Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2147(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0371/2015

Iesniegtie teksti :

A8-0371/2015

Debates :

PV 19/01/2016 - 4
CRE 19/01/2016 - 4

Balsojumi :

PV 19/01/2016 - 5.9
CRE 19/01/2016 - 5.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0009

Pieņemtie teksti
PDF 634kWORD 250k
Otrdiena, 2016. gada 19. janvāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Virzība uz Digitālā vienotā tirgus aktu
P8_TA(2016)0009A8-0371/2015

Eiropas Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūcija par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu (2015/2147(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0100),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu „Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Lēmumu (ES) 2015/2240 par programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu nodrošināšanai (programma ISA2) un sadarbspēju kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai(1),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kolektīvās finansēšanas potenciāla izmantošana Eiropas Savienībā” (COM(2014)0172),

–  ņemot vērā pielikumu Komisijas paziņojumam „Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT): rezultāti un turpmākie pasākumi” (COM(2013)0685),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 (COM(2013)0627)),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 23. aprīļa darba dokumentu „Elektroniskās tirdzniecības rīcības plāns 2012.–2015. gadam. Stāvoklis 2013. gadā” (SWD(2013)0153),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (COM(2013)0147)),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (COM(2013)0048)),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. decembra paziņojumu „Par saturu digitālajā vienotajā tirgū” (COM(2012)0789),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību (COM(2012)0721)),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu „II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/116/EK par autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzības termiņiem (COM(2008)0464),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/758 par tipa apstiprinājuma prasībām transportlīdzekļa eZvana sistēmas izveidošanai uz pakalpojuma „112” bāzes un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/26/ES par autortiesību un blakustiesību kolektīvo pārvaldījumu un muzikālo darbu tiesību lietošanai tiešsaistē daudzteritoriālo licencēšanu iekšējā tirgū(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/37/ES ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu(7) (PSI direktīva),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT)(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumu Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1211/2009, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju(12),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū(13),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē(14),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvu 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību(15),

–  ņemot vērā Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību pirmo novērtējumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(16), tostarp ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 izdarītos grozījumus,

–  ņemot vērā 2015. gada 28. septembrī noslēgto Eiropas Savienībās un Ķīnas noslēgto partnerattiecību nolīgumu par 5G tīklu izmantošanu un ar to saistītos nolīgumus,

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā(17),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par virzību uz atjaunotu vienprātību par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu: ES rīcības plāns(18),

–  ņemot vērā 2015. gada 10. marta rezolūciju par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(19),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par patērētāju tiesību nodrošināšanu digitālajā vienotajā tirgū(20),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. februāra rezolūciju par nodevām par kopēšanu privātām vajadzībām(21),

–  ņemot vērā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par integrētu paku piegādes tirgu e-tirdzniecības izaugsmei Eiropas Savienībā(22),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai(23),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanu Eiropā(24),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par novērtējuma ziņojumu attiecībā uz Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju(25),

–  ņemot vērā 2013. gada 24. oktobra rezolūciju par īstenošanas ziņojumu par reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektroniskajām komunikācijām(26),

–  ņemot vērā 2013. gada 22. oktobra rezolūciju par maldinošu reklāmu(27),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par digitalizācijas programmu izaugsmei, mobilitātei un nodarbinātībai — laiks palielināt apgriezienus(28),

–  ņemot vērā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu(29),

–  ņemot vērā 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par jaunu programmu attiecībā uz Eiropas patērētāju aizsardzības politiku(30),

–  ņemot vērā 2013. gada 22. maija rezolūciju par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu(31),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu(32),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā(33),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību — sasniegumi un turpmākie pasākumi virzībā uz globālu kiberdrošību(34),

–  ņemot vērā 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks(35),

–  ņemot vērā 2010. gada 21. septembra rezolūciju par iekšējā tirgus izveidi elektroniskās komercijas jomā(36),

–  ņemot vērā 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par interneta pārvaldību — turpmāk veicamie pasākumi(37)

–  ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu(38),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par lietisko internetu(39),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kas Līgumos iekļauta ar ES līguma 6. pantu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD), ko Eiropas Savienība ratificēja 2010. gada 23. decembrī (2010/48/EK),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada 20. oktobrī pieņemto Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9., 12., 14., 16. un 26. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0371/2015),

A.  tā kā interneta un mobilo sakaru izmantošana, kas strauji attīstās, ir mainījusi to, kā iedzīvotāji, uzņēmumi un to darbinieki sazinās, piekļūst informācijai un zināšanām, izgudro, patērē, dalās, piedalās un strādā; tā kā šīs pārmaiņas ir paplašinājušas un mainījušas ekonomiku, veicinot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi 500 miljonu potenciālo patērētāju bāzei ES, kā arī pasaules tirgiem un dodot iespēju iedzīvotājiem radīt jaunas uzņēmējdarbības idejas un modeļus;

B.  tā kā visai Savienības politikai un tiesību aktiem digitālā vienotā tirgus jomā būtu jāļauj rasties un attīstītiem jaunām iespējām lietotājiem un uzņēmumiem un jauniem inovatīviem pārrobežu tiešsaistes pakalpojumiem par konkurētspējīgām cenām, jānovērš šķēršļi starp dalībvalstīm un jāveicina Eiropas uzņēmumu, it sevišķi MVU un jaunuzņēmumu, piekļuve pārrobežu tirgum, kas ir svarīgi izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā, vienlaikus atzīstot, ka šādas iespējas neizbēgami ietver strukturālas pārmaiņas un holistisku pieeju, kurā būtu ņemta vērā sociālā dimensija un nepieciešamība ātri novērst digitālo prasmju trūkumu;

C.  tā kā, neraugoties uz to, ka 75 % no digitālās ekonomikas pievienotās vērtības rada tradicionālās nozares, tradicionālo nozaru digitālā pārveide joprojām ir zemā līmenī: tikai 1,7 % ES uzņēmumu pilnībā izmanto modernās digitālās tehnoloģijas un tikai 14 % MVU izmanto internetu tirdzniecības darījumiem; tā kā Eiropai ir jāizmanto lielais IKT sektora potenciāls, lai digitalizētu nozares un saglabātu konkurētspēju pasaulē;

D.  tā kā datu ekonomikas veidošana ir īpaši atkarīga no tiesiskā regulējuma, kas veicina datubāzu izstrādi, apkalpošanu, uzturēšanu un paplašināšanos, un tādēļ ir atkarīga no tiesiskā regulējuma, kas ir labvēlīgs inovācijai un piemērojams praksē;

E.  tā kā 2013. gadā sadarbīgā patēriņa tirgus apjoms visā pasaulē sasniedza aptuveni USD 3,5 miljardus un pašreizējais Komisijas prognozētais izaugsmes potenciāls pārsniedz USD 100 miljardu;

F.  tā kā augsts un noturīgs patērētāju aizsardzības, iespēcināšanas un apmierinātības līmenis ir nesaraujami saistīts ar izvēli, kvalitāti, elastīgumu, pārredzamību, informāciju, sadarbspēju un pieejamu, drošu tiešsaistes vidi, kam raksturīgs augsts datu aizsardzības līmenis;

G.  tā kā jaunrade un inovācija ir digitālās ekonomikas dzinējspēki un tā kā tāpēc ir būtiski svarīgi nodrošināt augsta līmeņa intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

H.  tā kā 44,8 % no visām mājsaimniecībām ES(40) nav piekļuves ātram internetam un pašreizējā politika un stimuli nav varējuši nodrošināt pietiekamu digitālo infrastruktūru, jo īpaši laukos;

I.  tā kā ES reģioniem ir atšķirīgs attīstības līmenis digitālās savienojamības, cilvēkkapitāla, interneta izmantošanas, digitālo tehnoloģiju integrācijas uzņēmumos un digitālo publisko pakalpojumu jomā, ko apliecina Digitālās programmas rezultātu apkopojums; tā kā reģioni ar zemiem rezultātiem šajos piecos rādītājos var palaist garām iespēju izmantot digitālās ēras radītās priekšrocības,

1.IEVADS. KĀPĒC IR VAJADZĪGS DIGITĀLAIS VIENOTAIS TIRGUS

1.  atzinīgi vērtē paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”; uzskata, ka digitālais vienotais tirgus, kas būtu balstīts uz kopīgiem noteikumiem, varētu stiprināt ES konkurētspēju, pozitīvi ietekmēt izaugsmi un darbvietas, atjaunot vienoto tirgu un veidot iekļaujošāku sabiedrību, piedāvājot jaunas iespējas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, it sevišķi — pieredzes apmaiņas un nodošanas ceļā; uzskata, ka izmantotā horizontālā pieeja pašlaik tās īstenošanas gaitā ir jāstiprina, tostarp laikus jāpieņem 16 iniciatīvas, jo digitālie virzītājspēki ietekmē ikvienu iedzīvotāju un sabiedrības un ekonomikas dimensiju;

2.  piekrīt Komisijai, ka par digitālā vienotā tirgus pārvaldību un savlaicīgu izveidi kopīga atbildība jāuzņemas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai; mudina Komisiju sadarboties ar ieinteresētajām personām sabiedriskajā un sociālajā jomā un pēc iespējas plašāk tās iesaistīt lēmumu pieņemšanas procesā;

3.  uzskata, ka labākam regulējumam nepieciešama tāda likumdošanas pieeja, kas būtu digitāla jau pēc noklusējuma, balstīta uz principiem un tehnoloģiski neitrāla; lai pavērtu iespējas inovācijai, ir nepieciešams novērtēt, vai esošie tiesību akti, papildinoši nenormatīvie pasākumi un izpildes mehānismi pēc attiecīgajām apspriešanām un ietekmes novērtējumiem atbilst digitālā laikmeta vajadzībām, ņemot vērā jaunās tehnoloģijas un jaunos uzņēmējdarbības modeļus, lai novērstu vienotā tirgus juridisko sadrumstalotību, mazinātu administratīvo slogu un stimulētu izaugsmi un inovāciju;

4.  uzskata, ka iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanās digitālajai videi ir izšķirīgi svarīga inovācijas un izaugsmes digitālās ekonomikas jomā potenciāla pilnīgai atraisīšanai; ir pārliecināts, ka to uzticēšanās nostiprināšanai ar datu aizsardzības un drošības standartiem un augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un iespēcināšanu vajadzētu būt sabiedriskās politikas pamatā, vienlaikus atzīstot, ka digitālo uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļi ir balstīti uz lietotāju uzticēšanos;

5.  norāda, ka e-komercija Eiropas Savienībā ik gadu rada EUR 500 miljardus un ir svarīgs papildinājums tirdzniecībai bezsaistē, vienlaikus sniedzot patērētājiem plašāku piedāvājumu, it sevišķi tālākos reģionos, un paverot MVU jaunas iespējas; aicina Komisiju apzināt un likvidēt šķēršļus e-komercijai, lai izveidotu īstu pārrobežu e-komercijas tirgu; uzskata, ka šādi šķēršļi ir, piemēram, sadarbspējas un kopīgu standartu trūkums, tādas pietiekamas informācijas trūkums, kas ļautu patērētājiem izdarīt informētu izvēli, un nepietiekama uzlabotu pārrobežu maksājumu pieejamība;

6.  atbalsta Komisijas plānu nodrošināt, ka ES konkurences politika ir pilnībā piemērojama digitālajam vienotajam tirgum, jo konkurence patērētājiem nozīmē plašāku piedāvājumu, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un pauž nožēlu par to, ka, kā liecina Eiropas digitālās jomas regulējuma neesamība, nav līdzsvarotas lielu un mazu piegādātāju intereses;

7.  uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm steidzami jāpalielina ekonomikas dinamika nolūkā sekmēt inovācijas uzplaukumu un novērst šķēršļus uzņēmumiem, it sevišķi inovatīviem uzņēmumiem, MVU, jaunuzņēmumiem un izaugsmes uzņēmumiem, lai tie varētu piekļūt tirgiem vienlīdzīgos konkurences apstākļos, attīstot e-pārvaldi, izmantojot nākotnes vajadzībām atbilstošu un integrētu tiesisko regulējumu un nenormatīvus mehānismus, piekļuvi finansējumam, tostarp jaunus ES jaunuzņēmumu, MVU un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu finansēšanas modeļus, un ilgtermiņa stratēģiju ieguldījumiem digitālajā infrastruktūrā, prasmēs, digitālajā iekļautībā, pētniecībā un inovācijā; atgādina, ka inovācijai labvēlīgai politikai, kas veicina konkurenci un inovāciju, būtu jāietver iespēja projektiem piekļūt finansēšanas iespējām; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, ka ir iespējama netraucēta pārrobežu kolektīvā finansēšana, un mudina dalībvalstis ieviest stimulus izmantot kolektīvo finansēšanu;

8.  uzskata, ka nepieciešams novērtēt digitalizācijas ietekmi uz drošību un veselības aizsardzību darbā un attiecīgi koriģēt esošos veselības aizsardzības un drošības pasākumus; norāda uz negadījumu risku, kam var būt pakļauti cilvēki, kas strādā no mājām teledarba vai kolektīvā darba veidā; uzsver, ka ar darbu saistītas garīgās veselības problēmas, piemēram, izdegšana, ko rada pastāvīgā pieejamība un tradicionālā darba laika izzušana, nopietni apdraud darba ņēmējus; aicina Komisiju veikt pētījumu par digitalizācijas plašāku ietekmi, piemēram, paaugstinātas darba intensitātes ietekmi uz darba ņēmēju fizisko labklājību un ģimenes dzīvi un bērnu kognitīvo spēju attīstību;

9.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm plašāk attīstīt iniciatīvas, kuras veicina uzņēmējdarbību, it sevišķi inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus, kas palīdzētu mainīt priekšstatus par to, kā definējami panākumi, un veicinātu uzņēmējdarbības un inovācijas kultūru; uzskata arī, ka daudzveidība un īpašās iezīmes, kas raksturo dažādos inovācijas centrus dalībvalstīs, varētu kļūt par ES konkurētspējas priekšrocību pasaules tirgū, tāpēc tos vajadzētu savstarpēji sasaistīt un būtu jānostiprina inovatīvas ekosistēmas, kur sadarbojas dažādas nozares un uzņēmumi;

10.  pauž bažas par to, ka dalībvalstis līdz šim ir izmantojušas dažādas pieejas, lai regulētu internetu un sadarbīgo patēriņu; mudina Komisiju atbilstoši ES kompetencēm pieņemt iniciatīvas, kas atbalstītu inovāciju un godīgu konkurenci, novērstu šķēršļus digitālajai tirdzniecībai un saglabātu ekonomisko un sociālo kohēziju un vienotā tirgus integritāti; aicina Komisiju rīkoties iedzīvotāju, patērētāju un Eiropas uzņēmumu globālo panākumu interesēs, lai internets paliktu atvērta, neitrāla, droša, iekļaujoša un globāla platforma saziņai, ražošanai, līdzdalībai, jaunradei, kultūras daudzveidībai un inovācijai;

11.  norāda, ka digitālā revolūcija ietekmē visus mūsu sabiedrības aspektus un rada gan izaicinājumus, gan izdevības; uzskata, ka tai piemīt potenciāls iespēcināt iedzīvotājus, patērētājus un uzņēmējus līdz šim neiespējamos veidos; aicina Komisiju izstrādāt politiku, kas sekmētu iedzīvotāju aktīvu līdzdalību un dotu tiem iespēju izmantot digitālo pāreju savā labā; turklāt aicina Komisiju turpināt novērtēt, kā digitālā revolūcija ietekmē Eiropas sabiedrību;

12.  aicina Komisiju apkarot juridisko sadrumstalotību, ievērojami palielinot dažādu tās ģenerāldirektorātu darba saskaņošanu jauna regulējuma izstrādē un uzstājīgi mudinot dalībvalstis nodrošināt, ka regulējumu tās īsteno saskaņoti;

13.  uzsver, ka visām iniciatīvām, kas tiek izstrādātas saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju, ir jāatbilst pamattiesībām, it sevišķi datu aizsardzības tiesību aktiem, vienlaikus atzīstot pievienoto vērtību, ko stratēģija dod ES ekonomikai; atgādina, cik svarīgi gan datu subjektu, gan uzņēmumu interesēs ir steidzīgi pieņemt Vispārējo datu aizsardzības regulu un Datu aizsardzības direktīvu; aicina pārskatīt E-privātuma direktīvu, lai nodrošinātu tās noteikumu atbilstību datu aizsardzības paketei, pirms tā ir stājusies spēkā;

2.LABĀKA PATĒRĒTĀJU UN UZŅĒMUMU PIEKĻUVE DIGITĀLAJAM VIENOTAJAM TIRGUM VISĀ EIROPĀ

2.1.Pārrobežu e-komercijas noteikumi, kuriem patērētāji un uzņēmēji var uzticēties

14.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pieņemt pamatīgu priekšlikumu par tiešsaistes līgumiem attiecībā uz tiešsaistē pirktu digitālo saturu un uzlabot patērētāju tiesību aizsardzību šajā jomā; uzskata, ka šādiem uzlabojumiem jābūt mērķtiecīgiem un ka vajadzētu rūpīgi analizēt atšķirības starp saturu un materiālām precēm; norāda, ka patērētājus, kuri iegādājas materiālu digitālo saturu, aizsargā tiesību akti par patērētāju tiesību aizsardzību, savukārt, pērkot tiešsaistes digitālo saturu, patērētāju tiesības joprojām lielākoties nav reglamentētas un ir neskaidras, jo īpaši attiecībā uz digitālā satura juridiskajām garantijām, defektīvu saturu un atsevišķiem negodīgiem noteikumiem; uzsver, ka tas, ka viss digitālais saturs šobrīd tiek klasificēts kā pakalpojumi, var radīt bažas — tas var neatbilst patērētāju ekspektācijām, jo straumēšanas pakalpojumu abonēšana netiek uzskatīta par atšķirīgu no lejupielādējama satura pirkšanas; piekrīt tam, ka būtu jānodrošina līdzvērtīgs un ilgtspējīgs patērētāju aizsardzības līmenis neatkarīgi no tā, vai digitālo saturu viņi iegādājas tiešsaistē vai bezsaistē;

15.  uzskata, ka praktiska un samērīga pieeja ir panākt, lai plašāk tiktu saskaņots tiesiskais regulējums, kas attiecas uz uzņēmumu digitālā satura un materiālu preču pārdošanu patērētājiem, neatkarīgi no tā, vai tirdzniecību veic pāri robežām vai iekšzemē, vienlaikus saglabājot tiešsaistes un bezsaistes noteikumu saskaņotību, izvairoties no pēc iespējas vājāka regulējuma noteikšanas, novēršot regulējuma trūkumu un izmantojot esošos patērētāju aizsardzības tiesību aktus; uzsver, ka tas būtu darāms tehnoloģiski neitrālā veidā un nedrīkst radīt nesamērīgas izmaksas uzņēmumiem;

16.  uzskata, ka Komisijas priekšlikumos par pārrobežu līgumu noteikumiem patērētājiem un uzņēmumiem būtu jāizvairās no riska, ka arvien vairāk palielinātos piemērojamo juridisko standartu atšķirības starp tiešsaistes un bezsaistes pirkumiem, un uzskata, ka tirdzniecība tiešsaistē un bezsaistē būtu jāskata saskaņoti un vienlīdzīgi, par pamatu izmantojot esošo augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību, jo patērētāji atšķirīgus juridiskos standartus varētu uztvert kā tiesību ierobežošanu; uzstāj, ka visiem jauniem priekšlikumiem būtu jāatbilst regulas „Roma I” 6. pantam, un norāda, ka Komisija plāno 2016. gadā īstenot REFIT par visu patērētāju acquis; šajā sakarā aicina Komisiju apsvērt, vai Komisijas plānotie priekšlikumi par materiālām precēm nebūtu jāizvirza vienlaikus ar REFIT;

17.  uzskata, ka līgumu noteikumiem par digitālo saturu ir jābalstās uz konkrētiem principiem, lai tie būtu tehnoloģiski neitrāli un atbilstu nākotnes vajadzībām; turklāt saistībā ar Komisijas priekšlikumu šajā jomā uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut neatbilstību esošajiem tiesību aktiem un pārklāšanos ar tiem, kā arī izvairīties no tiešsaistes un bezsaistes līgumu, kā arī dažādu izplatīšanas kanālu nepamatota tiesiskā nošķīruma ilgtermiņā, paturot prātā arī patērētāju acquis REFIT;

18.  pieprasa īstenot aktīvo patērētāju stratēģiju, lai jo īpaši izvērtētu, vai tiešsaistes vidē tiek atvieglotas maiņas iespējas patērētājiem un vai jāīsteno pasākumi, lai atvieglotu šādas iespējas nolūkā sekmēt konkurenci tiešsaistes tirgos; turklāt norāda, ka visā vērtību ķēdē ir nepieciešams nodrošināt pieejamus e-komercijas pakalpojumus, tostarp pieejamu informāciju, maksāšanas mehānismus un klientu apkalpošanu;

19.  mudina Komisiju kopā ar ieinteresētajām personām novērtēt, cik reālistiski un lietderīgi būtu ieviest nozarspecifiskas ES uzticības zīmes tirdzniecībai tiešsaistē un kādas būtu to potenciālās izdevības un trūkumi, izmantojot dalībvalstu esošo uzticības zīmju shēmu paraugpraksi, lai sekmētu patērētāju uzticēšanos un kvalitāti, it sevišķi attiecībā uz pārrobežu tiešsaistes tirdzniecību, un samazinātu potenciāli mulsinoši lielo skaitu esošo uzticības zīmju, līdztekus izsverot citas iespējas, piemēram, pašregulāciju vai ieinteresēto personu grupu izveidi nolūkā noteikt kopīgus klientu apkalpošanas principus;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus izveidot ES mēroga platformu strīdu izšķiršanai tiešsaistē (SIT) un aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm strādāt pie savlaicīgas un pareizas SIT regulas īstenošanas, it sevišķi attiecībā uz tulkošanas iespējam, kā arī pie SAI direktīvas īstenošanas; aicina Komisiju un attiecīgās ieinteresētās personas apdomāt, kā varētu vēl vairāk uzlabot piekļuvi informācijai par tipiskām patērētāju sūdzībām;

21.  aicina ieviest vērienīgu patērētāju acquis un Pakalpojumu direktīvas izpildes mehānismu; mudina Komisiju izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu esošo noteikumu pilnīgu un pareizu īstenošanu un pārkāpuma procedūras gadījumos, kad konstatēta nepareiza vai nepietiekama tiesību aktu īstenošana;

22.  aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai apkarotu nelikumīga satura un preču pārdošanu tiešsaistē, uzlabojot sadarbību un informācijas un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz cīņu pret nelikumīgām darbībām internetā; šajā kontekstā uzsver, ka uz digitālo saturu, ko piegādā patērētājiem, nedrīkstētu attiekties nekādas trešo personu tiesības, kas varētu patērētājiem liegt izmantot digitālo saturu atbilstoši līgumam;

23.  aicina veikt rūpīgu, mērķtiecīgu un uz pierādījumiem balstītu analīzi par to, vai visiem vērtības ķēdes dalībniekiem, tajā skaitā tiešsaistes starpniekiem, tiešsaistes platformām, satura un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī bezsaistes starpniekiem, piemēram, tālākpārdevējiem un mazumtirgotājiem, būtu jāveic pamatoti un atbilstoši pasākumi, kas vērsti pret nelikumīgu saturu, viltotām precēm un komerciāla mēroga intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, vienlaikus aizsargājot galalietotāju spēju piekļūt informācijai un to izplatīt vai pēc savas izvēles izmantot lietojumprogrammas un pakalpojumus;

24.  uzsver, ka nulles tolerances principam attiecībā uz ES tiesību aktu transponēšanu ir jābūt dalībvalstu un Eiropas Savienības pamatnoteikumam; uzskata, ka, neraugoties uz to, pārkāpuma procedūrai vienmēr vajadzētu būt pēdējam līdzeklim un tā būtu jāsāk tikai pēc vairākiem mēģinājumiem panākt koordinēšanu un labošanu; uzsver, ka ir būtiski samazināt šo procedūru ilgumu;

25.  atzinīgi vērtē Regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā pārskatīšanu, par ko ir paziņojusi Komisija; uzskata, ka uzraudzības iestāžu kompetenču paplašināšana un to savstarpējās sadarbības stiprināšana ir nepieciešama, lai varētu efektīvi panākt noteikumu par patērētāju iepirkšanos tiešsaistē izpildi;

2.2.Kvalitatīvi paku pārrobežu piegādes pakalpojumi par pieņemamām cenām

26.  uzsver to, ka, lai gan paku piegādes pakalpojumi dažās dalībvalstīs no patērētāju viedokļa darbojas labi, dažās dalībvalstīs neefektīvi piegādes pakalpojumi, it sevišķi piegādes pēdējā posmā, ir vieni no galvenajiem pārrobežu e-komercijas šķēršļiem un viens no galvenajiem minētajiem iemesliem, kāpēc gan patērētāji, gan uzņēmumi atsakās no darījumiem tiešsaistē; uzskata, ka nepilnības paku pārrobežu piegādē var atrisināt, tikai izmantojot Eiropas vienotā tirgus pieeju, un uzsver to, cik svarīga šajā nozarē ir konkurence, kā arī nepieciešamību paku piegādes nozarei pielāgoties mūsdienu dzīves tendencēm un piedāvāt elastīgākas piegādes iespējas, piemēram, saņemšanas punktu tīklus, paku centrus un cenu salīdzinātājus;

27.  uzsver, ka pieejami, cenu ziņā pieņemami, efektīvi un kvalitatīvi piegādes pakalpojumi ir būtisks priekšnosacījums pārrobežu e-komercijas attīstībai, un tāpēc atbalsta ierosinātos pasākumus ar mērķi uzlabot cenu noteikšanas pārredzamību, lai palielinātu patērētāju informētību par cenu struktūru, informāciju par atbildību nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā, sadarbspēju un regulatīvo uzraudzību, kuri būtu jāvērš uz paku pārrobežu piegādes pakalpojumu tirgu netraucētu darbību, tostarp pārrobežu sūtījumu izsekošanas un identificēšanas sistēmu popularizēšanu, paredzot pietiekamu rīcības brīvību, lai piegādes tirgus varētu attīstīties un pielāgoties tehnoloģiju inovācijām;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi dalīties ar paraugpraksi paku piegādes nozarē un aicina Komisiju ziņot Eiropas Parlamentam par sabiedrisko apspriešanu par paku pārrobežu piegādi, kā arī iepazīstināt ar pašregulācijas pasākumu rezultātiem; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota paku pārrobežu piegādes ad hoc darba grupa;

29.  aicina Komisiju nākt klajā arī visaptverošu rīcības plānu, kas būtu izveidots sadarbībā ar operatoriem un ietvertu paraugprakses vadlīnijas, rast inovatīvus risinājumus, kā uzlabot pakalpojumus, samazināt izmaksas un ietekmi uz vidi, ciešāk integrēt paku piegādes un pasta pakalpojumu vienoto tirgu, likvidēt šķēršļus, ar ko pasta operatori saskaras pārrobežu piegādē, pastiprināt BEREC un ERGP sadarbību un vajadzības gadījumā ierosināt attiecīgo tiesību aktu pārskatīšanu;

30.  uzsver, ka Komisijas turpmākā paku piegādes saskaņošana nedrīkstētu pasliktināt paku piegādātāju sociālo aizsardzību un darba apstākļus neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek ievērotas šīs nozares darba ņēmēju tiesības attiecībā uz sociālā nodrošinājuma sistēmām un tiesībām uz kolektīvu rīcību; uzsver, ka sociālais nodrošinājums ir dalībvalstu kompetencē;

2.3.. Novērst nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu

31.  uzskata, ka jāīsteno vērienīgi, mērķtiecīgi pasākumi, lai uzlabotu preču un pakalpojumu pieejamību, jo īpaši — pārtraucot nepamatotas ģeogrāfiskās bloķēšanas praksi un netaisnīgu cenu diskrimināciju ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai valstspiederības dēļ, kuras rezultātā bieži izveidojas monopoli un patērētāji izmanto nelikumīgu saturu;

32.  atbalsta Komisijas apņemšanos efektīvi risināt nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu, papildinot esošo e-komercijas regulējumu un panākot, ka tiek izpildīti attiecīgie noteikumi esošajos tiesību aktos; uzskata, ka ir svarīgi koncentrēties uz uzņēmumu savstarpējām attiecībām, kas noved pie ģeogrāfiskās bloķēšanas, piemēram, selektīvas izplatīšanas, kura neatbilst konkurences tiesībām, un tirgus segmentācijas, kā arī uz tehnoloģiskiem pasākumiem un tehnisku praksi (piemēram, IP izsekošanu un apzinātu sistēmu sadarbspējas nenodrošināšanu), kas nepamatoti ierobežo informācijas sabiedrības pakalpojumu pārrobežu pieejamību, uz pārrobežu līgumu par preču un pakalpojumu iegādi noslēgšanu un arī uz saistītām darbībām, piemēram, maksāšanu un preču piegādi, ņemot vērā proporcionalitātes principu, it sevišķi attiecībā uz maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem;

33.  uzsver, ka tiešsaistes tirgotājiem, kas tirgojas vienā vai vairākās dalībvalstīs, pret visiem patērētājiem ir jāizturas vienlīdzīgi, tostarp attiecībā uz atlaidēm un citiem pārdošanas veicināšanas pasākumiem;

34.  īpaši atbalsta Komisijas ieceri pārbaudīt Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 20. panta 2. punkta praktisko izpildi, lai analizētu iespējamo nepamatotas diskriminācijas praksi, kas vērsta pret patērētājiem un citiem pakalpojumu saņēmējiem viņu valstspiederības vai dzīvesvietas valsts dēļ; aicina Komisiju apzināt un definēt konkrētas pamatotas diskriminācijas gadījumu grupas saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas 20. panta 2. punktu, lai precizētu, kas ir nepamatoti diskriminējoša privāto struktūru rīcība, un palīdzētu interpretēt noteikumus iestādēm, kas atbildīgas par 20. panta 2. punkta piemērošanu praksē, kā minēts Pakalpojumu direktīvas 16. pantā; aicina Komisiju īstenot mērķtiecīgus centienus, lai 20. panta 2. punkta noteikumu iekļautu Regulas (EK) Nr. 2006/2004 pielikumā nolūkā izmantot Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkla izmeklēšanas un izpildes pilnvaras;

35.  uzsver, ka ģeogrāfiskās bloķēšanas aizliegumam nekādā gadījumā nevajadzētu noteikt pienākumu mazumtirgotājam piegādāt preces no sava tīmekļa veikala uz noteiktu dalībvalsti, ja tas nav ieinteresēts savu produktu tirdzniecībā visās dalībvalstīs un vēlas darboties mazā mērogā vai preces pārdot tikai tiem patērētājiem, kas atrodas tuvu tā veikalam;

36.  norāda arī, cik svarīgs ir patlaban veiktais konkurences apsekojums e-komercijas nozarē, lai cita starpā izmeklētu, vai nepamatota ierobežojoša ģeogrāfiskā bloķēšana, piemēram, diskriminācija IP adreses, pasta adreses vai kredītkartes izdevējvalsts dēļ, ir pretrunā ES konkurences tiesību aktu noteikumiem; uzsver, ka ir svarīgi palielināt patērētāju un uzņēmēju uzticēšanos, ņemot vērā nozares apsekojuma rezultātus un novērtējot, vai ir vajadzīgas mērķtiecīgas izmaiņas Grupu atbrīvojuma regulā, tostarp 4.a un 4.b pantā, nolūkā ierobežot nevēlamo novirzīšanas praksi un mazināt teritoriālos ierobežojumus;

37.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu uzlabot pārnesamību un sadarbspēju, lai veicinātu likumīgi iegūta un likumīgi pieejama satura vai pakalpojumu brīvu apriti, tādējādi sperot pirmo soli ceļā uz nepamatotas ģeogrāfiskās bloķēšanas izbeigšanu, kā arī veicinātu abonementu pieejamību un pārrobežu funkcionalitāti; uzsver, ka nav pretrunas starp teritorialitātes principu un pasākumiem satura pārnesamības šķēršļu novēršanai;

38.  brīdina, ka nevajadzētu nekritiski veicināt obligātu Eiropas mēroga licenču izsniegšanu, jo līdz ar to varētu mazināties lietotājiem pieejamā satura apjoms; uzsver, ka teritorialitātes princips ir būtisks autortiesību sistēmas elements, ņemot vērā teritoriālās licencēšanas nozīmīgumu Eiropas Savienībā;

2.4.Labāka piekļuve digitālajam saturam — mūsdienīgs, Eiropai pielāgots autortiesību regulējums

39.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos modernizēt pašreizējo autortiesību regulējumu, lai to pielāgotu digitālajam laikmetam; uzsver, ka jebkādas minētā regulējuma izmaiņas būtu jāveic mērķtiecīgi un īpaši pievēršoties godīgai un pienācīgai atlīdzībai autoriem un citiem tiesību subjektiem, ekonomikas izaugsmei, konkurētspējai un labākai patērētāju pieredzei, kā arī vajadzībai nodrošināt pamattiesību aizsardzību;

40.  uzsver, ka uz autortiesību pārkāpumiem balstītas profesionālās darbības vai uzņēmējdarbības modeļi ir nopietns drauds digitālā vienotā tirgus darbībai;

41.  uzskata, ka reformā būtu jārod pareizais līdzsvars starp visām iesaistītajām interesēm; norāda uz radošās nozares īpatnībām un dažādajiem problēmjautājumiem, kurus jo īpaši izraisa dažādie satura un radošu darbu veidi, kā arī izmantotie uzņēmējdarbības modeļi; tā kā pētījumā „Teritorialitāte un tās ietekme uz audiovizuālo darbu finansēšanu” ir uzsvērts, cik svarīga ir teritoriālā licencēšana attiecībā uz Eiropas filmu refinansēšanu, tāpēc aicina Komisiju labāk apzināt un ņemt vērā šīs īpatnības;

42.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visās Autortiesību direktīvas reformās tiek ņemti vērā ex post ietekmes novērtējuma rezultāti un Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija Direktīva 2001/29/EK un ka tās balstās uz pārliecinošiem pierādījumiem, tostarp novērtējumu par izmaiņu iespējamo ietekmi uz izaugsmi un darbvietām, kultūras daudzveidību un it sevišķi uz audiovizuālo darbu ražošanu, finansēšanu un izplatīšanu;

43.  uzsver, ka mērķtiecīgiem autortiesību izņēmumiem un ierobežojumiem ir izšķiroša nozīme ekonomikas izaugsmes veicināšanā, inovācijā, darbvietu izveidē, turpmākas jaunrades sekmēšanā un Eiropas inovācijas un radošās un kultūras daudzveidības stiprināšanā; atgādina, ka Parlaments atbalsta minimālo standartu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz dažādiem autortiesību izņēmumiem un ierobežojumiem un minēto izņēmumu un ierobežojumu — kas paredzēti Direktīvā 2001/29/EK — pienācīgu piemērošanu;

44.  uzsver, ka pieejai autortiesību izņēmumiem un ierobežojumiem vajadzētu būt līdzsvarotai, mērķtiecīgai un formāta ziņā neitrālai, tai būtu jābalstās tikai uz pierādītām vajadzībām un nebūtu jāskar Eiropas kultūras daudzveidība, kultūras finansēšana un taisnīgas atlīdzības nodrošināšana autoriem;

45.  uzsver, ka, lai gan tekstizracei un datizracei ir vajadzīga lielāka tiesiskā noteiktība, lai pētnieki un izglītības iestādes varētu plašāk izmantot ar autortiesībām aizsargātus materiālus, tostarp pāri robežām, jebkādi Eiropas mēroga izņēmumi attiecībā uz tekstizraci un datizraci būtu jāpiemēro tikai tad, ja lietotājam ir likumīga piekļuve, un būtu jāizstrādā sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām pēc tam, kad veikts uz pierādījumiem balstīts ietekmes novērtējums;

46.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot autortiesību režīma skaidrību un pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz lietotāju radītu saturu un privātās kopēšanas nodevām tajās dalībvalstīs, kuras izvēlējušās šādas nodevas piemērot; šajā sakarā norāda, ka iedzīvotāji būtu jāinformē par faktisko autortiesību nodevas apjomu, tās mērķi un turpmāko izmantojumu;

2.5.PVN sloga un šķēršļu mazināšana pārrobežu tirdzniecībā

47.  uzskata, ka, pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu kompetenci, nolūkā novērst tirgus izkropļojumus, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu un radīt patiesu Eiropas digitālo vienoto tirgu ir nepieciešama labāka koordinācija nodokļu jomā, savukārt tai cita starpā nepieciešams izveidot ES mēroga kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi;

48.  par prioritāti uzskata vienkāršotas, vienotas un konsekventas PVN sistēmas izveidi tiešsaistē, lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas maziem un inovatīviem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropā; atzinīgi vērtē PVN vienas pieturas miniaģentūru ieviešanu, kas ir solis uz priekšu, lai izbeigtu pagaidu ES PVN režīmu; tomēr pauž bažas par to, ka sliekšņa trūkuma dēļ daļai MVU ir grūti nodrošināt atbilstību minētajam režīmam; tāpēc aicina Komisiju pārskatīt šo režīmu, lai to padarītu uzņēmumiem labvēlīgāku;

49.  turklāt aicina pilnībā ievērot nodokļu neitralitātes principu attiecībā uz līdzīgām precēm un pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir digitāli vai fiziski; aicina Komisiju, pildot savas saistības, pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumu, kas ļautu dalībvalstīm samazināt PVN likmes preses izdevumiem, digitāliem izdevumiem, e-grāmatām un tiešsaistes publikācijām, lai novērstu diskrimināciju vienotajā tirgū;

50.  aicina Komisiju atvieglot paraugprakses apmaiņu starp nodokļu iestādēm un ieinteresētajām personām, lai izstrādātu piemērotus risinājumus nodokļu maksāšanai sadarbīgā patēriņa sistēmā;

51.  atzinīgi vērtē pārskatītās Maksājumu pakalpojumu direktīvas pieņemšanu; uzsver, ka, ja Savienība vēlas e-komerciju paplašināt ES mērogā, nekavējoties visā ES jāievieš tūlītēji e-maksājumi un m-maksājumi atbilstoši vienotam standartam un atbilstoši jāīsteno pārskatītā Maksājumu pakalpojumu direktīva;

3.PIEMĒROTU UN LĪDZVĒRTĪGU KONKURENCES APSTĀKĻU RADĪŠANA MODERNIEM DIGITĀLAJIEM TĪKLIEM UN INOVATĪVIEM PAKALPOJUMIEM

3.1.Mērķim atbilstīgu telesakaru noteikumu izstrāde

52.  uzsver, ka priekšnosacījums progresam digitālajā jomā ir privāti ieguldījumi ātru un īpaši ātru sakaru tīklos, kuri jāstimulē ar stabilu ES tiesisko regulējumu, kas ļautu visiem dalībniekiem izdarīt ieguldījumus, tostarp lauku un attālos reģionos; uzskata, ka lielāka konkurence ir bijusi saistīta ar lielākiem ieguldījumiem infrastruktūrā, inovāciju, izvēles iespējām un zemākām cenām patērētājiem un uzņēmumiem; uzskata, ka ir maz pierādījumu, ka pastāv saikne starp operatoru apvienošanos un lielākiem ieguldījumiem tīklos un to jaudu; uzskata, ka tas būtu rūpīgi jāizvērtē un ka būtu jāpanāk konkurences noteikumu izpilde, lai izvairītos no pārmērīgas tirgus koncentrācijas, oligopolu izveides Eiropas līmenī un negatīvas ietekmes uz patērētājiem;

53.  uzsver, ka ir svarīgi sekmīgi īstenot ESIF, lai panākt maksimālu ieguldījumu līmeni, mērķtiecīgi pievēršoties projektiem ar augstāka riska profilu, sekmējot ekonomikas atveseļošanos, veicinot izaugsmi un stimulējot privātos ieguldījumus, cita starpā — mikrofinansēšanu un riska kapitālu, lai atbalstītu inovatīvus uzņēmumus dažādos to attīstības finansēšanas posmos; uzsver, ka tirgus nepilnību gadījumos svarīgi ir pilnībā izmantot digitālajiem ieguldījumiem jau pieejamos publiskā sektora līdzekļus, ļaut veidoties sinerģijām starp ES programmām, piemēram, „Apvārsnis 2020”, EISI, citiem relevantiem struktūrfondiem, un citiem instrumentiem, tostarp kopienas projektiem un valsts atbalstu atbilstoši valsts atbalsta vadlīnijām, lai cita starpā sekmētu publisku WLAN tīklu izveidi lielākās un mazākās pašvaldībās, jo, kā liecina pieredze, tie ir izšķirīgi svarīgi reģionālajā, sociālajā un kultūras integrācijā, kā arī izglītībā;

54.  atgādina dalībvalstīm par to apņemšanos līdz 2020. gadam pilnībā ieviest minimālo ātrumu vismaz 30 Mb/s; aicina Komisiju izvērtēt, vai pašreizējā platjoslas stratēģija mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, tostarp mērķrādītāji, atbilst nākotnes vajadzībām, un radīt apstākļus, kad visiem pieejami liela ātruma savienojumi, lai novērstu digitālo plaisu, tādējādi apmierinot uz datiem balstītas ekonomikas un 5G tīklu un ultraātras platjoslas tīklu straujas ieviešanas vajadzības;

55.  uzsver, ka, attīstoties digitālajiem pakalpojumiem, tostarp OTT pakalpojumiem, ir palielinājies pieprasījums un konkurence — kas ir izdevīgi patērētājiem — un nepieciešamība pēc ieguldījumiem digitālajā infrastruktūrā; uzskata, ka telesakaru regulējuma modernizācijai nevajadzētu radīt lieku regulatīvo slogu, bet gan nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi tīkliem un īstenot nākotnes vajadzībām atbilstošus risinājumus, kuru pamatā, kad iespējams, būtu līdzīgi noteikumi par līdzīgiem pakalpojumiem un kuri sekmētu inovāciju un godīgu konkurenci, kā arī nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību;

56.  uzsver vajadzību nodrošināt, ka telesakaru regulējumā paredzētās galalietotāju tiesības ir saskaņotas, samērīgas un atbilst nākotnes vajadzībām, kā arī — pēc Savienotā kontinenta paketes pieņemšanas — nodrošina galalietotājiem vieglas pārejas iespēju un līgumu pārredzamību; atzinīgi vērtē gaidāmo Universālā pakalpojuma direktīvas pārskatīšanu, kā arī telesakaru regulējuma pārskatīšanu ar mērķi nodrošināt, ka prasības par piekļuvi ātrdarbīgam platjoslas internetam atbilst mērķim samazināt digitālo plaisu, un izskatīt „112” pakalpojuma pieejamību;

57.  uzsver, ka Eiropas digitālajam vienotajam tirgum būtu jāatvieglo galapatērētāju ikdiena; tāpēc aicina Komisiju atrisināt tālruņa zvanu savienojumu pārrobežu nodošanas problēmu, lai patērētāji, šķērsojot Savienības dalībvalstu robežas, varētu veikt nepārtrauktus tālruņa zvanus;

58.  atzinīgi vērtē dažādās Connect ĢD nesen sāktās un pašlaik noritošās sabiedriskās apspriešanas par Eiropas digitalizācijas programmu, jo īpaši par ES telesakaru noteikumu pārskatīšanu, par interneta ātrumu un kvalitāti pēc 2020. gada un par tiešsaistes platformām, mākoni un datiem, starpnieku atbildību un sadarbīgo patēriņu, bet mudina Komisiju nodrošināt visu šo paralēlo iniciatīvu saskaņotību;

59.  uzsver, ka radiofrekvenču spektrs ir izšķirīgi svarīgs resurss mobilo un bezvadu platjoslas sakaru iekšējam tirgum, kā arī apraidei un ir svarīgs elements Eiropas Savienības konkurētspējas nodrošināšanai nākotnē; aicina prioritārā kārtā nodrošināt saskaņotu un konkurenci veicinošu regulējumu radiofrekvenču spektra piešķiršanas jomā un efektīvu pārvaldību, lai piešķiršana notiktu bez kavēšanās, kā arī līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem un, ņemot vērā Lamy ziņojumu(41), pieņemt ilgtermiņa stratēģiju citiem dažādu spektra joslu lietojumiem, kas it īpaši vajadzīgas 5G tīklu ieviešanai;

60.  uzsver, ka ES telesakaru noteikumu, piemēram, Savienotā kontinenta paketes, savlaicīga īstenošana un vienāda, pārredzama izpilde dalībvalstīs ir izšķirīgi svarīga digitālā vienotā tirgus izveidē, lai nodrošinātu stingru tīkla neitralitātes principa piemērošanu un, it īpaši savlaicīgi veicot visaptverošu pārskatīšanu, līdz 2017. gada 15. jūnijam izbeigtu viesabonēšanas maksas visiem Eiropas patērētājiem;

61.  aicina Komisiju nolūkā ciešāk integrēt digitālo vienoto tirgu nodrošināt efektīvāku institucionālo sistēmu, nostiprinot BEREC lomu, spējas un lēmumus, lai panāktu saskanīgu tiesiskā regulējuma piemērošanu, nodrošinātu vienotā tirgus attīstības pārraudzību un atrisinātu pārrobežu strīdus; šajā sakarā uzsver nepieciešamību uzlabot BEREC finansējumu un personālu un vēl vairāk uzlabot tā pārvaldības struktūru;

3.2.Plašsaziņas līdzekļu regulējums 21. gadsimtam

62.  uzsver audiovizuālo mediju kā sociālu, kultūras un ekonomikas aktīvu divējādo raksturu; norāda, ka nepieciešamība pēc Eiropas mediju nākotnes regulējuma izriet no nepieciešamības nodrošināt un sekmēt audiovizuālo mediju daudzveidību un noteikt augstus standartus nepilngadīgo un patērētāju, kā arī personas datu aizsardzībai, godīgus konkurences apstākļus un lielāku elastību attiecībā uz kvantitatīvajiem un komerciālajiem komunikāciju noteikumiem;

63.  uzsver, ka AVMP direktīvā ietvertais izcelsmes valsts princips ir nepieciešams priekšnoteikums audiovizuālā satura sniegšanai pāri robežām ceļā uz kopēju tirgu pakalpojumu jomā; tajā pašā laikā uzsver, ka šis princips neliedz sasniegt sociālos un kultūras mērķus un neizslēdz nepieciešamību koriģēt ES tiesību aktus ārpus AVMP direktīvas darbības jomas; uzsver, ka, lai cīnītos pret praksi izvēlēties izdevīgāko jurisdikciju, par kritērijiem, kā noteikt vai apstrīdēt audiovizuālo mediju pakalpojuma izcelsmes valsti, būtu jāizmanto arī reklāmas peļņas izcelsmes valsts, pakalpojuma valoda un reklāmas un satura mērķauditorija;

64.  uzskata, ka AVMP direktīva būtu jāattiecina uz ikvienu, kas darbojas audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā, tostarp uz tiešsaistes audiovizuālo mediju platformu un lietotāja saskarņu nodrošinātājiem; uzsver, cik svarīgi ir noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot likumīga satura un informācijas atrodamību, lai stiprinātu mediju brīvību, plurālismu un neatkarīgu pētniecību, kā arī garantētu diskriminācijas aizlieguma principu, sargājot valodu un kultūras daudzveidību; uzsver, ka, lai nodrošinātu sabiedrības interesēm svarīga audiovizuālo mediju satura atrodamību, dalībvalstis var ieviest īpašus noteikumus, kuru mērķis ir saglabāt kultūras un valodu daudzveidību un informācijas, viedokļu un mediju dažādību un nodrošināt bērnu, jauniešu vai minoritāšu aizsardzību un patērētāju aizsardzību kopumā; aicina īstenot pasākumus, kas nodrošinātu audiovizuālo mediju pakalpojumu pieejamību mazāk aizsargātiem cilvēkiem; mudina Komisiju veicināt audiovizuālo mediju likumīga satura piedāvājumu, dodot priekšroku neatkarīgi veidotiem Eiropas darbiem;

65.  mudina Komisiju ņemt vērā mainīgās skatīšanās ieražas un jaunos veidus, kā piekļūt audiovizuālajam saturam, saskaņojot lineāros un nelineāros pakalpojumus un nosakot Eiropas līmeņa minimālās prasības visiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem ar mērķi nodrošināt to konsekventu piemērošanu, izņemot gadījumus, kad šāds saturs neizbēgami papildina tādu saturu vai pakalpojumus, kas nav audiovizuāla rakstura; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt AVMP direktīvas 1. pantā definēto mediju pakalpojumu koncepciju tā, lai gan dalībvalstis paturētu atbilstošu elastību, gan arī vairāk tiktu ņemta vērā pakalpojumu iespējamā sociālpolitiskā ietekme un šādas ietekmes īpatnības, jo īpaši to ietekme uz viedokļu veidošanu un viedokļu daudzveidību, kā arī jautājums par redakcionālo atbildību;

66.  aicina Komisiju un dalībvalstis vienlīdzīgi ieviest jebkāda audiovizuālā mediju pakalpojuma aizliegumu ES gadījumā, ja ar to tiek aizskarta cilvēka cieņa, kūdīts uz naidu vai rasismu, kā arī efektīvi īstenot šādu aizliegumu;

67.  uzsver, ka AVMP direktīvas pieņemšanai vajadzētu samazināt regulējumu un stiprināt kopregulāciju un pašregulāciju, ar horizontālu un starpmediju regulatīvo pieeju līdzsvarojot raidorganizāciju un citu tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus; uzskata, ka principam par skaidru atpazīstamību un nošķirtību starp reklāmu un programmas saturu būtu jānodrošina prioritāte attiecībā pret principu par reklāmas un programmas nošķiršanu visos mediju veidos; aicina Komisiju pārbaudīt, vai joprojām ir lietderīgi un nepieciešams ievērot 6.7. sadaļu tās paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei;

68.  uzskata, ka Direktīvā 93/83/EEK paredzētā juridiskā koncepcija pēc papildu novērtējuma veikšanas varētu uzlabot pārrobežu piekļuvi likumīgam tiešsaistes saturam un pakalpojumiem vienotajā digitālajā tirgū, neapšaubot līgumslēgšanas brīvības principu, neapdraudot pienācīgu atlīdzību autoriem un māksliniekiem un ekskluzīvo tiesību teritoriālo raksturu;

3.3.Mērķim atbilstīga normatīvā vide platformām un starpniekiem

3.3.1.Tiešsaistes platformu nozīme

69.  mudina Komisiju izskatīt, vai potenciālas problēmas, kas saistītas ar tiešsaistes platformām, varētu atrisināt, pienācīgi un pilnīgi īstenojot esošos tiesību aktus un efektīvi panākot ES konkurences tiesību aktu izpildi, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un efektīvu konkurenci starp tiešsaistes platformām un novērstu monopolu izveidi; aicina Komisiju pieturēties pie tādas inovācijai labvēlīgas politikas attiecībā uz tiešsaistes platformām, kas atvieglotu ienākšanu tirgū un sekmētu inovāciju; uzskata, ka prioritātēm jābūt pārredzamībai, nediskriminēšanai, platformu vai tiešsaistes pakalpojumu maiņas atvieglošanai, izvēles iespēju sniegšanai patērētājiem, platformu pieejamībai, kā arī platformu izveides un attīstības šķēršļu apzināšanai un novēršanai;

70.  turklāt norāda, ka E-komercijas direktīvas noteikumi vēlāk tika nostiprināti ar Negodīgas komercprakses direktīvu, Patērētāju tiesību direktīvu un citiem patērētāju acquis komponentiem un ka šīs direktīvas vienlīdz lielā mērā pienācīgi jāizpilda un jāpiemēro gan attiecībā uz tirgotājiem, kas izmanto tiešsaistes platformas, gan attiecībā uz tirgotājiem tradicionālajos tirgos; aicina Komisiju sadarboties ar visām ieinteresētajām personām un Parlamentu, lai sniegtu skaidras norādes par patērētāju acquis piemērojamību tirgotājiem, kuri izmanto tiešsaistes platformas, un vajadzības gadījumā palīdzētu dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm panākt patērētāju tiesību pienācīgu ievērošanu;

71.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros analizēt tiešsaistes platformu lomu digitālajā ekonomikā, jo tas būs svarīgi attiecībā uz vairākiem gaidāmiem tiesību aktu priekšlikumiem; uzskata, ka šo analīzi vajadzētu izmantot, lai apzinātu apstiprinātas un skaidri noteiktas problēmas konkrētās uzņēmējdarbības jomās un iespējamas nepilnības patērētāju tiesību aizsardzībā, kā arī nošķirtu tiešsaistes pakalpojumus un tiešsaistes pakalpojumu sniedzējus; uzsver, ka pret platformām, kas darbojas ar kultūras precēm, it sevišķi audiovizuāli medijiem, ir jāizturas īpašā veidā, ievērojot UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu;

72.  aicina Komisiju 2016. gada pirmajā ceturksnī ziņot Parlamentam par attiecīgo apspriešanos rezultātiem un nodrošināt konsekventu pieeju gaidāmajās tiesību aktu pārskatīšanās; brīdina, ka nedrīkst pieļaut tirgus izkropļojumus vai šķēršļus tiešsaistes pakalpojumu ienākšanai tirgū, ieviešot jaunus pienākumus šķērssubsidēt konkrētus tradicionālos uzņēmējdarbības modeļus;

73.  uzsver, ka ierobežotā starpnieku atbildība ir svarīga nolūkā aizsargāt interneta atvērtību, pamattiesības, juridisko noteiktību un inovāciju; šajā sakarā atzīst, ka E-komercijas direktīvas noteikumi par starpnieku atbildību atbilst nākotnes vajadzībām un ir tehnoloģiski neitrāli;

74.  vērš uzmanību uz to, ka, lai izmantotu atbildības ierobežojumu, informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējam, uzzinot par nelikumīgām darbībām, ir ātri jāizņem attiecīgā informācija vai jāliedz tai piekļūt; aicina Komisiju nodrošināt šīs prasības vienādu īstenošanu atbilstoši Pamattiesību hartai, lai nepieļautu nekādu tiesībaizsardzības privatizāciju un nodrošinātu, ka pret nelikumīga satura un preču pārdošanu tiek vērsti adekvāti un samērīgi pasākumi;

75.  uzskata, ka, ņemot vērā to, ka tirgi strauji attīstās un cik daudzveidīgas ir platformas, kuru klāsts sniedzas no bezpeļņas platformām līdz B2B platformām un kuras aptver dažādus pakalpojumus, nozares un ļoti dažādus dalībniekus, trūkst skaidras platformu definīcijas un universāli piemērojama pieeja varētu būtiski kavēt inovāciju un globālajā ekonomikā nostādīt Eiropas uzņēmumus konkurētspējas ziņā neizdevīgākā situācijā;

76.  uzskata, ka daļa tiešsaistes starpnieku un tiešsaistes platformu gūst ienākumus no kultūras darbiem un satura, taču šajos ienākumos ne vienmēr dalās ar autoriem; aicina Komisiju apsvērt uz pierādījumiem balstītas iespējas, lai pievērstos jebkādai pārredzamības nepietiekamībai un vērtības pārnesei no satura uz pakalpojumiem, kuras, nekavējot inovāciju, ļautu autoriem, izpildītājiem un tiesību turētājiem saņemt taisnīgu atlīdzību par viņu darba izmantošanu internetā;

3.3.2.Sadarbīgā patēriņa sniegtās jaunās iespējas

77.  atzinīgi vērtē to, ka sadarbīgais patēriņš ir palielinājis konkurenci un piedāvājumu patērētājiem, kā arī iespējas darbvietu veidošanai, ekonomikas izaugsmei, konkurētspējai, iekļaujošākam darba tirgum un spēcīgākai ES aprites ekonomikai, ko sniedz efektīvāks resursu, prasmju un citu aktīvu izmantojums; mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt turpmāku sadarbīgā patēriņa attīstību, apzinot mākslīgus šķēršļus un attiecīgos tiesību aktus, kas kavē tā izaugsmi;

78.  mudina Komisiju sadarbīgā patēriņa sakarā izpētīt, kā varētu līdzsvarot patērētāju iespēcināšanu un aizsardzību, un, ja nepieciešami precizējumi, nodrošināt ar patērētājiem saistīta digitālās jomas tiesiskā regulējuma atbilstību, tostarp attiecībā uz iespējamu pārkāpumu gadījumiem, kā arī noteikt, kādos gadījumos pietiekami vai efektīvāki ir ex post aizsardzības līdzekļi;

79.  norāda, ka pašiem uzņēmumiem, kas izmanto šos jaunos uzņēmējdarbības modeļus, kuru pamatā ir reputācija un uzticēšanās, ir izdevīgi pieņemt pasākumus, kas attur no nelikumīgu darbību veikšanas, tajā pašā laikā piedāvājot jaunus patērētāju drošības elementus;

80.  mudina Komisiju izveidot ieinteresēto personu grupu, kas būtu atbildīga par paraugprakses popularizēšanu sadarbīgā patēriņa nozarē;

81.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka nodarbinātības un sociālā politika ir saderīga ar digitālo inovāciju, uzņēmējdarbību un sadarbīgā patēriņa izaugsmi un tā potenciālu elastīgāku nodarbinātības veidu aspektā, apzinot jaunus nodarbinātības veidus un izvērtējot nepieciešamību modernizēt sociālos un nodarbinātības tiesību aktus, lai esošās nodarbinātības tiesības un sociālā nodrošinājuma sistēmas varētu saglabāt arī digitālajā darba pasaulē; uzsver, ka sociālais nodrošinājums ir dalībvalstu kompetencē; prasa, lai Komisija apzina un sekmē šo jomu paraugprakses apmaiņu Eiropas Savienībā un starptautiskā līmenī;

3.3.3.Cīņa pret nelikumīgu saturu internetā

82.  aicina Komisiju virzīt tādu politiku un tiesisko regulējumu cīņai ar kibernoziedzību un nelegālu saturu un materiāliem internetā — tostarp naida runu —, kas pilnībā atbilstu pamattiesībām, kuras noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it sevišķi tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, esošiem ES un dalībvalstu tiesību aktiem un nepieciešamības, samērības, pienācīgas tiesvedības un tiesiskuma principiem; uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams:

   nodrošināt saskanīgus un efektīvus tiesībaizsardzības instrumentus Eiropas un dalībvalstu policijas iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm;
   sniegt skaidras vadlīnijas par to, kā cīnīties pret nelegālu tiešsaistes saturu, tostarp naida runu;
   atbalstīt publiskā un privātā sektora partnerības un publiskā un privātā sektora struktūru dialogu atbilstoši esošiem ES tiesību aktiem;
   precizēt starpnieku un tiešsaistes platformu lomu attiecībā uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu;
   nodrošināt, ka Ziņošanas par interneta saturu vienības (EU IRU) izveide Eiropolā ir balstīta uz tās darbībai piemērotu juridisko pamatu;
   nodrošināt īpašus pasākumus cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē, nodrošināt efektīvu visu ieinteresēto personu sadarbību, lai garantētu bērnu tiesības un aizsardzību internetā, un atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir padarīt internetu drošu bērniem; un
   sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām izglītības un izpratnes veicināšanas kampaņu popularizēšanā;

83.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu modernizēt intelektuālā īpašuma tiesību izpildi tiešsaistē attiecībā uz komerciāla mēroga pārkāpumiem; uzskata, ka Direktīvā 2004/48/EK paredzētā autortiesību izpilde ir ārkārtīgi svarīga un ka autortiesības un blakustiesības ir tikai tik efektīvas, cik efektīvi ir šo tiesību aizsardzībai pieņemtie izpildes pasākumi;

84.  uzsver, ka ES saskaras ar vērā ņemamu skaitu IĪT pārkāpumu; uzsver, ka Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centram ir uzdevums sniegt uzticamus datus un objektīvu analīzi par pārkāpumu ietekmi uz ekonomikas dalībniekiem; prasa pieņemt efektīvu, ilgtspējīgu, samērīgu un modernizētu pieeju intelektuālā īpašuma tiesību izpildei, īstenošanai un aizsardzībai tiešsaistē, jo īpaši attiecībā uz komerciāla mēroga pārkāpumiem;

85.  norāda, ka dažos gadījumos autortiesību pārkāpumus var izraisīt grūtības atrast likumīgi pieejamu meklēto saturu; tāpēc aicina izstrādāt plašāku klāstu likumīgu un lietotājdraudzīgu piedāvājumu un tos popularizēt sabiedrībā;

86.  atzinīgi vērtē pieeju „sekojiet naudai” un mudina piegādes ķēdes dalībniekus rīkoties saskaņoti un samērīgi, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus komerciālā mērogā, balstoties uz brīvprātīgu vienošanos praksi; uzsver, ka Komisijai kopā ar dalībvalstīm būtu jāveicina izpratne un pienācīga pārbaude visā piegādes ķēdē un jāatbalsta informācijas un paraugprakses apmaiņa, kā arī pastiprināta publiskā un privātā sektora sadarbība; uzstāj, ka visiem pasākumiem vajadzētu būt pamatotiem, saskaņotiem un samērīgiem un tajos būtu jāiekļauj iespēja nelabvēlīgi ietekmētajām pusēm izmantot efektīvus un lietotājdraudzīgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus; uzskata, ka ir jāuzlabo patērētāju izpratne par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu sekām;

3.4.Uzticības stiprināšana digitālajiem pakalpojumiem, drošībai tajos un attiecībā uz personas datu apstrādi

87.  uzskata, ka nolūkā nodrošināt uzticēšanos un drošību digitālajiem pakalpojumiem, uz datiem balstītām tehnoloģijām, IT un maksājumu sistēmām, kritiskajai infrastruktūrai un tiešsaistes tīkliem ir vajadzīgi lielāki resursi, kā arī sadarbība starp Eiropas kiberdrošības nozari, publisko un privāto sektoru, it īpaši ar sadarbību pētniecībā, tostarp „Apvārsnis 2020” ietvaros, un publiskā un privātā sektora partnerībām; atbalsta dalībvalstu paraugprakses apmaiņu šīs jomas publiskā un privātā sektora partnerībās;

88.  aicina rīkoties, lai uzlabotu noturību pret kiberuzbrukumiem, it sevišķi — palielinot ENISA lomu, palielinātu lietotāju, īpaši MVU, riska apzināšanos un zināšanas par pamata drošības procedūrām, nodrošinātu, ka uzņēmumos ievesta pamatlīmeņa drošība, piemēram, datu un komunikāciju galšifrēšana un programmatūras atjaunināšana, un mudinātu izmantot integrētu drošību;

89.  uzskata, ka programmatūras piegādātājiem vajadzētu labāk popularizēt drošības priekšrocības, ko lietotājiem sniedz atvērtā koda programmatūra un ar drošību saistīti programmatūras jauninājumi; aicina Komisiju apsvērt ES mēroga programmu koordinētai informācijas izpaušanai par ievainojamībām, tostarp zināmu programmatūras ievainojamību novēršanu, kā aizsardzības līdzekli pret programmatūras ievainojamību ļaunprātīgu izmantošanu un drošības un personas datu aizsardzības pārkāpumiem;

90.  uzskata, ka, lai nodrošinātu ES koordinētu pieeju kiberdrošībai, strauji jāpieņem mērķim atbilstoša Kiberdrošības direktīva; uzskata, ka nolūkā turpināt nozaru digitalizāciju ir vajadzīgs vērienīgāks dalībvalstu un attiecīgo ES iestāžu un struktūru sadarbības līmenis un paraugprakses apmaiņa, tajā pašā laikā aizsargājot ES pamattiesības, it sevišķi datu aizsardzību;

91.  uzsver, ka strauji pieaugošā pret tīkliem vērstu uzbrukumu un kibernoziegumu skaita dēļ ir nepieciešama saskaņota ES un tās dalībvalstu reakcija ar mērķi nodrošināt augstu tīkla un informācijas drošības līmeni; uzskata, ka drošība internetā nozīmē tīklu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību, tiesībaizsardzības iestāžu spēju cīnīties ar noziedzību — tostarp terorismu, vardarbīgu radikalizāciju, seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē — un tādu datu izmantošanu, kādi noteikti nepieciešami, lai apkarotu noziedzību tiešsaistē un bezsaistē; uzsver, ka šādi definēta drošība kopā ar pamattiesību aizsardzību kibertelpā ir izšķirīgi svarīga nolūkā nostiprināt uzticēšanos digitālajiem pakalpojumiem un tāpēc tā ir nepieciešams pamats, uz kā veidot konkurētspējīgu digitālo tirgu;

92.  atgādina, ka iedzīvotājiem un uzņēmējiem lietderīgi ir tādi rīki kā šifrēšana, kas ļauj nodrošināt privātumu un vismaz pamatlīmenī arī komunikācijas drošību; nosoda to, ka šifrēšanu var izmantot arī noziedzīgiem nolūkiem;

93.  atzinīgi vērtē ka Eiropola Eiropas Kibernoziedzības centru (EC3), kas palīdz straujāk reaģēt uz kiberuzbrukumiem; aicina iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu par EC3 pilnvaru nostiprināšanu un steidzīgi transponēt 2013. gada 12. augusta Direktīvu 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām;

94.  norāda, ka atklātībā nākusī informācija par elektronisko masveida novērošanu ir apliecinājusi nepieciešamību atgūt iedzīvotāju uzticēšanos digitālo pakalpojumu privātumam, drošumam un drošībai, un šajā sakarā uzsver, ka personas datu apstrādē komerciāliem vai tiesībaizsardzības nolūkiem ir stingri jāievēro esošie datu aizsardzības tiesību akti un pamattiesības; šajā kontekstā atgādina, cik svarīgi ir esošie līdzekļi, piemēram, savstarpējās tiesiskās palīdzības nolīgumi (STPN), kas nav pretrunā tiesiskumam un samazina neatbilstīgas piekļuves risku attiecībā uz ārvalsts teritorijā glabātiem datiem;

95.  atkārto, ka saskaņā ar Direktīvas par elektronisko tirdzniecību (2000/31/EK) 15. panta 1. punktu „dalībvalstis neuzliek vispārējas saistības” pārraides un glabāšanas pakalpojumu sniedzējiem „pārraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā arī neuzliek pienākumu aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību”; jo īpaši atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa spriedumos lietās C-360/10 un C-70/10 neatzina par likumīgiem pasākumus „aktīvi pārraudzīt” gandrīz katru attiecīgo pakalpojumu lietotāju (pieejas internetam nodrošinātāji pirmajā lietā, sociālais tīkls otrajā) un precizēja, ka būtu jāaizliedz ikviens rīkojums, kas nosaka mitināšanas pakalpojumu sniedzējam pienākumu veikt vispārēju pārraudzību;

4.DIGITĀLĀS EKONOMIKAS IZAUGSMES POTENCIĀLA MAKSIMĀLA IZMANTOŠANA

96.  uzskata, ka, tā kā Eiropas nozarēm ir centrāla loma un tā kā digitālā ekonomika attīstās daudz straujāk nekā pārējā ekonomikas daļa, nozaru digitālā pārveide ir būtiska Eiropas ekonomikas konkurētspējai un tās enerģētikas pārkārtošanai, taču tā izdosies vien tad, ja Eiropas uzņēmumi sapratīs, kāda ir tās nozīme attiecībā uz efektivitātes palielināšanos un piekļuvi neizmantotam potenciālam, ko dotu lielākā mērā integrētas un savienotas vērtības ķēdes, kuras varētu straujāk un elastīgāk reaģēt uz patērētāju vajadzībām;

97.  aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt digitālās pārveides plānu, ietverot tiesību aktu modernizāciju un relevantu instrumentu izmantošanu ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē un infrastruktūrā, lai atbalstītu digitalizāciju visās nozarēs, piemēram, ražošanas, enerģētikas, transporta un mazumtridzniecības nozarēs, mudinot vērtības ķēdē izmantot digitālās tehnoloģijas un savienojamību „no gala līdz galam”, kā arī inovatīvus pakalpojumus un uzņēmējdarbības modeļus;

98.  uzskata, ka tiesiskajam regulējumam vajadzētu dot nozarēm iespēju pieņemt un paredzēt šīs pārmaiņas, lai sekmētu darbvietu izveidi, izaugsmi un reģionālo konverģenci;

99.  turklāt aicina īpaši pievērsties MVU, tostarp varbūt pārskatīt Mazās uzņēmējdarbības aktu, jo to digitālā pārveide ir priekšnosacījums konkurētspējai un darbvietu izveidei ekonomikā un ciešākai esošo uzņēmumu un jaunuzņēmumu sadarbībai, kuras rezultātā varētu izveidoties ilgtspējīgāks un konkurētspējīgāks rūpniecības modelis un izvirzīties globāli līderi;

100.  atkārto, cik svarīgas ir Eiropas satelītnavigācijas sistēmas, īpaši Galileo un Egnos, digitālā vienotā tirgus attīstībai attiecībā uz datu pozīciju un laika zīmogošanu lielo datu un lietiskā interneta lietotnēm;

4.1.Datu ekonomikas veidošana

101.  uzskata, ka ekonomikas izaugsmē būtiska loma ir uz datiem balstītai ekonomikai; uzsver iespējas, ko ekonomikai un sabiedrībai var dot jaunas IKT tehnoloģijas, piemēram, lielie dati, mākoņdatošana, lietiskais internets, 3D druka un citas tehnoloģijas, jo īpaši, ja tās integrē citās nozarēs, piemēram, enerģētikas, transporta un loģistikas, finanšu pakalpojumu, izglītības, mazumtirdzniecības, ražošanas, pētniecības un veselības aprūpes un ārkārtas pakalpojumu nozarē, un ja publiskā sektora iestādes tās izmanto, lai attīstītu viedpilsētas, uzlabotu resursu pārvaldību un vides aizsardzību; īpaši uzsver iespējas, ko dod enerģētikas nozares digitalizācija, kas ļauj efektīvāk un elastīgāk ražot enerģiju, izmantojot viedskaitītājus, viedtīklus un datu mezglus; uzsver publiskā un privātā sektora partnerību nozīmīgumu un atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas šajā jomā;

102.  aicina Komisiju izskatīt iespēju digitālā formātā, bez maksas un samērīgā termiņā, neapdraudot ekonomiskos un sociālos ieguvumus, padarīt pieejamus visus zinātniskās pētniecības projektus, kas vismaz 50 % apmērā finansēti ar publisko finansējumu, tostarp izskatīt iespēju šajā nolūkā izmantot izdevniecības;

103.  aicina Komisiju līdz 2016. gada martam kopā ar visiem attiecīgajiem ekspertiem, tostarp pētniekiem, pilsoniskās sabiedrības un publiskā un privātā sektora pārstāvjiem, sagatavot plašu un pārredzamu pārskatu par lielajiem datiem, lai apzinātu vajadzības lielo datu tehnoloģiju un skaitļošanas infrastruktūras jomā, īpaši attiecībā uz Eiropas superdatoriem, tostarp labākus nenormatīvos un esošā tiesiskā regulējuma apstākļus izaugsmei un inovācijai šajā nozarē, un lai maksimāli palielinātu iespējas un novērstu potenciālos riskus un problēmas attiecībā uz uzticēšanās nostiprināšanu, piemēram, piekļuvei datiem, drošībai un datu aizsardzībai;

104.  aicina izstrādāt nākotnes vajadzībām atbilstošu un tehnoloģiski neitrālu Eiropas pieeju un turpināt vienotā tirgus integrāciju attiecībā uz lietisko internetu un rūpniecisko internetu, izmantojot pārredzamu standartu noteikšanas un sadarbspējas stratēģiju, stiprināt uzticēšanos šīm tehnoloģijām, veicinot drošību, pārredzamību, kā arī integrētu privātumu un privātumu pēc noklusējuma; atzinīgi vērtē „brīvas datu plūsmas” iniciatīvu, kam pēc visaptveroša novērtējuma vajadzētu precizēt noteikumus par datu izmantošanu, pieejamību un datu īpašumtiesībām, ņemot vērā bažas par datu lokalizācijas prasību ietekmi uz vienotā tirgus darbību, un atvieglot datu pakalpojumu sniedzēju maiņu, lai novērstu piesaisti konkrētam pakalpojumu sniedzējam un tirgus izkropļojumus;

105.  uzskata, ka valsts pārvaldē pēc noklusējuma jau būtu jāizvēlas atvērtu pārvaldes datu pieeja; mudina palielināt apmēru un ātrumu, kādā atvērtu datu veidā tiek publiskota informācija, uzlabot galveno datu kopu apzināšanu, kuras jādara pieejamas, un labāk sekmēt atvērtu datu atkalizmantošanu atvērtā veidā, ņemot vērā to vērtību attiecībā uz inovatīvu pakalpojumu, tostarp pārrobežu risinājumu, izstrādi, pārredzamību un ieguvumiem ekonomikai un sabiedrībai;

106.  atzīst, ka aizvien vairāk pieaug ES patērētāju bažas par to, kā tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji izmanto un aizsargā personas datus, jo tas ir svarīgs elements nolūkā stiprināt patērētāju uzticēšanos digitālajai ekonomikai; uzsver, ka aktīviem patērētājiem ir svarīga loma konkurences veicināšanā; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi patērētājus labāk informēt par to, kā tiek izmantoti viņu dati, jo īpaši pakalpojumos, ko sniedz apmaiņā pret datiem, un par viņu tiesībām uz datu pārnesamību; aicina Komisiju precizēt noteikumus par datu kontroli un datu pārnesamību, ievērojot pamatprincipu, kas paredz, ka iedzīvotājiem jābūt iespējai kontrolēt savus datus;

107.  uzskata, ka atbilstība datu aizsardzības tiesību aktiem un efektīvas privātuma garantijas un drošības garantijas, kas paredzētas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā, tostarp īpaši noteikumi attiecībā uz bērniem kā neaizsargātiem patērētājiem, ir izšķirīgi svarīgi elementi nolūkā stiprināt iedzīvotāju un patērētāju uzticēšanos uz datiem balstītai ekonomikai; uzsver, ka ir nepieciešams palielināt izpratni par datu lomu un par to, ko datu apmaiņa nozīmē patērētājiem attiecībā uz viņu pamattiesībām ekonomikā, un pieņemt noteikumus par datu īpašumtiesībām un iedzīvotāju kontroli pār saviem personas datiem; uzsver, kāda loma ir pakalpojumu un produktu personalizācijai, kas būtu jāattīsta atbilstoši datu aizsardzības prasībām; aicina popularizēt integrētu privātumu un privātumu pēc noklusējuma, kas varētu pozitīvi ietekmēt arī inovāciju un ekonomikas izaugsmi; uzsver, ka jebkādā datu apstrādē jānodrošina nediskriminējoša pieeja; uzsver, cik svarīga ir uz risku balstīta pieeja, kas palīdz novērst lieku administratīvo slogu un nodrošina juridisko noteiktību, it sevišķi attiecībā uz MVU un jaunuzņēmumiem, kā arī publiskā sektora iestāžu veikta demokrātiskā pārraudzība un pastāvīga uzraudzība; uzsver, ka personas datiem vajadzīga īpaša aizsardzība, un atzīst, ka papildu aizsardzības pasākumu, piemēram, pseidonimizācijas un anonimizācijas, ieviešana var uzlabot aizsardzību gadījumos, kad personas datus lieto lielo datu lietojumprogrammas un tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji;

108.  norāda, ka Komisijas veiktajā novērtējumā par Datubāzu direktīvu ir atzīts, ka šī direktīva kavē uz datiem balstītas Eiropas ekonomikas attīstību; aicina Komisiju izmantot politikas variantus, lai atceltu Direktīvu 96/9/EK;

4.2.Konkurētspējas uzlabošana, izmantojot sadarbspēju un standartizāciju

109.  uzskata, ka Eiropas IKT standartizācijas plānam un sadarbspējas satvara, tostarp Eiropas standartizācijas organizācijām iesniegto Komisijas pieprasījumu, pārskatīšanai būtu jāietilpst Eiropas digitālajā stratēģijā, lai panāktu apjomradītus ietaupījumus, budžeta ietaupījumus un uzlabotu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, kā arī palielinātu preču un pakalpojumu pārnozaru un pārrobežu sadarbspēju, ātrāk, atklāti un konkurencei labvēlīgi nosakot brīvprātīgus, uz tirgu balstītus un globālus standartus, ko varētu viegli īstenot MVU; mudina Komisiju nodrošināt, ka standartizācijas procesos tiek iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas, izmantotas labākās tehnoloģijas un novērsts monopolu un slēgtu vērtības ķēžu izveides risks, īpaši attiecībā uz MVU un jaunuzņēmumiem, kā arī aktīvi popularizēt Eiropas standartus starptautiskā mērogā, ņemot vērā IKT standartizācijas iniciatīvu globālo raksturu;

110.  mudina Komisiju un Padomi paplašināt bezmaksas un atvērtā pirmkoda programmatūras izmantošanu un atkārtotu izmantošanu valsts pārvaldēs un to starpā, lai palielinātu sadarbspēju;

111.  norāda, ka Komisija pašlaik apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par iespēju izveidot transportlīdzeklī iebūvētu sadarbspējīgu, standartizētu, drošu un atvērtas piekļuves platformu iespējamām nākotnes lietotnēm vai pakalpojumiem, kā Parlaments ir pieprasījis eZvana regulā; aicina Komisiju nodrošināt, ka šī platforma neierobežo inovāciju, brīvu konkurenci un patērētāju izvēli;

112.  aicina Komisiju, ņemot vērā straujo inovāciju transporta nozarē, izstrādāt koordinētu stratēģiju attiecībā uz savienojamību transporta nozarē un it sevišķi izveidot tiesisko regulējumu savienotiem transportlīdzekļiem, lai nodrošinātu sadarbspēju ar dažādiem pakalpojumiem, tostarp attālinātu diagnostiku un apkopi, un lietotnēm nolūkā uzturēt godīgu konkurenci un apmierināt lielo vajadzību pēc produktiem, kas atbilstu kiberdrošības un datu aizsardzības prasībām, kā arī nodrošināt pasažieru fizisko drošību; uzskata, ka ir nepieciešamas autobūves un telekomunikāciju nozares partnerības, lai nodrošinātu, ka savienotie transportlīdzekļi un to infrastruktūra tiek attīstīta, pamatojoties uz Eiropas mērogā kopīgiem standartiem;

4.3.Iekļaujoša e-sabiedrība

113.  norāda, ka internets un IKT ļoti lielā mērā ietekmē sieviešu un meiteņu emancipāciju; atzīst, ka sieviešu dalība ES digitālajā nozarē pozitīvi ietekmē Eiropas IKP; atzīst to, cik ievērojams potenciāls ir sievietēm inovatorēm un uzņēmējām un viņu iespējamo lomu digitālajā pārveidē; uzsver, ka ir nepieciešams atbrīvoties no dzimumu stereotipiem, un pilnībā atbalsta un mudina attīstīt uzņēmējdarbības kultūru sievietēm, kā arī viņu integrāciju un dalību informācijas sabiedrībā;

114.  atzīst digitālā vienotā tirgus potenciālu nodrošināt pieejamību un dalību visiem iedzīvotājiem, tostarp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gados vecākiem cilvēkiem, minoritātēm un citiem iedzīvotājiem, kas pieder pie neaizsargātām grupām, attiecībā uz visiem digitālās ekonomikas aspektiem, tostarp produktiem un pakalpojumiem, ko aizsargā autortiesības un blakustiesības, it īpaši — veidojot iekļaujošu e-sabiedrību un nodrošinot, ka e-pārvaldes un e-administrācijas programmas ir pilnībā pieejamas; pauž dziļas bažas par progresa trūkumu attiecībā uz Marrākešas līguma ratifikāciju un mudina to ratificēt pēc iespējas drīz; šajā sakarā uzsver, ka ir steidzami jāpieņem priekšlikums direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību;

4.3.1.Digitālās prasmes un zināšanas

115.  vērš uzmanību uz to, ka piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība attiecībā uz prasmēm ierobežo digitālās ekonomikas attīstību, darbvietu radīšanu un Savienības konkurētspēju, un aicina Komisiju steidzami izstrādāt prasmju stratēģiju, ar ko šo trūkumu varētu novērst; aicina Komisiju izmantot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas līdzekļus, lai atbalstītu organizācijas (vietējās kustības), kas māca digitālās prasmes nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem; aicina dalībvalstis sniegt atbalstu, šim nolūkam nodrošinot telpas;

116.  aicina Komisiju un dalībvalstis ar iniciatīvām un koordinētiem pasākumiem, kā arī ar ieguldījumiem Eiropas mediju lietotprasmes apmācības tīklu izveidē veicināt visu ES iedzīvotāju mediju un interneta lietotprasmi, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātiem cilvēkiem; uzsver, ka spēja patstāvīgi un kritiski izmantot medijus un tikt galā ar pārmērīgu informācijas daudzumu ir mūžizglītības uzdevums visām paaudzēm, kas turklāt pastāvīgi mainās, lai visas paaudzes spētu pienācīgi un patstāvīgi tikt galā ar pārmērīgu informācijas daudzumu; norāda, ka darba un prasmju profili kļūst arvien sarežģītāki un ka līdz ar to rodas jaunas prasības — it sevišķi attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) prasmēm — apmācībām, kā arī tālākizglītībai un mūžizglītībai;

117.  mudina dalībvalstis integrēt digitālo prasmju apguvi skolu programmās, uzlabot vajadzīgo tehnisko aprīkojumu un veicināt augstskolu un tehnisko skolu sadarbību nolūkā izstrādāt kopīgas e-mācību programmas, kas tiktu atzītas ECTS sistēmā; uzsver, ka izglītības un apmācību programmu mērķim jābūt attīstīt kritisku pieeju un dziļu izpratni par jaunajiem medijiem, digitālajām un informācijas ierīcēm un lietojumprogrammām, lai cilvēki varētu kļūt par šo jauno tehnoloģiju aktīviem lietotājiem, nevis tikai galalietotājiem; uzsver, ka ir svarīgi pienācīgi mācīt skolotājiem gan pašas digitālās prasmes, gan veidus, kā tās efektīvi iemācīt, tostarp sekmīgi izmantojot uz spēlēm balstītu digitālo mācīšanos, un kā tās izmantot, lai atbalstītu mācību procesu kopumā, palielinot matemātikas, IT, zinātnes un tehnoloģiju pievilcību; aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk pētīt digitālo mediju ietekmi uz kognitīvajām prasmēm;

118.  norāda, ka vajadzīgi publiskie un privātie ieguldījumi un jaunas finansējuma iespējas arodizglītībā un mūžizglītībā, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem, it īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem, ir digitālajai ekonomikai vajadzīgās prasmes; aicina Komisiju un dalībvalstis kopā ar privāto sektoru izstrādāt viegli pieejamus, standartizētus un sertificētus tiešsaistes mācību kursus un inovatīvas un pieejamas e-prasmju apmācības programmas, kuru dalībniekiem tiktu iemācītas minimālās digitālās prasmes; mudina dalībvalstis šos tiešsaistes kursus iekļaut garantijā jauniešiem kā neatņemamu tās daļu; mudina Komisiju un dalībvalstis radīt pamatu digitālo prasmju un kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai, izveidojot Eiropas sertifikātu vai klasificēšanas sistēmu, par paraugu ņemot Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu; uzsver, ka kultūras daudzveidība Eiropā, kā arī daudzvalodība iegūst no satura pieejamības pāri robežām;

119.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Eiropas mēroga Digitālo darbvietu lielā koalīcija, mudina uzņēmumus tai pievienoties un mudina Komisiju un dalībvalstis sekmēt aktīvu MVU līdzdalību; atzinīgi vērtē to, ka Komisija apsver iespēju veidot jaunas zināšanu uzkrāšanas sistēmas publiskajā sektorā, izmantojot mākoņdatošanas tehnoloģiju un tekstizraci un datizraci, kas būtu sertificēta un nodrošināta saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem; uzskata, ka šādu tehnoloģiju izmantošanai nepieciešami īpašas apmācības centieni bibliotēku, arhīvu un dokumentācijas profesijās; aicina kolektīvā darba un komunikācijas digitālos veidus — izmantojot un izstrādājot CC licences — mācīt un piemērot pāri valstu un valodu robežām izglītībā, apmācībā un sabiedriskās pētniecības iestādēs, kā arī veicināt tos publiskā iepirkuma procedūrās; norāda, ka izšķirīgi svarīga ir duālā apmācība;

120.  norāda, ka vajadzīgi publiskie un privātie ieguldījumi arodizglītībā un mūžizglītībā, lai nodrošinātu, ka ES darbaspēkam, tostarp digitālās nozares darbaspēkam, kas strādā nestandarta darbu, ir digitālajai ekonomikai vajadzīgās prasmes; norāda, ka dažas dalībvalstis ir ieviesušas tiesības, kas garantē darba ņēmējiem minimālās tiesības uz apmaksātu mācību atvaļinājumu, lai tādējādi uzlabotu darba ņēmēju piekļuvi izglītībai un apmācībai;

4.3.2.E-pārvaldība

121.  uzskata, ka attiecībā uz inovāciju e-administrācijas attīstība ir prioritāte, jo tā ar sviras efektu ietekmē visas ekonomikas nozares un uzlabo efektivitāti, sadarbspēju un pārredzamību, samazina izmaksas un administratīvo slogu, paver iespēju labākai valsts pārvaldes iestāžu sadarbībai un nodrošina labākus, lietotājiem draudzīgākus un personalizētus pakalpojumus visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, ņemot vērā digitālo sociālo inovāciju sniegtās iespējas; mudina Komisiju rādīt priekšzīmi e-pārvaldes jomā un kopā ar dalībvalstīm izstrādāt vērienīgu un visaptverošu e-pārvaldes rīcības plānu; uzskata, ka šā rīcības plāna pamatā vajadzētu būt lietotāju vajadzībām un paraugpraksei, tostarp progresa novērtēšanas kritērijiem, pakāpeniski īstenojamai pieejai principa „tikai vienreiz” piemērošanai valsts pārvaldē, saskaņā ar kuru no iedzīvotājiem un uzņēmumiem nedrīkstētu prasīt informāciju, kas jau ir sniegta kādai publiskā sektora iestādei, tajā pašā laikā nodrošinot iedzīvotāju privātumu un augsta līmeņa datu aizsardzību atbilstoši ES Datu aizsardzības reformas paketes prasībām un principiem un pilnībā ievērojot Pamattiesību hartu, kā arī augsta līmeņa drošību attiecībā uz šīm iniciatīvām; uzskata, ka tam būtu jānodrošina arī augstā līmenī šifrētu elektronisko identifikatoru un e-parakstu pilnīga pārrobežu ieviešana, it sevišķi — ātri īstenojot eIDAS regulu un palielinot publisko pakalpojumu pieejamību tiešsaistē; uzsver, ka ir svarīgi, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu pieejami savstarpēji saistīti komercreģistri;

122.  aicina uz jau esošo iniciatīvu un tīklu pamata izstrādāt visaptverošu un pilnībā pieejamu vienotu digitālo vārteju kā vienotu „no gala līdz galam” digitālo procesu uzņēmumiem, kas būtu izveidots un darbotos visā ES un ietvertu uzņēmuma izveidi tiešsaistē, domēna nosaukuma piešķiršanu, informācijas apmaiņu par atbilstību, e-rēķinu atzīšanu, nodokļu pārskatu sagatavošanu, vienkāršotu PVN uzskaites sistēmu tiešsaistē, tiešsaistes informāciju par produktu atbilstību, cilvēku pieņemšanu darbā un darba ņēmēju norīkošanu darbā, patērētāju tiesībām, piekļuvi patērētāju un uzņēmumu tīkliem, paziņošanas procedūras un strīdu izšķiršanas mehānismus;

123.  turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt vienoto kontaktpunktu pilnīgu ieviešanu, kā paredzēts Pakalpojuma direktīvā, un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu to efektīvu darbību, tādējādi pilnībā atraisot to potenciālu;

124.  pauž bažas par to, ka pētniekiem un augstskolām paredzētā mākoņdatošanas infrastruktūra ir sadrumstalota; aicina Komisiju sadarbībā ar relevantajām ieinteresētajām personām izstrādāt rīcības plānu, kā rezultātā līdz 2016. gada beigām tiktu izveidots Eiropas atvērtais zinātnes mākonis, kur kopīgu politiku, standartu un ieguldījumu sistēmā būtu integrēti esošie tīkli, dati un augstas veiktspējas skaitļošanas sistēmas un e-infrastruktūras pakalpojumi visās zinātnes jomās; uzskata, ka tam būtu jāsekmē mākoņu attīstība ne tikai zinātnes, bet arī citās jomās, labāki inovācijas centru savienojumi, jaunuzņēmumu ekosistēmas, labāka augstskolu un nozaru sadarbība tehnoloģiju komercializācijas jomā atbilstoši attiecīgajiem konfidencialitātes noteikumiem un starptautiskā koordinācija un sadarbība šajā jomā;

125.  aicina Komisiju un dalībvalstis atjaunot apņemšanos sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” pētniecības un inovācijas mērķrādītājus, kas ir konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus, ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas pamatelementi, izmantojot visaptverošu pieeju atvērtai zinātnei, atvērtai inovācijai, atvērtiem datiem un zināšanu pārnesei; uzskata, ka tam vajadzētu ietvert pārskatītu tiesisko regulējumu tekstizracei un datizracei zinātniskās pētniecības nolūkā, lielāku bezmaksas un atvērtā pirmkoda programmatūras izmantojumu, it sevišķi izglītības iestādēs un valsts pārvaldē, un MVU un jaunuzņēmumu vieglāku piekļuvi „Apvārsnis 2020” finansējumam, kas būtu pielāgots IKT nozares īsajiem inovācijas cikliem; šajā sakarā uzsver, cik svarīgas ir visas attiecīgās iniciatīvas — no publiskā un privātā sektora partnerībām un inovācijas kopām līdz Eiropas tehnoloģiju un zinātnes parkiem, it sevišķi mazāk industrializētos Eiropas reģionos, un paātrināšanas programmām jaunuzņēmumiem un kopīgām tehnoloģiju platformām —, kā arī iespēja efektīvi licencēt standartiem būtiskus patentus atbilstoši ES konkurences tiesību normām un godīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem licencēšanas noteikumiem, lai saglabātu pētniecības un izstrādes un standartizācijas stimulus un sekmētu inovāciju;

126.  aicina Komisiju pievērsties e-iepirkuma noteikumu, kā arī Eiropas vienotā iepirkuma procedūras dokumenta (publiskā iepirkuma pase) īstenošanai, lai veicinātu vispārējus ekonomiskus ieguvumus, kā arī ES tirgus pieejamību visiem ekonomikas dalībniekiem, ievērojot atlases, izslēgšanas un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus; uzsver iepirkuma iestāžu pienākumu norādīt galvenos iemeslus, kāpēc tās lēmušas nesadalīt līgumus daļās saskaņā ar esošajiem tiesību aktiem, lai uzlabotu inovatīvu uzņēmumu un MVU piekļuvi iepirkuma tirgiem;

4.4.Starptautiskā dimensija

127.  uzsver, cik svarīga ir pilnīgi neatkarīga interneta pārvaldības struktūra, lai saglabātu internetu kā pārredzamu un iekļaujošu daudzu ieinteresēto personu pārvaldības modeli, kura pamatā ir princips, ka internets ir unikāla, atvērta, brīva un stabila platforma; uzskata, ka šajā nolūkā ir būtiski izmantot kavēšanos ICANN pārvaldības nodošanā; ir stingri pārliecināts, ka visos attiecīgajos ES politikas virzienos ir jāņem vērā interneta globālā dimensija, un aicina EĀDD pilnībā izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas saskaņotas ārpolitikas izstrādē, nodrošināt ES pārstāvību interneta pārvaldības platformās un skaļāk paust savu viedokli starptautiskos forumos, it sevišķi par standartu noteikšanu, 5G ieviešanas sagatavošanās pasākumiem un kiberdrošību;

128.  atzīst datu ekonomikas globālo raksturu; atgādina, ka digitālā vienotā tirgus izveide ir atkarīga no brīvas datu plūsmas Eiropas Savienībā un ārpus tās; tāpēc aicina ES un tās dalībvalstis sadarbībā ar trešām valstīm rīkoties, lai sadarbībā ar trešām valstīm, kas notiek saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju, nodrošinātu augstus datu aizsardzības standartus un drošu starptautisko datu nosūtīšanu atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un esošajai ES judikatūrai;

o
o   o

129.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.
(2) OV L 123, 19.5.2015., 77. lpp.
(3) OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.
(4) OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.
(5) OV L 84, 20.3.2014., 72. lpp.
(6) OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.
(7) OV L 175, 27.6.2013., 1. lpp.
(8) OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp.
(9) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.
(10) OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.
(11) OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.
(12) OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.
(13) OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.
(14) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(15) OV L 77, 27.3.1996., 20. lpp.
(16) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
(17) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0273.
(18) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0220.
(19) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0051.
(20) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0071.
(21) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0179.
(22) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0067.
(23) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0032.
(24) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0535.
(25) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0536.
(26) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0454.
(27) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0436.
(28) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0377.
(29) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0327.
(30) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0239.
(31) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0215.
(32) OV C 434, 23.12.2015., 2. lpp.
(33) OV C 353 E, 3.12.2013., 64. lpp.
(34) OV C 332 E, 15.11.2013., 22. lpp.
(35) OV C 258 E, 7.9.2013., 64. lpp.
(36) OV C 50E, 21.2.2012., 1. lpp.
(37) OV C 236E, 12.8.2011., 33. lpp.
(38) OV C 81E, 15.3.2011., 45. lpp.
(39) OV C 236E, 12.8.2011., 24. lpp.
(40) Eurostat, 2014. gads: http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Information_society_statistics_at_regional_level#People_who_never_used_the_internet.
(41) Augsta līmeņa darba grupas UHF frekvenču joslas turpmākā lietojuma jautājumos darba rezultātu ziņojums.

Juridisks paziņojums