Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2526(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0150/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0150/2016

Debates :

PV 02/02/2016 - 11
CRE 02/02/2016 - 11

Balsojumi :

PV 03/02/2016 - 8.9
CRE 03/02/2016 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0042

Pieņemtie teksti
PDF 327kWORD 76k
Trešdiena, 2016. gada 3. februāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Jauna dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību stratēģija pēc 2015. gada
P8_TA(2016)0042B8-0150/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par jaunu dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību stratēģiju pēc 2015. gada (2016/2526(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu, 3. panta 3. punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–  ņemot vērā Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu, kas tika pieņemta 1995. gada 15. septembra Ceturtajā pasaules konferencē par sieviešu tiesībām, kā arī noslēguma dokumentus, kas tika pieņemti ANO īpašajās sesijās “Pekina +5” (2000), “Pekina +10” (2005), “Pekina +15” (2010) un “Pekina +20” (2015),

–  ņemot vērā Komisijas 1996. gada 21. februāra paziņojumu “Sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzības iekļaušana visās Kopienas politikas un darbību jomās” (COM(1996)0067), kurā Komisija apņēmās “veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību visās darbību un politikas jomās un visos līmeņos”, efektīvi ieviešot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai,

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.–2020. gads), ko Eiropas Savienības Padome pieņēma 2011. gada martā,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembra pētniecisko ziņojumu “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.–2015. sasniegumu un nepilnību novērtējums”,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 5. marta paziņojumu “Stingrāka apņemšanās veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību. Sieviešu harta” (COM(2010)0078),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembra paziņojumu “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015.” (COM(2010)0491),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par ES stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai laikposmam pēc 2015. gada(1),

–  ņemot vērā 2015. gada oktobrī publicēto “Sieviešu un vīriešu līdztiesības Eiropas Savienībā” sabiedriskās apspriešanas analīzi,

–  ņemot vērā jauno ceļvedi “Jauns mēģinājums pārvarēt darba un privātās dzīves līdzsvara izaicinājumus strādājošās ģimenēs”, leģislatīvu un neleģislatīvu priekšlikumu paketi, ko Komisija publicēja 2015. gada augustā,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju padomdevējas komitejas 2015. gada 26. novembra sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 3. decembra darba dokumentu “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” (SWD(2015)0278),

–  ņemot vērā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes (EPSCO) 2015. gada 7. decembra sanāksmes secinājumus, jo īpaši 35. punktu,

–  ņemot vērā ES prezidentvalstu trijotnes (Nīderlande, Slovākija un Malta) 2015. gada 7. decembra deklarāciju par dzimumu līdztiesību,

–  ņemot vērā Komisijai uzdoto jautājumu par sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jaunu stratēģiju Eiropai pēc 2015. gada (O-000006/2016 – B8-0103/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā dzimumu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām, kura ir ietverta Līgumos un Pamattiesību hartā un kuru ES ir apņēmusies integrēt visās darbībās, un tā kā dzimumu līdztiesība ir būtiska kā stratēģiskais mērķis nolūkā sasniegt kopējos stratēģijas “Eiropa 2020” izaugsmes, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas mērķus

B.  tā kā tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ir vienas no būtiskākajām pamattiesībām, kas ir ietvertas Eiropas Savienības Līgumos un kas dziļi sakņojas Eiropas sabiedrībā, un tā kā šīm tiesībām ir izšķirīga nozīme mūsu sabiedrības turpmākā attīstībā un tās ir jāpiemēro likumdošanā, praksē, judikatūrā un ikdienas dzīvē;

C.  tā kā ES vēsturiski ir veikusi vairākus nozīmīgus pasākumus, lai nostiprinātu sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību, taču tā kā iepriekšējā desmitgadē politiskā rīcība un reforma dzimumu līdztiesības jomā ES līmenī ir palēninājusies; tā kā iepriekšējā Komisijas sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015. nebija pietiekami visaptveroša, lai sekmētu dzimumu līdztiesību Eiropas un starptautiskā līmenī, un tā kā tajā paredzētie mērķi nav efektīvi sasniegti; tā kā ar jauno stratēģiju pēc 2015. gada vajadzēs dot jaunu impulsu un panākt konkrētu rīcību sieviešu tiesību nostiprināšanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai;

D.  tā kā 2010.–2015. gada stratēģijas novērtējumā un ieinteresēto personu nostājās, kas izklāstītas Komisijas pētnieciskajā ziņojumā “Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.–2015. sasniegumu un nepilnību novērtējums”, ir uzsvērta vajadzība vēl vairāk nostiprināt 2010. gadā pieņemto stratēģisko pieeju;

E.  tā kā Parlaments 2015. gada 9. jūnija rezolūcijā skaidri prasīja izstrādāt jaunu, atsevišķu dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību stratēģiju pēc 2015. gada; tā kā sabiedriskās apspriešanas rezultāti liecināja, ka 90 % respondentu atbalstīja jaunu stratēģiju;

F.  tā kā EPSCO padome 2015. gada 7. decembra secinājumos (35. pantā) aicina Komisiju “paziņojuma formā pieņemt jaunu stratēģiju par dzimumu līdztiesību laikposmam pēc 2015. gada”; tā kā ES prezidentvalstu trijotne 2015. gada 7. decembra deklarācijā par dzimumu līdztiesību apņēmās EPSCO padomē izskatīt Padomes secinājumu projektu par dzimumu līdztiesības stratēģiju pēc 2015. gada,

1.  atgādina, ka ar LES 2. pantu un Pamattiesību hartu Komisijai ir pienākums veikt pasākumus dzimumu līdztiesības uzlabošanai;

2.  atzīmē, ka iepriekš Komisija ir nepārprotami apstiprinājusi skaidru, pārredzamu, leģitīmu un publisku paziņojumu par sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju, ko apstiprinājušas visas ES iestādes visaugstākajā politiskajā līmenī;

3.  pauž nožēlu, ka 2015. gada novembrī publicētajā Komisijas 2016. gada darba programmā nav konkrēti minēta ES dzimumu līdztiesības stratēģija pēc 2015. gada; pauž nožēlu, ka 2015. gada 3. decembrī Komisija publicējusi vienīgi dienestu darba dokumentu “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam”, tādējādi ne tikai publiskojot mazāk svarīgu iekšējo dokumentu, bet arī ierobežojot savas darbības termiņu;

4.  atzinīgi vērtē jauno ceļvedi “Jauns mēģinājums pārvarēt darba un privātās dzīves līdzsvara izaicinājumus strādājošās ģimenēs”, leģislatīvu un neleģislatīvu priekšlikumu paketi, ko Komisija publicēja 2015. gada augustā;

5.  aicina dalībvalstis uzņemties pilnu atbildību par to, lai uzlabotu vienlīdzīgu iespēju un attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principu īstenošanu valsts līmenī;

6.  pauž nožēlu par to, ka 2015. gada 7. decembrī EPSCO padome nespēja vienoties par oficiālu nostāju vairākos jautājumos nolūkā uzlabot dzimumu līdztiesību, tostarp par direktīvu attiecībā uz sieviešu līdzvērtīgu pārstāvību uzņēmumu valdēs, kuru Parlaments jau sen gaida;

7.  atzinīgi vērtē iepriekš minētajā darba dokumentā par stratēģisko iesaisti dzimumu līdztiesības jomā izklāstīto Komisijas pieeju, taču pauž nožēlu, ka tajā nav noteikti konkrēti kritēriji un paredzēts budžets, bez kā nav iespējams nedz izvērtēt, nedz sasniegt nospraustos mērķus un rādītājus;

8.  aicina Komisiju atkārtoti apsvērt savu lēmumu un pieņemt paziņojumu par jaunu dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību stratēģiju 2016.–2020. gadam, kurā pievērstos dzimumu līdztiesības jautājumiem un kurš būtu saskaņā ar starptautisko programmu, proti, 2015. gada sesijas “Pekina +20” noslēguma dokumentu un jauno satvaru “Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā”;

9.  aicina Komisiju sadarboties ar Parlamentu un Padomi un prasa rīkot ES samitu par dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām, lai apzinātu panākto progresu un apņemtos jaunas saistības gaidāmajā EPSCO padomes 2016. gada marta sanāksmē;

10.  atgādina, ka ES tiesību aktu un politikas instrumentu īstenošanai ir jāatbilst subsidiaritātes un pievienotās vērtības principiem, ka vienoti noteikumi ne vienmēr ir nepieciešami, lai iekšējā tirgus darbība būtu praktiska un konkurētspējīga, un ka Komisijai ir jāņem vērā administratīvais slogs, kas izriet no Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem un atšķirīgajiem kultūras kontekstiem un prakses dažādās dalībvalstīs;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0218.

Juridisks paziņojums