Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2015. gada 19. maijs - StrasbūraGalīgā redakcija
Nolīgumā ar Šveices Konfederāciju paredzētie aizsardzības pasākumi ***I
 Eiropas konvencija par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to ***
 Pieprasījums atcelt Viktor Uspaskich deputāta imunitāti
 Pieprasījums atcelt Jérôme Lavrilleux deputāta imunitāti
 Pieprasījums atcelt Janusz Korwin-Mikke deputāta imunitāti
 Pieprasījums atcelt Theodoros Zagorakis deputāta imunitāti
 Indeksi, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos ***I
 Attīstības finansēšana
 Drošāka veselības aprūpe Eiropā
 Videi draudzīgas izaugsmes iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem

Nolīgumā ar Šveices Konfederāciju paredzētie aizsardzības pasākumi ***I
PDF 391kWORD 63k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā (kodificēta redakcija) (COM(2014)0305 – C8-0009/2014 – 2014/0158(COD))
P8_TA(2015)0189A8-0145/2015

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0305),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0009/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0145/2015),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 19. maijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā (kodificēta redakcija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 2015/1145.)

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.


Eiropas konvencija par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to ***
PDF 310kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas konvenciju par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to (07597/1/2014 – C8-0286/2014 – 2010/0361(NLE))
P8_TA(2015)0190A8-0071/2015

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07597/1/2014),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 20. novembra Direktīvu 98/84/EK par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to(1),

–  ņemot vērā 2001. gada 24. janvāra Eiropas konvenciju par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to(2),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 14. aprīļa Lēmumu 2014/243/ES par to, lai Savienības vārdā parakstītu Eiropas Konvenciju par tiesisko aizsardzību pakalpojumiem, kas pamatojas uz ierobežotu piekļuvi vai nodrošina to(3),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0286/2014),

–  ņemot vērā Tiesas 2013. gada 22. oktobra spriedumu(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A8-0071/2015),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei.

(1) OV L 320, 28.11.1998., 54. lpp.
(2) OV L 336, 20.12.2011., 2. lpp.
(3) OV L 128, 30.4.2014., 61. lpp.
(4) Tiesas 2013. gada 22. oktobra spriedums lietā C-137/12 Komisija pret Padomi, ECLI:EU:C:2013:675.


Pieprasījums atcelt Viktor Uspaskich deputāta imunitāti
PDF 307kWORD 65k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maija lēmums par pieprasījumu atcelt Viktor Uspaskich imunitāti (2014/2203(IMM))
P8_TA(2015)0191A8-0149/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Viktor Uspaskich imunitāti, kuru Lietuvas ģenerālprokurors nosūtījis 2014. gada 1. oktobrī un par kuru paziņots 2014. gada 12. novembra plenārsēdē,

–  pēc Viktor Uspaskich uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Lietuvas Republikas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0149/2015),

A.  tā kā Lietuvas ģenerālprokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Viktor Uspaskich parlamentāro imunitāti saistībā ar pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem;

C.  tā kā Lietuvas Republikas Konstitūcijas 62. pantā un Seima statūtu 22. panta 3. punktā ir noteikts, ka pret Seima deputātu nedrīkst sākt kriminālprocesu un viņu nedrīkst arestēt vai pakļaut citādiem personas brīvības ierobežojumiem, ja Seims tam nav devis piekrišanu, izņemot in flagrante delicto gadījumus;

D.  tā kā Viktor Uspaskich ir apsūdzēts necieņā pret tiesu saskaņā ar Lietuvas Republikas Kriminālkodeksa 232. pantu;

E.  tā kā šajā lietā nav gūti pierādījumi par fumus persecutionis, proti, nav pietiekami pamatotu aizdomu par to, ka juridiskais process ir sākts, lai kaitētu deputāta politiskajai darbībai,

1.  nolemj atcelt Viktor Uspaskich deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Lietuvas ģenerālprokuroram un Viktor Uspaskich.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


Pieprasījums atcelt Jérôme Lavrilleux deputāta imunitāti
PDF 313kWORD 68k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maija lēmums par pieprasījumu atcelt Jérôme Lavrilleux imunitāti (2015/2014(IMM))
P8_TA(2015)0192A8-0152/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Jérôme Lavrilleux imunitāti, kuru Francijas Republikas tieslietu ministrs nosūtījis 2014. gada 23. decembrī saistībā ar Parīzes Apelācijas tiesas virsprokurora pieprasījumu un par kuru paziņots 2015. gada 15. janvāra plenārsēdē,

–  pēc Jérôme Lavrilleux uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumus(1),

–  ņemot vērā Francijas Republikas Konstitūcijas 26. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0152/2015),

A.  tā kā Parīzes Apelācijas tiesas virsprokurors ir pieprasījis Eiropas Parlamenta deputāta Jérôme Lavrilleux imunitātes atcelšanu, jo patlaban notiek tiesu izmeklēšana par apsūdzībām viltošanā, viltotu dokumentu izmantošanā, uzticības laušanā, krāpšanas mēģinājumā un līdzdalībā šo pārkāpumu izdarīšanā un šo pārkāpumu slēpšanā, vēlēšanu kampaņas nelegālā finansēšanā un šā pārkāpuma slēpšanā un līdzdalībā tā izdarīšanā; un tā kā Francijas tiesneši šajā sakarībā gribētu noteikt Jérôme Lavrilleux brīvību atņemošu vai brīvību ierobežojošu pasākumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem;

C.  tā kā Francijas konstitūcijas 26. panta 2. un 3. punktā ir noteikts, ka nevienu parlamenta deputātu nedrīkst nedz aizturēt par noziedzīgiem nodarījumiem un kriminālpārkāpumiem, nedz arī viņam noteikt brīvību atņemošu vai brīvību ierobežojošu pasākumu, ja nav saņemta tās palātas prezidija piekrišana, kuras deputāts viņš ir; tā kā šāda atļauja nav nepieciešama, ja parlamenta deputātu aiztur noziedzīga nodarījuma vai kriminālpārkāpuma izdarīšanas brīdī vai ja spēkā ir stājies notiesājošs spriedums; tā kā Asambleja var pieprasīt apcietinājuma, brīvību atņemoša vai brīvību daļēji ierobežojoša pasākuma vai pret viena no tās deputātiem ierosināta juridiska procesa atlikšanu;

D.  tā kā Jérôme Lavrilleux tiek turēts aizdomās par dalību viltotu rēķinu izgatavošanā attiecībā uz vēlēšanu kampaņas izdevumiem;

E.  tā kā uz Jérôme Lavrilleux imunitātes atcelšanu būtu jāattiecina Reglamenta 9. panta 6. punkta nosacījumi;

F.  tā kā pieprasījumā atcelt imunitāti minētās apsūdzības nav saistītas ar Jérôme Lavrilleux darbību Eiropas Parlamentā un attiecas uz agrāku laiku, kad viņš ieņēma kampaņas direktora vietnieka amatu pēdējās Francijas prezidenta vēlēšanās;

G.  tā kā izmeklēšana neattiecas uz Jérôme Lavrilleux viedokļiem, kurus viņš ir paudis, vai balsojumiem, kurus ir veicis, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē;

H.  tā kā šajā lietā Parlaments nav guvis nav pierādījumus par fumus persecutionis, proti, nav pietiekami pamatotu un precīzu aizdomu par to, ka juridiskais process ir sākts, lai kaitētu deputāta politiskajai darbībai,

1.  nolemj atcelt deputāta Jérôme Lavrilleux imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Francijas Republikas kompetentajai iestādei un Jérôme Lavrilleux.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


Pieprasījums atcelt Janusz Korwin-Mikke deputāta imunitāti
PDF 313kWORD 69k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maija lēmums par pieprasījumu atcelt Janusz Korwin-Mikke imunitāti (2015/2049(IMM))
P8_TA(2015)0193A8-0150/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Janusz Korwin-Mikke imunitāti, kuru 2014. gada 29. decembrī nosūtījis Polijas Republikas ģenerālprokurors saistībā ar Varšavas rajona prokuratūras ierosinātu kriminālprocesu krimināllietā (lieta Nr. V Ds 223/14) un par kuru paziņots 2015. gada 28. janvāra plenārsēdē,

–  pēc Janusz Korwin-Mikke uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un Polijas 1996. gada 9. maija likuma par Polijas Parlamenta vai Senāta deputāta pilnvaru īstenošanu 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0150/2015),

A.  tā kā Polijas Republikas ģenerālprokurors iesniedza Varšavas rajona prokuratūras pieprasījumu atļaut kriminālprocesa ierosināšanu pret Eiropas Parlamenta deputātu Janusz Korwin-Mikke par pārkāpumu, kas paredzēts Polijas Kriminālkodeksa 222. panta 1. punktā; tā kā šis process jo īpaši attiecas uz iespējamu publiskas amatpersonas fiziskās neaizskaramības pārkāpumu;

B.  tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu pret Eiropas Parlamenta deputātiem nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai sākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot deputāta pienākumus;

C.  tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta deputātiem;

D.  tā kā saskaņā ar Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu deputātu nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, ja Sejms nav devis piekrišanu;

E.  tā kā par to, vai konkrētā gadījumā imunitāti atcelt vai saglabāt, lemj tikai Parlaments; tā kā Parlaments, lai pieņemtu lēmumu par deputāta(-es) imunitātes atcelšanu vai saglabāšanu, var kritiski ņemt vērā viņa vai viņas nostāju(2);

F.  tā kā šajā uzklausīšanas sanāksmē apstiprinājās arī tas, ka iespējamais pārkāpums nav nedz tieši vai acīmredzami saistīts ar Janusz Korwin-Mikke pienākumu izpildi Eiropas Parlamenta deputāta amatā, nedz ir uzskatāms par Eiropas Parlamenta deputāta pienākumu izpildes ietvaros paustu viedokli vai veiktu balsojums, kas paredzēti 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

G.  tā kā šajā gadījumā Parlaments nav guvis pierādījumus par fumus persecutionis, proti, tam nav pietiekami nopietnu un pamatotu aizdomu, ka lieta ierosināta nolūkā attiecīgajam deputātam nodarīt politisku kaitējumu,

1.  nolemj atcelt Janusz Korwin-Mikke deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Polijas Republikas kompetentajai iestādei un Janusz Korwin-Mikke.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.
(2) Lieta T-345/05 Mote pret Parlamentu (atsauce sniegta iepriekš) 28. punkts.


Pieprasījums atcelt Theodoros Zagorakis deputāta imunitāti
PDF 341kWORD 67k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maija lēmums par pieprasījumu atcelt Theodoros Zagorakis imunitāti (II) (2015/2071(IMM))
P8_TA(2015)0194A8-0151/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Theodoros Zagorakis imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks nosūtījis 2015. gada 10. martā saistībā ar tiesvedību lietās Nr. ABMΔ2011/5382, Β2012/564 Saloniku pirmās instances tiesā un par kuru paziņots 2015. gada 25. marta plenārsēdē,

–  ņemot vērā to, ka Theodoros Zagorakis atteicās no savām tiesībām tikt uzklausītam saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. oktobra un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu,(1)

–  ņemot vērā Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0151/2015),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Theodoros Zagorakis imunitāti saistībā ar iespējamu juridisku vēršanos pret pārkāpumu, ko viņš esot izdarījis;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā Grieķijas Republikas konstitūcijas 62. pantā ir noteikts, ka parlamenta deputātus parlamentārā sasaukuma laikā nedrīkst saukt pie atbildības, aizturēt, ieslodzīt vai kā citādi ierobežot viņu brīvību, ja nav iepriekš saņemta parlamenta atļauja;

D.  tā kā Theodoros Zagorakis ir apsūdzēts finanšu noteikumu pārkāpumos, kas ir izdarīti laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam, kad viņš bija PAOK futbola kluba priekšsēdētājs;

E.  tā kā iespējamie pārkāpumi acīmredzami nav saistīti ar Theodoros Zagorakis Eiropas Parlamenta deputāta amatu, bet gan ar viņa darbību PAOK futbola kluba priekšsēdētāja amatā;

F.  tā kā viņš netiek saukts pie atbildības par viedokļiem, kurus viņš ir paudis, vai balsojumiem, kurus ir veicis, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta izpratnē;

G.  tā kā nav pamata aizdomām par to, ka nolūka ierosināt kriminālprocesu pamatā ir vēlme kaitēt deputāta politiskajai darbībai (fumus persecutionis), ņemot vērā, ka kriminālprocesu ierosināja vairākus gadus pirms tam, kad Theodoros Zagorakis sāka pildīt Eiropas Parlamenta deputāta amatu,

1.  nolemj atcelt Theodoros Zagorakis imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas Augstākās tiesas prokuratūrai un Theodoros Zagorakis.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


Indeksi, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos ***I
PDF 1119kWORD 462k
Teksts
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos (COM(2013)0641 – C7-0301/2013 – 2013/0314(COD))(1)
P8_TA(2015)0195A8-0131/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

[Gr. 1]

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
P8_TA(2015)0195A8-0131/2015
Komisijas priekšlikumā
P8_TA(2015)0195A8-0131/2015
---------------------------------------------------------
P8_TA(2015)0195A8-0131/2015
Priekšlikums
P8_TA(2015)0195A8-0131/2015

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI
par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Daudzu finanšu instrumentu un finanšu līgumu cenu noteikšana ir atkarīga no etalonu precizitātes un integritātes. Nopietni gadījumi, kad tiek manipulēts ar procentu likmju etaloniem, piemēram, ar LIBOR, EURIBOR, un ar ārvalstu valūtas etaloniem, radot ievērojamus zaudējumus patērētājiem un ieguldītājiem un vēl vairāk satricinot iedzīvotāju uzticēšanos finanšu nozarei, kā arī pieņēmumi par manipulācijām ar enerģijas, naftas un ārvalstu valūtas etaloniem parāda, ka etaloni var būt pakļauti interešu konfliktam un ka tiem piemēro diskrecionārus un vājus pārvaldības režīmus, kas nav aizsargāti pret manipulācijām. Nepietiekama to indeksu precizitāte un integritāte, kurus izmanto kā etalonus, vai šaubas par šo indeksu precizitāti un integritāti var apdraudēt uzticēšanos tirgum, radīt zaudējumus patērētājiem un ieguldītājiem un izkropļot reālo ekonomiku. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt etalonu un to noteikšanas precizitāti, stabilitāti un integritāti.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvā 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem,(5) ir ietvertas atsevišķas prasības attiecībā uz to etalonu uzticamību, kurus izmanto, lai noteiktu cenu biržā kotētam finanšu instrumentam. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvā 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību(6), ir ietvertas atsevišķas prasības attiecībā uz etaloniem, kurus izmanto emitenti. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)(7) ir ietvertas atsevišķas prasības attiecībā uz to, kā etalonus izmanto PVKIU ieguldījumu fondi. Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulā (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību(8) ir ietverti atsevišķi noteikumi, kas aizliedz manipulēt ar etaloniem, kurus izmanto vairumtirdzniecības energoproduktiem. Tomēr šie tiesību akti attiecas vienīgi uz atsevišķu etalonu atsevišķiem aspektiem un nenovērš visu veidu riskus, kas var rasties visu etalonu izstrādes procesā.

(3)  Etaloni ir būtiski pārrobežu darījumu cenu noteikšanā un līdz ar to sekmē iekšējā tirgus efektīvu darbību plašā finanšu instrumentu un pakalpojumu spektrā. Daudzi etaloni, kas tiek izmantoti kā atsauces likmes finanšu līgumos, īpaši hipotēkās, tiek izstrādāti vienā dalībvalstī, bet tos izmanto kredītiestādes un patērētāji citās dalībvalstīs. Turklāt šīs kredītiestādes riska ierobežošanai vai šādu finanšu līgumu finansēšanai bieži meklē finansējumu pārrobežu starpbanku tirgū. Tikai divas dalībvalstis ir pieņēmušas valsts tiesību aktus par etaloniem, bet to attiecīgajā tiesiskajā regulējumā jau parādās atšķirības attiecībā uz tādiem aspektiem kā piemērošanas joma. Turklāt Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) 2013. gadā vienojās par principiem etalonu jomā un, tā kā šie principi nodrošina zināmu elastību attiecībā uz to konkrēto piemērošanas jomu un ▌līdzekļiem ▌, dalībvalstis, visticamāk, valsts līmenī pieņems tiesību aktus, ar kuriem šādus principus īstenos atšķirīgi.

(3a)  Finanšu etalonu izmantošana neaprobežojas tikai ar finanšu instrumentu emitēšanu un izstrādi un finanšu līgumu sagatavošanu. Finanšu nozare paļaujas arī uz etaloniem, vērtējot ieguldījumu fondu darbības rezultātus, lai izsekotu peļņu, noteiktu portfeļa aktīvu sadalījumu vai aprēķinātu komisijas maksu. Par izmantošanu uzskata arī svērumu, ko paredzēts piešķirt dažādiem indeksiem to kombinācijas ietvaros, noteikšanu un pārskatīšanu nolūkā noteikt finanšu instrumenta vai finanšu līguma izmaksu vai vērtību vai izmērīt ieguldījuma fonda darbības rezultātus, jo šāda darbība, pretēji etalonu izstrādei, neparedz nekādu rīcības brīvību. Par etalona izmantošanu nevajadzētu uzskatīt tādu finanšu instrumentu turēšanu, kuri balstās uz konkrētu etalonu.

(4)  Šīs atšķirīgās pieejas izraisītu iekšējā tirgus sadrumstalotību, jo etalonu administratoriem un lietotājiem dažādās dalībvalstīs būtu jāievēro atšķirīgi noteikumi. Līdz ar to vienā dalībvalstī izstrādātus etalonus varētu neļaut lietot citās dalībvalstīs. Ja netiks ieviests saskaņots satvars, lai nodrošinātu to etalonu precizitāti un integritāti, kurus izmanto finanšu instrumentos un finanšu līgumos Savienībā, visticamāk, atšķirības dalībvalstu tiesību aktos radīs šķēršļus iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai etalonu izstrādes nolūkā.

(5)  ES noteikumos par patērētāju aizsardzību nav ietverts īpašs jautājums par etalonu piemērotību finanšu līgumos. Saistībā ar patērētāju sūdzībām un prāvošanos par nepiemērotu etalonu izmantošanu vairākās dalībvalstīs, visticamāk, valsts līmenī, ņemot vērā pamatotas bažas par patērētāju aizsardzību, tiktu pieņemti atšķirīgi pasākumi, kā rezultātā varētu veidoties iekšējā tirgus sadrumstalotība, ko radītu atšķirīgie konkurences nosacījumi, kas saistīti ar atšķirīga līmeņa patērētāju aizsardzību.

(6)  Tādēļ, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību un uzlabotu tā darbības nosacījumus, īpaši attiecībā uz finanšu tirgiem, un lai nodrošinātu patērētāju un ieguldītāju augstu aizsardzības līmeni, ir lietderīgi noteikt regulatīvu satvaru etalonu sniegšanai Savienības līmenī.

(7)  Ir lietderīgi un nepieciešams, ka šādi noteikumi tiek izstrādāti regulas veidā, lai nodrošinātu, ka noteikumi, kas tieši uzliek pienākumus personām, kuras ir iesaistītas etalonu sagatavošanā, datu sniegšanā to izstrādes vajadzībām un šo etalonu izmantošanā, visā Savienībā tiek piemēroti vienādi. Tā kā etalonu izstrādes tiesiskajā regulējumā obligāti jāietver precīzas prasības attiecībā uz visiem dažādajiem etalonu izstrādei raksturīgajiem aspektiem, pat nelielas atšķirības pieejā, ko izmanto attiecībā uz šiem aspektiem, varētu radīt būtiskus šķēršļus etalonu pārrobežu izstrādē. Tādēļ tādas regulas izmantošanai, kas ir tieši piemērojama bez nepieciešamības pieņemt valsts tiesību aktus, būtu jāsamazina iespēja, ka valsts līmenī tiek veikti atšķirīgi pasākumi, un būtu jānodrošina konsekventa pieeja un lielāka tiesiskā noteiktība un jānovērš būtisku šķēršļu rašanās etalonu pārrobežu izstrādē.

(8)  Šīs regulas piemērošanas jomai vajadzētu būt tik plašai, cik tas ir nepieciešams, lai radītu preventīvu regulatīvu satvaru. Etalonu izstrāde paredz rīcības brīvību to noteikšanā un līdz ar to ir pakļauta noteiktu veidu interešu konfliktiem, kas liecina par to, ka pastāv iespējas un stimuli manipulācijai ar minētajiem etaloniem. Šie riska faktori ir kopīgi visiem etaloniem, un tiem visiem būtu jāpiemēro pienācīgas pārvaldības un kontroles prasības. Tomēr riska pakāpe ir dažāda, tāpēc katrā atsevišķajā gadījumā izraudzītajai pieejai vienmēr vajadzētu būt pielāgotai konkrētajai situācijai. Tā kā etalona neaizsargātība un nozīme laika gaitā mainās, regulas piemērošanas jomas ierobežošana, tajā ietverot tikai pašlaik nozīmīgus vai neaizsargātus indeksus, nenovērstu riskus, ko nākotnē var radīt jebkurš etalons. Etaloni, kurus pašlaik plaši neizmanto, var tikt plaši izmantoti nākotnē, tādēļ pat neliela manipulācija ar tiem var radīt būtiskas sekas.

(9)  Šīs regulas piemērošanas jomas noteicošajam faktoram vajadzētu būt tam, vai etalona izejas vērtība nosaka finanšu instrumenta vai finanšu līguma vērtību ▌. Tādēļ regulas piemērošanas jomai nevajadzētu būt atkarīgai no ievades datu rakstura. Līdz ar to būtu jāietver etaloni, kas ir aprēķināti, izmantojot ar ekonomiku saistītus ievades datus, piemēram, akciju cenas, un ar ekonomiku nesaistītus skaitļus vai vērtības, piemēram, laikapstākļu parametrus. Minētajā satvarā būtu jāietver tie etaloni, kas ir pakļauti minētajiem riskiem, kā arī būtu jāatzīst visā pasaulē izstrādātu liela skaita etalonu pastāvēšana un to atšķirīgā ietekme uz finanšu stabilitāti un reālo ekonomiku. Šajā regulā arī būtu jānodrošina samērīga atbildes reakcija uz riskiem, ko rada dažādi etaloni. Līdz ar to šai regulai būtu jāietver visi etaloni, kurus izmanto, lai noteiktu cenu finanšu instrumentiem, kas tiek kotēti vai tirgoti regulētās tirdzniecības vietās. Visām šajā regulā sniegtajām atsaucēm uz dienām būtu jānozīmē kalendārās dienas.

(10)  Liels skaits patērētāju ir noslēguši tādus finanšu līgumus, jo īpaši ar hipotēkām nodrošinātus patēriņa kredītlīgumus, kas balstās uz etaloniem, kuri ir pakļauti vienādiem riskiem. Līdz ar to šai regulai būtu jāattiecas uz indeksiem vai atsauces likmēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/17/ES(9).

(11)  Indekss vai spēkā esošu indeksu kombinācija, kurā nav iekļauti jauni ievades dati un kuru izmanto fonda vai finanšu produkta darbības rādītāju mērīšanai, būtu jāuzskata par etalona izmantošanu.

(12)  Visi etalonu administratori ir potenciāli pakļauti interešu konfliktiem, izmanto rīcības brīvību un var būt ieviesuši neatbilstošas pārvaldības un kontroles sistēmas. Turklāt, tā kā administratori kontrolē etalonu noteikšanas procesu, prasība apstiprināt un uzraudzīt vai reģistrēt administratorus ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt etalonu integritāti.

(13)  Datu sniedzēji ir pakļauti potenciāliem interešu konfliktiem, izmanto rīcības brīvību un tādējādi var būt manipulācijas avots. Datu sniegšana etalona noteikšanas vajadzībām ir brīvprātīga darbība. Ja saistībā ar kādu iniciatīvu datu sniedzējiem ir būtiski jāmaina savs uzņēmējdarbības modelis, viņi var pārtraukt datu sniegšanu. Tomēr attiecībā uz struktūrām, kas jau ir pakļautas regulēšanai un uzraudzībai, nav sagaidāms, ka prasības attiecībā uz labu pārvaldību un kontroles sistēmām radīs būtiskas izmaksas vai nesamērīgu administratīvo slogu. Tādēļ šī regula nosaka atsevišķus pienākumus uzraudzītiem datu sniedzējiem.

(14)  Administrators ir fiziska vai juridiska persona, kas brīvprātīgi kontrolē etalona izstrādi un kas jo īpaši administrē šo etalonu, vāc un analizē ievades datus, nosaka etalonu un vai nu to publicē tiešā veidā, vai uztic šo publicēšanu trešai personai. Ja persona tikai publicē etalonu vai atsaucas uz to, veicot savu žurnālistisko darbību, bet nekontrolē šā etalona izstrādi, tai nebūtu jāpiemēro prasības, kuras ar šo regulu piemēro administratoriem.

(15)  Indeksu aprēķina, izmantojot formulu vai citu metodiku, kas balstās uz pamatā esošām vērtībām. Šīs formulas izstrādē, aprēķinu veikšanā un ievades datu noteikšanā pastāv rīcības brīvība. Tā rada manipulācijas risku, un tāpēc visiem etaloniem, kam ir kopīga šī iezīme, būtu jāpiemēro šī regula. Ja kā atsauci uz finanšu instrumentu izmanto vienu cenu vai vērtību, piemēram, ja viena vērtspapīra cena ir atsauces cena iespējas līgumam, aprēķināšana netiek veikta, un nav nedz ievades datu, nedz rīcības brīvības. Tādēļ šajā regulā vienas cenas vai vienas vērtības atsauces cenas nebūtu jāuzskata par etaloniem. Atsauces cenas vai norēķinu cenas, kuras noteikuši centrālie darījumu partneri, nebūtu jāuzskata par etaloniem, jo tās tiek izmantotas, lai noteiktu norēķinus, rezerves un riska pārvaldību, un tādējādi neietekmē saistībā ar finanšu instrumentu maksājamo summu vai finanšu instrumenta vērtību.

(16)  Īstenojot šo regulu, būtu pilnībā jāievēro Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Centrālo banku sistēmā ietilpstošo valsts centrālo banku neatkarība tām ar Līgumiem uzticēto pilnvaru, uzdevumu un pienākumu izpildē, kā arī attiecīgās dalībvalsts vai trešās valsts konstitūcijā noteiktā valstu centrālo banku neatkarība.

(17)  ▌Lai nodrošinātu etalonu integritāti, būtu jāparedz prasība etalonu administratoriem īstenot pienācīgu pārvaldības kārtību, lai kontrolētu minētos interešu konfliktus un saglabātu uzticēšanos etalonu integritātei. Pat, ja etaloni tiek efektīvi pārvaldīti, vairums administratoru ir pakļauti interešu konfliktiem, un tiem var nākties pieņemt spriedumus un lēmumus, kas skar dažādas ieinteresēto personu grupas. Līdz ar to ir svarīgi, lai administratoriem būtu neatkarīga funkcija pārraudzīt to pārvaldības pasākumu īstenošanu un efektivitāti, kas nodrošina efektīvu pārraudzību.

(18)  Manipulēšana ar etaloniem vai to neuzticamība var nodarīt kaitējumu ieguldītājiem un patērētājiem. Tādēļ ar šo regulu būtu jāizveido satvars informācijas glabāšanai, ko veic administratori un datu sniedzēji, kā arī pārredzamības nodrošināšanai attiecībā uz etalona mērķi un ievades datiem, kas sekmē jebkuras iespējamās prasības efektīvāku un taisnīgāku izskatīšanu saskaņā ar valstu vai Savienības tiesību aktiem.

(19)  Revīzijai un šīs regulas efektīvai īstenošanas kontrolei ir nepieciešama ex post analīze un pierādījumi. Tādēļ ar šo regulu būtu jāizveido satvars atbilstošai ar konkrētā etalona aprēķināšanu saistītai uzskaitei, ko etalonu administratori veic pietiekami ilgu periodu. Realitāte, ko paredzēts mērīt ar etalonu, un vide, kurā tā tiek mērīta, visticamāk, laika gaitā mainīsies. Tādēļ ir nepieciešams, lai etalonu izstrāde un tās metodika tiktu periodiski pārbaudīta un pārskatīta nolūkā apzināt trūkumus un iespējamos uzlabojumus. Nepilnības etalonu izstrādē var ietekmēt daudzas ieinteresētās personas, un tās var palīdzēt noteikt šos trūkumus. Tādēļ ar šo regulu būtu jāizveido satvars tam, kā administratori nosaka neatkarīgu sūdzību procedūru, lai ▌ieinteresētās personas varētu paziņot etalona administratoram par sūdzībām, un nodrošinātu, ka etalona administrators objektīvi izvērtē ikvienas sūdzības pamatotību.

(20)  Etalonu izstrāde bieži vien ir saistīta ar svarīgu funkciju, piemēram, etalona aprēķināšanas, ievades datu vākšanas un etalona izplatīšanas, nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem. Lai nodrošinātu pārvaldības pasākumu efektivitāti, ir jānodrošina, ka šāda ārpakalpojumu izmantošana neatbrīvo etalona administratoru no tā saistībām un pienākumiem, un ka to veic tādā veidā, kas netraucē ne administratora spējai izpildīt šādas saistības vai pienākumus, ne attiecīgās kompetentās iestādes spējai tos uzraudzīt.

(21)  Etalona administrators ir ievades datu centrālais saņēmējs un spēj konsekventi novērtēt šādu ievades datu integritāti un precizitāti. ▌

(22)  Administratora darbinieki var konstatēt šīs regulas iespējamos pārkāpumus vai iespējamos trūkumus, kas varētu izraisīt manipulāciju vai manipulācijas mēģinājumu. Tādēļ ar šo regulu būtu jāievieš satvars, kas darbiniekiem ļautu konfidenciāli brīdināt administratorus par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem.

(23)  Jebkura rīcības brīvība, ko var izmantot, sniedzot ievades datus, rada iespēju manipulēt ar etalonu. Ja ievades dati ir uz darījumiem balstīti dati, rīcības brīvība ir mazāka, un līdz ar to ir samazināta iespēja manipulēt ar šiem datiem. Tādēļ parasti etalonu administratoriem pēc iespējas būtu jāizmanto faktisko darījumu ievades dati, bet gadījumos, kad darījumu dati nav pietiekami attiecīgā etalona integritātes un precizitātes nodrošināšanai, var izmantot citus datus.

(24)  Tāda etalona precizitāte un uzticamība, ar kuru ir paredzēts izmērīt ekonomisko realitāti, ir atkarīga no izmantotās metodikas un ievades datiem. Tādēļ ir nepieciešams pieņemt pārredzamu metodiku, kas nodrošina etalona uzticamību un precizitāti.

(25)  Var būt nepieciešams šo metodiku mainīt, lai nodrošinātu etalona precizitātes nepārtrauktību, bet jebkādas izmaiņas metodikā ietekmē etalona lietotājus un tajā ieinteresētās personas. Tādēļ ir nepieciešams precizēt procedūras, kuras jāievēro, mainot etalona metodiku, tostarp vajadzību apspriesties, lai lietotāji un ieinteresētās personas varētu veikt vajadzīgās darbības, ņemot vērā šīs izmaiņas, vai par tām paziņot administratoram, ja tiem ir bažas par šādām izmaiņām.

(26)  Etalonu integritāte un precizitāte ir atkarīga no visu datu sniedzēju sniegto ievades datu integritātes un precizitātes. Ir svarīgi, lai datu sniedzēju pienākumi attiecībā uz šādiem ievades datiem tiktu skaidri noteikti, uz tiem varētu paļauties un tie atbilstu etalona administratora kontrolēm un metodikai. ▌Tādēļ vajadzības gadījumā un ja tas ir iespējams, etalona administratoram sadarbībā ar attiecīgajiem datu sniedzējiem būtu jāizstrādā rīcības kodekss, kurā precizētu šīs prasības un ▌datu sniedzēju pienākumus attiecībā uz ievades datu sniegšanu.

(27)  Daudzi etaloni tiek noteikti, piemērojot formulu, kas aprēķināta, izmantojot ievades datus, kurus iegūst no regulētas tirdzniecības vietas, apstiprinātas publicēšanas kārtības vai ziņošanas mehānismiem, enerģijas biržas un emisiju kvotu izsoles. Minētajos gadījumos spēkā esošais regulējums un uzraudzība nodrošina ievades datu integritāti un pārredzamību un paredz pārvaldības prasības un procedūras ziņošanai par pārkāpumiem. Tādēļ, ja pamatā esošos ievades datus pilnībā iegūst no vietām, kurām piemēro pēctirdzniecības pārredzamības prasības, tostarp no trešās valsts tirgus, kas ir uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum Savienībā, šiem etaloniem nevajadzētu piemērot atsevišķas šīs regulas prasības, lai novērstu divkāršu regulējumu un tāpēc, ka to uzraudzība nodrošina izmantoto ievades datu integritāti.

(28)  Nosakot ievades datus, datu sniedzēji var būt pakļauti interešu konfliktiem un var izmantot rīcības brīvību. Tādēļ ir nepieciešams, lai datu sniedzējiem vajadzības gadījumā un ja tas ir iespējams, piemērotu pārvaldības noteikumus nolūkā nodrošināt, ka šie konflikti tiek pārvaldīti un ka ievades dati ir precīzi, atbilst administratora prasībām un tos var validēt.

(29)  Dažādiem etalonu veidiem un dažādiem etalonu sektoriem ir atšķirīgas īpašības, neaizsargātība un riski. Šīs regulas noteikumi būtu jāprecizē attiecībā uz konkrētiem etalonu sektoriem un veidiem. ▌Preču etaloni tiek plaši izmantoti un tiem ir specifiskas iezīmes atkarībā no konkrētā sektora, un tādēļ ir jāprecizē tas, kā šīs regulas noteikumus paredzēts piemērot minētajiem etaloniem. Turklāt šajā regulā būtu jāparedz zināms elastīgums, lai varētu laikus atjaunināt dažādiem etalonu sektoriem piemērojamās diferencētās prasības, ņemot vērā attiecīgā brīža starptautiskās norises, jo īpaši Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) darbu.

(29a)  Lai nodrošinātu regulatīvu samērīgumu, etalons būtu jāuzskata par kritiski svarīgu saskaņā ar šo regulu, ja to uzskata par sistēmisku pēc rakstura vai izmanto sistēmiskā veidā un tas ir neaizsargāts pret manipulācijām.

(30)  Atsevišķu kritiski svarīgu etalonu trūkumi var būtiski ietekmēt finanšu stabilitāti, tirgus līdzsvarotību vai ieguldītājus, un tādēļ ir nepieciešams piemērot papildu prasības, lai nodrošinātu šo kritiski svarīgo etalonu integritāti un stabilitāti. Kritiski svarīgu etalonu potenciāli destabilizējošo ietekmi var novērot vienā vai vairākās dalībvalstīs. Valstu kompetentās iestādes kopā ar EVTI noteiks, kuri etaloni ir uzskatāmi par kritiski svarīgiem.

(30a)  Ņemot vērā kritiski svarīgu etalonu stratēģisko nozīmi iekšējā tirgus netraucētā darbībā, EVTI, ievērojot Eiropas Padomes un Parlamenta Regulas (ES) Nr. 1095/2010(10) 17. pantā noteikto procedūru, ir pilnvarota pieņemt lēmumus, kas ir tieši piemērojami administratoram un attiecīgā gadījumā etalona noteikšanai nepieciešamo datu sniedzējiem, ja dalībvalsts kompetentā iestāde nav piemērojusi šo regulu vai ir pārkāpusi Savienības tiesību aktus.

(31)  Datu sniedzēji, kas pārtrauc datu sniegšanu, var apdraudēt kritiski svarīgu etalonu ticamību, jo tiktu mazināta šo etalonu spēja izmērīt pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti. Tādēļ, lai saglabātu attiecīgā etalona ticamību, ir nepieciešams paredzēt attiecīgās kompetentās iestādes pilnvaras noteikt prasību uzraudzītajām struktūrām sniegt datus kritiski svarīgu etalonu noteikšanai ▌. Obligāta ievades datu sniegšana neparedz, ka uzraudzītajām struktūrām tiek noteikts pienākums iesaistīties vai apņemties iesaistīties darījumos.

(31a)  Tiklīdz etalons tiek atzīts par kritiski svarīgu, tā administrators var izmantot monopolstāvokli attiecībā uz šā etalona lietotājiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo kritiski svarīgo etalonu saistītajai kompetento iestāžu kolēģijai būs jāpārrauga pārdošanas cena un administratora izmaksas, lai nepieļautu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(32)  Lai etalonu lietotāji veiktu piemērotu etalonu izvēli un izprastu ar tiem saistītos riskus, viņiem ir jāzina, ko mēra ar attiecīgo etalonu, un jāapzinās to neaizsargātība. Tādēļ attiecīgā etalona administratoram būtu jāpublicē paziņojums, kurā tiktu precizēti šie elementi ▌. Saistībā ar izmeklēšanu administratoram savi ievades dati pēc pieprasījuma būtu jādara pieejami attiecīgajai kompetentajai iestādei.

(34)  Šajā regulā būtu jāņem vērā finanšu etaloniem piemērojamie principi, kurus Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) publicējusi 2013. gada 17. jūlijā (turpmāk „IOSCO finanšu etalonu principi”), kā arī naftas cenu ziņošanas aģentūrām piemērojamie principi (turpmāk „IOSCO PRA principi”), ko IOSCO publicējusi 2012. gada 5. oktobrī un kas ir vispārējs standarts etaloniem piemērojamām regulatīvām prasībām.

(34a)  Fizisko preču tirgiem piemīt unikālas iezīmes, kas ir jāņem vērā, lai neapdraudētu preču etalonu integritāti un nelabvēlīgi neietekmētu preču tirgus pārredzamību, Eiropas piegādes drošību, konkurētspēju un patērētāju intereses. Tādēļ atsevišķi šīs regulas panti nebūtu jāpiemēro preču etaloniem. Principi, ko attiecībā uz preču etaloniem izstrādājusi IOSCO sadarbībā arī ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru un Starptautisko Enerģētikas forumu, ir īpaši pielāgoti piemērošanai visiem preču etaloniem, un tāpēc šajā regulā nosaka to, ka atsevišķas prasības netiek piemērotas preču etaloniem.

(34b)  Ar šo regulu tiek ieviests arī atzīšanas režīms, kas etalonu administratoriem, kuri atrodas trešā valstī, ļauj izstrādāt savus etalonus Savienībā ar nosacījumu, ka tie pilnībā atbilst šajā regulā izklāstītajām prasībām vai attiecīgo IOSCO principu noteikumiem.

(34c)  Ar šo regulu tiek ieviests apstiprināšanas režīms, kas administratoriem, kuri atrodas Savienībā un kuri ir apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, zināmos apstākļos ļauj apstiprināt trešās valstīs izstrādātus etalonus. Šāds apstiprināšanas režīms būtu jāievieš attiecībā uz trešo valstu administratoriem, kuri ir saistīti vai cieši sadarbojas ar administratoriem, kas atrodas Savienībā. Administratoriem, kuri apstiprinājuši trešās valstīs izstrādātus etalonus, vajadzētu būt atbildīgiem par šādiem apstiprinātiem etaloniem un būtu jānodrošina to pilnīga atbilstība attiecīgajiem šajā regulā minētajiem nosacījumiem vai to pilnīga atbilstība attiecīgo IOSCO principu prasībām.

(35)  Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas administrators, būtu jāpiešķir kritiski svarīga etalona administratoram atļauja un tas jāuzrauga. Kompetentajai iestādei būtu jāreģistrē un jāuzrauga administratori, kas izstrādā tikai tādus etalonus, kuri noteikti, piemērojot formulu, kurā izmanto ievades datus, kas pilnībā un nepastarpināti iegūti no regulētām tirdzniecības vietām, apstiprinātas publicēšanas kārtības vai ziņošanas mehānismiem, enerģijas biržas vai emisiju kvotu izsoles un/vai administratora, kuri izstrādā tikai tādus etalonus, kas nav kritiski svarīgi. Paredzēts, ka administratora reģistrācija neskars attiecīgo kompetento iestāžu veikto uzraudzību. EVTI būtu jāuztur administratoru reģistrs Savienības līmenī.

(36)  Zināmos apstākļos persona var sniegt indeksu, bet neapzināties, ka šis indekss tiek izmantots kā atsauce finanšu instrumentam. Tas jo īpaši notiek tad, ja lietotāji un etalona administrators atrodas atšķirīgās dalībvalstīs. Tādēļ ir nepieciešams palielināt pārredzamību attiecībā uz to, kāds etalons tiek izmantots. To var panākt, uzlabojot Savienības tiesību aktos prasīto prospektu vai galveno informācijas dokumentu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 prasīto paziņojumu un finanšu instrumentu saraksta saturu(11).

(37)  Uzraudzības efektivitāti garantē ar dalībvalstu kompetento iestāžu un EVTI rīcībā esošu efektīvu instrumentu, pilnvaru un resursu palīdzību. Tādēļ šajā regulā jo īpaši būtu jāparedz minimāls uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru kopums, kas būtu jāuztic dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem un EVTI. Izmantojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm un EVTI būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi un jāsaglabā neatkarība savu lēmumu pieņemšanā.

(38)  Lai konstatētu šīs regulas pārkāpumus, ir nepieciešams, lai kompetentajām iestādēm un EVTI saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu piekļuve fizisko un juridisko personu telpām, lai izņemtu dokumentus. Piekļuve šādām telpām ir nepieciešama, ja ir pamatotas aizdomas, ka pastāv ar pārbaudi vai izmeklēšanu saistīti dokumenti un cita veida informācija, kas var būt svarīga, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu. Turklāt piekļuve šādām telpām ir nepieciešama, ja persona, kurai jau ir iesniegts informācijas pieprasījums, to nesniedz, ja ir pamats uzskatīt, ka pieprasījuma iesniegšanas gadījumā to neizpildītu vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas pieprasījums, varētu tikt pārvietoti, grozīti vai iznīcināti. Ja no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes ir nepieciešams saņemt iepriekšēju atļauju saskaņā ar valsts tiesību aktiem, šādas pilnvaras attiecībā uz piekļuvi telpām izmanto pēc tam, kad ir iegūta minētā iepriekšējā tiesu iestādes atļauja.

(39)  Esošie telefonsarunu un informācijas plūsmas dati no uzraudzītajām struktūrām var veidot izšķiroši svarīgu un reizēm vienīgo pierādījumu, lai konstatētu un pierādītu šīs regulas pārkāpumus, jo īpaši atbilstības pārvaldības un kontroles prasībām neievērošanu. Šāda informācija un ieraksti var palīdzēt pārbaudīt par datu nosūtīšanu atbildīgās personas un par tās apstiprināšanu atbildīgo personu identitāti, kā arī to, vai tiek ievērota darbinieku organizatoriskā nodalīšana. Tādēļ būtu jāparedz iespēja kompetentajām iestādēm pieprasīt uzraudzīto struktūru rīcībā esošos telefonsarunu ierakstus, elektronisko saraksti un informācijas plūsmas datus, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti vai informācija, kas attiecas uz pārbaudi vai izmeklēšanu, var būt svarīgi, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu.

(40)  Atsevišķus šīs regulas noteikumus piemēro tādām fiziskām vai juridiskām personām trešās valstīs, kuras var izmantot etalonus, var būt datu sniedzēji etalonu noteikšanas vajadzībām vai var būt kā citādi iesaistītas etalonu noteikšanas procesā. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāvienojas par sadarbību ar uzraudzības iestādēm trešās valstīs. EVTI būtu jākoordinē šādu vienošanos sagatavošana un no trešām valstīm saņemtās informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm.

(41)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (turpmāk „Pamattiesību harta”), jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību, tiesības uz vārda un informācijas brīvību, brīvību veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz īpašumu, tiesības uz patērētāju tiesību aizsardzību, tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un tiesības uz aizstāvību. Līdz ar to šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. Minētās brīvības jo īpaši būtu jāņem vērā gadījumos, kad šī regula atsaucas uz noteikumiem, kas reglamentē vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, un noteikumiem vai kodeksiem, kas reglamentē žurnālista profesiju, jo tās ir garantētas Savienībā un dalībvalstīs, kā arī ir atzītas Pamattiesību hartas 11. pantā un citos attiecīgos noteikumos. Šo regulu nevajadzētu piemērot presei, citiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem, ja tie etalonu tikai publicē vai atsaucas uz to, veicot savu žurnālista darbu, bet nekontrolē šā etalona izstrādi.

(42)  Būtu pilnībā jāievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību. Jo īpaši personām, pret kurām ir uzsākta tiesvedība, nodrošina piekļuvi konstatējumiem, uz kuriem kompetentās iestādes balstījušas attiecīgo lēmumu, un tām nodrošina tiesības tikt uzklausītām.

(43)  Pārredzamība attiecībā uz etaloniem ir nepieciešama, lai saglabātu finanšu tirgu stabilitāti un nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību. Kompetentajām iestādēm informācijas apmaiņa vai nodošana būtu jāveic saskaņā ar noteikumiem par personas datu pārsūtīšanu, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(12). EVTI informācijas apmaiņa vai nodošana būtu jāveic saskaņā ar noteikumiem par personas datu pārsūtīšanu, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(13).

(44)  Ņemot vērā principus, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē, un Savienības tiesību aktus, kas pieņemti saistībā ar minēto paziņojumu, dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām un administratīviem pasākumiem, ko piemēro, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi, un būtu jānodrošina to īstenošana. Minētajām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(45)  Tādēļ, lai nodrošinātu kopīgu pieeju dalībvalstīs un pastiprinātu preventīvo ietekmi, būtu jāparedz administratīvu pasākumu, sankciju un naudas sodu kopums. Nosakot konkrētos gadījumos piemērojamās sankcijas, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā tādi faktori kā tas, vai pārkāpums izdarīts ar nodomu vai bez tā, jebkāda konstatētā finansiālā labuma atmaksa, pārkāpuma smagums un ilgums, jebkādi atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, nepieciešamība nodrošināt naudas soda preventīvo ietekmi un attiecīgā gadījumā jāparedz soda mīkstināšana, ja pārkāpuma izdarītājs sadarbojas ar kompetento iestādi.▌

(46)  Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu pieņemtajiem lēmumiem ir preventīva ietekme uz sabiedrību kopumā, parasti tie būtu jāpublicē. Lēmumu publicēšana ir arī svarīgs instruments kompetentajām iestādēm, lai informētu tirgus dalībniekus par rīcību, ko uzskata par šīs regulas pārkāpumu, un veicinātu plašāku izpratni par labu praksi tirgus dalībnieku vidū. Ja pastāv risks, ka šāda publicēšana radīs nesamērīgus zaudējumus iesaistītajām personām vai apdraudēs finanšu tirgu stabilitāti vai notiekošo izmeklēšanu, kompetentajai iestādei sankcijas un pasākumi būtu jāpublicē, ievērojot anonimitāti, vai šī publicēšana jāatliek. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai nepublicēt sankcijas, ja anonīmu vai atliktu publicēšanu uzskata par nepietiekamu, lai nodrošinātu to, ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte. Kompetentajām iestādēm arī nepieprasa publicēt pasākumus, kurus uzskata par mazsvarīgiem, ja to publicēšana varētu būt nesamērīga.

(47)  Ar kritiski svarīgiem etaloniem var būt saistīti datu sniedzēji, administratori un lietotāji vairāk nekā vienā dalībvalstī. Līdz ar to šāda etalona izstrādes pārtraukšanai vai jebkādiem citiem notikumiem, kas var būtiski apdraudēt tā integritāti, var būt ietekme vairāk nekā vienā dalībvalstī, kas nozīmē to, ka šāda etalona uzraudzība, ko veic attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tas atrodas, nebūs efektīva un lietderīga to risku ziņā, ar kuriem saistīts kritiski svarīgais etalons. Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzības informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un to darbību un uzraudzības pasākumu koordinēšanu, būtu jāizveido kompetentu iestāžu kolēģijas EVTI vadībā. Minēto kolēģiju darbībām būtu jāveicina šīs regulas noteikumu saskaņota piemērošana un uzraudzības prakses konverģence. EVTI juridiski saistošā starpniecība ir būtisks elements, lai nodrošinātu koordināciju, uzraudzības saskaņotību un uzraudzības prakses konverģenci. Etaloni var būt atsauces uz ilgtermiņa finanšu instrumentiem un finanšu līgumiem. Atsevišķos gadījumos etalonu izstrādi var aizliegt, tiklīdz stājas spēkā šī regula, jo to iezīmes nav iespējams pielāgot tā, lai tie atbilstu šīs regulas prasībām. Tomēr, aizliedzot šāda etalona turpmāku izstrādi, var tikt pārtraukta vai traucēta finanšu instrumentu izmantošana vai finanšu līgumu izpilde, tādējādi kaitējot ieguldītājiem. Tādēļ ir jāparedz noteikums, kas ļauj turpināt šādu etalonu izstrādi pārejas periodā.

(47a)  Gadījumos, kad šī regula attiecas vai var attiekties uz uzraudzītām struktūrām un tirgiem, kuriem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011(14) (REMIT), EVTI būtu pilnībā jāapspriežas ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), lai izmantotu tās speciālās zināšanas enerģijas tirgu jomā un mazinātu jebkādu divkāršu regulējumu.

(47b)  Ja spēkā esošs etalons neatbilst šīs regulas prasībām, taču tā mainīšana, lai nodrošinātu šādu atbilstību, radītu force majeure apstākļus vai finanšu līguma vai finanšu instrumenta noteikumu pārkāpumu, attiecīgā kompetentā iestāde var atļaut turpināt šā etalona izmantošanu līdz brīdim, kad ir iespējams pārtraukt tā izmantošanu vai aizstāt to ar citu etalonu, lai novērstu šādas nepārdomātas un pēkšņas pārtraukšanas nelabvēlīgo ietekmi uz patērētājiem.

(48)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un sīkāk precizētu šā priekšlikuma tehniskos elementus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai▌. Ierosinot minētos aktus, būtu jāņem vērā noteicošie starptautiskie standarti attiecībā uz etalonu administrēšanu, datu sniegšanu etalonu izstrādes vajadzībām un etalonu izmantošanu, jo īpaši IOSCO darba rezultāti. Ir jāievēro proporcionalitāte, jo īpaši attiecībā uz etaloniem, kuri nav kritiski svarīgi, un preču etaloniem.

(49)  Komisijai, tostarp izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantam, būtu jāpieņem regulatīvo tehnisko standartu projekti, kurus attiecībā uz pārvaldības un kontroles prasībām izstrādā EVTI un kuri nosaka sadarbības pasākumu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm minimālo saturu.

(50)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz atsevišķiem tās aspektiem, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētie aspekti attiecas uz tā tiesiskā regulējuma līdzvērtības pārbaudi, kuru piemēro trešo valstu ▌etalonu sniedzējiem, kā arī uz to, lai pārbaudītu, vai etalons ir kritiski svarīgs pēc būtības. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(15).

(51)  Komisijai, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantam arī vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, kurus izstrādā EVTI un ar kuriem nosaka procedūras un formātus informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un EVTI. Tā kā šīs regulas mērķus, proti, noteikt konsekventu un efektīvu režīmu, lai novērstu etalonu radīto neaizsargātību, dalībvalstis nevar sasniegt pietiekamā līmenī, jo ar etaloniem saistīto problēmu vispārējo ietekmi var pilnībā saprast tikai visas Savienības kontekstā un tādēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I.sadaļa

PRIEKŠMETS, PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šī regula ievieš vienotu satvaru, lai nodrošinātu to indeksu precizitāti un integritāti, kurus izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos Savienībā. Līdz ar to šī regula veicina iekšējā tirgus pareizu darbību, vienlaikus nodrošinot patērētāju un ieguldītāju augstu aizsardzības līmeni.

2. pants

Piemērošanas joma

1.  Šo regulu piemēro etalonu izstrādei, etalona noteikšanai nepieciešamo ievades datu sniegšanai un etalona izmantošanai Savienībā.

2.  Šo regulu nepiemēro etalonu izstrādei, ko veic:

a)  centrālās bankas, ja tās īsteno pilnvaras vai veic uzdevumus un pienākumus, kuri tām noteikti Līgumos un Eiropas Centrālo banku sistēmas (turpmāk „ECBS”) un ECB Statūtos vai kuru veikšanai to neatkarība ir noteikta attiecīgās dalībvalsts vai trešās valsts konstitūcijā;

aa)  publiskās institūcijas, ja tās izstrādā etalonus vai kontrolē to izstrādi publiskas politikas nolūkā, tostarp saistībā ar pasākumiem nodarbinātības, saimnieciskās darbības un inflācijas jomā;

ab)  centrālie darījumu partneri;

ac)  administratori gadījumos, kad tie nosaka vienas cenas vai vienas vērtības atsauces cenas;

ad)  prese, citi plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti, ja tie etalonu tikai publicē vai atsaucas uz to, veicot darbību žurnālistikas jomā, un neietekmē šā etalona izstrādi;

ae)  kredītapvienības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES(16) nozīmē;

2.a  Šīs regulas 5. panta 1., 2.a, 3.b, 3.c un 3.d punktu, 5.a pantu, 5.b pantu, 5.d panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunktu, 7. panta 1. punkta aa), b), ba), bb), bc) un c) apakšpunktu, 7. panta 2.a, 3.a un 3.b punktu, 7.a pantu, 8. panta 1. un 2. punktu, 9. panta 1. un 2. punktu, 11. pantu un 17. panta 1. punktu nepiemēro administratoriem attiecībā uz to etaloniem, kas nav kritiski svarīgi.

3. pants

Definīcijas

1.  Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)  „indekss” ir jebkurš skaitlis:

a)  ko publicē vai dara pieejamu sabiedrībai,

b)  ko regulāri daļēji vai pilnībā aprēķina, izmantojot formulu vai citu aprēķinu metodi vai veicot novērtējumu, un

c)  ja šos aprēķinus veic, pamatojoties uz viena vai vairāku pamatā esošo aktīvu vērtību, vai cenām, tostarp aplēstajām cenām, faktiskajām vai aplēstajām procentu likmēm vai citām vērtībām vai apsekojumiem;

1a)  „indeksa sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas kontrolē indeksa izstrādi;

2)  „etalons” ir jebkurš indekss, kuru izmanto kā atsauces vērtību, nosakot summu, kas jāmaksā saistībā ar finanšu instrumentu vai finanšu līgumu, vai nosakot finanšu instrumenta vērtību ▌;

2a)  „etalonu kopa” ir tā paša administratora, pamatojoties uz līdzīga rakstura ievades datiem, izstrādātu etalonu grupa, kas nodrošina vienādas vai līdzīgas tirgus vai ekonomiskās realitātes specifiskus mērījumus;

3)  „etalona izstrāde” ir:

a)  pasākumu administrēšana etalona noteikšanai; ▌

b)  ievades datu vākšana, analīze vai apstrāde etalonu noteikšanas vajadzībām; un

c)  etalona noteikšana, izmantojot formulu vai citu aprēķinu metodi vai novērtējot šim nolūkam sagatavotos ievades datus;

4)  „administrators” ir fiziska vai juridiska persona, kas kontrolē etalona izstrādi;

5)  „etalona izmantošanair:

a)  tāda finanšu instrumenta emitēšana, kura izstrādē par atsauces vērtību izmantots indekss vai indeksu kombinācija;

b)  saskaņā ar finanšu instrumentu vai finanšu līgumu maksājamas summas noteikšana, par atsauces vērtību izmantojot indeksu vai indeksu kombināciju;

c)  dalība līgumslēdzējas puses statusā finanšu līgumā, kura izstrādē par atsauces vērtību izmantots indekss vai indeksu kombinācija;

d)  ieguldījumu fonda darbības rādītāju izpildes noteikšana, izmantojot indeksu vai indeksu kombināciju, lai izsekotu šāda indeksa vai indeksu kombinācijas nestajai peļņai, noteiktu portfeļa aktīvu sadalījumu vai aprēķinātu komisijas maksu;

6)  „ievades datu sniegšana” ir publiski nepieejamu ievades datu sniegšana administratoram vai citai personai, kas tos nodod administratoram, kuri ir nepieciešami ▌etalona noteikšanai un kurus sniedz šādā nolūkā;

7)  „datu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas sniedz ievades datus, kuri nav regulētie dati;

8)  „uzraudzīts datu sniedzējs” ir uzraudzīta struktūra, kas sniedz ievades datus administratoram, kurš atrodas Savienībā;

9)  „iesniedzējs” ir fiziska ▌persona, ko nodarbina datu sniedzējs nolūkā sniegt ievades datus;

9a)  „vērtētājs” ir preču etalona administratora darbinieks vai jebkura cita fiziska persona vai trešā puse, kuras pakalpojumi ir nodoti administratora rīcībā vai kontrolē un kurš atbild par metodikas vai vērtējuma piemērošanu ievades datiem un citai informācijai, lai iegūtu konkrētas preces cenas galīgo novērtējumu;

10)  „ievades dati” ir dati, kas attiecas uz viena vai vairāku pamatā esošo aktīvu vērtību vai cenām, tostarp aplēstajām cenām, vai citām vērtībām, kuras administrators izmanto etalona noteikšanā;

11)  „regulēti dati” ir:

i)   ievades dati, kurus pilnībā iegūst no:

a)   Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā definētas tirdzniecības vietas, bet tikai attiecībā uz datiem, kas attiecas uz finanšu instrumentiem;

b)   Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 52. apakšpunktā definētas apstiprinātas publicēšanas struktūras vai Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 53. apakšpunktā definēta konsolidētu datu lentas nodrošinātāja saskaņā ar obligātajām prasībām attiecībā uz pēctirdzniecības pārredzamību, bet tikai attiecībā uz darījumu datiem, kas attiecas uz tirdzniecības vietā tirgotiem finanšu instrumentiem;

c)  Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 54. apakšpunktā definēta apstiprināta pārskatu sniegšanas mehānisma, bet tikai attiecībā uz darījumu datiem, kas attiecas uz tirdzniecības vietā tirgotiem finanšu instrumentiem un kas jāatklāj saskaņā ar obligātajām pēctirdzniecības pārredzamības prasībām;

d)   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK(17) 37. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētajām elektronenerģijas biržām;

e)   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK(18) 41. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētajām dabasgāzes biržām;

f)   Komisijas Regulas (ES) Nr. 1031/2010(19) 26. vai 30. pantā minētās izsoles platformas;

g)  datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. panta 1. punktu un sīkāk izklāstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1348/2014(20); vai

h)  trešo valstu tirdzniecības vietām, platformām, biržām, apstiprinātām publicēšanas kārtībām vai ziņošanas mehānismiem, kas līdzvērtīgi a) līdz g) apakšpunktā minētajiem, vai no jebkuras citas struktūras, piemēram, darījumu datu apkopotājiem vai darījumu datu vācējiem, kuru veiktā ievades datu sniegšana jau ir pakļauta pienācīgai uzraudzībai; un

ii)  Direktīvas 2009/65/EK(21) 1. panta 2. punktā definēto pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) vienību neto aktīvu vērtības;

12)  “darījumu dati” ir konstatējamas cenas, likmes, indeksi vai vērtības, kas atspoguļo darījumus starp nesaistītiem darījumu partneriem aktīvā tirgū, kurā darbojas uz konkurences principiem balstīti pieprasījuma un piedāvājuma spēki;

13)  „finanšu instruments” ir jebkurš instruments, kas minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C. iedaļā un par kuru ir iesniegts pieteikums tirdzniecībai Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā definētā tirdzniecības vietā vai kuru tirgo Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā definētā tirdzniecības vietā;

14)  „uzraudzīta struktūra” ir šādas struktūras:

a)  Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punktā definētas kredītiestādes,

b)  Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā definētas ieguldījumu brokeru sabiedrības,

c)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK(22) 13. panta 1. punktā definētās apdrošināšanas sabiedrības,

d)  Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā definētas pārapdrošināšanas sabiedrības,

e)  Direktīvas 2009/65/EK(23) 1. panta 2. punktā definēti PVKIU,

f)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES(24) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā definēti alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (AIFP),

g)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012(25) 2. panta 1. punktā definētie centrālie darījumu partneri (CCP),

h)  Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 2. punktā definēti darījumu reģistri,

i)  administratori;

15)  „finanšu līgums” ir:

a)  jebkurš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK(26) 3. panta c) apakšpunktā definēts kredītlīgums,

b)  jebkurš Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/17/ES(27) 4. panta 3. punktā definēts kredītlīgums;

16)  „ieguldījumu fonds” ir AIF saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā iekļauto definīciju vai PVKIU, kas ietilpst Direktīvas 2009/65/EK piemērošanas jomā;

17)  „vadības struktūra” ir pārvaldības struktūra, kas ietver uzraudzības un pārvaldības darbības, ir pilnvarota pieņemt galīgos lēmumus un tiesīga noteikt struktūras stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību;

18)  „patērētājs” ir fiziska persona, kura finanšu līgumos, uz ko attiecas šī regula, darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar šīs personas amatu, nodarbošanos vai profesiju;

19)  „starpbanku procentu likmes etalons” ir etalons, kura pamatā esošais aktīvs šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā ir likme, ar kuru bankas var sniegt aizdevumus citām bankām vai no tām aizņemties;

19a)  „ārvalstu valūtas maiņas etalons” ir etalons, kura vērtību nosaka attiecībā pret vienā valūtā izteiktu cenu vai valūtu groza cenu;

20)  „preču etalons” ir etalons, ja pamatā esošais aktīvs šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā ir prece Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006(28) 2. panta 2. punkta nozīmē, izņemot Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punktā minētās emisiju kvotas▌;

20a)  „bāzes risks” ir risks, kas saistīts ar to, cik precīzi etalons apraksta pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar šo etalonu;

21)  „kritiski svarīgs etalons”:

a)  etalons, kurš nav balstīts uz regulētiem datiem un kura atsauces vērtība ir lielāka par 500 miljardiem euro, kā noteikts 13. panta 1. punktā; vai

b)  etalons, kura sniegšanas pārtraukšana nelabvēlīgi ietekmētu finanšu stabilitāti, tirgu pienācīgu darbību un reālo ekonomiku vienā vai vairākās dalībvalstīs;

Kritiski svarīgs etalons pēc rakstura ir valsts nozīmes etalons, ja tā izstrādes pārtraukšanas vai tā izstrādes, izmantojot nereprezentatīvu datu sniedzēju vai datu kopumu, nelabvēlīgā ietekme skar tikai vienu dalībvalsti. Šādos gadījumos piemēro 13. panta 2.a līdz 2.d punktā noteikto procedūru.

Kritiski svarīgs etalons pēc rakstura ir ES nozīmes etalons, ja tā izstrādes pārtraukšanas vai tā izstrādes, izmantojot nereprezentatīvu datu sniedzēju vai datu kopumu, nelabvēlīgā ietekme skar vairāk nekā vienu dalībvalsti. Šādos gadījumos piemēro 13. panta 2.e, 2.f un 2.g punktā izklāstīto procedūru.

21a)  „etalons, kas nav kritiski svarīgs” ir etalons, kas neatbilst 13. pantā noteiktajiem kritiski svarīga etalona kritērijiem;

22)  „atrodas” attiecībā uz juridisku personu nozīmē dalībvalsti vai trešo valsti, kurā ir minētās personas juridiskā adrese vai cita oficiāla adrese, un attiecībā uz fizisku personu — dalībvalsti vai trešo valsti, kurā šī persona ir rezidents nodokļu vajadzībām;

22a)  „publiska institūcija” ir:

a)  jebkura valdības vai publiskās pārvaldes iestāde;

b)  jebkura struktūra vai persona, kura veic publiskās pārvaldes funkcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kurai ir publiski pienākumi vai funkcijas, vai kura sniedz sabiedriskus pakalpojumus, tostarp īsteno pasākumus inflācijas, darbaspēka un saimnieciskās darbības jomā, jebkuras valdības vai publiskās pārvaldes iestādes kontrolē.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu, lai noteiktu 1. punktā ietverto definīciju papildu tehniskos elementus, jo īpaši precizējot, ko nozīmē vārdi „dara pieejamu sabiedrībai” indeksa definīcijā▌. Ar šiem deleģētajiem aktiem Komisija nodrošina, ka ar jēdzieniem „publicēts” vai „darīts pieejams sabiedrībai” tiek saprasts „darīts pieejams plašākam lietotāju vai potenciālo lietotāju lokam”.

Vajadzības gadījumā Komisija ņem vērā tirgus vai tehnoloģisko attīstību un uzraudzības prakses starptautisko konverģenci attiecībā uz etaloniem.

2.a  Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1. puntā minēto Savienības publisko institūciju sarakstu un pārskatītu šo sarakstu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. pants

To indeksu sniedzēju izslēgšana, kuri neapzinās, ka tiek izmantoti to izstrādātie etaloni ▌

Šo regulu nepiemēro indeksu sniedzējiem attiecībā uz to izstrādātiem indeksiem, ja šie indeksu sniedzēji neapzinās un nav pamata pieņēmumam, ka tiem būtu vajadzējis apzināties, ka šos indeksus izmanto 3. panta 1. punkta 2. apakšpunktā minētajiem nolūkiem.

II SADAĻA

ETALONU INTEGRITĀTE UN UZTICAMĪBA

1. nodaļa

Administratoru veiktā pārvaldība un kontrole

5. pants

Prasības attiecībā uz pārvaldību un interešu konfliktu

1.  ▌Administratoram ir stingra pārvaldības kārtība, kas ietver skaidru organizatorisko struktūru ar labi definētu, pārredzamu un konsekventu lomu un pienākumiem visām personām, kas iesaistītas etalona izstrādē.

Administrators veic visus vajadzīgos pasākumus, lai identificētu un novērstu vai pārvaldītu interešu konfliktus, kas rodas starp administratoru, tostarp tā vadītājiem, darbiniekiem vai jebkuru citu fizisku personu vai trešo pusi, kuras pakalpojumi tiek nodoti tā rīcībā vai kontrolē, un datu sniedzējiem vai lietotājiem, un nodrošinātu, ka gadījumos, kad etalona sniegšanas procesā ir jāizmanto rīcības brīvība vai jāizdara spriedums, tas tiek darīts neatkarīgi un godīgi.

2.a  Etalona izstrādi darbības līmenī nodala no jebkuras citas administratora uzņēmējdarbības daļas, kas var radīt faktisku vai potenciālu interešu konfliktu. Ja administratoram var rasties interešu konflikts saistībā ar tā līdzdalības struktūru, kontroles interesēm vai citām darbībām, ko veic jebkāda struktūra, kurai pieder administrators vai kura to kontrolē, vai struktūra, kura pieder administratoram vai kādai no tā filiālēm vai atrodas administratora vai tā filiāles kontrolē, administrators izveido neatkarīgu pārraudzības funkciju, kurā līdzsvaroti pārstāvēta virkne ieinteresēto personu, ja tās ir zināmas, kā arī abonenti un datu sniedzēji. Ja šādus konfliktus nav iespējams pienācīgi pārvaldīt, administrators pārtrauc visas darbības vai attiecības, kas rada šādus konfliktus, vai pārtrauc etalona sagatavošanu.

3.a  Administrators publicē vai atklāj informāciju par visiem esošajiem vai potenciālajiem interešu konfliktiem, tostarp tiem, kas rodas administratora līdzdalības vai tā veiktās kontroles rezultātā, etalona lietotājiem un attiecīgajai kompetentajai iestādei, un vajadzības gadījumā datu sniedzējiem.

3.b  Administrators izstrādā un īsteno atbilstošu politiku un procedūras, kā arī efektīvu organizatorisko kārtību interešu konfliktu identificēšanai, paziņošanai, pārvaldībai, mazināšanai un novēršanai, lai aizsargātu etalona noteikšanas integritāti un neatkarību. Šādu politiku un procedūras regulāri pārskata un atjaunina. Izstrādājot un īstenojot minēto politiku un procedūras, ņem vērā un risina interešu konfliktus, kā arī ņem vērā rīcības brīvības pakāpi etalona izstrādes procesā un etalona radītos riskus, un:

a)  nodrošina administratora sagatavotās vai sniegtās informācijas konfidencialitāti, ievērojot šajā regulā noteiktos informācijas atklāšanas un pārredzamības pienākumus; un

b)  jo īpaši cenšas novērst tādus konfliktus, ko rada administratora līdzdalība vai veiktā kontrole, vai citas intereses tā grupā, vai citas personas, kuras var ietekmēt vai kontrolēt administratoru attiecībā uz etalona noteikšanu.

3.c  Administrators nodrošina, ka darbiniekiem un visām pārējām fiziskajām personām, kuru pakalpojumi ir nodoti tā rīcībā vai kontrolē un kuras ir tieši iesaistītas etalona izstrādē, tiek piemēroti šādi nosacījumi:

a)  tām ir nepieciešamās prasmes, zināšanas un pieredze tām uzticēto uzdevumu veikšanai un tās ir pakļautas efektīvai pārvaldībai un uzraudzībai;

b)  tās nav pakļautas nepamatotai ietekmei vai interešu konfliktiem un to atalgojums un darba rezultātu izvērtēšana nerada interešu konfliktus vai kā citādi neapdraud etalona noteikšanas procesa integritāti;

c)  tām nav nekādu interešu vai uzņēmējdarbības sakaru, kas kompromitē administratora funkcijas;

d)  tām ir aizliegts piedalīties etalona noteikšanā, iesaistoties solīšanā, piedāvājumu izteikšanā un darījumos personiski vai tirgus dalībnieku vārdā; un

e)  tām piemēro efektīvas procedūras, lai kontrolētu informācijas apmaiņu ar citiem darbiniekiem, un tās nav iesaistītas darbībās, kas var radīt interešu konflikta risku.

3.d  Administrators nosaka tādas īpašas kontroles procedūras, lai nodrošinātu tā darbinieka vai personas integritāti un uzticamību, kas nosaka etalonu, kuras varētu ietvert to, lai vadība pirms etalona vai atbilstoša aizstājēja izplatīšanas to iekšēji apstiprinātu, piemēram, gadījumā, ja etalons tiek atjaunināts dienas laikā vai reālā laikā.

3.e  Jebkādas nebūtiskas etalona izmaiņas attiecībā uz šajā pantā ietvertajiem noteikumiem netiek uzskatītas par tādu finanšu līgumu vai finanšu instrumentu pārkāpumu, kuru izstrādē par atsauces vērtību izmantots minētais etalons. Tādu etalonu gadījumā, kuri nav kritiski svarīgi, attiecīgā komeptentā iestāde ir pilnvarota izmaiņas uzskatīt par būtiskām.

5.a pants

Prasības attiecībā uz pārraudzības funkciju

1.  Administrators nosaka un uztur pastāvīgu un efektīvu pārraudzības funkciju, lai nodrošinātu, ka tiek pārraudzīti visi tā etalonu izstrādes aspekti.

2.  Administrators attiecībā uz tā īstenoto pārraudzības funkciju izstrādā un ievēro stingras procedūras, ko tas dara pieejamas attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

Procedūras raksturojošie galvenie faktori ir šādi:

a)  ar pārraudzības funkciju saistītās pilnvaras;

b)  pārraudzības funkcijas veicēju atlases kritēriji;

c)  kopsavilkums par dalību jebkādā valdē vai komitejā, kas ir atbildīga par uzraudzības funkcijas veikšanu, kā arī komitejas locekļu interešu konfliktu deklarācijas un viņu ievēlēšanas, iecelšanas vai atcelšanas no amata un aizstāšanas procedūru aprakstus.

3.  Pārraudzības funkcija ir neatkarīga un ietver šādus etalona sarežģītībai, izmantošanai un neaizsargātībai pielāgojamus pienākumus:

a)  etalona definīcijas un metodikas pārskatīšana vismaz reizi gadā;

b)  jebkādu etalona metodikas izmaiņu pārraudzīšana un administratora pilnvarošana apspriesties par šādām izmaiņām;

c)  administratora kontroles satvara un etalona pārvaldības un sniegšanas pārraudzīšana, kā arī gadījumos, kad etalona izstrādes vajadzībām tiek izmantoti datu sniedzēji, 9. panta 1. punktā minētā rīcības kodeksa pārraudzīšana;

d)  etalona sniegšanas pārtraukšanas procedūru pārskatīšana un apstiprināšana, tostarp jebkāda apspriešanās par pārtraukšanu;

e)  jebkādu etalona izstrādē iesaistīto trešo pušu, tostarp aprēķināšanas un izplatīšanas veicēju, pārraudzīšana;

f)  iekšējās un ārējās revīzijas vai pārskatīšanas izvērtēšana un šo revīziju rezultātu apkopojumā minēto korektīvo darbību īstenošanas uzraudīšana;

g)  ja etalona izstrādē tiek izmantoti datu sniedzēji — ievades datu, datu sniedzēju un administratora darbību uzraudzīšana sniegto ievades datu apšaubīšanā vai validēšanā;

h)  ja etalona izstrādē tiek izmantoti datu sniedzēju pakalpojumi — efektīvu pasākumu veikšana attiecībā uz jebkādiem rīcības kodeksa pārkāpumiem; un

i)  ja etalona izstrādē tiek izmantoti datu sniedzēju pakalpojumi — ziņošana attiecīgajām kompetentajām iestādēm par jebkādiem atklātiem datu sniedzēju vai administratoru izdarītiem pārkāpumiem un par iespējami anomāliem vai aizdomīgiem ievades datiem.

4.  Pārraudzības funkciju veic vai nu atsevišķa komiteja, vai arī cits atbilstošs pārvaldības mehānisms.

Lai nodrošinātu pārraudzības funkcijas integritāti un nepieļautu interešu konfliktu, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai noteiktu šīs funkcijas sastāvu un atrašanās vietu administratora organizatoriskajā struktūrā.

EVTI nošķir šajā regulā izklāstītos dažādos etalonu veidus un sektorus un ņem vērā administratoru līdzdalības un kontroles struktūras atšķirības, etalona izstrādes raksturu, mērogu un sarežģītību, kā arī tā risku un ietekmi, arī ņemot vērā uzraudzības prakses starptautisko konverģenci attiecībā uz etalona pārvaldības prasībām.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [XXX].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

5.  Ar pārraudzības funkcijas palīdzību var pārraudzīt vairāk nekā vienu administratora izstrādātu etalonu ar nosacījumu, ka tas citādi atbilst pārējām I un IV sadaļā noteiktajām prasībām.

6.  Jebkādas nebūtiskas etalona izmaiņas attiecībā uz šajā pantā ietvertajiem noteikumiem netiek uzskatītas par tādu finanšu līgumu vai finanšu instrumentu pārkāpumu, kuru izstrādē par atsauces vērtību izmantots minētais etalons. Tādu etalonu gadījumā, kuri nav kritiski svarīgi, attiecīgā komeptentā iestāde ir pilnvarota izmaiņas uzskatīt par būtiskām.

5.b pants

Prasības attiecībā uz kontroles satvaru

1.  Administratoram ir kontroles satvars, kas nodrošina, ka etalonu izstrādā un publicē vai dara pieejamu saskaņā ar šo regulu.

2.  Kontroles satvars ir samērīgs ar identificēto interešu konfliktu līmeni, rīcības brīvības līmeni etalona izstrādē un etalona ievades datu raksturu un paredz:

a)  darbības riska pārvaldību;

b)  neparedzētu gadījumu un atveseļošanas procedūras, kuras izmanto etalona izstrādes pārtraukšanas gadījumā.

3.  Ja ievades dati nav darījumu dati, administrators:

a)  ievieš pasākumus, lai, ciktāl iespējams, nodrošinātu, ka datu sniedzēji ievēro 9. panta 1. punktā minēto rīcības kodeksu un piemērojamos ievades datu standartus;

b)  ievieš pasākumus, lai uzraudzītu ievades datus, tostarp pirms etalona publicēšanas, un validētu ievades datu pēc publicēšanas nolūkā identificēt kļūdas un novirzes.

4.  Vajadzības gadījumā kontroles satvaru dokumentē, pārskata un atjaunina un dara pieejamu attiecīgajai kompetentajai iestādei un pēc pieprasījuma lietotājiem.

5.  Jebkādas nebūtiskas etalona izmaiņas attiecībā uz šajā pantā ietvertajiem noteikumiem netiek uzskatītas par tādu finanšu līgumu vai finanšu instrumentu pārkāpumu, kuru izstrādē par atsauces vērtību izmantots minētais etalons. Tādu etalonu gadījumā, kuri nav kritiski svarīgi, attiecīgā komeptentā iestāde ir pilnvarota izmaiņas uzskatīt par būtiskām.

5.c pants

Prasības attiecībā uz pārskatatbildības satvaru

1.  Administratoram ir pārskatatbildības satvars, kas ietver informācijas glabāšanu, revīziju un pārskatīšanu, kā arī sūdzību izskatīšanu un kas nodrošina pierādījumus par atbilstību šīs regulas prasībām.

2.  Administrators izraugās neatkarīgu iekšēju vai ārēju struktūru, kurai ir vajadzīgā veiktspēja, lai pārbaudītu administratora atbilstību etalonu noteikšanas metodikai un šai regulai un ziņotu par to.

3.  Attiecībā uz etaloniem, kas nav kritiski svarīgi etaloni, administrators publicē un uztur atbilstības paziņojumu, kurā tas ziņo par savu atbilstību šai regulai. Atbilstības paziņojums attiecas vismaz uz tām prasībām, kas noteiktas šīs regulas 5. panta 1., 2.a, 3.b, 3.c un 3.d punktā, 5.a pantā, 5.b pantā, 5.d panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunktā, 7. panta 1. punkta aa), b), ba), bb), bc) un c) apakšpunktā, 7. panta 2.a, 3.a un 3.b punktā, 7.a pantā, 8. panta 1. un 2. punktā, 9. panta 1. un 2. punktā, 11. pantā un 17. panta 1. punktā.

Ja administrators neatbilst prasībām, kas noteiktas 5. panta 1., 2.a, 3.b, 3.c un 3.d punktā, 5.a pantā, 5.b pantā, 5.d panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunktā, 7. panta 1. punkta aa), b), ba), bb), bc) un c) apakšpunktā, 7. panta 2.a, 3.a un 3.b punktā, 7.a pantā, 8. panta 1. un 2. punktā, 9. panta 1. un 2. punktā, 11. pantā un 17. panta 1. punktā, atbilstības paziņojumā min skaidru pamatojumu tam, kāpēc administrators neievēro minētos noteikumus.

4.  Tāda etalona administrators, kas nav kritiski svarīgs, ieceļ neatkarīgu ārēju revidentu, lai tas pārbaudītu administratora atbilstības paziņojuma pareizību un ziņotu par to. Šādu revīziju veic vismaz reizi divos gados un ikreiz, kad etalonā veiktas būtiskas izmaiņas.

5.  Saskaņā ar 4. punktu administrators iesniedz revīzijas rezultātus attiecīgajai kompetentajai iestādei. Saskaņā ar 4. punktu administrators pēc pieprasījuma sniedz vai publicē detalizētu revīzijas aprakstu jebkuram etalona lietotājam. Pēc attiecīgās kompetentās iestādes vai jebkura etalona lietotāja pieprasījuma administrators sniedz vai publicē detalizētu informāciju par 4. punktā minēto pārbaudi.

6.  Saskaņā ar 30. pantu attiecīgā kompetentā iestāde var pieprasīt administratoram papildu informāciju par etaloniem, kas nav kritiski svarīgi, un/vai sniegt administratoram ieteikumu attiecībā uz tā atbilstību noteikumiem, kuri ietverti atbilstības paziņojumā, līdz kompetentā iestāde ir pilnībā apmierināta ar iznākumu. Kompetentā iestāde savus ieteikumus var publicēt savā tīmekļa vietnē.

5.d pants

Prasības attiecībā uz informācijas glabāšanu

1.  Administrators glabā šādu informāciju:

a)  visus ievades datus;

b)  jebkādus administratora un attiecīgā gadījumā vērtētāju spriedumus vai rīcības brīvības izmantošanu etalona noteikšanā;

c)  informāciju par visiem vērā neņemtajiem ievades datiem, jo īpaši tad, ja tie atbilduši etalona noteikšanas metodikas prasībām, un šādas vērā neņemšanas pamatojumu;

d)  informāciju par citām izmaiņām vai novirzēm no standarta procedūrām un metodikas, tostarp tām, kas ieviestas tirgus spriedzes vai tirgus darbības traucējumu periodos;

e)  informāciju par to iesniedzēju un fizisko personu identitāti, kuras administratori nodarbina etalonu noteikšanai;

f)  visus ar jebkādu sūdzību saistītos dokumentus; un

g)  informāciju par attiecīgo komunikāciju starp jebkuru personu, ko nodarbina administrators, un ar konkrētā etalona noteikšanu saistītajiem datu sniedzējiem vai iesniedzējiem.

2.  Ja etalona pamatā ir datu sniedzēju sniegtā informācija, arī datu sniedzējs glabā informāciju par visu attiecīgo komunikāciju, tostarp ar citiem datu sniedzējiem.

3.  Administrators glabā 1. punktā minēto informāciju vismaz piecus gadus tādā formātā, kas ļauj atkārtot un pilnībā izprast etalona aprēķinus un ļauj veikt ievades datu, aprēķinu, spriedumu izdarīšanas un rīcības brīvības izmantošanas revīziju vai izvērtēšanu. Telefonsarunu ierakstus vai elektronisko saziņu pēc pieprasījuma sniedz attiecīgajā sarunā vai saziņā iesaistītajām personām un glabā trīs gadus.

5.e pants

Sūdzību izskatīšana

Administrators nosaka un publicē rakstiskas procedūras, ko izmanto, lai saņemtu, izmeklētu un saglabātu datus par sūdzībām, kuras iesniegtas attiecībā uz administratora veikto aprēķināšanu. Šāds sūdzību mehānisms nodrošina, ka:

a)  administratoram ir mehānisms, kurš sīki aprakstīts sūdzību izskatīšanas politikā un ar kura palīdzību tā abonenti var iesniegt sūdzību par to, vai konkrēta etalona aprēķins atspoguļo tirgus vērtību, par ierosinātajām etalona aprēķināšanas izmaiņām, metodikas izmantošanu konkrēta etalona aprēķināšanā un citiem redakcionāliem lēmumiem attiecībā uz etalonu aprēķināšanu;

b)  pastāv procedūra un mērķgrafiks sūdzību izskatīšanai;

c)  pret administratoru un tā personālu iesniegtas oficiālas sūdzības attiecīgais administrators izmeklē laikus un godīgi;

d)  izmeklēšanu veic neatkarīgi no personāla, kas var būt saistīts ar konkrēto sūdzību pēc būtības;

e)  administratora mērķis ir ātri pabeigt izmeklēšanu.

5.f pants

Regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz pārvaldības un kontroles prasībām

EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu un graduētu 5. panta 2.a punktā, 5. panta 3.a līdz 3.d punktā, 5.a panta 2. un 3. punktā, 5.b panta 2. un 3. punktā un 5.c panta 1. līdz 3. punktā noteiktās pārvaldības un kontroles prasības. EVTI ņem vērā:

a)  etalonu izmaiņas un norises finanšu tirgos, ņemot vērā uzraudzības prakses starptautisko konverģenci attiecībā uz etalonu pārvaldības prasībām;

b)  dažādu etalonu veidu un administratoru specifiskās iezīmes, tostarp sektorālās iezīmes un izmantoto ievades datu veidus;

c)  atšķirības starp kritiski svarīgiem etaloniem un etaloniem, kas nav kritiski svarīgi;

d)  to, vai prasības jau ir daļēji vai pilnībā ietvertas citās attiecīgās regulatīvās prasībās, jo īpaši attiecībā uz etaloniem, kas balstās uz regulētiem datiem, un jo īpaši, bet ne tikai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES vai Regulas (ES) Nr. 600/2014(29) prasībās, lai nodrošinātu, ka netiek radīta prasību dubultošana vai cita veida slogs administratoriem.

EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [...].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā panta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

6. pants

Ārpakalpojumu izmantošana

1.  Etalona izstrādē administrators neizmanto ārpakalpojumus tādā veidā, kas būtiski pasliktina administratora kontroli pār etalona izstrādi vai attiecīgās kompetentās iestādes spēju uzraudzīt etalonu.

3.  Ja administrators etalona izstrādes funkcijas vai jebkādus attiecīgos pakalpojumus un darbības uztic ārpakalpojumu sniedzējam, tas joprojām ir pilnībā atbildīgs par visu savu pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu.

3.a   Ārpakalpojumu izmantošanas gadījumā administrators nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)  pakalpojumu sniedzējam ir nepieciešamā spēja, veiktspēja un visas tiesību aktos prasītās atļaujas, lai droši un profesionāli veiktu uzticētās funkcijas, pakalpojumus vai darbības;

b)  administrators attiecīgajām kompetentajām iestādēm dara pieejamu informāciju par tā pakalpojumu sniedzēja identitāti un uzdevumiem, kurš piedalās etalona noteikšanas procesā;

c)  administrators atbilstoši rīkojas, ja tiek atklāts, ka pakalpojumu sniedzējs tam uzticētās funkcijas nespēj veikt efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un regulatīvajām prasībām;

d)  administrators uztur nepieciešamās speciālās zināšanas, lai efektīvi uzraudzītu ārpakalpojumu sniedzējam uzticētās funkcijas un pārvaldītu ar ārpakalpojumu izmantošanu saistītos riskus;

e)  pakalpojuma sniedzējs informē administratoru par jebkurām izmaiņām, kas var būtiski ietekmēt tā spēju efektīvi un atbilstoši piemērojamiem tiesību aktiem un regulatīvajām prasībām veikt tam uzticētās funkcijas;

f)  pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar attiecīgo kompetento iestādi saistībā ar tam uzticētajām darbībām, un administratoram un attiecīgajai kompetentajai iestādei ir faktiski pieejami ar ārpakalpojumu sniedzējam uzticētajām darbībām saistītie dati, kā arī tie var piekļūt attiecīgā pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbības telpām, un attiecīgā kompetentā iestāde var izmantot šīs piekļuves tiesības;

g)  vajadzības gadījumā administrators var šo vienošanos izbeigt;

h)  administrators veic nepieciešamos pasākumus, tostarp sagatavo neparedzētu gadījumu plānus, lai novērstu pārmērīgu operatīvo risku, kas saistīts ar pakalpojumu sniedzēja līdzdalību etalona noteikšanas procesā.

2. nodaļa

Ievades dati, metodika un ziņošana par pārkāpumiem

7. pants

Ievades dati ▌

1.  Etalonu izstrādi attiecībā uz tā ievades datiem reglamentē šādas prasības:

a)  ievades dati ir darījumu dati vai attiecīgā gadījumā uz darījumu nebalstīti dati, tostarp iesniegtie cenu piedāvājumi un pārbaudāmas aplēses ar nosacījumu, ka tie ir precīzi un uzticami atspoguļo tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar šo etalonu ▐;

aa)  šā punkta a) apakšpunktā minētie ievades dati ir pārbaudāmi;

b)  administrators iegūst ievades datus no uzticama un reprezentatīva datu sniedzēju paneļa vai izlases, lai nodrošinātu, ka iegūtais etalons ir uzticams un atspoguļo tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar šo etalonu ▐;

ba)  administrators izmanto tikai tos ievades datus, kas iegūti no datu sniedzējiem, kuri ievēro 9. pantā minēto rīcības kodeksu;

bb)  administrators uztur to personu sarakstu, kuras tam var sniegt ievades datus, tostarp tam ir procedūras datu sniedzēja un jebkādu citu iesniedzēju identitātes izvērtēšanai;

bc)  administrators nodrošina to, ka datu sniedzēji sniedz visus attiecīgos ievades datus; un

c)  ja etalona ievades dati nav darījumu dati un datu sniedzējs ir līgumslēdzēja puse attiecībā uz vairāk nekā 50 % no darījumu vērtības tirgū, ko ir plānots izmērīt ar šo etalonu, administrators, ja tas ir iespējams, pārbauda, vai ievades dati atspoguļo tirgu, kurā darbojas uz konkurences principiem balstīti pieprasījuma un piedāvājuma spēki. Ja administrators konstatē, ka ievades dati neatspoguļo tirgu, kurā darbojas uz konkurences principiem balstīti piedāvājuma un pieprasījuma spēki, tas vai nu maina ievades datus, datu sniedzējus vai metodiku, lai nodrošinātu, ka ievades dati atspoguļo tirgu, kurā darbojas uz konkurences principiem balstīti pieprasījuma un piedāvājuma spēki, vai pārstāj izstrādāt attiecīgo etalonu ▌.

2.a  Administrators nodrošina, ka kontrole attiecībā uz ievades datiem ietver:

a)  kritērijus, ar kuriem nosaka, kas var iesniegt ievades datus administratoram, un datu sniedzēju atlases procedūru;

b)  procedūru datu sniedzēja ievades datu izvērtēšanai un datu sniedzēja atturēšanai no turpmākas ievades datu sniegšanas vai vajadzības gadījumā citu sankciju piemērošanai datu sniedzējam neatbilstības dēļ; un

c)  procedūru ievades datu validēšanai, tostarp salīdzinājumā ar citiem rādītājiem vai datiem, lai nodrošinātu to integritāti un precizitāti. Ja etalons atbilst 14.a pantā noteiktajiem kritērijiem, šo prasību piemēro tad, ja atbilstība ir iespējama saprātīgās robežās.

3.a  Ja etalona ievades datus sniedz darījumu struktūra, kas var būt jebkurš departaments, nodaļa, grupa vai datu iesniedzēja personāls vai jebkura ar to saistīta persona, kas veic cenu noteikšanu, tirdzniecību, pārdošanu, mārketingu, reklamēšanu, finanšu pakalpojumu mārketingu, strukturēšanu vai brokera darbību, administrators:

a)  iegūst datus no citiem avotiem, kas apstiprina šos ievades datus;

b)  nodrošina, ka datu sniedzējiem ir atbilstošas iekšējās pārraudzības un pārbaudes procedūras, kas ļauj:

i)  validēt iesniegtos ievades datus, tostarp vecāko amatpersonu veiktās vairākkārtējas pārskatīšanas procedūras, lai pārbaudītu ievades datus, un vadības veiktās iekšējas apstiprināšanas procedūras ievades datu iesniegšanai,

ii)  fiziski nošķirt darījumu dienesta darbiniekus un ziņošanas sistēmas,

iii)  pilnībā ņemt vērā konfliktu pārvaldības pasākumus, lai identificētu, atklātu, pārvaldītu, mazinātu un novērstu pastāvošos vai iespējamos stimulus manipulēt ar ievades datiem vai tos citādi ietekmēt, tostarp izmantojot atlīdzības politiku un interešu konfliktus starp ievades datu sniegšanu un datu sniedzēja, ar to saistīto personu vai to attiecīgo klientu vai patērētāju jebkādu citu uzņēmējdarbību.

Etaloniem, kas atbilst 14. pantā noteiktajiem kritērijiem, pirmās daļas a) un b) apakšpunkta noteikumus piemēro tikai tad, ja atbilstība šiem noteikumiem iespējama saprātīgās robežās.

3.b  Jebkādas nebūtiskas etalona izmaiņas attiecībā uz šajā pantā ietvertajiem noteikumiem netiek uzskatītas par tādu finanšu līgumu vai finanšu instrumentu pārkāpumu, kuru izstrādē par atsauces vērtību izmantots minētais etalons. Tādu etalonu gadījumā, kuri nav kritiski svarīgi, attiecīgā komeptentā iestāde ir pilnvarota izmaiņas uzskatīt par būtiskām.

3.c  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu administratora izraudzītā datu iesniedzēja iekšējās pārraudzības un pārbaudes procedūras saskaņā ar 2.a un 3.a punktu, lai nodrošinātu ievades datu integritāti un precizitāti.

EVTI attiecībā uz etaloniem, kas nav kritiski svarīgi, un preču etaloniem ņem vērā proporcionalitātes principu, dažāda veida etalonu, jo īpaši to etalonu, kas balstās uz 14.a pantā noteiktajiem kritērijiem atbilstošu struktūru sniegtajiem ievades datiem, īpatnības, ievades datu raksturu, to, vai prasības jau ir daļēji vai pilnībā ietvertas citās attiecīgās regulatīvās prasībās, jo īpaši, bet ne tikai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 prasībās, lai nodrošinātu, ka netiek radītas dubultas prasības vai cita veida slogs administratoriem, kā arī uzraudzības prakses starptautisko konverģenci attiecībā uz etaloniem.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [XXX].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā noteikto procedūru.

7.a pants

Metodika

1.  Etalona noteikšanai administrators izmanto metodiku, kas:

a)  ir noturīga un uzticama;

b)  ietver skaidrus noteikumus par to, kā un kādos gadījumos attiecīgā etalona noteikšanā var izmantot rīcības brīvību;

c)  ir precīzi izstrādāta, nepārtraukta un derīga validēšanai, tostarp atpakaļejošas pārbaudes veikšanai;

d)  ir elastīga un nodrošina, ka etalonus var aprēķināt visplašākajā iespējamo apstākļu klāstā;

e)  ir izsekojama un pārbaudāma.

2.  Izstrādājot etalonu noteikšanas metodiku, etalona administrators:

a)  ņem vērā tādus faktorus kā tirgus lielums un parastā likviditāte, tirdzniecības pārredzamība un tirgus dalībnieku pozīcijas, tirgus koncentrācija, tirgus dinamika un tas, cik atbilstīgi izlase reprezentē tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar šo etalonu;

b)  nosaka, kas ir aktīvs tirgus attiecīgā etalona sniegšanas nolūkā; un

c)  nosaka prioritāti, ko piešķir dažādiem ievades datu veidiem.

3.   Administratoram ir skaidra publicēta kārtība, ar kuras palīdzību nosaka apstākļus, kādos ievades datu kvalitāte vai kvantitāte neatbilst standartiem, kas nepieciešami metodikai, lai precīzi un droši noteiktu etalonu, un to, vai un kā šādos apstākļos tiks aprēķināts etalons.

4.  Jebkādas nebūtiskas etalona izmaiņas attiecībā uz šajā pantā ietvertajiem noteikumiem netiek uzskatītas par tādu finanšu līgumu vai finanšu instrumentu pārkāpumu, kuru izstrādē par atsauces vērtību izmantots minētais etalons. Tādu etalonu gadījumā, kuri nav kritiski svarīgi, attiecīgā komeptentā iestāde ir pilnvarota izmaiņas uzskatīt par būtiskām.

7.b pants

Metodikas pārredzamība

1.  Administrators pārredzamā veidā sagatavo, izmanto un pārvalda etalona datus un metodiku.

Administrators, izmantojot līdzekļus, kas nodrošina taisnīgu un vienkāršu pieejamību, publicē:

i)  metodiku, ko izmanto attiecībā uz katru etalonu vai etalonu kopu, un

ii)  procedūru attiecībā uz apspriešanos par jebkādām ierosinātām būtiskām izmaiņām savā metodikā un šādu izmaiņu pamatojumu, tostarp būtisku izmaiņu definīciju un kādos gadījumos tas par jebkādām izmaiņām informē lietotājus.

2.  Ja etalons atbilst 14.a pantā noteiktajiem kritērijiem, etalona administrators saprātīgās robežās un neskarot etalona pienācīgu publicēšanu, apraksta un kopā ar visiem aprēķiniem publicē:

a)  koncentrētu skaidrojumu, kas ir pietiekams, lai atvieglotu etalona abonētāja vai kompetentās iestādes spēju saprast, kā tika veikts aprēķins, tostarp vismaz novērtējamā fiziskā tirgus lielumu un likviditāti (piemēram, iesniegto darījumu skaitu un apmēru), ikviena aprēķinos vērā ņemtā ievades datu veida klāstu un vidējo apmēru un cenu diapazonu un vidējo cenu, kā arī indikatīvo procentuālo attiecību; jēdzienus, kas attiecas uz cenu noteikšanas metodiku, norāda kā „uz darījumu balstīts”, „uz starpību balstīts” vai „intrapolēts/ekstrapolēts”; un

b)  koncentrētu skaidrojumu par to, cik lielā mērā un uz ko pamatojoties, ticis izdarīts jebkāds spriedums, tostarp pieņemts jebkāds lēmums neiekļaut ievades datus, kuri citādi atbilst attiecīgās aprēķiniem izmantotās metodikas prasībām; bāzes cenas starpībām vai piedāvājumu vai priekšlikumu interpolācijai, ekstrapolācijai vai svēršanai, kuras ir augstākas nekā noslēgtie darījumi jebkurā aprēķinā.

3.  Ja šāda publicēšana nav savienojama ar piemērojamiem tiesību aktiem intelektuālā īpašuma jomā, metodiku dara pieejamu attiecīgajai kompetentajai iestādei.

4.  Ja tāda etalona, kas nav kritiski svarīgs, metodikā tiek veiktas būtiskas izmaiņas, administrators par šīm izmaiņām informē attiecīgo kompetento iestādi. Kompetentā iestāde minētās izmaiņas apstiprina 30 dienu laikā.

7.c pants

Regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz ievades datiem un metodiku

EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu ar ievades datiem saistīto kontroli, apstākļus, kādos darījumu dati var nebūt pietiekami, kā to var demonstrēt attiecīgajām kompetentajām iestādēm, un prasības attiecībā uz metodikas izstrādi, nošķirot dažādos etalonu veidus un sektorus, kā paredzēts šajā regulā. EVTI ņem vērā:

a)  etalonu izmaiņas un norises finanšu tirgos, ņemot vērā uzraudzības prakses starptautisko konverģenci attiecībā uz etaloniem;

b)  dažādo etalonu un to veidu specifiskās iezīmes;

c)  proprorcionalitātes principu attiecībā uz etaloniem, kas nav kritiski svarīgi;

d)  etalonu neaizsargātību pret manipulācijām, ņemot vērā izmantoto metodiku un ievades datus;

e)  to, ka lietotājiem vajadzētu būt pieejamai pietiekamai informācijai, kas viņiem ļautu saprast, kā etalons tiek izstrādāts, lai novērtētu šā etalona kā atsauces vērtības svarīgumu un piemērotību;

f)  to, vai prasības jau ir daļēji vai pilnībā ietvertas citās attiecīgās regulatīvās prasībās, jo īpaši attiecībā uz etaloniem, kas balstās uz regulētiem datiem, un jo īpaši, bet ne tikai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 prasībās, lai nodrošinātu, ka netiek radītas dubultas prasības vai cita veida nevajadzīgs slogs administratoriem.

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz [...].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā panta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

8. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.  Administrators ir ieviesis procedūras saviem vadītājiem, darbiniekiem un visām citām fiziskām personām, kuru pakalpojumi tiek nodoti administratora rīcībā vai kontrolē, lai tie iekšēji ziņotu par šīs regulas un citu attiecīgo piemērojamo tiesību aktu pārkāpumiem.

2.  Administrators ir ieviesis procedūras, ar kurām ziņot atbilstīgajām iestādēm par šīs regulas un citu attiecīgo piemērojamo tiesību aktu pārkāpumiem.

3. nodaļa

Rīcības kodekss un prasības datu sniedzējiem

9. pants

Rīcības kodekss

1.  Ja etalona pamatā ir datu sniedzēju nodrošinātie ievades dati, administrators izstrādā rīcības kodeksu — ja iespējams, tad sadarbībā ar datu sniedzējiem —, attiecībā uz katru etalonu, skaidri precizējot ▌datu sniedzēju pienākumus ▌attiecībā uz ievades datu iesniegšanu, un pārliecinās, ka datu iesniedzēji apstiprina savu atbilstību rīcības kodeksam un jebkādu rīcības kodeksā veiktu izmaiņu gadījumā šo atbilstību apstiprina atkārtoti.

2.  Rīcības kodekss ietver vismaz šādus elementus:

a)  sniedzamo ievades datu skaidru aprakstu un prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka ievades datus sniedz saskaņā ar 7. un 8. pantu;

b)  politiku, ar ko nodrošinātu, ka datu sniedzēji iesniedz visus attiecīgos ievades datus, un

c)  sistēmas un kontroles, kuras datu sniedzējam ir pieprasīts izveidot, tostarp:

i)  procedūras ievades datu iesniegšanai, ietverot prasības datu sniedzējam precizēt, vai ievades dati ir darījumu dati un vai ievades dati atbilst administratora prasībām,

ii)  politikas nostādnes par rīcības brīvības piemērošanu ievades datu sniegšanai,

iii)  jebkuru prasību validēt ievades datus, pirms tie tiek iesniegti administratoram,

iv)  informācijas glabāšanas politiku,

v)  prasības ziņot par aizdomīgiem ievades datiem,

vi)  konfliktu pārvaldības prasības.

2.a  Administrators var izstrādāt vienotu rīcības kodeksu attiecībā uz katru tā nodrošināto etalonu kopu.

2.b  Divdesmit dienu laikā no tā lēmuma piemērošanas dienas, ar kuru kritiski svarīgu etalonu iekļauj 13. panta 1. punktā minētajā sarakstā, konkrētā kritiski svarīgā etalona administrators attiecīgajai kompetentajai iestādei paziņo par rīcības kodeksu. Attiecīgā kompetentā iestāde 30 dienu laikā pārbauda, vai rīcības kodeksa saturs atbilst šai regulai.

3.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu 2. punktā minētos rīcības kodeksa elementus attiecībā uz dažādiem etalonu veidiem un lai ņemtu vērā tendences etalonu un finanšu tirgos.

EVTI, izstrādājot minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, ņem vērā proporcionalitātes principu attiecībā uz etalonu un datu sniedzēju atšķirīgajām iezīmēm, īpaši ievades datu un metodiku atšķirības, riskus, ka ar ievades datiem manipulē, un uzraudzības prakses starptautisko konverģenci attiecībā uz etaloniem. EVTI apspriežas ar ACER par rīcības kodeksu piemērojamību, jo īpaši saistībā ar attiecīgajiem etaloniem.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [XXX].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā.

11. pants

Prasības uzraudzītiem datu sniedzējiem

1.  Uzraudzītam datu sniedzējam, kas sniedz kritiski svarīga etalona datus, piemēro 2.a un 3. punktā izklāstītās ▌pārvaldības un kontroles prasības.

2.  Uzraudzītam datu sniedzējam ir ieviestas efektīvas sistēmas un kontroles, ar kurām nodrošināt visu administratoram sniegto ievades datu integritāti ▌un uzticamību, tostarp:

a)  kontroles par to, kas var iesniegt ievades datus administratoram, un attiecīgā gadījumā apstiprināšanas process, ko veic fiziska persona, kas ir par iesniedzēju augstāka amatpersona;

b)  atbilstīga iesniedzēju apmācība, kas aptver vismaz šo regulu un Regulu (ES) Nr. 596/2014;

c)  konfliktu pārvaldības pasākumi, kas vajadzības gadījumā ietver darbinieku organizatorisku nodalīšanu un apsvērumus par to, kā novērst tādus stimulus manipulēt ar etaloniem, kurus radījusi atlīdzības politika;

d)  pienācīgu laikposmu tiek uzglabāta informācija par saziņu, kas veikta saistībā ar ievades datu sniegšanu;

e)  tiek uzglabāta informācija par instrumentu, kas atsaucas uz etalonu, piemērošanu individuāliem tirgotājiem un tirdzniecības vietām, lai atvieglinātu revīzijas un izmeklēšanas, kā arī interešu konfliktu pārvaldības nolūkos;

f)  tiek uzglabāta informācija par iekšējām un ārējām revīzijām.

2.a  Ja ievades dati nav darījumu dati vai iesniegtie cenu piedāvājumi, uzraudzītie datu sniedzēji papildus 2. punktā minētajām sistēmām un kontrolēm izstrādā politiku, ar ko nosaka spriedumu vai rīcības brīvības izmantošanu, un saglabā informāciju par iemesliem, kuru dēļ tika izmantoti šādi spriedumi vai rīcības brīvība, attiecīgā gadījumā ņemot vērā etalona veidu un ievades datus.

3.  Uzraudzīts datu sniedzējs pilnībā sadarbojas ar administratoru un attiecīgo kompetento iestādi etalona izstrādes revīzijā un uzraudzībā, tostarp 5.c panta 3. punktā paredzētajiem mērķiem, un dara pieejamu informāciju un datus, kurus glabā saskaņā ar 2. un 2.a punktu.

4.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu prasības par sistēmām un kontrolēm, kas izklāstītas 2., 2.a un 3. punktā attiecībā uz dažādiem etalonu veidiem.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [XXX].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā.

III SADAĻA

prasības kritiski svarīgiem etaloniem

1. nodaļa

Regulētie dati

12.a pants

Regulētie dati

Ja etalonus nosaka, piemērojot formulu 3. panta 1. punkta 11. apakšpunkta i) vai ii) punktā noteiktajiem datiem, šādu etalonu izstrādei un sniegšanai nepiemēro 7. panta 1. punkta b), ba) un c) apakšpunktu, 7. panta 2.a un 3.a punktu, 8. panta 1. un 2. punktu, 9., 11. un 13.a pantu. Regulas 5.d panta 1. punkta a) apakšpunktu šādu etalonu izstrādei nepiemēro, ja atsaucas uz pilnībā sniegtiem ievades datiem, kā norādīts 3. panta 1. punkta 11. apakšpunktā. Šīs prasības nepiemēro arī 5.c panta 3. punkta nolūkos.

2. nodaļa

Kritiski svarīgi etaloni

13. pants

Kritiski svarīgi etaloni

1.  Etalonu, kas nav balstīts uz regulētiem datiem, uzskata par kritiski svarīgu etalonu šādos gadījumos:

a)  etalonu izmanto kā atsauci finanšu instrumentiem un finanšu līgumiem, kuru vidējā vērtība ir vismaz EUR 500 000 000 000, ko nosaka pienācīgā laikposmā;

b)  etalons ir atzīts par kritiski svarīgu saskaņā ar 2.a, 2.c un 2.e–2.g punktā noteikto procedūru.

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu ar mērķi:

–  noteikt, kā tiek aprēķināta finanšu instrumentu tirgus vērtība,

–  noteikt, kā tiek aprēķināta atvasināto instrumentu nosacītā bruto vērtība,

–  precizēt laikposmu, kāds ir jāizmanto, lai pienācīgi noteiktu etalona vērtību,

–  pārskatīt EUR 500 000 000 000 robežvērtību vismaz reizi [trīs] gados pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [XXX].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā.

2.a  Dalībvalsts kompetentā iestāde var noteikt, ka tās jurisdikcijā administrētais etalons ir kritiski svarīgs, lai gan tā vidējā kopējā nosacītā vērtība ir mazāka par 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā noteikto summu, ja tā uzskata, ka šā etalona izstrādes pārtraukšanai būtu būtiska negatīva ietekme uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēm tās jurisdikcijā. Šādā gadījumā tā piecu dienu laikā par savu lēmumu paziņo EVTI.

2.b  Desmit dienu laikā pēc šā panta 2.a punktā norādītā paziņojuma saņemšanas EVTI šo paziņojumu publicē savā tīmekļa vietnē un atjaunina 25.a pantā minēto reģistru.

2.c  Ja valsts kompetentā iestāde uzskata, ka lēmumam, ko saskaņā ar 2.a punktu ir pieņēmusi cita Savienības kompetentā iestāde, būs būtiska negatīva ietekme uz finanšu tirgu stabilitāti, reālo ekonomiku vai attiecīgā etalona uzraudzītiem datu sniedzējiem tās jurisdikcijā, tā izdod pieprasījumu šai valsts kompetentajai iestādei pārskatīt savu lēmumu. Kompetentā iestāde, kas pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 2.a punktu, savu atbildi kompetentajai iestādei, kura iesniegusi pieprasījumu, paziņo 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

2.d  Ja kompetentās iestādes nepanāk vienošanos, kompetentā iestāde, kas iesniegusi pieprasījumu, šo lietu var nodot EVTI. Sešdesmit dienu laikā pēc šāda pārsūtīta pieprasījuma saņemšanas EVTI rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

2.e  Ja dalībvalsts kompetentā iestāde vai EVTI uzskata, ka citā dalībvalstī administrēts etalons, kura kopējā vidējā nosacītā vērtība ir mazāka par 1. punkta pirmā daļas a) apakšpunktā noteikto summu, ir vienalga jāuzskata par kritiski svarīgu, jo šā etalona izstrādes pārtraukšanai būtu būtiska negatīva ietekme uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēm tās jurisdikcijā, tā izdod pieprasījumu attiecīgā etalona administratora valsts kompetentajai iestādei etalonu klasificēt kā kritiski svarīgu. Attiecīgā etalona administratora kompetentā iestāde savu atbildi kompetentajai iestādei, kura iesniegusi pieprasījumu, paziņo 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

2.f  Pēc 2.e punktā noteiktās procedūras īstenošanas un ja kompetentās iestādes nepanāk vienošanos, kompetentā iestāde, kas iesniegusi pieprasījumu, šo lietu var nodot EVTI. Tā nosūta dokumentētu novērtējumu par etalona izstrādes pārtraukšanas ietekmi savā jurisdikcijā, novērtējumā ietverot vismaz šādu informāciju:

a)  datus par to, cik daudzveidīgi tirgus dalībnieki izmanto etalonu, kā arī par izmantošanu mazumtirdzniecības tirgos,

b)  vai ir pieejams realizējams un tirgus noteikts attiecīgā etalona aizstājējetalons,

c)  to finanšu instrumentu un līgumu vērtību, kuros dalībvalstī atsaucas uz šo etalonu, un tā nozīmi saistībā ar dalībvalsts nacionālo kopproduktu,

d)  izmantošanas biežumu un attiecīgā gadījumā etalona sniegšanas biežumu starp dalībvalstīm,

e)  jebkādu citu rādītāju, ar ko novērtēt etalona sniegšanas pārtraukšanas vai neuzticamības iespējamo ietekmi uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti vai dalībvalsts mājsaimniecību un uzņēmumu finansēm.

Ja kompetentā iestāde, kas iesniedz pieprasījumu, ir EVTI, tā vēlreiz izskata savu pieprasījumu un sniedz saistošu atzinumu.

2.g  [10] nedēļu laikā pēc 2.a punktā minētā paziņojuma saņemšanas un pēc apspriešanās ar ESRK un citām attiecīgajām valstu kompetentajām iestādēm EVTI izdod saistošu atzinumu par etalona kritisko svarīgumu. EVTI savu atzinumu nosūta Komisijai, valstu kompetentajām iestādēm un administratoram kopā ar apspriežu rezultātiem. EVTI savu atzinumu pamato ar 2.f punktā uzskaitītajiem kritērijiem un citiem attiecīgajiem kritērijiem.

2.h  Pēc tam, kad etalons tiek definēts kā kritiski svarīgs etalons, izveido kompetento iestāžu kolēģiju saskaņā ar 34. pantu.

Kompetento iestāžu kolēģija pieprasa informāciju, kas nepieciešama, lai izsniegtu atļauju, ar ko ļautu izstrādāt attiecīgo etalonu saskaņā ar papildu nosacījumiem, kas šajā regulā noteikti attiecīgā etalona kritiskā svarīguma dēļ, kā tas noteikts 23. pantā.

2.i  Kompetento iestāžu kolēģija vismaz reizi divos gados pārskata etalonus, kas iepriekš klasificēti kā kritiski svarīgi etaloni.

2.j  Dalībvalstis izņēmuma gadījumā ikvienam administratoram var izvirzīt papildu prasības saistībā ar šajā pantā izklāstītajiem jautājumiem.

13.a pants

Kritiski svarīga etalona obligātā administrēšana

1.  Ja kritiski svarīga etalona administrators gatavojas pārtraukt sava kritiski svarīgā etalona izstrādi, tas:

a)  nekavējoties paziņo savai kompetentajai iestādei un

b)  četru nedēļu laikā pēc šāda paziņojuma sniegšanas iesniedz novērtējumu par to, kā etalonu paredzēts nodot jaunam administratoram, vai

c)  četru nedēļu laikā pēc šāda paziņojuma sniegšanas iesniedz novērtējumu par to, kā ir paredzēts izbeigt etalona izstrādi, ņemot vērā 17. panta 1. punktā noteikto procedūru.

Šajā laikposmā administrators nepārtrauc etalona sagatavošanu.

2.  Pēc 1. punktā minētā administratora novērtējuma saņemšanas kompetentā iestāde 4 nedēļu laikā:

a)  informē EVTI un

b)  veic savu novērtējumu par to, kā etalonu nodot jaunam administratoram vai izbeigt etalona izstrādi, ņemot vērā administratora procedūru etalona izstrādes izbeigšanai, kas noteikta saskaņā ar 17. panta 1. punktu.

Šajā laikposmā administrators nepārtrauc etalona sagatavošanu.

3.  Pēc tam, kad novērtējums ir pabeigts saskaņā ar 2. punktu, kompetentajai iestādei ir pilnvaras likt administratoram turpināt etalona publicēšanu tik ilgi, kamēr:

a)  etalona izstrāde ir nodota jaunam administratoram vai

b)  etalona izstrādi var izbeigt reglamentētā veidā, vai

c)  etalons vairs nav kritiski svarīgs.

Kompetentā iestāde var likt administratoram turpināt etalona publicēšanu ierobežotu laikposmu, kurš nepārsniedz sešos mēnešus un kuru kompetentā iestāde nepieciešamības gadījumā var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem.

13.b pants

Kritiski svarīgu etalonu administratoru tirgus ietekmes mazināšana

1.  Administrators, kontrolējot kritiski svarīga etalona izstrādi, pienācīgi ņem vērā tirgus integritātes un etalona nepārtrauktības principus, tostarp nepieciešamību pēc juridiskās noteiktības līgumos, kuros atsaucas uz attiecīgo etalonu.

2.  Darot pieejamu etalonu izmantošanai finanšu līgumā vai finanšu instrumentā, administrators nodrošina, ka etalona licences un ar etalonu saistītā informācija tiek sniegta visiem lietotājiem taisnīgā, pamatotā un nediskriminējošā veidā, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 600/2014 37. pantā.

14. pants

Obligāta datu sniegšana par kritiski svarīgu etalonu

1.  Viena vai vairāku kritiski svarīgu etalonu administrators, pamatojoties uz informāciju, ko snieguši datu sniedzēji, kuri lielākoties ir uzraudzītas struktūras, reizi divos gados savai kompetentajai iestādei iesniedz novērtējumu par katra tā izstrādātā kritiski svarīgā etalona spēju mērīt pakārtoto tirgu vai ekonomisko realitāti.

2.  Ja viens vai vairāki kritiski svarīga etalona uzraudzīti datu sniedzēji ir paredzējuši pārtraukt ievades datu sniegšanu par attiecīgo kritiski svarīgo etalonu, tie nekavējoties rakstiski paziņo kritiski svarīgā etalona administratoram un attiecīgajai kompetentajai iestādei. Četrpadsmit dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas administrators informē kompetento iestādi un sniedz novērtējumu par etalona izstrādes pārtraukšanas ietekmi uz etalona spēju mērīt pakārtoto tirgu vai ekonomisko realitāti. Administrators par paziņojumu izbeigt datu sniegšanu informē arī pārējos uzraudzītos kritiski svarīgā etalona datu sniedzējus un cenšas noteikt, vai arī citi plāno izbeigt datu sniegšanu.

Kompetentā iestāde nekavējoties informē kompetento iestāžu kolēģiju un saprātīgā termiņā pabeidz savu novērtējumu par etalona izstrādes pārtraukšanas ietekmi. Kompetentā iestāde ir pilnvarota pieprasīt datu sniedzējiem, kuri ir paziņojuši par nodomu pārtraukt kritiski svarīga etalona ievades datu sniegšanu, arī turpmāk sniegt šādus ievades datus līdz brīdim, kad kompetentā iestāde ir pabeigusi savu novērtējumu.

3.  Gadījumā, ja kompetentā iestāde uzskata, ka ir apdraudēta kritiski svarīga etalona reprezentativitāte, tā ir pilnvarota:

a)  saskaņā ar 4. punktu pieprasīt uzraudzītām struktūrām, tostarp struktūrām, kas vairs nav datu sniedzēji par attiecīgo kritiski svarīgo etalonu, sniegt ievades datus administratoram saskaņā ar metodiku, rīcības kodeksu vai citiem noteikumiem. Šādu prasību nosaka uz vajadzīgo pārejas laikposmu, kura ilgums ir atkarīgs no vidējā termiņa līgumam, kurā ir atsauce uz attiecīgo etalonu, taču šis laikposms nepārsniedz 12 mēnešus, sākot no dienas, kurā tika pieņemts sākotnējais lēmums piešķirt tiesības pieprasīt datu sniegšanu;

b)  pēc šā punkta a) apakšpunktā minētā pārejas laikposma pārskatīšanas, kas noteikta 5.b punktā, obligātās datu sniegšanas laikposmu pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus;

c)  noteikt termiņu, līdz kuram ir jāsniedz ievades dati, nenosakot uzraudzītajām struktūrām pienākumu veikt tirdzniecību vai apņemties veikt tirdzniecību;

d)  pēc apspriešanās ar administratoru pieprasīt administratoram izdarīt izmaiņas kritiski svarīgā etalona metodikā, rīcības kodeksā vai citos noteikumos, lai paaugstinātu etalona reprezentativitāti un stabilitāti;

e)  pieprasīt administratoram nodrošināt un darīt etalona lietotājiem pieejamu rakstisku ziņojumu par pasākumiem, kurus administrators plāno pieņemt, lai paaugstinātu etalona reprezentativitāti un stabilitāti.

4.  Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās uzraudzītās struktūras nosaka administratora kompetentā iestāde ar uzraudzīto struktūru kompetentās iestādes palīdzību, pamatojoties uz to, cik lielā mērā uzraudzītā struktūra piedalās tirgū, kuru mēra ar attiecīgo etalonu, kā arī uz datu sniedzēja specializētajām zināšanām un spēju sniegt nepieciešamās kvalitātes ievades datus. Pienācīgi ir jāņem vērā tas, vai pastāv piemēroti alternatīvie etaloni, uz kuriem varētu pāriet finanšu līgumos un finanšu instrumentos, kas atsaucas uz kritiski svarīgu etalonu.

5.  Ja etalonu atzīst par kritiski svarīgu saskaņā ar 13. panta 2.a–2.d punktā noteikto procedūru, administratora kompetentā iestāde ir pilnvarota pieprasīt, lai ievades datus saskaņā ar šā panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktu sniegtu tikai uzraudzīti datu sniedzēji, kas atrodas tās dalībvalstī.

5.a  Šā panta 3. punktā minētās uzraudzītas struktūras kompetentā iestāde palīdz administratora kompetentajai iestādei piemērot pasākumus saskaņā ar 3. punktu.

5.b  Pēc 3. punkta a) apakšpunktā minētā pārejas laikposma beigām administratora kompetentā iestāde sadarbībā ar kompetento iestāžu kolēģiju izskata to, vai ir nepieciešams turpināt 3. punkta a) apakšpunktā noteiktos pasākumus, un iesniedz savus secinājumus rakstiskā ziņojuma veidā. Administratora kompetentā iestāde pasākumus atsauc, ja tā nospriež, ka:

a)  etalonu var saglabāt pēc tam, kad datu sniegšanu ir pārtraukuši datu sniedzēji, kuriem tika piemērota obligātās ievades datu sniegšanas prasība;

b)  gadījumā, ja pilnvaras tiks atceltas, datu sniedzēji, visticamāk, arī turpmāk sniegs ievades datus vismaz vienu gadu;

c)  pēc apspriešanās ar datu sniedzējiem un lietotājiem nospriež, ka ir pieejams pieņemams aizstājējetalons un kritiski svarīgā etalona lietotāji var pāriet uz attiecīgo aizstājējetalonu ar pieņemamām izmaksām. Šādu pāreju neuzskata par spēkā esošā līguma pārkāpumu, vai

d)  nospriež, ka nav iespējams noteikt piemērotus alternatīvos datu sniedzējus un attiecīgo uzraudzīto struktūru datu sniedzēju darbības pārtraukšana vājinātu etalonu tādā mērā, ka etalons būtu jāpazemina.

Šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos uzraudzītās struktūras, kuras plāno pārtraukt datu sniegšanu, datus vairs nesniedz no dienas, kuru nosaka administratora kompetentā iestāde, nepārsniedzot 3. punkta b) apakšpunktā noteiktos laikposmus.

5.c  Gadījumā, ja kritiski svarīgais etalons ir jāpazemina, katrs uzraudzītais kritiski svarīgā etalona datu sniedzējs turpina sniegt ievades datus piemērotu papildu laikposmu, ko nosaka kompetentā iestāde, taču nepārsniedzot 3. punkta b) apakšpunktā noteiktos laikposmus. Jebkādas izmaiņas vai pārejas uz citu etalonu neuzskata par spēkā esošā līguma pārkāpumu.

5.d  Administrators, cik vien drīz tas ir praktiski iespējams, paziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei gadījumā, ja datu sniedzējs pārkāpj 2. punkta prasības.

14.a pants

Preču etaloni, kuru pamatā ir neuzraudzītu struktūru sniegti dati

Ja preču etalona pamatā ir dati no datu sniedzējiem, kas lielākoties nav uzraudzītas struktūras, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir ieguldījumu pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2014/65/ES nozīmē vai banku darbības saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, tad 5.a un 5.b pantu, 5.c panta 1. un 2. punktu, 5.d panta 2. punktu, 7. panta 1. punkta ba) un bc) apakšpunktu un 9. pantu nepiemēro.

IV SADAĻA

PĀRREDZAMĪBA UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA

15. pants

Paziņojums par etalonu

1.  Divu nedēļu laikā pēc 25.a pantā minētās iekļaušanas reģistrā administrators publicē paziņojumu par etalonu attiecībā uz katru etalonu vai attiecīgā gadījumā par katru etalonu kopu, kas izstrādāti un publicēti, lai saņemtu atļauju vai tiktu reģistrēti, vai lai tiktu apstiprināti saskaņā ar 21.b pantu, vai arī atzīti saskaņā ar 21.a pantu. Administrators vismaz reizi divos gados atjaunina paziņojumu par etalonu attiecībā uz katru etalonu vai etalonu kopu. Paziņojumā:

a)  skaidri un nepārprotami definē tirgu vai ekonomisko realitāti, ko mēra ar konkrēto etalonu, un apstākļus, kādos šādi mērījumi var kļūt neuzticami;

c)  ▌ skaidri un nepārprotami nosaka tos etalona elementus, kuros var izmantot rīcības brīvību, un kritērijus, ko piemēro šādai rīcības brīvības izmantošanai ▌;

d)  norāda uz iespējamību, ka faktori, tostarp ārēji faktori, kas ir ārpus administratora kontroles, var likt izdarīt izmaiņas etalonā vai pārtraukt tā izstrādi; un

e)  norāda, ka gadījumos, ja etalonā veic izmaiņas vai pārtrauc tā izstrādi, visiem finanšu līgumiem vai citiem finanšu instrumentiem, kuri atsaucas uz etalonu, tas būtu jāspēj izturēt vai kā citādi risināt.

2.  Paziņojumā par etalonu ietver vismaz:

a)  visu galveno terminu definīcijas attiecībā uz etalonu;

b)  pamatojumu etalona metodikas pieņemšanai un procedūras metodikas pārskatīšanai un apstiprināšanai;

c)  kritērijus un procedūras, kuras izmantotas, lai noteiktu etalonu, tostarp ievades datu aprakstu, prioritāti, kas dota dažādiem ievades datu veidiem, datu minimumu, kas vajadzīgs etalona noteikšanai, informāciju par jebkuru modeļu vai ekstrapolācijas metožu izmantošanu un jebkuru procedūru etalona indeksa sastāvdaļu līdzsvarošanai;

d)  kontroles un noteikumus, ar kuriem reglamentē to, kā administrators vai jebkurš datu sniedzējs izmantoto rīcības brīvību vai spriedumu, lai nodrošinātu konsekvenci šādas rīcības brīvības vai sprieduma izmantošanā;

e)  procedūras, ar kurām reglamentē etalona noteikšanu spriedzes periodos vai laikā, kad darījumu datu avoti var būt nepietiekami, neprecīzi vai neuzticami, un etalona iespējamos ierobežojumus šādos periodos;

f)  procedūras kļūdu novēršanai ievades datos vai etalona noteikšanai, tostarp, ja tiks pieprasīta etalona atkārtota noteikšana; un

g)  konstatētos iespējamos etalona ierobežojumus, tostarp tā darbību nelikvīdos vai sadrumstalotos tirgos un iespējamo ievades datu koncentrāciju.

17. pants

Etalona izstrādes pārtraukšana

1.  Administrators kopā ar 15. pantā minēto paziņojumu par etalonu publicē procedūru par darbībām, kas jāveic attiecīgajam administratoram, ja etalonā veic izmaiņas vai pārtrauc tā izstrādi, vai ja pārtrauc etalona atzīšanu saskaņā ar 21.a pantu, vai etalonu apstiprina saskaņā ar 21.b pantu. Procedūru arī iekļauj 9. panta 1. punktā minētajā rīcības kodeksā. Attiecīgā gadījumā procedūru var izstrādāt etalonu kopām, un to atjaunina un publicē visos gadījumos, kad tiek ieviestas būtiskas izmaiņas.

2.  Uzraudzītās struktūras, kas ▌ izmanto etalonu, izstrādā un uztur stabilus rakstiskus plānus, kuros izklāstītas darbības, ko tās veiktu, ja etalons būtiski mainītos vai to pārtrauktu izstrādāt. Ja tas ir iespējams un atbilstīgi, šādos plānos nosauc vienu vai vairākus alternatīvus etalonus, uz kuriem var atsaukties, norādot, kādēļ šādi etaloni būtu piemērotas alternatīvas. Uzraudzītās iestādes attiecīgajai kompetentajai iestādei pēc tās pieprasījuma iesniedz minētos plānus un, ja iespējams, atspoguļo tos līgumattiecībās ar klientiem.

17.a pants

Etalona piemērotība

Administrators saskaņā ar 15. pantā noteiktajām prasībām attiecībā uz paziņojumu par etalonu nodrošina etalona precizitāti saistībā ar tā tirgus vai ekonomiskās realitātes aprakstu, ko ir plānots mērīt ar etalonu.

Sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu publicē pamatnostādnes, ar kurām nosaka piemērotības definīciju attiecībā uz pieņemamajiem bāzes riska līmeņiem.

Līdz 2015. gada decembrim Komisija publicē ziņojumu, kurā analizēta pašreizējā prakse attiecībā uz bāzes riska pārvaldību finanšu līgumos, izklāstīta tādu etalonu izmantošana kā starpbanku procentu likmes un valūtas maiņas etalons, un novērtēts tas, vai Direktīvā 2008/48/EK un Direktīvā 2014/17/ES paredzētie noteikumi par darījumu veikšanu ir pietiekami, lai mazinātu ar finanšu līgumos izmantotajiem etaloniem saistīto bāzes risku.

V SADAĻA

ETALONU LIETOŠANA, KURUS IZSTRĀDĀJUŠI PILNVAROTI VAI REĢISTRĒTI ADMINISTRATORI VAI ADMINISTRATORI NO TREŠĀM VALSTĪM

19. pants

Etalona izmantošana

1.   Uzraudzīta struktūra var izmantot etalonu vai etalonu kombināciju Savienībā kā atsauci finanšu līgumā vai finanšu instrumentā ▌, ja etalonus izstrādā administrators, kuram atļauja attiecīgi piešķirta vai kurš reģistrēts saskaņā ar 23. vai 23.a pantu, vai administrators, kas atrodas trešā valstī, saskaņā ar 20., 21.a vai 21.b pantu.

2.  Ja saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK vai Direktīvu 2009/65/EK publicējama prospekta priekšmets ir pārvedami vērtspapīri vai cits ieguldījums, kurā ir atsauce uz etalonu, tad emitents, piedāvātājs vai persona, kas iesniegusi pieprasījumu tirdzniecībai regulētā tirgū, nodrošina, ka prospektā ietver arī skaidru un nepārprotamu informāciju, kurā norādīts, vai etalons ir reģistrēts un vai to nodrošina administrators, kas saskaņā ar šīs regulas 25.a pantu ir reģistrēts publiskā reģistrā.

3.  EVTI atsauc vai saskaņo ar šā panta 1. punktu EVTI pamatnostādņu kompetentajām iestādēm un PVKIU pārvaldīšanas sabiedrībām 49.–62. punktu un pamatnostādnes par biržā tirgojamiem fondiem (ETF) un citiem PVKIU jautājumiem(30).

20. pants

Līdzvērtīgums

1.  Etalonus, ko izstrādā administrators, kas atrodas trešā valstī, var izmantot uzraudzītas struktūras Savienībā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi un ja vien nepiemēro 21.a vai 21.b pantu:

a)  Komisija saskaņā ar 2. vai 2.a punktu ir pieņēmusi lēmumu par līdzvērtību ▌;

b)  administrators ir saņēmis atļauju vai reģistrēts šādā trešā valstī un tam piemēro uzraudzību;

c)  administrators ir informējis EVTI par savu piekrišanu, ka tā faktiskos vai turpmākos etalonus var izmantot uzraudzītas struktūras Savienībā ▌;

d)  administrators ir pienācīgi reģistrēts saskaņā ar 25.a pantu; un

e)  darbojas šā panta 3. punktā minētās sadarbības sistēmas.

2.  Komisija var pieņemt lēmumu, ar kuru konstatē, ka trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina, ka:

a)  administratori, kas ir saņēmuši atļauju vai kas ir reģistrēti trešajā valstī, atbilst saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas no šīs regulas izrietošajām prasībām, īpaši ņemot vērā to, vai trešās valsts tiesiskais regulējums un uzraudzības prakse nodrošina atbilstību 2013. gada 17. jūlijā publicētajiem IOSCO principiem par finanšu etaloniem un 2012. gada 5. oktobrī publicētajiem IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām; un

b)  saistošajām prasībām minētajā trešajā valstī pastāvīgi piemēro efektīvu uzraudzību un izpildi;

ba)  – notiek efektīva informācijas apmaiņa ar ārvalstu nodokļu iestādēm;

–  leģislatīvie, tiesu iestāžu vai administratīvie noteikumi ir pietiekami pārredzami;

–  tiek prasīta būtiska pārstāvība vietējā līmenī vai

–  trešā valsts nedarbojas kā ārzonas finanšu centrs;

–  trešā valsts neparedz nodokļu pasākumus, ar kuriem nepiemēro nodokļus vai piemēro nominālus nodokļus, vai ka priekšrocības netiek piešķirtas pat bez reālas ekonomiskās darbības un būtiskas ekonomiskās klātbūtnes trešajā valstī, kura piedāvā minētās nodokļu priekšrocības;

–  FATF trešo valsti nav iekļāvusi to valstu un teritoriju sarakstā, kas nesadarbojas;

–  trešā valsts pilnībā atbilst ESAO Paraugkonvencijas par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam 26. pantā noteiktajiem standartiem un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, ietverot jebkādus daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.a  Kā alternatīvu Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka, ka konkrēti noteikumi vai prasības trešā valstī, kurus piemēro atsevišķiem un konkrētiem administratoriem vai atsevišķiem un konkrētiem etaloniem vai etalonu kopām, ir līdzvērtīgi šīs regulas noteikumiem un ka tādēļ uzraudzītas struktūras Savienībā drīkst izmantot šos atsevišķos un konkrētos administratorus vai atsevišķos un konkrētos etalonus vai etalonu kopas.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.  EVTI izveido sadarbības sistēmas ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskie regulējumi un uzraudzības prakses saskaņā ar šā panta 2. vai 2.a punktu ir atzīti par līdzvērtīgiem. Šādas sistēmas nosaka vismaz:

a)  mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un attiecīgo trešo valstu kompetentajām iestādēm, tostarp attiecībā uz piekļuvi visai EVTI pieprasītajai attiecīgajai informācijai par administratoru, kam atļauja izsniegta konkrētajā trešajā valstī;

b)  mehānismu EVTI tūlītējai informēšanai, ja trešās valsts kompetentā iestāde uzskata, ka trešajā valstī reģistrēts administrators, ko tā uzrauga, pārkāpj piešķirtās atļaujas noteikumus vai citus vietējos tiesību aktus;

c)  uzraudzības darbību koordinācijas procedūras ▌.

4.  EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 3. punktā minēto sadarbības sistēmu minimālo saturu ar mērķi nodrošināt, ka dalībvalstu kompetentās iestādes un EVTI spēj īstenot visas savas uzraudzības pilnvaras saskaņā ar šo regulu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz [XXX].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā panta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

21. pants

Trešo valstu administratoru reģistrācijas atsaukšana

2.  EVTI atsauc 20. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā administratora reģistrāciju, ja EVTI, pamatojoties uz dokumentētiem pierādījumiem, ir pietiekami pamatoti iemesli uzskatīt, ka administrators:

a)  ▌rīkojas tādā veidā, kas nepārprotami kaitē tā etalonu lietotāju interesēm vai pareizai tirgu darbībai; vai

b)  ▌ir nopietni pārkāpis valsts tiesību aktus vai citus noteikumus, kurus tam piemēro trešā valstī un pamatojoties uz kuriem Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 20. panta 2. vai 2.a punktu.

3.  EVTI pieņem lēmumu saskaņā ar 2. punktu vienīgi, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)  EVTI ir pievērsusi trešās valsts kompetentās iestādes uzmanību šim jautājumam, un minētā kompetentā iestāde nav veikusi atbilstīgus pasākumus, kas nepieciešami ieguldītāju aizsardzībai un pienācīgai tirgus darbībai Savienībā, vai tai nav izdevies parādīt, ka attiecīgais administrators atbilst tam piemērojamajām prasībām trešā valstī;

b)  EVTI par savu nodomu atsaukt administratora reģistrāciju ir informējusi trešās valsts kompetento iestādi vismaz 30 dienas iepriekš.

4.  EVTI nekavējoties informē pārējās kompetentās iestādes par visiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu, un publicē savu lēmumu savā tīmekļa vietnē.

21.a pants

Administratora atzīšana trešā valstī

1.  Līdz saskaņā ar 20. panta 2. punktu tiek pieņemts lēmums par līdzvērtīgumu, administratora, kas atrodas trešā valstī, izstrādātos etalonus drīkst izmantot uzraudzītas struktūras Savienībā ar nosacījumu, ka administrators saskaņā ar šo pantu saņem iepriekšēju atzīšanu no EVTI.

2.  Administrators, kas atrodas trešā valstī un kas plāno saņemt 1. punktā minēto iepriekšējo atzīšanu, ievēro visas šajā regulā noteiktās prasības, taču tam nepiemēro 11., 13.a un 14. pantu. Ja administrators var uzskatāmi pierādīt, ka tā izstrādātā etalona pamatā ir regulēti dati vai ka tas ir preču etalons, kas nav balstīts uz datiem no datu sniedzējiem, kuri lielākoties nav uzraudzītas struktūras, kuru galvenais uzņēmējdarbības veids ir ieguldījumu pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2014/65/ES nozīmē vai banku darbības saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, tad saistībā ar šādiem etaloniem administratoram piemēro atbrīvojumus, kā tas attiecīgi noteikts 12.a un 14.a pantā.

3.  Administrators, kas atrodas trešā valstī un kas plāno saņemt 1. punktā minēto iepriekšējo atzīšanu, to var darīt arī tādā veidā, ka tas pilnībā nodrošina atbilstību visām prasībām, kas noteiktas IOSCO principos attiecībā uz finanšu etaloniem, vai gadījumā, ja administrators atbilst 14.a panta 1. punktā minētajiem kritērijiem — IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām. Vismaz reizi divos gados un gadījumos, ja etalonā ir izdarītas būtiskas izmaiņas, atbilstību izskata un sertificē neatkarīgs ārējais revidents, un revīzijas ziņojumus nosūta EVTI un pēc pieprasījuma dara pieejamus lietotājiem.

4.  Administratoram, kas atrodas trešā valstī un kas plāno saņemt 1. punktā minēto iepriekšējo atzīšanu, ir Savienībā reģistrēts pārstāvis. Pārstāvis ir fiziska persona ar dzīvesvietu Savienībā vai juridiska persona ar juridisko adresi Savienībā. Administrators, kas atrodas trešā valstī, skaidri norāda, ka tā izraudzītais pārstāvis rīkojas tā vārdā saistībā ar visu saziņu ar iestādēm, tostarp ar EVTI un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kā arī ar jebkuru citu attiecīgo personu Savienībā saistībā ar administratora pienākumiem, ko tam uzliek šī regula.

5.  Administrators, kas atrodas trešā valstī un kas plāno saņemt 1. punktā minēto iepriekšējo atzīšanu, pieteikumu par atzīšanas saņemšanu iesniedz EVTI. Administrators, kas iesniedz pieteikumu, sniedz visu 23. vai 23.a pantā noteikto informāciju, kas nepieciešama, lai EVTI varētu pārliecināties, ka administrators atzīšanas brīdī ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 2. vai 2.a punktā minētajām prasībām, un ietver sarakstu ar saviem tagadējiem vai plānotajiem etaloniem, kurus var izmantot Savienībā, un gadījumā, ja administratoru uzrauga trešās valsts iestāde, norāda par uzraudzību atbildīgo trešās valsts kompetento iestādi.

[90] dienu laikā pēc šā punkta pirmajā daļā minētā pieteikuma saņemšanas EVTI pēc apspriešanās ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm pārbauda, vai ir izpildīti 2. vai 2.a, 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi. EVTI var šo uzdevumu deleģēt attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei.

Ja EVTI uzskata, ka nosacījumi nav izpildīti, tā noraida atzīšanas pieprasījumu, paskaidrojot noraidījuma iemeslus.

Neskarot šā punkta trešo daļu, atzīšanu nesniedz, kamēr nav izpildīti šādi papildu nosacījumi:

i)  gadījumā, ja administratoru, kas atrodas trešā valstī, uzrauga trešās valsts iestāde, tad starp attiecīgo kompetento iestādi vai EVTI un administratora trešās valsts iestādi nodrošina piemērotu sadarbības režīmu, lai vismaz nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu,

ii)  tās trešās valsts tiesību akti, noteikumi vai administratīvās normas, kurā atrodas administrators, neliedz kompetentajai iestādei vai EVTI efektīvi īstenot savas uzraudzības funkcijas saskaņā ar šo regulu.

6.  Ja administrators, kas atrodas trešā valstī, plāno saņemt iepriekšēju atļauju, panākot atbilstību šai regulai, kā tas noteikts šā panta 2. punktā, un ja administrators uzskata, ka tā izstrādātajam etalonam var piemērot 12.a un 14.a pantā minētos atbrīvojumus, tas par to bez liekas kavēšanās paziņo EVTI. Lai pamatotu savu apgalvojumu, administrators sniedz dokumentārus pierādījumus.

7.  Ja administrators, kas atrodas trešā valstī, uzskata, ka tā nodrošinātā etalona izstrādes pārtraukšanai būtu ievērojama negatīva ietekme uz tirgu integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājiem, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēm vienā vai vairākās dalībvalstīs, tas var iesniegt pieteikumu EVTI, lai uz konkrētu un ierobežotu laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus, saņemtu atbrīvojumu no vienas vai vairākām prasībām, kuras piemēro saskaņā ar šo regulu vai attiecīgajiem IOSCO principiem. Lai pamatotu savu pieteikumu, administrators sniedz dokumentārus pierādījumus.

EVTI pieteikumu izskata 30 dienu laikā un informē trešās valsts administratoru, vai tas ir atbrīvots no vienas vai vairākām prasībām, kā norādīts administratora pieteikumā, un par atbrīvojuma laiku.

Ja tas ir pamatoti, EVTI pēc atbrīvojuma piemērošanas laikposma beigām var pagarināt atbrīvojuma laikposmu vēl par 12 mēnešiem.

8.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai papildus precizētu atzīšanas procesu, 4. punktā minētā pieteikuma formu un saturu, 5. punktā prasītās informācijas iesniegšanu un jebkādu uzdevumu un pienākumu deleģēšanu valstu kompetentajām iestādēm saistībā ar minētajiem punktiem.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz [...].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantā.

21.b pants

Apstiprināšana

1.  Administrators, kas atrodas Savienībā un kam piešķirta atļauja saskaņā ar 23. pantu vai kas reģistrēts saskaņā ar 23.a pantu, var iesniegt pieteikumu savai kompetentajai iestādei, lai apstiprinātu trešā valstī izstrādātu etalonu vai etalonu kopu, kuri ir paredzēti izmantošanai Savienībā, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)  administrators, kas sniedz apstiprinājumu, ir pārbaudījis un var pierādīt savai kompetentajai iestādei, ka apstiprinājumam pieteikto etalonu vai etalonu kopu izstrāde atbilst prasībām, kas:

i)  ir vismaz tikpat stingras kā šajā regulā noteiktās prasības,

ii)  pilnībā nodrošina atbilstību IOSCO principiem par finanšu etaloniem, kā to vismaz reizi divos gados un gadījumos, ja etalonā ir izdarītas būtiskas izmaiņas, izvērtējis un sertificējis neatkarīgs ārējais revidents, vai

iii)  gadījumos, ja apstiprinājumam pieteiktais etalons atbilst 14.a panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, pilnībā nodrošina atbilstību IOSCO principiem par naftas cenu ziņošanas aģentūrām, kā to vismaz reizi divos gados un tad, ja etalonā ir izdarītas būtiskas izmaiņas, izvērtējis un sertificējis neatkarīgs ārējais revidents;

b)  administratoram, kas sniedz apstiprinājumu, ir zināšanas, kuras nepieciešamas, lai tas varētu efektīvi uzraudzīt trešā valstī veiktās etalona izstrādes darbības un pārvaldīt saistītos riskus.

2.  Administrators, kas iesniedz pieteikumu, norāda visu informāciju, kāda nepieciešama, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka pieteikuma iesniegšanas brīdī ir izpildīti visi 1. punktā minētie nosacījumi, tostarp iesniegti minētā punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktā prasītie revīzijas ziņojumi.

3.  Deviņdesmit dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas attiecīgā kompetentā iestāde izskata apstiprinājuma pieteikumu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai noraidīšanu. Attiecīgā kompetentā iestāde paziņo EVTI par visiem etaloniem vai etalonu kopām, kuru apstiprinājuma pieteikums ir apstiprināts, kā arī par administratoru, kas sniedz apstiprinājumu.

4.  Apstiprināto etalonu vai etalonu kopu uzskata par etalonu vai etalonu kopu, kuru izstrādā administrators, kas sniedz apstiprinājumu.

5.  Administrators, kurš ir apstiprinājis trešā valstī izstrādātu etalonu vai etalonu kopu, arī turpmāk atbild par apstiprinātā etalona vai etalonu kopas atbilstību 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

6.  Ja administratora, kas sniedz apstiprinājumu, kompetentajai iestādei ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka 1. punktā paredzētie nosacījumi vairs netiek izpildīti, tā ir pilnvarota atsaukt sniegto apstiprinājumu un par to paziņo EVTI. Apstiprinājuma pārtraukšanas gadījumā piemēro 17. pantu.

VI SADAĻA

UZRAUDZĪBAS PROCEDŪRA UN ATĻAUJAS PIEŠĶIRŠANA ADMINISTRATORIEM

1. nodaļa

Atļaujas piešķiršana

23. pants

Kritiski svarīgam etalonam piemērojamā atļaujas piešķiršanas procedūra

1.  Fiziska vai juridiska persona, kas atrodas Savienībā un kas plāno darboties kā vismaz viena kritiski svarīga etalona administrators, iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei, ko saskaņā ar regulas 29. pantu ir norīkojusi dalībvalsts, kurā attiecīgā persona atrodas.

2.  Pieteikumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar 1. punktu iesniedz ▌30 dienu laikā no jebkuras vienošanās, kas ar uzraudzīto struktūru noslēgta par to, ka attiecīgā administratora sniegto indeksu izmanto kā atsauci finanšu instrumentam vai finanšu līgumam ▌.

2.a  Pēc tam, kad etalons ir noteikts vai nu par valsts, vai Eiropas kritiski svarīgu etalonu, attiecīgā kompetentā iestāde, pārbaudījusi, ka ir izpildītas visas prasības, ir atbildīga par atļaujas piešķiršanu attiecīgā etalona izstrādei saskaņā ar tā jauno juridisko statusu.

3.  Administrators, kas iesniedz pieteikumu, sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka attiecīgais administrators atļaujas piešķiršanas laikā ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai atbilstu šajā regulā noteiktajām prasībām. Administrators arī iesniedz nepieciešamos datus, lai aprēķinātu 13. panta 1. punktā minēto katra etalona vērtību vai tās aplēsi, ja tā ir pieejama.

4.  Attiecīgā kompetentā iestāde 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs, un par to attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju. Ja pieteikums ir nepilnīgs, pieteikuma iesniedzējs iesniedz papildu informāciju, ko pieprasījusi attiecīgā kompetentā iestāde.

5.  Attiecīgā kompetentā iestāde ▌izskata pieteikumu atļaujas saņemšanai un ▌60 dienu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai noraidīšanu.

Piecu dienu laikā no šāda lēmuma pieņemšanas dienas par atļaujas piešķiršanu vai noraidīšanu kompetentā iestāde ▌informē attiecīgo administratoru, kas iesniedzis pieteikumu. Ja kompetentā iestāde atsakās piešķirt atļauju administratoram, kas iesniedzis pieteikumu, tā izklāsta šāda lēmuma iemeslus.

5.a  Ja attiecīgā kompetentā iestāde nolemj atteikt atļaujas piešķiršanu tāda kritiski svarīga etalona izstrādei, kas jau ir izstrādāts, bet kam nav šāda statusa, attiecīgā kompetentā iestāde var izsniegt pagaidu atļauju uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus, kura laikā var turpināt attiecīgā etalona izstrādi, izmantojot iepriekšējo modeli, kamēr tiek izpildītas kritiski svarīgam etalonam piemērojamās attiecīgās atļaujas piešķiršanas prasības.

Attiecīgā kompetentā iestāde var pagarināt atļauju uz papildu laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

5.b  Ja līdz šā laikposma beigām administrators un/vai datu sniedzēji neizpilda prasības par tāda etalona izstrādes turpināšanu, kas noteikts par kritiski svarīgu, attiecīgā etalona izstrādi pārtrauc saskaņā ar 17. pantu.

6.  Kompetentā iestāde 10 dienu laikā informē EVTI par jebkuru lēmumu piešķirt atļauju administratoram, kas iesniedzis pieteikumu▌.

7.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai sīkāk precizētu informāciju, kas jānodrošina, iesniedzot pieteikumu atļaujas saņemšanai un pieteikumu reģistrācijai, ņemot vērā proporcionalitātes principu un izmaksas, kuras sedz pieteikumu iesniedzēji un kompetentās iestādes.

23.a pants

Kritiski nesvarīga etalona reģistrācijas process

1.  Fiziska vai juridiska persona, kas atrodas Savienībā un kas plāno darboties kā kritiski nesvarīgu etalonu administrators, iesniedz reģistrācijas pieteikumu kompetentajai iestādei, ko saskaņā ar šīs regulas 29. pantu ir norīkojusi dalībvalsts, kurā attiecīgā persona atrodas.

2.  Reģistrēts administrators jebkurā brīdī atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un informē kompetento iestādi par jebkurām būtiskām izmaiņām attiecībā uz šo atbilstību.

3.  Pieteikumu saskaņā ar 1. punktu iesniedz 30 dienu laikā no jebkuras vienošanās, kas ar uzraudzīto struktūru noslēgta par to, ka attiecīgās personas sniegto indeksu izmanto kā atsauci finanšu instrumentam vai finanšu līgumam, vai ieguldījumu fonda darbības rādītāju mērīšanai.

4.  Administrators, kas iesniedz pieteikumu, iesniedz arī:

a)  dokumentāciju, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka attiecīgais administrators atbilst 5. panta 3.a punktā, 5.c un 6. pantā (attiecīgā gadījumā), kā arī 7.b pantā un 15. pantā noteiktajām prasībām; un

b)  katra etalona kopējo atsauces vērtību vai tās aplēsi, ja tā ir pieejama.

5.  Attiecīgā kompetentā iestāde 15 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs, un par to attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju. Ja pieteikums ir nepilnīgs, pieteikuma iesniedzējs iesniedz papildu informāciju, ko pieprasījusi attiecīgā kompetentā iestāde.

6.  Attiecīgā kompetentā iestāde reģistrē pieteikuma iesniedzēju 15 dienu laikā pēc pilnīga reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.

7.  Ja attiecīgā kompetentā iestāde uzskata, ka saskaņā ar 13. panta 1. punktu etalons ir jāklasificē kā kritiski svarīgs, tā 30 dienu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas to paziņo EVTI un administratoram.

8.  Ja reģistrētāja kompetentā iestāde uzskata, ka saskaņā ar 13. panta 2.a vai 2.c punktu etalons ir jāklasificē kā kritiski svarīgs, tā 30 dienu laikā pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas to paziņo EVTI un administratoram un saskaņā ar 13. panta 2.a vai 2.c punktu iesniedz EVTI savu novērtējumu.

9.  Ja reģistrēta administratora etalonu klasificē kā kritiski svarīgu, administrators saskaņā ar 23. pantu 90 dienu laikā pēc 13. panta 2.b punktā noteiktā paziņojuma vai 13. panta 2.g punktā noteiktā atzinuma saņemšanas iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai.

24. pants

Atļaujas vai reģistrācijas atsaukšana vai apturēšana

1.  Kompetentā iestāde atsauc vai aptur administratora atļauju vai reģistrāciju, ja administrators:

a)  nepārprotami atsakās no atļaujas vai nav izstrādājis etalonus iepriekšējos divpadsmit mēnešus;

b)  ir saņēmis atļauju vai reģistrāciju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)  vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tam tika piešķirta atļauja vai tas tika reģistrēts; vai

d)  ir nopietni vai vairākkārt pārkāpis šīs regulas noteikumus.

2.  Kompetentā iestāde paziņo EVTI par savu lēmumu septiņu dienu laikā.

2.a  Pēc lēmuma pieņemšanas par administratora atļaujas vai reģistrācijas apturēšanu un gadījumā, ja etalona izstrādes pārtraukšana novestu pie force majeure notikuma vai tiktu skarti vai kā citādi pārkāpti jebkura tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta noteikumi, kuros ir atsauce uz konkrēto etalonu, tās dalībvalsts attiecīgā kompetentā iestāde, kurā administrators atrodas, var atļaut etalona izstrādi līdz brīdim, kad tiek atsaukts lēmums par apturēšanu. Uzraudzītām struktūrām šajā laikposmā ir atļauts izmantot attiecīgo etalonu vienīgi saistībā ar finanšu instrumentiem un finanšu līgumiem, kuros jau ir atsauce uz konkrēto etalonu. Nevienā jaunā finanšu līgumā vai finanšu instrumentā atsauci uz konkrēto etalonu neietver.

2.b  Pēc lēmuma pieņemšanas par administratora atļaujas vai reģistrācijas atsaukšanu piemēro 17. panta 2. punktu.

2. nodaļa

Paziņošana par etaloniem

25.a pants

Administratoru reģistrs un etalona sākotnējā izmantošana

1.  EVTI izveido un uztur publisku reģistru, kas ietver šādu informāciju:

a)  to administratoru identifikācijas datus, kas ir saņēmuši atļauju vai reģistrēti saskaņā ar 23. un 23.a panta noteikumiem, kā arī par to uzraudzību atbildīgās kompetentās iestādes identifikācijas datus;

b)  to administratoru identifikācijas datus, kas ir informējuši EVTI par savu 20. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto piekrišanu, un par to uzraudzību atbildīgās trešās valsts kompetentās iestādes identifikācijas datus;

c)  to administratoru identifikācijas datus, kas ir saņēmuši atzīšanu saskaņā ar 21.a pantu, un par to uzraudzību atbildīgās trešās valsts kompetentās iestādes identifikācijas datus;

d)  etalonus, kas ir apstiprināti saskaņā ar 21.b pantā noteikto procedūru, un to administratoru identifikācijas datus, kuri ir snieguši apstiprinājumu.

2.  Pirms uzraudzīta struktūra indeksu izmanto kā etalonu Savienībā, šī struktūra pārbauda, ka attiecīgā indeksa izstrādātājs ir iekļauts EVTI tīmekļa vietnē kā tāds administrators, kuram ir piešķirta atļauja, kurš ir reģistrēts vai atzīts saskaņā ar šo regulu.

3. nodaļa

Sadarbība uzraudzības jomā

26. pants

Uzdevumu deleģēšana starp kompetentajām iestādēm

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 28. pantu kompetentā iestāde var savus šajā regulā noteiktos uzdevumus deleģēt citas dalībvalsts attiecīgajai kompetentajai iestādei ar tās iepriekšēju rakstisku piekrišanu. Uzdevumu deleģēšana neietekmē deleģējošās kompetentās iestādes atbildību, un kompetentās iestādes paziņo EVTI par jebkādu ierosināto deleģējumu 60 dienas pirms tam, kad tiek izdarīta šāda deleģēšana.

2.  Kompetentā iestāde ▌savus šajā regulā noteiktos uzdevumus var deleģēt EVTI, ja EVTI tam piekrīt. ▌

3.  EVTI informē dalībvalstis par ierosināto deleģējumu septiņu dienu laikā. EVTI publicē sīkāku informāciju par saskaņoto deleģējumu septiņu dienu laikā pēc paziņošanas.

26.a pants

Valsts kompetento iestāžu izdarītu Savienības tiesību aktu pārkāpumi

1.  Ja valsts kompetentā iestāde nav piemērojusi šo regulu vai ir to piemērojusi tādā veidā, kas uzskatāms par Savienības tiesību aktu pārkāpumu, EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu un atbilstīgi minētajā pantā noteiktajām procedūrām var izmantot savas pilnvaras un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. panta 6. punkta piemērošanas nolūkos var pieņemt individuālus lēmumus, kas adresēti šīs valsts kompetentās iestādes uzraudzītiem etalona administratoriem un šīs valsts kompetentās iestādes uzraudzītiem etalona datu sniedzējiem, ja šie datu sniedzēji ir uzraudzītas struktūras.

2.  Ja attiecīgais etalons ir kritiski svarīgs etalons, EVTI saskaņā ar 34. pantā noteikto procedūru nodrošina sadarbību ar kompetento iestrāžu kolēģiju.

27. pants

No citas dalībvalsts saņemtas informācijas izpaušana

1.  Kompetentā iestāde var izpaust no citas kompetentās iestādes saņemtu informāciju vienīgi:

a)  ja tā ir ieguvusi attiecīgās kompetentās iestādes rakstisku piekrišanu un informāciju izpauž vienīgi tādiem nolūkiem, kuriem minētā kompetentā iestāde ir devusi savu piekrišanu, vai

b)  ja informācijas izpaušana ir nepieciešama tiesvedībai.

28. pants

Ar izmeklēšanu saistītā sadarbība

1.  Attiecīgā kompetentā iestāde var pieprasīt citas kompetentās iestādes palīdzību attiecībā uz pārbaudēm uz vietas vai izmeklēšanu. Kompetentā iestādes, kas saņem pieprasījumu, sadarbojas tādā apmērā, kāds ir iespējams un piemērots.

2.  Kompetentā iestāde, kas iesniedz 1. punktā minēto pieprasījumu, par to informē EVTI. Ja pārbaudei vai izmeklēšanai ir pārrobežu ietekme, kompetentās iestādes var lūgt EVTI koordinēt izmeklēšanu vai pārbaudi uz vietas.

3.  Ja kompetentā iestāde saņem citas kompetentās iestādes pieprasījumu veikt pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu, tā var:

a)  pati veikt pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu;

b)  pārbaudē uz vietas vai izmeklēšanā ļaut piedalīties tai kompetentajai iestādei, kura iesniegusi pieprasījumu;

c)  iecelt revidentus vai ekspertus, kas palīdzētu veikt vai veiktu pārbaudes uz vietas vai izmeklēšanu.

4. nodaļa

Kompetento iestāžu loma

29. pants

Kompetentās iestādes

1.  Attiecībā uz administratoriem un uzraudzītajiem datu sniedzējiem katra dalībvalsts norīko attiecīgo kompetento iestādi, kas atbild par šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanu un par to informē Komisiju un EVTI.

2.  Ja dalībvalsts norīko vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tā skaidri nosaka attiecīgās funkcijas un norīko vienu iestādi, kas atbild par sadarbības koordināciju un informācijas apmaiņu ar Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

3.  EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar šā panta 1. punktu un 25.a panta 1. punkta a) apakšpunktu norīkoto kompetento iestāžu sarakstu.

30. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.  Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm atbilstīgi valstu tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:

a)  piekļūt jebkuram attiecīgajam dokumentam un citiem jebkāda formāta datiem un saņemt vai izgatavot to kopiju;

b)  pieprasīt vai lūgt informāciju no visām attiecīgajām personām, ▌kas ir iesaistītas etalona izstrādē un datu sniegšanā par šo etalonu, tostarp no jebkura pakalpojumu sniedzēja saskaņā ar 6. panta 3.a punktu, kā arī no to vadītājiem un vajadzības gadījumā izsaukt ikvienu šādu personu un to izjautāt, lai iegūtu informāciju;

c)  saistībā ar preču etaloniem ▌ — pieprasīt informāciju no datu sniedzējiem par saistītiem aktuāltirgiem saskaņā ar (attiecīgos gadījumos) standartizētiem formātiem un ziņojumiem par darījumiem un tieši piekļūt tirgotāju sistēmām;

d)  veikt pārbaudes uz vietas vai izmeklēšanas vietās, kas nav fizisku personu privātās dzīvesvietas;

e)  iekļūt fizisku un juridisku personu telpās, lai izņemtu dokumentus un citus jebkāda formāta datus, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka dokumenti un citi dati, kas saistīti ar pārbaudes vai izmeklēšanas priekšmetu, var būt svarīgi, lai pierādītu šīs regulas pārkāpumu. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes ir nepieciešams saņemt iepriekšēju atļauju, šādas pilnvaras izmanto tikai pēc tam, kad ir iegūta šāda iepriekšēja atļauja;

f)  pieprasīt esošos telefonsarunu un elektronisko sakaru vai citu datplūsmu ierakstus, kuri ir uzraudzīto struktūru rīcībā;

g)  pieprasīt aktīvu iesaldēšanu un/vai sekvestrāciju;

i)  pieprasīt uz laiku apturēt visas darbības, kas pēc kompetentās iestādes uzskatiem ir pretrunā šai regulai;

j)  noteikt pagaidu aizliegumu veikt profesionālo darbību;

k)  veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrība ir pienācīgi informēta par etalona izstrādāšanu, tostarp prasot personai, kas ir publicējusi vai izplatījusi etalonu, publicēt koriģējošu paziņojumu par datiem vai rādītājiem, kas attiecībā uz etalonu ir sniegti iepriekš;

ka)  pārskatīt paziņojumu par atbilstību un prasīt tajā izdarīt grozījumus.

2.  Kompetentās iestādes īsteno savas 1. punktā minētās funkcijas un pilnvaras, kā arī pilnvaras piemērot 31. pantā minētās sankcijas saskaņā ar savu valsts tiesisko regulējumu kādā no šādiem veidiem:

a)  tieši;

b)  sadarbībā ar citām iestādēm vai tirgus uzņēmumiem;

c)  uz savu atbildību, deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm vai tirgus uzņēmumiem;

d)  vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs.

Lai īstenotu minētās pilnvaras, kompetentās iestādes ir ieviesušas pienācīgus un efektīvus aizsardzības pasākumus attiecībā uz tiesībām uz aizstāvību un pamattiesībām.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu veikšanai.

4.  Netiek uzskatīts, ka persona, kas dara pieejamu informāciju saskaņā ar 2. punktu, pārkāpj kādu ierobežojumu, kas attiecībā uz informācijas izpaušanu noteikts līgumā vai kādā tiesību aktā, regulatīvajā vai administratīvajā noteikumā.

31. pants

Administratīvie pasākumi un sankcijas

1.  Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 34. pantu, dalībvalstis, ievērojot valsts tiesību aktus, nosaka, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras veikt atbilstīgus administratīvus pasākumus un noteikt administratīvus pasākumus un sankcijas vismaz par:

a)  šīs regulas 5., 5.a, 5.b, 5.c, 5.d, 6., 7., 7.a., 7.b, 8., 9., ▌11., 14., 15., 17., ▌19., ▌23. un 23.a panta pārkāpumiem, ja šos pantus piemēro; un

b)  nesadarbošanos vai nepakļaušanos izmeklēšanai vai inspekcijai vai prasībai, kas noteikta 30. pantā.

2.  Ja ir izdarīts 1. punktā minētais pārkāpums, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot vismaz šādus administratīvos pasākumus un sankcijas:

a)  izdot rīkojumu, ar kuru par pārkāpumu atbildīgajam administratoram vai uzraudzītajai struktūrai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

b)  nodrošināt, ka tiek atdota pārkāpuma rezultātā gūtā peļņa vai novērstie zaudējumi, ja tos var noteikt;

c)  izdot publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo administratoru vai uzraudzīto struktūru un pārkāpuma būtību;

d)  atsaukt vai apturēt administratora atļauju;

e)  provizoriski aizliegt jebkurai fiziskai personai, kuru uzskata par atbildīgu par šādu pārkāpumu, īstenot vadības funkcijas administratora vai datu sniedzēja struktūrā;

f)  noteikt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu, kas ir vismaz piecas reizes lielāka par pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ja to var aprēķināt; vai

1)  attiecībā uz fizisku personu administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz šādā apmērā:

i)  par 5., 5.a, 5.b, 5.c, 5.d, 6., 7., 7.a, 7.b, 8., 9., ▌11. panta, 12.a panta 2. punkta, 14., 15., ▌17., 18., 19. ▌un 23. panta pārkāpumiem — EUR 500 000 vai dalībvalstī, kur euro nav oficiālā valūta, attiecīgā summa valsts valūtā, kas konvertēta šīs regulas spēkā stāšanās dienā, vai

ii)  par 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta ▌vai 7. panta 4. punkta pārkāpumiem — EUR 100 000 vai dalībvalstī, kur euro nav oficiālā valūta, attiecīgā summa valsts valūtā, kas konvertēta šīs regulas spēkā stāšanās dienā;

2)  attiecībā uz juridisku personu administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz šādā apmērā:

i)  par 5., 5.a, 5.b, 5.c, 5.d, 6., 7., 7.a, 7.b, 8., 9., ▌11., 14., 15., ▌17., 18., 19., ▌un 23. panta pārkāpumiem — EUR 1 000 000, vai 10 % no tās gada apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra, atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Ja juridiskā persona ir mātes uzņēmums vai mātes uzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai attiecīgais ienākumu veids saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK bankām un Direktīvu 91/674/EEK apdrošināšanas sabiedrībām saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātes uzņēmuma vadības struktūra, vai ja attiecīgā persona ir asociācija — 10 % no tās locekļu kopējā apgrozījuma, vai

ii)  par 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpumiem — lielākā no šādām summām: EUR 250 000 vai 2 % no tās gada apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātes uzņēmums vai mātes uzņēmuma meitasuzņēmums, kam ir jāsagatavo konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai attiecīgais ienākumu veids saskaņā ar Direktīvu 86/635/EEK bankām un Direktīvu 91/674/EEK apdrošināšanas sabiedrībām saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātes uzņēmuma vadības struktūra, vai ja attiecīgā persona ir asociācija — 10 % no tās locekļu kopējā apgrozījuma.

3.  [12 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI par saviem 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem.

Dalībvalstis var nolemt neparedzēt administratīvo sankciju noteikumus par tiem pārkāpumiem, par kuriem jau piemēro kriminālsankcijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šādā gadījumā dalībvalstis kopā ar pirmajā daļā minēto paziņojumu sniedz Komisijai un EVTI informāciju par attiecīgajiem krimināllikuma noteikumiem.

Tās bez kavēšanās ziņo Komisijai un EVTI par visiem turpmākiem grozījumiem minētajos noteikumos.

4.  Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem kompetentajām iestādēm papildus 1. punktā minētajām pilnvarām var piešķirt citas pilnvaras piemērot sankcijas un var noteikt sankciju līmeni, kas pārsniedz minētajā punktā noteikto.

32. pants

Uzraudzības un sankciju pilnvaru izmantošana un pienākums sadarboties

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sankciju veidu, līmeni un proporcionalitāti, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp, vajadzības gadījumā:

a)  pārkāpuma smagumu un ilgumu;

aa)  etalona kritisko svarīgumu finanšu stabilitātei un reālajai ekonomikai;

b)  atbildīgās personas atbildības pakāpi;

c)  ▌ atbildīgās juridiskās personas kopējo apgrozījumu vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumus;

d)  atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu līmeni, ja tos var noteikt;

e)  atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt attiecīgās personas gūto ienākumu vai novērsto zaudējumu atdošanu;

f)  attiecīgās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus;

g)  atbildīgās personas pēc pārkāpuma veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

2.  Īstenojot savas sankciju pilnvaras saskaņā ar 31. pantā minētajiem nosacījumiem, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai panāktu, ka uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un administratīvās sankcijas nodrošina vēlamos rezultātus saskaņā ar šo regulu. Tās arī koordinē savu rīcību, lai novērstu iespējamo dublēšanos un pārklāšanos, piemērojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un administratīvās sankcijas un naudas sodus pārrobežu lietās.

2.a  Ja dalībvalstis saskaņā ar 31. pantu paredz kriminālsankcijas par attiecīgajā pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, tās nodrošina, ka ir ieviesti visi atbilstīgie pasākumi, ar kuriem kompetentajām iestādēm sniedz visas nepieciešamās pilnvaras sadarbībai ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm nolūkā saņemt konkrētu informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procedūrām, kuras sāktas attiecībā uz šīs regulas iespējamajiem pārkāpumiem, un, izpildot pienākumu šīs regulas nolūkos sadarboties savā starpā un ar EVTI, šo informāciju nodot citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

2.b  Kompetentās iestādes sniedz palīdzību citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jo īpaši tās apmainās ar informāciju un sadarbojas jebkurā izmeklēšanas vai uzraudzības darbībā. Kompetentās iestādes var sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm arī jautājumos, kas saistīti ar naudas sodu piedziņas atvieglināšanu.

33. pants

Lēmumu publicēšana

1.  Kompetentās iestādes savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē lēmumu, ar kuru piemēro administratīvu sankciju vai pasākumu par šīs regulas pārkāpumiem, tūlīt pēc tam, kad sodītā persona ir informēta par šo lēmumu. Publikācijā ietver vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un atbildīgo personu identitāti. Šis pienākums neattiecas uz lēmumiem, ar ko nosaka pasākumus, kuriem piemīt izmeklēšanas raksturs.

2.  Ja kompetentā iestāde uzskata, ka juridisku personu identitātes vai fizisku personu personas datu publicēšana ir neproporcionāla pēc tam, kad veikts atsevišķs novērtējums par šādu datu publicēšanas proporcionalitāti, vai ja šāda publicēšana apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai notiekošu izmeklēšanu, kompetentās iestādes:

a)  atliek lēmuma, ar kuru piemēro sankciju vai pasākumus, publicēšanu līdz brīdim, kad vairs nepastāv iemesli nepublicēšanai;

b)  anonimizēti publicē lēmumu, ar ko piemēro sankciju vai pasākumu, tādā veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, ja šāda anonimizēta publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību. Ja tiek pieņemts lēmums anonimizēti publicēt sankciju vai pasākumu, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz samērīgu laikposmu, ja ir plānots, ka attiecīgajā laikposmā vairs nepastāvēs iemesli anonimizētai publicēšanai;

c)  vispār nepublicē lēmumu, ar kuru piemēro sankciju vai pasākumu, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājumi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai nodrošinātu:

i)   to, ka finanšu tirgu stabilitāte netiktu apdraudēta, vai

ii)   šādu lēmumu publicēšanas proporcionalitāti attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par mazāk nozīmīgiem.

3.  Ja lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu var pārsūdzēt attiecīgajā tiesu vai citā iestādē, kompetentās iestādes arī nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu par sankcijas vai pasākuma piemērošanu.

4.  Kompetentās iestādes nodrošina, ka visas publikācijas saskaņā ar šo pantu tās glabā savās oficiālajās tīmekļa vietnēs vismaz piecus gadus pēc to publicēšanas. Publikācijā ietvertos personas datus attiecīgās kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē glabā vienīgi tik ilgi, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

4.a  Dalībvalstis reizi gadā nosūta EVTI apkopotu informāciju par visām sankcijām un pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar 31. pantu. Minēto pienākumu neattiecina uz pasākumiem, kas saistīti ar izmeklēšanu. EVTI šo informāciju publisko gada ziņojumā.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 31. pantu paredz kriminālsankcijas par šajā pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, to kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI anonīmus un apkopotus datus par visiem kriminālizmeklēšanas gadījumiem un piemērotajām kriminālsankcijām. Datus par piemērotajām kriminālsankcijām EVTI publicē gada ziņojumā.

34. pants

Kompetento iestāžu kolēģija

1.  Attiecīgā kompetentā iestāde 30 dienu laikā pēc tam, kad etalons ir iekļauts kritiski svarīgu etalonu sarakstā saskaņā ar 25.a pantu, izņemot kritiski svarīgus etalonus, kas ir valsts mēroga etaloni, kā tas noteikts 3. panta 1. punkta 21. apakšpunktā, izveido kompetento iestāžu kolēģiju.

2.  Kolēģijā ietilpst attiecīgā administratora kompetentā iestāde, EVTI un lielāko datu sniedzēju kompetentās iestādes.

3.  Citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tiesības būt par kolēģijas locekli, ja minētā ▌etalona izstrādes pārtraukšana būtiski negatīvi ietekmētu finanšu stabilitāti vai tirgu pienācīgu darbību, vai patērētājus, vai attiecīgo dalībvalstu reālo ekonomiku.

Ja kompetentā iestāde plāno kļūt par kolēģijas locekli saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, tā iesniedz pieprasījumu attiecīgā administratora kompetentajai iestādei, kurā ietver pierādījumu par to, ka attiecīgā noteikuma prasības ir izpildītas. Administratora attiecīgā kompetentā iestāde izskata pieprasījumu un paziņo iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, vai tā uzskata, ka minētās prasības ir izpildītas. Ja tā uzskata, ka minētās prasības nav izpildītas, iestāde, kas iesniegusi pieprasījumu, var vērsties pie EVTI saskaņā ar 10. pantu.

4.  EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu piedalās nolūkā veicināt un uzraudzīt šajā pantā minēto uzraudzītāju kolēģiju efektīvu, lietderīgu un konsekventu darbību. Šajā nolūkā EVTI iesaistās pēc vajadzības, un to šajā nolūkā uzskata par kompetento iestādi.

5.  EVTI vada kolēģijas sanāksmes, koordinē kolēģijas darbības un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu starp kolēģijas locekļiem.

6.  Administratora kompetentā iestāde nosaka rakstiskus pasākumus kolēģijas ietvaros attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)  informāciju, ar kuru jāapmainās kompetentajām iestādēm;

b)  lēmumu pieņemšanas procesu starp kompetentajām iestādēm;

c)  gadījumiem, kuros kompetentajām iestādēm savstarpēji jāapspriežas;

d)  palīdzību, kas jāsniedz saskaņā ar 14. panta 5.a punktu, lai izpildītu 14. panta 3. punktā minētos pasākumus.

Ja administrators izstrādā vairāk nekā vienu etalonu, EVTI var izveidot vienotu kolēģiju visiem etaloniem, kurus izstrādā konkrētais administrators.

7.  Ja attiecībā uz 6. punktā minētajiem pasākumiem nav panākta vienošanās, jebkurš kolēģijas loceklis, kas nav EVTI, ar attiecīgo jautājumu var vērsties EVTI. Administratora kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā visus EVTI sniegtos ieteikumus attiecībā uz rakstiskiem koordinēšanas pasākumiem, pirms piekrīt galīgajai redakcijai. Rakstiskos koordinācijas pasākumus izklāsta vienā dokumentā, ietverot pamatotus iemeslus būtiskām novirzēm no EVTI ieteikumiem. Administratora kompetentā iestāde pārsūta rakstiskos koordinācijas pasākumus kolēģijas locekļiem un EVTI.

8.  Pirms ▌24. pantā un ▌ — attiecīgos gadījumos — 14. un 23. pantā minēto pasākumu veikšanas attiecīgā administratora kompetentā iestāde apspriežas ar kolēģijas locekļiem. Kolēģijas locekļi savu pilnvaru robežās dara visu saprātīgi iespējamo, lai panāktu vienošanos 6. punktā minētajos rakstiskajos pasākumos noteiktajā termiņā. Lai domstarpību gadījumā palīdzētu kompetentajām iestādēm panākt kopīgu vienošanos, izveido starpniecības mehānismu.

9.  Ja nav panākta vienošanās starp kolēģijas locekļiem ▌, kompetentās iestādes, kas nav EVTI, var vērsties pie EVTI šādās situācijās:

a)  ja kompetentā iestāde nav darījusi zināmu būtisku informāciju;

b)  ja pēc pieprasījuma, kas iesniegts saskaņā ar 3. punktu, administratora kompetentā iestāde ir paziņojusi iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, ka attiecīgā punkta prasības nav izpildītas vai tā pieprasījumu nav izskatījusi samērīgā laikposmā;

c)  ja kompetentās iestādes nav varējušas vienoties par jautājumiem, kas izklāstīti 6. punktā;

d)  ▌ja pastāv domstarpības attiecībā uz pasākumu, kas veikts saskaņā ar ▌23. un ▌ 24. pantu.

Ja 20 dienu laikā pēc pirmajā daļā noteiktās vēršanās pie EVTI jautājums nav nokārtots, attiecīgā administratora kompetentā iestāde pieņem galīgo lēmumu un par savu lēmumu rakstiski sniedz detalizētu paskaidrojumu pirmajā daļā minētajām iestādēm un EVTI.

Ja EVTI uzskata, ka attiecīgā administratora kompetentā iestāde ir veikusi kādu no 8. punktā minētajiem pasākumiem, kas, iespējams, neatbilst Savienības tiesību aktiem, tā rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.

9.a  Ikviena no kolēģijas kompetentajām iestādēm, kura nepiekrīt kādam no saskaņā ar 13.a vai 14. pantu veicamajiem pasākumiem, var vērsties pie EVTI. Neskarot LESD 258. pantu, EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

9.b  Visi saskaņā ar 13.a vai 14. pantu veiktie pasākumi paliek spēkā vismaz līdz brīdim, kad kolēģija panāk vienošanos atbilstīgi 8. un 9.a punktam.

35. pants

Sadarbība ar EVTI

1.  Šīs regulas nolūkos kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.  Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai.

2.a  Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) un citas attiecīgās uzraudzības iestādes, pildot savus pienākumus saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1227/2011 īstenošanu un uzraudzību, sadarbojas ar EVTI šīs regulas piemērošanas nolūkā, kā arī ar minētajām iestādēm apspriežas visu regulatīvo tehnisko standartu un deleģēto aktu izstrādes laikā un šīs iestādes bez kavēšanās sniedz visu informāciju, kāda EVTI ir nepieciešama savu pienākumu izpildē.

3.  EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu 2. punktā minētās informācijas apmaiņas procedūras un formātus.

EVTI šā panta pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz [XXXX].

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

36. pants

Dienesta noslēpums

1.  Uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta atbilstīgi šai regulai, attiecas 2. punktā noteiktie dienesta noslēpuma nosacījumi.

2.  Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajā iestādē vai jebkurā iestādē vai tirgus uzņēmumā, vai fizisku vai juridisku personu, kam kompetentā iestāde ir deleģējusi savas pilnvaras, tostarp arī uz revidentiem un ekspertiem, ar ko kompetentajai iestādei ir noslēgts līgums.

3.  Informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums, nevar izpaust nevienai citai personai vai iestādei citādi, nekā ir paredzēts tiesību aktu noteikumos.

4.  Visu informāciju, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas skar darījumu vai darbības apstākļus vai citus ekonomiska vai personiska rakstura jautājumus, uzskata par konfidenciālu un uz to attiecina dienesta noslēpuma prasības, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde informācijas paziņošanas laikā paziņo, ka informāciju drīkst izpaust, vai kad šāda izpaušana nepieciešama tiesvedībai.

VII SADAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

37. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā ▌un 23. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā ▌un 23. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 3. panta 2. punktu ▌un 23. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

38. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, ņemot vērā tās 8. panta noteikumus.

VIII SADAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

39. pants

Pārejas noteikumi

1.  Administrators, kas izstrādā etalonu, [šīs regulas spēkā stāšanās dienā] iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai vai reģistrācijai saskaņā ar 23. vai 23.a pantu [12 mēnešu laikā pēc dienas, kad ir sākta regulas piemērošana].

1.a  Valsts kompetentās iestādes nolemj, kuri no reģistrētajiem etaloniem tiek uzskatīti par kritiski svarīgiem etaloniem. Šiem etaloniem piemēro 23. panta noteikumus par atļaujas saņemšanu.

2.  Fiziska vai juridiska persona, kas ir iesniegusi pieteikumu atļaujas saņemšanai vai reģistrācijai saskaņā ar 1. punktu, var turpināt kāda pašreizējā etalona izstrādi, kuru var izmantot uzraudzītas struktūras, un šo izstrādi var turpināt līdz brīdim, kad šāda atļauja tiek noraidīta.

3.  Ja kāds pašreizējais etalons neatbilst šīs regulas prasībām, bet, veicot izmaiņas konkrētajā etalonā nolūkā panākt atbilstību šīs regulas prasībām, rastos force majeure apstākļi, vai tiktu traucēti vai citādi pārkāpti jebkura tāda finanšu līguma vai finanšu instrumenta noteikumi, kurā ir atsauce uz konkrēto etalonu, tad tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas fiziskā vai juridiskā persona, kas izstrādā etalonu, var atļaut arī turpmāk izmantot attiecīgo etalonu pašreizējos finanšu līgumos un finanšu instrumentos līdz brīdim, kad kompetentā iestāde uzskata, ka ir iespējams attiecīgā etalona izmantošanu pārtraukt vai aizstāt ar citu etalonu, nenodarot kaitējumu nevienai no līguma pusēm.

3.a  Pēc [diena, kurā sāk piemērot šo regulu] jaunos finanšu instrumentos vai finanšu līgumos neiekļauj atsauci uz kādu no pašreizējiem etaloniem, ja tas neatbilst šīs regulas prasībām.

3.b  Atkāpjoties no 3.a punkta, jaunos finanšu instrumentos uz vienu gadu pēc [diena, kurā sāk piemērot šo regulu] var iekļaut atsauci uz kādu no pašreizējiem etaloniem, kas neatbilst šīs regulas prasībām, ja attiecīgais finanšu instruments ir nepieciešams riska ierobežošanas nolūkos, lai pārvaldītu risku saistībā ar kādu no pašreizējiem finanšu instrumentiem, kurā ir atsauce uz konkrēto etalonu.

4.  Ja vien Komisija nav pieņēmusi 20. panta 2. vai 2.a punktā minēto lēmumu par līdzvērtīgumu, uzraudzītas struktūras Savienībā etalonu, kuru ir izstrādājis administrators, kas atrodas trešā valstī, izmanto tikai tad, ja to izmanto kā atsauci pašreizējos finanšu instrumentos un finanšu līgumos ▌, kuros bija atsauce uz šo etalonu laikā, kad šī regula stājās spēkā, ▌vai ja konkrēto etalonu izmanto jaunos finanšu instrumentos un finanšu līgumos trīs gadus pēc dienas, kurā sāka piemērot šo regulu.

39.a pants

Prospektu un svarīgāko informatīvo dokumentu atjaunināšanas termiņš

Regulas 19. panta 2. punkts neskar pašreizējos prospektus, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK pirms [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Tiem prospektiem pakārtotos dokumentus, kuri saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK ir apstiprināti pirms [šīs regulas spēkā stāšanās diena], atjaunina tikko tas ir iespējams un ne vēlāk kā …* [divpadsmit] mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

40. pants

Pārskatīšana

1.   Līdz 2018. gada 1. janvārim Komisija veic pārskatu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šo regulu un jo īpaši:

a)  par kritiski svarīga etalona darbību un efektivitāti un obligāto līdzdalības režīmu, kā noteikts 13. un 14. pantā, un 3. pantā noteikto kritiski svarīga etalona definīciju; un

b)  par VI sadaļā minēto uzraudzības režīma efektivitāti un 34. pantā minētajām kolēģijām, kā arī konkrētu etalonu uzraudzības piemērotību, ko veic Savienības iestāde.

1.a  Komisija izvērtē starptautisko principu tendences, jo īpaši to principu, kurus piemēro cenu paziņošanas aģentūru (PRA) preču etaloniem, kā arī tiesisko regulējumu un uzraudzības prakses tendences trešās valstīs attiecībā uz etalonu izstrādi, un līdz ...* [četri gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam ik pēc četriem gadiem iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajiem ziņojumiem vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.

41. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro pēc 6 mēnešiem no ... [diena, kurā spēkā stājušies] deleģētie akti, kurus saskaņā ar šo regulu pieņēmusi Komisija].

Tomēr Regulas 13. panta 1. punktu un 14. un 34. pantu piemēro no ...[6 mēneši pēc regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Pēc tam jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 61. panta otrā punkta otro daļu (A8- 0131/2015).
(2) Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
(3) OV C 177, 11.6.2014., 42. lpp.
(4) OV C 113, 15.4.2014., 1. lpp.
(5)OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
(6)OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.
(7)OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.
(8)OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.)
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).
(12)OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
(13)OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).
(15)OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(16)Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(17)Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 9, 14.8.2009., 112. lpp.).
(19)Komisijas 2010. gada 12. novembra Regula (ES) Nr. 1031/2010 par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.).
(20)Komisijas 2014. gada 17. decembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014 par datu ziņošanu, īstenojot 8. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 363, 18.12.2014., 121. lpp.).
(21)Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(22)Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(23)OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.
(24)Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
(25)Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regula (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
(26)Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).
(27)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīva 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).
(28)Komisijas 2006. gada 10. augusta Regula (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006.,1. lpp.).
(29)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).
(30)01.08.2014., EVTI/2014/937.


Attīstības finansēšana
PDF 450kWORD 144k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maija rezolūcija par attīstības finansēšanu (2015/2044(INI))
P8_TA(2015)0196A8-0143/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pirmās un otrās Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu noslēguma dokumentus, jo īpaši 2002. gadā pieņemto Monterejas konsensu un 2008. gadā pieņemto Dohas deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas Nr. 68/204 un Nr. 68/279 par trešo Starptautisko konferenci par attīstības finansēšanu, kas notiks Adisabebā (Etiopijā) 2015. gada 13.–16. jūlijā;

–  ņemot vērā 2015. gada 21. janvāra „elementu” dokumentu, ar kuru iepazīstināja trešās Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu sagatavošanas procesa līdzpriekšsēdētāji;

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2014. gada decembra kopsavilkuma ziņojumu par programmu laikposmam pēc 2015. gada „Virzība uz cieņpilnu dzīvi, kas jāīsteno līdz 2030. gadam: nabadzības izskaušana, dzīves pārveidošana un planētas aizsardzība”,

–  ņemot vērā Starpvaldību ekspertu komitejas ilgtspējīgas attīstības finansēšanas jautājumos 2014. gada augusta ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Atvērtās darba grupas par ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2014. gada jūlija ziņojumu,

–  ņemot vērā dokumentu „UNCTAD 2014. gada ziņojums par ieguldījumiem pasaules mērogā — rīcības plāns attiecībā uz ieguldījumiem ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā”(1),

–  ņemot vērā ilgtspējīgai attīstībai veltītajā ANO konferencē „Rio+20” 2012. gada jūnijā pieņemto noslēguma dokumentu „Nākotne, ko vēlamies”,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada septembra rezolūciju „Virzība uz valsts parādu restrukturizācijas procesu daudzpusēju tiesisko regulējumu”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 5. februāra paziņojumu „Globāla partnerība nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai pēc 2015. gada” (COM(2015)0044)(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūnija paziņojumu „Cilvēka cienīgu dzīvi visiem: no koncepcijas līdz kopīgai rīcībai” (COM(2014)0335)(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 16. jūlija paziņojumu „Panākt visaptverošu un integrētu pieeju nabadzības izskaušanas un ilgtspējīgas attīstības finansēšanā laikposmam pēc 2015. gada” (COM(2013)0531)(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 27. februāra paziņojumu „Cilvēka cienīgu dzīvi visiem — nabadzības izskaušana un ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšana pasaulē” (COM(2013)0092)(5),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2013. gada 12. decembra secinājumus par politikas saskaņotību attīstības veicināšanai,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2014. gada 16. decembra secinājumus par pārmaiņu programmu laikposmam pēc 2015. gada(6),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2013. gada 12. decembra secinājumus par nabadzības izskaušanas un ilgtspējīgas attīstības finansēšanu laikposmā pēc 2015. gada(7),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 12. decembra secinājumus par privātā sektora stingrāku lomu attīstības sadarbībā,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2013. gada 25. jūnija secinājumus par visaptverošu programmu laikposmam pēc 2015. gada(8),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. novembra rezolūciju par ES un globālo regulējumu attīstības jomā pēc 2015. gada(9),

–  ņemot vērā 2008. gada 23. septembra rezolūciju par turpmāko darbu saistībā ar 2002. gada Monterejas konferenci par attīstības finansēšanu(10),

–  ņemot vērā 2014. gada 26. novembra rezolūciju par ANO 2014. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 20) Limā, Peru (2014. gada 1.–12. decembrī)(11), 2014. gada 26. februāra rezolūciju par attīstības veicināšanu ar atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, tostarp — ieguves rūpniecības lomu jaunattīstības valstīs(12), 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par korupciju publiskajā un privātajā sektorā — ietekme uz cilvēktiesībām trešās valstīs(13), 2013. gada 21. maija rezolūciju par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm(14) un 2013. gada 16. aprīļa rezolūciju par attīstības veicināšanu, izmantojot tirdzniecību(15),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 472/2014/ES par Eiropas gadu attīstībai (2015)(16),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam,

–  ņemot vērā LESD 208. pantu, kurā ir noteikts, ka nabadzības izskaušana ir ES attīstības politikas galvenais mērķis un princips, pamatojoties uz kuru tiek nodrošināta politikas saskaņotība attīstības veicināšanai,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0143/2015),

A.  tā kā 2015. gads ir izšķirošs gads attīstības centieniem pasaules mērogā, ņemot vērā to, ka tiks pieņemti ilgtspējīgas attīstības mērķi un vienošanās par globāliem pasākumiem klimata pārmaiņu jomā (abi pasākumu kopumi būs spēkā līdz 2030. gadam);

B.  tā kā trešajā Starptautiskajā konferencē par attīstības finansēšanu, kas notiks Adisabebā (Etiopijā) 2015. gada 13.–16. jūlijā, ir jāizstrādā nepieciešamie nosacījumi par programmas laikposmam pēc 2015. gada finansēšanu un īstenošanu un tā kā šīs programmas panākumi būs atkarīgi no konferencē izrādītā mērķtiecīguma līmeņa;

C.  tā kā 1,5 miljardi cilvēku joprojām dzīvo nabadzībā un vienlaicīgi netiek ievēroti veselības, izglītības un dzīves standarti, jo īpaši konfliktu skartajās un nestabilajās valstīs; tā kā, apzinoties, ka pasaulē pastāv pietiekami daudz resursu, lai šo situāciju pakāpeniski novērstu, tā ir nepieņemama;

D.  tā kā izskaust nabadzību un nevienlīdzību var tikai, aktivizējot visiem paredzētus pietiekami lielus atbilstīgus resursus un labāk novirzot tos marginalizētām iedzīvotāju grupām, piemēram, bērniem, sievietēm, gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti; tā kā, neraugoties uz to, ka ir ievērojami samazināta galēja nabadzība, bērnu nabadzības izskaušana ir notikusi lēnāk, tādēļ svarīgs faktors ir līdzekļu ieguldīšana bērnu vajadzībām, izmantojot gan vietējos resursus, gan starptautisku publisko finansējumu;

E.  tā kā ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez miera un drošības, kā tika atzīts 2005. gada Eiropas Konsensā attīstības jomā;

F.  tā kā trīs ceturtdaļas no pasaules nabadzīgākajiem cilvēkiem — aptuveni 960 miljoni — pašlaik valstīs ar vidēju ienākumu līmeni un jaunajā attīstības paradigmā ir vajadzīgas programmas, kas paredzētas gan nabadzīgiem iedzīvotājiem, gan nabadzīgām valstīm;

G.  tā kā UNCTAD lēš — lai sasniegtu gaidāmos ilgtspējīgas attīstības mērķus, jaunattīstības valstīm ir vajadzīgs aptuveni USD 3,9 triljonu liels finansējums gadā, un pašlaik trūkst USD 2,5 triljonu gadā; tā kā nepietiekama rīcība galu galā izmaksās daudz vairāk nekā uz ilgtspējīgu attīstību vērsta izlēmīga rīcība;

H.  tā kā, lai reaģētu uz milzīgo izaicinājumu saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķu finansēšanu, ir vajadzīga spēcīga un globāla partnerība un ir jāizmanto visi finansējuma veidi (iekšējais, starptautiskais, publiskais, privātais un inovatīvais) un nefinanšu līdzekļi; tā kā ar privāto finansējumu var papildināt, bet ne aizstāt publisko finansējumu;

I.  tā kā iekšējo resursu aktivizēšana un oficiālā attīstības palīdzība (OAP) ir neaizvietojami attīstības finansēšanas pamatelementi, kas ir jāstiprina;

J.  tā kā jaunattīstības valstīm piemīt ievērojams iekšējo resursu aktivizēšanas potenciāls, bet pašreizējā situācijā pastāv ierobežojumi attiecībā uz to, cik daudz valstis var paveikt pašu spēkiem; tā kā lielākajā daļā jaunattīstības valstu nodokļu resursi veido tikai nelielu daļu no valsts IKP un tādēļ ir svarīgi veicināt līdzsvarotu, taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, kas veidota, pamatojoties uz individuālu nodokļu maksātāju un uzņēmumu spēju maksāt nodokļus; tā kā, lai aktivizētu iekšējos resursus, ir taisnīgi un pārredzami jāsadala no dabas resursiem gūtie ienākumi;

K.  tā kā ļoti maz ir to jaunattīstības valstu, kas pilda apņemšanos nodrošināt 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI) OAP vajadzībām, tostarp vismazāk attīstītās valstis (VAV), kurām OAP vajadzībām jānodrošina 0,15–0,20 % no NKI; tā kā dalībvalstis, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā vai vēlāk, ir apņēmušās sasniegt mērķi nodrošināt attīstībai 0,33 % no NKI, bet neviena no tām šo mērķi vēl nav sasniegusi;

L.  tā kā daudzas mazāk attīstītas valstis ir nestabilas vai ir kļuvušas nestabilas tādu ārēju faktoru kā bruņoti konflikti, epidēmijas, piemēram, Ebolas vīrusslimības epidēmija, un dabas katastrofu dēļ un tā kā tām ir vajadzīgs lielāks atbalsts;

M.  tā kā nabadzības samazināšana, ekonomikas izaugsme un drošība lielā mērā ir atkarīgas no valsts spējas pildīt savas suverēnās funkcijas, lai nodrošinātu tiesiskumu un piedāvātu tādus pamata publiskos pakalpojumus kā izglītību un veselības aprūpi, vienlaikus respektējot īpašumtiesību principu; tā kā lielāks atbalsts šīm valstīm ir jo īpaši vajadzīgs, lai izveidotu spēcīgu veselības aprūpes sistēmu;

N.  tā kā attīstības darba programma paplašinās un tādēļ ir svarīgi noteikt un stimulēt pasākumus, kas tiek veikti papildus OAP vai ārpus tās darbības jomas; tā kā, neraugoties uz sarežģītajiem fiskālajiem apstākļiem daudzās ESAO valstīs, tika saglabāts augsts OAP līmenis un 2013. gadā OAP sasniedza vēl nepieredzēti lielu apmēru — USD 134,8 miljardus; tā kā OAP var būt katalizators privāto investīciju piesaistē un tā kā šajā sakarībā būtu jāņem vērā inovatīvu finansiālo instrumentu nozīme;

O.  tā kā privātais sektors un ārvalstu tiešie ieguldījumi, ja tos pienācīgi reglamentē un piesaista konkrētiem iekšējās ekonomikas uzlabojumiem, var ievērojami veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kā norādīts UNCTAD priekšlikumā rīcības plānam attiecībā uz ieguldījumiem ilgtspējīgas attīstības mērķos;

P.  tā kā privātā kapitāla plūsmas ietekmē jaunattīstības valstis daudzos dažādos veidos — gan pozitīvos, gan negatīvos; tā kā finanšu plūsmas uz jaunattīstības valstīm no privātiem avotiem ir nozīmīgas, bet lielākoties ir nestabilas, nav vienmērīgi sadalītas un bieži vien ir saistītas ar līdzekļu aizplūdi, piemēram, peļņas repatriāciju, kas kopš 2010. gada ir pārsniegusi jaunu ārvalstu tiešo ieguldījumu ieplūdes apmēru;

Q.  tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga nozīme vispārēja un iekļaujoša procesa nodrošināšanā gan valsts, gan pasaules līmenī un tā veicina labu pārvaldību un pārskatatbildību; tā kā attīstības palīdzība un korupcija nav savstarpēji savietojamas;

R.  tā kā ir svarīgi veicināt banku pakalpojumu izmantošanu jaunattīstības valstīs;

S.  tā kā ES un tās dalībvalstīm kā vislielākajām attīstības palīdzības sniedzējām ir jāvada attīstības finansēšanas process un jāpalīdz panākt to, ka tiek atbilstīgi risinātas problēmas attīstības finansēšanas jomā, nodrošinot darba programmā laikposmam pēc 2015. gada politikas saskaņotību attīstības veicināšanai; tā kā citām attīstītajām un jaunās ekonomikas valstīm būtu jāseko ES paraugam,

Globāla partnerība

1.  atzinīgi vērtē trešās Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu noslēguma dokumenta sākumprojektu un prasa ES un tās dalībvalstīm to atbalstīt;

2.  atzinīgi vērtē ANO ģenerālsekretāra kopsavilkuma ziņojumu un tajā pausto transformatīvo, visaptverošo un integrēto nostāju attiecībā uz vērienīgu globālu partnerību jauniem attīstības mērķiem un ar tiem saistītam finansiālam satvaram, galveno uzmanību pievēršot nabadzības samazināšanai, cilvēktiesību vispārējai piemērošanai un dzimumu vienlīdzībai; uzstāj, ka šāda vērienīga partnerība negūs panākumus, ja netiks nodrošināti visaptveroši un būtiski līdzekļi tās īstenošanai;

3.  mudina ES apstiprināt savu politisko vadību sagatavošanas procesā uz ilgtspējīgas attīstības satvara definēšanu, nolīguma par attīstības finansēšanu atjaunošanu un citiem instrumentiem tā īstenošanai, ņemot vērā tās dibināšanas līgumos minētās saistības un vērtības; uzskata, ka ES attīstības palīdzības sniegšana nebūtu jāpakļauj ES partneru — citu līdzekļu devēju — uzstādītiem nosacījumiem;

4.  uzstāj, ka ES un tās dalībvalstīm būtu jāsaglabā sava lielāko attīstības palīdzības sniedzēju loma, vienlaikus cenšoties panākt atbildības sadali; aicina valstis ar augstu un vidēji augstu ienākumu līmeni un jaunietekmes valstis uzņemties ievērojamas saistības;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas neseno paziņojumu „Globāla partnerība nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai pēc 2015. gada”, jo tas ir vispusīgs, tajā galvenā uzmanība ir pievērsta politikas saskaņotībai un tas apstiprina, ka ES ir apņēmusies šajā globālajā partnerībā īstenot visu savu potenciālu; tomēr pauž nožēlu par to, ka zināmā mērā trūkst apņemšanās attiecībā uz turpmāko finansēšanas mērķu grafiku;

Starptautiskais publiskais finansējums

6.  uzsver, ka OAP joprojām ir galvenais instruments attīstības finansēšanā; mudina ES un tās dalībvalstis nekavējoties no jauna apņemties ievērot mērķi par 0,7 % no NKI piešķiršanas OAP, 50 % no OAP un vismaz 0,2 % no NKI paredzot VAV, un iesniegt daudzgadu budžeta grafiku šo līmeņu sasniegšanai līdz 2020. gadam, ņemot vērā budžeta ierobežojumus; atzinīgi vērtē ES stingro nostāju par koncentrēšanos uz attīstības palīdzības kvantitāti un kvalitāti; aicina citus partnerus attīstīto valstu vidū un jaunās ekonomikas valstis palielināt savu attīstības palīdzību un aicina Komisiju un dalībvalstis pārliecināt citus valsts un privātos līdzekļu devējus ievērot savus finansiālos solījumus un uzņemties jaunas saistības; uzsver — visiem līdzekļu devējiem būtu jānodrošina, ka, sniedzot OAP, uz jaunattīstības valstīm tiek veikti reāli pārskaitījumi;

7.  uzsver, ka ES un citām attīstītajām valstīm ir jāievēro apņemšanās sniegt jaunattīstības valstīm jaunu lielāku papildu finansējumu klimata jomā, lai līdz 2020. gadam kopumā aktivizētu līdzekļus USD 100 miljardu apmērā gadā, šo finansējumu gūstot no visdažādākajiem avotiem — publiskiem un privātiem, divpusējiem un daudzpusējiem, tostarp alternatīviem līdzekļu avotiem; pauž nožēlu par to, ka saistībā ar klimata jautājumu risināšanai paredzēta papildu finansējuma iekļaušanu OAP nav gūti nekādi panākumi; prasa attīstītajām un jaunietekmes valstīm īstenot kopīgus starptautiskus centienus, lai nolīgumā par globālu rīcību klimata pārmaiņu jomā (Global Climate Action), ko paredzēts noslēgt Parīzes konferencē 2015. gada decembrī, rastu jaunu papildu finansējumu klimata pārmaiņu mazināšanai jaunattīstības valstīs, tomēr paredzot, ka tādēļ netiktu samazināts attīstības budžets; uzskata, ka ES būtu jāierosina pagaidu pasākumi, kamēr nav pilnībā ieviesta papildu finansējuma koncepcija; mudina dalībvalstis izmantot oglekļa dioksīda emisiju tirgos iegūtos līdzekļus, lai finansētu klimata jomu jaunattīstības valstīs; aicina arī jaunās ekonomikas valstis aktivizēt klimata jomā gūtos līdzekļus jaunattīstības valstu labā;

8.  atbalsta attīstībai un klimata jomai paredzēta papildu finansējuma inovatīvus avotus, tostarp finanšu darījumu nodokli un oglekļa dioksīda nodokļa piemērošanu starptautiskajai aviācijai un jūras transportam, kā arī oglekļa dioksīda emisiju tirgū gūto ieņēmumu automātisku piešķiršanu; atzinīgi vērtē turpmākus Eiropas un starptautiskos centienus rast citus papildu finansējuma avotus;

9.  uzsver, ka OAP joprojām būtu jāizmanto kā finansiālā ieguldījuma standarta pasākums; atbalsta to, ka tiek ieviests papildu rādītājs ilgtspējīgai attīstībai sniegta kopējā atbalsta apmēra noteikšanai ar nosacījumu, ka tiek skaidri norādīts — tas nekādā veidā neaizstāj OAP pasākumu un nemazina tā nozīmi;

10.  norāda — kaut gan lielākā OAP daļa tiek sniegta kā subsīdijas, ir svarīgi arī koncesiju aizdevumi, taču tie palielina parādu slogu un rada parādu nesamērīga pieauguma risku, jo īpaši Subsahāras Āfrikā un Karību valstīs, kurām ir pieejams ierobežots apmērs parādu apkalpošanai nepieciešamo ieņēmumu; līdz ar to aicina līdzekļu devējus palīdzību vismazāk attīstītajām valstīm piešķirt dotāciju veidā; uzskata, ka koncesiju aizdevumi var nebūt piemēroti ieguldījumiem sociālajā sektorā, kura mērķis nav gūt peļņu; atzinīgi vērtē ESAO Attīstības veicināšanas komitejas vienošanos modernizēt ziņošanu par koncesiju aizdevumiem, OAP skaitļu aprēķināšanas nolūkā ieviešot dotāciju ekvivalentu sistēmu;

11.  norāda, ka ES ir pasaules vadošā līdzekļu devēja attīstības palīdzībai, nodrošinot gandrīz 60 % no pasaules oficiālās attīstības palīdzības apjoma; tomēr aicina Komisiju sniegt skaidrus un pārredzamus datus par attīstības palīdzībai paredzēto ES budžeta daļu, lai varētu novērtēt to, kā visi Eiropas līdzekļu devēji ievēro Monterejas konsensu; pauž arī nožēlu par to, ka jaunattīstības valstīs trūkst informētības par ES finansiālo ieguldījumu līmeni, un aicina Komisiju izstrādāt piemērotus un mērķtiecīgus komunikācijas un informācijas līdzekļus, lai vairotu informētību par ES attīstības palīdzību;

12.  aicina ES ņemt vērā ilgtermiņa finansiālās prasības, izvēloties un īstenojot stratēģiskāku, vērienīgāku un visaptverošāku pieeju saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

13.  atgādina, ka ES budžeta ieguldījums attīstības finansēšanā sasniedz EUR 19,7 miljardus sadarbībai attīstības jomā un EUR 6,8 miljardus humānajai palīdzībai laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam, un papildus tam EUR 2,2 miljardi ir paredzēti ārkārtas palīdzības rezervei; norāda arī uz to, ka EUR 30,5 miljardus nodrošina Eiropas Attīstības fonds (EAF); atbalsta EAF iekļaušanu budžetā, kas palīdzētu panākt lielāku pārredzamību, atpazīstamību, efektivitāti un lietderīgumu; atzinīgi vērtē to, ka pēcvēlēšanu vidusposma novērtēšana un daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšana sniedz iespēju ņemt vērā humānās palīdzības aizvien lielākās strukturālās vajadzības, kā arī nabadzīgāko un nestabilāko valstu attīstības vajadzības;

14.  norāda, ka 2015. gada budžetā EUR 2,4 miljardi paredzēti saistībām (maksājumi EUR 2,1 miljardu apjomā) sadarbībai attīstības jomā un EUR 928,8 miljoni saistībām (maksājumi EUR 918,8 miljonu apjomā) humānās palīdzības jomā; atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai samazinātu nesamaksātos rēķinus, jo īpaši lai nodrošinātu visneaizsargātāko partneru finansiālo dzīvotspēju, un uzsver, cik svarīgi attiecībā uz humāno palīdzību ir panākt saistību un maksājumu līdzsvaru, jo krīzes notiek aizvien biežāk un līdzekļi ir jāpiešķir ātri;

15.  aicina ES nodrošināt, ka sarunās par attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada, attīstības finansēšanu un klimata pārmaiņām tiek pienācīgi ņemta vērā Sendai pamatsistēma katastrofu riska mazināšanai laikposmam no 2015. gada līdz 2030. gadam, lai tādējādi palielinātu izturību un gatavību, vienlaikus īstenojot vispārējo mērķi „nevienu neatstāt novārtā”;

16.  atgādina, ka ES un dalībvalstīm ir jāuzņemas kopīga atbildība par attīstības sadarbību un ka tajā ir jāievēro papildināmības un koordinācijas principi; uzsver, ka koordinācijas procesā ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un vietējās varas iestādes;

17.  aicina ES un tās dalībvalstis sekmēt palīdzības efektivitātes programmu, pamatojoties uz saistībām, kas paredzētas Pusanas Partnerībā efektīvai attīstības sadarbībai, un mazināt sniegtās palīdzības sadrumstalotību, labāk koordinējot dažādus palīdzības mehānismus un līdzekļu devējus; uzsver, ka, piešķirot attīstības palīdzības finansējumu, visos gadījumos būtu jāatbalsta nabadzīgie iedzīvotāji, jāņem vērā dzimumu līdztiesības aspekts, šim finansējumam vajadzētu būt videi draudzīgam un klimata ziņā drošam;

18.  atgādina, ka saskaņā ar LESD nabadzības mazināšana un iespējamā izskaušana ir galvenais ES mērķis attīstības jomā, tomēr attīstības pasākumos joprojām svarīga loma būtu jāierāda cilvēktiesību aizsardzībai, dzimumu līdztiesībai, sociālajai kohēzijai un nevienlīdzības apkarošanai;

19.  uzsver, ka ir svarīgi izdevumu daļā noteikt skaidras prioritātes, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem veselības aizsardzības, izglītības, enerģētikas, ūdensapgādes un infrastruktūras jomā; uzsver, ka ir jāveic turpmāki pasākumi un uzlabojumi attiecībā uz palīdzības efektivitāti, nodrošinot lielāku koordināciju starp dažādiem palīdzības mehānismiem un līdzekļu devējiem;

20.  uzsver, ka, piešķirot OAP, par prioritāti būtu jānosaka visiem iedzīvotājiem paredzēti pamata sociālie pakalpojumi un sabiedriskie labumi, kurus privātais sektors piedāvā mazāk efektīvi, piemēram, pamatskolas izglītība, sociālās drošības sistēma, veselības aprūpe un sanitārijas, ūdensapgādes un enerģētikas infrastruktūra, lai jaunattīstības valstis tādējādi varētu pilnvērtīgi izmantot savu potenciālu; uzsver, ka, piešķirot starptautisku publisko finansējumu, par svarīgu kritēriju būtu jānosaka pieejamība, lai veicinātu vispārēju un iekļaujošu pakalpojumu un infrastruktūru nodrošināšanu;

21.  uzsver, ka ir jānodrošina, lai visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem būtu pieejamas attīstības iespējas; šajā saistībā atgādina, ka palīdzības piešķiršana tikai ar valdību starpniecību rada risku, ka netiks nodrošināts pietiekams finansējums marginalizētām vai neaizsargātākām kopienām;

22.  uzsver, ka ir svarīgi, lai attīstības bankas piešķirtu papildu finansējumu nepilnību mazināšanai infrastruktūras finansēšanā un kredītu pieejamībā jaunattīstības valstīs, paredzot uzraudzības un ietekmes novērtējuma mehānismus;

23.  uzver, ka ES ir absolūti jācenšas sasniegt augstāko koordinācijas līmeni, lai nodrošinātu saskaņotību ar citām politikas jomām (vides, migrācijas, starptautiskās tirdzniecības, cilvēktiesību, lauksaimniecības un citām) un novērstu darba dubultošanos un darbību savstarpējo neatbilstību; atgādina, ka līdz ar Lisabonas līguma (LESD 208. pants) stāšanos spēkā politikas saskaņotība attīstības veicināšanai ir līgumā noteikta prasība;

Iekšējo resursu aktivizēšana un starptautiska sadarbība nodokļu jomā

24.  uzsver, ka iekšējo resursu aktivizēšana ir daudz prognozējamāks un ilgtspējīgāks finansēšanas avots nekā ārvalstu palīdzība un tai vajadzētu būt galvenajam finansējuma avotam; mudina jaunattīstības valstis palielināt šādu līdzekļu aktivizēšanu; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot vietējo nodokļu iekasēšanu jaunattīstības valstīs un nodrošināt stabilu, līdzsvarotu, taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, kuras atbalsta nabadzīgos iedzīvotājus, ņem vērā visneaizsargātāko iedzīvotāju vajadzības un ievēro starptautiskās saistības ilgtspējīgas attīstības jomā; prasa likvidēt kaitīgas subsīdijas enerģētikas (jo īpaši fosilo kurināmo), zivsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs;

25.  prasa Komisijai palielināt palīdzību spēju veidošanai nodokļu administrēšanas, finanšu pārvaldības, publisko finanšu pārvaldības, korupcijas apkarošanas, nozagto aktīvu atgūšanas jomā un cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nepareizas pārvedumu cenas noteikšanu; uzskata, ka Savienībai šajā ziņā ir svarīga loma; atgādina, ka ir svarīgi sadalīt no dabas resursiem iegūtos nodokļu ieņēmumus, jo īpaši izveidojot valsts ieguldījumu fondus; uzsver nepieciešamību paātrināt un paplašināt pašlaik īstenoto darbu pie budžeta pārskatu izstrādes uzlabošanas un prasa uzlabot valstu budžeta pārskatu izstrādes saskaņošanu;

26.  prasa ES un tās dalībvalstīm aktīvi vērsties pret nodokļu oāzēm, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelikumīgām finanšu plūsmām, kas mazina attīstības palīdzības ietekmi un palielina jaunattīstības valstu parādus, sadarboties ar jaunattīstības valstīm cīņā pret nodokļu agresīvu apiešanu, ko īsteno atsevišķi transnacionāli uzņēmumi, un meklēt iespējas, kā palīdzēt jaunattīstības valstīm izturēt spiedienu un neiesaistīties nodokļu konkurencē, jo tas kavē attīstībai paredzētu iekšējo resursu aktivizēšanu;

27.  atbalsta to, ka ANO paspārnē tiek izveidota starpvaldību struktūra sadarbībai nodokļu jomā; mudina veikt automātisku informācijas apmaiņu; prasa izveidot publiskus faktisko īpašumtiesību reģistrus un ieviest transnacionāliem uzņēmumiem visās nozarēs obligātu pienākumu sniegt pārskatus par katru valsti, kā arī nodrošināt nodokļa uzlikšanas tiesību taisnīgu sadali, vienlaikus risinot ar jaunattīstības valstīm sarunas par nodokļu un investīciju nolīgumiem;

28.  uzskata, ka starptautiskajos uzņēmumu nodokļu noteikumos būtu jāiekļauj princips par to, ka nodokļi būtu jāmaksā tur, kur tiek gūta vai radīta vērtība;

29.  uzsver to, ka izšķiroša nozīme ir labai pārvaldībai, cilvēktiesību aizsardzībai, tiesiskumam, iestāžu sistēmai un regulatīvajiem instrumentiem; īpaši atbalsta ieguldījumus spēju veidošanā, tādos pamata sociālajos pakalpojumos kā izglītība, veselība (nodrošinot veselības aprūpes izmaksu vispārēju segšanu), tostarp reproduktīvā veselība un tiesības, uzturs, publiskajos pakalpojumos un sociālajā aizsardzībā, kā arī cīņā pret nabadzību un nelīdztiesību, tostarp bērnu vidū un starp dzimumiem; atzīst to, ka ir nepieciešama pieejama infrastruktūra un selektīvi publiski ieguldījumi, kā arī dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, attiecinot šo prasību arī uz ieguves rūpniecību;

30.  uzsver, ka, finansējot attīstību, ir jāpalielina līdzekļi, kas pieejami, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, sieviešu tiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm; uzsver sieviešu īpašo nozīmi sabiedrībā un to, ka tā būtu jāņem vērā, ievērojot budžeta plānošanā dzimumu līdztiesības principu, mērķtiecīgi ieguldot līdzekļus tādos svarīgos sektoros kā veselība un izglītība un veicot pasākumus, lai nodrošinātu, ka attīstības palīdzības finansēšanā tiek pilnībā ņemta vērā sieviešu un meiteņu situācija;

31.  prasa palielināt jaunattīstības valstu zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas nozarēm paredzētu pētniecības un attīstības finansējumu, vienlaikus atzīstot, ka šim finansējumam vajadzētu būt gan iekšējam, gan starptautiskam; mudina sekmēt pētniecību un izstrādi, kas var paātrināt sarežģītu problēmu atrisināšanu un veicināt panākumu gūšanu tādu vispārējo sabiedrisko labumu kā tehnoloģija un inovācija veselības jomā veiksmīgas pārvaldības jomā; norāda, ka šajā sakarībā svarīga nozīme ir mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU); prasa pārskatīt intelektuālā īpašuma tiesību režīmus, kas jaunattīstības valstīs tika ieviesti, noslēdzot brīvās tirdzniecības nolīgumus, lai konstatētu, vai tādējādi nav radītas negatīvas sekas sabiedrības veselības, vides vai tehnoloģiju nodošanas jomā;

Privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība

32.  uzsver to, ka ir svarīgi jaunattīstības valstīs radīt labvēlīgus apstākļus privātajiem uzņēmumiem un privātajai uzņēmējdarbībai, jo īpaši mikrouzņēmumiem un MVU, jo tiem ir būtiska nozīme darbvietu radīšanas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanā; jo īpaši prasa nostiprināt mikrofinansēšanas aizdevumu un garantiju sistēmas; uzstāj uz nepieciešamību turpināt vietējo un reģionālo banku un krājaizdevu sabiedrību pilnveidošanu, lai ievērojami pazeminātu pārāk augstās kredītu likmes tirgus aizdevumiem un tādējādi labāk atbalstītu kopienas attīstību vietējā līmenī(17); prasa pielāgot privāto sektoru ilgtspējīgas attīstības mērķiem, veidojot atbilstīgas partnerības, nodrošinot finanšu instrumentus un stimulus, kā arī paredzot sistēmu pārskatatbildības nodrošināšanai un efektīvu korporatīvu sociālo atbildību; atgādina par nepieciešamību ievērot pieņemtos starptautiskos standartus, piemēram, Starptautiskās Darba organizācijas standartus un ANO pamatprincipus uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā;

33.  uzsver nepieciešamību veicināt to, lai uzņēmumiem tiktu piedāvāti instrumenti informācijas iegūšanai un apmācībai, kā arī konsultāciju platformas, kas ir būtiskas to attīstībai;

34.  uzsver — lai radītu ilgtermiņa stimulu ekonomikas jomā, ir svarīgi nodrošināt gados jauniem cilvēkiem un sievietēm kredīta pieejamību un tādējādi atbalstīt jaunu uzņēmumu veidošanos;

35.  uzsver to, ka ražotāju apvienību kolektīvajai uzņēmējdarbībai, kas veicina sociālo kohēziju, ir liela nozīme etnisku un reliģisku konfliktu novēršanā;

36.  uzstāj, ka ES atbalsts privātajam sektoram un sadarbība ar to var veicināt nabadzības un nelīdztiesības mazināšanos un sekmēt cilvēktiesību, vides standartu, klimata jomas saistību un sociālā dialoga ievērošanu, un ar šīm ES darbībām tas būtu jāpanāk; prasa izveidot juridiski saistošu satvaru uzņēmumiem, tostarp transnacionāliem uzņēmumiem, iekļaujot tajā sūdzību mehānismu;

37.  prasa, lai ES atbilstīgi UNCTAD visaptverošajam ilgtspējīgai attīstībai paredzētas ieguldījumu politikas satvaram kopā ar jaunattīstības valstīm izveidotu tiesisku regulējumu, ar kuru tiek radīts stimuls atbildīgāk, pārredzamāk un pārskatatbildīgāk veikt ieguldījumus, sekmējot sociāli apzinīga privātā sektora pilnveidi jaunattīstības valstīs;

38.  aicina Komisiju atbalstīt lielākas finansējuma pieejamības nodrošināšanu mikrouzņēmumiem, MVU un kooperatīviem jaunattīstības valstīs; uzsver mikrofinansēšanas aizdevumu sistēmu nozīmi, jo īpaši to, cik tās ir svarīgas sievietēm; mudina turpināt vietējo un reģionālo banku un krājaizdevu sabiedrību pilnveidošanu; prasa Komisijai mudināt jaunattīstības valstis ieviest politikas nostādnes un tiesisku regulējumu, kas būtu labvēlīgs banku pakalpojumu attīstībai; norāda, ka dažādos līmeņos, tostarp nabadzīgiem iedzīvotājiem, sievietēm un citām neaizsargātām iedzīvotāju grupām, ir vajadzīga informācija un apmācība par finanšu jautājumiem, banku produktu un apdrošināšanas izmantošanu un atbilstīgām jaunajām tehnoloģijām;

39.  atgādina, ka ar publiskā sektora sniegto palīdzību ir ievērojami par maz, lai nodrošinātu visus jaunattīstības valstīm nepieciešamos ieguldījumus; tādēļ prasa nodrošināt sviras efektu, īstenojot apvienošanu un publiskā un privātā sektora partnerību, lai pastiprinātu attīstības palīdzības ietekmi, piesaistītu privāto finansējumu un atbalstītu vietējos uzņēmumus; tomēr uzsver, ka ar apvienošanu nedrīkst aizstāt valsts atbildību par sociālo vajadzību nodrošināšanu un tā būtu jāsaskaņo ar valsts attīstības mērķiem un attīstības efektivitātes principiem; mudina īstenot publiskā un privātā sektora partnerības, jo īpaši izpētē attiecībā uz inovatīvu zāļu iniciatīvu, piemēram, Ebola+ programmu;

40.  prasa pieņemt starptautiskus standartus un kritērijus un izstrādāt parāda riska analīzi attiecībā uz apvienošanas projektiem un publiskā un privātā sektora partnerību, kas piesaista privātu finansējumu un atbalsta vietējos uzņēmumus, vienlaikus ievērojot pieņemtos SDO, PVO un starptautiskos cilvēktiesību standartus; mudina Komisiju, ņemot vērā tās vēlmi turpmākajos gados ievērojami paplašināt apvienošanas izmantošanu, īstenot ieteikumus, kas sniegti Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā par apvienošanas izmantošanu, un izvērtēt aizdevumu un dotāciju apvienošanas mehānismu, jo īpaši attiecībā uz attīstību un papildu finansiālo ietekmi, kā arī pārredzamību un pārskatatbildību; aicina EIB un citas iestādes, kas nodrošina finansējumu attīstībai, par prioritāti noteikt ieguldījumus uzņēmumos un fondos, kas publisko informāciju par īpašumtiesībām un sniedz pārskatus par katru valsti atsevišķi;

41.  atbalsta to, ka tiek palielināta jaunattīstības valstu, jo īpaši VAV, piekļuve tirgum, jo tādējādi var stiprināt privāto sektoru un radīt stimulus reformām; mudina Komisiju nodrošināt to, lai tirdzniecības un investīciju nolīgumi, jo īpaši ar jaunattīstības valstīm, VAV un nestabilām valstīm, tiek pielāgoti ilgtspējīgas attīstības mērķiem un veicina cilvēktiesību ievērošanu un reģionālo integrāciju; uzsver, ka attiecībā uz šādiem nolīgumiem ir jāveic novērtējums par to, kā tie ietekmēs ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; atbalsta Komisijas ierosinājumu par tās tirdzniecības atbalsta stratēģijas atjaunināšanu, ņemot vērā rezultātus sarunās par laikposmu pēc 2015. gada, un īpaša un diferencējoša režīma piemērošanu jaunattīstības valstīm, VAV un nestabilām valstīm tirdzniecības nolīgumos, vienlaikus respektējot to politisko rīcības brīvību pieņemt neatkarīgus lēmumus saskaņā ar valstī valdošo situāciju un iedzīvotāju vajadzībām;

42.  prasa uzlabot valstu publiskā iepirkuma sistēmu izmantošanu un pārredzamību publiskā sektora pārvaldītās darbībās un stiprināt jaunattīstības valstu konkurences iestādes;

43.  uzsver emigrantu pozitīvo ieguldījumu savu izcelsmes valstu attīstībā un prasa, lai izcelsmes un mītnes valstis veidotu efektīvāku un inovatīvāku sadarbību migrācijas politikas jomā; vērš uzmanību uz ievērojamām un aizvien pieaugošām finanšu plūsmām, ko rada emigrantu naudas pārvedumi, un atbalsta emigrantu diasporu fondu izveidi; prasa turpināt darbu pie tā, lai samazinātu naudas pārvedumu izmaksas un tādējādi palielinātu to ietekmi uz attīstību emigrantu izcelsmes valstīs;

44.  prasa palielināt vietējo varas iestāžu un pilsoniskās sabiedrības, tostarp vietējo kopienu izveidotu NVO, līdzdalību diskusijās par attīstības prioritātēm, jo īpaši Adisabebas konferencē, un nodrošināt laikposmam pēc 2015. gada paredzētās darba programmas iekļaujošāku un atbildīgāku īstenošanu; uzsver NVO nozīmi vietējā līmenī veiktu darbību īstenošanā un atbildības, uzraudzības un pārskata mehānismu attīstībā; uzskata — lai vietējās varas iestādes varētu pildīt savus uzdevumus ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, ir jāpiešķir tām vajadzīgie līdzekļi; prasa apspriešanā par darba programmu laikposmam pēc 2015. gada vairāk iesaistīt gados jaunus cilvēkus, proti, izmantojot inovatīvas komunikācijas tehnoloģijas; uzsver ES delegāciju kā šādu dialogu veicinātāju nozīmi;

Pasaules mēroga pārvaldība

45.  atgādina par to, ka pasaules ekonomikas pārvaldībā un attīstībā centrālo lomu pilda ANO, kas ar savu darbu papildina citu institūciju un forumu, piemēram, ESAO, veikumu; prasa nodrošināt visu valstu vienlīdzīgu un dzimumu ziņā līdzsvarotu pārstāvību daudzpusējās institūcijās un citās struktūrās, kas izstrādā noteikumus un standartus, tostarp starptautiskās finanšu iestādēs; atgādina, ka visām starptautiskajām finanšu iestādēm būtu jāievēro pārredzamības pamatstandarti, kā tas noteikts Starptautisko finanšu iestāžu pārredzamības hartā, un jāīsteno informācijas publiskošanas politika;

46.  uzstāj, ka nolūkā atvieglot parādu nastu un izvairīties no nesamērīgiem parādiem, izmantojot valsts parādu restrukturizācijas procesu daudzpusēju tiesisko regulējumu, ir jāveicina ilgtspējīgu risinājumu rašana parādu problēmai, tostarp standarti aizdevumu un aizņēmumu veikšanai ar atbildības sajūtu; prasa ES konstruktīvi iesaistīties ANO notiekošajās sarunās par šo regulējumu; mudina ES censties panākt to, lai gan aizdevuma ņēmēji, gan aizdevēji ievērotu UNCTAD izstrādātus principus par atbildīgiem darījumiem saistībā ar valsts parādu;

47.  atzinīgi vērtē starptautiskos centienus atvieglot Ebolas epidēmijas skarto valstu starptautiskās parādsaistības, lai palīdzētu tām atrisināt epidēmijas radīto ekonomikas krīzi;

48.  prasa pārskatīt attīstībai paredzētas starptautisko organizāciju finansiālās palīdzības programmas un instrumentus, lai pielāgotu tos ilgtspējīgas attīstības mērķiem; jo īpaši mudina Eiropas Investīciju banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, Starptautisko Valūtas fondu un Pasaules Banku ieviest visaugstākos standartus atbildīgai finansēšanai un mērķtiecīgāk pielāgot savus resursus jaunattīstības valstu vajadzībām, tostarp savstarpēji efektīvām un nabadzīgajiem iedzīvotājiem labvēlīgām aizdevumu izsniegšanas iespējām; īpaši prasa palielināt Eiropas Investīciju bankai pieejamo līdzekļu apmēru, kas pārsniegtu tās pašreizējās pilnvaras, lai vēl vairāk palielinātu šīs bankas finansējumu valstīm ar zemiem ienākumiem;

Uzraudzība, pārskatatbildība un pārskatīšana

49.  prasa panākt Adisabebas konferencē vienošanos par spēcīgu, pārredzamu un pieejamu uzraudzības un pārskatatbildības sistēmu, lai efektīvi sekotu līdzi un pārbaudītu, kā tiek veikti ieguldījumi un kādi panākumi tiek gūti konkrētu saistību izpildē un mērķu sasniegšanā; prasa īstenot starptautisku iniciatīvu, lai uzlabotu statistikas, datu un informācijas kvalitāti, tostarp tādu datu kvalitāti, kas sadalīti pēc ienākuma apmēra, dzimuma, vecuma, rases, tautības un ar migrāciju saistītā statusa, invaliditātes pakāpes, ģeogrāfiskās atrašanās vietas un citām iezīmēm, kas atbilstīgas attiecīgās valsts situācijai; prasa visām pusēm nodrošināt pārredzamu un efektīvu palīdzības īstenošanu un finansējuma izmantošanu, jo īpaši parakstot un efektīvi īstenojot ANO Pretkorupcijas konvencijas noteikumus un apņemoties sistemātiski un savlaicīgi publiskot precīzus un salīdzināmus datus par ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī budžeta dokumentus; īpaši prasa Komisijai turpināt savu palīdzības programmu un projektu uzraudzību un kontroli un gadījumos, kad pastāv pierādījumi par korupciju un nepareizu pārvaldību, veikt atbilstīgus pasākumus; tāpat mudina Komisiju palielināt savu palīdzību, lai stiprinātu jaunattīstības valstu tiesu iestādes un korupcijas apkarošanas aģentūras;

50.  prasa īstenot starptautisku iniciatīvu nolūkā uzlabot statistikas, datu un informācijas kvalitāti, lai izsekotu izdevumus, ieguldījumus un konstatētu panākumus, kas gūti konkrētu saistību un mērķu izpildē; atzinīgi vērtē vispārējos centienus nodrošināt, ka dati, kas tiek izmantoti ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, ir pienācīgi sadalīti pēc ienākumu apmēra, dzimuma, vecuma un citiem rādītājiem, lai varētu efektīvi uzraudzīt politikas ietekmi;

51.  atkārtoti norāda, ka papildus IKP ir vajadzīgs jauns citu rādītāju kopums, lai ņemtu vērā jaunas problēmas sociālajā un vides jomā, un šajā kopumā jo īpaši būtu jāietver tautas attīstības indekss, Džini koeficients, dzimumu līdztiesības rādītājs, oglekļa emisiju ietekme un ekoloģiskā ietekme;

o
o   o

52.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO ģenerālsekretāram un trešās Starptautiskās konferences par attīstības finansēšanu sagatavošanas procesa līdzkoordinatoriem.

(1) http://unctad.org/en/publicationslibrary/wir2014_en.pdf
(2) http://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:afc5ef38-ad24-11e4-b5b2-01aa75ed71a1.0004.03/DOC_1&format=PDF
(3) http://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:441ba0c0-eb02-11e3-8cd4-01aa75ed71a1.0010.01/DOC_1&format=PDF
(4) http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2013/EN/1-2013-531-EN-F1-1.Pdf
(5) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52013DC0092&qid=1431076132323&from=EN
(6) http://eu-un.europa.eu/articles/en/article_15873_en.htm
(7) http://eu-un.europa.eu/articles/en/article_14363_en.htm
(8) http://eu-un.europa.eu/articles/en/article_13692_en.htm
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0059.
(10) OV C 8 E, 14.1.2010., 1. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0063.
(12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0163.
(13) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0394.
(14) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0205.
(15) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0119.
(16) OV L 136, 9.5.2014., 1. lpp.
(17) Ziņojums par atbalstu MVU jaunattīstības valstīs, izmantojot finanššu starpniekus (Report on Support for SMEs in Developing Countries Through Financial Intermediaries), Dalberg, 2011. gada novembris, www.eib.org.


Drošāka veselības aprūpe Eiropā
PDF 577kWORD 182k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maija rezolūcija par drošāku veselības aprūpi Eiropā - pacientu drošības uzlabošana un cīņa pret mikrobu rezistenci (2014/2207(INI))
P8_TA(2015)0197A8-0142/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa nostāju par priekšlikumu Padomes ieteikumam par pacientu drošību, ieskaitot veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli(1),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 9. jūnija ieteikumu par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 15. novembra paziņojumu "Rīcības plāns pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence" (COM(2011)0748),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 22. jūnija secinājumus par mikrobu rezistences ietekmi cilvēku veselības aizsardzības nozarē un veterinārijā – perspektīva “Viena veselība”,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 11. decembra rezolūciju par mikrobu problemātiku — mikrobu rezistences palielināšanās draudi(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 13. novembra un 2014. gada 19. jūnija ziņojumus Padomei, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem par to, kā tiek īstenots Padomes Ieteikums (2009/C 151/01) par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli (COM(2012)0658 un COM(2014)0371),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par Komisijas ziņojumu Padomei, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem par to, kā tiek īstenots Padomes Ieteikums (2009/C 151/01) par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Lēmumu Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem,

–  ņemot vērā Eirobarometra īpašo apsekojumu Nr. 411 “Pacientu drošība un aprūpes kvalitāte”,

–  ņemot vērā Progresa ziņojumu par Rīcības plānu pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence (SANTE/10251/2015),

–  ņemot vērā 2014. gada 10. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par veterinārajām zālēm (2014/0257(COD)),

–  ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sagatavoto "Starptautiskās klasifikācijas konceptuālo ietvaru attiecībā uz pacientu drošību",

–  ņemot vērā Latvijas prezidentūras centienus risināt mikrobu rezistences jautājumu, jo īpaši attiecībā uz tuberkulozi un multirezistento tuberkulozi,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 1. decembra ieteikumu par pacientu drošību un aprūpes kvalitāti, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju un mikrobu rezistences profilaksi un kontroli,

–  ņemot vērā pirmo Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) kopīgo ziņojumu par antibakteriālu preparātu patēriņa un mikrobu rezistences, kas konstatējama baktērijās no cilvēkiem un produktīvajiem dzīvniekiem, incidences integrētu analīzi — Kopīga starpaģentūru antibakteriālo preparātu patēriņa un rezistences analīze (JIACRA),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0142/2015),

A.  tā kā vispārējās veselības aprūpes kvalitātes pamatā ir pacientu drošība, kuras būtiskie elementi ir veselības aprūpes kultūra un nevēlamu notikumu pārvaldība;

B.  tā kā datu apjoms par nevēlamu notikumu izplatību un incidenci dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās pašlaik ir neliels, tomēr tas pastāvīgi turpina palielināties, un tā kā jaunākie pieejamie dati ir par 2008. gadu;

C.  tā kā tiek lēsts, ka 8 %–12 % no visiem slimnīcu pacientiem ES ir cietuši no nevēlamiem notikumiem veselības aprūpes laikā, un tā kā gandrīz no puses šo notikumu varēja izvairīties;

D.  tā kā visbiežāk sastopamie nevēlamie notikumi ir veselības aprūpē iegūtas infekcijas (HAI), ar zālēm saistīti notikumi un komplikācijas ķirurģisku operāciju laikā vai pēc tām;

E.  tā kā pacientu drošība un veselības aprūpes kvalitāte pieprasa pienācīgus darba apstākļus un veselības aprūpes darbinieku drošību darba vietā un tā kā jo īpaši pacientu drošības nodrošināšana, HAI profilakse un kontrole un multirezistentu baktēriju izplatīšanās profilakse un novēršana ir ļoti grūti īstenojama veselības aprūpes vidē, kura ir pacientu pārpildīta un kurā ir nepietiekams skaits darbinieku;

F.  tā kā pašreizējā ekonomikas krīze ir radījusi pastiprinātu spiedienu uz dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas budžetiem, tādējādi ietekmējot pacientu drošību, jo daudzas dalībvalstis tā vietā, lai pienācīgi pievērstos efektivitātes jautājumam, ir diezgan drastiski samazinājušas budžetus un darbinieku skaitu veselības aprūpes sistēmā;

G.  tā kā ekonomikas krīze ir vēl vairāk padziļinājusi esošo nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem;

H.  tā kā ārstu un citu veselības aprūpes speciālistu pastāvīga apmācība ir ļoti svarīga, lai izvairītos no nevēlamiem notikumiem, tostarp ar zālēm (ADE), kas, kā tiek lēsts, ES veselības aprūpes sistēmām izmaksā aptuveni EUR 2,7 miljardus gadā, lai segtu nepieciešamās aprūpes izmaksas, un veido 1,1 % no visiem hospitalizācijas gadījumiem Savienībā;

I.  tā kā uz pacientiem orientētiem elektroniskajiem veselības aprūpes datiem (e-veselība) un mājas medicīniskajai aprūpei ir augsts potenciāls uzlabot medicīniskās aprūpes kvalitāti un efektivitāti, vienlaikus sekmējot labāku veselības aprūpes sistēmas veikumu;

J.  tā kā daudzdisciplīnu pieeja palielina sekmīgas ārstēšanas izredzes;

K.  tā kā pacientiem, ģimenēm un pacientu organizācijām ir izšķirīga nozīme, atbalstot drošāku aprūpi, un to nozīme būtu jāveicina ar pacientu iespēju palielināšanu un līdzdalību veselības aprūpes procesā un politikā visos līmeņos;

L.  tā kā medicīniskā aprūpe mājās var palīdzēt pacientiem psiholoģiski un uzlabot veselības aprūpes rādītājus;

M.  tā kā ir konstatēts, ka mazāk informēti cilvēki antibiotikas lieto biežāk, bet pilnīgas zināšanas par antibiotikām varētu mudināt cilvēkus tās lietot atbildīgāk;

N.  tā kā 30 %–50 % pacientu nelieto ārstu izrakstītās zāles vai tās nelieto saskaņā ar ārsta recepti;

O.  tā kā slimnīcās un ģimenes ārstu, kā arī veterinārārstu vidū pastāv ar farmācijas nozari saistīti interešu konflikti;

P.  tā kā veselības aprūpē iegūtās infekcijas ir liela sabiedrības veselības problēma dalībvalstīs (saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra apkopotajiem datiem Eiropas Savienībā vidēji 1 no 20 hospitalizētajiem pacientiem, proti, 4,1 miljoni pacientu gadā cieš un 37 000 cilvēku mirst no šādām infekcijām, lai gan 20 %–30 % no tām tiek uzskatītas par novēršamām, īstenojot intensīvas higiēnas un kontroles programmas), un tas rada ievērojamu slogu ierobežotajiem veselības aprūpes budžetiem;

Q.  tā kā pacientu pieredze un atsauksmes bieži atšķiras no veselības aprūpes speciālistu iespaidiem un var būt ļoti noderīgas, meklējot jaunus veidus, kā samazināt un novērst veselības aprūpē iegūto infekciju gadījumus;

R.  tā kā pieaug tādas veselības aprūpē iegūtās infekcijas, ko izraisa multirezistentās baktērijas;

S.  tā kā pasaulē ir palielinājusies patogēno baktēriju rezistence, tādējādi palielinot veselības aprūpē iegūtu infekciju un kļūdu cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ārstēšanā izplatību valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī;

T.  tā kā tiek lēsts, ka līdz 2050. gadam pasaulē no antibakteriālās rezistences katru gadu mirs 10 miljoni cilvēku;

U.  tā kā vairākās dalībvalstīs dažu slimību izraisošo baktēriju rezistence pret antibiotikām, kuras parasti izmanto cīņā pret tām, ir vismaz 25 % vai vairāk gadījumu; tā kā mikrobu rezistence arvien vairāk apsteidz jaunu antibiotiku izstrādi un ieviešanu klīniskajā praksē un tas ir saistīts ar zinātniskām, regulatīvām un ekonomiskām problēmām;

V.  tā kā jaunākie pētījumi liecina, ka pēdējo gadu laikā tikai ar dažiem izņēmumiem mikrobu rezistence ES slimnīcās kopumā ir palielinājusies;

W.  tā kā ES dienesti lēš, ka katru gadu vismaz 25 000 cilvēku mirst no infekcijām, ko izraisījušas rezistentas baktērijas, kas saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2011. gada datiem sabiedrības veselības aprūpes sistēmām izmaksā apmēram EUR 1,5 miljardus;

X.  tā kā izmaksas, ko rada rezistentas infekcijas, sasniedz apmēram EUR 1,5 miljardus gadā, jo palielinās veselības aprūpes izmaksas un samazinās ražīgums; tā kā slimnīcu pacienti, kas ir inficējušies ar rezistentām baktērijām, ir jāizolē, un šis papildu pasākums izmaksā EUR 900 miljonus un papildus rada 2,5 miljonus gultas dienu gadā;

Y.  tā kā viens no galvenajiem mikrobu rezistences izplatīšanās slimnīcās cēloņiem ir nepietiekama atbilstība vispārpieņemtai infekciju profilakses un kontroles praksei;

Z.  tā kā pirmās izvēles zāļu iedarbība uz baktēriju patogēniem rezistences rezultātā kļūst aizvien ierobežotāka un otrās un trešās izvēles zāles ne vienmēr ir pieejamas un bieži vien ir toksiskākas, dārgākas un mazāk efektīvas nekā pirmās izvēles zāles;

AA.  tā kā viens no galvenajiem mikrobu rezistences iemesliem ir antibakteriālu preparātu, tostarp antibiotiku, nepareiza lietošana un jo īpaši to sistemātiska un pārmērīga lietošana;

AB.  tā kā augsta līmeņa mobilitāte starp Eiropas veselības aprūpes sistēmām un aizvien pieaugoša pārrobežu veselības aprūpe Eiropā var veicināt rezistentu mikroorganismu izplatīšanos no vienas dalībvalsts uz citu;

AC.  tā kā vakcinācijas programmas ir efektīvs instruments, lai apkarotu rezistenci pret antibiotikām, jo tām var būt svarīga loma tajā, lai samazinātu antibiotiku lietošanu un tādējādi — mikrobu rezistences attīstību;

AD.  tā kā pretmikrobu zāļu pētniecība un izstrāde rada dažas agrāk nepieredzētas problēmas, proti, ir nepieciešama ilgtermiņa perspektīva, lai pilnveidotu zināšanas un tās izmantotu laboratorijās, un tā kā ir nožēlojami, ka daudzi pētnieki, kuriem ir šādas zināšanas, ir pārgājuši uz citām jomām, jo trūkst privātā un publiskā finansējuma;

AE.  tā kā, ja netiks veikti personīgās higiēnas pasākumi gan slimnīcās, gan ārpus tām, tas var izraisīt patogēnu, jo īpaši pret mikrobiem rezistento patogēnu, izplatīšanos;

AF.  tā kā arvien vairāk zinātnisko pierādījumu liecina, ka laba roku higiēna veselības aprūpes iestādēs prasa izmantot roku žāvēšanas metodes, kas neveicina mikrobu krustenisko kontamināciju gaisā vai ar izsmidzināšanas starpniecību;

AG.  tā kā rezistentas baktērijas var konstatēt uz medicīnas iekārtām pat tad, ja tie ir sterilizēti saskaņā ar ražotāja norādījumiem;

AH.  tā kā pretmikrobu līdzekļu izmantošana medicīnā un veterinārmedicīnā veicina rezistomas attīstību vidē, kura var būt kā rezistences veidošanās avots gan cilvēkos, gan dzīvniekos; tā kā tās pašas kategorijas antibiotikas lieto gan dzīvnieku, gan cilvēku ārstēšanā un gan vieniem, gan otriem ir izveidojušies līdzīgi rezistences mehānismi;

AI.  tā kā intensīvajā lauksaimniecībā ir iespējams sastapt praksi, kurā antibiotikas tiek nepareizi un regulāri izbarotas dzīvniekiem, mājputniem un zivīm, lai veicinātu straujāku augšanu, kā arī tās plaši izmanto profilaksē, lai novērstu slimību izplatīšanos, ņemot vērā šaurību, nebrīvi un stresu, kas raksturo dzīvnieku turēšanas apstākļus un kavē viņu imūnsistēmu darbību, un lai kompensētu antisanitāros apstākļus, kuros tie tiek audzēti;

AJ.  tā kā "Vienas veselības" koncepcijā, ko atbalstījusi Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE), ir atzīts, ka cilvēku veselība, dzīvnieku veselība un ekosistēmas ir savstarpēji saistītas; tā kā, konkrētāk, dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes pārtika var būt rezistentu zoonozi izraisošo patogēnu galvenais avots; tā kā tādēļ attiecībā uz antibiotiku lietošanu dzīvniekiem, jo īpaši tiem, kas paredzēti patēriņam un turēti audzētavās, var ietekmēt rezistenci pret antibiotikām cilvēkos;

AK.  tā kā saskaņā ar "Vienas veselības" koncepciju, atbilstoši kurai gan cilvēku veselības aprūpes, gan veterinārijas speciālisti uzsāk iniciatīvas, lai cīnītos pret rezistentajām infekcijām un samazinātu antibiotiku lietošanu, var tikt novērstas veselības aprūpē iegūtās infekcijas stacionāros un ārpus tiem;

AL.  tā kā saskaņā ar PVO vairākās ES dalībvalstīs pretmikrobu līdzekļus daudz biežāk izmanto mājlopiem nekā cilvēkiem(5);

AM.  tā kā saskaņā ar Eiropas patērētāju asociācijām vairāk nekā 70 % gaļas produktu, kas testēti sešās ES dalībvalstīs, ir kontaminēti ar antibiotikām rezistentām baktērijām, savukārt citās astoņās valstīs šādas baktērijas bija sastopamas 50 % no visiem paraugiem(6);

AN.  tā kā ir novērota augsta Campylobacter rezistence pret fluorhinoloniem un lielākā daļa cilvēku ar Campylobacter inficējas, apstrādājot, sagatavojot un patērējot mājputnus; tā kā tik augsts Campylobacter rezistences līmenis samazina inficējušos cilvēku efektīvas ārstēšanas iespējas;

AO.  tā kā Eiropas Savienībā kopš 2006. gada ir aizliegta antibiotiku došana lopiem subterapeitiskās devās, lai veicinātu to augšanu;

AP.  tā kā vairums ārstniecisko barību lauksaimniecības dzīvniekiem satur pretmikrobu līdzekļus;

AQ.  tā kā pretmikrobu līdzekļu došana lolojumdzīvniekiem ir papildu riska faktors mikrobu rezistences attīstībai un pārnešanai uz cilvēkiem un tā kā veterinārajās klīnikās sastopamajai rezistences pret antibiotikām pieauguma tendencei līdzīgas tendences ir novērojamas arī slimnīcās;

AR.  tā kā mikrobu rezistences pārnešanas risks no lolojumdzīvniekiem uz cilvēkiem nevar tikt pilnībā izmērīts un tā kā šajā jautājumā ir nepieciešams turpināt izpēti;

AS.  tā kā ir atzīts, ka pašreizējie tiesību akti par veterinārajām zālēm nenodrošina pietiekamus instrumentus, lai varētu pienācīgi pārvaldīt riskus cilvēku veselībai, ko rada pretmikrobu līdzekļu izmantošana dzīvniekiem;

AT.  tā kā antibiotiku lietošana neatbilstoši instrukcijai ir problēma kā veterinārmedicīnā, tā arī medicīnā;

AU.  tā kā farmācijas uzņēmumiem ir tendence pievienot jaunas antibiotikas esošajās antibiotiku klasēs, nevis atklāt un izstrādāt patiesi jaunus baktericīdus, un tā rezultātā rezistence pret šīm jaunajām vielām attīstīsies straujāk nekā zāles ar patiesi jaunu iedarbības mehānismu;

AV.  tā kā ir jāmudina farmācijas laboratorijas izstrādāt jaunas antibiotikas, apsverot stimulus un alternatīvus ekonomiskos modeļus, kas nodrošinātu atlīdzību par jauninājumiem;

AW.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi mudināt farmācijas uzņēmumus investēt un turpināt investēt jaunu pretmikrobu vielu izstrādē, jo īpaši tādu vielu, kas ārstē slimības, kuru sakarā mikrobu rezistence ir nopietna problēma, jo īpaši:

   slimības, ko izraisa izplatītas multirezistentas gramnegatīvas baktērijas (piemēram, K. pneumoniae un Acinetobacter vai E. coli), vai arī citas multirezistentās baktērijas, piemēram, Staphylococcus aureus vai tuberculosis,
   citas slimības, ko izraisa vīrusi (piemēram, HIV) vai parazīti (piemēram, malārija),

kā arī attīstīt citas metodes veselības aprūpē iegūtu infekciju apkarošanai, neizmantojot antibiotikas;

AX.  tā kā to var panākt, ja atrisina dažas no galvenajām zinātniskajām, regulatīvajām un ekonomiskajām problēmām, kas līdz šim ir kavējušas pretmikrobu līdzekļu izstrādi, un jo īpaši, ja stimulē investīcijas pētniecībā un izstrādē un tās orientē uz lielākajām sabiedrības veselības vajadzībām, vienlaikus saglabājot valstu veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju;

AY.  tā kā Direktīvas Nr. 2001/18/EK 4. panta 2. punktā ir noteikts termiņš tādu gēnu izmantošanai, kuri piešķir transgēniem augiem rezistenci pret antibiotikām;

AZ.  tā kā ražojumu speciālistiem nekad nevajadzētu veikt terapeitisku ārstēšanu, bet būtu vienīgi jāpalīdz medicīnas darbiniekiem, ja tie to lūdz, piemēram, veikt īpašu instrumentu montāžu vai demontāžu;

BA.  tā kā Direktīva 2011/24/ES par pacientu mobilitāti tiek īstenota visā ES, tādējādi pastiprinot nepieciešamību Eiropas pacientiem būt informētiem par pacientu drošību dažādās dalībvalstīs;

BB.  tā kā ir ļoti svarīgi nodrošināt pacientu tiesību ievērošanu un sabiedrības uzticību veselības aprūpes pakalpojumiem, nodrošinot, ka dalībvalstis ievieš sistēmas, kas pacientam paredz taisnīgu finansiālu kompensāciju par nolaidību, kas izpaudusies kļūdaina medicīniskā pakalpojuma sniegšanas laikā;

BC.  tā kā internets ir lielākais neregulētu zāļu tirgus pasaulē; tā kā 62 % no internetā iegādātajām farmācijas precēm izrādās viltotas vai neatbilst standartiem; tā kā ļoti liela daļa uzņēmēju tiešsaistē darbojas nelikumīgi un šādas nelegālas recepšu zāļu tiešsaistes tirdzniecības gada apgrozījums pasaulē ir aptuveni USD 200 miljardi;

BD.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantā paredzēts, ka Savienības rīcībai ir jāpapildina dalībvalstu politika un jābūt vērstai uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, veiktu cilvēku slimību profilaksi un novērstu draudus cilvēku fiziskajai un garīgajai veselībai;

Padomes ieteikumu par pacientu drošību īstenošana

Atsauksmes par Komisijas otro īstenošanas ziņojumu

1.  atgādina, ka ES tiesību akti farmācijas jomā tika pieņemti, lai aizsargātu pacientu drošību; atgādina iepriekšminēto 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par Komisijas ziņojumu Padomei, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem par to, kā tiek īstenots Padomes Ieteikums (2009/C 151/01) par pacientu drošību, tostarp par veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli;

2.  atzinīgi vērtē veselības aprūpē iegūtu infekciju uzraudzības sistēmas ES uzlabošanu un citus nesenos pasākumus, ko dažas dalībvalstis veikušas, lai uzlabotu pacientu vispārējo drošību un samazinātu veselības aprūpē iegūto infekciju gadījumu skaitu, un jo īpaši dalībvalstu panākto virzību pacientu drošības stratēģiju un programmu izstrādāšanā, tostarp pacientu drošības tematikas iekļaušanu veselības jomas tiesību aktos un ziņošanas un mācību sistēmu izstrādāšanu;

3.  tomēr norāda, ka otrais īstenošanas ziņojums joprojām liecina par nevienmērīgu dalībvalstu progresu attiecībā uz pacientu drošību, un pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis ekonomikas krīzes radīto finansiālo ierobežojumu dēļ ir acīmredzami palēninājušas Padomes ieteikumu īstenošanu;

4.  pauž nožēlu par to, ka taupības pasākumu rezultātā ir samazināts uzkopšanas personāls slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs visā Eiropā, ņemot vērā būtisko lomu, kas uzkopšanas personālam ir augsta higiēnas līmeņa nodrošināšanā;

5.  aicina dalībvalstis šajā ekonomikas krīzes periodā nodrošināt, ka taupības pasākumi neietekmē pacientu drošību un ka veselības aprūpes sistēmas arī turpmāk tiek pienācīgi finansētas, un jo īpaši izvairīties no viskaitīgākajiem pasākumiem, piemēram, īstermiņa ietaupījumiem, kas novestu pie augstām izmaksām vidējā termiņā un ilgtermiņā, un tā vietā koncentrēties uz veselības aprūpes sistēmu augstas kvalitātes un augstas efektivitātes turpmāku attīstību; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pastāv pietiekams skaits veselības aprūpes speciālistu, kas ir apmācīti vai specializējušies infekciju profilaksē un kontrolē, kā arī slimnīcu higiēnas jautājumos, lai nodrošinātu vairāk uz pacientiem orientētu pieeju;

6.  aicina dalībvalstis izvirzīt specifiskus un vērienīgus kvantitatīvus mērķus antibiotiku lietošanas samazināšanā;

7.  atzinīgi vērtē ES pacientu drošības un aprūpes kvalitātes darba grupu, kurā apvienojušies pārstāvji no visām 28 ES dalībvalstīm, EBTA valstīm, starptautiskajām organizācijām un ES struktūrām, un kura palīdz izstrādāt ES pacientu drošības un aprūpes kvalitātes darba kārtību;

8.  aicina Komisiju turpināt uzraudzīt, kā dalībvalstīs īsteno noteikumus par pacientu drošību, un vajadzības gadījumā izstrādāt jaunas vadlīnijas;

Iespējamie uzlabojumi

9.  atzinīgi vērtē ES līdzfinansēto un ESAO veikto darbu pie salīdzināmiem rādītājiem pacientu drošības novērtēšanai; aicina dalībvalstis ieviest šādus rādītājus, lai varētu novērtēt pacientu drošību;

10.  atzīmē, ka visās dalībvalstīs pacientu drošību ir svarīgi iekļaut veselības aprūpes darbinieku un veselības aprūpes speciālistu izglītībā, apmācībā darba vietā un tālākizglītībā;

11.  uzsver e-veselības potenciālu nevēlamu notikumu daudzuma samazināšanā, izsekojot informācijas plūsmām un uzlabojot izpratni par medicīniskajiem procesiem, kā arī izmantojot digitālās receptes un brīdinājumus par zāļu mijiedarbību; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt izpētīt iespējas, ko e-veselība sniedz pacientu drošības jomā, tostarp pacientu elektronisko kartīšu ieviešanu, un pastiprināt sadarbību, lai tās īsteno pieredzes, zināšanu un paraugprakses apmaiņu šajā jomā;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt mobilās veselības (m-veselība) potenciālu attiecībā uz aprūpes iedarbīgumu, hospitalizāciju biežumu un veselības aprūpes izmaksu uz vienu iedzīvotāju gadā samazinājumu;

13.  norāda, ka antibiotiku lietošana un mikrobu rezistences izplatība dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un mudina dalībvalstis ieviest paraugpraksi;

14.  uzsver, ka steidzami jāveicina pētījumi un inovācijas veterinārijā ES un valstu līmenī;

15.  mudina dalībvalstis īstenot vai sagatavot šādus pasākumus:

   a) turpināt centienus uzlabot pacientu drošību, veicot nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā īstenotu Padomes ieteikumus,
   b) regulāri saskaņā ar standartizētām aptaujām vākt datus par nevēlamu notikumu izplatību un incidenci to teritorijās un uzlabot agrīnās brīdināšanas un trauksmes sistēmas, kā arī efektīvi koordinēt šo datu apmaiņu,
   c) nodrošināt, ka veselības vadītāji tiek iecelti amatā, pamatojoties uz profesionāliem nopelniem, nevis uz politisko piederību,
   d) nodrošināt veselības aprūpes speciālistu darba apstākļu nepārtrauktu uzlabošanu un pastāvīgu novērtēšanu, lai uzlabotu pacientu drošību,
   e) nodrošināt pamatapmācību infekciju profilakses un kontroles jomā visiem veselības aprūpes darbiniekiem, pat tiem, kas nav tiešā saskarē ar pacientiem, pirms tie sāk strādāt slimnīcā vai citā veselības aprūpes iestādē un regulāri pēc tam,
   f) nodrošināt atbilstīgu un modernu apmācību ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, kā arī paraugprakses apmaiņu, lai ietu kopsolī ar jaunākajām ieviestajām tehnoloģijām un slimnīcu higiēnas paraugpraksi, un izveidot uzraudzības sistēmas, kas palīdz pārliecināties, ka to kompetence ir atjaunināta, jo īpaši attiecībā uz PVO Ķirurģiskās drošības kontrolsaraksta īstenošanu; tas samazinātu medicīnisko kļūdu izplatību (ieskaitot veselības aprūpē iegūtās infekcijas), ko rada nepilnīgas zināšanas un jauno tehnoloģisko sasniegumu neizmantošana,
   g) nodrošināt starpdisciplināras pieejas ieviešanu medicīniskajā aprūpē,
   h) nodrošināt labāku slimnieku uzturēšanās aprūpes sistēmā saskaņotību un nepārtrauktību, pievēršoties pārejai no viena aprūpes sektora uz citu un informācijas nodošanai, piemēram, no slimnīcas uz primārās aprūpes sektoru,
   i) mazināt veselības aprūpes iestāžu noslogojumu, sekmējot aprūpi un ārstēšanu mājās,
   j) nodrošināt to, ka veselības aprūpes speciālisti informē pacientus, kad zāles tiek lietotas neatbilstoši instrukcijai, un sniegt pacientiem informāciju par iespējamajiem riskiem, lai tie varētu dot informētu piekrišanu,
   k) apmainīties savā starpā ar informāciju par vislabāko pieeju attiecībā uz rezistences pret antibiotikām apkarošanu, lai īstenotu visefektīvāko pieeju visā Eiropā,
   l) nodrošināt pacientiem vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un medicīniskajai aprūpei, lai cīnītos pret pastāvošo nevienlīdzību veselības jomā,
   m) veicināt informācijas kampaņas pacientiem par nevēlamu notikumu riskiem veselības aprūpes sistēmā un par iespējamiem profilaktiskiem pasākumiem, sākot ar pamata higiēnas pasākumiem, un uzsākt informatīvas kampaņas un veselības izglītības programmas skolās par to, kā racionāli izmantot ne tikai antibiotikas, bet visus farmaceitiskos līdzekļus, un par riskiem saistībā ar rezistences pret antibiotikām pieaugumu; šajās kampaņās būtu jāvēršas pie mazu bērnu vecākiem un aprūpētājiem, kā arī pie vecākiem cilvēkiem un pēc to beigām vienmēr jāveic rezultātu novērtējums,
   n) uzsver to, cik svarīgi ir novērst veselības aprūpē iegūtas infekcijas, izmantojot izplatīšanās ierobežošanu, ko panāk ar pacientu un ar tiem kontaktā nonākušu personu pārbaudēm, kā arī infekciju kontroles pasākumus, un turpināt veicināt labu higiēnas praksi (piemēram, roku mazgāšanu),
   o) pastiprināt higiēnas pasākumus, vairāk izmantojot higiēnas speciālistus, kas uzrauga visus veselības un higiēnas aspektus, kuri ir saistīti ar veselības aprūpes iestādēm, pacientiem un attiecībām starp pacientiem un apmeklētājiem,
   p) aktīvi un oficiāli iesaistīt pacientu organizācijas un pārstāvjus politikas un programmu izstrādes visos posmos un līmeņos,
   q) izstrādāt ES vadlīnijas par pacientu iesaistīšanu pacientu drošības stratēģijās un pasākumos sadarbībā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši pacientu organizācijām,
   r) sniegt tām piemērotu atbalstu pacientu drošības pasākumu veikšanā;

16.  aicina dalībvalstis izmeklēt iespējamu nelikumīgu rīcību, kas saistīta ar sākotnēji vienreizējai lietošanai paredzētu medicīnas instrumentu atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu;

17.  mudina dalībvalstis uzlabot izpratni veicinošas programmas medicīnas speciālistiem, citiem veselības aprūpes darbiniekiem, veterinārārstiem un sabiedrībai, koncentrējoties uz antibiotiku lietošanu un infekciju novēršanu;

18.  aicina Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) izstrādāt vadlīnijas par zāļu lietošanu neatbilstīgi instrukcijai / nelicencētu izmantošanu, balstoties uz medicīnisku nepieciešamību, kā arī izveidot sarakstu ar izmantotajām nelicencētajām zālēm, neskatoties uz to, ka pastāv līdzvērtīgas licencētas zāles;

19.  aicina Komisiju un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru izstrādāt vadlīnijas veselības aprūpes speciālistiem, pacientiem un viņu ģimenēm par rūpīgu roku mazgāšanu un žāvēšanu un mudināt izmantot roku žāvēšanas metodes, kas neveicina mikrobu krustenisko kontamināciju, izplatoties gaisā vai ar izsmidzināšanas starpniecību;

20.  uzsver, ka ir būtiski jāuzlabo saziņa, izglītība un apmācība, vēršoties pie veterinārārstiem un lauksaimniekiem;

21.  atkārtoti mudina Komisiju iespējami drīz iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par zāļu iedarbības un blakņu tabulas obligātu pievienošanu lietošanas pamācībai; zāļu iedarbības un blakņu tabulā sniegtajai informācijai jābūt skaidri salasāmai, saskatāmai un tai skaidri jāatšķiras no pārējā teksta; šādā zāļu iedarbības un blakņu tabulā jāiekļauj īss zāļu būtiskāko faktu apraksts, lai pacients varētu izprast zāļu iedarbību un iespējamos riskus un droši un pareizi lietot attiecīgās zāles; cita starpā tajā ietver ieteikumus par to, kā lietot antibiotikas pareizā un pienācīgā veidā;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt Eiropas logotipa ieviešanu, kas paredzēts Īstenošanas Regulā (ES) Nr. 699/2014, lai skaidri identificētu tiešsaistes aptiekas, kas piedāvā zāles, kuras paredzētas pārdošanai iedzīvotājiem attālināti, vienlaikus aizsargājot patērētājus pret viltotu zāļu iegādi, kas bieži rada veselības apdraudējumus;

23.  norāda, ka, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, dalībvalstis sniedz Komisijai jaunāko informāciju par sagatavotības un reaģēšanas plānošanu valsts līmenī, un aicina dalībvalstis iesniegt attiecīgo informāciju saskaņā ar grafiku, kas noteikts minētajā lēmumā;

Ziņošanas un atbildības jautājumi

24.  mudina dalībvalstis veicināt to, ka veselības aprūpes speciālisti regulāri informē pacientus par to, kā līdz minimumam samazināt drošības riskus, nezaudējot kontaktu ar veselības aprūpes sistēmu;

25.  mudina dalībvalstis izveidot neatkarīgas struktūras, lai sadarbotos ar nozares speciālistiem un nodrošinātu labāku informētību un brīdinājumu par apdraudējumu pacientu drošībai izplatīšanu;

26.  aicina dalībvalstis uzlabot sistēmas, kas nodrošina ziņošanu par nevēlamiem notikumiem un medicīniskajām kļūdām, izstrādājot pasākumus, kuri veicina veselības aprūpes profesionāļu un pacientu precīzu, vainu neuzveļošu un anonīmu ziņošanu, un apsvērt iespēju izveidot e-sistēmu, kas varētu sekmēt un uzlabot pacientu ziņošanu;

27.  aicina dalībvalstis pieņemt pasākumus, ar kuriem uzlabotu nevēlamu notikumu ziņošanas kvalitāti, nevis tikai kvantitāti tā, ka šādos ziņojumos ietvertu ticamu informāciju, kas ļautu reāli uzlabot pacientu drošību, un izveidot sistēmu, kurā varētu viegli iegūt datus un kura nodrošinātu visaptverošu un sistemātisku novērtēšanu;

28.  aicina Komisiju izstrādāt standartizētas aptaujas datu vākšanai par veselības aprūpē iegūtām infekcijām;

29.  aicina dalībvalstis izrādīt lielāku stingrību, veicot pārbaudes un aizliedzot nemedicīniskam ārējam personālam nodarboties ar medicīnisko aprūpi;

30.  aicina dalībvalstis, izmantojot, piemēram, pacientu tiesību pārstāvjus, informēt pacientus par riskiem un preventīvajiem pasākumiem saistībā ar nevēlamiem notikumiem veselības aprūpē, un par pieejamām sūdzību procedūrām un tiesiskajām iespējām, ja notiktu nevēlams notikums;

31.  aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no ārstu un veterinārārstu interešu konfliktiem attiecībā uz zāļu izrakstīšanu un tirdzniecību;

32.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pilnīga informācija par esošiem sūdzību un tiesiskās aizsardzības mehānismiem ir viegli pieejama pacientiem, kas cietuši no veselības aprūpē iegūtām infekcijām vai ārstniecības kļūdām;

33.  aicina Komisiju ziņot par valstu kolektīvās tiesiskās aizsardzības praksi veselības aprūpē iegūtu infekciju gadījumos;

34.  atzīst labumu, ko sniedz pilsoņu iniciatīvas, piemēram, Eiropas Pacientu tiesību harta, kas pamatojas uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, un Eiropas Pacientu tiesību diena, ko kopš 2007. gada organizē ik gadu 18. aprīlī; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Eiropas Pacientu tiesību dienu vietējā, valsts un ES līmenī;

Cīņa pret mikrobu rezistenci

Pašreizējais stāvoklis un daudzsološi risinājumi

35.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas darbu ar jautājumiem par mikrobu rezistenci un par profilaksi un kontroli attiecībā uz veselības aprūpē iegūtām infekcijām, kā arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) koordinēšanas un uzraudzības darbu, jo īpaši, Eiropas Mikrobu rezistences uzraudzības tīklā (EARS-Net), Eiropas antibakteriālo līdzekļu patēriņa uzraudzības projektā (ESAC-Net) un Veselības aprūpē iegūtu infekciju uzraudzības tīklā (HAI-Net);

36.  pauž gandarījumu par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra, Eiropas Zāļu aģentūras un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kopīgo koordinācijas un uzraudzības darbu mikrobu rezistences jomā;

37.  ar bažām norāda, ka no 2010. līdz 2013. gadam daudzās dalībvalstīs un ES kopumā ievērojami palielinājusies K. Pneumoniae rezistence pret fluorhinoloniem, trešās paaudzes cefalosporīniem un aminoglikozīdiem, kā arī kopējā rezistence pret visām trim antibiotiku grupām un rezistence pret karbapenēmiem; norāda arī, ka tajā pašā periodā daudzās dalībvalstīs un ES ievērojami palielinājās arī E. coli rezistence pret trešās paaudzes cefalosporīniem; turklāt norāda, ka dažos Eiropas reģionos multirezistentā tuberkuloze (MDR-TB) ir 20 % no visiem jaunajiem tuberkulozes gadījumiem, vienlaikus veiksmīgas MDR-TB izārstēšanas gadījumu skaits ir satraucoši zems;

38.  ar bažām norāda, ka valstīs ar augstu multirezistences līmeni, tostarp pret karbapenēmiem, ir pieejamas tikai dažas ārstēšanas iespējas, un polimiksīni ir viena no tām; uzsver, ka šajās valstīs pret polimiksīniem rezistento baktēriju klātbūtne ir būtisks brīdinājums par to, ka iespējas ārstēt inficētos pacientus kļūst arvien ierobežotākas;

39.  norāda, ka rezistento baktēriju izraisītās saslimšanas ļoti bieži ir saistītas ar lieliem izdevumiem un ilgstošu uzturēšanos slimnīcā, kā arī alternatīviem un dārgākiem ārstēšanas veidiem, kas rada lielāku slogu dalībvalstu veselības aprūpes sistēmām;

40.  pauž nožēlu par to, ka jo īpaši zinātnisku, ekonomisku un regulatīvu šķēršļu dēļ pēdējo 25 gadu laikā esam pieredzējuši gan nepietiekamu izpratni par antibakteriālo preparātu un jo īpaši antibiotiku racionālu izmantošanu, gan zāļu attīstības stagnāciju antibakteriālo preparātu jomā;

41.  norāda, ka gan pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, gan ES Trešās sabiedrības veselības programmā uzsvars ir uz veselības aprūpē iegūtām infekcijām un mikrobu rezistenci;

42.  norāda, ka vairākās dalībvalstīs nav pieejamas dažas efektīvas antibiotikas, kā rezultātā ārstēšanā tiek izvēlētas neatbilstošas zāles, un tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju izvērtēt, kā panākt, lai efektīvas antibiotikas vienmēr būtu tirgū;

43.  norāda, ka rezistence pret antibiotikām bieži attur no ārstēšanas ar pareizajām antibiotikām un ka tad, kad pacientiem tiek dotas nepareizas antibiotikas vai ārstēšana sākas pārāk vēlu, pacienti, kuriem ir nopietnas infekcijas slimības, cieš no smagām komplikācijām, kas dažos gadījumos var pat izraisīt nāvi;

44.  ar dziļām bažām norāda uz to, ka liels skaits dzīvnieku ir inficēts ar baktērijām, kas ir rezistentas pret antibiotikām, un uz to, ka pastāv risks pārnest šīs baktērijas no inficētās gaļas uz patērētājiem;

45.  ar dziļām bažām norāda uz saikni starp veterināro pretmikrobu līdzekļu izmantošanu un mikrobu rezistences attīstības risku lauksaimniekiem un uz risku šai rezistencei izplatīties, veicot ārstēšanos slimnīcā;

46.  atzinīgi vērtē iniciatīvas un darbības, ko veic dalībvalstis, dzīvnieku veselības aprūpes speciālisti un dzīvnieku īpašnieki, kuru mērķis ir nodrošināt atbildīgu pretmikrobu līdzekļu izmantošanu dzīvnieku ārstēšanā un pretmikrobu līdzekļu izmantošanas samazināšanu dzīvnieku audzēšanā;

47.  uzskata jaunu pretmikrobu zāļu pētniecību par ārkārtīgi svarīgu un aicina Komisiju izmantot Eiropas stratēģisko investīciju fondu (EFSI), lai veicinātu pētniecību, piemēram, atbalstot tādas pastāvošās struktūras kā Novatorisku zāļu ierosmes (IMI);

48.  aicina lielāku uzmanību pievērst tādu jaunu pretmikrobu līdzekļu izstrādei, kuri ļautu sasniegt jaunus mērķus;

49.  atzinīgi vērtē un mudina turpināt pētījumus, lai radītu patiesi jaunas pretmikrobu zāles, jo īpaši antibiotikas, kas aktīvi vēršas pret izplatītajām multirezistentajām gramnegatīvajām baktērijām un pret slimībām, kurām ir īpaša tendence radīt mikrobu rezistenci, piemēram, K. pneumoniae, Acinetobacter, E. coli, HIV, Staphylococcus aureus, tuberkuloze un malārija; tomēr uzstāj, ka ir ļoti svarīgi visupirms nodrošināt atbildīgu un saprātīgu pretmikrobu līdzekļu izmantošanu; atzinīgi vērtē un mudina turpināt pētīt alternatīvas metodes, kuru mērķis ir cīnīties pret veselības aprūpē iegūtām infekcijām, neizmantojot antibiotikas, un apkarot multirezistento tuberkulozi;

50.  aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt pētniecības un izstrādes pasākumus, lai nodrošinātu jaunus līdzekļus Eiropā arvien vairāk izplatīto bakteriālo infekciju apkarošanai;

51.  aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt stimulus publiskā un privātā sektora sadarbībai, lai pastiprinātu pētniecību un izstrādi antibiotiku jomā;

52.  aicina dalībvalstis pastiprināt sadarbību attiecībā uz pacientu drošību un mikrobu rezistences apkarošanu, lai ierobežotu un samazinātu rezistentu mikroorganismu izplatību no vienas dalībvalsts uz citu;

53.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot “adaptīvu ceļu” shēmas un citus regulatīvus instrumentus, lai pacienti agrāk piekļūtu inovatīviem baktericīdiem, ar kuriem var ārstēt rezistentas infekcijas;

54.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot Eiropas Zāļu aģentūras “adaptīva ceļa” programmu un visus to rīcībā esošos regulējošos instrumentus, lai pacientiem nodrošinātu ātrāku piekļuvi inovatīviem baktericīdiem;

55.  uzsver, ka jebkādas veselības aizsardzības politikas centrā ir jābūt pacientiem, un mudina uz izglītošanu veselības jautājumos un uz pacientu iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā;

56.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija nodrošinātu ES rīcības plāna par mikroorganismu rezistenci laikposmam pēc 2016. gada turpinājumu, uzsverot to, kā pārvarēt zinātniskās, regulatīvās un ekonomiskās problēmas, kas saistītas ar mikrobu rezistenci, vienlaikus paredzot veselības aprūpē iegūtu infekciju profilaksi un kontroli;

Ieteikumi par antibiotiku izmantošanu cilvēku ārstēšanā

57.  atgādina, ka būtu stingri jāaizliedz pašārstēšanās ar antibiotikām, un uzsver nepieciešamību dalībvalstu kompetentajām iestādēm nodrošināt kārtību, kas paredz baktericīdu iegādi tikai pret recepti;

58.  aicina dalībvalstis veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu atbildīgu un saprātīgu visu pretmikrobu vielu izmantošanu cilvēku ārstēšanā, un jo īpaši to antibiotiku izmantošanu, kas tiek uzskatītas par pēdējās izvēles zālēm bakteriālo infekciju ārstēšanai slimnīcās, paturot prātā, ka antibiotiku nepareiza lietošana profilakses nolūkos (tostarp slimnīcās) ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina rezistences pret antibiotikām veidošanos;

59.  aicina dalībvalstis veicināt piekļuvi augstas kvalitātes zālēm, kā arī visiem pacientiem piemērot pilnus ārstēšanas ciklus, īpašu atbalstu sniedzot visneaizsargātākajiem, lai novērstu rezistences attīstību;

60.  mudina dalībvalstis arī veikt pētījumu par tā saucamajām “aizmirstajām” antibiotikām, lai paplašinātu iespējamo farmaceitisko izstrādājumu klāstu;

61.  aicina Komisiju iesaistīties PVO darbā pie jauna ekonomiskā modeļa izstrādes, lai ņemtu vērā sabiedrības veselības rūpes un vajadzības;

62.  aicina dalībvalstis un Komisiju sākt pārdomu procesu, lai izstrādātu jaunu ekonomikas modeli, kurā būtu nošķirts pārdošanas apjoms no atlīdzības, ko maksā par jaunām antibiotikām, kas ražotu sabiedrībai vērtīgas jaunas antibiotikas un ļautu uzņēmumam gūt pietiekamu peļņu, kura atsvērtu investīcijas, kamēr pircējs iegūtu tiesības ražojumu lietot un pilnībā kontrolēt patērēto apjomu;

63.  mudina dalībvalstis īstenot vai sagatavot šādus pasākumus:

   a) atgādināt ārstiem par to, cik svarīgi ir nodrošināt, ka antibiotiku izrakstīšana ārstniecībai ir atbilstoša un atbildīga,
   b) nodrošināt, ka pirms antibiotiku izrakstīšanas pēc iespējas tiek sistemātiski veikta pienācīga mikrobioloģiskā diagnostika, piemēram, izmantojot jaunus diagnostikas rīkus, kas ļautu aprūpes sniegšanas vietā ātri iegūt diagnozi un/vai antibiogrammu, jo īpaši to slimību gadījumā, kurām ir tendence atkārtoties, kā arī strādāt, lai likvidētu šķēršļus, kas kavē pienācīgu mikrobioloģisko diagnostiku, it īpaši ambulatorajā sektorā,
   c) regulēt antibiotiku izrakstīšanu ārstēšanai un jo īpaši stingri īstenot likumus, kas aizliedz izsniegt antibiotikas bez receptes, lai nodrošinātu zāļu pareizu lietošanu, norādot terapeitisko mērķi un izvēloties pareizu zāļu terapiju,
   d) īstenot atbildīgu tirdzniecības praksi, izvairoties no interešu konfliktiem starp ražotājiem un zāļu izrakstītājiem,
   e) veicināt jaunu ieņēmumu modeļu izstrādi, kuros uzņēmumu peļņa nebūtu saistīta ar izrakstīto antibiotiku apjomu, vienlaikus veicinot inovācijas farmācijas nozarē un līdzsvarojot to ar veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju,
   f) reglamentēt antibiotiku pārdošanu un izplatīšanu, lai pacienti varētu iegūt tikai noteiktu antibiotiku daudzumu, ko izrakstījis ārsts, jo dažās dalībvalstīs joprojām pastāv noteikumi, kas atļauj antibiotikas pārdot iepakojumos, kuri pārsniedz ārstēšanai izrakstīto daudzumu,
   g) nodrošināt to, ka pacienti vairāk lieto tieši medicīnas speciālistu izrakstītās antibiotikas un veic citu piemērotu ārstēšanu atbilstīgi ārsta norādījumiem, un izstrādāt stratēģijas, kuru mērķis ir palielināt pacientu izpratni par to, cik svarīgi ir atbildīgi izmantot ārstēšanu ar antibiotikām, un par riskiem palielināt mikrobu rezistenci,
   h) novērot rezistenci pret antibiotikām un to izmantošanu slimnīcās un nodrošināt, ka antibiotikas slimnīcās tiek lietotas tikai atbilstoši attiecīgajām indikācijām, pareizās devās un iespējami īsu laikposmu, kā ieteikts uz pierādījumiem balstītās vadlīnijās,
   i) pastiprināt infekciju kontroli, sevišķi pārrobežu perspektīvā, un jo īpaši, rūpīgi kontrolējot multirezistentu baktēriju iespējamos pārnēsātājus, un to panāk ar to pacientu pienācīgu skrīningu, kurus pārved no valsts/reģiona/slimnīcas, kur, kā zināms, ir augsta multirezistento baktēriju izplatība, un izolējot inficētos pacientus atsevišķās telpās vai īstenojot “aprūpi kohortā”,
   j) izstrādāt daudzpusēju stratēģiju attiecībā uz multirezistento tuberkulozi, lai aptvertu tādus galvenos aspektus kā profilakse, izpratnes veicināšana, diagnostika, atbilstoša ārstēšana un pieturēšanās pie izrakstītajām zālēm un lietošanas noteikumu ievērošana,
   k) uzlabot drošības standartus, jo īpaši attiecībā uz tām medicīniskajām ierīcēm, kurām nevar veikt sterilizāciju (piemēram, endoskopiem), un veikt rūpīgu uzraudzību, lai ar mērķi aizsargāt patērētāju veselību nodrošinātu, ka medicīnas ierīces, kuras sākotnēji paredzētas vienreizējai lietošanai, ko apliecina CE zīme, ja tās tiek sagatavotas atkārtotai lietošanai, atbilst visiem drošības standartiem,
   l) sākt izpratnes vairošanas kampaņas, kas paredzētas plašai mērķauditorijai, tostarp veselības izglītības kursus skolās par antibiotiku racionālu izmantojumu un par riskiem, ko rada paaugstināta rezistence pret antibiotikām, un to, cik svarīgi ir attīstīt labu personīgās higiēnas praksi; šīs kampaņas būtu jāvērš gan uz jauniešiem, gan gados vecākiem cilvēkiem, kā arī bērnu vecākiem un aprūpētājiem, kā arī pēc tam būtu jāveic rezultātu novērtējums, ņemot vērā e-veselības sistēmu piedāvātās iespējas šajā sakarā,
   m) palielināt valsts finansējumu un izveidot jaunus akadēmiskos amatus, lai pievērstos jaunu bakteriālo infekciju ārstēšanas metožu izpētei un apstiprināšanai,
   n) palielināt jo īpaši stimulus jaunu baktericīdu izpētei un izstrādei,
   o) aicināt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru veikt klātienes misijas, lai dalībvalstīm sniegtu zinātnisku un tehnisku palīdzību un apmācību kursus par mikrobu rezistenci, kā paredzēts ECDC regulas (Regula (EK) Nr. 851/2004) 9. pantā; tās dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, un īpaši tās, kurās mikrobu rezistence jau ir augsta vai satraucoši pieaug, ir īpaši aicinātas lūgt ECDC veikt šādas misijas,
   p) publiskot slimnīcu un citu veselības aprūpes iestāžu datus par veselības aprūpē iegūtām infekcijām, lai pacienti var izdarīt apzinātu izvēli;

64.  aicina Komisiju apsvērt sekas, ko rada lielāka mobilitāte, kas paredzēta Direktīvā 2011/24/ES attiecībā uz paaugstinātu mikrobu rezistenci, ko varētu izraisīt pacientu pārvietošanās visā Eiropā veselības aprūpes meklējumos;

Ieteikumi attiecībā uz antibiotiku lietošanu veterinārmedicīnā kopumā un jo īpaši lopkopībā

65.  pauž bažas par to, ka EFSA un ECDC kopīgais ziņojums par mikrobu rezistenci liecina, ka baktērijas, kuras visbiežāk rada pārtikas izraisītu infekciju, piemēram, Salmonellen un Campylobacter, uzrāda būtisku rezistenci pret parastajiem pretmikrobu līdzekļiem;

66.  atkārto savu aicinājumu, kas bija iekļauts 2011. gada 27. oktobra rezolūcijā par mikroorganismu rezistences radītajiem draudiem sabiedrības veselībai(7), par to, ka vajadzētu pakāpeniski izbeigt profilaktisku antibiotiku lietošanu lopkopībā, uzsverot, ka mājlopu un intensīvajām zivsaimniecības nozarēm jākoncentrējas uz slimību profilaksi, ievērojot labu higiēnu, turēšanas apstākļus un zootehnikas praksi, kā arī stingrus bioloģiskās drošības pasākumus, nevis antibiotiku profilaktisku lietošanu;

67.  mudina dalībvalstis ieviest vai sagatavot šādus pasākumus:

   a) veicināt un sekmēt veterinārmedicīnā, tostarp ārstnieciskajā dzīvnieku barībā, visu pretmikrobu vielu atbildīgu un saprātīgu lietošanu, to atļaujot tikai pēc veterinārās diagnostikas, īpaši papildus apsverot to antibiotiku izmantošanu, kuras ir iekļautas PVO cilvēku medicīnai ļoti svarīgu pretmikrobu līdzekļu sarakstā,
   b) ieviest juridiskos instrumentus, ar ko ierobežo antibiotiku izmantošanu dzīvniekiem, ja ir konstatēts nozīmīgs apdraudējums sabiedrības veselībai,
   c) īstenot stingrāku kontroli, lai ierobežotu antibiotiku izmantošanu veterinārmedicīnā; viens no veidiem, kā to panākt, būtu atļaut izrakstīt antibiotikas tikai profesionāli kvalificētiem veterinārārstiem un nošķirt veterinārārstu tiesības gan izrakstīt, gan pārdot antibiotikas, lai tādējādi novērstu visus ekonomiskos stimulus,
   d) uzsākt informēšanas kampaņas par atbildīgu antibakteriālo līdzekļu izmantošanu dzīvniekiem, tostarp lolojumdzīvniekiem,
   e) samazināt vajadzību pēc antibiotikām, uzlabojot dzīvnieku veselību ar bioloģiskās drošības pasākumiem, slimību profilaksi un labu pārvaldības praksi, un izstrādāt stingras un skaidras metodoloģijas un prioritātes cīņā pret mikrobu rezistenci,
   f) nodrošināt, ka lopkopības un akvakultūras nozares uzmanību pievērš slimību profilaksei, ievērojot labu higiēnu, izmitināšanu un zootehnikas praksi, un stingriem biodrošības pasākumiem, nevis profilaktiskai antibiotiku izmantošanai; ir zināms, ka saprātīgākas lauku saimniecību pārvaldības un zootehnikas procedūras var panākt, pārskatot noteikumus par dzīvnieku maksimālo blīvumu lopkopībā, jo pašlaik ganāmpulku lielumi bieži kavē atsevišķu dzīvnieku vai mazāku dzīvnieku grupu ārstēšanu, tādējādi stimulējot pretmikrobu līdzekļu izmantošanu profilaktiskos nolūkos,
   g) ierobežot antibiotiku lietošanu intensīvi audzētu mājlopu barībā un veicināt bioloģiskās vai ekstensīvās mājlopu audzēšanas modeļus,
   h) samazināt antibiotiku izmantošanu dzīvniekiem, pakāpeniski likvidējot to lietošanu profilakses nolūkos, ja antibiotikas dzīvniekiem tiek dotas slimību profilakses nolūkos, un minimizēt vajadzību pēc metafilakses, proti, zāļu lietošanu dzīvnieku grupām, lai saimniecībās izārstētu atsevišķus dzīvniekus, vienlaikus novēršot veselo dzīvnieku inficēšanos,
   i) izveidot un īstenot valsts stratēģijas vai rīcības plānus cīņai pret mikrobu rezistenci, tajos cita starpā ietverot šādus elementus:
   i) īstenot valsts pamatnostādnes par pretmikrobu līdzekļu izmantošanu dzīvnieku ārstēšanā, lai nodrošinātu atbildīgu pretmikrobu līdzekļu izmantošanu, balstoties uz konkrētiem faktiem un apstākļiem attiecīgajās dalībvalstīs,
   ii) īstenot preventīvu dzīvnieku veselības politiku, kuras mērķis ir uzlabot dzīvnieku veselības stāvokli un mazināt vajadzību pēc pretmikrobu līdzekļu izmantošanas lopkopībā,
   iii) definēt veterinārārstu pienākumus attiecībā uz dzīvnieku veselības pārvaldību un lēmumu pieņemšanu jautājumos par pretmikrobu līdzekļu izmantošanu,
   iv) īstenot dzīvnieku veselības aprūpes speciālistu un dzīvnieku īpašnieku nepārtrauktu apmācību,
   j) apstiprināt aizliegumu izmantot antibiotikas kā dzīvnieku augšanas stimulatorus;

68.  mudina dalībvalstis regulēt jebkādus interešu konfliktus, kuros iesaistīti veterinārārsti, kas gan pārdod, gan izraksta antibiotikas;

69.  aicina Eiropas Zāļu aģentūru izveidot sarakstu ar antibiotikām, kuras izmanto dzīvniekiem un saistībā ar kurām ir konstatēts ievērojams apdraudējums sabiedrības veselībai;

70.  mudina valstu iestādes un Eiropas Zāļu aģentūru īstenot vai sagatavot šādus pasākumus:

   a) stiprināt pašreizējos riska novērtējumus jaunām veterinārajām pretmikrobu vielām, apzinot galvenos potenciālos riskus sabiedrības veselībai jau ļoti agrīnā atļaujas izsniegšanas procedūras posmā,
   b) pēc jaunu pretmikrobu vielu pirmās apstiprināšanas veterinārmedicīnā uzraudzīt konkrētu baktēriju rezistences attīstību saskaņā ar plāniem, par kuriem panākta vienošanās starp regulatoriem un uzņēmumiem,
   c) uzraudzīt antibiotiku izmantošanas dzīvniekiem izmaiņas, un to veic kā daļu no Eiropas veterināro pretmikrobu līdzekļu patēriņa uzraudzības (ESVAC) projekta (EMA vadībā), kas paredzēts īstenoto darbību ietekmes novērtēšanai;

71.  aicina otru likumdevēju sarunās par priekšlikumu regulai par veterinārajām zālēm (2014/0257(COD)) sekot „vienas veselības” principam, un jo īpaši:

   pieņemt noteikumus, kas aizliedz tādu pretmikrobu līdzekļu došanu dzīvniekiem neatbilstīgi instrukcijai, kas ir atļauti tikai cilvēku ārstēšanā,
   atbalstīt obligātu visa lopkopībā izmantojamo pretmikrobu līdzekļu daudzuma paziņošanu kompetentajām valsts iestādēm un ikgadēju publiskošanu,
   nodrošināt, ka līdz ar jauno tiesību aktu par veterinārajām zālēm nesamazinās šo zāļu kvalitātes, drošuma un efektivitātes standarti un ka šie augstie standarti tiek nodrošināti visā veterināro zāļu aprites ciklā,
   izveidot ES datu bāzi ar informāciju par to, kad, kur, kā un kādiem dzīvniekiem pretmikrobu līdzekļus izmanto,
   aizliegt pretmikrobu līdzekļu pārdošanu tiešsaistē;

72.  aicina otru likumdevēju, apspriežot priekšlikumu regulai par ārstnieciskās dzīvnieku barības izgatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu un par Padomes Direktīvas 90/167/EEK (2014/0255(COD)) atcelšanu, nodrošināt, ka tajā tiek iekļauti noteikumi, kuru mērķis ir ievērojami ierobežot pretmikrobu līdzekļus saturošas ārstnieciskās dzīvnieku barības lietošanu produktīvajiem dzīvniekiem, un jo īpaši stingri aizliegt ārstnieciskajā dzīvnieku barībā iekļauto pretmikrobu līdzekļu profilaktisku izmantošanu;

73.  aicina Komisiju un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru veikt pētījumu par iespējamo tiešu vai netiešu kaitējumu, kas rodas no pretmikrobu līdzekļu izmantošanas lolojumdzīvniekiem, kā arī izstrādāt seku mazināšanas pasākumus, lai samazinātu risku saistībā ar mikrobu rezistences potenciālo pārnešanu no lolojumdzīvniekiem uz cilvēkiem;

74.  norāda, ka dažas dalībvalstis jau ir sekmīgi pārtraukušas profilaktisku pretmikrobu līdzekļu izmantošanu saimniecībās; tādēļ aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, kuros paredzētu pakāpenisku antibiotiku profilaktiskas izmantošanas izbeigšanu;

Sadarbības pieejas Eiropas Savienībā

75.  aicina dalībvalstis sadarboties, nosakot minimālos pacientu drošības standartus un veselības aprūpes drošības un kvalitātes rādītājus ES līmenī, apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pacientu organizācijām;

76.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt iesaistīties dialogā ar visām ieinteresētajām personām un izstrādāt koordinētu, visaptverošu un ilgtspējīgu ES stratēģiju attiecībā uz pacientu drošību, kā arī iesniegt konkrētus risinājumus, kas jāīsteno ES, valsts, reģionālā, vietējā un/vai primārās aprūpes līmenī;

77.  aicina dalībvalstis un Komisiju sākt pārdomu procesu kopā ar PVO, lai izstrādātu jaunu ekonomisko modeli, kurā antibiotiku pārdošanas apjoms tiktu nošķirts no atlīdzības, ko maksā par jaunām antibiotikām, nodrošinot uzņēmumiem taisnīgu peļņu no veiktajām investīcijām un vienlaikus saglabājot valsts veselības sistēmu ilgtspēju;

78.  aicina Komisiju, dalībvalstis un farmācijas nozari optimizēt ES partnerības starp akadēmiskajām aprindām un farmācijas nozari, kā ieteikts Novatorisku zāļu iniciatīvā (IMI);

79.  mudina farmaceitiskos uzņēmumus, valdības un akadēmiskās aprindas izmantot to labākos līdzekļus (infrastruktūru, centrus, idejas un finanšu resursus), lai veiktu nozīmīgus fundamentālos pētījumus un kopīgus pirmskonkurences posma projektus; uzskata, ka būtu jānodrošina iespēja Novatorisku zāļu ierosmei (IMI) izskatīt jebkādus jaunus konstatētos faktus, kas izriet no šiem projektiem;

80.  prasa Komisijai apsvērt tiesisko regulējumu, kas veicinātu jaunu antibiotiku izstrādi, piemēram, instrumentu par cilvēkiem paredzētām antibiotikām, kurš būtu līdzīgs jau ierosinātajam instrumentam par dzīvniekiem paredzētām antibiotikām;

81.  mudina turpināt privātā un publiskā sektora sadarbību, piemēram, Novatorisku zāļu iniciatīvas programmas New Drugs for Bad Bugs, COMBACTE, TRANSLOCATION, Drive AB un ENABLE, lai izmantotu sadarbības sniegtās priekšrocības;

82.  atzinīgi vērtē Kopīgās plānošanas iniciatīvu par mikrobu rezistenci, kas ļauj dalībvalstīm vienoties par pētniecības vajadzībām, lai izvairītos no dublēšanās, un aicina palielināt finansējumu jaunu zāļu izstrādei kā alternatīvu antibiotikām cīņā pret mikrobu rezistenci;

83.  mudina ES pievienoties Pasaules inovāciju fondam, ko ierosināts izveidot Apvienotās Karalistes veiktajā “Antibiotiku rezistences pārskatā” ar mērķi atbalstīt fundamentālos pētījumus;

84.  prasa Komisijai un dalībvalstīm atbalstīt viegli piemērojamus diagnostikas instrumentus, lai nodrošinātu pareizākas diagnozes pirms antibiotiku izrakstīšanas vai došanas it īpaši ambulatorajā sektorā;

85.  mudina ES veicināt un piedalīties globālā iniciatīvā, kuras mērķis ir uzlabot veidus, kā apkarot rezistenci pret antibiotikām, un atbalstīt izpēti šajā jomā;

86.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavot ieteikumus par pārtikas nekaitīguma standartiem, kas būtu jāpiemēro attiecībā uz multirezistentiem patogēniem un/vai konkrētiem rezistences determinantiem;

87.  uzsver, ka mikrobu rezistence ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kas ir steidzami jārisina; aicina Komisiju apsvērt iespēju ierosināt tiesību aktus par antibiotiku piesardzīgu lietošanu, ja dalībvalstīs piecu gadu laikā pēc šo ieteikumu publicēšanas tiek konstatēts neliels vai nekāds progress;

o
o   o

88.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstīm.

(1) OV C 184 E, 8.7.2010., 395. lpp.
(2) OV C 151, 3.7.2009., 1. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0483.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0435.
(5) “Cīņa ar rezistenci pret antibiotikām Eiropā no pārtikas nekaitīguma viedokļa", PVO Eiropa, 2011. gads
(6) “Antibiotiku izmantošana lopkopībā: laiks rīkoties (nostājas dokuments), Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC)
(7) OV C 131 E, 8.5.2013.,116. lpp.


Videi draudzīgas izaugsmes iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem
PDF 436kWORD 128k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 19. maija rezolūcija par videi draudzīgas izaugsmes iespējām maziem un vidējiem uzņēmumiem (2014/2209(INI))
P8_TA(2015)0198A8-0135/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem(1),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai(2),

–   ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 27. novembra rezolūciju par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu(3),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Vispirms domāt par mazākajiem — Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts „Small Business Act”” (COM(2008)0394),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pārskats par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” (COM(2011)0078),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Resursu efektivitātes iespējas celtniecības nozarē” (COM(2014)0445),

–  ņemot vērā Eirobarometra apsekojumu par MVU, resursu efektīvu izmantošanu un videi draudzīgu tirgu (EB 381. zibensaptauja) un Eirobarometra apsekojumu par publiskā atbalsta lomu inovāciju komercializācijā (EB 394. zibensaptauja),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu par rūpniecības politikas dokumentu kopumu (pieņemts 2014. gada 3.–4. decembrī notikušajā 109. plenārsesijā),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Zaļās rīcības plāns MVU” (COM(2014)0440),

–   ņemot vērā Eiropas resursefektivitātes platformas manifestu un politikas ieteikumus — 2014. gada marts,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai” (COM(2014)0398),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Inovācija ilgtspējīgai nākotnei. Ekoinovācijas rīcības plāns (Eco-AP)” (COM(2011)0899),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A8-0135/2015),

A.  tā kā vairāk nekā 98 % no visiem Eiropas uzņēmumiem ir MVU un tie nodrošina vairāk nekā 67 % no kopējās nodarbinātības Savienībā un 58 % no bruto pievienotās vērtības; tā kā MVU ir Eiropas Savienības ekonomikas pamats un Eiropas ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgu darbvietu izveides galvenais virzītājspēks 28 dalībvalstīs; tā kā, neraugoties uz krīzi, nodarbinātība vides preču un pakalpojumu nozarē laikposmā no 2007. gada līdz 2011. gadam pieauga par 20 % un tas dod iespējas MVU izvērst saimniecisko darbību un radīt darbvietas, tostarp iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanas skartajos apgabalos; tā kā tādējādi tiem kopā ar uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu un starptautiskiem uzņēmumiem ir svarīga nozīme rūpniecības vides veidošanā; tā kā deviņi MVU no desmit ir mazie uzņēmumi, kuros nodarbināti desmit vai mazāk darbinieki, un šie mikrouzņēmumi nodrošina 53 % no visām darbvietām Eiropā;

B.  tā kā patlaban vides preču un pakalpojumu pasaules tirgus apjoms tiek lēsts EUR 1 000 miljardu gadā un ir paredzams, ka šī summa līdz 2020. gadam divkāršosies vai pat trīskāršosies, radot milzīgas iespējas Eiropas MVU un ES ekonomikas izaugsmei kopumā; tā kā Eiropas Savienība ieņem vadošo pozīciju pasaulē vides preču importa un eksporta ziņā; tā kā pakalpojumi ir cieši saistīti ar minētajām precēm, tomēr joprojām pastāv ar tarifiem nesaistīti šķēršļi vides pakalpojumu sniedzējiem;

C.  tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies stiprināt Eiropas rūpniecību, ieguldot līdzekļus un atbalstot ilgtspējības, konkurētspējas un inovācijas principus, lai līdz 2020. gadam rūpnieciskā ražošana veidotu vismaz 20 % no ES dalībvalstu IKP; tā kā Eiropadome ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt iekšzemes siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 %, palielināt atjaunojamo energoresursu daļu līdz vismaz 27 % un uzlabot energoefektivitāti par vismaz 27 % nolūkā šo mērķi paaugstināt līdz 30 %; tā kā MVU ir jāpilda savs uzdevums minēto mērķu īstenošanā, jo 93 %(4) no tiem jau veic pasākumus resursu efektīvākai izmantošanai; tā kā saskaņā ar Komisijas datiem labāks ekodizains, atkritumu rašanās novēršana, pārstrāde un atkārtota izmantošana varētu radīt ES uzņēmumiem neto ietaupījumus līdz EUR 600 miljardu apmērā jeb 8 % no gada apgrozījuma, vienlaikus arī samazinot kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 2–4 %;

D.  tā kā viens no Mazās uzņēmējdarbības akta principiem ir ļaut mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vides problēmas pārvērst ekonomikas iespējās, vienlaicīgi nodrošinot ilgtspējīgu pieeju, bet tā kā šajā jomā nav bijis nozīmīgas politikas attīstības un MVU, uzsākot uzņēmējdarbību un īstenojot vides standartus, bieži saskaras ar pretrunīgiem politikas virzieniem;

E.  tā kā gan tirgus, gan tiesību akti veicinās to, ka MVU ievēros arvien vairāk standartu vides jomā; tā kā ES un dalībvalstīm būtu jāsamazina jaunā un spēkā esošā regulējuma administratīvais slogs un jācenšas neradīt papildu izmaksas uzņēmumiem saistībā ar šāda regulējuma ievērošanu; tā kā ir ierosinātas jaunas iniciatīvas, lai mazinātu regulatīvo slogu MVU un citās jomās, un tās būtu jāievieš Komisijai un dalībvalstīm;

F.  tā kā 90 % ES uzņēmumu ir mikrouzņēmumi; tā kā, neraugoties uz nesenajiem centieniem, MVU un mikrouzņēmumiem joprojām ir sarežģīti piekļūt prasmēm, informācijai un finansējumam, kā arī kapitāla vērtspapīru instrumentiem, kas pieejami pietiekami plašā izvēlē un kas būtu vajadzīgi uzņēmuma izaugsmei, un tā kā ES programmas joprojām būtiskā mērā neveicina inovācijas; tā kā procedūras, lai MVU varētu pieteikties ES finansējumam, joprojām ir pārāk birokrātiskas un tādēļ nepieejamas daudziem MVU;

G.  tā kā ir jāņem vērā ES budžeta potenciāls, kas ir vērsts uz ieguldījumiem, lai Eiropas MVU atvieglotu piekļuvi finansējumam, samazinot birokrātiju un piedāvājot specializētus finanšu instrumentus un palielinātu finansējumu vietējiem uzņēmējdarbības birojiem; tā kā būtu jāveicina lietotājiem draudzīgu procedūru izstrāde dažādu atbalsta veidu saņemšanai;

H.  tā kā no darbībām, kuru mērķis ir uzlabot resursu efektivitāti, proporcionāli vairāk gūst mazie uzņēmumi, nevis lielie, un tiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība, izstrādājot attiecīgos politikas virzienus; tā kā potenciālais bruto ieguvums no resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanas ir 10–17 % no apgrozījuma atkarībā no darbības nozares;

I.  tā kā digitālās tehnoloģijas ir svarīgs instruments, kas MVU ļauj saņemt resursu optimālas izmantošanas sniegtos ieguvumus, turklāt digitālā joma ir labvēlīga jaunu MVU veidošanai un attīstībai;

J.  tā kā galvenā uzmanība tiek pievērsta augsto tehnoloģiju MVU, kuri tiešā veidā nodrošina videi draudzīgas inovācijas, bet ir jāsniedz arī atbalsts citiem uzņēmumiem vides regulējuma ievērošanas, zaļo inovāciju īstenošanas un ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanas jomā; tā kā ekoinovācijas varētu būt ideja jauna uzņēmuma radīšanai, bet arī pasākums, ar ko uzlabo pašreizējo uzņēmumu darbību atbilstīgi videi draudzīgas ekonomikas principiem;

K.  tā kā, lai gan nav starptautiski saskaņotas, videi draudzīgas izaugsmes definīcijas, pastāv vienprātība, ka to veido ekonomikas izaugsme apvienojumā ar vides ilgtspējību; tā kā prasmju uzlabošana un apmācība ir galvenie MVU uzdevumi, kuriem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību, jo īpaši saistībā ar inovāciju un resursu efektīvu izmantošanu; tā kā nepietiekama pieeja riska kapitālam, jo īpaši darbības sākuma stadijās, joprojām ir viens no lielākajiem šķēršļiem tam, lai izveidotu un attīstītu uz izaugsmi vērstus uzņēmumus;

L.  tā kā mikrouzņēmumi rada tūkstošiem darbvietu un nodrošina 53 % nodarbinātības visā Eiropā un tā kā to darbībai ir vajadzīgs atšķirīgs regulējums, tādēļ ir steidzami nepieciešams saskaņoti izmantot mikrouzņēmumu definīciju; tā kā mikrouzņēmumi saskaras ar vairākām būtiskām grūtībām, piemēram, šķēršļiem slēgt publiskā iepirkuma līgumus, pārmērīga regulējuma slogu un apgrūtinātu piekļuvi finansējumam,

Vispārīgi jautājumi

1.  atbalsta videi draudzīgas izaugsmes un aprites ekonomikas koncepciju un atzīmē, ka no tās izrietošās iespējas attiecas uz dažādām būtiskām nozarēm, piemēram, atjaunojamiem energoresursiem un jo īpaši vēja, saules, ūdens un ģeotermālās enerģijas ekonomiski ilgtspējīgu izmantošanu, energoefektivitāti, resursu izmantošanas efektivitāti, atkritumu apsaimniekošanu, emisiju samazināšanu, elektrifikāciju un „no šūpuļa līdz šūpulim” pieejas īstenošanu; norāda, ka dažādām nozarēm šajās jomās ir ievērojams ekonomiskais un nodarbinātības potenciāls; norāda, ka videi draudzīgai izaugsmei vajadzētu būt daļai no plašākas stratēģijas attiecībā uz darbvietu izveides un ekonomikas izaugsmes veicināšanu mazajos un vidējos uzņēmumos;

2.  uzsver, ka videi draudzīga izaugsme būtu jāskata plašā kontekstā un tajā jāietver visā vērtību ķēdē un visā uzņēmējdarbības sistēmā īstenotie centieni, tostarp centieni, ko rūpnieciskās ražošanas dalībnieki īstenojuši, lai samazinātu savu produktu, ražošanas procesu, uzņēmējdarbības prakses un pakalpojumu ietekmi uz vidi; atgādina par Eiropas resursefektivitātes platformas ieteikumiem, kuros uzsvērts, ka resursu efektīvas izmantošanas nolūkā ir vajadzīga dinamiska regulatīvā sistēma, kura sniedz atbilstīgus signālus ražotājiem un patērētājiem, lai uzlabotu produktu raksturlielumus visā to aprites ciklā; aicina Komisiju izveidot visaptverošu politikas satvaru ar konkrētiem politikas mērķiem un pastāvošo politikas instrumentu labāku integrāciju un saskaņošanu, lai nodrošinātu MVU iespējas un dalību videi draudzīgā aprites ekonomikā;

3.  uzsver, ka pasaules ekonomikai būs jānodrošina arvien lielāka iedzīvotāju skaita — līdz 2050. gadam 9 miljardiem cilvēku — vajadzības un ka mūsu dabas resursi ir ierobežoti, tāpēc tie jāizmanto ilgtspējīgi un ļoti efektīvi; norāda uz jauniem, videi draudzīgiem, inovatīviem un ilgtspējīgiem šo problēmu risinājumiem, piemēram, jauniem produktiem, ražošanas procesiem, uzņēmējdarbības praksi un pakalpojumiem, piemēram, integrējot inovatīvas digitālās tehnoloģijas, kā arī nodrošinotjaunu un veicinošu tiesisko regulējumu;

4.  atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka MVU Eiropā ir ļoti dažādi, sākot no ļoti tradicionāliem ģimenes uzņēmumiem līdz strauji augošiem uzņēmumiem, augsto tehnoloģiju sabiedrībām, mikrouzņēmumiem, sociāliem uzņēmumiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem, un ka šo uzņēmumu atbalstam jāizmanto tikpat atšķirīgas pieejas;

5.  uzskata, ka ES ir krasi jāmaina uzņēmējdarbības kultūra, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi, sekmējot to, ka aizvien vairāk cilvēku sāk veidot savu uzņēmumu un meklē dažādas uzņēmējdarbības iespējas, jo īpaši videi draudzīgas izaugsmes jomā, pieņemot neveiksmes un uzņemoties risku; uzsver, ka ir svarīgi izvirzīt šo jautājumu politikas veidošanas centrā; aicina dalībvalstis rūpēties par to, lai attiecīgā tiesību normu sistēma būtu pēc iespējas saudzīgāka uzņēmējdarbības neveiksmes gadījumā, lai cilvēki varētu uzsākt jaunu uzņēmējdarbību drīz pēc iepriekšējās neveiksmes, jo īpaši jaunās un novatoriskās nozarēs; aicina Komisiju, rīkojot izpratnes veicināšanas un izglītošanas pasākumus, mazināt bailes no neveiksmes;

6.  uzsver ES budžeta pievienoto vērtību, palīdzot MVU, mikrouzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem un kooperatīviem piekļūt finansējumam un starptautiskajiem tirgiem, jo īpaši ar programmas COSME starpniecību un saistībā ar programmu "Apvārsnis 2020" un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF); uzsver nepieciešamību paredzēt skaidru un vienotu ES mēroga interpretāciju, ko piemērotu valstu regulatīvās iestādes, un atklātus publiskā iepirkuma noteikumus;

7.  norāda, ka patlaban daudzi Eiropas MVU konkurē starptautiskā līmenī ar risinājumiem, kas ietver gan produktus, gan tā dēvētos „videi draudzīgos pakalpojumus”, piemēram, būvniecību, uzstādīšanu, remontdarbus un pārvaldību; norāda, ka minētie pakalpojumi ir izšķiroši svarīgi videi draudzīgu produktu izstrādē, pārdošanai un eksportēšanai; aicina Komisiju iekļaut videi draudzīgu pakalpojumu jautājumu patlaban notiekošajās sarunās par vides preču nolīgumu, kā arī divpusējos tirdzniecības nolīgumos, piemēram, TTIP, lai mazinātu šķēršļus Eiropas MVU un pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas darboties starptautiskā līmenī;

8.  uzsver labas pārvaldības, neatkarīgu tiesu iestāžu, pārredzamības un tiesiskuma nozīmi, lai visā Savienībā veidotu uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi un tirgu, kurā MVU ir nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

Videi draudzīgu iniciatīvu finansēšana

9.  norāda, ka pašreizējos apstākļos, kad nepietiekama piekļuve atbilstošiem riska kapitāla avotiem, jo īpaši agrīnās stadijās, joprojām ir viens no nozīmīgākajiem ierobežojumiem uz izaugsmi orientētu uzņēmumu izveidei un attīstībai, Komisijas rīcības plānā par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem liela uzmanība ir pievērsta riska kapitālam kā iespējamam izaugsmes finansējuma veidam; tomēr uzsver, ka šāda veida finansējums ir piemērots tikai nelielam skaitam MVU, ka banku aizdevumi joprojām ir svarīgs finansējuma avots un ka alternatīvas būtu jāizstrādā privātajā sektorā; šajā kontekstā norāda, ka ir būtiski sekmēt alternatīvus kredītu izsniegšanas veidus maziem un vidējiem uzņēmumiem, piemēram, kredītiestāžu savienības; norāda uz potenciālajām finansējuma iespējām, kas būtu jāizpēta, izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu;

10.  mudina dalībvalstis radīt stimulus ārvalstu ieguldītājiem, novēršot valodas barjeras; norāda, ka pieteikumu pieņemšanas un datu sniegšanas iespēja angļu valodā līdztekus dalībvalsts oficiālajai(-ām) valodai(-ām) ir solis šajā virzienā;

11.  uzsver, ka nav viens finansējuma veids, kas derētu visiem, un aicina Komisiju ņemt vērā MVU intereses visās pašreizējās un iespējamās nākamās programmās, instrumentos un iniciatīvās, jo īpaši attiecībā uz jauniem uzņēmējdarbības modeļiem videi draudzīgā ekonomikā, ietverot pamatkapitāla instrumentus (piemēram, komerceņģeļus, kolektīvo finansējumu un daudzpusējas tirdzniecības sistēmas), kvazikapitāla instrumentus (piemēram, mezonīna finansējumu) un parāda instrumentus (piemēram, maza apjoma uzņēmuma parādzīmes, garantiju mehānismus un platformas) un partnerības starp bankām un citiem MVU finansēšanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem (grāmatvedības speciālistiem, uzņēmumu un MVU apvienībām vai tirdzniecības kamerām), lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem to darbības sākumposmā, kā arī izaugsmes un nodošanas posmos, ņemot vērā to apjomu, apgrozījumu un finansēšanas vajadzības; aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt pienācīgus stimulus un sniegt fiskālos stimulus šiem finansēšanas modeļiem; uzsver, ka ir svarīgi pārskatīt pašreizējos MVU atbalsta instrumentus, lai tajos iekļautu videi draudzīgas izaugsmes papildu iespējas;

12.  uzsver, ka ir nepieciešama koordinācija un papildināmība starp ES budžeta finanšu instrumentiem, jo īpaši saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un programmu LIFE;

13.  aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt to MVU gūtos rezultātus, kuriem ir bijusi piekļuve videi draudzīgas inovācijas finansēšanas pasākumiem, lai novērtētu šo pasākumu efektivitāti; mudina Eiropas Komisiju nekavējoties izdarīt vajadzīgos grozījumus, lai uzlabotu finansējuma efektivitāti, ja rezultāti ir neapmierinoši;

14.  ņemot vērā daudzu videi draudzīgu investīciju plānu ļoti tehniskās iezīmes, atzīmē, ka ir ārkārtīgi svarīgi uzsvērt, cik nozīmīgi ir standartizēti riska un ienesīguma modeļi, un izstrādāt jaunus modeļus jauniem uzdevumiem un nozarēm;

15.  atgādina, ka MVU varētu būt liela nozīme aprites ekonomikā, nodrošinot ilgtspējīgus, darbietilpīgus pakalpojumus, piemēram, remontdarbus, atjaunošanas darbus un otrreizējo pārstrādi; atzīmē, ka Komisija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Starptautiskā Darba organizācija (SDO), Eiropas Parlaments un Eurogrupa plaši atbalsta nodokļu novirzīšanu no darbaspēka uz dabas resursu izmantošanu un patēriņu; prasa Komisijai veikt nodokļu novirzīšanas no darbaspēka uz dabas resursu izmantošanu ietekmes novērtējumu;

16.  uzsver, ka uzņēmēji, MVU, uzņēmumu apvienības un atbalsta organizācijas būtu vairāk jāizglīto par iespējām finansēt efektīvākas tehnoloģijas vai par līgumu slēgšanu par pakalpojumiem, piemēram, konsultācijām, individuālu vai vispārēju apmācību par ekodizainu, resursu pārvaldību, videi draudzīgu uzņēmējdarbību un videi draudzīgu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu pieejamību, kas varētu sekmēt viņu uzņēmējdarbību; aicina dalībvalstis uzlabot MVU paredzēto pakalpojumu sniegšanu minētajās jomās un uzsver arī to, ka ir vajadzīgi vienkārši un pieejami informācijas avoti un datubāzes attiecībā uz minētajiem produktiem un pakalpojumiem; atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka šādu informāciju vajadzētu paziņot veidā, kas vislabāk atbilst MVU būtībai un darbības metodēm;

17.  norāda, ka ES programmas nepietiekami veicina ekoinovāciju un aprites ekonomiku un ka tādēļ Komisijai būtu jāuzlabo programmu COSME un „Apvārsnis 2020” finansējuma novirzīšana ekoinovatīviem risinājumiem, kurus izstrādā MVU vai to vajadzībām, un būtu jāatbalsta finansējuma piešķiršana produktu dizaina un procesu izpildes uzlabošanai, pamatojoties uz veiksmīgo pieredzi iepriekšējās daudzgadu finanšu shēmās; īpaši uzskata, ka pilnībā būtu jāīsteno pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” iekļautais MVU instruments;

18.  aicina Komisiju un EIB pārliecināties, ka MVU, tostarp videi draudzīgi un inovatīvi MVU, ir galvenie atbalsta saņēmēji saskaņā ar šo priekšlikumu Investīciju plāna Eiropai īstenošanas posmā; uzstāj — lai sasniegtu šo mērķi, ir jāizstrādā skaidri kritēriji, tostarp jāveido Eiropas pievienotā vērtība, un jāpastiprina konsultāciju pakalpojumu sniegšana MVU par resursu efektīvu izmantošanu un ekoinovāciju; aicina EIB un Komisiju nodrošināt, ka visas Komisijas ieteikumā par „mikro, mazu un vidēju uzņēmumu definīciju” (C(2003)1422) minētās kategorijas gūst pietiekamu labumu; norāda uz programmu „Apvārsnis 2020” un COSME nozīmi atbalsta sniegšanā MVU un uz vajadzību pilnībā īstenot pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” iekļauto MVU instrumentu;

19.  uzskata — lai nodrošinātu maziem un vidējiem uzņēmumiem pieejamo finanšu shēmu savstarpēju papildināmību, ir svarīgi gan valstu, gan reģionālā līmenī koordinēt kohēzijas politikas un citu programmu, piemēram, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020", pasākumus; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt tādu regulējumu, kas dotu iespēju MVU saglabāt savu konkurētspēju;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis rast nekavējošu un paliekošu risinājumu, lai novērstu milzīgo kavēšanos ar maksājumiem, kas saistīti ar reģionālo politiku, kā arī risinājumus attiecībā uz ESIF atbalsta izmantošanu no iepriekšējā finansēšanas perioda, lai nodrošinātu, ka kavēto maksājumu dēļ MVU netiktu liegta iespēja kā projektu partneriem līdzdarboties atbalsta projektos un programmās;

Zināšanu pārvaldība

21.  uzsver, ka ir svarīgi aktīvi īstenot sadarbību starp nozarēm, vērtību ķēdēs, kā arī starp ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas nodrošina iespēju sekmēt inovācijas un jaunas izaugsmes iespējas, izmantojot ideju un inovatīvu koncepciju apmaiņu un savstarpēju pilnveidi; atzinīgi vērtē pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darbību "Ar kopu palīdzību īstenoti projekti jaunām rūpnieciskās vērtības ķēdēm", lai labāk sekmētu MVU inovācijas potenciālu, tostarp ekoinovatīvus un resursu efektīvas izmantošanas risinājumus, ko tie piedāvā;

22.  atzinīgi vērtē Eiropas Resursu efektivitātes izcilības centra izveidi, lai sniegtu konsultācijas un palīdzību MVU, kuri cenšas uzlabot savus resursefektivitātes rādītājus; uzsver, ka šis centrs ir jāveido kā stabils partneru tīkls starp ES reģioniem un tā pamatā jābūt pierādītai, dalībvalstīs gūtai pieredzei; uzskata, ka centra pienākums ir sniegt norādes MVU par Eiropas, valsts un reģionālajām programmām šajā darbības jomā un nodrošināt piekļuvi zinātībai, tīkliem un infrastruktūrai;

23.  uzsver, ka jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem ir svarīga zināšanu nodošana un daudzu ieinteresēto personu zināšanu apmaiņa, tostarp pārrobežu līmenī, izmantojot neformālus tīklus, lai palielinātu informētību par pašreizējām un jaunām inovatīvām metodēm, paraugpraksi, pienācīga finansējuma iegūšanas veidiem, iespējamām valdības atbalsta shēmām un attiecīgo tiesisko regulējumu, kas paredz iespējami mazāk apgrūtinošu pārvaldi, un atgādina, ka pašreizējie valsts kontaktpunkti attiecībā uz ES finansējuma programmām un Eiropas Biznesa atbalsta tīklu ir pilnībā jāiesaista atbalsta sniegšanā MVU un MVU ir aktīvi jāinformē, jāapmāca un jāatbalsta par finansēšanas iespēju apzināšanu ES, valsts vai reģionālajā līmenī; atbalsta Eiropas resursefektivitātes kampaņas rīkošanu, lai informētu MVU par resursu efektīvas izmantošanas sniegtajām priekšrocībām un iespējām un par to, kā var veidot rūpnieciskās sinerģijas pārstrādes jomā; aicina Komisiju un Eiropas Biznesa tīklu sadarboties jautājumā par resursu efektīvu izmantošanu ar nozaru apvienībām, arodbiedrībām, MVU, NVO un akadēmiskajām aprindām, kā arī ar reģionālajām iniciatīvām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusi uzmanību simbiozēm un kopām, un mudina Komisiju sagatavot konkrētas iniciatīvas, lai veicinātu starpnozaru sadarbību un resursu pārvaldību;

24.  mudina nozaru federācijas uzņemties būtiskāku lomu, nodrošinot atbilstošu informāciju un konsultācijas par videi draudzīgām tehnoloģijām, finansēšanas iespējām un attiecīgajām procedūrām; aicina Komisiju un dalībvalstis novērst nepilnības jomās, kur trūkst minētā atbalsta, un sadarbībā ar nozaru federācijām un uzņēmumiem turpmāk izpētīt iespējas un ātrāk izstrādāt ilgtspējīgus risinājumus, kā arī ieguldīt videi draudzīgās tehnoloģijās, resursu efektīvā izmantošanā un aprites ekonomikā; norāda uz aizvien lielāko atšķirību starp MVU vajadzībām un darbinieku prasmēm; norāda, ka 26 % darba devēju Eiropā ir grūti atrast darbiniekus, kuriem ir vajadzīgās prasmes;

Pētniecība, izstrāde, inovācijas un prasmes

25.  uzsver, ka ir jāuzlabo pamata pētniecības un izstrādes darba efektivitāte, lai procesā pilnībā iesaistītu MVU un aktīvi atbalstītu pētniecības un izstrādes pamatrezultātu turpmāku pārveidi tehnoloģiskajā attīstībā; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt Eiropas rūpniecību, ņemot vērā ražošanas nozīmi pētniecības, izstrādes un inovāciju un līdz ar to ES nākotnes konkurences priekšrocību sekmēšanā; uzskata, ka līdztekus tehnoloģiju virzītiem risinājumiem pietiekama uzmanība būtu jāvelta arī ar tehnoloģijām nesaistītai, organizatoriskai sistēmu un publiskā sektora inovācijai;

26.  uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas uzņēmumi komercializētu un popularizētu pētniecības un izstrādes rezultātus; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt stabilāku tiesisko regulējumu un atbilstošas finanšu shēmas, lai sekmētu ekonomisko iniciatīvu un uzņēmējdarbību un samazinātu laiku jaunu produktu, pakalpojumu un uzņēmējdarbības prakses komercializēšanai, jo īpaši videi draudzīgā ekonomikā;

27.  uzsver, ka Eiropas jaunajai kosmosa infrastruktūrai ir potenciāls veicināt inovāciju un videi draudzīgu izaugsmi; aicina Komisiju sekmēt no šīs infrastruktūras iegūto datu izmantošanu MVU, izmantojot uzņēmumu "silītes" un "inkubatorus"; mudina Komisiju nodrošināt MVU labvēlīgus nosacījumus attiecībā uz piekļuvi no šīs infrastruktūras iegūtiem datiem izpētes, izstrādes un komercializācijas posmā;

28.  atzīmē, ka saskaņā ar 2014. gada maija Innobarometer apsekojumu tikai 9 % no visiem uzņēmumiem apgalvo, ka kopš 2011. gada janvāra ir saņēmuši publisku finansiālo atbalstu savām pētniecības, izstrādes un inovāciju darbībām; uzsver, ka ir jāizstrādā lietotājiem draudzīgas procedūras dažādu atbalsta veidu saņemšanai;

29.  norāda, ka Eiropas vienotais patents sniedz būtiskus ieguvumus MVU, jo īpaši videi draudzīgu tehnoloģiju jomā; aicina visas dalībvalstis pievienoties Eiropas vienotajai patenta sitēmai; aicina dalībvalstis pēc iespējas ātrāk ratificēt Vienotās patentu tiesas izveides nolīgumu, kurš nepieciešams Eiropas vienotā patenta piemērošanai; aicina Komisiju izstrādāt vienkāršotu procedūru, ko MVU varētu izmantot, lai Vienotajā patentu tiesā ierosinātu ar pārkāpumiem saistītas lietas;

30.  aicina uzlabot politikas regulējumu attiecībā uz aprites ekonomiku, tostarp pieņemot un īstenojot lietpratīgu regulējumu, standartus un rīcības kodeksus, kuru mērķis ir ārējo izmaksu internalizācija, resursietilpīgu produktu izmantošanas mazināšana, vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana, priekšzīmīgāko uzņēmumu apbalvošana un pārejas uz resursefektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku paātrināšana;

31.  aicina Komisiju aprites ekonomikas paketē iekļaut ekodizaina instrumenta paplašināšanu, tostarp resursu efektīvas izmantošanas dimensiju; uzskata, ka, izmantojot ekodizainu, ir jārisina jautājumi, kas saistīti ar produktu izturīgumu, remonta iespējām un pārstrādi, tostarp standartiem attiecībā uz minimālā ekspluatācijas laika garantijām un demontāžu;

32.  mudina paplašināt inovatīvas atbalsta shēmas, piemēram, zaļās inovācijas talonus, kas varētu veicināt ilgtspējīgu tehnoloģiju un videi saudzīgu, kā arī klimata noturību veicinošu risinājumu ieviešanu tirgū; attiecībā uz pieteikumiem atbalsta saņemšanai uzskata, ka noteikumiem jābūt vienkāršiem un skaidriem un tiem nevajadzētu radīt administratīvo slogu; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis rast inovatīvus finansēšanas risinājumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodrošināt, lai finansēšanas instrumenti būtu pilnībā pieejami; atgādina, ka Eiropas MVU ilgtspējīgas izaugsmes un inovācijas kapacitāte ir viena no galvenajām ES konkurētspējas priekšrocībām globalizētajos tirgos;

Regulējums un tā ierobežojumu mazināšana kā izaugsmes dzinējspēks

33.  aicina dalībvalstis izvairīties no šķēršļu radīšanas iekšējā tirgū, veicot pārmērīgu reglamentēšanu, pārskatīt savu spēkā esošo regulējumu un atcelt visus nevajadzīgos vai neefektīvos noteikumus, kuri rada šķēršļus tirgus darbībai, un nodrošināt konsekventu transponēšanu valsts tiesību aktos; aicina Komisiju nodrošināt, ka MVU tests tiek pilnībā izmantots visos ietekmes novērtējumos; aicina Komisiju sadarbībā ar atsevišķām dalībvalstīm pastiprināt centienus pārmērīga regulējumanovēršanai; uzsver nepieciešamību paredzēt skaidru un vienotu ES mēroga interpretāciju, ko varētu piemērot valstu regulatori, un atklātus publiskā iepirkuma noteikumus, tostarp attiecībā uz videi draudzīgu iepirkumu un e-iepirkumu, kas patlaban ir būtisks šķērslis tiem MVU, kuri vēlas izvērst starptautisku darbību, un vienlaikus lieliska iespēja dalībvalstīm ātri pielāgoties, tostarp resursu efektīvas izmantošanas un energoefektīvu produktu un risinājumu jomā;

34.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu atsaukt novecojušus vai pārlieku apgrūtinošus tiesību aktu priekšlikumus; pauž cerību, ka Komisija ierosinās vēl vērienīgāku priekšlikumu tiesību aktam atkritumu jomā, par ko Parlamenta 2014. gada decembra plenārsēdē paziņoja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks F. Timmermans; aicina Komisiju censties neiesniegt tiesību aktu priekšlikumus, kas izraisītu nevajadzīgu administratīvo slogu uzņēmumiem un MVU, un pakāpeniski pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus ar mērķi samazināt pašreizējo administratīvo slogu, uzlabot tiesību aktu kvalitāti un efektivitāti un pielāgot to jauniem uzņēmējdarbības modeļiem; tomēr uzsver, ka nepieciešamas mērķtiecīgas darbības, pienācīga un savlaicīga spēkā esošo tiesību aktu īstenošana un savlaicīga attiecīgo nozaru ieinteresēto personu un MVU iesaistīšana, tostarp veicot ietekmes novērtējumu, lai sasniegtu ES mērķus vides jomā;

35.  atgādina, ka ir svarīgs tehnoloģiski neitrāls un inovācijām labvēlīgs tiesiskais regulējums, kas ļauj tirgū izmēģināt un novērtēt dažādas jaunās tehnoloģijas; atzinīgi vērtē Vides tehnoloģiju verifikācijas (ETV) shēmu kā jaunu instrumentu, lai veicinātu inovatīvo vides tehnoloģiju piekļuvi tirgum; aicina dalībvalstis savās valsts atbalsta shēmās pienācīgi izmantot tirgus instrumentus un atturēties no videi nedraudzīgu, tirgu kropļojošu subsīdiju izmantošanas; atgādina, ka publiskie ieguldījumi būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības, piemēram, nenosakot ārpuscenas par papildu sekām; aicina Komisiju izstrādāt kopīgas pamatnostādnes dalībvalstu publiskā atbalsta shēmām videi draudzīgo investīciju projektiem, lai izveidotu saskaņotāku pasākumu kopumu;

36.  norāda, ka postošas nozares un tehnoloģijas bieži vien norāda uz trūkumiem spēkā esošajos tiesību aktos; uzsver, ka ir nepārtraukti jāuzrauga un jāatjaunina spēkā esošie tiesību akti un to īstenošana, lai nodrošinātu ilgtspējīgas vai ekoinovatīvas tehnoloģijas un lai netiktu likti šķēršļi jaunu tehnoloģiju izstrādei;

Dažādi atbalsta pasākumi

37.  uzskata, ka pamatizglītības un augstākās izglītībās sistēmās līdzās vides jautājumiem būtu jāiekļauj uzņēmējdarbības prasmju apguve un programmas, kurās mācās par to, kā darbojas un mijiedarbojas tirgus, ekonomika un finanšu sistēma un kā jaunās tehnoloģijas var veicināt efektīvas, inovatīvas un videi draudzīgas iespējas, un ka minētas tēmas jāveicina arī ārpusskolas nodarbībās un mūžizglītībā; uzskata, ka labi sagatavots uzņēmējdarbības plāns ir pirmais solis ceļā uz labāku finansējuma pieejamību un uzņēmuma dzīvotspēju; aicina Komisiju un dalībvalstis to izglītības programmās bez kavēšanās iekļaut izglītošanu uzņēmējdarbības, finanšu, ekonomikas un vides jomā; šajā sakarībā atbalsta programmu „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības kultūru, pilnveidot vienoto tirgu un uzlabot konkurētspēju;

38.  uzsver, ka mikrouzņēmumiem un jaunizveidotiem uzņēmumiem arī vajadzētu būt iespējai saņemt palīdzību un norādījumus virzībā uz ilgtspējīgu, videi draudzīgu izaugsmi; aicina Komisiju nodrošināt, ka minētos uzņēmumus pienācīgi ņems vērā jaunajās iniciatīvās, kurās galvenā uzmanība tiek veltīta videi draudzīgas izaugsmes iespēju nodrošināšanai MVU;

39.  norāda, ka programma „Erasmus+” ļauj studentiem un jauniešiem veidot uzņēmējdarbības prasmes, cita starpā izmantojot prakses finansējumu, atbalsta programmu „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kuras mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbības kultūras veidošanos, pilnveidot vienoto tirgu un uzlabot konkurētspēju;

40.  norāda, ka ir svarīgi novērst neilgtspējīga patēriņa modeļus un veicināt izmaiņas patērētāju uzvedībā; uzsver nepieciešamību nodrošināt atbilstošu patērētāju izglītošanu un veicināt ilgtspējīgāku patēriņu; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt ar pieprasījumu saistītus pasākumus, piemēram, izmantot publisko iepirkumu, lai veicinātu resursu izmantošanas ziņā efektīvu un energoefektīvu produktu un risinājumu izmantošanu; uzsver, ka būtu vērtīgi produkta informācijā un ekomarķējumā iekļaut datus par resursu izmantošanu, tādējādi dodot iespēju patērētājiem ar savu izvēli ietekmēt tirgu;

41.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt jaunu un atvasinātu uzņēmumu veidošanos, sadarbojoties ar tehnoloģiskajiem un pētniecības institūtiem, universitātēm un profesionālās izglītības iestādēm;

42.  uzsver, ka eksports ir svarīgs darbvietu radīšanai un izaugsmei Eiropā; aicina Komisiju paātrināt paredzēto tirdzniecības nolīgumu slēgšanu ar mūsu partneriem, lai sekmētu Eiropas MVU piekļuvi jauniem tirgiem;

43.  uzskata, ka sieviešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir līdz šim nepietiekami augstu vērtēta iespēja ES izaugsmes un konkurētspējas sekmēšanai, tālab tā būtu jāveicina un jāstiprina, un ka būtu jānovērš visi šķēršļi, jo īpaši diskriminācija algu jomā, ar kuriem sievietes saskaras, tostarp videi draudzīgā ekonomikā, lai sievietes un vīrieši varētu gūt līdzvērtīgu labumu; uzskata, ka saskaņotu statistikas datu regulāra apkopošana, tostarp par tiesību aktu ietekmi uz dzimumiem, un darbaspēka datu apkopošana sadalījumā pa dzimumiem, vairāk veicinātu uz pierādījumiem pamatotas politikas veidošanu un uzraudzību un mazinātu nepilnības zināšanās par videi draudzīgu izaugsmi;

44.  aicina Komisiju izvērtēt un noteikt tās Eiropas rūpniecības nozares un ģeogrāfiskos apgabalus, kuros ir ievēroti nosacījumi, lai izveidotu jaunas sadarbības kopas un tīklus un atbalstītu to attīstību;

45.  aicina Komisiju un dalībvalstis īpaši ņemt vērā iespējas un problēmas, kas saistībā ar MVU, zaļo izaugsmi un ekoinovāciju rodas lauku teritorijās, un risināt ar šīm iespējām un problēmām saistītos jautājumus;

46.  aicina dalībvalstis (valsts, reģionālu un vietēju politikas veidotāju un pārvaldības iestāžu līmenī) pārdomātas specializācijas stratēģijās, iesaistot galvenās ieinteresētās personas, pastāvīgi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, kurā prioritāte tiek piešķirta kopu, sinerģiju un tīklu veidošanai saistībā ar zaļās ekonomikas darbībām; prasa Komisijai ziņot Parlamentam par pārdomātas specializācijas stratēģiju īstenošanu valsts un/vai reģionālā līmenī un jo īpaši par dažādām tendencēm pakārtotajās darbībās, kas tiek izmantotas ES un dalībvalstu līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt informāciju par praktiskiem pasākumiem, kas īstenoti, lai attīstītu ekoinovatīvu MVU kompetenci, sasaistot reģionālos inovācijas centrus un galvenos atbalsta tīklus;

47.  aicina Komisiju reģionālās politikas ietvaros izstrādāt specifiskas programmas atbilstīgu videi draudzīgās izaugsmes elementu veicināšanai MVU jomā; uzsver, ka saistībā ar MVU videi draudzīgu izaugsmi pilnībā ir jāizmanto jaunatnes potenciāls uzņēmējdarbībā; aicina Komisiju sagatavot pasākumus, kas nodrošinātu izglītības iestāžu un Eiropas programmu sasaisti, kā arī pasākumus videi draudzīgas ekonomikas atbalstam; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot visus to rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu konsultācijas MVU darbiniekiem un veicinātu viņu izpratni, tādējādi uzlabojot viņu zināšanas un prasmes; prasa, lai atbalsts apmācības jomā būtu īpaši vērsts uz jauniem cilvēkiem un īpaši neaizsargātām grupām;

o
o   o

48.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0036.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0032.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0069.
(4) http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_381_en.pdf

Juridisks paziņojums