Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2015. gada 20. maijs - StrasbūraGalīgā redakcija
Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums ar Dienvidāfriku (protokols, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai) ***
 Finanšu sistēmas izmantošanas nepieļaušana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai ***II
 Līdzekļu pārvedumiem pievienotā informācija ***II
 Maksātnespējas procedūras ***II
 Iebildumu izteikšana pret deleģēto aktu: atbrīvojums kadmija izmantošanai apgaismes un displeju izgaismošanas sistēmās
 Iebildumu izteikšana pret deleģēto aktu: licence, importējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu
 Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums
 ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām
 Baktērijas Xylella fastidiosa izraisītas olīvkoku slimības uzliesmojums

Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums ar Dienvidāfriku (protokols, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai) ***
PDF 313kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 20. maija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu papildprotokolu Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (07657/2015 – C8-0103/2015 – 2014/0236(NLE))
P8_TA(2015)0200A8-0146/2015

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07657/2015),

–  ņemot vērā projektu papildprotokolam Nolīgumam par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (13175/2014),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0103/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ieteikumu (A8-0146/2015),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Dienvidāfrikas Republikas valdībai un parlamentam.


Finanšu sistēmas izmantošanas nepieļaušana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai ***II
PDF 386kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 20. maija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (05933/4/2015 – C8-0109/2015 – 2013/0025(COD))
P8_TA(2015)0201A8-0153/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05933/4/2015 – C8-0109/2015),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 17. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 23. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0045),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārā komiteja un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0153/2015),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 166, 12.6.2013., 2. lpp.
(2) OV C 271, 19.9.2013., 31. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, 11.3.2014., P7_TA(2014)0191.


Līdzekļu pārvedumiem pievienotā informācija ***II
PDF 386kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 20. maija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006 (05932/2/2015 – C8-0108/2015 – 2013/0024(COD))
P8_TA(2015)0202A8-0154/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05932/2/2015 – C8-0108/2015),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 17. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 23. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0044),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārā komiteja un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0154/2015),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 166, 12.6.2013., 2. lpp.
(2) OV C 271, 19.9.2013., 31. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, 11.3.2014, P7_TA(2014)0190.


Maksātnespējas procedūras ***II
PDF 381kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 20. maija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par maksātnespējas procedūrām (pārstrādāta redakcija) (16636/5/2014 – C8-0090/2015 – 2012/0360(COD))
P8_TA(2015)0203A8-0155/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (16636/5/2014 – C8-0090/2015),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 22. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2012)0744),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0155/2015),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 271, 19.9.2013., 55. lpp.
(2) Pieņemtie teksti 5.2.2014., P7_TA(2014)0093.


Iebildumu izteikšana pret deleģēto aktu: atbrīvojums kadmija izmantošanai apgaismes un displeju izgaismošanas sistēmās
PDF 414kWORD 82k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 20. maija rezolūcija par Komisijas 2015. gada 30. janvāra deleģēto direktīvu, ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES III pielikumu attiecībā uz atbrīvojumu kadmija izmantošanai apgaismes un displeju izgaismošanas sistēmās (C(2015)00383 – 2015/2542(DEA))
P8_TA(2015)0205B8-0464/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto direktīvu (C(2015)0383),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās un jo īpaši tās 4. pantu, 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā arī 22. pantu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 4. punktu,

A.  tā kā Direktīvas 2011/65/ES par ierobežojumiem attiecībā uz dažu bīstamu vielu izmantojumu elektriskās un elektroniskās iekārtās (“RoHS”) 4. panta 1. punktā cita starpā noteikti ierobežojumi kadmija izmantošanai elektriskās un elektroniskās iekārtās (sk. uzskaitījumu RoHS direktīvas II pielikumā);

B.  tā kā RoHS direktīvas III pielikumā minēti atbrīvojumi no 4. panta 1. punktā noteiktajiem ierobežojumiem;

C.  tā kā III pielikuma 39. punktā minētais atbrīvojums „Kadmijs krāsu mainošās gaismas diodēs (LED) ar II-IV grupas pusvadītājiem (< 10 μg Cd uz mm² gaismas emisijas platības), kas paredzētas izmantošanai cietvielas apgaismes vai displeju sistēmās” zaudē spēku 2014. gada 1.  jūlijā;

D.  tā kā 5. pantā paredzēta III pielikuma pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai, tajā iekļaujot atbrīvojumus vai tos svītrojot;

E.  tā kā Komisija norādījusi, ka tā 2012. gada decembrī ir saņēmusi pieteikumu pagarināt 39. punktā minēto atbrīvojumu un 2013. gada maijā ar to saistītu šaurāku un specifiskāku atbrīvojumu attiecībā uz kadmiju kvantu punktos displejiem;

F.  tā kā saskaņā ar 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu atbrīvojumus iekļauj III pielikumā, ja šāda iekļaušana nevājina vides un veselības aizsardzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un ja ir ievērots kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem: to likvidēšana vai aizvietošana, mainot konstrukciju vai tādus materiālus un tādas detaļas, kurām nevajag nevienu no II pielikumā uzskaitītajiem materiāliem vai vielām, zinātniski vai tehniski nav realizējama, aizstājēju uzticamība nav nodrošināta, aizvietošanas radītā kopējā negatīva ietekme uz vidi, veselību un patērētāju drošību var atsvērt tās radītos ieguvumus attiecībā uz vidi, veselību un patērētāju drošību;

G.  tā kā ar Komisijas deleģēto direktīvu 39. punktā minēto atbrīvojumu pagarina līdz 2017. gada 30. jūnijam, to apzīmējot kā 39.a punktu un ar 39.b punktu iekļauj specifiskāku atbrīvojumu „Kadmijs kadmiju saturošos, sarkano nobīdi izraisošos [downshifted] pusvadītāju nanokristālu kvantu punktos, ko izmanto displeju izgaismošanā (< 0,2 μg Cd uz mm² displeja ekrāna laukuma)”, kas ir spēkā līdz 2018. gada 30. jūnijam;

H.  tā kā gan 39. punktā minētais, gan 39.b punktā no jauna iekļautais atbrīvojums attiecas uz kadmija kvantu punktiem, kaut arī īpaša atsauce uz kvantu punktiem ir minēta tikai 39.b punktā;

I.  tā kā 39. punktā minētā atbrīvojuma pagarinājums attiecas uz diviem dažādiem kadmija kvantu punktu lietojumiem, no kuriem viens attiecas uz lietojumu cietvielu apgaismes (turpmāk „apgaismes”), bet otrs — uz displeju izgaismošanas sistēmām;

J.  tā kā 39.b punktā no jauna iekļautais atbrīvojums attiecas tikai uz displejiem;

K.  tā kā Komisija skaidri norāda, ka vēl nav pieejamas LED apgaismojumam, kurās izmanto (kadmija un bezkadmija) kvantu punktus, un atzīst, ka tāpēc nav iespējams uzskatāmi parādīt to pozitīvo ietekmi uz vidi; tā kā Komisija tomēr līdz 2017. gada 30. jūnijam pagarināja vispārēju atbrīvojumu attiecībā uz kadmija kvantu punktiem apgaismes lietojumiem, lai atļautu apgaismes nozarei izmantot īpašu atbrīvojumu, jo šādi lietojumi jau varētu būt pirmsražošanas posmā;

L.  tā kā neatkarīgie konsultanti, kas Komisijas uzdevumā novērtēja pieteikumus, ir izdarījuši secinājumu, ka sniegtā informācija nedod iespējas pieņemt slēdzienu, vai atbrīvojums attiecībā uz apgaismi patlaban būtu pamatots, un tāpēc nepārprotami to neieteica(2);

M.  tā kā neoficiāla informācija, kuru Komisija izplatīja 2015. gada 12. maijā nemaina situāciju, jo nav sniegti nekādi pierādījumi par šādu produktu pieejamību Eiropas tirgū un nav novērtētas to īpašību atbilstība 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem;

N.  tā kā tāpēc, ka nav pieejami nekādi attiecīgi apgaismes produkti, pieteikuma iesniedzējs nespēja pierādīt, ka ir izpildīti 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi attiecībā uz kadmija kvantu punktu izmantošanu apgaismei; tā kā tāpēc nav pamatoti piešķirt pagarinājumu atbrīvojumam attiecībā uz apgaismi;

O.  tā kā šāds atbrīvojums var nākotnē būt lietderīgs, tomēr to var piešķirt, tikai pamatojoties uz pienācīgu novērtējumu, kas vēl nav veikts;

P.  tā kā Komisijas deleģētajā direktīvā turklāt piešķirts jauns īpašs atbrīvojums attiecībā uz kadmija kvantu punktu displejiem ar pamatojumu, ka tos jau izmanto displejos, kam varētu būt kopumā pozitīva ietekme, jo tiem ir zems enerģijas patēriņš un ka bezkadmija kvantu punkti vēl nav tehniski pieejami;

Q.  tā kā neatkarīgie konsultanti, kas Komisijas uzdevumā novērtēja pieteikumus, 2014. gada aprīlī ieteica piešķirt īpašu atbrīvojumu attiecībā uz kadmija kvantu punktiem displejos uz īsāku termiņu nekā pieprasīts (līdz 2017. gada 30. jūnijam, t.i., vienu gadu mazāk, nekā pieņēmusi Komisija), ņemot vērā, ka kadmija daudzuma samazināšana, kā arī bezkadmija aizstājēji ir pētniecības beigu posmos; tā kā citādi sakot, šis ieteikums pamatots ar to, tajā laikā displejos nebūs bezkadmija kvantu punkti;

R.  tā kā tomēr kopš tā laika notikusi būtiska tirgus attīstība; tā kā 2015. gadā viens no pasaulē lielākajiem TV ražotājiem Savienības tirgū ir laidis veselu jaunu televizoru modeļu līniju, kuru pamatā ir kadmiju nesaturoši kvantu punkti, un tie ir nopērkami lielākajos mazumtirdzniecības veikalos vairākās dalībvalstīs (vismaz Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Beļģijā);

S.  tā kā savukārt Savienības tirgū vairāk nav neviena TV ar kadmija kvantu punktiem, un tā kā ir sarežģīti atrast kaut vienu mazumtirgotāju vienīgajam klēpjdatoram, kura displeja pamatā ir kadmija kvantu punktu tehnoloģija;

T.  tā kā var sagaidīt, ka energotaupības īpašības bezkadmija kvantu punktiem ir līdzīgas kā kadmija kvantu punktiem; tā kā saskaņā ar ekomarķējuma informāciju, salīdzinot vienāda izmēra TV, displeji ar bezkadmija kvantu punktiem patērē mazāk enerģijas nekā modeļi ar kadmija kvantu punktiem; tā kā saskaņā ar nozares sniegto informāciju bezkadmija kvantu punktu displeju krāsu atveide izrādījās atbilstoša attiecīgajam standartam, vai pat pārāka par to;

U.  tā kā Komisijas galvenais pamatojums jauna īpaša atbrīvojuma piešķiršanai ir tas, ka "bezkadmija kvantu punkti vēl nav tehnoloģiski pieejami";

V.  tā kā šis pamatojums ir pilnīgi nepareizs, jo bezkadmija kvantu punkti ir ne tikai tehnoloģiski pieejami, bet Savienības tirgū ir plaši pieejama vesela šādu TV līnija, ko piedāvā pazīstamākie lielākie mazumtirgotāji;

W.  tā kā Komisijas 2015. gada 12. maijā izplatītā neoficiālā informācija šo situāciju nemaina; tā kā Komisijas uzskaitītie piemēri produktiem ar kadmija kvantu punktiem patlaban nav pieejami (TCL 55’’ TV), vai arī pieejami vienīgi ASV (ASUS Notebook, Sony TV), vai arī attiecas uz vēl tirgū nelaistiem produktiem (Konka, Phillips, AOC);

X.  tā kā gan 39. punktā minētais, gan 39.b punktā no jauna iekļautais atbrīvojums neatbilst nevienam 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumam un tādējādi tie ir nepamatoti; tā kā samērā īsie termiņi nevar attaisnot 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumu neievērošanu;

Y.  tā kā saskaņā ar RoHS direktīvas 5. panta 5. punktu spēkā esošais 39. punktā minētais atbrīvojums ir spēkā līdz Komisija pieņem lēmumu attiecībā uz pieteikumu par atbrīvojuma pagarināšanu;

Z.  tā kā saskaņā ar RoHS direktīvas 5. panta 6. punktu, ja pieteikums par atbrīvojuma pagarināšanu tiek noraidīts vai atbrīvojums atsaukts, tā termiņš beidzas ātrākais pēc 12 mēnešiem un vēlākais pēc 18 mēnešiem pēc lēmuma pieņemšanas datuma;

AA.  tā kā tādējādi deleģētās direktīvas noraidīšana nenozīmē kadmija kvantu punktu aizliegšanu, bet to, ka jāveic jauns novērtējums; tā kā tādējādi netiek radīti tirgus traucējumi, jo pašreizējais atbrīvojums paliek spēkā līdz tā atsaukšanai, ar papildu labvēlības periodu, ko piešķir pēc tā;

AB.  tā kā ir bijuši nozīmīgi jauni pavērsieni attiecībā uz bezkadmija kvantu punktu tehnoloģiju pieejamību tirdzniecībā, un tāpēc nepieciešams jauns novērtējums;

1.  izsaka iebildumus pret Komisijas deleģēto direktīvu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un paziņot, ka deleģētā direktīva nevar stāties spēkā;

3.  uzskata, ka Komisijas deleģētā direktīva neatbilst Direktīvas 2011/65/ES 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem attiecībā uz abiem atbrīvojumiem, ko tā iekļauj Direktīvas 2011/65/ES III pielikuma 39.a punktā un 39.b punktā;

4.  jo īpaši uzskata, ka 39. b punktā minētā atbrīvojuma pamatojums ir balstīts uz novecojušu informāciju par kadmija kvantu punktu aizstāšanas praktisko iespējamību;  tāpēc prasa steidzami no jauna izvērtēt esošā Direktīvas 2011/65/ES III pielikuma 39. punktā noteiktā atbrīvojuma atbilstību tās 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, lai to atsauktu;

5.  prasa, lai Komisija iesniedz jaunu deleģēto aktu, kurā būtu ņemta vērā Parlamenta nostāja;

6.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.
(2) Öko-Institut, Fraunhofer, Eunomia (2014): Assistance to the Commission on technological socio-economic and cost-benefit assessment related to exemptions from the substance restrictions in electrical and electronic equipment (p.89) - http://rohs.exemptions.oeko.info/fileadmin/user_upload/RoHS_IX/20140422_RoHS2_Evaluation_Ex_Requests_2013-1-5_final.pdf.


Iebildumu izteikšana pret deleģēto aktu: licence, importējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu
PDF 315kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 20. maija rezolūcija par Komisijas 2015. gada 20. februāra deleģēto regulu, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 376/2008 attiecībā uz pienākumu uzrādīt licenci, importējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, un atceļ Regulu (EK) Nr. 2336/2003, ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regula (EK) Nr. 670/2003, ar ko nosaka īpašus pasākumus attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta tirgu (C(2015)00861 – 2015/2580(DEA))
P8_TA(2015)0206B8-0440/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2015)00861),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, un jo īpaši tās 177. panta 1. punkta a apakšpunktu, 223. panta 2. punktu(1) un 227. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 3. punktu,

A.  tā kā ar lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu saistīto datu izpēte nodrošina gan pārredzamību, gan zināšanas tirgus novērtēšanai, bet šis tirgus joprojām ir nestabils un konkurence tajā ir spraiga, jo īpaši ņemot vērā importu no trešām valstīm;

B.  tā kā šāda informācija ir arī ārkārtīgi noderīga sarunās par starptautiskiem nolīgumiem un izmeklēšanās dempinga novēršanai;

C.  tā kā Eurostat nenodrošina šādu precīzu informāciju un tas nozīmē, ka uzņēmējiem, dalībvalstīm un ES iestādēm nav pieejami alternatīvi veidi, kā iegūt pilnīgu izpratni par tirgus situāciju,

1.  izsaka iebildumus pret Komisijas deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un paziņot, ka deleģētā regula nevar stāties spēkā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.


Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums
PDF 374kWORD 71k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 20. maija rezolūcija par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (2015/2655(RSP))
P8_TA(2015)0207B8-0453/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro apakšpunktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 294. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti(1) (direktīva par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (COM(2008)0637),

–  ņemot vērā tā nostāju, ko pirmajā lasījumā pieņēma 2010. gada 20. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES, ar ko groza direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (2),

–  ņemot vērā Parlamenta atkārtotos paziņojumus šajā jautājumā, tostarp tā 2015. gada 10. marta rezolūciju par 2013. gadā ES sasniegto progresu sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanā(3),

–  ņemot vērā Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(4) un nākamo šāda veida nolīgumu,

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (O-000049/2015 – B8‑0119/2015 un O-000050/2015 – B8‑0120/2015),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 14. aprīļa spriedumu cita starpā par Komisijas tiesībām atsaukt priekšlikumu (Lieta C‑409/13),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā princips, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, nozīmē, ka nav ne tiešas, ne netiešas diskriminācijas, tostarp attiecībā uz maternitāti, paternitāti un ģimenes pienākumu uzņemšanos;

B.  tā kā stratēģija „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei paredz vērienīgus mērķus, piemēram, 75 % nodarbinātības līmeni un līdz 2020. gadam par vismaz 20 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu, kuri cieš no nabadzības un sociālās atstumtības vai kurus tās apdraud;

C.  tā kā ir vairāk sieviešu nekā vīriešu, kas dzīvo nabadzībā un atstumtībā, jo īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma sievietēm, kuru vidējais pensijas līmenis ir par 39 % zemāks nekā vīriešiem, un vientuļajām mātēm; tā kā sievietes biežāk nekā vīrieši strādā pusslodzi vai ar noteikta laika vai pagaidu līgumu un tā kā sieviešu nabadzība lielā mērā ir saistīta ar darbvietu nestabilitāti;

D.  tā kā krīze ir pastiprinājusi dzimstības līmeņa samazināšanos Savienībā, ņemot vērā to, ka bezdarbs, nedrošie apstākļi un nenoteiktā nākotne un ekonomiskā situācija liek pāriem — un jo īpaši jaunām sievietēm — atlikt ģimenes plānošanu uz vēlāku laiku, tādējādi vēl vairāk pastiprinot sabiedrības novecošanas tendenci Savienībā;

E.  tā kā sievietes trīs reizes vairāk laika nekā vīrieši katru nedēļu velta mājsaimniecības darbiem (tostarp rūpējoties par bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī mājas darbiem); tā kā sieviešu bezdarba līmenis netiek pienācīgi atspoguļots, jo daudzas sievietes, jo īpaši tās, kuras savu dzīvi velta tikai mājas darbiem un bērnu aprūpei, nav reģistrējušās kā bezdarbnieki;

F.  tā kā ģimenes un mājsaimniecības pienākumu sadalei starp sievietēm un vīriešiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību; tā kā vienā ceturtajā daļā dalībvalstu nav paternitātes atvaļinājuma;

G.  tā kā Padome joprojām nav oficiāli atbildējusi uz Parlamenta 2010. gada 20. oktobra nostāju pirmajā lasījumā par priekšlikumu direktīvai, ar ko groza direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu,

1.  pauž nožēlu par to, ka direktīvas par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu izskatīšana Padomē ir nonākusi strupceļā; mudina dalībvalstis atsākt sarunas;

2.  pauž nožēlu par nenoteiktību starp iestādēm, ko izraisījusi Padomes bezdarbība, ņemot vērā to, ka Parlaments noslēdza dokumenta izskatīšanu pirmajā lasījumā, lai arī diskusijas Padomē bija apturētas, tādējādi apdraudot likumdošanas procedūru kopumā;

3.  atkārtoti pauž vēlmi rast izeju no strupceļa un aicina Komisiju pildīt savu godīgā starpnieka lomu un konstruktīvi iesaistīties sarunās ar likumdevējiem, lai saskaņotu Parlamenta un Padomes pozīcijas, pienācīgi ņemot vērā līdzsvaru starp iestādēm un Komisijas lomu, kas tai noteikta Līgumos;

4.  pauž nožēlu par to, ka Komisija var atcelt ierosināto direktīvas pārskatīšanu saistībā ar REFIT darbību īstenošanu, un, ja tas tomēr notiks, prasa sagatavot likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis ir pārskatīt Padomes Direktīvu 92/85/EEK, kas būtu tūlītēja alternatīva, kuru īstenotu Luksemburgas prezidentūra Padomē, veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, tādējādi risinot demogrāfiskās problēmas un vienlaikus samazinot arī nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm;

5.  atzīmē Eiropas Kopienu Tiesas 2015. gada 14. aprīļa spriedumu par Komisijas tiesībām atsaukt priekšlikumu (Lieta C-409/13), kurā atkārtoti apstiprināti konkrēti nosacījumi, kas jāizpilda Komisijai, cita starpā, lai ievērotu pienākumu norādīt Eiropas Parlamentam un Padomei atsaukšanas pamatojumu un ievērotu kompetences piešķiršanas, institucionālā līdzsvara un lojālas sadarbības principus, kas noteikti LES;

6.  atkārtoti pauž vēlmi sagatavot atsevišķu direktīvu, ar ko izveido vismaz 10 darba dienu ilgu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu un veicina likumdošanas un citus pasākumus, kas ļauj vīriešiem un jo īpaši tēviem īstenot savas tiesības darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai;

7.  cer saņemt Padomes Direktīvas 2010/18/ES par vecāku atvaļinājumu galīgo novērtējumu un, ņemot vērā pieejamos pagaidu pētījumus, aicina pārskatīt minēto direktīvu, jo tā nesasniedz savu mērķi, proti, saskaņot privāto un profesionālo dzīvi, lai nodrošinātu darba un privātās dzīves līdzsvaru abiem vecākiem un jo īpaši sievietēm, kuras izjūt dzimumu nevienlīdzību atalgojuma, pensijas un nabadzības ziņā;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 348, 28.11.1992., 1. lpp.
(2) OV C 70 E, 8.3.2012., 163. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0050.
(4) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.


ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām
PDF 338kWORD 89k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 20. maija rezolūcija par Apvienoto Nāciju Organizācijas Personu ar invaliditāti tiesību komitejas jautājumu sarakstu saistībā ar Eiropas Savienības sākotnējo ziņojumu (2015/2684(RSP))
P8_TA(2015)0208B8-0460/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) un tās stāšanos spēkā Eiropas Savienībā 2011. gada 21. janvārī saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām(1),

–  ņemot vērā Padomes, dalībvalstu un Komisijas Rīcības kodeksu, kurā izklāstīta iekšējā kārtība, lai Eiropas Savienība īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Eiropas Savienības pārstāvību saistībā ar to(2),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Ziņojums par to, kā Eiropas Savienībā īsteno ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD)” (SWD(2014)0182),

–  ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas jautājumu sarakstu saistībā ar Eiropas Savienības sākotnējo ziņojumu(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 15. novembra paziņojumu "Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020): atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem (COM(2010)0636),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020)(4),

–  ņemot vērā Eiropas ombuda 2013. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 2., 9., 10., 19. un 168. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 3., 15., 21., 23. un 26. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā personas ar invaliditāti ir pilntiesīgi pilsoņi un viņiem ir vienlīdzīgas tiesības uz cieņu, līdzvērtīgu attieksmi, neatkarīgu dzīvi un pilnvērtīgu dalību sabiedrības dzīvē;

B.  tā kā Eiropas Savienībā ir aptuveni 80 miljoni personu ar invaliditāti;

C.  tā kā no ES Pamattiesību aģentūras sniegtā informācija pastāvīgi apliecina, ka personas ar invaliditāti saskaras ar diskrimināciju un šķēršļiem, mēģinot īstenot savas tiesības vienlīdzīgi ar citiem cilvēkiem;

D.  tā kā personas ar invaliditāti ir viena no sabiedrībā visneaizsargātākajām grupām un viņu integrācija darba tirgū ir viens no sociālās un darba tirgus politikas lielākajiem uzdevumiem;

E.  tā kā personu ar invaliditāti pilnīgu iekļaušanu un vienlīdzīgu līdzdalību var sasniegt tikai tad, ja uz cilvēktiesībām balstīta pieeja invaliditātes problēmai tiks ņemta vērā visos ES politikas veidošanas, īstenošanas un pārraudzības līmeņos, tostarp starp iestādēm, un tā kā Komisijai šīs aspekts ir pienācīgi jāņem vērā tās turpmākajos priekšlikumos;

F.  tā kā ES Pamattiesību aģentūras informācija liecina, ka 21 no 28 dalībvalstīm vēl arvien pastāv ierobežojumi attiecībā uz pilnīgas rīcībspējas īstenošanu;

G.  tā kā Komisija jau 2008. gadā ierosināja ES diskriminācijas novēršanas direktīvu, taču tā joprojām tiek bloķēta Padomē;

H.  tā kā CRPD principi nav tikai diskriminācijas novēršana, jo to īstenošanas mērķis ir gan panākt, lai ikviena persona ar invaliditāti iekļaujošā sabiedrībā pilnībā varētu izmantot visas cilvēktiesības, gan arī sniegt nepieciešamo aizsardzību un palīdzību, lai ģimenēm dotu iespēju sniegt savu ieguldījumu, veicinot personu ar invaliditāti tiesību pilnīgu un vienlīdzīgu īstenošanu;

I.  tā kā ES ir oficiāli ratificējusi CRPD un to ir parakstījušas arī visas 28 ES dalībvalstis un ratificējušas 25 no tām;

J.  tā kā ik gadu Parlamenta Lūgumrakstu komiteja saņem lūgumrakstus, kuros vērsta uzmanība uz diskrimināciju invaliditātes dēļ attiecībā uz piekļuvi nodarbinātībai, pašnodarbinātībai, sabiedriskajiem pakalpojumiem un izglītībai;

K.  tā kā personas ar invaliditāti nav viendabīga grupa un viņu problēmu risināšanai paredzēto politikas virzienu un darbību plānošanā būtu jāņem vērā gan šīs atšķirības, gan arī apstāklis, ka dažas grupas, piemēram, sievietes, bērni un personas, kam ir nepieciešams intensīvāks atbalsts, saskaras ar papildu grūtībām un dažādiem diskriminācijas veidiem;

L.  tā kā Parlamentam ir jāņem vērā, ka CRPD noteikumi ir minimālie standarti, un Eiropas iestādes var veikt plašākus pasākumus, lai aizsargātu cilvēkus ar invaliditāti un cīnītos pret diskrimināciju;

M.  tā kā darba pieejamība un nediskriminācija darba vietā ir būtiskākie elementi, kas sniedz iespēju cilvēkiem pašiem noteikt savu dzīvi un būt neatkarīgiem; tā kā jānorāda — pat neraugoties uz visām esošajiem ES līmeņa programmām, iniciatīvām un stratēģijām, kopējais nodarbinātības līmenis cilvēkiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem pārsniedz 70 %, savukārt nodarbinātības līmenis personām ar invaliditāti ir zemāks par 50 %; tā kā nodarbināti ir 65 % sieviešu bez invaliditātes un tikai 44 % sieviešu ar invaliditāti;

N.  tā kā algots darbs ir ļoti svarīgs, lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgu dzīvi, un tā kā dalībvalstīm tāpēc būtu jācenšas cilvēkiem ar invaliditāti nodrošināt plašāku piekļuvi nodarbinātībai, lai viņi varētu dot savu ieguldījumu sabiedrībai, kurā viņi dzīvo, un kā priekšnoteikumu tam vajadzētu nodrošināt iekļaujošu izglītību visiem bērniem ar invaliditāti, tostarp tiem, kuriem ir mācīšanās grūtības, lai palīdzētu viņiem iegūt labu pamatizglītību jau sākot no pamatskolas un nodrošinātu, ka viņi var apgūt savām mācīšanās spējām atbilstošas mācību programmas, tādējādi dodot iespēju iegūt stabilu izglītību, kas varētu palīdzēt profesionālajā darbībā vai nodrošināt labu darbu, tādējādi ļaujot vēlāk dzīvot neatkarīgu dzīvi;

O.  tā kā invaliditātes situācija attīstās un to ietekmē cilvēku ar traucējumiem saskaršanās ar attieksmes un apkārtējās vides šķēršļiem, kas kavē viņu pilnīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem un ar tādu pašu cieņu;

P.  tā kā Kopīgo noteikumu regulas (CPR) 7. pantā uzsvērts, ka visā no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem finansēto programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā jo īpaši ņem vērā pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti, turklāt šie jautājumi būtu jāņem vērā arī citu ES fondu programmu sagatavošanā un īstenošanā;

Q.  tā kā dažās dalībvalstīs demogrāfisko un sociālo pārmaiņu dēļ pieaug pieprasījums pēc sociālajiem pakalpojumiem, jo palielinās bezdarbs, nabadzība un sociālā atstumtība, tostarp trūkst kvalitatīvu pakalpojumu personām ar invaliditāti, un tas negatīvi ietekmē viņu spēju dzīvot neatkarīgi, iekļaujoši un vienlīdzīgi ar citiem;

R.  tā kā būtu labāk jāīsteno un jāievieš tie spēkā esošie ES tiesību akti, kas attiecas uz personu ar invaliditāti tiesībām, lai visā ES viņiem uzlabotu pieejamību;

S.  tā kā atbilstoši CRPD 33. panta 2. punktam Parlaments ir daļa no ES mehānisma, lai veicinātu, aizsargātu un pārraudzītu CRPD īstenošanu;

T.  tā kā vairākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir iesniegušas informāciju CRPD komitejā saistībā ar jautājumu sarakstu;

U.  tā kā saskaņā ar CRPD 33. panta 1. punktu Komisija ir noteikta par kontaktpunktu un tai uzdots atbildēt uz CRPD komitejas sagatavoto jautājumu sarakstu;

V.  tā kā Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā un Eiropas pilsoņus pārstāvošā Eiropas Savienības iestāde un tādēļ pilnībā atbilst Parīzes principiem, kā noteikts CRPD 33. pantā,

1.  apliecina CRPD komitejai, ka Eiropas Parlaments gan atbildēs uz tam tieši uzdotajiem jautājumiem, gan arī mudinās Komisiju ņemt vērā Parlamenta viedokli, izstrādājot savas atbildes komitejai;

2.  pauž nožēlu, ka Komisija un Padome rīcības kodeksu pieņēma bez Parlamenta iesaistīšanas un tādēļ Parlamenta kompetence attiecībā uz CRPD uzraudzību ir ierobežota;

3.  aicina Komisiju par savām atbildēm uz jautājumu sarakstu oficiāli apspriesties ar visām attiecīgajām iestādēm un aģentūrām, tostarp ar Parlamentu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju, Ombudu un ES Pamattiesību aģentūru;

4.  prasa Komisijai aicināt ES mehānisma dalībniekus oficiāli piedalīties konstruktīvajā dialogā;

5.  uzsver to, ka ES diskriminācijas novēršanas direktīvas priekšlikuma mērķis ir aizsargāt personas ar invaliditāti pret diskrimināciju sociālās aizsardzības, veselības aprūpes un rehabilitācijas un izglītības jomā, kā arī saistībā ar piekļuvi precēm un pakalpojumiem, piemēram, mājoklim, transportam un apdrošināšanai, un šo preču un pakalpojumu saņemšanu; pauž nožēlu par to, ka Padomē neizdodas panākt progresu attiecībā uz šo priekšlikumu un mudina dalībvalstis strādāt, lai bez turpmākas kavēšanās pieņemtu kopēju nostāju;

6.  atzīmē, ka individuālu datu un statistikas trūkums saistībā ar konkrētām invaliditātes grupām kavē atbilstošu politikas virzienu noteikšanu; tādēļ aicina Komisiju apkopot un izplatīt pēc vecuma un dzimuma dalītus statistikas datus par invaliditāti, lai uzraudzītu personu ar invaliditāti situāciju visā Eiropas Savienībā ne tikai nodarbinātības, bet arī citās attiecīgās ikdienas dzīves jomās;

7.  atzīmē, ka vairākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir iesniegušas informāciju CRPD komitejā saistībā ar jautājumu sarakstu; tādēļ mudina Komisiju kā daļu no pārskatīšanas procesa turpināt attīstīt strukturēto dialogu un konsultēties un sadarboties ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti, tostarp gan gatavojot atbildes uz CRPD komitejas sarakstā ietvertajiem jautājumiem, gan arī izstrādājot, īstenojot un uzraugot ES politikas virzienus šajā jomā;

8.  aicina nekavējoties ratificēt CRPD tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas;

9.  aicina Komisiju iesniegt vērienīgu priekšlikumu Eiropas tiesību aktam par pieejamību, turklāt visā likumdošanas ciklā pilnībā iesaistīt personas ar invaliditāti, un uzsver, ka šajā priekšlikumā jāparedz pasākumi visās politikas jomās attiecībā uz preču un pakalpojumu pieejamību visiem ES pilsoņiem, kas veicinātu personu ar invaliditāti neatkarīgu dzīvi un pilnvērtīgu iekļaušanu un izveidotu pastāvīgu, efektīvu un neatkarīgu uzraudzības un izpildes mehānismu;

10.  aicina dalībvalstis valsts tiesību aktos ieviest saistības, kas izriet no CRPD 12. panta, jo īpaši atvieglojot visus ierobežojumus attiecībā uz šo personu tiesībām balsot un tikt ievēlētām;

11.  mudina Padomi paātrināt darbu pie priekšlikuma direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību, lai vienotos par kopēju nostāju un varētu panākt šā tiesību akta pieņemšanu, tādējādi uzlabojot dokumentu, video un tīmekļa vietņu pieejamību un piedāvājot alternatīvus saziņas formātus un līdzekļus;

12.  iesaka ES līdzekļus izmantot, lai veicinātu pieejamību un e-pieejamību personām ar invaliditāti un pāreju no institucionālās aprūpes uz sabiedrības veiktu aprūpi, attīstītu kvalitatīvus sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī ieguldītu personas ar invaliditāti pārstāvošu organizāciju spēju veidošanā;

13.  atzīmē savas atbildes un rīcību attiecībā uz jautājumu sarakstu saistībā ar Eiropas Savienības sākotnējo ziņojumu kā daļu no CRPD pārskatīšanas:

   a) Parlaments izveidojis starpkomiteju koordinācijas darba grupu, ko veido pārstāvji no katras attiecīgās komitejas, un tā ir rīkojusi izpratnes veidošanas pasākumus darbiniekiem un Eiropas Parlamenta deputātiem, tostarp kā daļu no profesionālās apmācības organizējot zīmju valodas kursus;
   b) tas uzsvēris nepieciešamība nodrošināt pieejamību attiecībā uz universālo pakalpojumu un ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 gan Parlamenta 2011. gada 5. jūlija rezolūcijā(6), gan 2011. gada 17. novembra deklarācijā(7), kas bija pagrieziena punkts saistībā ar eCall sistēmas attīstīšanu transportlīdzekļos;
   c) 2014. gada vēlēšanu rezultātā ievērojami pieaudzis to Eiropas Parlamenta deputātu skaits, kuriem ir invaliditāte;
   d) Parlaments apņēmies aktīvi sadarboties ar attiecīgajiem dalībniekiem, lai rastu pragmatisku risinājumu saistībā ar pievienošanos Marakešas līgumam;
   e) tas uzsver nepieciešamību uzlabot ES tiesību aktu īstenošanu, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti var ceļot patstāvīgi, izmantojot visus transporta veidus, tostarp sabiedrisko transportu;
   f) tas aicina Komisiju sniegt pieprasīto paskaidrojumu par to, kā tā pašreizējos un turpmākos tiesību aktos varētu nodrošināt, lai personām ar invaliditāti būtu garantētas vienlīdzīgas iespējas, pamattiesības, līdzvērtīga pieeja pakalpojumiem un darba tirgum, kā arī tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz piekļuvi sociālajai drošībai kā tās dalībvalsts pilsoņiem, kurā viņi ir šīs sistēmas dalībnieki, rīkojoties saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu, lai visas personas ar invaliditāti varētu baudīt tiesības brīvi pārvietoties tāpat kā visi citi ES pilsoņi;
   g) tas aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, lai tiesas pieejamība attiecībā uz ES tiesību aktiem būtu pilnīgā saskaņā ar CRPD un tādējādi pamattiesības būtu pieejamas visiem;

14.  uzsver nepieciešamību uzlabot politisko sadarbību ES mehānisma ietvaros, tostarp nodrošināt tam nepieciešamos finanšu resursus un cilvēkresursus, lai tas varētu pildīt savus uzdevumus tā, kā norādīts iepriekš minētajā Padomes lēmumā, un mudina ES mehānisma dalībniekus piešķirt nepieciešamos resursus šā uzdevuma veikšanai;

15.  atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta deputātu iniciatīvu pieprasīt, lai Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja un Lūgumrakstu komiteja regulāri gatavotu kopīgu ziņojumu ar atbildēm uz CRPD komitejas ieteikumiem;

16.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Personu ar invaliditāti tiesību komitejai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.
(2) OV C 340, 15.12.2010., 11. lpp.
(3) CRPD/C/EU/Q/1.
(4) OV C 131 E, 8.5.2013., 9. lpp.
(5) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
(6) OV C 33 E, 5.2.2013., 1. lpp.
(7) OV C 153 E, 31.5.2013., 165. lpp.


Baktērijas Xylella fastidiosa izraisītas olīvkoku slimības uzliesmojums
PDF 386kWORD 76k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 20. maija rezolūcija par baktērijas Xylella fastidiosa izraisītas olīvkoku slimības uzliesmojumu (2015/2652(RSP))
P8_TA(2015)0209RC-B8-0451/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā(1),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2013. gada 26. novembrī un 2015. gada 6. janvārī publicētos zinātniskos atzinumus par Xylella fastidiosa radīto risku augu veselībai ES teritorijā un riska samazināšanas iespēju noteikšanu un novērtēšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 13. februāra, 2014. gada 23. jūlija un 2015. gada 28. aprīļa īstenošanas lēmumus par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa ievešanu un izplatīšanos Savienībā,

–  ņemot vērā Pārtikas un veterinārā biroja ziņojumus par 2014. gada februārī un novembrī veiktajām pārbaudēm,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par Xylella fastidiosa izraisītas olīvkoku slimības uzliesmojumu (O-000038/2015 – B8-0117/2015),

–  ņemot vērā Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Xylella fastidiosa ir ļoti bīstams tūlītējs drauds konkrētu kultūraugu audzēšanai Dienvideiropā, tostarp olīvu, mandeļu un persiku kokiem un dekoratīvajiem augiem; tā kā atkarībā no baktērijas veida tā var potenciāli apdraudēt vīnogulājus, citrusaugļu kokus un citus kultūraugus un var radīt nepieredzētus un postošus zaudējumus, izraisot milzīgas ekonomiskās, vides un sociālās sekas; tā kā baktēriju celms, kas inficējis olīvkokus Apūlijas reģionā, atšķiras no celma, kurš izraisa vīnogulāju vai citrusaugu saslimšanu citās pasaules daļās;

B.  tā kā šī baktērija jau pašlaik rada nopietnu kaitējumu olīvu audzēm Apūlijas reģionā Dienviditālijā, potenciāli apdraudot arī citus kultūraugus un reģionus;

C.  tā kā olīvu ražošana ir viena no Apūlijas reģiona svarīgākajām lauksaimniecības nozarēm, kas 2013. gadā veidoja 11,6 % (jeb EUR 522 miljonus) no kopējās lauksaimniecības produkcijas vērtības reģionā un 30 % no Itālijas olīvu produkcijas vērtības;

D.  tā kā Xylella fastidiosa klātbūtne rada nopietnu ekonomisku kaitējumu ne tikai olīvu ražotājiem, bet arī visai ražošanas ķēdei, tostarp kooperatīviem un privātām eļļas spiestuvēm, tūrismam un tirdzniecības darbībai;

E.  tā kā pirmo paziņojumu par Xylella fastidiosa uzliesmojumu Itālijas iestādes iesniedza 2013. gada 21. oktobrī, bet kopš tā laika infekcija ir skārusi satraucoši lielu skaitu koku;

F.  tā kā Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta Pārtikas un veterinārā biroja (PVB) 2014. gada februārī un novembrī Itālijā veiktās pārbaudes apstiprina, ka situācija ir krasi pasliktinājusies un ka nevar izslēgt šīs baktērijas turpmākas izplatīšanās iespēju;

G.  tā kā šobrīd nav pieejama neviena ārstēšanas metode slimu augu ārstēšanai lauka apstākļos un tā kā skartie augi paliek inficēti visu atlikušo mūžu vai ātri sabrūk;

H.  tā kā Eiropas Savienībā šī slimība var tikt konstatēta lielā skaitā dažādu augu, tostarp asimptomātiskos savvaļas augos;

I.  tā kā EFSA uzsvēra, ka, ņemot vērā grūtības apturēt Xylella fastidiosa izplatīšanos, tiklīdz tā skar kādu audzēšanas apgabalu, par prioritāti būtu jāizvirza preventīva rīcība, kas pievērsta importam un uzliesmojumu ierobežošanai, kā arī pētniecības rezultātu izplatīšanas pastiprināšanai,

1.  norāda, ka līdz 2015. gada aprīlim pieņemtie Komisijas īstenošanas lēmumi galvenokārt bija vērsti uz iekšējiem pasākumiem uzliesmojumu apkarošanai un neparedzēja stingrus pasākumus, lai novērstu slimības izplatīšanos Eiropas Savienībā no trešām valstīm;

2.  aicina Komisiju veikt mērķtiecīgus pasākumus pret Xylella fastidiosa, lai nepieļautu inficētu materiālu importu uz ES; atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada aprīlī pieņemto lēmumu pārtraukt importēt inficētos kafijkokus no Kostarikas un Hondurasas un ierobežojumus, kas pieņemti attiecībā uz augu importu no skartajiem apgabaliem citās trešās valstīs; prasa nepieciešamības gadījumā piemērot stingrākus pasākumus, tostarp atļaut importu tikai no kaitēkļbrīvām ražošanas vietām;

3.  pauž nožēlu par to, ka ļoti bieži Komisija nereaģē pietiekami ātri, lai nepieļautu augu slimību izplatīšanos no trešām valstīm Eiropas Savienībā; tāpēc mudina Komisiju pārliecināties par infekcijas avotu un pārskatīt ES oficiālās fitosanitārās kontroles sistēmu, lai aizsargātu un nosargātu mūsu teritoriju;

4.  mudina Komisiju, jo īpaši ņemot vērā vasaras sākumu, veikt efektīvākus pasākumus, lai novērstu Xylella fastidiosa izplatīšanos Eiropas Savienībā, jo īpaši pievēršoties visapdraudētākajām kultūrām, taču neaizmirstot arī par citiem kultūraugiem, kurus šī slimība varētu arī būt nopietni skārusi, un uzsver, cik svarīgi šajā sakarā ir 2015. gada īstenošanas lēmuma 9. panta noteikumi;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis kompensēt ražotājiem izskaušanas pasākumus un ienākumu zaudējumus, kas ietver zaudējumus ne tikai lauksaimnieciskajai ražošanai, bet arī attiecībā uz kultūras mantojumu, vēsturi un ar tūrismu saistītām darbībām;

6.  prasa Komisijai un attiecīgajām iestādēm izmantot visus iespējamos fondus un instrumentus, lai atbalstītu skarto apgabalu ekonomikas atveseļošanu; aicina Komisiju noteikt stimulus ražotājiem īstenot preventīvus pasākumus;

7.  aicina Komisiju nodrošināt, lai attiecīgo stratēģiju īstenošanai būtu pieejams pietiekams finansējums un cilvēkresursi, tostarp finansiāls atbalsts lauksaimniekiem, lai tie izmantotu atbilstošas lauksaimniecības prakses Xylella fastidiosa un tās vektoru pārvaldībai; mudina Komisiju nekavējoties veicināt pētniecības centienu pastiprināšanu, tostarp pastiprinot starptautisko sadarbības tīklu veidošanu un darot pieejamu finansējumu pētniecības institūtiem, lai paplašinātu zinātnisko informāciju par Xylella fastidiosa un pozitīvi identificētu to, kāda saikne pastāv starp patogēnu, simptomiem un slimības attīstību;

8.  uzsver nepieciešamību potenciāli skartajās teritorijās ES rīkot informēšanas kampaņas, lai izglītotu ne tikai tos, kuri strādā lauksaimniecības nozarē, bet arī dārzkopībā, tostarp dekoratīvo augu mazumtirgotājus, profesionālus dārzkopjus un viņu klientus;

9.  uzskata, ka, jo īpaši ņemot vērā vasaras sākumu, Komisijai un dalībvalstīm būtu jābrīdina ceļotāji par riskiem ievest Eiropas Savienībā inficētus augus no valstīm, kuras skārusi Xylella fastidiosa;

10.  prasa atvēlēt lielākus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka šādi kaitīgi organismi tiek atklāti vietās, kur tie tiek ievesti Eiropas Savienībā; turklāt mudina dalībvalstis palielināt regulāro inspekciju skaitu, lai nepieļautu Xylella fastidiosa izplatīšanos ārpus norobežotajiem apgabaliem;

11.  aicina Komisiju nodrošināt atklātu datubāzi ar ES un dalībvalstu līmeņa institūciju un kompetento iestāžu sarakstu informācijas un pieredzes apmaiņai, tostarp par labākajām praksēm, kā arī kompetento iestāžu ātrai brīdināšanai un nepieciešamo pasākumu veikšanai;

12.  aicina Komisiju pārredzamā veidā izstrādāt visaptverošas vadlīnijas par to, kā īstenot preventīvos un slimību kontroles pasākumus, skaidri norādot to darbības jomu un ilgumu un pamatojoties uz esošo pieredzi un labākajām praksēm, lai dalībvalstu kompetentās iestādes un dienesti tās varētu izmantot kā atbalsta instrumentu;

13.  aicina Komisiju reizi gadā (vai jebkurā laikā, ja situācija mainās) ziņot Parlamentam par apdraudējumu, ko ES ražotājiem var izraisīt Xylella fastidiosa un citi organismi, kas ir bīstami lauksaimnieciskajai ražošanai;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.
(2) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.

Juridisks paziņojums