Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2015. gada 24. jūnijs - BriseleGalīgā redakcija
Pieprasījums atcelt Sotirios Zarianopoulos imunitāti
 Pieprasījums atcelt Udo Voigt imunitāti
 Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ***I
 Ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšana — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi

Pieprasījums atcelt Sotirios Zarianopoulos imunitāti
PDF 316kWORD 70k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 24. jūnija lēmums par pieprasījumu atcelt Sotirios Zarianopoulos imunitāti (2015/2015(IMM))
P8_TA(2015)0234A8-0191/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Sotirios Zarianopoulos imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks nosūtījis 2014. gada 8. decembrī saistībā ar tiesvedību Nr. Γ2010/1744 Saloniku trešajā krimināltiesā viena tiesneša sastāvā un par kuru paziņots 2015. gada 13. janvāra plenārsēdē,

–  pēc Sotirios Zarianopoulos uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumus(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8‑0191/2015),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Sotirios Zarianopoulos imunitāti, jo tiek veikta izmeklēšana par varbūtēju noziedzīgu nodarījumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir tāda pati imunitāte, kādu piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā saskaņā ar Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu parlamentārā sasaukuma laikā pret nevienu deputātu nedrīkst nedz vērst kriminālvajāšanu, nedz viņu aizturēt, nedz apcietināt, nedz kā citādi ierobežot viņa brīvību, ja iepriekš nav saņemta parlamenta piekrišana;

D.  tā kā Sotirios Zarianopoulos tiek apsūdzēts par to, ka, draudot ar fizisku vardarbību, viņš 2010. gada 4. martā nelikumīgi ielauzās Grieķijas publiskās televīzijas ERT‑3 galvenajā ēkā, pārtrauca dienas ziņu izlaidumu un nolasīja paziņojumu;

E.  tā kā varbūtējam noziedzīgam nodarījumam nav nekāda acīmredzama sakara ar Sotirios Zarianopoulos darbu Eiropas Parlamenta deputāta amatā, jo šis nodarījums ir saistīts ar Grieķijas arodbiedrības PAME darbību un Sotirios Zarianopoulos tā izdarīšanas brīdī nebija Eiropas Parlamenta deputāts;

F.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru viedoklis, kuru Eiropas Parlamenta deputāts paudis, pildot savus deputāta pienākumus, tiek kvalificēts kā subjektīvs vērtējums, kas izteikts tiešā un acīmredzamā saistībā ar parlamentāro funkciju veikšanu, taču Sotirios Zarianopoulos inkriminētās darbības nav attiecināmas uz minēto definīciju;

G.  tā kā līdz ar to minētais kriminālprocess neskar nevienu viedokli, kas ir pausts, vai balsojumu, kas ir veikts, pildot Eiropas Parlamenta deputāta uzdevumus, kā tas ir noteikts 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

H.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 7. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu un par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam piedēvēti, pat ne tad, ja pieprasījuma izskatīšana ļauj komitejai iegūt detalizētas ziņas par lietas materiāliem;

I.  tā kā Sotirios Zarianopoulos uzskata, ka apsūdzība tiek izvirzīta politisku motīvu dēļ, komiteja pēc šā deputāta uzklausīšanas un iepazīšanās ar minētās personas iesniegtajiem dokumentiem ir izskatījusi arī informāciju, kuru izmeklējošām amatpersonām 2010. gadā sniedza liecinieki un kura kalpo par apsūdzības celšanas pamatu;

J.  tā kā minētās liecības ir sniegtas, īstenojot pret Sotirios Zarianopoulos ierosinātu tiesvedību, taču komitejas pienākums nav nedz veikt šā notikuma izmeklēšanu pēc būtības, nedz vēl mazāk pieņemt lēmumu par to, vai Eiropas Parlamenta deputāts, pret kuru ir ierosināta tiesvedība, ir vainīgs vai ne;

K.  tā kā, attiecīgi ņemot vērā komitejas rīcībā esošo informāciju, nav pamata domāt, ka tiesvedība ir ierosināta, lai kaitētu minētā deputāta politiskajai darbībai (fumus persecutionis), par ko liecina arī tas apstāklis, ka izmeklēšana sākta vairākus gadus iepriekš, pirms minētā persona kļuva par deputātu,

1.  nolemj atcelt Sotirios Zarianopoulos deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokuratūrai un Sotirios Zarianopoulos.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


Pieprasījums atcelt Udo Voigt imunitāti
PDF 313kWORD 68k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 24. jūnija lēmums par pieprasījumu atcelt Udo Voigt imunitāti (2015/2072(IMM))
P8_TA(2015)0235A8-0192/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Udo Voigt imunitāti, kuru Berlīnas pilsētas Augstākā tiesas (Kammergericht) priekšsēdētājs nosūtījis 2015. gada 9. februārī saistībā ar tiesvedību lietā Nr. (3) 161 Ss 189/14 (14/15) un par kuru paziņots 2015. gada 25. marta plenārsēdē,

–  pēc Udo Voigt uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Vācijas Federālās Republikas Pamatlikuma 46. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0192/2015),

Α.  tā kā Berlīnes pilsētas Augtākās tiesas priekšsēdētājs ir iesniedzis pieprasījumu atcelt Udo Voigt deputāta imunitāti saistībā ar tiesvedību par iespējamu pārkāpumu;

Β.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu deputātiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā saskaņā ar Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikuma 46. panta 2. punktu parlamenta deputātu nevar saukt pie atbildības vai apcietināt par sodāmu pārkāpumu, ja nav saņemta parlamenta piekrišana, izņemot atsevišķus īpašus gadījumus;

D.  tā kā Udo Voigt tiek apsūdzēts par to, ka 2006. gadā FIFA Pasaules kausa laikā Vācijas Nacionāldemokrātiskā partija izdeva publikāciju, kas saturēja naidu kurinošus un kolektīvi apvainojošus izteikumus — viņš par to ir atbildīgs, jo bija šīs partijas vadītājs;

Ε.  tā kā apsūdzības acīmredzami nav saistītas ar Udo Voigt kā Eiropas Parlamenta deputāta amatu un tā kā to pamatā ir viņa darbs Vācijas Nacionāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja amatā;

F.  tā kā darbības, par kurām viņu apsūdz, nav saistītas nedz ar viedokli, kuru viņš ir paudis, nedz ar balsojumu, kuru viņš ir izdarījis, būdams Eiropas Parlamenta deputāts un pildīdams pienākumus, kas ir minēti 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā, ņemot vērā arī to, ka apsūdzība attiecas uz 2006. gadā veiktām darbībām, proti, ilgi pirms Udo Voigt ievēlēšanas Eiropas Parlamentā 2014. gadā;

G.  tā kā Udo Voigt apgalvo, ka 2006. gadā sāktā tiesas procesa ilgums apliecina vēlmi traucēt viņa kā deputāta darbu; tā kā šis pieprasījums atcelt imunitāti tomēr ir skaidrots ar papildu tiesvedību, kuru ierosināja, pamatojoties uz paša Udo Voigt iesniegtu tiesiskās aizsardzības līdzekli, tādēļ šim iebildumam ir piemērojams princips nemo auditur propriam turpitudinem allegans;

H.  tā kā nevar būt nekādu aizdomu par to, ka tiesvedības īstenais iemesls ir mēģinājums traucēt Udo Voigt (fumus persecutionis) kā deputāta darbu, jo to ierosināja vairākus gadus, pirms viņš kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu,

1.  nolemj atcelt Udo Voigt deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Berlīnes pilsētas Augstākajai tiesai un Udo Voigt.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ***I
PDF 408kWORD 96k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2015. gada 24. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (COM(2015)0010 – C8-0007/2015 – 2015/0009(COD))
P8_TA(2015)0236A8-0139/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 172. un 173. pantu, 175. panta 3. daļu un 182. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0007/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2015. gada 9. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās sanāksmes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0139/2015),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas iekļauts šīs rezolūcijsa pielikumā un tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, L sērijā, kopā ar galīgo leģislatīvo aktu;

3.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas iekļauti šīs rezolūcijas pielikumā un tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, L sērijā, kopā ar galīgo leģislatīvo aktu;

4.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 24. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/1017.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

1.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par sadalījumu pamatprogrammai „Apvārsnis 2020”

„Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas, ka ESIF finansēšanai neizmantos šādas budžeta pozīcijas: „Progresīvas pētniecības stiprināšana Eiropas Pētniecības padomē", "Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības” un „Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana”. Pārpalikumu, kas veidotos, ja rezervi izmantotu vairāk, nekā tas piedāvāts Komisijas priekšlikumā, no jauna iekļaus citās pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta pozīcijās, proporcionāli Komisijas ierosinātajiem samazinājumiem. Indikatīvais sadalījums ir izklāstīts ESIF regulas I pielikumā.”

2.  Komisijas paziņojums par 2016. gada budžeta projektu

„Komisija analizēs to, kā līdzekļu piešķiršana ESIF no dažādām pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta pozīcijām varētu ietekmēt attiecīgo programmu efektīvu īstenošanu, un attiecīgā gadījumā sagatavos Savienības 2016. gada vispārējā budžeta projekta grozījumu vēstuli, lai pielāgotu sadalījumu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžeta pozīcijām.”

3.  Komisijas paziņojums par vienreizējo iemaksu izpratni saistībā ar ESIF iniciatīvu Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas nolūkā

„Neskarot Padomes prerogatīvas saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) īstenošanu, ja pašas dalībvalstis vai valsts attīstību veicinošas bankas, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā vai kas darbojas dalībvalsts vārdā, veic vienreizējas iemaksas ESIF vai tematiskajās vai daudzvalstu investīciju platformās, kuras izveidotas Investīciju plāna īstenošanai, tad šādas dalībvalstu iemaksas principā būtu jāuzskata par vienreizējiem pasākumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta nozīmē.”

(1) 2015. gada 19. marta atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) 2015. gada 16. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).


Ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšana — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi
PDF 444kWORD 137k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 24. jūnija rezolūcija par ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu — padarītā darba izvērtējums un jauni uzdevumi (2014/2145(INI))
P8_TA(2015)0238A8-0190/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs(2),

–  ņemot vērā toreizējā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Olli Rehn 2013. gada 3. jūlija vēstuli par Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu un tās 5. panta 1. punkta piemērošanu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(3),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā(5),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā(8),

–  ņemot vērā tā 2014. gada 13. marta rezolūciju par izpētes ziņojumu par trijotnes (ECB, Komisijas un SVF) lomu un darbībām attiecībā uz eurozonas programmas valstīm(9),

–  ņemot vērā tā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par konstitucionālajām problēmām, kas saistītas ar vairāku līmeņu pārvaldību Eiropas Savienībā(10),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas pusgadu ekonomikas politikas koordinēšanai(11),

–  ņemot vērā tā 2011. gada 6. jūlija rezolūciju par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi — ieteikumi veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 28. novembra paziņojumu „Ekonomikas pārvaldības pārskats. Ziņojums par regulu (EK) Nr. 1173/2011, Nr. 1174/2011, Nr. 1175/2011, Nr. 1176/2011, Nr. 1177/2011, Nr. 472/2013 un Nr. 473/2013 piemērošanu” (COM(2014)0905),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju (COM(2014)0473),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada jūnija un decembra sanāksmju secinājumus,

–  ņemot vērā Eurosamita 2014. gada oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker 2014. gada 15. jūlija runu Eiropas Parlamentā,

–  ņemot vērā ECB priekšsēdētāja Mario Draghi 2014. gada 22. augusta runu ikgadējā centrālo banku simpozijā Džeksonhoulā,

–  ņemot vērā ECB 2014. gada novembra Ārkārtas dokumentu Nr. 157 „Fiskālās un makroekonomiskās nelīdzsvarotības noteikšana — pastiprinātas ES pārvaldības sistēmas neizmantotā sinerģija”,

–  ņemot vērā ESAO 2014. gada 9. decembra sociālo, nodarbinātības un migrācijas jautājumu darba dokumentu Nr. 163 „Ienākumu nevienlīdzības tendences un tās ietekme uz ekonomikas izaugsmi”,

–  ņemot vērā SVF darbinieku 2013. gada septembra diskusiju dokumentu „Ceļā uz fiskālo savienību eurozonā”,

–  ņemot vērā ECB Padomes 2010. gada 10. jūnija priekšlikumus par ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu eurozonā,

–  ņemot vērā 2014. gada 19. novembrī Vispārējo lietu (kohēzijas) padomes pieņemtos Padomes secinājumus par Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju — ieguldījumi darbvietās un izaugsmē,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0190/2015),

A.  tā kā eurozonas ekonomikas pārvaldība, kas tika ieviesta ar mērķi nodrošināt publisko finanšu ilgtspēju un koordinēt fiskālo politiku, aizsākās ar Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP), kurš sastāvēja no diviem vienkāršiem noteikumiem, lai novērstu kaitīgu ietekmi uz visu EMS kopumā;

B.  tā kā tūlīt pēc euro ieviešanas minēto noteikumu īstenošanas nolūkā veiktajā konsolidācijā iestājās zināms pagurums, radot pamatu vienam no faktoriem, kas izraisīja pašreizējo EMS krīzi;

C.  tā kā 2005. gadā notika sākotnējā SIP reforma, kas ieviesa vairākus uzlabojumus un palielināja elastīgumu, tomēr nepietiekami risināja ar īstenošanas uzraudzības noteikumiem un koordināciju saistītās problēmas;

D.  tā kā, ņemot vērā to, ka vairākās valstīs pastāvēja saistību neizpildes risks, kura īstenošanās gadījumā krīze un ekonomiskā depresija izplatītos pasaules mērogā, situāciju varēja labot, ieviešot ad hoc mehānismus, tādus kā EFSI un EFSM;

E.  tā kā, lai nepieļautu šādas krīzes atkārtošanos, kā arī tās izplatīšanos uz citām valstīm caur banku sektoru, tika veikti vairāki pasākumi, tostarp banku savienības izveide, ESM, tiesību aktu izstrādes uzlabošana ekonomikas pārvaldības jomā, pieņemot sešu un divu tiesību aktu kopumu, LSKP un Eiropas pusgads, kuri uzskatāmi par vienotu pasākumu kopumu;

F.  tā kā saskaņā ar Komisijas jaunāko pavasara prognozi pēc diviem secīgiem negatīvas izaugsmes gadiem iekšzemes kopprodukts eurozonā palielināsies, kas nozīmē to, ka ekonomika palēnām atveseļojas un ka šī atveseļošanās ir jāstiprina arī turpmāk, jo saglabāsies liela starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu;

G.  tā kā starp dalībvalstīm joprojām — arī pēc attiecīgo programmu īstenošanas — saglabājas lielas atšķirības parāda līmeņa, bezdarba līmeņa, tekošā konta bilances un sociālās aizsardzības līmeņa ziņā, atspoguļojot atšķirīgos krīzes cēloņus un sākumpunktus, kā arī atšķirības pieaugošās iekšējās atšķirības un monetārās savienības apdraudējuma potenciālu, kā arī atšķirības vērienīguma, ietekmes un valstu līdzatbildības ziņā, īstenojot pasākumus, par kuriem vienojušās iestādes un attiecīgās dalībvalstis;

H.  tā kā investīcijas eurozonā kopš pirmskrīzes perioda ir samazinājušās par 17 % un to apmērs joprojām ir neliels; tā kā gan uz nākotni vērstu izaugsmi veicinošu investīciju trūkums, gan neatmaksājams publiskais un privātais parāds ir apgrūtinošs slogs nākamajām paaudzēm;

I.  tā kā ir izstrādāts Eiropas investīciju plāns — kas ir svarīgs instruments jo īpaši privātā sektora investīciju stimulēšanai —, lai nākamajos trīs gados piesaistītu jaunas investīcijas EUR 315 miljardu apmērā; tā kā gadījumā, ja tiks sasniegti ierosinātie finanšu mērķi, šis plāns būs tikai viens no elementiem, kas kopā ar strukturālu reformu īstenošanu nolūkā dalībvalstīs izveidot investīcijas atbalstošu vidi paredzēts, lai novērstu izveidojušos investīciju trūkumu,

Pašreizējās ekonomikas pārvaldības sistēmas izvērtējums

1.  atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gada 28. novembra paziņojumu par ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu; uzskata, ka Komisijas veiktais izvērtējums sniedz priekšstatu par to, kā un cik lielā mērā ir izmantoti un īstenoti dažādie instrumenti un procedūras;

2.  uzsver, ka ekonomikas pārvaldības sistēmas pamatā ir pārmērīga budžeta deficīta un parāda līmeņa un pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana, kā arī ekonomikas politikas koordinācija; tādēļ uzsver, ka minētās pārskatīšanas galvenais jautājums ir, vai jaunā ekonomikas pārvaldības sistēma ir padarījusi EMS noturīgāku, jo īpaši tās spējas novērst dalībvalstu parādsaistību neizpildi ziņā, vienlaikus veicinot dalībvalstu ekonomikas politikas ciešāku koordināciju un konverģenci un nodrošinot augsta līmeņa pārredzamību, ticamību un demokrātisko pārskatatbildību;

3.  atzīmē, ka dažās dalībvalstīs ir sasniegts zināms progress parāda līmeņa samazināšanā vai pārmērīga deficīta novēršanas procedūras izbeigšanā;

4.  piekrīt Komisijai, ka attiecībā uz daļu no jaunās sistēmas ir sasniegti rezultāti, tomēr spēja izdarīt secinājumus par noteikumu efektivitāti parastos ekonomikas apstākļos ir ierobežota;

5.  atzīst, ka sešu un divu tiesību aktu kopumu piemērošanas izvērtēšana šajā posmā joprojām ir tikai daļēja un ka to nevar nošķirt no Eiropas pusgada, LESD un fiskālā pakta;

6.  atzinīgi vērtē to, ka sešu un divu tiesību aktu kopumi paplašina Stabilitātes un izaugsmes pakta piemērošanas jomu, pievienojot procedūras, kas paredzētas, lai novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību dalībvalstu iekšienē un starp dalībvalstīm un mazinātu pārmērīgo paļāvību uz budžeta deficīta kritērijiem, tā vietā ņemot vērā gan budžeta deficīta, gan kopējā parāda rādītājus, tādējādi mēģinot identificēt un risināt iespējamās problēmas un novērst krīzi pēc iespējas agrākā posmā, vienlaikus pieļaujot elastīgumu, paredzot strukturālo reformu, investīciju un nelabvēlīga ekonomiskās attīstības cikla apstākļu klauzulas; atgādina, ka elastīgums nevar apdraudēt pakta preventīvo raksturu;

7.  uzsver rezultātu apkopojuma būtisko nozīmi makroekonomiskās nelīdzsvarotības noteikšanā agrīnā posmā un ilgtspējīgu strukturālo reformu nozīmi makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanā;

8.  uzsver, ka šīs sistēmas saskaņota, godīga un ilgstoša īstenošana visās dalībvalstīs veicinās uzticamību; aicina Komisiju un Padomi īstenot grozījumus, kas SIP izdarīti atbilstoši sešu un divu tiesību aktu kopumiem, jo īpaši attiecībā uz īstenošanas uzraudzības noteikumiem, un rīkoties saskaņā ar šo grozījumu būtību;

9.  uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā ar tās trauslo izaugsmi un augsto bezdarba līmeni nepieciešami steidzami, visaptveroši un izšķiroši pasākumi, apkopoti vispusīgā pieejā, kas pamatojas uz izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju, strukturālām reformām un investīciju palielināšanu, lai atjaunotu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurenci, atbalstītu inovāciju un apkarotu bezdarbu, vienlaikus mazinot ilgstošas zemas inflācijas risku vai iespējamos deflācijas spiediena draudus, kā arī ilgstošu makroekonomisko nelīdzsvarotību; uzsver — lai varētu risināt šos sarežģītos uzdevumus, ekonomikas pārvaldības sistēmai jābūt vienam no šīs vispusīgās pieejas komponentiem;

10.  piekrīt komisāres M. Thyssen apgalvojumam, ka valstis, kuras nodrošina augstas kvalitātes darbvietas un labāku sociālo aizsardzību, kā arī investē cilvēkkapitālā, ir noturīgākas pret ekonomikas krīzi; aicina Komisiju atspoguļot šo nostāju visās Eiropas pusgada politikas nostādnēs un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumus;

11.  uzsver, ka pašreizējā ekonomikas pārvaldības sistēma ir jāīsteno un vajadzības gadījumā jāuzlabo tā, lai nodrošinātu fiskālo stabilitāti, veicinātu pienācīgas debates par eurozonas vispārējo izvērtēšanu, nodrošinot izaugsmi veicinošu fiskālo atbildību, uzlabotu eurozonas ekonomiskās konverģences izredzes un izmantotu vienlīdzīgu pieeju dalībvalstu atšķirīgajai ekonomiskajai un fiskālajai situācijai; uzstāj, ka ekonomikas pārvaldības sistēma cieš no dalībvalstu līdzatbildības trūkuma un nepietiekamās uzmanības, kas tiek veltīta starptautiskās ekonomiskās situācijas perspektīvai un pienācīgam demokrātiskās pārskatatbildības mehānismam;

12.  uzsver, ka pašreizējā situācijā ir nepieciešama pastiprināta un iekļaujoša ekonomikas koordinācija, uzskatot eurozonu par vienotu veselumu un palielinot valstu līdzatbildību un demokrātisko pārskatatbildību par noteikumu īstenošanu (lai atjaunotu uzticēšanos, veicinātu konverģenci starp dalībvalstīm, uzlabotu fiskālo ilgtspēju, veicinātu ilgtspējīgas strukturālās reformas un palielinātu investīcijas), kā arī ātra reakcija, lai novērstu ekonomikas pārvaldības sistēmas acīmredzamākās nepilnības, uzlabotu tās efektivitāti un nodrošinātu tās saskaņotu un godīgu īstenošanu dalībvalstīs ilgākā laikposmā;

13.  uzsver, ka ekonomikas pārvaldības sistēmā liela nozīme ir vienkāršām un pārredzamām procedūrām, un brīdina, ka pašreizējā sistēmas sarežģītība, kā arī īstenošanas un līdzatbildības trūkums kaitē tās efektivitātei un aizkavē tās akceptēšanu no dalībvalstu parlamentu, vietējo pārvaldes iestāžu, sociālo partneru un iedzīvotāju puses;

14.  atzīst, ka ir sasniegts zināms progress debatēs par vidēja termiņa budžeta mērķi, kā arī eurozonas dalībvalstīs notiekošajās valsts līmeņa debatēs, jo tajās ir palielinājusies līdzatbildība, lielā mērā pateicoties dalībvalstu fiskālo jautājumu padomju ieguldījumam, kuras darbojas kā neatkarīgas institūcijas, uzraugot fiskālo noteikumu un makroekonomisko prognožu ievērošanu; aicina Komisiju iesniegt pārskatu par dalībvalstu fiskālo jautājumu padomju struktūru un darbību un to, kā šīs padomes varētu uzlabot līdzatbildību valsts līmenī;

15.  uzskata, ka ekonomikas pārvaldības sistēma ir ļoti svarīga politiska iniciatīva, kas ir pamatā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un pamatiniciatīvām, kuru nolūks ir pilnībā izmantot vienotā tirgus vēl neizmantoto izaugsmes potenciālu; uzskata, ka, pilnībā atbrīvojot vienotā tirgus izaugsmes potenciālu, dalībvalstis vieglāk īstenos ekonomikas pārvaldības sistēmā ietvertos mērķus; turklāt uzskata, ka vienotā tirgus galvenie dalībnieki ir patērētāji un uzņēmumi;

Elastīguma optimāla izmantošana spēkā esošo noteikumu ietvaros

16.  uzsver, ka SIP, kas tika ieviests ar mērķi nodrošināt Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu fiskālo ilgtspēju, ļauj dalībvalstīm nepieciešamības gadījumā īstenot politiku ekonomiskās attīstības cikliskuma negatīvās ietekmes mazināšanai un nodrošina rīcības brīvību fiskāla rakstura lēmumu pieņemšanā, lai varētu pienācīgi darboties automātiskie stabilizatori; uzsver, ka, neraugoties uz plaukstošo ekonomiku, ne visas dalībvalsts panāca pārpalikumu un ka iepriekšējos gados daži tiesību aktos paredzētie elastīguma noteikumi netika pilnībā izmantoti;

17.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā skaidrojošajā paziņojumā par elastīgumu atzina, ka spēkā esošo fiskālo noteikumu interpretācija ir viens no elementiem, ar kuru palīdzību mazināt investīciju trūkumu ES un atvieglot izaugsmi veicinošu, ilgtspējīgu un sociāli līdzsvarotu strukturālo reformu īstenošanu; atzīmē, ka Komisija nav mainījusi budžeta deficīta aprēķināšanas metodi, taču atsevišķos investīciju gadījumos var būt pieļaujama īslaicīga novirze no attiecīgās dalībvalsts vidēja termiņa budžeta mērķa vai no tā sasniegšanai nepieciešamās korekciju programmas;

18.  atbalsta visus Eiropas Komisijas ierosinātos stimulus jaunā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) finansēšanai, galvenokārt nodrošinot to, ka valstu iemaksas šajā fondā ir fiskāli neitrālas attiecībā uz vidējā termiņa budžeta mērķa izpildi un prasīto fiskālo korekciju, nemainot to SIP preventīvajā vai korektīvajā daļā; atzīmē Komisijas nodomu atturēties no pārmērīgas budžeta deficīta novēršanas procedūras sākšanas gadījumos, kad dalībvalsts budžeta deficīts nedaudz un īslaicīgi pārsniedz pieļaujamos 3 % tikai papildu iemaksas ESIF dēļ; vērš uzmanību uz to, ka SIP būtiski veicina uzticēšanos ārvalstu investīciju piesaistīšanā; uzsver ESIF finansējuma papildināmības lielo nozīmi, jo ESIF finansētie projekti nekādā ziņā nedrīkst vienkārši aizstāt jau ieplānotas investīcijas, tieši pretēji — tiem ir jāizraisa neto investīciju reāla palielināšanās;

19.  norāda, ka Komisijas paziņojuma mērķis ir skaidrot investīciju klauzulas piemērošanas jomu, kura paredz zināmu īslaicīga elastīguma pakāpi SIP preventīvajā daļā īslaicīgas novirzes no vidēja termiņa budžeta mērķa veidā ar nosacījumu, ka šī novirze neizraisa 3 % līmenī noteiktās budžeta deficīta robežvērtības pārsniegumu un atstāj atbilstošu drošības rezervi, lai ņemtu vērā dalībvalstu investīciju programmas, jo īpaši attiecībā uz izdevumiem par strukturālās un kohēzijas politikas projektiem, tostarp Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, Eiropas komunikāciju tīkliem un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, un līdzfinansējumu saskaņā ar ESIF;

20.  uzskata, ka SIP preventīvajā daļā paredzētās strukturālo reformu klauzulas piemērošanas un tā korektīvajā daļā paredzēto strukturālo reformu plānu izskatīšanas priekšnoteikums ir reformu oficiāla pieņemšana dalībvalstu parlamentos un to reāla īstenošana, tādējādi nodrošinot lielāku efektivitāti un līdzatbildību; uzsver, ka reformu procesa visos posmos pilnībā jāiesaista sociālie partneri;

21.  aicina pastiprināt Komisijas un dalībvalstu dialogu par to vispiemērotāko un efektīvāko strukturālo reformu saturu un veidiem, kuras Komisija plāno ierosināt konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos un kuras ir savietojamas ar Līgumu un sekundārajiem tiesību aktiem, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu analīzi, uz rezultātu vērstu izvērtēšanu un ar grafiku saistīto ietekmi, kā arī veicinot vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanu;

22.  mudina dalībvalstu parlamentu finanšu komisijas sistemātiski aicināt par ekonomikas pārvaldību atbildīgos komisārus piedalīties publiskās debatēs, ko tie organizē pirms valsts budžeta projekta pieņemšanas;

23.  uzskata, ka valsts reformu programmās paredzētajām strukturālajām reformām vidēji ilgā termiņā un ilgtermiņā būtu jāsniedz pozitīvi rezultāti ekonomikas, sociālajā un vides jomā un jāpalielina administratīvās veiktspējas efektivitāte un lietderīgums;

24.  atzīmē — lai izvairītos no visāda veida hipotēžu izvirzīšanas, pastāvot riskam izslēgt to hipotēzi, kas faktiski īstenosies, paziņojumā nav skatīts to „neparasto notikumu” raksturs, kurus dalībvalsts nekontrolē un kuri tai ļautu īslaicīgi novirzīties no korekciju programmas, ko tā īsteno, lai sasniegtu savu vidēja termiņa budžeta mērķi; uzsver, ka līdzīgas situācijas ir jāskata līdzīgā veidā;

25.  lai, atbalstot bezdarba un nabadzības apkarošanas pasākumus, saglabātu un radītu darbvietas, kurās tiek ievērotas tiesības, prasa uzlabot ekonomisko un sociālo kohēziju, stiprinot Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu;

26.  uzsver — lai veicinātu to, ka sabiedrība pieņem Eiropas ekonomikas pārvaldības sistēmu, ir svarīgi stimulēt ekonomikas izaugsmi un radīt jaunas darbvietas, jo īpaši jauniešiem;

27.  ar dziļām bažām norāda, ka krīzes laikā ilgtermiņa bezdarba līmenis ir divkāršojies; norāda arī uz to, ka vēl vairāk ir palielinājies mazkvalificētu strādnieku ilgtermiņa bezdarba līmenis; aicina Komisiju nodrošināt, ka ilgtermiņa bezdarba apkarošana tiek atspoguļota tās politikas nostādnēs un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos;

28.  uzskata, ka saistībā ar Eiropas ekonomikas regulējumu īpaša uzmanība būtu jāpievērš Eiropā pieaugošajai nevienlīdzībai; uzskata, ka viens no labākajiem veidiem, kā apkarot šo pieaugošo nevienlīdzību, ir divkāršot centienus, lai Eiropā radītu vairāk kvalitatīvu darbvietu;

Ciešāka koordinēšana, ekonomikas konverģence un Eiropas pusgada saskaņošana

29.  mudina Komisiju pilnībā piemērot SIP un nodrošināt tā taisnīgu īstenošanu saskaņā ar Komisijas nesen veikto sešu un divu tiesību aktu kopumu pārskatīšanu un paziņojumu par elastīgumu; uzskata — ja tas ir nepieciešams un iespējams —, ka Eiropas pusgads būtu jāsaskaņo un jānostiprina atbilstīgi pašreizējam likumdošanas darbam; uzsver, ka nākotnē ikvienai šādai saskaņošanas un nostiprināšanas darbībai vienmēr vajadzētu būt orientētai uz stabilitāti;

30.  uzskata, ka Komisijas paziņojumā ir skaidri noteiktas elastīguma iespējas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem; atzinīgi vērtē mēģinājumu viest lielāku skaidrību šajā sarežģītajā jomā un sagaida, ka Komisija saskaņā ar paziņojumu izmantos pašreizējos noteikumos ietverto elastīgumu, vienlaikus nodrošinot ekonomikas pārvaldības sistēmas paredzamību, pārredzamību un efektivitāti;

31.  aicina Komisiju un Padomi skaidrāk formulēt fiskālās un makroekonomiskās sistēmas, lai savlaicīgāk un konsekventāk organizētu debates starp visām ieinteresētajām personām, ņemot vērā šajās sistēmās ietvertās Eiropas intereses, vajadzību palielināt konverģenci starp eurozonas dalībvalstīm, apsvēršanu valstu parlamentos un sociālo partneru vai vietējo iestāžu lomu saistībā ar līdzdalību ilgtspējīgās un sociāli līdzsvarotās strukturālajās reformās;

32.  prasa, lai gada izaugsmes pētījums (GIP), kā arī konkrētām valstīm adresētie ieteikumi (KVAI) tiktu labāk īstenoti un lai ņemtu vērā budžeta situācijas un prognožu novērtējumu gan visā eurozonā, gan atsevišķās dalībvalstīs; ierosina, ka šis vispārējais novērtējums, kas ir paredzēts Regulā (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs, pirms Eiropadomes pavasara sanāksmes ir jāizskata Eiropas Parlamenta plenārsēdes debatēs kopīgi ar Padomi, Eurogrupas priekšsēdētāju un Komisiju un pienācīgi jāīsteno Eiropas pusgada laikā;

33.  atzīst, ka Eiropas pusgads ir kļuvis par nozīmīgu instrumentu, ar ko veikt reformas valsts un ES līmenī, nodrošinot, ka ES un tās dalībvalstis koordinē savu ekonomikas politiku; tomēr pauž nožēlu, ka nepietiekamas līdzdalības dēļ pienācīgi netiek īstenoti konkrētām valstīm adresētie ieteikumi;

34.  uzskata, ka Eiropas pusgads ir jāsaskaņo un jānostiprina, nemainot pašreizējo tiesisko regulējumu, un ka ar pusgadu saistītie dokumenti ir labāk jākoordinē, tādējādi uzlabojot mērķorientēšanos, efektivitāti un līdzdalību nolūkā sasniegt Eiropas mērķus labas ekonomiskās pārvaldības jomā;

35.  prasa konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI) attiecīgā gadījumā labāk koordinēt ar ieteikumiem par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, lai nodrošinātu saskaņotību starp fiskālās situācijas uzraudzību un ekonomikas politikas koordinēšanu;

36.  iestājas par procesa uzlabošanu ES un valstu līmenī attiecībā uz konkrētām valstīm adresēto ieteikumu izstrādi, izpildes pārbaudi un uzraudzību, ļaujot arī pārbaudīt šo ieteikumu faktisko īstenošanu un izpildes kvalitāti salīdzinājumā ar sākotnējo ieceri;

37.  atgādina, ka likumdošana prasa Komisijai, sagatavojot ieteikumus, cita starpā ņemt vērā stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus, kā arī likumdošanā ir ietverts princips, ar kuru saskaņā Padomei parasti ir jāievēro Komisijas ieteikumi un priekšlikumi vai publiski jāizskaidro sava nostāja;

38.  pauž satraukumu par parādu pieaugumu valstīs, kurās jau ir ļoti augsts parāda līmenis, un norāda, ka tas ir klajā pretrunā noteikumam „1/20” par parādu samazināšanu; prasa Komisijai paskaidrot, kā tā plāno risināt šo pretrunu un nodrošināt, ka parādu attiecība tiek samazināta līdz ilgtspējīgam līmenim atbilstīgi SIP;

39.  atbalsta 2015. gada GIP izklāstīto Komisijas trīs pīlāru stratēģiju (izaugsmi veicinošas investīcijas, fiskālā konsolidācija un strukturālās reformas) un prasa šo stratēģiju konkretizēt atbilstīgi vispārējam novērtējumam par budžeta situāciju un prognozēm eurozonā un KVAI;

40.  atzīst, ka ir vajadzīga neatkarīga un plurālistiska analīze attiecībā uz dalībvalstu ekonomisko perspektīvu ES mērogā; šajā ziņā mudina uzlabot Komisijas tās struktūrvienības darbu, kas pazīstamā kā Galvenā ekonomiskās analīzes nodaļa, lai tā sniegtu objektīvu, neatkarīgu un pārredzamu analīzi par būtiskajiem datiem, un šī analīze būtu jāpublisko un jāizmanto kā pamats labi informētām debatēm un lēmumu pieņemšanai Komisijā, Padomē un Eiropas Parlamentā; prasa, lai Galvenā ekonomiskās analīzes nodaļa laikus saņemtu visus attiecīgos dokumentus, kas vajadzīgi tās pienākumu veikšanai; uzsver, cik noderīgas ir fiskālās padomes gan valstu, gan ES līmenī, un mudina izveidot Eiropas tīklu;

41.  atgādina, ka MNNP ir paredzēta, lai novērstu krīzes, agrīni konstatējot nelabvēlīgas makroekonomiskā līdzsvara svārstības un pamatojoties uz svarīgāko mainīgo makroekonomisko rādītāju tendenču objektīvu novērtējumu; uzskata, ka MNNP ir jāizmanto, lai efektīvā un rezultatīvā veidā izvērtētu svarīgāko mainīgo makroekonomisko rādītāju tendences gan tajās valstīs, kurās ir budžeta deficīts, gan tajās, kurās ir budžeta pārpalikums, jo īpaši attiecībā uz konkurētspējas nostiprināšanu un to, lai labāk ņemtu vērā visu eurozonu, tostarp domino efektu; atgādina, ka makroekonomikas uzraudzības mērķis ir arī noteikt valstis, kurās nākotnē varētu rasties nestabila situācija, un novērst šādu situāciju, lai, kamēr tas vēl ir iespējams, laikus sāktu ilgtspējīgas un sociāli līdzsvarotas strukturālās reformas;

42.  uzsver, ka Komisija ir skaidri nošķīrusi SIP preventīvo daļu no korektīvās daļas attiecībā uz investīcijām, kas ļauj īslaicīgi novirzīties no VTM vai korekciju programmas šā mērķa sasniegšanai, ņemot vērā preventīvajā daļā noteikto drošības rezervi; aicina Komisiju un Padomi šajā jomā ņemt vērā rezultātu, kāds panākts, abiem likumdevējiem vienojoties par nostāju saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda regulējumu;

43.  prasa Komisijai, izvērtējot dalībvalstu ekonomisko un fiskālo situāciju, savā analīzē apsvērt visus nozīmīgos faktorus, tostarp reālo izaugsmi, inflāciju, valsts ilgtermiņa investīcijas un bezdarba līmeņus, steidzamības kārtā risinot investīciju iztrūkumu ES un izdevumus novirzot un tām investīciju jomām, kas sniegs visproduktīvāko, ilgtspējīgāko izaugsmi un radīs darbvietas;

44.  aicina Komisiju nodrošināt, ka veidam, kādā saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru tiek ņemtas vērā efektīvās darbības, pamatā ir skaidri kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji;

45.  apgalvo, ka koncentrēšanās uz strukturālo deficītu kopš SIP 2005. gada reformas, izdevumu noteikuma ieviešana ar 2011. gada reformu, kā arī koncepcija par starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu, rada nenoteiktību, sarežģītību un iespējas manevrēt, un līdz ar to SIP ir iespējams īstenot pēc saviem ieskatiem; ir nobažījies, ka iespējamās izaugsmes un ražošanas apjoma aprēķins, kas ir pamatā strukturālā deficīta un noteikuma par izdevumiem novērtējumam, balstās uz vairākiem apšaubāmiem pieņēmumiem, kas noved pie būtiskām izmaiņām Komisijas rudens un pavasara prognozēs, tādējādi nonākot pie dažādiem aprēķinu rezultātiem un atšķirīgiem novērtējumiem attiecībā uz SIP īstenošanu;

46.  aicina Komisiju, uzraugot un novērtējot dalībvalstu fiskālo stāvokli, ņemt vērā praktisko ietekmi, ko rada saskaņotie fiskālie pasākumu un reformas; aicina Komisiju par mērķi noteikt paredzamas un konsekventas politikas veidošanu, savu analīzi balstīt uz pārliecinošiem faktiem un ticamiem datiem un ievērot vislielāko piesardzību, kad izmanto tādus aprēķinus un koncepcijas kā aplēstais IKP izaugsmes potenciāls un starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu;

47.  uzsver, ka nolūkā no jauna panākt izaugsmi un radīt darbvietas ir būtiski, lai sabiedrība pieņemtu ekonomikas pārvaldības sistēmu, un tāpēc prasa Komisijai uzlabot Eiropas uzņēmējdarbības vidi, īpašu uzmanību pievēršot MVU, samazinot birokrātiju un nodrošinot finansējuma pieejamību; šajā ziņā atgādina, ka ir jāatbalsta MVU, lai tie piekļūtu arī ārpussavienības tirgiem, tādiem kā ASV, Kanāda, Ķīna un Indija;

Demokrātiskā pārskatatbildība un jauni uzdevumi, padziļinot ekonomikas pārvaldību

48.  uzskata, — lai EMS būtu saturīgāka un noturīgāka, steidzami ir jāmazina sarežģītība, jāpalielina līdzdalība un pārredzamība, nevis tikai pašreizējiem noteikumiem jāpievieno jauni normatīvie līmeņi; uzsver — tā kā atbildība par EMS ir sadalīta starp valstu un Eiropas līmeni, īpaša uzmanība ir jāpievērš tam, lai nodrošinātu ekonomikas pārvaldības saskaņotību un pārskatatbildību gan valstu, gan Eiropas līmenī; turklāt uzskata, ka atbilstīgi demokrātiskajai pārskatatbildībai lielāka loma ir jāpiešķir iestādēm, un uzsver, ka ir vajadzīga parlamentu ilgtspējīga iesaistīšana, jo atbildība ir jāuzņemas tajā līmeni, kurā lēmumi tiek pieņemti vai īstenoti;

49.  atzīst, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, ekonomikas pārvaldības sistēma ir jāvienkāršo, labāk jāizpilda un vajadzības gadījumā jākoriģē un jāpilnveido, lai ES un eurozona varētu risināt problēmas, kas saistītas ar konverģenci, ilgtspējīgu izaugsmi, pilnīgu nodarbinātību, iedzīvotāju labklājību, konkurētspēju, stabilām un ilgtspējīgām valsts finansēm, ilgtermiņa investīcijām, kas orientētas uz nākotni un ir ar augstu sociālekonomisko atdevi, kā arī paļāvību;

50.  uzskata — tā kā parlamentārais ieguldījums ekonomikas politikas pamatnostādņu veidošanā ir nozīmīgs ikvienas demokrātiskas sistēmas aspekts, ka Eiropas līmenī lielāku leģitimitāti var panākt, pieņemot konverģences pamatnostādnes, kurās saskaņā ar koplēmuma procedūru, kas ir jāievieš nākamajā Līguma grozīšanā, ietvertu mērķorientētas prioritātes nākamajiem gadiem;

51.  atgādina par Eiropas Parlamenta rezolūcijām, kurās norādīts, ka Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) un Līguma par stabilizāciju, koordināciju un pārvaldību (fiskālais pakts) izveide ārpus Savienības iestāžu struktūras kavē Savienības politisko integrāciju, un tāpēc prasa, lai ESM un fiskālais pakts tiktu pilnībā integrēts kopienas sistēmā, pamatojoties uz izvērtēto pieredzi, kas gūta ESM un fiskālā pakta īstenošanas laikā, kā noteikts Līguma par stabilizāciju, koordināciju un pārvaldību 16. pantā, un attiecīgi sniegt oficiālu pārskatu Parlamentam;

52.  atgādina par savu prasību izstrādāt alternatīvas attiecībā uz turpmāko makroekonomikas korekciju programmu jaunu tiesisko regulējumu, ar ko aizstāt trijotni, lai palielinātu šo programmu pārredzamību un līdzdalību un nodrošinātu, ka visi lēmumi, ja vien iespējams, tiek pieņemti atbilstīgi Kopienas metodei; uzskata, ka ir jābūt konsekvencei starp izmantotā stabilitātes mehānisma veidu un par tā izmantošanu atbildīgo iestādi, vienlaikus atzīstot, ka finansiālo palīdzību garantē eurozonas dalībvalstis un līdz ar to tās ir tiesīgas ietekmēt mehānisma izmantošanu;

53.  prasa no jauna izvērtēt Eurogrupas lēmumu pieņemšanas procesu, lai nodrošinātu pienācīgu demokrātisko pārskatatbildību; atzinīgi vērtē to, ka Eurogrupas priekšsēdētājs regulāri piedalās Ekonomikas un monetārās komitejas sanāksmēs, tāpat kā to dara Ekonomikas un finanšu padomes priekšsēdētājs, tādējādi nodrošinot līdzīgu demokrātiskās pārskatatbildības līmeni;

54.  atgādina, ka sešu un divu tiesību aktu kopuma pamatā ir neatkarīga komisāra lomas nostiprināšana, kuram būtu jānodrošina noteikumu taisnīga un nediskriminējoša piemērošana, uzskata, ka, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar ekonomikas pārvaldības institucionālo izveidi, tādus kā ekonomikas un monetāro lietu komisāra lomas nostiprināšana vai Eiropas Naudas līdzekļu biroja izveide, ir jāievēro pilnvaru sadalījums starp dažādām iestādēm un jāizmanto pienācīgi līdzekļi demokrātiskās pārskatatbildības un leģitimitātes nodrošināšanā, iesaistot Eiropas Parlamentu;

55.  atgādina, ka banku savienība tika izveidota, īstenojot politisko gribu izvairīties no finanšu krīzes atkārtošanās, pārraut apburto loku starp bankām un valdībām, kā arī mazināt negatīvās domino efekta sekas, ko rada valsts parāda krīze, un norāda, ka tāda pati griba ir vajadzīga, lai padziļinātu EMS;

56.  aicina Komisiju iesniegt vērienīgu plānu, kura mērķis būtu izveidot padziļinātu ekonomikas un monetāro savienību un kurā ņemtu vērā iepriekšējos priekšlikumus, kā tas izklāstīts šajā rezolūcijā, pamatojoties uz eurozonas samita piešķirto mandātu un saskaņā ar Eiropadomes apņemšanos sagatavot nākamos pasākumus labākai ekonomikas pārvaldībai eurozonā, kā arī ņemot vērā līdzšinējo darbu, piemēram, Parlamenta 2012. gada 20. novembra rezolūciju „Ceļā uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību”(13), Komisijas 2012. gada 28. novembra paziņojumu „Plāns padziļinātas un patiesas EMS izveidei. Eiropas debašu sākums” (COM(2012)0777) un četru priekšsēdētāju 2012. gada 5. decembra galīgo ziņojumu;

57.  aicina ieinteresētās personas šajā nepieciešamajā EMS turpmākās attīstības posmā ņemt vērā paredzamo eurozonas turpmāko paplašināšanos un izpētīt visas iespējas padziļināt un nostiprināt EMS un padarīt to izturīgāku un tādu, kas veicinātu izaugsmi, darbvietu radīšanu un stabilitāti, proti:

   a) uzlaboti demokrātiskās pārskatatbildības mehānismi gan ES, gan valstu līmenī, ar ko atbildība būtu jāuzņemas tajā līmeni, kurā lēmumi pieņemti, un šo mehānismu pamatā būtu saskaņā ar koplēmuma procedūru pieņemtas konverģences pamatnostādnes, vienlaikus Iestāžu nolīgumā oficiāli nosakot, ka Eiropas Parlaments ir pilnvarots pārbaudīt Eiropas pusgada procesu, un nodrošinot, ka visi eurozonas dalībvalstu parlamenti izpilda ikvienu Eiropas pusgada procesā paredzēto pasākumu;
   b) sociālā dimensija, kuras mērķis ir saglabāt Eiropas sociālo tirgus ekonomiku, ievērojot tiesības uz kolektīvām sarunām, un ar kuru tiktu nodrošināta dalībvalstu sociālās politikas koordinēšana, ietverot minimālās algas vai ienākumu mehānismu, kas būtu piemērots katrai dalībvalstij un par ko atsevišķi izlemtu katra dalībvalsts, un atbalstu cīņai pret nabadzību un sociālo izstumšanu, palīdzību darba ņēmēju reintegrēšanai darba tirgū, kā arī paredzot brīvprātīgu mobilitāti un elastīgumu starp profesijām un dalībvalstīm;
   c) eurozonas fiskālās spējas, pamatojoties uz īpašiem pašu resursiem, kam saistībā ar Eiropas Parlamenta pārraudzīto Savienības budžetu vajadzētu palīdzēt dalībvalstīm īstenot saskaņotās strukturālās reformas, pamatojoties uz konkrētiem nosacījumiem, tostarp efektīvi īstenot valstu reformu programmas; šajā ziņā atzinīgi vērtē ES grupas pašu resursu jautājumos darbu priekšsēdētāja Mario Monti vadībā;
   d) palielināt EMS noturību pret ekonomiskiem triecieniem un ārkārtas situācijām, kas tieši saistīti ar monetāro savienību, vienlaikus nepieļaujot nekāda veida pastāvīgos fiskālos pārvedumus;
   e) nodokļu iekasēšanas jomā ir jāapņemas veikt Eiropas mēroga pasākumus pret krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu korporatīvo nodokļu plānošanu, sadarboties ar valstu nodokļu iestādēm nolūkā apmainīties ar informāciju par krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, veikt pasākumus, ar ko panākt dalībvalstu nodokļu politikas konverģenci, vienoties par konsolidētu korporatīvo nodokļu bāzi, vienkāršākām un pārredzamākām nodokļu sistēmām un nodrošināt ziņošanu par uzņēmumiem (izņemot MVU), ko veiktu atsevišķi pa valstīm;
   f) pakāpeniska banku savienības izveides pabeigšana;
   g) ESM un Līguma par stabilizāciju, koordināciju un pārvaldību iekļaušana Savienības tiesībās, ko papildinātu labāka ekonomikas politikas koordinācija, reāla konverģence, kopējo noteikumu izpilde, kā arī skaidra apņemšanās īstenot ekonomiski un sociāli ilgtspējīgas reformas;
   h) to pašreizējās sistēmas trūkumu novēršana, kas Tiesai ļauj neņemt vērā atsevišķas Līguma daļas, savukārt citas — izslēgt;
   i) palielināta eurozonas ārējā loma, tostarp tās pārstāvības atjaunināšana;

58.  prasa, lai iespējamie nākamie EMS pasākumi tiktu izstrādāti, pamatojoties uz pieeju „4+1 priekšsēdētājs”, ieskaitot EP priekšsēdētāju, kurš būtu jāuzaicina piedalīties visās sanāksmēs un kuram jāsniedz pilnīga informācija un jāpiešķir tiesības piedalīties debatēs; atzīmē, ka Komisijas priekšsēdētājs ir paudis nodomu, apsverot 4 priekšsēdētāju ziņojumu sagatavošanu, ņemt vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja ierosinājumus;

59.  prasa priekšsēdētājam apņemties koordinēt ex-ante darbu kopīgi ar to dalībvalstu politisko grupu priekšsēdētājiem, kurus īpaši iecēlušas viņu politiskās grupas vai Parlaments, pārstāvēt Parlamentu šajā gaidāmajā darbā, pamatojoties uz mandātu, kas piešķirts ar šo rezolūciju, kurā cita starpā aplūkoti četru priekšsēdētāju analītiskajā ziņojumā „Gatavošanās nākamajiem pasākumiem labākai ekonomikas pārvaldībai eurozonā” izklāstītie jautājumi;

o
o   o

60.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Eurogrupas priekšsēdētājam un ECB, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.
(2) OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.
(3) OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.
(4) OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.
(5) OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.
(6) OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.
(7) OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.
(8) OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.
(9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0239.
(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0598.
(11) OV C 165 E, 11.6.2013., 24. lpp.
(12) OV C 33 E, 5.2.2013., 140. lpp.
(13) Pieņemtie teksti, P7_TA(2012)0430.

Juridisks paziņojums