiju saistībā ar ES eksporta kontroles sistēmas pārskatīšanu īpašu uzmanību pievērst divējāda lietojuma preču cilvēktiesību aspektiem;

ES atbalsts cilvēktiesību aizstāvjiem

125.  pauž nožēlu par to, ka visā pasaulē notiek arvien vairāk uzbrukumi pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem; pauž nopietnas bažas par to, ka arvien vairākās valstīs, piemēram, Krievijā un dažās Centrālāzijas valstīs, tiek pieņemti stingri likumi, lai apturētu NVO aktīvistu darbību, ierobežojot viņu piekļuvi ārvalstu finansējumam un ieviešot apgrūtinošas atskaitīšanās prasības un nopietnus naudassodus par to neievērošanu; atgādina, ka pulcēšanās un biedrošanās brīvība ir būtiski svarīgi demokrātiskas, atvērtas un iecietīgas sabiedrības elementi; aicina no jauna īstenot centienus stāties pretī ierobežojumiem un iebiedēšanai, ar ko saskaras personas, kuras strādā pilsoniskās sabiedrības organizācijās, un aicina ES rādīt piemēru attiecīgo tiesību aizsargāšanā un veicināšanā;

126.  atzinīgi vērtē to, ka jaunajā rīcības plānā PV/AP atkārtoti apstiprina ES apņemšanos nostiprināt vietējos dalībniekus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un uzsver, ka, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības ietekmes ievērojamo sarukumu, tai, tostarp cilvēktiesību aizstāvjiem, ir vajadzīga lielāka ES uzmanība un pūliņi; mudina, lai tādējādi ES un dalībvalstis izstrādātu saskaņotu un vispusīgu reakciju uz galvenajām problēmām, ar ko pilsoniskā sabiedrība, tostarp cilvēktiesību aizstāvji, saskaras visā pasaulē;

127.  aicina ES un dalībvalstis pastāvīgi sekot un visos politiskā dialoga līmeņos pievērst uzmanību pulcēšanās un biedrošanās brīvības pārkāpumu gadījumiem, tostarp izmantojot dažāda veida aizliegumus un ierobežojumus attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to darbību;

128.  turklāt aicina ES un dalībvalstis izmantot visus pieejamos līdzekļus nolūkā sistemātiski pievērsties konkrētiem apdraudētiem cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, jo īpaši apcietinātām personām; mudina ES delegācijas un dalībvalstu diplomātisko personālu turpināt aktīvi atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus, sistemātiski sekojot tiesu procesiem, apmeklējot apcietinātos aktīvistus un izplatot paziņojumus par konkrētiem gadījumiem, kā arī kopā ar attiecīgajiem partneriem pievēršoties cilvēktiesību pārkāpumiem; uzstāj, lai augstākā līmeņa ES pārstāvji, jo īpaši PV/AP, komisāri, ES īpašie pārstāvji un dalībvalstu amatpersonas, apmeklējot valstis, kurās pret pilsonisko sabiedrību tiek vērsts spiediens, regulāri tiktos ar cilvēktiesību aizstāvjiem;

129.  atzinīgi vērtē ES atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskajai sabiedrībai visā pasaulē, izmantojot Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) finansējumu; uzsver, cik svarīgi ir izmantot EIDHR, lai aizsargātu visvairāk apdraudētos cilvēktiesību aizstāvjus; uzsver arī, ka, atbalstot cilvēktiesību aizstāvjus, kuri pakļauti riskam, galvenokārt būtu jāņem vērā efektivitātes kritēriji un jāizvairās no pārlieku preskriptīviem nosacījumiem; aicina Komisiju, EĀDD un ES delegācijas nodrošināt, ka cilvēktiesību aizstāvjiem pieejamais finansējums tiek izmantots pareizi;

Atbalsts vēlēšanām un tiesiskuma uzlabošanai, tiesu iestāžu neatkarībai un pārvaldes iestāžu objektivitātei trešās valstīs

130.  atzinīgi vērtē astoņas vēlēšanu novērošanas misijas, kā arī astoņas vēlēšanu ekspertu misijas, ko ES 2014. gadā izmantojusi visā pasaulē; atkārtoti izsaka atzinību par ES pastāvīgu atbalstu vēlēšanu procesiem un par vēlēšanu atbalsta sniegšanu un vietējo novērotāju atbalstu;

131.  atgādina, ka ir svarīgi veikt atbilstošus pēcpasākumus attiecībā uz vēlēšanu novērošanas misiju ziņojumiem un ieteikumiem, tādā veidā palielinot to ietekmi un stiprinot ES atbalstu demokrātijas standartiem attiecīgajās valstīs;

132.  iesaka, ka ES ir jāpastiprina centieni, lai izstrādātu plašāku pieeju demokratizācijas procesiem, no kuriem brīvas un taisnīgas vēlēšanas ir tikai viens aspekts, kā palīdzēt nostiprināt demokrātiskās institūcijas un sabiedrības uzticību vēlēšanu procesiem pasaulē;

133.  atzinīgi šajā sakarā vērtē otrās paaudzes demokrātijas atbalsta izmēģinājuma projektu sākšanu 2014. gadā 12 ES delegācijās pēc apņemšanās, kas izteikta Padomes 2009. gada novembra secinājumos un 2012. gada rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju; stingri uzsver šo izmēģinājuma projektu svarīgo nozīmi, lai ar ES ārpolitikas virzieniem un instrumentiem panāktu demokrātijas atbalsta lielāku saskaņotību;

134.  atzinīgi vērtē apņemšanos, ko Komisija, EĀDD un dalībvalstis izteikušas jaunajā rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju, respektīvi, ciešāk un konsekventāk sadarboties ar vēlēšanu pārvaldes struktūrām, parlamentārajām institūcijām, vietējām NVO, cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām trešās valstīs, lai veicinātu to aktīvāku iesaisti vēlēšanu pārraudzībā un norisē un to līdzdalību un tādējādi stiprinātu demokrātiskos procesus;

135.  atgādina, ka pieredze un atziņas, ko Eiropas Savienība, politiķi, akadēmisko aprindu pārstāvji, plašsaziņas līdzekļi, NVO un pilsoniskā sabiedrība ir guvusi pārejas procesā uz demokrātiju, īstenojot Savienības paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas pasākumus, varētu palīdzēt apzināt paraugpraksi, ko varētu izmantot, lai atbalstītu un nostiprinātu citus demokratizācijas procesus visā pasaulē;

136.  atgādina, ka korupcija apdraud gan iespējas cilvēktiesības piemērot vienlīdzīgi, gan demokrātiskos procesus, piemēram, tiesiskumu un taisnīgu tiesvedību; atgādina arī to, ka ES ekskluzīvā kompetencē ir pienākums parakstīt ANO Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC);

137.  pauž viedokli, ka ES visās dialoga platformās ar trešām valstīm būtu jāuzsver pārredzamības un pieejamības, integritātes, pārskatatbildības un valsts lietu, valsts budžeta un valsts īpašumu pareizas pārvaldības svarīgā nozīme, kā noteikts ANO Pretkorupcijas konvencijā; uzskata, ka visi korupcijas veidi apdraud demokrātijas principus un negatīvi ietekmē sociālo un ekonomisko attīstību; aicina veikt turpmākus pasākumus pēc izteiktās prasības uzlabot Pretkorupcijas konvencijas piemērošanas uzraudzību, kā arī pienācīgi ņemt vērā ESAO ieteikumus; uzskata, ka ES būtu konsekventāk un sistemātiskāk jāatbalsta trešās valstis korupcijas apkarošanā, nododot pieredzi un sniedzot atbalstu, lai izveidotu un konsolidētu neatkarīgas un efektīvas korupcijas apkarošanas iestādes, tostarp veicot proaktīvu sadarbību ar privāto sektoru; iesaka arī izstrādāt novatoriskus finanšu mehānismus ar mērķi stiprināt cīņu pret visu veidu korupciju; šajā sakarā pieņem zināšanai aicinājumu uzlabot finanšu pārvedumu regulējumu starptautiskā līmenī;

138.  uzskata, ka ES jāpastiprina centieni veicināt tiesiskumu un tiesu iestāžu neatkarību daudzpusējā un divpusējā līmenī; mudina ES atbalstīt taisnīgas tiesas procesus visā pasaulē, palīdzot īstenot likumdošanas un institucionālo reformu procesus trešās valstīs; mudina arī ES delegācijas un dalībvalstu vēstniecības sistemātiski veikt tiesas procesu monitoringu, lai veicinātu tiesu iestāžu neatkarību;

Ar cilvēktiesībām saistītās Eiropas Parlamenta darbības uzlabošana

139.  atzinīgi vērtē to, ka Delegāciju priekšsēdētāju konference sadarbībā ar Cilvēktiesību apakškomiteju ir pārskatījusi Pamatnostādnes EP parlamentu sadarbības delegācijām cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai; šajā saistībā iesaka regulārāk un pārredzamāk izvirzīt cilvēktiesību jautājumus, it sevišķi tos, kas ir saistīti ar Parlamenta rezolūcijās minētajiem gadījumiem, apspriešanai delegāciju apmeklējumu laikā trešās valstīs, kā arī aicina ziņot — rakstiski un, ja tas ir politiski pamatoti, ar īpašu konsultāciju starpniecību — Cilvēktiesību apakškomitejai par īstenoto rīcību;

140.  uzsver nepieciešamību pastāvīgi apsvērt piemērotākos veidus, kā pēc iespējas palielināt Parlamenta rezolūciju par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem ticamību, pamanāmību un efektivitāti;

141.  mudina rīkot diskusijas par dažādu Parlamentam pieejamo instrumentu, kas attiecas uz cilvēktiesību atbalstīšanu un veicināšanu, iekļaušanu vienotā stratēģijas dokumentā, kurš būtu Parlamentam jāpieņem plenārsēdē;

o
o   o

142.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 70. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram un ES delegāciju vadītājiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0070.
(2) http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11855-2012-INIT/lv/pdf.
(3) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/142549.pdf
(4) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/137585.pdf
(5) http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/201203/20120329ATT42170/20120329ATT42170EN.pdf
(6) http://www.consilium.europa.eu/en/policies/pdf/st10152-en15_pdf/
(7) http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10897-2015-INIT/lv/pdf
(8) http://www.consilium.europa.eu/en/meetings/fac/2015/10/st13201-en15_pdf/
(9) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/130243.pdf
(10) http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=LV&f=ST%2015559%202014%20INIT.
(11) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32015D0260.
(12) http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9242-2015-INIT/lv/pdf
(13) http://www.un.org/en/ga/search/view_doc.asp?symbol=S/RES/1325(2000)
(14) OV C 236 E, 12.8.2011., 69. lpp.
(15) OV C 33 E, 5.2.2013., 165. lpp.
(16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0470.
(17) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0274.
(18) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0394.
(19) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0420.
(20) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0252.
(21) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0079.
(22) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0259.
(23) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0206.
(24) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0076.
(25) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0272.
(26) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0288.
(27) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0317.
(28) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0350.
(29) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0348.
(30) http://ec.europa.eu/enlargement/pdf/key_documents/2014/20141008-strategy-paper_lv.pdf.
(31) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52011DC0200
(32) http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0303:FIN:lv:PDF
(33) http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G14/082/52/PDF/G1408252.pdf?OpenElement
(34) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0274.
(35) http://www.unfpa.org/sites/default/files/pub-pdf/Joint%20Programme%20on%20FGMC%20Summary%20Report.pdf
(36) http://daccess-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G14/086/06/PDF/G1408606.pdf?OpenElement
(37) https://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/hr/news53.pdf
(38) http://ec.europa.eu/enlargement/pdf/key_documents/2014/20141008-strategy-paper_en.pdf
(39) http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2014:077:0027:0043:EN:PDF
(40) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0274.
(41) http://www.ohchr.org/Documents/Publications/GuidingPrinciplesBusinessHR_EN.pdf
(42) http://wcip2014.org/wp-content/uploads/2013/03/N1446828.pdf
(43) OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.
(44) https://ec.europa.eu/anti-trafficking/sites/antitrafficking/files/eu_strategy_towards_the_eradication_of_trafficking_in_human_beings_2012-2016_1.pdf
(45) http://www.coe.int/en/web/portal/10-october-against-death-penalty
(46) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cmsUpload/TortureGuidelines.pdf
(47) http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/foraff/137584.pdf
(48) http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-5690_en.pdf
(49) http://www.un.org/en/ga/search/view_doc.asp?symbol=S/RES/1325(2000)
(50) http://www.un.org/en/ga/search/view_doc.asp?symbol=S/RES/1820(2008)
(51) http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=E/2015/27
(52) http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=EN&f=ST%2015559%202014%20INIT
(53) http://www.unicef.org/eu/crtoolkit/downloads/Child-Rights-Toolkit-Web-Links.pdf

Juridisks paziņojums