Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2138(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0021/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0021/2016

Debates :

PV 11/04/2016 - 20
CRE 11/04/2016 - 20

Balsojumi :

PV 12/04/2016 - 5.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0106

Pieņemtie teksti
PDF 507kWORD 114k
Otrdiena, 2016. gada 12. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
Mācīšanās par ES skolā
P8_TA(2016)0106A8-0021/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūcija par mācīšanos par ES skolā (2015/2138(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus +“ un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Lēmumu Nr. 1093/2012/ES par Eiropas Pilsoņu gadu (2013. gads)(2),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 14. aprīļa Regulu (ES) Nr. 390/2014, ar ko izveido programmu „Eiropa pilsoņiem“ laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā(4),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības izglītības ministru neformālajā sanāksmē Parīzē, 2015. gada 17. martā pieņemto „Deklarāciju par pilsoniskuma un kopējo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanu ar izglītības palīdzību” (Parīzes deklarācija),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”)(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. augusta paziņojumu „Projekts Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajam ziņojumam par Stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”) īstenošanu“ (COM(2015)0408),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. septembra īstenošanas lēmumu par to, lai pieņemtu 2016. gada darba programmu „Erasmus+“ — Savienības programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā īstenošanai (C(2015)6151),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. un 29. novembra secinājumus par mācību mobilitātes kritēriju(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 15. septembra paziņojumu „Projekts Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajam ziņojumam par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)“ (COM(2015)0429),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 27. aprīļa paziņojumu „ES jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus. Atjaunināta atvērtās koordinācijas metode, kā risināt jauniešu problēmas un tiem pavērt jaunas iespējas“ (COM(2009)0200),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)(7),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 1992. gada 15. maija rezolūciju par izglītības un apmācības politiku, gatavojoties 1993. gadam(9),

–  ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 26. septembra rezolūciju par iniciatīvām papildināt skolu mācību programmas, nodrošinot piemērotu atbalstu Eiropas dimensijas iekļaušanai tajās(10),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 23. septembra rezolūciju par skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošanu(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A8-0021/2016),

A.  tā kā izglītība ir viena no cilvēka pamattiesībām un sabiedrisks labums, kuram ir jābūt pieejamam visiem;

B.  tā kā izglītības galvenais mērķis ir veidot pilnībā informētus pilsoņus un līdz ar to tā ir kas vairāk nekā tikai ES ekonomisko mērķu un valstu stratēģiju īstenošana;

C.  tā kā izglītības mērķu vidū ir indivīdu sagatavošana dzīvei un aktīvam pilsoniskumam sabiedrībā, kura paliek aizvien sarežģītāka, prasīgāka, kultūras ziņā daudzveidīgāka un iekļaujošāka;

D.  tā kā saskaņā ar 2014. gada Eirobarometra sabiedriskās domas aptauju 44 % no Eiropas Savienības iedzīvotājiem uzskata, ka viņu izpratne par ES darbību ir ierobežota, un 52 % eiropiešu uzskata, ka viņu viedoklis ES nav svarīgs(12);

E.  tā kā tikai 42,61 % no ES iedzīvotājiem un tikai 27,8 % no jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem balsoja pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas ir zemākā vēlētāju aktivitāte kopš 1979. gada(13);

F.  tā kā nepietiekamas zināšanas par ES un vāja sapratne par tās konkrēto pievienoto vērtību var veicināt uzskatu par demokrātisko deficītu un plaši izplatītu eiroskepticismu dalībvalstīs un kandidātvalstīs; tā kā ir jānovērš demokrātiskais deficīts, lai novērstu augošo plaisu starp Eiropas iedzīvotāju viedokli un ES iestādēm;

G.  tā kā saskaņā ar Eirobarometra 2015. gada īpašo aptauju Nr. 437 liela daļa eiropiešu piekrīt viedoklim, ka skolu nodarbībās un materiālos ir jāiekļauj informācija par dažādību saistībā ar reliģiju vai ticību, etnisko izcelsmi, seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti(14);

H.  tā kā lielāka izpratne par ieguvumiem, ko sniedz tādi Eiropas politikas virzieni kā brīva personu pārvietošanās un brīva pakalpojumu aprite Savienībā, un par ES mobilitātes programmām var palīdzēt radīt piederības sajūtu ES, kopienas garu un multikulturālu un daudznacionālu sabiedrību pieņemšanu;

I.  tā kā veiksmīgas izglītības sistēmas un mācību programmas kopā ar lielāku eiropiešu ieguldījumu un dalību ES politikas lēmumu pieņemšanas procesā varētu radīt lielāku interesi par ES lietām, kā arī izpratnes un piederības sajūtu, vienlaikus novēršot sociālās atšķirības, kultūru segregāciju un zaudējuma sajūtas;

J.  tā kā lielākā daļa dalībvalstu savās mācību programmās un skolotāju apmācības programmās ir integrējušas mācīšanos par ES; tā kā joprojām pastāv atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē,

K.  tā kā dažās dalībvalstīs ES jautājumi parasti tiek iekļauti dažādos izglītības līmeņos un atšķirīgos obligātās izglītības priekšmetos, tomēr tie veido tikai mazu daļu no mācību programmas, kuru jāpasniedz attiecīgajam skolotājam;

L.  tā kā skolotāju un citu izglītības darbinieku zināšanas un prasmes par ES jautājumiem ir jāturpina attīstīt un atjaunināt ar sākotnēju un turpmāku apmācību un tā kā izglītības iestādēm un skolotājiem šajā sakarībā ir nepieciešama efektīva palīdzība, kas ir pielāgota un būtiska viņu konkrētajām vajadzībām;

M.  tā kā saskaņā ar privāta konsultāciju uzņēmuma ICF GHK pētījumu „Mācīšanās par Eiropu skolā“, kas tika sagatavots Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam(15), skolotāju izglītošanā par ES jautājumiem galvenokārt ir iesaistītas iestādes un asociācijas ārpus augstākās izglītības jomas;

N.  tā kā Komisijas 2014. gadā sagatavotajā Erasmus ietekmes novērtējumā ir redzams, ka mobilitātei izglītībā un studiju internacionalizācijai ir pozitīva ietekme ne tikai uz mācību programmām un nodarbināmību, bet arī saistībā ar zināšanām par Eiropu, Eiropas pilsoniskuma un pozitīvas attieksmes attīstīšanu, kā arī balsošanu Eiropas vēlēšanās,

Eiropas aspekts izglītībā

1.  uzsver, ka aizvien lielāka nozīme dažādos priekšmetos un izglītības līmeņos un veidos ir Eiropas aspektam, vienlaikus uzsverot, ka nepieciešama padziļināta izpratne par šo jēdzienu, kurā ņemts vērā Eiropas sarežģītais, dinamiskais un daudzslāņainais raksturs, un ka mācīšanās par ES skolā ir svarīga mācību programmas daļa;

2.  uzsver, ka ES aspekts izglītībā ir ļoti svarīgs, lai palīdzētu uzlabot iedzīvotāju sapratni par ES un no jauna tuvināt viņus ES, un var padziļināt LES 2. pantā izklāstīto vērtību nozīmi un stiprināt Savienības viedokli savstarpēji atkarīgā pasaulē;

3.  uzsver, ka nepieciešama Eiropas Savienības pamatvērtību sapratne un to ievērošanas veicināšana; norāda, ka ES un tās dalībvalstu kopējās vēstures un vērtību zināšanai un izpratnei ir liela nozīme, lai panāktu savstarpēju izpratni, miermīlīgu līdzāspastāvēšanu, toleranci un solidaritāti, kā arī Eiropas Savienības pamatprincipu izpratni;

4.  norāda, ka ES jautājumiem ir jābūt pamanāmākiem un labāk integrētākiem apmācības materiālos un ārpusskolas nodarbībās, ņemot vērā to ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi; uzskata, ka saturs, kas acīmredzami ir saistīts ar ES, var nodrošināt lielāku vērtību skolu mācību programmām un apmācāmo personīgajai attīstībai un izaugsmei;

5.  uzsver, ka jāizmanto aktīvas un uz līdzdalību orientētas apmācības metodes, kas pielāgotas apmācāmo vecumam, līmenim, vajadzībām un interesēm, un pilnībā jāizmanto iespējas, ko sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļi, tostarp sociālie plašsaziņas līdzekļi;

6.  uzsver, ka ES aspektam izglītībā ir jāļauj apmācāmajiem ne tikai iegūt zināšanas un izveidot piederības sajūtu un Eiropas pilsoniskuma prasmes, bet arī iesaistīties analītiskās pārdomās par ES, tostarp mācoties par ES pamatvērtībām, kuras balstās uz tiesiskumu un cilvēktiesībām, par ES pārvaldību un lēmumu pieņemšanas procesiem un to, kāda tiem ir ietekme uz viņu dalībvalstīm un viņu demokrātisko dalību; atbalsta Eiropas Jauniešu parlamenta lomu spēļu izmantošanu, lai palīdzētu bērniem un studentiem saprast Eiropas procesus un palielināt viņu izpratni par Eiropas jautājumiem;

7.  pievērš uzmanību tam, ka ES ir veidojušas tās dalībvalstis, kurām ir unikāla vēsture un kultūra, un ka Savienības attīstība joprojām ir nesaraujami saistīta ar tās dalībvalstīm; vienlaikus uzsver dažādo kultūru devumu Eiropas sabiedrībām un mantojumam;

8.  atzīmē, ka ES ietekme uz dalībvalstīm ir ievērojama un ka mācībās par ES skolā ir jāatspoguļo gan dalībvalstu loma ES attīstībā, gan arī ES ietekme uz dalībvalstu attīstību;

9.  norāda, ka dalībvalstīm un ES ir jārāda piemērs tiem, kuri saistīti ar pasniegšanu un mācīšanos par ES skolā, īstenojot Eiropas sociālās iekļautības un Eiropas un starptautiskās solidaritātes pamatvērtības;

10.  atgādina nepieciešamību nodrošināt, stiprināt un paplašināt sākotnējās un pašreizējās skolotāju un izglītības darbinieku profesionālās tālākizglītības izaugsmes iespējas, lai viņi varētu savā pasniegšanas darbā iekļaut ES aspektu, jo īpaši saistībā ar vēsturi un izglītību par pilsoniskumu, kā arī īstenot uz apmācāmo orientētas stratēģijas un pielāgot savas pasniegšanas metodes apmācāmo vajadzībām;

11.  uzsver, ka jāveicina un jāsekmē pedagogu vairākvalodu un starpkultūru kompetences, kā arī mobilitātes iespējas, mācīšanās no līdzbiedriem un paraugprakses apmaiņas pasniedzēju vidū, piemēram, organizējot Eiropas līmeņa seminārus;

12.  uzsver universitāšu lomu, sagatavojot un apmācot augsti kvalificētus un motivētus skolotājus un pedagogus; aicina sekmēt un atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt universitātēs iespējas apmeklēt specializētus kvalifikācijas kursus, kas būtu atvērti un pieejami reģistrētajiem studentiem, kā arī strādājošajiem skolotājiem un pedagogiem;

13.  uzsver Eiropas pieejas nozīmi un potenciālu vēstures apmācībā, vienlaikus paturot prātā dalībvalstu kompetenci šajā jomā, jo dažiem vēstures notikumiem bija izšķiroša nozīme Eiropas ideālu un vērtību izstrādē; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt vēstures apvienības un vēsturiskās izpētes centrus ar nolūku akcentēt to zinātniskā ieguldījuma Eiropas vēsturē vērtību un to nozīmi skolu skolotāju zināšanu atjaunināšanā;

14.  aicina Eiropas vēstures namu izstrādāt, īpaši studentiem un skolotājiem visos izglītības līmeņos, konkrētas programmas, instrumentus un pasākumus, kas veidotu pārliecinošu stāstījumu par Eiropas integrāciju un tās pamatvērtībām;

15.  aicina steidzami atjaunot un stiprināt ES pilsoniskumu un pilsonisko izglītību gan pašreizējās, gan topošajās dalībvalstīs, lai atbilstoši apmācāmo vecumam viņiem nodrošinātu atbilstīgas zināšanas, vērtības, prasmes un kompetences, sagatavojot viņus analītiskai domāšanai un pamatotu un līdzsvarotu viedokļu veidošanai, savu demokrātisko tiesību un pienākumu, tostarp balsošanas tiesību, izmantošanai, dažādības novērtēšanai, starpkultūru un starpreliģiju dialoga sekmēšanai un kļūšanai par aktīviem un atbildīgiem pilsoņiem;

16.  norāda, ka lielāka studentu un vecāku dalība skolas pārvaldībā var sekmēt diskriminācijas novēršanu un ilgtspējīgas līdzdalības demokrātijas un pilsoniskuma stiprināšanu, sekmējot dažādu dalībnieku savstarpējo uzticību un sadarbību; aicina izglītības iestādes ieviest un palielināt demokrātiskās pārvaldības darbības jomu, piešķirot arī lielāku nozīmi studentu pārstāvju paustajam viedoklim, jo demokrātija ir jāapgūst un jāpiedzīvo;

17.  uzsver, ka jāuzlabo skolotāju un apmācāmo motivācija un iespējas vairāk mācīties par ES tieši no savas pieredzes, piemēram, skolu braucieniem uz citām valstīm, Eiropas iestāžu apmeklējumiem, saziņas ar ES ierēdņiem, studentu stažēšanās iespējām ES iestādēs un no izglītības, ko piedāvā plašsaziņas līdzekļi, piemēram, Eiropas Jaunatnes portāls, pilnībā izmantojot jaunās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus;

18.  aicina pilnībā izmantot digitālo tehnoloģiju piedāvātās iespējas vēl vairāk attīstīt pārrobežu pasniegšanu, izmantojot digitālos kursus un videokonferences, lai studenti varētu vieglāk iepazīt citus viedokļus un pieejas savos mācību priekšmetos;

19.  uzsver, ka svešvalodu apmācībai var būt izšķiroša loma starpkultūru izpratnes palielināšanā un tādu iedzīvotāju prasmju nodrošināšanā, kas nepieciešamas, lai dzīvotu un strādātu aizvien sarežģītākā un globalizētākā pasaulē;

20.  uzsver, cik ārkārtīgi nozīmīga ir neformālā un ikdienējā mācīšanās, tostarp jauniešu darbs, brīvprātīgais darbs un starppaaudžu, ģimenes un pieaugušo mācības, kā arī sports kā pedagoģisks līdzeklis, lai attīstītu sociālās un pilsoniskās prasmes, kompetences un uzvedību, kā arī audzinātu atbildīgus un aktīvus Eiropas pilsoņus; uzsver nepieciešamību atzīt un validēt šādas kompetences formālās mācīšanās ietvaros un radīt ciešāku saikni starp formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos;

21.  aicina pieņemt starpkultūru pieeju izglītības politikai, kas varētu panākt imigrantu studentu reālu integrāciju skolās, balstoties uz abpusējām zināšanām par dažādām kultūrām un kopīgu vērtību veidošanu;

Savienības loma

22.  mudina Komisiju arī turpmāk sniegt atbalstu centieniem attīstīt un veicināt ES aspektu izglītībā un izglītības dalībnieku mobilitāti un aktīvi sniegt informāciju, tostarp par attiecīgajām finansēšanas iespējām un pieejamajiem pētījumiem un ziņojumiem, galvenajām ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem; šajā sakarībā mudina labāk izmantot jaunās komunikācijas tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļus, tostarp sociālās plašsaziņas līdzekļus;

23.  aicina Komisiju nodrošināt kopēju sistēmu un sagatavot vadlīnijas ar konkrētiem piemēriem attiecībā uz mācīšanos par ES, lai sekmētu objektīvu un analītisku domāšanu par ieguvumiem no Eiropas Savienības, vienlaikus ievērojot dalībvalstu kompetenci izglītības un apmācības jomā;

24.  prasa Komisijai sekmēt tālākus pētījumus, lai pārliecinātos, kā tiek pasniegta informācija par ES skolās visā Eiropā, kādā veidā tā parādās mācību programmās un eksāmenos un vai a) skolotājiem un pedagogiem ir pienācīgi pieejamas attiecīgās ES programmas un darbības profesionālai attīstībai un tālākizglītībai, kā arī platformas paraugprakses apmaiņai, un vai b) finansētajām darbībām, kuru nolūks ir integrēt efektīvu mācīšanos par ES skolās, galu galā ir kāda ietekme uz skolām;

25.  aicina Komisiju sekmēt, atbalstīt un veicināt tīklus, kas veicina mācīšanos par ES nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī un ir iesaistīti tajās, kā arī paraugprakses apmaiņu starp šiem tīkliem Savienības līmenī, un noteikt jomas, kurās jāveic uzlabojumi;

26.  aicina Komisiju sekmēt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī starp kandidātvalstīm saistībā ar ES aspektu izglītībā un diskriminācijas un aizspriedumu apkarošanu izglītības vidē, tostarp novērtējot apmācības materiālus un aizskarošas attieksmes un diskriminācijas novēršanas politiku;

27.  uzsver ievērojamo programmas „Erasmus+“, „Eiropa pilsoņiem“ un „Radošā Eiropa“ nozīmi, veicinot izglītību un apmācību, valodu prasmes, aktīvu pilsoniskumu, kultūras izpratni, starpkultūru sapratni un citas vērtīgas, svarīgas un transversālas kompetences; uzsver šo programmu nozīmi Eiropas pilsoniskuma stiprināšanā un nepieciešamību pēc lielāka un adekvāta finanšu atbalsta šīm programmām, lielāka uzsvara uz kvalitatīviem rezultātiem un plašākas mobilitātes pieejamības, pievēršot īpašu uzmanību skolotājiem un citiem pedagogiem, dažādas sociālekonomiskās izcelsmes jauniešiem, kā arī neaizsargātām un nelabvēlīgām iedzīvotāju grupām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

28.  atgādina par „Erasmus+” programmas piedāvāto plašo pasākumu loku, kā arī tās popularitāti un plašas sabiedrības atzinību, īpaši attiecībā uz studentu mobilitāti studiju laikā; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt izpratni par tām „Erasmus+” programmas daļām, kuras ir mazāk zināmas, piemēram, par Eiropas Brīvprātīgo dienestu;

29.  atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada darba programmu “Erasmus+” īstenošanai un tās apņemšanos veikt konkrētus pasākumus saistībā ar Parīzes deklarāciju, īpaši, lai palielinātu „Erasmus+” ietekmi, sekmējot aktīvu un demokrātisku pilsoniskumu, starpkultūru dialogu, sociālo iekļaušanu un solidaritāti, tostarp spēcīgāku atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām attiecībā uz to nozīmi izglītībā par pilsoniskumu;

30.  aicina Komisiju stiprināt ar Jean Monnet projektu starpniecību finansēto projektu pedagoģiskos aspektus un atsaucību skolu vajadzībām, pārliecinoties, ka skolas var pieteikties tieši, un nodrošinot finansējumu ilgākiem laikposmiem, piemēram, trijiem gadiem, kas atbilst Jean Monnet moduļu finansēšanas veidam; aicina Komisiju padarīt Jean Monnet moduļus pieejamus skolotāju apmācības institūtiem un mudināt šādus institūtus iekļaut tos savās programmās;

31.  atzīmē, ka Savienībā pašlaik ir demokrātiskās leģitimitātes krīze, ne tikai tāpēc, ka eiropiešiem nav pietiekamu zināšanu par ES mehānismiem, bet arī tāpēc, ka viņu viedokļi nesasniedz lēmumu pieņemšanas procesus; uzsver — lai atgūtu tās leģitimitāti, Savienībai ir jāaptur tās demokrātisko struktūru sabrukšana un no jauna jāizveido saikne ar saviem iedzīvotājiem;

32.  aicina Komisiju efektīvi īstenot programmu „Eiropa pilsoņiem”, lai panāktu demokrātiskas un iekļaujošākas sabiedrības mērķus, tādējādi stiprinot iedzīvotāju dalību lēmumu pieņemšanas procesos;

33.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt visu ES programmu ietekmi uz dalībnieku pilsoniskuma apziņas un pilsoniskās dalības veidošanos;

34.  prasa Komisijai turpināt attīstīt un iespējami plaši veicināt elektroniskās mērķsadarbības, Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformas (EPALE) un portāla “School Education Gateway” virtuālās platformas, kā arī turpināt atbalstīt un attīstīt tādas citas digitālās platformas kā ,,Palīgs skolotājiem”, lai sekmētu piekļuvi augstas kvalitātes, viegli izmantojamiem un atjauninātiem apmācības materiāliem, kas ir svarīgi mācībām par ES un pieejami visās ES valodās;

35.  aicina Komisiju sekmēt platformā ,,Palīgs skolotājiem” pašlaik pieejamā materiāla kritisku pārskatīšanu, ko jāveic pedagogiem, kuri pašlaik ir iesaistīti pasniegšanā, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvjiem ar specializāciju ES studijās, lai nodrošinātu materiāla kvalitāti un piemērotību;

36.  uzsver informācijas biroju un Eiropas iestāžu nozīmi un atzinīgi vērtē to apņemšanos sekmēt attiecības ar dalībvalstīm, nacionālajām, reģionālajām un vietējām izglītības iestādēm un jauniešu organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem, lai veicinātu satuvināšanos un panāktu, ka jaunieši saprot, kāda nozīme šīm iestādēm ir viņu ikdienas dzīvē;

37.  aicina Komisiju un pilsētas, kā arī vietējās un reģionālās iestādes iesaistīties atklātā un kopīgā dialogā par saikni starp skolu sistēmām un pilsētvides modeļiem, lai saprastu dažādu pieeju ietekmi uz starpkultūru attiecībām šodienas Eiropā;

38.  aicina Komisiju veicināt to, ka sarunu procesā ar kandidātvalstīm par pievienošanos ES kā ieteikums iespējami drīz tiek piedāvāta mācīšanās par ES skolā;

Dalībvalstu loma

39.  mudina dalībvalstis atbalstīt, pārskatīt un atjaunināt to izglītības sistēmas un visu veidu mācību programmu saturu, kas saistīts ar ES, visos izglītības līmeņos, tostarp profesionālajā izglītībā un apmācībā, lai stiprinātu ES aspektu ciešā sadarbībā ar attiecīgajiem dalībniekiem ES un nacionālajā līmenī, vienlaikus noteikti mudinot reģionus un vietējās iestādes rīkoties tāpat, īpaši, ja tās ir tieši atbildīgas par izglītības sistēmām;

40.  mudina dalībvalstis atbalstīt visas iespējas nodot vairāk informācijas par ES apmācāmajiem, kā arī skolotājiem un citiem pedagogiem ar formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos un šajā sakarībā pilnībā izmantot un papildināt ES finanšu instrumentus, programmas un iniciatīvas;

41.  pieprasa dalībvalstīm veikt turpmākus pasākumus, lai veicinātu starpkultūru, nediskriminējošu un iekļaujošu izglītību un pilsoniskas vērtības skolu un universitāšu mācību programmā;

42.  aicina dalībvalstis palielināt ieguldījumus kvalitatīvā izglītībā, iesaistoties arī plašākā partnerībā ar privāto sektoru, un veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, un nodrošināt visām izglītības un apmācības iestādēm, kā arī skolotājiem un citiem pedagogiem atbalstu, kas nepieciešams, lai būtu iespējams kopš agrīna vecuma ieviest un pastāvīgi attīstīt tādu ES aspektu izglītībā, kas neaprobežojas tikai ar mācībām klasē;

43.  aicina dalībvalstis visiem apmācāmajiem nodrošināt vienlīdzīgu un iekļaujošu piekļuvi inovatīvai un augstas kvalitātes formālajai un neformālajai izglītībai, kā arī tālākizglītības iespējām; šajā sakarībā aicina dalībvalstis pieņemt 2008. gada priekšlikumu direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, kas nodrošinātu aizsardzību pret šāda veida diskrimināciju izglītībā;

44.  aicina dalībvalstis iesaistīt migrantus, bēgļus un reliģiskās kopienas cieņpilnos un iespējas palielinošos pilsoniskuma stiprināšanas procesos, nodrošinot viņu dalību pilsoniskajā un kultūras dzīvē;

45.  aicina dalībvalstis mudināt un sekmēt skolotāju, citu izglītības darbinieku, jauniešu līderu un mācībspēku augstas kvalitātes apmācību par ES jautājumiem, arī ļaujot viņiem daļu no izglītības iegūšanas laika pavadīt citā dalībvalstī, un nodrošinot, ka tiek atzītas viņu spējas pasniegt par ES, piemēram, izveidojot un popularizējot „Eiropas skolotāja“ apzīmējuma piešķiršanu;

46.  uzskata, ka dalībvalstīm, apspriežoties un sadarbojoties ar izglītības dalībniekiem, ir jāmeklē iespējas, lai apmainītos ar idejām un labas prakses paraugiem par to, kā iekļaut ES aspektu savās izglītības programmās nolūkā cita starpā uzlabot jauniešu zināšanas un sapratni par ES pilsoniskuma un ES iestāžu veidošanas procesu, tādējādi palīdzot jauniešiem ieraudzīt Savienību kā neatņemamu viņu dzīves sastāvdaļu, kuru viņi var un kuru viņiem vajag veidot;

47.  mudina dalībvalstis atzīt un atbalstīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, īpaši jauniešu organizācijas, samazinot plaisu starp ES iestādēm un Eiropas iedzīvotājiem strukturālā un ilgtspējīgā veidā, sekmējot un stiprinot dalības un tiešās demokrātijas instrumentus;

o
o   o

48.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.
(2) OV L 325, 23.11.2012., 1. lpp.
(3) OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.
(4) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.
(5) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.
(6) OV C 372, 20.12.2011., 31. lpp.
(7) OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.
(8) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(9) OV C 150, 15.6.1992., 366. lpp.
(10) OV C 306 E, 15.12.2006., 100. lpp.
(11) OV C 8 E, 14.1.2010., 12. lpp.
(12) Eirobarometra standartaptauja Nr. 81, 2014. gada pavasaris. ‘Public opinion in the European Union’ (http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb81/eb81_publ_en.pdf), 117. un 131. lpp.
(13) http://www.eprs.sso.ep.parl.union.eu/lis/lisrep/13-EPRS-publications/2015/COMM_STUD_558351_UpdateReview-EN.pdf, 43-45. lpp.
(14) Eirobarometra īpašā aptauja Nr. 437, 2015. gads: ‘Discrimination in the EU in 2015’ (http://ec.europa.eu/COMMFrontOffice/PublicOpinion/index.cfm/ResultDoc/download/DocumentKy/68004), 100. lpp.
(15) http://www.eupika.mfdps.si/Files/Learning%20Europe%20at%20School%20final%20report.pdf.

Juridisks paziņojums