Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2973(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-1348/2015

Debates :

Balsojumi :

PV 17/12/2015 - 9.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2015)0474

Pieņemtie teksti
PDF 345kWORD 98k
Ceturtdiena, 2015. gada 17. decembris - Strasbūra
Stāvoklis Burundi
P8_TA(2015)0474RC-B8-1348/2015

Eiropas Parlamenta 2015. gada 17. decembra rezolūcija par stāvokli Burundi (2015/2973(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pārskatīto Kotonū nolīgumu,

–  ņemot vērā 2000. gada 28. augusta Arušas Miera un samierināšanās vienošanos attiecībā uz Burundi;

–  ņemot vērā Burundi Konstitūciju, jo īpaši tās 96. pantu,

–  ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu (ACDEG),

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini un starptautiskās sadarbības un attīstības komisāra Neven Mimica 2015. gada 13. decembra kopīgo paziņojumu par stāvokļa pasliktināšanos Burundi,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 8. decembrī pieņemtos secinājumus par ES un Burundi apspriedēm saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2015. gada 12. novembra Rezolūciju 2248(2015) par stāvokli Burundi,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra vietnieka Jan Eliasson, Āfrikas Savienības priekšsēdētājas Nkosazana Dlamini-Zuma un PV/AP Federica Mogherini 2015. gada 12. novembra kopīgo paziņojumu par Burundi,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) Miera un drošības padomes 2015. gada 13. jūnija, 17. oktobra un 13. novembra lēmumus par stāvokli Burundi,

–  ņemot vērā Austrumāfrikas valstu kopienas 2015. gada 31. maija un 6. jūlija paziņojumus par stāvokli Burundi,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2015. gada 9. decembra rezolūciju par stāvokli Burundi,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 1. oktobra Regulu (ES) 2015/1755 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Burundi,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 16. marta, 18. maija, 22. jūnija un 16. novembra secinājumus par Burundi,

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par stāvokli Burundi(1),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobrī apstiprināto vēstuli, kurā ir pieprasīts sākt apspriedes ar Burundi iestādēm saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās krimināltiesas prokurores Fatou Bensouda 2015. gada 6. novembra paziņojumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā drošības situācija Burundi pēc uzbrukumiem trim militārajām nometnēm Budžumburā pēdējās dažās dienās ir bīstami pasliktinājusies; tā kā Burundi drošības spēki 2015. gada 11. un 12. decembrī nogalināja vismaz 87 cilvēkus; tā kā šķiet, ka daudzi no šiem cilvēkiem tika nogalināti nejauši;

B.  tā kā Burundi Konstitūcijas 96. pantā un Arušas Miera un samierināšanās vienošanās 7. panta 3. punktā ir noteikts, ka prezidents var atrasties amatā ne ilgāk kā divus termiņus; tā kā prezidents Pierre Nkurunziza ieņem šo amatu jau kopš 2005. gada un atkārtoti viņu ievēlēja 2010. gadā;

C.  tā kā Burundi parlamenta un pašvaldību vēlēšanas notika 2015. gada 29. jūnijā un prezidenta vēlēšanas — 2015. gada 21. jūlijā; tā kā starptautiskā sabiedrība uzskatīja, ka abas šīs vēlēšanas nebija pārredzamas, iekļaujošas, brīvas un uzticamas; tā kā šā iemesla dēļ Āfrikas Savienība (ĀS) atteicās sūtīt novērotājus, kuriem vajadzētu sekot šīm vēlēšanām, ES pārtrauca savu vēlēšanu novērošanas misiju Burundi un liela daļa no Burundi opozīcijas pieņēma lēmumu vēlēšanas boikotēt;

D.  tā kā prezidenta P. Nkurunziza kandidēšana uz trešo pilnvaru termiņu un viņa atkārtotā ievēlēšana 2015. gada 21. jūlijā notikušo vēlēšanu rezultātā izraisīja valstī kopš pilsoņu kara beigām dziļāko politisko krīzi;

E.  tā kā Burundi valdība ignorēja ĀS un Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) lēmumus un ieteikumus, kurus tās pieņēma attiecīgi 2015. gada 13. jūnijā un 2015. gada 6. jūlijā un kuru pilnīga īstenošana varētu būt radījusi priekšnoteikumus uzticamām un iekļaujošām vēlēšanām;

F.  tā kā saskaņā ar Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) un citu cilvēktiesību organizāciju sniegto informāciju valstī gan pirms, gan pēc vēlēšanām ir notikuši politiski motivēti cilvēktiesību pārkāpumi, ļaunprātīgi cilvēktiesību aizskārumi un vardarbības akti, kas vērsti pret opozīcijas aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un jo īpaši žurnālistiem, tostarp Pierre Claver Mbonimpa, Marguerite Barankitse, Antoine Kaburahe un Bob Rugurika; tā kā plaši ir izplatīts uzskats, ka ne visi, tomēr lielākā daļa šo pārkāpumu ir saistīti ar valsts iestādēm; tā kā atbildība par drošības nodrošināšanu Burundi un šīs valsts iedzīvotāju aizsardzību vispirms ir jāuzņemas Burundi valdībai, ievērojot tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības;

G.  tā kā Burundi politiskā stāvokļa pasliktināšanās dēļ vairāk nekā 200 000 cilvēku ir pārvietojušies iekšzemē vai meklējuši patvērumu kaimiņvalstīs; tā kā 2015. gada jūlijā ES pastiprināja humāno palīdzību un piešķīra vēl EUR 4,5 miljonus palīdzības sniegšanai pārvietotiem iedzīvotājiem;

H.  tā kā Burundi ir viena no pasaulē vismazāk attīstītākajām valstīm; tā kā gandrīz puse (45 %) no Burundi 10,6 miljoniem iedzīvotāju ir 15 gadus veci vai jaunāki (19,9 % ir bērni, kas jaunāki par 5 gadiem); tā kā Burundi, kurā trīs no katriem pieciem bērniem cieš no augšanas traucējumiem, pasaules bada indeksā atrodas pirmajā vietā; tā kā ANO Attīstības programmas (UNDP) tautas attīstības indeksā laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam Burundi noslīdēja par divām vietām (no 178. uz 180. vietu); tā kā četri no katriem pieciem Burundi iedzīvotājiem iztiek ar mazāk nekā USD 1,25 dienā un tā kā 66,9 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa;

I.  tā kā 2015. gada 26. oktobrī ES pieprasīja sākt apspriedes saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu, lai noskaidrotu, kāpēc netiek ievēroti būtiski šā nolīguma elementi, jo īpaši cilvēktiesības, demokrātijas principi un tiesiskums; tā kā šīs apspriedes sākās 2015. gada 8. decembrī;

J.  tā kā 2015. gada 8. decembrī ES uzskatīja, ka saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu rīkotajās apspriedēs Burundi pausto nostāju dēļ nebūs iespējams novērst to, ka Burundi neievēro būtiskus šīs valsts un ES partnerības elementus; tā kā ES uzskatīja arī, ka Burundi paustās nostājas neļaus apmierinoši reaģēt uz Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2015. gada 17. oktobra un 13. novembra lēmumiem, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību nekavējoties sākt patiesu un iekļaujošu dialogu, kura pamatā būtu Arušas vienošanās;

K.  tā kā politiskais strupceļš Burundi, ko raksturo dialoga trūkums starp Burundi ieinteresētajām personām, un tā rezultātā radusies Burundi drošības un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās ļoti negatīvi ietekmē iedzīvotājus un nopietni apdraud stabilitāti šajā reģionā, kur nākamajos divos gados ir plānotas vairākas vēlēšanas (Ugandā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ruandā);

L.  tā kā starptautiskajai kopienai ir nozīmīga loma kā Arušas līgumu ievērošanas garantam; tā kā līdz šim visi reģionālie un vietējie centieni atrisināt krīzi un atjaunot visu politisko spēku dialogu nav devuši pozitīvus rezultātus;

M.  tā kā 2015. gada 1. augustā politiskā opozīcija un pilsoniskā sabiedrība sapulcējās Adisabebā, lai izveidotu Nacionālo padomi Arušas līgumu un tiesiskuma atjaunošanai;

N.  tā kā 2015. gada 23. septembrī prezidents parakstīja dekrētu, ar ko izveido Burundi iekšējā dialoga nacionālo komiteju, kura sešus mēnešus vadīs sarunas; tā kā pilsoniskā sabiedrība ir paudusi lielu skepsi par šīs komitejas potenciālajiem panākumiem, jo lielākā daļa dalībnieku no opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības, kuri vēršas pret prezidenta P. Nkurunziza trešo pilnvaru termiņu, tiek vajāti, pamatojoties uz apsūdzībām par sacelšanos un līdzdalību neveiksmīgajā 2015. gada 13. un 14. maija valsts apvērsumā; tā kā jaunās Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Pascal Nyabenda paziņoja, ka “valsts apvērsuma organizēšanā un īstenošanā iesaistītie cilvēki (..) dialogā netiks iekļauti”;

O.  tā kā ĀS, ES un ASV ir iesaldējušas to valdības un opozīcijas vadītāju līdzekļus, kuru darbības un paziņojumi veicina vardarbības turpināšanos un traucē meklēt Burundi politiskās krīzes risinājumu, kā arī ir noteikušas šīm personām ceļojuma aizliegumu;

P.  tā kā ASV un vairākas citas valstis, ņemot vērā drošības situācijas pasliktināšanos, ir ieteikušas saviem pilsoņiem nekavējoties pamest Burundi;

Q.  tā kā 2015. gada 17. oktobrī ĀS Miera un drošības padome prasīja pabeigt ārkārtas rīcības plāna izstrādi, lai to, ja attiecīgajā situācijā būtu nepieciešams, īstenotu šajā valstī, un nosūtīt Āfrikas valstu vadītu misiju vardarbības novēršanai, kā arī vienojās sākt rūpīgu izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem un cita veida vardarbību pret civiliedzīvotājiem Burundi;

R.  tā kā 2015. gada 30. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Ban Ki Moon iesniedza Drošības padomei trīs priekšlikumus, iesakot atkarībā no situācijas attīstības pārskatīt mandātu par ANO klātbūtni Burundi, kurš pavērtu iespēju nosūtīt miera uzturēšanas misiju, ja krīze padziļinātos;

S.  tā kā ANO atbalsta vienība sāks darbību, lai atbalstītu Burundi iekšējo dialogu, konsultētu valdību par institūciju tiesiskuma nostiprināšanu un atbruņošanās jautājumiem, veiktu koordināciju ar reģionālajiem dalībniekiem, uzraudzītu stāvokli uz vietas un sniegtu par to ziņojumus, kā arī ļautu ANO vieglāk plānot lielāku klātbūtni Burundi;

T.  tā kā ĀS un citi starptautiskie dalībnieki ir atkārtoti aicinājuši sākt patiesu un iekļaujošu dialogu, kurā būtu iesaistītas visas ieinteresētās personas, pamatojoties uz Arušas vienošanās un Burundi konstitūcijas ievērošanu, lai rastu vienprātīgu risinājumu konfliktam Burundi; tā kā ES un ANO atbalsta šo nostāju;

U.  tā kā ar pilnīgu ĀS, ES un ANO atbalstu turpinās starpniecības centieni veicināt Burundi iekšējo dialogu, lai rastu vienprātīgu un miermīlīgu risinājumu krīzei Burundi;

V.  tā kā ES sniedz ievērojamu atbalstu Burundi gada budžetam, kurā apmēram pusi no līdzekļiem nodrošina starptautiskais atbalsts, un nesen ES ir piešķīrusi Burundi EUR 432 miljonus no Eiropas Attīstības fonda 2014. –2020. gadam;

W.  tā kā, pamatojoties uz Dekrētu 530/1597, Burundi iestādes apturēja 10 cilvēktiesību organizāciju, proti, ACAT-Burundi, APRODH, AMINA, FOCODE, FORSC, FONTAINE-ISOKO, Maison Shalon, PARCEM, RCP, SPPDF, darbību un iesaldēja to bankas kontus,

1.  pauž nopietnas bažas par satraucošo drošības un politisko situāciju Burundi un humanitārās situācijas straujo pasliktināšanos, kā arī par to, kā tas varētu ietekmēt drošību un stabilitāti visā apakšreģionā;

2.  stingri nosoda nesenos vardarbīgos uzbrukumus un arvien biežākos cilvēktiesību pārkāpumu un aizskārumu gadījumus, tostarp slepkavības, ārpustiesas nonāvēšanu, personu fiziskās integritātes pārkāpumus, spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un/vai pazemojošu izturēšanos, patvaļīgus arestus un nelikumīgu aizturēšanu, tostarp to, ka militārie spēki un policija iepriekšminētās darbības veic pret bērniem un ieņem skolas, preses un vārda brīvības pārkāpumus, kā arī nesodāmības izplatību; prasa veikt nonāvēšanas gadījumu un pārkāpumu neatkarīgu izmeklēšanu un saukt pie atbildības šo nodarījumu veicējus;

3.  prasa nekavējoties izbeigt vardarbību, cilvēktiesību pārkāpumus un politisko pretinieku iebiedēšanu un nekavējoties atbruņot visus bruņotos grupējumus, kas saistīti ar politiskajām partijām, stingri ievērojot starptautiskās tiesības un cilvēktiesības;

4.  mudina visas puses radīt nepieciešamos nosacījumus, lai atjaunotu uzticēšanos un veicinātu nacionālo vienotību, un aicina nekavējoties atsākt iekļaujošu un pārredzamu dialogu valsts līmenī, piedaloties valdības, opozīcijas partiju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

5.  uzsver, ka šāds dialogs ar mērķi panākt ilgstošu mieru, drošību un stabilitāti un atjaunot demokrātiju un tiesiskumu atbilstu Burundi iedzīvotāju interesēm un tam būtu jābalstās uz Arušas vienošanos un Burundi konstitūciju, kurās ir iekļauta prasība ievērot starptautiskos tiesību aktus un līgumus;

6.  īpaši norāda uz to, ka bruņotajos grupējumos, kas darbojas Burundi, ir iesaistījušies daudzi jaunieši, it sevišķi bērni vecumā līdz 18 gadiem, un aicina starptautisko sabiedrību veltīt īpašu uzmanību viņu reintegrācijai un veicināt šo jauniešu līdzdalību mierīgos politiskos procesos;

7.  pieprasa, lai visas puses Burundi atturētos no jebkādām darbībām, kas varētu apdraudēt mieru un drošību šajā valstī; stingri nosoda visus publiskos paziņojumus, kas musina uz vardarbību vai naidu pret dažādām Burundi sabiedrības grupām un kas varētu saasināt pašreizējo spriedzi, un aicina visas puses atturēties no šādiem paziņojumiem;

8.  atgādina Burundi varas iestādēm par to pienākumu panākt drošību valsts teritorijā un garantēt cilvēktiesības, pilsoniskās un politiskās tiesības un pamatbrīvības, kā tas paredzēts Burundi konstitūcijā, Āfrikas Cilvēku un tautu tiesību hartā un citos starptautiskos un reģionālos cilvēktiesību instrumentos;

9.  šajā sakarībā atgādina, ka ES partnerattiecības ar Burundi reglamentē Kotonū nolīgums un ka visām pusēm ir pienākums ievērot un īstenot šā nolīguma noteikumus, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesībām; jo īpaši atgādina, ka Kotonū nolīguma 96. pantā ir paredzēta iespēja sākt apspriežu procedūras gadījumos, kad netiek ievērotas cilvēktiesības, demokrātijas principi un tiesiskums, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES lēmumu pieprasīt apspriežu sākšanu, kā tas paredzēts minētajā pantā;

10.  stingri nosoda prezidentu P. Nkurunziza, kurš pārkāpa Arušas vienošanos, trešo reizi uzņemoties prezidenta pilnvaras;

11.  mudina Burundi varas iestādes veicināt to, lai tiktu noskaidrota patiesība par masu noziegumiem, kas izdarīti laikā no 1962. gada līdz 2008. gadam, īstenojot tiesiskus un ar tiesu sistēmu nesaistītus pasākumus, piemēram, izveidojot patiesības noskaidrošanas un izlīguma komisiju un īpašus tribunālus nacionālā izlīguma veicināšanai;

12.  atzinīgi vērtē starpniecības centienus, ko ar ĀS un ANO atbalstu vada EAC, lai sekmētu dialogu starp Burundi ieinteresētajām personām; aicina PV/AP arī atbalstīt šos starpniecības centienus; mudina Burundi valdību un citas attiecīgās ieinteresētās puses pilnībā sadarboties ar starpnieku;

13.  pauž dziļas bažas par upuru skaitu un nopietniem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem, par kuriem ziņots kopš krīzes sākuma; mudina kompetentās iestādes rūpīgi un nekavējoties izmeklēt šo noziegumu apstākļus un motīvus un nodrošināt vainīgo saukšanu pie atbildības; atgādina, ka tie, kuri ir vainīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem vai nopietniem aizskārumiem, nedrīkst palikt nesodīti; aicina iestādes nodrošināt to, lai skolas būtu vietas, kurās drošos apstākļos var noritēt mācību process; aicina Starptautiskās Krimināltiesas prokurori cieši uzraudzīt stāvokli Burundi un atbalsta viņas 2015. gada 6. novembra paziņojumu;

14.  aicina atcelt Dekrētu Nr. 530/1597, kas paredz uz laiku apturēt vairāku cilvēktiesību organizāciju darbību, un nekavējoties atcelt to bankas kontu iesaldēšanu, lai šīs organizācijas varētu brīvi darboties;

15.  aicina garantēt drošu atgriešanos trimdā mītošajiem žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, atjaunot to plašsaziņas līdzekļu darbību, kas tika slēgti pēc 2015. gada 13. un 14. maijā notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma, un atcelt apsūdzības pret žurnālistiem, kuri tiek apvainoti par tiešu vai netiešu līdzdalību šajā neveiksmīgajā apvērsumā;

16.  jo īpaši pauž bažas par LGBTI cilvēku ārkārtīgi augsto diskriminācijas līmeni un kriminālsodīšanu Burundi; atkārtoti norāda, ka seksuālā orientācija ir jautājums, kas attiecas uz starptautiskajās cilvēktiesībās noteiktajām indivīda tiesībām uz vārda brīvību un privāto dzīvi — šajās tiesībās ir noteikts, ka ir jāievēro līdztiesības un nediskriminācijas principi un jāgarantē vārda brīvība; tādēļ aicina Burundi Nacionālo asambleju un valdību atcelt kriminālkodeksa pantus, kuri diskriminē LGBTI personas;

17.  uzsver to, ka krīze ārkārtīgi negatīvi ietekmē bērnus, un aicina Komisiju turpināt sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp svarīgus medikamentus, drošu piekļuvi izglītībai un bērnu aizsardzību pret visu veidu vardarbību un garantētu piekļuvi citiem sociālajiem pakalpojumiem;

18.  atzinīgi vērtē to, ka ĀS ir nosūtījusi cilvēktiesību novērotājus un ekspertus uzraudzīt stāvokli cilvēktiesību jomā, un uzsver, ka ir svarīgi sadarboties ar viņiem, lai veicinātu viņu pilnvarojuma izpildi; turklāt aicina Starptautisko Krimināltiesu izmeklēt iespējamos nesenās krīzes laikā pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus, kas ietilpst tās jurisdikcijā;

19.  atzinīgi vērtē mērķtiecīgās sankcijas, ko ES apstiprināja saskaņā ar ĀS pieņemto lēmumu, tostarp nosakot ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu tiem Burundi iedzīvotājiem, kuru darbības un paziņojumi veicina vardarbības turpināšanos un kavē centienus panākt šīs krīzes politisku atrisinājumu; aicina ES piemērot šādas sankcijas visiem tiem, kuru darbības rada draudus mieram un stabilitātei šajā reģionā, kūda uz naidu un pārkāpj Arušas vienošanos;

20.  mudina ES un dalībvalstis, ņemot vērā to, kā ir noritējusi saskaņā ar Kotonū nolīguma 96. pantu rīkotā sabiedriskā apspriešana, apsvērt iespēju iesaldēt visu Burundi valdībai paredzēto palīdzību, kas nav humānā palīdzība, līdz brīdim, kad valdības spēki izbeidz pārmērīgi izmantot spēku un nepārkāpj cilvēktiesības, kā to konstatēja OHCHR, un ir rasts politisks risinājums, kurš izriet no patiesa Burundi iekšējā dialoga, un novirzīt šo palīdzību pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai; uzskata, ka ar ES palīdzību būtu jārisina tādas pamatproblēmas kā nevienlīdzība, nabadzība un uztura hroniska nepietiekamība, lai sasniegtu nesen apstiprinātos ilgtspējīgas attīstības mērķus;

21.  pauž nopietnas bažas saistībā ar nepārtraukto Burundi bēgļu plūsmu uz kaimiņvalstīm; atkārtoti pauž atbalstu gan visām humānās palīdzības organizācijām, kas darbojas uz vietas, gan uzņēmējām kaimiņvalstīm; aicina starptautisko sabiedrību un humānās palīdzības organizācijas turpināt sniegt palīdzību visiem cilvēkiem, kuri konflikta dēļ tagad kļuvuši par bēgļiem un pārvietotām personām; atzinīgi vērtē ES apņemšanos palielināt finansiālo atbalstu un humāno palīdzību, lai apmierinātu iedzīvotāju steidzamākās vajadzības;

22.  aicina ĀS, ANO un ES nopietni apsvērt reģionālo dimensiju un novērst turpmāku reģiona destabilizāciju, palielinot savu klātbūtni uz vietas, jo īpaši uzturot pastāvīgu politisku dialogu starp šā reģiona valstīm; šajā sakarībā mudina ĀS, saskaņojot savu darbību ar ANO Drošības padomi, apsvērt iespēju nosūtīt uz Burundi Āfrikas valstu miera uzturēšanas spēkus, ja stāvoklis drošības un cilvēktiesību jomā Burundi pasliktināsies vēl vairāk;

23.  mudina PV/AP, Federica Mogherini, turpināt strādāt pie tā, lai panāktu, ka tiek nekavējoties atbrīvots Burundi policists Richard Spiros Hagabimana, kurš ir nelikumīgi ieslodzīts un tiek spīdzināts, jo viņš, būdams policists, 2015. gada 28. jūlijā atteicās šaut uz pūli;

24.  uzskata, ka Burundi problēmas ir saistītas ar strīdiem par auglīgās lauksaimniecības zemes kontroli, ienākumu nevienlīdzību un diskrimināciju; šajā sakarībā prasa ieviest atbildīgu regulējumu, lai noteiktu to, ka uzņēmumiem jāievēro cilvēktiesības un saistības attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem;

25.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Burundi valdībai un parlamentam, ĀKK un ES Ministru padomei, Komisijai, Padomei, Austrumāfrikas valstu kopienai un tās dalībvalstu valdībām, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei Savienības ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienības iestādēm un ANO ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0275.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika