Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2015. gada 28. oktobris - StrasbūraGalīgā redakcija
Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējais budžets — visas iedaļas
 Eiropas Savienības Tiesa — tiesnešu skaits Vispārējā tiesā ***II
 Noteikumi attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā ***II
 Ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošana ***I
 Jaunā pārtika ***I
 Dažu atmosfēru piesārņojošo vielu emisija ***I
 Eiropas pilsoņu iniciatīva
 ES stratēģija attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu
 Kohēzijas politika un stratēģijas "Eiropa 2020" pārskatīšana
 Eiropas strukturālie un investīciju fondi un pareiza ekonomikas pārvaldība

Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējais budžets — visas iedaļas
PDF 578kWORD 200k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11706/2015 – C8-0274/2015 – 2015/2132(BUD))
P8_TA(2015)0376A8-0298/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (DFS regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4) (Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par 2016. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmi 2016. finanšu gadam(6),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2015. gada 24. jūnijā (COM(2015)0300),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2015. gada 4. septembrī un iesniedza Eiropas Parlamentam 2015. gada 17. septembrī (11706/2015 – C8-0274/2015),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2016. gada budžeta projektu(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 23. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Bēgļu krīzes pārvaldība: tūlītēji operatīvie, budžeta un juridiskie pasākumi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā” (COM(2015)0490),

–  ņemot vērā grozījumu vēstules Nr. 1/2016 (COM(2015)0317) un Nr. 2/2016 (COM(2015)0513) attiecībā uz Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0298/2015),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  uzsver, ka 2016. gada budžeta lasījums Parlamentā pilnībā atspoguļo politiskās prioritātes, kas ar ievērojamu vairākumu tika apstiprinātas iepriekš minētajā 2015. gada 11. marta rezolūcijā par vispārējām pamatnostādnēm un 2015. gada 8. jūlija rezolūcijā par pilnvarojumu trialogam; atgādina, ka šīs prioritātes ir iekšēja un ārēja solidaritāte, jo īpaši efektīva migrācijas un bēgļu krīzes risināšana, kā arī konkurētspējas veicināšana, radot pienācīgas kvalitātes un augstvērtīgu nodarbinātību un attīstot uzņēmumus un uzņēmējdarbību visā Savienībā;

2.  uzsver, ka Savienība patlaban saskaras ar vairākām nopietnām ārkārtas situācijām, īpaši ar nepieredzēta apmēra migrācijas un bēgļu krīzi; pauž pārliecību, ka ārkārtējas steidzamības un prioritārā kārtā Savienības budžetā ir jārod finanšu resursi, kas atbilstu politiskajiem izaicinājumiem un dotu iespēju Savienībai panākt rezultātus un efektīvi reaģēt uz šīm krīzēm; apzinās, ka migrācijas un bēgļu krīzi nevar atrisināt ar finanšu resursiem vien un ka ir nepieciešama visaptveroša pieeja gan attiecībā uz tās iekšējo, gan ārējo dimensiju; uzskata, ka ārkārtas situācija prasa ārkārtas pasākumus un ir nepieciešama stingra politiska apņemšanās nodrošināt šim mērķim jaunas apropriācijas; šajā sakarībā uzsver, ka ES budžeta pamatā ir solidaritātes princips; pauž bažas par to, ka bēgļu krīzes laikā, šķiet, ne visās dalībvalstīs solidaritāte izpaužas vienādi; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par to, kā ar ES budžetu var rosināt dalībvalstis ieņemt līdzsvarotāku pieeju solidaritātei;

3.  norāda, ka Parlaments no paša sākuma 2016. gada budžetā ir īpašu uzmanību pievērsis migrācijai un bēgļiem; atgādina savus agrākos paziņojumus, proti, to, ka migrācijas plūsmu pārvaldība nozīmē gan iekšēju, gan ārēju solidaritāti un ka, īstenojot vienotu pieeju, būtu jāpiesaista arī ārēji finansēšanas instrumenti, lai novērstu pamatcēloņus problēmām, ar kurām saskaras Savienība; atgādina kopējos līgumus un vienošanās, piemēram, Šengenas acquis un Dublinas regulu(8), kā arī Komisijas priekšlikumu par saistošu krīzes pārcelšanas mehānismu (COM(2015)0450);

4.  tādēļ nolemj nekavējoties nākt klajā ar visaptverošu grozījumu paketi, ar kuru budžeta projekts tiktu palielināts par EUR 1161 miljoniem gan 3. izdevumu kategorijā (“Drošība un pilsonība”), gan 4. izdevumu kategorijā (“Globālā Eiropa”), lai sniegtu sākotnēju atbildi uz migrācijas krīzi; uzsver, ka attiecībā uz šīs krīzes iekšējo dimensiju Parlamenta grozījumi jau pilnībā ietver un saskaņo abas paketes par patvēruma meklētāju pārcelšanu, vienlaikus ierosinot papildu palielinājumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF) un Savienības aģentūrām šajā jomā; attiecībā uz ārējo dimensiju uzsver vairākus papildu palielinājumus, kas paredzēti konkrētām programmām 4. izdevumu kategorijā, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību instrumentam, attīstības sadarbības instrumentam, humānajai palīdzībai un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam;

5.  tomēr uzsver, ka šie grozījumi būtu jāizskata, ņemot vērā Komisijas grozījumu vēstuli Nr. 2/2016, kura papildus otrajai pārcelšanas paketei ietver arī citus pasākumus, kas norādīti iepriekšminētajā Komisijas 2015. gada 23. septembra paziņojumā; pauž nožēlu par to, ka Parlamentam un Padomei nav vairāk laika pārliecināties par minētās grozījumu vēstules piemērotību, taču apzinās, ka ir nepieciešama tūlītēja reakcija un laika ir ļoti maz; uzsver, ka Parlaments pilnībā atbalsta šos jaunos pasākumus un plāno aizstāvēt to finansēšanu no jaunām apropriācijām pat lielākā apmērā, nekā ierosināts paša Parlamenta nostājā attiecībā uz 2016. gada budžetu;

6.  nolemj arī rīkoties saistībā ar krīzi, kura patlaban skar Eiropas lauksaimniekus, īpaši piensaimniecības nozari, un jau nostājā attiecībā uz 2016. gada budžetu iekļaut EUR 500 miljonus ārkārtas atbalsta pasākumiem, par kuriem paziņojusi Komisija; paļaujas, ka Komisijas grozījumu vēstule Nr. 2/2016 ļaus noteikt konkrētās budžeta pozīcijas, kuras šajā sakarībā tiks palielinātas; atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu pārnest neizlietotās apropriācijas no 2015. gada budžeta krīzes rezerves uz 2016. gada budžetu un norāda, ka šie neizlietotie līdzekļi tiks izmantoti, lai segtu atmaksājumus tiešo maksājumu saņēmējiem, kā to paredz Regula (ES) Nr. 1306/2013;

7.  atzīst, ka ir jāiegulda daudz vairāk pūļu, lai novērstu Savienības ekonomikas trūkumus, palielinot konkurētspēju, izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu skaitu; uzsver, ka šajā sakarībā galvenā nozīme ir mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī sociālajiem uzņēmumiem; tādēļ palielina programmas COSME finansējumu par EUR 16,5 miljoniem; nolemj arī ierosināt jaunas saistības 2016. gadā, lai turpinātu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI), kuras finansējums visā pilnībā tika darīts pieejams agrāk, proti, 2014.–2015. gadā; atzīst šīs programmas ievērojamo ieguldījumu cīņā pret bezdarbu un ir apņēmības pilns nodrošināt, ka tiek darītas pieejamas vajadzīgās apropriācijas, lai novērstu finansējuma trūkumu šīs programmas īstenošanā; tādēļ 2016. gadam apstiprina EUR 473,2 miljonu palielinājumu, kas atbilst JNI sākotnēji paredzētajam gada finansējumam;

8.  atkārtoti pauž pārliecību, ka no Savienības budžeta nevajadzētu finansēt jaunas iniciatīvas, atņemot līdzekļus jau īstenošanā esošām Savienības programmām un politikas pasākumiem un neievērojot jau dotus politiskus solījumus; atzīst un pilnībā apstiprina lielo politisko un finansiālo atbalstu Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības sākšanai, taču plāno ievērot ESIF sarunās doto solījumu, proti, ikgadējās budžeta procedūras ietvaros pēc iespējas samazināt ietekmi uz programmu “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI); tādēļ ierosina 2016. gadā pilnībā kompensēt šo abu programmu finansējuma samazinājumus (EUR 1326 miljoni), kas radušies, nodrošinot līdzekļus ESIF garantiju fondam, lai tās varētu pilnībā sasniegt mērķus, kuri apstiprināti tikai pirms diviem gadiem, pieņemot šo programmu juridisko pamatu;

9.  uzsver, ka ir svarīgi pilnībā ievērot kopīgo paziņojumu par maksājumu plānu 2015.–2016. gadam, par ko vienojušies Parlaments, Padome un Komisija, ņemot vērā kopīgo apņemšanos līdz 2016. gada beigām samazināt 2007.–2013. gada kohēzijas programmām paredzēto neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājumu līdz EUR 2 miljardiem; šajā sakarībā kritizē to, ka Padomes ierosinātie samazinājumi ir tiešā pretrunā šim maksājumu plānam; turklāt uzsver, ka ir jānovērš šāda nepārvaldāma uzkrājuma veidošanās nākotnē, un aicina Komisiju šajā nolūkā nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem; šajā sakarībā uzskata, ka neparedzētas maksājumu vajadzības būtu jāfinansē ar jaunām apropriācijām un tādēļ Grieķijai paredzēto EUR 1 miljardu darot pieejamu agrāk par plānoto, proti, 2016. gadā, tas būtu jāfinansē, nepārsniedzot DFS pieejamo maksājumu maksimālo apjomu; uzsver savu ilgstoši ieturēto nostāju, ka maksājumi, kas tiek veikti par saistībām, kuras izriet no elastības instrumenta izmantošanas, ir jārēķina papildus minētajam maksimālajam apjomam;

10.  atjauno visus samazinājumus, ko Padome ierosinājusi budžeta projektā (EUR 563,6 miljoni saistībās un EUR 1421,8 miljoni maksājumos); pauž neizpratni par ierosināto samazinājumu pamatojumu, piemēram, samazinājumu, kas skar programmu “Apvārsnis 2020” un EISI, jo šīs programmas jau ir ietekmējuši līdzekļu pārvietojumi par labu ESIF, un samazinājumu, kas skar attīstības un kaimiņattiecību politikas virzienus, īpaši ņemot vērā nesenos notikumus; pauž bažas par to, ka Padome, ierosinot šādus nozīmīgus budžeta projekta samazinājumus, lielā mērā neņem vērā neapstrīdamo Savienības budžeta pievienoto vērtību; jebkurā gadījumā iebilst pret Padomes nolūku ķerties pie budžeta pozīcijām, kurās ir zems izpildes līmenis vai absorbcijas spēja, jo to nepamato faktiski izpildes rādītāji un netiek ņemts vērā atsevišķu programmu atšķirīgais īstenošanas veids;

11.  pauž nožēlu, ka Komisijas ekspertu grupu sastāvs joprojām nav līdzsvarots, jo tajās pārmērīgi dominē korporatīvās intereses;

12.  secina — lai pienācīgi finansētu šīs akūtās vajadzības un ņemot vērā ļoti ierobežotās DFS rezerves 2016. gadā, būs jāizmanto visi DFS regulā norādītie elastības nodrošināšanas līdzekļi, tostarp pilnībā jāizmanto elastības instruments; sagaida, ka Padome piekritīs šādai pieejai un ka būs viegli panākt vienošanos samierināšanas procesā, dodot iespēju Savienībai apliecināt savas spējas un efektīvi reaģēt uz turpmākiem izaicinājumiem; šajā sakarībā uzsver, ka vispārējā DFS saistību apropriāciju 2015. gada rezerve būtu jāizmanto, tiklīdz būs izpildīti juridiskie nosacījumi; cer šajā jautājumā panākt iepriekšēju vienošanos ar Padomi un Komisiju;

13.  atgādina saistībā ar politisko vienošanos par DFS pieņemto triju Savienības iestāžu kopīgo paziņojumu par to, ka ikgadējās budžeta procedūrās tiks pienācīgi integrēti dzimumu līdztiesības elementi; uzsver, ka dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai kā horizontālam principam vajadzētu būt visu Savienības politikas nostādņu pamatā, un prasa visaptverošu dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā; turklāt atzinīgi vērtē pirmos Savienības budžeta ekoloģizācijas pasākumus; norāda, ka ir jāturpina virzīt šo procesu, lai sasniegtu klimata un videi draudzīgu izdevumu jomā apstiprinātos mērķus;

14.  apropriāciju kopējo līmeni 2016. gadam nosaka EUR 157 427,3 miljonu apmērā saistību apropriācijās un EUR 146 459,3 miljonu apmērā — maksājumu apropriācijās;

1.aizdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

15.  kritizē to, ka arī šogad 1.a izdevumu apakškategoriju ir nopietni ietekmējuši Padomes ierosinātie samazinājumi, proti, saistību samazinājums par EUR 140,9 miljoniem un maksājumu samazinājums par EUR 435,4 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu; uzsver, ka aptuveni puse no šiem samazinājumiem skar programmu “Apvārsnis 2020”, kas vēl vairāk samazina šai programmai 2016. gadā pieejamo finansējumu pēc tam, kad daļa tās apropriāciju jau ir pārceltas uz ESIF;

16.  uzsver, ka konsekvences labad vairāki samazinājumi, kurus Padome veikusi daudzās 1.a izdevumu apakškategorijas programmās, pamatojoties uz zemu absorbcijas spēju 2015. gada jūnijā, tagad ir jāatceļ, jo šo programmu īstenošana 2015. gada septembrī ir strauji paātrinājusies; norāda, ka tā ir vispārēja tendence, kas atbilst šo programmu dzīves ciklam; tādēļ nolemj atjaunot budžeta projekta apmēru Padomes samazinātajās pozīcijās gan saistību, gan maksājumu apropriācijās;

17.  ievērojot savas 2016. gada prioritātes — nodarbinātība, uzņēmumi, uzņēmējdarbība — un rūpīgi izvērtējot līdzšinējo absorbcijas spēju, nolemj ne tikai pilnībā kompensēt ESIF dēļ veiktos programmas “Apvārsnis 2020” un EISI samazinājumus, bet arī ierosināt atsevišķus palielinājumus, kuri pārsniedz budžeta projektā paredzēto summu, programmām COSME, “Apvārsnis 2020”, EaSI un “Erasmus+”;

18.  īpaši uzsver, ka COSME paredzēto apropriāciju agrāka piešķiršana 2014.–2015. gadā ir patiešām apliecinājusi savu lietderību, ņemot vērā to, ka dažos pēdējos gados aizvien palielinās MVU pieprasījums pēc atbalsta piekļuvei tirgiem un finansējuma; tādēļ iebilst pret budžeta projektā iekļauto COSME finansējuma samazinājumu salīdzinājumā ar 2015. gadu un nolemj palielināt apropriācijas šai programmai, pārsniedzot budžeta projektā norādīto summu; atgādina, ka Komisija jau ir norādījusi uz līdzekļu nepietiekamību COSME finanšu instrumentos 2015., 2016. un 2017. gadā, kas liecina par pieejamo apropriāciju un sagaidāmā pieprasījuma neatbilstību; COSME ietvaros aicina ievērojami palielināt apropriācijas “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, ņemot vērā, ka ar pieejamajiem resursiem nepietiek, lai segtu ievērojamo pieprasījumu pēc dalības;

19.  aicina Komisiju analizēt finansiālo slogu, ko rada obligātajās sertifikācijas un licencēšanas procedūrās iekļautās maksas un nodevas; mudina Komisiju nodrošināt pienācīgu novērtējumu par šo izmaksu ietekmi uz rūpniecības uzņēmumu un MVU konkurētspēju;

20.  nolemj palielināt finansējumu, pārsniedzot budžeta projektā norādītās apropriācijas, trijām uzraudzības aģentūrām (EBI, EAAPI un EVTI) un ACER, lai nodrošinātu tām pienācīgus resursus paplašināto pienākumu veikšanai;

21.  apstiprina atbalstu ITER programmai un pauž apņemšanos nodrošināt tai atbilstīgu finansējumu; tomēr pauž bažas par šīs programmas iespējamu turpmāku aizkavēšanos un papildu izmaksām, kā arī ar to saistīto iespējamo ietekmi uz Savienības budžetu; tādēļ pauž nožēlu par to, ka nebija spējis novērtēt 2016. gadā ITER paredzētās apropriācijas, ņemot vērā atjaunināto maksājumu plānu un grafiku, kurš tiks iesniegts ITER padomē tikai 2015. gada novembrī; tomēr sagaida, ka šis pārskatītais plāns sniegs pietiekamu apliecinājumu tam, ka Parlamenta ieteikumi, kas norādīti attiecīgajā rezolūcijā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(9), ir pienācīgi ņemti vērā un ka tiks nodrošināti finansiāli saprātīgi risinājumi un izdevumu efektivitāte; plāno šim jautājumam pievērsties 2016. gada budžeta samierināšanas procedūrā; turklāt uzstāj, ka ir vajadzīga pilnīga pārredzamība attiecībā uz kopuzņēmuma “Fusion for Energy” iemaksu ITER programmā izlietojumu; prasa izveidot pienācīgu atbildīguma nodrošināšanas mehānismu, kas sniegtu skaidru pārskatu par starptautiskajam projektam nodrošinātā finansējuma apmēru un novērtētu šo līdzekļu izlietojuma efektivitāti;

22.  rezervē daļu apropriāciju finanšu pārskatu un revīziju standartizācijai un prasa īstenot P. Maystadt ziņojuma ieteikumus par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) uzdevumiem un atbildību, tādējādi stiprinot arī Savienības ietekmi starptautisko grāmatvedības standartu noteikšanā; pauž bažas arī par to, ka nozīmīgajam finansējumam, kuru ES nodrošina IFRS fondam, nav sekojuši vajadzīgie uzlabojumi pārskatatbildības, pārredzamības un demokrātijas jomā;

23.  līdz ar to palielina saistību un maksājumu apropriāciju apmēru 1.a izdevumu apakškategorijā, pārsniedzot budžeta projektā norādīto summu par attiecīgi EUR 1405,5 miljoniem un EUR 491,5 miljoniem (tostarp izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām) un tādējādi pārsniedzot saistību maksimālo apjomu par EUR 1316,9 miljoniem, kuri būs jāfinansē, izmantojot visus DFS regulā paredzētos elastības nodrošināšanas līdzekļus, pēc tam, kad būs pilnībā izmantotas pieejamās rezerves;

1.bizdevumu apakškategorija — Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

24.  nepiekrīt Padomes ierosinātajiem saistību apropriāciju samazinājumiem par EUR 3,1 miljonu un, vēl jo vairāk, maksājumu apropriāciju samazinājumiem par EUR 220,1 miljonu 1.b izdevumu apakškategorijā, tostarp ar programmu slēgšanu saistītajās pozīcijās; aicina Padomi paskaidrot, kā šie samazinājumi atbilst, no vienas puses, mērķim samazināt neapmaksāto rēķinu uzkrājumu un, no otras puses, mērķim novērst nevajadzīgus kavējumus un negatīvu ietekmi uz 2014.–2020. gada programmu īstenošanu; atgādina, ka kohēzijas politika ir Savienības galvenā investīciju politika, kuras mērķis ir samazināt Eiropas reģionu atšķirības, stiprinot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzsver, ka tādi instrumenti kā Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir būtiski konverģences veicināšanā, attīstības atšķirību mazināšanā un augstvērtīgu un ilgtspējīgu darbvietu izveides atbalstīšanā;

25.  norāda uz Komisijas provizorisko novērtējumu, kura pamatā ir dalībvalstu jaunākās prognozes, ka programmu īstenošana kohēzijas politikas jomā 2016. gadā, iespējams, aizkavēsies; pauž satraukumu, ka jebkurš vērā ņemams nepietiekams līdzekļu izlietojums Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu jaunā cikla trešajā īstenošanas gadā laikā, kad programmām būtu jāsāk darboties ar pilnu jaudu, ne tikai negatīvi ietekmēs rezultātu savlaicīgu sasniegšanu uz vietas, bet var arī radīt nopietnas problēmas ar maksājumiem turpmākajos gados, iespējams, no jauna veidojot neapmaksātu rēķinu uzkrājumu; mudina attiecīgās dalībvalstis panākt strauju progresu īstenošanas aizkavēšanās pamatcēloņu novēršanā, piemēram, ātri izraugoties programmu iestādes un nevis vairojot, bet vienkāršojot valsts administratīvās procedūras; ievērojot maksājumu plānu, prasa Komisijai cieši uzraudzīt ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu saistīto maksājumu izmaiņas 1.b izdevumu apakškategorijā, tostarp nodrošinot detalizētas un regulāri atjauninātas prognozes apspriešanai iestāžu sanāksmēs un vajadzības gadījumā sagatavojot attiecīgus priekšlikumus;

26.  atgādina, ka Komisija nav ierosinājusi saistību apropriācijas Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai 2016. gadā, jo tai paredzētais finansējums tika darīts pieejams agrāk, proti, 2014.–2015. gadā; saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda regulu(10), kurā paredzēta šādas turpināšanas iespēja, nolemj piešķirt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai EUR 473,2 miljonus saistību apropriācijās — tā ir summa, kas atbilst šai programmai sākotnēji paredzētajam gada finansējumam; pauž pārliecību, ka 2015. gadā nevajadzētu beigt finansēt šo svarīgo programmu, ar kuru tiek risināta viena no Savienības visakūtākajām problēmām; uzsver, ka papildu finansējums būtu jāizmanto programmas paplašināšanai, tādējādi palīdzot lielākam skaitam jaunu cilvēku pienācīgas kvalitātes un pastāvīga darba meklējumos; mudina dalībvalstis darīt maksimāli daudz, lai paātrinātu šīs iniciatīvas īstenošanu uz vietas, tādējādi dodot tiešu labumu Eiropas jauniešiem; mudina Komisiju ziņot Parlamentam par Savienības finansētiem pasākumiem cīņā pret jauniešu bezdarbu un šo pasākumu īstenošanā gūtajiem rezultātiem;

27.  ņemot vērā izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, palielina saistību apropriācijas 1.b izdevumu apakškategorijā par EUR 482,7 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 1164 miljoniem, pārsniedzot budžeta projektā norādīto summu un tādējādi pārsniedzot saistību maksimālo apjomu par EUR 467,3 miljoniem, kuri būs jāfinansē, izmantojot visus DFS regulā paredzētos elastības nodrošināšanas līdzekļus;

2.izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

28.  norāda, ka Padome samazināja apropriācijas arī 2. izdevumu kategorijā par EUR 199,9 miljoniem saistībās un EUR 251,1 miljonu maksājumos, tostarp lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam un programmai LIFE; uzskata, ka grozījumu vēstule Nr. 2/2016 arī turpmāk būtu jāuzskata par pamatu jebkādai uzticamai Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) apropriāciju pārskatīšanai; attiecīgi atjauno budžeta projektā norādītās summas;

29.  atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto EUR 500 miljonus vērto visaptverošo ārkārtas pasākumu paketi Eiropas lauksaimnieku atbalstam, īpaši piensaimniecības nozarē, laikā, kad krīt izejvielu cenas un palielinās piena ražošanas apmērs; uzsver, ka vissmagāk tiek skarti attāli apgabali, kur piensaimniecības nozares sociālekonomiskā ietekme nav apšaubāma; iekļauj šo summu savā lasījumā, tādējādi izrādot atbalstu Komisijas paziņojumam, un ar nepacietību gaida tās pilnīgu iekļaušanu samierināšanas procedūras laikā, pamatojoties uz grozījumu vēstuli Nr. 2/2016; uzsver, ka šai paketei būtu jāpapildina to pasākumu virkne, kuri paredzēti, lai novērstu zaudējumus un ilgtermiņa ietekmi, ko Eiropas lauksaimniekiem rada Krievijas piemērotais lauksaimniecības produktu embargo, jo Krievija joprojām ir otrais nozīmīgākais Savienības lauksaimniecības produktu eksporta galamērķis;

30.  uzskata, ka eksporta kompensācijas izkropļo tirdzniecību un ir pretrunā ES mērķiem attīstības jomā; tādēļ atbalsta to pilnīgu atcelšanu;

31.  atkārto, ka ne KLP apropriācijas, ne jebkādas citas budžeta apropriācijas nevajadzētu izmantot letālu vēršu cīņu finansēšanai; atgādina, ka, piešķirot šādu finansējumu, tiek klaji pārkāpta Eiropas Konvencija par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (Padomes Direktīva 98/58/EK)(11);

32.  uzsver aizvien plašākos Savienības uzdevumus saistībā ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda darbību; tādēļ 2015. gada budžeta apmērā atjauno apropriācijas, kas paredzētas zinātniskajiem ieteikumiem un zināšanām zivsaimniecības nozarē, jo datu vākšanai ir svarīga loma lēmumu pieņemšanā, un palielina Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (EFCA) budžetu, lai atbalstītu tās lomu kopējās zivsaimniecības politikas koordinēšanā un īstenošanā;

33.  tādēļ palielina saistību apropriācijas par EUR 510,4 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 520,6 miljoniem (tostarp izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām), atstājot rezervi EUR 647,2  miljonu apmērā līdz 2. izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam;

3.izdevumu kategorija — Drošība un pilsoniskums

34.  atgādina, ka budžeta projektā bija paredzēti palielinājumi drošības un migrācijas jomā, tostarp EUR 150 miljonu vērta programma, lai pārceltu 40 000 personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, kā rezultātā Komisija pārsniedza šīs izdevumu kategorijas maksimālo apjomu par EUR 124 miljoniem un ierosināja attiecīgā apmērā izmantot elastības instrumentu; atzinīgi vērtē to, ka Padome ir piekritusi šim nolūkam izmantot elastības instrumentu; tomēr norāda, ka ir nepieciešams ilgtermiņa finanšu plāns migrācijas un bēgļu krīzes risināšanai, un uzskata, ka arī šim jautājumam ir jāpievēršas, pārskatot DFS;

35.  ņemot vērā pašreizējās ārkārtējās migrantu un bēgļu plūsmas, nolemj koncentrēt palielinājumus, paredzot tos AMIF; šajā sakarībā stingri atbalsta otro EUR 780 miljonus vērto paketi vēl 120 000 personu pārcelšanai; nolemj iekļaut vajadzīgo finansējumu savā lasījumā un saskaņot pirmo pārcelšanas paketi ar otro, papildus piešķirot EUR 20 miljonus transporta izmaksu segšanai (EUR 500 uz vienu migrantu Itālijai un Grieķijai); apstiprina EUR 79 miljonus vērtu papildu palielinājumu AMIF vispārējai stiprināšanai; uzsver, ka AMIF ir jānodrošina arī pietiekamas finansēšanas iespējas turpmākajos gados; atgādina, ka Iestāžu nolīguma 17. punktā tiek atļauts palielināt visam programmas darbības laikam paredzēto summu par vairāk nekā 10 %, ja rodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi;

36.  norāda, ka šādi pasākumi ir tikai pirmais solis, lai pilnībā īstenotu solidaritātes principu, kas ir Savienības pamatā; aicina Komisiju un Padomi pilnībā īstenot iepriekšminētajā Komisijas 2015. gada 23. septembra paziņojumā ierosinātos plānus un skaidri apliecināt apņemšanos nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, kā norādīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; uzsver saskaņā ar šo hartu īstenotu atgriešanas operāciju pienācīgas finansēšanas un neizraidīšanas principa nozīmību efektīvas atgriešanas politikas nodrošināšanā, kas ļautu novērst un mazināt nelegālu migrāciju; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt bēgļus tuvu viņu piederības valstīm un atvieglot patvēruma procedūras dalībvalstīs;

37.  visbeidzot, nolemj kopumā par EUR 26 miljoniem palielināt finansējumu aģentūrām, kuru uzdevumi ir saistīti ar migrāciju, vislielāko palielinājumu (par EUR 12 miljoniem vairāk nekā budžeta projektā) piešķirot Eiropas Patvēruma atbalsta birojam (EASO); atgādina, ka šai aģentūrai ir svarīga koordinēšanas loma provizorisko pasākumu īstenošanā starptautiskās aizsardzības jomā un to aizvien biežāk aicina palīdzēt skartajām dalībvalstīm;

38.  atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada 23. septembra paziņojumu un atbilstošos pasākumus, kas iekļauti grozījumu vēstulē Nr. 2/2016, īpaši visvairāk skartajām dalībvalstīm paredzēto papildu ārkārtas finansējumu EUR 600 miljonu apmērā; pauž gandarījumu par to, ka Komisija uzņemas vadošo lomu šajā jomā un līdz ar to apstiprina Parlamenta lasījumā iestrādāto pieeju; ir gatavs izskatīt turpmākus palielinājumus samierināšanas procedūras laikā;

39.  pauž nožēlu par to, ka Padome samazina saistību apropriācijas par EUR 25,1 miljonu un maksājumu apropriācijas — par EUR 33,6 miljoniem salīdzinājumā ar budžeta projektu; uzskata, ka šie samazinājumi apdraud 3. izdevumu kategorijas programmu un darbību pienācīgu īstenošanu; šajā sakarībā atgādina, ka daži no ierosinātajiem samazinājumiem var šķist nelieli, taču ir jāatceras vairāku svarīgu un vērtīgu programmu salīdzinoši nelielais apmērs, kas tās padara īpaši neaizsargātas samazinājumu gadījumā; tādēļ nolemj atjaunot budžeta projektā norādītās summas;

40.  turklāt uzskata par nepieciešamu kopumā par EUR 10,5 miljoniem saistību apropriācijās palielināt finansējumu apakšprogrammām “Kultūra” un “MEDIA”, tostarp ar multividi saistītai rīcībai, ņemot vērā šo apakšprogrammu svarīgo lomu Eiropas galvenās vērtības pārstāvošo kultūras un radošo nozaru atbalstā, kā arī kultūras un radošās nozaru Garantiju fondam, kurš plānots 2016. gadam un paredzēts, lai risinātu izšķiroši svarīgo jautājumu par finansējuma pieejamību MVU un organizācijām, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs;

41.  uzskata par prioritāti arī par EUR 1,5 miljoniem palielināt finansējumu programmai “Eiropa pilsoņiem”, kā arī grozīt šīs programmas budžeta nomenklatūru, izveidojot atsevišķu pozīciju Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanai;

42.  norāda, ka Parlamenta lasījumā iekļautās summas (ietverot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības) par EUR 1055,1 miljonu pārsniedz 3. izdevumu kategorijas saistību maksimālo apjomu un par EUR 931,1 miljonu — budžeta projektā norādīto summu, kā arī palielina maksājumu apropriācijas par EUR 586,5 miljoniem; tādēļ ierosina izmantot jebkādus DFS paredzētus līdzekļus, lai finansētu ar migrāciju saistīto palielinājumu paketi;

4.izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

43.  norāda, ka no visām izdevumu kategorijām Padome visvairāk ir samazinājusi 4. izdevumu kategorijas finansējumu gan saistībās (par EUR 163,4 miljoniem), gan maksājumos (par EUR 450,4 miljoniem); ar pārsteigumu norāda, ka visvairāk skarto pozīciju skaitā ir Eiropas kaimiņattiecību instruments (īpaši nabadzība un drošība Vidusjūras reģiona valstīs), attīstības sadarbības instruments (tostarp ar migrāciju un patvērumu saistītais tematiskais mērķis) un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (lai gan kandidātvalstis uzņem ievērojamu skaitu bēgļu vai arī atrodas nozīmīgāko migrācijas plūsmu ceļā); uzsver, ka šāda pieeja ir klajā pretrunā Padomes un Eiropadomes paziņojumiem par programmu migrācijas jomā, bēgļu krīzi un sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm;

44.  ņemot to vērā, nolemj atjaunot budžeta projektā norādīto apropriāciju apmēru; norāda, ka stāvoklis maksājumu jomā 4. izdevumu kategorijā joprojām rada īpašas bažas, jo tiek pārnests ievērojams neapmaksātu rēķinu uzkrājums un mākslīgi atlikta līgumsaistību uzņemšanās, lai risinātu pastāvīgi nepietiekamā maksājumu apmēra problēmu; tādēļ apstiprina, ka Komisijas ierosinātie maksājumu apropriāciju palielinājumi bija tikai nepieciešamais minimums, nemaz nerunājot par to, ka nepieredzētā migrācijas un bēgļu krīze pa to laiku ir radījusi papildu izaicinājumus Savienības ārējai darbībai;

45.  papildina migrācijai un bēgļu krīzei paredzēto grozījumu paketi, pieņemot mērķorientētus saistību apropriāciju palielinājumus pirmkārt attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (+ EUR 178,1 miljons), bet arī attīstības sadarbības instrumentu (+ EUR 26,6 miljoni), humāno palīdzību (+ EUR 26 miljoni), Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (+ EUR 11,2 miljoni), Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (+ EUR 12,6 miljoni) un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (+ EUR 1 miljons); atbalsta prioritāšu pārvērtēšanu šajās programmās, ja tas ir nepieciešams, lai koncentrētos uz vissvarīgākajām problēmām, tomēr uzsver, ka tas nedrīkst mazināt centienus, kas saistīti ar attiecīgajos juridiskajos pamatos iekļautajiem sākotnējiem mērķiem, tādējādi radot Eiropas kaimiņreģiona valstu vai citu attiecīgo reģionu destabilizācijas risku; atkārtoti norāda, ka ir jāpieņem visaptveroša un uz cilvēktiesībām balstīta pieeja, kas migrāciju sasaista ar attīstību un veicina legālo migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu integrāciju; uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm un to iesaistīšanās, lai efektīvi risinātu pašreizējo migrācijas krīzi un jo īpaši trešās valstīs pārvietoto personu vajadzības veselības aprūpes un izglītības jomā; tādēļ uzskata šādus palielinājumus par obligāti nepieciešamiem, lai papildus attiecīgajos juridiskajos pamatos iekļautajiem sākotnējiem mērķiem finansētu vēl citas iniciatīvas;

46.  norāda, ka Savienības Reģionālais trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā un Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā tika izveidoti tāpēc, ka Savienības budžetam trūkst elastīguma un finansējuma, lai ātri un visaptveroši reaģētu uz krīzi; uzsver, ka, veicot DFS pārskatīšanu, ir jāatrod visaptverošāks risinājums, lai no Savienības budžeta sniegtu atbalstu humānajai palīdzībai un attīstībai padarītu efektīvāku un ātrāk pieejamu un lai to veiksmīgi apvienotu ar Eiropas attīstības fonda un dalībvalstu piedāvāto divpusējo palīdzību; prasa paredzēt papildu apropriācijas 4. izdevumu kategorijas programmām, kuras īpaši tiktu izmantotas abu trasta fondu finansējuma palielināšanai, kā arī tūlītējai palīdzības sniegšanai ar UNHCR un Pasaules Pārtikas programmas starpniecību; aicina dalībvalstis pāriet no vārdiem pie darbiem un, ilgāk nekavējoties, individuāli iemaksāt vajadzīgos papildu līdzekļus, lai papildinātu ar trasta fondiem saistīto Savienības finansējumu un novērstu finansējuma trūkumu ANO aģentūrām; norāda, ka iespējamo no trasta fondiem finansējamo projektu saraksts vēl vairāk apgāž Padomes apgalvojumus par absorbcijas spējas trūkumu 4. izdevumu kategorijā;

47.  par EUR 40 miljoniem palielina budžeta pozīciju, kas paredzēta atbalstam miera procesam un finansiālai palīdzībai Palestīnai un ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA); norāda, ka UNRWA ir būtiska loma tā aizvien lielākā skaita palestīniešu bēgļu atbalstīšanā, kuri tieši cieš no Sīrijas krīzes, kas uzliek papildu slogu šai aģentūrai; pauž bažas par finansējuma trūkumu, ar ko saskaras UNRWA, un prasa šīs papildu apropriācijas novirzīt uz tās vispārējo fondu pamatizglītības, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu atbalstam;

48.  atgādina — lai mazinātu humanitārās krīzes radītu negatīvu ilgtermiņa ietekmi, ir būtiski nodrošināt, ka tās skartie bērni turpina iegūt izglītību; tādēļ humānās palīdzības budžetā palielina izglītības atbalstīšanai paredzēto finansējumu, lai tas veidotu 3 %, nevis 1 %, un izvirza mērķi līdz 2019. gadam sasniegt 4 % robežu;

49.  apstiprina KĀDP budžeta simbolisku palielinājumu, lai atbalstītu jebkādu iniciatīvu, kuras mērķis ir iekļaut migrāciju kā atsevišķu elementu KDAP civilajās misijās, vienlaikus pilnībā atbalstot EUNAVFOR Med militāro misiju cīņai pret cilvēku kontrabandistiem un tirgotājiem;

50.  atzinīgi vērtē EĀDD patlaban notiekošo pārdomu procesu saistībā ar ES īpašo pārstāvju nākotni un viņu attiecībām ar EĀDD; uzskata, ka jebkādas izmaiņas ES īpašajiem pārstāvjiem paredzētajā budžeta pozīcijā būtu jāveic tikai pēc pašreizējā pārdomu procesa beigām;

51.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai (+EUR 2 miljoni), lai izlēmīgi turpinātu un intensificētu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un samierināšanos;

52.  uzsver — lai īstenotu PTO valstu ministru 9. konferencē saskaņoto tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu, būs vajadzīgs lielāks atbalsta finansējums vismazāk attīstītajām un jaunattīstības valstīm; uzsver, ka vajadzīgi saskaņoti Komisijas un dalībvalstu centieni attiecībā uz starptautiskajām finanšu iestādēm, lai novērstu tirdzniecības atbalstam un daudzpusējām iniciatīvām paredzēto apropriāciju samazinājumu un pārkāpumus saistībā ar sadarbību ar atsevišķiem partneriem, kā rezultātā samazinās izdevumu lietderība, kā arī lai nodrošinātu, ka tirdzniecības atvieglošanas nolīgums sekmē attīstību;

53.  nolemj pilnībā izmantot rezervi EUR 261,3 miljonu apmērā, kas budžeta projektā atstāta līdz 4. izdevumu kategorijas saistību apropriāciju maksimālajam apjomam, izmantojot to arī izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, un šajā posmā neveikt tālākus pasākumus; par EUR 132,5 miljoniem palielina arī maksājumu apropriācijas; ar nepacietību gaida rezultatīvu samierināšanas procedūru, kuras pamatā būs šie grozījumi, ņemot vērā arī grozījumu vēstuli Nr. 2/2016; tomēr uzsver, ka ar šo maksimālo apjomu var nepietikt, jo tas ir noteikts krietni pirms nozīmīgajiem notikumiem Ukrainā, Sīrijā, Tunisijā un visās kaimiņvalstīs, Tuvajos Austrumos un Āfrikā kopumā; tādēļ prasa pilnībā izmantot ārkārtas rezerves potenciālu un pieļauj arī DFS paredzēto elastības nodrošināšanas noteikumu turpmāku izmantošanu, lai risinātu migrācijas un bēgļu krīzes ārējo dimensiju;

5.izdevumu kategorija — Administrācija; pārējās izdevumu kategorijas — administratīvie un pētniecības atbalsta izdevumi

54.  norāda, ka Padome šajā izdevumu kategorijā ir veikusi samazinājumus EUR 31,2 miljonu apmērā, no kuriem EUR 19,3 miljoni attiecas uz Komisijas administratīvo budžetu, proti, ēkām, aprīkojumu un galvenokārt darbiniekiem, jo samazinājuma standarta vienotā likme ir palielināta līdz 4,3 %; neredz pamatu Padomes nostājai un atgādina, ka, ņemot vērā pastāvīgo taupības politiku pēdējos gados, Komisija administratīvos izdevumus 2016. gadam ierosināja, pierēķinot praktiski tikai gaidāmo inflācijas līmeni, proti, tie bija stabili reālā izteiksmē, un ka Komisija pastāvīgi samazina darbinieku skaitu;

55.  turklāt uzskata šos samazinājumus par patvaļīgiem, ņemot vērā šāda veida izdevumu paredzamību, jo tos lielā mērā nosaka līgumsaistības, un ņemot vērā to ļoti augsto izpildes līmeni, kā ziņojusi Komisija; īpaši norāda, ka Komisijas štatu saraksta aizpildītība sasniedza rekordaugstu līmeni 2015. gada 1. aprīlī, kad 97,8 % vietu bija faktiski aizpildītas; pauž nožēlu par to, ka papildus tam citās izdevumu kategorijās, ne 5. izdevumu kategorijā, Padome samazināja administratīvos un pētniecības atbalsta izdevumus par kopumā EUR 28 miljoniem, lai gan tiem ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu programmu veiksmīgu īstenošanu dažādās Savienības politikas jomās;

56.  līdz ar to nolemj atjaunot budžeta projektā norādītās summas visās administratīvo un pētniecības atbalsta izdevumu pozīcijās politikas jomās un visās 5. izdevumu kategorijas pozīcijās, kuras Padome ir samazinājusi, kā arī apstiprināt nelielu skaitu mazu palielinājumu;

57.  mudina Komisiju nodrošināt, lai OLAF Uzraudzības komitejas un tās sekretariāta apvienotais budžets tiktu norādīts atsevišķā OLAF 2016. gada budžeta pozīcijā;

Aģentūras

58.  principā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; norāda, ka Komisija jau ir ievērojami samazinājusi lielākās daļas aģentūru sākotnējos pieprasījumus;

59.  tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi varētu apdraudēt aģentūru pienācīgu darbību un tās nevarētu pildīt uzdevumus, ko tām uzticējis likumdevējs;

60.  nolemj kopējās migrācijas paketes ietvaros palielināt apropriācijas svarīgākajām aģentūrām, kuras darbojas šajā jomā, proti, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, Frontex, Eiropolam, Eurojust, eu.LISA, CEPOL un Pamattiesību aģentūrai, kopumā par EUR 26 miljoniem, jo šīm aģentūrām ir būtiska nozīme pašreizējās akūtās migrācijas plūsmu problēmas efektīvā risināšanā; atzinīgi vērtē budžeta grozījumā Nr. 7/2015 paredzētās papildu apropriācijas un 120 papildu štata vietu iekļaušanu aģentūru štatu sarakstos un sagaida, ka šis lēmums ietekmēs arī 2016. gada un turpmāko gadu budžetu; uzsver, ka krīzes situācija strauji pasliktinās un migrācijas plūsmas ārkārtīgi palielinās; mudina Komisiju sniegt atjauninātu un konsolidētu informāciju par aģentūru vajadzībām pirms budžeta samierināšanas procedūras; aicina Komisiju ierosināt vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju tieslietu un iekšlietu aģentūru darbībai: mērķus, misijas, koordināciju, “karsto punktu” izveidi un finanšu resursus;

61.  nolemj arī palielināt 2016. gada budžeta apropriācijas trijām finanšu uzraudzības aģentūrām, ņemot vērā to paplašinātos pienākumus un lielāko darba slodzi; aicina Komisiju līdz 2017. gadam iesniegt priekšlikumu uz maksām balstītas finansēšanas koncepcijai, kura pilnībā aizstātu pašreizējās dalībvalstu iemaksas, lai tādējādi nodrošinātu Eiropas iestāžu neatkarību no attiecīgajām dalībvalstu iestādēm;

62.  nolemj arī palielināt apropriācijas Energoregulatoru sadarbības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram, lai pieejamos resursus labāk saskaņotu ar aģentūru uzdevumiem;

63.  tomēr nevar piekrist Komisijas un Padomes pieejai attiecībā uz aģentūru personālu, tādēļ izdara izmaiņas lielā skaitā štatu sarakstu; vēlreiz uzsver, ka katrai aģentūrai 5 gadu laikā ir jāsamazina štata vietu skaits par 5 %, kā apstiprināts Iestāžu nolīgumā, bet jaunajām štata vietām, kuras nepieciešamas papildu uzdevumu veikšanai saistībā ar politiskām pārmaiņām un jauniem tiesību aktiem kopš 2013. gada, ir jāparedz papildu resursi un tās nedrīkst ņemt vērā, pildot Iestāžu nolīgumā noteikto darbinieku skaita samazināšanas mērķi;

64.  tādēļ vēlreiz uzsver, ka iebilst pret aģentūrām paredzēta pārdales fonda koncepciju, bet atkārtoti apstiprina gatavību atbrīvot štata vietas, panākot aģentūrās efektivitātes radītus ietaupījumus ar lielākas administratīvās sadarbības palīdzību vai pat — attiecīgā gadījumā — analizējot apvienošanās iespējas, kā arī apvienojot noteiktas funkcijas ar Komisiju vai kādu citu aģentūru;

65.  vēlreiz uzsver, ka nozaru finansētas štata vietas neietekmē Savienības budžetu un tādēļ uz tām nevajadzētu attiecināt darbinieku skaita samazināšanu; uzsver, ka to, kā līdzsvarot mainīgo darba slodzi, neaizpildot visas pieejamās štata vietas, vajadzētu atstāt attiecīgās aģentūras ziņā;

66.  tādēļ izdara izmaiņas vairākos aģentūru štatu sarakstos, ņemot vērā iepriekš minētās prioritātes, kas saistītas ar personāla apmēra saskaņošanu ar papildu uzdevumiem, savukārt citus štatu sarakstus maina, lai tos vairāk saskaņotu ar reālu 5 % samazinājumu 5 gadu laikā un lai no maksām finansētām štata vietām piemērotu atšķirīgu pieeju; atgādina, ka samazināšana par 5 % piecu gadu laikā tika ieviesta administratīvo izmaksu samazināšanas nolūkā; šajā sakarībā uzsver, ka papildu štata vietas štatu sarakstā nenozīmē, ka uzreiz tiek ietekmēts Savienības budžets, jo aģentūras štata vietas aizpilda, vadoties pēc savām vajadzībām, un tādēļ ne vienmēr visas to štatu sarakstos iekļautās vietas tiek aizpildītas;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

67.  pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī to, ka ir pieejamas ierobežotas rezerves;

Maksājumi

68.  vēlreiz uzsver, cik nozīmīgs ir kopīgais maksājumu plāns 2015.–2016. gadam, par kuru pirms budžeta procedūras vienojās Parlaments, Padome un Komisija un kurš atspoguļo šo triju iestāžu apņemšanos samazināt neizpildīto maksājumu uzkrājumu; norāda, ka visas trīs iestādes vienojās pilnībā sadarboties, lai 2016. gada budžetā apstiprinātu tādu maksājumu apropriāciju apmēru, kas ļauj sasniegt minēto mērķi, un ka Komisija attiecīgi aprēķināja 2016. gadam pieprasītās maksājumu apropriācijas; uzskata, ka jebkādi pasākumi nepārvaldāma maksājumu uzkrājuma ierobežošanai ir jāapvieno ar centieniem panākt produktīvāku viedokļu apmaiņu un uzlabot Padomes, no vienas puses, un Parlamenta un Komisijas, no otras puses, gatavību sadarboties; atgādina, ka saskaņā ar LESD 310. pantu Savienības budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarotiem;

69.  pauž nožēlu, ka Padome, neraugoties uz Komisijas šajā sakarībā ierosinātajiem pieticīgajiem palielinājumiem un pietiekamajām rezervēm, nolēma samazināt maksājumu apropriācijas par EUR 1,4 miljardiem gan pozīcijās, kas saistītas ar programmu pabeigšanu, gan programmās, kuras sāk darboties ar pilnu jaudu, un tādējādi apdraudot “nenormālā” uzkrājuma likvidāciju; atgādina, ka programmām, kurām piemēro tiešu pārvaldību, maksājumu apropriāciju trūkums izpaužas ne tikai neizpildītu maksājumu pieprasījumu uzkrājumā, bet arī mākslīgi aizkavētā programmu īstenošanā, piemēram, atliekot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un/vai jaunu līgumu parakstīšanu;

70.  nolemj atjaunot budžeta projektā norādītās maksājumu summas visās Padomes samazinātajās pozīcijās, pieņemot, ka maksājumu apmērs, kuru Komisija ierosinājusi budžeta projektā, ir tāds, kāds nepieciešams maksājumu plāna mērķu sasniegšanai;

71.  piemērojot atbilstošu koeficientu, palielina maksājumu apropriācijas visās tajās pozīcijās, kurās ir grozīts saistību apropriāciju apmērs, ņemot vērā jomas, kurām raksturīga strauja līdzekļu izmaksa vai liela steidzamība, piemēram, “Erasmus+”, abas pārcelšanas sistēmas, UNRWA un humānā palīdzība; palielina maksājumu apropriācijas par vēl EUR 1 miljardu, lai ar jaunām apropriācijām pilnībā segtu Grieķijai paredzēto maksājumu agrāku piešķiršanu; ņemot vērā iepriekšējo izpildes līmeni, nolemj arī palielināt maksājumus Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam;

Pārējās iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

72.  atgādina, ka Parlamenta 2016. gada tāme tika noteikta EUR 1 823 648 600 apmērā, kas atbilst palielinājumam par 1,6 % salīdzinājumā ar 2015. gada budžetu; turklāt atgādina, ka EUR 15 miljoni ir īpaši paredzēti steidzamām investīcijām drošībā un kiberdrošībā, tādējādi 2016. gada budžeta kopējais apmērs ir EUR 1 838 648 600;

73.  norāda, ka kopš 2015. gada 15. jūnija, kad tika pieņemta Parlamenta 2016. gada tāme, ir izveidota jauna politiskā grupa un ka šo Parlamentā notikušo strukturālo izmaiņu dēļ ir vajadzīgas papildu apropriācijas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām politiskajām grupām;

74.  pilnībā kompensē šos palielinājumus, samazinot apropriācijas budžeta pozīcijās, kas paredzētas rezervei neparedzētiem izdevumiem, deputātu vispārējai piemaksai, kvalifikācijas celšanai, telpu iekārtošanai, enerģijas patēriņam, datu elektroniskai apstrādei un telekomunikācijām — ieguldījumiem projektos un mēbelēs;

75.  pieņem zināšanai Prezidija 2015. gada 7. septembra secinājumus saistībā ar gaidāmo 2016. gada budžeta lasījumu Parlamentā, kuros ierosināts transponēt budžetā tā nesenos lēmumus un tehniskos pielāgojumus; apstiprina šīs nelielās, Prezidija ierosinātās tehniskās izmaiņas, kuras ietver apropriāciju pielāgojumus, kas neietekmē budžeta kopējo apmēru, un štatu saraksta pielāgojumus, kā arī budžeta nomenklatūras atsevišķu aspektu atjaunināšanu;

76.  tādēļ nemaina sava 2015. gada 29. aprīļa plenārsēdē pieņemtā 2016. gada budžeta kopējo apmēru, saglabājot to EUR 1 838 648 600 līmenī;

77.  uzsver, ka politisko grupu darbs nav administratīvs darbs; šī iemesla dēļ apstiprina, ka uz politisko grupu darbinieku kopējo skaitu nedrīkst attiecināt mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, ievērojot lēmumus, ko Parlaments pieņēmis attiecībā uz 2014. finanšu gadu(12), 2015. finanšu gadu(13) un 2016. gada tāmi(14);

78.  atgādina, ka politiskajām grupām kopš 2012. gada nav bijis atļauts pieņemt jaunus darbiniekus un ka to vajadzības iepriekšējos finanšu gados ir tikušas segtas tikai daļēji;

79.  atkārtoti pauž apņemšanos īstenot Iestāžu nolīguma 27. punktu un samazināt savu darbinieku skaitu par 1 %;

80.  uzsver — lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus Savienības budžetā, Parlamentam un Padomei ir jāpievērš uzmanība nepieciešamībai sagatavot plānu pārejai uz vienu darbavietu, kā to vairākās rezolūcijās ir pieprasījis ievērojams šā Parlamenta deputātu vairākums;

Izmaiņas štatu sarakstā

81.  šādi samazina Ģenerālsekretariāta2016. gada štatu sarakstu par 57 vietām (mērķis — samazināt darbinieku skaitu par 1 %): 4 AD14, 13 AD13, 2 AD12, 1 AD9, 2 AD8, 1 AD5, 2 AST11, 1 AST10, 3 AST9, 8 AST8, 7 AST7, 4 AST6, 3 AST5, 2 AST4, 1 AST3, 1 AST1 pastāvīga štata vieta un 2 AST4 pagaidu štata vietas; atgādina, ka šī pasākuma ietekme uz budžetu jau tika ņemta vērā, sagatavojot tāmi;

82.  saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem pārveido 80 AST pastāvīgās štata vietas (25 AST11, 10 AST10, 5 AST8, 15 AST7, 5 AST6, 5 AST5, 5 AST4, 5 AST3 un 5 AST2) par 80 AST/SC1 vietām;

83.  veic šādas tehniskas korekcijas: svītro trīs AST7 vietas un trīs AST6 vietas un pievieno sešas AST5 vietas un svītro štatu saraksta 1. zemsvītras piezīmi, ņemot vērā, ka attiecīgā procedūra pēdējos gados nav tikusi izmantota;

84.  atļauj izveidot 43 jaunas pagaidu štata vietas (2AD7, 19 AD5, 5 AST5, 5 AST3 un 12 AST1) un paaugstināt vienu AD 10 pagaidu štata vietu par AD 14, ņemot vērā papildu vajadzības, kas saistītas ar jaunas politiskās grupas izveidi;

Darbinieku skaita samazināšana par 5 %

85.  atgādina, ka Parlaments trešo gadu pēc kārtas īsteno mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, pienācīgi ņemot vērā Iestāžu nolīguma burtu un garu; uzsver, ka šajā nolūkā kopš 2014. gada no tā štatu saraksta ir izņemta 171 pastāvīga štata vieta(15); uzsver, ka, lai pilnībā īstenotu mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, līdz 2018. gadam būtu jāveic vēl divas ikgadējas samazināšanas par 57 štata vietām(16);

86.  uzsver, ka saskaņā ar Iestāžu nolīguma 27. punktu 5 % samazinājuma mērķis ir samazināt darbinieku skaitu salīdzinājumā ar štatu sarakstu 2013. gada 1. janvārī, lai kompensētu darba laika pagarināšanu no 37,5 stundām līdz 40 stundām nedēļā; uzskata, ka šis samazinājums ir jāpiemēro konstantai darba slodzei un tādēļ, veicot aprēķinus, to nedrīkst attiecināt uz jauniem pienākumiem un uzdevumiem;

87.  norāda — atbilstoši Parlamenta paplašinātajām prerogatīvām un jaunajiem uzdevumiem kopš 2013. gada un svarīgām strukturālām izmaiņām, tādām kā internalizācijas procesi, kad darbiniekus pēc iespējas nodrošināja ar iekšējas pārcelšanas palīdzību, jaunas štata vietas tika veidotas tikai tad, kad tas bija ļoti nepieciešams; nolemj uz šīm papildu vietām neattiecināt centienus samazināt darbinieku skaitu par 5 %;

88.  mudina Komisiju, kad tā uzrauga, kā Parlaments īsteno darbinieku skaita samazināšanas mērķi, ņemt vērā jaunos papildu apsvērumus, tādus kā pastāvīga darba slodze, politiskajām grupām piemērotais izņēmums, internalizācija, kuru kompensē samazinājumi ārējo pakalpojumu budžeta pozīcijās, kā arī jaunas prerogatīvas un uzdevumi;

89.  uzsver, ka darbinieku skaita samazināšanai par 5 % nevajadzētu apdraudēt pienācīgu Parlamenta darbību un tā pamatpilnvaru īstenošanu, kā arī nevajadzētu ietekmēt tā izcilību likumdošanas jomā vai deputātu un darbinieku darba apstākļus;

90.  atgādina, ka nekāda vienošanās nevar atņemt Eiropas Parlamentam un Padomei suverēno brīvību veikt izvērtējumu un pilnvaras katru gadu lemt par budžeta saturu;

Citi ar darbiniekiem saistīti jautājumi

91.  atgādina, ka jaunu štata vietu nepieciešamība Ģenerālsekretariātā būtu jāsedz ar darbinieku iekšēju pārcelšanu, ja vien jaunu vietu izveides nepieciešamība nav pienācīgi pamatota un apliecināta;

92.  atgādina, ka jebkādai Parlamenta darba vai procedūru reorganizācijai nevajadzētu pasliktināt darbinieku darba apstākļus vai sociālās tiesības neatkarīgi no ieņemamā amata;

93.  atkārtoti norāda — lai nodrošinātu deputātiem pienācīgu atbalstu parlamentāro darbību veikšanā, ir nepieciešams rast jaunu līdzsvaru starp reģistrēto deputātu palīgu un vietējo palīgu skaitu; pieņem zināšanai, ka ģenerālsekretārs šī mērķa sasniegšanai ir iesniedzis Prezidijam priekšlikumu; atzīmē Prezidijā panākto vienošanos, kas pēc būtības atbilst Parlamenta prasītajam iepriekš minētajā 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijā par Parlamenta tāmi; atzinīgi vērtē lēmumu nekavējoties īstenot šo vienošanos.

94.  atkārtoti pauž apņemšanos atbalstīt daudzvalodību Parlamenta darbā, saglabājot augstus standartus mutiskās un rakstiskās tulkošanas jomā; aicina ģenerālsekretāru iesniegt Budžeta komitejai tās analīzes un novērtējuma rezultātus, ko viņš uzsāka pēc tam, kad neizdevās panākt vienošanos par jaunajiem tulku darba apstākļiem (2015. gada pavasarī); sagaida, ka ģenerālsekretārs liks lietā visu vajadzīgo elastību, lai deputātiem nodrošinātu augstas kvalitātes mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumus;

95.  aicina ģenerālsekretāru sniegt detalizētu pārskatu par visām Parlamenta štata vietām 2014.–2016. gadā, tostarp vietu sadalījumu pa dienestiem, kategorijām un līguma veidiem;

Nekustamā īpašuma politika

96.  atgādina, ka Budžeta komiteja būtu regulāri jāinformē par jauniem pavērsieniem Parlamenta ēku politikā un ar to būtu savlaicīgi, t. i., pirms līguma slēgšanas, jāapspriežas saistībā ar visiem ēku projektiem, kuri ietekmē budžetu; apstiprina, ka visu ēku projektu finansiālā ietekme tiks cieši uzraudzīta;

97.  uzskata, ka ar ēku projektiem saistītie lēmumi būtu jāpieņem pārredzamā lēmumu pieņemšanas procesā;

98.  vēlreiz atkārto prasību iesniegt Budžeta komitejai jaunu vidēja termiņa stratēģiju ēku politikas jomā pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2016. gada sākumā, gatavojoties Parlamenta 2017. finanšu gada tāmes izstrādei; aicina ģenerālsekretāru laicīgi pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2016. gada rudenī iesniegt Budžeta komitejai iespējamu ilgtermiņa stratēģiju laikposmam līdz 2025. gadam;

99.  norāda, ka kopš 2014. gada nav nodrošinātas apropriācijas investīcijām Konrad Adenauer ēkas (KAD) celtniecībā Luksemburgā; atgādina, ka 2016. gada tāme ietvēra tikai apropriācijas to darbu un pakalpojumu segšanai, kuri tieši jāapmaksā Parlamentam — galvenokārt projekta pārvaldībai, tehniskajām ekspertīzēm un konsultācijām; aicina ģenerālsekretāru līdz šī gada beigām novērtēt 2015. gada budžetā neizlietoto līdzekļu apmēru un novirzīt tos KAD projektam, izmantojot pārvietojuma pieprasījumu 2015. gada beigās, lai pēc iespējas novērstu turpmākus ar ēkām saistītus procentu maksājumus;

Deputātu izdevumi

100.  atgādina aicinājumu nodrošināt lielāku pārredzamību saistībā ar deputātiem paredzēto piemaksu par vispārējiem izdevumiem; aicina Parlamenta Prezidiju definēt precīzākus noteikumus par pārskatatbildību attiecībā uz izdevumiem, kurus drīkst segt no minētās piemaksas, taču tas nedrīkst radīt papildu izmaksas Parlamentam;

101.  prasa izvērtēt rezultātus, kādus devusi apvienotās darba grupas izraudzītā brīvprātības pieeja nolūkā ierobežot deputātu un darbinieku lidojumus biznesa klasē, kā arī iespējamos veidus, kā panākt izdevīgākus tarifus, lai samazinātu deputātu un darbinieku ceļa izdevumus;

IV iedaļa — Tiesa

102.  pauž nožēlu, ka neraugoties uz aizvien pieaugošo Vispārējās tiesas darba slodzi un plānoto reformu, Komisija ir samazinājusi darbinieku skaitu par 20 vietām, tādējādi riskējot ar darba sastrēgumu veidošanos un apdraudot netraucētu un ātru tiesiskuma nodrošināšanu; tādēļ nolemj atjaunot Tiesas sākotnēji pieprasītās 20 štata vietas;

103.  pauž nožēlu, ka Padome ir palielinājusi darbinieku atalgojumam piemērojamo standarta samazinājuma likmi no 2,5 % līdz 3,2 %, kas atbilst samazinājumam par EUR 1,55 miljoniem un ir pretrunā Tiesas štata vietu ārkārtīgi augstajam aizpildītības līmenim (98 % 2014. gada beigās) un augstajam budžeta izpildes līmenim (99 % 2014. gadā); tādēļ nosaka standarta samazinājuma likmi budžeta projektā norādītajā apmērā un atceļ ar šo likmi saistīto apropriāciju samazinājumu, lai nodrošinātu, ka Tiesa spēj pienācīgi tikt galā ar lietu skaita ievērojamo palielinājumu un pilnībā izmantot tai piešķirtās štata vietas;

104.  turklāt nolemj atjaunot septiņas Tiesas sākotnēji pieprasītās štata vietas, lai tā spētu izpildīt divkāršo prasību nostiprināt Tiesas drošuma un drošības nodaļu nolūkā labāk aizsargāt darbiniekus, apmeklētājus un dokumentus, un vienlaikus īstenotu Vispārējās tiesas reglamenta jauno 105. pantu, kurā prasīts izveidot ļoti drošu sistēmu, kura ļautu konkrētās lietās iesaistītām pusēm nodrošināt informāciju un materiālus, kas saistīti ar Savienības vai dalībvalstu drošību vai to starptautiskajām attiecībām;

105.  šajā pašā sakarībā uzsver, ka drošībai un Tiesas ēku novērošanai ir nepieciešami resursi, un tādēļ nolemj šajā jomā atjaunot summas, kuras Padome ierosināja samazināt, līdz budžeta projektā norādītajam apmēram;

106.  atceļ pašreizējo komandējumiem paredzēto rezervi un aizstāj to ar jaunu, kurā iekļautie līdzekļi būs pieejami, tiklīdz Tiesa publicēs informāciju par tiesnešu ārējo darbību, kā Parlaments to pieprasījis rezolūcijā par Tiesas 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(17);

V iedaļa — Revīzijas palāta

107.  nosaka standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 2,76 %, lai Revīzijas palāta varētu segt ar štatu sarakstu saistītās vajadzības;

108.  atjauno visas pārējās Padomes samazinātās pozīcijas, lai Revīzijas palāta varētu īstenot savu darba programmu un sagatavot plānotos revīzijas ziņojumus;

VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

109.  nosaka standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 4,5 %, lai šī komiteja varētu segt savas vajadzības un tikt galā ar turpmāko darbinieku skaita samazināšanu saistībā ar sadarbības nolīgumu starp Parlamentu un komiteju;

110.  nolemj arī atjaunot summas, kas budžeta projektā paredzētas ceļa un uzturēšanās izdevumiem;

VII iedaļa — Reģionu komiteja

111.  no vienas puses, samazina atalgojumu un piemaksas par summu, kas atbilst 66 paaugstinājumiem un četrām papildu štata vietām, kas nav ņemtas vērā budžeta projektā, lai atspoguļotu šo vietu pārcelšanu uz Parlamentu;

112.  no otras puses, palielina virkni pozīciju (ārējie pakalpojumi tulkošanai, trešās puses, komunikācija, reprezentācijas izdevumi, politisko grupu komunikācija, komandējumi, uzkopšana un uzturēšana), lai tās vairāk atbilstu pašas komitejas aplēsēm un lai komiteja varētu īstenot savu politisko darbību un pildīt pienākumus;

113.  visbeidzot, atjauno summas, ko Padome samazinājusi komitejas ēku drošības un novērošanas jomā, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu drošības pasākumiem, ja 2016. gadā drošības apdraudējuma līmenis tiktu paaugstināts (līdz dzeltenajam).

VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

114.  ar nožēlu norāda, ka Padome ir samazinājusi Ombuda budžeta projektu par EUR 135 000; uzsver, ka šis samazinājums radītu nesamērīgu slogu Ombuda ļoti nelielajam budžetam un būtiski ietekmētu šīs iestādes spēju efektīvi strādāt Savienības iedzīvotāju labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās budžeta pozīcijas, lai ļautu Ombudam izmantot savas pilnvaras un pildīt saistības;

IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

115.  ar nožēlu norāda, ka Padome ir samazinājusi Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja budžetu par EUR 135 000; uzsver, ka šis samazinājums radītu nesamērīgu slogu Datu aizsardzības uzraudzītāja ļoti nelielajam budžetam un būtiski ietekmētu šīs iestādes spēju efektīvi strādāt Savienības iestāžu labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās pozīcijas, lai ļautu Datu aizsardzības uzraudzītājam pildīt savus pienākumus un saistības;

X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests

116.  uzskata, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums EĀDD, lai tas spētu tikt galā ar ģeopolitiskās nenoteiktības radītajiem izaicinājumiem un nodrošināt Savienības nozīmi pasaulē; tādēļ atjauno budžeta projektā paredzētās summas visās pozīcijās un svītro Padomes pieņemtās rezerves, kuras saistītas ar eiro kursa svārstībām;

o
o   o

117.  pauž pārliecību, ka Savienības budžets var dot ieguldījumu, lai efektīvi novērstu ne tikai sekas, bet arī pamatcēloņus krīzei, ar kuru Savienība patlaban saskaras; tomēr uzskata, ka neparedzēti notikumi, kas ietekmē visu Savienību, būtu jārisina, apvienojot spēkus un piesaistot papildu līdzekļus Savienības līmenī, nevis apšaubot iepriekšējas saistības vai atgriežoties pie ilūzijas, ka ir iespējami tikai valsts līmeņa risinājumi; tādēļ uzsver, ka elastības nodrošināšanas mehāniski ir paredzēti tam, lai būtu iespējams kopīgi un ātri reaģēt, un tie būtu jāizmanto visā pilnībā, lai kompensētu DFS maksimālo apjomu uzliktos ierobežojumus;

118.  uzsver, ka nepilnus divus gadus pēc pašreizējās DFS stāšanās spēkā Komisijai ir nācies divreiz pieprasīt elastības instrumenta izmantošanu un neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu, lai segtu steidzamas un neparedzētas vajadzības, kuras nav bijis iespējams finansēt, ievērojot pašreizējās DFS maksimālos apjomus; norāda arī to, ka saistību vispārējā rezerve 2015. gadā, kas ir pirmais tās darbības gads, tika nekavējoties visā pilnībā izlietota, un bija jāsamazina līdzekļi divām svarīgām Savienības programmām, lai būtu iespējams finansēt jaunas iniciatīvas; uzsver — tā kā līdzekļi tika darīti pieejami agrāk, proti, 2014.–2015. gadā, vairākām Savienības programmām, sākot ar 2016. gadu, ir pieejams mazāk saistību apropriāciju vai to nav vispār; tādēļ uzskata, ka ir skaidri redzams, ka DFS maksimālie apjomi daudzās izdevumu kategorijās ir pārāk mazi un paralizē Savienības darbību jomās, kurās tā ir visvairāk nepieciešama, savukārt DFS pieejamie elastības nodrošināšanas mehānismi jau ir izmantoti visā pilnībā; uzskata, ka šāda notikumu attīstība pamato īstenu DFS vidusposma pārskatīšanu; šajā sakarībā 2016. gadā ar nepacietību gaida vērienīgus Komisijas priekšlikumus;

119.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0061.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0172.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0263.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (OV L 255, 30.9.2015., 395. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).
(11) Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību (OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0437).
(13) Eiropas Parlamenta 2014. gada 22. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2015. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0036).
(14) Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2016. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0172).
(15)—67 štata vietas 2014. gadā, -47 štata vietas 2015. gadā un -57 štata vietas 2016. gadā.
(16) Tā kā ir pieņemts politisks lēmums no šī aprēķina izslēgt politiskās grupas, samazinājumu piemēro štatu saraksta Ģenerālsekretariāta daļai (štata vietu skaita atsauce (1 %): -57).
(17) Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa — Tiesa (OV L 255, 30.9.2015., 118. lpp.).


Eiropas Savienības Tiesa — tiesnešu skaits Vispārējā tiesā ***II
PDF 393kWORD 66k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem (09375/1/2015 – C8-0166/2015 – 2011/0901B(COD))
P8_TA(2015)0377A8-0296/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (09375/1/2015 – C8-0166/2015),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Tiesas pieprasījumu, kas iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei (02074/2011),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2015. gada 21. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju otrajā lasījumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 8. punkta a) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 69. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskā komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0296/2015),

1.  apstiprina turpmāk norādīto nostāju otrajā lasījumā;

2.  apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Tiesai un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 28. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2015/..., ar ko groza 3. protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/2422.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgā deklarācija

Kad beigsies reformu process, Vispārējo tiesu veidos divi tiesneši no katras dalībvalsts. Tādēļ, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību, kas ir LES 3. pantā nosprausts Eiropas Savienības mērķis, dalībvalstu valdībām, saskaņā ar LESD 254. pantu izraugoties kandidātus Vispārējas tiesas tiesneša amatam, cik vien iespējams būtu jā nodrošina vienāda sieviešu un vīriešu pārstāvība.

(1) Pieņemtie teksti, 15.4.2014., P7_TA(2014)0358.


Noteikumi attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā ***II
PDF 397kWORD 64k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā (08806/1/2015 – C8-0260/2015 – 2014/0213(COD))
P8_TA(2015)0378A8-0295/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (08806/1/2015 – C8-0260/2015),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 15. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0457),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A8-0295/2015),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

5.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (kopā ar attiecīgo Eiropas Parlamenta paziņojumu);

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta paziņojums par atkāpju piešķiršanu attiecībā uz zveju Melnajā jūrā, izmantojot traļu un žaunu tīklus

"Eiropas Parlaments paziņo, ka Regulā (ES) Nr. 1343/2011 iekļaujamā 15.a panta noteikumi par atkāpēm no aizlieguma Melnās jūras piekrastes ūdeņos izmantot atsevišķus zvejas rīkus ir noteikti izņēmuma kārtā. Nosakot minētās atkāpes, ir ņemts vērā pašreizējais stāvoklis šajā reģionā, kurā dalībvalstis ir pieņēmušas pasākumus, lai konkrēto rīku varētu izmantot saskaņā ar attiecīgajiem GFCM ieteikumiem. Minētā informācija jau bija Parlamenta rīcībā, pirms Komisija iesniedza pašreizējo priekšlikumu. Šo iemeslu dēļ Parlaments, ņemot vērā pašreizējo kontekstu, piekrīt noteikumiem, kas paredz piešķirt attiecīgajām dalībvalstīm minētās atkāpes. Tomēr Parlaments uzsver, ka šos noteikumus nedrīkst uzskatīt vai izmantot par precedentu turpmākos tiesību aktos."

(1) OV C 12, 15.1.2015., 116. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, 13.1.2015., P8_TA(2015)0005.


Ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošana ***I
PDF 385kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā (COM(2015)0177 – C8-0107/2015 – 2015/0093(COD))
P8_TA(2015)0379A8-0305/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0177),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0107/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedza Beļģijas parlamenta Pārstāvju palāta, Spānijas parlaments, Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un Austrijas Federālā padome un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 16. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 13. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0305/2015),

1.  noraida Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atsaukt savu priekšlikumu un iesniegt jaunu priekšlikumu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


Jaunā pārtika ***I
PDF 389kWORD 88k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par jauno pārtiku (COM(2013)0894 – C7-0487/2013 – 2013/0435(COD))
P8_TA(2015)0380A8-0046/2014

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0894),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0487/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes un Eiropas Parlamenta 2011. gada 29. marta nostāju, kad samierināšanas process jaunās pārtikas jomā bija nesekmīgs;

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesnieguši Francijas parlamenta Nacionālā asambleja un Francijas Senāts un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 30. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0046/2014),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam(-ai) Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2015. gada 28. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/... par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2015/2283.)

(1) OV C 311, 12.9.2014., 73. lpp.


Dažu atmosfēru piesārņojošo vielu emisija ***I
PDF 907kWORD 421k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dažu atmosfēru piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un Direktīvas 2003/35/EK grozīšanu (COM(2013)0920 – C7-0004/2014 – 2013/0443(COD))(1)
P8_TA(2015)0381A8-0249/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Septītajā vides rīcības programmā18 ir apstiprināts Savienības ilgtermiņa mērķis gaisa politikas jomā — panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kam nav lielas negatīvas ietekmes un kas neapdraud cilvēku veselību un vidi, un šim nolūkam ir aicināts pilnībā ievērot spēkā esošos Savienības tiesības aktus gaisa kvalitātes jomā, stratēģiskos mērķus un pasākumus laikposmam pēc 2020. gada, pastiprināt centienus tajos apvidos, kuros iedzīvotāji un ekosistēmas ir pakļautas augstiem gaisu piesārņojošo vielu līmeņiem, un pastiprināt klimata pārmaiņu un jo īpaši bioloģiskās daudzveidības jomā noteikto gaisa kvalitātes tiesību aktu un Savienības politikas mērķu sinerģiju.
(2)  Septītajā vides rīcības programmā18 ir apstiprināts Savienības ilgtermiņa mērķis gaisa politikas jomā — panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kam nav lielas negatīvas ietekmes un kas neapdraud cilvēku veselību un vidi, un šim nolūkam ir aicināts pilnībā ievērot spēkā esošos Savienības tiesības aktus gaisa kvalitātes jomā, stratēģiskos mērķus un pasākumus laikposmam pēc 2020. gada, pastiprināt centienus tajos apvidos, kuros iedzīvotāji un ekosistēmas ir pakļautas augstiem gaisu piesārņojošo vielu līmeņiem, un pastiprināt klimata pārmaiņu un jo īpaši bioloģiskās daudzveidības jomā noteikto gaisa kvalitātes tiesību aktu un Savienības politikas mērķu sinerģiju. Kopējā Lauksaimniecības politika laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam dod dalībvalstīm iespējas ar īpašiem pasākumiem dot ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanā. Turpmāks novērtējums sniegs labāku izpratni par šo pasākumu ietekmi.
__________________
__________________
18 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem", COM (2012) 710, 29.11.2012.
18 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem", COM (2012) 710, 29.11.2012.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
4.aapsvērums (jauns)
(4a)  Dalībvalstis un Savienība ir puses 2013. gada Minamatas konvencijai par dzīvsudrabu, kuras mērķis ir uzlabot cilvēka veselības un vides aizsardzību, samazinot dzīvsudraba emisijas no esošajiem un jauniem avotiem. Šai direktīvai būtu jādod ieguldījums dzīvsudraba emisiju samazināšanā Eiropas Savienībā, kā noteikts Komisijas 2005. gada 28. janvāra paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu un Minamatas Konvenciju par dzīvsudrabu.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)   Tādēļ būtu jāpārskata ar Direktīvu 2001/81/EK valstīm noteiktais valsts emisiju maksimuma režīms, lai to pielāgotu Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām.
(6)   Tādēļ būtu jāpārskata ar Direktīvu 2001/81/EK valstīm noteiktais valsts emisiju maksimuma režīms, lai nodrošinātu Savienības un dalībvalstu starptautisko saistību ievērošanu.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Šai direktīvai būtu arī jāveicina Savienības tiesību aktos izklāstīto gaisa kvalitātes mērķu sasniegšana un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana, samazinot īslaicīgo klimatu piesārņojošo vielu emisiju daudzumu, kā arī jāuzlabo gaisa kvalitāte globālā mērogā.
(8)  Šai direktīvai izmaksu ziņā efektīvā veidā būtu arī jāveicina Savienības tiesību aktos izklāstīto gaisa kvalitātes mērķu sasniegšana un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana, papildus samazinot īslaicīgo klimatu piesārņojošo vielu emisiju daudzumu, kā arī jāuzlabo gaisa kvalitāte globālā mērogā un uzlabojot sinerģiju ar Savienības klimata un enerģētikas politiku un nodrošināt dublēšanās novēršanu ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem. Jo īpaši šī direktīva būtu jāsaskaņo ar jauno Savienības un starptautisko rīcību klimata pārmaiņu jomā, tostarp, bet ne tikai, saistībā ar 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru un visaptverošu un saistošu globālu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
8.aapsvērums (jauns)
(8a)  Šai direktīvai būtu arī jādod ieguldījums to veselības aprūpes izmaksu samazināšanā, kas saistītas ar gaisa piesārņojumu Eiropas Savienībā, uzlabojot ES pilsoņu dzīves kvalitāti, kā arī veicinot pāreju uz zaļo ekonomiku.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
8.bapsvērums (jauns)
(8b)  Lai samazinātu jūras transporta radītās emisijas, ir jānodrošina pilnīga un savlaicīga Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) noteikto robežvērtību ieviešana un stingri jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/33/ES1a. Turpmāka rīcība vajadzīga arī kuģošanas radīto emisiju kontrolei. Būtu lietderīgi Savienībai un dalībvalstīm apsvērt iespējas definēt jaunas emisiju kontroles jomas un turpināt darboties SJO, lai šīs emisijas samazinātu vēl vairāk.
______________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīva 2012/33/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā (OV L 327, 27.11.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)   Dalībvalstīm būtu jāizpilda šajā direktīvā izklāstītās emisiju samazināšanas saistības 2020. un 2030. gadam. Lai nodrošinātu demonstrējamus panākumus ceļā uz 2030. gada saistību izpildi, dalībvalstīm 2025. gadā būtu jāsasniedz starpposma emisiju līmeņi, kas noteikti, izmantojot lineāru trajektoriju starp valstu emisiju līmeņiem 2020. gadā un tiem, kas noteikti kā emisiju samazināšanas saistības 2030. gadam, ja vien tas nerada nesamērīgas izmaksas. Ja dalībvalstis nevar tādā mērā ierobežot 2025. gada emisijas, tām būtu jāpaskaidro iemesli ziņojumos atbilstīgi šai direktīvai.
(9)   Lai ierobežotu gaisa piesārņojošo vielu emisijas atmosfērā un efektīvi sekmētu Savienības mērķa sasniegšanu panākt tādu gaisa kvalitāti, kas nerada būtiskas negatīvas sekas un riskus veselībai un samazina paskābināšanos un eitrofikāciju izraisošo piesārņojošo vielu uzkrāšanos zem piesārņojuma kritiskajām slodzēm un līmeņiem, šajā direktīvā valstīm ir noteiktas emisiju samazināšanas saistības 2020., 2025. un 2030. gadam.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
(11)   Lai sekmētu izmaksu ziņā efektīvu valsts emisiju samazināšanas saistību izpildi un starpposma emisiju līmeņa panākšanu, dalībvalstīm būtu jāpiešķir tiesības, ņemot vērā emisiju samazinājumus starptautiskajā jūras satiksmē, ja emisijas šajā nozarē ir mazākas nekā emisiju līmeņi, kas rastos, ievērojot Savienības tiesību standartus, ieskaitot Padomes Direktīvā 1999/32/EK21 noteiktos degvielas sēra satura ierobežojumus. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai kopīgi izpildīt to saistības un panākt starpposma emisiju līmeni attiecībā uz metānu (CH4), un šim nolūkam izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK22. Lai pārbaudītu atbilstību valstij noteiktajam emisiju maksimumam, emisiju samazināšanas saistībām un starpposma emisiju līmeņiem, dalībvalstis varētu pielāgot savus valstu emisiju pārskatus, ņemot vērā labāku zinātnisko izpratni un metodoloģiju attiecībā uz emisijām. Komisija varētu iebilst pret to, ka dalībvalsts izmanto kādu no minētajām elastīguma iespējām, ja netiek ievēroti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi.
(11)   Lai sekmētu izmaksu ziņā efektīvu valsts emisiju samazināšanas saistību izpildi, dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai kopīgi izpildīt to saistības un panākt starpposma emisiju līmeni attiecībā uz metānu (CH4), un šim nolūkam izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK22. Lai pārbaudītu atbilstību valstij noteiktajam emisiju maksimumam, emisiju samazināšanas saistībām un emisiju līmeņiem, dalībvalstis varētu pielāgot savus valstu emisiju pārskatus, ņemot vērā labāku zinātnisko izpratni un metodoloģiju attiecībā uz emisijām. Komisija varētu iebilst pret to, ka dalībvalsts izmanto šādas elastīguma iespējas, ja netiek ievēroti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi.
__________________
__________________
21 Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.).
22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).
22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem un jāīsteno nacionāla gaisa piesārņojuma kontroles programma, lai izpildītu tām noteiktās emisiju samazināšanas prasības, sasniegtu starpposma emisiju līmeņus un efektīvi sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu gaisa kvalitātes jomā. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamība samazināt emisijas tajās zonās un aglomerācijās, kuras ietekmē pārmērīga gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija un/vai kuras ievērojami veicina gaisa piesārņojumu citās — tostarp kaimiņvalstu — zonās un aglomerācijās. Tādēļ nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām būtu jāveicina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK23 23. pantu ieviesto gaisa kvalitātes plānu sekmīga īstenošana.
(12)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem un jāīsteno nacionāla gaisa piesārņojuma kontroles programma, lai izpildītu tām noteiktās emisiju samazināšanas prasības un efektīvi sekmētu Savienības mērķu sasniegšanu gaisa kvalitātes jomā. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamība samazināt emisijas tajās zonās un aglomerācijās, kuras ietekmē pārmērīga gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija un/vai kuras ievērojami veicina gaisa piesārņojumu citās — tostarp kaimiņvalstu — zonās un aglomerācijās. Tādēļ nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām būtu jāveicina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK23 23. pantu ieviesto gaisa kvalitātes plānu sekmīga īstenošana.
__________________
__________________
23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).
23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Lai samazinātu galveno emisiju izraisītāju radītās NH3 un PM2,5 emisijas gaisā, nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās būtu jāiekļauj lauksaimniecības nozarei piemērojami pasākumi. Dalībvalstīm būtu jāļauj īstenot ne vien šajā direktīvā izklāstītos pasākumus, bet arī citus pasākumus ar tādu pašu ekoloģisko rādītāju līmeni, kurus īstenotu specifisku vietējo apstākļu dēļ.
(13)  Lai samazinātu galveno emisiju izraisītāju radītās NH3, CH4 un PM2,5 emisijas atmosfērā, nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās būtu jāiekļauj lauksaimniecības nozarei piemērojami pasākumi. Šiem pasākumiem vajadzētu būt izmaksu ziņā efektīviem un balstītiem uz konkrētu informāciju un datiem, ņemot vērā zinātnes jaunākās atziņas un dalībvalstu līdz šim veiktos pasākumus. Lai mēģinātu samazināt šīs emisijas, būtu vēlams izstrādāt NH3 izmantošanas labas lauksaimniecības prakses Savienības līmeņa pamatnostādnes. Dalībvalstīm būtu jāļauj īstenot ne vien šajā direktīvā izklāstītos pasākumus, bet arī citus pasākumus ar tādu pašu ekoloģisko rādītāju līmeni, kurus īstenotu specifisku vietējo apstākļu dēļ.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
13.aapsvērums (jauns)
(13a)  Lai samazinātu galveno emisiju izraisītāju radītās emisijas, nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās būtu jāiekļauj pasākumi, kas piemērojami visās attiecīgajās jomās, tostarp lauksaimniecībā, rūpniecībā, autotransportā, attiecībā uz mobilajām mašīnām un iekārtām, kabotāžas un iekšzemes kuģniecību, apkuri un šķīdinātājiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām īstenot ne tikai šajā direktīvā noteiktos, bet arī citus pasākumus ar ekvivalentiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem, ņemot vērā konkrētus vietējos apstākļus.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
13.bapsvērums (jauns)
(13b)  Veicot lauksaimniecības nozarei piemērojamos pasākumus, kuri jāiekļauj nacionālajās gaisa kvalitātes kontroles programmās, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek pilnībā ņemta vērā to ietekme uz mazajām un vidējām saimniecībām un ka šīs ietekmes nerada ievērojamas papildu izmaksas, kuras šādas saimniecības nevar atļauties. Gaisa kvalitātes uzlabošanās būtu jāpanāk ar samērīgiem pasākumiem, kas nodrošina šādu lauku saimniecību nākotni. Nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām būtu jānodrošina lopkopības un piesārņojuma kontroles līdzsvars.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
13.capsvērums (jauns)
(13c)  Pasākumus, ko veic saskaņā ar nacionālajām gaisa piesārņojuma kontroles programmām, lai novērstu NH3, CH4 un PM2,5 emisijas lauksaimniecības nozarē, vajadzētu atzīt par tādiem, kas ir tiesīgi saņemt finansiālo atbalstu saskaņā ar, inter alia, lauku attīstības fondu, jo īpaši pasākumiem, kas saistīti ar mazām un vidējām lauku saimniecībām, kam nepieciešamas ievērojamas izmaiņas īstenotajā praksē vai būtiskas investīcijas, piemēram, ekstensīvai ganīšanai, agroekoloģijai, anaerobai lauksaimniecības atkritumu pārstrādei biogāzes ražošanai un mājokļu sistēmām ar zemām emisijām.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
14.aapsvērums (jauns)
(14a)  Gaisa kvalitātes uzlabošanai, it īpaši pilsētās, valstu gaisa piesārņojuma kontroles programmās būtu jāiekļauj pasākumi slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisiju samazināšanai šajās teritorijās.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
15.aapsvērums (jauns)
(15a)  Saskaņā ar Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem un saskaņā ar Tiesas judikatūru, būtu jānodrošina plaša sabiedrības piekļuve tiesu iestādēm, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu īstenošanu un izpildi un lai palīdzētu aizsargāt personu tiesības dzīvot vidē, kas ir adekvāts personas veselības un labklājības nodrošināšanai.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
15.bapsvērums (jauns)
(15b)  Ir nepieciešamas vides inspekcijas un tirgus uzraudzība, lai nodrošinātu šīs direktīvas un saskaņā ar to pieņemto pasākumu efektivitāti un sasniegtu tās mērķus.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
15.capsvērums (jauns)
(15c)  Novērtējot sinerģiju starp ES gaisa kvalitātes politiku un klimata un enerģētikas politiku, Komisijai būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta veiktais pētījums „Gaisa kvalitāte — papildu ietekmes novērtēšana uz mijiedarbību starp ES gaisa kvalitātes politiku un klimata un enerģētikas politiku”.
Grozījums Nr. 123
Direktīvas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Lai nodrošinātu konsekvenci starp šo direktīvu un 1998. gada Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, ir jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK26.
___________________
(20)  Lai nodrošinātu konsekvenci starp šo direktīvu, Direktīvu 2008/50/EK un 1998. gada Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, ir jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/35/EK26.
___________________
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un Direktīvu 96/61/EK (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.).
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un Direktīvu 96/61/EK (OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.).
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
21. apsvērums
(21)   Lai ņemtu vērā tehniskos sasniegumus, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz I pielikumā, kā arī III pielikuma 1. daļā, IV un V pielikumā noteikto ziņošanas norādījumu grozīšanu, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti vienlaicīgi, savlaicīgi un atbilstīgi tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.
(21)   Lai ņemtu vērā tehniskos sasniegumus, būtu Komisijai uz noteiktu laiku jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz I pielikumā, kā arī III pielikuma 1. daļā, IV un V pielikumā noteikto ziņošanas norādījumu grozīšanu, lai tos pielāgotu tehnikas attīstībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, Komisijai būtu jānodrošina, ka attiecīgie dokumenti vienlaicīgi, savlaicīgi un atbilstīgi tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
26.aapsvērums (jauns)
(26a)  Kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm valsts regulējums pēc iespējas lielākā mērā būtu jāpieskaņo šai direktīvai.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1.a daļa (jauna)
Šīs direktīvas mērķis ir ierobežot paskābināšanos un eitrofikāciju veicinošu piesārņotājvielu, ozona prekursoru, primāro cieto daļiņu un sekundāro cieto daļiņu prekursoru emisijas atmosfērā, tādējādi sekmējot:
a)  Savienības ilgtermiņa mērķi panākt tādu gaisa kvalitātes līmeni, kas, saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas publicētajām pamatnostādnēm par gaisa kvalitāti, nerada būtiskas negatīvas ietekmes un riskus cilvēka veselībai un videi;
b)  Savienības bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu mērķu sasniegšanu, samazinot paskābināšanos un eitrofikāciju izraisošu piesārņotājvielu, tostarp piezemes ozona, līmeņu samazināšanos zem piesārņojuma kritiskajām slodzēm un līmeņiem;
c)  Savienības tiesību aktos noteikto gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanu;
d)  klimata pārmaiņu ietekmju mazināšanu, samazinot īsmūža klimatu piesārņojošo vielu emisijas un uzlabojot sinerģiju Savienības klimata un enerģētikas politikas jomā.
Jo īpaši šī direktīva jāsaskaņo ar jauno Savienības un starptautisko rīcību klimata pārmaiņu jomā, tostarp, bet ne tikai, saistībā ar 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvaru un visaptverošu un saistošu globālu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā.
Grozījums Nr. 131
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
2.  "Ozona prekursori" ir slāpekļa oksīdi, nemetāna gaistošie organiskie savienojumi, metāns un oglekļa monoksīds.
2.  "Ozona prekursori" ir slāpekļa oksīdi, nemetāna gaistošie organiskie savienojumi un oglekļa monoksīds.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  "kritiskā slodze" ir vienas vai vairāku piesārņojošo vielu ietekmju kvantitatīvs novērtējums, līdz kādam saskaņā ar zinātnes pašreizējām atziņām tām nav nozīmīgas kaitīgas ietekmes uz noteiktiem jutīgiem vides elementiem;
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  "kritiskais līmenis" ir piesārņojošo vielu koncentrācija atmosfērā vai plūsma uztvērēju virzienā, virs kuras saskaņā ar zinātnes pašreizējām atziņām tām var būt tieša kaitīga ietekme uz tādiem recipientiem kā cilvēki, ekosistēmas vai materiāli;
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  "piezemes ozons" ir troposfēras pašā apakšējā daļā esošais ozons;
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b  "gaistošie organiskie savienojumi" (GOS) ir visi organiskie savienojumi, izņemot metānu, kuri veidojas cilvēka darbības rezultātā un no kuriem saules gaismas klātbūtnē reakcijās ar slāpekļa oksīdiem var rasties fotoķīmiskie oksidētāji;
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a  "valstij noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija" ir kilotonnās izteikts kalendārā gada laikā dalībvalstij atļautais vielas emisijas maksimālais apjoms;
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 9. punkts
9.  "Starptautiskā jūras satiksme" ir braucieni jūrā un piekrastes ūdeņos jebkura karoga kuģi, izņemot zvejas kuģus, kuri atstāj vienas valsts teritoriju un iebrauc citas valsts teritorijā.
svītrots
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 12.a punkts (jauns)
12.a  "ES ar emisijas avotiem saistītā politika gaisa piesārņojuma jomā" ir regulas vai direktīvas, kurās neatkarīgi no šajās regulās vai direktīvās noteiktajām saistībām ir izvirzīts mērķis daļēji vai kopumā mazināt sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS), amonjaka (NH3), cieto daļiņu (PM2,5) un metāna (CH4) emisijas, īstenojot ietekmes mazināšanas pasākumus avota līmenī, tostarp vismaz, bet ne tikai, samazinot emisijas atbilstoši:
–  Direktīvai 94/63/EK1a,
–  Direktīvai 97/68/EK1b,
–  Direktīvai 98/70/EK1c,
–  Direktīvai 1999/32/EK1d,
–  Direktīvai 2009/126/EK1e,
–  Direktīvai 2004/42/EK1f,
–  Direktīvai 2007/46/EK1g, tostarp Regulai (EK) Nr. 715/20071h,
Regulai (EK) Nr. 79/20091i,
Regulai (EK) Nr. 595/20091j un Regulai (EK) Nr. 661/20091k,
–  Direktīvai 2010/75/ES1l,
–  Regulai (ES) Nr. 167/20131m,
–  Regulai (ES) Nr. 168/20131n,
–  Direktīvai 2014/94/ES1o.
_______________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/63/EK par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināliem uz degvielas uzpildes stacijām (OV L 365, 31.12.1994., 24. lpp.).
1b Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīva 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp).
1c Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp).
1d Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.).
1e Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/126/EK par benzīna tvaiku uztveršanas otro pakāpi degvielas uzpildes stacijās, uzpildot degvielu mehāniskajos transportlīdzekļos (OV L 285, 31.10.2009., 36. lpp.).
1f Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza Direktīvu 1999/13/EK (OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.).
1g Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).
1h Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem ("Euro 5 " un "Euro 6") un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).
1i Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Regula (EK) Nr. 79/2009, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu ar ūdeņradi darbināmiem mehāniskiem transportlīdzekļiem un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK, (OV L 35, 4.2.2009., 32. lpp.).
1j Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 595/2009 par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).
1k Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).
1l Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
1m Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 5. februāra Regula (ES) Nr. 167/2013 par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).
1n Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 168/2013 par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).
1o Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 12.b punkts (jauns)
12.b  "ieinteresētā sabiedrības daļa" ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai var ietekmēt, vai kurai ir intereses attiecībā uz gaisa piesārņojuma emisijām atmosfērā; piemērojot šo definīciju, uzskata, ka ieinteresētie ir nevalstiskās organizācijas, kuras cīnās par vides aizsardzību, patērētāju organizācijas, organizācijas, kuras pārstāv visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas un citas veselības aprūpes struktūras, kuras atbilst visām attiecīgās valsts tiesību aktu prasībām.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.   Dalībvalstis ierobežo vismaz savas ikgadējās sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS), amonjaka (NH3), cieto daļiņu (PM2,5) un metāna (CH4) antropogēnās emisijas saskaņā ar 2020. un 2030. gadam noteiktajām valstu emisiju samazināšanas saistībām, kā izklāstīts II pielikumā.
1.   Dalībvalstis ierobežo vismaz savas ikgadējās sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx), nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS), amonjaka (NH3), cieto daļiņu (PM2,5), antropogēnās emisijas saskaņā ar 2020., 2025. un 2030. gadam noteiktajām valstu emisiju samazināšanas saistībām, kā izklāstīts II pielikumā.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis ierobežo vismaz savas ikgadējās metāna (CH4) antropogēnās emisijas, izņemot atgremotāju mājlopu zarnu radītā metāna emisijas, saskaņā ar valstu emisiju samazināšanas saistībām, kas piemērojamas no 2030. gada, kā tas noteikts II pielikumā.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – 1. daļa
2.   Neskarot 1. punktu, dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, kuri nerada nesamērīgas izmaksas, lai ierobežotu to 2025. gada SO2, NOx, NMGOS, NH3, PM2,5 un CH4 antropogēnās emisijas. Šo emisiju līmeņus nosaka, pamatojoties uz pārdotās degvielas daudzumu, izmantojot lineāru samazinājuma trajektoriju starp valstu emisiju līmeņiem 2020. gadam un emisiju līmeņiem, kas noteikti emisiju samazināšanas saistībās, kas piemērojamas no 2030. gada.
2.   Dalībvalstis ziņojumos, ko tās iesniedz Komisijai saskaņā ar 9. pantu, sniedz aktualizētu informāciju par emisiju samazināšanas saistību izpildes gaitu.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.   Attiecībā uz 1. un 2. panta izpildi neņem vērā šādas emisijas:
3.   Attiecībā uz 1. punkta izpildi netiek ņemtas vērā šādas emisijas:
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
(d)   emisijas starptautiskajā jūras satiksmē, neskarot 5. panta 1. punktu.
(d)   emisijas no starptautiskās jūras satiksmes.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Lai panāktu saskaņā ar 4. panta 2. punktu 2025. gadam noteiktos starpposma emisiju līmeņus un izpildītu II pielikumā izklāstītās valstu emisiju samazināšanas saistības, kuras NOx, SO2 un PM2,5 emisijām piemēro no 2030. gada, dalībvalstis var kompensēt starptautiskajā jūras satiksmē radīto NOx, SO2 un PM2,5 emisiju samazinājumu ar NOx, SO2 un PM2,5 emisijām, kas tajā pašā gadā radušās no citiem avotiem, ja vien tiek ievēroti šādi nosacījumi:
svītrots
(a)  emisiju samazinājums ir bijis tajos jūras apgabalos, kuri ietilpst dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās vai piesārņojuma kontroles zonās, ja tādas zonas ir izveidotas;
(b)  dalībvalstis ir pieņēmušas un īstenojušas efektīvus monitoringa un pārbaudes pasākumus, lai nodrošinātu elastīguma iespējas atbilstīgu izpildi;
(c)  dalībvalstis ir īstenojušas pasākumus, lai starptautiskajā jūras satiksmē panāktu zemāku NOx, SO2 un PM2,5 emisiju līmeni nekā to emisiju samazinājumu, kas tiktu panākts, ievērojot NOx, SO2 un PM2,5 emisijām piemērojamos Savienības standartus, un ir pierādījušas, ka šo pasākumu rezultātā ir radušies papildu emisiju samazinājumi;
(d)  tās nav kompensējušas vairāk par 20 % no NOx, SO2 un PM2,5 emisiju samazinājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar c) apakšpunktu, ja vien minētās kompensācijas rezultātā nerodas neatbilstība II pielikumā izklāstītajām valstu emisiju samazināšanas saistībām 2020. gadam.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Dalībvalstis var kopīgi īstenot II pielikumā norādītās metāna emisiju samazināšanas saistības un panākt starpposma emisiju līmeņus, ja vien tās izpilda šādus nosacījumus:
2.  Dalībvalstis var kopīgi īstenot II pielikumā norādītās metāna emisiju samazināšanas saistības, ja vien tās izpilda šādus nosacījumus:
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.   Dalībvalstis var sagatavot koriģētus valsts SO2, NOx, NH3, NMGOS un PM2,5 emisiju gada pārskatus saskaņā ar IV pielikumu, ja, piemērojot uzlabotas emisiju inventarizācijas metodes, kas atjauninātas saskaņā ar zinātnes atziņām, būtu konstatējama valsts emisiju samazināšanas saistību neizpilde vai neatbilstība starpposma emisiju līmeņiem.
3.   Dalībvalstis var sagatavot koriģētus valsts SO2, NOx, NH3, NMGOS un PM2,5 emisiju gada pārskatus saskaņā ar IV pielikumu, ja, piemērojot uzlabotas emisiju inventarizācijas metodes, kas pilnveidotas saskaņā ar zinātnes atziņām, būtu konstatējama valsts emisiju samazināšanas saistību neizpilde.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 4. punkts
4.   Dalībvalstis, kuras plāno piemērot 1., 2. un 3. punktu, par to informē Komisiju līdz 30. septembrim gadā pirms attiecīgā pārskata gada. Minētajā informācijā iekļauj attiecīgās piesārņojošās vielas un nozares, un, ja iespējams, apmēru, kādā tas ietekmēs valstu emisiju pārskatus.
4.   Dalībvalstis, kuras plāno piemērot šajā direktīvā paredzētās elastības iespējas, par to informē Komisiju līdz 31. decembrim gadā pirms attiecīgā pārskata gada. Minētajā informācijā iekļauj attiecīgās piesārņojošās vielas un nozares, un, ja iespējams, apmēru, kādā tas ietekmēs valstu emisiju pārskatus.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 5. punkts – 1. daļa
5.  Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību pārskata un novērtē, vai jebkādu elastīguma iespēju izmantošana konkrētajā gadā atbilst attiecīgajām prasībām un kritērijiem.
5.  Komisija ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību pārskata un novērtē, vai elastīguma vai pielāgojuma iespēju izmantošana konkrētajā gadā atbilst attiecīgajām prasībām un kritērijiem.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 5. punkts – 2. daļa
Ja Komisija deviņu mēnešu laikā no 7. panta 4., 5. un 6. punktā norādītā attiecīgā ziņojuma saņemšanas dienas nav paudusi nekādus iebildumus, attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka piemērotās elastīguma iespējas izmantošana attiecīgajā gadā ir akceptēta un ir spēkā. Ja Komisija uzskata, ka elastīguma iespējas izmantošana neatbilst piemērojamajām prasībām un kritērijiem, tā pieņem lēmumu un informē dalībvalsti par tās noraidīšanu.
Ja Komisija sešu mēnešu laikā no 7. panta 4., 5. un 6. punktā norādītā attiecīgā ziņojuma saņemšanas dienas nav paudusi nekādus iebildumus, attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka piemērotās elastīguma iespējas izmantošana attiecīgajā gadā ir akceptēta un ir spēkā. Ja Komisija uzskata, ka elastīguma iespējas izmantošana neatbilst piemērojamajām prasībām un kritērijiem, tā deviņu mēnešu laikā no attiecīgā ziņojuma saņemšanas dienas pieņem lēmumu un informē dalībvalsti par tās noraidīšanu. Šim lēmumam pievieno pamatojumu.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 6. punkts
6.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, precizējot noteikumus 1., 2. un 3. punktā norādīto elastīguma iespēju izmantošanai, saskaņā ar 14. pantā norādīto pārbaudes procedūru.
6.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, precizējot noteikumus 2. un 3. punktā norādīto elastīguma iespēju izmantošanai, saskaņā ar 14. pantā norādīto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
6. pants –1. punkts
1.   Dalībvalstis izstrādā un pieņem nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu saskaņā ar III pielikuma 2. daļu, lai atbilstīgi 4. pantam ierobežotu savas ikgadējās antropogēnās emisijas.
1.   Dalībvalstis izstrādā un pieņem nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu saskaņā ar III pielikuma 2. daļu, lai atbilstīgi 4. pantam ierobežotu savas ikgadējās emisijas un sasniegtu šīs direktīvas mērķus saskaņā ar 1. pantu.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  izskata emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu efektivitāti un ņem vērā emisiju samazinājumus, kas panākti vai, ja dalībvalsts piešķir prioritāti saviem emisiju samazināšanas pasākumiem, samazinājumus, kurus var panākt, piemērojot spēkā esošos Savienības tiesību aktus;
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – ab apakšpunkts (jauns)
(ab)  par prioritāti noteikt konkrētus politikas pasākumus, kuru mērķis ir samazināt veselības riskus neaizsargātām iedzīvotāju grupām un nodrošināt atbilstību ekspozīcijas samazināšanas mērķa vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar XIV pielikuma B iedaļu Direktīvā 2008/50/EK;
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
(b)   ņem vērā nepieciešamību samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas, lai panāktu atbilstību gaisa kvalitātes mērķiem tās teritorijā un — attiecīgā gadījumā — kaimiņos esošajās dalībvalstīs;
(b)   samazināt gaisu piesārņojošo vielu emisijas, lai panāktu atbilstību gaisa kvalitātes mērķiem tās teritorijā, jo īpaši saskaņā ar Direktīvu 2008/50/EK noteiktajām robežvērtībām un — attiecīgā gadījumā — kaimiņos esošajās dalībvalstīs;
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  kvantificēt papildu emisiju samazinājumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2030. gadam sasniegtu āra gaisa kvalitātes līmeņus, kas ir vienādi vai zemāki par līmeņiem, ko ieteikusi Pasaules veselības organizācija;
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – bb apakšpunkts (jauns)
(bb)  kvantificēt emisiju papildu samazinājumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2030. gadam sasniegtu vides aizsardzībai kritiskās slodzes un līmeņus;
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – bc punkts (jauns)
(bc)  identificēt pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu ba) un bb) apakšpunktā minētos mērķus;
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  ar fiskāliem stimuliem atbalstīt investīciju novirzīšanu tīrām un efektīvām tehnoloģijām un ilgtspējīgai ražošanai;
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)  novērtēt apjomu, kādā dažādiem valstu ģeogrāfiskajiem reģioniem ir konkrētas vajadzības un grūtības gaisa piesārņojuma novēršanai;
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)
(da)  nodrošina, ka attiecīgās kompetentās iestādes uzrauga dalībvalstu noteikto pasākumu efektivitāti, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, un, ja nepieciešams, ir pilnvarotas rīkoties.
Grozījums Nr. 124
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2.a punkts (jauns
2.a  Komisija nodrošina, ka visa ar emisijas avotiem saistītā ES politika gaisa piesārņojuma jomā atbilst uzdevumam un sekmē ES gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanu.
Šim nolūkam Komisija un dalībvalstis nekavējoties vienojas par jaunu priekšlikumu regulai par emisijām reālos braukšanas apstākļos (RDE), kuru patlaban izskata.
Jauno tipa apstiprināšanas testa metodi piemēro ne vēlāk kā 2017. gadā un nodrošina, ka tādu piesārņotāju kā NOx un cieto daļiņu (PM2,5 un PM10) emisijas tiek efektīvi ierobežotas saskaņā ar atbilstības faktoriem, kas reprezentē reālus braukšanas apstākļus. Jaunie testi ir neatkarīgi un pārredzami.
Šie atbilstības faktori ir stingri noteikti un kvantificēti tā, lai reprezentētu tikai RDE testa procedūras nenoteiktību.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Dalībvalstis izveido regulāru un ārkārtas vides inspekciju, tirgus uzraudzības un publiskas ziņošanas sistēmu par mobilajiem un stacionārajiem piesārņojuma avotiem, lai nodrošinātu, ka politika un pasākumi reālos apstākļos efektīvi samazina emisijas.
Līdz ... * Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu par ekspluatācijas uzraudzības testēšanas un publiskas ziņošanas Savienības mēroga sistēmu par emisiju standartu ievērošanu vieglajiem kravas automobiļiem, ko administrē attiecīgā kompetentā iestāde, lai verificētu transportlīdzekļu un to dzinēju atbilstību Euro 6 prasībām visā to aprites cikla lietderīgās ekspluatācijas laikā.
______________
* Divi gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Dalībvalstis var atbalstīt mazemisiju avotu pakāpenisku izskaušanu transporta un degvielas apgādes nozarē, veicinot šļūteņu neblīvu savienojuma aizstāšanu ar bezemisiju tehniku.
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
(b)  ja dalībvalstis lemj par 5. pantā izklāstīto elastīguma iespēju izmantošanu.
(b)  ja dalībvalstis izlemj izmantot vienu no 5. pantā minētajām elastīguma iespējām.
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
Valstu nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās norāda, vai dalībvalstis plāno izmantot elastīguma iespēju saskaņā ar 5. pantu.
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 5. punkts
5.   Dalībvalstis saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem apspriežas ar publiskajām un kompetentajām iestādēm, uz kurām — jo tām ir specifiski ar vidi saistīti pienākumi gaisa piesārņojuma, kvalitātes un pārvaldības jomā — visticamāk, attiecas gaisa piesārņojuma kontroles valstu programmu īstenošana, par nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas projektu un jebkādiem nozīmīgiem atjauninājumiem pirms tās pabeigšanas. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem nodrošina pārrobežu apspriedes.
5.   Dalībvalstis saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem apspriežas ar kompetentajām iestādēm, uz kurām — jo tām ir specifiski ar vidi saistīti pienākumi gaisa piesārņojuma, kvalitātes un pārvaldības jomā — visticamāk, attiecas gaisa piesārņojuma kontroles valstu programmu īstenošana, par nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas projektu un visiem atjauninājumiem pirms tās pabeigšanas. Šajās apspriešanās iesaista attiecīgās vietējās vai reģionālās iestādes, kas atbild par emisiju samazināšanas politikas īstenošanu īpašās zonās un/vai aglomerācijās, un neizslēdzot zonas un/vai aglomerācijas, kas atrodas vismaz divās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)
Saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem dalībvalstis nodrošina, ka ar attiecīgās ieinteresētās sabiedrības daļas locekļiem apspriešanās notiek nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas projektu izstrādāšanas un pārskatīšanas sākuma posmā un pirms šādu programmu atjauninājumu pabeigšanas. Attiecīgā gadījumā saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp Direktīvas 2008/50/EK 25. pantu, nodrošina pārrobežu apspriedes.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Valstu nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu projektu pārskatīšanai dalībvalstis izraugās savas neatkarīgas ekspertu struktūras, lai novērtētu informācijas precizitāti un atbilstību, politiku un pasākumus, kas izklāstīti šajās programmās. Šā pārskata rezultātus dara publiski pieejamus pirms nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas projekta publicēšanas, lai veicinātu sabiedrības konstruktīvu līdzdalību.
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 6. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisija sniedz norādījumus par tiem emisiju samazināšanas pasākumiem, kas nav iekļauti III pielikuma 1. daļā, tostarp mājokļu apkuri un autotransportu, ko dalībvalstis var iekļaut savās nacionālajās gaisa piesārņojuma kontroles programmās.
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 8. punkts
8.   Komisija var sagatavot vadlīnijas par nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu izstrādi un īstenošanu.
8.   Komisija sagatavo pamatnostādnes par nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu izstrādi un īstenošanu.
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 9. punkts
9.   Komisija ar īstenošanas aktiem var arī precizēt dalībvalstu gaisa piesārņojuma kontroles programmu formu un informāciju, kas tajā iekļaujama. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. pantā norādīto pārbaudes procedūru.
9.   Komisija ar īstenošanas aktiem precizē arī dalībvalstu nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu formu un informāciju, kas tajā iekļaujama. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. pantā norādīto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
6.apants (jauns)
6.a pants
Tīra gaisa fonds
Komisija atvieglo piekļuvi finanšu atbalstam, lai palīdzētu nodrošināt iespējas veikt attiecīgus pasākumus, kas nepieciešami, lai īstenotu šajā direktīvā noteiktos mērķus.
Tas inter alia ietver pieejamo finansējumu saskaņā ar:
a)  lauksaimniecības finansējumu, tostarp finansējumu, kas pieejams saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku 2020. — 2014. gadam ar grozījumiem 2017. gada starpposma pārskatīšanā, lai iekļautu gaisa kvalitāti kā „sabiedrisku labumu”, jo īpaši attiecībā uz amonjaku un metānu vai tiem abiem, lai dalībvalstīm un to attiecīgajām reģionālajām un vietējām iestādēm dotu iespējas sekmēt emisiju samazināšanu ar īpašiem pasākumiem un ar to saistītajai palīdzībai;
b)  pētniecības un inovācijas pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” turpmākām darba programmām;
c)  Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem;
d)  vides un klimata pasākumu finansēšanas instrumentiem kā LIFE;
e)  visām iepriekš minētā kombinācijām.
Komisija nodrošina, ka finansēšanas procedūras ir vienkāršas, pārredzamas un pieejamas dažādos valdības līmeņos.
Komisija izvērtē iespēju izveidot vienas pieturas aģentūras, kur var vienkārši noskaidrot pieejamos līdzekļus un procedūras, lai piekļūtu projektiem, kas risina gaisa piesārņojuma problēmas.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 5. panta 1. punktu izmanto kādu no elastīguma iespējām, attiecīgā gada informatīvajā pārskata ziņojumā ietver šādu informāciju:
svītrots
(a)  NOx, SO2 un PM2,5 emisiju daudzumu, kas būtu radies, ja nebūtu izveidotas emisiju kontroles zonas;
(b)  emisiju samazinājumu līmeni, kas panākts dalībvalsts emisiju kontroles zonas daļā saskaņā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu;
(c)  minētās elastīguma iespējas piemērošanas apmēru;
(d)  jebkādu papildu informāciju, kas, pēc dalībvalstu domām, ļautu Komisijai ar Eiropas Vides aģentūras palīdzību pilnībā novērtēt tos nosacījumus, ar kuriem saskaņā ir īstenots elastīgums.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 7. punkts
7.   Dalībvalstis sagatavo emisiju pārskatus, tostarp pielāgotus emisiju pārskatus, emisiju prognozes un informatīvu pārskata ziņojumu saskaņā ar IV pielikumu.
7.   Dalībvalstis sagatavo emisiju pārskatus, tostarp attiecīgā gadījumā pielāgotus emisiju pārskatus, emisiju prognozes un informatīvu pārskata ziņojumu saskaņā ar IV pielikumu.
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.   Dalībvalstis, ja iespējams, nodrošina gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes uz ekosistēmām monitoringu saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām.
1.   Dalībvalstis nodrošina gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes uz ekosistēmām monitoringu saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis vajadzības gadījumā koordinē gaisa piesārņojuma ietekmes monitoringu ar citām monitoringa programmām, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/50/EK un Direktīvu 2000/60/EK30.
2.  Dalībvalstis koordinē gaisa piesārņojuma ietekmes monitoringu ar citām monitoringa programmām, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Direktīvu 2008/50/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK30.
__________________
__________________
30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
30 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 1. daļa
1.  Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas [trīs mēnešu laikā no 17. pantā norādītā datuma; datumu ieraksta Publikāciju birojs] un pēc tam to atjauninājumus — reizi divos gados.
1.  Dalībvalstis nodrošina savas nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas Komisijai līdz... * un pēc tam to atjauninājumus — reizi divos gados.
_________________
* Seši mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – 2. daļa
Ja nacionālā gaisa piesārņojuma kontroles programma tiek atjaunināta saskaņā ar 6. panta 4. punktu, attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā par to informē Komisiju.
Ja nacionālā gaisa piesārņojuma kontroles programma tiek atjaunināta saskaņā ar 6. panta 4. punktu, attiecīgā dalībvalsts divu mēnešu laikā atjaunināto programmu paziņo Komisijai.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – 1. daļa
2.   No 2017. gada dalībvalstis paziņo savus valsts emisiju pārskatus, emisijas prognozes, teritoriāli dezagregētus emisiju pārskatus, lielo punktveida avotu pārskatus un 7. panta 1., 2. un 3. punktā un — attiecīgā gadījumā — 7. panta 4., 5. un 6. punktā norādītos ziņojumus Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai, ievērojot I pielikumā izklāstītos ziņojumu iesniegšanas termiņus.
2.   No 2017. gada dalībvalstis paziņo savus valsts emisiju pārskatus, emisijas prognozes, teritoriāli dezagregētus emisiju pārskatus, lielo punktveida avotu pārskatus un 7. panta 1., 2. un 3. punktā un — attiecīgā gadījumā — 7. panta 5. un 6. punktā norādītos ziņojumus Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai, ievērojot I pielikumā izklāstītos ziņojumu iesniegšanas termiņus.
Grozījums Nr. 134
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis sniedz savus valstu emisiju ziņojumus un prognozes par CH4 emisijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/201331.
svītrots
__________________
31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 4. punkts – ievaddaļa
4.   Komisija ar Eiropas Vides aģentūras un dalībvalstu palīdzību regulāri pārskata valstu emisiju pārskatu datus. Minētās pārskatīšanas ietvaros veic:
4.   Komisija ar Eiropas Vides aģentūras un dalībvalstu palīdzību regulāri pārskata valstu emisiju pārskatu datus un nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas. Minētās pārskatīšanas ietvaros veic:
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  pārbaudes, lai verificētu nacionālo gaisa piesārņojuma kontroles programmu atbilstību šīs direktīvas 6. pantā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
Komisijas pārskatīšanas rezultātus dara publiski pieejamus saskaņā ar 11. pantu.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 1. daļa
1.   Komisija vismaz reizi piecos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanas gaitu, ieskaitot novērtējumu par tās ieguldījumu šīs direktīvas mērķu sasniegšanā.
1.   Komisija vismaz reizi 30 mēnešos sākot no ...* sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu. Tajā Komisija novērtē:
a)  savu ieguldījumu un dalībvalstu veikumu šīs direktīvas mērķu sasniegšanai;
b)  virzību uz gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanu līdz 2025. un 2030. gadam;
c)  virzību uz 7. Vides rīcības programmā noteikto gaisa kvalitātes ilgtermiņa mērķu sasniegšanu;
d)  to, vai tiek pārsniegtas Pasaules veselības organizācijas noteiktās kritisko slodžu un līmeņu orientējošās vērtības; un
e)  dalībvalstīm pieejamā ES finansējuma izlietojumu, ja šādi līdzekļi ir izlietoti gaisa piesārņojuma samazināšanai.
______________
* Šīs direktīvas spēkā stāšanās datums.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ziņojumā par dalībvalstu emisiju samazinājumiem 2020., 2025. un 2030. gadam Komisija, ja vajadzīgs, iekļauj iemeslus, kāpēc tie netiek sasniegti.
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)
Ja ziņojumā norādīts, ka dalībvalstis nespēj nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem un gaisa kvalitātes robežvērtībām, kuras noteiktas Direktīva 2008/50/EK, Komisija:
a)  novērtē, vai tās netiek sasniegtas tāpēc, ka ES ar avotiem saistītā politika gaisa piesārņojuma jomā, tostarp tās īstenošana dalībvalstu līmenī, ir neefektīva,
b)  apspriežas ar 14. pantā minēto komiteju un identificē jomas, kurās ir nepieciešami jauni tiesību akti ar emisijas avotiem saistītās politikas gaisa piesārņojuma jomā, un ja vajadzīgs, iesniedz tiesību aktu priekšlikumus, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas mērķiem. Katram šādam priekšlikumam jāpievieno robusts ietekmes novērtējums un jāatspoguļo jaunākie zinātniskie dati.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisija jebkurā gadījumā iepriekš minētajā veidā ziņo par 2025. gadu un ziņojumā iekļauj arī informāciju par 4. panta 2. punktā minēto starpposma emisiju līmeņu sasniegšanu un par iemesliem, ja tie nav sasniegti. Tā nosaka turpmākas rīcības nepieciešamību, ņemot vērā arī īstenošanas ietekmi nozaru līmenī.
Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija kopā ar dalībvalstīm identificē turpmāku pasākumu vajadzību, tostarp valstu līmenī, ņemot vērā arī īstenošanas ietekmi nozaru līmenī.
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.   Šā panta 1. punktā norādītajos ziņojumos var ietvert novērtējumu par šīs direktīvas ietekmi uz vidi un sociālekonomikas jomu.
2.   Šā panta 1. punktā norādītajos ziņojumos ietver novērtējumu par šīs direktīvas ietekmi uz veselību, vidi un sociālekonomikas jomu, tostarp ietekmi uz dalībvalstu veselības aizsardzības sistēmām un tās neīstenošanas izmaksām. Komisija šos ziņojumus dara publiski pieejamus.
Grozījums Nr. 152
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 3. punkts (jauns)
2a.  Komisija pirms valstu emisiju saistību noteikšanas veic arī ietekmes novērtējumu par dzīvsudrabu (Hg), un, ja vajadzīgs, iesniedz jauna tiesību akta priekšlikumu.
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
10.apants (jauns)
10.a pants
Eiropas tīra gaisa forums
Komisija izveido Eiropas Tīra gaisa forumu, lai sekmētu Tīra gaisa programmas koordinētu īstenošanu un reizi divos gados pulcinātu visus attiecīgos dalībniekus, tostarp dalībvalstu visu attiecīgo līmeņu kompetentās iestādes visos attiecīgajos līmeņos, Komisiju, nozaru, pilsoniskās sabiedrības un zinātnisko aprindu pārstāvjus. Tīra gaisa forums pārrauga pamatnostādnes, izstrādājot un īstenojot nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas, emisijas samazināšanas metožu izmaiņas, tostarp ziņošanas prasību novērtēšanu.
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  dalībvalstu panākumi, lai sasniegtu 2025. un 2030. gada konkrētām valstīm saistošus mērķus attiecībā uz katru piesārņojuma veidu.
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
(bb)  9. panta 4. punktā minētās pārskatīšanas rezultātus.
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētajai sabiedrības daļai ir pieejamas administratīvas vai juridiskas procedūras, lai apstrīdētu kompetento iestāžu vai privātpersonu tādu rīcību vai bezdarbību, kas neatbilst šai direktīvai.
Šīs procedūras nodrošina piemērotus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, tostarp vajadzības gadījumā pagaidu noregulējumu, un tie ir taisnīgi, objektīvi un savlaicīgi, un nav pārmērīgi dārgi.
Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par piekļuvi šīm procedūrām ir publiski pieejama, kā arī lemj par atbilstošu atbalsta mehānismu ieviešanu, lai novērstu vai mazinātu finansiālus un citus šķēršļus saistībā ar piekļuvi tiesu iestādēm.
Grozījums Nr. 127
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Pamatojoties uz 10. panta 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija attiecībā uz NH3, novērtē esošās juridiski saistošās valstu emisiju samazināšanas saistības, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām un ņemot vērā dalībvalstu sasniegto saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK un protokolu 1979. gada Konvencijai par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos, lai mazinātu vides paskābināšanos, eitrofikāciju un piezemes ozona veidošanos.
Komisija līdz 2022. gadam izvērtē sasniegto saistību izpildē saskaņā ar šo direktīvu, ņemot vērā inter alia:
(a)  ANO EEK Pamatnostādņu dokumentu par amonjaka emisiju novēršanu un mazināšanu, ANO EEK Pamatkodeksu par labu lauksaimniecības praksi amonjaka emisiju samazināšanas jomā 2014. gada redakcijā, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES minētos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;
(b)  agrovides pasākumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku;
(c)  visus attiecīgo tiesību aktu grozījumus gaisa kvalitātes jomā, tostarp šīs direktīvas 3. panta 12.a punktā minētos.
Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumus par mērķiem laikposmam pēc 2030. gada, lai uzlabotu gaisa kvalitātes standartus.
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
11.apants (jauns)
11.a pants
Pamatojoties uz 10. panta 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija pārskata šo direktīvu ne vēlāk kā 2025. gadā, lai nodrošinātu progresu virzībā uz Pasaules veselības organizācijas ieteikto gaisa kvalitātes līmeni un ilgtermiņa redzējumu, kā izklāstīts Septītajā vides rīcības programmā. Jo īpaši Komisija, ja nepieciešams un ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, ierosina izmaiņas valstu emisijas samazināšanas saistībām, kas noteiktas II pielikumā.
Pamatojoties uz regulāriem ziņojumiem, kas minēti 10. panta 1. punktā, Komisija apsver pasākumus, lai samazinātu starptautiskās jūras satiksmes radītās emisijas, īpaši dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajās ekonomikas zonās, un, ja vajadzīgs, iesniedz tiesību akta priekšlikumu.
Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
12. pants
Savienība un dalībvalstis pēc vajadzības iesaistās divpusējā un daudzpusējā sadarbībā ar trešām valstīm un veic koordināciju ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu (UNEP), Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju (ANO/EEK), Starptautisko jūrniecības organizāciju (IMO), Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO), ietverot arī informācijas apmaiņu par tehniskās vai zinātniskās pētniecības un izstrādes rezultātiem, lai uzlabotu emisiju samazināšanas pamatu.
Savienība un dalībvalstis pēc vajadzības iesaistās divpusējā un daudzpusējā sadarbībā ar trešām valstīm un veic koordināciju ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu (UNEP), Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju (ANO/EEK), Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO), Starptautisko jūrniecības organizāciju (IMO), Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO), ietverot arī informācijas apmaiņu par tehniskās vai zinātniskās pētniecības un izstrādes rezultātiem, lai uzlabotu emisiju samazināšanas pamatu. Dalībvalstis veic pārrobežu apspriedes par kopīgu apdraudējumu no tuvumā esošo rūpniecisko reģionu radītajām emisijām šajās valstīs un attiecīgās dalībvalstis izstrādā kopīgu plānu šo emisiju likvidēšanai vai samazināšanai.
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.   Pilnvaras pieņemt šīs direktīvas 6. panta 7. punktā, 7. panta 9. punktā un 8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 7. punktā, 7. panta 9. punktā un 8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no …*. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
_______________
* Šīs direktīvas spēkā stāšanās datums.
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
15. pants
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par saskaņā ar šo direktīvu pieņemto valsts noteikumu pārkāpšanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju piemērošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par saskaņā ar šo direktīvu pieņemto valsts noteikumu pārkāpšanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis šos noteikumus dara zināmus Komisijai ne vēlāk par ...* un nekavējoties dara tai zināmus jebkādus turpmākus grozījumus.
_________________
* Šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu.
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1.a daļa (jauna)
Neskarot 1. punktu, dalībvalstis nedrīkst novirzīt atbilstības slogu tām iestādēm, kurām nav stratēģisku pilnvaru nodrošināt atbilstību šīs direktīvas prasībām.
Grozījums Nr. 125
Direktīvas priekšlikums
16. pants – ievaddaļa
Direktīvas 2003/35/EK I pielikumam pievieno šādu g) apakšpunktu:
Direktīvas 2003/35/EK I pielikumam pievieno šādu g) un h) apakšpunktu:
Grozījums Nr. 126
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 1.a punkts (jauns
"h) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai 23. pants."
Grozījums Nr. 135
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – A tabula – 4. aile

Komisijas ierosinātais teksts

Kopā valstu emisijas pēc avota kategorijas

—  CH4

Reizi gadā, no 2005. gada līdz ziņošanas gadam mīnus 2 gadi (X-2)

15/02****

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – A. tabula– 5. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Provizoriskās valstu emisijas, agregētas pēc NFR(2)

—  SO2, NOX, NH3, NMVOC, PM2,5

Reizi gadā, par ziņošanas gadu mīnus 1 gads (X-1)

30/09

Grozījums

Provizoriskās valstu emisijas, agregētas pēc NFR(2)

—  SO2, NOX, NH3, NMVOC, PM2,5

Reizi divos gados, par ziņošanas gadu mīnus 1 gads (X-1)

31/12

Grozījums Nr. 136
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – C tabula – 5. aile

Komisijas ierosinātais teksts

Prognozētās emisijas, agregētas pēc avota kategorijas

—  CH4

Reizi divos gados, par katru gadu, sākot no gada X līdz 2030. gadam; ja iespējams, līdz 2040. un 2050. gadam

15/03

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)   slāpekļa apsaimniekošana, ņemot vērā visu slāpekļa aprites ciklu;
(a)   slāpekļa aprite, ņemot vērā visu slāpekļa aprites ciklu un augsnes un barības vielu aprites plānu izstrādāšanas nepieciešamību;
Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)   kūtsmēslu izkliedēšanas paņēmieni, kas rada mazas emisijas;
(c)   kūtsmēslu izkliedēšanas paņēmieni un metodes, kas rada mazas emisijas, tostarp sadalīšana šķidrajā un cietajā frakcijā;
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)   kūtsmēslu pārstrādes un kompostēšanas sistēmas, kas rada mazas emisijas;
(e)   kūtsmēslu pārstrādes un kompostēšanas sistēmas, kas rada mazas emisijas, tostarp sadalīšana šķidrajā un cietajā frakcijā;
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
(ga)  ganību un ekstensīvas lauksaimniecības paplašināšana, kā arī ganību bioloģiskās daudzveidības veicināšana, audzējot augus, kuriem ir augsts aminoskābju saturs, piemēram, āboliņu, lucernu, graudaugus;
Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – gb apakšpunkts (jauns)
(gb)  tādu augseku popularizācija, kurās audzē kultūraugus, kas saista slāpekli;
Grozījums Nr. 100
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – gc apakšpunkts (jauns)
(gc)  tādu agroekoloģisko pasākumu popularizācija, kas nodrošina virzību uz lauksaimniecības sistēmām ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuras nodrošina resursefektivitāti un samazina vai novērš nepieciešamību lietot ķīmiskus līdzekļus;
Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – d apakšpunkts
(d)   neorganiskos mēslošanas līdzekļus izkliedē saskaņā ar paredzamajām prasībām kultūraugiem vai ganībām attiecībā uz slāpekli un fosforu, ņemot vērā arī esošo barības vielu saturu augsnē un barības vielas no citiem mēslošanas līdzekļiem.
(d)   neorganiskos mēslošanas līdzekļus, ciktāl iespējams, aizstāj ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Ja neorganiskos mēslošanas līdzekļus izmanto pastāvīgi, tos izkliedē atbilstoši kultūraugu vai zālāju paredzamajai slāpekļa un fosfora vajadzībai, ņemot vērā arī augsnē esošo barības vielu saturu un barības vielas no citiem mēslošanas līdzekļiem.
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – Aa iedaļa (jauna)
Aa. Pasākumi slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu emisiju samazināšanai pilsētu teritorijās
Sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām dalībvalstis apsver šādus pasākumus:
—  ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni, kuros ietverti pasākumi, piemēram, zema emisiju līmeņa zonas, maksa par iebraukšanu pilsētu centros, autostāvvietu pārvaldība, ātruma ierobežojumi, automobiļu koplietošana un alternatīvas uzlādes infrastruktūras izvēršana;
—  pārvietošanās veidu maiņas veicināšana, lai palielinātu velosipēdu un sabiedriskais transporta izmantošanu un iešanu kājām;
—  ilgtspējīgi pilsētu kravu transporta plāni, piemēram, konsolidācijas centri, kā arī pasākumi, kas veicina reģionālo kravu pārvadājumu pārvirzi no autotransporta uz pārvadājumiem pa elektrificētu dzelzceļu un ūdensceļiem;
—  plānošanas sistēmas izmantošana, lai samazinātu emisijas no jaunas apbūves un katlu sistēmām; energoefektivitātes pasākumi esošo ēku modernizācijai;
—  modernizācijas programmas, lai novecojušo vietējās apkures iekārtu vietā veicinātu ēku labākas siltumizolācijas, siltumsūkņu, vieglo degvieleļļu un koksnes granulu apkures iekārtu, centralizētās siltumapgādes vai gāzes apkures izmantošanu;
—  ekonomiski un fiskāli stimuli, ar kuriem veicināt pāreju uz mazemisiju apkures ierīcēm;
—  aizliegums kurināt ar cieto kurināmo dzīvojamos rajonos un citās jutīgās teritorijās, lai saudzētu mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu, tostarp bērnu, veselību;
—  nodrošināšana, ka tiek iespējami samazinātas emisijas no būvdarbiem, izstrādājot un īstenojot politikas virzienus, ar kuriem veic būvniecības putekļu samazināšanu un monitoringu, un mobilajām mašīnām un iekārtām (NRMM) nosakot pieļaujamo emisiju robežvērtības;
—  transportlīdzekļu nodokļu likmju pārskatīšana, ņemot vērā augstākās reālās emisijas no automobiļiem ar dīzeļdzinēju un benzīna dzinējiem ar degvielas tiešo iesmidzināšanu, lai veicinātu mazāk piesārņojošu transportlīdzekļu tirdzniecību;
—  publiskais iepirkums un fiskāli stimuli, ar ko veicināt pāreju uz transporta līdzekļiem ar ļoti zemām emisijām;
—  atbalsts UNECE REC IV klases cieto daļiņu filtru modernizācijai mehāniskajām iekārtām, kravas automobiļiem, autobusiem un taksometriem ar dīzeļdzinēju;
—  emisiju samazināšana no celtniecības tehnikas un citām mobilajām mašīnām un iekārtām, ko izmanto blīvi apdzīvotās teritorijās (tostarp, veicot to modernizāciju);
—  izpratnes veicināšanas un brīdināšanas kampaņas.
Grozījums Nr. 109
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – Ca iedaļa (jauna)
Ca. Ogļūdeņražu emisiju samazināšanas pasākumi
Dalībvalstis samazina nemetāna gaistošo organisko savienojumu (NMGOS) emisijas, veicinot modernas bezemisiju cauruļu tehnikas izmantošanu dažādās nozarēs.
Grozījums Nr. 110
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts
(i)   politikas prioritātes un to saistību ar citās attiecīgajās politikas jomās, arī attiecībā uz klimata pārmaiņām, noteiktajām prioritātēm;
(i)   politikas prioritātes un to saistību ar citās attiecīgajās politikas jomās, tostarp attiecībā uz lauksaimniecību, lauku ekonomiku, rūpniecību, mobilitāti un transportu, dabas aizsardzību un klimata pārmaiņām noteiktajām prioritātēm;
Grozījums Nr. 111
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)   politikas risinājumi, kuri paredzēti, lai izpildītu emisiju samazināšanas saistības, kas noteiktas 2020. gadam un laikposmam no 2030. gada, un 2025. gadam noteiktos starpposma emisiju līmeņus un turpmāk uzlabotu gaisa kvalitāti, kā arī šo risinājumu analīzi (arī analīzes metodi); politikas un pasākumu individuālo vai kopējo ietekmi uz emisiju samazināšanu, gaisa kvalitāti un vides aizsardzību; ar iepriekšminēto saistītās neskaidrības;
(b)   politikas risinājumi, kuri paredzēti, lai izpildītu emisiju samazināšanas saistības, kas noteiktas 2020., 2025. un 2030. gadam, lai turpmāk uzlabotu gaisa kvalitāti, kā arī šo risinājumu analīzi (arī analīzes metodi); politikas un pasākumu individuālo vai kopējo ietekmi uz emisiju samazināšanu, gaisa kvalitāti un vides aizsardzību; ar iepriekšminēto saistītās nenoteiktības;
Grozījums Nr. 112
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)   attiecīgā gadījumā skaidrojums par to, kāpēc 2025. gadam noteiktos starpposma emisiju līmeņus nevar sasniegt bez pasākumiem, kuru izmaksas ir nesamērīgas;
(d)   skaidrojums par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu valsts emisiju samazināšanas saistības;
Grozījums Nr. 113
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  skaidrojumu par metodoloģiju, kas izmantota, lai nodrošinātu, ka pasākumos, lai izpildītu PM2,5 emisiju samazināšanas valsts saistības, par prioritāti noteikta kvēpu emisiju samazināšana:
Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)   novērtējums par to, kā izvēlētā politika un pasākumi nodrošina saskaņotību ar citās attiecīgajās politikas jomās izveidotajiem plāniem un programmām.
(e)   novērtējums par to, kā izvēlētā politika un pasākumi nodrošina saskaņotību ar citās attiecīgajās politikas jomās izveidotajiem plāniem un programmām, jo īpaši, bet ne tikai, gaisa kvalitātes plāniem saskaņā ar Direktīvu 2008/50/EK, valsts pārejas plāniem un inspekcijas plāniem saskaņā ar Direktīvu 2010/75/EK, valstu energoefektivitātes rīcības plāniem saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES, valsts rīcības plāniem atjaunojamo energoresursu jomā saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK, un attiecīgajiem plāniem vai programmām, uz ko attiecas Direktīvas 2001/42/EK prasības vai ekvivalenti noteikumi turpmākajā tiesiskajā regulējumā.
Grozījums Nr. 115
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)   novērtējums par progresu programmas īstenošanā un emisiju un piesārņojuma koncentrācijas samazināšanā;
(a)   novērtējums par progresu programmas īstenošanā un emisiju un piesārņojuma koncentrāciju samazināšanā, un ar to saistītajiem vides, sabiedrības veselības un sociālekonomiskajiem ieguvumiem;
Grozījums Nr. 116
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)   jebkuras būtiskas izmaiņas attiecībā uz politiku, novērtējumiem, programmu un īstenošanas laika grafiku.
(b)   jebkuras būtiskas izmaiņas attiecībā uz politiku, novērtējumiem (tostarp saskaņā ar 6. panta 2.b punktu veikto inspekciju un tirgus uzraudzības rezultātiem), programmu un īstenošanas laika grafiku.
Grozījums Nr. 117
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  novērtējumu par progresu, kas panākts, lai sasniegtu Savienības ilgtermiņa veselības un vides mērķus, ņemot vērā šo mērķu nepieciešamo aktualizāciju, tostarp jaunas gaisa kvalitātes pamatnostādnes, ko noteikusi Pasaules Veselības organizācija;
Grozījums Nr. 118
Direktīvas priekšlikums
III pielikums – 2. daļa – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
(bb)  ja nacionālā gaisa piesārņojuma kontroles programma tiek aktualizēta saskaņā ar 6. panta 4. punktu, tajā ir jāiekļauj papildu informācija par visiem gaisa piesārņojuma mazināšanas pasākumiem, kuri tikuši apsvērti attiecīgi vietējā, reģionālā vai valsts līmenī saistībā ar stratēģijas īstenošanu, emisiju samazināšanas saistībām un gaisa kvalitātes mērķiem, tostarp tiem, kas iekļauti šīs direktīvas III pielikumā, un XV pielikuma B iedaļas 3. punktā Direktīvā 2008/50/EK.

(1) Pēc tam jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 61. panta otrā punkta otro daļu (A8-0249/2015).


Eiropas pilsoņu iniciatīva
PDF 344kWORD 103k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūcija par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (2014/2257(INI))
P8_TA(2015)0382A8-0284/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 4. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 24. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu iniciatīvu (A7-0350/2010),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.°211/2011 par pilsoņu iniciatīvu,

–  ņemot vērā 2015. gada 26. februārī Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas kopīgi rīkoto publisko uzklausīšanu par pilsoņu iniciatīvu,

–  ņemot vērā Parlamenta Politikas departamenta C 2014. gadā sagatavoto pētījumu “Eiropas pilsoņu iniciatīva — īstenošanas pirmās atziņas”,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda 2015. gada 4. marta lēmumu slēgt pašiniciatīvas izmeklēšanu pret Komisiju (OI/9/2013/TN),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2015. gada februārī sagatavoto pētījumu “Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošana”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 31. marta ziņojumu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0284/2015),

A.  tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir jaunas pilsoņu politiskās tiesības un Eiropas Savienībā tā ir unikāls un novatorisks līdzdalības demokrātijas programmas veidošanas līdzeklis, kas nodrošina pilsoņiem iespēju aktīvi piedalīties viņus ietekmējošos projektos un procesos, un tā kā neapšaubāmi pilnībā ir jāizmanto un būtiski jāveicina EPI potenciāls, lai varētu sasniegt vislabākos rezultātus un iedrošināt pēc iespējas vairāk ES pilsoņu piedalīties turpmākajā Eiropas integrācijas procesa attīstībā; tā kā ES iestāžu demokrātiskās leģitimitātes nostiprināšanai ir jābūt vienam no ES prioritārajiem mērķiem;

B.  tā kā ir pagājuši trīs gadi, kopš 2012. gada 1. aprīlī stājās spēkā Regula (ES) Nr. 211/2011, un ir rūpīgi jānovērtē tās īstenošana, lai konstatētu trūkumus un ierosinātu dzīvotspējīgus risinājumus minētās regulas tūlītējai pārskatīšanai;

C.  tā kā no pieredzes var secināt, ka vairākums EPI organizatoru, veidojot EPI, ir saskārušies ar daudzām grūtībām gan praktiskā, gan tiesiskā ziņā, un tā kā vairāku noraidītu EPI organizatori ir iesnieguši sūdzības Tiesā un Eiropas Ombudā par Komisijas lēmumu nereģistrēt viņu EPI; tā kā tādēļ noteikumi ir jāizstrādā tā, lai EPI padarītu pēc iespējas pieejamāku gan pilsoņiem, gan organizatoriem;

D.  tā kā Parlaments ir vienīgā tieši vēlētā Eiropas Savienības iestāde un pēc būtības uzskatāms par ES pilsoņu pārstāvi;

E.  tā kā daudzas iestādes, NVO, ideju laboratorijas un pilsoniskās sabiedrības grupas, kas ir konstatējušas dažādus trūkumus Regulas (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu īstenošanā un EPI organizēšanā, ir ierosinājušas vairākus uzlabojumus un daudzos gadījumos ir norādījušas uz tiem regulas aspektiem, kuri steidzami jāpārveido;

F.  tā kā saskaņā ar regulas 6. pantā noteiktajiem praktiskajiem aspektiem, jo īpaši attiecībā uz vākšanas tiešsaistes sistēmas izveidi un tās sertifikāciju, ko veic dalībvalsts kompetentā iestāde, lielākajā daļā gadījumu organizatoriem ir ne vairāk kā 12 mēneši laika, lai savāktu nepieciešamo parakstu skaitu;

G.  tā kā tas, ka pēc parakstu vākšanas perioda beigām nav konkrēta termiņa sekmīgas iniciatīvas iesniegšanai Komisijā, rada neskaidrību un nenoteiktību gan iestāžu, gan sabiedrības vidū,

1.  atzinīgi vērtē Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) — atbilstoši definīcijai Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta 4. punktā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. panta 1. punktā — kā pirmo starptautiskas demokrātiskas līdzdalības instrumentu, kas iedzīvotājiem sniedz iespēju tieši sazināties ar ES iestādēm un aktīvi iesaistīties Eiropas politikas virzienu un tiesību aktu veidošanā, papildinot viņu tiesības iesniegt lūgumrakstus Parlamentam un vērsties Eiropas Ombudā;

2.  uzsver, ka EPI ir pirmais līdzdalības demokrātijas instruments, kurš, pamatojoties uz vismaz vienu miljonu atbalsta paziņojumu no vismaz vienas ceturtdaļas ES dalībvalstu, ES pilsoņiem piešķir tiesības uzņemties iniciatīvu, tādējādi apstiprinot viņu jauno politisko prerogatīvu, un prasīt, lai Komisija saskaņā ar savām pilnvarām iesniedz atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros, pēc pilsoņu ieskata, ir nepieciešams tiesību akts, lai īstenotu Līgumus;

3.  uzsver, ka EPI nodrošina pilsoņiem vienreizīgu iespēju formulēt un darīt zināmas savas vēlmes un lūgt ES rīkoties un ka šis instruments ir jāveicina un jāatbalsta ar visiem iespējamiem līdzekļiem; taču atzīst, ka ir būtiski trūkumi, kas jānovērš un jārisina, lai EPI kļūtu vēl efektīvāka; uzsver, ka visi turpmākie šā instrumenta novērtējumi būtu jāveic ar mērķi panākt maksimālu lietošanas vienkāršību, ņemot vērā, ka EPI ir galvenais līdzeklis, kas saista Eiropas pilsoņus ar ES; turklāt uzsver, ka dzimtās valodas lietošana ir pilsoņu tiesības un tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt alternatīvas nolūkā piedāvāt iespēju īstenot visas ar EPI saistītās darbības dzimtajā valodā, tādējādi veicinot pilsoņu līdzdalību; norāda, ka sabiedrības informētība par EPI ir svarīga, taču vienlaikus pauž nožēlu par to, ka ES pilsoņiem ir nepilnīgas zināšanas par šo instrumentu; šajā sakarībā prasa ES organizēt informācijas un reklāmas kampaņas, lai nodrošinātu plašāku EPI pamanāmību plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā;

4.  turklāt uzsver, ka ikvienas demokrātijas turpmākās pastāvēšanas būtisks priekšnoteikums ir jauniešu iesaistīšana sabiedriskajā dzīvē, un aicina Komisiju ņemt vērā dalībvalstu pieredzi patiesi sekmīgu EPI īstenošanā;

5.  uzskata, ka ir svarīgi, lai pilsoņi varētu dot savu ieguldījumu Savienības likumdošanas prerogatīvu īstenošanā un būt tieši iesaistīti likumdošanas priekšlikumu ierosināšanā;

6.  norāda, ka sabiedrības informētībai par EPI ir svarīga nozīme, lai EPI kļūtu par efektīvu līdzekli demokrātiskās līdzdalības īstenošanai; šajā saistībā mudina Komisiju un dalībvalstis veltīt vairāk pūļu informācijas sniegšanai par šo instrumentu, lai par to uzzinātu iespējami vairāk pilsoņu un panāktu viņu aktīvu līdzdalību;

7.  aicina Komisiju izmantot visus publiskās saziņas kanālus, lai uzlabotu informētību, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu EPI pārredzamību un veicinātu saziņu attiecībā uz pašreizējām EPI, piemēram, izveidojot lietojumprogrammas, kas sniedz informāciju, sūta paziņojumus un nodrošina parakstīšanas iespēju tiešsaistē; uzsver, ka aktīva sabiedrības līdzdalība Eiropas pilsoņu iniciatīvās lielā mērā ir arī atkarīga no to popularizēšanas dalībvalstīs, un tāpēc ierosina, ka dalībvalstu parlamentiem būtu jāmin EPI savās oficiālajās tīmekļa vietnēs;

8.  norāda, ka vairāk nekā seši miljoni ES pilsoņu ir piedalījušies EPI, ka ir iesniegts 51 pieprasījums uzsākt iniciatīvu, no kuriem tikai trīs iniciatīvas, proti, “Right 2Water”, “One of us” un “Stop vivisection”, tika atzītas par pieņemamām, un ka sešu noraidīto EPI — kas atbilst 30 % no visiem atteikumiem — organizētāji ir apstrīdējuši Komisijas atteikumu Eiropas Savienības Tiesā, kas liecina par to, ka vēl ir daudz darāmā, lai nodrošinātu, ka EPI spēj pilnībā izvērst savu potenciālu; norāda uz dažādām praktiskām grūtībām, ar kurām ir saskārušies organizatori kopš šīs regulas stāšanās spēkā 2012. gada aprīlī, un uz to, ka iniciatīvu skaits samazinās;

9.  aicina Komisiju ar kontaktcentra “Europe Direct” starpniecību pēc iespējas agrīnākā posmā sniegt EPI organizatoriem atbilstošas un plašas konsultācijas, jo īpaši juridiskajos jautājumos, lai viņi būtu informēti par iespējām, kuras var izmantot, un neierosinātu EPI, kas neattiecas uz Komisijas pilnvaru jomu un neatbilst juridiskās pieņemamības kritērijiem; prasa apsvērt iespēju izveidot kādu neatkarīgu struktūru, kurai būtu pienākums sniegt konsultācijas; tomēr norāda, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu jautājumi, kuri tiek aktualizēti ar EPI palīdzību var pilnībā neatbilst Komisijas jurisdikcijai; turklāt uzskata, ka Komisijai būtu jāapsver iespēja izveidot savā pārstāvniecībā katrā dalībvalstī īpašu EPI biroju, kas sniegtu visu nepieciešamo informāciju par EPI, konsultācijas un atbalstu;

10.  turklāt uzsver, ka šāds īpašs EPI birojs arī varētu veicināt sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu informētību par EPI; tādēļ, lai sasniegtu šo mērķi, aicina Komisiju popularizēt EPI kā oficiālu ES instrumentu; uzsver, ka šis pasākums var arī palīdzēt pārvarēt pilsoņu neuzticēšanos sniegt personas datus, kas nepieciešami, lai atbalstītu EPI;

11.  prasa nodrošināt detalizētākus norādījumus par juridisko pamatu interpretāciju, kā arī sniegt vairāk informācijas par datu aizsardzības prasībām katrā dalībvalstī, kurā organizatori rīko savas kampaņas, lai organizatoriem nodrošinātu juridisko noteiktību, un arī par iespēju organizatoriem iegādāties cenu ziņā pieņemamas apdrošināšanas polises;

12.  pauž nožēlu par to, ka sākumposmā nav bijusi pieejama skaidra informācija par EPI, kas ir izraisījis vispārēju nepareizu priekšstatu par EPI būtību un radījis neizpratni par pirmajām Komisijas noraidītajām EPI; atgādina, ka šim instrumentam vajadzētu būt vienkāršam, skaidram un lietotājdraudzīgam, un tam būtu jāsaņem plaša publicitāte; uzsver, ka Komisijai būtu jāiedrošina un jāatbalsta valsts un vietējā līmeņa ievēlētie pārstāvji aktīvi iesaistīties EPI publicitātes palielināšanā;

13.  turklāt atbalsta ES pilsoņu aktīvu līdzdalību šā instrumenta pienācīgā izmantošanā programmu veidošanas nolūkos; pauž bažas par iespējamu interešu konfliktu, kas izriet no apstākļa, ka tikai Komisija ir atbildīga par pieņemamības pārbaudes veikšanu, un aicina turpmāk šo situāciju pienācīgi atrisināt; vienlaikus norāda, ka pārredzamībai un pārskatatbildībai vajadzētu būt visu ieinteresēto personu mērķim, lai saglabātu skaidrību par to, kā pilsoņiem rīkoties;

14.  šajā sakarībā aicina Komisiju uzskatīt arī Parlamentu par lēmumu pieņēmēju, it īpaši tāpēc, ka tas ir vienīgā iestāde, kuras pārstāvjus ES pilsoņi ievēlē tiešās vēlēšanās;

15.  uzsver, ka Regulas (ES) Nr. 211/2011 4. pantā ir noteikts — ja Komisija atsakās reģistrēt EPI, “tā informē organizatorus par šāda atteikuma iemesliem un visiem iespējamiem tiesas un ārpustiesas aizsardzības līdzekļiem, kas viņiem pieejami”; šajā saistībā atzīst, ka organizatori ir iesnieguši daudzas sūdzības par to, ka viņi nav saņēmuši detalizētu un izsmeļošu skaidrojumu par iemesliem, kādēļ viņu EPI ir noraidīta; aicina Komisiju detalizēti skaidrot EPI atteikuma iemeslus, ja tā uzskata, ka iesniegtā EPI acīmredzami neattiecas uz Komisijas pilnvaru jomu, vienlaikus rakstiski un tādā veidā, kas atvieglo darbu, informējot organizētājus par attiecīgajiem juridiskajiem apsvērumiem (pārredzamības nolūkos tie būtu pilnībā jāpublisko), lai varētu veikt minēto elementu pamatotības un absolūtas objektivitātes juridisko pārbaudi, pēc iespējas vairāk ierobežot Komisijas iespējas rīkoties kā lēmumpieņēmējai un vērtētājai iniciatīvas pieņemamības novērtēšanas procesā, un lai organizatori varētu izlemt par savas EPI pārskatīšanu, grozīšanu un atkārtotu iesniegšanu;

16.  aicina Komisiju apsvērt iespēju reģistrēt tikai daļu no iniciatīvas, ja Komisijas pilnvaru joma neattiecas uz visu EPI; aicina Komisiju reģistrācijas posmā ieteikt organizatoriem, kuru daļu viņi varētu reģistrēt, ņemot vērā, ka dialogam un sadarbībai ar EPI organizatoriem ir būtiska nozīme visā procesā, un informēt Parlamentu par tās lēmumu attiecībā uz EPI reģistrāciju; aicina Komisiju arī apsvērt iespējas, kā nodot valsts vai reģionāla līmeņa kompetentai iestādei tās iniciatīvas vai tās iniciatīvu daļas, kuras neattiecas uz Komisijas pilnvaru jomām;

17.  norāda, ka tehnoloģijai kā pilsoniskās līdzdalības veicināšanas līdzeklim ir svarīga nozīme; aicina Komisiju uzlabot programmatūru tā, lai parakstu vākšana tiešsaistē būtu lietotājiem vienkāršāka un lai tā būtu pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, atļaut savos serveros glabāt tiešsaistē savāktos parakstus pastāvīgi un bez maksas, izmantojot pašreizējos ES līdzekļus, un vienkāršot un pārskatīt tehniskās specifikācijas parakstu vākšanai tiešsaistē, nodrošinot, ka e-pasta adreses ir iespējams norādīt brīvprātīgi tajā pašā ekrāna logā, kurā tiek aizpildīta atbalsta veidlapa, bet tās tiek glabātas atsevišķā datubāzē;

18.  uzskata, ka šim instrumentam, ja tas tiks pārskatīts, joprojām būs potenciāls iesaistīt sabiedrību un veicināt dialogu starp iedzīvotājiem, kā arī starp iedzīvotājiem un ES iestādēm; uzsver, ka parakstu vākšana tiešsaistē ir jāsaista ar attiecīgajiem jaunajiem sociālo un digitālo plašsaziņas līdzekļu kampaņu realizēšanas rīkiem, sekojot citu sekmīgu tiešsaistes kampaņu platformu piemēram;

19.  aicina Komisiju, atkārtoti izskatot jautājumu par automātisko saikni starp EPI reģistrāciju un paziņojumu vākšanai paredzēto 12 mēnešu perioda sākumu, ņemt vērā, ka EPI organizatoriem vajadzētu būt iespējai pašiem noteikt datumu, kad viņi vēlas sākt atbalsta paziņojumu vākšanu;

20.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis izmantot EPI atbalsta paziņojumu apstiprināšanas rīku, kas izstrādāts programmā “Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi”;

21.  uzsver, ka, izmantojot līdzdalības demokrātijas veicināšanai Savienībā pieejamos instrumentus, ir jānodrošina IT rīku pieejamība reģionos, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju plašāku iesaistīšanos sabiedriskajās lietās;

22.  atzinīgi vērtē Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas piedāvājumu nodrošināt EPI tekstu bezmaksas tulkojumus, lai samazinātu EPI organizēšanas izmaksas;

23.  prasa darbā ar EPI uzlabot iestāžu sadarbību ES līmenī, kā arī valstu un vietējā līmenī, sniedzot EPI organizatoriem informāciju un atbalstu; prasa uzlabot Komisijas uzturēto un dažādās valodās pieejamo EPI tīmekļa vietni un izstrādāt vienotu pamatnostādņu kopumu visās ES oficiālajās valodās par EPI organizatoru tiesībām un pienākumiem un visā EPI procesā veicamajām administratīvajām procedūrām;

24.  prasa izveidot neatkarīgu — gan fizisku, gan tiešsaistes — vienotu kontaktpunktu, kas pastāvīgi sniegtu informāciju, tulkošanas pakalpojumus un tehnisko, juridisko un politisko atbalstu EPI vajadzībām, un uzskata, ka šim nolūkam varētu izmantot kontaktcentrā “Europe Direct” esošā kontaktpunkta, Komisijas pārstāvniecību un Parlamenta informācijas biroju dalībvalstīs resursus; uzskata, ka šāda kontaktpunkta izveide tuvinātu EPI projektu iedzīvotājiem;

25.  uzskata, ka organizatoriem atšķirīgo valsts noteikumu dēļ ir pārāk sarežģīti nodrošināt Regulā (ES) Nr. 211/2011 paredzētos dažādos personas datus EPI atbalstam 28 dalībvalstīs un prasa ieviest vienotu atbalsta paziņojumu sniegšanas procedūru, izdarot grozījumus Regulas (ES) Nr. 211/2011 III pielikumā, lai standartizētu dalībvalstīs vākto datu veidu; mudina Komisiju turpināt sarunas ar dalībvalstīm par datu sniegšanas prasību skaita samazināšanu, attiecīgi atceļot prasību norādīt personas identifikācijas numurus un padarot tās lietotājdraudzīgākas, un atgādina, ka galvenais EPI aspekts ir līdzdalība un programmu veidošana, nevis saistoši priekšlikumi; lai atrisinātu pašreizējās problēmas, ko izraisa vairākkārtēja reģistrācija, ierosina apsvērt jautājumu par ES digitālo pilsonību un iesaka rast pagaidu risinājumu līdz šādas ES digitālās pilsonības ieviešanai; tādēļ aicina Komisiju steidzami pievērsties šim jautājumam tās digitalizācijas programmā;

26.  aicina Komisiju grozīt Regulas (ES) Nr. 211/2011 3. pantu un ieteikt dalībvalstīm samazināt vecuma ierobežojumu (no 18 uz 16 gadiem), kas noteikts, lai persona varētu paust atbalstu un piedalīties EPI, un nesaistīt šo vecumu ar tiesībām piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tādējādi nodrošinot iespēju cilvēkiem, jo īpaši jauniešiem, aktīvi iesaistīties un virzīt uz priekšu Eiropas projektu;

27.  atzīst, ka pastāv delikāta problēma, kas saistīta ar organizatoru personisko atbildību attiecībā uz datu aizsardzību laikā, kad tiek vākti parakstītāju personas dati, un ierosina sašaurināt nepieciešamo datu klāstu un izdarīt izmaiņas Regulas (ES) Nr. 211/2011 13. pantā (“Atbildība”), precizējot, ka personiskā atbildība nav neierobežota; šajā saistībā ierosina noteikt, ka pilsoņu komitejas var iegūt juridiskas personas statusu, un vadīties pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību 3. panta, lai iedibinātu noteikumu par to, ka organizatori ir atbildīgi par savu rīcību, ja “tā ir nelikumīga un izdarīta ar nodomu vai vismaz rupjas nolaidības dēļ”;

28.  mudina Komisiju un dalībvalstis noteikt tādas datu vākšanas prasības, kas būtu lietotājdraudzīgākas un saskaņotākas; aicina kompetentās valsts iestādes regulāri informēt savu nacionālo parlamentu Eiropas lietu komitejas par ierosinātajām EPI, par kurām jau ir savākts ievērojams parakstu skaits; mudina Komisiju ierosināt Regulas (ES) Nr. 211/2011 pārskatīšanu, lai garantētu pilsoņiem iespēju parakstīt EPI savā dzīvesvietas valstī;

29.  pauž bažas par to, ka kopš 2012. gada tikai trīs no 31 EPI sasniedza procesa pēdējo stadiju; uzsver to, ka jaunu iniciatīvu skaita krasā samazināšanās ir viena no nesamērīgi stingru prasību un pārmērīgi sarežģītas sistēmas sekām; pauž nožēlu par to, ka sekmīgās iniciatīvas nav ietekmējušas likumdošanas darbu un ka Komisijas reakcija uz sekmīgām EPI nemotivē jaunu iniciatīvu organizatorus; nepiekrīt Komisijai par regulas sekmīgu īstenošanu nolūkā pilnībā realizēt EPI potenciālu; uzsver, ka ES iestādēm un dalībvalstīm ir jāīsteno visi nepieciešamie pasākumi, lai popularizētu EPI un veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos šim instrumentam;

30.  aicina Komisiju pārskatīt Regulas (ES) Nr. 211/2011 10. panta c) apakšpunkta teksta formulējumu, lai paredzētu sekmīgas EPI pienācīgu pēcpārbaudi; mudina Komisiju sākt sagatavot tiesību aktu saistībā ar sekmīgām EPI 12 mēnešu laikā pēc pozitīva atzinuma sniegšanas;

31.  uzskata — lai uzsvērtu EPI politisko nozīmi, publiskā uzklausīšana, kuru rīko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211/2011 11. pantu, būtu jāstrukturē tā, lai organizatori varētu iesaistīties dialogā ar Eiropas Parlamenta deputātiem un attiecīgajām Komisijas amatpersonām; uzsver, ka uzklausīšanas par EPI būtu jārīko tādas neitrālas komitejas aizgādībā, kurai nav galvenās atbildības par EPI tematu saturiskajā ziņā, un ka turklāt ikreiz būtu jāpieaicina ārēji eksperti;

32.  mudina Parlamentu un tā komitejas nepieciešamības gadījumā, ja Komisija noteiktajā 12 mēnešu laikā neiesniedz tiesību akta priekšlikumu, saskaņā ar LESD 225. pantu īstenot tiesības prasīt Komisijai iesniegt attiecīgu priekšlikumu; uzskata, ka, īstenojot šīs tiesības, Parlamenta kompetentajai komitejai būtu jāņem vērā ikvienas sekmīgas EPI saturs un jāapspriežas ar EPI organizētājiem kādā citā uzklausīšanā; prasa izdarīt attiecīgus grozījumus Reglamentā;

33.  aicina Komisiju izpētīt iespēju finansiāli atbalstīt EPI no pašreizējā ES budžeta, izmantojot Eiropas programmas, piemēram, programmu “Eiropa pilsoņiem” un programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, tostarp arī iespēju finansēt radio un televīzijas reklāmprogrammas, ņemot vērā to, ka jāgarantē pilsoņu vienlīdzība, EPI organizēšanai ir nepieciešams reāls finansiāls atbalsts un ka šajā sakarībā ir iesniegti vairāki ES budžeta grozījumi;

34.  aicina Komisiju, jo īpaši gadījumos, kad informācija tiek pārvaldīta datu apkopojuma veidā, īstenot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus un nepieļaut ar parakstītājiem saistītas sensitīvas informācijas zādzību, tostarp tādu, kas veikta, izmantojot interneta rīkus;

35.  atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada 31. marta ziņojumu par EPI un Eiropas Ombuda Lēmumu OI/9/2013/TN un aicina Komisiju nodrošināt, ka, pārskatot šo instrumentu, tiek īstenoti visi attiecīgie juridiskie pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgus papildpasākumus gadījumā, kad EPI tiek uzskatīta par sekmīgi pabeigtu; tādēļ aicina Komisiju, ņemot vērā dažādās radušās problēmas, iespējami drīz iesniegt priekšlikumu pārskatīt Regulu (ES) Nr. 211/2011 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1179/2011;

36.  aicina ES iestādes veikt nozīmīgu darbu saziņas jomā, rīkojot informācijas kampaņas par EPI;

37.  aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par faktisko stāvokli saistībā ar sāktajām EPI, lai Parlaments, pildot ES pilsoņu uzticētos pienākumus, varētu pārbaudīt, vai instruments darbojas maksimāli efektīvi; uzsver, ka EPI process būtu pastāvīgi jāuzlabo, ņemot vērā iegūto praktisko pieredzi, un tajā būtu arī jāievēro Eiropas Savienības Tiesas turpmākie spriedumi;

38.  iesaka izmantot visus pieejamos saziņas kanālus, jo īpaši visu attiecīgo ES iestāžu sociālo un digitālo plašsaziņas līdzekļu platformas, lai veiktu pastāvīgas informētības uzlabošanas kampaņas, kurās piedalītos ES biroji un pārstāvniecības, kā arī valstu iestādes; aicina Komisiju atbalstīt īpašas EPI vajadzībām un lietošanai mobilajās ierīcēs paredzētas atvērtā pirmkoda lietojumprogrammas izstrādi; atzinīgi vērtē to, ka dažām EPI ir izdevies panākt vietēja līmeņa ietekmi;

39.  uzskata, ka, lai pilsoņi varētu pienācīgi izmantot šo līdzdalības demokrātijas instrumentu un lai novērstu šā instrumenta iespējamu nepareizu izmantošanu privātās interesēs, ir izšķirīgi svarīgi palielināt EPI finansējuma un sponsorēšanas pārbaužu pārredzamību un kvalitāti;

40.  norāda, ka nozīmīga loma ir Eiropas Ombudam, izmeklējot, kā Komisija izskata EPI pieprasījumus, un it īpaši atteikumus reģistrēt EPI;

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


ES stratēģija attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu
PDF 461kWORD 164k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūcija par ES stratēģiju attiecībā uz Adrijas un Jonijas jūras reģionu (2014/2214(INI))
P8_TA(2015)0383A8-0279/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (COM(2014)0357) un pievienoto rīcības plānu un papildinošu analītisko dokumentu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1) (turpmāk „Kopīgu noteikumu regula, KNR”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi(2),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 23. oktobra secinājumus par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par makroreģionālo stratēģiju pievienoto vērtību (COM(2013)0468) un attiecīgos Padomes 2013. gada 22. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 11. septembra atzinumu par Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (COM(2014)0357) un „Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam: pētniecība, izstrāde un inovācija mazos un vidējos uzņēmumos” (izpētes atzinums pēc ES prezidentvalsts Itālijas pieprasījuma),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 21. janvāra atzinumu par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) (izpētes atzinumu),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 26. jūnija atzinumu par sesto ziņojumu par ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2011. gada 11. oktobra atzinumu „Adrijas–Jonijas jūras makroreģiona teritoriālā sadarbība Vidusjūras reģionā”,

–  ņemot vērā 2012. gada 3. jūlija rezolūciju par ES makroreģionālo stratēģiju attīstību: pašreizējā prakse un nākotnes izredzes, it īpaši Vidusjūras reģionā(3),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Adrijas un Jonijas jūras reģiona jūrlietu stratēģija” (COM(2012)0713),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par makroreģionālo stratēģiju pārvaldību (COM(2014)0284),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 26. janvāra paziņojumu „Reģionālā politika, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā līdz 2020. gadam” (COM(2011)0017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu,

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija),

–  ņemot vērā Ankonas deklarāciju, ko pieņēma Konferencē par attīstību un drošību Adrijas un Jonijas jūras reģionā, kura norisinājās 2000. gada 19. un 20. maijā,

–  ņemot vērā Adrijas un Jonijas jūras eiroreģiona dibināšanas konferenci, kas notika 2006. gada 30. jūnijā Pulā, un deklarāciju par iniciatīvas uzsākšanu Adrijas stratēģijas izveidei, kuru pieņēma Adrijas un Jonijas jūras eiroreģiona asamblejā, kura notika 2009. gada 22. oktobrī Splitā,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (B departamenta —Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2015. gada janvāra pētījumu „Jauna makroreģionu loma Eiropas teritoriālajā sadarbībā”,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta (B departamenta —Struktūrpolitika un kohēzijas politika) 2015. gada jūnija pētījumu „Adrijas un Jonijas jūras reģions — sociālekonomiskā analīze un transporta un enerģētikas saikņu novērtējums”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A8-0279/2015),

A.  tā kā makroreģionālās stratēģijas ir jauns daudzlīmeņu pārvaldības modelis, kurā, lai gūtu sekmes īstenošanā un mērķu sasniegšanā, būtiska nozīme ir tādu ieinteresēto personu iesaistīšanai, kuras pārstāv ES, valstu, reģionālos un vietējos līmeņus, ieskaitot ekonomiskos un sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī dažādo politiku un programmu savstarpējai papildināmībai; tā kā reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir svarīga nozīme demokrātijas, decentralizācijas un plašākas vietējās un reģionālās autonomijas veicināšanā;

B.  tā kā iepriekšējās Baltijas jūras reģiona un Donavas reģiona stratēģijas deva reālus labumus iesaistītajiem reģioniem, apstiprināja ES sadarbības mehānismu sekmes un sniedza derīgu pieredzi jaunu makroreģionālo stratēģiju izstrādāšanai;

C.  tā kā reģioni izrāda arvien lielāku interesi par šo mūsdienīgo sadarbības veidu un ar to saistīto pārvaldības modeli; tā kā tas jo īpaši bija vērojams nesen attiecībā uz kalnu reģioniem, piemēram, Karpatu kalniem un Alpiem, kur dabīgu šķēršļu dēļ ir nepieciešams īstenot reģionālu politiku;

D.  tā kā makroreģionāla stratēģija kā integrēta sistēma saistībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm tajā pašā ģeogrāfiskajā zonā, ko apstiprinājusi Eiropadome, atbilst ES stratēģijai;

E.  tā kā šajā stratēģijā iesaistītās valstis ir sociālekonomiski ļoti atšķirīgas un jo īpaši šīs atšķirības ir vērojamas starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm, kas nav ES dalībvalstis;

F.  tā kā Adrijas un Jonijas jūras reģiona valstu pieaugošā ieinteresētība sadarboties un izstrādāt kopīgu rīcību, lai risinātu problēmas, izmantojot visa reģiona potenciālu, un to pastāvīgie centieni panākt sinerģiju sekmēja ES stratēģijas Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) pieņemšanu;

G.  tā kā makroreģionālas stratēģijas var uzskatīt par instrumentu Eiropas integrācijai un lielākai teritoriālajai kohēzijai, kas balstās uz brīvprātīgu sadarbību dalībvalstu un kaimiņvalstu starpā, pievēršoties kopīgiem izaicinājumiem; tā kā EUSAIR ir jauna reģionālās darbības forma, kas var palīdzēt iesaistītajām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm to ceļā uz ES, un nozīmīgs ES plašākas Vidusjūras reģiona politikas elements, ko īsteno caur Savienību Vidusjūrai; tā kā EUSAIR kā daļa no ES reģionālās politikas ir neaizstājams instruments ekonomiskās un sociālās kohēzijas veicināšanai, un tās galvenais mērķis ir reģionālo atšķirību mazināšana, reālas konverģences veicināšana un izaugsmes un nodarbinātības sekmēšana;

H.  tā kā Adrijas jūra, būdama daļēji noslēgta, ir īpaši jutīga pret piesārņojumu un tai ir netipiskas hidrogrāfiskās īpatnības, piemēram, tās dziļums un piekraste ievērojami atšķiras reģiona ziemeļu un dienvidu daļā; tā kā zivju krājumi ir kopīgi izmantojami visām piekrastes valstīm un tas rada pastāvīgu spiedienu uz krājumu atjaunošanos; tā kā pasākumi, ko ietvers nākamajā pamatregulējumā par reformētās KZP tehniskajiem pasākumiem, būtu jāizstrādā saskaņā ar reģionālu pieeju, un tos vajadzētu īpaši pielāgot šīs teritorijas īpatnībām un tās jūras resursiem un zivsaimniecībām,

Vispārīgi apsvērumi

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam un tam pievienoto rīcības plānu; uzskata to par būtiski svarīgu soli šīs Eiropas daļas attīstībā; uzsver, ka EUSAIR izveidoja, lai pievienotu vērtību ES, valstu vai reģionālo iestāžu, kā arī privātsektora intervences pasākumiem, tādā veidā, kas ievērojami sekmē makroreģiona darbību; uzsver stratēģijas sniegtās iespējas reģiona kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm; uzsver, ka ir svarīgi stratēģiju balstīt uz integrācijas, koordinācijas, sadarbības un partnerības principiem; atgādina, ka svarīga nozīme ir „triju NĒ” principam attiecībā uz to, ka netiek pieņemti jauni tiesību akti, netiek izveidotas jaunas iestādes un netiek paredzēts jauns finansējums, jo makroreģioni ir sadarbības iniciatīvu sistēmas, kuru pamatā ir sinerģijas, kas izriet no dažādu ES politikas instrumentu, tostarp ESI fondu, sasaistes;

2.  atzinīgi vērtē visu ieinteresēto peronu pūles, lai izveidotu institucionālu struktūru EUSAIR īstenošanai pastāvošajā iestāžu sistēmā; mudina visas valstu, reģionālās un vietējās ieinteresētās personas pilnībā uzņemties atbildību par to projektu īstenošanu, uz kuriem attiecas šī makroreģionālā stratēģija; uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt publiskās pārvaldes un publisko pakalpojumu iestāžu spējas un efektivitāti un katrā valstī, kura piedalās, nodrošināt pietiekamus resursus un kompetentu pārvaldes personālu, kas skaidri paredzēts EUSAIR īstenošanai;

3.  uzsver nepieciešamību ievērot uz vietu balstītu pieeju sadarbības aktivitātēm un daudzlīmeņu pārvaldības modeļa pievienoto vērtību, jo tas pievēršas jautājumam par pārvaldības spējas trūkumu un to var izmantot resursu apvienošanai makroreģionā; šajā sakarībā uzstāj, ka ir nepieciešams iekļaut vietējās un reģionālās iestādes politiskās pārvaldības struktūrās un stratēģijas darbības, tehniskajās un īstenošanas struktūrās, vienlaikus saglabājot Komisijas lomu koordinēšanas procesā; uzsver, ka sabiedrības virzīta vietējā attīstība (CLLD) var mobilizēt un iesaistīt vietējos dalībniekus lēmumu pieņemšanas procesā un palīdzēt nostiprināt projektu atzīšanu iedzīvotāju līmenī;

4.  uzsver — lai pieņemtu, uzraudzītu un izvērtētu stratēģiju, svarīga nozīme ir pārredzamam procesam, kā arī atvērtībai un pilsoniskās sabiedrības un visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanai; uzsver, ka komunikācija un apzināšanās veicināšana visos pīlāros ir svarīgas, lai ieinteresētās personas piedalītos lēmumu pieņemšanas procesā un lai tiktu sekmēts sabiedrības atbalsts; mudina dalībvalstis nodrošināt, lai stratēģija būtu atbilstoši pamanāma nacionālā, reģionālā un vietējā mērogā, izstrādāt pienācīgu saziņu attiecībā uz stratēģijas mērķiem un rezultātiem un veicināt koordināciju un labas prakses apmaiņu ar citām pastāvošajām vai turpmākajām makroreģionālajām stratēģijām;

5.  uzsver, ka valstīm, kas nav ES valstis, ir nepieciešams saskaņot savus tiesību aktus atbilstoši īpašajam nozaru acquis, kas attiecas uz stratēģiju, lai nodrošinātu ES mērķu izpildi un to regulāru, juridiski pareizu un savlaicīgu īstenošanu, balstoties uz ES standartiem un tiesību aktiem; mudina visas iesaistītās valstis izveidot ideju laboratorijas un rīkot regulāras sanāksmes, lai apmainītos ar labu praksi šīs procedūras nodrošināšanā un padarītu to efektīvāku;

6.  norāda, ka sakarā ar strauju privāto investīciju samazinājumu reģiona valstīs, kuram pievienojas fiskālā konsolidācija un ierobežota investīciju spēja publiskajā sektorā, var rasties problēmas stratēģijas projektu finansēšanā; aicina iesaistītās valstis īstenot augsta līmeņa līdzdalību, apņemšanos un vadošo lomu, kas nepieciešama sekmīgai stratēģijas izpildei;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas strukturālais un investīciju fonds (ESIF) un Pirmspievienošanās palīdzības instruments 2014.-2020. gadam, un jo īpaši 2014.-2020. gada Adrijas un Jonijas sadarbības programma (ADRION) nodrošina stratēģijai nozīmīgus potenciālus līdzekļus un plašu instrumentu un tehnisko iespēju klāstu; pauž atbalstu tam, ka attiecībā uz stratēģijas pīlāru īstenošanu ir pieejami citi finanšu līdzekļi un instrumenti, jo īpaši programma „Apvārsnis 2020” un „Erasmus+”, kas attiecas uz visiem pīlāriem, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments attiecībā uz 2. pīlāru, programma LIFE attiecībā uz 3. pīlāru un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, MVU paredzētā programma COSME un „Radošā Eiropa” attiecībā uz 4. pīlāru, kā arī inovāciju finansēšanai paredzētā programma INNOVFIN; lai radītu pieejamo līdzekļu sinerģiju, mudina īstenot sadarbību starp reģiona teritoriālās sadarbības programmu uzraudzības iestāde’m, EUSAIR valdi un ESIF pārvaldes iestādēm; uzsver, ka stratēģijai būtu jāļauj efektīvāk un iedarbīgāk izmantot pastāvošos instrumentus un līdzekļu fondus;

8.  aicina Eiropas Komisiju un valstu, reģionālās un vietējās pašpārvaldes iestādes, kas atbild par ESIF programmu sagatavošanu, pārvaldību un īstenošanu, uzsvērt, cik svarīgi ir makroreģionālie projekti un rīcības;

9.  uzsver, ka ir svarīgi noteikt makroreģiona līmenī īstenošanas struktūru un koordinācijas mehānismu, lai atvieglotu sadarbību, tostarp kopīgo plānošanu, finansēšanas iespēju pielāgošanu un augšupēju pieeju; uzsver nepieciešamību pielāgot valstu un reģionālās darbības programmas stratēģijas mērķiem, tostarp, ja iespējams, EUSAIR iestrādāšanu programmās; uzskata, ka ir nepieciešams koordinēt un saskaņot iniciatīvas, priekšlikumus un projektus, kuri skar Adrijas un Jonijas jūras reģionu;

10.  mudina Komisiju, Eiropas Investīciju banku (EIB) un iesaistītās valstis pilnībā izmantot iespējas, kas pieejamas saskaņā ar jaunizveidoto Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), lai reģionā finansētu projektus, kuri radīs pievienoto vērtību, veicinātu ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko un sociālo kohēziju, pasteidzinātu izaugsmi un palielinātu nodarbinātību makroreģionālā līmenī, kā arī palīdzētu sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; šajā sakarībā mudina paredzēt „bonusa punktus” makroreģionālajiem projektiem projektu atlases posmā par tiem piemītošu transnacionālu raksturu;

11.  norāda, ka nav iedalīti īpaši finanšu līdzekļi īpaši makroreģionālo stratēģiju īstenošanai un ka spēcīga politiskā griba, partnerība un koordinācija valstu starpā ir panākumu priekšnoteikums; tādēļ aicina reģiona valstis apvienot finanšu līdzekļu fondus (ESI fonds, IPA, EFSI), kā arī ieguldījumus no valstu avotiem atbilstīgi EIB principiem kā finanšu un ieguldījumu platformu, lai atbalstītu tādu projektu finansēšanu, ar ko palīdz izpildīt stratēģijas mērķus; aicina izveidot pārredzamu un publiski pieejamu projektu kanālu Adrijas un Jonijas jūras reģionam, kas uzskatami parādītu pašreizējās un potenciālās investīiju vajadzības un projektus, lai investori tiktu mudināti investēt šajos projektos;

12.  mudina ieinteresētās personas apmainīties ar labu praksi, smelties no gūtās pieredzes un atklāt vājās vietas citu ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanā, kā arī palielināt sadarbību ar saviem partneriem, piemēram, partneriem no Baltijas jūras, Donavas baseina un Alpu makroreģioniem;

13.  aicina Komisiju likvidēt administratīvos un nefinansiālos šķēršļus, kuri bieži attur investorus no investēšanas šādos projektos;

14.  uzskata, ka ir nepieciešams rast veidu, kā iesaistīt valstis, kuras nav iesaistītas stratēģijā un kuras ģeogrāfiskā un ekonomiskā ziņā atrodas līdzās šim reģionam, vismaz izmantojot atsevišķus un specifiskus projektus; šajā sakarībā uzsver, ka svarīga nozīme ir pārrobežu un starpvalstu sadarbībai saskaņā ar kohēzijas politiku, un aicina dalībvalstis un attiecīgos reģionus izmantot pastāvošo paraugpraksi šajā jomā;

15.  atgādina par būtisko ekonomikas krīzes ietekmi uz reģionu un uzsver nepieciešamību regulāri izvērtēt stratēģijas, kas paredzētas, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos; norāda, ka reģiona valstīm ir atšķirīgi attīstības līmeņi un to vajadzības atšķiras; aicina Komisiju uzsvērt, ka svarīgi ir radīt apstākļus valstu sociālekonomisko atšķirību mazināšanai; atbalsta reformas mazāk attīstītajās valstīs un mudina šajā sakarībā apmainīties ar zināšanām, pieredzi un praksi;

16.  norāda, ka ir nepieciešams mudināt, atjaunot un padziļināt kultūras, zinātnisko un izglītības jomas sadarbību, tostarp palielinot studentu un augstskolu mācībspēku akadēmisko mobilitāti; uzsver, ka zinātne un inovācijas ir priekšnoteikums viedai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei; uzsver, ka zinātnes un kultūras sadarbība ir savstarpēji saistīta ar ekonomikas dinamiku un tūrisma daudzveidību un ilgtspēju reģionā;

17.  atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta pārstāvību EUSAIR pārvaldības struktūrās; aicina Komisiju analītiski izvērtēt reģiona valstu (ES dalībvalstu un trešo valstu) kopīgos centienus un vietējo un reģionālo iestāžu efektīvo piedalīšanos stratēģijas mērķu sasniegšanā;

18.  atsaucas uz gūto pieredzi saistībā ar ES makroreģionālajām stratēģijām un aicina izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību posmā sniegt atbalstu dažāda veida darbībām no pētījumiem līdz pat sākotnējiem naudas līdzekļiem projektu sagatavošanai dažādās prioritārajās jomās;

19.  uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi visu četru stratēģijas pīlāru īstenošanā pienācīgi ņemt vērā tās vispārējos principus un jo īpaši jautājumus saistībā ar vides aizsardzību un dabas resursu vairošanu, lai īstenotu holistisku pieeju makroreģiona kompleksajiem un dažādajiem izaicinājumiem;

20.  uzsver, ka īpaša vērība būtu jāvelta Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā minētajiem apgabaliem, piemēram, salām, kalnu un lauku reģioniem, lai identificētu un izamntotu to specifisko potenciālu, jo īpaši tūrisma nozarē, vienlaikus ievērojot rīcības jomas un prioritātes, uz ko norādīts šajā ziņojumā; turklāt aicina Komisiju ierosināt Eiropas Salu un kalnu gadu;

21.  uzskata, ka ir nepieciešams rast veidus, kā stratēģijas īstenošanā iesaistītās valstis varētu īstenot citus nozīmīgus pīlārus, kas varētu radīt apgabalam attīstības priekšrocības, piemēram, lauksaimniecība, ņemot vērā specifiskus, ar ģeogrāfisko aspektu un klimatu saistītus nosacījumus, bioloģisko daudzveidību un potenciālu radīt sinerģiski saskaņotu ietekmi un turpmāku izaugsmi; iesaka ciešu sadarbību un koordināciju iekšzemes apgabalu, piekrastes teritorijas un salu starpā, lai sasniegtu sinerģijas starp „tīrās enerģijas” projektiem un veselīgas pārtikas ražošanu;

22.  vērš uzmanību uz to, ka ir svarīgi pienācīgi ziņot par stratēģijas īstenošanu un izvērtēt to; šajā sakarībā aicina iesaistītās valstis kopā ar Komisiju vākt uzticamus sākotnējos datus un noteikt konkrētus mērķus katram pīlāram, kuri katru gadu tiktu izvērtēti un darīti publiski pieejami;

23.  aicina īstenot visaptverošu un integrētu Eiropas pieeju migrācijai; uzsver, ka reģions sastopas ar nopietnām migrācijas problēmām, un pauž nožēlu par visām traģēdijām Vidusjūrā; uzstāj, ka šo problēmu risināšanā būtiska nozīme ir būtiskām izmaiņām patvēruma politikā, īstenojot dalībvalstu solidaritāti; uzsver nepieciešamību aplūkot vispārējo stratēģiju attiecībā uz sadarbību ar trešām valstīm; pauž nožēlu par nepietiekamu ES dalībvalstu sadarbību attiecībā uz migrācijas problēmām; mudina apmainīties ar labu praksi migrantu uzņemšanā un aicina steidzamā kārtā vērst īpašu uzmanību uz sociālajiem un humanitārajiem jautājumiem, kas skar šo reģionu, lai, iespējams, turpmāk citādi noteiktu EUSAIR prioritātes;

24.  sagaida, ka tas būs jauns stimuls miera un drošības nostiprināšanai Dienvidaustrumu Eiropā;

25.  aicina valstis apmainīties ar paraugpraksi minoritāšu tiesību ievērošanas jomā, lai piemērotu visaugstākos standartus, ņemot vērā to, ka šī ir īpaši jutīga joma attiecībā uz valodas jautājumiem;

26.  uzsver, ka dažādajos īstenošanas posmos publiskajiem un privātajiem ekonomikas dalībniekiem, sabiedrības locekļiem un dažādām organizētas pilsoniskās sabiedrības daļām ir jānodrošina pienācīga apmācība, izmantojot īpašu programmu, tostarp organizatorisko un tehnisko atbalstu;

27.  aicina Komisiju ik pēc diviem gadiem sniegt Parlamentam un Padomei ziņojumu par EUSAIR īstenošanu, lai izvērtētu tās darbību un pievienoto vērtību attiecībā uz izaugsmi un darbvietām, atšķirību samazināšanu un ilgtspējīgu attīstību;

28.  mudina veikt īpašus pasākumus sociālās dimensijas veicināšanai; uzsver, ka ir svarīgi iestrādāt prioritātes un pasākumus, ar kuriem paredzēts atbalstīt personu ar īpašām vajadzībām integrēšanu un novērst visa veida diskrimināciju;

Jūras nozaru izaugsme

29.  uzsver, ka reģiona unikālā ģeogrāfiskā situācija un piekrastes struktūra kopā ar tās bagāto bioloģisko jūras daudzveidību satur milzīgu potenciālu, lai radītu jūras nozares darbvietas un panāktu inovatīvu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un izaugsmi, ieskaitot jūras nozares tehnoloģijas, zivsaimniecību un akvakultūru, kā arī labāku jūrniecības un jūras vides pārvaldību un pakalpojumus;

30.  iestājas par jūras nozaru ekonomiku kā ekonomikas krīzes risinājumu, jo tā veicina jaunu darbvietu radīšanu un ekonomisko attīstību, un jo īpaši darbvietas sievietēm un jauniešiem piekrastes un salu valstīs; uzskata, ka ES stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam nav iespējams īstenot, neņemot vērā jūras nozares ekonomikas jēdzienu, kas veido saikni starp ekonomikas nozarēm, kuras saistītas ar jūrām un okeāniem, akvakultūru, jūras un upju transportu un tūrismu ar vides aizsardzību;

31.  aicina Komisiju un stratēģijā iesaistītās valstis nākt klajā ar iniciatīvām, kas ieinteresētu jauniešus par zvejas un akvakultūras nozari Adrijas un Jonijas jūras reģionā un mudinātu viņus sākt uzņēmējdarbību šajās jomās;

32.  aicina koordinēt politiku un saskaņot stratēģijas mērķus, ka arī kopējos projektus atbilstoši kopējās zivsaimniecības politikas vērtībām, principiem un mērķiem; turklāt mudina atbalstīt ilgtspējīgas zivsaimniecības nozares attīstību un tradicionālas un veselīgas pārtikas ražošanu; aicina izveidot zivsaimniecības vietējās rīcības grupas, kuras varētu būt dabisks instruments zivsaimniecības dažādošanai; uzsver, ka ilgtspējīgai un rentablai zivsaimniecībai un akvakultūrai ir nepieciešama ciešāka ieinteresēto personu iesaistīšanās kopējā pārvaldībā, kā arī uzlabotas un dažādotas zivsaimniecības darbības;

33.  uzskata, ka jūras nozaru izaugsme aptver ļoti dažādas nozares un uzņēmumus un tādēļ tās attīstībai nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks visās šajās nozarēs; aicina EUSAIR iesaistītās dalībvalstis to mācību programmās veicināt dažādās jūras nozaru izaugsmes jomas, ņemot vērā mūžizglītības sistēmas un darbinieku apmācību; norāda uz to, ka jūras nozaru izaugsmē iesaistīto sociālekonomisko sistēmu rīcības, nozares un disciplīnas ir kompleksas, un tādēļ uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai EUSAIR stratēģijā iesaistītās dalībvalstis pieņemtu darba tirgus politiku, kuras mērķis ir palielināt spēju pielāgoties izmaiņām, inovācijām un daudzdisciplīnu raksturam, pielāgotu cilvēkkapitāla apmācību un palielinātu sieviešu līdzdalības procentuālo samēru;

34.  uzsver, ka liela nozīme ir lielākai un reālai savstarpējais saistībai starp ES 2020 stratēģiju un EUSAIR stratēģijas trijiem pīlāriem (jo paši jūras nozaru izaugsmes pīlāru), kas balstās uz Eiropas Komisijas rīcības plānu; uzskata rīcības plānu par vienu no stratēģijas pieejas rezultātiem, kas norāda uz konkrētajām prioritātēm šim makroreģionam; norāda — balstoties uz to, katru rīcību vai projektu atlasa plašā augšupējā konsultāciju procesā, kurā iesaistīta virkne ieinteresēto personu no Adrijas un Jonijas jūras reģiona, kas pārstāv valstu, reģionālās un vietējās pašvaldības iestādes, sociālos partnerus, bet arī privāto sektoru, sociālekonomiskās, akadēmiskās aprindas un pilsonisko sabiedrību;

35.  mudina veidot kopas un sadarbību starp valstu un privātajiem uzņēmumiem, universitātēm, pētniecības institūtiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām jūrniecības un jūras vides nozarēs, lai stimulētu inovāciju un pilnībā izmantotu sinerģijas dotās priekšrocības; uzskata, ka rīcībai saskaņā ar jūras nozaru izaugsmes pīlāru būtu jābalstās uz valstu un reģionālajām pētniecības un inovācijas stratēģijām viedai specializācijai, lai nodrošinātu efektīvākus un iedarbīgākas investīcijas; aicina valstis un reģionus piedalīties Komisijas platformā S3, lai gūtu palīdzību pārdomātas specializācijas stratēģiju (smart specialisation strategies) izstrādē, īstenošanā un pārskatīšanā; šajā saistībā uzskata par nepieciešamu sniegt MVU labāku piekļuvi kredītiem un uzlabot pastāvošos uzņēmējdarbības tīklus (kopas), izmantojot internacionalizācijas procesu, lai radītu jaunas kvalitatīvas un ilgtspējīgas darbvietas;

36.  atbalsta kopīga kvalitātes marķējuma izveidi augstas kvalitātes jūras produktiem no šā reģiona, lai palielinātu to konkurētspēju;

37.  uzsver, ka liela nozīme ir sociālajam dialogam un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju iesaistīšanai spēju veidošanas pasākumos publiskā sektora iestādēs; uzskata, ka to varētu panākt, izveidojot pastāvīgu platformu makroreģiona līmenī un reģionālā līmenī katrā dalībvalstī, lai pārstāvētu sociālos un ekonomiskos partnerus, saskaņā ar jau paveikto attiecībā uz augstskolām, tirdzniecības palātām un pilsētām;

38.  uzsver ar jūru un jūras vidi saistītās izpētes nozīmi un nepieciešamību palielināt pētnieku, dalībvalstu un reģionu, kas piedalās EUSAIR stratēģijā, sadarbību šajās jomās, lai pārvarētu atšķirības starp šīm dalībvalstīm un palielinātu piekrastes apgabalu konkurētspēju un kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu izveidi vietējā mērogā;

39.  ar bažām norāda uz zivju krājumu samazināšanās tempu Adrijas un Jonijas jūrā, ko izraisa pārzveja, kā arī nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja (NNN) un citi būtiski riski visai dzīvībai jūrā; uzsver, ka zivsaimniecība ir viens no galvenajiem komponentiem piekrastes apgabalu un salu ekonomikā; tādēļ uzskata, ka zivju krājumu un jūras ekosistēmu aizsardzība un saglabāšana saskaņā ar kopējā zivsaimniecības politikā paredzēto maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma principu ir jāuzskata par stratēģijas svarīgāko mērķi; uzsver, ka pārejas periodā ir jāsekmē pielāgošanās zvejas robežvērtībām, piešķirot subsīdijas aprīkojuma iegādei no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzekļiem; aicina rīkoties izlēmīgi, saskaņojot trešo valstu tiesību aktus zivsaimniecības jomā ar ES tiesību aktiem, īstenojot datu apmaiņu, kopīgas uzraudzības platformas un daudzgadu zivsaimniecības pārvaldības plānus un apsverot, kā attīstīt ilgtspējīgu akvakultūras nozari, kurā ir liels potenciāls izmantot atjaunojamās enerģijas avotus;

40.  atgādina, ka zivju un čaulgliemju komerciālai izmantošanai būtu jāatbilst drošām bioloģiskajām robežvērtībām, lai panāktu labus vides apstākļus un nodrošinātu zivsaimniecības nozares ilgtermiņa ilgtspēju;

41.  aicina Komisiju reģistrēt atpūtas zvejas lomu apjomus, reglamentēt šo darbību un attiecināt maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķus gan uz atpūtas, gan profesionālās zvejas darbībām;

42.  prasa veikt zivju krājumu, jo īpaši apdraudēto sugu, un to savstarpējās bioloģiskās saiknes visaptverošu izpēti, ņemot vērā to, ka trūkst skaidru datu, tādēļ novērtējumi varētu būt neskaidri un neuzticami; mudina aizsargāt dabīgo nārstu;

43.  prasa izvērtēt un veicināt projektus, kuru mērķis ir novērtēt netiešās zvejas (nevienam nepiederoši tīkli, ēdamgliemeņu kultivēšanas sieti) un aizsargājamo sugu piezvejas ietekmi, jo tiek lēsts, ka tikai Adrijas jūrā vien netīšām tiek noķerts vairāk nekā 40 000 jūras bruņurupuču; uzskata, ka ir steidzami nepieciešami vides pētījumi un izpēte par to, kādā veidā šo problēmu mazināt (piemēram, ar ierīcēm, kas novērš bruņurupuču notveršanu);

44.  mudina sniegt būtisku atbalstu kuģubūvei, tostarp atpūtas laivu nozarei, orientējoties uz tās modernizāciju un specializāciju nolūkā radīt jaunas darbvietas un pielāgoties tādas ilgtspējīgas un konkurētspējīgas izaugsmes prasībām, kas atbilst jūras nozaru tehnoloģijām;

45.  aicina sniegt būtisku atbalstu ražošanas zonām un šādu zonu sadarbībai dažādās makroreģiona daļās; mudina īstenot labas prakses apmaiņu, daloties ar nozīmīgāko pieredzi nozarē un iepazīstot pieredzi, kas gūta citos reģionos, kuri cenšas izmantot to pašu pieeju, lai veicinātu ražošanas zonu izveidi;

46.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt un veicināt atpūtas, sporta un ģimeņu zveju, īstenojot integrētu zivsaimniecības un tūrisma politiku (zveja un zvejas tūrisms, jūrsaimniecība), jo īpaši uz salām, lai saglabātu vietējās kultūras tradīcijas un salu iedzīvotāju un piekrastes apdzīvoto vietu piejūras dzīvesveidu; mudina nodrošināt ilgtspējīgu, maza apjoma un tradicionālu zveju un akvakultūru, sekmējot daudzveidīgu kulinārijas piedāvājumu un vietējo zivju tirgu izmantošanu kā labāko veidu, lai nodrošinātu ilgtspējību un sniegtu lielāku atbalstu piekrastes tūrisma darbībām;

47.  aicina Komisiju atbalstīt un veicināt zivsaimniecību un zvejnieku iesaistīšanos projektos, kas saistīti ar kultūras un tradīciju tūrismu, kurš ietver zveju, kā arī jūras braukšanas un tradicionālo zvejas vietu un nodarbošanos atklāšanu no jauna;

48.  uzsver sociālas ekonomikas un sieviešu uzņēmējdarbības nozīmi jūras nozaru izaugsmes pīlāra īstenošanā, un aicina dalībvalstis, kas iesaistītas EUSAIR stratēģijas īstenošanā, veicināt un atbalstīt sieviešu līdzdalību visās attiecīgajās nozarēs; atgādina par mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu būtisko lomu attiecīgajos reģionos un teritorijās un aicina dalībvalstis, kas iesaistītas EUSAIR stratēģijas īstenošanā, īstenot aktīvu politiku šāda veida ekonomiskās darbības veicināšanai;

49.  atbalsta pasākumus hidroģeoloģiskā riska un piekrastes erozijas riska samazināšanai;

50.  uzsver pētniecības nozīmi un aicina sniegt būtisku atbalstu piejūras un jūrniecības reģioniem;

51.  uzsver, ka akvakultūras un jūrsaimniecības attīstībai var būt svarīga nozīme ne tikai sugu daudzveidības atgūšanā, bet arī Adrijas un Jonijas jūras ekonomikas izaugsmē;

52.  aicina Komisiju pastiprināt labas prakses apmaiņu, piemēram, attiecībā uz piekrastes rīcības grupu izstrādāto projektu ilgtspējību;

Reģiona savienošana

53.  uzsver, ka makroreģiona attīstībai ārkārtīgi svarīgi ir uzlabot transporta un enerģētikas savienojumus starp iesaistītajām valstīm, kā arī starp tām un kaimiņvalstīm, tostarp jūras transportu, dažāda veida savienojumus ar iekšzemi un enerģētikas tīkliem, un tas ir arī makroreģiona ekonomiskās un sociālās attīstības priekšnoteikums; uzsver, ka trūkst saiknes starp abiem Adrijas jūras krastiem un Adrijas un Jonijas jūras reģionā ir tīkla infrastruktūras nesavietojamība;

54.  aicina nodrošināt stimulus ilgtspējīgu transporta savienojumu izveidei, lai samazinātu ceļā pavadīto laiku, transporta un loģistikas izmaksas un ārējos faktorus; aicina veikt svarīgus stratēģiskos darbus, kas saistīti ar jūras un sauszemes transporta maršrutu savienojumiem, lai radītu dažāda veida transporta iespējas starp valstīm, veicinātu kohēziju, paplašinātu kopējo tīklu un samazinātu autoceļu noslogotību un līdz ar to CO2 emisijas; vērš uzmanību uz nepieciešamību uzlabot jūrniecības un ostu dimensiju attiecībā uz kabotāžu, jūras maģistrālēm un kruīziem starp abiem Adrijas jūras krastiem gan ziemeļu-dienvidu, gan transversālajos austrumu-rietumu maršrutos; norāda uz nepieciešamību pēc lielākas koordinācijas, lai novērstu jūras satiksmes sastrēgumus un uzlabotu tās pārvaldību un kontroli;

55.  mudina izmantot Regulu par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju (Regula (ES) 2015/757) inovācijai un ilgtspējīga jūras transporta izveidei makroreģionā, izmantojot alternatīvas dzinēju sistēmas un degvielas, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu energoefektivitāti transporta nozarē;

56.  uzsver, ka ir svarīgi savienot jūras transporta maršrutus un ostas ar citām Eiropas daļām un nodrošināt savstarpējos savienojumus ar TEN-T koridoriem; aicina iesaistītās valstis koncentrēt savus centienus tādu projektu īstenošanai, uz kuriem attiecas pašreizējais TEN-T tīkls, un citiem pasākumiem, ar ko īsteno tā ierosināto paplašināšanu uz Eiropas dienvidaustrumiem / Adrijas jūras austrumu piekrasti un ar ko var likvidēt Adrijas un Jonijas jūras reģionā vērojamo transporta savienojumu trūkumu; minēto iemeslu dēļ aicina iesaistītās valstis noteikt prioritāros infrastruktūras projektus, kam ir reģionāla un Eiropas mēroga pievienotā vērtība, un ierosina pievērst uzmanību cita starpā šādiem jautājumiem:

   i) Baltijas jūras un Adrijas jūras transporta koridora pabeigšana, tostarp visa Jonijas–Adrijas posma paplašināšana,
   ii) Skandināvijas un Vidusjūras reģiona transporta koridora paplašināšana ziemeļrietumu virzienā,
   iii) Alpu un Rietumbalkānu dzelzceļa kravu pārvadājumu koridora izveide,
   iv) labāks savienojums starp Ibērijas pussalu, Itālijas centrālo daļu un Rietumbalkāniem,
   v) ceļu savienojuma izveide Balkānu reģionā starp ostu sistēmu un valstīm reģiona iekšienē, kā arī starpsavienojuma izveide ar Reinas-Donavas koridoru,
   vi) ostu iekārtu uzlabošana, lai sekmētu labākus savienojumus starp abiem Adrijas jūras krastiem, un kopīgas stratēģijas sagatavošana, līdzdarbojoties Adrijas jūras ziemeļu ostu valdēm, nolūkā nodrošināt importa preču plašāku piegādi Centrāleiropai;

57.  aicina optimizēt pašreizējā infrastruktūras tīkla jaudu, jo īpaši attiecībā uz pašreizējiem ceļu un dzelzceļa savienojumiem makroreģionā, tostarp „pēdējās jūdzes“ savienojumiem; uzsver nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pabeigt Adrijas–Jonijas automaģistrāli, kas ievērojami sekmēs šā makroreģiona ekonomisko un sociālo attīstību; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt jaunus transporta koridorus, kas aptver autoceļus, dzelzceļu un citu infrastruktūru abās Adrijas un Jonijas jūras reģiona pusēs; norāda uz nepieciešamību pēc lielākas koordinācijas, lai novērstu jūras satiksmes sastrēgumus un uzlabotu tās pārvaldību un kontroli;

58.  aicina izveidot ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūru, kas nodrošinās savstarpējus savienojumus makroreģionā un labākus savienojumus ar ES un ES iekšienē; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot dzelzceļa savienojamību Adrijas un Jonijas jūras reģionā, kā arī starp Tirēnu un Adrijas-Jonijas jūras piekrastēm;

59.  aicina iesaistītās valstis uzlabot savu jūras, dzelzceļa un aviotransporta infrastruktūru un attīstīt makroreģionā jūras maģistrāles, apvienojot dažāda veida transporta līdzekļus, jo īpaši savienošanai ar iekšzemi, un uzlabot transporta loģistiku, iespējami vislabākajā veidā izmantojot modernākās tehnoloģijas un vienmēr nodrošinot augsta līmeņa drošību un vides ilgtspējību; turklāt aicina iesaistītās valstis izvērtēt iespējas uzlabot savienojamību ar e-mobilitātes instrumentiem, kas varētu veicināt starptautisku elektronisko biļešu pārdošanas pakalpojumu;

60.  uzsver, ka trūkst efektīva savienojuma ar salām; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt labākus savienojumus, izpētot jaunas un saskaņotas iespējas ar pievienoto vērtību, optimizējot kravu un pasažieru pārvadājumu maršrutu izmantošanu un iesaistot privātas un publiskas ieinteresētās personas, nolūkā uzlabot dzīves kvalitāti, apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos un padarīt par iespējamu minēto teritoriju sociālekonomisko iespēju izmantošanu; uzsver nepieciešamību uzlabot salu iekšējo komunikāciju un transporta infrastruktūru, lai nodrošinātu ilgtspējīgu iekšzemes mobilitāti; uzsver arī nepieciešamību nodrošināt pienācīgu veselības aprūpi un izglītības programmas salu iedzīvotājiem visa gada garumā;

61.  aicina īstenot svarīgus projektus, lai salās attīstītu vairāku veidu transporta savienojumus, un jo īpaši vēlas redzēt stingru atbalstu stratēģiski svarīgu lidostu darbības sekmēšanai gan attiecībā uz infrastruktūru, gan jauniem maršrutiem uz citiem reģioniem minētajā makroreģionā;

62.  mudina iesaistītās valstis turpināt centienus dažādot enerģijas piegādes avotus — procesu, kas ne vien uzlabos makroreģiona energoapgādes drošību, bet arī palielinās konkurenci un novērsīs enerģētisko nabadzību, — tādējādi nodrošinot nozīmīgus ieguvumus reģiona ekonomiskajā un sociālajā attīstībā; uzsver nepieciešamību veikt padziļinātus novērtējumus par enerģētikas nozarē veikto pasākumu ietekmi uz vidi; uzsver, ka ir svarīgi kopīgi plānot investīcijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu un trūkstošo gāzes cauruļvadu tīklu attīstībā makroreģionā, tādējādi palīdzot panākt lielāku neatkarību un energoapgādes drošību; turklāt mudina veikt pasākumus, ar ko palielina energoefektivitāti un resursu izmantošanas efektivitāti, tādējādi veicinot arī konkurētspēju;

63.  mudina attīstīt tādu enerģētikas infrastruktūru, kas ļauj samazināt oglekļa emisiju apjomu, palielinot energoefektivitāti un garantējot energoapgādes drošību makroreģionā un ārpus tā; turklāt uzsver, ka ir svarīgi attīstīt un veicināt viedo pilsētu koncepciju, lai nodrošinātu makroreģiona pašreizējās kopējās enerģijas infrastruktūras pievienoto vērtību;

64.  atzīst, ka makroreģionā ir augsts nepietiekami izmantotu atjaunojamās enerģijas avotu potenciāls; aicina izpētīt iespēju energoresursu struktūrā iekļaut pieejamos atjaunojamās enerģijas avotus, piemēram, saules, vēja, plūdmaiņu (ja tehniski iespējams) un viļņu enerģiju; uzsver potenciālo hidroelektrostaciju ilgtspēju un konkurētspēju visās iesaistītajās valstīs; aicina iesaistītās valstis sekmēt to, lai makroreģionā izveidotu labi funkcionējošu un savstarpēji savienotu gāzes un elektroenerģijas tirgu, kas nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi lētai un pieejamai enerģijai; uzsver, ka ir svarīgi sekmēt pārrobežu enerģētikas tīklu savstarpējo savienošanu, veicinot investīcijas enerģētikas nozarē kā galveno priekšnoteikumu integrācijai ES enerģētikas tīklā, kā arī šķēršļu novēršanu pārrobežu investīcijām enerģētikas nozarē;

65.  atbalsta kopīgu plānošanu un investīcijas enerģētikas infrastruktūrā attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes ražošanu un transportu makroreģionā atbilstīgi TEN-E tīklam, īstenojot konkrētos projektus, kas minēti projektu Enerģētikas kopienas interesēs (PEKI) sarakstā;

66.  pauž bažas par atjaunotajiem stimuliem naftas un gāzes izpētei un izmantošanai jūrā un uz sauszemes, kas varētu makroreģionā radīt katastrofu risku ar ļoti nopietnām sekām videi, ekonomikai, tostarp zivsaimniecības nozarei, un sabiedrības veselībai; uzsver, ka jebkura šāda darbība ir jāveic saskaņā ar Savienības noteikumiem un pamatnostādnēm klimata un atjaunojamo energoresursu jomā; uzsver, ka Adrijas jūra ir slēgta, sekla jūra, kura nespēj izšķīdināt piesārņojošās vielas un kuras abos krastos notiek plaukstošas tūrisma darbības, un ka makroreģiona izaugsmei vispirms vajadzētu būt atkarīgai no tūrisma un ekonomiskajām darbībām, kas saistītas ar tā specifiskajām vides iezīmēm un ekosistēmām; uzsver nepieciešamību konsekventi īstenot ES tiesību aktus un starptautiskās konvencijas par vides ilgtspēju un jūrniecības darbību drošību; tāpēc aicina pilnībā īstenot Jūras stratēģijas pamatdirektīvu (2008/56/EK) un Naftas un gāzes nozares darbību jūrā drošuma direktīvu (2013/30/ES);

67.  aicina formulēt vienotus Eiropas transporta drošības standartus Adrijas un Jonijas jūras makroreģionā;

68.  uzsver, ka ir jāveicina pārrobežu gaisa satiksmes pakalpojumi, īstenojot kopējus projektus, kas paredzēti makroreģiona savstarpējo saikņu nodrošināšanai un sekmēšanai;

Vides kvalitāte

69.  atgādina, ka iesaistīto valstu jūras, piekrastes un sauszemes ekosistēmas ir ļoti bagātas; norāda, ka Adrijas jūra ir mājvieta gandrīz pusei (49 %) no visām reģistrētajām Vidusjūras jūras sugām un tās sekluma, ierobežoto plūsmu un lielās upju ietekmes dēļ ir visneparastākais Vidusjūras apakšreģions; aicina apvienot centienus, veicot visus iespējamos pasākumus, piemēram, izmantojot tīru degvielu jūras transportā un loģistikā, lai saglabātu jūras vides un transnacionālo sauszemes dzīvotņu bioloģisko daudzveidību, kā arī novērstu un samazinātu jūras piesārņojumu un citus apdraudējumus piekrastes un jūras bioloģiskajai daudzveidībai; uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt apdraudētās jūras un sauszemes sugas, piemēram, Vidusjūras mūkroņus, Eiropas protejus, lūšus, baltgalvas grifus un citas sugas, un aicina iesaistītās valstis īstenot samērīgus pasākumus šā mērķa sasniegšanai;

70.  aicina iesaistītās valstis apmainīties ar labāko praksi dabas un kultūras mantojuma pārvaldības jomā, tostarp attiecībā uz Natura 2000 un UNESCO teritorijām, ar mērķi radīt ilgtspējīgus tūrisma objektus;

71.  mudina iesaistītās valstis apvienot spēkus, īstenojot jūras telpisko plānošanu saskaņā ar Direktīvu 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru, un kompleksu piekrastes teritoriju pārvaldību, iesaistot dažādas ieinteresētās personas (valstu, reģionālās un vietējās pašvaldības, vietējos iedzīvotājus, pētniecības aprindas, NVO utt.); uzskata, ka pareiza un kopīga jūras teritorijas pārvaldība nodrošina nozīmīgu pamatu ilgtspējīgai un pārredzamai jūrniecības un jūras resursu izmantošanai;

72.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt un saglabāt upes un ezerus Adrijas-Jonijas jūras baseinā;

73.  norāda, ka ir nepieciešams tikt galā ar vēsturiski izveidojušos un pārrobežu piesārņojumu un attīrīt objektus, ko skāris augsnes, ūdens un gaisa rūpnieciskais piesārņojums, un attiecīgā gadījumā piesārņojums, kas radies militāru konfliktu dēļ; atbalsta visus aktīvos pasākumus, lai samazinātu jūras piesārņojumu, ko rada ķīmiskie un parastie ieroči; atbalsta jūras piesārņojuma samazināšanu un mērķi to novērst pavisam saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, jo īpaši attiecībā uz atkritumu piesārņojumu pie Adrijas salām;

74.  pauž bažas par kaitējumu, ko jūrā rada plastmasas atkritumi; aicina Komisiju atbalstīt iniciatīvas šo atkritumu savākšanai un pārstrādei; uzsver, ka ir svarīgi šajā procesā iesaistīt zvejniekus;

75.  aicina valstis izstrādāt un īstenot visaptverošas plānus novecojušu rūpniecisko un militāro objektu atkārtotai izmantošanai; uzsver, ka šie objekti ne tikai rada draudus apkārtējai videi, bet ir uzskatāmi arī par ievērojamu ekonomisko potenciālu, kas netiek izmantots;

76.  aicina veicināt rūpniecisko objektu pārvietošanu ārpus pilsētu centriem un piekrastes zonām ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti;

77.  uzstāj, ka jāizmanto visi pašreizējie instrumenti, lai īstenotu labākos atkritumu apsaimniekošanas un notekūdeņu attīrīšanas risinājumus reģionā, saskaņā ar Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvu 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu ES dalībvalstīs;

78.  vērš uzmanību uz dažādajām dabas un cilvēka izraisītajām katastrofām, kas reģionā ir notikušas pēdējos gados; vērš uzmanību uz atmežošanas problēmu un citiem ar klimata pārmaiņām saistītiem apdraudējumiem; uzsver nepieciešamību pilnībā piemērot horizontālos principus attiecībā uz dabas katastrofu riska pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai īstenotu rīcības plānu un katra pīlāra prioritātes; mudina dalībvalstu hidrometeoroloģijas institūtus sadarboties, pārvarot ekstrēmu dabas apstākļu izraisītus notikumus un klimata pārmaiņu radītās sekas, kā arī katastrofu riska pārvaldībā; atzīst, ka ūdens, lauksaimniecības un tūrisma joma ir tās nozares, kas vislielākajā mērā ir neaizsargātas no klimata pārmaiņu ietekmes, tāpēc mudina dalībvalstu iestādes sadarboties, lai izveidotu satvaru un atbalsta mehānismu pielāgošanās un seku mazināšanas pasākumu īstenošanai;

79.  uzsver, ka ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši jūras transporta nozarē;

80.  uzsver, ka pastāv ģeogrāfiskas un sezonālas atšķirības ūdens rezervju pieejamībā, un salās un piekrastes zonā ir vērojams izteikts ūdens trūkums vasarās, kad prasības pēc ūdens palielinās vairākas reizes sakarā ar liela tūristu skaita ierašanos;

81.  mudina izveidot reģionālu centru sagatavotībai katastrofām, kā arī vienotu ārkārtas situāciju plānu naftas noplūdes un liela apmēra piesārņojuma gadījumiem, ar mērķi izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai novērstu dabas katastrofas un katastrofas, ko izraisa rūpnieciskās, transporta un cita veida darbības, piemēram, plūdi, ugunsgrēki un ekspluatācijas darbības Adrijas jūras reģionā; uzsver, ka minētajam centram vajadzētu būt tieši saistītam ar ES civilās aizsardzības mehānismu; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt reģiona ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību, uzlabojot izpratni un apmainoties ar paraugpraksi;

82.  aicina trešās valstis paātrināt nozaru acquis (piemēram, Ūdens pamatdirektīvas) īstenošanu, ņemot vērā to pievienošanos ES nākotnē;

83.  mudina dalībvalstis apspriesties ar makroreģiona kaimiņvalstu kompetentajām iestādēm un vietējām kopienām, jo īpaši attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, kurām jāveic ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu;

Ilgtspējīgs un konkurētspējīgs tūrisms

84.  uzsver tūrisma izšķirošo nozīmi Eiropas ekonomikā un ES sociālās kohēzijas sekmēšanā, jo īpaši attiecībā uz Vidusjūras valstīm un šo reģionu kopumā; uzsver, ka saskaņā ar tūrisma ietekmi uz vidi un ilgstpēju ir jāizstrādā jaunas pieejas, ar kurām varētu kompensēt tūrisma sezonālās iezīmes; mudina vairāk atbalstīt tūrisma projektu finansēšanu no ESIF līdzekļiem un citiem avotiem;

85.  mudina steidzami uzlabot pārrobežu autoceļu savienojumus, lai veicinātu tūrisma konkurētspēju, ņemot vērā to, ka slikts savienojums rada satiksmes sastrēgumus un ilgas aizkavēšanās; uzsver nepieciešamību tūrisma nolūkos uzlabot pašreizējo gaisa satiksmes pakalpojumu infrastruktūru un jūras transporta savienojumus starp abiem Adrijas jūras krastiem;

86.  uzsver, ka ir jāsekmē pašreizējo makroreģiona lidostu izmantošana, lai izvairītos no pasažieru pārmērīgas koncentrācijas dažos lidostu mezglos, un jāveicina ilgtspējīgas un līdzsvarotākas tūristu plūsmas dažādās vietās;

87.  atzīst, ka reģiona bagātais kultūras un dabas mantojums (tostarp tādas kultūras aktivitātes kā kino, teātris un mūzika) ir nozīmīgs kapitāls, uz kura balstās tūrisma nozare; norāda uz lielo skaitu aizsargājamo UNESCO objektu un Natura 2000 teritoriju visās iesaistītajās valstīs; uzskata — neraugoties uz šīs nozares nozīmīgo devumu ekonomikā, tūrisma potenciāls netiek izmantots pilnā apmērā, jo īpaši sakarā ar būtiskajām sezonālajām iezīmēm un trūkumiem tādās jomās kā inovācijas, ilgtspēja, transporta infrastruktūra, tūrisma piedāvājuma kvalitāte, iesaistīto ieinteresēto personu prasmes un atbildīga tūrisma pārvaldība; aicina iesaistītās valstis pieņemt politiku, ar ko nodrošina atbilstošus savienojumus un tūrisma iespējas gan vasaras laikā, gan citās sezonās, lai dažādotu tūristu plūsmas un nodrošinātu pastāvīgu tūristu klātbūtni visās sezonās; uzsver, ka tūrisms ir jāapvieno ar iespējām, ko sniedz dabas, kultūras un mākslas mantojums;

88.  mudina dalībvalstis veicināt ilgtspējīgus mobilitātes risinājumus tūrisma nozarē, tādējādi uzlabojot tūrisma pakalpojumu kvalitāti un paplašinot to klāstu;

89.  atzīst nacionālo un dabas parku un aizsargājamo teritoriju nozīmi, jo tās ir pamats iedzīvotāju turpmākai izglītošanai par jautājumiem, kas saistīti ar vides aizsardzību un klimata pārmaiņu apkarošanu;

90.  uzsver, ka valstu sadarbība ir būtiski svarīga turpmākai tūrisma attīstībai reģionā; mudina noformulēt tādas tūrisma stratēģijas Adrijas jūras un Jonijas jūras reģionam, kuru pamatā ir ilgtspēja un kuras ļautu valstīm gūt labumu no sinerģijas un pievērsties kopīgu problēmu risināšanai makroreģiona līmenī; uzskata, ka ir kopīgi jāstrādā pie tā, lai popularizētu Adrijas un Jonijas jūras reģiona galamērķus;

91.  mudina Eiropas Komisiju, iesaistītās dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes veikt pasākumus, ar ko nodrošina stimulus ieinteresētajām personām uzlabot tūrisma infrastruktūru;

92.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt kultūras un radošās darbības un jo īpaši komercdarbības attīstību un integrāciju mūzikas, teātra, dejas un filmu jomā; aicina organizēt festivālus, sanāksmes un kultūras pasākumus, kas veicina integrāciju;

93.  vērš uzmanību uz nepieciešamību ļaut MVU vieglāk piekļūt atbalsta un finansēšanas pasākumiem, jo tie ir būtiski svarīgi tūrisma nozarē; mudina šajā reģionā ieinteresētās personas līdzdarboties Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, lai dalītos pieredzē, līdzdarbotos kopīgā tīklā un rastu pārrobežu partnerus;

94.  uzsver to lietpratīgas specializācijas un progresīvo pašvaldību projektu nozīmi, kas saistīti ar pašreizējo inovāciju platformu izmantošanu, piemēram, radoša Adrijas–Jonijas jūras reģiona izveide;

95.  atbalsta daudzveidīga tūrisma piedāvājuma izstrādi, iekļaujot tematiskos tūrisma parkus un maršrutus, un kultūras, lauku, veselības, jūras, vīnu gastronomijas, konferenču un sporta tūrismu, tostarp riteņbraukšanu, golfu, niršanu, pārgājienus, slēpošanu, alpīnismu un āra sporta veidus, lai pagarinātu tūrisma sezonu un, pamatojoties uz ilgtspēju, uzlabotu tūrisma galamērķu konkurētspēju; atbalsta lauku tūrisma attīstību, lai samazinātu spiedienu uz galvenajiem tūrisma centriem un šauro piekrastes zonu un palīdzētu pārvarēt sezonalitāti; atbalsta tūrisma aktivitāšu paplašināšanu arī iekšzemē, izveidojot integrētus tūrisma produktus, kas ietver galvenos makroreģiona un tā galvaspilsētu tūrisma objektus;

96.  uzsver, ka ir svarīga tūrisma pārvaldības un infrastruktūras saskaņotība un nepieciešamība uzlabot pakalpojumu un iespēju kvalitāti un daudzveidību, ņemot vērā reģiona specifiskās īpatnības; turklāt uzsver, ka ir svarīgi veicināt un saglabāt vietējās un reģionālās tradīcijas;

97.  uzsver, ka ir svarīgi izpētīt alternatīvus maršrutus un uzņēmējdarbības modeļus un uzlabot kruīza pakalpojumu kopuma saikni ar vietējiem iedzīvotājiem un produktiem, tādējādi ļaujot efektīvāk novērst neilgtspējīgu pārblīvējumu un sekmīgāk izmantot pilnu reģiona potenciālu, panākot ilgstošākus ieguvumus vietējai ekonomikai; atzīst, ka ir svarīgi attīstīt un popularizēt makroreģiona tūrisma maršrutus, izmantojot pašreizējo tūrisma maršrutu kartēšanu un turpmāku veicināšanu;

98.  atbalsta reģiona reprezentatīvāko iezīmju izmantošanu tūrisma jomā un popularizēšanas un mārketinga programmu izstrādi;

99.  uzsver, ka ir jāpanāk reāla dažādu transporta veidu savietojamība, izmantojot pakalpojumu un starpsavienojumu integrētu tīklu, ar mērķi attīstīt kvalitatīvu ekotūrismu;

100.  aicina izstrādāt Adrijas–Jonijas hartu, kas ietvertu kritērijus, principus un pamatnostādnes ilgtspējīga tūrisma veicināšanai, īstenojot Eiropas Tūrisma rādītāju sistēmu (ETIS), ar ko novērtē tūrisma galamērķus, lai uzlabotu to ilgtspējīgu attīstību;

o
o   o

101.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EUSAIR dalībvalstu (Horvātijas, Grieķijas, Itālijas, Slovēnijas, Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes un Serbijas) valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.
(3) OV C 349 E, 29.11.2013., 1. lpp.


Kohēzijas politika un stratēģijas "Eiropa 2020" pārskatīšana
PDF 434kWORD 121k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūcija par Kohēzijas politiku un stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu (2014/2246(INI))
P8_TA(2015)0384A8-0277/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 4., 162. un 174. līdz 178. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (turpmāk „Kopīgo noteikumu regula”)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006(6),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē. Attīstības un labas pārvaldības veicināšana ES reģionos un pilsētās” (turpmāk „sestais kohēzijas ziņojums”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 26. jūnija astoto progresa ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Krīzes reģionālā un pilsētu dimensija”,

–  ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par pārdomātu specializāciju — izcilības centru tīklu izveidi kohēzijas politikas efektivitātei(9),

–  ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par ES dalībvalstu sagatavotību jaunā kohēzijas politikas plānošanas perioda efektīvam un savlaicīgam sākumam(10),

–  ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par Eiropas Komisijas 7. un 8. progresa ziņojumu par ES kohēzijas politiku un 2013. gada stratēģisko ziņojumu par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā(11),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par 2014.–2020. gada kohēzijas politikas sākšanas novilcinājumu(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 19. oktobra paziņojumu „Nākamās paaudzes novatorisko finansēšanas instrumentu satvars: ES pašu kapitāla un parāda platformas” (COM(2011)0662),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem(13),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju — ieguldījumiem darbvietās un izaugsmē, ko 2014. gada 19. novembrī pieņēma Vispārējo lietu (Kohēzijas) padome,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 3. decembra atzinumu par sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju(14),

–  ņemot vērā darba dokumentu „Plāns pārskatītai stratēģijai „Eiropa 2020”: Reģionu komitejas stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības foruma vadības komitejas ieguldījums”(15),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 21. janvāra atzinumu par Komisijas sesto kohēzijas ziņojumu(16),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. marta paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei sabiedriskās apspriešanas rezultāti” (COM(2015)0100),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojumu „Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0277/2015),

A.  tā kā kohēzijas politika ir ES galvenā ieguldījumu izaugsmes un attīstības politika, kura ir pieskaņota stratēģijai „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kuras mērķis ir mazināt atšķirības starp reģioniem un veicināt konverģenci un kuras budžets ir EUR 351,8 miljardi līdz 2020. gada beigām; tā kā ES joprojām saskaras ar ekonomikas un finanšu krīzes sekām — augstu bezdarba līmeni, nevienmērīgu un lēnu ekonomikas atlabšanu; tā kā ar kohēzijas politiku ir iecerēts panākt, ka visa enerģija un spējas tiek mobilizētas un koncentrētas stratēģijas „Eiropa 2020” ilgtspējīgas attīstības un nodarbinātības mērķu sasniegšanai;

B.  tā kā ir izšķiroši svarīgi, lai dažādas ES iniciatīvas izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī vides un klimata aizsardzībai saglabātu saskaņotu pieeju; tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvām ir būtiska loma koordinācijas uzlabošanā vietējā un reģionālā līmenī attiecībā uz kohēzijas politikas īstenošanu; tā kā plānošanas un ziņošanas noteikumos nav iestrādāts skaidrs mehānisms, kas būtu skaidri vērsts uz pamatiniciatīvām attiecībā uz Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) devumu to īstenošanā; tā kā, pārskatot stratēģiju „Eiropa 2020”, būs jāpievēršas pamatiniciatīvu īstenošanai un jātiecas rast līdzsvaru starp finanšu, fiskāliem un ekonomiskiem pasākumiem, no vienas puses, un sociāliem, izglītības, vides un līdztiesības (it sevišķi dzimumu līdztiesības) aspektiem, no otras puses;

C.  tā kā arvien pieaug nepieciešamība pēc dažādo pārvaldības līmeņu un dažādo iesaistīto dalībnieku spēcīgākas līdzdalības stratēģijā un kopīgas atbildības — ar attiecīgajām tiesībām un pienākumiem — visos īstenošanas līmeņos; tā kā daudzlīmeņu pārvaldība un partnerība ir jāuzlabo, jo tām ir potenciāls mazināt administratīvās spējas trūkumu;

D.  tā kā kohēzijas politikas mērķi laika gaitā neapšaubāmi ir attīstījušies, lai atbalstītu ieguldījumus galvenajās ES prioritātēs, apliecinot savu elastību un efektivitāti, vienlaikus par galveno mērķi paturot dažādo reģionu attīstības līmeņu atšķirību mazināšanu, stiprinot reģionu potenciālu un veicinot ilgtspējīgu attīstību; tā kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ienes jaunus elementus vispārējā ES stratēģijā ar mērķi radīt inovatīvu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un augstas kvalifikācijas darbvietas;

E.  tā kā, pārskatot stratēģiju „Eiropa 2020”, būtu jāņem vērā smagā un nevienmērīgā ekonomikas un finanšu krīzes ietekme uz dalībvalstīm un reģioniem un saskaņotības un efektivitātes nolūkā jāizmanto apdomīga un līdzsvarota pieeja; tā kā apsvērt tomēr varētu arī citus pasākumus, piemēram, infrastruktūras, iekšējā tirgus un administratīvās spējas pasākumus; tā kā būtu jāņem vērā dažādas teritoriālās īpatnības, īpašu uzmanību pievēršot LESD 174. un 349. pantā minētajiem ES reģioniem;

F.  tā kā stratēģijas „Eiropa 2020” starpposma pārskatīšana, kas 2015. gadā gan ir aizkavējusies, galvenokārt dod iespēju novērtēt (un atzīt) kohēzijas politikas devumu stratēģijas mērķu sasniegšanā un uzlabot esošo mijiedarbību un saiknes starp dažādajām ES rīcībpolitikām un ar ES budžetu, lai tās darbotos kā efektīvs stratēģijas īstenošanas virzītājspēks; tā kā šis posms ir būtisks turpmākās kohēzijas politikas kā ES mēroga ieguldījumu politikas veidošanā, prioritāti piešķirot attīstības atšķirību mazināšanai un konverģences procesa paātrināšanai,

Stratēģija „Eiropa 2020” un tās attiecības ar kohēzijas politiku

1.  atgādina, ka stratēģija „Eiropa 2020” ir visaptveroša Eiropas Savienības ilgtermiņa „izaugsmes un darbvietu” stratēģija, kuras pamatā ir pieci vērienīgi mērķi: nodarbinātība, inovācija, klimata pārmaiņas un enerģētikas ilgtspēja, izglītība un cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību; norāda, ka šos mērķus papildina septiņas pamatiniciatīvas un ka 2010. gadā apzinātie uzdevumi ir pildīti nevienmērīgi un attiecībā uz dažiem no tiem, piemēram, cīņu pret bezdarbu, progress ES līmenī joprojām ir viduvējs; uzsver, ka, lai ES no saviem ieguldījumiem panāktu ilgtermiņa ieguvumus, tai pamatā būtu jāpievēršas ilgtspējīgai izaugsmei un attīstībai, kā arī pienācīgu darbvietu radīšanai;

2.  uzsver, ka progress dzimumu līdztiesības jomā varētu sekmēt arī ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un sociālo kohēziju;

3.  norāda, ka 2010. gadā tika izveidots ES ekonomikas pārvaldības regulējums un tā īstenošanas mehānisms — Eiropas pusgads —, lai nolūkā atbalstīt stratēģijas īstenošanu nodrošinātu dalībvalstu fiskālās politikas koordinēšanu, strukturālas reformas un labāku valstu budžeta politikas saskaņotību izaugsmes un nodarbinātības jomā ES un valstu līmenī; vērš uzmanību uz to, ka vēl joprojām pastāv risināmas koordinācijas un sinhronizācijas problēmas;

4.  uzsver, ka 2007.–2013. gada kohēzijas politika, kas saskaņota ar Lisabonas stratēģiju un kam bija līdzīgi galvenie mērķi, jau atradās īstenošanas fāzē, kad tika sākta stratēģija „Eiropa 2020”, un ka tādēļ pārplānošana saskaņā ar jaunās stratēģijas mērķiem būtu bijusi gan sarežģīta, gan kontrproduktīva; tomēr norāda, ka pasaules ekonomikas krīzes apstākļos kohēzijas politika ne vien ir bijusi daudzu dalībvalstu vienīgais ieguldījumu avots, bet ar „Lisabonas iezīmēšanas” pieeju ir arī devusi būtisku atbalstu un ieguldījumu valstu stratēģijas īstenošanas politikai, kā rāda sestais kohēzijas ziņojums un vairāki Komisijas paziņojumi un pētījumi; atgādina, ka Lisabonas stratēģija laika gaitā zaudēja dalībvalstu, reģionu un pilsētu atbalstu un ka stratēģijas „Eiropa 2020” pārvaldība īpaši atbilst kohēzijas politikas principiem un instrumentiem, kas var nodrošināt līdzdalības uzņemšanos attiecībā uz stratēģijas īstenošanu;

5.  ex post novērtējumu kontekstā aicina Komisiju attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu sniegt informāciju gan par virzību uz iznākumiem un rezultātiem, gan par konkrētu devumu, ko stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi saņēmuši no kohēzijas politikas; uzsver, ka ir svarīgi izprast, kādi un cik ierobežoti ir pieejamie pierādījumi par kohēzijas politikas devumu stratēģijas vispārējo mērķu sasniegšanā, un ņemt vērā satricinājumus, ko pārcietušas ES ekonomikas, it sevišķi krīzes vissmagāk skarto valstu gadījumā; atzinīgi vērtē to, ka šie secinājumi varētu būt lietderīgi stratēģijas pašreizējā īstenošanā;

6.  uzsver, ka kohēzijas politika ir galvenais visus reģionus aptverošs ES instruments ieguldījumiem reālajā ekonomikā un, paplašinot izaugsmi un labklājību un mazinot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, darbojas kā Eiropas solidaritātes izpausme; norāda, ka kohēzijas politika pilnībā atbilst stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un nodrošina vajadzīgo ieguldījumu sistēmu, nebūdama tikai stratēģijas īstenošanas rīks; šajā sakarā uzsver, ka līdz ar tematisku koncentrēšanos ESI fondi atbilstoši jaunajai struktūrai ir orientēti uz 11 tematiskajiem mērķiem, kas atvasināti tieši no stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, un ka ir noteikti tiešā veidā ar šiem tematiskajiem mērķiem saistīti priekšnosacījumi, lai nodrošinātu, ka ieguldījumus veic tādā veidā, ka tiek panākta maksimāla to efektivitāte; uzsver, ka pilnībā atbalsta šo jauno pieeju, kas palīdzēs palielināt izdevumu efektivitāti;

7.  uzsver, ka kohēzijas politika attīsta sinerģijas ar citām ES rīcībpolitikām, piemēram, attiecībā uz digitālo vienoto tirgu, Enerģētikas savienību, vienoto kapitāla tirgu un sociālo politiku, un ka ar visiem saviem instrumentiem un mērķiem, tostarp makroreģionālajām stratēģijām, pilsētprogrammu, teritoriālās attīstības programmu, ieguldījumiem MVU, gudras izaugsmes un lietpratīgas specializācijas stratēģijām, tā būtiski palīdz vienotā tirgus nostiprināšanā un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā; šajā sakarā aicina Eiropas valstu un reģionu iestādes izstrādāt lietpratīgas specializācijas stratēģijas un izmantot sinerģijas starp dažādiem ES, valstu un reģionu publiskā un privātā sektora instrumentiem;

8.  norāda uz saistību ar plašāku ekonomikas pārvaldības procesu, ko veic ar pasākumiem, kuri sasaista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību; aicina dalībvalstis rīkoties pilnībā atbildīgi, lai cik iespējams izvairītos no to piemērošanas un novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz ESI fondu īstenošanu un uz kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu; turklāt uzsver, ka dalībvalstīm, kas saskaras ar īslaicīgām budžeta grūtībām, būtu jāsniedz atbalsts; atzinīgi vērtē elastīguma mehānismus esošajos Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumos (COM(2015)0012), kuru mērķis ir nostiprināt saikni starp ieguldījumiem, strukturālajām reformām un resursu izmantošanu, lai sekmētu ilgtspējīgu izaugsmi un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

9.  ar bažām uzsver, ka pašreizējā plānošanas periodā kohēzijas politikas īstenošana ir aizkavējusies; norāda, ka īstenošana ir ļoti agrīnā posmā, lai gan par lielāko daļu darbības programmu vienošanās jau ir panākta; tomēr uzsver, ka var veikt novērtējumus par politikas resursu novirzīšanu prioritātēm, kas dod ieguldījumu ilgtspējīgā izaugsmē un darbvietu izveidē; šajā sakarā norāda, ka saskaņā ar pirmo novērtējumu, ko sniegusi Komisija, summas, kas piešķirtas pētniecībai un inovācijai, MVU atbalstam, IKT, mazoglekļa ekonomikai, nodarbinātībai, sociālajai iekļaušanai, izglītībai un spēju veidošanai, salīdzinājumā ar iepriekšējiem plānošanas periodiem ir būtiski pieaugušas, savukārt atbalsta līmenis transportam un vides infrastruktūrai ir samazinājies; vērš uzmanību uz to, ka stratēģijas „Eiropa 2020” starpposma pārskatīšanas laikā dati par ESI fondu 2014.–2020. gadam īstenošanu var vēl nebūt pieejami un ka līdz ar to šajā posmā var nebūt iespējams skaidri novērtēt šo fondu devumu stratēģijas mērķu sasniegšanā; atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis ir sākušas rīkoties, piemēram, lai nodrošinātu, ka 20 % to resursu tiek veltīti klimata politikai;

10.  atzīst, ka darbības rezultātu satvara izveide un ex ante nosacījumu un sasaistes ar konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem (KVAI) ieviešana kohēzijas politikas plānošanā 2014.–2020. gadā varētu uzlabot ieguldījumu vidi, kas ļautu panākt maksimālu kohēzijas politikas devumu stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā;

Pārskatīšanas virzība un saistīti izaicinājumi

11.  atgādina, ka 2014. gadā Komisija sāka stratēģijas pārskatīšanas procesu, publicējot paziņojumu „Stratēģijas „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei novērtējums”, un pauž nožēlu, ka šajā dokumentā kohēzijas politika un saistītie instrumenti nebija skatīti pietiekami; atzinīgi vērtē to, ka process turpinājās ar sabiedrisko apspriešanu, ko veica no 2014. gada maija līdz oktobrim, lai vāktu liecības par pārskatīšanas procesu, un atzinīgi vērtē to, ka tika apstiprināts stratēģijas relevantums un tās mērķu un prioritāšu jēgpilnais raksturs;

12.  norāda, ka tiek uzskatīts, ka pamatiniciatīvas kalpo savam mērķim, bet arī izceļ faktu, ka to pamanāmības līmenis tiek uzskatīts par samērā zemu; pauž nožēlu par to, ka ekonomikas un finanšu krīze ir palielinājusi Eiropas Savienībā vērojamās atšķirības un ka progress ceļā uz vairāku stratēģijas pamatmērķu sasniegšanu nav bijis pietiekams, it sevišķi attiecībā uz nodarbinātību, pētniecību un izstrādi, nabadzību un sociālo atstumtību; atzinīgi vērtē izdarītos secinājumus, ka ir nepieciešams palielināt līdzdalību un iesaistīšanos uz vietas, konsolidējot vertikālās un horizontālās partnerības, lai uzlabotu stratēģijas izpildi; uzsver, ka stratēģijai būtu jāveicina pāreja no pieejas, kas vērsta uz procesu un iznākumu, uz pieeju, kas vērsta uz faktiskajiem rezultātiem, lai panāktu ar to saistīto ES rīcībpolitiku maksimālo iespējamo lietderību un efektivitāti;

13.  atzinīgi vērtē Eurostat regulārās publikācijas par progresa rādītājiem attiecībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu; tomēr aicina attiecībā uz NUTS II un NUTS III līmenī sniegtajiem datiem nodrošināt plašāku un precīzāku reģionālo informāciju, kas būs aizvien svarīgāk sakarā ar neparedzētām ekonomiskām un sociālām problēmām, kas rodas dažādos ES reģionos neatkarīgi no to attīstības līmeņa; turklāt norāda uz trim kohēzijas politikas dimensijām — ekonomisko, sociālo un teritoriālo — un šajā sakarā uzskata, ka to nevajadzētu vērtēt tikai uz ekonomisko rādītāju pamata; šajā kontekstā aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt apspriesties un sākt efektīvāku sadarbību iekļaujošāku rādītāju izstrādē nolūkā papildināt IKP, lai tie būtu lielākā mērā relevanti stratēģijas „Eiropa 2020” prioritāro mērķu sasniegšanas progresa novērtēšanai;

14.  norāda, ka Komisijas priekšlikumam par stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu jātiek publicētam līdz 2015. gada beigām, un pauž nožēlu par šo kavēšanos, ņemot vērā, ka sākotnēji to bija iecerēts publicēt 2015. gada sākumā; uzsver, ka tas atkal notiks samērā nepiemērotā kohēzijas politikas cikla brīdī, kad faktiskās īstenošanas process jau notiks; turklāt uzsver, ka agrīna pārplānošana būtu pilnībā kontrproduktīva attiecībā uz kohēzijas politikas ilgtermiņa stratēģisko plānošanu;

15.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota darba grupa ES fondu labākai izmantošanai; atzinīgi vērtē arī to, ka ir izveidots Strukturālo reformu atbalsta dienests, kas darbu oficiāli sāka 2015. gada 1. jūlijā un kas sniegs tehnisko palīdzību dalībvalstīm, lai tās varētu efektīvāk īstenot strukturālās reformas un KVAI;

16.  vienlaikus atzīst, ka ir nepieciešams ņemt vērā ekonomiskās perspektīvas attīstību, jaunu instrumentu izmantošanu, progresu ceļā uz stratēģijas mērķu sasniegšanu un likumsakarīgo nepieciešamību veikt operatīvus pielāgojumus;

17.  tādēļ aicina uz pārdomātu un līdzsvarotu stratēģijas „Eiropa 2020” termiņa starpposma pārskatīšanas tvērumu un tajā koncentrēties uz stratēģijas piecu mērķu un tās pamatiniciatīvu ciešāku sasaisti un uz tādu metožu identificēšanu, kā tās varētu labāk virzīt uz priekšu un izvērtēt, neradot papildu sarežģītības un pārmērīga administratīvā sloga slāņus; uzsver, ka tajā būtu jāņem vērā ES ekonomikas stiprās un vājās puses, aizvien lielākā nevienlīdzība (piemēram, labklājības aspektā), augstais bezdarba līmenis un lielie valstu parādi; uzsver, ka uzmanība būtu jāpievērš ne vien fiskālās un ekonomikas pārvaldības makroekonomiskajiem kritērijiem, bet arī progresam ceļā uz visu stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanu; uzskata, ka uzmanība būtu jāpievērš arī lielākai sociālajai un vidiskajai ilgtspējai, lielākai sociālajai iekļautībai un dzimumu līdztiesībai; uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisijas dienesti turpinātu atbalstīt dalībvalstu iestādes administratīvās spējas uzlabošanā;

18.  vēlreiz aicina uzlabot stratēģijas atbildības, līdzdalības, pārredzamības un iesaistīšanās dimensijas, iesaistot vietējās un reģionālās iestādes un citas attiecīgās pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas un ieinteresētās puses, sākot ar mērķrādītāju noteikšanu un mērķu izstrādi un beidzot ar stratēģijas īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu; uzstāj, ka visu ieinteresēto personu uzklausīšanas un sadarbības nolūkā ir izšķirīgi svarīgi nostiprināt pārvaldības struktūru, kas balstītos uz daudzlīmeņu pārvaldību, stimulu struktūrām, iedarbīgi apvienotu pieeju no augšas lejupējā virzienā / no lejas augšupējā virzienā, kohēzijas politikas partnerības modeli un publiskā un privātā sektora partnerībām vispār, lai nodrošinātu efektīvu spēju nodrošināt ilgtermiņa mērķu sasniegšanu; atgādina, ka saskaņā ar dalībvalstu institucionālajām sistēmām un tiesisko regulējumu reģionālās un vietējās iestādes ir atbildīgas arī par publiskajiem ieguldījumiem un tāpēc tās būtu jāatzīst par svarīgām stratēģijas īstenošanas dalībniecēm;

19.  turklāt ierosina, ka vietējo un reģionālo iestāžu un ieinteresēto personu saistības stratēģijas „Eiropa 2020” projektā būtu jāatjauno minēto partneru, dalībvalstu un Komisijas līguma veidā, lai nodrošinātu līdzdalību un iesaistīšanos, un ka būtu jāpieņem rīcības kodekss, kas līdzinātos ar kohēzijas politiku 2014.–2020. gadam ieviestajam partnerības kodeksam;

20.  uzsver nepieciešamību pēc patiesi teritoriālas pieejas stratēģijai „Eiropa 2020”, lai pielāgotu publiskās intervences un ieguldījumus dažādām teritoriālām īpatnībām un specifiskām vajadzībām; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi savienot vispārējo stratēģijas „Eiropa 2020” pieeju ar Teritoriālās attīstības programmas 2020 (TAP2020) teritoriālo pieeju; turklāt uzskata, ka vajadzētu būt iespējamiem pielāgotiem brīvprātīgiem stratēģijas „Eiropa 2020” reģionālajiem mērķiem un tie būtu jāapspriež reģionālā līmenī, nepalielinot birokrātisko slogu uz vietas; uzsver, ka šādiem pielāgotiem brīvprātīgiem reģionālajiem mērķiem būtu jāatbilst stratēģijas vispārējai uzbūvei un jāietilpst iepriekš noteiktajos mērķos; šajā sakarā atgādina arī par to, cik svarīgas ir sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas;

21.  atzīst, ka pilsētām un pilsētu teritorijām ir būtiska izaugsmes un nodarbinātības veicinātāju loma, un pieprasa stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanā ņemt vērā arī plašāku holistisku pieeju tam, kā turpmāk attīstīsies pilsētas kā aktīvas dalībnieces stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā; tāpēc aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Rīgas deklarāciju par pilsētprogrammu, jo gan mazām, gan vidējām, gan lielām pilsētu teritorijām ir fundamentāla nozīme; īpaši uzsver, ka ir vajadzīga stratēģija, kas ņemtu vērā mazu un vidēju pilsētu teritoriju īpašās vajadzības, izmantojot pieeju, kas veidotu sinerģijas ar digitalizācijas programmu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;

22.  aicina Komisiju sniegt informāciju par to, kāda loma ir teritoriālajiem aspektiem kā ekonomikas izaugsmes, darbvietu izveides un ilgtspējīgas attīstības faktoriem, un prasa, lai stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanā tiktu skatītas teritoriālās sekas un sniegti norādījumi, kā tās risināt; atkārto, ka šajā sakarā ir svarīgi apspriesties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, jo tām ir izšķiroša loma teritoriālās attīstības stratēģiju īstenošanā; uzsver arī to, kāda loma stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sekmīgā sasniegšanā varētu būt makroreģionālajām stratēģijām un Eiropas teritoriālajai sadarbībai vispār, ņemot vērā, ka daudzi attīstības projekti ietver pārrobežu teritorijas, tostarp vairākus reģionus un valstis, un var izstrādāt konkrētai vietai pielāgotu pieeju ilgtermiņa problēmām;

23.  norāda, cik svarīgs ir jaunais ES ieguldījumu instruments, proti, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas palīdzēs mobilizēt ieguldījumus apmērā līdz EUR 315 miljardiem, lai novērstu ieguldījumu trūkumu Eiropas Savienībā un maksimāli palielinātu publisko izdevumu ietekmi; uzsver, ka ESIF vajadzētu būt komplementāram un papildinošam attiecībā uz ESI fondiem; pauž nožēlu par to, ka tas nav skaidri sasaistīts ar stratēģiju „Eiropa 2020”, bet uzskata, ka ar saviem mērķiem un dzīvotspējīgu, ilgtspējīgu projektu atlasi tam būtu jāpalīdz konkrētās jomās īstenot stratēģiju;

24.  turklāt uzsver, ka ir obligāti nepieciešams nodrošināt pilnīgu saskaņu un sinerģijas visu ES instrumentu starpā, par vienu no ieguldījumu pamatinstrumentiem uzskatot lietpratīgas specializācijas stratēģijas, lai izvairītos no pārklāšanās vai pretrunām starp tiem vai starp dažādiem politikas īstenošanas līmeņiem; tāpēc pieprasa, lai stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanā tā tiktu noteikta par ES ilgtermiņa stratēģisko satvaru izaugsmei un darbvietām un tiktu skatīts šis politikas instrumentu, tostarp ESIF, koordinēšanas jautājums, lai efektīvi izmantotu visus pieejamos līdzekļus un sasniegtu cerētos rezultātus attiecībā uz visaptverošajiem stratēģiskajiem mērķiem;

25.  nolūkā veicināt ES vispārēju harmonisku attīstību un ņemot vērā kohēzijas politikas lomu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, aicina Komisiju stratēģijas mērķu pārskatīšanā ņemt vērā īpatnības un ierobežojumus, kas raksturīgi īpašām teritorijām, piemēram, lauku apvidiem, rūpniecības restrukturizācijas skartajiem apvidiem, reģioniem, kuros ir būtiskas un pastāvīgas ar dabu saistītas vai demogrāfiskas grūtības, salām, pārrobežu un kalnu reģioniem un ES tālākajiem reģioniem, atbilstoši LESD 174. un 349. pantam; šajā kontekstā norāda uz pēdējo minēto reģionu potenciālu tādās jomās kā biotehnoloģijas, atjaunojamie energoresursi un bioloģiskā daudzveidība;

26.  uzsver uzlabotos rezultātus, kas gūti no pētniecības un inovācijas ieguldījumu apjoma, kvalitātes un ietekmes palielināšanas, koordinēti lietojot kohēzijas politikas instrumentus un programmu „Apvārsnis 2020” stratēģijas „Eiropa 2020” starpposma pārskatīšanas kontekstā; šajā sakarā prasa, lai Komisija, pārskatot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, nostiprina visu iespējamo mijiedarbību un sinerģijas starp šiem abiem svarīgajiem politikas satvariem un izveido tīmekļa izsekošanas sistēmu, kas dotu iespēju apzināt gadījumus, kad ESI fondu finansējums ir kombinēts ar „Apvārsnis 2020”, ESIF un citu Kopienas finansētu programmu finansējumu; atzinīgi vērtē plānu ieviest izcilības zīmogu pieteikumu iesniedzējiem, kas ir atzīti par izciliem, bet nevar saņemt „Apvārsnis 2020” finansējumu, nolūkā palīdzēt viņiem piekļūt ESI fondiem;

27.  aicina Komisiju izveidot saskanīgu pastāvīgas novērtēšanas procesu, lai regulāri novērtētu progresu ceļā uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un ierosinātu attiecīgus pasākumus to sasniegšanai, kā arī ieteikumus par kohēzijas politiku laikam pēc 2020. gada; uzsver arī Parlamenta funkciju koordinēti — ne tikai Parlamentā, bet arī ar visām attiecīgajām iestādēm — uzraudzīt stratēģijas „Eiropa 2020” un kohēzijas politikas īstenošanu; šajā sakarā aicina savlaicīgi iesaistīt Parlamentu visās attiecīgajās diskusijās par stratēģijas aptverto rīcībpolitiku izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu; norāda, ka ir svarīgi šajā viedokļu apmaiņā iesaistīt arī Reģionu komiteju, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, valstu un reģionu parlamentus, vietējās un reģionālās iestādes, citas ieinteresētās personas un puses;

Turpmākā kohēzijas politika — raugoties tālāk par īstermiņa posmu

28.  uzskata, ka stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšana, pēc kuras sekos priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam starpposma pārskatīšanu, kalpos par pamatu turpmākajai kohēzijas politikas struktūrai pēc 2020. gada, kā arī citiem DFS instrumentiem; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi efektīvi risināt visus šeit izvirzītos problēmjautājumus, vienlaikus nodrošinot stratēģiskās pieejas nepārtrauktību; atgādina arī par ES mēroga kohēzijas politikas pievienoto vērtību un ka tai arī turpmāk jābūt galvenajam ES ieguldījumu instrumentam izaugsmei, darbvietu izveidei un klimata aizsardzībai, vienlaikus nodrošinot līdzsvarotu, harmonisku attīstību visā ES, tādējādi veicinot pārmaiņas un stimulējot labklājību, tostarp mazāk attīstītos reģionos; šajā sakarā uzsver, ka ESI fondiem pēc 2020. gada ir nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu finansējuma līmeni;

29.  norāda, ka gan turpmākā kohēzijas politika, gan turpmākā ES ilgtermiņa stratēģija būtu jāizveido pirms Komisijas pašreizējā pilnvaru termiņa beigām, paturot prātā, ka 2019. gadā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un ka tas likumdevējiem uzliek būtiskus laika ierobežojumus attiecībā uz sarunu kalendāru, bet jaunajam Komisijas sastāvam un dalībvalstīm — attiecībā uz jaunu partnerības nolīgumu un darbības programmu sagatavošanu un pieņemšanu pirms nākamās DFS sākuma; vienlaikus norāda, ka tiks sāktas sarunas arī par turpmāko DFS; tādēļ aicina Komisiju apsvērt visus īpašos ierobežojumus, ko uzliek sasaistes un laika koordinācijas prasības, un izstrādāt saskaņotu pieeju attiecībā uz ES turpmāko ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu stratēģiju, ES budžetu, īpaši kohēzijas politiku, un citiem DFS instrumentiem;

o
o   o

30.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstīm un reģioniem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.
(4) OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.
(5) OV L 347, 20.12.2013., 303. lpp.
(6) OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.
(7) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(8) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0002.
(10) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0015.
(11) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0132.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0068.
(13) OV L 123, 19.5.2015., 98. lpp.
(14) OV C 19, 21.1.2015., 9. lpp.
(15) https://portal.cor.europa.eu/europe2020/SiteCollectionDocuments/2459-brochure-BlueprintEU2020.pdf.
(16) OV C 242, 23.7.2015., 43. lpp.


Eiropas strukturālie un investīciju fondi un pareiza ekonomikas pārvaldība
PDF 510kWORD 96k
Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūcija par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un pareizu ekonomikas pārvaldību: norādes Kopīgo noteikumu regulas 23. panta īstenošanai (2015/2052(INI))
P8_TA(2015)0385A8-0268/2015

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par norādēm par to, kā piemērojami Regulas (ES) Nr. 1303/2013 23. pantā paredzētie pasākumi, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību (COM(2014)0494) (turpmāk "Norādes"),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 4., 162., 174. līdz 178. un 349. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1) (turpmāk "KNR"),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par 23. pantu, kas iekļauts paziņojumā par Regulu (ES) Nr. 1303/2013(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par reģionālo un vietējo pašvaldības iestāžu budžeta ierobežojumu ietekmi uz ES struktūrfondu izdevumiem dalībvalstīs(3),

–  ņemot vērā 2010. gada 20. maija rezolūciju par kohēzijas politikas ieguldījumu Lisabonas mērķu un stratēģijas "ES 2020" mērķu sasniegšanā(4),

–  ņemot vērā 2014. gada 26. februāra rezolūciju par Eiropas Komisijas 7. un 8. progresa ziņojumu par ES kohēzijas politiku un 2013. gada stratēģisko ziņojumu par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā,(5),

–  ņemot vērā 2014. gada 22. oktobra rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2014. gada prioritāšu īstenošana(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlijā publicēto Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju — Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē: Attīstības un labas pārvaldības veicināšana ES reģionos un pilsētās,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. aprīļa ziņojumu "Kohēzijas politika — 2013. gada stratēģiskais ziņojums par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā" (COM(2013)0210),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 12. februāra atzinumu par norādēm par pasākumiem, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību,

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada janvāra pētījumu "Eiropas ekonomikas pārvaldība un kohēzijas politika" (Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, B departaments — Struktūrpolitika un kohēzijas politika),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada decembra ziņojumu "Eiropas strukturālie un investīciju fondi un pareiza ekonomikas pārvaldība: pamatnostādnes Kopīgo noteikumu regulas 23. panta īstenošanai" (Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, B departaments — Struktūrpolitika un kohēzijas politika),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0268/2015),

A.  tā kā kohēzijas politika ir uz LESD balstīta politika un Eiropas solidaritātes izpausme, kuras mērķis ir stiprināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un jo īpaši mazināt atšķirības starp reģioniem, lai veicinātu līdzsvarotu un harmonisku sociāli ekonomisko attīstību; tā kā tā ir arī investīciju politika, kas veicina stratēģijas "Eiropa 2020" jeb stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējoššai izaugsmei mērķu sasniegšanu;

B.  tā kā ar kohēzijas politikas pašreizējo tiesisko regulējumu vienlaikus tiek veidota saikne ar ES stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, Eiropas pusgadu un ES 2020. gada integrētās stratēģijas pamatnostādnēm, kā arī ar konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem (CSR) un Padomes ieteikumiem, šai politikai tomēr ir ļoti specifiski uzdevumi, mērķi un horizontālie principi;

C.  tā kā Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu (ESI fondu) pašreizējā tiesiskā regulējuma mērķis ir pastiprināt koordināciju, papildināmību un sinerģiju ar citām ES politikas jomām un instrumentiem;

D.  tā kā ir pierādījies, ka laba pārvaldība un efektīvas publiskās iestādes ir būtiskas ilgtspējīgai un ilgtermiņa ekonomikas izaugsmei, darbvietu radīšanai un sociālajai un teritoriālajai attīstībai, savukārt mazāk pierādījumu ir par makroekonomiskajiem faktoriem, kuri ietekmē kohēzijas politikas darbību;

E.  tā kā ekonomikas un finanšu neprognozējamība un juridiskā nenoteiktība var samazināt publisko un privāto investīciju līmeni, apdraudot kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu;

F.  tā kā norādes attiecas uz pirmo pasākumu kopumu, saistot ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību saskaņā ar KNR 23. pantu; tā kā tas ir saistīts ar neobligāto maksājumu pārplānošanu un pārtraukšanu, un tā ir atšķirība no KNR 23. pantā paredzētā otrā pasākumu kopuma, kura gadījumā prasīts apturēt saistības vai maksājumus, ja dalībvalstis ekonomikas pārvaldības procesā nespēj veikt korektīvus pasākumus;

G.  tā kā konkrētai valstij adresētu ieteikumu īstenošanas rezultāti dalībvalstīs nav apmierinoši, ko apliecina Komisijas novērtējums par to, kā īstenoti 279 šādi ieteikumi, kas sniegti 2012. un 2013. gadā, proti, 28 ieteikumi (10 %) bija pilnībā īstenoti vai to īstenošanā bija panākts ievērojams progress, 136 ieteikumu (48,7 %) īstenošanā bija sasniegts zināms progress, bet 115 (41,2 %) — neliels vai nekāds progress,

ESI fondu efektivitātes saistīšana ar pareizu ekonomikas pārvaldību

1.  uzsver to, cik kohēzijas politikas instrumenti un resursi ir svarīgi, lai saglabātu investīciju ar Eiropas pievienoto vērtību līmeni dalībvalstīs un reģionos, sekmējot darbvietu radīšanu un sociāli ekonomisko apstākļu uzlabošanu, it īpaši, ja investīcijas ir būtiski samazinājušās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ;

2.  uzskata, ka ESI fondu politikas mērķu un uzdevumu sasniegšanu nedrīkstētu kavēt ekonomikas pārvaldības mehānismi, kaut arī atzīstama ir to nozīme, veicinot stabilu makroekonomisko vidi un efektīvu, lietderīgu un uz rezultātiem orientētu kohēzijas politiku;

3.  uzskata, ka KNR 23. pants būtu izmantojams tikai kā galējais līdzeklis, lai sekmētu ESI fondu efektīvu īstenošanu;

4.  uzsver, ka atšķirībā no Eiropas pusgada cikla, ESI fondu programmām un mērķiem ir daudzgadu un ilgtermiņa raksturs; šajā sakarībā norāda uz nepieciešamību precizēt mehānismus Eiropas pusgada īstenošanai un aicina nodrošināt ciešu koordināciju gan starp šiem abiem procesiem, gan starp iestādēm, kas ir atbildīgas par to īstenošanu;

5.  uzsver, ka Komisijai ir jāiesniedz baltā grāmata, kurā būtu ņemta vērā publisko investīciju ietekme ilgtermiņā un ar kuru izveidotu investīciju kvalitātes tipoloģiju, lai varētu precīzi noteikt tās investīcijas, kuras dod vislabākos rezultātus ilgtermiņā;

6.  atgādina, ka kohēzijas politikai ir bijusi nozīmīga loma un tā būtiski palīdzēja, reaģējot uz makroekonomikas un fiskālajiem ierobežojumiem saistībā ar pašreizējo krīzi, jo laikā no 2007. gada līdz 2012. gadam tika veikta pārplānošana attiecībā uz vairāk nekā 11 % līdzekļu no pieejamā budžeta, lai risinātu visaktuālākās vajadzības un stiprinātu konkrētus pasākumus; šajā sakarībā uzsver, ka vairākās dalībvalstīs kohēzijas politikas ietvaros tika veikti vairāk nekā 80 % publisko investīciju periodā no 2007. līdz 2013. gadam;

7.  prasa Komisijai sniegt papildu analītiskos datus par makroekonomisko mehānismu ietekmi un nozīmi uz reģionālo attīstību, par kohēzijas politikas efektivitāti un par mijiedarbību starp Eiropas ekonomikas pārvaldības ietvaru un kohēzijas politiku, kā arī sniegt konkrētu informāciju par to, kā kohēzijas politika veicina attiecīgo konkrētai valstij adresēto ieteikumu un Padomes ieteikumu īstenošanu;

8.  aicina dalībvalstis pēc iespējas labāk izmantot elastību, kas jau pieejama saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem;

Pārplānošana saskaņā ar KNR 23. pantu

Vispārīgi apsvērumi

9.  atgādina, ka jebkāds lēmums par pārplānošanu vai apturēšanu saskaņā ar KNR 23. pantu ir jāizmanto tikai ārkārtas situācijās un tam jābūt labi izvērtētam, rūpīgi pamatotam un piesardzīgi īstenotam, norādot skartās programmas vai prioritātes, lai nodrošinātu pārredzamību un dotu iespēju pārbaudei un pārskatīšanai; turklāt uzsver, ka šādi lēmumi nedrīkst palielināt grūtības, ar ko reģioni un dalībvalstis jau saskaras sociāli ekonomiskās vides vai to ģeogrāfiskās atrašanās vietas un specifikas dēļ LESD 174. un 349. panta izpratnē;

10.  uzskata, ka pašreizējā plānošanas periodā pieņemtajos partnerības nolīgumos un programmās ir ņemti vērā attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi un Padomes ieteikumi, tāpēc ir radīts labs pamats, lai izvairītos no jebkādas pārplānošanas vidējā termiņā, ja vien ekonomiskie apstākļi būtiski nepasliktināsies;

11.  uzsver, ka bieža pārplānošana būtu neproduktīva un no tās būtu jāizvairās, lai netraucētu fondu pārvaldību vai neapdraudētu daudzgadu ieguldījumu stratēģijas stabilitāti un prognozējamību, kā arī novērstu jebkādu negatīvu ietekmi, tostarp ESI fondu apgūšanā;

12.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas piesardzīgo pieeju attiecībā uz pārplānošanu un tās nodomu šo procesu veikt tikai minimāli nepieciešamajā apjomā; aicina īstenot t. s. agrīnās brīdināšanas pieeju, lai informētu attiecīgās dalībvalstis par pārplānošanas procedūras uzsākšanu saskaņā ar KNR 23. pantu, un uzsver, ka pirms ikviena pārplānošanas pieprasījuma jānotiek konsultācijām ar uzraudzības komiteju;

13.  aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm visaptveroši analizēt visas citas pieejamās iespējas bez KNR 23. panta piemērošanas, lai risinātu tādus jautājumus, kas var sekmēt pieprasījumu veikt pārplānošanu;

14.  pauž nožēlu par jebkādu nesamērīgu administratīvā sloga pieaugumu visos pārvaldes līmeņos un ar to saistītajām izmaksām, ņemot vērā stingros termiņus un pārplānošanas procedūras sarežģītību saskaņā ar KNR 23. pantu; brīdina, ka pārplānošanas procedūras saskaņā ar KNR 23. pantu var pārklāties ar turpmākajiem Eiropas pusgada cikliem; aicina Komisiju KNR 23. panta 16. punktā paredzētās pārskatīšanas gaitā apsvērt iespēju atkārtoti izvērtēt termiņu piemērošanu;

KNR horizontālie principi

15.  pauž bažas par to, ka norādēs nav skaidras atsauces uz vispārējiem un horizontāliem principiem, kas noteikti KNR 4. līdz 8. pantā, un atgādina, ka KNR 23. panta interpretācijai ir jāatbilst šiem principiem un tie ir jāņem vērā, turklāt jo īpaši tas attiecas uz partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem kā arī regulu un vienoto stratēģisko satvaru kopumā; šajā sakarībā aicina Komisiju precizēt, kā šie principi īpaši tiks ņemti vērā, piemērojot KNR 23. panta noteikumus;

KNR 23. panta vietējā dimensija

16.  uzsver, ka valsts parāda pieaugums galvenokārt ir saistīts ar dalībvalstu valdību īstenoto politiku un pauž nopietnas bažas, ka nespēja valstu līmenī pienācīgi risināt makroekonomikas problēmas var negatīvi atsaukties uz vietējā līmeņa iestādēm un ESI fondu saņēmējiem un pieprasītājiem;

17.  atgādina, ka 2014.–2020. gada kohēzijas politikā paredzētie tematiskās koncentrācijas noteikumi pieļauj zināmu elastību dalībvalstu un reģionu vajadzību risināšanā un norāda, ka KNR 23. panta piemērošana var ierobežot šo elastību; atgādina, ka ir jāņem vērā galvenās teritoriālās problēmas, kā arī subsidiaritātes princips, kā paredzēts KNR 4. panta 3. punktā;

18.  prasa Komisijai rīkoties saskaņā ar KNR 5. pantu un jau iepriekš un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un partneriem izvērtēt to, kāda ietekme un izmaksu lietderība reģionālā un vietējā līmenī būs jebkādiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar KNR 23. pantu;

19.  uzsver, ka vietējās un reģionālās iestādes aktīvi jāiesaista jebkādā pārplānošanas pasākumā, turklāt uzskata — tā kā ESI fondi ir saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību, Eiropas pusgadam būtu jāpiešķir teritoriāla dimensija, iesaistot arī minētās iestādes;

20.  prasa Komisijai KNR 23. panta piemērošanā ievērot samērīguma principu, ņemt vērā situāciju tajās dalībvalstīs un reģionos, kas saskaras ar sociāli ekonomiskām grūtībām un kur ESI fondi nodrošina ievērojamu daļu investīciju, turklāt šāda rīcība vēl jo vairāk nepieciešama sakarā ar krīzi; uzsver, ka nedrīkst turpināt ietekmēt dalībvalstis un reģionus, jo īpaši tos, kuru attīstība ir atpalikusi;

Starptautiskā koordinācija, pārredzamība un atbildība

21.  atgādina, ka spēcīga iestāžu koordinācija ir būtiska, lai nodrošinātu politikas virzienu pienācīgu sinerģiju un papildināmību, kā arī pareizas ekonomikas pārvaldības ietvara atbilstošu un stabilu īstenošanu un tā mijiedarbību ar kohēzijas politiku;

22.  aicina nodrošināt atbilstošu informācijas plūsmu starp Komisiju, Padomi un Parlamentu un publisku diskusiju rīkot atbilstošā politiskā līmenī, lai nodrošinātu vienotu izpratni attiecībā uz to, kā interpretēt nosacījumus KNR 23. panta piemērošanai; šajā sakarībā atgādina, ka ir nepieciešams īpašs par kohēzijas politiku atbildīgs Padomes sastāvs, kas atbildētu par lēmumiem saskaņā KNR 23. pantu;

23.  uzskata, ka ir būtiski nodrošināt pārredzamību un atbildību, piešķirot Parlamentam tiesības īstenot demokrātisko pārraudzību pār KNR 23. pantā paredzēto pārvaldības sistēmu, ar kuru tiek ieviesti būtiski ierobežojumi attiecībā uz augšupējo sistēmu, kas ir svarīga kohēzijas politikas iezīme;

Maksājumu apturēšana

24.  atgādina, ka par maksājumu apturēšanu lemj Padome, pamatojoties uz Komisijas ierosinājumu gadījumā, ja attiecīgā dalībvalsts nerīkojas efektīvi; uzsver KNR 23. pantā paredzētās nopietnās tiesiskās garantijas, lai nodrošinātu apturēšanas mehānisma izmantošanu vien ārkārtas gadījumos;

25.  uzsver, ka jebkāda maksājumu apturēšana pēc būtības ir sods, un aicina Komisiju savu rīcības brīvību maksājumu apturēšanas ierosināšanā izmantot ar vislielāko piesardzību un stingri saskaņā ar KNR 23. panta 6. punktu, pirms tam pienācīgi izvērtējot visu attiecīgo informāciju un elementus, kas izriet no strukturētajā dialogā paustajiem viedokļiem;

26.  saistībā ar kritērijiem apturamo programmu un maksājumu apjomu noteikšanai saskaņā ar pirmo pasākumu kopumu atzinīgi vērtē norādēs izmantoto piesardzīgo pieeju, atbilstoši kurai tiks ņemti vērā ekonomiskie un sociālie apstākļi dalībvalstīs, apsverot mīkstinošus faktorus, kas līdzīgi tiem, kas saistībā ar apturēšanu paredzēti KNR 23. panta 9. punktā;

27.  aicina Komisiju izveidot grafiku, lai atceltu KNR 23. panta 8. punktā paredzēto programmu apturēšanu;

Parlamenta loma saistībā ar KNR 23. pantu

28.  pauž nožēlu, ka norādēs nav atsauču uz Parlamenta lomu, turklāt pat neraugoties uz to, ka KNR tika pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un ka Parlaments pastāvīgi aicinājis pastiprināt demokrātisko atbildību un kontroli ekonomikas pārvaldības jomā;

29.  uzskata, ka Parlamenta iesaistīšana jānosaka oficiāli, jo tas ir galvenais demokrātiskais garants KNR 23. panta 15. punkta pareizai piemērošanai, un tas jādara, izmantojot precīzu procedūru, kas paredzētu apspriešanos ar Parlamentu visos posmos attiecībā uz pārplānošanas pieprasījumu pieņemšanu vai jebkādiem priekšlikumiem un lēmumiem par saistību vai maksājumu apturēšanu;

30.  uzsver, ka nepieciešama pastāvīga, precīza un pārredzama sadarbība starpiestāžu līmenī un uzskata, ka šādas procedūras ietvaros būtu īstenojami vismaz turpmāk minētie pasākumi:

   Komisijai būtu nekavējoties jāinformē Parlaments par konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem un Padomes ieteikumiem, kas ir būtiski saistībā ar ESI fondiem, kā arī par finansiālas palīdzības programmām vai attiecīgiem grozījumiem, kuru rezultātā var tikt iesniegts pārplānošanas pieprasījums saskaņā ar KNR 23. panta 1. punktu;
   Komisijai būtu nekavējoties jāinformē Parlaments par jebkādu pārplānošanas pieprasījumu saskaņā ar KNR 23. panta 1. punktu vai jebkuru priekšlikumu lēmumam apturēt maksājumus saskaņā ar KNR 23. panta 6. punktu, pirms turpmākiem soļiem ļaujot Parlamentam paust savu nostāju rezolūcijas veidā;
   Komisijai būtu jāņem vērā Parlamenta paustā nostāja un jebkādi elementi, kas izriet no strukturētajā dialogā paustajiem viedokļiem saskaņā ar KNR 23. panta 15. punktu;
   Parlamentam būtu jāaicina Komisija paskaidrot, vai procesā ir ņemti vērā Parlamenta atzinumi un jebkuri citi viedokļi, kas pausti strukturētajā dialogā;
   par pārplānošanas pieprasījumiem informē Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un uzklausa to viedokli;
   Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāiesaistās dialogā par KNR 23. panta piemērošanu, nodrošinot starpiestāžu koordināciju un pienācīgu informācijas plūsmu, kas ļautu uzraudzīt jebkādu procedūru piemērošanu saskaņā ar KNR 23. pantu;

31.  aicina Komisiju saistībā ar KNR 23. panta piemērošanas pārskatīšanu ziņot par tā piemērošanas ietekmi un rezultātiem, ņemot vērā šā panta 17. punktu, tostarp sīki norādīt, cik lielā mērā ikviens pārplānošanas pieprasījums bija pamatots ar attiecīgo konkrētai valstij adresēto ieteikumu vai Padomes ieteikumu īstenošanu un vai ir uzlabojusies pieejamo ESI fondu ietekme uz izaugsmi un konkurētspēju tajās dalībvalstīs, kurās tiek īstenotas finansiālās palīdzības programmas, kā arī sniedzot datus par jebkādiem apturētajiem maksājumiem un attiecīgajām programmām;

o
o   o

32.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm un to reģioniem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(2) OV C 375, 20.12.2013., 2. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0401.
(4) OV C 161 E, 31.5.2011., 120.lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0132.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0038.

Juridisks paziņojums