Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2088(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0366/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0366/2015

Debates :

PV 18/01/2016 - 20
CRE 18/01/2016 - 20

Balsojumi :

PV 19/01/2016 - 5.8
CRE 19/01/2016 - 5.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0008

Pieņemtie teksti
PDF 535kWORD 145k
Otrdiena, 2016. gada 19. janvāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Politikas nostādnes attiecībā uz prasmju veidošanu cīņā pret jauniešu bezdarbu
P8_TA(2016)0008A8-0366/2015

Eiropas Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūcija par politikas nostādnēm attiecībā uz prasmju veidošanu cīņā pret jauniešu bezdarbu (2015/2088(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, īpaši tā 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu(1),

–  ņemot vērā Padomes ieteikumu par Jaunatnes garantijas izveidi,

–  ņemot vērā 2013. gada 16. janvāra rezolūciju par Jaunatnes garantiju(2),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. aprīļa rezolūciju par veidiem, kādos Eiropas Savienība var palīdzēt veidot labvēlīgu vidi uzņēmumiem, uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu veidošanai, lai radītu darbvietas(3),

–  ņemot vērā 2014. gada 22. oktobra rezolūciju par Eiropas Ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu — 2014. gada prioritāšu īstenošana(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā(5),

–  ņemot vērā Padomes ieteikumu par stažēšanās kvalitātes sistēmu(6) un ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 2. jūlija rakstisko jautājumu E-010744/2015 par Padomes ieteikumu par stažēšanās kvalitātes sistēmu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada aprīļa secinājumus par sadarbības uzlabošanu dažādu nozaru politiku jomā, lai efektīvi risinātu sociālekonomiskās problēmas, ar kurām saskaras jaunieši(7),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

–  ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas sagatavoto jautājumu sarakstu saistībā ar Eiropas Savienības sākotnējo ziņojumu(8),

–  ņemot vērā Cedefop 2013. gada jūnija informatīvo paziņojumu „Atlabšanas iespējas –– trīs prasmju un darba tirgus attīstības scenāriji 2025. gadam”,

–  ņemot vērā Cedefop 2014. gada marta informatīvo paziņojumu „Prasmju neatbilstība, ko nevar nepamanīt”,

–  ņemot vērā Cedefop 2014. gada novembra pētījumu „Novērtējuma problēma –– cik iespējama ir visu mācīšanās veidu atzīšana Eiropā”,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Sestais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju — ieguldījumi darbvietās un izaugsmē” (COM(2014) 0473),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020). Atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem” (COM(2010)0636),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada aprīļa ziņojumu „Garantijas jauniešiem partnerību izmēģināšana uz vietas — kopsavilkuma ziņojums par galvenajiem sasniegumiem un gūto pieredzi saistībā ar Eiropas Parlamenta sagatavošanas darbību attiecībā uz garantiju jauniešiem”,

–  ņemot vērā Eurofound 2015. gada ziņojumu „Jauniešu uzņēmējdarbība Eiropā –– vērtības, attieksme un politikas nostādnes”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006, un īpaši tās IV nodaļu „Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva”(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A8-0366/2015),

A.  tā kā pašlaik Eiropas Savienībā 4,5 miljoni jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir bezdarbnieki un tā kā vairāk nekā 7 miljoni jauno eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā;

B.  tā kā bezdarba līmenis Savienībā 2014. gada beigās sasniedza 9,9 %, un tā kā jauniešu bezdarba līmenis bija divtik liels, proti, 21,4 %;

C.  tā kā krīze jauniešus skāra īpaši smagi;

D.  tā kā brīvajām darbvietām atbilstīgu prasmju trūkums un izglītības un apmācības sistēmu neatbilstība ir faktori, kas rada jauniešu bezdarbu; tā kā –– lai arī jaunieši mūsdienās ir izglītotāki un prasmīgāki nekā iepriekšējās paaudzēs, viņi joprojām saskaras ar būtiskiem strukturāliem šķēršļiem tādu kvalitatīvu darbvietu atrašanā, kas būtu atbilstošas ES un dalībvalstu standartiem; tā kā jauniešu bezdarba krīzi nevar atrisināt, ja Eiropā efektīvi un noturīgi netiks radītas kvalitatīvas darbvietas;

E.  tā kā kavēšanās attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un ilgie bezdarba periodi nelabvēlīgi ietekmē karjeras, atalgojuma, veselības un sociālās mobilitātes izredzes;

F.  tā kā jaunieši ir svarīga Eiropas ekonomikas vērtība un tā kā viņiem ir jācenšas iegūt prasmes, kas nepieciešamas darba tirgū, un paredzēt darba tirgus turpmākās vajadzības;

G.  tā kā jauniešus var iedalīt trīs lielās grupās: studenti, darba ņēmēji un bezdarbnieki un tā kā katrai no šīm grupām nepieciešama atšķirīga politiskā pieeja, lai nodrošinātu, ka jaunieši tiek integrēti darba tirgū, proti, jauniešiem studentiem ir vajadzīgas darba tirgum nepieciešamās prasmes, jauniešiem darba ņēmējiem ir jāatjaunina savas zināšanas un jāpiedalās apmācībā visas karjeras garumā, bet attiecībā uz jauniešiem bezdarbniekiem būtu jānošķir aktīvie darba meklētāji un jaunieši, kas nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā (NEET);

H.  tā kā ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai panāktu, ka izglītības sistēmas pienācīgi sagatavo audzēkņus darbam profesijā, un lai nodrošinātu ciešu sadarbību starp izglītības nozares pārstāvjiem, attiecīgos gadījumos sociālajiem dienestiem, darba devējiem un izglītojamajiem;

I.  tā kā apmācības un izglītības plānošana tiek būtiski uzlabota, ja lēmumu pieņemšanas procesos iesaista studentu un jauniešu organizācijas, turklāt sekmīgāk tiek apmierinātas sabiedrības un darba tirgus vajadzības un nodrošinātas nepieciešamās prasmes;

J.  tā kā nelabvēlīgā situācijā esošām, diskriminētām vai neaizsargātām personām parasti ir liegta iespēja attīstīt savus talantus, spējas un prasmes, ja izglītības, nodarbinātības un sociālajā politikā netiek ņemta vērā sociālā dimensija; tā kā pietiekami finanšu resursi būtu jāpiešķir izglītības sektoram;

K.  tā kā efektīvas izglītības, apmācības un prasmju attīstības politikas īstenošana ar darba devēju, nodarbinātības aģentūru un citu attiecīgo ieinteresēto personu atbalstu var palīdzēt samazināt jauniešu bezdarbu;

L.  tā kā ir pienācīgi jāapmāca darbinieku atlases speciālisti, personāla vadītāji, nodarbinātības dienestu darbinieki, darba devēji un izglītības nozares speciālisti;

M.  tā kā 2008. gada finanšu krīze ir radījusi papildu grūtības jauniešu iekļūšanai darba tirgū, jo ekonomisko cikla pārmaiņas vairāk ietekmē jauniešu bezdarbu nekā kopējo bezdarbu, ņemot vērā to, ka jaunieši kopumā ir mazāk pieredzējuši;

N.  tā kā mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi ir vieni no būtiskākajiem nodarbinātības radītājiem ES un nodrošina būtiski vairāk nekā 80 % darbvietu, kā arī ir rādījuši priekšzīmi daudzās „zaļajās” nozarēs, bet var saskarties ar īpašām grūtībām nepieciešamo prasmju prognozēšanā un darbvietu potenciāla izmantošanā;

O.  tā kā jauniešu uzņēmējdarbība var palīdzēt mazināt jauniešu bezdarbu un ar izglītības un apmācības programmām veicināt jauniešu nodarbinātību;

P.  tā kā stažēšanās un māceklības shēmu panākumi Savienībā to īpatnību dēļ ir atšķirīgi;

Q.  tā kā garantija jauniešiem, ja to efektīvi īsteno, ir visaptveroša pieeja, lai palīdzētu jauniešiem sekmīgi iekļauties darba tirgū vai iegūt kvalitatīvu izglītību, un par to liecina rezultāti, kas gūti, īstenojot Eiropas Parlamenta sagatavošanas darbību saistībā ar garantiju jauniešiem;

R.  tā kā, lai nodrošinātu, ka garantija jauniešiem ir efektīva, ir svarīgi novērtēt jauniešu darba patiesās vajadzības un konkrētās nozares, kurās tiks piedāvātas darba iespējas nākotnē, piemēram, sociālā ekonomika un zaļā ekonomika, un papildus pastāvīgi un rūpīgi uzraudzīt ne tikai attiecīgos projektus, bet arī aģentūras, kuras šos projektus nodrošina, izstrādājot regulārus ziņojumus par šādu pasākumu panākumiem jauniešu bezdarba izskaušanā;

S.  tā kā Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva ir būtisks līdzeklis, ar ko sniedz mērķtiecīgu atbalstu NEET,

Sadarbība, līdzdalība, partnerības

1.  norāda, ka individuālo prasmju attīstība un zināšanu un prasmju izplatība ir viens no galvenajiem integrētas nodarbinātības un sociālās politikas elementiem, kas var sniegt iespēju panākt ilgtermiņa izaugsmi, veicināt Eiropas konkurētspēju, novērst bezdarbu un veidot iekļaujošāku Eiropas sabiedrību, ja vien prasmju attīstības programmās tiks atzītas jauniešu bezdarbnieku daudzlīmeņu vajadzības un spējas; atgādina, ka prasmju attīstība nebūs efektīva, ja vienlaicīgi netiks risināts jautājums par darbvietu radīšanu un pienācīgu sociālā nodrošinājuma aizsardzību;

2.  uzsver, ka Komisijas prioritāte „jauns stimuls nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem” ir ļoti svarīga un ka Komisija savā 2015. gada darba programmā ir apņēmusies īstenot praktiskas iniciatīvas nolūkā sekmēt integrāciju un nodarbināmību darba tirgū, jo īpaši pasākumus, kas dalībvalstīm palīdzētu nodrošināt jauniešiem darbu; atkārtoti norāda, ka Parlaments regulāri ir ierosinājis dažādus risinājumus, uzsverot, ka jauniešu nodarbinātībai, izglītībai un apmācībai vajadzētu būt vienai no galvenajām ES politikas prioritātēm;

3.  atgādina, ka ir ļoti svarīgi jauniešus, attiecīgās ieinteresētās personas, organizācijas un sociālos partnerus iesaistīt tādu attiecīgu iniciatīvu izstrādes, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas veicināšanā, kuru mērķis ir atbalstīt jauniešu nodarbinātību ES, dalībvalstu un vietējā līmenī;

4.  norāda, ka, no vienas puses, Eiropā ir 24 miljoni bezdarbnieku, tostarp 7,5 miljoni NEET, un, no otras puses, Eiropas Savienībā ir 2 miljoni brīvu darbvietu; norāda, ka joprojām ir daudz pārāk augstu kvalificētu jauniešu bezdarbnieku, kuru prasmes neatbilst darba tirgus vajadzībām; tādēļ uzsver nepieciešamību izveidot ciešas partnerības starp vietējām pašvaldībām, vispārējiem vai specializētiem izglītības un nodarbinātības pakalpojumu dienestiem, sociālajiem partneriem un uzņēmumiem, lai palīdzētu izstrādāt, īstenot un pārraudzīt noturīgas, integrējošas un kvalitatīvas īstermiņa un vidēja termiņa nodarbinātības stratēģijas un rīcības plānus; aicina veidot ciešāku strukturālo sadarbību un apmaiņu starp izglītības, arodizglītības un valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību, īpaši studentu un jauniešu organizācijām, nolūkā sekmīgāk pielāgot prasmes darba tirgus vajadzībām, tostarp dodot otro iespēju, un uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti; uzsver, ka šāda sekmīgāka sadarbība ir ļoti būtiska arī efektīvai garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātos līdzekļus prasmju attīstībai un vajadzīgo prasmju prognozēšanu; akcentē, ka prasmju attīstībā vajadzētu iekļaut stimulus prasmju pilnveidošanai zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) jomās, kas ir ļoti lietderīgas ekonomikā; tomēr uzsver, ka ir nepieciešama tālejošāka rīcība un ieguldījumi; uzskata — lai prognozētu turpmāk nepieciešamās prasmes, visos līmeņos ir cieši jāiesaista visi ieinteresētie darba tirgus dalībnieki;

6.  aicina dalībvalstis, reģionālās pārvaldes iestādes un vietējās pašpārvaldes sadarbībā ar sociālajiem partneriem un apmācības nodrošinātājiem pieņemt un īstenot prasmju attīstības un prognozēšanas stratēģijas, lai tādā veidā uzlabotu vispārējās, nozaru un profesionālās prasmes; turklāt uzsver, ka ir svarīgi veidot partnerības un uzticēšanos starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem, sociālajiem partneriem un publiskajām iestādēm;

7.  uzsver augstākās izglītības iestāžu nozīmi, attīstot studentu zināšanas un kompetences, kas viņiem pēc absolvēšanas būs nepieciešamas, lai gūtu panākumus darba tirgū;

8.  uzsver kompetentu un pretimnākošu skolotāju un pasniedzēju būtisko lomu priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu skaita samazināšanā, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos, un jauniešu nodarbinātības uzlabošanā; uzsver, ka skolām, apmācības iestādēm, vietējām kopienām un izglītības politikas nostādnēm būtu labāk jāatbalsta skolotāji, piemēram, piedāvājot iedarbīgāku un mūsdienu prasībām atbilstošāku apmācību jaunu prasmju iegūšanai tādās jomās kā uzņēmējdarbība un IKT, sekmējot savstarpēju mācīšanos un paraugprakses apmaiņu un atvieglojot piekļuvi apmācībai un uzlabotas nepārtrauktas PIA sistēmām; šajā sakarībā norāda, cik svarīgi ir ieguldīt līdzekļus skolotājiem paredzētā mūžizglītībā; stingri iebilst pret jebkādiem izglītības budžeta samazinājumiem, jo īpaši apvienojumā ar stipendiju un dotāciju samazināšanu, un pret studiju maksas palielināšanu;

9.  mudina integrēt jaunas mācīšanas un apmācības metodes, ko skolotāji izstrādājuši atbilstoši izglītojamo konkrētajām vajadzībām;

10.  uzsver, ka izglītības un apmācības iestādēm un uzņēmumiem ir jāstrādā kopīgi, lai izstrādātu kvalifikācijas, kas precīzi atspoguļotu reālās, mūža garumā iegūtās prasmes;

11.  uzsver, ka ir svarīgi jaunus, novatoriskus darba devējus iesaistīt pastāvīgā dialogā starp izglītības iestādēm un darba devējiem, lai izglītību un specializēto apmācību sekmīgāk pielāgotu darba tirgus prasībām; atzinīgi vērtē darbaudzināšanas programmas, kas izstrādātas, lai sagatavotu jauniešus turpmākam darbam, un uzsver šādu programmu nozīmi;

12.  uzsver administratīvās spējas un nodarbinātības dienestu darba nozīmi; aicina stiprināt partnerības principa ievērošanu publisko iestāžu un pilsoniskās sabiedrības attiecībās, kā arī nodrošināt atbilstīgu apmācību vietējām un reģionālajām pašvaldībām un citām ieinteresētajām personām, lai Eiropas līdzekļus izmantotu efektīvāk un stratēģiskāk; turklāt prasa, lai valdību plāni un centieni būtu ambiciozāki, paredzot jauniešu, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības, kā arī izglītības un apmācības iestāžu vajadzības, lai ātrāk īstenotu nodarbinātības programmas un lai uzraudzītu panākto progresu;

13.  uzsver ciešas starpnozaru sadarbības nozīmi, jo īpaši starp nodarbinātības un izglītības iestādēm;

14.  atgādina, ka politikai ir jābūt tādai, kas palīdz NEET, tostarp no darba atbrīvotām personām, turpināt mācības vai integrēties darba tirgū;

15.  norāda, ka Eiropas līdzekļi, ja tos izmantotu efektīvāk un stratēģiskāk, varētu būt papildu instruments universitāšu un uzņēmumu izaugsmei un attīstībai; aicina izmantot vairāk finanšu resursus tam, lai izplatītu informāciju par Eiropas finanšu instrumentiem un universitātes un uzņēmumi iegūtu zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai meklētu finansējumu, pētot un pārvaldot finanšu projektus;

16.  uzsver — lai nodrošinātu pareizu ES līdzekļu izmantojumu, ir svarīgi ieviest uzraudzības un pārraudzības sistēmu, lai tādā veidā pārliecinātos par to, kā minētie līdzekļi tiek izmantoti;

17.  prasa ieviest tādu ES balvu par labākajiem projektiem cīņā pret jauniešu bezdarbu, kuru varētu saistīt ar Eiropas mēroga konkursu „Eiropas Jaunatnes balva” un Eiropas balvu „Par jaunatnes nodarbinātības veicināšanu sociālajā ekonomikā”; aicina Komisiju popularizēt šādas iniciatīvas, lai uzlabotu informētību un pielāgotos iedzīvotāju vajadzībām; tomēr uzsver, ka ir jāuzņemas atbildība par budžeta līdzekļiem, un tāpēc aicina finansēt šādas iniciatīvas no pašreizējā budžeta;

18.  aicina izstrādāt uz nākotni un rezultātiem vērstu Eiropas prasmju stratēģiju, lai dotu ievirzi dalībvalstu prasmju stratēģiju izstrādei un tās integrētu valstu nodarbinātības plānos, vienlaikus nodrošinot vispusīgu pamatu nozaru rīcības plāniem, kas paredzēti nodarbinātības tiesību aktu paketē;

19.  aicina dalībvalstis pēc iespējas drīz īstenot saistībā ar Eiropas pusgadu konkrētai valstij adresētos ieteikumus attiecībā uz izglītību un darba tirgu un citus Komisijas ieteikumus;

MVU un uzņēmējdarbība

20.  uzsver uzņēmumu, tostarp MVU, sociālo un solidaritātes ekonomikas dalībnieku un mikrouzņēmumu, būtisko lomu jauniešiem darba dzīvē nepieciešamo prasmju apmācībā un darbvietu radīšanā; uzsver vajadzību nodrošināt jauniešiem izglītību, kas viņus sagatavotu uzņēmējdarbībai plašākajā nozīmē; mudina, tostarp mācību programmās, nodrošināt drošu vidi tādu profesionālo iemaņu apgūšanai, kas vajadzīgas uzņēmējdarbības sākšanai un vadīšanai, kā arī transversālu uzņēmējdarbības kompetenču, prasmju un zināšanu veicināšanai, kas tiek efektīvi nodotas, gūstot praktisku pieredzi darbā; uzsver, ka uzņēmējdarbības prasmes var mācīt dažādos mācību priekšmetos vai kā atsevišķu priekšmetu un ka ir jānodrošina kvalitatīvas stažēšanās un profesionālās apmācības iespējas gan augstākās izglītības iegūšanas laikā, gan pēc diploma iegūšanas; uzsver, ka demokrātiskās domāšanas un darbam komandā nepieciešamās iemaņas, atbildības uzņemšanās un situācijas analīzes prasmes ir daļa no mūžizglītības, kas atbalsta aktīvo pilsoniskumu; vērš uzmanību uz iespēju iesaistīt vairāk cilvēku (piemēram, veiksmīgus jaunos uzņēmējus, NVO, kuru mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību) izglītības nodrošināšanai uzņēmējdarbības jomā, kā arī norāda uz tā priekšrocībām;

21.  atgādina, ka atbalsts uzņēmējdarbībai, izpratne par ekonomikas procesiem un personīgās atbildības un iniciatīvas stiprināšana ir svarīgi faktori, ar kuriem sekmēt aktīvu pieeju karjerai; uzskata, ka valsts pārvaldes iestādēm, izglītības nozarei, uzņēmumiem un pilsoniskajai sabiedrībai ir pienākums veicināt uzņēmējdarbību; atkārtoti pauž nepieciešamību uzņēmumos attīstīt iekšējo mobilitāti; atgādina par finanšu iestāžu lomu, nodrošinot iespējas jaundibinātiem uzņēmumiem un piekļuvi finansējumam, un aicina ieguldīt jaunās un potenciālās jomās, tostarp tīrās tehnoloģijās un zaļās darbvietās, kā arī attīstīt attiecīgas prasmes un veikt prognozes, jo minētajās jomās ir potenciāls radīt kvalitatīvas darbvietas;

22.  uzsver, ka uzņēmējdarbības prasmes var arī iegūt prasmju apguves programmās, kuras tiek organizētas ārpus vispārējās izglītības sistēmas, un šajās programmās var iekļaut izaugsmes vadības un darbaudzināšanas pasākumi, ko nodrošina pieredzējuši instruktori, uzņēmēji un uzņēmējdarbības eksperti, kuri veicina ne tikai vērtīgu zināšanu un padomu sniegšanu uzņēmējdarbības jomā un nodrošina atgriezenisko saiti potenciālajiem uzņēmējiem, bet ļauj arī tiem veidot vērtīgus kontaktu tīklus ar jau esošiem uzņēmumiem un uzņēmējiem, ko citādi varētu paveikt tikai ļoti ilgā laikposmā;

23.  aicina atvieglot esošās administratīvās un finansiālās prasības uzņēmumu dibināšanai un vadīšanai, vienkāršojot procedūras, atvieglojot jaunu uzņēmumu piekļuvi kredītiem, riska kapitālam un mikrofinansējumam, nodrošinot ātrdarbīga interneta pieslēgumu, sniedzot multidisciplināras, īpaši pielāgotas konsultācijas, kā arī ieviešot veicināšanas pasākumus uzņēmējiem, kas pēc iespējas nodarbina bez darba palikušus jauniešus; uzsver mikrofinansējuma, ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas (EaSI) programmas un Investīciju plāna Eiropai nozīmi minēto mērķu sasniegšanā; uzsver nepieciešamību izveidot vienotus kontaktpunktus, lai veiktu visas ar uzņēmumu dibināšanu un vadīšanu saistītās attiecīgās administratīvās procedūras; atgādina, ka, nosakot jebkādas administratīvās prasības, ir jāņem vērā darba ņēmēju tiesību ievērošana;

24.  mudina dalībvalstis iesaistīties programmā „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” un to popularizēt to jauniešu vidū, kuri vēlas iesaistīties uzņēmējdarbības projektos, lai viņi varētu gūt pieredzi ārvalstīs un jaunas prasmes, kas viņiem palīdzēs veiksmīgi īstenot savus uzņēmējdarbības projektus;

25.  atgādina, ka radošās nozares ir vienas no nozarēm ar visspēcīgāko uzņēmējdarbības garu un visstraujāko izaugsmi un ka radošā izglītība attīsta tādas tālāk nododamas prasmes kā radošā domāšana, problēmu risināšana, darbs komandā un atjautība; atzīst, ka mākslas un komunikācijas nozares jauniešiem šķiet vispievilcīgākās;

26.  atgādina, ka pastāv daudzas ar tradicionālām prasmēm saistītas darbvietas, kuras bieži vien ir nepārvietojamas un turklāt ļauj stimulēt vietējās ekonomikas attīstību un kurām piemīt kultūrvērtība; tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt, ka amatniecība un tradicionālās un ar kultūru saistītās profesijas tiek saglabātas un efektīvi nodotas tālāk nākamajām paaudzēm, īstenojot specializētas programmas;

27.  prasa izveidot labvēlīgus nosacījumus sociālajai ekonomikai, lai darbvietu izveidi jauniešiem apvienotu ar sociālā kapitāla pilnveidošanu; aicina valstu un Eiropas rīcības plānos, kas izstrādāti nodarbinātībai, prasmju attīstībai un sociālajai integrācijai, sekmīgāk integrēt sociālās un solidaritātes ekonomikas uzņēmumus, lai atklātu un izmantotu šo uzņēmumu darbvietu izveides potenciālu un ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā;

28.  atgādina, ka darba devējiem un uzņēmējiem ir svarīga nozīme apmācības darbvietā un māceklības nodrošināšanā un ka to būtu jāturpina atbalstīt un pilnveidot;

29.  norāda — lai varētu īstenot politiku jauniešu uzņēmējdarbības sekmēšanai, ir jāveic vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošana; uzsver, ka uzņēmējdarbības sekmēšanas politikā ir jāņem vērā katras dalībvalsts atšķirīgās vajadzības;

30.  aicina efektīvi atbalstīt sociāli atbildīgus, videi draudzīgus un ilgtspējīgus uzņēmējdarbības projektus, kā arī sekmēt ilgtspējīgus alternatīvos modeļus, piemēram, kooperatīvus, kas balstīti uz demokrātisku lēmumu procesu un tiecas ietekmēt vietējo kopienu;

Nodarbināmībai nepieciešamās prasmes

31.  uzsver, ka steidzami ir jāuzlabo valsts nodarbinātības aģentūrās strādājošo konsultantu kvalifikācija un motivācija, lai viņi varētu paredzēt jauno darba meklētāju vajadzības, palīdzēt viņiem iegūt papildu kvalifikācijas un noteikt prasmes, kas viņiem nepieciešamas darba tirgū;

32.  atgādina, ka visos izglītības un apmācības posmos ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu, īpaši pielāgotu ievirzi un atbalstu, un ka tā var mazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku, kā arī palīdzēt pārvarēt ar iekļūšanu darba tirgū saistītās grūtības; uzsver, ka šī profesionālā orientācija būtu jānostiprina mācību programmā un jāīsteno sadarbībā ar ekonomikas dalībniekiem un nodarbinātības aģentūrām; atgādina, ka valodu apgūšana un digitālās prasmes ir būtiskas;

33.  norāda uz kvalitatīvas profesionālās orientācijas trūkumu dalībvalstīs; uzsver nepieciešamību pilnveidot profesionālās orientācijas kvalitāti skolās un profesionālās orientācijas konsultantiem nodrošināt pastāvīgu profesionālo apmācību, lai viņi būtu atbilstoši kvalificēti un varētu palīdzēt studentiem un skolēniem izvēlēties piemērotu profesionālo karjeru;

34.  aicina dalībvalstis pārbaudīt profesionālās orientācijas sistēmu paraugpraksi skolās, kur skolēnu gaitas tiek uzraudzītas no agrīniem skolas gadiem līdz pat pirmajiem soļiem darba tirgū;

35.  uzsver, ka ir regulāri jāuzrauga nākotnē vajadzīgās prasmes un tāpēc aicina dalībvalstis un visas attiecīgās ieinteresētās personas apmainīties ar paraugpraksi šajā jautājumā un turpināt pilnveidot uzraudzības un prognozēšanas līdzekļus;

36.  pozitīvi vērtē esošās ES prasmju panorāmas tīmekļa vietnes pārveidošanu, kas nodrošina vispusīgāku un lietotājiem draudzīgāku centrālo piekļuves punktu informācijai un izpratnei par prasmju vajadzībām dažādās ES sastopamajās profesijās un nozarēs, un palīdz politikas veidotājiem, ekspertiem, nodarbinātības aģentūrām, karjeras konsultantiem un privātpersonām pieņemt labākus un izsvērtākus lēmumus;

37.  aicina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi profesionālās izglītības jomā un ar prasmju attīstīšanu saistītas apmācības izstrādē, tādā veidā uzlabojot jauniešu piekļuvi darba tirgum, un vajadzības gadījumā pārskatīt izglītības programmas atbilstoši tirgus vajadzībām; uzsver, cik svarīgas ir praktiskās, uzņēmējdarbības un kodēšanas prasmes, kā arī e-prasmes, jo tās ir neatņemams profesionālās izaugsmes elements 21. gadsimtā; norāda, ka ir svarīgi īstenot Rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam un ES e-prasmju stratēģiju; atgādina, ka profesionālās karjeras izaugsmes ievirzēm vajadzētu būt pieejamām visa darba mūža garumā, lai ikviens varētu saglabāt un pilnveidot savas prasmes un zināšanas;

38.  mudina dalībvalstis veicināt un atbalstīt profesionālās mobilitātes iespējas jauniešiem mācekļiem, lai viņiem sniegtu iespēju apgūt prasmes, iepazīstoties ar citām mācību sistēmām un citiem uzņēmumu veidiem, un lai sniegtu jauniešiem iespēju apgūt svešvalodas, kas viņiem palīdzēs ilgtspējīgi iekļauties darba tirgū;

39.  uzsver, cik svarīgi ir attīstīt sociālās prasmes, kas atvieglo sarunas ar darba devējiem darba tirgū un palīdz veidot profesionālo karjeru un kas ir būtisks papildinājums profesionālajām zināšanām un pieredzei;

40.  uzsver steidzamo nepieciešamību sekmēt neformālo un ikdienējo mācīšanos, kas ietver brīvprātīgo darbu un kas ir nenovērtējams resurss, lai palīdzētu jauniešiem iegūt darba dzīvei vajadzīgās prasmes;

41.  atgādina, ka neformālā izglītība un ikdienēja mācīšanās ir būtisks priekšnoteikums tādu sociālo prasmju pilnveidei kā saziņa un lēmumu pieņemšanas prasmes; tāpēc aicina ieguldīt iekļaujošās iespējās, ar ko nodrošina neformālu izglītību un ikdienēju mācīšanos, un atzīt šādā izglītībā gūtās pieredzes, prasmju un kompetenču ietekmi un vērtību;

42.  mudina veidot apmācības un studiju sistēmu, kas piedāvātu inovatīvu, bet reāli izmantojamu pieeju, un būtu vērsta uz pamatprasmju, kā arī intelektuālo un tehnisko kompetenču attīstību;

43.  uzsver, ka ir svarīgi turpināt EURES instrumenta attīstību, īpaši pierobežas teritorijās, nolūkā mudināt jauniešus izmantot darba , stažēšanās vai māceklības piedāvājumus ārvalstīs un atbalstīt viņu mobilitātes projektus, sniedzot palīdzību un padomus projektu īstenošanā;

44.  atgādina, ka izglītības un prasmju apguves politikas mērķiem nevajadzētu būt saistītiem tikai ar darba tirgus vajadzību nodrošināšanu, bet arī ar iedzīvotājiem nepieciešamo transversālo kompetenču sniegšanu, tā audzinot aktīvus un atbildīgus pilsoņus; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā to, ka izglītība un apmācība ir vienas no pamattiesībām un tām pēc būtības ir liela vērtība;

45.  uzsver holistiskas izglītības nozīmi, kas, piemēram, tiktu piedāvāta kā pilsoniskā izglītība, kuru vajadzētu kā neatņemamu daļu iekļaut visos izglītības virzienos un kura varētu palīdzēt sagatavot jauniešus darba dzīvei;

46.  uzsver, ka ir svarīgi attīstīt izglītojamo mācīšanās prasmes un ka viņi ir jāinformē par efektīvām mācīšanās stratēģijām; uzsver, ka mācīšanās prasmes atvieglos to zināšanu, prasmju, attieksmes un iemaņu apgūšanu, kuras palīdz noteikt, plānot un sasniegt mācīšanās mērķus un spēju mācīties patstāvīgi, lai varētu pielāgoties pārmaiņām intensīvā darba tirgū;

47.  uzsver, ka sporta aktivitātes to dalībniekiem sniedz iespējas attīstīt plašu transversālo prasmju spektru, kas var palielināt viņu nodarbināmību, kā arī palīdzēt viņiem gūt panākumus kā vadītājiem un sasniegt mērķus; uzsver arī saikni starp sportu, nodarbināmību, izglītību un apmācību;

48.  pauž bažas par Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) jaunākajā pētījumā minēto sekmju novērtējuma pasliktināšanos dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs; aicina dalībvalstis noteikt izglītību par galveno prioritāti nolūkā sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus;

49.  uzsver, ka apmācība darba vietā un kvalitatīva un uz karjeru vērsta māceklība, ko nostiprina partnerības starp skolām, izglītības iestādēm un uzņēmumiem, ir veids, kā uzlabot jauniešu piekļuvi darba tirgum, un labāka šo iespēju izmantošana, uzlabojot profesionālo orientāciju, varētu paplašināt brīvajām darbvietām pieejamo kandidātu loku, kā arī uzlabot viņu gatavību darbam; norāda uz šādu pasākumu panākumiem vairākās dalībvalstīs; uzskata, ka paraugprakses apmaiņa šajā jomā palīdzētu mazināt jauniešu bezdarbu; uzsver, ka nelabvēlīgā situācijā esošiem stažieriem ir vajadzīgs īpašs atbalsts, piemēram, papildu apmācība un atbalsta kursi, bet uzņēmumiem –– atbalsts administratīvo un organizatorisko pienākumu veikšanā;

50.  uzsver kvalitatīvas māceklības vērtību visās nodarbinātības jomās un aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt sievietes iesaistīties tādā māceklībā un profesijās, kurās tradicionāli dominē vīrieši;

51.  uzsver, ka netraucēta pāreja no izglītības uz nodarbinātību būtu jāveicina, veidojot saikni starp teorētisko izglītību un praktisko apmācību un integrējot nodarbinātības prasmes akadēmiskās izglītības pamatprogrammās, nodrošinot kvalitatīvas stažēšanās iespējas, kā tas noteikts Eiropas stažēšanās un prakses kvalitātes hartā, kā arī atzīstot kvalifikācijas, kas iegūtas formālās un neformālās izglītības jomā vai brīvprātīgajā darbā; uzsver, ka attiecībā uz augstas kvalitātes praksi vai stažēšanos vienmēr būtu jānosaka skaidri mācību mērķi un ka stažierus nedrīkst pārmērīgi izmantot;

52.  atgādina, ka vajadzībām pielāgotas, augstas kvalitātes apmācības un mācekļa prakses rezultātā būtu jāizveidojas darba attiecībām un ka stažēšanās mērķis ir stažierus sagatavot darbam, un nosoda šādu pasākumu jebkāda veida ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp viltus stažēšanos, kurā strādājošie nesaņem sociālā nodrošinājuma tiesības; uzsver, ka stažēšanās rezultātā būtu jāuzlabo stažieru prasmes un nodarbināmība; aicina dalībvalstis veikt pārliecinošus pasākumus, lai nepieļautu stažēšanās statusa ļaunprātīgu izmantošanu un pastiprināt informācijas kampaņas par stažieru tiesībām;

53.  atzinīgi vērtē stažēšanās kvalitātes sistēmu un Eiropas Māceklību aliansi; uzsver, ka Komisijai ir cieši jāuzrauga to ieviešana dalībvalstīs; mudina Māceklību aliansi sekmēt jauniešu piekļuvi māceklības iespējām, aicinot novērst tādus šķēršļus kā mācību maksa mācekļiem;

54.  ņemot vērā dalībvalstu kompetences šajā jomā, atgādina, ka duālajam izglītības modelim un praktisko, sociālo un saziņas prasmju apguvei ir ļoti liela nozīme; uzsver, ka sociālās un saziņas prasmes varētu uzlabot jauniešu pašapziņu un atvieglot viņu iesaistīšanos darba tirgū; uzsver, ka duālajam modelim ir jābūt vērstam uz sociālo, ekonomisko un kultūras situāciju katrā valstī un tas nav uzskatāms par vienīgo pareizo PIA sistēmu; tāpēc aicina atzīt un stiprināt duālo mācīšanos visos līmeņos;

55.  aicina uzlabot sadarbību starp izglītības –– gan arodizglītības, gan augstākās izglītības –– iestādēm un uzņēmējiem tādas mācību programmas izstrādē, kas būtu pielāgota darba tirgus vajadzībām;

56.  norāda uz priekšrocībām, ko nodrošina elastīga, uz studentiem vērsta pieeja izglītībai, kas ļauj mainīt vai pielāgot studiju virzienu atbilstoši studentu vajadzībām, nepiesaistot viņus sākotnējai izvēlei;

57.  brīdina dalībvalstis, ka ir jānovērš jauniešiem piedāvāto līgumu pārmērīgi lielā dažādība; šajā ziņā prasa lielāku iedziļināšanos šajā jautājumā, lai panāktu efektivitāti;

58.  aicina dalībvalstis palielināt STEM programmu un studiju pievilcību, lai novērstu profesionāļu pašreizējo trūkumu šajā jomā; tomēr uzsver, ka humanitārie priekšmeti un vispārējās zināšanas par cilvēciskām vērtībām ir absolūti nepieciešamas, lai efektīvi izmantotu STEM disciplīnu sniegtās iespējas, un tādēļ attiecīgajās mācību iestādēs tās būtu efektīvi jāatbalsta un pienācīgi jāņem vērā mācību programmu izstrādē; aicina dalībvalstis sekmēt starpnozaru pieejas izmantošanu izglītības iestādēs, piemēram, veidojot apvienotas mākslas, zinātnes, IKT, inženierzinātņu, uzņēmējdarbības un citu attiecīgo jomu studiju programmas;

59.  mudina dalībvalstis mācību procesā bez kavēšanās iekļaut jaunās tehnoloģijas un visos izglītības un apmācības līmeņos, tostarp mācību spēku apmācībā, pastiprināt un uzlabot IKT un digitālo prasmju apmācību, lai digitālajās jomās būtu vairāk iespēju iegūt zinātniskos grādus un piedalīties mācību programmās un lai motivētu jauniešus studēt IKT un strādāt ar to saistītās jomās; uzsver vajadzību skolās un augstskolās uzlabot tehnisko bāzi un nodrošināt vajadzīgo infrastruktūru; šajā sakarībā uzsver to, cik svarīgi ir atvērtie izglītības resursi, kas ikvienam nodrošina piekļuvi izglītībai un, atbalstot mūžizglītības procesu, uzlabo nodarbināmību; atgādina par nepieciešamību mudināt meitenes un jaunas sievietes izvēlēties IKT studiju virzienu;

60.  uzsver, ka ir jāizstrādā pasākumi, lai mudinātu meitenes apgūt STEM priekšmetus, un ir jāveido kvalitatīva profesionālā orientācija, lai viņas atbalstītu veidot turpmāku profesionālo karjeru šajā jomā, jo sievietes joprojām ir maz pārstāvētas ar STEM saistītās profesijās, proti, tikai 24 % profesionāļu zinātnē un inženierzinātnē, turklāt ar STEM saistītās profesijas ir starp tām 20, kurās ir visvairāk brīvo darbvietu dalībvalstīs;

61.  norāda, ka, neraugoties uz augsto jauniešu bezdarba līmeni atsevišķās dalībvalstīs un daudzām brīvām darbvietām citās dalībvalstīs, ES iekšējās darba mobilitātes līmenis joprojām ir zems; tāpēc atgādina, ka darba ņēmēju mobilitāte ir svarīgs elements konkurētspējīga darba tirgus nodrošināšanai, un uzsver nepieciešamību samazināt traucējošos valodu un kultūras šķēršļus, piedāvājot bezdarbniekiem īpašus nozares valodas kursus un apmācību starpkultūru saziņas jomā;

62.  uzsver, cik svarīgi ir novērst prasmju trūkumu un neatbilstību, sekmējot un atvieglojot izglītojamo mobilitāti un iegūto kvalifikāciju pārrobežu atzīšanu un labāk izmantojot tādus ES instrumentus un programmas kā „Erasmus+”, Eiropas kvalifikāciju sistēma, Eiropas kvalifikāciju apliecība, garantija jauniešiem, Europass-CV, Uzņēmējdarbības prasmju apliecība, EURES, Zināšanu alianses, Eiropas Māceklību alianse, Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma, Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET) un Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET); uzsver, cik svarīga ir ESCO klasifikācija, kas nosaka un klasificē prasmes, kompetences un kvalifikācijas, kuras ir saistītas ar ES darba tirgu, izglītību un apmācību, un kas ir pieejama 25 Eiropas valodās; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir sociālo tiesību pienācīga pārnesamība Savienībā, un atkārtoti norāda uz programmas „Erasmus+”, Eiropas Sociālā fonda un EURES nozīmi šajā kontekstā; aicina dalībvalstis veicināt apmācības kursus, jo īpaši jomās, kurās ir vērojama būtiska neatbilstība starp prasmju pieprasījumu un piedāvājumu;

63.  mudina optimāli izmantot esošo ES finansējumu, piemēram, programmu „Erasmus+”, lai pilnveidotu jauniešu transversālās prasmes un kompetences nolūkā efektīvāk mazināt jauniešu bezdarbu ES;

64.  norāda uz programmu „Erasmus+” kā uz galveno instrumentu, ar ko nodrošina PIA kvalitāti visā Savienībā, un mudina organizēt starptautiskās apmaiņas projektus profesionālās apmācības jomā;

65.  atgādina, ka arī garantijas jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas efektīva īstenošana var palīdzēt uzlabot jauniešu iespējas darba tirgū, pārvarot trūkumus izglītībā un nodrošinot noturīga tirgus un ekonomikas vajadzībām atbilstošas prasmes, un tās var nodrošināt vērtīgu darba pieredzi un atvieglot sekmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanu; šajā sakarībā norāda, ka ir svarīgi novērtēt jauniešu darba patiesās vajadzības un konkrētās nozares, kurās tiks piedāvātas darba iespējas nākotnē, piemēram, sociālā ekonomika un zaļā ekonomika, un tam papildus pastāvīgi un rūpīgi uzraudzīt ne tikai attiecīgos projektus, bet arī aģentūras, kuras šos projektus nodrošina, un sagatavot regulārus ziņojumus par šādu pasākumu rezultātiem jauniešu bezdarba novēršanas jomā;

66.  uzsver nepieciešamību vienkāršot administratīvos pasākumus garantijas jauniešiem īstenošanai un steidzami likvidēt jebkādu birokrātiju, kas varētu ierobežot tās efektivitāti;

67.  atzinīgi vērtē ES likumdevēju nesen pieņemto lēmumu palielināt avansa maksājumus Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, kuras mērķis ir nodrošināt šīs svarīgās iniciatīvas netraucētu īstenošanu reģionos un valstīs, kas saskaras ar finansiālām grūtībām; aicina dalībvalstis, kā arī vietējās un reģionālās iestādes izmantot pieejamos līdzekļus, lai panāktu nepieciešamos uzlabojumus un radītu ilgtspējīgus, nevis ad hoc risinājumus; aicina dalībvalstis ātri un efektīvi īstenot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas operatīvās programmas;

Iespēju vienlīdzība

68.  uzsver, ka prasmju pilnveidošana, to īstenojot kā integrētu koncepciju, varētu kļūt par mehānismu, kas sniedz un veicina vienlīdzīgas iespējas personām no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, tostarp minoritātēm, jo īpaši bērniem un jauniešiem no nabadzīgām ģimenēm, ilgtermiņa bezdarbniekiem, nelabvēlīgā situācijā esošiem imigrantiem un personām ar invaliditāti; uzsver, ka nelabvēlīgā situācijā esošām grupām īpaši svarīgi ir novēršanas pasākumi un atbalsts un konsultācijas mūža garumā, sākot pēc iespējas agrākā posmā, lai darba tirgū varētu nodrošināt ražīgu un augsti kvalificētu darbaspēku; turklāt uzsver nepieciešamību sniegt atbalstu un nodrošināt prasmju apguvi, īstenojot darba devēju, darbā pieņemšanas personāla un personāldaļas vadītāju apmācību, lai atbalstītu nelabvēlīgā situācijā esošo grupu iekļaušanu darba tirgū; uzsver, ka neaizsargātākās sabiedrības daļas integrācijas nolūkā būtu jānodrošina darba devēju, cilvēkresursu jomas speciālistu un pasniedzēju pienācīga apmācība, lai pēc iespējas veiksmīgāk atbalstītu šo sabiedrības daļu un tās integrācija noritētu iespējami efektīvi; atgādina, cik svarīgi ir visiem nodrošināt vispārēju pieeju izglītībai;

69.  uzsver, ka saziņas tīklu veidošanas prasmes ir ļoti svarīgas visiem jauniešiem, bet jo īpaši tiem, kuru darba pieredze ir neliela un kuri pieder pie nepietiekami pārstāvētām un neaizsargātām iedzīvotāju grupām; uzsver, ka saziņas tīklu veidošanas prasmju mācīšanu var izmantot kā stratēģiju nodarbinātības, karjeras veidošanas un karjeras iespēju izpētes veicināšanai;

70.  norāda — lai gan sievietes veido lielāko daļu (60 %) augstskolu absolventu Eiropas Savienībā, viņu nodarbinātības līmenis un karjeras izaugsmes līkne neatspoguļo viņu pilno potenciālu; uzsver, ka iekļaujošas ilgtermiņa ekonomikas izaugsme ir atkarīga no tā, vai tiks mazināta plaisa starp sieviešu iegūto izglītību un stāvokli darba tirgū, galvenokārt pārvarot horizontālu un vertikālu segregāciju;

71.  uzsver, ka nodarbinātības aģentūrām ir jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka atbilstoši ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām personām ar invaliditāti nebūtu fiziski neiespējama piekļuve šo aģentūru pakalpojumiem;

72.  aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt paraugpraksi un atbalstīt jauniešu ar invaliditāti iekļaušanu izglītības sistēmā, tostarp mūžizglītības programmās, un nodarbinātībā, īstenojot tādus pasākumus kā ieguldījumi sociālo uzņēmēju iniciatīvās, ar ko atbalsta šos jauniešus, vai finansiālie stimuli organizācijām, kuras pieņem šādus jauniešus darbā;

73.  uzsver, ka ir jāpārliecinās, ka personām ar invaliditāti ir piekļuve finansiālam atbalstam un stipendijām, kas būtu neatņemami jāiekļauj informatīvajās un izglītības programmās, kuras paredzētas uzņēmējdarbības veicināšanai;

Jauna paaudze, jaunas iespējas, jaunas problēmas

74.  atzīmē, ka jauniešiem, kas uzauguši straujas tehnoloģiju attīstības laikā, salīdzinājumā ar iepriekšējām paaudzēm ir ne tikai atšķirīgs potenciāls, talanti un prasmes, bet arī atšķirīgas vērtības un prioritātes, un tādēļ ir jāuzsver, ka ir nepieciešamas programmas un iniciatīvas, ar ko varētu pārvarēt paaudžu plaisu; norāda, ka tas palīdzēs arī saprast tādas jaunajai paaudzei raksturīgās prasmes kā spēja veikt vairākus uzdevumus vienlaicīgi, radošums, mobilitāte, gatavība pārmaiņām un, galvenokārt, spēja strādāt komandā; uzsver, ka izglītības un apmācības sistēmām vajadzētu būt pietiekami elastīgām, lai jaunieši varētu pilnībā attīstīt savas prasmes un talantus; turklāt uzsver, ka darbā pieņemšanas un nodarbinātības dienestu darbiniekiem vajadzētu būt labi apmācītiem un kvalificētiem, lai viņi varētu izprast jauno paaudzi; tāpat norāda, ka ne visiem jauniešiem automātiski piemīt prasmes un spējas, kas pilnībā atbilst digitālā laikmeta prasībām, un tāpēc atgādina, ka pašreiz vairāk kā jebkad iepriekš ir svarīgi visiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un apmācībai saistībā ar tām;

o
o   o

75.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 351 E, 2.12.2011., 29. lpp.
(2) OV C 440, 30.12.2015., 67. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0394.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0038.
(5) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.
(6) OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.
(7) OV C 172, 27.5.2015., 3. lpp.
(8) CRPD/C/EU/Q/1
(9) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.

Juridisks paziņojums