Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2231(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0020/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0020/2016

Debates :

PV 25/02/2016 - 5
CRE 25/02/2016 - 5

Balsojumi :

PV 25/02/2016 - 7.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0062

Pieņemtie teksti
PDF 478kWORD 102k
Ceturtdiena, 2016. gada 25. februāris - Brisele Galīgā redakcija
Eiropas Ombuda darbība 2014. gadā
P8_TA(2016)0062A8-0020/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. februāra rezolūcija par gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2014. gadā (2015/2231(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas ombuda darbību 2014. gadā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11., 19., 41., 42. un 43. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par statūtiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(1),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

–  ņemot vērā Reglamenta 220. panta 2. punkta otro un trešo teikumu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0020/2016),

A.  tā kā 2015. gada 26. maijā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli iesniedza gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2014. gadā un tā kā 2015. gada 23. jūnijā Briselē ombude Emily O’Reilly iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar šo ziņojumu;

B.  tā kā Eiropas Parlaments 2014. gada 16. decembra plenārsēdē Strasbūrā atkārtoti ievēlēja Emily O’Reilly par Eiropas ombudi;

C.  tā kā Eiropas Ombuda galvenā prioritāte ir nodrošināt iedzīvotāju tiesību pilnīgu ievērošanu un tiesības uz labu pārvaldību atspoguļo augstākos standartus, ko sagaida no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām; tā kā svarīgs ombuda uzdevums ir palīdzēt ES iestādēm kļūt atklātākām, efektīvākām un iedzīvotājiem pieejamākām, lai stiprinātu viņu uzticēšanos Savienībai;

D.  tā kā saskaņā ar Eirobarometra 2015. gada maija aptauju 40 % pilsoņu uzticas Eiropas Savienībai, bet 46 % tai neuzticas; tā kā iestāžu savstarpējās uzraudzības spējai ir būtiska nozīme Eiropas pilsoņu apmierinātības uzlabošanā;

E.  tā kā LESD 24. pantā noteikts, ka „ikviens Savienības pilsonis var vērsties pie ombuda, kura institūts izveidots saskaņā ar 228. pantu”;

F.  tā kā ar LESD 228. pantu Eiropas Ombuds tiek pilnvarots veikt izmeklēšanas par kļūdām pārvaldē, kas pieļautas Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbībā, izņemot kļūdas, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa; tā kā Pamattiesību hartas 41. pants nosaka, ka „ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”;

G.  tā kā Hartas 43. pantā noteikts: „Ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa”;

H.  tā kā pirmais Eiropas ombuds ir norādījis, ka „administratīvas kļūmes rodas, kad publiska struktūra nedarbojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu”(2); tā kā tāpēc Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ne tikai jāpilda savas juridiskās saistības, bet arī jābūt orientētām uz pakalpojumu sniegšanu un jānodrošina gan pienācīga attieksme pret sabiedrības locekļiem, gan tas, ka viņi var pilnībā izmantot savas tiesības; tā kā labas pārvaldības jēdziens būtu jāsaprot kā nepārtrauktu uzlabojumu process;

I.  tā kā 2014. gadā 23 072 pilsoņi ir izmantojuši ombuda pakalpojumus; tā kā 19 170 pilsoņiem ir sniegti ieteikumi, izmantojot interaktīvo ceļvedi ombuda tīmekļa vietnē; tā kā 2014. gadā ombuds ir reģistrējis 2079 sūdzības un saņēmis 1823 informācijas pieprasījumus;

J.  tā kā kopumā ombuds ir izskatījis 2163 sūdzības, no kurām 736 attiecās uz tā kompetences jomu, bet 1427 — neattiecās;

K.  tā kā no 2163 izskatītajam sūdzībām 1217 gadījumos ombuds ir sniedzis ieteikumus vai lietas pārsūtījis, 621 gadījumā tika nosūtītas atbildes, informējot sūdzības iesniedzēju, ka nav iespējams sniegt papildu ieteikumus, un 325 gadījumos tika uzsākta izmeklēšana;

L.  tā kā ombuds ir uzsācis 342 izmeklēšanas procedūras, no kurām 325 tika uzsāktas, pamatojoties uz sūdzībām, bet 17 — pēc paša iniciatīvas; tā kā tas pabeidzis 400 izmeklēšanas, no kurām 13  bija uzsāktas pēc paša iniciatīvas; tā kā 335 no pabeigtajam izmeklēšanas procedūrām ierosinātas, pamatojoties uz privātpersonu sūdzībām, bet 52 no pabeigtajām izmeklēšanas procedūrām ierosinātas, pamatojoties uz uzņēmumu, apvienību un citu juridisku personu sūdzībām;

M.  tā kā ombuds 772 sūdzības ir nosūtījis Eiropas ombudu tīkla dalībniekiem, tostarp 86 sūdzības ir nosūtītas Lūgumrakstu komitejai, 144 — Komisijai un 524 — citam iestādēm un struktūrām; tā kā lielākā daļa izmeklēšanas procedūru skar Komisiju (59,6 %), kurai seko ES aģentūras (13,7 %), EPSO (9,4 %), citas iestādes (8,5%), EĀDD (3,8 %), Parlaments (3,5 %) un OLAF (3,2 %);

N.  tā kā no ombuda pabeigtajām izmeklēšanas procedūrām 21,5 % attiecās uz informācijas un dokumentu pieejamības pieprasījumiem, 19,3 % —uz Komisiju kā Līgumu uzraudzītāju, 19,3 % — konkursa un atlases procedūrām un 16 % — uz institucionāliem un politiskiem jautājumiem, 11,3 % — pārvaldību un civildienesta noteikumiem, 8,3 % — uz līgumu slēgšanas tiesībām un dotāciju piešķiršanu un 6 % — uz līgumu izpildi;

O.  tā kā 133 lietas no pabeigtajām izmeklēšanas procedūrām atrisināja iestāde vai tika panākts mierizlīgums, bet 163 lietās ombuds ir uzskatījis, ka turpmākai lietas izmeklēšanai nav pamatojuma;

P.  tā kā 76 izmeklēšanas procedūru lietās netika konstatētas kļūmes pārvaldē; tā kā 39 izmeklēšanas procedūru lietās tika konstatētas kļūmes pārvaldē, bet 13 lietās tika izmantots cits veids izbeigt procedūru; tā kā izmeklēšanas procedūru lietās, kurās tika konstatētas kļūmes pārvaldē, 27 gadījumos ombuds izteica kritiskus aizrādījumus, bet 12 gadījumos — ieteikumu projektus;

Q.  tā kā 2014. gadā lielākās daļas ombuda pabeigto izmeklēšanas procedūru ilgums bija no 3 līdz 18 mēnešiem; tā kā vidējais izmeklēšanas ilgums pabeigtajās procedūrās bija 11 mēneši;

R.  tā kā iestādes ir izpildījušas 80 % ombuda priekšlikumu; tā kā vēl vajadzētu izpildīt atlikušos 20 % iesniegto priekšlikumu;

S.  tā kā Lūgumrakstu komiteja, kas tikai 2014. gadā saņēma 2714 lūgumrakstus, ir svarīga Eiropas Savienības iestāžu darbības daļa, tuvinot Eiropas Parlamentu iedzīvotājiem; tā kā ombuda un Lūgumrakstu komitejas cieša sadarbība uzlabotu Eiropas iestāžu darbības demokrātiskās kontroles līmeni,

1.  apstiprina 2014. gada ziņojumu, ko iesniedzis Eiropas Ombuds;

2.  apsveic Emily O’Reilly sakarā ar viņas atkārtotu ievēlēšanu par Eiropas Ombudu un viņas izcilo darbu; atbalsta viņas mērķi palīdzēt ES iestādēm centienos nodrošināt Eiropas pilsoņiem un iedzīvotājiem vislabākos iespējamos pakalpojumus; uzskata, ka ir būtiski, lai ombuds prioritāti piešķirtu pārredzamībai kā labas pārvaldības garantam;

3.  atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta to, ka ombuds vairāk izmantojis savas pilnvaras uzsākt stratēģisko izmeklēšanu procedūras pēc paša iniciatīvas; atzinīgi vērtē to, ka ombuds ir iecēlis šo stratēģisko izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas koordinatoru un ieviesis jaunus iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu; slavē ombudu par centieniem reorganizēt savu biroju, kas jau radījis guvumus efektivitātes jomā; atzinīgi vērtē un atbalsta ombuda tālredzīgo pieeju un jaunās pieciem gadiem paredzētās stratēģijas "2019. gadu gaidot" pieņemšanu, ar kuru ievieš stratēģiskāku pieeju, lai risinātu sistēmiskus jautājumus un veicinātu labu pārvaldību;

4.  atzinīgi vērtē ombuda 2014. gadā ierosinātās izmeklēšanas procedūras, kurās var identificēt šādas svarīgākās tēmas: pārredzamība ES iestādēs, pārredzamība lobiju darbībā un klīniskajās pārbaudēs, pamattiesības, ētikas jautājumi, iedzīvotāju līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā, ES finansētie projekti un programmas un ES konkurences politika;

5.  atgādina, ka jau gadiem ilgi 2030 % sūdzību attiecas uz pārredzamību un visbiežāk minētie pārredzamības jautājumi ir iestāžu atteikšanās piešķirt piekļuvi dokumentiem un/vai informācijai; uzskata, ka atklātība un piekļuve dokumentiem saskaņā ar LESD 15. pantu un Hartas 42. pantu veido iestāžu kontroles un līdzsvara sistēmas būtisku daļu; atbalsta jebkuru Komisijas un ES iestāžu iniciatīvu, lai visiem nodrošinātu vienlīdzīgu, ātru un vienkāršu piekļuvi ES dokumentiem; ar gandarījumu norāda, ka palielinājusies pārredzamība, publiskojot tiešsaistē dokumentu publisko reģistru; aicina Ombudu veikt izmeklēšanu par pārredzamības jautājumiem saistībā ar Parlamenta savlaicīgu pieeju konkrētiem Komisijas dokumentiem par pienākumu neizpildi un ES PILOT procedūrām, jo īpaši tad, kad šie dokumenti ir saistīti ar saņemtajiem lūgumrakstiem; uzskata, ka jāidentificē atbilstoši mehānismi un tie jāievieš, lai nodrošinātu uzticēšanās pilnu dialogu iestāžu starpā;

6.  brīdina, ka ne visi ar Orhūsas konvenciju saistītie un ar to saistīto regulu noteikumi ((EK) Nr. 1367/2006 un (EK) Nr. 1049/2001) ir līdz šim pienācīgi izpildīti; uzskata, ka Komisija vēl var daudz darīt, lai uzlabotu pārredzamību, īpaši attiecībā uz atsevišķiem pilsoņiem un pilsoniskajai sabiedrībai sniedzamās informācijas kvantitatīvo un kvalitatīvo pieejamību pēc to pieprasījuma saņemšanas par piekļuvi dokumentiem; aicina Ombudu veikt izmeklēšanu, pamatojoties uz visaptverošo lūgumrakstu Nr. 0134/2012 par šiem jautājumiem, lai identificētu un labotu jebkādas kļūdas pārvaldībā attiecībā uz šo regulu īstenošanu, ko īsteno attiecīgās ES iestādes;

7.  atzinīgi vērtē ombuda izmeklēšanas saistībā ar t. s. virpuļdurvju efekta gadījumiem, kuros iesaistīti augsta līmeņa ES ierēdņi; norāda, ka ombuds pārbaudījis piecu NVO sūdzības un iepazinies ar 54 Komisijas dosjē; mudina ombudu palīdzēt skaidrāku un precīzāku kritēriju un izpildes mehānismu izstrādē un ieviešanā, lai identificētu un, ja tas ir iespējams, novērstu interešu konfliktus ES iestāžu, struktūrvienību un aģentūru jebkurā līmenī;

8.  uzskata, ka interešu konflikta jēdziens nav tikai vienkārši pārredzamības jautājums un, ka Eiropas publiskās administrācijas atbrīvošanai no šādiem konfliktiem vajadzētu pievērst galveno uzmanību, cenšoties veidot Eiropā patiesu demokrātiju un nodrošināt Eiropas pilsoņu uzticēšanos civildienesta darbiniekiem un iestādēm; iesaka ombudam savās izmeklēšanās ņemt vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas (UNCAC) noteikumus, ESAO pamatnostādnes par interešu konflikta pārvaldību civildienestā un arī organizācijas „Transparency International” īpašos ieteikumus;

9.  norāda, ka ombuda ierosināto izmeklēšanas procedūru rezultātā Komisija ir publiskojusi dokumentus par Grieķijas iestāšanos eurozonā, Eiropas Centrālā banka atklājusi Īrijas valdības vēstules saturu par finanšu krīzi, bet Komisija rīkojās saskaņā ar ombuda ieteikumu un publiskoja dokumentus par kopējās zivsaimniecības politikas reformu, lai gan tas notika pēc tam, kad vienošanās par reformu jau bija panākta;

10.  atzinīgi vērtē panākto progresu attiecībā uz notiekošo Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) sarunu atklātumu pēc tam, kad ombuds veica izmeklēšanas par šo sarunu pārredzamību; norāda, ka pa šo laiku Padome ir publicējusi norādes, kuras ES izmanto, apspriežoties par TTIP, un Komisija paziņojusi par plāniem palielināt pārredzamību attiecībā uz lobiju darbību un paplašināt piekļuvi TTIPdokumentiem; pieņem zināšanai pilsoņu bažas attiecībā uz pārredzamību sarunās par TTIP;

11.  atgādina, ka Lūgumrakstu komiteja saņem daudzas anonīmas sūdzības no grupām un pilsoņiem par pārredzamības trūkumu sarunās, kas liecina, ka Eiropas līmenī sabiedrība ir nopietni nobažījusies par šo jautājumu;

12.  ir izbrīnīts, kāpēc par kļūmi pārvaldē netiek uzskatīta vilcināšanās lēmumu pieņemšanā attiecībā uz dažām likumdošanas iniciatīvām Padomē, piemēram, attiecībā uz horizontālo diskriminācijas novēršanas direktīvu, kas ir iesaldēta jau vairāk nekā sešus gadus, vai Marakešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām ar redzes traucējumiem un personām ar drukas lasītnespēju, jo šāda vilcināšanās rada regulējuma skarto pilsoņu neapmierinātību ar ES iestādēm; mudina Padomi un jo īpaši lēmumus bloķējošo tās mazākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu šīs nepanesamās situācijas; ierosina Ombudam savas kompetences robežās izpētīt šo jautājumu;

13.  atzinīgi vērtē to, ka Ombuds pievērsis lielāku un nepieciešamu uzmanību lobiju darbības pārredzamībai un strādā, lai panāktu obligāta pārredzamības reģistra izveidi, kas nodrošinātu, ka pilsoņi zina, kas mēģina ietekmēt lēmumu pieņēmējus ES; atzinīgi vērtē izmeklēšanas procedūru par Komisijas ekspertu grupu izveidi un pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz grupu, kas konsultē kopējās lauksaimniecības politikas jautājumus (KLP), kuras īstenošanai ES tērē vienu trešo daļu sava budžeta; atbalsta ombuda pieeju attiecībā uz šīm grupām un mudina turpināt pārredzamības novērošanu attiecībā uz to sastāvu, lai visdažādākajās ekonomisko un neekonomisko interešu grupās visās politikas jomās garantētu līdzsvarotu pārstāvību, kā arī dzimumu līdzsvaru;

14.  norāda, ka Pārredzamības reģistrā brīvprātīgi reģistrējušās 7000 institūciju, atspoguļojot iesaistīto publiskā un privātā sektora grupu dažādību, ar kuram strādā Eiropas iestādes; apstiprina ombuda atbalstu Komisijas priekšsēdētāja vietnieka F. Timmermans plānam panākt obligāta reģistra izveidošanu; atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gada 1. decembra lēmumu, ar kuru visiem Komisijas locekļiem un tās augstākajām amatpersonām uzliek par pienākumu publiskot visus kontaktus un sanāksmes ar ieinteresētajām personām un lobistiem; atzinīgi vērtē to, ka reģistrā būtu jāiekļauj informācija attiecībā uz cilvēkresursiem un finanšu resursiem, kas pieejami lobiju organizācijām, lai ievērotu spēkā esošos noteikumus par atklātību un labu pārvaldību iestādēs;

15.  mudina ombudu saglabāt apņēmību un noteiktību un turpināt prasīt no Komisijas, lai tā nodrošina pilnīgu pārredzamību attiecībā uz visu ekspertu grupu, tehnoloģisko platformu un aģentūru locekļiem un sanāksmēm; atgādina par nosacījumiem, kādus Eiropas Parlaments 2012. gadā noteica saistībā ar ekspertu grupu budžeta iesaldēšanas atcelšanu;

16.  norāda, ka ombudam 2014. gadā ir bijusi būtiska nozīme klīniskās izpētes datu pārredzamības jomā, palīdzot Eiropas Zāļu aģentūrai (EZA) veidot proaktīvu pārredzamības politiku; norāda, ka EZA 2014. gada oktobrī nolēma proaktīvi publicēt ziņojumus par tās klīniskajiem pētījumiem; mudina ombudu turpināt uzraudzīt to, kā EZA dara pieejamus savus klīniskās izpētes datus, un nodrošināt, ka tiek ievēroti visaugstākie pārredzamības standarti;

17.  aicina dalībvalstis apzinīgāk īstenot obligāto sadarbību ar Ombudu;

18.  mudina ombudu turpināt lielākas pārredzamības veicināšanu attiecībā uz klīnisko izpēti, jo īpaši tās rezultātu kvalitātes novērtējumos, ko gatavo EZA; atgādina, ka šie novērtējumi būtu jābalsta uz inovatīvu zāļu pievienoto vērtību un pētījumu reālajām izmaksām, lai veicinātu dalībvalstu cenu noteikšanas un finansēšanas modeļus;

19.  aicina ombudu arī turpmāk savas kompetences ietvaros veicināt iniciatīvu, kas paredzēta lielākai pārredzamībai attiecībā uz pētniecību un izstrādi, lai garantētu veselības aprūpes pieejamību;

20.  atzinīgi vērtē jauno ES regulu par klīniskajām pārbaudēm, kas nosaka, ka jādara pieejama informācija par klīniskajām pārbaudēm; norāda, ka ombuda organizētā starptautiskā diena „Tiesības zināt” 2014. gadā tika veltīta klīniskās izpētes datu pārredzamībai;

21.  atzinīgi vērtē ombuda izmeklēšanas procedūru par pamattiesību aizsardzību visos gadījumos, kad tiek īstenota ES kohēzijas politika, kas tika izveidota, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu radīšanu, cīnītos pret klimata pārmaiņām un energoatkarību un samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību;

22.  norāda, ka pamatprogramma „Apvārsnis 2020” ir trešā svarīgākā budžeta ieguldījumu pakete pēc KLP un struktūrfondiem, kurai ir paredzēts budžets gandrīz EUR 80 000 miljonu apmērā, un ka tā ir ļoti būtiska ekonomikas un sociālajai attīstībai nākotnē; aicina ombudu nepārtraukti nodrošināt pārredzamību visā procesā, analizējot un atbalstot projektus saistībā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”;

23.  aicina Frontex nodrošināt repatriantu labklājības respektēšanu atpakaļnosūtīšanas lidojumos un šī struktūras rīcības kodeksa par kopīgām atpakaļnosūtīšanas operācijām korektu īstenošanu; atzinīgi vērtē ombuda aicinājumu Frontex izveidot individuālu sūdzību mehānismu par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem; aicina ombudu turpināt pētīt šo jautājumu, ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad arvien lielāks skaits bēgļu atrodas pie ES robežām;

24.  atzinīgi vērtē ombuda veikto izpēti par to, vai ES iestādes ir pildījušas savas saistības ieviest iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu; atgādina deviņām ES iestādēm, tostarp Eiropas Komisijai, Parlamentam un Padomei, kuras minējis ombuds, ka tām jāsniedz informācija par noteikumiem, kuri ir spēkā vai kurus paredzēts ieviest;

25.  pauž atzinību Ombudam par izmeklēšanu attiecībā uz pilsoņu tiesībām piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši par Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) funkcionēšanu; norāda, ka 2014. gadā ombuds aicināja EPI organizētājus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas sniegt atsauksmes par EPI nolūkā uzlabot tās darbību; ar bažām norāda, ka sūdzības iesniegušās organizācijas pieprasa labāku saskaņošanu un to, ka jāuzlabo parakstu vākšanas un to reģistrēšanas metodes; sagaida turpmākus uzlabojumu ierosinājumus īpaši attiecībā uz pastāvošajiem tehniskajiem un ar datu aizsardzību saistītajiem ierobežojumiem parakstu vākšanas procedūrā; aicina ombudu dalīties pieredzē un sniegt savu ieguldījumu EPI regulas pārskatīšanā;

26.  atzinīgi vērtē to, ka ES iestādes 80 % gadījumu piekritušas Ombuda ieteikumiem; pauž bažas par to, ka 20 % ieteikumu vēl arvien nav izpildīti; ir informēts, ka Ombuda ieteikumi nav juridiski saistoši; mudina iestādes, struktūrvienības un aģentūras ātri, efektīvi un atbildīgi reaģēt uz Ombuda kritiskajām piezīmēm un ieteikumu projektiem; atbalsta Ombudu turpmākajās izmeklēšanās tā kompetences ietvaros, lai identificētu iespējamus pārredzamības trūkumus ES budžeta izpildē, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar Revīzijas palātu, OLAF un Parlamenta Budžeta kontroles komiteju;

27.  atgādina, ka Ombudam ir arī pilnvaras un līdz ar to pienākums kontrolēt Parlamentu ar mērķi ES iedzīvotājiem nodrošināt labu pārvaldību;

28.  atzinīgi vērtē ombudu par iniciatīvu Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā sarīkot interaktīvo pasākumu „Tavs vēlmju saraksts Eiropai”, kas bija mēģinājums lēmumu pieņemšanas procesa priekšplānā izvirzīt pilsoņus;

29.  mudina ombudu arī turpmāk atbalstīt Eiropas ombudu tīklu, lai labāk informētu ES pilsoņus par kompetenču sadalījumu starp Eiropas Ombudu, dalībvalstu un reģionālajiem ombudiem un Parlamenta Lūgumrakstu komiteju; atzinīgi vērtē šā tīkla nozīmīgo ieguldījumu, tostarp veicinot apmaiņu ar paraugpraksi un informāciju par tā dalībnieku pilnvarām un kompetencēm; norāda, ka 59,3 % no 2014. gadā izskatītajām sūdzībām ietilpa kāda no Eiropas ombudu tīkla locekļu pilnvaru jomā; aicina Lūgumrakstu komiteju būt aktīvākai minētā tīkla loceklei un pastiprināt sadarbību ar tīklu politikas jomās, kuras ietilpst Eiropas Savienības darbības jomā; norāda, ka 2014. gadā ombuds Lūgumrakstu komitejai ir pārsūtījis 86 sūdzības;

30.  mudina ombudu, koordinējot savas darbības ar Revīzijas palātu, veikt izmeklēšanu attiecībā uz programmām un projektiem, ko finansē no Eiropas Savienības līdzekļiem, īpašu uzmanību pievēršot to projektu finansēšanai, kuru mērķis ir mazināt attīstības atšķirības;

31.  piekrīt ombudam, ka ES iestādēm vajadzētu nodrošināt, ka to dienesti ir pieejami personām ar invaliditāti un ka šīm personām ir piekļuve informācijas un saziņas līdzekļiem; mudina iestādes nodrošināt, ka darba vide ir atklāta, veicina integrāciju un ir pieejama personām ar invaliditāti, lai tās varētu pilnībā un efektīvi piedalīties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē;

32.  pieprasa palielināt ombuda biroja gada budžetu;

33.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un šo ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzvērtīgām kompetentajām iestādēm.

(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.
(2) "Eiropas Ombuds — 1999. gada ziņojums" (OV C 260, 11.9.2000., 1. lpp.).

Juridisks paziņojums