Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2015. gada 8. jūlijs - StrasbūraGalīgā redakcija
Sarunas par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
 Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (protokols, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos) ***
 Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar Serbiju (protokols, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos) ***
 Sadarbība ar Indiju zinātnes un tehnoloģijas jautājumos — nolīguma pagarināšana ***
 Zinātniskā un tehnoloģiskā sadarbība ar Fēru Salām — "Apvārsnis 2020" ***
 Akcionāru ilgtermiņa iesaistīšana un paziņojums par korporatīvo pārvaldību ***I
 Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerve ***I
 Jūrnieki ***I
 Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīgums ar Šveici — "Apvārsnis 2020"un ITER pasākumi ***
 Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes *
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana — Somijas pieteikums EGF/2015/001 FI/Broadcom
 2016.gada budžets — pilnvarojums trialogam
 Videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva — darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā
 Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšana kā sarežģīti jautājumi jaunattīstības valstīs

Sarunas par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)
PDF 402kWORD 175k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija rezolūcija ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) (2014/2228(INI))
P8_TA(2015)0252A8-0175/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES norādījumus sarunām par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP) starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kurus Padome vienbalsīgi pieņēma 2013. gada 14. jūnijā(1) un deklasificēja un publiskoja 2014. gada 9. oktobrī,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. līdz 191. pantu un jo īpaši 191. panta 2. punktā minēto piesardzības principu,

–  ņemot vērā 2014. gada 26. martā notikušajā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu(2),

–  ņemot vērā komisāres Cecilia Malmström un ASV tirdzniecības pārstāvja Michael Froman 2015. gada 20. marta kopīgo paziņojumu par sabiedrisko pakalpojumu izslēgšanu no ES un ASV tirdzniecības nolīgumiem,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. marta secinājumus par TTIP,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 21. novembra secinājumus par TTIP(3),

–  ņemot vērā ASV prezidenta Baraka Obamas, Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera, Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana Van Rompeja, Apvienotās Karalistes premjerministra Deivida Kamerona, Vācijas kancleres Angelas Merkeles, Francijas prezidenta Fransuā Olanda, Itālijas premjerministra Mateo Renci un Spānijas premjerministra Mariano Rahoja 2014. gada 16. novembra kopīgo paziņojumu, kas tika pieņemts pēc viņu tikšanās saistībā ar G20 augstākā līmeņa sanāksmi Brisbenā (Austrālijā)(4),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus(5),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Ž.-K. Junkera 2014. gada 15. jūlija politikas pamatnostādnes nākamajai Komisijai „Jauns sākums Eiropai — mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām”(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 25. novembra paziņojumu Komisijas kolēģijai par pārredzamību sarunās par TTIP (C(2014)9052)(7), Komisijas 2014. gada 25. novembra lēmumu par informācijas publicēšanu par sanāksmēm, kas tiek rīkotas starp Komisijas locekļiem un organizācijām vai pašnodarbinātām personām (C(2014)9051) un tās pašas dienas lēmumu par informācijas publicēšanu par sanāksmēm, kas tiek rīkotas starp Komisijas ģenerāldirektorātiem un organizācijām vai pašnodarbinātām personām (C(2014)9048), Eiropas Savienības Tiesas spriedumus un atzinumus (C-350/12 P, 2/13, 1/09) par piekļuvi iestāžu dokumentiem un Eiropas Ombuda 2015. gada 6. janvāra lēmumu, ar ko slēdz pašiniciatīvas izmeklēšanu (OI/10/2014/RA) par to, kā Eiropas Komisija apstrādā pieprasījumus sniegt informāciju un nodrošināt piekļuvi dokumentiem (pārredzamība),

–  ņemot vērā ES un ASV Enerģētikas padomes 2014. gada 3. decembra kopīgo paziņojumu(8),

–  ņemot vērā 2004. gadā noteikto ES integrēto pieeju pārtikas nekaitīgumam „no lauka līdz galdam” (farm to fork)(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra ziņojumu par publisko apspriešanos tiešsaistē par ieguldījumu aizsardzību un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu saistībā ar TTIP (SWD(2015)0003),

–  ņemot vērā ES rakstiskos priekšlikumus, kas iesniegti diskusijai ar ASV sarunās par TTIP, it īpaši tos, kurus Komisija ir deklasificējusi un publiskojusi, tai skaitā ES nostājas „TTIP regulatīvie jautājumi — mašīnbūves nozares”(10), „Funkcionālās līdzvērtības pārbaudes gadījums — ierosinātā metodoloģija automobiļu regulatīvajai līdzvērtībai”(11) un „Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļa / darbs un vide — ES dokuments, kurā izklāstīti svarīgākie jautājumi un elementi attiecībā uz noteikumiem saistībā ar TTIP”(12), un rakstiskos priekšlikumus par tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai(13), sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem(14), muitu un tirdzniecības atvieglošanu(15), mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU)(16), iespējamiem noteikumiem par konkurenci(17), iespējamiem noteikumiem par valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuriem piešķirtas īpašas vai izņēmuma tiesības vai privilēģijas(18), iespējamiem noteikumiem par subsīdijām(19) un strīdu izšķiršanu(20), sākotnējiem noteikumiem par regulatīvo sadarbību(21),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (ECOS-V-063) par tematu „Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP)”, kas pieņemts 110. plenārsēdes laikā (2015. gada 11.–13. februārī), kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 4. jūnija atzinumu par tematu „Transatlantiskās tirdzniecības attiecības un EESK viedoklis par pastiprinātu sadarbību un iespējamo ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgumu”,

–  ņemot vērā ECORYS 2014. gada 28. aprīļa galīgo uzsākšanas ziņojumu Komisijai „Tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējums, atbalstot sarunas par visaptverošu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm”(22),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada ziņojumu par šķēršļiem tirdzniecībai un ieguldījumiem (COM(2015)0127(23),

–  ņemot vērā Eiropas politikas pētījumu centra (CEPS) 2014. gada aprīlī publicēto Eiropas Komisijas veiktā ES un ASV transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības ietekmes novērtējuma detalizēto izvērtējumu, ko tas sagatavoja pēc Parlamenta pasūtījuma,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, it īpaši 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm(24), 2013. gada 23. maija rezolūciju par ES un ASV sarunām par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu(25) un 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2013. gadā(26),

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 4. punktu un 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0175/2015),

A.  tā kā tirdzniecības radīts eksports un ieguldījumu radīta izaugsme ir darbvietu un ekonomiskās izaugsmes galvenie virzītāji, kam nav nepieciešami valsts ieguldījumi;

B.  tā kā ES IKP ir ļoti lielā mērā atkarīgs no tirdzniecības un eksporta un gūst labumu no reglamentētas tirdzniecības un ieguldījumiem un tā kā vērienīgam un līdzsvarotam nolīgumam ar ASV vajadzētu atbalstīt Eiropas reindustrializāciju un palīdzēt sasniegt mērķi līdz 2020. gadam palielināt ES rūpniecības nozares radīto IKP no 15 % uz 20 %, vienlaikus stiprinot transatlantisko tirdzniecību ar precēm un pakalpojumiem; tā kā tam piemīt potenciāls radīt iespējas it īpaši MVU, mikrouzņēmumiem (saskaņā ar Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK sniegto definīciju), klasteriem un uzņēmumu tīkliem, kurus ar tarifiem nesaistītie tirdzniecības šķēršļi ietekmē daudz negatīvāk nekā lielākus uzņēmumus, jo lielākiem uzņēmumiem ir apjomradīti ietaupījumi, kas tiem ļauj vieglāk piekļūt tirgiem abās Atlantijas okeāna pusēs; tā kā nolīgums starp diviem lielākajiem ekonomikas blokiem pasaulē var radīt arī standartus, normas un noteikumus, kuri tiktu pieņemti pasaules līmenī, no kā labumu gūtu arī trešās valstis un kas novērstu pasaules tirdzniecības turpmāku fragmentāciju; tā kā gadījumā, ja par šo nolīgumu netiks panākta vienošanās, iespēja uzņemties šo lomu tiks dota citām trešām valstīm, kurām ir atšķirīgi standarti un vērtības;

C.  tā kā deviņas Eiropas Savienības dalībvalstis jau ir parakstījušas divpusēju nolīgumu ar ASV, tādējādi sniedzot iespēju TTIP sagatavošanā izmantot paraugpraksi un efektīvāk pārvarēt šķēršļus, ar kuriem saskaras šīs valstis;

D.  tā kā nesenās krīzes pie ES robežām un notikumi visā pasaulē liecina par nepieciešamību investēt pasaules mēroga pārvaldībā un tādā sistēmā, kuras pamatā būtu noteikumi un vērtības;

E.  tā kā, ņemot vērā aizvien pieaugošo savstarpējo saikni pasaules tirgos, ir izšķiroši svarīgi, lai politikas veidotāji noteiktu un veicinātu šo tirgu mijiedarbību; tā kā pienācīgi tirdzniecības noteikumi un nevajadzīgu šķēršļu novēršana ir būtiski pievienotās vērtības radīšanai, vienlaikus saglabājot un pilnveidojot stingru, konkurētspējīgu un daudzveidīgu rūpniecisko bāzi Eiropā;

F.  tā kā ES centieni risināt klimata pārmaiņu, vides aizsardzības un patērētāju drošības problēmas ir radījuši augstas regulatīvās izmaksas ES uzņēmumiem apvienojumā ar augstām enerģijas ražošanas izejvielu un elektroenerģijas cenām, kas, ja šis jautājums netiks risināts TTIP, var paātrināt uzņēmumu pārvietošanas, deindustrializācijas un darbvietu zaudēšanas procesu un līdz ar to apdraudēt ES reindustrializācijas un nodarbinātības mērķus, tādējādi iznīcinot arī pašus politikas mērķus, kuri noteikti ES tiesību aktos;

G.  tā kā labi izstrādāts tirdzniecības nolīgums varētu veicināt globalizācijas sniegto iespēju izmantošanu; tā kā šādā stingrā un vērienīgā nolīgumā uzmanība būtu jāpievērš ne tikai tarifu un ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības šķēršļu mazināšanai, bet arī instrumentam, ar kura palīdzību aizsargāt darba ņēmējus, patērētājus un vidi; tā kā stingrs un vērienīgs tirdzniecības nolīgums ir iespēja radīt satvaru, pastiprinot regulējumu līdz visaugstākajam līmenim saskaņā ar mūsu kopīgajām vērtībām, tādējādi nepieļaujot sociālo un vides dempingu un nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, ņemot vērā kopīgo mērķi nodrošināt atklātu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

H.  tā kā, lai gan kopēji augsti standarti ir patērētāju interesēs, būtu jāatzīmē, ka konverģence ir nozīmīga arī uzņēmumiem, jo ar augstākiem standartiem saistītās augstākās izmaksas var labāk kompensēt lielāki apjomradīti ietaupījumi potenciālā 850 miljonu patērētāju lielā tirgū;

I.  tā kā iepriekšējie tirdzniecības nolīgumi radīja būtiskus ieguvumus Eiropas ekonomikai, ir grūti novērtēt un paredzēt TTIP reālo ietekmi uz ES un ASV ekonomiku, kamēr nav pabeigtas sarunas un pētījumi sniedz pretrunīgus rezultātus; tā kā ar TTIP vien nebūs iespējams atrisināt ieilgušās strukturālās problēmas ES ekonomikā un novērst to cēloņus, bet tā kā šī partnerība būtu jāuzskata par vienu no elementiem plašākā Eiropas stratēģijā darbvietu radīšanai un izaugsmes veicināšanai un uz šo partnerību liktajām cerībām vajadzētu būt samērīgām ar sarunu iznākumu;

J.  tā kā Krievijas embargo sekas ir skaidri parādījušas, ka lauksaimniecībai ir pastāvīga ģeopolitiskā nozīme un ka ir svarīgi nodrošināt dažādu lauksaimniecības tirgu pieejamību, kā arī veidot spēcīgas un stratēģiskas tirdzniecības partnerības ar uzticamiem tirdzniecības partneriem;

K.  tā kā Eiropas lauksaimniecībai ir svarīgi, lai tiktu noslēgts abpusēji izdevīgs tirdzniecības nolīgums ar ASV, kas Eiropai nodrošinātu pirmā plāna lomu pasaules tirgū, neapdraudot pašreizējos Eiropas lauksaimniecības produktu kvalitātes standartus un šo standartu turpmākus uzlabojumus, vienlaikus saglabājot Eiropas lauksaimniecības modeli un nodrošinot tā ekonomisko un sociālo dzīvotspēju;

L.  tā kā tirdzniecība un ieguldījumu plūsmas nav pašmērķis un tirdzniecības nolīguma izejas punkts ir parasto iedzīvotāju, darba ņēmēju un patērētāju labklājība, kā arī iespēju palielināšana uzņēmumiem kā izaugsmes un darbvietu radīšanas virzītājiem; tā kā TTIP būtu jāuzskata par laba minētajām prasībām atbilstoša tirdzniecības nolīguma paraugu, ko varētu izmantot kā piemēru mūsu turpmākajām sarunām ar citiem tirdzniecības partneriem;

M.  tā kā, lai panāktu kvalitatīvu iznākumu, sarunās ir jāievēro zināma konfidencialitāte un tā kā iepriekš notikušo sarunu zemā pārredzamība noveda pie trūkumiem sarunu procesa demokrātiskās kontroles ziņā;

N.  tā kā Komisijas priekšsēdētājs Ž.-K. Junkers savās politikas pamatnostādnēs ir no jauna skaidri norādījis, ka vēlas panākt līdzsvarotu un saprātīgu tirdzniecības nolīgumu ar ASV un ka — lai gan ES un ASV var spert nozīmīgu soli uz priekšu savstarpējā produktu standartu atzīšanā un darbā pie transatlantiskajiem standartiem — ES neziedos savus standartus (pārtikas) nekaitīguma, cilvēku un dzīvnieku veselības, sociālajā, vides, datu aizsardzības standartu un kultūras daudzveidības jomā; atgādinot, ka mūsu patērētās pārtikas nekaitīgums, ES iedzīvotāju personas datu aizsardzība un tās vispārējas nozīmes pakalpojumi nav apspriežams jautājums, ja vien mērķis nav panākt augstāku aizsardzības līmeni;

O.  tā kā ir svarīgi nodrošināt sekmīgu iznākumu sarunās par drošības zonas un datu aizsardzības jumta nolīgumu;

P.  tā kā Komisijas priekšsēdētājs Ž.-K. Junkers savās politikas pamatnostādnēs ir arī skaidri norādījis, ka viņš nepieņems to, ka tiesu jurisdikciju dalībvalstīs ierobežo īpaši režīmi ar ieguldījumiem saistīto strīdu izšķiršanai; tā kā tagad, kad ir pieejami publiskās apspriešanās par TTIP paredzēto ieguldījumu aizsardzību un ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanu rezultāti, visās trijās Eiropas iestādes un starp tām notiek apspriešana, ņemot vērā minētās publiskās apspriešanās ieguldījumu, vienlaikus apmainoties viedokļiem ar pilsonisko sabiedrību un attiecīgo uzņēmējdarbības nozari par labāko veidu, kā panākt ieguldījumu aizsardzību un vienlīdzīgu attieksmi pret ieguldītājiem, tajā pašā laikā nodrošinot valstu tiesības reglamentēt;

Q.  tā kā Parlaments pilnībā atbalsta gan Padomes lēmumu deklasificēt norādījumus par sarunu vešanu, gan Komisijas pārredzamības iniciatīvu; tā kā visā Eiropā notikušās aktīvās publiskās debates par TTIP liecina par to, ka TTIP sarunas ir jānoslēdz pārredzamākā un iesaistošākā veidā, ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju paustās bažas un sarunu rezultātus darot zināmus plašai sabiedrībai;

R.  tā kā ASV un ES sarunas notiek kopš 2013. gada jūlija, taču līdz šim nav tikusi panākta vienošanās par kopīgu tekstu;

S.  tā kā TTIP ir paredzēts kā jaukts nolīgums, kas jāratificē Eiropas Parlamentam un visām 28 ES dalībvalstīm,

1.  uzskata, ka Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība ir svarīgas stratēģiskas partneres; uzsver, ka transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība (TTIP) ir pēdējā laika nozīmīgākais ES un ASV projekts, kam būtu jāstimulē transatlantiskā partnerība kopumā, nevis tikai tās tirdzniecības aspekti; uzsver, ka tās veiksmīgai slēgšanai ir liela politiskā nozīme;

2.  saistībā ar notiekošajām sarunām par TTIP sniedz Komisijai šādus ieteikumus:

   a) attiecībā uz TTIP piemērošanas jomu un plašāko kontekstu:
   i) nodrošināt, ka pārredzamas sarunas par TTIP noved pie vērienīga, visaptveroša, līdzsvarota un augsta standarta tirdzniecības nolīguma, kas veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, kura sniegtu labumu visām dalībvalstīm, būtu savstarpēji izdevīgs abiem partneriem, palielinātu starptautisko konkurenci un pavērtu jaunas iespējas ES uzņēmumiem, it īpaši MVU, atbalstītu augstas kvalitātes darbvietu radīšanu Eiropas iedzīvotājiem un sniegtu tiešu labumu Eiropas patērētājiem; nolīguma saturs un tā īstenošana ir svarīgāki nekā sarunu norises ātrums;
   ii) uzsvērt, ka, lai gan sarunas par TTIP notiek par trim galvenajām jomām — abpusējas piekļuves tirgum (attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, ieguldījumiem un publisko iepirkumu visos valdības līmeņos) vērienīgu uzlabošanu, ar tarifiem nesaistītu tirdzniecības šķēršļu mazināšanu un regulatīvo režīmu atbilstības palielināšanu, un vispārēju noteikumu izstrādi, lai varētu risināt kopīgus ar globālo tirdzniecību saistītus problēmjautājumus un izmantot iespējas —, visas šīs jomas ir vienlīdz svarīgas un tās ir jāiekļauj visaptverošā paketē; TTIP vajadzētu būt vērienīgai un saistošai visos valdības līmeņos abās Atlantijas okeāna pusēs, nolīgumam par to būtu jānodrošina ilgstoša patiesa abpusēja tirgus atvērtība un tirdzniecības atvieglošana uz vietas un tajā īpaša uzmanība būtu jāpievērš strukturāliem pasākumiem, lai panāktu ciešāku transatlantisko sadarbību, vienlaikus saglabājot regulatīvos standartus un patērētāju aizsardzības līmeni un nepieļaujot sociālo, fiskālo un ar vidi saistīto dempingu;
   iii) paturēt prātā to, cik stratēģiski liela nozīme ir ES un ASV ekonomiskajām attiecībām kopumā un it īpaši TTIP, arī kā iespējai veicināt principus un vērtības, kas pamatojas uz zināmu noteikumu kopumu un ko ES un ASV rūpīgi ievēro, un izstrādāt kopēju pieeju un redzējumu attiecībā uz globālo tirdzniecību, ieguldījumiem un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, tādiem kā augsti standarti, normas un noteikumi, lai sagatavotu plašāku transatlantisko redzējumu un stratēģisko mērķu vispārēju kopumu; paturēt prātā, ka, ņemot vērā transatlantiskā tirgus lielumu, TTIP sniedz iespēju izstrādāt un regulēt starptautiskās tirdzniecības kārtību, lai nodrošinātu, ka abi bloki piedzīvo uzplaukumu savstarpēji savienotā pasaulē;
   iv) it īpaši ņemot vērā nesenās pozitīvās norises Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), nodrošināt, ka nolīgums ar ASV kalpo par līdzekli ceļā uz plašākām tirdzniecības sarunām un ka tam netiek sniegta priekšroka salīdzinājumā ar PTO procesu un tas nedarbojas pret šo procesu; vispārīgi runājot, divpusēji un daudzpusēji tirdzniecības nolīgumi būtu jāuzskata par otru labāko izvēles iespēju, un tie nedrīkst kavēt centienus panākt ievērojamus uzlabojumus daudzpusējā līmenī; TTIP ir jānodrošina sinerģija ar citiem tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem patlaban notiek sarunas;
   v) paturēt prātā, ka LESD ES tirdzniecības politika ir definēta kā neatņemama daļa no Savienības vispārējās ārējās darbības, un tādēļ izvērtēt galīgā nolīguma ietekmi, atzīstot tā sniegtās iespējas, piemēram, atvieglotu piekļuvi tirgum, pateicoties kopīgiem transatlantiskiem standartiem, un riskus, piemēram, tirdzniecības novirzīšanu no jaunattīstības valstīm tarifu preferenču pakāpeniskas atcelšanas dēļ;
   vi) nodrošināt, ka nolīgums garantē ES pamattiesību standartu pilnīgu ievērošanu, tajā iekļaujot tiesiski saistošu un apturošu cilvēktiesību klauzulu, kas ir standartelements ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm;
   b) attiecībā uz piekļuvi tirgum:
   i) nodrošināt, ka tirgus pieejamības piedāvājumi dažādajās jomās ir abpusēji, vienlīdz vērienīgi un atspoguļo abu pušu cerības; uzsver, ka dažādajiem priekšlikumiem attiecībā uz minētajām jomām jābūt līdzsvarotiem;
   ii) par mērķi noteikt visu nodevu tarifu likvidēšanu, vienlaikus ņemot vērā to, ka abām pusēm ir zināms skaits sensitīvu lauksaimniecības un rūpniecības produktu, par kuru visaptverošu sarakstu ir jāvienojas jau sarunu procesa gaitā; paredzēt sensitīvākajiem produktiem atbilstošus pārejas periodus un kvotas un dažos gadījumos to izslēgšanu, ņemot vērā to, ka daudzkārt šiem produktiem ES ir augstākas ražošanas izmaksas ES noteikumu dēļ;
   iii) kā skaidri norādīts sarunu mandātā, iekļaut nolīgumā drošības klauzulu, lai to piemērotu gadījumā, kad, palielinoties noteiktu preču importa apjomam, tiek būtiski apdraudēta vietējā produktu ražošanas nozare, īpaši atsaucoties uz ES pārtikas ražošanas un energoietilpīgām nozarēm un nozarēm, kurās iespējama oglekļa emisiju pārvirze, ķīmisko, izejvielu un tērauda rūpniecību;
   iv) paturēt prātā to, ka, tā kā ES ir pasaulē lielākais tirdzniecības bloks, augsti specializētajā pakalpojumu nozarē, piemēram, inženierijas un citu profesionālo pakalpojumu, telekomunikāciju, finanšu vai transporta pakalpojumu jomā, Eiropas Savienībai ir būtiskas aktīvās aizsardzības intereses;
   v) uzlabot pakalpojumu tirgus pieejamību saskaņā ar t. s. hibrīda saraksta pieeju, kas paredz piekļuvei tirgum izmantot pozitīvos sarakstus, kuros skaidri min pakalpojumus, kuru sniegšana ir jādara pieejama ārvalstu uzņēmumiem, un kuros jaunus pakalpojumus neiekļauj, vienlaikus nodrošinot, ka iespējamās status quo saglabāšanas klauzula un sprūdrata klauzula tiek piemērotas tikai nediskriminējošiem noteikumiem un pieļauj pietiekamu elastīgumu, lai attiecībā uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem varētu atjaunot publisku kontroli, kā arī lai ņemtu vērā jaunu un inovatīvu pakalpojumu parādīšanos, un kas paredz izmantot "negatīvā saraksta pieeju" dalībvalstu režīmos;
   vi) sarunās būtu jēgpilni jāapspriež un jāatceļ tie pašreizējie ASV ierobežojumi attiecībā uz Eiropas uzņēmumu sniegtiem jūras un gaisa transporta pakalpojumiem, kurus paredz tādi ASV tiesību akti kā Džonsa likums (Jones Act), Likums par ārvalstīm piederošu kuģu veiktu bagarēšanu (Foreign Dredging Act), Federālais aviācijas likums (Federal Aviation Act) un ASV Gaisa kabotāžas likums (US Air Cabotage law), un kapitāla ierobežojumi attiecībā uz ārvalstu īpašumtiesībām uz aviosabiedrībām, kuri būtiski apgrūtina tirgus pieejamību ES uzņēmumiem, kā arī kavē inovāciju ASV;
   vii) pamatoties uz kopīgo paziņojumu, kurā atspoguļota sarunās iesaistīto pušu skaidra apņemšanās TTIP piemērošanas jomā neietvert pašreizējos un turpmākos vispārējas nozīmes pakalpojumus un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus (tostarp, bet ne tikai ūdensapgādes, veselības aizsardzības, sociālos pakalpojumus, sociālās aizsardzības sistēmas un izglītību), lai nodrošinātu, ka valsts un attiecīgā gadījumā vietējās pārvaldes iestādes saglabā pilnas tiesības ieviest, pieņemt, saglabāt vai atsaukt jebkādus pasākumus attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu pasūtīšanu, organizēšanu, finansēšanu un sniegšanu, kā noteikts Līgumos un ES sarunu mandātā; šis izņēmums būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, kā šie pakalpojumi tiek sniegti vai finansēti;
   viii) censties nodrošināt profesionālās kvalifikācijas savstarpēju atzīšanu, it īpaši izstrādājot tiesisko regulējumu kopā ar federālajām pavalstīm, kurām šajā jomā ir regulatīvās pilnvaras, lai tādējādi ES un ASV speciālisti varētu strādāt abās Atlantijas okeāna pusēs un lai atvieglotu ieguldītāju, speciālistu, augsti kvalificētu darbinieku un tehnisko darbinieku mobilitāti starp ES un ASV nozarēs, uz kurām attiecas TTIP;
   ix) ņemt vērā to, ka vīzu režīma atvieglošana Eiropas pakalpojumu sniedzējiem un preču piegādātājiem ir viens no galvenajiem elementiem nolīguma sniegto priekšrocību izmantošanā, un sarunu kontekstā palielināt politisko spiedienu uz ASV, lai garantētu vīzu pilnīgu savstarpīgumu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES dalībvalstu pilsoņiem, nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz viņu iebraukšanu ASV;
   x) sarunas par finanšu pakalpojumu tirgus pieejamību apvienot ar finanšu regulējuma konverģenci visaugstākajā līmenī, lai atbalstītu nepieciešamā regulējuma ieviešanu un saskaņošanu ar mērķi palielināt finanšu stabilitāti, nodrošināt pienācīgu aizsardzību finanšu produktu un pakalpojumu patērētājiem, kā arī atbalstīt pašreizējos sadarbības centienus citos starptautiskos forumos, piemēram, Bāzeles Banku uzraudzības komitejā un Finanšu stabilitātes padomē; nodrošināt, ka šie sadarbības centieni neierobežo ES un dalībvalstu regulatīvo un uzraudzības suverenitāti, tostarp to spēju aizliegt atsevišķus finanšu produktus un darbības;
   xi) izveidot ciešu sadarbību starp ES, dalībvalstīm un ASV, tostarp mehānismus efektīvākai starptautiskajai sadarbībai, lai noteiktu augstākus vispārējos standartus cīņā pret finanšu un nodokļu noziedzību un korupciju;
   xii) nodrošināt, ka datu plūsmu liberalizācija, it īpaši e-komercijas un finanšu pakalpojumu jomā, neapdraud ES acquis personas datu aizsardzības jomā, vienlaikus atzīstot, ka datu plūsmas ir transatlantiskās tirdzniecības un digitālās ekonomikas pamats; kā svarīgu punktu, pamatojoties uz Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) XIV pantu, iekļaut visaptverošu un nepārprotamu horizontālu autonomu noteikumu, kas no nolīguma piemērošanas jomas pilnībā izslēdz pašreizējo un turpmāko ES tiesisko regulējumu attiecībā uz personas datu aizsardzību, neparedzot nekādus nosacījumus, ka tam ir jāatbilst pārējām TTIP daļām; apspriest noteikumus, kas skar personas datu plūsmu, tikai tad, ja tiek garantēta un ievērota pilnīga datu aizsardzības noteikumu piemērošana abās Atlantijas okeāna pusēs, lai sadarbotos ar ASV tādā veidā, ka trešās valstis visā pasaulē tiek motivētas pieņemt līdzīgus augsta līmeņa datu aizsardzības standartus;
   xiii) paturēt prātā to, ka Eiropas Parlamenta piekrišanas sniegšana galīgajam TTIP nolīgumam varētu būt apdraudēta, kamēr pilnībā netiks pārtraukta ASV veiktā vispārējā masveida novērošana un rasts atbilstošs risinājums attiecībā uz ES iedzīvotāju datu privātuma tiesībām, tostarp tiesībām uz administratīvu un tiesisku palīdzību, kā norādīts Parlamenta 2014. gada 12. marta rezolūcijas(27) 74. punktā;
   xiv) nodrošināt, ka ātri un pilnībā tiek atjaunota masveida novērošanas skandālu iedragātā ES un ASV savstarpējā uzticēšanās;
   xv) iekļaut vērienīgu nodaļu par konkurenci, nodrošinot, ka tiek pienācīgi ievērotas Eiropas konkurences tiesības, it īpaši digitālajā pasaulē; nodrošināt, ka privātie uzņēmumi var godīgi konkurēt ar valstij piederošiem vai valsts kontrolētiem uzņēmumiem; nodrošināt, ka tiek regulētas valsts subsīdijas privātiem uzņēmumiem un ka tām piemēro pārredzamu kontroles sistēmu;
   xvi) pieprasīt atklātu konkurenci digitālajā ekonomikā un šīs ekonomikas attīstīšanu, kura pēc būtības ir globāla, bet kuras galvenās bāzes atrodas ES un ASV; sarunās uzsvērt, ka digitālajai ekonomikai jābūt transatlantiskā tirgus centrālam elementam, kam ir liela ietekme pasaules ekonomikā un pasaules tirgu turpmākā atvēršanā;
   xvii) attiecībā uz informācijas sabiedrības un telekomunikāciju pakalpojumiem paturēt prātā, ka ir īpaši svarīgi, lai TTIP nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, paredzot, ka ES pakalpojumu sniedzējiem uz savstarpīguma pamata ir vienlīdzīga un pārredzama piekļuve ASV tirgum un ka ASV pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums, sniedzot pakalpojumus Eiropā vai patērētājiem no Eiropas, ievērot un pildīt visus attiecīgos nozares un produktu drošības standartus un patērētāju tiesības;
   xviii) pilnībā ievērojot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, ar visam nolīgumam piemērojamu juridiski saistošu vispārēju noteikumu nodrošināt, ka puses patur tiesības pieņemt vai saglabāt jebkādus pasākumus (it īpaši regulatīvus un/vai finanšu pasākumus) attiecībā uz kultūras un valodu daudzveidības aizsardzību vai veicināšanu, saskaņā ar attiecīgajiem pantiem Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kā arī attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām un izplatīšanas platformas, paturot prātā, ka sarunu vešanas mandāts, ko dalībvalstis piešķīrušas Eiropas Komisijai, skaidri izslēdz audiovizuālo pakalpojumu jomu;
   xix) precizēt, ka neviens šī līguma noteikums neietekmē ES vai ES dalībvalstu spēju subsidēt un finansiāli atbalstīt kultūras nozares, kā arī kultūras, izglītības, audiovizuālos un preses pakalpojumus;
   xx) apstiprināt, ka TTIP nolīgumā noteiktie pienākumi neapdraudēs fiksēto grāmatu cenu sistēmu un fiksētu cenu noteikšanu laikrakstiem un žurnāliem;
   xxi) ar vispārēju noteikumu nodrošināt ES dalībvalstu tiesības pieņemt vai turpināt īstenot jebkādus pasākumus attiecībā uz visu tādu izglītības un kultūras pakalpojumu sniegšanu, no kuriem netiek gūta peļņa un/vai kuri saņem jebkāda apmēra publisko finansējumu vai jebkāda veida valsts atbalstu, un nodrošināt, ka privāti finansēti ārvalstu pakalpojumu sniedzēji ievēro tādas pašas kvalitātes un akreditācijas prasības kā iekšzemes pakalpojumu sniedzēji;
   xxii) ņemot vērā Eiropas uzņēmumu, it īpaši MVU, lielo ieinteresētību iegūt nediskriminējošu piekļuvi publiskā iepirkuma līgumiem ASV gan federālā, gan zemākā līmenī, piemēram, attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem, civilo inženieriju, transporta un enerģētikas infrastruktūru un precēm un pakalpojumiem, nodrošināt vērienīgu pieeju nodaļai par publisko iepirkumu, vienlaikus nodrošinot tās atbilstību jaunajām ES direktīvām publiskā iepirkuma un koncesiju jomā, lai saskaņā ar savstarpīguma principu mazinātu pašreizējās lielās atšķirības, kas pastāv abu publiskā iepirkuma tirgu atvērtības pakāpē abās Atlantijas okeāna pusēs, būtiski palielinot ASV tirgus atvērtību (kuru joprojām regulē 1933. gada likums, ar ko ASV valdībai tiek prasīts priekšroku dot ASV izstrādājumiem (Buy American Act)) gan federālā, gan zemākā līmenī, kā arī pamatojoties uz saistībām, kas noteiktas Nolīgumā par valsts iepirkumu, un atceļot ierobežojumus, kas pašlaik ASV ir spēkā federālā, pavalstu un vietējā līmenī; izveidot mehānismus, lai garantētu, ka ASV federālo iestāžu uzņemtās saistības tiek ievērotas visos politiskajos un administratīvajos līmeņos;
   xxiii) lai varētu pieņemt atklātus, nediskriminējošus un paredzamus procedūras noteikumus, kas ES un ASV uzņēmumiem, it īpaši MVU, nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi publisko līgumu konkursam, nodrošināt, ka ASV palielina spēkā esošā strīdu izskatīšanas procesa pārredzamību savā teritorijā;
   xxiv) veicināt ES un ASV sadarbību starptautiskā līmenī, lai visos federālos un zemākos valdības līmeņos sekmētu kopīgu ilgtspējas standartu izmantošanu attiecībā uz publisko iepirkumu, arī nesen pārskatītā Nolīguma par valdības iepirkumu īstenošanā, kā arī veicināt to, lai, pamatojoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem, tiktu pieņemti sociālās atbildības standarti un lai uzņēmumi tos ievērotu;
   xxv) nodrošināt, ka sarunu procesā tiek iesaistītas ASV pavalstis, lai sasniegtu nozīmīgus rezultātus ASV publiskā iepirkuma līgumu atvēršanā ES uzņēmumiem;
   xxvi) saistībā ar publisko iepirkumu apzināties aizsardzības un drošības jomu sensitīvo raksturu un ņemt vērā mērķus, ko valstu un valdību vadītāji noteica Aizsardzības padomes 2013. gada sanāksmē, lai veicinātu Eiropas drošības un aizsardzības tirgus un Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes izveidi;
   xxvii) nodrošināt, ka sarunās par izcelsmes noteikumiem par mērķi tiek noteikta ES un ASV pieeju saskaņošana un efektīvu izcelsmes noteikumu pieņemšana, tādējādi nepieļaujot, ka izcelsmes noteikumus apdraud citi nolīgumi, un uzskatīt šīs sarunas par iespēju virzīties uz kopīgu standartu noteikšanu attiecībā uz produktu obligātu izcelsmes marķēšanu; ņemot vērā to, ka tika slēgtas sarunas par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu starp ES un Kanādu, un ES un Meksikas brīvās tirdzniecības nolīguma iespējamo uzlabošanu, būs jāapsvēr kumulācijas iespēja un apmērs; tomēr paturēt prātā to, ka TTIP mērķis ir atvieglot tirdzniecību ar produktiem, kas patiešām izgatavoti ASV un ES, nevis atļaut importu no trešām valstīm, tādēļ būs jāapsver izņēmuma statusa piešķiršana atsevišķiem produktiem, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un sensitīvām nozarēm būtu jāpiešķir izņēmuma statuss attiecībā uz jebkāda veida kumulāciju;
   xxviii) nodrošināt, ka TTIP ir atvērts nolīgums, un meklēt veidus, kā vērtīgi partneri, kas ir ieinteresēti TTIP sarunās saistībā ar muitas savienības nolīgumiem vai nu ar ES, vai ASV, var tikt aktīvāk informēti par notikumu attīstību;
   c) attiecībā uz regulatīvās sadarbības un saskaņotības pīlāru un ar tarifiem nesaistītiem šķēršļiem:
   i) nodrošināt, ka sadaļa par regulatīvo sadarbību veicina pārredzamu, efektīvu un konkurenci atbalstošu ekonomisko vidi, identificējot un novēršot iespējamos turpmākos ar tarifiem nesaistītos tirdzniecības šķēršļus, kas nesamērīgi ietekmē MVU, un atvieglojot tirdzniecību un ieguldījumus, vienlaikus panākot un nostiprinot augstākā līmeņa veselības aizsardzību un drošumu saskaņā ar LESD 191. pantā noteikto piesardzības principu un tiesību aktiem patērētāju aizsardzības, darba vides un dzīvnieku labturības jomā, kā arī nostiprinot augstākā līmeņa kultūras daudzveidību, kas pastāv ES; pilnībā ievērojot regulatīvo autonomiju, atbalstīt strukturēta dialoga un regulatoru sadarbības izveidi pēc iespējas pārredzamākā veidā un iesaistot ieinteresētās personas; iekļaut starpnozaru disciplīnas regulējuma saskaņotības un pārredzamības jomā, lai izstrādātu un īstenotu efektīvus, izmaksu ziņā lietderīgus un saderīgākus noteikumus par precēm un pakalpojumiem; lai nodrošinātu arī to, ka tas neietekmēs standartus, kas vēl ir jānosaka jomās, kurās ES un ASV tiesību akti vai standarti būtiski atšķiras, piemēram, attiecībā uz spēkā esošo (pamata) tiesību aktu (piemēram, REACH) īstenošanu, jaunu tiesību aktu (piemēram, par klonēšanu) pieņemšanu vai tādu definīciju turpmāku noteikšanu, kuras ietekmēs aizsardzības līmeni (piemēram, endokrīno sistēmu graujošu ķīmisko vielu definēšana), pamatojoties uz dažādos forumos, tostarp Transatlantiskajā ekonomikas padomē un Augsta līmeņa regulatīvās sadarbības forumā notikušās sarunās vairāku gadu garumā gūto pieredzi, abu pušu sarunu vedējiem ir jāidentificē un skaidri jānorāda tās pamata tehniskās procedūras un standarti, attiecībā uz kuriem nedrīkst ielaisties kompromisā, un tās procedūras un standarti, uz kuriem var attiecināt kopīgu pieeju, tās jomas, kurās ir vēlama savstarpēja atzīšana, pamatojoties uz kopīgu augstu standartu un stipru tirgus uzraudzības sistēmu, un tās jomas, kurās ir iespējama tikai uzlabota informācijas apmaiņa; nodrošināt, ka jebkādi TTIP noteikumi par regulatīvo sadarbību neparedz procedūras prasību pieņemt attiecīgus Savienības tiesību aktus un šajā sakarībā īstenojamas tiesības;
   ii) sarunas par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un tirdzniecības tehnisko šķēršļu novēršanas pasākumiem balstīt uz pamatprincipiem, kas noteikti attiecīgajos daudzpusējos nolīgumos par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un tirdzniecības tehnisko šķēršļu novēršanas pasākumiem, un aizsargāt Eiropas sanitāros un fitosanitāros standartus un procedūras; pirmkārt par mērķi noteikt to sanitāro un fitosanitāro pasākumu, tostarp ar tiem saistīto importēšanas procedūru, atcelšanu vai būtisku samazināšanu, kuri rada pārmērīgu slogu; it īpaši nodrošināt, ka iepriekšēja apstiprināšana, obligāti protokoli un pārbaudes pirms muitošanas netiek piemērotas kā pastāvīgi importēšanas pasākumi; panākt lielāku pārredzamību un atklātību, līdzvērtīgu standartu savstarpēju atzīšanu, paraugprakses apmaiņu, regulatoru un ieinteresēto pušu dialoga pastiprināšanu un sadarbības uzlabošanu starptautiskās standartu noteikšanas institūcijās; sarunās par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un tirdzniecības tehnisko šķēršļu novēršanas pasākumiem nodrošināt, ka nekādā ziņā netiek vājināti augstie standarti, kas ieviesti, lai Eiropas Savienībā nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu un aizsargātu cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību;
   iii) atzīt, ka vienošanos nebūs iespējams panākt jomās, kurās ES un ASV noteikumi ievērojami atšķiras, piemēram, attiecībā uz sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumiem, ĢMO, hormonu izmantošanu liellopu audzēšanas nozarē, REACH un tās īstenošanu un dzīvnieku klonēšanu lauksaimniecības vajadzībām, un tādēļ neapspriest šos jautājumus;
   iv) mudina ASV pusi atcelt aizliegumu importēt liellopu gaļu no ES;
   v) nodaļā par horizontālo regulatīvo sadarbību atbalstīt divpusēju regulatīvo sadarbību, lai izvairītos no nevajadzīgām atšķirībām, it īpaši attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām un pakalpojumiem, un tādējādi uzlabotu Eiropas un ASV konkurētspēju un patērētāju izvēles iespējas; to panākt, pastiprinot informācijas apmaiņu, un, pamatojoties uz iepriekš gūto veiksmīgo pieredzi, piemēram, ISO standartu jomā vai saistībā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Pasaules forumu par transportlīdzekļu noteikumu saskaņošanu (WP.29), uzlabot starptautisku instrumentu pieņemšanu un ieviešanu, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu; paturēt prātā, ka viens no svarīgākajiem nolīguma sasniegumiem būtu pēc iespējas lielāka skaita transportlīdzekļu drošības noteikumu līdzvērtības atzīšana, pamatojoties uz pārbaudītu aizsardzības līdzvērtības līmeni; nodrošināt, ka ikviena regulatīva akta iepriekšējā ietekmes novērtējumā līdzās ietekmei uz tirdzniecību un ieguldījumiem būtu jāizvērtē arī ietekme uz patērētājiem un vidi; veicināt regulatīvo atbilstību, neskarot likumīgos regulatīvos un politikas mērķus un ES un ASV likumdevēju kompetences jomas;
   vi) par mērķi noteikt to, ka Savienībā arī turpmāk jāgarantē augsta līmeņa produktu nekaitīgums, vienlaikus novēršot pārbaužu nevajadzīgu dubultošanu, kas rada līdzekļu izšķiešanu, it īpaši zema riska produktu gadījumā;
   vii) risināt tādus ar muitu saistītus jautājumus, uz kuriem neattiecas PTO tirdzniecības atvieglošanas nolīguma (TFA) noteikumi, un uzsvērt, ka, lai patiešām likvidētu administratīvo slogu, ir jāpanāk maksimāla regulējuma saskaņošanas pakāpe muitas un ar robežām saistītās politikas un prakses jomā;
   viii) saistībā ar turpmāko regulatīvo sadarbību skaidri noteikt, kuri pasākumi attiecas uz tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem un dubultu vai pārmērīgu administratīvo slogu un formalitātēm un kuri ir saistīti ar pamatstandartiem un pamatnoteikumiem vai procedūrām, ko izmanto valsts politikas mērķu īstenošanai;
   ix) pilnībā ievērot noteiktās regulatīvās sistēmas abās Atlantijas okeāna pusēs, kā arī Eiropas Parlamenta lomu ES lēmumu pieņemšanas procesā un tā tiesības īstenot demokrātisko kontroli pār ES regulatīvajiem procesiem turpmākas sadarbības satvara izveidē, vienlaikus nodrošinot pēc iespējas lielāku pārredzamību un saglabājot modrību attiecībā uz ieinteresēto personu līdzsvarotu iesaistīšanu apspriešanās, kas paredzētas regulatīva priekšlikuma izstrādē, kā arī nepalēnināt Eiropas likumdošanas procesu; precizēt Regulatīvās sadarbības padomes lomu, sastāvu un juridisko statusu, ņemot vērā to, ka tās ieteikumu jebkāda tieša un obligāta piemērošana nozīmētu Līgumos noteikto likumdošanas procedūru pārkāpumu; uzraudzīt arī to, lai tā pilnībā saglabātu valsts, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu spēju pieņemt tiesību aktus par savām politikas nostādnēm, it īpaši sociālajā un vides jomā;
   d) attiecībā uz noteikumiem:
   i) sarunas par tirgus pieejamību un regulatīvo sadarbību apvienot ar vērienīgu noteikumu un principu noteikšanu ilgtspējīgas attīstības, enerģētikas, MVU, ieguldījumu un intelektuālā īpašuma, kā arī citās jomās, paturot prātā, ka katrā pīlārā ir specifiski sensitīvi jautājumi;
   ii) nodrošināt, ka nodaļa par ilgtspējīgu attīstību ir saistoša un īstenojama un ka par tās mērķi tiek izvirzīta pilnīga un patiesa astoņu Starptautiskās darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju un to satura, SDO darba kārtības pienācīgas nodarbinātības nodrošināšanai un svarīgāko starptautisko nolīgumu vides jomā ratificēšana, īstenošana un īstenošanas uzraudzība; noteikumu mērķim jābūt darba un vides standartu aizsardzības līmeņa turpmākai uzlabošanai; vērienīgai nodaļai par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību ir jāietver arī noteikumi par uzņēmumu sociālo atbildību, kuri balstītos uz ESAO pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem un uz skaidri strukturētu dialogu ar pilsonisko sabiedrību;
   iii) nodrošināt, ka darba un vides standarti neaprobežojas ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu, bet tiek iekļauti arī citās nolīguma jomās, tādās kā ieguldījumi, pakalpojumu tirdzniecība, regulatīvā sadarbība un publiskais iepirkums;
   iv) izmantojot veiksmīgo pieredzi, kas gūta saistībā ar spēkā esošajiem ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgumiem un valsts tiesību aktiem, nodrošināt darba un vides standartu īstenojamību; nodrošināt, ka darba tiesību normu īstenošana un ievērošana tiek efektīvi uzraudzīta, iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, un ka uz tām attiecas vispārējās strīdu izšķiršanas mehānisms, ko piemēro visam nolīgumam kopumā;
   v) pilnībā ievērojot valsts tiesību aktus, nodrošināt, ka saskaņā ar ES dalībvalstu tiesību aktiem reģistrēto transatlantisko uzņēmumu darbiniekiem ir pieejama informācija un apspriešanās saskaņā ar direktīvu par Eiropas Uzņēmumu padomi;
   vi) nodrošināt, ka, pilnībā ievērojot ES direktīvu par ilgtspējas ietekmes novērtēšanu un skaidri un strukturēti iesaistot ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību, ar vispusīga iepriekšēja tirdzniecības ilgtspējas ietekmes novērtējuma palīdzību tiek izpētīta arī TTIP ietekme no ekonomiskā, nodarbinātības, sociālā un vides aspekta; prasa Komisijai veikt salīdzinošu padziļinātu ietekmes pētījumu attiecībā uz katru dalībvalsti un ES nozaru un to ASV partneru konkurētspējas izvērtējumu, lai izdarītu prognozes par darbvietu zaudēšanu un iegūšanu katras dalībvalsts attiecīgajās nozarēs; daļu no attiecīgajām pielāgošanas izmaksām varētu segt ES un dalībvalstis;
   vii) saglabāt mērķi atsevišķu nodaļu veltīt enerģētikai, tostarp rūpniecības izejvielām; nodrošināt, ka sarunu gaitā abas puses izskata veidus, kā atvieglot enerģijas eksportu, lai ar TTIP tiktu atcelti jebkādi pastāvošie ierobežojumi vai šķēršļi degvielas, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes un jēlnaftas, eksportam starp abiem tirdzniecības partneriem ar mērķi radīt konkurētspējīgu, pārredzamu un nediskriminējošu enerģijas tirgu, tādējādi atbalstot enerģijas avotu dažādošanu, veicinot piegādes drošumu un izraisot enerģijas cenu pazemināšanos; uzsver, ka šajā enerģētikai veltītajā nodaļā ir jāparedz skaidras garantijas tam, ka netiks apdraudēti ES vides standarti un ar klimatu saistīto pasākumu mērķi;  ņemot vērā G20 valstu apņemšanos pakāpeniski atteikties no fosilā kurināmā subsidēšanas, veicināt ES un ASV sadarbību, lai atceltu komercaviācijas nozarei piemērotos atbrīvojumus no degvielas nodokļa maksāšanas;
   viii) nodrošināt, ka neviens nolīgums neskar neviena partnera tiesības pārvaldīt un regulēt enerģijas avotu izpēti un izmantošanu un enerģijas ražošanu, ar nosacījumu, ka, tiklīdz tiek pieņemts lēmums par enerģijas avota izmantošanu, piemēro nediskriminācijas principu; paturēt prātā, ka saskaņā ar piesardzības principu neviens nolīguma noteikums nedrīkst apdraudēt likumīgi pieņemtus nediskriminējošus demokrātiskus lēmumus par enerģijas ražošanu; nodrošināt, ka, arī piešķirot piekļuvi izejvielām un enerģijai uzņēmumiem gan no ES, gan no ASV, būtu jābalstās uz nediskriminācijas principu, un ir jāievēro enerģētikas produktu kvalitātes standarti, tostarp tie, kas saistīti ar šo produktu ietekmi uz CO2 emisiju, piemēram, Degvielas kvalitātes direktīvā iekļautie standarti;
   ix) nodrošināt, ka ar TTIP tiek atbalstīts „zaļo” preču un pakalpojumu patēriņš un tā veicināšana, tostarp atvieglojot to izstrādi, un vienkāršots to eksports un imports, tādējādi izmantojot transatlantiskās ekonomikas ievērojamo potenciālu gan ar vidi saistīto, gan ekonomisko ieguvumu ziņā un noslēdzot pašlaik notiekošās daudzpusējās sarunas par „zaļo” preču nolīgumu, lai veicinātu cīņu pret globālo sasilšanu un radītu jaunas darbvietas „zaļajā” ekonomikā;
   x) nodrošināt, ka TTIP kalpo par forumu vērienīgu un saistošu kopēju enerģijas ražošanas un energoefektivitātes ilgtspējas standartu izstrādei, vienmēr ņemot vērā un piemērojot abu pušu spēkā esošos standartus, tādus kā ES Energomarķējuma direktīva un Ekodizaina direktīva, un izpētīt veidus, kā pastiprināt sadarbību enerģētikas pētniecības, izstrādes, inovācijas un zemu oglekļa dioksīda emisiju un videi nekaitīgu tehnoloģiju veicināšanas jomā;
   xi) nodrošināt, ka TTIP veicina zvejas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, it īpaši, abām pusēm sadarbojoties cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;
   xii) nodrošināt, ka TTIP tiek iekļauta īpaša nodaļa par MVU, kura balstās uz abu sarunās iesaistīto pušu kopīgu apņemšanos un kuras mērķis ir radīt Eiropas MVU (tostarp mikrouzņēmumiem) jaunas iespējas ASV, pamatojoties uz eksportējošo MVU gūto pieredzi, piemēram, atceļot dubultas sertifikācijas prasības, tīmeklī izveidojot informācijas sistēmu par dažādajiem noteikumiem un paraugpraksi, atvieglojot atbalsta shēmu pieejamību MVU, ieviešot paātrinātas procedūras uz robežas vai likvidējot joprojām pastāvošās specifiskās tarifu augstākās likmes; ar TTIP palīdzību būtu jāizveido mehānismi, lai abas puses varētu kopā strādāt nolūkā atvieglot MVU līdzdalību transatlantiskajā tirdzniecībā un ieguldījumos, piemēram, izmantojot kopēju MVU vienas pieturas aģentūru — ieinteresētajiem MVU uzņemoties būtisku lomu tās izveidē —, kura sniegtu konkrēto informāciju, kas tiem nepieciešama, lai eksportētu uz ASV, importētu no tām un veiktu ieguldījumus tajās, tostarp par muitas nodevām, nodokļiem, noteikumiem, muitas procedūrām un tirgus iespējām;
   xiii) nodrošināt, ka TTIP tiek iekļauta visaptveroša nodaļa par ieguldījumiem, tostarp noteikumi gan par tirgus pieejamību, gan par ieguldījumu aizsardzību, atzīstot, ka kapitāla pieejamība var veicināt darbvietu radīšanu un izaugsmi; par ieguldījumu nodaļas mērķi būtu jānosaka nediskriminējošas pieejas nodrošināšana Eiropas un ASV uzņēmumu dibināšanā otras puses teritorijā, vienlaikus ņemot vērā dažu specifisku nozaru sensitīvo raksturu; iepriekš minētajam būtu jāveicina tas, lai ieguldītāji izvēlētos Eiropu, jāpalielina uzticēšanās ES ieguldījumiem ASV un arī jārisina jautājums par ieguldītāju pienākumiem un atbildību, cita starpā par standartu izmantojot ESAO principus, kas paredzēti daudznacionāliem uzņēmumiem, un ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus;
   xiv) nodrošināt, ka ieguldījumu aizsardzības noteikumi aprobežojas ar noteikumiem, ko piemēro pēc izveides, un ka to izstrādē galvenā uzmanība tiek veltīta valsts režīmam, vislielākās labvēlības režīma valstij, godīgai un vienlīdzīgai attieksmei, kā arī aizsardzībai pret tiešu un netiešu ekspropriāciju, tostarp tiesībām uz tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju; ieguldītāju un ieguldījumu aizsardzības standarti un definīcijas būtu jāizstrādā juridiski precīzi, aizsargājot tiesības regulēt sabiedrisko interešu vārdā, skaidrojot netiešas ekspropriācijas jēdzienu un nepieļaujot nepamatotas vai nenozīmīgas sūdzības; brīvai kapitāla pārvietošanai būtu jāatbilst ES līgumu noteikumiem un būtu jāietver beztermiņa izņēmumi, kas tiek piemēroti piesardzības nolūkā finanšu krīzes gadījumā;
   xv) nodrošināt, ka ārvalstu ieguldītājiem tiek piemērots nediskriminējošs režīms, tajā pašā laikā nepiešķirot viņiem lielākas tiesības kā vietējiem ieguldītājiem, un aizstāt ISDS sistēmu ar jaunu sistēmu ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanai, kuram piemērotu demokrātiskus principus un pārbaudi, saskaņā ar kuru potenciālās lietas publiskās tiesas sēdēs pārredzamā veidā izskatītu publiski iecelti neatkarīgi profesionāli tiesneši un kurš paredzētu apelācijas mehānismu, kas nodrošinātu tiesas nolēmumu konsekvenci, to, ka tiek respektēta ES un dalībvalstu tiesu jurisdikcija, kā arī to, ka privātas intereses nemazina sabiedriskās politikas mērķus;
   xvi) nodrošināt, ka TTIP tiek iekļauta vērienīga, līdzsvarota un mūsdienu situācijai atbilstoša nodaļa par intelektuālā īpašuma tiesībām un šajā nodaļā būtu precīzi noteiktas intelektuālā īpašuma tiesību jomas, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšana un pastiprināta aizsardzība, un ka šī partnerība atspoguļo godīgu un efektīvu aizsardzību, neskarot nepieciešamību reformēt ES autortiesību sistēmu un vienlaikus nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp intelektuālā īpašuma tiesībām un sabiedriskajām interesēm, it īpaši nepieciešamību saglabāt medikamentu pieejamību par pieņemamām cenām, turpinot atbalstīt Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS) paredzēto elastīgumu;
   xvii) uzskatīt par ļoti svarīgu to, lai ES un ASV, izmantojot pastāvošās starptautiskās institūcijas, arī turpmāk iesaistītos globālās daudzpusējās patentu tiesību saskaņošanas diskusijās; tādēļ brīdina atturēties no mēģinājumiem TTIP nolīgumā iekļaut noteikumus par patentu materiāltiesiskajiem aspektiem, it īpaši attiecībā uz jautājumiem par patentspēju un pagarinājuma periodiem;
   xviii) nodrošināt, ka nodaļā par intelektuālā īpašuma tiesībām netiek iekļauti noteikumi par interneta starpnieku atbildību vai par kriminālsankcijām kā noteikumu ievērošanas uzraudzības instrumentu, kurus Parlaments ir noraidījis jau iepriekš, tostarp ierosināto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA);
   xix) nodrošināt ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pilnīgu atzīšanu un stingru tiesisko aizsardzību un pasākumus nepareizas izmantošanas un maldinošas informācijas un prakses novēršanai; garantēt minēto izstrādājumu marķēšanu, izsekojamību un patiesas izcelsmes norādes patērētājiem un ražotāju zinātības kā līdzsvarota nolīguma būtiskas daļas aizsardzību;
   e) attiecībā uz pārredzamību, pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu un sabiedrības un politikas veidotāju informēšanu:
   i) turpināt uzlabot pārredzamību sarunās, darot pieejamu plašai sabiedrībai lielāku skaitu sarunu priekšlikumu, īstenot Eiropas Ombuda ieteikumus, it īpaši attiecībā uz noteikumiem par dokumentu publisko pieejamību;
   ii) nodrošināt, lai minētie pārredzamības uzlabošanas centieni sniegtu praktiskus rezultātus, cita starpā arī panākot jēgpilnas vienošanās ar ASV pusi, lai uzlabotu pārredzamību, tostarp visu sarunu dokumentu, tai skaitā konsolidēto tekstu, pieejamību Eiropas Parlamenta deputātiem, vienlaikus saglabājot pienācīgu konfidencialitāti, lai Parlamenta deputāti un dalībvalstis varētu risināt konstruktīvas diskusijas ar ieinteresētajām personām un sabiedrību; nodrošināt to, ka abām sarunu pusēm būtu jāpamato jebkurš atteikums izpaust sarunu priekšlikumu;
   iii) veicināt to dalībvalstu aizvien ciešāku iesaistīšanos, kuras bija atbildīgas par Eiropas Komisijai uzticēto mandātu sākt sarunas ar ASV, lai, atbilstoši saistībām, kas pieņemtas Padomes 2015. gada 20. marta secinājumos, sekmētu to aktīvu iesaistīšanos efektīvākā informēšanā par nolīguma piemērošanas jomu un iespējamiem labumiem Eiropas iedzīvotājiem, lai Eiropā nodrošinātu plašas un uz faktiem balstītas sabiedriskās debates par TTIP nolūkā apzināt patiesās bažas, kas saistītas ar šo nolīgumu;
   iv) sarunu procesā pastiprināt pastāvīgo un pārredzamo sadarbību ar daudzām un dažādām ieinteresētajām personām; mudina visas ieinteresētās personas aktīvi piedalīties un nākt klajā ar priekšlikumiem un informāciju, kas ir būtiska sarunām;
   v) mudināt dalībvalstis iesaistīt savus parlamentus saskaņā ar to attiecīgajiem konstitucionālajiem pienākumiem sniegt nepieciešamo atbalstu dalībvalstīm šī uzdevuma pildīšanā un uzlabot saziņu ar dalībvalstu parlamentiem, lai tie tiktu pastāvīgi atbilstoši informēti par notiekošajām sarunām;
   vi) izmantot par pamatu ciešo sadarbību ar Parlamentu un censties panākt ciešāku un strukturētāku dialogu ar Parlamentu, kurš turpinās cieši uzraudzīt sarunu norisi un no savas puses iesaistīsies sarunās ar Komisiju, dalībvalstīm, ASV Kongresu un administrāciju, kā arī ar ieinteresētajām personām abās Atlantijas okeāna pusēs, lai nodrošinātu iznākumu, kas sniedz labumu ES, ASV un citu valstu iedzīvotājiem;
   vii) nodrošināt to, ka līdztekus TTIP un tās īstenošanai tiek padziļināta transatlantiskā parlamentārā sadarbība, pamatojoties uz transatlantiskajā likumdevēju dialogā gūto pieredzi un izmantojot šo pieredzi, lai nākotnē radītu plašāku un uzlabotu politisko satvaru kopīgu pieeju izstrādei, pastiprinātu stratēģisko partnerību un veicinātu globālu ES un ASV sadarbību;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem nosūtīt Komisijai, kā arī informācijai Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ASV administrācijai un Kongresam.

(1)http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-11103-2013-DCL-1/lv/pdf.
(2)http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/LV/ec/141920.pdf.
(3)http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/145906.pdf.
(4)http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-14-1820_en.htm.
(5)http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-79-2014-INIT/lv/pdf.
(6)http://ec.europa.eu/priorities/docs/pg_lv.pdf.
(7)http://ec.europa.eu/news/2014/docs/c_2014_9052_en.pdf.
(8)http://europa.eu/rapid/press-release_IP-14-2341_lv.htm.
(9)http://ec.europa.eu/dgs/health_consumer/information_sources/docs/from_farm_to_fork_2004_en.pdf.
(10)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153022.pdf.
(11)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153023.pdf.
(12)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153024.pdf.
(13)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153025.pdf.
(14)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153026.pdf.
(15)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153027.pdf.
(16)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153028.pdf.
(17)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153029.pdf.
(18)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153030.pdf.
(19)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153031.pdf.
(20)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/january/tradoc_153032.pdf.
(21)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/february/tradoc_153120.pdf.
(22)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2014/may/tradoc_152512.pdf.
(23)http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/march/tradoc_153259.pdf.
(24)OV C 68 E, 7.3.2014., 53. lpp.
(25)Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0227.
(26)Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0009.
(27) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0230.


Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (protokols, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos) ***
PDF 308kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu protokolu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (05548/2014 – C8-0127/2014 – 2013/0386(NLE))
P8_TA(2015)0253A8-0188/2015

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (05548/2014),

–  ņemot vērā projektu protokolam Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (05547/2014),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0127/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 99. panta 2. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0188/2015),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdībām un parlamentiem.


Stabilizācijas un asociācijas nolīgums ar Serbiju (protokols, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos) ***
PDF 306kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu protokolu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (06682/2014 – C8-0098/2014 – 2014/0039(NLE))
P8_TA(2015)0254A8-0189/2015

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06682/2014),

–  ņemot vērā projektu protokolam par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (06681/2014)

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0098/2014),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0189/2015),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Serbijas Republikas valdībai un parlamentam.


Sadarbība ar Indiju zinātnes un tehnoloģijas jautājumos — nolīguma pagarināšana ***
PDF 310kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai pagarinātu Nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību (05872/2015 – C8-0074/2015 – 2014/0293(NLE))
P8_TA(2015)0255A8-0179/2015

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam par to, lai pagarinātu Nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jautājumos starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību (05872/2015),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Lēmumu 2002/648/EK par Zinātniski tehniskās sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Indijas Republikas valdību(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) daļu (C8-0074/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 99. panta 2. punktu, 108. panta 7. punktu un 50. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A8‑0179/2015),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma pagarināšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Indijas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 213, 9.8.2002., 29. lpp.


Zinātniskā un tehnoloģiskā sadarbība ar Fēru Salām — "Apvārsnis 2020" ***
PDF 309kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Fēru Salām, ar ko Fēru Salas iesaista pētniecības un inovācijas pamatprogrammā 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020” (05660/2015 – C8-0057/2015 – 2014/0228(NLE))
P8_TA(2015)0256A8-0180/2015

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05660/2015),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Fēru Salām, ar ko Fēru Salas iesaista pētniecības un inovācijas pamatprogrammā 2014.–2020. gadam „Apvārsnis 2020” (14014/2014),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu (C8-0057/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 99. panta 2. punktu, 108. panta 7. punktu un 50. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A8‑0180/2015),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Fēru Salu valdībai un parlamentam.


Akcionāru ilgtermiņa iesaistīšana un paziņojums par korporatīvo pārvaldību ***I
PDF 1017kWORD 217k
Teksts
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu un Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz paziņojuma par korporatīvo pārvaldību dažiem elementiem (COM(2014)0213 – C7-0147/2014 – 2014/0121(COD))(1)
P8_TA(2015)0257A8-0158/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

[Grozījums Nr. 1, ja vien nav norādīts citādi]

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
P8_TA(2015)0257A8-0158/2015
Komisijas priekšlikumā
P8_TA(2015)0257A8-0158/2015
---------------------------------------------------------
P8_TA(2015)0257A8-0158/2015
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES
P8_TA(2015)0257A8-0158/2015

DIREKTĪVA (ES) 2015/...
ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu, Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz paziņojuma par korporatīvo pārvaldību dažiem elementiem, un Direktīvu 2004/109/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK(4) nosaka prasības attiecībā uz akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu, kuras viņiem piešķir balsstiesīgās akcijas, saistībā ar to uzņēmumu kopsapulcēm, kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuru akcijas atļauts tirgot regulētā tirgū, kas atrodas vai darbojas dalībvalstī.

(2)  Kaut gan akcionāriem nepieder korporācijas, kas ir atsevišķi tiesību subjekti, kurus akcionāri nekontrolē pilnībā, bet viņiem ir svarīga loma šo korporāciju pārvaldībā. Finanšu krīze ir atklājusi, ka akcionāri daudzos gadījumos atbalsta vadītāju pārmērīga īstermiņa riska uzņemšanos. Turklāt ▌pašreizējais “uzraudzības” līmenis attiecībā uz institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju iesaistīšanos ieguldījumu saņēmēju uzņēmumos bieži ir nepietiekams un pārāk orientēts uz īstermiņa peļņu, kas noved pie biržu sarakstos iekļautu uzņēmumu neoptimālas korporatīvās pārvaldības un darbības rezultātiem.

(2a)  Ieinteresēto personu plašāka iesaistīšana uzņēmumu korporatīvajā pārvaldībā ir viena no svirām, kas var palīdzēt uzlabot šo uzņēmumu finanšu un nefinanšu darbības rezultātus. Tomēr tā kā akcionāru tiesības nav vienīgais ilgtermiņa faktors, kas jāņem vērā korporatīvajā pārvaldībā, tās jāpapildina ar papildu pasākumiem nolūkā nodrošināt visu ieinteresēto personu, jo īpaši darbinieku, vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības, plašāku iesaistīšanos.

(3)  Rīcības plānā par Eiropas uzņēmējdarbības tiesībām un korporatīvo vadību Komisija paziņoja par vairākiem pasākumiem korporatīvās pārvaldības jomā, jo īpaši nolūkā veicināt akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanu un uzlabot pārredzamību starp uzņēmumiem un ieguldītājiem.

(4)  Lai vēl vairāk veicinātu akcionāru tiesību izmantošanu un iesaistīšanu starp biržu sarakstos iekļautiem uzņēmumiem un akcionāriem, biržu sarakstos iekļautiem uzņēmumiem vajadzētu būt tiesībām identificēt savus akcionārus un tieši sazināties ar viņiem. Tāpēc nolūkā uzlabot pārredzamību un dialogu šajā direktīvā būtu jāparedz satvars, lai nodrošinātu, ka akcionārus var identificēt. [Gr. 29]

(5)  Akcionāru tiesību efektīva izmantošana lielā mērā ir atkarīga no to starpnieku ķēdes efektivitātes, kuri tur vērtspapīru kontus akcionāriem, īpaši pārrobežu kontekstā. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot informācijas nosūtīšanu, ko veic starpnieki, izmantojot vērtspapīru turējumu ķēdi, lai veicinātu akcionāru tiesību izmantošanu.

(6)  Ņemot vērā starpnieku nozīmīgo lomu, viņiem būtu jānosaka pienākums veicināt akcionāru tiesību izmantošanu, ▌ja akcionāri vēlas izmantot šīs tiesības paši vai iecelt trešo personu to darīt. Ja akcionāri nevēlas izmantot tiesības paši un ir iecēluši starpnieku kā trešo personu, starpniekam būtu jāuzliek pienākums izmantot šīs tiesības saskaņā ar akcionāru viennozīmīgu atļauju un rīkojumu un viņu labā.

(7)  Lai veicinātu kapitāla ieguldījumus visā Savienībā un ar akcijām saistīto tiesību izmantošanu, šai direktīvai būtu jānodrošina augsta pārredzamības pakāpe attiecībā uz izmaksām par šādu starpnieku sniegtajiem pakalpojumiem. Lai novērstu pārrobežu pretstatā iekšzemes akciju turējumu cenu diskrimināciju, jebkādas atšķirības iekasētajās izmaksās starp tiesību iekšzemes un pārrobežu izmantošanu būtu pienācīgi jāpamato un tām jāatspoguļo to izmaksu faktiskā variācija, kuras radušās par starpnieku sniegtajiem pakalpojumiem. Trešo valstu starpniekiem, kas ir nodibinājuši filiāli Savienībā, būtu jāattiecina noteikumi par akcionāru identifikāciju, informācijas nosūtīšanu, akcionāru tiesību veicināšanu un izmaksu pārredzamību, lai nodrošinātu to noteikumu efektīvu piemērošanu, kas attiecas uz akcijām, ko tur šādi starpnieki.

(8)  Efektīva un ilgtspējīga akcionāru iesaistīšana ir biržu sarakstos iekļauto uzņēmumu korporatīvās pārvaldības būtisks elements; šis modelis ir atkarīgs no kontroles un līdzsvara starp dažādām iestādēm un dažādām ieinteresētajām personām. Ieinteresēto personu, jo īpaši darbinieku, pienācīga iesaistīšanās ir uzskatāma par ārkārtīgi svarīgu elementu līdzsvarota Eiropas mēroga korporatīvās pārvaldības satvara izstrādē.

(9)  Institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji bieži ir biržu sarakstos iekļauto uzņēmumu svarīgi akcionāri Savienībā, un tāpēc viņiem var būt nozīmīga loma šo uzņēmumu korporatīvajā pārvaldībā, bet plašākā mērogā arī attiecībā uz šo uzņēmumu stratēģiju un ilgtermiņa darbības rezultātiem. Tomēr pēdējo gadu pieredze liecina, ka institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji bieži nav pienācīgi iesaistīti uzņēmumos, kuros viņi tur akcijas, un ▌ka kapitāla tirgi bieži rada spēcīgu spiedienu uz uzņēmumiem darboties galvenokārt īstermiņā, kas pakļauj riskam uzņēmumu ilgtermiņa finanšu un nefinanšu darbības rezultātus un papildus citām negatīvām sekām noved pie neoptimāla ieguldījumu līmeņa, piemēram, pētniecībā un attīstībā, tādējādi kaitējot uzņēmumu ilgtermiņa darbības rezultātiem ▌.

(10)  Institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji bieži nav pārredzami attiecībā uz ieguldījumu stratēģijām un viņu iesaistīšanas politiku, tās īstenošanu un rezultātiem. Šādas informācijas publiskošana labvēlīgi ietekmētu ieguldītāju izpratni, ļautu galīgajiem saņēmējiem, piemēram, turpmākajiem pensionāriem, optimizēt lēmumus par ieguldījumiem, veicinātu ieguldītāju un viņu akcionāru dialogu, uzlabotu akcionāru iesaistīšanu un stiprinātu uzņēmumu pārskatatbildību pret ieinteresētajām personām un pilsonisko sabiedrību.

(11)  Tāpēc institucionālajiem ieguldītājiem un aktīvu pārvaldītājiem būtu jāizstrādā politika par akcionāru iesaistīšanu, kas cita starpā nosaka, kā viņi akcionāru iesaistīšanu integrē savā ieguldījumu stratēģijā, uzrauga ieguldījumu saņēmējus uzņēmumus, tostarp viņu sociālos un vides riskus, veic dialogu ar ieguldījumu saņēmējiem uzņēmumiem un ieinteresētajām personām un izmanto balsstiesības. Tādā iesaistīšanas politikā būtu jāietver politikas nostādnes, lai novērstu faktiskus vai iespējamus interešu konfliktus, piemēram, institucionālā ieguldītāja vai aktīvu pārvaldītāja finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šī politika, tās īstenošana un tās rezultāti būtu katru gadu jāpublisko un jānosūta institucionālo ieguldītāju klientiem. Ja institucionālie ieguldītāji vai aktīvu pārvaldītāji nolemj neizstrādāt iesaistīšanas politiku un/vai nolemj neatklāt tās īstenošanu un rezultātus, viņi par to sniedz skaidru un pamatotu paskaidrojumu.

(12)  Institucionālajiem ieguldītājiem katru gadu būtu jāpublisko tas, kā viņu ▌ieguldījumu stratēģija ir saskaņota ar viņu saistību profilu un ilgumu un kā tā veicina viņu aktīvu vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus. Ja viņi izmanto aktīvu pārvaldītājus, vai nu ar diskrecionāriem pilnvarojumiem, kas saistīti ar aktīvu pārvaldību atsevišķi, vai apvienojot līdzekļus, viņiem būtu jāpublisko ar aktīvu pārvaldītāju noslēgtās vienošanās galvenie elementi par vairākiem jautājumiem, piemēram, vai tā stimulē aktīvu pārvaldītāju saskaņot savu ieguldījumu stratēģiju un lēmumus ar institucionālā ieguldītāja saistību profilu un ilgumu, vai tā stimulē aktīvu pārvaldītāju pieņemt lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz uzņēmuma vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rādītājiem un iesaistīties uzņēmumos, kā tā novērtē aktīvu pārvaldītāju darbības rezultātus, atlīdzības struktūru par aktīvu pārvaldības pakalpojumiem un portfeļa mērķapgrozījumu. Tas veicinātu pienācīgu interešu saskaņošanu starp institucionālo ieguldītāju galasaņēmējiem, aktīvu pārvaldītājiem un ieguldījumu saņēmējiem uzņēmumiem un, iespējams, ilgtermiņa ieguldījumu stratēģiju izstrādi un ilgtermiņa attiecības ar ieguldījumu saņēmējiem uzņēmumiem, kas ietver akcionāru iesaistīšanu.

(13)  Aktīvu pārvaldītājiem būtu jāpublisko informācija par to, kā viņu ieguldījumu stratēģija un tās īstenošana ir saskaņā ar aktīvu pārvaldības vienošanos un kā ieguldījumu stratēģija un lēmumi veicina institucionālā ieguldītāja aktīvu vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus. Turklāt aktīvu pārvaldītājiem būtu jāpublisko portfeļa apgrozījums un tas, vai viņi pieņem ieguldījumu lēmumus, pamatojoties uz vērtējumiem par ieguldījumu saņēmēja uzņēmuma vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātiem, ▌un vai viņi izmanto pilnvarotos padomdevējus savu iesaistīšanas darbību nolūkā. Aktīvu pārvaldītājiem papildus tieši institucionālajiem ieguldītājiem ir jāatklāj informācija, ietverot informāciju par portfeļa sastāvu, portfeļa apgrozījuma izmaksām un interešu konfliktiem, kas ir radušies, un par to, kā šie interešu konflikti ir atrisināti. Šī informācija ļautu institucionālajiem ieguldītājiem labāk uzraudzīt aktīvu pārvaldītājus un nodrošinātu stimulus pienācīgai interešu saskaņošanai un akcionāru iesaistīšanai.

(14)  Lai uzlabotu informāciju kapitāla ieguldījumu ķēdē, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pilnvarotie padomdevēji pieņem un īsteno atbilstošus pasākumus, lai savu iespēju robežās nodrošinātu, ka viņu balsošanas ieteikumi ir precīzi un ticami, pamatojoties uz rūpīgu analīzi par visu informāciju, kas ir viņu rīcībā, un viņus neietekmē esošs vai iespējams interešu konflikts vai uzņēmējdarbības attiecības. Pilnvarotajiem padomdevējiem būtu jāpieņem un jāievēro rīcības kodekss. Par atkāpēm no kodeksa būtu jāpaziņo un tās būtu jāizskaidro, norādot jebkādus alternatīvus risinājumus, kas ir izmantoti. Pilnvarotajiem padomdevējiem katru gadu būtu jāziņo par rīcības kodeksa piemērošanu. Viņiem būtu jāatklāj konkrēta būtiska informācija saistībā ar viņu balsošanas ieteikumu sagatavošanu un jebkuru faktisku vai iespējamu interešu konfliktu vai uzņēmējdarbības attiecībām, kas var ietekmēt balsošanas ieteikumu sagatavošanu.

(15)  Tā kā atalgojums ir viens no uzņēmumu galvenajiem instrumentiem, lai saskaņotu savas intereses un savu vadītāju intereses, un ņemot vērā vadītāju svarīgo nozīmi uzņēmumos, ir svarīgi, ka atalgojuma politika tiek noteikta atbilstīgā veidā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES(5) noteikumus par atalgojumu un ņemot vērā dažādu dalībvalstu uzņēmumu valdes struktūru atšķirības. Vadītāju darba rezultāti būtu jāvērtē, izmantojot gan finansiālus, gan nefinansiālus darbības rezultātus, kas ietver ar vidi, sociālajiem apsvērumiem un pārvaldību saistītus faktorus.

(15a)  Uzņēmuma vadītāju atalgojuma politikai arī būtu jāveicina uzņēmuma izaugsme ilgtermiņā, lai tā atbilstu efektīvākai uzņēmumu pārvaldības praksei un nebūtu saistīta (pilnībā vai lielā mērā) ar īstermiņa ieguldījumu mērķiem.

(16)  Lai nodrošinātu, ka akcionāriem ir efektīva ietekme uz atalgojuma politiku, viņiem būtu jāpiešķir tiesības balsot par atalgojuma politiku, pamatojoties uz skaidru, saprotamu un visaptverošu pārskatu par uzņēmuma atalgojuma politiku, kura būtu jāsaskaņo ar uzņēmuma uzņēmējdarbības stratēģiju, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm un kurā būtu jāietver pasākumi, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Uzņēmumiem būtu jāmaksā atalgojums saviem vadītājiem saskaņā ar atalgojuma politiku, par kuru ir nobalsojuši akcionāri. Atalgojuma politika, par kuru ir nobalsots, būtu nekavējoties jāpublisko. [Gr. 30]

(17)  Lai nodrošinātu, ka atalgojuma politikas īstenošana saskan ar apstiprināto politiku, akcionāriem būtu jāpiešķir tiesības uz konsultatīvu balsojumu par uzņēmuma atalgojuma ziņojumu. Lai nodrošinātu vadītāju pārskatatbildību, atalgojuma ziņojumam vajadzētu būt skaidram un saprotamam un būtu jāsniedz visaptverošs pārskats par atalgojumu, kas piešķirts atsevišķiem vadītājiem iepriekšējā finanšu gadā. Ja akcionāri balso pret atalgojuma ziņojumu, uzņēmumam vajadzības gadījumā būtu jāsāk dialogs ar akcionāriem, lai noskaidrotu noraidījuma iemeslus. Uzņēmumam nākamajā atalgojuma ziņojumā būtu jāizskaidro, kā ir ņemts vērā akcionāru balsojums. [Gr. 31]

(17a)  Lielāka pārredzamība attiecībā uz lielu uzņēmumu darbībām un jo īpaši attiecībā uz gūto peļņu, samaksāto peļņas nodokli un saņemtajām subsīdijām ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu akcionāru un citu ES iedzīvotāju uzticību uzņēmumiem un veicinātu viņu iesaistīšanu. Tāpēc obligātu pārskatu sniegšanu šajā jomā var uzskatīt par svarīgu elementu, kas veido uzņēmumu korporatīvo atbildību pret akcionāriem un sabiedrību.

(18)  Lai nodrošinātu ieinteresētajām personām, akcionāriem un pilsoniskajai sabiedrībai vieglu piekļuvi visai būtiskajai informācijai par korporatīvo pārvaldību, atalgojuma ziņojums būtu jāiekļauj paziņojumā par korporatīvo pārvaldību, kas biržu sarakstos iekļautiem uzņēmumiem būtu jāpublicē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/34/ES(6) 20. pantu.

(18a)  Ir skaidri jānošķir vadītāju atalgojuma noteikšanas procedūras un darbinieku algu veidošanas sistēmas. Tādēļ noteikumiem par atalgojumu nebūtu jāskar Līguma par Eiropas Savienības darbību ( LESD) 153. panta 5. punktā garantēto pamattiesību pilnīga īstenošana, vispārējie valsts līgumtiesību un darba tiesību principi un, attiecīgā gadījumā, sociālo partneru tiesības slēgt un īstenot koplīgumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un tradīcijām.

(18b)  Noteikumiem par atalgojumu attiecīgā gadījumā nebūtu jāskar valsts tiesību aktos paredzētie noteikumi par darbinieku pārstāvību pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrā.

(19)  Darījumi ar saistītām pusēm var kaitēt uzņēmumiem ▌, jo tie var sniegt saistītajai pusei iespēju piesavināties vērtību, kas pieder uzņēmumam. Tādējādi ir svarīgi atbilstoši drošības pasākumi uzņēmumu interešu aizsardzībai. Šā iemesla dēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nozīmīgi saistīto pušu darījumi būtu jāapstiprina akcionāriem vai uzņēmumu pārvaldes vai uzraudzības struktūrai saskaņā ar tādām procedūrām, kas nepieļauj, ka saistītā puse izmanto sava stāvokļa priekšrocības, un nodrošinātu uzņēmuma un to akcionāru, kas nav saistītās puses, tostarp mazākuma akcionāru, interešu pienācīgu aizsardzību. Attiecībā uz nozīmīgiem saistīto pušu darījumiem, uzņēmumiem būtu publiski jāpaziņo par šādiem darījumiem, vēlākais, darījuma noslēgšanas brīdī un paziņojumam būtu jāpievieno ziņojums, kurā novērtē, vai darījums atbilst tirgus nosacījumiem, un apstiprina, vai no uzņēmuma, tostarp mazākuma akcionāru, perspektīvas darījums ir godīgs un pamatots. Dalībvalstīm būtu jāļauj atbrīvot darījumus, kuri noslēgti starp uzņēmumu un tā kopuzņēmumiem vai grupas dalībniekiem, ar nosacījumu, ka šie grupas dalībnieki vai kopuzņēmumi pilnībā pieder uzņēmumam vai ka nevienai citai uzņēmuma saistītajai pusei nepieder līdzdalības daļa grupas dalībniekos vai kopuzņēmumos, un darījumus, kas noslēgti parastajā darījumdarbības kārtībā un atbilstīgi normāliem tirgus nosacījumiem.

(20)  Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK(7), ir jāpanāk līdzsvars starp akcionāru tiesību izmantošanas veicināšanu un tiesībām uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību. Identifikācijas informācija par akcionāriem būtu jāierobežo līdz attiecīgo akcionāru vārdam un kontaktinformācijai, tostarp pilnai adresei, tālruņa numuram un attiecīgos gadījumos viņu e-pasta adresei un viņiem piederošo akciju un viņu rīcībā esošo balsu skaitam. Šai informācijai vajadzētu būt precīzai, un tā būtu jāatjaunina, un starpniekiem, kā arī uzņēmumiem būtu jāļauj labot vai dzēst visus nepareizos vai nepilnīgos datus. Šo identifikācijas informāciju par akcionāriem nevajadzētu izmantot citiem mērķiem, izņemot akcionāru tiesību izmantošanas veicināšanu, akcionāru iesaistīšanu un uzņēmuma un akcionāra dialogu.

(21)  Lai nodrošinātu to pantu vienveidīgu piemērošanu, kas attiecas uz akcionāru identifikāciju, informācijas nodošanu, akcionāru tiesību izmantošanas veicināšanu un atalgojuma ziņojumiem, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz prasību definēšanu par informācijas par akcionāru identitāti nosūtīšanu, par informācijas nosūtīšanu starp uzņēmumu un akcionāriem, par starpnieka veiktu akcionāru tiesību izmantošanas veicināšanu un par atalgojuma ziņojuma standartizētu sniegšanu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(22)  Lai nodrošinātu, ka šajā direktīvā noteiktās prasības vai pasākumi, ar kuriem īsteno šo direktīvu, tiek piemēroti praksē, par šo prasību neievērošanu būtu jāpiemēro sankcijas. Tādā nolūkā sankcijām vajadzētu būt pietiekami preventīvām un samērīgām.

(23)  Tā kā šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā Savienības kapitāla tirgus starptautisko raksturu, un dalībvalstu rīcība vien varētu novest pie atšķirīgiem noteikumu kopumiem, kas var apdraudēt iekšējā tirgus darbību vai radīt tai jaunus šķēršļus, mērķus to mēroga un ietekmes dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(24)  Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra Kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(8) dalībvalstis apņemas gadījumos, kad tas ir pamatoti, ziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2007/36/EK grozījumi

Direktīvu 2007/36/EK groza šādi:

(1)  direktīvas 1. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktā pievieno šādu teikumu:"

„Direktīva nosaka arī īpašas prasības, lai veicinātu akcionāru iesaistīšanu ilgtermiņā, tostarp attiecībā uz akcionāru identifikāciju, informācijas pārsūtīšanu un akcionāru tiesību izmantošanas veicināšanu. Tā arī nodrošina institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju iesaistīšanas politiku un pilnvaroto padomdevēju darbību pārredzamību un nosaka zināmus noteikumus attiecībā uz vadītāju atalgojumu un saistīto pušu darījumiem.”

"

aa)  Aiz 3. punkta iekļauj šādu punktu:"

„3.a Šā panta 3. punktā minētie uzņēmumi nekādā gadījumā netiek atbrīvoti no Inodaļā paredzēto noteikumu izpildes.”

"

b)  Aiz 3.a punkta iekļauj šādu punktu:"

3.b Ib nodaļa attiecas uz institucionālajiem ieguldītājiem un aktīvu pārvaldītājiem, ciktāl tie iegulda, tieši vai ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma starpniecību, institucionālo ieguldītāju vārdā, ciktāl tie iegulda akcijās. Tā attiecas arī uz pilnvarotajiem padomdevējiem.”

"

ba)  Aiz 3.b punkta iekļauj šādu punktu: "

3.c Šīs direktīvas noteikumi neskar ES nozaru tiesību aktos paredzētos noteikumus, kas reglamentē konkrētus biržu sarakstos ietvertu uzņēmumu vai tiesību subjektu veidus. ES nozaru tiesību aktiem ir priekšroka pār šo direktīvu, ciktāl šīs direktīvas prasības ir pretrunā ES nozaru tiesību aktos paredzētajām prasībām. Ja šajā direktīvā ir paredzēti konkrētāki noteikumi nekā ES nozaru tiesību aktos vai prasības, kas tajos nav paredzētas, tad nozaru tiesību aktu noteikumus piemēro saistībā ar šīs direktīvas noteikumiem.”

"

(2)  direktīvas 2. pantam pievieno šādu d) līdz jc) punktu:"

„d) “starpnieks” ir juridiska persona, kam juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Eiropas Savienībā un kas tur vērtspapīru kontus klientiem;

   da) “liels uzņēmums” ir uzņēmums, kas atbilst Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punktā noteiktajiem kritērijiem;
   db) “liela grupa” ir grupa, kas atbilst Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 7. punktā noteiktajiem kritērijiem;
   e) “trešās valsts starpnieks” ir juridiska persona, kam juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir ārpus Savienības un kas tur vērtspapīru kontus klientiem;
   f) “institucionālais ieguldītājs” ir uzņēmums, kas veic dzīvības apdrošināšanas darbību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK(9) 2. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunkts nozīmē un pārapdrošināšanas darbību attiecībā uz dzīvības apdrošināšanas saistībām un izslēgts saskaņā ar minētās direktīvas 3., 4., 9., 10., 11. vai pantu, un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/41/EK(10) darbības joma saskaņā ar tās 2. pantu, ja vien dalībvalstis nav izvēlējušās pilnībā vai daļēji nepiemērot minēto direktīvu minētajai institūcijai saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu;
   g) “aktīvu pārvaldītājs” ir ieguldījumu sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES(11) 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus institucionālajiem ieguldītājiem, AIFP (alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldnieks), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES(12) 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kurš neatbilst nosacījumiem atbrīvojuma piešķiršanai saskaņā ar minētās direktīvas 3. pantu, vai pārvaldības sabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK(13) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā vai ieguldījumu sabiedrība, kas pilnvarota saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK, ja tā nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību, kas saskaņā ar minēto direktīvu pilnvarota tās pārvaldībai;
   h) “akcionāru iesaistīšana” ir uzraudzība, ko veic akcionārs atsevišķi vai kopā ar citiem akcionāriem, pār uzņēmumiem būtiskos jautājumos, piemēram, stratēģija, finanšu un nefinanšu darbības rezultāti, risks, kapitāla struktūra, cilvēkresursi, sociālā ietekme un ietekme uz vidi, un korporatīvā pārvaldība, īstenojot dialogu ar uzņēmumiem un to ieinteresētajām personām par šiem jautājumiem un izmantojot balsošanas tiesības un citas ar akcijām saistītās tiesības;
   i) “pilnvarotais padomdevējs” ir juridiska persona, kura profesionālās darbības ietvaros sniedz akcionāriem ieteikumus par viņu balsstiesību izmantošanu;
   l) “vadītājs” ir:
   jebkurš uzņēmuma pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis;
   izpilddirektori un izpilddirektoru vietnieki, ja viņi nav pārvaldības, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi;
   j) “saistītā puse” ir ar tādu pašu nozīmi kā starptautiskajos grāmatvedības standartos, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002(14);
   ja) “aktīvi” ir uzņēmuma kopējā aktīvu vērtība, kas norādīta uzņēmuma konsolidētajā bilancē, kas sagatavota saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;
   jb) “ieinteresētā persona” ir jebkura atsevišķa persona, grupa, organizācija vai vietējā sabiedrība, ko ietekmē uzņēmuma darbība un tās rezultāti vai kam ir citāda veida intereses attiecībā uz uzņēmuma darbību vai tās rezultātiem;
   jc) “informācija par akcionāri identitāti” ir jebkura informācija, kas ļauj noteikt akcionāra identitāti, un ietver vismaz:
   akcionāru vārdi vai nosaukumi un kontaktinormācija (tostarp pilna adrese, tālruņa numurs un e-pasta adrese), un — ja tie ir juridiskas personas — to unikālais identifikators vai, ja tas nav pieejams, citi identifikācijas dati;
   viņiem piederošo akciju un ar šīm akcijām saistīto balsu skaitu.

"

(2a)  2. pantā iekļauj šādu punktu:"

“Šīs direktīvas mērķiem dalībvalstis pirmā punkta l) apakšpunktā minētā jēdziena „vadītājs” definīciju drīkst attiecināt uz citām personām, kas ieņem līdzīgus amatus.”

"

(2b)  aiz 2. panta iekļauj šādu pantu:"

“2.a pants

Datu aizsardzība

Dalībvalstis nodrošina, ka ikviena personas datu apstrāde saskaņā ar šo direktīvu ir veikta atbilstoši valsts tiesību aktiem, ar ko transponē Direktīvu 95/46/EK.”

"

(3)  pēc 3. panta iekļauj šādu Ia un Ib nodaļu:"

“Ia nodaļa

Akcionāru identifikācija, informācijas nosūtīšana un akcionāru tiesību izmantošanas veicināšana

3.a pants

Akcionāru identifikācija

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumiem ir tiesības identificēt savus akcionārus, ievērojot spēkā esošās valsts sistēmas.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pēc uzņēmuma pieprasījuma starpnieks bez liekas kavēšanās paziņo uzņēmumam informāciju par akcionāru identitāti. Ja turējumu ķēdē ir vairāk nekā viens starpnieks, uzņēmuma pieprasījumu nosūta starp starpniekiem bez liekas kavēšanās. Starpnieks, kuram ir informācija par akcionāru identitāti, tieši nodod to uzņēmumam.

Dalībvalstis var noteikt, ka par informācijas par akcionāru identitāti vākšanu un tās tiešu sniegšanu uzņēmumam atbildīgie starpnieki ir centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD).

3.  Starpnieks pienācīgi informē akcionārus par to, ka informācija par viņu identitāti var tikt apstrādāta saskaņā ar šo pantu un, attiecīgos gadījumos, ka informācija ir pārsūtīta uzņēmumam. Šo informāciju var izmantot vienīgi, lai veicinātu akcionāra tiesību izmantošanu, iesaistīšanu un uzņēmuma un akcionāra dialogu par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmumu. Uzņēmumiem jebkurā gadījumā ir atļauts sniegt trešām pusēm pārskatu par uzņēmuma akcionāru struktūru, atklājot dažādās akcionāru kategorijas. Uzņēmums un starpnieks nodrošina, ka fiziskās un juridiskās personas var labot vai dzēst jebkurus nepilnīgus vai neprecīzus datus. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi un starpnieki neglabā informāciju par akcionāru identitāti, kas tiem nodota saskaņā ar šo pantu ilgāk nekā nepieciešams un jebkurā gadījumā ilgāk par 24 mēnešiem pēc tam, kad uzņēmums un starpnieki ir uzzinājuši, ka attiecīgā persona vairs nav akcionārs.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka netiek uzskatīts, ka starpnieks, kurš uzņēmumam paziņo informāciju par akcionāra identitāti saskaņā ar 2. punktu, nav ievērojis kādu informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas noteikts līgumā vai kādā normatīvā vai administratīvā aktā.

5.   Lai nodrošinātu šā panta saskaņotu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai precizētu minimuma prasības nosūtīt informāciju, kas noteikta 2. un 3. punktā, attiecībā uz nosūtāmās informācijas formātu, pieprasījuma formātu, tostarp drošos formātus, kas jāizmanto, un termiņiem, kas jāievēro. [Gr. 24]

3.b pants

Informācijas nosūtīšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja uzņēmums ▌tieši nesazinās ar saviem akcionāriem, informāciju par viņu akcijām dara pieejamu uzņēmuma tīmekļa vietnē un starpnieks to nosūta viņiem vai saskaņā ar akcionāra norādījumiem — trešai personai bez liekas kavēšanās visos šādos gadījumos:

   a) informācija ir nepieciešama, lai izmantotu akcionāra tiesības, kas izriet no viņa akcijām;
   b) informācija tiek adresēta visiem akcionāriem, kuriem ir attiecīgās kategorijas akcijas.

2.  Dalībvalstis pieprasa uzņēmumiem sniegt un standartizētā veidā un laikus piegādāt starpniekam informāciju saistībā ar to tiesību izmantošanu, kas izriet no akcijām saskaņā ar 1. punktu.

3.  Dalībvalstis uzliek par pienākumu starpniekam saskaņā ar akcionāru norādēm bez liekas kavēšanās nosūtīt uzņēmumam no akcionāriem saņemto informāciju saistībā ar to tiesību izmantošanu, kas izriet no viņu akcijām.

4.  Ja turējumu ķēdē ir vairāk nekā viens starpnieks, 1. un 3. punktā minēto informāciju nosūta starp starpniekiem bez liekas kavēšanās.

5.  Lai nodrošinātu šā panta saskaņotu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai precizētu minimuma prasības nosūtīt informāciju, kas noteikta 1. līdz 4. punktā, attiecībā uz nosūtāmo saturu, termiņiem, kas jāievēro, un nosūtāmās informācijas veidiem un formātu, tostarp drošos formātus, kas jāizmanto.

3.c pants

Akcionāru tiesību izmantošanas veicināšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka starpnieki veicina akcionāra tiesību, tostarp tiesību piedalīties un balsot pilnsapulcēs, izmantošanu. Šāda veicināšana ietver vismaz vienu šādu elementu:

   a) starpnieks veic vajadzīgos pasākumus, lai akcionārs vai akcionāra izraudzīta trešā persona spētu pašas izmantot tiesības;
   b) starpnieks izmanto tiesības, kas izriet no akcijām, ar akcionāra viennozīmīgu atļauju un norādījumu un viņa labā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi savās tīmekļa vietnēs publisko kopsapulču protokolus un balsojumu rezultātus. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi apstiprina akcionāru vai viņu vārdā kopsapulcēs nodotās balsis, ja tās tiek nodotas, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Ja starpnieks nodod balsi, viņš balsošanas apstiprinājumu nosūta akcionāram. Ja turējumu ķēdē ir vairāk nekā viens starpnieks, apstiprinājumu nosūta starp starpniekiem bez liekas kavēšanās.

3.  Lai nodrošinātu šā panta saskaņotu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai precizētu minimuma prasības veicināt akcionāru tiesību izmantošanu, kas noteiktas šā panta 1. un 2. punktā, attiecībā uz veicināšanas veidiem, balsojuma apstiprinājuma formu un termiņiem, kas jāievēro.

3.d pants

Izmaksu pārredzamība

1.  Dalībvalstis var ļaut starpniekiem prasīt izmaksas par pakalpojumu, kas uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar šo nodaļu Starpnieki publisko cenas, maksas un citus maksājumus atsevišķi par katru pakalpojumu, kas minēts šajā nodaļā.

2.  Ja starpniekiem ir ļauts prasīt izmaksas saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka starpnieki par katru pakalpojumu atsevišķi publisko izmaksas par pakalpojumiem, kas minēti šajā nodaļā.

Dalībvalstis nodrošina, ka visas izmaksas, kuras starpnieks var iekasēt no akcionāriem, uzņēmumiem un citiem starpniekiem, ir nediskriminējošas, saprātīgas un samērīgas. Jebkādas atšķirības iekasētajos maksājumos starp tiesību iekšzemes un pārrobežu izmantošanu ir pieļaujamas tikai tad, ja tās ir pienācīgi pamatotas, un tajās atspoguļo faktisko izmaksu variāciju, ko izraisījusi pakalpojumu sniegšana.

3.e pants

Trešo valstu starpnieki

Trešās valsts starpniekam, kuram ir izveidota filiāle Savienībā, piemēro šo nodaļu.

Ib nodaļa

Institucionālo ieguldītāju, aktīvu pārvaldītāju un pilnvaroto padomdevēju pārredzamība

3.f pants

Iesaistīšanas politika

1.  Neskarot 3.f panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji izstrādā politiku par akcionāru iesaistīšanu (“iesaistīšanas politika”). Šī iesaistīšanas politika nosaka to, kā institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji veic visas šādas darbības:

   a) integrē akcionāru iesaistīšanu savā ieguldījumu stratēģijā;
   b) uzrauga ieguldījumu saņēmējus uzņēmumus, tostarp to nefinanšu darbības rezultātus, un sociālo un vides risku samazināšanu;
   c) īsteno dialogus ar ieguldījumu saņēmējiem uzņēmumiem;
   d) izmanto balsstiesības;
   e) izmanto pakalpojumus, ko sniedz pilnvarotie padomdevēji;
   f) sadarbojas ar citiem akcionāriem;
   fa) risina sarunas un sadarbojas ar citām ieguldījumu saņēmēju uzņēmumos ieinteresētajām personām.

2.  Neskarot 3.f panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka iesaistīšanas politika ietver politikas nostādnes, lai novērstu faktiskus vai iespējamus interešu konfliktus attiecībā uz akcionāru iesaistīšanu. Šādas politikas nostādnes jo īpaši jāizstrādā visās šādās situācijās:

   a) institucionālais ieguldītājs vai aktīvu pārvaldītājs, vai ar tiem saistīti citi uzņēmumi piedāvā finanšu produktus vai tiem ir citas komerciālas attiecības ar ieguldījumu saņēmēju uzņēmumu;
   b) institucionālā ieguldītāja vai aktīvu pārvaldītāja vadītājs ir arī ieguldījumu saņēmēja uzņēmuma vadītājs;
   c) aktīvu pārvaldītājs, kurš pārvalda papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas aktīvus, iegulda uzņēmumā, kas veic ieguldījumu šajā institūcijā;
   d) institucionālais ieguldītājs vai aktīvu pārvaldītājs ir saistīts ar uzņēmumu, par kura akcijām ir sākts pārņemšanas piedāvājums.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji katru gadu publisko savu iesaistīšanas politiku, kā tā ir īstenota un tās rezultātus. Pirmajā teikumā minētajai informācijai ir jābūt pieejamai bez maksas vismaz uzņēmuma tīmekļa vietnē. Institucionālie ieguldītāju šo informāciju saviem klientiem sniedz reizi gadā.

Institucionālie ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji par katru uzņēmumu, kurā viņi tur akcijas, publiski atklāj, vai un kādā veidā tie balso attiecīgo uzņēmumu kopsapulcēs, un sniedz paskaidrojumu par savu balsošanas rīcību. Ja aktīvu pārvaldītājs balso institucionāla ieguldītāja vārdā, institucionālais ieguldītājs sniedz norādi par to, kur aktīvu pārvaldītājs ir publicējis šādu balsojuma informāciju. Šajā punktā minētajai informācijai ir jābūt pieejamai bez maksas vismaz uzņēmuma tīmekļa vietnē.

4.  Ja institucionālie ieguldītāji vai aktīvu pārvaldītāji nolemj neizstrādāt iesaistīšanas politiku vai nolemj neatklāt tās īstenošanu un rezultātus, viņi par to sniedz skaidru un pamatotu paskaidrojumu. [Gr. 25]

3.g pants

Institucionālo ieguldītāju ieguldījumu stratēģija un vienošanās ar aktīvu pārvaldītājiem

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka institucionālie ieguldītāji publisko to, kā viņu kapitāla ieguldījumu stratēģija (“ieguldījumu stratēģija”) ir saskaņota ar viņu saistību profilu un ilgumu un kā tā veicina viņu aktīvu vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus. Pirmajā teikumā minētajai informācijai ir jābūt pieejamai bez maksas vismaz uzņēmuma tīmekļa vietnē tik ilgi, kamēr tā ir piemērojama, un to katru gadu nosūta uzņēmuma klientiem kopā ar informāciju par viņu iesaistīšanas politiku.

2.  Ja aktīvu pārvaldnieks iegulda institucionālā ieguldītāja vārdā vai nu diskrecionāri katram klientam atsevišķi, vai ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma starpniecību, institucionālais ieguldītājs katru gadu publisko ar aktīvu pārvaldītāju noslēgtās vienošanās galvenos elementus par šādiem jautājumiem:

   a) vai un cik lielā mērā tā stimulē aktīvu pārvaldītāju saskaņot savu ieguldījumu stratēģiju un lēmumus ar savu saistību profilu un ilgumu;
   b) vai un cik lielā mērā tā stimulē aktīvu pārvaldītāju pieņemt ieguldījumu lēmumus, pamatojoties uz uzņēmuma vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātiem, tostarp nefinanšu darbības rezultātiem, un iesaistīties uzņēmumos nolūkā uzlabot uzņēmuma darbības rezultātus, lai gūtu ienākumus no ieguldījumiem;
   c) aktīvu pārvaldītāja darbības rezultātu novērtēšanas metode un laikposms, un jo īpaši tas, vai un kā šajā novērtējumā ņem vērā ilgtermiņa absolūtos darbības rezultātus pretstatā darbības rezultātiem attiecībā pret bāzes indeksu vai citiem aktīvu pārvaldītājiem, kuriem ir līdzīgas ieguldījumu stratēģijas;
   d) tas, kā aktīvu pārvaldības pakalpojumu atlīdzības struktūra veicina aktīvu pārvaldītāja ieguldījumu lēmumu saskaņošanu ar institucionālā ieguldītāja saistību profilu un ilgumu;
   e) portfeļa mērķapgrozījums vai apgrozījuma diapazons, metode, ko izmanto apgrozījuma aprēķināšanai, un tas, vai ir izveidota kāda procedūra, ja aktīvu pārvaldītājs to pārsniedz;
   f) ar aktīvu pārvaldītāju noslēgtās vienošanās darbības laiks.

Ja vienošanās ar aktīvu pārvaldītāju neietver vienu vai vairākus elementus, kas minēti a)–f) apakšpunktā, institucionālais ieguldītājs par to sniedz skaidru un pamatotu paskaidrojumu. [Gr. 26]

3.h pants

Aktīvu pārvadītāju pārredzamība

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvu pārvaldītāji, kā noteikts 2. un 2.a punktā, atklāj to, kā viņu ieguldījumu stratēģija un tās īstenošana saskan ar 3.g panta 2. punktā minēto vienošanos.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvu pārvaldītāji ik gadu publisko visu šādu informāciju:

   a) vai un, ja jā, tad kā viņi pieņem ieguldījumu lēmumus, pamatojoties uz vērtējumiem par ieguldījumu saņēmēja uzņēmuma vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātiem, tostarp nefinanšu darbības rezultātiem;

   b) portfeļa apgrozījuma līmenis, metode, ko izmanto, lai to aprēķinātu, un paskaidrojums, ja apgrozījums pārsniedza mērķlīmeni;

   c) vai un, ja jā, tad kādi faktiskie vai iespējamie interešu konflikti ir radušies saistībā ar iesaistīšanas darbībām un kā aktīvu pārvaldītājs tos ir novērsis;
   d) vai un, ja jā, tad kā aktīvu pārvaldītājs izmanto pilnvarotos padomdevējus savu iesaistīšanas darbību nolūkā;
   e) kā ieguldījumu stratēģija un tās īstenošana kopumā veicina institucionālā ieguldītāja aktīvu vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības rezultātus.

2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvu pārvaldītāji institucionālajam ieguldītājam, ar ko tie ir noslēguši 3.g panta 2. punktā minēto vienošanos, ik gadu atklāj visu turpmāk norādīto informāciju:

   a) kā tika veidots portfelis, un paskaidrojumu par portfeļa jebkādām nozīmīgām izmaiņām iepriekšējā periodā;
   b) portfeļa apgrozījuma izmaksas;
   c) savu politiku attiecībā uz vērtspapīru aizdevumiem un tās īstenošanu.

3.  Informācija, kuru atklāj saskaņā ar 2. punktu, ir bez maksas pieejama vismaz aktīvu pārvaldītāja tīmekļa vietnē. Informāciju, kuru atklāj saskaņā ar 2. punktu, sniedz bez maksas, un, ja aktīvu pārvaldītājs nepārvalda aktīvus diskrecionāri katram klientam atsevišķi, to sniedz arī citiem ieguldītājiem pēc pieprasījuma.

3.a  Dalībvalstis var noteikt, ka izņēmuma gadījumos un ar kompetentās iestādes apstiprinājumu aktīvu pārvaldītājam var atļaut neatklāt noteiktu informācijas daļu, kas ir jāatklāj saskaņā ar šo pantu, ja minētā informācijas daļa attiecas uz tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem norit sarunas, un tās atklāšana nopietni kaitētu aktīvu pārvaldītāja komerciālajam stāvoklim.

3.i pants

Pilnvaroto padomdevēju pārredzamība

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotie padomdevēji pieņem un īsteno atbilstošus pasākumus, lai pēc iespējas labāk nodrošinātu, ka viņu veiktā izpēte un balsošanas ieteikumi ir precīzi un ticami, pamatoti ar rūpīgu analīzi par visu informāciju, kas viņiem ir pieejama, un ir izstrādāti tikai viņu klientu interesēs.

1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotie padomdevēji ievēro savu piemēroto rīcības kodeksu. Ja viņi neievēro kādu minētajā rīcības kodeksā norādīto ieteikumu, viņi par to paziņo, izskaidrojot savas rīcības iemeslus un norādot citus alternatīvus pasākumus, kas pieņemti. Šo informāciju kopā ar atsauci uz rīcības kodeksu publicē pilnvarotā padomdevēja tīmekļa vietnē.

Pilnvarotie padomdevēji katru gadu ziņo par minētā rīcības kodeksa piemērošanu. Gada ziņojumus publicē pilnvarotā padomdevēja tīmekļa vietnē, un tie ir pieejami bez maksas vismaz trīs gadus pēc publicēšanas dienas.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotie padomdevēji katru gadu publisko visu šādu informāciju saistībā ar savu balsošanas ieteikumu sagatavošanu:

   a) viņu piemēroto metožu un modeļu būtiskās iezīmes;
   b) viņu izmantotie galvenie informācijas avoti;
   c) vai un, ja jā, kā viņi ņem vērā valsts tirgus, juridiskos, reglamentējošos un uzņēmumam specifiskos nosacījumus;
   ca) veiktā pētījuma un katram tirgum piemērotās balsošanas politikas būtiskākās iezīmes;
   d) vai viņiem ir komunikācija vai dialogi ar uzņēmumiem, kuriem ir paredzēti viņu izpētes un balsošanas ieteikumi, un ar viņu ieinteresētajām personām, un, ja jā, to apmērs un būtība;
   da) iespējama interešu konflikta novēršanas un pārvaldības politika;
   e) balsošanas ieteikumu sagatavošanā iesaistītā personāla kopskaits un kvalifikācija;
   f) iepriekšējā gadā sniegto balsošanas ieteikumu kopskaits.

Šo informāciju publicē pilnvaroto padomdevēju tīmekļa vietnē, un tā ir pieejama bez maksas vismaz trīs gadus pēc publicēšanas dienas.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotie padomdevēji identificē un atklāj saviem klientiem bez liekas kavēšanās jebkādu faktisku vai iespējamu interešu konfliktu vai uzņēmējdarbības attiecības, kas var ietekmēt izpēti un balsošanas ieteikumu sagatavošanu, un darbības, ko viņi veikuši, lai novērstu vai mazinātu faktisko vai iespējamo interešu konfliktu.”

"

(4)  Iekļauj šādu 9.a, 9.b un 9.c pantu:"

“9.a pants

Tiesības balsot par atalgojuma politiku

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi izstrādā vadītāju atalgojuma politiku un iesniedz to akcionāru kopsapulcei saistošam balsojumam. Uzņēmumi maksā atalgojumu saviem vadītājiem saskaņā ar atalgojuma politiku, par kuru kopsapulcē ir balsojuši akcionāri. Kopsapulcē akcionāri balso par visām politikas izmaiņām, un jebkurā gadījumā politiku iesniedz apstiprināšanai kopsapulcei vismaz ik pēc trim gadiem.

Tomēr dalībvalstis var paredzēt, ka balsojums kopsapulcē par atalgojuma politiku ir konsultatīvs.

Gadījumos, kad atalgojuma politika iepriekš nav īstenota un akcionāri noraida viņiem iesniegto politikas projektu, uzņēmums var projekta pārstrādes laikā pirms tā apstiprināšanas un laikposmā, kas nav ilgāks par vienu gadu, maksāt atalgojumu saviem vadītājiem saskaņā ar pastāvošo praksi.

Gadījumos, kad atalgojuma politika tiek īstenota un akcionāri noraida politikas projektu, kas tiem iesniegts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, uzņēmums var projekta pārstrādes laikā līdz projekta pieņemšanai un laikposmā, kas nav ilgāks par vienu gadu, maksāt atalgojumu saviem vadītājiem saskaņā ar īstenoto politiku.

2.  Politika ir skaidra, saprotama, saskan ar uzņēmuma darbības stratēģiju, mērķiem, vērtībām un ilgtermiņa interesēm un aptver pasākumus, lai izvairītos no interešu konfliktiem.

3.  Politika izskaidro, kā tā veicina uzņēmuma ilgtermiņa intereses un ilgtspēju. Tā nosaka skaidrus kritērijus fiksētā un mainīgā atalgojuma, tostarp jebkāda veida visu prēmiju un visu ieguvumu, piešķiršanai.

Politika norāda fiksētā un mainīgā atalgojuma dažādo komponentu attiecīgo relatīvo daļu. Tā izskaidro, kā tika ņemti vērā uzņēmuma darbinieku atalgojuma un nodarbinātības nosacījumi politikas vai vadītāju atalgojuma noteikšanā...

Attiecībā uz mainīgo atalgojumu politika norāda izmantojamos finanšu un nefinanšu darbības rezultātu kritērijus, tostarp, attiecīgos gadījumos, ar korporatīvo sociālo atbildību saistītas programmas un rezultātus, un izskaidro, kā tie veicina uzņēmuma ilgtermiņa intereses un ilgtspēju, un metodes, kas jāpiemēro, lai noteiktu, kādā mērā ir ievēroti darbības rezultātu kritēriji; tā precizē atlikšanas periodus, tiesību nostiprināšanas periodus attiecībā uz atalgojumu akciju veidā un akciju saglabāšanu pēc tiesību nostiprināšanas, un informāciju par uzņēmuma iespēju atgūt mainīgo atalgojumu.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz finansiālās darbības rezultātu kritērijiem akciju vērtībai nav noteicošās nozīmes.

Dalībvalstis nodrošina, ka atalgojums akciju veidā neveido vadītāju mainīgā atalgojuma nozīmīgāko daļu. Dalībvalstis var paredzēt šī apakšpunkta normu izņēmumus ar nosacījumu, ka atalgojuma politikā ietver skaidru un pamatotu skaidrojumu tam, kā šāds izņēmums veicina uzņēmuma ilgtermiņa intereses un ilgtspēju.

Politika norāda vadītāju līgumu galvenos noteikumus, tostarp to ilgumu un piemērojamos uzteikuma termiņus, un izbeigšanas nosacījumus, kā arī maksājumus, kas saistīti ar līgumu izbeigšanu, un papildu pensijas vai paātrinātās pensionēšanās shēmu iezīmes. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzņēmumi ar direktoriem var vienoties, neslēdzot līgumu, tad šajā gadījumā politika norāda, kādi ir vienošanos ar direktoriem galvenie nosacījumi, tostarp to ilgumu un piemērojamos uzteikuma termiņus, izbeigšanas nosacījumus un maksājumus, kas saistīti ar izbeigšanu, un papildu pensijas vai paātrinātās pensionēšanās shēmu iezīmes.

Ar šo politiku nosaka uzņēmuma procedūras vadītāju atalgojuma noteikšanai, tostarp nosaka atalgojuma komitejas funkcijas un darbību.

Politika izskaidro konkrēto lēmumu pieņemšanas procesu, kas to nosaka. Ja politiku pārskata, tajā ietver paskaidrojumu par visām būtiskām izmaiņām un to, kā tajā ir ņemti vērā akcionāru balsojumi un viedokļi par politiku un ziņojumu vismaz trīs iepriekšējos secīgos gados.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka pēc akcionāru veiktas apstiprināšanas politiku nekavējoties publisko un dara pieejamu bez maksas uzņēmuma tīmekļa vietnē vismaz tik ilgi, kamēr tā ir piemērojama. [Gr. 27/rev.]

9.b pants

Atalgojuma ziņojumā sniedzamā informācija un tiesības balsot par atalgojuma ziņojumu

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmums izstrādā skaidru un saprotamu atalgojuma ziņojumu, kurā sniegts visaptverošs pārskats par atalgojumu (tostarp visiem jebkuru veidu ieguvumiem), kas saskaņā ar 9.a pantā minēto atalgojuma politiku piešķirts iepriekšējā finanšu gadā atsevišķiem vadītājiem, tostarp jaunpieņemtiem un bijušajiem vadītājiem. Tas attiecīgā gadījumā ietver visus šādus elementus:

   a) piešķirto, izmaksāto vai pienākošos kopējo atalgojumu, kas sadalīts pa komponentiem, fiksētā un mainīgā atalgojuma relatīvo daļu un paskaidrojumu, kā kopējais atalgojums ir saistīts ar ilgtermiņa darbības rezultātiem, un informāciju par to, kā tika piemēroti finansiālie un nefinansiālie darbības rezultātu kritēriji;
   b) izpilddirektoru atalgojuma relatīvās izmaiņas iepriekšējos trijos finanšu gados, viņu saistību ar uzņēmuma vispārējās darbības rādītāju attīstību un ar darbinieku vidējā atalgojuma izmaiņām šajā pašā periodā;
   c) atalgojumu, kuru uzņēmuma vadītāji saņēmuši no uzņēmuma, kas pieder pie tās pašas grupas, vai kurš tiem jāizmaksā;
   d) akciju un piešķirto vai piedāvāto akciju iespēju līgumu skaitu un galvenos nosacījumus tiesību izmantošanai, tostarp izmantošanas cenu un datumu un to izmaiņas;
   e) informāciju par iespējas atgūt mainīgo atalgojumu izmantošanu;
   f) informāciju par to, kā tika noteikts vadītāju atalgojums, tostarp par atalgojuma komitejas lomu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka fizisku personu tiesības uz privāto dzīvi ir aizsargātas saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, kad apstrādā vadītāja personas datus.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka akcionāriem ir tiesības uz konsultatīvu balsojumu par iepriekšējā finanšu gada atalgojuma ziņojumu gada kopsapulcē. Ja akcionāri balso pret atalgojuma ziņojumu, uzņēmums vajadzības gadījumā sāk dialogu ar akcionāriem, lai noskaidrotu noraidījuma iemeslus. Uzņēmums nākamajā atalgojuma ziņojumā izskaidro, kā ir ņemts vērā akcionāru balsojums.

3.a  Šajā un 9.a pantā paredzētie noteikumi par atalgojumu neskar valsts sistēmas darbinieku algu veidošanai un, attiecīgā gadījumā, valsts noteikumus par darbinieku pārstāvību valdēs.

4.  Lai nodrošinātu šā panta saskaņotu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai precizētu tās informācijas standartizētu sniegšanu, kas izklāstīta šā panta 1. punktā. [Gr. 28]

9.c pants

Tiesības balsot par saistīto pušu darījumiem

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi attiecībā uz saistīto pušu nozīmīgiem darījumiem▌ publiski paziņo par šādiem darījumiem, vēlākais, darījuma noslēgšanas brīdī un paziņojumam pievieno ▌ziņojumu, kurā novērtē, vai tas atbilst tirgus nosacījumiem, un apstiprina, vai no uzņēmuma, tostarp mazākuma akcionāru, perspektīvas darījums ir godīgs un pamatots, un sniedz skaidrojumu par izvērtējumiem, uz kuriem balstās novērtējums. Paziņojumā ietver informāciju par saistīto pušu attiecību raksturu, saistītās puses vārdu, darījuma summu un jebkuru citu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu šā darījuma ekonomisko godīgumu no uzņēmuma, tostarp mazākuma akcionāru, perspektīvas.

Dalībvalstis nosaka konkrētus noteikumus attiecībā uz ziņojumu, kas jāpieņem saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, tostarp nosaka to dalībnieku, kurš ir atbildīgs par ziņojumu sniegšanu un ir kāda no šādām struktūrām:

   neatkarīga trešā persona,
   uzņēmuma uzraudzības struktūra vai
   neatkarīgu vadītāju komiteja.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka nozīmīgus darījumus ar saistītajām pusēm apstiprina akcionāri vai uzņēmumu administratīvās vai uzraudzības struktūras saskaņā ar procedūrām, kas liedz saistītajai pusei savā labā izmantot tās stāvokli un nodrošina pienācīgu uzņēmuma interešu un to akcionāru aizsardzību, kuri nav saistītās puses, tostarp mazākuma akcionāri.

Dalībvalstis var nodrošināt, ka akcionāriem ir tiesības balsot par nozīmīgiem darījumiem, kurus apstiprinājusi uzņēmuma administratīvā vai uzraudzības struktūra.

Nolūks ir nepieļaut, ka saistītās puses gūst priekšrocības no īpaša stāvokļa, un nodrošināt pienācīgu uzņēmuma interešu aizsardzību.

2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka saistītās puses un viņu pārstāvji tiek izslēgti no 1. punktā minētā ziņojuma sagatavošanas, kā arī no balsojumiem un lēmumu pieņemšanas, kas notiek saskaņā ar 2. punktu. Ja saistīto pušu darījumā ir iesaistīts akcionārs, šo akcionāru izslēdz no visiem balsojumiem, kas saistīti ar šo darījumu. Dalībvalstis var ļaut akcionāram, kurš ir saistītā puse, piedalīties balsojumā, ja valsts tiesību aktos ir nodrošināti pienācīgi aizsardzības pasākumi, kas tiek piemēroti balsošanas procesa laikā, lai aizsargātu to akcionāru intereses, kuri nav saistītās puses, tostarp mazākuma akcionārus, tādējādi nepieļaujot, ka saistītā puse apstiprina darījumu tad, ja akcionāru vairākumam, kuri nav saistītās puses, ir pretējs viedoklis vai ja neatkarīgo vadītāju vairākumam ir pretējs viedoklis.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tos darījumus ar to pašu saistīto pusi, kuri ir noslēgti jebkurā 12 mēnešu perioda laikā vai tajā pašā finanšu gadā un uz kuriem neattiecas 1., 2. un 3. punktā minētie pienākumi, apkopo minēto punktu piemērošanas nolūkā.

4.  Dalībvalstis no 1., 2. un 3. punkta prasībām var atbrīvot:

   darījumus, kuri noslēgti starp uzņēmumu un vienu vai vairākiem tā grupas dalībniekiem vai kopuzņēmumiem, ja šīs grupas dalībnieki vai kopuzņēmumi pilnībā pieder uzņēmumam vai ja nevienai citai uzņēmuma saistītajai pusei nav līdzdalības daļu minētajos dalībniekos vai kopuzņēmumos;
   darījumus, kuri noslēgti parastajā uzņēmējdarbības kārtībā un uz parastiem tirgus nosacījumiem.

4.a  Dalībvalstis nosaka, kas ir nozīmīgi darījumi ar saistītajām pusēm. Nozīmīgus darījumus ar saistītajām pusēm nosaka, ņemot vērā:

   a) ietekmi, kāda informācijai par darījumu var būt uz to personu lēmumiem, kuri ir iesaistīti apstiprināšanas procesā;
   b) darījuma ietekmi uz uzņēmuma darbības rezultātiem, aktīviem, kapitalizāciju vai apgrozījumu un saistītās puses stāvokli;
   c) riskus, kurus darījums rada uzņēmumam un tā mazākuma akcionāriem.

Nosakot nozīmīgus darījumus ar saistītajām pusēm, dalībvalstis var noteikt kvantitatīvos īpatsvara rādītājus, ņemot vērā darījuma ietekmi uz uzņēmuma ieņēmumiem, aktīviem, kapitalizāciju vai apgrozījumu vai ņemot vērā darījuma būtību un saistītās puses stāvokli.";

"

(5)  aiz 14. panta iekļauj šādu IIa nodaļu:"

“IIa nodaļa

DELEĢĒTIE AKTI UN SANKCIJAS

14.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 3.a panta 5. punktā, 3.b panta 5. punktā, 3.c panta 3. punktā un 9.b pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no .…*.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3.a panta 5. punktā, 3.b panta 5. punktā, 3.c panta 3. punktā un 9.b pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 3.a panta 5. punktu, 3.b panta 5. punktu, 3.c panta 3. punktu un 9.b pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

14.b pants

Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to attiecīgas valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai, vēlākais, līdz [transponēšanas datums] ▌un nekavējoties Komisiju informē par vēlākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.”.

"

2. pants

Direktīvas 2013/34/ES grozījumi

Direktīvu 2013/34/ES groza šādi:

(-1) Direktīvas 2. pantā iekļauj šādu punktu:"

"17) “nodokļu nolēmums” ir ikviena tāda juridiska noteikuma iepriekšēja interpretācija vai piemērošana pārrobežu situācijā vai uzņēmuma darījumam, kurš var izraisīt nodokļu ieņēmumu zaudējumu dalībvalstīs vai kurš grupu savstarpējas mākslīgas peļņas pārneses dēļ uzņēmumam varētu radīt nodokļu ietaupījumus.";

"

(-1a) direktīvas 18. pantā pēc 2. punkta iekļauj šādu punktu:"

“2.a Finanšu pārskatu piezīmēs lielie uzņēmumi un sabiedriskas nozīmes struktūras par attiecīgo finanšu gadu konsolidētā veidā un precizējot par katru dalībvalsti un par katru trešo valsti, kurā tie veic uzņēmējdarbību, ik gadu norāda arī šādu informāciju:

   a) nosaukums(-i), darbības veidi un ģeogrāfiskā atrašanās vieta;
   b) apgrozījums;
   c) darbinieku skaits, izteikts pilnslodzes ekvivalenta vienībās;
   d) aktīvu vērtība un to uzturēšanas gada izmaksas;
   e) pirkšanas un pārdošanas dati;
   f) peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu nomaksas;
   g) nodokļi par peļņu vai zaudējumiem;
   h) saņemtās publiskās subsīdijas;
   i) mātesuzņēmumi kopā ar attiecīgajiem datiem iesniedz to meitasuzņēmumu sarakstu, kuri darbojas katrā dalībvalstī vai trešā valstī.”;

"

(-1b) direktīvas 18. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: "

“3. Dalībvalstis var paredzēt, ka 1. punkta b) apakšpunktu un 2.a punktu nepiemēro uzņēmuma gada finanšu pārskatiem, ja minētais uzņēmums ir iekļauts konsolidētajos finanšu pārskatos, kuri jāsagatavo saskaņā ar 22. pantu, ar noteikumu, ka šāda informācija ir sniegta konsolidētā finanšu pārskata piezīmēs.";

"

(-1c) iekļauj šādu 18.a pantu:"

“18.a pants

Papildu informācijas atklāšana lieliem uzņēmumiem

1.  Lieli uzņēmumi finanšu pārskatu piezīmēs papildus informācijai, kas nepieciešama saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu un jebkuru citu šīs direktīvas noteikumu, publiski atklāj būtiskus elementus un informāciju par nodokļu nolēmumiem, norādot sadalījumu pa dalībvalstīm un trešām valstīm, kurās attiecīgajam lielajam uzņēmumam ir meitasuzņēmumi. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 49. pantu, lai noteiktu publikācijas formātu un saturu.

2.  Uzņēmumi, kuru vidējais konsolidētais darbinieku skaits finanšu gadā nepārsniedz 500 darbinieku un kuru konsolidētie bilances dati nepārsniedz vai nu kopsummu 86 miljonu euro apmērā vai neto apgrozījumu 100 miljonu euro apmērā, ir atbrīvoti no šā panta 1. punktā minētā pienākuma.

3.  Šā panta 1. punktā minēto pienākumu nepiemēro nevienam dalībvalsts tiesību aktu reglamentētam uzņēmumam, kura mātesuzņēmumam piemēro dalībvalsts tiesību aktus un kura informācija ir ietverta informācijā, ko atklāj šis mātesuzņēmums saskaņā ar šā panta 1. punktu.

4.  Šā panta 1. punktā minēto informāciju pārbauda saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK.";

"

(1)  20. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktam pievieno šādu h) apakšpunktu:"

“h) atalgojuma ziņojums, kas noteikts Direktīvas 2007/36/EK 9.b pantā.”;

"

(b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"

“3. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums sniedz atzinumu saskaņā ar 34. panta 1. punkta otro daļu par informāciju, kas sagatavota saskaņā ar šā panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu, un pārbauda, vai ir sniegta informācija, kas minēta šā panta 1. punkta a), b), e), f), g) un h) apakšpunktā.”;

"

(c)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:"

“4. Dalībvalstis var atbrīvot no šā panta 1. punkta a), b), e), f), g) un h) apakšpunkta piemērošanas 1. punktā minētos uzņēmumus, kuri ir laiduši apgrozībā vienīgi vērtspapīrus, kas nav akcijas, kuras tirgojamas regulētā tirgū Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta izpratnē, izņemot gadījumus, kad šādi uzņēmumi ir laiduši apgrozībā akcijas, kuras tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 15. apakšpunkta nozīmē.”.

"

2.apants

Direktīvas 2004/109/EK grozījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK(15) groza šādi:

(1)  Direktīvas 1. panta 2. punktu pievieno šādu apakšpunktu:"

“r) "nodokļu nolēmums" ir ikviena tāda juridiska noteikuma iepriekšēja interpretācija vai piemērošana pārrobežu situācijā vai uzņēmuma darījumam, kurš var izraisīt nodokļu ieņēmumu zaudējumu dalībvalstīs vai kurš grupu savstarpējas mākslīgas peļņas pārneses dēļ uzņēmumam varētu radīt nodokļu ietaupījumus.";

"

(2)  iekļauj šādus pantus:"

“16.a pants

Papildu informācijas atklāšana emitentiem

1.  Dalībvalstis pieprasa, lai katrs emitents par attiecīgo finanšu gadu konsolidētā veidā un precizējot par katru dalībvalsti un par katru trešo valsti, kurā tam ir meitasuzņēmums, ik gadu publisko šādu informāciju:

   a) nosaukums(-i), darbības veidi un ģeogrāfiskā atrašanās vieta;
   b) apgrozījums;
   c) darbinieku skaitu pilnslodzes ekvivalentos;
   d) peļņa vai zaudējumi pirms nodokļu nomaksas;
   e) nodokļi par peļņu vai zaudējumiem;
   f) saņemtās publiskās subsīdijas.

2.  Šā panta 1. punktā minēto pienākumu nepiemēro nevienam dalībvalsts tiesību aktu reglamentētam emitentam, kura mātesuzņēmumam piemēro dalībvalsts tiesību aktus un kura informācija ir ietverta informācijā, ko atklāj šis mātesuzņēmums saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.  Šā panta 1. punktā minēto informāciju pārbauda saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK un, ja iespējams, publicē kā pielikumu ikgadējiem finanšu pārskatiem vai, atbilstošā gadījumā, attiecīgā emitenta konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

16.b pants

Papildu informācijas atklāšana emitentiem

1.  Dalībvalstis prasa, lai ikviens emitents ik gadu publiski par attiecīgo finanšu gadu konsolidētā veidā atklāj būtiskus elementus un informāciju par nodokļu nolēmumiem, norādot sadalījumu pa dalībvalstīm un trešām valstīm, kurās tam ir meitasuzņēmumi. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, lai noteiktu publikācijas formātu un saturu.

2.  Šā panta 1. punktā minēto pienākumu nepiemēro nevienam dalībvalsts tiesību aktu reglamentētam emitentam, kura mātesuzņēmumam piemēro dalībvalsts tiesību aktus un kura informācija ir ietverta informācijā, ko atklāj šis mātesuzņēmums saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.  Šā panta 1. punktā minēto informāciju pārbauda saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK un, ja iespējams, publisko kā pielikumu ikgadējiem finanšu pārskatiem vai attiecīgā gadījumā attiecīgā emitenta konsolidētajiem finanšu pārskatiem.”;

"

(3)  direktīvas 27. panta 2.a punktu aizstāj ar šādu:"

“2.a) Pilnvaras pieņemt 2. panta 3. punktā, 5. panta 6. punktā, 9. panta 7. punktā, 12. panta 8. punktā, 13. panta 2. punktā, 14. panta 2. punktā, 16.a panta 1. punktā, 17. panta 4. punktā, 18. panta 5. punktā, 19. panta 4. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 4. punktā, 23. panta 5. punktā un 23. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 4 gadu laikposmu no 2011. gada janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais 6 mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu saskaņā ar 27.a pantu.”.

"

3. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto aktu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Pēc tam jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 51. panta otrā punkta otro daļu (A7-0158/2015).
(2) Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
(3) OV C 451, 16.12.2014., 87. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Direktīva 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (OV L 184, 14.7.2007., 17. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(8) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (pārstrādāta redakcija) (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).


Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerve ***I
PDF 390kWORD 63k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (COM(2014)0020 – C8-0016/2014 – 2014/0011(COD))
P8_TA(2015)0258A8-0029/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0020),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0016/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 4. jūnija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2015. gada 13. maija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0029/2015),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 8. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/... par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2015/1814.)

(1) OV C 424, 26.11.2014., 46. lpp.


Jūrnieki ***I
PDF 388kWORD 63k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par jūrniekiem, ar kuru groza Direktīvu 2008/94/EK, 2009/38/EK, 2002/14/EK, 98/59/EK un 2001/23/EK (COM(2013)0798) – C7-0409/2013 – 2013/0390(COD))
P8_TA(2015)0259A8-0127/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0798)),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 153. panta 2. punktu saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0409/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 25. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 3. aprīļa atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2015. gada 13. maija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A8-0127/2015),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 8. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/..., ar kuru attiecībā uz jūrniekiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/94/EK, 2009/38/EK un 2002/14/EK un Padomes Direktīvas 98/59/EK un 2001/23/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2015/1794.)

(1) OV C 226, 16.7.2014., 35. lpp.
(2) OV C 174, 7.6.2014., 50. lpp.


Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīgums ar Šveici — "Apvārsnis 2020"un ITER pasākumi ***
PDF 316kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai, kura papildina „Apvārsni 2020”, un kas reglamentē Šveices Konfederācijas dalību ITER pasākumos, kurus īsteno „Kodolsintēze enerģijas ieguvei” (05662/2015 – C8-0056/2015 – 2014/0304(NLE))
P8_TA(2015)0260A8-0181/2015

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05662/2015),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai, kura papildina „Apvārsni 2020”, un kas reglamentē Šveices Konfederācijas dalību ITER pasākumos, kurus īsteno „Kodolsintēze enerģijas ieguvei” (15369/2014),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, 218. panta 7. punktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu (C8-0056/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu, 99. panta 2. punktu, 108. panta 7. punktu un 50. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A8‑0181/2015),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Šveices Konfederācijas valdībai un parlamentam.


Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes *
PDF 670kWORD 227k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2015)0098 – C8-0075/2015 – 2015/0051(NLE))
P8_TA(2015)0261A8-0205/2015

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2015)0098),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0075/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A8-0205/2015),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Lēmuma priekšlikums
1.apsvērums
(1)   Lai sasniegtu mērķus par pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kuri izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, dalībvalstīm un Savienībai būtu jāizstrādā koordinēta stratēģija nodarbinātības jomā, īpaši atbalstot kvalificētu, mācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī darba tirgus, kas spētu reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā. Dalībvalstīm, ņemot vērā valsts praksi attiecībā uz darba devēju un darba ņēmēju atbildību, nodarbinātības veicināšana jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā sakarā jākoordinē Padomē.
(1)   Lai sasniegtu pilnīgas nodarbinātības un sociālās attīstības mērķus, kuri izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā, dalībvalstīm un Savienībai būtu jāizstrādā efektīva un koordinēta nodarbinātības stratēģija, kura palīdzētu novērst nopietnu ietekmi uz nodarbinātību, atbalstītu kvalificētu, mācītu darbaspēku un darba tirgus, kas spētu reaģēt uz ekonomiskām, sociālām un vides pārmaiņām, jo īpaši mērķtiecīgi veicinot apmācību zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas sektoros un pielāgojot izglītības sistēmas. Īpaši būtu jācenšas palielināt to darba ņēmēju nodarbinātību, kuriem ir ļoti zems izglītības vai prasmju līmenis vai kuri nespēj ātri apgūt mācību programmu vai iegūt vajadzīgās prasmes, un samazināt aizvien pieaugošo augsto un ilglaicīgo bezdarba līmeni, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītiem reģioniem. Dalībvalstīm, ņemot vērā valsts praksi attiecībā uz darba devēju un darba ņēmēju atbildību, nodarbinātības veicināšana jāuzskata par prioritāti un vispārsvarīgu jautājumu un sava darbība šajā sakarā jākoordinē Padomē. Savienībai būtu jāapvieno šos centienus ar politikas priekšlikumiem, lai sasniegtu Līguma mērķus un nodrošinātu iekļaujošu integrētu darba tirgu, kā arī pienācīgus darba apstākļus visā Savienībā, tostarp atbilstīgu darba atalgojumu, ko arī panāk, izmantojot darba koplīguma slēgšanas sarunas.
Grozījums Nr. 2
Lēmuma priekšlikums
1.aapsvērums (jauns)
(1a)  Saskaņā ar Eurostat aplēsēm 2015. gada janvārī bezdarbnieku skaits Savienībā bija 23 815 000, no kuriem 18 059 000 bija eurozonā.
Grozījums Nr. 3
Lēmuma priekšlikums
1.bapsvērums (jauns)
(1b)  Pašreiz ir būtiski noteikt uzticamus rādītājus nabadzībai, kurā atrodas daudzi Savienības iedzīvotāji, ņemot vērā agrākos datus, kas bija iekļauti Padomes Lēmumā 2010/707/ES1a, kurā bija norādīta nepieciešamība palīdzēt vismaz 20 miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības un atstumtības apdraudējuma.
____________
1a Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.).
Grozījums Nr. 4
Lēmuma priekšlikums
2.apsvērums
(2)   Savienībai ir jāapkaro sociālā atstumtība un diskriminācija, jānodrošina vienlīdzība pamattiesību ievērošanā un jāsekmē sociālais taisnīgums un aizsardzība. Nosakot un īstenojot savu politiku un darbību, Savienībai būtu jāņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības un mācību līmeņa paaugstināšanu.
(2)   Savienībai ir jāapkaro sociālā atstumtība, visu veidu nabadzība, kā arī diskriminācija, jānodrošina vienlīdzība attiecībā uz pamattiesībām un jāsekmē sociālais taisnīgums un aizsardzība. Šo vispārējo mērķi nevajadzētu apdraudēt citu jomu tiesību aktu vai politikas blakusefektiem. Nosakot un īstenojot politiku un darbību, Savienībai būtu jāņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar augstu izglītības un apmācību līmeni.
Grozījums Nr. 6
Lēmuma priekšlikums
4.apsvērums
(4)  Dalībvalstīm ekonomikas politika būtu jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu, kas jākoordinē Padomē. Nodarbinātības pamatnostādnes un ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes būtu jāpieņem Padomei, lai dotu ievirzi dalībvalstu un Savienības politikai.
(4)  Dalībvalstīm sava ekonomikas un sociālā politika būtu jāuzskata par vispārsvarīgu jautājumu, kas jākoordinē Padomē. Nodarbinātības pamatnostādnes un ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes būtu jāpieņem Padomei, lai dotu ievirzi dalībvalstu un Savienības politikai.
Grozījums Nr. 7
Lēmuma priekšlikums
4.aapsvērums (jauns)
(4a)  Lai nodrošinātu demokrātiskāku lēmumu pieņemšanas procedūru attiecībā uz integrētajām pamatnostādnēm, kas skar iedzīvotājus un darba tirgus visā Savienībā, ir svarīgi nodrošināt, ka lēmumus par nodarbinātības pamatnostādnēm un ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm pieņemtu Eiropas Parlaments un Padome. Integrētajām pamatnostādnēm ir jāļauj dalībvalstīm kā prioritārus pieņemt ilgtspējīgus un integrētus ekonomikas modeļus Savienības, valstu un vietējā līmenī.
Grozījums Nr. 8
Lēmuma priekšlikums
5.apsvērums
(5)   Saskaņā ar Līguma noteikumiem Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus fiskālās politikas jomā, kā arī makrostrukturālās politikas jomās. Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomiskai un budžeta uzraudzībai. Turklāt Eiropas pusgada racionalizēšana un nostiprināšana, kā noteikts Komisijas 2015. gada izaugsmes pētījumā, vēl vairāk uzlabos tā darbību.
(5)   Saskaņā ar Līgumu Savienība ir izstrādājusi un īstenojusi politikas koordinēšanas instrumentus fiskālās politikas jomā, kā arī makrostrukturālās politikas jomās, kas nopietni ietekmē sociālo un nodarbinātības stāvokli Savienībā. Minētās politikas jomas dažās Savienības daļās var radīt stagnācijas un deflācijas tendenci, kas varētu samazināt izaugsmi un nodarbinātību. Šajā sakarā ir svarīgi ņemt vērā jaunos sociālos rādītājus un finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā dažās dalībvalstīs piedzīvotos asimetriskos šokus. Eiropas pusgads apvieno šos dažādos instrumentus visaptverošā sistēmā integrētai daudzpusējai ekonomikas, budžeta, nodarbinātības un sociālās politikas uzraudzībai, un tas būtu jāpilnveido, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Turklāt Eiropas pusgada racionalizēšana un stiprināšana, kā noteikts Komisijas 2015. gada izaugsmes pētījumā, vēl vairāk var uzlabot tā darbību, taču minētais instruments vēl nav uzlabojis ekonomisko situāciju krīzes visvairāk skartajās valstīs.
Grozījums Nr. 9
Lēmuma priekšlikums
5.aapsvērums (jauns)
(5a)  Saskaņā ar Eiropas Sociālo lietu observatoriju ienākumu atbalsta un sociālās aizsardzības sistēmas eksistē jau 26 Savienības valstīs1a. Nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre M. Thyssen apgalvoja, ka, „ja [viņa] varētu izlemt, kas notiek visās dalībvalstīs, tad viņa ieviestu minimālo ienākumu slieksni visās Eiropas valstīs”.
____________
1a http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/revenu-minimum_-etude-ose_-vfinale_en--2.pdf
Grozījums Nr. 10
Lēmuma priekšlikums
5.bapsvērums (jauns)
(5b)  Savienības līmenī nav regulatīvo pilnvaru izveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz Savienības minimālās algas apmēru.
Grozījums Nr. 47
Lēmuma priekšlikums
6.apsvērums
(6)  Finanšu un ekonomikas krīze atklāja un izgaismoja būtiskus trūkumus Savienības un dalībvalstu ekonomikā. Tāpat tā uzskatāmi parādīja dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību. Patlaban galvenais uzdevums ir virzīt Savienību uz spēcīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un sekmēt jaunu darbvietu izveidi. Tālab ir nepieciešama koordinēta un vērienīga politikas rīcība gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, kura atbilstu Līguma noteikumiem un Savienības ekonomikas pārvaldības principiem. Kombinējot pasākumus piedāvājuma un pieprasījuma jomā, šādai rīcībai būtu jāpalielina investīcijas, jāatjauno apņemšanās veikt strukturālas reformas un jāuzņemas fiskālā atbildība.
(6)  Finanšu un ekonomikas krīze atklāja un izgaismoja nopietnus trūkumus dalībvalstu ekonomikā un koordinēšanas mehānismos Savienības līmenī. Tāpat tā uzskatāmi parādīja dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību. Patlaban galvenais uzdevums ir virzīt Savienību uz spēcīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi un sekmēt jaunu darbvietu izveidi, kas nozīmē izskaust lielo bezdarbu, kurš izveidojies noteiktos apvidos tās teritorijā. Tālab ir nepieciešama stingra, koordinēta, vērienīga, bet, galvenais, efektīva politikas rīcība gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, kura atbilstu Līguma noteikumiem un Savienības ekonomikas pārvaldības principiem. Kombinējot pasākumus piedāvājuma un pieprasījuma jomā, šādai rīcībai būtu jāpalielina investīcijas, galvenokārt tās, kuru mērķis ir attīstīt mazos un vidējos uzņēmumus, mikrouzņēmumus, inovatīvus jaunizveidotus uzņēmumus un tādus, kas veicina videi draudzīgu nodarbinātību, un jāatjauno apņemšanās veikt strukturālas reformas, kā arī jāuzņemas fiskālā atbildība. Šādai rīcībai būtu jāietver arī iekļaujošāka, uz tiesībām balstīta darba tirgus izveide, ko papildinātu pienācīga sociālā aizsardzība. Tajā būtu jāiekļauj arī tādi sociālās aizsardzības pasākumi kā garantētais ienākumu minimums, ko ieviestu saskaņā ar katras valsts praksi, lai apkarotu absolūto nabadzību un sociālo atstumtību.
Grozījums Nr. 12
Lēmuma priekšlikums
7.apsvērums
(7)   Dalībvalstīm un Savienībai būtu arī jānovērš krīzes sociālā ietekme un jātiecas veidot vienotu sabiedrību, kurā cilvēkiem ir iespējas paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas, aktīvi piedaloties sabiedriskajā dzīvē un ekonomikā. Būtu jānodrošina visiem vienlīdzīga piekļuve un iespējas un jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība, šajā nolūkā jo īpaši nodrošinot darba tirgu un sociālās labklājības sistēmu efektīvu darbību un likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū. Dalībvalstīm būtu arī jāpanāk, ka no ekonomikas izaugsmes labumu gūst visi pilsoņi visos reģionos.
(7)   Dalībvalstīm un Savienībai būtu arī jānovērš krīzes sociālā ietekme, sniedzot uzticamākus datus par absolūto nabadzību, un jātiecas veidot iekļaujošu un taisnīgāku sabiedrību, kurā cilvēkiem ir iespējas paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas, aktīvi piedaloties sabiedriskajā dzīvē un ekonomikā. Būtu visiem jānodrošina nediskriminējoša piekļuve un iespējas un būtiski jāsamazina nabadzība un sociālā atstumtība, šajā nolūkā jo īpaši nodrošinot darba tirgu un atbilstošu sociālās labklājības sistēmu efektīvu darbību un likvidējot nevajadzīgus administratīvos šķēršļus un šķēršļus dalībai darba tirgū, jo īpaši personām ar invaliditāti. Dalībvalstīm būtu arī jāpanāk, ka no ekonomikas izaugsmes labumu gūst visi pilsoņi un visas reģionālās un vietējās struktūras. Šajā sakarā īpaši noderīgs ir vienotajā nodarbinātības ziņojumā ietverto galveno nodarbinātības un sociālās jomas rādītāju rezultātu pārskats, jo tas ļauj savlaicīgi atklāt galvenās nodarbinātības un sociālās problēmas un atšķirības un apzināt jomas, kurās visvairāk ir jāveic politiski pretpasākumi. Tomēr turpmākos pārskata izdevumos būtu jāiekļauj arī atsevišķi dati par katru dzimumu.
Grozījums Nr. 13
Lēmuma priekšlikums
7.aapsvērums (jauns)
(7a)  Eiropas Revīzijas palāta ir konstatējusi Jaunatnes garantijas iniciatīvas veiksmīgas īstenošanas trīs riskus: kopējā finansējuma atbilstība, labas kvalitātes piedāvājuma definīcija un veids, kā Komisija pārrauga un ziņo par shēmas rezultātiem.
Grozījums Nr. 14
Lēmuma priekšlikums
7.bapsvērums (jauns)
(7b)  Padomes Lēmumā 2010/707/ES ir noteikti šādi mērķi: līdz 2020. gadam paaugstināt sieviešu un vīriešu vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem nodarbinātības rādītāju līdz 75 %, skolu priekšlaicīgi pametušo īpatsvaru samazināt zem 10 %, palielināt 30–34 gadu vecu personu ar augstāko vai līdzvērtīgu izglītību īpatsvaru vismaz līdz 40 % un veicināt sociālo integrāciju, jo īpaši samazinot nabadzību un vismaz 20 miljoniem cilvēku palīdzot izkļūt no nabadzības un atstumtības apdraudējuma. Dalībvalstu nodarbinātības politikas galvenais mērķis joprojām ir stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošana nodarbinātības un sociālajā jomā.
________________
1a Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.).
Grozījums Nr. 15
Lēmuma priekšlikums
8.apsvērums
(8)   Šīm pamatnostādnēm atbilstīga rīcība ir nozīmīgs solis ceļā uz stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanu. Pamatnostādnes veido integrētu Eiropas un valstu politikas kompleksu, ko dalībvalstīm un Savienībai vajadzētu īstenot, lai panāktu koordinētu strukturālo reformu pozitīvu ietekmi plašākā mērogā, veiktu pienācīgus ekonomikas politikas kopuma pasākumus un sniegtu konsekventāku Eiropas politikas ieguldījumu stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu īstenošanā.
(8)   Šīm pamatnostādnēm atbilstīga rīcība ir nozīmīgs solis ceļā uz to, lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktos mērķus, kas līdz šim ir palikuši nesasniegti. Stratēģijas Eiropa 2020” 2014. gada sabiedriskās apspriešanas rezultāti skaidri parādīja, ka stratēģijas mērķi attiecībā uz nodarbinātību, nabadzību, sociālo atstumtību un izglītību joprojām ir ārkārtīgi aktuāli un vienlīdz būtiski, savstarpēji atkarīgi un veicinoši. Pamatnostādnes veido integrētu Eiropas un valstu politikas kompleksu, ko dalībvalstīm un Savienībai vajadzētu īstenot, lai panāktu tādu koordinētu reformu pozitīvu ietekmi plašākā mērogā, kas būtu vērstas uz nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības celšanu, veiktu pienācīgus ekonomikas politikas kopuma pasākumus un sniegtu konsekventāku Eiropas politikas ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā.
Grozījums Nr. 16
Lēmuma priekšlikums
9.apsvērums
(9)  Lai gan šīs pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, šajā darbībā cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.
(9)  Izstrādājot un īstenojot valsts politiku, dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīva pārvaldība. Lai gan šīs pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm un Savienībai, tās būtu jāīsteno, jāuzrauga un jānovērtē partnerībā ar visām valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, parlamentiem, kā arī ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
Grozījums Nr. 17
Lēmuma priekšlikums
10.apsvērums
(10)  Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnēs, paturot prātā savstarpējo atkarību, dalībvalstīm ir sniegtas norādes par reformu īstenošanu. Tās sagatavotas saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Pamatnostādnes būtu jāizmanto par pamatu konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm,
(10)  Ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnēs un nodarbinātības pamatnostādnēs dalībvalstīm ir sniegtas norādes par reformu īstenošanu, un tās būtu jāizmanto pamatā konkrētām valstīm sagatavotiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm. Ņemot vērā dalībvalstu ekonomiku un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību, Padomei, pieņemot konkrētām valstīm sagatavotos ieteikumus, būtu jāņem vērā tā brīža stāvoklis kaimiņvalstīs, kā arī valstīs, ar kurām attiecīgā dalībvalsts nepārprotami ir saistīta darba ņēmēju migrācijas rezultātā, vai citi būtiski rādītāji. Tādēļ Komisijas rīcībā vajadzētu būt precīziem un atjauninātiem datiem, lai nepieciešamības gadījumā varētu koriģēt konkrētām valstīm sagatavotos ieteikumus.
Grozījums Nr. 18
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 5. pamatnostādne – 1. daļa
Dalībvalstīm būtu jāveicina darbvietu izveide, jāsamazina šķēršļi, kas liedz uzņēmumiem pieņemt darbā cilvēkus, jāsekmē uzņēmējdarbība un jo īpaši jāatbalsta mazo uzņēmumu izveide un izaugsme, lai paaugstinātu vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni. Tāpat dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un sociālā inovācija.
Dalībvalstīm sadarbībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm būtu efektīvi un nekavējoties jārisina nopietnais bezdarba jautājums un, veicot investīcijas, jāveicina ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbvietu izveide, jārisina riska grupu piekļuves jautājumi un jāsamazina šķēršļi, kas liedz uzņēmumiem pieņemt darbā visu prasmju līmeņu cilvēkus visos darba tirgus sektoros, tostarp samazinot birokrātiju un vienlaikus ievērojot darba un sociālos standartus, jāsekmē jaunatnes uzņēmējdarbība un jo īpaši jāatbalsta jaunu mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu izveide un izaugsme, lai paaugstinātu vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni. Dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina, inter alia, “zaļo”, “balto” un “zilo” darbvietu izveide, kā arī sociālā ekonomika un sociālā inovācija.
Grozījums Nr. 19
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 5. pamatnostādne – 2. daļa
Nodokļu slogs būtu jāpārorientē, darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem aizstājot ar citiem nodokļu iekasēšanas avotiem, kuri mazākā mērā negatīvi ietekmē nodarbinātību un izaugsmi, kā arī jāveido tāda ieņēmumu politika, kas nodrošina pienācīgu sociālo aizsardzību, un izdevumi jānovirza izaugsmes veicināšanai. Darbaspēkam uzlikto nodokļu samazināšanā būtu jāorientējas uz attiecīgajiem nodokļu sloga elementiem, kā arī tādu šķēršļu un traucēkļu novēršanu, kuri kavē dalību darba tirgū, jo īpaši tajā sabiedrības daļā, kas ir visvairāk attālināta no darba tirgus.
Nodokļu slogs būtu jāpārorientē, darbaspēka aplikšanu ar nodokļiem aizstājot ar citiem nodokļu iekasēšanas avotiem, kuri mazākā mērā negatīvi ietekmē nodarbinātību un izaugsmi, kā arī jāveido tāda ieņēmumu politika, kas nodrošina pienācīgu sociālo aizsardzību, un izdevumi jānovirza uz publiskajām investīcijām, inovāciju un darbvietu izveidi. Darbaspēkam uzlikto nodokļu samazināšanā būtu jāorientējas uz attiecīgajiem nodokļu sloga elementiem, diskriminācijas mazināšanu, kā arī tādu šķēršļu un traucēkļu novēršanu, kuri kavē dalību darba tirgū, jo īpaši personām ar invaliditāti un tai sabiedrības daļai, kas ir visvairāk attālināta no darba tirgus, vienlaikus ievērojot spēkā esošos darba standartus.
Grozījums Nr. 20
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 5. pamatnostādne – 3. daļa
Dalībvalstīm kopā ar sociālajiem partneriem būtu jāveicina tādu algu noteikšanas mehānismu izmantošana, kas ļauj darba atalgojumu salāgot ar ražīguma attīstības tendencēm. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā prasmju un vietējo darba tirgus apstākļu atšķirības, kā arī atšķirības reģionu, nozaru un uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītājos. Nosakot minimālo algu, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jāņem vērā tās ietekme uz strādājošo personu nabadzību, darbvietu radīšanu un konkurētspēju.
Lai vairotu nodarbinātību un samazinātu nabadzību Savienībā, joprojām ir svarīgi izstrādāt politiku, kas nodrošinātu tādu atalgojumu, kurš garantētu pienācīgu dzīves līmeni. Tādēļ dalībvalstīm kopā ar sociālajiem partneriem būtu jāievēro un jāveicina tādu algu noteikšanas mehānismu izmantošana, kas nodrošina to, ka faktiskās algas reaģē uz ražīguma izmaiņām, palīdzot bez deflācijas spiediena veicināšanas koriģēt iepriekš radušās atšķirības. Minētajiem mehānismiem būtu jānodrošina pietiekami resursi pamatvajadzību apmierināšanai, ņemot vērā katrai valstij specifiskos nabadzības rādītājus. Šajā sakarā būtu pareizi jānovērtē prasmju un vietējo darba tirgus apstākļu atšķirības, lai nodrošinātu pienācīgam dzīves līmenim atbilstošu atalgojumu visā Savienībā. Nosakot minimālo algu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jānodrošina tās atbilstība, kā arī jāņem vērā tās ietekme uz strādājošo personu nabadzību, mājsaimniecību ienākumiem, kopējo pieprasījumu, darbvietu radīšanu un konkurētspēju.
Grozījums Nr. 21
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 5. pamatnostādne – 3.a daļa (jauna)
Dalībvalstīm būtu jācenšas samazināt birokrātiju, lai atslogotu mazos un vidējos uzņēmumus, jo tie rada ievērojamu skaitu darbvietu.
Grozījums Nr. 22
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 6. pamatnostādne – 1. daļa
Dalībvalstīm būtu jāveicina ražīgums un iespējas atrast darbu, pienācīgi nodrošinot atbilstīgas zināšanas un prasmes. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgās investīcijas izglītības un profesionālās apmācības sistēmās, vienlaikus uzlabojot to efektivitāti un lietderību, lai paaugstinātu darbaspēka prasmju līmeni, kas aizvien digitālākās ekonomikas apstākļos tam ļautu labāk prognozēt strauji mainīgās vajadzības dinamiskajos darba tirgos un tām pielāgoties. Dalībvalstīm būtu jāstiprina centieni, lai uzlabotu kvalitatīvas pieaugušo izglītības pieejamību visiem un jāīsteno aktīvas novecošanas stratēģijas, lai panāktu, ka darba mūžs kļūst garāks.
Dalībvalstīm būtu jāveicina ilgtspējīgs ražīgums un iespējas atrast kvalitatīvu darbu, pienācīgi nodrošinot atbilstīgas, izmantojamas un visiem pieejamas zināšanas un prasmes. Īpaši būtu jāpievēršas veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem un transporta pakalpojumiem, kurus ir skārusi vai vidējā termiņā skars darbaspēka nepietiekamība. Dalībvalstīm būtu jāveic efektīvas investīcijas augstas kvalitātes un iekļaujošas izglītības nodrošināšanā jau no agrīna vecuma un profesionālās apmācības sistēmās, vienlaikus uzlabojot to efektivitāti un lietderību, lai paaugstinātu darbaspēka zinātības un prasmju līmeni, vienlaikus vairojot šo prasmju dažādību, kas aizvien digitālākās ekonomikas apstākļos tam ļautu labāk prognozēt strauji mainīgās vajadzības dinamiskajos darba tirgos un tām pielāgoties. Tādēļ ir jāņem vērā tas, ka aizvien lielākā skaitā profesiju arvien nozīmīgākas kļūst tādas sociālās prasmes kā saziņas prasmes.
Grozījums Nr. 23
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 6. pamatnostādne – 1.a daļa (jauna)
Dalībvalstīm būtu jāveicina uzņēmējdarbība jauniešu vidū, inter alia, ieviešot izvēles kursus uzņēmējdarbībā un mudinot jauniešus veidot mācību uzņēmumus vidusskolās un koledžās. Dalībvalstīm sadarbībā ar vietējām un reģionālām iestādēm būtu jāstiprina centieni novērst to, ka jaunieši priekšlaicīgi pārtrauc mācības, radīt raitāku pāreju no izglītības un apmācības uz darba dzīvi, uzlabot augstas kvalitātes pieaugušo izglītības pieejamību visiem un novērst šķēršļus, kas ar to saistīti, īpaši pievēršoties augsta riska grupām un to vajadzībām un piedāvājot jaunu prasmju apguvi situācijās, kad darba zaudēšana un izmaiņas darba tirgū liek veikt aktīvu reintegrāciju. Vienlaicīgi dalībvalstīm būtu jāīsteno aktīvas novecošanas stratēģijas, lai panāktu veselīgu nodarbinātību līdz pensionēšanās vecumam.
Grozījums Nr. 24
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 6. pamatnostādne – 1.b daļa (jauna)
Nodrošinot aizvien mainīgajam darba tirgum nepieciešamo prasmju līmeni un atbalstot izglītību un apmācību, kā arī pieaugušo mācību programmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā, ka arī mazkvalificēts darbs ir nepieciešams un ka augsti kvalificētiem darba ņēmējiem ir plašākas iespējas atrast darbu nekā vidēji kvalificētiem un mazkvalificētiem darba ņēmējiem.
Grozījums Nr. 25
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 6. pamatnostādne – 1.c daļa (jauna)
Visaptverošas politikas un investīciju prioritātei vajadzētu būt cenas ziņā pieņemamai un augstas kvalitātes pirmsskolas izglītībai un aprūpei, to papildinot ar atbalstu ģimenēm un vecākiem un ar saskaņošanas pasākumiem, kas ļautu vecākiem labāk savienot darbu ar ģimenes dzīvi, novēršot mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un palielinot jauniešu iespējas darba tirgū.
Grozījums Nr. 26
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 6. pamatnostādne – 2. daļa
Vajadzētu risināt augstā bezdarba problēmu un novērst ilgtermiņa bezdarbu. Ilgtermiņa bezdarbnieku skaits būtu ievērojami jāsamazina, izmantojot visaptverošas un savstarpēji papildinošas stratēģijas, tostarp ilgtermiņa bezdarbniekiem sniedzot īpašu aktīvu atbalstu, kas tiem palīdzētu atgriezties darba tirgū. Visaptveroši jārisina arī jautājums saistībā ar jaunatnes bezdarbu, tostarp attiecīgajām iestādēm nodrošinot nepieciešamos līdzekļus, lai tās varētu pilnībā un konsekventi īstenot savu valstu plānus, kuri paredz īstenot garantiju jauniešiem.
Vajadzētu efektīvi un nekavējoties atrisināt bezdarba, jo īpaši ilgtermiņa un augstā reģionālā bezdarba, problēmu, kā arī to nepieļaut, izmantojot gan pieprasījuma, gan piedāvājuma puses pasākumus. Būtu jārisina problēma, ko rada ilgtermiņa bezdarbnieku skaits un prasmju neatbilstība līmenim un darba tirgus attīstībai, izmantojot visaptverošas un savstarpēji papildinošas stratēģijas, tostarp ilgtermiņa bezdarbniekiem sniedzot personalizētu un vajadzībām atbilstošu aktīvu atbalstu un atbilstošas sociālās aizsardzības formas, kas tiem palīdzētu apzināti un atbildīgā veidā atgriezties darba tirgū. Visaptveroši jārisina arī jautājums saistībā ar jaunatnes bezdarbu, īstenojot vispārēju jauniešu nodarbinātības stratēģiju. Tas nozīmē investēt nozarēs, kurās ir iespējams radīt kvalitatīvas darbvietas jauniešiem, un nodrošinot attiecīgajiem dalībniekiem, piemēram, jauniešu atbalsta dienestiem, izglītības un apmācību sniedzējiem, jaunatnes organizācijām un valsts nodarbinātības dienestiem, nepieciešamos līdzekļus, lai tie varētu pilnībā un konsekventi īstenot savu valstu Jaunatnes garantijas īstenošanas plānus, un arī dalībvalstīm veiksmīgi izmantot pieejamos resursus. Būtu jāatvieglo pieeja finansējumam tiem, kuri izlemj uzsākt uzņēmējdarbību, uzlabojot piekļuvi informācijai, samazinot pārmērīgu birokrātiju un saskaņā ar valsts tiesību aktiem radot iespējas vairāku mēnešu bezdarbnieku pabalstu pārvērst par iepriekšēju iemaksu starta kapitālā pēc tam, kad ir iesniegts uzņēmējdarbības plāns.
Grozījums Nr. 27
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 6. pamatnostādne – 2.a daļa (jauna)
Izstrādājot un īstenojot bezdarba novēršanas pasākumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā vietējās un reģionālās atšķirības un jāsadarbojas ar vietējiem nodarbinātības dienestiem.
Grozījums Nr. 28
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 6. pamatnostādne – 3. daļa
Būtu jānovērš strukturālās nepilnības izglītības un apmācības sistēmās, lai nodrošinātu augstas kvalitātes mācību rezultātus un nepieļautu un novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Dalībvalstīm būtu jāpaaugstina iegūtais izglītības līmenis un jāapsver iespēja ieviest duālās mācību programmas un uzlabot profesionālo apmācību, tajā pašā laikā palielinot iespējas atzīt prasmes, kas iegūtas ārpus formālās izglītības sistēmas.
Būtu jānovērš strukturālās nepilnības izglītības un apmācības sistēmās, lai nodrošinātu augstas kvalitātes mācību rezultātus un nepieļautu, un novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, un būtu jāveicina visaptveroša un augstas kvalitātes izglītība jau izglītošanās pašā sākumā un pēc tam. Tam nepieciešamas elastīgas un uz praksi vērstas izglītības sistēmas. Dalībvalstīm sadarbībā ar vietējām un reģionālām iestādēm būtu jāuzlabo iegūtās izglītības kvalitāte, padarot to pieejamu visiem, jāievieš un jāuzlabo vajadzībām pielāgotas duālās mācību programmas, uzlabojot profesionālo apmācību un pastāvošās sistēmas, piemēram, europass, vienlaikus vajadzības gadījumā nodrošinot prasmju atbilstīgu atkārtotu apmācību un to prasmju atzīšanu, kas iegūtas ārpus formālās izglītības sistēmas. Būtu jāstiprina saikne starp izglītību un darba tirgu, vienlaikus nodrošinot, ka iegūtā izglītība ir pietiekami plaša, lai tās ieguvējiem būtu stingrs pamats būt nodarbinātiem visa mūža garumā.
Grozījums Nr. 29
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 6. pamatnostādne – 3.a daļa (jauna)
Lai uzlabotu pāreju no apmācības uz darba dzīvi, dalībvalstīm savas apmācību sistēmas būtu labāk jāpielāgo darba tirgum. Jo īpaši saistībā ar digitalizāciju un jaunajām tehnoloģijām svarīga ir videi draudzīga nodarbinātība un veselības aprūpe.
Grozījums Nr. 30
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 6. pamatnostādne – 4. daļa
Būtu jāsamazina šķēršļi dalībai darba tirgū, jo īpaši tie, ar kuriem saskaras sievietes, gados vecāki darbinieki, jaunieši, invalīdi un legālie migranti. Darba tirgū būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība, tostarp vienlīdzīga darba samaksa, kā arī cenas ziņā pieņemamas, kvalitatīvas agrīnas pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamība.
Vēl vairāk jāsamazina diskriminācija darba tirgū, kā arī diskriminācija attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, jo īpaši diskriminētām vai atstumtām grupām, piemēram, sievietēm, gados vecākiem darba ņēmējiem, jauniešiem, personām ar invaliditāti un legālajiem migrantiem. Darba tirgū būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība, tostarp vienlīdzīga darba samaksa, pieejamība cenas ziņā pieņemamai augstas kvalitātes pirmsskolas izglītībai un aprūpes pakalpojumiem, kā arī nepieciešamā elastība, lai novērstu to personu atstumtību, kuras ģimenes pienākumu dēļ ir pārtraukušas karjeru, piemēram, ģimenes locekļu aprūpētāji. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāatbloķē Direktīva par sievietēm uzņēmumu valdēs.
Grozījums Nr. 31
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 6. pamatnostādne – 4.a daļa (jauna)
Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāņem vērā tas, ka rādītāji par jauniešiem, kuri nav nodarbināti, neizglītojas vai nav iesaistīti apmācībā (NEET), attiecībā uz sievietēm ir augstāki nekā vīriešiem un ka NEET fenomens galvenokārt ir saistīts ar jauniešu bezdarba līmeņa pieaugumu, bet arī ar to, ka ir palielinājies neaktīvo jauniešu skaits, kuri nav iesaistīti ne izglītībā, ne apmācībā.
Grozījums Nr. 32
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 6. pamatnostādne – 5. daļa
Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālā fonda un citu Savienības fondu atbalsts, lai uzlabotu nodarbinātības, sociālās integrācijas, izglītības un valsts pārvaldes rādītājus.
Dalībvalstīm būtu pilnībā, efektīvi un iedarbīgi jāizmanto Eiropas Sociālā fonda un citu Savienības fondu atbalsts, lai apkarotu nabadzību, uzlabotu kvalitatīvu nodarbinātību, sociālo integrāciju, izglītību, valsts pārvaldi un sabiedriskos pakalpojumus. Būtu jāizmanto arī Eiropas Stratēģisko investīciju fonds un tā investīciju platformas, lai nodrošinātu kvalitatīvu darbvietu izveidi un prasmes, kas nepieciešamas darba ņēmējiem, lai Savienība varētu sekmīgi īstenot pāreju uz ilgtspējīgas izaugsmes modeli.
Grozījums Nr. 33
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7. pamatnostādne – 1. daļa
Dalībvalstīm vajadzētu samazināt darba tirgus segmentāciju. Darba aizsardzības noteikumiem un iestādēm ir jānodrošina piemērota vide, kas sekmē pieņemšanu darbā, vienlaikus piedāvājot atbilstošu aizsardzības līmeni gan jau nodarbinātām personām, gan darba meklētājiem vai tiem, kas strādā saskaņā ar pagaidu darba līgumiem vai darba uzdevuma līgumiem. Būtu jānodrošina kvalitatīva nodarbinātība sociāli ekonomiskās drošības, izglītības un apmācības iespēju, darba apstākļu (tostarp veselības aizsardzības un drošības aspektu) un darba un privātās dzīves līdzsvara ziņā.
Dalībvalstīm būtu jāsamazina darba tirgus segmentācija, vēršoties pret nestabilu, nepietiekamu un nedeklarētu darbu un „nulles stundu” darba līgumiem. Darba aizsardzības noteikumiem un iestādēm ir jānodrošina piemērota vide, kas sekmē pieņemšanu darbā, vienlaikus piedāvājot atbilstošu aizsardzības līmeni gan jau nodarbinātām personām, gan darba meklētājiem vai tiem, kas strādā saskaņā ar pagaidu, nepilna laika, netipiskiem darba līgumiem vai darba uzdevuma līgumiem, aktīvi iesaistot sociālos partnerus un veicinot kolektīvo līgumu izmantošanu. Būtu jānodrošina visiem pieejama kvalitatīva nodarbinātība attiecībā uz sociāli ekonomisko drošību, ilgumu, atbilstošu darba algu, tiesībām darba vietā, darba apstākļiem (tostarp veselības aizsardzība un darba drošība), sociālās aizsardzības nodrošināšanu, dzimumu līdztiesību, izglītību un apmācības iespējām. Tādēļ ir jāveicina jauniešu iekļaušanās darba tirgū, ilgtermiņa bezdarbnieku reintegrācija un darba un privātās dzīves līdzsvars, nodrošinot cenu ziņā pieņemamus aprūpes pakalpojumus un modernizējot darba organizāciju. Visā Savienībā būtu jāveicina augšup vērsta darba apstākļu konverģence.
Grozījums Nr. 34
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7. pamatnostādne – 1.a daļa (jauna)
Piekļuvei darba tirgum vajadzētu veicināt uzņēmējdarbību, ilgtspējīgu darbvietu radīšanu visos sektoros, tostarp videi draudzīgas nodarbinātības sektorā, kā arī sociālo aprūpi un inovāciju, lai vislabāk izmantotu darbinieku prasmes, veicinātu viņu attīstību visa mūža garumā un stimulētu darbinieku inovācijas.
Grozījums Nr. 35
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7. pamatnostādne – 2. daļa
Dalībvalstīm, saskaņā ar valsts praksi veidojot un īstenojot attiecīgās reformas un politiku, būtu cieši jāiesaista valstu parlamenti un sociālie partneri un jāsniedz atbalsts, lai uzlabotu sociālā dialoga risināšanu un efektivitāti valsts līmenī.
Dalībvalstīm, saskaņā ar partnerības principu un valsts praksi veidojot un īstenojot attiecīgās reformas un politiku, būtu cieši jāiesaista valstu parlamenti, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un reģionālās un vietējās iestādes, vienlaikus atbalstot un uzlabojot sociālā dialoga norisi un efektivitāti valsts līmenī, jo īpaši tajās valstīs, kuras saskaras ar būtisku atalgojuma samazināšanos, ko radījusi nesenā darba tirgu ierobežojumu atcelšana un nepietiekamā koplīgumu slēgšana.
Grozījums Nr. 36
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7. pamatnostādne – 3. daļa
Dalībvalstīm būtu jāstiprina aktīva darba tirgus politika, attiecīgos mērķus, mērķauditorijas sasniegšanas pasākumus, tvērumu un mijiedarbību papildinot ar pasīviem pasākumiem. Ar šo politiku būtu jātiecas uzlabot atbilstību darba tirgus prasībām un jāatbalsta ilgtspējīga pāreja uz darba tirgu, kopā ar valsts nodarbinātības dienestiem jāsniedz individualizēts atbalsts un jāīsteno rezultātu novērtēšanas sistēmas. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, lai to sociālās aizsardzības sistēmas efektīvi mobilizētu tos, kuri var piedalīties darba tirgū, un sniegtu tiem attiecīgas iespējas, aizsargātu tos, kuri ir (uz laiku) atstumti no darba tirgus un/vai nespēj piedalīties tajā, un palīdzētu iedzīvotājiem sagatavoties iespējamiem riskiem, turklāt, investējot cilvēkkapitālā. Dalībvalstīm būtu jāveicina iekļaujoši un visiem pieejami darba tirgi, kā arī jāveic efektīvi diskriminācijas novēršanas pasākumi.
Dalībvalstīm būtu jānodrošina aktīva darba tirgus politikas kvalitātes pamatstandarti, ar atbalsta, piemēram, sociālās drošības, pasākumiem uzlabojot attiecīgos mērķus, mērķauditorijas sasniegšanu, tvērumu un mijiedarbību. Ar šo politiku būtu jātiecas uzlabot darba tirgus pieejamība, stiprinot darba koplīgumus un sociālo dialogu, un jāatbalsta stabilas statusa maiņas iespējas darba tirgū, augsti kvalificētiem valsts nodarbinātības dienestiem sniedzot individualizētu atbalstu un īstenojot rezultātu novērtēšanas sistēmas. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, lai to sociālās aizsardzības sistēmas efektīvi mobilizētu tos, kuri var piedalīties darba tirgū, un sniegtu tiem attiecīgas iespējas, aizsargātu tos, kuri ir (uz laiku) izstumti no darba tirgus un/vai nespēj piedalīties tajā, un palīdzētu iedzīvotājiem sagatavoties iespējamiem riskiem un mainīgajiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, investējot cilvēkkapitālā. Dalībvalstīm kā viens no iespējamiem pasākumiem nabadzības mazināšanā un saskaņā ar valsts praksi būtu jānosaka minimālais ienākumu līmenis, kas atbilst attiecīgās dalībvalsts specifiskajai sociālekonomiskajai situācijai. Dalībvalstīm būtu jāveicina iekļaujoši un visiem pieejami darba tirgi, kā arī jāveic efektīvi diskriminācijas novēršanas pasākumi.
Grozījums Nr. 37
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7. pamatnostādne – 4. daļa
Lai pilnībā izmantotu Eiropas darba tirgus potenciālu, būtu jānodrošina darba ņēmēju mobilitāte, tostarp uzlabojot pensiju pārvedamību un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Vienlaikus dalībvalstis nedrīkstētu pieļaut spēkā esošo noteikumu pārkāpšanu.
Lai pilnībā izmantotu Eiropas darba tirgus potenciālu, būtu jānodrošina darba ņēmēju mobilitāte, kas ir viena no pamattiesībām un brīvprātīgas izvēles iespēja, tostarp uzlabojot pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu pārvedamību un profesionālās kvalifikācijas un prasmju efektīvu atzīšanu, kā arī birokrātijas un citu šķēršļu novēršanu. Vienlaikus dalībvalstīm būtu jānovērš valodas barjeras, uzlabojot attiecīgās apmācības sistēmas. Dalībvalstīm būtu arī pienācīgi jāizmanto EURES tīkls, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti. Lai mazinātu intelektuālā darbaspēka emigrāciju un mudinātu mobilos darba ņēmējus atgriezties, būtu jāinvestē reģionos, no kuriem notiek darbaspēka aizplūšana.
Grozījums Nr. 38
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7.a pamatnostādne (jauna) – virsraksts
Izglītības un apmācības sistēmu kvalitātes un veikuma uzlabošana visos līmeņos
Grozījums Nr. 39
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7.a pamatnostādne (jauna)
Dalībvalstīm būtu jāpiešķir prioritāte aprūpes un cenas ziņā pieņemamas, kvalitatīvas pirmsskolas izglītības pakalpojumu pieejamībai, jo gan aprūpe, gan pirmsskolas izglītība ir būtisks atbalsts darba tirgus dalībniekiem un veicina kopējā nodarbinātības līmeņa paaugstināšanos, vienlaikus palīdzot cilvēkiem veikt viņu pienākumus. Dalībvalstīm vajadzētu izstrādāt visaptverošu politikas un investīciju programmu, kas nepieciešama, lai nodrošinātu labāku atbalstu un saskaņošanas pasākumus ģimenēm un vecākiem un kas ļautu vecākiem labāk savienot darbu ar ģimenes dzīvi, novēršot mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un palielinot jauniešu iespējas darba tirgū.
Grozījums Nr. 40
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 8. pamatnostādne – virsraksts
Nodrošināt taisnīgumu, apkarot nabadzību un veicināt vienlīdzīgas iespējas
Nodrošināt sociālo taisnīgumu, apkarot nabadzību un veicināt vienlīdzīgas iespējas
Grozījums Nr. 41
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 8. pamatnostādne – 1. daļa
Dalībvalstīm būtu jāmodernizē savas sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu efektīvu, iedarbīgu un atbilstīgu aizsardzību visos mūža posmos, nodrošinot godīgumu un novēršot nevienlīdzību. Ir vajadzīga vienkāršāka un mērķtiecīgāka sociālā politika, ko papildina cenas ziņā pieejama, kvalitatīva bērnu aprūpe un izglītība, efektīva apmācība un palīdzība darba atrašanā, garantēts atbalsts mājokļu jomā un augstas kvalitātes un visiem pieejama veselības aprūpe, pamatpakalpojumu, piemēram, bankas konta un interneta pakalpojumu, pieejamība, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un apkarotu sociālo atstumtību.
Dalībvalstīm sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm būtu jāuzlabo sociālās aizsardzības sistēmas, ieviešot pamatstandartus, saskaņā ar kuriem var nodrošināt efektīvu, iedarbīgu un ilgtspējīgu aizsardzību visos mūža posmos, nodrošinot cilvēka cienīgu dzīvi, solidaritāti, piekļuvi sociālajam nodrošinājumam, sociālo tiesību pilnīgu ievērošanu, godīgumu un novēršot nevienlīdzību, kā arī aktīvu iekļaušanu, lai novērstu nabadzību, jo īpaši personām, kas ir izslēgtas no darba tirgus, un sabiedriski neaizsargātākajām grupām. Ir vajadzīga vienkāršāka, mērķtiecīgāka un vērienīgāka sociālā politika, tostarp cenas ziņā pieejama, augstas kvalitātes bērnu aprūpe un izglītība, efektīva apmācība un palīdzība darba atrašanā, atbalsts mājokļu jomā un visiem pieejama augstas kvalitātes veselības aprūpe, pamatpakalpojumu, piemēram, bankas konta un interneta pakalpojumu, pieejamība, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un apkarotu galēju nabadzību, sociālo atstumtību un — plašākā mērā — visu veidu nabadzību. Īpaši apņēmīgi ir jāizskauž bērnu nabadzība.
Grozījums Nr. 42
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 8. pamatnostādne – 2. daļa
Šajā nolūkā būtu jāizmanto dažādi savstarpēji papildinoši instrumenti, tostarp nodarbinātības aktivizācijas atbalsta pasākumi un ienākumu atbalsts, kas vērsti uz individuālām vajadzībām. Sociālās aizsardzības sistēmas būtu jāveido tā, lai tās aptvertu visas personas, kurām ir attiecīgās tiesības, veicinātu investīcijas cilvēkkapitālā un palīdzētu novērst, samazināt nabadzību un aizsargāt pret to.
Šajā nolūkā būtu jāizmanto dažādi savstarpēji papildinoši instrumenti, tostarp nodarbinātības aktivizācijas atbalsta pasākumi un ienākumu atbalsts, kas vērsti uz individuālām vajadzībām. Tādēļ katra dalībvalsts var lemt par to, vai noteikt minimālo ienākumu līmeni saskaņā ar valsts praksi un atbilstoši attiecīgās dalībvalsts specifiskajai sociālekonomiskajai situācijai. Sociālās aizsardzības sistēmas būtu jāveido tā, lai tās veicinātu pieejamību un aptvertu visas personas, nevienu nediskriminējot, veicinātu investīcijas cilvēkkapitālā un palīdzētu novērst un samazināt nabadzību un sociālo atstumtību un aizsargāt pret tām, kā arī pret citiem riskiem, piemēram, veselības vai darba zaudēšanas risku. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš bērniem, kuri dzīvo nabadzībā viņu vecāku ilgstoša bezdarba dēļ.
Grozījums Nr. 43
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 8. pamatnostādne – 3. daļa
Būtu jāveic pensiju sistēmu reformas, lai nodrošinātu to ilgtspēju un pārvedamību un lai tās būtu pienācīgi noteiktas gan sievietēm, gan vīriešiem saistībā ar dzīves ilguma palielināšanos un demogrāfiskajām izmaiņām, tostarp likumā noteikto pensionēšanās vecumu saistot ar paredzamo mūža ilgumu, palielinot pensionēšanās vecumu un veidojot papildpensiju uzkrājumus.
Pensiju sistēmas būtu jāstrukturē tā, lai tiktu nodrošināta to ilgtspēja, drošība un atbilstība gan sievietēm, gan vīriešiem, stiprinot pensiju plānus un cenšoties nodrošināt pienācīgus pensiju ienākumus vismaz virs nabadzības līmeņa. Pensiju sistēmām būtu jānodrošina konsolidācija, pensiju uzkrāšanas sistēmu trīs pīlāru turpmāka attīstība un uzlabošana. Pensionēšanās vecuma saistīšana ar paredzamo mūža ilgumu nav vienīgais instruments, ar kura palīdzību var novērst sabiedrības novecošanas problēmu. Pensiju sistēmu reformās būtu arī, inter alia, jāatspoguļo darba tirgu tendences, dzimstība, demogrāfiskā situācija, veselības aprūpes un labklājības situācija, darba apstākļi un ekonomiskās slodzes koeficients. Vislabākais veids, kā risināt novecošanas problēmu, būtu palielināt kopējo nodarbinātības līmeni, izmantojot, inter alia, sociālās investīcijas aktīvas novecošanas jomā.
Grozījums Nr. 44
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 8. pamatnostādne – 4. daļa
Dalībvalstīm būtu jāuzlabo veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmas pieejamība, lietderība un efektivitāte un vienlaikus jāsaglabā finansiālā stabilitāte.
Dalībvalstīm būtu jāuzlabo veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmas un labklājības pakalpojumu kvalitāte, pieņemamība cenas ziņā, pieejamība, lietderība un efektivitāte, kā arī pienācīgi darba apstākļi ar to saistītajās nozarēs, un vienlaikus jāsaglabā šo sistēmu finansiālā stabilitāte, uzlabojot solidāro finansēšanu.
Grozījums Nr. 45
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 8. pamatnostādne – 4.a daļa (jauna)
Dalībvalstīm būtu pilnvērtīgi jāizmanto Eiropas Sociālā fonda un citu Savienības fondu līdzekļi, lai apkarotu nabadzību, sociālo atstumtību un diskrimināciju, uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti, veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību un uzlabotu valsts pārvaldi.
Grozījums Nr. 46
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 8. pamatnostādne – 4.b daļa (jauna)
Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis nosaka savus mērķus atbilstoši katras valsts sākotnējai situācijai un apstākļiem, ir izstrādāti nolūkā līdz 2020. gadam sieviešu un vīriešu nodarbinātību vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem paaugstināt līdz 75 %; skolu priekšlaicīgi pametušo īpatsvaru samazināt zem 10 %; palielināt 30–34 gadu vecu personu ar augstāko vai līdzvērtīgu izglītību īpatsvaru vismaz līdz 40 %; veicināt sociālo integrāciju, jo īpaši samazinot nabadzību un vismaz 20 miljoniem cilvēku palīdzot izkļūt no nabadzības un atstumtības apdraudējuma1a.
__________________
1a Iedzīvotāji tiek definēti kā noteikts personu skaits, kurām draud nabadzība un atstumtība pēc trim rādītājiem (nabadzības apdraudējums, materiāla nenodrošinātība un mājsaimniecības, kuru visi darbspējīgie locekļi ir bez darba), tomēr dalībvalstīm tiek piešķirta rīcības brīvība noteikt savus valsts līmeņa mērķus, pamatojoties uz visatbilstošākajiem rādītājiem un ņemot vērā katras valsts apstākļus un prioritātes.

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana — Somijas pieteikums EGF/2015/001 FI/Broadcom
PDF 425kWORD 84k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Somijas pieteikums EGF/2015/001 FI/Broadcom) (COM(2015)0232 – C8-0135/2015 – 2015/2125(BUD))
P8_TA(2015)0262A8-0210/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0232 – C8-0135/2015),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0210/2015),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālās finanšu un ekonomikas krīzes sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā EGF regulas pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu līdz 60 % no ierosināto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt stimulus savu uzņēmumu izveidei;

D.  tā kā Somija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2015/001 FI/Broadcom, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saistībā ar to, ka uzņēmumā Broadcom Communications Finland, kas darbojas NACE 2. red. 46. nodaļas (“Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus”)(4) nozarē, un 2 tā piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos ir atlaisti 568 darbinieki;

E.  tā kā pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Somija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 1 365 000 apmērā;

2.  norāda, ka Somijas iestādes pieteikumu finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF iesniedza 2015. gada 30. janvārī un ka Komisija pieteikuma novērtējumu darīja pieejamu 2015. gada 2. jūnijā; atzinīgi vērtē to, ka novērtēšana notikusi ātri — mazāk nekā piecu mēnešu laikā;

3.  atgādina, ka 2000. gados darbinieku skaits Somijas meitasuzņēmumos visos kontinentos palielinājās, savukārt no 2004. gada par lielāko darba devēju elektronikas un elektrotehnikas rūpniecībā kļuva Āzija un darbinieku skaits Eiropā sāka samazināties; uzskata, ka atlaišanas gadījumi uzņēmumā Broadcom daļēji ir saistīti ar tendenci, kura ietekmē visu Somijas elektronikas rūpniecību un kuras spilgtākā izpausme bija Nokia paziņojums par ļoti daudzu darbinieku atlaišanu 2011. gadā; tomēr uzskata, ka šie notikumi ir ievērojami saistīti ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālām pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos;

4.  norāda, ka šie atlaišanas gadījumi bezdarba līmeni padarīs vēl smagāku, īpaši Ziemeļostrobotnijā (daļa no NUTS(5) 2. līmeņa F11A reģiona), kur tika atlaisti 424 no kopumā 568 atlaistajiem darbiniekiem; norāda, ka šajā reģionā bezdarba līmenis parasti ir par dažiem procentpunktiem augstāks nekā vidēji valstī; norāda, ka 2014. gada augustā bezdarba līmenis valstī bija 12,2 %, Ziemeļostrobotnijā tas bija 14,1 %, bet bezdarba visvairāk skartajā pilsētā Oulu — 16,1 %, un ka šo pašu reģionu ir smagi skārušas liela mēroga atlaišanas, ko Nokia īsteno kopš 2011. gada;

5.  uzskata, ka uzņēmumu aptaujas un apmeklējumi ir pasākumi, kuri var palīdzēt ne tikai atlaistajiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas šis pieteikums, bet arī zināšanu uzkrāšanā par nodarbinātības jautājumiem šajā nozarē, ko izmantot saistībā ar turpmākiem atlaišanas gadījumiem; norāda, ka jau šie konkrētie pasākumi turpina līdzīgu pasākumu, kuru veica saistībā ar agrāk iesniegtu EGF pieteikumu no Somijas (EGF/2013/001 FI/Nokia);

6.  norāda, ka līdz šim saistībā ar nozari “Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus” ir iesniegts vēl viens EGF pieteikums (EGF/2010/012 NL/Noord Holland ICT), kura pamatā arī bija globalizācijas kritērijs;

7.  ar gandarījumu norāda, ka Somijas iestādes, lai steidzami palīdzētu darba ņēmējiem, individualizētos pakalpojumus atlaistajiem darbiniekiem nolēma sniegt no 2014. gada 11. augusta — labu laiku pirms galīgā lēmuma par EGF atbalsta piešķiršanu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam;

8.  norāda, ka Somija plāno īstenot trīs veidu pasākumus atlaistajiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas šis pieteikums; i) palīdzēt atrast jaunu darbu, ii) palīdzēt uzsākt uzņēmējdarbību un iii) nodrošināt apmācību vai izglītību;

9.  norāda, ka 17,46 % no visām izmaksām iestādes plāno izmantot pabalstiem un stimuliem, piešķirot algas subsīdijas (kā daļu no algas par katrām darba tiesiskajām attiecībām, kas izveidotas mērķgrupas darba ņēmējam), un pabalstus par ceļa izdevumiem, nakšņošanas un pārcelšanās izmaksām, kuri veido pusi no maksimāli atļautajiem 35 % no visām šādiem pasākumiem paredzētām izmaksām;

10.  atzinīgi vērtē procedūras, kuras Somijas iestādes ir ievērojušas, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī vietējām un reģionālām iestādēm;

11.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darba ņēmēju profesionālās darbības laikā iegūtās prasmes un kompetences; pauž cerību, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

12.  atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kas paredz turpmākas darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

13.  atzinīgi vērtē ierosināto EGF pasākumu papildināmību ar citām darbībām, ko finansē no valsts vai Savienības līdzekļiem;

14.  norāda, ka informācija, kas sniegta par to individualizēto pakalpojumu saskaņoto kopumu, kurus paredzēts finansēt no EGF, ietver ziņas arī par to, kā tie papildina struktūrfondu finansētās darbības; uzsver — Somijas iestādes apstiprina, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai nodrošinātu, ka ir pilnībā ievēroti spēkā esošie noteikumi un ka Savienības finansētus pakalpojumus nav iespējams sniegt divreiz;

15.  atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu; norāda, ka jaunais grafiks nozīmē, ka visam būs jānotiek ātrāk, un tas var ietekmēt to, cik efektīvi tiks sniegti norādījumi par pieprasījumu sagatavošanu;

16.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

17.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Somijas pieteikums EGF/2015/001 FI/Broadcom)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2015/1477.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
(5) Komisijas 2012. gada 8. novembra Regula (ES) Nr. 1046/2012, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi attiecībā uz jaunā reģionālā sadalījuma laikrindu nosūtīšanu (OV L 310, 9.11.2012., 34. lpp.).


2016.gada budžets — pilnvarojums trialogam
PDF 1572kWORD 14023k
Rezolūcija
Pielikums
Pielikums
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija rezolūcija par pilnvarojumu trialogam par 2016. gada budžeta projektu (2015/2074(BUD))
P8_TA(2015)0263A8-0217/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. un 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2015. gada 24. jūnijā (COM(2015)0300),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1);

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par 2016. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija(4),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 17. februāra secinājumus par 2016. gada budžeta pamatnostādnēm,

–  ņemot vērā Reglamenta II sadaļas 8. nodaļu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A8-0217/2015),

2016.gada budžeta projekts: saistību ievērošana un prioritāšu finansēšana

1.  atgādina, ka iepriekšminēto 2015. gada 11. marta rezolūcijā Parlaments par 2016. gada budžeta svarīgākajām prioritātēm noteica pienācīgu un augstvērtīgu darbvietu radīšanu un uzņēmumu un uzņēmējdarbības attīstību gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei visā Savienībā, kā arī iekšēju un ārēju solidaritāti drošā Eiropā; atkārtoti pauž ciešu apņemšanos ievērot gan juridiskās, gan politiskās saistības un aicina iestādes pildīt savus solījumus;

2.  šajā kontekstā uzsver to, ka daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam visās izdevumu kategorijās ir noteikti maksimālie apjomi, taču ir arī paredzēts konkrēts un pēc iespējas liels elastīgums, lai Savienība varētu pildīt savas juridiskās saistības, un īpaši instrumenti, lai Savienība varētu reaģēt īpašos neparedzētos gadījumos vai papildus maksimālajiem apjomiem nodrošināt finansējumu skaidri noteiktiem izdevumiem;

3.  atzinīgi vērtē to, ka iepriekš minētās prioritātes ir iekļautas Komisijas izstrādātajā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada budžeta projektā, un ierosina palielināt ES atbalstu investīcijām, zināšanām, darbvietām, uz izaugsmi vērstām programmām un jo īpaši tādai nozīmīgai mobilitātes programmai kā Erasmus+; uzskata, ka 2016. gada budžeta projekts ir atzinīgi vērtējams solis virzībā uz palīdzības sniegšanu dalībvalstīm strukturālu problēmu, jo īpaši sarūkošās konkurētspējas, risināšanā; pauž gandarījumu par to, ka papildus pienācīgajam palielinājumam 3. izdevumu kategorijā (Drošība un pilsoniskums) un 4. izdevumu kategorijā (Globālā Eiropa) Komisija uzņemas pienākumu reaģēt uz jauniem notikumu pavērsieniem, piemēram, krīzi Ukrainā, Sīrijā un Vidusjūras reģionā, vienlaikus ievērojot ES un dalībvalstu vajadzības drošības un migrācijas jomā un izrādot spēcīgu politisko gribu ārējās darbības jomā un apņemšanos piešķirt budžeta līdzekļus izcelsmes un tranzīta valstīm;

4.  atzinīgi vērtē to, ka nolūkā segt daļu no izdevumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu EUR 8 miljardus Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) garantiju fondam, ESIF un jo īpaši vispārējā saistību rezerve ir iekļauti 2016. gada budžeta projektā, nevis tikai samazināts finansējums programmai „Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI); uzsver, ka Parlamenta mērķis ir maksimāli samazināt sekas, kas skartu abas minētās programmām, un ka likumdevēju vienošanās rezultātā šie līdzekļu samazinājumi tika ierobežoti vēl vairāk, kopumā saglabājot budžetā EUR 1 miljardu, tostarp izvairoties samazināt finansējumu fundamentāliem pētījumiem; sagaida, ka galīgā vienošanās par ESIF pēc iespējas drīzāk tiks atspoguļota 2016. gada budžetā, iesniedzot grozījumu vēstuli;

5.  tomēr atgādina, ka lēmumu par ikgadējo apropriāciju apmēru, kas tiks apstiprināts un piešķirts ESIF garantiju fonda izveidei, pieņems tikai budžeta lēmējinstitūcija ikgadējās budžeta procedūras laikā; šajā sakarībā apņemas vēl vairāk ierobežot joprojām ievērojamo līdzekļu samazinājumu programmai „Apvārsnis 2020” un EISI, lai radītu iespēju šīm programmām pilnībā sasniegt mērķus, par kuriem tikai pirms diviem gadiem tika panākta vienošanās sarunās par abu programmu attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem; plāno arī rūpīgi izvērtēt to, vai šie samazinājumi būtu jākoncentrē periodā no 2016. gada līdz 2018. gadam, kā to ierosinājusi Komisija, vai arī jāizlīdzina līdz pat 2019. un 2020. gadam, tādējādi mazinot ietekmi uz šīm programmām;

6.  pauž nožēlu par to, ka Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmai (COSME) 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu tiek samazināts saistību apropriāciju nominālais apmērs; uzsver, ka šāda apropriāciju apmēra samazināšana būtu ļoti negatīvs signāls laikā, kad MVU piemītošais inovācijas un darbvietu radīšanas potenciāls ir ārkārtīgi vajadzīgs, lai stimulētu ES atlabšanu, samazinātu investīciju nepietiekamību un palīdzētu veidot Savienības turpmāko labklājību; atgādina, ka uzņēmējdarbības veicināšana, konkurētspējas un Savienības uzņēmumiem, tostarp sociālajiem uzņēmumiem, nodrošinātas tirgus pieejamības uzlabošana, kā arī finansējuma pieejamības uzlabošana maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu Eiropas ekonomikā un konkurētspējā, ir visām iestādēm kopīgas prioritātes, kuras bija pamatojums tam, kādēļ pēdējo divu gadu laikā programmai COSME, ņemot vērā tās straujo īstenošanas tempu, apropriācijas tika piešķirtas ātrāk, nekā paredzēts, turklāt vairāk, nekā bija plānots; tādēļ plāno nodrošināt to, lai šī programma 2016. gadā attīstītos pozitīvi;

7.  atkārtoti pauž bažas par finansējuma piešķiršanu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI), kas ir galvenais instruments cīņai pret jauniešu bezdarbu Savienībā un kas ir viena no visu Eiropas lēmumu pieņēmēju svarīgākajām prioritātēm; pieņem zināšanai to, ka 2014. un 2015. gadā JNI papildu piešķīrums tika nodrošināts ātrāk, nekā paredzēts; pauž nožēlu par to, ka 2016. gadā nav ierosināts piešķirt jaunas saistību apropriācijas; atgādina, ka DFS ir paredzēts vispārējā saistību rezervē iekļautos līdzekļus, sākot no 2016. gada, darīt pieejamus politikas mērķiem saistībā ar izaugsmi un nodarbinātību, īpaši jauniešu nodarbinātību, papildus noteiktajiem maksimālajiem apjomiem; atgādina, ka Eiropas Sociālā fonda regulā ir paredzēts — JNI paredzētos līdzekļus 2016.–2020. gadam var palielināt, īstenojot budžeta procedūru; tādēļ prasa, lai JNI tiktu turpināta, izmantojot jebkuru DFS ietvertu elastīguma noteikumu, un plāno nodrošināt to, lai 2016. gada budžetā tam tiek paredzētas vajadzīgās summas;

8.  ņem vērā, ka, savlaicīgi panākot vienošanos par 2014.–2020. gada DFS iekļauto dalītas pārvaldības izdevumu saistību pārplānošanu, kas bija nepieciešama attiecīgu noteikumu un programmu vēlīnas pieņemšanas dēļ, Komisija 2016. gada budžeta projektā (2. un 3. izdevumu kategorijā) paredzēja EUR 4,5 miljardus saistību apropriācijās, kuras nevarēja izmantot 2014. gadā; atgādina, ka ar budžeta grozījumu Nr. 1/2015 no 2014. gada uz 2015. gadu jau tika pārvietoti EUR 16,5 miljardi 1.b izdevumu apakškategorijā, 2. un 3. izdevumu kategorijā; uzsver, ka tie tomēr ir tikai tādu apropriāciju pārvietojumi, par kurām 2014. gadā tika panākta vienošanās, un tādēļ salīdzinājuma nolūkos tie nebūtu jāiekļauj novērtējumos par to, kā tiek veidots 2016. gada budžets salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu; tādēļ norāda, ka attiecīgās programmas faktiski gūst labumu no tā, ka 2016. gada budžeta projektā faktiski ir palielināts saistību apropriāciju apmērs;

9.  pauž bažas par to, ka 2014.–2020. gada DFS paredzēto jauno programmu īstenošana tiek sākta lēnāk, nekā plānots, jo vēlu tika apstiprināts to juridiskais pamatojums un darbības programmas, kā arī 2014. gadā pietrūka maksājumu apropriāciju; apņemas izpētīt, vai ar pieprasītajām saistību un maksājumu apropriācijām šīs jaunās programmas faktiski varēs sasniegt optimālu īstenošanas tempu; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu šo programmu īstenošanā nokavēto;

10.  ņem vērā, ka ES 2016. gada budžeta projektā ir paredzēti EUR 153,5 miljardi saistību apropriācijās (tostarp pārplānotie EUR 4,5 miljardi no 2014. gada) un EUR 143,5 miljardi maksājumu apropriācijās; norāda, ka, neņemot vērā 2015. gada un 2016. gada budžeta pārplānošanas sekas, salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu saistību apropriāciju apmērs tiek palielināts par 2,4 % un maksājumu apropriāciju apmērs — par 1,6 %; uzsver, ka šis kopumā nelielais pieaugums, kas atbilst DFS noteiktajai virzībai un inflācijas līmenim, reālajā izteiksmē nozīmē, ka summas nav palielinātas gandrīz nemaz, un tas uzsvērti apliecina to, cik svarīgi ir līdzekļus tērēt lietderīgi un efektīvi;

11.  uzsver, ka Komisija ir paredzējusi EUR 2,2 miljardus lielu rezervi saistību apropriācijās (no tiem EUR 1,2 miljardi ir 2. izdevumu kategorijā) un EUR 1,6 miljardus lielu rezervi maksājumu apropriācijās un šīs rezerves iekļaujas DFS maksimālajā apjomā; atgādina, ka saistību un maksājumu apropriācijās pieejamās rezerves, kā arī neizpildītie maksājumi veido vispārējās rezerves, kas tiks izmantotas turpmākajos gados, kad tas būs nepieciešams; ņem vērā, ka pirmo reizi būs pieejama vispārējā saistību rezerve un ka daļa no tās tiks izmantota ESIF vajadzībām; principā atzinīgi vērtē priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu skaidri noteiktiem izdevumiem, kurus nevar finansēt no 3. izdevumu kategorijai paredzētajiem līdzekļiem, kā daļu no ES jaunās iniciatīvas patvēruma un migrācijas jomā; plāno izmantot daļu no atlikušajām rezervēm un DFS noteiktos attiecīgos elastīguma noteikumus, lai atbalstītu būtisku prioritāšu īstenošanu;

Maksājumi — uzticēšanās atjaunošana

12.  atgādina, ka maksājumu trūkums, kura iemesls bija nepietiekamais maksimālais maksājumu apjoms un nepietiekami lielais budžeta apjoms, 2014. gadā sasniedza vēl nepieredzēti augstu līmeni un 2015. gadā situācija joprojām nav uzlabojusies; pauž bažas par to, ka tas joprojām apdraud 2014.–2020. gada DFS paredzēto jauno programmu pienācīgu īstenošanu un liek ciest līdzekļu saņēmējiem, jo īpaši vietējām, reģionālām un valsts iestādēm, kuras saskaras ar ierobežojumiem ekonomikas un sociālajā jomā; lai gan Parlaments atbalsta to, ka Komisija aktīvi pārvalda maksājumus, tas tomēr pauž bažas par to, ka ir atcelti aicinājumi iesniegt priekšlikumus, ir samazināts priekšfinansējums un maksājumi tiek veikti vēlu, un tas var apgrūtināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu; atkārtoti pauž bažas par maksājumu ad hoc samazinājumiem, ko Padome noteica savā ikgadējā budžeta lasījumā, tostarp 1.a izdevumu apakškategorijā iekļautajām programmām, kas paredzētas, lai veicinātu konkurētspēju izaugsmei un nodarbinātībai; aicina Komisiju vēlākais līdz 2016. gada 31. martam sagatavot ziņojumu par ietekmi uz līdzekļu saņēmējiem, kuriem 2013.–2015. gadā ir aizkavējušies Savienības maksājumi, un arī par ietekmi uz programmu īstenošanu;

13.  atzinīgi vērtē to, ka ES budžeta projektā ir atspoguļots kopīgais paziņojums par maksājumu plānu 2015. un 2016. gadam, par kuru Parlaments, Padome un Komisija vienojās pēc tam, kad notika apmaiņa ar diagnozēm un visas trīs iestādes apņēmās samazināt neizpildīto maksājumu apmēru; atgādina, ka saskaņā ar LESD 310. pantu ES budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarotiem; ņem vērā, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm budžeta projektā pieprasītās maksājumu apropriācijas samazinātu nesamaksāto rēķinu apmēru līdz ilgtspējīgam apmēram — aptuveni EUR 2 miljardiem; tādēļ apņemas pilnībā atbalstīt Komisijas priekšlikumu un sagaida, ka Padome pildīs savu apņemšanos šajā sakarībā;

14.  uzsver, ka Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušies turpmāk izvairīties no tā, ka gada beigās milzīgos un nepārvaldāmos apmēros uzkrājas neizpildītu maksājumu pieprasījumi, vienlaikus pilnībā ievērojot un īstenojot vienošanās, kas panāktas saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu un ikgadējā budžeta procedūrā; atkārtoti norāda, ka šajā sakarībā ir rūpīgi un aktīvi jāuzrauga šo neizpildīto maksājumu apmēra izmaiņas; pauž bažas par to, ka maksājumu cikla īpatnību dēļ rodas saspīlēta situācija saistībā ar maksājumu apropriāciju apmēru, jo īpaši DFS perioda beigās; atgādina Komisijai par kopīgajā paziņojumā par maksājumu plānu iekļauto apņemšanos izstrādāt vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas instrumentus un izveidot agrās brīdināšanas sistēmu, pirmās maksājumu prognozes plānojot iesniegt jūlijā, lai budžeta lēmējinstitūcija turpmāk varētu pieņemt pienācīgi informētus lēmumus;

15.  atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz kopējām maksājumu apropriācijām beidzot notiek pāreja no 2007.–2013. gada perioda programmu pabeigšanas uz 2014.–2020. gada perioda jauno programmu izpildi; tomēr uzsver, ka maksājumu līmenis 2016. gada budžeta projektā, jo īpaši 1.b izdevumu apakškategorijā, salīdzinājumā ar saistību līmeni ir zems, un tas rada risku, ka pašreizējās DFS perioda beigās neizpildīto maksājumu apmērs būs līdzīgs iepriekšējam; tādēļ vēlas zināt, cik lielā mērā tas atbilst maksājumu plāna ilgtermiņa perspektīvai;

1.aizdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

16.  ņem vērā, ka Komisijas priekšlikums 2016. gadam paredz palielināt saistību apropriāciju apmēru 1.a izdevumu apakškategorijā līdz EUR 18,6 miljardiem jeb par 6,1 % vairāk salīdzinājumā ar 2015. gadu; norāda, ka saistību apmērs galvenokārt tiek palielināts ESIF integrācijas un programmai Erasmus+ un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI) paredzēto līdzekļu pieauguma dēļ, kā arī — mazākā mērā — tādēļ, ka ir palielināts finansējums arī muitas jomai, programmai Fiscalis un krāpšanas apkarošanai, kā arī nodarbinātībai un sociālajai inovācijai; pievērsīs īpašu uzmanību nevienlīdzības samazināšanai māceklības un augstākās izglītības jomā Eiropā, jo īpaši nodrošinot vienlīdzīgu mobilitātes pieejamību;

17.  tomēr pauž nožēlu par to, ka apropriāciju apmērs ir samazināts lieliem infrastruktūras projektiem, programmai „Apvārsnis 2020” un programmai COSME, kā arī ir palēninājusies EISI transporta programmas īstenošana saistībā ar līdzekļu pārvietošanu uz ESIF; atgādina, ka saskaņā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu par ESIF finansējums programmai „Apvārsnis 2020” 2016. gadā tiktu samazināts par EUR 170 miljoniem salīdzinājumā ar 2015. gadu, tādējādi izturoties pretrunīgi attiecībā uz programmu, kas tiek plaši popularizēta kā pašreizējās DFS pamatprioritāte; pauž nožēlu par domino efektu, ko tas rada attiecībā uz pētniecībai paredzētu finansējumu, tostarp enerģētikas, MVU darbības, klimata un vides, sociālo zinātņu un sabiedrības zinātņu jomās; apņemas meklēt veidus, kā vēl vairāk kompensēt līdzekļu samazinājumu šīm programmām, budžeta procedūrā sniedzot tām atbalstu no EUR 200 miljonu lielās rezerves, kas joprojām pieejama 1.a izdevumu apakškategorijā; uzsver, ka investīcijām, pētniecībai, izstrādei un inovācijai paredzētais finansējums būtu jākoncentrē jomās, kurās iespējams panākt vislielāko pievienoto vērtību, piemēram, energoefektivitātes uzlabošanā, IKT, fundamentāliem pētījumiem paredzētu stipendiju piešķiršanā un mazoglekļa un atjaunojamo enerģijas resursu tehnoloģijās;

18.  atkārtoti pauž atbalstu ITER programmai un ir apņēmies tai nodrošināt atbilstīgu finansējumu; tomēr pauž bažas par to, ka, paredzot iesniegt ITER pārskatīto grafiku un finanšu plānu 2015. gada novembrī, budžeta lēmējinstitūcijai netiek dota iespēja 2016. gada budžeta procedūrā ņemt vērā jauno informāciju; turklāt mudina ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidoto Eiropas kopuzņēmumu nekavējoties iesniegt prasītos ziņojumus par 2013. gada budžeta izpildi un īstenot atbilstīgos Parlamenta ieteikumus;

19.  uzsver, ka, neiekļaujot budžetā pietiekamas maksājumu apropriācijas, vairākās 1.a izdevumu apakškategorijas programmās ir palielinājusies saistību un maksājumu starpība, tādējādi liekot neizpildīto saistību apmēram šajā izdevumu kategorijā pieaugt straujāk nekā citās; pauž bažas par to, ka Komisijai bija jāsamazina priekšfinansējuma apmērs un — vēl satraucošāk — jāatliek jauni uzaicinājumi par priekšlikumu iesniegšanu un līgumu parakstīšana; ņem vērā, ka Komisija ir aplēsusi — programmā „Apvārsnis 2020”, īstenojot to parastajā kārtībā bez maksājumu apropriāciju ierobežojumiem, līdz 2014. gada beigām būtu iztērēts aptuveni EUR 1 miljards; lai gan atzinīgi vērtē Komisijas centienus kontrolēt situāciju attiecībā uz maksājumiem, tas tomēr atkārtoti norāda, ka nekādā gadījumā neakceptēs to, ka maksājumu trūkums tiek risināts, palēninot 2014.–2020. gada periodam paredzēto programmu īstenošanu;

20.  tādēļ atzinīgi vērtē to, ka maksājumu apropriāciju apmērs salīdzinājumā ar 2015. gadu tika palielināts par 11,4 % līdz EUR 17,5 miljardiem un 2016. gada budžetā ir līdzsvarojusies maksājumu un saistību attiecība; jo īpaši ņem vērā, ka vairākās programmās (Copernicus, Erasmus+, programma „Apvārsnis 2020”, EISI transporta programma, kodoldrošība un kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšana) maksājumu apropriāciju apmērs pārsniedz saistību apropriāciju apmēru;

1.bizdevumu apakškategorija — Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

21.  ņem vērā to, ka 1.b izdevumu apakškategorijā ir ierosināts piešķirt EUR 50,8 miljardus saistību apropriācijās (+3,2 % salīdzinājumā ar 2015. gadu, ņemot vērā to, ka tika neitralizētas pārplānošanas radītās sekas) un EUR 49,1 miljardu maksājumu apropriācijās (-4 %), atstājot saistību maksimālajā apjomā nelielu rezervi EUR 15,3 miljonu apmērā; atgādina, ka kohēzijas politika ir ES galvenā investīciju politika, kuras mērķis ir samazināt Eiropas reģionu atšķirības, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver, ka tādi instrumenti kā ESF, ERAF, Kohēzijas fonds un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir būtiski konverģences veicināšanā, attīstības atšķirību mazināšanā un augstvērtīgu un ilgtspējīgu darbvietu izveides atbalstīšanā; uzsver, ka ES kohēzijas politikai ir būtiska loma stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

22.  uzsver to, ka 44 % no priekšlikumā par 2016. gada budžetu iekļautajām maksājumu apropriācijām sedz iepriekšējos plānošanas periodos neizpildītos maksājumu pieprasījumus, atstājot 2014.–2020. gada periodā paredzētajām jaunajām kohēzijas programmām tikai EUR 26,8 miljardus maksājumu apropriācijās; tādēļ uzskata, ka ierosinātais maksājumu apropriāciju apmērs ir absolūti mazākā summa, kas vajadzīga šajā izdevumu apakškategorijā;

23.  atgādina — lai samazinātu 2007.–2013. gada periodā īstenotajās kohēzijas programmās neizpildītos maksājumu pieprasījumus no EUR 24,7 miljardiem 2014. gada beigās un EUR 20 miljardiem 2015. gada beigās līdz aptuveni EUR 2 miljardiem 2016. gada beigās, 2016. gada budžetā ir vajadzīgi EUR 21,6 miljardi, kā norādīts Komisijas novērtējumā, kas pievienots kopīgajam paziņojumam par 2015. un 2016. gada maksājumu plānu; mudina turpmāk izvairīties no šādas nenormālas nesamaksātu rēķinu uzkrāšanas, lai neapdraudētu ES uzticamību;

24.  papildus prasībai turpināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI) uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi dalībvalstīs lietderīgi un efektīvi paātrināt tās īstenošanu; mudina dalībvalstis un Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai par prioritāti noteiktu valsts līmeņa garantijas jauniešiem shēmas darbības sākšanu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 3/2015 iekļautos ieteikumus; atkārtoti norāda, ka nesen apstiprinātais priekšfinansējuma līmeņa palielinājums līdz 30 %, ko stingri atbalstīja Parlaments, ir atkarīgs no tā, vai dalībvalstis viena gada laikā ātri iesniegs pagaidu maksājumu pieprasījumus, un tad tam vajadzētu būt pieejamam 2016. gadā; uzstāj, ka JNI priekšfinansējuma pieaugumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt citu ESF daļu īstenošanu;

2.izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

25.  ņem vērā to, ka 2. izdevumu kategorijā ir ierosināts piešķirt EUR 63,1 miljardu saistību apropriācijās (-0,1 % salīdzinājumā ar 2015. gadu, ņemot vērā to, ka tika neitralizētas pārplānošanas radītās sekas) un EUR 55,9 miljardus maksājumu apropriācijās (-0,2 %), atstājot saistību maksimālajā apjomā rezervi EUR 1,2 miljardu apmērā un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) paredzētajā maksimālajā apjomā rezervi EUR 1,1 miljarda apmērā; norāda, ka finanšu disciplīnas mehānisms tiek izmantots tikai tādēļ, lai izveidotu rezervi, kas paredzēta krīžu novēršanai lauksaimniecības nozarē; gaida Komisijas grozījumu vēstuli, kas, visticamāk, tiks iesniegta 2015. gada oktobrī un kas būs sagatavota, pamatojoties uz atjauninātu informāciju par ELGF finansējumu; uzsver, ka, pārvietojot līdzekļus starp abiem KLP pīlāriem, kopumā palielinās lauku attīstībai pieejamā finansējuma apmērs;

26.  uzsver, ka 2016. gada budžeta projektā salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu ir samazinājusies vajadzība veikt intervences lauksaimniecības tirgos un šāda tendence skaidrojama galvenokārt ar to, ka 2015. gadā tika veikti ārkārtas pasākumi saistībā ar Krievijas noteikto embargo atsevišķu ES lauksaimniecības produktu importam; ņem vērā to, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju 2016. gada budžetā nav nepieciešams iekļaut turpmākus pasākumus; uzsver mērķus palielināt Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju un ilgtspējību un prasa piešķirt līdzekļus minēto mērķu sasniegšanai;

27.  uzsver to, ka reformētā kopējā zivsaimniecības politika nodrošina vērienīgu tiesisko regulējumu, kas palīdz risināt ar atbildīgu zveju saistītus jautājumus, tostarp izmantojot datu vākšanu, un pauž gandarījumu par to, ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds guva labumu no tā, ka 2014. gadā neizmantotās apropriācijas tika pārvietotas uz 2015. gadu, šī fonda saistību apropriāciju apmēram 2016. gadā savukārt turpinot palielināties, ņemot vērā to, ka tika neitralizētas pārplānošanas radītās sekas; tomēr norāda, ka maksājumu sadaļā iepriekšējās programmas pabeigšanu tikai daļēji kompensē jaunas programmas sākšana un tādēļ apropriāciju apmērs 2016. gadā ir mazāks;

28.  atzinīgi vērtē to, ka vides un klimata pasākumu programmai (LIFE) ir palielināts gan saistību, gan maksājumu apropriāciju apmērs; atzinīgi vērtē pirmos pasākumus ES budžeta ekoloģizācijā un norāda, ka tās temps būtu vēl vairāk jāpaātrina;

3.izdevumu kategorija — Drošība un pilsoniskums

29.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada budžeta projektā ir palielināts atbalsts visām 3. izdevumu kategorijas programmām, saistību apropriācijām sasniedzot EUR 2,5 miljardus (+12,6 % salīdzinājumā ar 2015. gadu, ņemot vērā to, ka tika neitralizētas pārplānošanas radītās sekas) un maksājumu apropriācijām sasniedzot EUR 2,3 miljardus (+9,7 %); norāda, ka tādējādi 3. izdevumu kategorijā netiek atstātas rezerves turpmākiem papildinājumiem vai izmēģinājuma projektiem un sagatavošanās darbībām; uzskata, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, īpaši ņemot vērā migrācijas plūsmu radīto aizvien lielāko saspīlējumu, DFS mazākās izdevumu kategorijas maksimālais apjoms vairs neatbilst reālajai situācijai un šis jautājums būtu jārisina, pēcvēlēšanu periodā pārskatot DFS;

30.  atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto Eiropas programmu migrācijas jomā un atkārtoti pauž atbalstu tam, lai tiktu palielināti ES līdzekļi un tiktu veidota spēcīgāka taisnīga sloga sadalīšanas mentalitāte un solidaritāte patvēruma, migrācijas un ārējo robežu pārvaldības jomā; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka ir palielinātas saistību apropriācijas Iekšējās drošības fondam un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, kas paredzēti kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidei; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izmantot elastības instrumentu EUR 124 miljonu apmērā, lai reaģētu uz pašreizējām migrācijas tendencēmVidusjūras reģionā; vēlas zināt, vai ierosinātais finansējuma apmērs būs pietiekams; uzsver to, ka ir stingri jākontrolē tas, kam šie līdzekļi tiek tērēti;

31.  uzsver to, ka, ņemot vērā lielo migrantu pieplūdumu pie Savienības dienvidu robežām un aizvien pieaugošo Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) lomu patvēruma pārvaldībā, priekšlikums palielināt EASO personālu par sešiem darbiniekiem ir acīmredzami nepietiekams; tādēļ prasa 2016. gadā nodrošināt pienācīgu skaitu EASO darbinieku un pietiekamu budžetu, lai ļautu šai aģentūrai efektīvi veikt savus uzdevumus un darbības;

32.  uzskata, ka Komisijai būtu detalizēti jāizvērtē ES programmā migrācijas jomā un ES programmā drošības jomā ietverto pasākumu ietekme uz Eiropola budžetu un papildu pienākumiem, lai ļautu budžeta lēmējinstitūcijai pienācīgi koriģēt šīs aģentūras budžeta un personāla vajadzības; uzsver Eiropola lomu dalībvalstīm nepieciešamā pārrobežu atbalsta sniegšanā un informācijas apmaiņā; uzsver to, ka 2016. gadā ir jānodrošina aģentūrai pienācīgs budžets un darbinieku skaits, lai ļautu tai efektīvi veikt savus uzdevumus un darbības;

33.  uzskata, ka attiecīgajās aģentūrās nebūtu jāsamazina darbinieku skaits vai darbinieki jāpārvieto un ka tām ir jāpiešķir darbinieki, lai tās varētu izpildīt pienākumus, kuru klāsts aizvien pieaug;

34.  atgādina arī par Parlamenta konsekventi stingro atbalstu attiecībā uz pienācīga finansējuma piešķiršanu kultūras un plašsaziņas līdzekļu programmām; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar 2015. gadu ir palielināts finansējums programmai „Radošā Eiropā”, tostarp ar multividi saistītai rīcībai, tomēr iebilst pret tās administratīvo dalījumu kultūras un plašsaziņas līdzekļu sadaļās; atbalsta arī ierosinājumu palielināt finansējumu programmai „Eiropa pilsoņiem”, jo tā ir svarīga pilsoniskajai līdzdalībai Eiropas demokrātijas procesā; uzskata, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir viens no svarīgākajiem demokrātiskās līdzdalības instrumentiem Eiropas Savienībā, un prasa uzlabot tā atpazīstamību un pieejamību; uzsver pozitīvo nozīmi, kas piemīt Eiropas mēroga tīkliem, kurus veido vietēji un valsts līmeņa plašsaziņas līdzekļi, piemēram, EuranetPlus;

35.  uzsver, ka ES pilsoņiem rūp tādi svarīgi jautājumi kā pārtikas un barības nekaitīgums, patērētāju aizsardzība un veselība; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu ir palielinātas Pārtikas un barības programmas, Veselības programmas un Patērētāju aizsardzības programmas saistību apropriācijas;

4.izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

36.  atzinīgi vērtē to, ka 4. izdevumu kategorijā kopējais finansējuma apmērs ir palielinājies, saistību apropriācijām sasniedzot EUR 8,9 miljardus (+5,6 % salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu) un maksimālajā apjomā atstājot EUR 261,3 miljonu lielu rezervi; norāda, ka tas apliecina augstu solidaritātes līmeni attiecībās ar trešām valstīm; uzskata, ka ES budžetam ir liela nozīme, sniedzot palīdzību cilvēkiem, kuriem tā ir vajadzīga, un popularizējot Eiropas pamatvērtības; pauž gandarījumu par to, ka ekonomiskās un sociālās grūtības, ar kurām ES pēdējo gadu laikā ir saskārusies, nav novērsusi tās uzmanību no problēmām citās pasaules daļās; tomēr uzskata, ka, iespējams, būs jāpiešķir vēl vairāk līdzekļu atsevišķām prioritārām jomām, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību instrumentam, tostap palīdzībai, kas tiek sniegta Tuvo Austrumu miera procesam un UNRWA, saistībā ar humanitāro un politisko krīzi, kas valda kaimiņreģionos un citviet pasaulē;

37.  atzinīgi vērtē to, ka visās 4. izdevumu kategorijas programmās ir palielināts maksājumu apropriāciju apmērs, kā Komisija to pieprasīja (+28,5 % līdz EUR 9,5 miljardiem), maksājumu apropriāciju apmēram pārsniedzot saistību apropriāciju apmēru, jo īpaši attīstības, humānās palīdzības un Palestīnai un UNRWA sniegtās ES palīdzības jomā; uzskata, ka šādu palielinājumu pilnībā attaisno vajadzība novērst sekas, ko šajā izdevumu kategorijā radīja maksājumu milzīgais iztrūkums 2014. un 2015. gadā, kura dēļ Komisijai bija jāsamazina priekšfinansējuma apjoms un jāatliek juridisko saistību izpilde; atgādina, ka 2015. gadā 4. izdevumu kategorijā EUR 1,7 miljoni bija jāsamaksā procentos par novēlotiem maksājumiem; sagaida, ka pakāpeniski tiks novērsta atšķirība starp saistībām un maksājumiem un uzkrāto nesamaksāto rēķinu apmērs tiks samazināts līdz normālam līmenim; uzsver, ka tas ir noteikti nepieciešams, lai nodrošinātu finansiālu ilgtspējību neaizsargātiem līdzekļu saņēmējiem un lai ES rīkotos kā uzticama starptautisko organizāciju partnere;

38.  uzskata, ka ārējie finansēšanas instrumenti piedāvā iespējas dažādos veidos un papildus to galvenajiem mērķiem novērst tādu iekšējās drošības un migrācijas problēmu pamatiemeslus, kurām nākamā gada budžetā ir atvēlēta centrālā vieta, jo īpaši pievēršot uzmanību Savienības dienvidu un austrumu robežām un kopumā — konfliktu skartām zonām; īpaši vērš uzmanību ne tikai uz attīstības sadarbības instrumentu un Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, bet arī uz politikas jomām, kurās finansējuma palielinājums ir pieticīgāks, piemēram, uz humāno palīdzību, Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, kopējo ārpolitiku un drošības politiku un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu; aicina Komisiju skaidri noteikt jomas, kuras var palīdzēt risināt šos svarīgos jautājumus un kurās potenciāls līdzekļu palielinājums var tikt efektīvi apgūts; šajā sakarībā atgādina par to, cik svarīgi ir sniegt palīdzību, lai samazinātu un pakāpeniski izskaustu nabadzību, un par to, ka cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, sociālā kohēzija un cīņa pret nevienlīdzību joprojām ieņem centrālo vietu ES ārējās palīdzības darbībās;

39.  uzsver, ka 2016. gada budžetā ir ievērojami palielinātas summas, kas paredzētas Eiropas Investīciju bankas pārvaldītajam Garantiju fondam ārējai darbībai, un norāda, ka tas papildus citiem faktoriem ir skaidrojams ar to, ka tiks sākta makrofinansiālās palīdzības aizdevumu izsniegšana Ukrainai;

40.  aicina Komisiju un EĀDD nodrošināt to, lai stratēģiski nozīmīgās valstīs, kuras saņem relatīvi lielus līdzekļus no dažādiem ES finansējuma avotiem, piemēram, Ukrainā un Tunisijā, tiek piemērota vienota pieeja; uzskata, ka stingrāku ES politisko un ekonomisko ietekmi var panākt, nodrošinot lielāku konsekvenci un koordināciju starp galvenajiem dalībniekiem Eiropas Savienībā un vietējā līmenī, vienkāršojot un saīsinot procedūras un nodrošinot lielāku skaidrību attiecībā uz ES darbību;

5.izdevumu kategorija — Administrācija

41.  ņem vērā to, ka izdevumi 5. izdevumu kategorijā ir palielinājušies par 2,9 % salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu līdz EUR 8908,7 miljoniem un ka šī summa attiecas kopumā uz iestāžu administratīvajiem izdevumiem (+2,2 %), kā arī pensijām un Eiropas skolām (+5,4 %); ņem vērā to, ka maksimālajā apjomā ir iekļauta rezerve EUR 574,3 miljonu apmērā; uzsver, ka 5. izdevumu kategorijas īpatsvars ES budžetā ir palicis nemainīgs — 5,8 %; tomēr atgādina, ka šajā summā nav ietverta tehniskā palīdzība, kas tiek uzskaitīta kā darbības izdevumu daļa;

Īpašie instrumenti

42.  atkārtoti apstiprina, ka īpašie instrumenti ir svarīgi DFS pilnīgai ievērošanai un īstenošanai un ka šo instrumentu dziļākās būtības dēļ finansējums tiem būtu jāparedz ārpus un papildus saistību un maksājumu maksimālajam apjomam, īpaši, lai aprēķinātu vispārējo maksājumu rezervi; atzinīgi vērtē priekšlikumu par saistību un maksājumu paritāti attiecībā uz rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos; ņem vērā to, ka summas, kas 2016. gada budžeta projektā ir paredzētas rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam un ES Solidaritātes fondam, lielākoties ir palikušas tādas pašas vai ir nedaudz palielinātas;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

43.  uzsver tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām ES darbībām un programmām, tostarp tādu iniciatīvu ieviešanā, kuru mērķis ir atspoguļot un ņemt vērā ekonomiskas, ekoloģiskas un sociālas izmaiņas Eiropas Savienībā; ar bažām konstatē, ka Komisija nav paredzējusi apropriācijas ārkārtīgi veiksmīgu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību turpināšanai, jo īpaši 3. izdevumu kategorijā; plāno veidot izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu; ņem vērā to, ka saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu dažās izdevumu kategorijās rezerves apmērs ir diezgan ierobežots vai tās nav vispār, un plāno meklēt veidus, kā rast līdzekļus iespējamiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām;

Decentralizētās aģentūras

44.  uzsver to, ka decentralizētajām aģentūrām ir būtiska nozīme ES politikas veidošanā, un apņemas izvērtēt katras aģentūras vajadzības budžeta un personāla jomā, lai nodrošinātu atbilstīgas apropriācijas un personālu visām aģentūrām, jo īpaši tām, kurām nesen ir uzticēti jauni pienākumi vai kuru darba slodze ir palielinājusies noteikto politisko prioritāšu vai citu iemeslu dēļ; pauž īpašu apņēmību aģentūrām tieslietu un iekšlietu jomā nodrošināt resursus, kas tām nepieciešami, lai risinātu pašreiz aktuālos ar migrāciju saistītos jautājumus; vēlreiz uzsver to, ka ir pret pārdales fonda veidošanu, un sagaida, ka budžeta procedūrā tiks rasts risinājums, lai pārtrauktu to, ka decentralizētajās aģentūrās vēl vairāk tiek samazināts darbinieku skaits; turklāt atkārtoti pauž savu nodomu izmantot starpiestāžu darba grupu decentralizēto aģentūru jautājumos, lai veidotu vienotu iestāžu nostāju attiecībā uz aģentūru budžetu, arī saistībā ar samierināšanu par 2016. gada budžetu;

o
o   o

45.  prasa viscaur budžetā censties paredzēt pastāvīgu atbalstu pienācīgiem apmācības un pārkvalificēšanās pasākumiem nozarēs, kurās trūkst darbinieku, kā arī galvenajās nozarēs, kurām raksturīgs liels darbvietu radīšanas potenciāls, piemēram, videi saudzīgas ekonomikas, aprites ekonomikas, veselības aprūpes un IKT nozarēs; uzsver, ka 2016. gada budžetā būtu jānodrošina pienācīgs atbalsts sociālās iekļaušanas veicināšanai un pasākumiem, kuru mērķis ir izskaust nabadzību un dot iespēju cilvēkiem, kas dzīvo nabadzībā un ir sociāli atstumti; atgādina, ka dzimumu līdztiesības jautājums būtu jāiekļauj ES politikas nostādnēs un budžeta procedūrā būtu jāpievēršas tā risināšanai; mudina finansiāli atbalstīt visas programmas, ar kurām tiek atbalstīta darbvietu izveide cilvēkiem, kuru stāvoklis daudzējādā ziņā ir krietni nelabvēlīgāks, piemēram, ilgstošiem bezdarbniekiem, cilvēkiem ar invaliditāti, cilvēkiem, kas pieder kādai minoritātei, un neaktīviem un drosmi zaudējušiem cilvēkiem, un programmas, ar kurām tiek atbalstīta šo cilvēku sociāla iekļaušana;

46.  atgādina — ņemot vērā to, ka 2016. gadā gaidāma programmu īstenošana pilnā apmērā, investīciju un migrācijas jomā tiks iekļautas jaunas svarīgas iniciatīvas, tiks radīta iespēja atrisināt vēl nenokārtotos jautājumus, piemēram, tos, kas saistīti ar maksājumiem un īpašajiem instrumentiem, un pirmo reizi tiks piemēroti tādi jauni DFS nosacījumi kā vispārējā saistību rezerve —, 2016. gada budžeta procedūra būs pārbaudījums Padomes nostājai attiecībā uz maksājumu plānu, kā arī izmēģinājums, pēc kura vērtēs pašreizējo DFS; atgādina Komisijai par tās juridisko pienākumu līdz 2016. gada beigām iesniegt pārskatu par DFS darbību un pievienot šim budžeta pārskatam leģislatīvu priekšlikumu par Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 , ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, pārskatīšanu; atgādina, ka paralēli šim procesam Komisijai arī būtu jānovērtē jaunās iniciatīvas pašu resursu jomā, pamatojoties uz augsta līmeņa darba grupas pašu resursu jautājumos gūtajiem rezultātiem, ar kuriem iepazīstinās 2016. gadā;

47.  atzīst plašo vienprātību, kas līdz šim virzījusi uz priekšu 2015. gada budžeta grozījumu projektu izvērtēšanu, kā arī vienošanos par maksājumu plānu, tādējādi apliecinot kopīgo vēlmi ievērot DFS, īstenot detalizētās sarunās pieņemtos juridiskos pamatus un nodrošināt finansējumu jaunajām programmām; prasa, lai Komisija turpinātu sadarboties ar abām ES budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, un cer, ka tas galu galā ļaus novērst neizpildīto maksājumu uzkrāšanās cēloņus budžeta procedūrā; sagaida, ka tāda pati atmosfēra valdīs, vienojoties par 2016. gada budžetu un meklējot veidus, kā risināt neparedzētas problēmas, kas var negaidīti rasties nākotnē;

48.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

I PIELIKUMS. Kopīgā paziņojuma projekts PAR Budžeta procedūras grafikU un Samierināšanas komitejas darbības kārtībU 2015. gadā

A.  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību pielikuma A daļu Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas par šādu pamatgrafiku 2016. gada budžeta procedūrai.

1.  Trialogs tiks sasaukts 14. jūlijā pirms Padomes nostājas pieņemšanas.

2.  Padome centīsies pieņemt savu nostāju un to nosūtīt Eiropas Parlamentam līdz 38. nedēļai (septembra trešajai nedēļai), lai atvieglotu savlaicīgu vienošanos ar Eiropas Parlamentu.

3.  Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja par grozījumiem Padomes nostājā centīsies nobalsot vēlākais līdz 42. nedēļas beigām (oktobra vidum).

4.  Trialogs tiks sasaukts 19. oktobrī pirms lasījuma Eiropas Parlamentā.

5.  Eiropas Parlaments par savu lasījumu balsos 44. nedēļā (26.–29. oktobra plenārsēde).

6.  Samierināšanas laikposms sāksies 29. oktobrī. Saskaņā ar LESD 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu samierināšanas procedūrai paredzētais laiks beigsies 2015. gada 18. novembrī.

7.  Samierināšanas komitejas sanāksmes notiks 9. novembrī (sanāksmi rīkos Eiropas Parlaments) un 13. novembrī (sanāksmi rīkos Padome), un var sanākt vēl pēc vajadzības; Samierināšanas komitejas sanāksmes sagatavos trialogā(-os). Trialogs ir plānots 11. novembrī. Divdesmit vienu dienu ilgajā samierināšanas laikposmā var sasaukt papildu trialogu(s).

B.  Samierināšanas komitejas darbības kārtība ir izklāstīta minētā iestāžu nolīguma pielikuma E daļā.

II PIELIKUMS. KOPĪGS PAZIŅOJUMS PAR MAKSĀJUMU PLĀNU 2015.–2016. GADAM

Balstoties uz 2014. gada decembrī saskaņoto kopīgo paziņojumu par maksājumu plānu, kas bija daļa no vienošanās, kuru panāca par 2014. un 2015. gada budžetiem, visas trīs iestādes uz Komisijas 2015. gada 23. martā izsūtītā dokumenta pamata ir kopīgi izvērtējušas pašreizējo situāciju un perspektīvas attiecībā uz maksājumiem ES budžetā.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir vienisprātis par turpmāk izklāstīto.

1.  Pašreizējais stāvoklis

Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā detalizēto izvērtējumu, ko Komisija ir sniegusi dokumentā „Maksājumu plāna elementi nolūkā atgriezt ES budžetu uz ilgtspējīga ceļa” (pielikumā), kā analītisku pamatu tam, lai identificētu galvenos dzinuļus neapmaksātu maksājumu prasījumu līmeņa pieaugumam gada beigās, kā arī lai sasniegtu mērķi – mazināt neapmaksāto rēķinu līmeni, īpašu uzmanību pievēršot 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmu īstenošanai.

a)  Ierobežojumi attiecībā uz maksājumu apropriācijām, kas tika apstiprinātas iepriekšējos budžetos, apvienojumā ar kohēzijas programmu īstenošanas ciklu ir radījuši situāciju, ka gada beigās pakāpeniski veidojas neilgtspējīgs neapmaksātu maksājumu prasījumu uzkrājums, kas 2014. gada beigās sasniedza vēl nepieredzētu apjomu, proti, EUR 24,7 miljardus. Tomēr iestādes atzīst, ka sarežģītie lēmumi, kas pieņemti attiecībā uz 2014. un 2015. gada budžetiem, šo apjomu lielā mērā ir stabilizējuši.

b)  Turklāt maksājumu nepietiekamības rezultātā ir palēninājusies 2014.–2020. gada programmu īstenošana citās kategorijās, jo īpaši saistībā ar to līgumsaistību izpildi, kas izriet no agrākām saistībām, tādējādi novēršot risku, ka būtu jāmaksā procenti par kavētiem maksājumiem, laikā, kad tiek gaidīts, ka svarīgākās programmas sekmēs izaugsmi un darbvietu veidošanos Eiropā un nostiprinās Savienības lomu starptautiskajā arēnā.

2.  Perspektīvas

c)  Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā Komisijas izklāstīto perspektīvu attiecībā uz 2015. un 2016. gadu – analīze norāda uz to, ka varētu būt iespējams gada beigās uzkrājušos neapmaksāto maksājumu prasījumus saistībā ar 2007.–2013. gada kohēzijas programmām līdz 2016. gadam samazināt līdz aptuveni EUR 2 miljardiem, jo īpaši ņemot vērā, ka kohēzijas programmas tuvojas noslēguma posmam, kā arī ar noteikumu, ka 2016. gada budžetā tiks apstiprinātas pietiekamas maksājumu apropriācijas. Tādējādi varētu vieglāk izvairīties no negatīvām sekām un nevajadzīgiem kavējumiem 2014.‑2020. gada programmu īstenošanā.

d)  Eiropas Parlaments un Padome uzsver savu apņemšanos pakāpeniski likvidēt uzkrājušos neapmaksāto maksājumu prasījumu neilgtspējīgo apjomu attiecībā uz 2007.–2013. gada kohēzijas programmām. Abas iestādes apņemas pilnvērtīgi sadarboties, lai 2016. gada budžetā apstiprinātu tādu maksājumu apropriāciju līmeni, kas ļautu sasniegt minēto mērķi. To apspriedēs tiks ņemta vērā pašreizējā perspektīva, kuru paredzēts atspoguļot un vēl vairāk precizēt Komisijas aplēsēs par 2016. gada budžeta projektu.

e)  Komisija turpinās cieši vērot neapmaksāto saistību uzkrājuma dinamiku un pēc vajadzības ierosinās attiecīgus pasākumus, lai garantētu pienācīgu virzību uz maksājumu apropriācijām, kas atbilstu apstiprinātajām saistību apropriācijām.

f)  Visas trīs iestādes atgādina par savu apņemšanos aktīvi uzraudzīt maksājumu izpildes stāvokli 2015. gada gaitā. Tās apliecina savu gatavību regulārās viedokļu apmaiņas ietvaros organizēt īpaši šim tematam veltītas starpiestāžu sanāksmes 26. maijā, 14. jūlijā un 19. oktobrī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu budžeta plānošanas procesu. Šajā sakarā minētajās starpiestāžu sanāksmēs būtu jāpievēršas arī ilgāka termiņa prognozēm par maksājumu paredzamo dinamiku līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas beigām, attiecībā uz ko Komisiju lūdz pēc vajadzības nākt klajā ar alternatīviem scenārijiem.

g)  Lai sekmētu situācijas uzraudzību attiecībā uz 2007.–2013. gada programmām, Komisija jūlijā un oktobrī iesniegs ziņojumus par budžeta izpildi – salīdzinājumā gan ar ikmēneša prognozēm gadam, gan ar līdzšinējo gadu –, kā arī par to, kā ir attīstījies uzkrājušos neapmaksāto maksājumu prasījumu apjoms 1.b izdevumu apakškategorijā.

h)  Eiropas Parlaments un Padome ir apņēmušies turpmāk nepieļaut līdzīgu neapmaksāto maksājumu uzkrājumu, tāpēc tie aicina Komisiju cieši kontrolēt 2014.–2020. gada programmas un izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu. Lai panāktu šādu iznākumu, Komisija apņemas izstrādāt pienācīgus rīkus, lai budžeta procedūras gaitā nodrošinātu caurviju prognozes maksājumiem pa izdevumu (apakš)kategorijām attiecībā uz 1.b, 2. un 5. izdevumu (apakš)kategoriju un pa programmām attiecībā uz 1.a, 3. un 4. izdevumu (apakš)kategoriju, koncentrējoties uz gadu N un N+1, ietverot neapmaksāto rēķinu un nesamaksāto saistību (RAL) dinamiku; minētās prognozes tiks regulāri aktualizētas, pamatojoties uz budžeta lēmumiem un jebkādām būtiskām norisēm, kas ietekmē programmu maksājumu profilu; maksājumu prognozes tiks iesniegtas jūlijā saistībā ar starpiestāžu sanāksmēm par maksājumiem, kas paredzēti Iestāžu nolīguma pielikuma 36§3. punktā.

i)  Tādējādi budžeta lēmējinstitūcijai būtu jāvar savlaicīgi pieņemt vajadzīgos lēmumus, lai nepieļautu to, ka turpmāk gada beigās rodas neilgtspējīgs neapmaksātu maksājumu prasījumu uzkrājums, vienlaikus pilnībā respektējot un īstenojot vienošanās, kas panāktas saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu un ikgadējām budžeta procedūrām.

II PIELIKUMA PIELIKUMS: Maksājumu plāna aspekti ES budžeta atgriešanai uz ilgtspējīga ceļa

Satura rādītājs

Kopsavilkums

1.  Priekšvēsture

2.  Stāvoklis 2014. gada beigās

2.1.  Izpilde 2014. gada beigās

2.2.  2014. gadā veiktie ietekmes mazināšanas pasākumi

3.  Terminoloģija

3.1.  Projekta cikls

3.2.  Neizpildītās saistības (RAL)

3.3.  Nepietiekama naudas plūsma iepretim maksājumu apropriāciju trūkumam

3.4.  Neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrājums gada beigās

4.  1.b izdevumu kategorija — uzkrājuma izmaiņas un prognozes

4.1.  2007.–2013. gada struktūrfondu izmantošana

4.2.  Maksājumu pieprasījumu profils 2007.–2013. gada plānošanas periodam

4.3.  Maksājumu uzkrājuma elementi un veidi

4.4.  Ar 2007.–2013. gadu saistīto maksājumu (pieprasījumu) prognoze 2015. un 2016. gadam

4.5.  2016. gadā gaidāmie maksājumu pieprasījumi

4.6.  Maksājumu pieprasījumu un uzkrājuma aprēķināšanā izmantotās informācijas kopsavilkums

4.7.  Maksājumi slēgšanas brīdī

5.  Pārējās izdevumu kategorijas: 2007.–2013. gada programmu perspektīvas

5.1.  Pārskats

5.2.  Dalītas pārvaldības programmas 2. un 3. izdevumu kategorijā

5.2.1.  2. izdevumu kategorija

5.2.2.  3. izdevumu kategorija

5.3.  Tiešas pārvaldības programmas 1.a un 4. izdevumu kategorijā

5.3.1.  1.a izdevumu kategorija

5.3.2.  4. izdevumu kategorija

6.  2014.–2020. gada programmu perspektīvas

7.  Conclusions

1.  pielikums. Komisijas 2014. gada 15. decembrī sniegtā informācija

2.  pielikums. 1.b izdevumu kategorija — jaunākās dalībvalstu prognozes

Kopsavilkums

Aizvien lielākā atšķirība starp apstiprinātajām maksājumu apropriācijām un saistībām, kuras ES iestādes iepriekš uzņēmušās, ir viena no galvenajām ar ES budžeta izpildi saistītajām attīstības tendencēm, īpaši kopš 2012. gada. Šis maksājumu trūkums vairākos gadījumos ir negatīvi ietekmējis dažādas izdevumu jomas un jo īpaši saistībā ar 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmām (1.b izdevumu kategorija) ir izraisījis neizpildīto maksājumu pieprasījumu aizvien lielāku uzkrājumu, kas 2014. gada beigās sasniedza nepieredzēti lielu apmēru.

Šis aizvien lielākais neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrājums ir radies tāpēc, ka 2007.–2013. gada programmu cikla aktīvākais posms sakrita ar 2014. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS) noteiktā maksājumu maksimālā apjoma samazinājumu, ņemot vērā vispārēju publisko izdevumu konsolidāciju valstu līmenī. Tādēļ, lai izprastu šādu notikumu attīstību, ir svarīgi saprast divus dažādus faktorus.

Pirmkārt, maksājumu pieprasījumu apmēra cikliskais pieaugums DFS 2014.–2020. gadam pirmajos gados, ko nosaka 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmu noturīga īstenošana. Pēc programmu darbības lēnas uzsākšanas 2007.–2009. gadā, ko cita starpā noteica finanšu krīzes ietekme un tās novēršanas pasākumi, īstenošana kopš 2012. gada ir paātrinājusies, maksājumu pieprasījumu apmēram katru gadu palielinoties un 2013. gadā sasniedzot rekordaugstu līmeni — EUR 61 miljardu — kohēzijas politikas jomā, un šo procesu veicināja īstenošanas termiņi un automātiskas apropriāciju atcelšanas noteikumi, kas iekļauti kohēzijas politikas tiesību aktos(5).

No ES budžeta bija grūti apmierināt tik krasu maksājumu pieprasījumu pieaugumu 2007.–2013. gada kohēzijas politikas jomā, ņemot vērā to, ka citas programmas tika īstenotas optimālā režīmā, maksājumu maksimālais apjoms 2014. gadā bija samazināts un dalībvalstīs turpinājās fiskālā konsolidācija.

Otrs svarīgākais faktors, kas izskaidro šādu notikumu attīstību, ir ievērojamais maksājumu maksimālo apjomu samazinājums jaunajā DFS, kas bija īpaši krass (samazinājums par EUR 8 miljardiem) 2014. gadā. No tā izrietošais maksājumu apropriāciju trūkums skar ne tikai kohēziju (1.b izdevumu kategorija), bet arī citas izdevumu jomas un jo īpaši tādas politikas jomas kā izaugsme un nodarbinātība (1.a izdevumu kategorija), globālā Eiropa (4. izdevumu kategorija) un drošība (3. izdevumu kategorija).

Lai tiktu galā ar šo problēmu, Komisija ieviesa pasākumus, kuru mērķis bija nodrošināt maksājumu apropriāciju nelielā apjoma aktīvu pārvaldību, proti: paātrināt visu nepamatoti izmaksāto summu atgūšanas darbības, ierobežot neizmantotas summas fiduciārajos kontos, samazināt priekšfinansējuma īpatsvaru, optimāli izmantot visilgākos atļautos maksājumu termiņus, atlikt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus/piedāvājumus un ar to saistīto līgumu slēgšanu, kā arī par lielāku prioritāti uzskatīt valstis, kuras saņem finansiālu palīdzību.

Turklāt budžeta lēmējinstitūcija tika savlaicīgi informēta par dažādajām problēmām un tendencēm, kā arī tika ierosināti budžeta grozījumi, lai palielinātu apstiprinātās maksājumu apropriācijas.

Neraugoties uz Parlamenta un Padomes apstiprinātajiem budžeta grozījumiem, ar kuriem tika palielināts maksājumu apropriāciju apjoms(6), un Komisijas veikto pieejamo maksājumu apropriāciju aktīvu pārvaldību, neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājums aizvien turpina palielināties: tikai 2007.–2013. gada kohēzijas politikas jomā vien tas 2014. gada beigās(7) sasniedza EUR 24,7 miljardus.

Pateicoties Komisijas veiktajiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, uzkrājuma palielināšanās citās Komisijas tieši pārvaldītās politikas jomās lielā mērā tika ierobežota. Lielākā daļa no 2014. gadā pieejamajām maksājumu apropriācijām tika izlietotas, lai izpildītu līgumsaistības, kuras izrietēja no iepriekšējā plānošanas perioda, un tādējādi līdz minimumam samazinātu līgumsodus par novēlotiem maksājumiem, kuri, vienalga, gada laikā palielinājās pieckārt (līdz EUR 3 miljoniem)(8). Lai gan šīs darbības ļāva novērst lielāku negatīvu finansiālu ietekmi uz ES budžetu, tās ietvēra arī vairāku maksājumu termiņu pārcelšanu uz 2015. gadu, kas savukārt ietekmēja ieinteresēto personu tiesisko paļāvību, jo viņiem varēja nākties atlikt sava projekta sākšanu un/vai uz laiku līdzfinansēt to lielākā apmērā.

Tuvojas 2007.–2013. gada kohēzijas programmu noslēguma fāze. Saņemto maksājumu pieprasījumu kopējais apmērs 2014. gadā samazinājās līdz EUR 53 miljardiem (no EUR 61 miljarda 2013. gadā). Dalībvalstis savās jaunākajās prognozēs (2015. gada janvāris) norāda, ka 2015. gadā gatavojas iesniegt maksājumu pieprasījumus aptuveni EUR 48 miljardu apmērā, bet 2016. gadā — EUR 18 miljardu apmērā. Tomēr uz šiem skaitļiem nevar droši paļauties, jo pieprasījumiem, kuri jāapmaksā 2015.–2016. gadā, tiks piemērots ierobežojums 95 % apmērā no kopējā programmas finansējuma, kā noteikts attiecīgajos tiesību aktos(9). Komisija lēš, ka tādējādi 2015. gadā būs jāapmaksā maksājumu pieprasījumi aptuveni EUR 35 miljardu apmērā un 2016. gadā — līdz EUR 3,5 miljardiem.

Gandrīz EUR 40 miljardus maksājumu apropriācijās 2015. gada budžetā ir atļauts izlietot 2007.–2013. gada kohēzijas politikas vajadzībām. Šis budžets ir paredzēts gan uzkrāto maksājumu segšanai (EUR 24,7 miljardi, kas patērē 62 % no 2007.–2013. gada kohēzijas politikai paredzētā budžeta), gan jaunu, savlaicīgi iesniegtu pieprasījumu apmaksai (prognozētais apmērs — EUR 35 miljardi). Līdz ar to tiek prognozēts, ka maksājumu uzkrājums 2015. gada beigās samazināsies līdz EUR 20 miljardiem.

Patlaban Komisija lēš, ka būs nepieciešami aptuveni EUR 23,5 miljardi, lai segtu līdz programmu slēgšanai atlikušos maksājumus un likvidētu maksājumu uzkrājumu. Komisija 2016. gada budžeta projektā precīzāk pielāgos 1.b izdevumu kategorijai paredzēto maksājumu apropriāciju apmēru, lai nodrošinātu, ka iepriekš minētais tiek sasniegts, vienlaikus pienācīgi īstenojot 2014.–2020. gada programmas.

2015. finanšu gads kohēzijas politikai (miljardos EUR)

2015. gada budžetā pieejamās maksājumu apropriācijas

(1)

39,5

—  tostarp maksājumu uzkrājums 2014. gada beigās

(2)

24,7

—  tostarp 2015. gada prognozes, kam piemērots 95 % ierobežojums

(3)

~35

2015. gada beigās gaidāmais maksājumu uzkrājums

(4)=(1)-(2)-(3)

~20

2016. finanšu gads kohēzijas politikai (miljardos EUR)

2015. gada beigās gaidāmais maksājumu uzkrājums

(1)

~20

Maksimālais to atlikušo maksājumu pieprasījumu apmērs, kurus 2016. gadā iesniegs līdz slēgšanai

(2)

~3,5

Maksimālais no 2016. gada budžeta sedzamo maksājumu pieprasījumu apmērs

(3)=(1)+(2)

~23,5

Tāpat maksājumu apropriāciju apmēram, kas 2016. gada budžetā tiks ierosināts citām politikas jomām, vajadzētu ne vien būt pietiekamam, lai izpildītu pienākumus, kuri izriet no iepriekš uzņemtām saistībām, un līdz minimumam samazinātu risku, ka būs jāmaksā procenti par nokavētiem maksājumiem, bet arī būtu jānodrošina atbilstošs īstenošanas un līgumslēgšanas līmenis 2014.–2020. gada programmām.

Ievērojamas daļas ES budžeta daudzgadu raksturs izskaidro nobīdi laikā, kas pastāv starp saistību reģistrācijas brīdi un faktisko maksājumu par šīm saistībām. Tādēļ neizpildītu saistību (apzīmētas kā RAL, kas ir franču akronīms no reste à liquider) uzkrājuma veidošanās uzskatāma par normālu un ir sagaidāma. Ņemot vērā tiesību aktos noteikto termiņu, kas Komisijai jāievēro pieprasījumu apmaksā(10), un to pieprasījumu koncentrēšanos gada beigās, kuri saistīti ar prasību novērst saistību atcelšanu un iespējamus pārrāvumus, zināms daudzums neizpildītu maksājumu pieprasījumu gada beigās tiek uzskatīts par normālu. Tomēr šī uzkrājuma palielināšanās dažos pēdējos gados ir sasniegusi nenormālus apmērus(11), kas patērē ievērojamu un aizvien lielāku daļu no nākamā gada budžeta un nav uzskatāms par ilgtspējīgu pareizas finanšu pārvaldības izpratnē.

Komisija lēš, ka kohēzijas politikas jomā aptuveni puse no neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājuma 2013. un 2014. gada beigās bija „nenormāla”, proti, saistīta ar apstiprinātu maksājumu apropriāciju trūkumu budžetā, kas rada lavīnas efektu. Tā kā tuvojas slēgšanas fāze, 2015. un 2016. gadā būs vajadzīgs mazāks maksājumu apmērs un uzkrājums automātiski samazināsies. Tiek prognozēts, ka arī maksājumu atlikšanas un atcelšanas apmērs samazināsies, jo programmas tuvojas noslēgumam. Ņemot vērā to, ka 2007.–2013. gada programmām 2016. gadā ir paredzēti aptuveni EUR 21,5 miljardi, tiek prognozēts, ka neizpildīto maksājumu uzkrājuma apmērs 2016. gada beigās būs aptuveni EUR 2 miljardi.

2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmas: neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrājums gada beigās — izmaiņas 2007.–2016. gadā

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000002.png

Abas budžeta lēmējiestādes, Padome un Eiropas Parlaments, ir atzinušas, ka „nenormālais” uzkrājums, kas pamazām izveidojies, ir pakāpeniski jālikvidē, un sarunās par 2015. gada budžetu kopīgi vienojās „samazināt nenomaksātu rēķinu apjomu gada beigās, īpašu uzmanību pievēršot kohēzijas politikai, līdz tā strukturālajam līmenim pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas darbības laikā” un rīkoties „lai, sākot ar 2015. gadu, īstenotu plānu līdz kopīgi apstiprinātajam līmenim samazināt to nesamaksāto rēķinu apjomu, kuri attiecas uz 2007.–2013. gada programmu īstenošanu, — līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas starpposma pārskatīšanai”.

Šis dokuments veido stabilu pamatu abu budžeta lēmējiestāžu savstarpējai izpratnei, un tiek sagaidīts, ka šīs iestādes centīsies pieņemt lēmumus, kas ļaus līdz 2016. gada beigām pakāpeniski likvidēt ar 2007.–2013. gada programmām saistīto neapmaksāto rēķinu uzkrājuma nenormālo daļu.

Šis maksājumu plāns sniedz arī iespēju izdarīt vairākus secinājumus attiecībā uz budžeta turpmāko pārvaldību:

1.  2014. gada beigās notikusī vienošanās par budžeta grozījumu Nr. 2/2014(12) bija ļoti svarīga, lai lielā mērā stabilizētu neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājumu tādā līmenī, ko būtu iespējams likvidēt divos gados. Iestādes ir uzņēmušās atbildību, ņemot vērā ļoti smago fiskālo stāvokli daudzās dalībvalstīs.

2.  Komisijas veiktie aktīvas budžeta pārvaldības pasākumi ir izrādījušies neatsverami, lai tiktu galā ar maksājumu apropriāciju trūkumu daudzās politikas jomās. Šie pasākumi būs jāsaglabā tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu nesamērīgus maksājumu pārtraukumus atbalsta saņēmējiem un/vai soda procentu maksājumus.

3.  Lai gan kohēzijas politikas programmu īstenošana notiek atkārtotu ciklu veidā, aktīvāko posmu un kritumu apmērs var tikt izlīdzināts, īstenojot programmas pēc iespējas ātrāk plānošanas perioda sākumposmā. Tas ir īpaši vēlams pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, kad ir ārkārtīgi vajadzīgi ieguldījumi ekonomikas atlabšanas un konkurētspējas veicināšanai.

4.  Pieprasījumi ir jāiesniedz regulāri. Dalībvalstīm vajadzētu novērst nevajadzīgu administratīvu kavēšanos saistībā ar maksājumu pieprasījumu iesūtīšanu gada laikā. Regulāra pieprasījumu iesniegšana uzlabo budžeta pārvaldību un palīdz līdz minimumam samazināt maksājumu uzkrājumu gada beigās.

5.  No otras puses, maksājumu apropriāciju iekļaušana budžetā pietiekamā apmērā ir priekšnoteikums tam, lai budžets tiktu pienācīgi izpildīts un tiktu novērsta neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrāšanās gada beigās tādā apmērā, kas nav ilgtspējīgs. Lai pildītu Savienības juridiskās saistības, papildus iepriekš minētajam būs jāpiemēro arī īpaša un maksimāla elastība, kas minēta Eiropadomes secinājumos un priekšsēdētāja Barozu 2013. gada februāra paziņojumā. Turklāt budžeta lēmējinstitūcijas lēmumiem iespēju robežās vajadzētu nodrošināt maksājumu vienmērīgu veikšanu DFS darbības laikā.

6.  Ir jāuzlabo prognozēšanas spējas. Papildus dažādajām analīzēm, kuras jau tiek nodrošinātas(13), Komisija vēl vairāk uzlabos savas vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes, lai agrīnā stadijā un pēc iespējas precīzāk konstatētu iespējamās problēmas. Tā īpaši informēs abas budžeta lēmējiestādes, tiklīdz būs konstatējusi jebkādas izmaiņas 2014.–2020. gada programmu īstenošanā, kas apdraud maksājumu vienmērīgu veikšanu.

1.  Priekšvēsture

Komisijai kopš 2011. gada nākas saskarties ar aizvien lielāku neizpildīto maksājumu uzkrājumu gada beigās, lai gan 2013. un 2014. gadā maksājumu maksimālais apjoms tika pilnībā izlietots un 2014. gadā līdzekļi maksājumu veikšanai tika ņemti no rezerves neparedzētiem izdevumiem. Lai gan pilnīgi visas maksājumiem paredzētās apropriācijas ikgadējos budžetos ir izlietotas, ar kohēzijas politiku (1.b izdevumu kategorija) un konkrētām programmām citās izdevumu kategorijās (piemēram, 4. izdevumu kategorijā „Globālā Eiropa”) saistīto neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājums gada beigās ir pastāvīgi palielinājies.

Komisija ir rīkojusies saistībā ar Parlamenta un Padomes aicinājumu uzraudzīt situāciju visa gada garumā, un pēdējos gados ir notikušas iestāžu ad hoc sanāksmes, lai dalītos aktuālās situācijas novērtējumā. Komisijai kopš 2011. gada ir nācies iesniegt budžeta grozījumu projektus, lai ievērojami palielinātu maksājumu apropriāciju apmēru, tādējādi mazinot maksājumu trūkumu. Sākotnēji apstiprinātie zemākie maksājumu apropriāciju līmeņi ir radījuši nepieciešamību atkārtoti iesniegt budžeta grozījumu projektus, tādējādi sarežģot to lēmumu pieņemšanas procesu, kuri saistīti ar budžeta projektu, kam vajadzētu būt samierināšanas procedūras uzmanības centrā. Par budžeta grozījumiem tika nobalsots vēlu, kas vēl vairāk apgrūtināja maksājumu veikšanas pārvaldību.

Ņemot vērā aizvien augstāko saistību apropriāciju līmeni, turpmāk redzamais grafiks parāda aizvien ierobežotākos ikgadējos maksājumu budžetus un maksimālos apjomus, kā arī to, kā pakāpeniski mazinās atšķirība starp maksājumu maksimālo apjomu un apstiprinātajām apropriācijām, kulmināciju sasniedzot 2014. gadā, kad nācās izmantot rezervi neparedzētiem izdevumiem.

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000003.png

Ņemot vērā par 2014. un 2015. gada budžetu panākto vienošanos, Eiropas Parlaments un Padome 2014. gada decembrī apstiprināja šādu kopīgu paziņojumu:

„Iestādes piekrīt, ka mērķis ir samazināt nenomaksātu rēķinu apjomu gada beigās, īpašu uzmanību pievēršot kohēzijas politikai, līdz tā strukturālajam līmenim pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas darbības laikā.

Lai šo mērķi sasniegtu,

—  Komisija piekrīt līdztekus kopīgajiem secinājumiem par 2015. gada budžetu iesniegt, cik vien iespējams, atjauninātu prognozi par nesamaksātu rēķinu apjomu 2014. gada beigās; Komisija šos rādītājus atjauninās un nāks klajā ar alternatīviem scenārijiem 2015. gada martā, kad būs gūts vispārējs priekšstats par nesamaksātu rēķinu apjomu 2014. gada beigās galvenajās politikas jomās;

—  uz šāda pamata minētās trīs iestādes centīsies vienoties par līdz gada beigām nesamaksātu rēķinu maksimālo mērķapjomu, ko var uzskatīt par ilgtspējīgu;

—  pamatojoties uz to un ievērojot DFS regulu, programmām apstiprināto finansējumu, kā arī visas pārējās saistošās vienošanās, minētās trīs iestādes rīkosies, lai, sākot ar 2015. gadu, īstenotu plānu līdz kopīgi apstiprinātajam līmenim samazināt to nesamaksāto rēķinu apjomu, kuri attiecas uz 2007.–2013. gada programmu īstenošanu, — līdz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas starpposma pārskatīšanai. Par šādu plānu minētās trīs iestādes vienosies savlaicīgi pirms 2016. gada budžeta projekta iesniegšanas. Ņemot vērā to, ka nesamaksātu rēķinu apjoms ir ārkārtīgi liels, minētās trīs iestādes piekrīt apsvērt jebkādus iespējamus līdzekļus, ar ko samazina šo rēķinu apjomu.

Komisija piekrīt ik gadus budžeta projektam pievienot dokumentu, kurā izvērtē nesamaksātu rēķinu apjomu un paskaidro, kā ar attiecīgo budžeta projektu varēs to samazināt un par cik. Šajā ikgadējā dokumentā izvērtēs līdz šim panākto un atbilstīgi atjauninātiem rādītājiem ierosinās korekcijas plānā.”

Tūlīt pēc šī kopīgā paziņojuma Komisija 2015. gada 15. decembrī iesniedza atjauninātu prognozi par neizpildīto maksājumu pieprasījumu apmēru līdz 2014. gada beigām, kas izklāstīta I pielikumā.

Šajā dokumentā ir sniegts pārskats par stāvokli īstenošanas jomā 2014. gada beigās, galveno uzmanību pievēršot ar 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmām saistītajam maksājumu uzkrājumam, lai līdz tam, kad 2016. gadā tiks veikta pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšana, šo uzkrājumu varētu samazināt līdz apmēram, par kuru panākta vienošanās. Dokumentā apskatītas arī maksājumu uzkrājuma izmaiņas citās izdevumu kategorijās, lai gan tajās uzkrājuma problēma absolūtos skaitļos ir nesalīdzināmi mazāka nekā 1.b izdevumu kategorijā — neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājums citās izdevumu kategorijās 2014. gada beigās bija aptuveni EUR 1,8 miljardi.

2.  Stāvoklis 2014. gada beigās

1.  Izpilde 2014. gada beigās

Maksājumu apropriāciju izpilde (pirms apropriāciju pārnešanas) 2014. gada beigās sasniedza EUR 134,6 miljardus (99 % no 2014. gada budžetā apstiprinātajām galīgajām apropriācijām). Neizlietotās maksājumu apropriācijas (pēc apropriāciju pārnešanas) ir viszemākajā līmenī, kāds jebkad reģistrēts, proti, EUR 32 miljoni, salīdzinājumā ar EUR 107 miljoniem 2013. gadā un EUR 66 miljoniem 2012. gadā. Šāds augsts izpildes līmenis, neraugoties uz budžeta grozījuma Nr. 3/20014 projekta vēlo pieņemšanu, apstiprina maksājumu apropriāciju lielo noslodzi, īpaši saistībā ar 2007.–2013. gada programmu pabeigšanu. Daudzos gadījumos attiecīgās budžeta pozīcijas tika papildinātas arī ar apropriācijām, kuras sākotnēji bija paredzētas nesen pieņemto 2014.–2020. gada programmu priekšfinansējuma segšanai.

2014. gadā maksājumu apropriācijas, kas paredzētas 2007.–2013. gada kohēzijas programmām, tika palielinātas par EUR 4,6 miljardiem, no kuriem EUR 2,5 miljardi tika iegūti ar budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekta palīdzību, EUR 0,6 miljardi — ar pārvietojumu gada beigās(14) un EUR 1,5 miljardi — ar iekšējiem pārvietojumiem no 2014.–2020. gada programmu līdzekļiem. Šie papildu līdzekļi palīdzēja stabilizēt ar 2007.–2013. gada kohēzijas programmām saistīto maksājumu uzkrājuma apmēru 2014. gada beigās.

Lielu daļu neizlietoto saistību apropriāciju pārnesa vai pārplānoja uz 2015. gadu ne tikai kohēzijas politikas jomā, bet arī citām programmām lauku attīstības (2. izdevumu kategorija) un migrācijas un drošības (3. izdevumu kategorija) jomā. Līdz ar to neizpildīto saistību (RAL) apmērs 2014. gada beigās samazinājās līdz EUR 189 miljardiem, kas nozīmē samazinājumu par EUR 32 miljardiem salīdzinājumā ar RAL 2013. gada beigās. Taču šis samazinājums savā ziņā ir mākslīgs, jo tas radies galvenokārt tādēļ, ka 2014.–2020. gada programmām paredzētās saistību apropriācijas netika izlietotas un tika pārnestas vai pārplānotas uz 2015. gadu vai vēlākiem gadiem, kur RAL parādīsies atkal. Ja par visām jaunajām programmām paredzētajām apropriācijām 2014. gadā būtu uzņemtas saistības, RAL būtu saglabājušās tādā apmērā, kas daudz vairāk līdzinātos 2013. gada līmenim (EUR 224 miljardi).

Zemāk redzamajā grafikā parādītas RAL apmēra izmaiņas laikposmā no 2007. līdz 2014. gadam un prognoze RAL apmēram 2015. gada beigās gan visam budžetam kopumā, gan dalītas pārvaldības programmām 1.b, 2. un 3. izdevumu kategorijā un pārējām programmām/ izdevumu kategorijām. Kā redzams grafikā, tiek prognozēts, ka kopējais RAL apmērs 2015. gada beigās atgriezīsies līmenī, kas līdzinās 2013. gada beigu līmenim. Tomēr grafikā parādās arī atšķirība starp dalītas pārvaldības programmām 1.b, 2. un 3. izdevumu kategorijā, kurām tiek prognozēta RAL samazināšanās 2015. gada beigās salīdzinājumā ar 2013. gadu, un pārējām programmām/ izdevumu kategorijām, kurām tiek prognozēta RAL palielināšanās 2015. gada beigās.

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000004.png

2.  2014. gadā veiktie ietekmes mazināšanas pasākumi

Komisija 2014. gada 28. maijā iesniedza budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektu, prasot papildu maksājumu apropriācijas 2014. gadam. Pēc ieilguša pieņemšanas procesa 2014. gada 17. decembrī budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekts beidzot tika apstiprināts. Gaidot budžeta grozījuma pieņemšanu, Komisija 2014. gadā ieviesa virkni ietekmes mazināšanas pasākumu, lai būtu iespējams pildīt juridiskās saistības, kuras izriet no iepriekš uzņemtām saistībām, vienlaikus sākot jaunu programmu īstenošanu un darbojoties ārkārtīgi ierobežota budžeta apstākļos.

Lai būtu iespējams īstenot apstiprināto politiku ar budžetā apstiprinātajām apropriācijām, Komisija izmantoja budžeta efektīvas pārvaldības pieeju, ievērojot trīs galvenos principus:

—  līdz minimumam samazināt to finansiālo ietekmi uz ES budžetu, ko rada procenti par novēlotiem maksājumiem un iespējamie līgumsodi;

—  maksimāli īstenot programmas;

—  līdz minimumam samazināt lēmumu iespējamo negatīvo ietekmi uz trešajām personām un ekonomiku kopumā.

Tādēļ pasākumi, kuru mērķis bija nodrošināt maksājumu apropriāciju nelielā apjoma aktīvu pārvaldību, ietvēra šādas darbības: aktīvi atgūt jebkādas nepareizi izmaksātas summas, ierobežot neizmantotās summas fiduciārajos kontos, samazināt priekšfinansējuma īpatsvaru, optimāli izmantot visilgākos atļautos maksājumu termiņus, atlikt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus/piedāvājumus un ar to saistīto līgumu slēgšanu.

Šie ietekmes mazināšanas pasākumi palīdzēja Komisijai aizsargāt savu pirmklasīga investora statusu un uzticama un droša partnera reputāciju. Komisijai izdevās maksimāli samazināt maksājumu trūkuma negatīvo ietekmi, piemēram, ierobežojot par novēlotiem maksājumiem samaksāto procentu apmēru. Neraugoties uz gandrīz pieckārtīgu palielinājumu salīdzinājumā ar 2013. gadu, 2014. gada beigās samaksāto procentu apmērs tomēr nav pārāk liels (EUR 3 miljoni). Turpmāk redzamajā tabulā atspoguļotais salīdzinoši krasākais palielinājums 1.a izdevumu kategorijā („Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”) un 4. izdevumu kategorijā („Globālā Eiropa”) liecina par spiedīgajiem apstākļiem maksājumu apropriāciju jomā.

Par novēlotiem maksājumiem samaksātie procenti (EUR)

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

1.a  izd. kat.

294 855

157 950

173 748

329 615

137 906

243 748

1 047 488

1.b  izd. kat.

1 440

5 324

6 220

11 255

31 726

71 620

103 960

2.  izd. kat.

27 819

1 807

9 576

15 713

61 879

30 991

61 985

3.  izd. kat.

13 417

59 852

48 673

50 397

29 375

13 060

7 252

4.  izd. kat.

250 204

178 468

257 818

1 266 425

335 820

247 786

1 797 825

5.  izd. kat.

43 915

442 678

237 367

60 825

142 254

46 187

8 614

Kopā

631 651

846 079

733 403

1 734 230

738 960

653 392

3 027 124

Procenti par novēlotiem maksājumiem kohēzijas politikas jomā (1.b izdevumu kategorija) nav tik lieli, jo lielāko daļu šīs izdevumu kategorijas veido dalītas pārvaldības programmas un dalītas pārvaldības gadījumā procenti par novēlotiem maksājumiem netiek piemēroti. Tomēr tiesību aktos noteikto termiņu neievērošana dalītas pārvaldības politikas jomās var ļoti negatīvi ietekmēt uzticamību.

3.  Terminoloģija

Šajā sadaļā ir izskaidrotas vairākas šajā dokumentā izmantotas definīcijas.

3.  Projekta cikls

Pirms darbības programmas vai projekta apstiprināšanas Komisija rezervē apropriācijas, attiecīgajā budžeta pozīcijā uzņemoties saistības par noteiktu summu. Tādējādi tiek izlietota daļa no apstiprinātajām saistību apropriācijām.

Ļoti bieži pēc projekta līguma parakstīšanas vai darbības programmas apstiprināšanas tiek nodrošināts zināms priekšfinansējums, kas ļauj līdzekļu saņēmējam sākt projekta īstenošanu, neņemot aizdevumu. Kad ir sasniegti noteikti starpposma mērķi, saņēmējs drīkst iesniegt starpposma maksājumu pieprasījumus un viņam atlīdzina izdevumus, kas radušies saistībā ar attiecīgo programmu.

Tomēr apjomīgāku programmu, piemēram, pētniecības („Apvārsnis 2020”), struktūrfondu, Eiropas Zivsaimniecības fonda un lauku attīstības programmu, gadījumā, kad ir sasniegta noteikta programmas īstenošanas stadija, starpposma maksājumu pieprasījumi vairs netiek apmaksāti, jo šīs summas ir sedzis priekšfinansējums. Turklāt zināma daļa no kopējā projektam vai programmai apstiprinātā finansējuma tiek izmaksāta tikai slēgšanas brīdī, kad Komisija ir pārliecinājusies, ka visi darbi ir veikti saskaņā ar sākotnējo vienošanos. Ja tas tā nav, līdzekļi tiek daļēji atcelti. Atsevišķos gadījumos Komisija var arī izdot iekasēšanas rīkojumus, lai atgūtu maksājumus, kuriem nav bijis pamata.

4.  Neizpildītās saistības (RAL)

Neizpildītās saistības parasti dēvē par RAL, kas ir franču akronīms no reste à liquider. RAL ir tā uzņemto saistību daļa, par kuru kādā noteiktā termiņā vēl nav veikts maksājums. Daudzgadu projektos saistības tiek uzņemtas projekta sākšanas brīdī, nodrošinot nelielu priekšfinansējumu, savukārt starpposma maksājumi tiek veikti vēlāk, kad notiek projekta īstenošana, bet galīgais maksājums — slēdzot programmu.

Lielu daļu no ES budžeta veido investīcijas, kuru izmantošana notiek vairāku gadu garumā. Starpība starp gada budžetā apstiprinātajām saistību un maksājumu apropriācijām nosaka kopējā RAL apmēra izmaiņas. Savukārt ātrums, ar kādu aug saistību apmērs, un programmu īstenošanas temps nosaka normālas RAL apmēra izmaiņas. Tomēr gadījumos, kad budžetā ir iekļauts nepietiekams maksājumu apropriāciju apmērs, RAL palielinās neatkarīgi no programmu īstenošanas tempa. Tad tas palielina neizpildīto maksājumu pieprasījumu apmēru gada beigās.

RAL un gada laikā uzņemto saistību attiecība ir labs rādītājs, ar kura palīdzību salīdzināt konkrētu programmu RAL apmēru ar šo programmu kopējo finansējumu. Piemēram, programmām un darbībām, kas tiek īstenotas gada laikā, tādām kā Erasmus vai humānā palīdzība, RAL un saistību attiecība ir zemāka par viens, kas norāda, ka lielāko daļu saistību gada laikā arī apmaksā. Savukārt kohēzijas programmām raksturīga RAL un saistību attiecība no 2½ līdz 3, kas atspoguļo tiesību aktos paredzēto automātiskas atcelšanas noteikumu ietekmi (tā dēvētie N+2 un N+3 noteikumi, sk. 4.1. sadaļu turpmāk). Atsevišķām programmām 4. izdevumu kategorijā šis rādītājs ir augstāks — to nosaka ar īstenošanu saistīto sarunu sarežģītais cikls. Pieprasot maksājumus, Komisija ņem vērā šos rādītājus.

5.  Nepietiekama naudas plūsma iepretim maksājumu apropriāciju trūkumam

Komisijas naudas plūsmu galvenokārt nosaka summas, kas katru mēnesi tiek iekasētas no dalībvalstīm saskaņā ar noteikumiem par pašu resursiem. Komisija nedrīkst aizņemties naudu, lai segtu naudas plūsmas trūkumu. Nepietiekama naudas plūsma var uz laiku aizkavēt maksājumus ES līdzekļu saņēmējiem, kaut arī attiecīgā finanšu gada budžetā ir apstiprināts pietiekami daudz apropriāciju. Tas ir iespējams tāpēc (parasti gada pirmajā pusē), ka summa, kuru veido neizpildīti maksājumu pieprasījumi iepriekšējā gada beigās un tie, kas jāsamaksā tekošā gada pirmajos mēnešos (piemēram, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam), ir lielāka nekā maksimālais ikmēneša pašu resursu līdzekļu pieplūdums, kas nonāk Komisijas rīcībā. Kad vēlāk gada gaitā pakāpeniski likvidējas uzkrājums no iepriekšējā gada un turpinās ikmēneša resursu pieplūdums, naudas plūsmas ierobežojumi vairs nerada aizturi turpmākajos gada mēnešos.

Naudas plūsmas nepietiekamību gada sākumā pastiprina maksājumu apropriāciju trūkums, jo ikmēneša līdzekļu iekasēšanas pamatā ir ieņēmumi, kas paredzēti apstiprinātajā budžetā, t. i., pirms tiek pieņemti budžeta grozījumi, ar kuriem palielina maksājumu apropriāciju apmēru (tas parasti notiek uz gada beigām).

Atkarībā no tā, kad tieši ir notikusi pieņemšana (t. i., pirms vai pēc attiecīgā gada 16. novembra), attiecīgs papildu uzaicinājums veikt pašu resursu iemaksu, lai segtu papildu maksājumu apropriācijas, kas apstiprinātas ar gada beigās pieņemtiem budžeta grozījumiem, var radīt naudas pieejamību tikai nākamā finanšu gada sākumā, līdz ar to minēto budžeta grozījumu īstenošana to pieņemšanas gadā var tikt apgrūtināta.

6.  Neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrājums gada beigās

Gada beigās uzkrājas neizpildīti maksājumu pieprasījumi, t. i., pieprasījumi, kurus ir iesūtījuši ES līdzekļu saņēmēji un kuri ir jāapmaksā noteiktā termiņā (parasti mazāk nekā divos mēnešos), bet kuri vēl nav apmaksāti(15). To nosaka viens no šādiem trim iemesliem:

a)  notiek maksājumu atlikšana/apturēšana — atsevišķiem saņēmējiem/programmām paredzēti maksājumi ir atlikti/apturēti. Maksājumu atlikšana parasti ir īstermiņa oficiāla darbība, kad Komisija aiztur maksājumu, gaidot trūkstošo informāciju vai pārvaldības un kontroles sistēmas pārbaudes rezultātus;

b)  iesniegšanas laiks — maksājumu pieprasījumi nav apmaksāti, jo tie ir iesūtīti gada pašās pēdējās dienās, līdz ar to nav bijis laika tos apstrādāt līdz gada beigām;

c)  apropriāciju trūkums — maksājumu pieprasījumi nav apmaksāti, jo attiecīgajā budžeta pozīcijā ir izsmeltas visas apstiprinātās maksājumu apropriācijas.

Daļa uzkrājuma tiek uzskatīta par normālu (sk. a) un b) punktu). Neizpildīto maksājumu pieprasījumu „nenormālā” uzkrājuma palielināšanās (lielākoties kohēzijas politikas jomā) tiek saistīta ar maksājumu apropriāciju trūkumu (sk. c) punktu), taču sava ietekme ir arī naudas plūsmas nepietiekamībai gada sākumā (sk. 3.3. sadaļu iepriekš). 4. sadaļā ir sīkāk izklāstīta situācija kohēzijas politikas jomā.

4.  1.b izdevumu kategorija — uzkrājuma izmaiņas un prognozes

Šajā nodaļā tiek izskatīta situācija tieši kohēzijas politikas jomā (1.b izdevumu kategorija). Pirmkārt, tajā izklāstītas struktūrfondu galvenās iezīmes un izskaidrots, kā konkrēti senāki notikumi vai ar tiesību aktiem saistītas darbības ir radījuši pašreizējo grūto stāvokli. Pēc tam tiek pētīts, kā varētu definēt „normālu” uzkrājumu, un tiek detalizēti analizēta situācija 2014. gada beigās.

7.  2007.–2013. gada struktūrfondu izmantošana

2007.–2013. gada struktūrfondi — galvenās iezīmes

Projekti, kurus finansē no 1.b izdevumu kategorijas, ir sagrupēti pa darbības programmām. Dalībvalstis ierosina šīs darbības programmas, bet Komisija par tām ved sarunas un perioda sākumā pieņem šīs programmas uz visu attiecīgo periodu. Katru darbības programmu īsteno atsevišķu projektu veidā, izmantojot dalītu pārvaldību. Tas nozīmē, ka līdzekļus izlieto dalībvalstis. Komisija darbojas uzraudzības komitejās, kur tai ir padomdevēja loma projektu atlasē, un uzrauga projektu īstenošanu ar gada īstenošanas ziņojumu palīdzību.

Programmas līdzfinansē no ES budžeta; tas nozīmē, ka Komisija nesedz programmas izmaksas pilnībā. Dalībvalstīm ir jāatrod atbilstošs finansējums, lai segtu daļu no programmu izmaksām.

Kad programma ir pieņemta, Eiropas Savienība ir uzņēmusies juridiskas saistības uz visu periodu. Komisija no 2007. līdz 2013. gadam katru gadu līdz aprīļa beigām automātiski uzņemas saistības, pamatojoties uz programmas finanšu plānu, nevis uz programmā ietverto projektu faktisko īstenošanu. ES maksājumi nedrīkst pārsniegt ES budžetā uzņemtās saistības, bet izdevumi ir attiecināmi no perioda sākuma (t. i., pat pirms programmas pieņemšanas) līdz attiecināmības perioda beigām.

Pēc programmas apstiprināšanas Komisija izmaksā priekšfinansējumu. Šie maksājumi tiek automātiski pārskaitīti dalībvalstij un paliek tās rīcībā, līdz tiek dzēsti, slēdzot programmu.

Dažādo projektu īstenošanas laikā dalībvalstis ar sertifikācijas iestādes starpniecību iesniedz starpposma maksājumu pieprasījumus. Komisija apmaksā šos starpposma maksājumu pieprasījumus, pamatojoties uz spēkā esošo līdzfinansējuma likmi un ja nav pieņemts lēmums par atlikšanu vai atcelšanu.

Šī sistēma darbojas, kamēr Komisijas izmaksātā priekšfinansējuma un dalībvalstu par programmām iesniegto starpposma maksājumu pieprasījumu kopsumma nav sasniegusi 95 % no programmām atvēlētajiem līdzekļiem. Kad ir sasniegts šis slieksnis, dalībvalstis drīkst turpināt iesūtīt maksājumu pieprasījumus, bet tos izmanto, lai dzēstu jebkādas vēl atlikušās priekšfinansējuma summas. Par atlikumu norēķinās programmas slēgšanas laikā. Dalībvalstīm ir jāpamato attiecināmie izdevumi, lai segtu perioda sākumā saņemto priekšfinansējumu un summu, kas ieturēta līdz slēgšanai (5 % no kopējā piešķīruma).

Pēc attiecināmības perioda beigām ir paredzēts 15 mēnešus ilgs laikposms, kurā sagatavot un iesniegt Komisijai noslēguma dokumentus un pieprasīt galīgā maksājuma veikšanu. Pirms šī galīgā maksājuma veikšanas Komisija pārbauda noslēguma dokumentu paketi (t. i., noslēguma deklarāciju, galīgo īstenošanas ziņojumu un galīgo pieprasījumu). Tā kā šos dokumentus drīkst iesniegt līdz 2017. gada 31. martam, lēmums par slēgšanu tiks pieņemts (un ar to saistītie galīgie maksājumi tiks veikti) laikā no 2017. līdz 2019. gadam.

Atkarībā no šīs procedūras rezultātiem līdz slēgšanai ieturētie 5 % tiek izmantoti, lai apmaksātu atlikušos maksājumu pieprasījumus. Pretējā gadījumā Komisija slēgšanas laikā neizmaksā pilnu summu. Par summu, kura netiek izmaksāta, saistības tiks atceltas. Ja korekcijas pārsniedz 5 %, Komisija atgūs nepareizi izmaksāto summu.

N+2/N+3 noteikums

N+2/N+3 noteikums pirmoreiz tika ieviests 2000.–2006. plānošanas periodā. Šis noteikums paredz, ka saistības, kas ir uzņemtas N gadā, līdz N+2 gada 31. decembrim ir jāsedz ar priekšfinansējuma un starpposma maksājumiem tādā pašā apmērā (N+2 noteikums). Piemēram, 2012. gadā uzņemtām saistībām ir jābūt pilnībā segtām ar maksājumu pieprasījumiem līdz 2014. gada 31. decembrim. Par nesegto summu saistības tiek atceltas, kas nozīmē, ka dalībvalsts zaudē finansējumu. Taču līdz šim visā struktūrfondu pastāvēšanas laikā nav reģistrēta ievērojama apmēra atcelšana, kas saistīta ar N+2/N+3 noteikumu.

Šī noteikuma mērķis ir nodrošināt finanšu disciplīnu ES līdzekļu pārvaldībā. Tā kā saistības tiek uzņemtas automātiski, tiklīdz programma ir apstiprināta, minētais noteikums liek dalībvalstīm dinamiski īstenot projektus un novērst problēmas cikla pašās beigās. Tas ļauj arī vienmērīgāk sadalīt maksājumus, liekot dalībvalstīm maksājumu pieprasījumus iesūtīt regulāri. Tomēr, kā norādīts nākamajā nodaļā, šī noteikums mīkstināšana, īpaši saistībā ar 2008. gada finanšu krīzes sekām, ir mazinājusi tā reglamentējošo ietekmi.

Šis noteikums izraisa maksājumu pieprasījumu koncentrēšanos gada beigās — dalībvalstīm ir jāiesūta maksājumu pieprasījumi līdz 31. decembra pusnaktij, izmantojot īpašu IT sistēmu. Lai gan tiesību aktos ir noteikts, ka pieprasījumi tām ir jāiesūta regulāri visa gada laikā(16), iepriekšējā pieredze liecina, ka daudzas dalībvalstis sagaida gada pēdējās nedēļas un tad pieprasa lielas summas.

8.  Maksājumu pieprasījumu profils 2007.–2013. gada plānošanas periodam

Galvenie maksājumu cikla virzītājspēki

Perioda sākumā ievērojamas summas tiek izmaksātas kā priekšfinansējums, pēc tam seko vairāki gadi ar salīdzinoši neliela apmēra starpposma maksājumiem, kamēr tiek izveidotas programmu struktūras un sākas projektu īstenošana. Tā kā N+2/N+3 noteikuma ietekme parādās ne ātrāk kā plānošanas perioda trešā gada beigās, perioda sākumā nav īpašas motivācijas iesniegt pieprasījumus. Turklāt priekšfinansējums joprojām sedz lielu daļu no plānošanas perioda sākumā uzņemtajām saistībām. Aptuveni 2–3 gadus līdz plānošanas perioda beigām gada laikā iesniegto starpposma maksājumu apmērs sāk palielināties, jo programmas darbojas ar pilnu atdevi un maksājumu pieprasījumi tiek iesniegti optimālā režīmā. Kulminācija tiek sasniegta perioda beigās / nākamā plānošanas perioda sākumā, un tam seko samazinājums gandrīz līdz nullei turpmākajos gados, kad programmās ir sasniegts 95 % slieksnis. Kā norādīts iepriekš, noslēguma maksājumi tiek veiktu vienu līdz trīs gadus pēc attiecināmības perioda beigām.

Atkāpes

Trīs izmaiņas tiesību aktos, kurus piemēro 2007.–2013. gada plānošanas periodam, pastiprināja starpposma maksājumu iesniegšanas ciklisko raksturu.

1.  Pāreja no N+3 uz N+2. Saistībā ar DFS 2007.–2013. gadam panāktais vispārējais kompromiss paredzēja, ka jaunajām dalībvalstīm, kā arī Grieķijai un Portugālei jāievēro N+3 noteikums attiecībā uz 2007.–2010. gada saistībām un pēc tam N+2 noteikums līdz perioda beigām. Tas nozīmē, ka līdz 2013. gada beigām minētajām dalībvalstīm bija jāsedz divi saistību kopumi: 2010. gada kopums un 2011. gada kopums. Protams, dalībvalstis negaidīja līdz atcelšanas termiņam, lai īstenotu programmas un iesniegtu maksājumu pieprasījumus, tāpēc 2013. gadā maksājumu pieprasījumu apmērs nedubultojās. Tomēr šis noteikums ļoti pastiprināja maksājumu kulmināciju 2013. gadā, kuras plašākā ietekme atsaucās uz turpmākajiem gadiem, aizvien palielinot maksājumu uzkrājumu.

2.  Dalībvalstīm bija jāveic līdzekļu kontroles sistēmu atbilstības pārbaude. Atbilstības pārbaudes rezultāti bija jāapstiprina Komisijai. Starpposma maksājumu pieprasījumus varēja iesniegt, bet Komisija tos apmaksātu tikai pēc atbilstības novērtējuma apstiprināšanas. Lai gan lielāko daļu programmu pieņēma 2007. gadā, pieprasījumu iesniegšana (vai vismaz Komisijas veiktā apmaksa) aizkavējās un 2008. gadā netika veikts gandrīz neviens starpposma maksājums.

3.  Reaģējot uz finanšu krīzi, dalībvalstis uzstājīgi prasīja neitralizēt 2007. gada saistību kopumu, uz kuru attiecas N+2/N+3 noteikums. Komisija tam piekrita, bet tā vietā, lai 2007. gada saistību kopumam piemērojamo atcelšanas termiņu atliktu par vienu gadu, N+2/N+3 noteikumi tika pavājināti vēl vairāk, jo Padomē tika vienbalsīgi pieņemts lēmums ar 2007. gada saistību kopumu saistītos pienākumus sadalīt sešās sestajās daļās pa visu periodu. Šis tā dēvētais Grieķijas noteikums deva iespēju iesniegt mazāk maksājumu pieprasījumu perioda sākumā, to kompensējot ar lielāku skaitu maksājumu pieprasījumu perioda beigās.

Turklāt, reaģējot uz krīzi, izdevumu attiecināmības periods 2000.–2006. gada programmām tika pagarināts no 2008. gada beigām uz 2009. gadu (izdarot izmaiņas Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu), tādēļ dalībvalstis turpināja koncentrēties uz 2000.–2006. gada programmu īstenošanu. Tā rezultātā 2007.–2013. gada programmu īstenošana un ar to saistītā 2007.–2013. gada starpposma maksājumu pieprasījumu iesniegšana aizkavējās.

2000.–2006. gada programmu un 2007.–2013. gada programmu salīdzinājums

Tā kā 2007.–2013. plānošanas perioda ceturtā gada beigās notika pāreja no N+2 noteikuma uz N+3 noteikumu, 2000.–2006. gada plānošanas periodā tika piemērots tikai N+2 noteikums, lai gan 2004. gadā tika veikti daži pielāgojumi saistībā ar 10 dalībvalstu pievienošanos.

Turpmāk redzamajā grafikā 2001.–2007. gadā veikto starpposma maksājumu kopsumma par 2000.–2006. gadu, izteikta kā īpatsvars no kopējā finansējuma, ir salīdzināta ar 2008.–2014. gadā veikto starpposma maksājumu par 2007. –2013. gada programmām kopsummu, kas arī izteikta kā īpatsvars no kopējā finansējuma.

1.  grafiks. Starpposma maksājumu kopsummas izmaiņas pa gadiem (ar viena gada nobīdi): 2000.–2006. gads (ES-15) salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu (% no kopējā finansējuma, atskaitot priekšfinansējumu)

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000005.png

Kā redzams grafikā, ar 2007.–2013. gada programmām saistīto maksājumu kopsumma pastāvīgi bija zemāka par 2000.–2006. gada līmeni, tuvinoties tam tikai perioda beigās. Ar 2007.–2013. gada programmām saistīto maksājumu aizkavēšanos izraisīja iepriekš minēto faktoru kombinācija. Tas izskaidro maksājumu apropriāciju nepietiekamu izpildi un maksājumu maksimālo apjomu perioda sākumā, jo maksimālo apjomu noteikšanai kā atsauce bija izmantots ar 2000.–2006. gada programmām saistīto maksājumu kopums.

Taču, kad maksājumu pieprasījumu apmērs vēlākā posmā sāka palielināties, maksājumus ļoti ierobežoja apstiprinātās maksājumu apropriācijas un/vai maksājumu maksimālie apjomi, kā rezultātā veidojās uzkrājums.

Maksājumu uzkrājuma izmaiņas 2007.–2014. gadā

Turpmāk redzamajā grafikā(17) parādītas ar 2007.–2013. gada programmām saistīto maksājumu uzkrājuma izmaiņas 2007.–2016. gadā.

2.  grafiks. 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmas: gada beigās neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrājuma izmaiņas (miljardos EUR)

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000006.png

Kā redzams grafikā, ar 2007.–2013. gada programmām saistīto maksājumu uzkrājums sāka palielināties 2011. gadā, kad tas sasniedza EUR 11 miljardus, un kulminēja 2014. gadā, sasniedzot EUR 24,7 miljardus. Kā norādīts turpmāk, prognozes liecina, ka 2015. gada beigās uzkrājums joprojām būs liels, pirms tas atgriezīsies normālā un ilgtspējīgā apmērā 2016. gada beigās.

9.  Maksājumu uzkrājuma elementi un veidi

Gada laikā Komisija saistībā ar struktūrfondiem saņem šādus maksājumu pieprasījumus:

a)  attiecināmo maksājumu pieprasījumi, kurus gada laikā sedz ar maksājumiem;

b)  maksājumu pieprasījumi, kurus jau sedz plānošanas perioda sākumā izmaksātais priekšfinansējums un par kuriem līdz ar to nekāds maksājums netiek veikts;

c)  maksājumu pieprasījumi, kurus var apmaksāt tikai pēc slēgšanas un kuriem būs jāgaida, līdz Komisija un līdzekļu saņēmējs vienojas par slēgšanu;

d)  neapmaksāti maksājumu pieprasījumi, jo tie iesūtīti gada pašās pēdējās dienās — pārāk vēlu, lai apstrāde notiktu līdz gada beigām;

e)  maksājumu pieprasījumi, kuru apmaksa atsevišķu saņēmēju gadījumā ir atlikta/apturēta. Maksājumu apturēšana vai atlikšana parasti ir īstermiņa oficiāla darbība, kad Komisija aiztur maksājumu, gaidot trūkstošo informāciju vai pārvaldības un kontroles sistēmas pārbaudes rezultātus;

f)  maksājumu pieprasījumi, kas gada beigās nav apmaksāti, jo attiecīgajā budžeta pozīcijā ir izsmeltas visas apstiprinātās maksājumu apropriācijas.

Pēdējās četras kategorijas (no c) līdz f) punktam)) gada beigās tiek uzskatītas par neizpildītiem pieprasījumiem, bet maksājumu uzkrājumu veido neizpildīti maksājumu pieprasījumi, kuru pamatā ir d), e) un f) punktā minētie iemesli. Noteikts neizpildītu maksājumu pieprasījumu apmērs gada beigās tiek uzskatīts par normālu, ja tā pamatā ir d) un e) punktā minētie iemesli. „Nenormālu” maksājumu uzkrājumu veido tikai tie neizpildītie maksājumu pieprasījumi, kuru pamatā ir f) punktā minētie iemesli.

Turpmāk redzamais grafiks ilustrē maksājumu pieprasījumu plūsmu 1.b izdevumu kategorijā, sākot ar brīdi, kad dalībvalsts iesniedz pieprasījumu, kam seko apmaksājumu pieprasījumu atlase un pēc tam veidojas normāls vai „nenormāls” uzkrājums.

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000007.png

Pieprasījumu koncentrācija gada beigās un apmaksas laiks

Decembra mēnesī ir ļoti augsta dalībvalstu iesūtīto pieprasījumu koncentrācija, kas 2011.–2014. gada laikā variēja no 27 % līdz 35 % no gada kopējā apmēra. Saistībā ar katru saņemto pieprasījumu Komisijai pirms līdzekļu izmaksas ir jāveic pārbaudes. Jo lielāks ir gada pēdējās nedēļās saņemtais pieprasījumu skaits, jo augstāks risks, ka pieprasījumi netiks apmaksāti līdz gada beigām.

Tādēļ Komisija pastāvīgi mudina dalībvalstis regulārāk iesūtīt pieprasījumus visa gada laikā. Turpmāk redzamajā grafikā parādītas ar 2007.–2013. gada programmām saistīto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas tendences pa mēnešiem laikposmā no 2011. līdz 2014. gadam.

3.a  grafiks. Kumulēto starpposma maksājumu iesniegšanas tendences pa mēnešiem 2007.–2013. gadā (% no kopējā apjoma)

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000008.png

Iepriekš redzamais grafiks skaidri parāda, ka gada beigās regulāri ļoti krasi pieaug maksājumu pieprasījumu apmērs.

3.b  grafiks. Maksājumu pieprasījumu iesniegšanas koncentrācija gada pēdējos divos mēnešos (novembrī un decembrī saņemto pieprasījumu īpatsvars) laikā no 2011. līdz 2014. gadam

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000009.png

Grafiki parāda, ka aizvien vairāk pieprasījumu tiek iesniegts gada beigās, jo pieaug N+2 noteikuma radītais spiediens. N+3 noteikuma atcelšana 2013. gadā nozīmēja, ka visas dalībvalstis, izņemot Rumāniju, Slovākiju un Horvātiju, piemēroja N+2 noteikumu. Tas ļoti ietekmēja minētajā gadā saņemto pieprasījumu apmēru. To pieprasījumu apmērs, kuri iesniegti pārāk vēlu, lai tiktu apmaksāti tajā pašā gadā, ir atkarīgs minētajā gadā saņemtā kopējā pieprasījumu apmēra un tā sadalījuma visa gada garumā.

Atlikšanas un apturēšanas ietekme

Komisija izmanto vairākus preventīvus mehānismus, lai aizsargātu ES budžetu, pirms tā veic maksājumus dalībvalstīm gadījumos, kad pastāv aizdomas par iespējamiem trūkumiem. Šie mehānismi ir īpaši noderīgi, lai uzlabotu kontroles sistēmas dalībvalstīs un tādējādi mazinātu iespējamību, ka Komisijai būs jāveic turpmākas finanšu korekcijas.

Līdz ar to atsevišķi maksājumi pieprasījumi nav apmaksājumi uzreiz, jo Komisija ir atlikusi vai apturējusi maksājumu līdz brīdim, kad tiks veikti uzlabojumi kontroles sistēmās. Lai gan lielākā daļa šo pieprasījumu beigu beigās netiks noraidīti, maksājumu nevar veikt uzreiz.

Saskaņā ar regulu(18) Komisija var:

—  atlikt ar 2007.–2013. gada programmām saistīta maksājuma termiņu, ilgākais, uz sešiem mēnešiem, ja ir pierādījumi, kas ļauj prezumēt būtiskus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā attiecīgajā dalībvalstī, vai ja Komisijas dienestiem jāveic papildu pārbaudes pēc tam, kad ir saņemta informācija par to, ka izdevumi apstiprinātā izdevumu deklarācijā ir saistīti ar nopietnu pārkāpumu, kas nav novērsts;

—  apturēt visus dalībvalstij paredzētos ar 2007.–2013. gada programmām saistītos starpposma maksājumus vai daļu no tiem, ja ir pierādījumi, kas apliecina nopietnas nepilnības programmas pārvaldības un kontroles sistēmās, un dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos korektīvos pasākumus, vai ja izdevumi apstiprinātā izdevumu deklarācijā ir saistīti ar nopietnu pārkāpumu, kas nav novērsts, vai ja dalībvalsts ir nopietni pārkāpusi savas saistības pārvaldības un kontroles jomā. Ja dalībvalsts neveic vajadzīgos pasākumus, Komisija var piemērot finanšu korekciju.

Normālā maksājumu uzkrājuma prognozēšana

Kā izskaidrots iepriekš, normāls maksājumu uzkrājums ir pieprasījumu kopsumma, ko veido pieprasījumi, par kuriem maksājumi ir atlikti vai apturēti, un pieprasījumi, kas iesniegti pārāk vēlu, lai tos varētu apmaksāt tajā pašā gadā. Pieprasījumus, kurus iesniedz gada pēdējās desmit kalendārajās dienās, var uzskatīt par pieprasījumiem, kas iesniegti pārāk vēlu, lai tos varētu apmaksāt, jo Komisijai ir pietiekami jānodrošinās, ka tā spēs pilnībā izlietot budžetā pieejamās apropriācijas. Tomēr daži pieprasījumi, par kuriem maksājumi ir atlikti vai apturēti, veido arī daļu no pieprasījumiem, kuri iesniegti pārāk vēlu, lai tos būtu iespējams apmaksāt, un tos nevajadzētu ieskaitīt divreiz.

Līdz ar to normālais maksājumu uzkrājums palielināsies līdz ar gada laikā saņemto pieprasījumu kopējo skaitu un tā salīdzinošo koncentrēšanos gada pēdējās dienās.

Zemāk redzamais grafiks sniedz pārskatu par laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam saņemtajiem maksājumu pieprasījumiem, uzkrājumu gada beigās un pieprasījumiem, kuri iesniegti pārāk vēlu, lai tos varētu apmaksāt, vai par kuriem maksājumi ir apturēti.

4.  grafiks. 1.b izdevumu kategorija — pieprasījumi, maksājumu uzkrājums, apturētie maksājumi 2010.–2014. gadā

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000010.png

Aplēses liecina, ka pēdējos trīs gados (2012–2014) normālais uzkrājums (t. i., maksājumu pieprasījumi, kas saņemti gada pēdējās desmit dienās, vai par kuriem maksājumi ir atlikti vai apturēti, pat ja pieprasījumi ir iesniegti agrāk nekā pēdējās desmit dienās) veido aptuveni pusi no kopējā uzkrājuma katra gada beigās. Otra puse bija saistīta ar apstiprināto maksājumu apropriāciju trūkumu budžetā, kas radīja lavīnas efektu(19).

Ņemot vērā to, ka 2015. un 2016. gadā tiek prognozēts pieprasījumu skaita samazinājums, tiek gaidīta atlikšanas/apturēšanas gadījumu skaita samazināšanās un 2015. gada beigās nebūs N+2 noteikuma radītā spiediena(20), tiek sagaidīta arī normālā uzkrājuma krasa samazināšanās.

10.  Ar 2007.–2013. gadu saistīto maksājumu (pieprasījumu) prognoze 2015. un 2016. gadam

2015.  un 2016. gada aplēse, pamatojoties uz dalībvalstu prognozēm

Regulā, kura reglamentē fondus 2007.–2013. gadā(21), ir noteikts, ka dalībvalstīm ne vēlāk kā līdz N gada 30. aprīlim ir jāiesūta Komisijai prognoze par to iespējamajiem starpposma maksājumu pieprasījumiem N gadā un N+1 gadā. Pēdējos gados dalībvalstis ir vienojušās atjaunināt šo informāciju N gada septembrī, lai precīzāk novērtētu neizpildīto maksājumu pieprasījumu (uzkrājuma) aizvien lielāko apmēru un maksājumu pieprasījumu iesniegšanas ievērojamo koncentrāciju gada pēdējos mēnešos.

Tomēr jaunajā regulā, kura reglamentē fondu darbību 2014.–2020. gadā(22), ir noteikts, ka dalībvalstīm ne vēlāk kā līdz N gada 31. janvārim ir jāiesūta Komisijai prognoze par to iespējamajiem starpposma maksājumu pieprasījumiem N gadā un N+1 gadā (to atjauninot 31. jūlijā). Pēc Komisijas pieprasījuma, kas apstiprināts 2014. gada decembrī, dalībvalstis šo jauno termiņu attiecībā uz savām 2007.–2013. gada programmām 2015. gadā ir piemērojušas brīvprātīgi. Saskaņā ar datiem, kurus Komisijas saņēmusi līdz 2015. gada 3. martam, patlaban dalībvalstis 2015. gadā plāno iesniegt maksājumu pieprasījumus aptuveni EUR 48 miljardu apmērā (gan apmaksājamus, gan neapmaksājamus) un 2016. gadā — aptuveni EUR 18 miljardu apmērā(23).

Kā izskaidrots iepriekš, ne par visiem maksājumu pieprasījumiem uzreiz tiks veikti maksājumi, jo ir jāņem vērā 95 % maksimālais apjoms, kas maksājumiem noteikts Regulas Nr. 1083/2006 79. pantā(24). Tā kā aizvien vairāk programmu sasniedz 95 % slieksni, šī korekcija 2015. gadā un turpmākajos gados iegūs aizvien lielāku nozīmi. Līdz ar to gaidāmo maksājumu pieprasījumu faktiskie apmēri ir mazāki par dalībvalstu prognozēs norādītajiem, jo pieprasījumi, kuri pārsniedz 95 % slieksni, tiek ņemti vērā tikai slēgšanas brīdī. Pamatojoties uz šīm prognozēm, kurās ņemts vērā ierobežojums, Komisija lēš, ka apmaksājamu maksājumu pieprasījumu kopējais apmērs 2015. gadā būs aptuveni EUR 35 miljardi. Patlaban tiek lēsts, ka šis apmērs 2016. gadā būs aptuveni EUR 3 miljardi. 2016. gadā maksājamā summa tiks precizēta (un varētu kļūt nedaudz lielāka), kad dalībvalstis būs iesniegušas trūkstošo informāciju vai pārskatījušas iesniegtos datus par atsevišķām darbības programmām.

2.  pielikumā ir sniegta sīkāka informācija par dalībvalstu prognozēm attiecībā uz maksājumu pieprasījumiem, kas saistīti ar 2007.–2013. gada kohēzijas programmām un tiks iesniegti 2015. un 2016. gadā.

Komisijas aplēse, pamatojoties uz izpildi

2014. gada beigās kopējā summa, kas izmaksāta kā priekšfinansējums vai starpposma maksājumi, bija EUR 266,1 miljards. Kopējais finansējums, kas paredzēts 2007.–20013. gada kohēzijas politikas programmām, ir EUR 347,3 miljardi. Ņemot vērā līdz šim veikto saistību atcelšanu un atcelšanas risku (atcelšana vēl nav apstiprināta), kas saistīts ar N+2/N+3 noteikuma piemērošanu 2014. gada beigās (kopējā maksimālā summa aptuveni EUR 0,9 miljardi kopš perioda sākuma), maksimālā summa, kas joprojām būs jāapmaksā, ir aptuveni EUR 80,3 miljardi. Tomēr 5 % no katrai programmai atvēlētās summas ir jāizmaksā tikai slēgšanas brīdī (EUR 17,3 miljardi).

Tādējādi to starpposma maksājumu pieprasījumu gaidāmais apmērs, kuri būs jāapmaksā 2015. gadā vai turpmākajos gados, ir aptuveni EUR 63 miljardi jeb 18 % no kopējā finansējuma, kas ietver uzkrājumu 2014. gada beigās (EUR 24,7 miljardi). To jauno maksājumu pieprasījumu maksimālais apmērs, kuri tiks saņemti 2015. gadā vai turpmākajos gados līdz slēgšanai un būs jāapmaksā, ir EUR 38,3 miljardi. Ja 2015. gadā tiks saņemti maksājumu pieprasījumi par summu, kas nepārsniedz EUR 35 miljardus, atlikusī daļa, kas nepārsniedz EUR 3,5 miljardus, tiks saņemta 2016. gadā.

Prognoze par uzkrājumu 2015. gada beigās, pamatojoties uz koriģētām dalībvalstu prognozēm

Kopējais 2015. gada budžetā apstiprināto maksājumu apropriāciju apmērs ir EUR 39,5 miljardi. No šīs summas tiks segts gan uzkrājums, kas veidojies pirms 2015. gada (EUR 24,7 miljardi), gan jaunie pieprasījumi (tiek lēsti EUR 35 miljardu apmērā). Līdz ar to tiek prognozēts, ka uzkrājums 2015. gada beigās būs EUR 20 miljardi, no kuriem vismaz puse vai aptuveni EUR 10 miljardi saglabāsies kā „nenormāls” uzkrājums.

Miljardos EUR

Uzkrājums 2014. gada beigās (pielāgots)

Dalībvalstu prognozes par 2015. gada pieprasījumiem, koriģētas, piemērojot 95 % slieksni

2015. gada budžetā apstiprinātās maksājumu apropriācijas

Prognozētais uzkrājums 2015. gada beigās

24,7

~35

39,5

~20

11.  2016. gadā gaidāmie maksājumu pieprasījumi

Kā norādīts iepriekš, 2015. gada beigās ir gaidāms uzkrājums aptuveni EUR 20 miljardu apmērā, ja dalībvalstu prognozes izrādīsies precīzas. Turklāt līdz programmu slēgšanai joprojām ir gaidāmi apmaksājami maksājumu pieprasījumi līdz pat EUR 3,5 miljardu apmērā. Ņemot vērā šo salīdzinoši nelielo maksājumu pieprasījumu apmēru un to, ka nebūs N+2 noteikuma radītā spiediena, ir pamats domāt, ka liela daļa šo maksājumu pieprasījumu tiks iesniegta pārāk vēlu, lai to varētu apmaksāt 2016. gadā.

Komisija precizēs savu pieprasījumu 2016. gada budžeta projektā, ņemot vērā normālo uzkrājumu 2016. gada beigās. Šis normālais uzkrājums, kas ietver ļoti vēlu iesniegtus pieprasījumus un atlikušos pieprasījumus, par kuriem maksājumi ir atlikti vai apturēti, tomēr būs ļoti neliels salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, jo 2016. gadā iesūtīto jauno pieprasījumu apmērs arī ir ļoti neliels un Komisija sagaida, ka dalībvalstis novērsīs trūkumus un iesūtīs „tīrus” pieprasījumus. Tas varētu būt aptuveni EUR 2 miljardi. Tādēļ šis 2016. gada beigās konstatētais „normālais” uzkrājums būs jāsedz no 2017. gada budžeta. Līdz ar to 2016. gada budžetā iekļaujamā summa ir aptuveni EUR 21,5 miljardi.

12.  Maksājumu pieprasījumu un uzkrājuma aprēķināšanā izmantotās informācijas kopsavilkums

Turpmāk redzamajā tabulā ir apkopota informācija par programmu finansējumu, 2015. gada budžetā pieejamo apropriāciju paredzamo izlietojumu un 2016. gadā gaidāmo maksājumu pieprasījumu maksimālo apmēru.

Neizpildītie starpposma maksājumi 2015.–2017. gadā (miljardos EUR)

Programmu finansējums

(1)

347,3

—  tostarp priekšfinansējums un starpposma maksājumi līdz 2014. gada beigām

(2)

266,1

—  tostarp līdz slēgšanai ieturētais finansējums (5 %) un atceltās saistības

(3)

18,2

Apmaksājamu starpposma maksājumu maksimālais apmērs (2015.–2017. gads)

(4)=(1)-(2)-(3)

~63,0

—  tostarp uzkrājums 2014. gada beigās (neizpildītie maksājumu pieprasījumi)

(5)

24,7

—  tostarp 2015.–2017. gadā apmaksājamu starpposma maksājumu maksimālais apmērs

(6)=(4)-(5)

38,3

2015. finanšu gads, miljardos EUR

2015. gada budžetā pieejamās apropriācijas

(1)

39,5

—  tostarp uzkrājums 2014. gada beigās

(2)

24,7

—  tostarp 2015. gada prognozes, koriģētas, piemērojot 95 % slieksni

(3)

~35

2015. gada beigās gaidāmais maksājumu uzkrājums

(4)=(1)-(2)-(3)

~20

2016. finanšu gads, miljardos EUR

2015. gada beigās gaidāmais maksājumu uzkrājums

(1)

~20

2016. gadā līdz slēgšanai gaidāmo atlikušo maksājumu pieprasījumu maksimālais apmērs

(2)

~3,5

Maksimālais no 2016. gada budžeta sedzamo maksājumu pieprasījumu apmērs

(3)=(1)+(2)

~23,5

13.  Maksājumi slēgšanas brīdī

Struktūrfondu programmu slēgšanai ir tikai tai raksturīga maksājumu dinamika. Katra dalībvalsts ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. martam iesūta ar katras programmas slēgšanu saistītos dokumentus. Komisija informē dalībvalsti par savu atzinumu par noslēguma deklarācijas saturu piecu mēnešu laikā pēc tās saņemšanas dienas, ja sākotnējā noslēguma dokumentā(25) ir bijusi iekļauta visa nepieciešamā informācija. Visbiežāk noslēguma maksājumi tiks veikti tikai pēc 2016. gada. Līdz slēgšanai ieturētā finansējuma (5 % no kopējā piešķīruma) kopējais apmērs ir EUR 17,3 miljardi, bet maksājumu apmēru ietekmēs programmas īstenošanas kvalitāte visa perioda garumā. Kohēzijas politikas jomā iespējamā saistību atcelšana slēgšanas brīdī var mazināt vajadzību pēc maksājumiem.

Kā indikācija var kalpot tas, ka saistībā ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu slēgšanas brīdī atcelto saistību īpatsvars bija 2,6 % no Eiropas Sociālā fonda (ESF) kopējā finansējuma un 0,9 % no Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) kopējā finansējuma. Tomēr ESF joprojām ir saglabājušās RAL aptuveni EUR 0,5 miljardu apmērā, kas saistītas ar problemātiskiem gadījumiem, kuros konstatēti pārkāpumi, tādēļ Komisija lēš, ka galīgais slēgšanas brīdī atcelto saistību īpatsvars šim fondam būs aptuveni 3 %. Komisija neizslēdz, ka saistību atcelšana slēgšanas brīdī varētu notikt lielākā apmērā nekā iepriekšējā periodā, tādēļ iepriekš minētā aplēse būtu jāuzskata par piesardzīgu norādi.

Ar slēgšanu saistītie pieprasījumi netiek ņemti vērā, analizējot uzkrājuma „normālās” daļas mazināšanos, jo to lielākā daļa tiks apmaksāta 2017.–2019. gadā vai turpmākajos gados un jebkurā gadījumā ne visiem šiem pieprasījumi sekos maksājumi, jo pirms galīgā maksājuma veikšanas tiks dzēstas nepamatoti izmaksātas summas.

5.  Pārējās izdevumu kategorijas: 2007.–2013. gada programmu perspektīvas

14.  Pārskats

Pēc tam, kad 4. sadaļā tika detalizēti analizēta situācija tieši kohēzijas politikas jomā (1.b izdevumu kategorija), šajā sadaļā tiek izskatīta situācija pārējās izdevumu kategorijās un īsumā to var izklāstīt šādi:

—  Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (2. izdevumu kategorija) paredzētās apropriācijas ir nediferencētas, tāpēc maksājumus un saistības iekļauj budžetā vienā un tajā pašā apmērā. Līdz ar to neveidojas uzkrājums gada beigās;

—  lauku attīstības, Eiropas Zivsaimniecības fonda (2. izdevumu kategorija) un patvēruma, migrācijas un drošības fondu (3. izdevumu kategorija) pārvaldība tiek dalīta ar dalībvalstīm, līdzīgi kā tas ir kohēzijas politikas gadījumā. Lauku attīstības jomā uzkrājuma līdz šim nav bijis, bet to nevar teikt par pārējiem fondiem;

—  lielāko daļu pārējo programmu (1.a un 4. izdevumu kategorija) pārvalda Komisija. Ņemot vērā maksājumu trūkumu, daudzām no šīm programmām ir piemēroti ietekmes mazināšanas pasākumi, kurus Komisija ieviesa 2014. gadā (un dažos gadījumos jau 2013. gadā), sākot ar priekšfinansējuma samazināšanu (pienācīgi ņemot vērā īstenošanas partneru, līdzekļu saņēmēju un labumguvēju veidu un finansiālo noturību) un līdz pat noslēguma maksājumu vai budžeta atbalsta maksājumu atlikšanai, kā arī neuzņemoties jaunas saistības un atliekot līgumu slēgšanu uz vēlāku laiku. Taču lielākā daļa šo ietekmes mazināšanas pasākumu tikai aizkavē līdzekļu izmaksu un saistības, vienalga, ir jāpilda.

Zemāk redzamajā tabulā sniegts pārskats par uzkrājuma veidošanos 1.a un 4. izdevumu kategorijā. Attiecībā uz 4. izdevumu kategoriju ir skaidri saskatāma uzkrājuma tendence palielināties, 2014. gadā sasniedzot pēdējos gados augstāko līmeni, savukārt 1.a izdevumu kategorijā uzkrājuma veidošanās ir mazāk paredzama.

Uzkrājums gada beigās (miljonos EUR)

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

1.a  izd. kat.

1 679

507

291

628

604

567

551

541

4.  izd. kat.

172

178

284

226

387

367

389

630

15.  Dalītas pārvaldības programmas 2. un 3. izdevumu kategorijā

15.1.  2. izdevumu kategorija

Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)

Saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) maksājumu uzkrājuma nav, jo fondu veido nediferencētas apropriācijas.

Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)

Lauku attīstības jomā līdz šim maksājumu uzkrājuma nav bijis — Komisija vienmēr ir spējusi savlaicīgi apmaksāt visus maksājumu pieprasījumus. Ņemot vērā lauku attīstības programmas lielumu un 95 % noteikumu, kas arī uz to attiecas, to ar 2007.–2013. gadu saistīto starpposma maksājumu maksimālais apmērs, kurus var nākties samaksāt līdz slēgšanai, ir aptuveni EUR 8,7 miljardi. 2007.–2013. gada programmām 2015. gada budžetā ir apstiprinātas maksājumu apropriācijas EUR 5,9 miljardu apmērā. Atlikušie EUR 2,8 miljardi būs jāsamaksā 2016. gadā pēc tam, kad dalībvalstis būs iesniegušas pēdējo ceturkšņa deklarāciju, kas jāizdara 2016. gada janvārī.

Kopējā summa, kas tiek rezervēta līdz slēgšanai, ir aptuveni EUR 4,8 miljardi. Faktiskā izmaksājamā summa būs atkarīga no saistību atcelšanas. Kā piemēru var minēt, ka, rēķinoties ar saistību atcelšanu 1,5 % apmērā, kā tas bija 2000.–2006. gada programmu slēgšanas periodā, tiks atceltas saistības aptuveni EUR 1,5 miljardu vērtībā. Sagaidāms, ka noslēguma maksājumi tiks veikti laikā no 2016. līdz 2019. gadam.

Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF)

EZF pārvaldība līdzinās kohēzijas politikas (1.b izdevumu kategorija) pārvaldībai. Tomēr, tā kā uz to neattiecas N+3 noteikums, EZF nesaskārās ar īpašo problēmu, ko radīja pāreja no N+3 noteikuma piemērošanas 2010. gada saistību kopumam uz N+2 noteikuma piemērošanu 2011. gada saistību kopumam. Turklāt uz to neattiecās arī „Grieķijas noteikums”, lai gan programmu uzsākšana arī tika nedaudz aizkavēta ar pārvaldības un kontroles sistēmām saistītu pienākumu dēļ. Tomēr pēdējos gados EZF maksājumu uzkrājums ir bijis ļoti nozīmīgs. 2014. gada sākumā uzkrājums bija tikpat liels kā 2007.–2013. gada programmām apstiprinātās maksājumu apropriācijas.

Kas attiecas uz maksājumu pieprasījumu iesniegšanu gada laikā, laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam divas trešdaļas gada maksājumu pieprasījumu tika iesniegtas novembra un decembra mēnesī. Zemāk redzamajā grafikā parādīts EZF ar 2007.–2013. gada programmām saistīto maksājumu uzkrājums 2011.–2014. gadā kopā ar sākotnējām maksājumu apropriācijām nākamajam gadam.

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000011.png

Galvenais iemesls, kas noteica EZF maksājumu uzkrājuma samazināšanos 2014. gada beigās, bija visu pieejamo maksājumu apropriāciju pārcelšana budžeta nodaļas ietvaros (tostarp visu maksājumu apropriāciju, kas paredzētas EJZF dalītajai pārvaldībai — jauna juridiskā pamata pieņemšanas aizkavēšanās dēļ) un papildu apropriācijas, kas tika saņemtas ar budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektu (tas tika pieņemts kā budžeta grozījums Nr. 2/2014) un ar pārvietojumu gada beigās.

Tā kā 2015. gada budžetā ir apstiprināts lielāks maksājumu apropriāciju apmērs, tam vajadzētu ļaut samazināt uzkrājumu līdz „normālam” līmenim aptuveni EUR 0,1 miljarda apmērā.

15.2.  3. izdevumu kategorija

Patvēruma, migrācijas, robežu un drošības politika

Kopējo patvēruma un imigrācijas politiku 2007.–2013. gadā galvenokārt īstenoja ar vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” palīdzību. Šo vispārīgo programmu veidoja četri instrumenti: Ārējo robežu fonds, Eiropas Atgriešanās fonds, Eiropas Bēgļu fonds un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds.

Turpmāk redzamajā grafikā parādīts ar patvēruma, migrācijas, robežu un drošības jomu saistīto neizpildīto maksājumu pieprasījumu aizvien lielākais apmērs gada beigās.

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000012.png

RAL ir palielinājušās no EUR 150 miljoniem 2007. gada sākumā līdz EUR 2,6 miljardiem 2014. gadā, neraugoties uz laikposmā no 2007. līdz 2014. gadam veikto saistību atcelšanu EUR 300 miljonu apmērā. Aptuveni EUR 1,9 miljardi vēl ir jāsamaksā par 2007.–2013. gada programmām. 2015. gada budžetā programmām apstiprinātās maksājumu apropriācijas nedaudz pārsniedz EUR 600 miljonus un ietver arī apropriācijas jaunajām 2014.–2020. gada programmām paredzēto sākotnējo un ikgadējo priekšfinansējuma maksājumu veikšanai.

Ņemot vērā summu, kas tiks izmaksāta slēgšanas brīdī (tiek lēsts, ka tā būs aptuveni EUR 1 miljards), un to, ka 2013. un 2014. gadā maksājumu apropriāciju trūkuma dēļ nebija iespējams veikt otros priekšfinansējuma maksājumus, tiek lēsts, ka maksājumiem būs nepieciešami aptuveni EUR 235 miljoni, lai 2016. gada beigās samazinātu ar 2007.–2013. gada programmām saistīto uzkrājumu līdz „normālam” apmēram.

16.  Tiešas pārvaldības programmas 1.a un 4. izdevumu kategorijā

16.1.  1.a izdevumu kategorija

Šajā sadaļā ir sniegts pārskats par maksājumu stāvokli 1.a un 4. uzdevumu kategorijas programmām 2014. gada beigās.

Neizpildīti maksājumu pieprasījumi gada beigās

Turpmāk redzamajā grafikā parādītas gada beigās neizpildīto maksājumu pieprasījumu apmēra izmaiņas nozīmīgākajām 1.a izdevumu kategorijas programmām.

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000013.png

Neizpildīto maksājumu pieprasījumu augsto līmeni 2007. gada beigās galvenokārt izraisīja Sestās pētniecības pamatprogrammas projektu cikls un īpaši augstais neizpildīto saistību apmērs tajā laikā. Turklāt pētniecības līgumos bija noteikts, ka izmaksu atlīdzināšanas pieprasījumus nedrīkst segt, kamēr nav iesniegti revīzijas apliecinājumi.

Ietekmes mazināšanas pasākumi, kurus Komisija veica 2014. gadā (sk. iepriekš 2.2. sadaļu), lai risinātu maksājumu apropriāciju trūkumu, novērsa neizpildītu maksājumu pieprasījumu apmēra palielināšanos 2014. gada beigās. Šie pasākumi ietvēra priekšfinansējuma apmēra samazināšanu un jaunu līgumu / dotāciju nolīgumu parakstīšanas atlikšanu, tādējādi daļu maksājumu pārceļot uz nākamo gadu. Kaut arī šie pasākumi ļāva ierobežot neizpildīto maksājumu pieprasījumu apmēru, to blakusefekts bija 2014.–2020. gada programmu īstenošanas palēnināšanās. Dažos gadījumos bija jāveic drastiskāki pasākumi, piemēram, prioritējot maksājumus, kas paredzēti neaizsargātākiem saņēmējiem.

Neizpildīto saistību (RAL) apmēra izmaiņas

Lielākoties stabilais ar 1.a izdevumu kategorijas programmām saistīto neizpildīto maksājumu pieprasījumu apmērs gada beigās krasi kontrastē ar neizpildīto saistību (RAL) apmēra nepārprotamo tendenci palielināties, kā parādīts zemāk redzamajā grafikā.

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000014.png

RAL apmērs 1.a izdevumu kategorijā aizvien palielinās lielā mērā tāpēc, ka palielinās starpība starp pētniecībai paredzētajām saistību un maksājumu apropriācijām, lai gan pētniecības programma rada vislielākos izdevumus šajā izdevumu kategorijā. Tas ir atspoguļots zemāk redzamajā grafikā, kurā parādīta maksājumu un saistību attiecības pakāpeniska samazināšanās.

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000015.png

Lai ilustrētu to, kā 1.a izdevumu kategorijā tiek īstenoti projekti, turpmāk ir aprakstīts pētniecības programmu projekta cikls.

Projekta cikls pētniecības jomā

Pētniecības programmas tiek īstenotas, izmantojot daudzgadu darba programmas, kuras ietver uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, publiskos iepirkumus, pētījumus, ekspertu grupas, dalību starptautiskās organizācijās, semināros un darbsemināros, novērtēšanu un uzraudzību. Aptuveni 90 % pētniecības programmu ir saistīti ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, bet pārējie 10 % — ar citām darbībām.

N gada darba programmu pieņem Komisija N-1 gada vidū. Sākot ar N-1 gada otro pusi, tiek izsludināti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus. Vairumā gadījumu priekšlikumu iesniegšana parasti notiek trīs mēnešu laikā pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas. Vispārēju saistību uzņemšanās notiek pēc darba programmas pieņemšanas N gadā un ne vēlāk kā līdz līgumslēgšanas sarunu sākumam (parasti uzaicinājuma beigu termiņa laikā). Priekšlikumu novērtēšanai (trīs mēneši) un atlasei (viens līdz divi mēneši) seko līgumslēgšanas sarunas (no viena līdz sešiem mēnešiem) un līguma parakstīšana (līdz pat vairākiem mēnešiem). Komisijas/izpildaģentūras rīcībā no uzaicinājuma beigu termiņa līdz dotācijas nolīguma parakstīšanai ir astoņi mēneši (to dēvē par dotāciju piešķiršanas laiku (time to grant)), no kuriem pieci mēneši paredzēti pieteikuma iesniedzēju informēšanai par zinātnisko novērtējumu rezultātiem, bet trīs mēneši — dotācijas nolīguma sagatavošanai. Kad ir notikusi konkrēto saistību uzņemšanās un ir parakstīts līgums, priekšfinansējums būtu jāizmaksā 30 dienu laikā no nolīguma parakstīšanas vai 10 dienas pirms darbības uzsākšanas datuma (izvēloties vēlāko no šiem datumiem). Ņemot vērā Pētniecības ģenerāldirektorātu 2014. gadā veiktos strukturālos pasākumus, daudzos gadījumos N gada saistību priekšfinansējums tagad tiek izmaksāts N+1 gadā, nevis N gadā. Starpposma maksājumu pamatā ir finanšu pārskati, un tie ir saistīti ar periodiski sniegtiem ziņojumiem, parasti reizi 18 mēnešos. Galīgais maksājums 10 % apmērā tiek veikts pēc noslēguma ziņojuma saņemšanas.

Par visām citām programmā paredzētajām darbībām provizorisku saistību uzņemšanās notiek N gadā un avansa maksājumi tiek izmaksāti tajā pašā gadā. Pārējā summa tiek izmaksāta N+1 gadā.

Maksājumu trūkums pētniecības jomā — faktiskās sekas

Lai tiktu galā ar pētniecības programmām paredzēto maksājumu apropriāciju trūkumu, 2014. gadā kopumā EUR 236,5 miljoni tika pārvietoti no „Apvārsnis 2020” 2014.–2020. gada pozīcijām nolūkā palielināt apropriācijas šo pašu programmu 2007.–2013. gada perioda pabeigšanas pozīcijām, tādējādi aizkavējot priekšfinansējuma izmaksu par „Apvārsnis 2020” 2014. un 2015. gadā izsludinātajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Iepriekšējos gados tā netika darīts, un tas izraisīja jaunu programmu īstenošanas aizkavēšanos.

Pētniecība prasa laiku, un līgumu parakstīšanas un finansējuma izmaksas atlikšana ir pretrunā mērķim pastiprināt centienus pētniecības jomā, lai atbalstītu ekonomikas izaugsmi. Tiek sagaidīts, ka programmai „Apvārsnis 2020” 2015. gada budžetā apstiprinātais maksājumu apropriāciju palielinājums ļaus šajā svarīgajā programmā daļēji atgūt nokavēto.

Erasmus+

Erasmus+ ir labs tādas gada programmas piemērs, kurai paredzēto maksājumu apmērs daudz neatšķiras no saistību apmēra, jo dzīves cikls lielākajai daļai darbību ir saistīts ar mācību gadu.

Maksājumu trūkuma dēļ maksājumu apropriāciju palielinājums 2014. gadā neatbilda saistību apropriāciju palielinājumam, kas 2014.–2020. gadā vēl turpinās pieaugt. Šo maksājumu trūkumu 2014. gadā var izteikt arī kā maksājumu un saistību attiecību, kas attēlota zemāk redzamajā grafikā.

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000016.png

Tā rezultātā 2014. gadā nebija iespējams izmaksāt daļu no otrā priekšfinansējuma maksājuma valstu aģentūrām, kuru uzdevums ir finansēt pasākumus mobilitātes jomā. Situācijai vajadzētu nedaudz uzlaboties, tomēr tiek prognozēts, ka Erasmus+ arī 2015. gadā saskarsies ar līdzīgām grūtībām.

Transports un enerģētika

Zemāk redzamajā grafikā ir attēlota aizvien lielākā starpība starp saistībām un maksājumiem transporta un enerģētikas politikas jomās.

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000017.png

Ar 2015. gada budžetā apstiprinātajām maksājumu apropriācijām pietiks, lai segtu pirmo priekšfinansējuma maksājumu 2014.–2020. gada projektiem un daļēji likvidētu 2007.–2013. gada RAL, kas tiek lēstas vairāk nekā EUR 2 miljardu apmērā.

Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns (EEAP)

Ja salīdzina ar saistību augsto līmeni 2009. un 2010. gadā, maksājumu izpilde šajā programmā sākās lēni, jo EEAP projektus lielākoties veido liela mēroga infrastruktūras projekti.

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000018.png

Maksājumu apropriāciju īpaši trūka 2014. gadā, kad to apmērs nebija pietiekams, lai segtu gada laikā saņemtos maksājumu pieprasījumus arī pēc tam, kad ar novēlošanos bija pieņemts budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekts, ar kuru tika nodrošinātas papildu apropriācijas. RAL 2014. gada beigās joprojām bija EUR 2 miljardi — puse no summas, par kuru sākotnēji uzņemtas saistības EEAP vajadzībām. 2015. gadā apstiprināto maksājumu apropriāciju apmērs ir EUR 407 miljoni, un tiek sagaidīts, ka ar to būs iespējams segt šī gada vajadzības.

16.2.  4. izdevumu kategorija

Turpmāk redzamajā grafikā ir attēlots neizpildīto saistību (RAL) apmērs 4. izdevumu kategorijas programmām kopš 2007. gada.

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000019.png

4.  izdevumu kategorija ietver īstermiņa instrumentus reaģēšanai uz krīzēm, ilgāka termiņa instrumentus, uz kuriem attiecas daudzgadu plānošana, un ad hoc instrumentus, piemēram, makrofinansiālo palīdzību aizdevumu un dotāciju veidā. Trīs lielie instrumenti (Pirmspievienošanās palīdzības instruments II, Eiropas kaimiņattiecību instruments un Attīstības sadarbības instruments), kuros tiek izmantota daudzgadu plānošana, rada 73 % izdevumu šajā izdevumu kategorijā. Dzīves cikla ilgums no šīm programmām finansētajam atbalstam trešām valstīm parasti ir 6–8 gadi. Savukārt reaģēšanai uz krīzēm paredzēto instrumentu (humānā palīdzība, Stabilitātes un miera veicināšanas instruments, kopējā ārpolitika un drošības politika) un makrofinansiālās palīdzības instrumenta maksājumu cikli ir daudz īsāki, proti, 12–18 mēneši.

Kopš 2013. gada lielākā daļa 4. izdevumu kategorijas instrumenti saskaras ar ievērojamu maksājumu apropriāciju trūkumu, kas pirmkārt ietekmē humānos un ar krīzi saistītos instrumentus, kuru īstenošanas cikli paredz ātru līdzekļu izmaksu, un pēc tam tādus instrumentus kā Attīstības sadarbības instruments un Eiropas kaimiņattiecību instruments, kuru maksājumi lielākoties ir saistīti ar spēkā esošajiem līgumiem un saistībām. Stāvoklis pasliktinājās 2014. gadā, jo salīdzinājumā ar 2013. gadu tika vispārēji samazinātas pieejamās maksājumu apropriācijas. Apropriāciju palielinājums atsevišķām programmām ar budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektu (un citām darbībām, piemēram, pārvietojumiem)(26) nāca ļoti vēlu un nebija pietiekams, lai segtu neizpildīto maksājumu uzkrājumu.

Ieviestie pasākumi (sk. iepriekš 2.2. sadaļu) tikai daļēji spēja mazināt maksājumu trūkuma sekas, attālinot līdzekļu izmaksas termiņu, bet iepriekš uzņemtās saistības joprojām bija jāpilda.

Neizpildīti maksājumu pieprasījumi gada beigās

Kopumā neizpildītu maksājumu pieprasījumu apmērs 4. izdevumu kategorijā 2014. gada beigās ievērojami palielinājās. To lielākoties noteica krasais pieprasījumu pieaugums un attiecīgu maksājumu apropriāciju trūkums — tā tas bija, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta un Attīstības sadarbības instrumenta gadījumā, kas attēlots zemāk redzamajā grafikā.

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000020.png

No otras puses, 2013. un 2014. gada budžetā apstiprinātais maksājumu apropriāciju palielinājums ļāva mazināt neizpildītu maksājumu pieprasījumu apmēru humānās palīdzības jomā(27).

20150708-P8_TA(2015)0263_LV-p0000021.png

Kā norādīts iepriekš, RAL 4. izdevumu kategorijā un jo īpaši trīs lielo ilgtermiņa instrumentu gadījumā pēdējos piecos gados ir pastāvīgi palielinājušās atbilstoši iepriekšējās DFS saistību apmēriem. Piemēram, programmas, par kurām sākotnējā saistību uzņemšanās notikusi 2010. gadā, tika oficiāli saskaņotas ar trešo valsti kā saņēmējvalsti 2011. gadā un līgumi tika slēgti līdz pat 2014. gadam. No tā izriet, ka daudzās no šīm lielajām programmām, par kurām saistību uzņemšanās notika laikā, kad saistību apmērs strauji palielinājās, tagad ir jāveic maksājumi. Tiek sagaidīts, ka 2015. gada budžetā apstiprinātais maksājumu apropriāciju apmērs samazinās starpību starp saistībām un maksājumiem, kam vajadzētu palīdzēt stabilizēt situāciju, taču situācija joprojām būs saspringta un sagaidāms, ka gan saistību un maksājumu apmēra starpība, gan RAL daudziem instrumentiem, tādiem kā Attīstības sadarbības instruments, turpinās palielināties.

6.  2014.–2020. gada programmu perspektīvas

2016. gada budžetā būs jāiekļauj pietiekami daudz maksājumu apropriāciju ne tikai tādēļ, lai pakāpeniski likvidētu neizpildīto maksājumu pieprasījumu „nenormālo” uzkrājumu, ko izraisa par 2007.–2013. gada programmām uzņemtās saistības, bet arī tādēļ, lai īstenotu 1.a un 4. izdevumu kategorijas 2014.–2020. gada programmas, kuru īstenošanu ir aizkavējis maksājumu trūkums. 2016. gada budžetā ir jāiekļauj arī maksājumu apropriācijas, kas vajadzīgas citiem fondiem, piemēram, lauku attīstībai (2. izdevumu kategorija), lai novērstu jauna, iepriekš nebijuša maksājuma uzkrājuma veidošanos.

Komisija 2016. gada budžeta projektā novērtēs 2014.–2020. gada programmām 2016. gadā vajadzīgo maksājumu apmēru.

7.  Secinājumi

Pēdējos gados un jo īpaši 2014. gadā maksājumu apropriāciju apmērs nav bijis pietiekams, lai segtu ienākošos maksājumu pieprasījumus. Tas savukārt ir izraisījis aizvien lielāka neizpildītu maksājumu uzkrājuma veidošanos gada beigās, īpaši saistībā ar 2007.–2013. gada programmām kohēzijas politikas jomā. Komisija ir veikusi virkni ietekmes mazināšanas pasākumu, lai līdz minimumam samazinātu maksājumu trūkuma negatīvo ietekmi, iespēju robežās pildot pienākumus, kuri izriet no iepriekš uzņemtām saistībām. Taču šo darbību blakusefekts bija 2014.–2020. gada programmu īstenošanas aizkavēšanās.

Tiek sagaidīts, ka 2015. gada budžetā iekļautās maksājumu apropriācijas palīdzēs samazināt ar 2007.–2013. gada programmām saistīto neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājumu. Komisija ir apzinājusi maksājumu apmēru, kas vajadzīgs, lai līdz 2016. gada beigām pakāpeniski likvidētu ar 2007.–2013. gada programmām saistīto neizpildīto maksājumu pieprasījumu „nenormālo” uzkrājumu. Komisija 2016. gada budžetā ierosinās iekļaut attiecīgu maksājumu apropriāciju apmēru.

Komisija uzskata, ka uz šāda pamata visas trīs iestādes var iesaistīties plāna īstenošanā, lai līdz 2016. gada beigām samazinātu ar 2007.–2013. gada programmu īstenošanu saistīto neapmaksāto rēķinu apmēru līdz ilgtspējīgam līmenim.

1.  pielikums. Komisijas 2014. gada 15. decembrī sniegtā informācija

Komisija 2014. gada 15. decembrī informēja par paredzamo ar 2007.–2013. gada kohēzijas programmām saistīto maksājumu uzkrājumu 2014. un 2015. gada beigās, proti:

2010

2011

2012

2013

2014 (*)

2015 (*)

Nesamaksātu rēķinu uzkrājums gada beigās (miljardos EUR)

6,1

10,8

16,2

23,4

Līdz 25 (1)

19 (2)

(*) Komisijas aplēses, kuru pamatā ir koriģētas dalībvalstu prognozes

(1)  Ņemot vērā papildu maksājumu apropriācijas tajā budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekta redakcijā, kuru galu galā apstiprināja.

(2) Ņemot vērā papildu maksājumu apropriācijas budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projektā, kuru apstiprināja, un 2015. gada budžetā apstiprinātās maksājumu apropriācijas.

Komisija arī sniedza sīkāk sadalītu pārskatu par prognozēto maksājumu uzkrājumu 2007.–2013. gada kohēzijas programmām 2014. gada beigās. Kā norādīts zemāk redzamajā tabulā, līdz 2014. gada beigām faktiski saņemto maksājumu pieprasījumu kopējais apmērs bija par aptuveni EUR 1,5 miljardiem mazāks nekā dalībvalstu sagatavotajās prognozēs un par aptuveni EUR 2,5 miljardiem lielāks nekā Komisijas prognozētais maksimālais apjoms.

PROGNOZĒTAIS UZKRĀJUMS 2014. GADA BEIGĀS

Miljardos EUR

(1)

Līdz 2013. gada beigām saņemtie un līdz 2013. gada beigām nesamaksātie maksājumu pieprasījumi (uzkrājums)

23,4

(2)

Līdz 2014. gada novembra beigām saņemtie maksājumu pieprasījumi

31,4

(3)  = (1) + (2)

Līdz 2014. gada novembra beigām iesniegtie maksājumu pieprasījumi, kas jāsamaksā 2014. gadā

54,8

(4)

Apstiprināto maksājumu apropriāciju apmērs (ierēķinot budžeta grozījumu Nr. 3/2014)

49,4

(5)  = (3) – (4)

Uzkrājums 2014. gada novembra beigās, kas jāapmaksā līdz 2014. gada beigām

5,4

Prognoze

Faktiskā izpilde

Dalībvalstu prognozes par maksājumu pieprasījumiem, kas tiks iesniegti 2014. gada decembrī

23

21,5

Komisijas prognozes par maksājumu pieprasījumiem, kas tiks iesniegti 2014. gada decembrī

18–19

21,5

Prognoze par nesamaksāto rēķinu uzkrājumu 2014. gada beigās: līdz EUR 25 miljardiem.

Visbeidzot, Komisija sadalījumā pa valstīm iesniedza dalībvalstu prognozes par maksājumu pieprasījumiem, kuri tiks iesniegti kohēzijas politikas jomā 2014. gadā (EUR 54,33 miljardi), maksājumu pieprasījumiem, kas tiks iesūtīti līdz 2014. gada 31. oktobrim (EUR 31,36 miljardi) un attiecīgi maksājumu pieprasījumiem, kuri tiks iesniegti novembrī un decembrī (EUR 22,97 miljardi).

Komisija norādīja arī to, ka „ņemot vērā vidējo kļūdas līmeni, kas pēdējos gados konstatēts dalībvalstu „bruto” prognozēs, un 95 % maksimālo apjomu, kas Regulas Nr. 1083/2006 79. pantā noteikts līdz slēgšanai veicamajiem maksājumiem, Komisija lēš, ka decembrī tiks saņemti pieprasījumi EUR 18–19 miljardu apmērā”. Tas atbilst iepriekš redzamajās tabulās iekļautajiem datiem.

2.  pielikums. 1.b izdevumu kategorija — jaunākās dalībvalstu prognozes

Šajā pielikumā izklāstītas jaunākās dalībvalstu iesniegtās prognozes par maksājumu pieprasījumu, kas saistīti ar 2007.–2013. gada kohēzijas programmām, iesniegšanu 2015. un 2016. gadā, nodalot „bruto” prognozes (sadalījumā pa dalībvalstīm) un prognozes, kam piemērots ierobežojums (sk. skaidrojumu 4.4. sadaļā).

Dalībvalstu prognozes (miljardos EUR)

Laikposms 2007–2013

2015*

2016

Bruto prognozes

Bruto prognozes

AT

Austrija

0,09

0,00

BE

Beļģija

0,24

0,06

BG

Bulgārija

1,35

0,00

CY

Kipra

0,06

0,00

CZ

Čehija

4,01

3,75

DE

Vācija

2,43

0,95

DK

Dānija

0,04

0,03

EE

Igaunija

0,09

0,00

ES

Spānija

4,65

1,74

FI

Somija

0,21

0,02

FR

Francija

1,92

0,34

GR

Grieķija

0,75

0,00

HR

Horvātija

0,22

0,31

HU

Ungārija

3,86

1,24

IE

Īrija

0,03

0,01

IT

Itālija

5,07

1,44

LT

Lietuva

0,09

0,00

LU

Luksemburga

0,01

0,00

LV

Latvija

0,54

0,09

MT

Malta

0,14

0,04

NL

Nīderlande

0,21

0,10

PL

Polija

8,92

3,99

PT

Portugāle

0,52

0,06

RO

Rumānija

6,64

2,81

SE

Zviedrija

0,11

0,00

SI

Slovēnija

0,38

0,18

SK

Slovākija

2,68

0,64

UK

Apvienotā Karaliste

1,52

0,25

CB

Teritoriālā sadarbība

1,16

0,25

KOPĀ

 

47,93

18,32

PROGNOZES KOPĀ, PIEMĒROJOT IEROBEŽOJUMU

34,74

2,95**

* Attiecībā uz darbības programmām, par kurām dalībvalstis 2015. gada janvārī nekādas prognozes nav iesūtījušas, 2015. gada prognozēs iekļautās summas ir aprēķinātas, izmantojot 2014. gada septembrī iesūtītās prognozes.

** Maksimālā maksājamā summa ir EUR 3,5 miljardi, no kuriem EUR 3 miljardus dalībvalstis šajā stadijā jau ir apstiprinājušas.

*** Ierobežot nozīmē piemērot 95 % noteikumu, kas paredz, ka starpposma maksājumus līdz slēgšanai var veikt tik ilgi, kamēr maksājumu summa nepārsniedz 95 % no programmām piešķirtā finansējuma.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0061.
(5) To nosaka tā dēvētie N+2 un N+3 noteikumi, saskaņā ar kuriem maksājumi ir jāveic divu (N+2) vai trīs (N+3) gadu laikā pēc tam, kad ir uzņemtas attiecīgās saistības. 2013. gada beigās abi apropriāciju atcelšanas noteikumi bija jāpiemēro vienlaicīgi.
(6) Ar budžeta grozījumu palīdzību apstiprinātais kopējais papildu maksājumu apropriāciju apjoms 2012. gadā bija EUR 6,7 miljardi, 2013. gadā — EUR 11,6 miljardi un 2014. gadā — EUR 3,5 miljardi.
(7) Ar 2007.–2013. gada kohēzijas politikas programmām saistītais neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājums gada beigās ir palielinājies no EUR 11 miljardiem 2011. gadā līdz EUR 16 miljardiem 2012. gadā, EUR 23,4 miljardiem 2013. gadā un EUR 24,7 miljardiem 2014. gadā.
(8) Jāņem vērā, ka politikas jomās, kurās izmanto dalītu pārvaldību, piemēram, kohēzijas politikas jomā (kur Komisija atmaksā dalībvalstīm izdevumus), soda procenti par novēlotiem maksājumiem netiek piemēroti.
(9) Atlikušie 5 % ir jāsamaksā, slēdzot programmu, kas notiks 2017.–2019. gadā pēc tam, kad Komisija būs sniegusi novērtējumu, ka programmas īstenošana ir bijusi veiksmīga un nav jāveic nekādas korekcijas.
(10) Kohēzijas politikas tiesību aktos ir noteikts 60 dienu termiņš.
(11) „Normāla” un „nenormāla” uzkrājuma definīcija ir sniegta 3.4. un 4.3. sadaļā.
(12) Budžeta grozījums Nr. 2/2014 tika sākotnēji iesniegts kā budžeta grozījuma Nr. 3/2014 projekts.
(13) Ikmēneša ziņojumi par starpposma maksājumiem un iesniegtajiem pieprasījumiem, paziņojums par budžeta prognozi (divreiz gadā).
(14) DEC 54/2014
(15) Uz nesamaksātām summām, kuras radušās tāpēc, ka priekšfinansējuma apmērs ir samazināts līdz līmenim, kas ir zem juridiski noteiktā / parastā minimuma, pašreizējā neizpildītu maksājumu definīcija neattiecas. Tomēr vairākām programmām 2014. gadā (dažos gadījumos jau 2013. gadā) tika samazināts priekšfinansējums, lai atliktu maksājumus uz vēlāku laiku.
(16) Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 87. pants: „.. starpposma maksājumu pieteikumus apkopo un nosūta Komisijai, ja iespējams, trīs reizes gadā”.
(17) Tas ir identisks kopsavilkumā iekļautajam grafikam.
(18) Regulas Nr. 1083/2006 (2007.–2013. gada plānošanas periods) attiecīgi 91. un 92. pants.
(19) Tā kā gada pirmajos mēnešos naudas plūsma var būt nepietiekama (sk. iepriekš 3.3. sadaļu), daļu no uzkrājuma var nebūt iespējams apmaksāt tiesību aktos noteiktajos termiņos gada sākumā.
(20) Izņemot Horvātiju, Rumāniju un Slovākiju.
(21) 76. pants Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.).
(22) 112. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
(23) 2015. gada janvārī iesniegtajās dalībvalstu prognozēs nebija ņemtas vērā visas darbības programmas. Tādos gadījumos Komisija izmantoja iepriekšējā gada septembrī saņemtās prognozes. Šāda dalībvalstu neiesniegto progno˛u ekstrapolācija par 2016. gadu nav iespējama, jo 2014. gada septembrī iesniegtās prognozes attiecās tikai uz 2014. un 2015. gadu (2016. gads vēl nebija iekļauts). Tas nozīmē, ka 2016. gada prognoze ietver tikai tās darbības programmas, par kurām dalībvalstis ir sniegušas informāciju, un šo prognozi var nākties pārskatīt un palielināt, kad būs iesniegta trūkstošā informācija.
(24) Padomes Regulas Nr. 1083/2006 79. pantā ir noteikts, ka Komisijas „veikto avansa maksājumu un starpposma maksājumu kumulatīvais kopapjoms nepārsniedz 95 % no fondu ieguldījuma darbības programmā”; atlikušie 5 % tiks samaksāti tikai darbības programmas slēgšanas brīdī.
(25) 89. pants Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.).
(26) + EUR 406 miljoni (maksājumu apropriāciju neto palielinājums) humānajai palīdzībai, + EUR 30 miljoni Attīstības sadarbības instrumentam un + EUR 250 miljoni Eiropas kaimiņattiecību instrumentam.
(27) Tomēr šajā grafikā nav atspoguļota priekšfinansējuma samazināšanas radītā ietekme.


Videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva — darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā
PDF 452kWORD 145k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija rezolūcija par videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīvu — darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā (2014/2238(INI))
P8_TA(2015)0264A8-0204/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu ,,Darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā” (COM(2014)0446),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu ,,Zaļās rīcības plāns MVU” (COM(2014)0440),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz aprites ekonomiku: bezatkritumu saimniekošanas programma Eiropai ” (COM(2014)0398),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Ekoizaugsmei piemītošā nodarbinātības potenciāla pilnvērtīga izmantošana” (SWD(2012)0092),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 6. decembra secinājumus „Nodarbinātības politika konkurētspējīgai un videi draudzīgai ekonomikai ar zemu oglekļa emisiju līmeni un efektīvu resursu izmantojumu”,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmumu 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu „Zaļās rīcības plāns MVU un videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīva”,

–  ņemot vērā ESAO un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2014. gada pētījumu ,,Videi nekaitīgākas prasmes un darba vietas, ESAO pētījums par videi nekaitīgas izaugsmi”,

–  ņemot vērā Eiropas Nodarbinātības novērošanas punkta 2013. gada aprīļa pārskatu par videi draudzīgu darbvietu veicināšanu krīzes laikā: rokasgrāmata par Eiropas paraugpraksi 2013. gadā,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2011. gada pētījumu par prasmēm videi draudzīgām darbvietām: kopsavilkuma ziņojums, kas pamatojas uz pētījumu par 21 valsti;

–  ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2010. gada pētījumu par prasmēm videi draudzīgām darbvietām— Eiropas kopsavilkuma ziņojums

–  ņemot vērā Eurofound ziņojumus „Darba attiecības un ilgtspējība — sociālo partneru loma pārejā uz videi draudzīgu ekonomiku” (2011), „Apkārtējai videi nekaitīgas Eiropas ekonomikas veidošana: dalībvalstu un sociālo partneru rīcība un iniciatīvas” (2009) un „Videi draudzīgākas ES nozares — ietekmes uz darbavietu skaitu un kvalitāti paredzēšana un pārvaldība” (2013),

–  ņemot vērā ESAO un CFE-LEED 2010. gada 8. februāra darba dokumentu ,,Prasmes videi draudzīgām darbvietām: vietējā darba tirgus ietekme uz klimata pārmaiņu problēmu risināšanu”,

–  ņemot vērā, ka SDO/UNEP zaļu nodarbinātību definējusi kā jebkuru pienācīgu darbu, kas dod ieguldījumu vides kvalitātes saglabāšanā vai atjaunošanā gan lauksaimniecībā, gan rūpniecībā, gan pakalpojumu vai pārvaldības jomā,

–  ņemot vērā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par ekoinovācijām — nodarbinātība un izaugsme ar vides politikas palīdzību(1),

–  ņemot vērā tā 2012. gada 15. marta rezolūciju par Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 7. septembra rezolūciju par darbavietu potenciāla attīstīšanu jaunai, ilgtspējīgai ekonomikai(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0204/2015),

A.  tā kā vispārējās tendences, piemēram, resursu neefektīva izmantošana, neilgtspējīgs spiediens uz vidi un klimata pārmaiņas ir sasniegušas robežu, kuru pārkāpjot to neatgriezenisko ietekmi uz mūsu sabiedrību un dabisko vidi vairs nevar novērst, un sabiedrības problēma ir pieaugošā sociālā atstumtība un nevienlīdzība;

B.  tā kā Eiropas Vides aģentūra 2015. gada ziņojumā ir norādījusi, ka pašreizējie pasākumi nav pietiekami, lai sasniegtu mērķus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā, fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanā, cīņā pret klimata pārmaiņām un to ietekmes uz cilvēku veselību un vidi novēršanā;

C.  tā kā saskaņotas politikas atbildes trūkums šo vispārējo problēmu risināšanai rada draudus, ka nozīmīga daļa no videi nekaitīgai un sociāli iekļaujošai pārejai piemītošā ilgtspējīgas nodarbinātības veidošanas potenciāla varētu palikt neizmantota;

D.  tā kā mēs redzam, ka, reaģējot uz šiem draudiem, attīstās jaunas nozares, daudzās citās notiek pārmaiņas, bet vēl dažas sarūk, piemēram, nozares, kas rada smagu piesārņojumu; tā kā galvenā uzmanība jāpievērš inovācijām un veidiem, ka samazināt piesārņojumu; tā kā saistībā ar dažām sarūkošām nozarēm īpaša uzmanība ir jāvelta darbaspēkam, lai to pārkvalificētu un saglabātu alternatīvu nodarbinātību; tā kā ieguldījumiem jomās, kas par prioritārām uzskatītas Komisijas Zaļo darbvietu programmā, tostarp pārstrāde, bioloģiskā daudzveidība, enregoefektivitāte, gaisa kvalitāte un visas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, piemēram, atjaunīga atkrastes enerģija, ir potenciāls ievērojami veicināt darvietu radīšanu, tostarp mazapdzīvotās teritorijās.

E.  tā kā saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sniegtajām ziņām zaļo ražojumu un pakalpojumu apjoms laikposmā no 2000. gada līdz 2011. gadam pieauga vairāk nekā par 50 %, radot vairāk nekā 1,3 miljonus darbvietu, un tā kā saskaņā ar Komisijas aprēķiniem atjaunojamās enerģijas ekonomika līdz 2020. gadam Eiropā radīs 20 miljonus jaunu darbvietu; tā kā vērienīga un saskaņota ES politika un ieguldījumi atjaunojamās enerģijas jomā, mežu apsaimniekošanā, ilgtspējīgā lauksaimniecībā un augsnes aizsardzībā (lai nepieļautu un novērstu hidroģeoloģisko nestabilitāti), var būtiski sekmēt darbvietu radīšanu;

F.  tā kā ilgtspējīgas attīstības mērķis ir nostiprināts Lisabonas līgumā, un, īstenojot šo mērķi, vides jautājumi tiek risināti vienā līmenī ar ekonomikas un sociālajiem jautājumiem;

G.  tā kā stratēģijā „Eiropa 2020” gudras, ilgtspējīgas un integrējošas ekonomikas veicināšanai ir atzīts, ka galvenā nozīme ir pārejai uz zaļu un sociāli taisnīgu ekonomiku;

H.  tā kā darba tirgus nepilnības kavē darbvietu radīšanu, bet konkurētspējīgs ES darba tirgus var palīdzēt sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus nodarbinātības jomā;

I.  tā kā ES un dalībvalstis 2010. gadā Kankunā notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām konferencē apņēmās nodrošināt „darbaspēkam taisnīgu pāreju, kas rada pienācīgu nodarbinātību un kvalitatīvas darbvietas”; tā kā taisnīga pāreja visiem uz vides ziņā ilgtspējīgu ekonomiku ir labi jāvada, lai palīdzētu sasniegt mērķi nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa nodarbinātību visiem — tostarp, bet ne tikai, attiecībā uz augsti kvalificētām darbvietām —, sociālo iekļaušanu un nabadzības izskaušanu;

J.  tā kā taisnīgas pārejas pieci pīlāri ir šādi: apspriešanās/kopīgs viedoklis, ieguldījumi zaļās un pienācīgās darbvietās, zaļās prasmes, darba tiesību un cilvēktiesību ievērošana, to darba ņēmēju un kopienu sociālā aizsardzība, kurus pirmos skar pāreja no ekonomikas ar augstu oglekļa dioksīda emisiju līmeni uz mazoglekļa ekonomiku;

K.  tā kā darba ņēmēju aktīva līdzdalība pārejas procesā ir svarīga, lai uzlabotu vides apziņu, saprastu resursu efektīvas izmantošanas nepieciešamību un samazinātu mūsu radīto ietekmi uz vidi;

L.  tā kā videi draudzīgu darbvietu ekspansijas potenciālu kavē prasmju nepietiekamība un neatbilstība, ko rada vairāki faktori, tostarp atšķirīgā attieksme pret ilgtspēju apmācības programmās, konkrētās nozarēs konstatētās nepilnības, nepietiekamais to studentu skaits, kuriem ir vajadzīgās STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātne un matemātika) un IT prasmes, kā arī dažās nozarēs — dzimumu koncentrācija, nevis dzimumu līdztiesība;

M.  tā kā ir skaidri pierādījumi, ka ieguldījumi enerģētikā un resursu efektivitātē un piegādes ķēdes attīstīšana, izmantojot skaidru rūpniecības stratēģiju, pozitīvi ietekmē darbvietu radīšanu;

N.  tā kā Eiropa ir iesaistīta globālā konkurences cīņā, un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā un darbvietu radīšanā izšķiroša nozīme ir pieņemamām enerģijas izmaksām, ES iekšējā tirgus pilnīgai izveidošanai un ieguldījumiem labvēlīgai videi;

O.  tā kā dažas nozares, piemēram, ēku energoefektīva renovācija, ir saistītas ar konkrētu vietu un tās nevar pārcelt uz citu zonu vai vietu;

P.  tā kā neskaidrība par politikas virzību un saskaņotības trūkums tajā, kā arī skaidru mērķu neesība kavē investīcijas, prasmju pilnveidi, pētniecību un izstrādi un tādējādi mazina nodarbinātības attīstības iespējas;

Q.  tā kā, palielinoties sabiedrības izpratnei par zaļās ekonomikas nepieciešamību, paplašināsies arī nodarbinātības iespējas;

R.  tā kā skaidri, precīzi noteikti vidēja ilguma līdz ilgtermiņa mērķi, tostarp ES energoefektivitātes un piesārņojuma samazināšanas mērķi, var būtiski veicināt pārmaiņas un tā kā šajā sakarībā arī ES regulējumam ir svarīga nozīme; tā kā mērķtiecīgiem ieguldījumiem, tostarp piegādes ķēžu izveidošanā ES, kas veicina darbvietu radīšanu, par pamatu vajadzētu būt skaidram politikas satvaram un tiem vajadzētu atbilst šai politikai;

S.  tā kā valsts sektors un vietējās un reģionālās iestādes var būtiski atvieglināt pāreju uz zaļo ekonomiku un izveidot iekļaujošus darba tirgus;

T.  tā kā tādi instrumenti kā ekomarķējums, Kopienas vides vadības un audita sistēma (EMAS), zaļais publiskais iepirkums veicina zaļo darbvietu radīšanu;

U.  tā kā vissvarīgākie nodarbinātības radītāji ES ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, jo tie nodrošina vairāk nekā 80 % no darbvietu kopējā skaita, un ir veidojuši daudzas jaunas zaļās nozares, bet tie var saskarties ar īpašām grūtībām saistībā ar turpmāk nepieciešamo prasmju paredzēšanu un darbvietu radīšanas potenciāla īstenošanu;

V.  tā kā integrētās pamatnostādnes ir dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikas virzienu koordinēšanas galvenais aspekts un ir konkrētām valstīm adresēto ieteikumu pamatā un tā kā ar tām vajadzētu pamatot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, jo īpaši nodarbinātības mērķi, cita starpā sekmējot kvalitatīvu darbvietu radīšanu, tostarp veidojot arī zaļās darbvietas;

W.  tā kā, radot piemērotas zaļās darbvietas, jānodrošina vienlīdzīgas iespējas sievietēm, un jālikvidē „stikla griesti”;

X.  tā kā krīzes un taupības politikas virzieni daudz vairāk ir skāruši sievietes un zaļās darbvietas ir izrādījušās noturīgākas pret krīzi nekā citas darbvietas;

Y.  tā kā mazoglekļa nozarēs darba ražīgums mēdz būt augstāks un atalgojums šajās nozarēs nav samazinājies tik krasi kā 15 nozarēs, kas rada vislielāko oglekļa emisiju daudzumu;

Z.  tā kā Eirobarometra dati par zaļām darbvietām MVU liecina, ka energotaupība, atkritumu un izejvielu patēriņa samazināšana ir pasākumi, kas arvien vairāk tiek atzīti par ekonomiski lietderīgiem;

Virzībā uz zaļo ekonomiku – iespējas darba tirgū

1.  uzsver, ka pāreja uz ilgtspējīgu sabiedrību un ekonomiku, tostarp uz ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem, var radīt potenciālu gan jaunu, kvalitatīvu darbvietu radīšanai, gan esošās nodarbinātības pārveidošanai par zaļām darbvietām praktiski visās nozarēs un visā pievienotās vērtības veidošanas ķēdē: gan pētniecībā un ražošanā, gan sadales un pakalpojumu jomā, gan jaunajās zaļo augsto tehnoloģiju nozarēs, piemēram, atjaunojamās enerģijas nozarēs, kā arī tradicionālajās nozarēs, piemēram, ražošanā un būvniecībā, lauksaimniecībā vai zivsaimniecībā, pakalpojumu nozarēs, piemēram, tūrismā, sabiedriskajā ēdināšanā, transporta nozarē un izglītībā; vienlaikus uzsver, ka papildus liela skaita darbvietu radīšanai ieguldījumi atjaunojamās enerģijas attīstībā un energoefektivitātes pasākumos veicina Eiropas ekonomikas un rūpniecības konkurētspējas saglabāšanu un Eiropas energoatkarības samazināšanu;

2.  uzsver, ka divas trešdaļas dabas sniegto pakalpojumu, tostarp auglīga zeme, tīrs ūdens un gaiss, samazinās, un globālā sasilšana un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ir tuvu tām robežām, kuras pārsniedzot, vairs nevarēs novērst neatgriezeniskas sekas uz mūsu sabiedrībām un dabas vidi;

3.  norāda, ka pastāvīga ekonomikas izaugsme ir iespējama tikai tad, ja tajā ņem vērā vides ierobežojumus; šajā sakarībā uzsver to, ka zaļā un aprites ekonomika var sniegt risinājumus vides aizsardzībai, kā arī tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā;

4.  uzsver to, ka pilnīga vides tiesību aktu īstenošanu, kā arī labāka vides jomas integrācija un politikas saskaņotība starp dažādām nozaru politikas jomām ES, ir būtiska tam, lai pilnībā izmantotu potenciālu, kas saistīts ar zaļo ekonomiku, un līdz ar to radītu zaļās darbvietas;

5.  norāda, ka Eiropas Vides aģentūras 2015. gada ziņojumā ir uzsvērta pašreizējo pasākumu nepietiekamība, lai sasniegtu mērķus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanā, cīņā pret klimata pārmaiņām un to ietekmes uz cilvēku veselību un vides kvalitāti novēršanā;

6.  norāda, ka šai pārejai ir ievērojams potenciāls radīt vietējās darbvietas, kurus nevar pārvietot, un jomās, kuras nevar pārcelt uz citu vietu, kā arī krīzes skartajās nozarēs, piemēram, būvniecības nozarē; norāda, ka ir pārliecinoši pierādījumi — zaļa un līdzsvarota pāreja pozitīvi ietekmēs nodarbinātību, jo ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, piemēram, enerģijas ekonomija vai organiskā lauksaimniecība, ir darbietilpīgākas nekā darbības, kuras tās aizvieto, un tā varētu reģioniem dot iespēju kļūt saimnieciski pastāvīgākiem;

7.  uzskata, ka būtu jāpieņem termina „zaļās darbvietas” saskaņota definīcija, pamatojoties uz SDO un Starptautiskās statistiķu konferences dokumentiem;

Taisnīga pāreja un kvalitātīvu un ilgtspējīgu darbvietu izveide

8.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka pārstrukturēšana būtu jāveic sociāli atbildīgi, vienlaikus atzīstot, ka uzņēmumiem ir jāievieš inovācijas un jāpārstrukturējas;

9.  uzskata, —lai maksimāli palielinātu zaļās ekonomikas kopējo potenciālu darbvietu radīšanā — ir būtiski svarīgi, lai mēs saviem pašreizējiem darba ņēmējiem nodrošinātu pienācīgas iespējas iegūt jaunas prasmes, kas vajadzīgas aprites ekonomikai;

10.  aicina dalībvalstis veicināt politiku attiecībā uz sabiedrisko ēku drošumu un renovāciju, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu patēriņu;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgā gadījumā apņemties ievērot „taisnīgas pārejas ceļvedi”, kurā būtu apvienoti tālejoši mērķi vides jomā, vienlaikus veicinot šādus aspektus: atbilstīgu sociālo aizsardzību un atalgojumu, ilgtermiņa darbvietas un veselīgus un drošus darba apstākļus, valdības ierosinātus ieguldījumus izglītībā, apmācības un prasmju programmās, darba tiesību ievērošanu un darba ņēmēju informēšanas, uzklausīšanas un līdzdalības tiesību stiprināšanu attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, kā arī uz efektīvu darbaspēka pārstāvību; aicina dalībvalstis īstenot šos mērķus;

12.  atgādina, ka pārstrādātajā ES veselības un drošības stratēģijā attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā attīstības tendences jaunajās nozarēs;

13.  uzsver, ka iespējamo izmaiņu nodarbinātībā paredzēšanai ir nepieciešama proaktīva pārejas vadība, jāuzlabo augstvērtīgu datu vākšana par pašreizējām un turpmākajām vajadzībām darba tirgū, iesaistot Eiropas augstākas izglītības iestādes, un ka būtiska ir ilgtermiņa plānošana, lai nodrošinātu efektīvu pāreju un palielinātu nodarbinātību; uzsver — lai īstenotu pāreju uz zaļo ekonomiku, vietējām un reģionālajām varas iestādēm ir svarīga nozīme tādās jomās kā izglītība, infrastruktūras izveide, vietējo uzņēmumu atbalstīšana un tādas stabilas nodarbinātības izveide, kurā ir koplīgumā vai ar citiem valsts tiesību aktos paredzētiem atļautiem līdzekļiem noteikts atalgojums; tā kā sociālais dialogs ir neatņemama pārmaiņu pārvaldības daļa, aicina Komisiju, dalībvalstis, reģionālās un vietējās valdības un sociālos partnerus uzņemties atbildību un kopīgi risināt šo uzdevumu, ņemot vērā subsidiaritātes principu;

14.  norāda, ka, īstenojot pāreju uz zaļām darbvietām, pēdējos gados pakāpeniski palielinājusies sociālo partneru nozīme, tomēr atgādina, ka vēl daudz jādara, lai izveidotu stabilu un ilgtspējīgu sociālo dialogu, kas var palīdzēt risināt problēmas, ko rada pāreja uz konkurētspējīgu, mazoglekļa ekonomiku, kur resursi tiek izmantoti efektīvi;

15.  uzsver, ka valstu valdības var sekmēt nozaru sociālo dialogu, jo īpaši jaunajās zaļajās nozarēs, kā arī nodrošināt MVU iekļaušanu;

16.  norāda, ka enerģētikas, resursintensīvu un piesārņojošu nozaru ģeogrāfiskās koncentrācijas vai augstā nabadzības vai bezdarba līmeņa dēļ dažus reģionus skar vairāk problēmu nekā citus; aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās valdības ar Eiropas Savienības atbalstu sadarboties ar sociālajiem partneriem un kopīgi īstenot taisnīgas pārejas ceļvežus, tostarp solidaritātes mehānismus, kas paredzēti vietējo un reģionālo ekonomiku sociāli taisnīgas un zaļās pārejas īstenošanai, atbalstot pārmaiņu skartās kopienas un darba ņēmējus un tādējādi mazinot nedrošību, ko rada darbvietu pārvietošana, un nodrošinot jaunu darba prasmju pieprasījuma īstenošanu;

17.  uzsver, ka vietējās varas iestādes zaļajā ekonomikā var sekmēt darbvietu skaita palielināšanu un pienācīgāku un iekļaujošāku darbvietu radīšanu, veicot šādus pasākumus:

   ieguldot zaļos projektos;
   ar publiskā iepirkuma palīdzību piesaistot papildu finansējumu, tostarp publiskajā iepirkumā iekļaujot sociālus un ekoloģiskus noteikumus;
   izveidojot partnerības, tostarp ar apmācības iestādēm, lai uzlabotu darba prasmju piemērotību vietējā darba tirgus prasībām;
   atbalstot zaļos MVU un MVU pārtapšanu zaļos uzņēmumos;
   veidojot iekļaujošas zaļās nodarbinātības programmas, nodrošinot, ka zaļā izaugsme ir izdevīga arī mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām;

18.  norāda uz pierādījumiem, kas liecina, cik nozīmīga ir vadības sadarbība ar darbiniekiem, lai nodrošinātu, ka viņi ar sociālās partnerības palīdzību būtiski iesaistās šo pārmaiņu īstenošanā; iesaka iesaistīt arodbiedrību „zaļos pārstāvjus”, lai viņi kopīgi ar darba devējiem uzlabotu ekonomikas ekoloģizāciju un strādātu pie ilgtspējības palielināšanas savās darba vietās; aicina dalībvalstis sniegt mērķtiecīgu atbalstu kopīgām darba ņēmēju un darba devēju iniciatīvām, kuru mērķis ir nozaru ekoloģizācija;

19.  uzskata, ka būtu jāizstrādā izmēģinājuma projekti, lai atbalstītu dažus no šiem mērķiem;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izmantot Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI) paredzētās mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, lai veicinātu darba meklētāju mobilitāti darba tirgū;

Prasmes zaļai nodarbinātībai

21.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos instrumentus prasmju izstrādei un nepieciešamo prasmju paredzēšanai; uzsver, ka prasmju pilnveidošanā būtu jāmudina apgūt STEM prasmes, kas ekonomikā tiek plaši izmantotas; tomēr uzsver, ka ir nepieciešama tālejošāka darbība un ieguldījumi; uzskata, ka, lai prognozētu nākotnē vajadzīgās prasmes, visos līmeņos ir cieši jāiesaista visas darba tirgus ieinteresētās personas;

22.  aicina dalībvalstis, sadarbojoties ar Komisiju, izstrādāt datubāzi apmācības un darba piedāvājumiem saistībā ar zaļo nodarbinātību, lai uzlabotu informācijas, konsultāciju un norādījumu kvalitāti profesionālās orientācijas jomā un prasmes, kas nepieciešamas, lai izmantotu ekonomikas ekoloģizācijas piedāvātās nodarbinātības iespējas;

23.  aicina Komisiju nodrošināt, ka dati tiek vākti par visām zaļās ekonomikas nozarēm, tostarp tām, kas patlaban atstātas novārtā, piemēram, sabiedriskais transports un mazumtirdzniecība; prasa, lai Komisija, nodrošinot atbalstu valsts statistikas birojiem un valsts nodarbinātības dienestiem (VND), kā arī veicinot kvantitatīvās modelēšanas instrumentu izmantošanu, integrētu dzimumu līdztiesības aspektu datu vākšanā visās zaļās nodarbinātības jomās;

24.  prasa, lai Komisija integrētu dzimumu līdztiesības aspektu, izstrādājot jaunu datu vākšanu, iedalīšanu un analīzi, piemēram, attiecībā uz darbu, kas tiek veikts ar jauno ekonometrisko instrumentu FIDELIO, vai sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, piemēram, Starptautisko Darbaspēka statistiķu konferenci;

25.  uzsver, ka lielāka uzmanība jāpievērš prasmju neatbilstības pārvarēšanai, veicinot prasmju pilnveidošanu;

26.  aicina Komisiju veicināt prasmju pilnveidošanu, ES līmenī atjauninot kvalifikācijas un saistītās izglītības un apmācības programmas;

27.  aicina Komisiju uzsvērt, ka vairāk jāizmanto klasifikācijas sistēmas, piemēram, ESCO, kuras var izmantot, lai konstatētu trūkstošās prasmes;

28.  uzsver, ka ir jāuzlabo izglītības sistēmu un jauno, zaļo darbvietu sinerģija, labāk koordinējot izglītības iestāžu un darba devēju apvienību, kā arī citu attiecīgu organizāciju darbību;

29.  aicina dalībvalstis, reģionālās valdības un vietējās varas iestādes, iesaistot sociālos partnerus un apmācības sniedzējus, pieņemt un īstenot prasmju izstrādes stratēģijas ar mērķi uzlabot vispārējās, nozarēm un konkrētām profesijām nepieciešamās prasmes; uzsver arī izglītības iestāžu, uzņēmumu, sociālo partneru un varas iestāžu savstarpējās uzticēšanās nozīmi;

30.  norāda, ka šīs stratēģijas būtu jāpapildina, rūpīgi novērtējot paredzēto zaļo darbvietu veidu un līmeni, kā arī vajadzīgās prasmes un zināšanas, tādējādi paredzot un nosakot trūkstošās prasmes un iekļaujot mērķtiecīgas arodapmācības un mūžizglītības programmas, kuras būtu tieši vērstas uz prasmju un darbvietu atbilstības panākšanu, lai palielinātu nodarbinātību; uzsver, ka šajās stratēģijās ir aktīvi jāiekļauj gan uz citām darbavietām pārvietotie, gan zemu kvalificētie darba ņēmēji, kuriem draud izstumšana no darba tirgus, bez maksas nodrošinot šiem darba ņēmējiem mērķtiecīgu un pieejamu prasmju apmācību;

31.  norāda, ka CEDEFOP ierosina, ka mācību programmu pielāgošana un vides izpratnes iekļaušana un izpratne par ilgtspējīgu attīstību un uzņēmējdarbības efektivitāti ir labāka par jaunu apmācības programmu ierosināšanu;

32.  mudina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes apmācībā un izglītības sistēmās integrēt ilgtspējīgu attīstību, vides jomas kompetences un prasmes, jo īpaši nostiprinot PIA (profesionālās izglītības un apmācības) sistēmas un mudinot pētniecības centrus sadarbībā ar jauniem zaļajiem uzņēmumiem izstrādāt tehnoloģijas, projektus un patentus zaļajiem ražojumiem; mudina nodrošināt ideju apmaiņu starp pētniecības centriem un uzņēmumu un speciālistu tīkliem; atgādina, cik svarīgas ir zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) prasmes un cik svarīgi ir nodrošināt, lai vairāk sieviešu apgūtu STEM mācību priekšmetus;

33.  prasa izstrādāt tālejošu stratēģiju ilgtspējīgu darbvietu radīšanai, tostarp risinot prasmju neatbilstības problēmu un īpašu izmanību pievēršot zaļajai ekonomikai nepieciešamo prasmju nodrošināšanai;

34.  mudina dalībvalstis izmantot šīs nozares attīstību, lai izveidotu augsti kvalificētas prakses iespējas, tādējādi sniedzot jauniešiem speciālas zināšanas un apmācību un palīdzot samazināt jauniešu bezdarba augsto līmeni;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot pāreju uz zaļo ekonomiku, ņemt vērā, ka jāuzlabo sieviešu un meiteņu mūžizglītības iespējas, jo īpaši jomās, kurās iespējams nodrošināt ievērojamu skaitu jaunu zaļo darbvietu, piemēram, zinātnē, pētniecībā, inženierzinātnēs, digitālās tehnoloģijas un jauno tehnoloģiju jomā, lai nostiprinātu sieviešu pozīcijas sabiedrībā, dzēstu stereotipus dzimumu jomā un nodrošinātu darbvietas, kas pilnībā atbilstu sieviešu konkrētajām vajadzībām un prasmēm;

36.  aicina Komisiju, dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes sistemātiski visos līmeņos integrēt dzimumu līdztiesības aspektu zaļo darbvietu politikas definēšanā, īstenošanā un uzraudzībā visos līmeņos, lai nodrošinātu, ka tiek garantētas vienlīdzīgas iespējas, ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar zaļo darbvietu radīšanu laukos; mudina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes darīt vairāk, lai nodrošinātu sieviešu pilnvērtīgu līdzdalību zaļo darbvietu stratēģijas izstrādē, ar to saistīto lēmumu pieņemšanā un šīs stratēģijas īstenošanā, tostarp saistībā ar zaļajām prasmēm;

37.  prasa Komisijai sākt publiskas debates par izglītību ilgtspējīgas attīstības jomā un veicināt šīs koncepcijas nostiprināšanos, īpašu uzmanību pievēršot meiteņu un sieviešu izglītībai; aicina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt politikas virzienus, kas veicinātu sieviešu lielāku līdzdalību izglītībā STEM priekšmetos un uzņēmējdarbības jomā, un sasaistīt zaļās nodarbinātības programmu ar pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, izmantojot izglītību; prasa ieviest pasākumus, kas veicinātu sieviešu līdzdalību PIA, kā arī mūžizglītības iespējās zaļajās nozarēs;

38.  aicina Komisiju pieņemt dzimumu līdztiesības stratēģiju "Eiropa 2015–2020", kurā ņemti vērā stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi attiecībā uz nodarbinātības rādītājiem viedai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

39.  uzsver — lai novērstu prasmju trūkumu, valsts iestādēm un dienestiem ir jāīsteno mērķtiecīgi pasākumi, iesaistot visas darba tirgus ieinteresētās personas, tostarp darba devēju un darba ņēmēju organizācijas; aicina dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās varas iestādes nodrošināt mehānismus nodarbinātības iestāžu un dienestu darbinieku apmācībai, lai visās darba tirgus politikas jomās integrētu zaļajai nodarbinātībai nepieciešamās prasmes, un izstrādāt līdzekļus šādas apmācības ietekmes novērtēšanai; uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas izglītības iestādes pielāgotu savas programmas zaļās ekonomikas vajadzībām un darba tirgus vajadzībām kopumā;

40.  aicina dalībvalstis izveidot tiesisko regulējumu, kas atbalsta ieguldījumus zaļajā ekonomikā;

Politikas saskaņotība, lai pilnībā attīstītu ilgtspējīgu ekonomiku darbvietu radīšanas potenciālu

41.  aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt vērienīgus, ilgtermiņa un integrējošus regulatīvos, fiskālos un finanšu pamatnoteikumus ilgtspējīgiem ieguldījumiem un stimulēt inovācijas, tādējādi pilnībā atbrīvojot šo pārmaiņu radīto nodarbinātības potenciālu; uzsver, ka ir jāizstrādā politikas nostādnes saistībā ar ilgtermiņa virsmērķiem, kurās ir iekļauti mērķi, kā arī rādītāji šo nostādņu īstenošanā panāktā progresa mērīšanai;

42.  uzsver, ka ir svarīgi koordinēt Komisijas un valstu attiecīgo ministriju darbu, lai, iesaistot visas valdības struktūras, izveidotu visaptverošu pārejas sistēmu, kas spētu veltīt vajadzīgo uzmanību pārejas radītajai sadalīšanas ietekmei;

43.  norāda, ka zaļās nodarbinātības iniciatīvas panākumi vai neveiksmes ir atkarīgas no tā, cik tālejoši būs Komisijas noteiktie saistošie mērķi atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā, kā arī no ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas tehnoloģijās un energoefektivitātes programmās, kuras dalībvalstis apņēmušās īstenot;

44.  uzsver, ka dalībvalstis ir atbildīgas par konsekventu politikas virzienu izstrādi, kas veicinātu atjaunojamās enerģijas ražošanu un lielāku energoefektivitāti, lai stimulētu vietējo un reģionālo attīstību un radītu kvalitatīvas vietējās darbvietas; uzsver, ka ieguldījumi atjaunojamā enerģijā un energoefektivitātē nākamajos gados var kļūt par galveno avotu darbvietu radīšanai Eiropā;

45.  norāda, ka teritoriālā enerģētiskā neatkarība joprojām ir viens no ES ekonomiskās un enerģētikas politikas mērķiem ilgtermiņā; turklāt uzsver, ka ir noteikti jāņem vērā investīciju teritoriālā dimensija, jo tā dod ieguldījumu ES teritoriālās kohēzijas politikas mērķu īstenošanā attiecībā uz lauku un pilsētu savienošanu;

46.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija, pamatojoties uz 2010. gada Kankunas vienošanos un turpmākajām iniciatīvām, pienācīgu nodarbinātību ir iekļāvusi ES pilnvarās sarunām COP 21 konferencē Parīzē; aicina Komisiju nodrošināt, ka tās nostājā sarunās joprojām ir iekļauta „taisnīgas pārejas” programma;

47.  aicina ES un dalībvalstis noteikt obligātos energotaupības un energoefektivitātes mērķus un atbalstīt baltos sertifikātus kā instrumentu, kas sekmē ES energotaupības mērķu sasniegšanu; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot un ieviest energoefektivitātes direktīvu un saglabāt apņēmību sasniegt vismaz 2030. gada energoefektivitātes mērķus;

48.  atbalsta ES apņemšanos sadarbībā ar citiem starptautiskajiem partneriem panākt taisnīgu globālu pāreju uz iekļaujošu zaļo ekonomiku;

49.  aicina dalībvalstis pilnībā ievērot un īstenot pārskatīto ES tiesību aktu publiskā iepirkuma jomā jaunos noteikumus un izvērtēt, vai, ieviešot publiskā iepirkuma politikā vides un sociālos kritērijus, būtu iespējams veicināt darbvietu radīšanu zaļākā ekonomikā; uzsver, ka var tikt precizētas atlikušās tiesiskās nenoteiktības attiecībā uz sociālo un vides noteikumu iekļaušanu publiskajā iepirkumā;

50.  aicina Komisiju palīdzēt atdzīvināt remontu nozari, tādējādi radot iespēju izveidot jaunas darbvietas, kas pēc būtības ir videi draudzīgas;

51.  aicina dalībvalstis atbalstīt sabiedrisko pakalpojumu ieguldījumu, īstenojot taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, proti, proaktīvi nodrošinot, ka pakalpojumi, piemēram, komunikāciju, transporta, atkritumu un ūdens apsaimniekošanas pakalpojumi, tiek sniegti ilgtspējīgi;

52.  pauž dziļu vilšanos saistībā ar to, ka ir atsaukts aprites ekonomikas tiesību aktu kopums, pateicoties kuram ES atkritumu apsaimniekošanas nozarē vien būtu bijusi iespēja radīt līdz pat 180 000 darbvietu; tāpēc aicina Komisiju, ievērojot dalībvalstu kompetenci, pildīt savas saistības ierosināt, cik drīz vien iespējams, vērienīgus tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā, lai veicinātu atkritumu apjoma samazināšanu, noteiktu jaunus mērķus atkritumu pārstrādes jomā un jaunus kritērijus faktiski pārstrādātā materiāla aprēķinam;

53.  turklāt aicina Komisiju apsvērt kritēriju ieviešanu, lai stimulētu uzņēmumus, kas īsteno atbildīgu un ekoloģiski ilgtspējīgu atkritumu likvidēšanas ciklu;

54.  atzīst, ka ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas apvienošana ar lauku saimniecību bioloģiskās daudzveidības uzraudzību un aizsardzību, un turpmāku lauksaimniecības produktu viedo marķēšanu, norādot to ietekmi uz vidi, ar mērķi stimulēt patērētāju pieprasījumu pēc bioloģiskās daudzveidības principiem atbilstošiem produktiem, veido ievērojamu potenciālu zaļās nodarbinātības attīstībai ES lauku apvidos;

55.  norāda, ka ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai ir patiess jaunu darbvietu izveides potenciāls, vienlaikus aktīvi dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā;

56.  aicina Komisiju izmantot ES pusgadu un pārskatīt stratēģiju „Eiropa 2020”, lai atbalstītu zaļo darbvietu radīšanu; aicina Komisiju sniegt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, kas var veicināt augstāku nodarbinātības līmeni un mazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, un prasa veikt sīki izstrādātu un neatkarīgu pētījumu par nodokļu novirzīšanas izmaksām (piemēram, no darbaspēka uz vides nodokļiem), kā arī subsīdiju pakāpenisku izbeigšanu līdz 2020. gadam;

57.  uzsver, ka šādi ieteikumi var ietvert arī nodokļu pārvirzi no darbspēka uz citiem avotiem un ka ar šādu pārvirzi vajadzētu censties mazināt piesārņošanu, bet tai nevajadzētu kaitēt sociālās aizsardzības sistēmām vai nesamērīgi ietekmēt tos, kam ir zemi ienākumi;

58.  aicina Komisiju un dalībvalstis pārtraukt tiešas un netiešas videi kaitīgas subsīdijas, tostarp, bet ne tikai, attiecībā uz fosilo kurināmo; aicina Komisiju izstrādāt modeļus, ko varētu īstenot dalībvalstis, lai novirzītu nodokļu slogu no darbaspēka uz vides piesārņojumu, un ņemt vērā preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi, ievērojot principu „piesārņotājs maksā”; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm individuāli adresētus ieteikumus, kas var palīdzēt centienos veicināt zaļo nodarbinātību un samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu; turklāt aicina Komisiju Eiropas pusgada procesā proaktīvi integrēt ar vidi un klimatu saistītus apsvērumus ar mērķi atbalstīt zaļo darbvietu radīšanu;

59.  aicina dalībvalstis ieviest mērķtiecīgas subsīdijas un/vai nodokļu atbrīvojumus jaunizveidotiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ražo preces un sniedz pakalpojumus ar augstu ekoloģisko pievienoto vērtību, tostarp ar kopumā pazeminātu oglekļa saturu;

60.  aicina Komisiju un dalībvalstis savos politikas virzienos nodrošināt lielāku saskaņotību un kohēziju un augstākajā līmenī paust būtiskākas politiskās apņemšanās saistītās jomās, piemēram, attiecībā uz finanšu darījumu nodokļiem un cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

61.  aicina Komisiju atjaunot savas saistības attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020” un nekavējoties, vēlākais līdz 2015. gadam, sniegt starpposma pārskatu; aicina Komisiju no jauna apstiprināt Eiropas pusgada mērķus, ņemot vērā makroekonomikas nelīdzsvarotības un stratēģijas "Eiropa 2020" pārskatīšanas rezultātus; aicina Komisiju ierosināt tālejošākus sociālos un vides jomas mērķus 2030. un 2050. gadam; uzsver, ka zaļo darbvietu rūpīga, metodiski pamatota un kopīga uzraudzība varētu palīdzēt dalībvalstīm novērtēt vides un nodarbinātības politikas efektivitāti un stiprināt Eiropas līmenī izveidotos instrumentus, lai konstatētu panākto progresu un uzraudzītu stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanu;

62.  uzsver, ka iespējas, ko sniedz 2030. gada klimata un enerģētikas pakete, nodrošina darbvietu radīšanu un vides tiesību aktu turpmāko lomu ES ilgtermiņa vides mērķu sasniegšanā un darbvietu, kā arī zaļās izaugsmes nodrošināšanā;

63.  aicina Komisiju uzskatīt, ka inovācija ir Eiropas rūpniecības pamats, un izstrādāt aktīvas stratēģijas, lai nodrošinātu sociālo pāreju labu pārvaldību un ieguvumu izplatību visā Eiropā; aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot ilgtspējīgu nozaru politiku un tirgus pārveidošanas iniciatīvas, atbalstīt jaunu resursefektīvu preču un pakalpojumu piegādes ķēžu un nozaru tīklu veidošanos;

64.  uzsver nepieciešamību dalībvalstīm sagatavot savu ekonomiku mazoglekļa un resursu un enerģijas ziņā efektīvai nākotnei, vienlaikus ņemot vērā iespējamo darbvietu pārvietošanas un oglekļa emisiju pārvirzes risku, ko rada klimata politikas īstenošana;

65.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt starptautiskos centienus, lai izveidotu globālu vides politiku, kas varētu mazināt kaitējumu, kuru rada rūpnieciskās ražošanas pārcelšana ārpus ES un oglekļa emisiju pārvirze;

66.  aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu reformēt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt nozares, kas pakļautas ievērojamam oglekļa emisiju pārvirzes riskam;

67.  aicina Komisiju enerģētikas savienības veidošanas procesā risināt jautājumu par zaļo nodarbinātību;

Ieguldījumi ilgtspējīgu darbvietu radīšanā

68.  uzsver, ka jāatrod pareizais līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu, un to var panākt, ja darbvietu radīšanu apvieno ar pielāgotu aktīvu darba tirgus politiku, kas atbilst dažādu vietējo darba tirgu vajadzībām;

69.  aicina Komisiju un dalībvalstis, tostarp izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, veicināt kvalitatīvus ieguldījumus, kas radītu sociālus un ekonomiskus ieguvumus, piemēram, ilgtspējīgas, kvalitatīvas darbvietas, dzimumu līdztiesību, kvalitatīvu izglītību un inovācijas, lai veicinātu zaļo pāreju un izskaustu enerģētisko nabadzību; aicina Komisiju un dalībvalstis novirzīt ieguldījumus uz jomām, kas pozitīvi ietekmē darba tirgu, lai radītu ilgtspējīgas darbvietas ar pilnvērtīgu sociālo aizsardzību un cīnītos pret bezdarbu; uzsver, ka finansētie projekti izmērāmā veidā veicinās stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu; šajā sakarībā norāda, ka krīzes laikā nesamazinājās darbvietu izveide zaļajās nozarēs;

70.  uzsver, ka ieguldījumi energoefektivitātē var veicināt vietējo darbvietu radīšanu un vietējas ekonomikas attīstību un samazināt enerģētisko nabadzību, un ka ēku energoefektivitātes nodrošināšana ir izmaksu ziņā vislietderīgākais veids, kā rast ilgtermiņa risinājumus enerģētiskajai nabadzībai, kas ietekmē aptuveni 125 miljonus Eiropas iedzīvotāju, kā arī tai ir būtiska nozīme Eiropas enerģijas efektīvākā izmantošanā un zaļo darbvietu radīšanā; atgādina, ka ēku drošuma nodrošināšanai arī ir izšķiroša nozīme saistībā ar šo mērķi; aicina Komisiju, cik drīz vien iespējams, nākt klajā ar iniciatīvu „Vieds finansējums viedām ēkām”;

71.  iesaka, ka klimata pārmaiņu, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes mērķi būtu jāuzskata par ieguldījumu mērķiem un svarīgiem politiskās rīcības pamatprincipiem;

72.  brīdina neīstenot atbalsta pasākumus, kuriem ir negatīva ietekme uz vides un sociālo jomu, jo tie mazina politikas saskanību, kas vajadzīga, lai maksimāli palielinātu zaļo darbvietu nodarbinātības potenciālu;

73.  ierosina, ka kvalitatīvi ieguldījumi galvenajos sabiedriskajos pakalpojumos, piemēram, komunikāciju, enerģētikas, transporta, atkritumu un ūdens apsaimniekošanas pakalpojumos, jāveic ar mērķi atbalstīt ilgtspējīgas publiskā iepirkuma procedūras un zaļo prasmju iekļaušanu visās jomās;

74.  aicina dalībvalstis pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā Eiropas strukturālo un investīciju fonda un citu ES finansējuma avotu tiesiskais regulējums, lai atbalstītu ilgtspējīgus projektus, kuri veicina zaļo nodarbinātību, un nodrošināt vietējām iestādēm pēc iespējas vieglāku piekļuvi ES finansējumam un finanšu instrumentiem, nosakot skaidrus, godīgus noteikumus un sasniedzamu minimālā finansējuma maksimālo robežu;

75.  mudina Komisiju un dalībvalstis 2016. gadā paredzēto daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pēcvēlēšanu pārskatīšanu izmantot kā iespēju, lai veicinātu mūsu ekonomiku zaļāku pāreju;

76.  norāda, ka ESF atbalsts ir pieejams, lai palīdzētu atbalstīt zaļās ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi, un mudina valstu valdības un attiecīgos valstu dienestus apsvērt iespēju aktīvāk izmantot šo finansējumu, lai veicinātu ekonomiski pamatotu un ekonomiski ilgtspējīgu zaļo darbvietu izveidošanu;

77.  atzīmē, ka dažas dalībvalstis ir guvušas ievērojamus panākumus zaļākas ekonomikas veidošanā, un mudina Savienību un dalībvalstis veicināt ideju, zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu šajā jomā, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju;

78.  mudina dalībvalstis un privāto sektoru izmantot tādus instrumentus kā ekodizains, ekomarķējums, EMAS un zaļais publiskais iepirkums (GPP), jo tie var atbalstīt zaļo ekonomiku un tādējādi veicināt zaļo darbvietu izveidi; aicina Komisiju nodrošināt ievirzošus instrumentus, lai radītu labvēlīgus tirgus apstākļus, kas ļautu pilnībā pieņemt šos brīvprātīgos instrumentus;

79.  aicina dalībvalstis pievērst lielāku uzmanību tādu vides pārvaldības un ekoaudita sistēmu ieviešanai, kuru pamatā ir Eiropas standarts (ISO 14000);

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

80.  atbalsta Zaļajā rīcības plānā MVU izvirzītos mērķus un uz MVU vērstās darbības, tostarp Eiropas Resursu efektivitātes izcilības centra izveidi, lai sniegtu konsultācijas un atbalstītu MVU, kuri vēlēsies uzlabot savu resursu efektivitāt veiktspēju, lai atbalstītu zaļo uzņēmējdarbību, pētītu iespējas veidot zaļākas pievienotās vērtības radīšanas ķēdes un uzlabotu zaļiem MVU un mikrouzņēmumiem piekļuvi tirgum; uzskata, ka izpratnes veidošanas pasākumi un tehniskā palīdzība ir svarīga, lai MVU aktīvi piedalītos aprites ekonomikā;

81.  atgādina, ka MVU ir milzīgs potenciāls radīt darbvietas, jo īpaši jauniešiem, un veicināt duālu sistēmu, kas ietver arodizglītību un prakses shēmas;

82.  atzīst, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) varētu palīdzēt mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iesaistīties darbībās, kas ietver augsta līmeņa vides un sociālās inovācijas;

83.  norāda, ka Eirobarometra dati par MVU zaļo darbu liecina, ka enerģijas taupīšana, atkritumu apjoma samazināšana un mazāka izejmateriālu izmantošana ir kļuvusi ekonomiski izdevīga;

84.  aicina Komisiju stimulēt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, piemēram, kooperatīvus, ar mērķi paaugstināt ražošanas un izplatīšanas procesu efektivitāti, ieviešot inovatīvus resursu taupīšanas risinājumus un piedāvājot ilgtspējīgākus produktus un pakalpojumus;

85.  norāda, ka MVU var radīt izaugsmi un darbvietas tikai tad, ja arī zaļajā ekonomikā ir pieejamas stimulēšanas iespējas;

86.  aicina Komisiju nodrošināt, ka MVU paredzētajiem zaļajiem stimuliem ir jēgpilna ietekme tur, kur tā visvairāk vajadzīga;

87.  norāda, ka MVU un mikrouzņēmumi ir nozīmīgākie darbvietu radītāji Eiropā; uzsver, ka MVU un mikrouzņēmumi saskaras ar īpašām grūtībām, izmantojot zaļās pārejas sniegtās darbvietu iespējas, jo īpaši saistībā ar piekļuvi finansējumam, apmācību un ar prasmju deficīta novēršanu; aicina Komisiju un dalībvalstis sākt tālejošu darbību, sniedzot atbalstu, lai stimulētu zaļo darbvietu radīšanu MVU un mikrouzņēmumos, tostarp izmantojot mērķtiecīgu informāciju, izpratnes veicināšanu, tehnisku palīdzību, kā arī nodrošinot piekļuvi finansējumam un apmācības pasākumiem;

88.  norāda, ka zaļāka vērtību ķēde, kas ietver pārveidi, remontu, apkopi, pārstrādi un ekodizainu, var radīt būtiskas uzņēmējdarbības iespējas daudziem MVU;

o
o   o

89.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0584.
(2) OV C 251 E, 31.8.2013., 75. lpp.
(3) OV C 308 E, 20.10.2011., 6. lpp.


Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšana kā sarežģīti jautājumi jaunattīstības valstīs
PDF 424kWORD 112k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija rezolūcija par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu kā sarežģītiem jautājumiem, kas risināmi saistībā ar pārvaldību, sociālo aizsardzību un attīstību jaunattīstības valstīs (2015/2058(INI))
P8_TA(2015)0265A8-0184/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Monterejas deklarāciju (2002), Dohas konferenci par attīstības finansēšanu (2008), Parīzes deklarāciju (2005) un Akras rīcības programmu (2008),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr. 68/204 un Nr. 68/279 par trešo Starptautisko konferenci par attīstības finansēšanu, kas notiks Adisabebā (Etiopijā), 2015. gada 13.–16. jūlijā;

–  ņemot vērā ANO Ekspertu komitejas par starptautisko sadarbību nodokļu jautājumos veikumu(1),

–  ņemot vērā ANO paraugkonvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. aprīļa paziņojumu par nodokļiem un attīstību — sadarbība ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās (COM(2010)0163),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 5. februāra paziņojumu „Globāla partnerība nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai pēc 2015. gada” (COM(2015)0044),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 18. marta paziņojumu par nodokļu pārredzamību cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu (COM(2015)0136),

–  ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm(4),

–  ņemot vērā 2011. gada 8. marta rezolūciju par nodokļiem un attīstību — sadarbība ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu lietās(5),

–  ņemot vērā 2010. gada 10. februāra rezolūciju par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu lietās(6),

–  ņemot vērā 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par korupciju publiskajā un privātajā sektorā — ietekme uz cilvēktiesībām trešās valstīs(7),

–  ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par attīstības veicināšanu ar atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, tostarp — ieguves rūpniecības lomu jaunattīstības valstīs(8),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. novembra rezolūciju par ES un globālo regulējumu attīstības jomā pēc 2015. gada(9),

–  ņemot vērā 2014. gada 13. marta rezolūciju par ES 2013. gada ziņojumu par attīstības politikas saskaņotību(10),

–  ņemot vērā LESD 208. pantu, kurā ir noteikts, ka nabadzības izskaušana ir ES attīstības politikas galvenais mērķis un princips attīstības politikas saskaņotības nodrošināšanai,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A8-0184/2015),

A.  tā kā nelikumīgas finanšu plūsmas, proti, visi nereģistrētie privātā sektora finanšu līdzekļu aizplūšanas gadījumi, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu, pārskaitītu vai izlietotu kapitālu, parasti izriet no nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, piemēram, veicot tādas darbības kā ļaunprātīga iekšējo cenu noteikšana pretēji principam, saskaņā ar kuru nodokļi būtu jāmaksā peļņas gūšanas vietā, un tā kā visos nozīmīgākajos starptautiskajos dokumentos un konferencēs par attīstības finansēšanu ir konstatēts, ka nodokļu nemaksāšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas rada būtiskus šķēršļus iekšzemes resursu ieņēmumu mobilizācijai attīstības vajadzībām;

B.  tā kā saskaņā ar organizācijas Global Financial Integrity 2014. gada ziņojumu laikposmā no 2003. līdz 2012. gadam ārvalstu tiešo ieguldījumu un oficiālās attīstības palīdzības kopējā summa bija nedaudz mazāka par summu, ko veido nelikumīga līdzekļu aizplūšana; tā kā nelikumīgas finanšu plūsmas aptuveni desmitkārtīgi pārsniedz finansiālās palīdzības summu, ko jaunattīstības valstis saņem un kas būtu jānovirza nabadzības izskaušanai, labklājībai un ilgtspējīgai attīstībai, un ar tām saistītā nelikumīgā kapitāla aizplūšana no jaunattīstības valstīm gadā tiek lēsta USD 1 triljona apmērā;

C.  tā kā publisko ieņēmumu radīšana ieguves rūpniecības nozarēs ir būtiska attīstības stratēģiju īstenošanai daudzās jaunattīstības valstīs, īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, savukārt ieguves rūpniecības sniegtās iespējas fiskālo ieņēmumu palielināšanai kopumā netiek pietiekami izmantotas sakarā ar nodokļus reglamentējošo noteikumu neatbilstību vai grūtībām to īstenošanā, jo vienošanās starp jaunattīstības valstu valdībām un ieguves uzņēmumiem parasti notiek pēc ad hoc principa, bet sarunas par tām — nepārredzami un bez skaidrām pamatnostādnēm;

D.  tā kā dēļ tā, ka jaunattīstības valstu ekonomikā pastāv lielas neoficiālās nozares, plašāka nodokļu uzlikšana ir gandrīz neiespējama un tā kā valstīs, kurās liela daļa iedzīvotāju slīgst nabadzībā, ievērojamai IKP daļai netiek piemērots nodoklis;

E.  tā kā taisnīgi, līdzsvaroti, efektīvi un pārredzami nodokļu režīmi sniedz valdībām finansējumu, kas ir ļoti nepieciešams, lai nodrošinātu iedzīvotāju tiesības uz tādiem pamatpakalpojumiem kā visiem pieejama veselības aprūpe un izglītība, un tā kā efektīva pārdaloša fiskālā politika sekmē to, lai samazinātu arvien pieaugošās nevienlīdzības ietekmi uz tiem, kuri atrodas vissarežģītākajos apstākļos;

F.  tā kā saskaņā ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) informāciju aptuveni 30 % no pārrobežu uzņēmumu ieguldījumiem ir tikuši pārvirzīti caur starpniekvalstīm, pirms tie kā ražošanas līdzekļi sasnieguši galamērķi;

G.  tā kā ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa veido būtisku daļu no jaunattīstības valstu iekšzemes ieņēmumiem, tādējādi tās īpaši skar uzņēmumu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un jaunattīstības valstis pēdējos gados ir nepārtraukti samazinājušas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes;

H.  tā kā nodokļu oāzes un jurisdikcijas, kas saglabā slepenību, tādējādi ļaujot neizpaust banku vai finanšu informāciju, apvienojumā ar nulles likmes nodokļa režīmu, lai piesaistītu kapitālu un ienākumus, kuri citās valstīs būtu jāapliek ar nodokli, rada nelabvēlīgu konkurenci nodokļu jomā, apdraud nodokļu sistēmas taisnīgumu un kropļo tirdzniecību un ieguldījumus, īpaši ietekmējot jaunattīstības valstis, un tiek lēsts, ka ar to saistītie zaudējumi ir aptuveni USD 189 miljardi nodokļu ieņēmumu gadā;

I.  tā kā nodokļi var būt uzticams un ilgtspējīgs ieņēmumu avots jaunattīstības valstīs un salīdzinājumā ar tradicionālajiem attīstības finansēšanas mehānismiem, piemēram, koncesiju aizdevumiem, tie nodrošina stabilitāti tikai tad, ja pastāv taisnīgs, līdzsvarots, efektīvs un pārredzams nodokļu uzlikšanas režīms, efektīva un iedarbīga nodokļu pārvaldība, ar ko tiek veicināta nodokļu atbilstība, kā arī tiek atbildīgi izmantoti publiskie ieņēmumi;

J.  tā kā efektīva un pārredzama nodokļu un fiskālā politika var ne tikai palielināt pieejamos resursus, lai veicinātu attīstību, bet arī radīt tiešu pozitīvu ietekmi uz labu pārvaldību un valsts veidošanu, nostiprinot demokrātiskās iestādes, tiesiskumu un sociālo līgumu starp valdību un iedzīvotājiem, lai izveidotu savstarpēju saikni starp nodokļiem, sabiedriskajiem un sociālajiem pakalpojumiem un centieniem veicināt valstu budžetu stabilitāti, tādējādi veicinot ilgtermiņa neatkarību no ārvalstu palīdzības un sniedzot iespēju jaunattīstības valstīm reaģēt uz valsts mērķiem un uzņemties atbildību par tiem, kā arī uzņemties atbildību par savu politisko izvēli;

K.  tā kā sakarā ar finanšu un ekonomikas krīzi ir saasinājusies nepieciešamība palielināt iekšzemes ieņēmumus;

L.  tā kā pastāvīgi pieaug to līdzekļu apjoms, ko jaunattīstības valstis ieguvušas, mobilizējot iekšzemes ieņēmumus, un, pateicoties starptautiskajiem līdzekļu devējiem, šajā jomā ir panākts ievērojams progress;

M.  tā kā jaunattīstības valstīm palielināt nodokļu ieņēmumus traucē ievērojami politiski, administratīvi un tehniski ierobežojumi, kas izriet no nepietiekamiem cilvēkresursiem un finansiālajiem resursiem nodokļu iekasēšanai, vājas administratīvās spējas risināt sarežģītos jautājumus saistībā ar nodokļu iekasēšanu no transnacionāliem uzņēmumiem, nodokļu iekasēšanas iespēju un infrastruktūras trūkuma, kvalificēta personāla aizplūšanas no nodokļu administrācijas jomas, korupcijas, politiskās sistēmas leģitimitātes trūkuma, nevienlīdzīgas ieņēmumu sadales un sliktas pārvaldības nodokļu jomā;

N.  tā kā — lai gan pašreiz pasaulē notiekošā tirdzniecības liberalizācija un pakāpeniska tirdzniecības šķēršļu novēršana pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusi pārrobežu preču tirdzniecības apjomus, minētais ir arī radījis grūtības jaunattīstības valstīs, jo īpaši vismazāk attīstītajās valstīs, kuras lielā mērā ir atkarīgas no tirdzniecības nodokļiem, saistībā ar tirdzniecības nodokļu samazināšanās kompensēšanu un pāreju uz citiem iekšzemes resursu veidiem, jo īpaši līdzsvarotu dažādu nodokļu kopumu;

O.  tā kā pēdējos gados ir palielinājies ar nodokļu jomu saistīto nolīgumu skaits starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm, kas tikuši izmantoti, lai samazinātu nodokļus pārrobežu finanšu pārskaitījumos, samazinot jaunattīstības valstu iekšējo resursu mobilizācijas iespējas un radot iespējas daudznacionāliem uzņēmumiem izvairīties no nodokļu maksāšanas; tā kā nesen Nīderlandes iestāžu veiktā ietekmes novērtējumā secināts, ka Nīderlandes nodokļu sistēma sekmē izvairīšanos no nodokļa ieturēšanas, tādējādi radot dividenžu un procentu zaudējumu saistībā ar ieturēto nodokļu ieņēmumiem jaunattīstības valstīs no EUR 150 līdz EUR 550 miljoniem gadā(11);

P.  tā kā salīdzinoši jaunattīstības valstis gūst ievērojami mazāk ieņēmumu nekā attīstītās tautsaimniecības (nodokļu un IKP attiecība ir robežās no 10 līdz 20 %, salīdzinot ar 30–40 % ESAO valstīs) un tām ir raksturīgas ārkārtīgi šauras nodokļu bāzes; tā kā pastāv ievērojamas iespējas paplašināt nodokļu bāzes un palielināt nodokļu ieņēmumu summu ar mērķi nodrošināt vajadzīgos līdzekļus būtisku valsts pienākumu veikšanai;

Q.  tā kā jaunattīstības valstis ir centušās piesaistīt ieguldījumus, galvenokārt piedāvājot dažādus nodokļu stimulus un atbrīvojumus, kas nav pārredzami un balstīti uz izmaksu un ieguvumu pienācīgu analīzi, un bieži ar tiem nav iespējams piesaistīt reālas un ilgtspējīgas investīcijas, tādējādi liekot jaunattīstības valstīm iesaistīties savstarpējā konkurencē, lai piedāvātu vislabvēlīgāko nodokļu režīmu, un radot neapmierinošu rezultātu efektīvas un sekmīgas nodokļu sistēmas ziņā un nelabvēlīgu nodokļu konkurenci;

R.  tā kā dalībvalstis jau ir apņēmušās 0,7 % no sava NKI piešķirt oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) un tā kā atbalsta apjoms, kas paredzēts iekšzemes resursu mobilizācijai, joprojām ir neliels — mazāk nekā viens procents no kopējās OAP 2011. gadā — un tikai aptuveni 0,1 % (USD 118,4 miljoni) OAP 2012. gadā tika paredzēts spēju veidošanai nodokļu jautājumos;

S.  tā kā daudzas jaunattīstības valstis nespēj sasniegt pat minimālo nodokļu līmeni, kas nepieciešams, lai finansētu to pamatfunkcijas, sabiedriskos pakalpojumus un nabadzības samazināšanas centienus;

T.  tā kā Eiropas Investīciju banka (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un dalībvalstu attīstības finanšu iestādes privātos uzņēmumus jaunattīstības valstīs atbalsta tieši, piešķirot aizdevumus, vai netieši, atbalstot finanšu starpniekus, piemēram, komercbankas un privātā kapitāla fondus, kas pēc tam sniedz aizdevumus uzņēmumiem vai iegulda tajos;

U.  tā kā jaunattīstības valstīm vajadzētu būt labāk pārstāvētām struktūrās un procedūrās saistībā ar starptautisko sadarbību nodokļu jomā, lai līdztiesīgi piedalītos pasaules nodokļu politikas veidošanā un reformēšanā;

V.  tā kā Ekspertu komiteja par starptautisko sadarbību nodokļu jautājumos ir Ekonomikas un sociālo lietu padomes palīgstruktūra, kura īpašu uzmanība velta jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku;

W.  tā kā publisko finanšu iekasēšanai pietiekamā apmērā var būt izšķiroša nozīme, lai veicinātu taisnīgāku sabiedrību, kas nepieļauj diskrimināciju starp vīriešiem un sievietēm un kas nodrošina īpašu atbalstu bērniem un citām neaizsargātām grupām,

1.  aicina Komisiju nekavējoties paziņojuma veidā iesniegt vērienīgu rīcības plānu par atbalstu jaunattīstības valstīm cīņā pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un palīdzēt tām izveidot taisnīgas, līdzsvarotas, efektīvas un pārredzamas nodokļu sistēmas, ņemot vērā ESAO Attīstības veicināšanas komitejas uzsākto darbu pirms konferences par attīstības finansēšanu, kas notiks 2015. gada 13.–16. jūlijā Adisabebā, Etiopijā, un starptautisko nodokļu nolīgumu ietekmi uz jaunattīstības valstīm;

2.  uzsver, ka efektīva iekšzemes resursu mobilizācija un nodokļu sistēmu pilnveidošana būs ļoti svarīga, lai īstenotu satvaru pēc 2015. gada, kurš aizstās Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), un tādējādi tiks nodrošināta dzīvotspējīga stratēģija, lai ilgtermiņā pārvarētu atkarību no ārvalstu palīdzības, un ka iedarbīgām un taisnīgām nodokļu sistēmām ir ļoti liela nozīme attiecībā uz nabadzības izskaušanu, cīņu pret nevienlīdzību, labu pārvaldību un valsts veidošanu; atgādina, ka dažas starpvalstu saimnieciskās darbības ir ietekmējušas valstu spēju radīt valsts ieņēmumus un izvēlēties savu nodokļu struktūru, savukārt arvien lielāka kapitāla mobilitāte un nodokļu oāžu izmantošana ir būtiski mainījusi nodokļu uzlikšanas nosacījumus; turklāt pauž bažas par korupcijas līmeni un valsts pārvaldes nepārredzamību, kas kavē nodokļu ieņēmumu ieguldīšanu valsts veidošanā, sabiedriskajos pakalpojumos vai sabiedriskajā infrastruktūrā;

3.  norāda, ka lielākajā daļā jaunattīstības valstu nodokļu resursi joprojām veido tikai nelielu daļu no valsts IKP, tādējādi tas, ka nodokļu maksātāji un uzņēmumi nemaksā nodokļus un izvairās no nodokļu maksāšanas, tās ietekmē īpaši nelabvēlīgi; uzsver, ka tas rada ievērojamus finansiālus zaudējumus jaunattīstības valstīm, kā arī veicina korupciju un kaitē ES attīstības politikai, un ka atbilstīgu pasākumu veikšanai pret šādu praksi valsts, ES un starptautiskā līmenī vajadzētu būt vienai no ES un tās dalībvalstu svarīgākajām prioritātēm, ņemot vērā ierobežojumus, ar kuriem jaunattīstības valstis saskaras, cenšoties iegūt to nodokļu ieņēmumus; uzskata, ka ES būtu jāuzņemas galvenā loma, ar savu piemēru vadot starptautiskos centienus cīņā pret nodokļu oāzēm, krāpšanos nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu, un ka tai būtu jāsadarbojas ar jaunattīstības valstīm cīņā pret agresīvu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ko īsteno atsevišķi transnacionāli uzņēmumi, un jāmeklē iespējas, kā palīdzēt jaunattīstības valstīm izturēt spiedienu un neiesaistīties nodokļu konkurencē;

Rīcības plāns cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu jaunattīstības valstīs

4.  mudina Komisiju veikt konkrētus un efektīvus pasākumus, lai atbalstītu jaunattīstības valstis un reģionālās nodokļu administrācijas struktūras, piemēram, Āfrikas Nodokļu administrēšanas forumu un Amerikas Nodokļu pārvaldības iestāžu centru, cīņā pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, izstrādājot taisnīgu, līdzsvarotu, efektīvu un pārredzamu nodokļu politiku, veicinot administratīvo reformu un sniedzot atbalstu, lai palīdzības un attīstības ziņā palielinātu finansiālās un tehniskās palīdzības apmēru jaunattīstības valstu nodokļu pārvaldēm; norāda, ka šis atbalsts būtu jāsniedz, lai uzlabotu tiesu un korupcijas apkarošanas iestāžu darbību šajās valstīs; aicina pulcēt vienkopus publiskā sektora ekspertus no dalībvalstīm un saņēmējvalstīm, lai uzlabotu sadarbības pasākumus, vienlaikus nodrošinot konkrētus provizoriskus rezultātus saņēmējvalstīm; atbalsta semināru, mācību, ekspertu komandējumu, mācību vizīšu un konsultāciju rīkošanu;

5.  prasa Komisijai tās (politikas, attīstības un tirdzniecības jomas) politiskā dialoga darba kārtībā un visos attīstības sadarbības nolīgumos ar partnervalstīm piešķirt nozīmīgu vietu jautājumiem par labu pārvaldību nodokļu jomā un taisnīgu, līdzsvarotu, efektīvu un pārredzamu nodokļu iekasēšanu, sekmējot atbildību un vietējo pārskatatbildību ar tādas vides izveidi, kurā valstu parlamentiem ir iespēja dot nozīmīgu ieguldījumu valsts budžeta izstrādes un uzraudzības procesā, tostarp attiecībā uz iekšzemes ieņēmumiem un nodokļu jautājumiem, un atbalstot pilsoniskās sabiedrības ietekmi, lai nodrošinātu sabiedrības uzraudzību nodokļu pārvaldībā un tādu gadījumu uzraudzībā, kas saistīti ar krāpšanos nodokļu jomā, cita starpā veidojot efektīvas sistēmas, lai aizsargātu ziņotājus un žurnālistu informācijas avotus;

6.  prasa steidzami atklātu datu veidā publiskot informāciju par uzņēmumu, trastu, fondu un citu struktūru faktiskajiem īpašniekiem un tādējādi novērst iespēju izmantot anonīmas fiktīvas sabiedrības un līdzīgas juridiskas struktūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, nelegālu vai teroristisku darbību finansēšanai, korumpētu un kriminālsodāmu personu identitātes slēpšanai un tam, lai slēptu publisku līdzekļu un peļņas zādzību saistībā ar nelikumīgām līdzekļu plūsmām un nelikumīgu nodokļu nemaksāšanu; turklāt uzskata, ka visām valstīm būtu vismaz jāpieņem un pilnībā jāīsteno Finanšu darījumu darba grupas (FAFT) ieteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

7.  aicina ES un tās dalībvalstis ieviest principu, ka visu valstu un nozaru daudznacionālajiem uzņēmumiem — gan tiem, kuri ir iekļauti sarakstos, gan tiem, kuri tajos nav iekļauti, — un jo īpaši uzņēmumiem, kas nodarbojas ar dabas resursu ieguvi, pārskatu sniegšana atsevišķi pa valstīm (CBCR) ir jāpieņem kā standarts, saskaņā ar kuru tiem savā atsevišķi pa valstīm sniegtajā gada pārskatā par katru teritoriju, kurā tie darbojas, ir jāpublicē visu meitasuzņēmumu nosaukumi, to attiecīgie finanšu rādītāji, attiecīgā nodokļu informācija, aktīvi un darbinieku skaits, kā arī jānodrošina šādas informācijas publiska pieejamība, vienlaikus samazinot administratīvo slogu tādējādi, ka minēto principu neattiecina uz mikrouzņēmumiem; aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumu, lai attiecīgi grozītu Grāmatvedības direktīvu; atgādina, ka publiska pārredzamība ir būtisks solis virzībā uz pašreizējās nodokļu sistēmas uzlabošanu un sabiedrības uzticēšanās veidošanu; aicina ESAO ieteikt visām starptautiskajām korporācijām publiskot tās ierosināto paraugu pārskatu sniegšanai atsevišķi pa valstīm, lai nodrošinātu, ka visas nodokļu iestādes visās valstīs var saņemt pilnīgu informāciju, kas ļauj tām novērtēt ar transfertcenu noteikšanu saistīto risku, un noteikt visefektīvāko revīzijas resursu izmantošanas veidu; uzsver, ka nodokļu atbrīvojumi un priekšrocības, kas piešķirtas ārvalstu ieguldītājiem saskaņā ar divpusējiem nodokļu nolīgumiem, sniedz starptautiskajām korporācijām negodīgas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar iekšzemes uzņēmumiem, jo īpaši MVU;

8.  prasa pārskatīt fiskālos nosacījumus un noteikumus, kas tiek ievēroti ieguves rūpniecības darbā; aicina ES palielināt tās palīdzību jaunattīstības valstīm, lai atbalstītu mērķi atbilstīgi aplikt ar nodokli dabas resursu ieguvi, stiprinātu uzņēmējvalstu valdību spēju aizstāvēt savas intereses, lai gūtu lielāku peļņu no savas dabas resursu bāzes, un veicinātu šo valstu ekonomikas dažādošanu; atbalsta Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI) un tās attiecināšanu uz ražošanas uzņēmumiem un preču tirdzniecības uzņēmumiem;

9.  atzinīgi vērtē automātiskas informācijas apmaiņas mehānisma pieņemšanu, kurš ir būtisks instruments, lai uzlabotu globālo pārredzamību un sadarbību cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu; tomēr atzīst, ka jaunattīstības valstīm ir nepieciešams turpmāks atbalsts finanšu un tehnisko zināšanu ziņā un laiks, lai izveidotu informācijas nosūtīšanai un apstrādei nepieciešamās spējas; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, lai jaunajā ESAO vispārējā informācijas automātiskas apmaiņas standartā attiecībā uz jaunattīstības valstīm tiktu ietverts pārejas periods, atzīstot, ka, nosakot minētā standarta savstarpēju piemērojamību, valstis, kurām nav resursu un spēju izveidot vajadzīgo infrastruktūru, lai vāktu, pārvaldītu un koplietotu nepieciešamo informāciju, var to faktiski nepiemērot; turklāt uzskata, ka būtu jāparedz vienots konfidencialitātes standarts;

10.  prasa līdz 2015. gada beigām noteikt starptautiski atzītu definīciju nodokļu oāzēm, ieviest sodus ekonomikas dalībniekiem, kuri izmanto tās, un izstrādāt „melno sarakstu“, kurā iekļautas valstis, tostarp ES dalībvalstis, kas necīnās pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai akceptē to; aicina ES sniegt atbalstu to jaunattīstības valstu ekonomikas pārveidei, kuras ir nodokļu oāzes; prasa dalībvalstīm ar atkarīgajām teritorijām un teritorijām, kuras neietilpst Savienībā, sadarboties ar šo teritoriju pārvaldēm, lai pieņemtu nodokļu pārredzamības principus un nodrošinātu, ka neviena no tām netiek izmantota kā nodokļu oāze;

11.  aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis nodrošināt, ka, risinot sarunas par nodokļu un ieguldījumu nolīgumiem ar jaunattīstības valstīm, tiek noteikts, ka ienākumi vai peļņa, kas izriet no pārrobežu darbībām, ir jāapliek ar nodokli izcelsmes valstī, kur vērtība rodas vai tiek iegūta; šajā sakarībā uzsver, ka ESAO nodokļu paraugkonvencija nodrošina nodokļa uzlikšanas tiesību taisnīgu sadali starp izcelsmes un rezidences valstīm; uzsver, ka sarunās par nodokļu nolīgumiem Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāievēro LESD 208. pantā noteiktais princips attīstības politikas saskaņotības nodrošināšanai;

12.  mudina Komisiju un visas dalībvalstis sekot dažu dalībvalstu piemēram un izvērtēt Eiropas nodokļu politikas ietekmi uz jaunattīstības valstīm, kā arī īstenot labākās prakses apmaiņu, lai stiprinātu attīstības politikas saskaņotību, uzlabotu pašreizējo praksi un labāk ņemtu vērā negatīvo blakusefektu uz jaunattīstības valstīm, kā arī šo valstu īpašās vajadzības; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas pārskatīto rīcības plānu attiecībā uz nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas tiks iesniegts 2015. gadā, un mudina dalībvalstis ātri vienoties par kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi;

13.  stingri atbalsta dažādas pašreizējās starptautiskās iniciatīvas vispārējās sistēmas pārveidei, tostarp ESAO nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) iniciatīvu, pievēršot uzmanību lielākai jaunattīstības valstu līdzdalībai starptautiskās sadarbības struktūrās un procedūrās nodokļu jomā; mudina ES un dalībvalstis nodrošināt to, lai ANO nodokļu komiteja tiktu pārveidota par īstu starpvaldību struktūru ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ietvaros, kura būtu labāk aprīkota un kurai būtu pietiekami papildu resursi, nodrošinot visām jaunattīstības valstīm iespēju līdzvērtīgi piedalīties pasaules nodokļu politikas izstrādē un pārveidē; uzsver, ka būtu jāapsver sankcijas gan attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, gan finanšu iestādēm, kuras darbojas nodokļu oāzēs;

14.  uzsver, ka pietiekams publiskā finansējuma līmenis var veicināt dzimumu nevienlīdzības līdzsvarošanu un nodrošināt līdzekļus, lai sniegtu labāku atbalstu bērniem un neaizsargātām sabiedrības grupām, un atzīst — lai gan nodokļu nemaksāšana, protams, skar iedzīvotāju labklājību, tā īpaši postoši ietekmē nabadzīgās mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, no kurām daudzās ir nesamērīgi vairāk sieviešu;

15.  ar bažām norāda, ka daudzas jaunattīstības valstis atrodas ļoti neizdevīgā situācijā attiecībā uz darījumu slēgšanu ar dažiem ārvalstu tiešajiem ieguldītājiem; uzskata, ka uzņēmumiem būtu jānosaka pienākums uzņemties konkrētas saistības attiecībā uz savu ieguldījumu pozitīvu blakusefektu uz uzņēmējas valsts vietējo un/vai valsts sociāli ekonomisko attīstību; aicina Komisiju un Padomi, kā arī partnervalstu valdības nodrošināt to, lai nodokļu atvieglojumi neradītu papildu iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas; uzsver, ka stimuliem vajadzētu būt pārredzamākiem un ideālā gadījumā tiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai veicinātu ieguldījumus ilgtspējīgā attīstībā;

16.  aicina EIB un ERAB, kā arī dalībvalstu attīstības finansēšanas iestādēm uzraudzīt un nepieļaut to, lai uzņēmumi vai citas juridiskas personas, kas saņem atbalstu, nemaksā nodokļus vai izvairās no nodokļu maksāšanas, sadarbojoties ar finanšu starpniekiem, kas izveidoti ārzonas centros un nodokļu oāzēs, vai veicinot nelikumīgas kapitāla plūsmas, un uzlabot savu pārredzamības politiku, piemēram, publiskojot visus savus ziņojumus un izmeklēšanas rezultātus; aicina EIB rīkoties ar pienācīgu rūpību, pieprasot par katru valsti atsevišķi sniegt gada pārskatu, noteikt faktisko īpašnieku un kontrolēt transfertcenu noteikšanu, lai nodrošinātu ieguldījumu pārredzamību un novērstu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

o
o   o

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) http://www.un.org/esa/ffd/tax/
(2) http://www.un.org/esa/ffd/tax/unmodel.htm
(3) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0205.
(5) OV C 199E, 7.7.2012., 37. lpp.
(6) OV C 341 E, 16.12.2010., 29. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0394.
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0163.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0059.
(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0251.
(11) Nīderlandes Ārlietu ministrijas Politikas un darbību novērtēšanas departamenta (IOB) 2013. gada novembrī pasūtītais pētījums Evaluation issues in financing for development. Analysing effects of Dutch corporate tax policy on developing countries.

Juridisks paziņojums