Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2257(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0049/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0049/2016

Debates :

PV 11/04/2016 - 21
CRE 11/04/2016 - 21

Balsojumi :

PV 12/04/2016 - 5.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0107

Pieņemtie teksti
PDF 620kWORD 151k
Otrdiena, 2016. gada 12. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
"Erasmus+" un citi instrumenti mobilitātes veicināšanai profesionālajā izglītībā un apmācībā
P8_TA(2016)0107A8-0049/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūcija par „Erasmus+” un citiem instrumentiem mobilitātes veicināšanai profesionālajā izglītībā un apmācībā — mūžizglītības pieeja (2015/2257(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā 2002. gada 30. novembra Kopenhāgenas deklarāciju par ciešāku sadarbību Eiropā īstenotajā profesionālajā izglītībā un apmācībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija ieteikumu par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām(1),

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”)(2),

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+(4),

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(5),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2241/2004/EK par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass)(6),

–   ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. jūnija ieteikumu „Jaunatne kustībā — jauniešu mācību mobilitātes veicināšana“(7),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumu 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā(8),

–   ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai(10),

–  ņemot vērā dažādos kompetenču atzīšanas instrumentus, piemēram, Eiropas sertifikātu sistēmu (CEC), Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu (ECTS), Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) un Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikāciju (ESCO),

–   ņemot vērā Komisijas 2012. gada 20. novembra paziņojumu „Izglītības pārvērtēšana — ieguldījums prasmēs labāku sociālekonomisko rezultātu sasniegšanai” (COM(2012)0669),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 28. janvāra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija ieteikuma par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām īstenošanu (COM(2014)0030),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 20. maija secinājumus par kvalitātes nodrošināšanu izglītības un apmācības atbalstam,

–  ņemot vērā par profesionālo izglītību un apmācību atbildīgo ministru 2015. gada 22. jūnija deklarāciju par jaunu vidējā termiņā sasniedzamu rezultātu kopumu profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam,

–  ņemot vērā ES izglītības ministru neformālajā sanāksmē Parīzē 2015. gada 17. martā pieņemto „Deklarāciju par pilsoniskuma un kopējo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanu ar izglītības palīdzību” (8496/15),

–   ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0049/2016),

A.  tā kā mācību un apmācības kontekstā īstenota mobilitāte ir svarīga gan personiskajai attīstībai, gan jauniešu sociālajai iekļautībai, starpkultūru dialogam, iecietībai, spējai strādāt starpkultūru vidē un aktīvam pilsoniskumam, un ir skaidri apliecinājies šādas mobilitātes potenciāls veicināt kvalitatīvu izglītību un izglītojamo personu nodarbināmību;

B.  tā kā gan pašreizējās, gan turpmākajās ES programmās izglītības un apmācības, nodarbinātības un kohēzijas politikas jomā būtu jāturpina nostiprināt mācību un apmācības kontekstā īstenotu mobilitāti;

C.  tā kā par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) atbildīgie ES ministri 2002. gadā uzsāka tā dēvēto Kopenhāgenas procesu nolūkā izveidot ciešāku Eiropas sadarbību šajā jomā, lai Eiropā uzlabotu PIA sniegumu, kvalitāti un pievilcīgumu;

D.  tā kā Kopenhāgenas process ir balstīts uz savstarpēji saskaņotām prioritātēm, kas tiek periodiski pārskatītas, un tā mērķis cita starpā ir atvieglot mobilitāti un veicināt dažādu profesionālās apmācības iespēju izmantošanu mūžizglītības kontekstā;

E.  tā kā saskaņā ar Eurostat datiem 2014. gadā bezdarba līmenis Eiropas Savienībā joprojām sasniedza 10,2 %, neraugoties uz to, ka notika lēna ekonomikas atlabšana; tā kā jauniešu bezdarba līmenis ES pašlaik ir 22,1 %, savukārt vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem tikai 51 % iedzīvotāju strādā, un nodarbinātības līmeņa atšķirība starp dzimumiem vecāka gadagājuma darba ņēmēju vidū ir 13,6 procentpunkti;

F.  tā kā neformālā un ikdienējā mācīšanās, kā arī profesionālā apmācība var nodrošināt svarīgu ieguldījumu, lai risinātu pašreizējās mūžizglītības problēmas, piemēram, cīnītos pret priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, pret to, ka ir nepieņemami liels skaits tādu jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), un risinātu prasmju deficīta un neatbilstības problēmu;

G.  tā kā Komisijas 2015. gada rudens ekonomiskajās prognozēs reģistrētais augstais neaizpildīto darbvietu rādītājs liecina par to, ka darba tirgū joprojām pastāv neatbilstība starp piedāvātajām un pieprasītajām prasmēm;

H.  tā kā profesionālās izglītības un apmācības vidē ir vērojamas vājākas valodu zināšanas un tās būtu nepieciešams īpaši stimulēt;

I.  tā kā ir nepieciešams atkārtoti apliecināt politisko apņemšanos atbalstīt ES rīcību mūžizglītības un PIA jomā, it sevišķi ar tādiem mobilitātes pasākumiem, kas koncentrēti uz transversālu prasmju — piemēram, spējas pielāgoties, ieinteresētības, mācīšanās prasmes apguves, savstarpējo attiecību veidošanas un pilsonisko prasmju,— attīstīšanu;

J.  tā kā nesenās sociālekonomiskās norises uzskatāmi parādīja, ka mūžizglītības un PIA sistēmas ir jāpadara ne tikai efektīvākas, bet arī pieejamākas un iekļaujošākas nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; tā kā, tiecoties nodrošināt plašāku izglītības pieejamību, nedrīkstētu pieļaut, ka no tā ciestu izglītības kvalitāte;

K.  tā kā ir izšķirīgi svarīgi, it sevišķi pašreizējos ekonomiskās krīzes apstākļos, nodrošināt pastāvīgu finansiālo atbalstu ar mūžizglītību un PIA zināšanu apguvi saistītiem mobilitātes pasākumiem un darbībām,

L.  tā kā, lai atbalstītu iniciatīvas jaunu mobilitātes veidu izpētei un nodrošinātu efektivitāti, pārredzamību un PIA atvēlēto līdzekļu un programmu kvalitāti, būtiski svarīga nozīme ir reģionālajam un vietējam līmenim; tā kā PIA ietvaros īstenota un reģionālā un vietējā līmenī atbalstīta jauniešu un mācekļu mobilitāte būtu jākoordinē plašā demokrātiskas un līdzdalīgas pārvaldības procesā, pievēršoties pašiem svarīgākajiem sociālekonomiskajiem un ar vidi saistītajiem aspektiem un iesaistot mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, jaunizveidotus uzņēmumus, vietējās kopienas un sociālos partnerus;

M.  tā kā PIA, tostarp arī mobilitātes pasākumu, izstrādē, organizācijā, īstenošanā un finansēšanā būtu aktīvi jāiesaista uzņēmēji, tirdzniecības un rūpniecības kameras un attiecīgās profesionālās organizācijas, kas pārstāv amatniekus un lauksaimniekus, kā arī arodbiedrības un citi nozīmīgi sociālie partneri; tā kā, izstrādājot PIA, būtu jāpievēršas sociālajai dimensijai, aptverot tādas jomas kā taisnīga tirdzniecība, sociālā uzņēmējdarbība un alternatīvi uzņēmējdarbības modeļi, piemēram, kooperatīvi, un tā būtu jāorganizē kopā ar šajās jomās strādājošiem nozīmīgiem partneriem;

N.  tā kā, kaut gan nodarbināmības uzlabošanas nolūkā ir nepieciešams rosināt jauniešu mobilitāti, tā tomēr nedrīkst kļūt par vienīgo iecerēto risinājumu jauniešu bezdarba problēmai,

Rezultātu izvērtējums un svarīgāko problēmjautājumu noteikšana

1.  uzskata, ka izglītība ir viena no cilvēka pamattiesībām un sabiedrisks labums un tai ir jābūt vienlīdz pieejamai visiem; aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis meklēt risinājumu visiem sociāli ekonomiskajiem ierobežojumiem, kas liedz visiem vienlīdzīgu piekļuvi PIA iespējām, tostarp mobilitātei; atzīst, ka pastāvošo PIA mobilitātes programmu un iniciatīvu loma un rezultāti būtu jāuzlabo pieejamības, atvērtības un iekļautības aspektā, lai sekmētu personalizētu pieeju izglītībai, samazinātu mācības priekšlaikus pametušo audzēkņu īpatsvaru un garantētu vienlīdzīgu piekļuvi „Erasmus+” mobilitātes pasākumiem nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; tādēļ uzsver, ka apmācības kontekstā ir nepieciešamas elastīgu, dažādotu un pielāgotu mobilitātes iespēju klāsts, paturot prātā arī dzimumu perspektīvu, iedzīvotājiem ar imigrācijas izcelsmi vai ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošām ģimenēm, izglītojamām personām nomaļos reģionos, invalīdiem un cilvēkiem ar citām īpašām vajadzībām;

2.  apstiprina, ka, strādājot ar mobilitātes un izglītības jautājumiem, ir nepieciešams saglabāt dzimumu perspektīvu un ņemt vērā to cilvēku vajadzības, kuri cieš no vairākiem diskriminācijas veidiem, tostarp cilvēku ar invaliditāti, LGBTI un marginalizētām kopienām piederīgu cilvēku vajadzības; šajā ziņā mudina veikt turpmākus pasākumus, lai vienkāršotu „Erasmus+” mobilitātes pasākumu pieejamību nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

3.  aicina Komisiju, dalībvalstis un galvenās ieinteresētās personas vairot PIA programmu atpazīstamību, lai likvidētu kultūras šķēršļus un cīnītos pret motivācijas un proaktīvas attieksmes trūkumu un valodu nezināšanu, it sevišķi tajos reģionos, kurus visvairāk skar jauniešu bezdarbs; uzskata, ka ir jānodrošina, lai šīs programmas būtu pieejamas visiem iedzīvotājiem, nepieļaujot diskrimināciju; aicina pievērsties mērķgrupām, kuras pakļautas bezdarba riskam, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti; prasa vienkāršot PIA un kvalifikācijas ieguves pieejamību, sekmējot amata apmācības virzienu un režīmu pielāgojamību, kā arī apmācības iespējas iedzīvotāju grupām, kam ir nepietiekamas pamatprasmes, un strādājošiem cilvēkiem ar zemu vai vidēju kvalifikācijas līmeni; atgādina — nodrošinot šādas pieredzes pieejamību, ir jāņem vērā dzimumu līdzsvara aspekts, efektīvi sekmējot PIA mobilitātes programmas sieviešu vidū; uzskata, ka šajā sakarībā būtu jānosaka vērienīgi mērķi un jāuzrauga gūtais progress;

4.  uzsver, ka izglītībai, prasmēm un nodarbinātībai dabaszinātņu, tehnisko zinātņu, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomā Eiropas Savienībā ir raksturīgs dzimumu līdzsvara trūkums, un aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā atbalstīt „Erasmus+” un izmantot šo mehānismu kā būtisku iespēju pilnveidot STEM izglītību, lai palielinātu sieviešu iespējas veidot karjeru STEM jomā un tādējādi mazinātu prasmju deficītu šajās jomās;

5.  uzsver, ka ir svarīgi, lai pastāvētu kopēja Eiropas izglītības telpa, kuras pamatā būtu spēcīgs mobilitātes komponents — ne vien augstākās izglītības jomā, bet arī PIA —, jo tā sekmēs stabilākas Eiropas identitātes veidošanos un attīstību un spēcīgāku pilsoniskuma apziņu;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis visiem spēkiem censties sasniegt Eiropas izglītības un apmācības stratēģijā laikposmam līdz 2020. gadam izvirzītos mērķus; uzskata, ka attiecībā uz mobilitāti ir jāņem vērā profesionālās tālākizglītības aspekts (CVET), jo profesionālā tālākizglītība ir būtiski nozīmīgs faktors prasmju un specializēto zināšanu uzlabošanā un aktualizēšanā; uzsver, ka mūžizglītībai un PIA ir būtiska nozīme, lai radītu labākas nodarbinātības izredzes ilgstošiem bezdarbniekiem;

7.  uzskata, ka iepriekš minētās sadarbības rezultātā būtu jāpārskata prasības attiecībā uz ilgumu, saturu, kompetencēm un mācību rezultātiem, lai nodrošinātu, ka šīs prasības joprojām ir būtiskas, vienlaikus saistot mobilitāti gan ar mācību centriem, gan darba vidi un arī piešķirot prioritāti pieredzes gūšanai ilgākā laikposmā (piemēram, sešu mēnešu pieredzei) salīdzinājumā ar īsākiem laikposmiem;

8.  norāda, ka „Erasmus+” un PIA programmām atvēlētie Eiropas resursi nav atbilstoši šo programmu piedāvātajā mobilitātē ieinteresēto personu skaitam un vajadzībām, un attiecīgi aicina dalībvalstis veicināt divpusēju nolīgumu noslēgšanu „Erasmus+” un Eiropas PIA programmu atbalstīto darbību papildināšanai, lai tādējādi palielinātu Eiropas jauniešu mobilitāti;

9.  atzīst mobilitātes jomā pastāvošo programmu un iniciatīvu, piemēram, „Erasmus+” 1. pamatdarbības, Europass, Eiropas kredītpunktu sistēmas profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET) un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EQF), svarīgo nozīmi un rezultātus; aicina Komisiju izveidot Eiropas studenta e-apliecību, kas mobilitātes kontekstā piešķirtu ES studenta statusu un nodrošinātu attiecīgu pakalpojumu pieejamību;

10.  aicina Komisiju, dalībvalstis, kā arī ES aģentūras, piemēram, CEDEFOP, rīkoties, tiecoties uzlabot PIA mobilitātes programmas, lai tās kvalifikācijas, atzīšanas un satura ziņā nodrošinātu pievienoto vērtību visiem dalībniekiem, un nodrošināt kvalitātes standartu ieviešanu amata mācekļu apmācīšanai;

11.  norāda, ka mobilitātes iniciatīvas palīdz nostiprināt ne tikai audzēkņu pilsoniskās vērtības un piederības sajūtu Eiropai, bet arī viņu akadēmiskās prasmes un nodarbinātības izredzes, konkrētāk, prasmes, kas saistītas ar spējām risināt problēmas, plānošanu un strukturēšanu, spējām rīkoties un pielāgoties jaunām situācijām, uzņēmību, līderību un lēmumu pieņemšanu, sociālās atbildības prasmes, svešvalodu zināšanas un komunikācijas prasmes un prasmi darboties komandā, kā arī tās personiskās prasmes, kas ietekmē cilvēka iespējas tikt nodarbinātam, piemēram, pašapziņu, motivāciju, ieinteresētību, kritisko un radošo domāšanu, iniciatīvu un pārliecību;

12.  kategoriski uzskata, ka ir nepieciešams atvieglot „Erasmus+” mobilitātes īstenošanu, rīkojoties tā, lai palielinātu veiksmīgo pieteikumu īpatsvaru, vienkāršojot mobilitātes pārvaldībai izmantoto elektronisko rīku uzbūvi un lietošanu, visās Savienības vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs vairojot izpratni par mobilitātes programmu vērtību un sniedzot mērķtiecīgāku informāciju un apmācību atbalsta saņēmējiem un programmu un pasākumu starpniekiem, tostarp skolu un augstskolu personālam; šajā sakarībā uzsver EuropeanSchoolNet nozīmīgo ieguldījumu; aicina Komisiju mazināt pašreizējo pārlieku lielo un sarežģīto administratīvo slogu, ar ko nākas saskarties gan pretendentiem, gan arī „Erasmus+” projektos iesaistītajiem nosūtošajiem un uzņemošajiem uzņēmumiem un institūcijām, šajā nolūkā atvieglojot un vienkāršojot pieteikšanās, reģistrēšanās un ziņojumu sniegšanas procesu, kā arī pašus projektus; turklāt norāda, ka pārlieku liela birokrātija attiecīgajās skolās un augstskolās ir šķērslis vienkāršai programmas īstenošanai;

13.  aicina Komisiju ieviest mehānismus valodu un kultūras barjeras mazināšanai mobilitātes programmu organizēšanā; uzskata, ka būtu vajadzīgs, lai ar šādiem mehānismiem būtu iespējams novērtēt īstenošanas progresu; uzsver, ka ar rīcības shēmām it sevišķi būtu jāatbalsta uzņemošās valsts valodas pamatu apguve; mudina dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes apzināt PIA pasniedzēju un skolotāju izglītības vajadzības, rosinot un atbalstot paraugprakses apmaiņu, un nodrošināt viņiem vairāk profesionālās pilnveides iespēju; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt modeli pamatapmācībai, kuras gaitā tiktu sniegta informācija par izvēlētās galamērķa valsts uzņēmējdarbības un darba kultūras svarīgākajām iezīmēm, kā arī popularizēt un īstenot specifiskas programmas mācībspēku apmācībai mācību centros mobilitātes pārvaldības kontekstā;

14.  norāda, ka profesijām, kuras ir saistītas ar PIA, piemīt nepieciešamā elastība, lai tajās būtu iespējams strādāt jebkurā vietā, un ka līdz ar to mobilitāte PIA jomā ir būtiski svarīgs līdzeklis cīņā pret bezdarbu, jo tā uzlabo nodarbināmību un palīdz samazināt prasmju deficītu, un ļauj vieglāk piemeklēt prasmēm atbilstošu darbu, īpaši jauniešiem, nodrošinot prasmes un unikālu pieredzi, kas nepieciešama, lai jaunieši būtu konkurētspējīgi mūsdienu darba tirgos Eiropas Savienībā; uzskata, ka „Erasmus+” palīdz attīstīt specifiskas profesionālās prasmes un transversālas un citos kontekstos izmantojamas kompetences, piemēram, uzņēmējdarbības kompetenci, kā arī paplašina iespējas iesaistīt ražošanas nozari, tādējādi kļūstot par efektīvu darba tirgus instrumentu;

15.  uzsver, ka ir nozīmīgi un svarīgi, lai ar „Erasmus+” un tās apakšprogrammām saistītie nosaukumi un logotipi būtu atpazīstami; uzsver, ka šie nosaukumi ir sevišķi būtu jāizmanto „Erasmus+” publikācijās un brošūrās;

16.  pauž bažas par to, ka jaunieši „Erasmus+” galvenokārt uzskata par augstskolu studentiem domātu programmu; tāpēc iesaka Eiropas, valstu un reģionālā līmenī lielāku nozīmi piešķirt dažādo darbības jomu un ar tām saistīto apakšprogrammu, tostarp skolas izglītības („Comenius”), augstākās izglītības („Erasmus”), starptautiskā mērogā realizētas augstākās izglītības („Erasmus Mundus”), profesionālās izglītības un apmācības („Leonardo da Vinci”) un pieaugušo izglītības („Grundtvig”), kā arī darba ar jauniešiem („Jaunatne darbībā”) un sporta, lielākai popularizēšanai;

17.  aicina Komisiju, dalībvalstis un publiskā sektora nodarbinātības iestādes popularizēt un vairot zināšanas — it sevišķi mazajos un vidējos uzņēmumos — par programmu „Erasmus+” un citiem instrumentiem, kas paredzēti mobilitātes veicināšanai PIA jomā; uzskata, ka šo instrumentu efektivitātes maksimāla palielināšana ļaus lielākam skaitam cilvēku izmantot šīs iespējas, tādējādi ļaujot sasniegt mobilitātes mērķi;

18.  uzsver, ka ir steidzami nepieciešams konsultēties ar rūpniecības un pakalpojumu nozari gan privātajā, gan publiskajā sektorā, tostarp ražošanas nozarē (īpaši ar MVU un mikrouzņēmumiem) un/vai iesaistīt to kvalitatīvu PIA mobilitātes programmu izstrādē, plānošanā, īstenošanā un atbalstīšanā; uzskata, ka, izraugoties programmas, būtu jāņem vērā nodarbinātības iespējas uzņemošajos uzņēmumos un organizācijās; uzskata, ka visu ieinteresēto personu elastīga un konstruktīva partnerība, kuras pamatā ir dialogs, sadarbība un paraugprakse, nodrošinās PIA izdošanos un pievienoto vērtību; uzskata, ka ir nepieciešama arī zināšanu un paraugprakses apmaiņa starp mācību centriem un uzņēmumiem; aicina Komisiju sekot piedāvājumam un pieprasījumam ES darba tirgū, kā arī ģeogrāfiskajai un profesionālajai mobilitātei, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības; uzskata, ka tādējādi būtu iespējams samazināt atšķirību starp, no vienas puses, apmācības piedāvājumu un to, kas patiesībā sagaida jauniešus uzņēmējdarbības vidē, un, no otras puses, tirgus vajadzībām sektoros ar pievienoto vērtību (piemēram, digitālajā un zaļajā ekonomikā, enerģētikā, aizsardzībā, aprūpes sektorā un mājokļu rekonstrukcijā);

19.  uzsver svarīgākos aspektus, kuri jāņem vērā, plānojot mobilitātes pasākumus un novērtējot to īstenošanu, proti, audzēkņu ekonomiskās iespējas iesaistīties mobilitātē, studiju, kompetenču un kvalifikāciju un mācību satura atzīšana starpvalstu līmenī, izmantojot kredītpunktus vai sertifikātus, valodu zināšanu līmenis, mācību programmu vai studiju organizācija, studentu iegūto kredītpunktu un nokārtoto eksāmenu praktiskā vērtība, atgriežoties savā universitātē, juridiskie aspekti, informācija vai motivācija pabeigt studijas, ievirzes pasākumi un konsultācijas visa mobilitātes posma garumā, studentu personiskā situācija; tādēļ aicina Komisiju uzlabot rādītājus un novērtēšanas kritērijus, lai būtu iespējams regulārāk uzraudzīt ES programmu efektivitāti un veikt nepieciešamos uzlabojumus;

20.  norāda, ka patlaban tikai 1 % jauniešu, kuru izglītošanās ir saistīta ar darbu, tostarp mācekļi, apmācības laikā piedalās mobilitātes shēmās; norāda, ka ir būtiski nepieciešams radīt nosacījumus labākai mācekļu mobilitātei Eiropas Savienības teritorijā, lai dotu mācekļiem tādas pašas iespējas kā augstskolu studentiem; tādēļ mudina Eiropas Savienību noteikt Eiropas mācekļa statusu; aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis nodrošināt, ka gan amata apguve mācekļa statusā, gan prakse joprojām tiek uzskatītas par izglītošanās iespējām un nekļūst par nestabila darba avotu un ka mācekļi un praktikanti netiek izmantoti kā aizstājēji pilnas slodzes speciālistu darba veikšanai un viņiem ir garantēti pienācīgi darba apstākļi un studentu tiesības, tostarp finansiālās un ar atalgojumu saistītās tiesības; turklāt mudina Komisiju analizēt iepriekš minētā statusa ietekmi, uzraudzīt saistītu pasākumu īstenošanu, mudināt visas iesaistītās personas, tostarp Eiropas Māceklību alianses pārstāvjus, ievērot tās ieteikumus, lai uzlabotu mācekļu apmācības nosacījumus, kvalitāti un pieejamību Eiropas Savienībā un raudzīties uz šo jautājumu kā uz stratēģisku prioritāti;

21.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par ES mācekļu apmācības sistēmu, kas garantētu mācekļu un PIA audzēkņu tiesību kopumu, un aicina dalībvalstis šo sistēmu apstiprināt; uzsver pozitīvo lomu, kāda vecākās paaudzes iedzīvotājiem var būt jauniešu izglītošanā un apmācīšanā, lai maksimāli īstenotu zināšanu un pieredzes apmaiņu starp paaudzēm prakses un darbaudzināšanas veidā, kā arī sekmējot uz pieredzi balstītu mācīšanos darba grupās, kurās pārstāvētas vairākas paaudzes; mudina Komisiju un dalībvalstis pieņemt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu, ka mācekļu apmācīšana un praktikantu nodarbināšana „Erasmus+” programmā netiek izmantota ļaunprātīgos nolūkos, pārvēršot to par darbaspēka izmaksu samazināšanas instrumentu;

22.  pozitīvi vērtē izmēģinājuma projektu uzsākšanu, kā arī nesen apstiprināto „Eiropas satvaru mācekļu mobilitātei” kā pamatu uzlabojumu izdarīšanai programmā „Erasmus+”, tiecoties kvalitatīvi un kvantitatīvi uzlabot ilgtermiņa mobilitāti PIA jomā; mudina pretstatā tikai uz projektiem centrētiem pasākumiem radīt satvaru ilgtermiņa iniciatīvām, lai izveidotu pastāvīgu, ilgtspējīgu, pilnībā funkcionējošu un prognozējamu sistēmu, kas sekmētu prasmju brīvu apriti visā Eiropā;

23.  atzīmē, ka priekšlaicīga mācību pārtraukšana ir viena no izteiktākajām problēmām, ar kuru saskaras mobilitātes mērķgrupas, un ka labāku profesionālās izglītības iespēju rezultātā to audzēkņu īpatsvars, kuri pārtrauc mācības un apmācību, kļūst mazāks; tādēļ uzsver, ka izglītības sistēmu nodrošinātajiem rezultātiem var būt liela nozīme, lai samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un labāk iemācītu audzēkņiem transversālas prasmes, kas viņiem beigu beigās palīdzēs pielāgot savas kvalifikācijas pieprasījumam darba tirgū;

24.  uzsver, ka ir nepieciešams palīdzēt profesiju apgūstošajiem jauniešiem pārvarēt grūtības, piedāvājot noteiktus papildu un atbalsta pasākumus, piemēram, pastiprinot mobilitātes mehānismu grupas raksturu, nodrošinot labāku darbaudzināšanu un atbalstu nosūtošajās un uzņemošajās institūcijās gan pirms mobilitātes, gan tās norises laikā, uzlabojot kvalitatīvas informācijas pieejamību par PIA iespējām, piedāvājot specializētus ievirzes un konsultāciju pasākumus un instrumentus un finansējot ar valodu saistītu atbalstu visiem dalībniekiem, nepieļaujot valodu ierobežojumus;

25.  norāda, ka var konstatēt vairākus faktorus, kuri ietekmē PIA sistēmās profesiju apgūstošo jauniešu perspektīvas, it sevišķi sociālekonomiskos faktorus, ģimeņu tipoloģiju un ievirzes (un konsultatīvu) instrumentu trūkumu pēc obligātās vidējās izglītības pabeigšanas vai profesionālās apmācības kursu laikā;

26.  uzsver mācību un apmācības laikā īstenotas mobilitātes būtisko nozīmi sociālo un kultūras problēmu novēršanas aspektā, tiecoties maksimāli palielināt jauniešu iespējas izvērst pašiem savus rīcības modeļus sabiedrībā; atgādina, ka ES savus centienus — it sevišķi stratēģijā „Eiropa 2020” — ir koncentrējusi uz to, lai palielinātu savas ekonomikas konkurētspēju, radītu darbvietas un nostiprinātu spēju gadsimta trešajā desmitgadē konkurēt globālā mērogā; šajā kontekstā uzsver, ka pētniecība, inovācija, digitālā sabiedrība un energoilgtspēja ir nozīmīgi instrumenti augstākas pievienotās vērtības nodrošināšanai;

27.  uzsver ES un dalībvalstu lomu kvalitatīvas un labi organizētas PIA sistēmas attīstīšanā un stimulēšanā, ieviešot vispusīgu pieeju, kurā sabalansēta attiecīgās profesijas apguvei nepieciešamā teorētiskā izglītība, praktiskā apmācība un vispārējā, formālā un neformālā izglītība un ikdienējā mācīšanās; aicina dalībvalstis ieviest savās vidusskolas posma izglītības sistēmās duālās izglītības principu vai nostiprināt pastāvošās sistēmas, ieviešot prakses un stažēšanos uzņēmumos, lai tādējādi sekmētu PIA audzēkņu ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū un palielinātu viņu līdzdalību pārrobežu mobilitātes programmās; atgādina, ka kopumā PIA kvalitātes uzlabošana, to veicot sadarbībā ar sociālajiem partneriem un publiskā sektora nodarbinātības dienestiem, ir līdzeklis, kā risināt sociālās iekļautības jautājumu, paplašināt to personu loku, kuras apgūst augstāko izglītību, veicināt studentu sekmīgu un vieglu iekļaušanos darba tirgū, kam būtu jāveicina mobilitāte mūžizglītības procesā;

28.  aicina mērķtiecīgi pievērsties Eiropas Brīvprātīgo dienesta problēmām saistībā ar dalībnieku apdrošināšanu, apstiprināšanu, datubāzu pārvaldību, kā arī atbalstu brīvprātīgajiem, lai nepieļautu dalībnieku skaita mazināšanos;

29.  pauž nožēlu, ka tagadējā programmā „Erasmus+” neformālā izglītība vairs nav tik pamanāma un ir zaudējusi daļu tai atvēlētā budžeta; uzsver neformālās izglītības nozīmi Eiropas līmenī, it sevišķi darbā ar jaunatni un vecākās paaudzes iedzīvotāju brīvprātīgā darba ietvaros gūto pieredzi; aicina atvēlēt programmā „Erasmus+” skaidru un redzamu vietu neformālajai un ikdienējai izglītībai; turklāt uzskata, ka būtu jāparedz iespēja iesniegt pieteikumus liela mēroga pieaugušo izglītības projektiem, piemērojot tiem tādus pašus principus, kādi attiecas uz nozaru prasmju apvienībām vai zināšanu apvienībām;

30.  atbalsta mūsdienu tehnoloģiju un infrastruktūru attīstīšanu valstu profesionālās izglītības sistēmu nostiprināšanā un modernizēšanā, lai uzlabotu mobilitātes pieejamību un kvalitāti; uzskata — lai risinātu piedāvāto un pieprasīto prasmju neatbilstības problēmu, lielāka nozīme būtu jāpiešķir inovācijai un jaunu akadēmisko un profesionālo prasmju attīstīšanai, digitālajām mācībām un mācību platformām, biotehnoloģijām, novatoriskām kultūras mantojuma pilnveidošanas tehnoloģijām, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijām; stingri uzskata, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm būtu jāattīsta efektīva stratēģija ar mērķi panākt atbilstību starp darba iespējām pašreizējā un nākotnes aprites ekonomikā un PIA sistēmām;

31.  norāda, ka pārejas process uz digitālāku ekonomiku ir saistīts ar darbvietu un prasmju pārdefinēšanu; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju sadarboties ar privāto sektoru, lai attīstītu prasmju pilnveidošanas stratēģijas un PIA programmas darbinieku pārkvalificēšanai;

Pieejamība — profesionālo izglītību iegūstošo jauniešu mobilitātes iespēju uzlabošana

32.  mudina izveidot līdzšinējai programmai „Leonardo da Vinci” atbilstošu sistēmu, kura tiktu attiecīgi minēta, izsludinot iespējas piedalīties „Erasmus+”, un kurā būtu pēc iespējas skaidrāk un precīzāk noteiktas mobilitātes iespējas PIA apgūstošiem jauniešiem, it sevišķi ar starpplatformu kampaņām, kuras uzsāk publiskā sektora iestādes, koordinēti piedaloties visām ieinteresētajām personām, kas aktīvi līdzdarbojas PIA vai ietekmē to;

33.  mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamus finanšu resursus mobilitātes programmu atbalstam, ņemot vērā potenciālos finanšu šķēršļus; uzskata, ka būtu jāizpēta plašāks redzējums par to, kā uzņēmumi papildina piešķirto stipendiju, vai iespējas nodrošināt cita veida palīdzību; uzskata, ka būtu jānodrošina Eiropas Sociālā fonda un „Erasmus+” savstarpējā papildināmība un jāveic attiecīga uzraudzība, lai panāktu sekmīgus rezultātus;

34.  prasa uzlabot sinerģiju starp ES politikas virzieniem un instrumentiem, kas skar mobilitāti un izglītību, un it sevišķi izstrādāt pasākumus, kuri papildinātu Eiropas Sociālo fondu (ESF) un „Erasmus+”, kā arī panākt ikviena pasākuma labāku koordināciju visos līmeņos — valstiskajā, reģionālajā un vietējā plānošanā;

35.  atkārtoti uzsver, ka ir nepieciešami pasākumi koordinācijas, papildināmības un konsekvences nodrošināšanai valstiskā, reģionālā un vietējā līmenī starp struktūrfondiem, tostarp ESF, un tādām programmām kā „Erasmus+”;

36.  uzsver, ka ir nepieciešams kompensēt šķēršļus, kas izriet no PIA audzēkņu zemākā sociālekonomiskā statusa, šajā nolūkā īstenojot attiecīgus pasākumus, piemēram, palielinot Komisijas piešķirto individuālo stipendiju apjomu vai palielinot dalībvalstu un reģionālo un vietējo administrāciju, starpniecības iestāžu vai NVO ieguldījumu, ko finansē no pašu budžeta vai ar partnerības mehānismiem, iesaistot uzņēmumus, fondus un organizācijas, kas sadarbojas, savā reģionā vai teritorijā īstenojot kvalifikācijas ieguves un profesionālās izglītības sistēmu;

No mobilitātes uz nodarbināmību — mācību rezultātu, prasmju un kompetenču validēšana un atzīšana

37.  uzsver, ka jaunu, daudzveidīgu un radošu ideju ieguve ārpus savas valsts var motivēt un sekmēt uzņēmējdarbību un radošumu; uzsver, ka mācību un apmācības kontekstā īstenotas mobilitātes pavērtās iespējas, piemēram, starptautisku tīklu izveide, arī var labvēlīgi ietekmēt nodarbināmību, starptautisko sadarbību un Eiropas konkurētspēju;

38.  uzskata, ka pasākumiem, kuri gan patlaban, gan nākotnē tiks izmantoti prasmju neatbilstības novēršanai, būtu gan jāsekmē uzņēmēju, uzņēmumu un vietējo kopienu iesaistīšanās, gan jābūt labāk saistītiem ar prognozēm par darba tirgus attīstību un nākotnē nepieciešamajām prasmēm;

39.  uzsver, ka pastāv pozitīva saistība starp mācību mobilitāti, mobilitāti turpmākajā dzīvē un ienākumiem, jo, kā 2013. gadā ir konstatējis Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, ES un starptautiskās mobilitātes programmas uzlabo dalībnieku iespējas tikt nodarbinātiem citās valstīs; uzsver, ka amata mācības un prakses iziešana citās valstīs uzlabo dalībnieku valodu prasmes (saskaņā ar 2013. gada Eirobarometra datiem šādi rezultāti konstatēti 79 % gadījumu)(11);

40.  uzsver pārkvalificēšanās mobilitātes programmu nozīmi bez darba palikušiem cilvēkiem visās vecuma grupās, kurus apdraud pārstrukturēšanas pasākumi;

41.  vērš uzmanību uz atšķirībām starp dalībvalstīs izmantotajām validēšanas un atzīšanas sistēmām un to nevienlīdzīgo attīstību, neskatoties uz konverģences palielināšanos pēdējos desmit gados; uzsver nepieciešamību uzlabot dažādu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu savstarpējo saderīgumu un vienkāršot to prasmju un kompetenču novērtēšanu un atzīšanu, kuras iegūtas uzņēmumos vai mācību centros dažādās dalībvalstīs, kā arī palielināt programmas „Erasmus+” pievilcīgumu; aicina dalībvalstis uzlabot EQF(12) ieviešanu un likvidēt šķēršļus; mudina definēt visos līmeņos (valsts, reģionālā un vietējā) pieņemamu un īstenojamu Eiropas standartu;

42.  mudina veikt turpmākus pasākumus mācību rezultātu atzīšanas un validēšanas veicināšanai, tostarp attiecībā uz neformālas un ikdienējas mācīšanās rezultātiem, it sevišķi — labāk izmantojot jau pastāvošus instrumentus, kā Europass un ECVET;

43.  atgādina, ka, pateicoties EQF, ir panākti būtiski uzlabojumi attiecībā uz diplomu, kredītpunktu, profesionālo sertifikātu un kompetenču un iegūto prasmju akreditācijas atzīšanu PIA jomā; prasa izvirzīt konkrētus mērķus, cita starpā pilnībā funkcionējošas kredītpunktu pārneses un atzīšanas sistēmas ieviešanu, pamatojoties uz ECVET; mudina izstrādāt vienotas PIA kvalifikācijas, kas ļautu nodrošināt kvalifikāciju starptautisku atzīšanu;

44.  iesaka ciešā sadarbībā ar visām nozīmīgākajām ieinteresētajām personām sagatavot zaļo grāmatu par profesionālo izglītību, apmācību un mobilitāti, un prasmju un kompetenču atzīšanu Eiropā; atgādina, ka ir pilnībā jāīsteno pašreizējie ieteikumi par PIA; norāda, ka kompetenču neatzīšana negatīvi ietekmē stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi attiecībā uz nodarbinātības rādītājiem un kavē Līgumos noteikto brīvo pārvietošanos;

45.  atbalsta lielāku nodarbinātības, izglītības, amata mācības un prakses mobilitāti Eiropas „Garantijas jauniešiem” kontekstā, lai uzlabotu jauniešu prasmes un samazinātu prasmju ģeogrāfisko neatbilstību, kas pastāv Eiropas Savienībā;

46.  uzsver „Garantijas jauniešiem” un Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas nozīmi, atbalstot mācekļu apmācību, praksi, PIA, stažēšanos un tālākizglītību, kuras noslēgumā tiek piešķirta kvalifikācija; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka šīm programmām visā 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir atvēlēts pienācīgs finansējums;

47.  mudina iztulkot visās Savienības oficiālajās valodās tīmekļa vietni EU Skills Panorama, tā padarot šo vietni par visai sabiedrībai pieejamu informācijas avotu par Eiropā nepieciešamajam prasmēm;

48.  norāda, ka daudzās dalībvalstīs ir gūti panākumi attiecībā uz PIA kvalitātes uzlabošanu, balstoties uz Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūru profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET); pauž atbalstu tām dalībvalstīm, kuras patlaban nodarbojas ar valsts pieejas izstrādi kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši EQAVET ietvarstruktūrai; uzsver, ka dalībvalstīm būtu ar lielāku atdevi jācenšas panākt, lai kvalitātes nodrošināšanas mehānismos tiktu vairāk ņemti vērā mācību rezultāti un novērtēta un atbalstīta neformālā izglītība un mācīšanās darbavietā, kas īstenota gan formālā, gan neformālā ceļā atkarībā no valstī pastāvošajiem principiem;

49.  uzsver, ka mācekļu apmācības programmas būtu jāīsteno kompetenta vadītāja uzraudzībā;

Virzība uz efektīvākām, pieejamākām un iekļaujošākām mobilitātes programmām

50.  aicina Komisiju un dalībvalstis — arī sadarbībā ar CEDEFOP — noteikt un nostiprināt mobilitātes sagatavošanā, pārvaldībā un kontrolē iesaistīto teritoriālo un sektorālo starpniecības iestāžu lomu, vienlaikus pieprasot šīm iestādēm ievērot pašus augstākos pārredzamības standartus, un palīdzēt izveidot šādas iestādes nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī;

51.  uzsver, ka šādām starpniecības iestādēm ir nepieciešami atbilstoši budžeta resursi un cilvēkresursi, lai mobilitātes organizēšanas un pārvaldības struktūras varētu nodrošināt arodskolu tīkla iesaistīšanos un lai tām būtu pilnvaras un spēja izveidot operatīvas apvienības un noslēgt vienošanās ar potenciālajiem partneriem gan savā valstī, gan mobilitātes programmās iesaistītajās dalībvalstīs;

52.  uzsver, ka ir nepieciešama nepilngadīgo personu juridiskā aizsardzība ārvalstīs;

53.  uzsver, ka programmā „Erasmus+” būtu jārosina un jāakcentē instruktoru, darbaudzinātāju un uzņēmēju vajadzībām pielāgoti mobilitātes pasākumi un/vai pakalpojumi;

54.  uzsver, ka ir nepieciešamas saskaņotas, papildinošas un labi koordinētas līdzfinansēšanas shēmas Eiropas, valstiskā, reģionālā un vietējā līmenī, lai mācību centriem būtu iespējams segt pilnu izmaksu spektru un plānot un īstenot regulārus pasākumus;

55.  atzinīgi vērtē to, ka, pateicoties programmai „Erasmus+”, ir ievērojami audzis to jauniešu skaits, kuri, nebūdami universitāšu vai augstskolu studenti, saņem PIA programmu atbalstu;

56.  atbalsta visus nepieciešamos papildu pasākumus, kas paredzēti, lai vispirms atbalstītu un iedrošinātu mācekļus, kuri vēlas piedalīties mobilitātes programmās, un pēcāk palīdzētu viņiem labāk parādīt savas mobilitātes ceļā gūtās prasmes un attīstītu viņos pašpārliecību, kas nepieciešama, lai padarītu viņu zināšanas un bagāto pieredzi pamanāmu un vērtīgu;

57.  uzskata, ka amata mācības laikā sasniedzamie mācību rezultāti būtu jāizstrādā un jāapspriež ar pašu mācekli saskaņā ar ECVET principiem, pirms sākusies apmācība, un ka minētie rezultāti būtu jāizklāsta apmācības noslēgumā izsniegtā sertifikāta pielikumā;

58.  uzsver, cik svarīga ir kvalitatīva skolotāju apmācība un šajā jomā īstenotā uzraudzība, novērtēšana un kvalitātes nodrošināšana, kā arī to, ka mobilitātes programmās ir jāsekmē integrācija un iecietība;

59.  uzsver, ka ir vajadzīgas kvalitatīvas prakses vietas, kur audzēkņi varētu iegūt vēlamās profesionālās prasmes, paralēli uzsverot arī to, ka visos līmeņos ir nepieciešama laba saziņa ar uzņēmējiem, lai panāktu viņu iesaistīšanos turpmākā tās pieredzes atzīšanā, kuru jaunieši ir ieguvuši, izmantojot mobilitātes mehānismu piedāvātās iespējas;

60.  atbalsta visus „Erasmus+” mērķiem atbilstošos uzņēmēju, NVO vai pilsoniskās sabiedrības veiktos pasākumus gados jaunu darba ņēmēju vai mācekļu mobilitātes mehānismu attīstīšanai gan atsevišķās darbības nozarēs, gan sadarbībā ar nozari pārstāvošām iestādēm, piemēram, tirdzniecības un rūpniecības kamerām un tādiem Eiropas mēroga tīkliem kā Eurochambres un attiecīgajām arodbiedrībām; aicina atzīt amatniecības kameru un tām piesaistīto mācību centru lomu attiecībā uz atbalstu mobilitātei un sevišķi maziem uzņēmumiem; uzskata, ka visos pasākumos, kas tiek veikti nolūkā uzlabot PIA mehānismus, būtu pastiprināti jāpievēršas arī tām jomām, kas saistītas ar bezoglekļa enerģētikas un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanu;

61.  iesaka visām nozīmīgākajām ieinteresētajām personām izstrādāt kopīgas stratēģijas, kuru mērķis būtu uzlabot profesionālās izglītības praktikantu un mācekļu atgriešanos mājās vai mobilitāti uz citām Eiropas vietām, ievērojot viņu prioritātes, nolūkā novirzīt citā valstī iegūtās zināšanas un pieredzi vai nu uz viņu pašu izcelsmes teritorijām, kurās trūkst šo prasmju, vai uz citām vietām Eiropā, lai mazinātu nelīdzsvarotību un palielinātu kohēziju;

62.  aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot Eiropas darbnīcu un inkubatoru tīklu un efektīvi īstenot tā darbību, jo tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai rosinātu zināšanu apvienību izveidi starp skolām, augstskolām un uzņēmumiem un sekmētu piekļuvi apmācībai, pieredzes gūšanai, zināšanu atsvaidzināšanas kursiem, kas paredzēti skolotājiem un mācībspēkiem, mācekļu apmācībai un jaunu uzņēmumu dibināšanai;

63.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un nostiprināt Eiropas Zinātnes centru tīklu (ECSITE), kurā apvienojušies zinātnes centri — vietas, kas nodrošina piekļuvi zinātnes kultūrai;

64.  prasa izveidot vienas pieturas aģentūras mehānismu datu un saziņas instrumentu apvienošanai, lai sniegtu ērtus un efektīvus pakalpojumus tām personām, kuras vēlas iegūt informāciju un atbalstu attiecībā uz daudzajām Eiropas Savienības, dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī pastāvošajām mobilitātes programmām;

65.  aicina Komisiju iespēju robežās apkopot atjauninātus statistikas datus un veikt novērtējumus un/vai pētījumus par „Erasmus+” un citu PIA mobilitātes programmu ietekmi uz darba pieredzes atbilsmi darba piedāvājumiem, ņemot vērā darbā pieņemšanas rādītājus, un izpētīt arī to, kādēļ dažas dalībvalstis iesniedz vairāk pieteikumu citās valstīs iegūstamai PIA darba un mācību pieredzei, un izstrādāt plānu to lielākai iesaistīšanai; uzskata, ka iegūtos statistikas datus un novērtējumus vajadzētu iekļaut un ņemt vērā „Erasmus+” vidusposma pārskatā;

66.  atzinīgi vērtē par profesionālo izglītību un apmācību atbildīgo ministru sanāksmē Rīgā 2015. gada 22. jūnijā pieņemtos secinājumus, kuros ierosināts jauns vidējā termiņā sasniedzamo rezultātu kopums laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam, un aicina laikus un rūpīgi tos īstenot;

67.  uzsver, ka ir nepieciešams popularizēt mobilitātes nodrošinātās priekšrocības nodarbināmības un iegūto prasmju aspektā, lai uzskatāmi apliecinātu tās patieso noderīgumu un mazinātu uzskatu, ka mobilitāte ir nelietderīgi izniekots laiks, mācoties to, kas pamatā ir atkarīgs tikai no valsts līmeņa kompetencēm;

68.  rosina uzlabot tādu platformu kā Drop’pin@EURES popularizēšanu un atpazīstamību jauniešu vidū un uzņēmumos, ņemot vērā, ka šādu platformu mērķis ir sekmēt jauniešu mobilitāti amata mācības, stažēšanās, apmācības programmu un elektroniskā vidē apgūtu valodas kursu kontekstā;

69.  mudina dalībvalstis popularizēt visu jaunās programmas „Erasmus+” aptverto iespēju klāstu, kas jauniešiem piedāvā ne tikai studiju iespējas, bet arī amata mācības un stažēšanās iespējas citās valstīs;

70.  mudina noteikt minimālās stipendiju summas, kuras koriģējamas, vadoties pēc dzīves līmeņa, cenu un izmaksu atšķirībām dažādās dalībvalstīs; atbalsta ideju, ka dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi, kas vajadzības gadījumā ļautu sniegt nepieciešamu un vērtīgu atbalstu, piemēram, attiecībā uz izmitināšanu un transportu, pievēršot īpašu uzmanību nepilngadīgo dalībnieku vajadzībām, kā arī iepriekš sagatavojot audzēkņus starptautiskās pieredzes gūšanai, piemēram, piedāvājot profesionālo orientāciju, valodu apmācību un starpkultūru komunikācijas apguvi;

71.  prasa veikt daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšanu/pārstrādāšanu, citu kritēriju starpā balstoties uz iepriekšēju novērtējumu par bezdarba apkarošanai paredzēto pasākumu efektivitāti, un samazināt mazāk efektīvos izdevumus; uzskata, ka šāda pieeja ir īpaši svarīga tādos brīžos kā pašreizējā krīze, proti, apstākļos, kam raksturīga nepieņemama nelīdzsvarotība;

o
o   o

72.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) OV C 155, 8.7.2009., 1. lpp.
(2) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.
(3) OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.
(4) OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.
(5) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(6) OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.
(7) OV C 199, 7.7.2011., 1. lpp.
(8) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.
(9) OV C 351 E, 2.12.2011., 29. lpp.
(10) OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.
(11) http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_378_en.pdf
(12)Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai.

Juridisks paziņojums