Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2091(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0052/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0052/2016

Debates :

PV 11/04/2016 - 25
CRE 11/04/2016 - 25

Balsojumi :

PV 12/04/2016 - 5.17
CRE 12/04/2016 - 5.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0110

Pieņemtie teksti
PDF 363kWORD 126k
Otrdiena, 2016. gada 12. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
KZP ārējā dimensija, tostarp nolīgumi zivsaimniecības nozarē
P8_TA(2016)0110A8-0052/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūcija par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz KZP ārējo dimensiju, tostarp zivsaimniecības nolīgumiem (2015/2091(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011(2),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju,

–  ņemot vērā 1995. gada Nolīgumu par 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību,

–  ņemot vērā Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu, ko pieņēma 1995. gada oktobrī, un ar to saistītos instrumentus un pamatnostādnes,

–  ņemot vērā jutīgas jūras ekosistēmas (JJE) koncepciju, kas radās ANO Ģenerālās asamblejas (UNGA) diskusiju rezultātā un kļuva nozīmīga pēc UNGA 2006. gada Rezolūcijas Nr. 61/105 pieņemšanas, un to, ka JJE veido teritorijas, kuras var būt jutīgas pret zvejas darbību ietekmi,

–  ņemot vērā 2009. gada Azoru salu zinātniskos kritērijus un vadlīnijas, lai noteiktu ekoloģiski vai bioloģiski nozīmīgas jūras teritorijas (BNJT) un izveidotu reprezentatīvus aizsargājamu jūras teritoriju tīklus starptautiskos okeāna ūdeņos un dziļjūras dzīvotnēs saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD),

–  ņemot vērā 2012. gada 22. novembra rezolūciju par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju(3),

–  ņemot vērā Tāljūras flotes konsultatīvās padomes 2015. gada 16. un 17. septembra konferences secinājumus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2015. gada 20. oktobra Īpašo ziņojumu Nr. 11/2015 “Vai Komisija labi pārvaldīja partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē?”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0052/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2014. gada ziņojumu “Stāvoklis pasaules zivsaimniecības un akvakultūras nozarē” pārzvejoto krājumu skaits turpināja palielināties līdz 2008. gadam, bet 2011. gadā nedaudz samazinājās;

B.  tā kā ES ir viena no pasaulē svarīgākajām dalībniecēm, kurai, ņemot vērā tās flotes darbības, ES valstspiederīgo privātos ieguldījumus, divpusējo zivsaimniecības nolīgumu tīklu, tās tālākos reģionus un dalību visās svarīgākajās reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO), ir spēcīga vēsturiska klātbūtne visos pasaules okeānos, kur tā veic nozīmīgas darbības, un tā kā ES mudina ievērot labu praksi un cilvēktiesības;

C.  tā kā pasaules zivju krājumu ilgtspējīga pārvaldība ir neizbēgami jāsaista ar daudzpusējām attiecībām un starptautisku sadarbību, tostarp divpusēju sadarbību; tā kā ES ir būtiska nozīme jūru un okeānu pasaules mēroga pārvaldībā un tā kā KZP pamatā ir jābūt vērienīgam redzējumam, kurš saskan ar iekšējo dimensiju, kas noteikta pamatregulā par šo tēmu;

D.  tā kā FAO nesen publicēja brīvprātīgi piemērojamas pamatnostādnes ilgtspējīgas mazapjoma zvejas nodrošināšanai, nosakot mērķus saistībā ar šādu zveju, jo īpaši jaunattīstības valstīs;

E.  tā kā ES ir lielākais zvejas produktu tirgus (tostarp attiecībā uz ES flotu nozvejotajām zivīm un importu) un lielākais šādu produktu importētājs, apjoma ziņā patērējot 11 % pasaules zivju produktu un vērtības ziņā importējot 24 % zivsaimniecības produktu, lai gan tā nozvejo tikai 8 % no pasaules apjoma; tā kā Eiropas Savienībai ir ekstensīva pārstrādes nozare ar svarīgu sociālo dimensiju, kas jāaizsargā;

F.  tā kā jaunās KZP ārējā dimensija aptver starptautiskus nolīgumus un zivsaimniecību teritorijās, kas nav valstu jurisdikcijā (ABNJ), tā kā Konvencija par bioloģisko daudzveidību un FAO atbalsta attiecīgi ekoloģiski vai bioloģiski nozīmīgu jūras teritoriju (BNJT) un jutīgu jūras ekosistēmu (JJE) noteikšanu un tā kā aizsargājamās jūras teritorijas ir būtiski līdzekļi uz ekosistēmu pamatotai pārvaldībai, kā atzīst reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO);

G.  tā kā RZPO kvotu pamatā galvenokārt ir bijuši vēsturiskie nozvejas rādītāji, kā rezultātā attīstītās valstis ir saglabājušas preferenciālu piekļuvi pasaules zivju krājumiem; tā kā dažu RZPO noteiktie piešķiršanas kritēriji tagad ir jāizmanto, lai ņemtu vērā zveju, ko veic piekrastes jaunattīstības valstis, kas paaudzēm ilgi bijušas atkarīgas no tuvumā esošajiem zvejas resursiem;

H.  tā kā ir būtiski nošķirt tā dēvētos ziemeļu nolīgumus ar Norvēģiju, Islandi un Fēru salām un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus (IZPN) ar citām valstīm;

I.  tā kā ES ir jācenšas saskaņot politiku attīstības jomā, pamatojoties uz LESD 201. panta 1. punktu, ar kuru saskaņā “politikā, kas var iespaidot jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kas noteikti sadarbībai attīstības jomā”;

J.  tā kā dažos gadījumos nav pieejama pietiekama informācija par ES trešo valstu ūdeņos nozvejotajiem vai iekšējam tirgum paredzētajiem zivju krājumiem gan attiecībā uz to statusu, gan vietējo un trešo valstu flotu radīto kopējo krājumu samazinājumu un tāpēc ir sarežģīti veikt daudzos jaukta tipa nolīgumos paredzēto zivju krājumu pārpalikuma līmeņa novērtēšanu, kā pieprasīts ANO Jūras tiesību konvencijā (UNCLOS); tā kā būtu vēlams palielināt šādas informācijas daudzumu un pārredzamību;

K.  tā kā ES būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ar trešām valstīm noslēgtie ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumi paredz savstarpējas priekšrocības ES un attiecīgajām trešām valstīm, tostarp šo valstu vietējiem iedzīvotājiem un zivsaimniecības nozarēm;

L.  tā kā pirātisma problēma negatīvi ietekmē arī reģionus, kuros reglamentētas zvejas darbības tiek reglamentētas ar divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem zivsaimniecības nozarē,

1.  atzinīgi vērtē to, ka KZP pamatregulā pirmo reizi ir iekļauta ārējai dimensijai veltīta nodaļa, tostarp obligātie nosacījumi divpusējiem nolīgumiem, pienākums sekmēt sadarbību starp RZPO un to īstenoto pasākumu saskaņotību, nepārprotama atsauce uz kopīgiem standartiem gan ES ūdeņos, gan ārpus tiem, un paziņojums, ka pasākumu pamatā jābūt vislabākajiem pieejamiem zinātniskajiem atzinumiem;

2.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt konsekvenci starp zivsaimniecības, vides un tirdzniecības politiku un attīstības sadarbību;

3.  atzīst, ka ir svarīgi saglabāt un paplašināt pašreizējā tiesiskā regulējuma saskaņotību un saderību;

4.  prasa uzlabot sadarbību starp Komisijas struktūrām, kas atbildīgas par zivsaimniecību, proti, MARE ĢD, DEVCO ĢD un TRADE ĢD;

5.  uzstāj, ka vides, sociālajā un ekonomiskajā ziņā ilgtspējīgas zivsaimniecības pārredzama popularizēšana, ko varētu veikt ES un tās partneri, ar kuriem tai ir noslēgti divpusēji un cita veida nolīgumi, un nevalstisko ieinteresēto personu, jo īpaši profesionāļu, kuru iztika ir atkarīga no zvejniecības, līdzdalība ir svarīgi aspekti, lai nodrošinātu nākotni piekrastes kopienām, jūras vidi, vietējās ražošanas attīstību, darbvietas zvejniecības, pārstrādes un tirdzniecības jomās un zvejas ieguldījumu pārtikas nodrošinājumā;

6.  uzstāj, ka ir svarīgi veicināt ekosistēmas aizsardzību un saglabāt zivju krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālu ilgtspējīgas ieguves apjomu, jo bagātīgāki zivju krājumi ir būtisks priekšnoteikums, lai trešo valstu piekrastes zvejnieku kopienas varētu attīstīties saskaņā ar FAO izstrādātajām brīvprātīgi piemērojamām pamatnostādnēm ilgtspējīgas mazapjoma zvejas nodrošināšanai;

7.  uzsver, ka ir jāatbalsta to vietējo kopienu attīstība, kuru iztika lielā mērā ir atkarīga no zvejniecības un ar zvejas nozari saistītām darbībām; uzsver, ka jāatbalsta pasākumi, kuru mērķis ir tehnoloģiju un zinātības nodošanas, spēju pārvaldības, daudzpusēju partnerību un citu ieguldījumu veicināšana zvejniecības nozares labā;

8.  atgādina, ka vides standarti, kas jāpiemēro arī ES ārējai zivsaimniecībai, ietver uz ekosistēmu pamatotas pieejas un piesardzīgas pieejas īstenošanu zivsaimniecības pārvaldībā, lai atjaunotu un saglabātu izmantotos krājumus virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālu ieguves apjomu, ja iespējams, līdz 2015. gadam un, vēlākais, līdz 2020. gadam visiem zivju krājumiem;

9.  uzsver, ka visiem KZP ārējās dimensijas aspektiem ir jābalstās uz līdzvērtīgām un savstarpēji izdevīgām attiecībām starp ES, tās dalībvalstīm un tās partneriem pasaules mērogā neatkarīgi no tā, vai tie ir divpusēji (IZPN) vai daudzpusēji (RZPO) partneri, lai veicinātu vietējās zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka, ievērojot prasību par attīstības politikas saskaņotību, šāda līdzvērtība jāietver arī ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm;

10.  aicina Komisiju KZP ārējā dimensijā ietvert un ņemt vērā tālākos reģionus, tostarp ar trešām valstīm parakstītus divpusējus nolīgumus, lai nodrošinātu priekšrocības zivsaimniecības nozarē tālākajos reģionos;

11.  atzīst Tāljūras flotes konsultatīvās padomes paveikto darbu, izstrādājot un īstenojot savu nostāju attiecībā uz pārskatītās KZP ārējo dimensiju sadarbībā ar ieinteresētajām personām no trešām valstīm;

12.  uzstāj, ka Eiropas Savienībai savās ārējās ar zivsaimniecību saistītajās darbībās (nozvejā, pārstrādē un tirdzniecībā) jāsekmē visaugstākie vides un sociālie standarti un jāīsteno stingri un efektīvi kontroles un pārbaudes pasākumi, vienlaikus nodrošinot visu savu darbību pārredzamību, tādējādi panākot godīgu konkurenci ES tirgū;

13.  atzīst KZP ārējās dimensijas nozīmi darbvietu radīšanā (gan ES, gan citviet) un zivju piegādē ES tirgos (un atsevišķos gadījumos vietējos tirgos), uzskatot to par līdzekli, ar kuru ES var sniegt tehnisku, finansiālu un zinātnisku palīdzību trešām valstīm, jo īpaši atbalstot zinātniskās izpētes, kontroles un novērošanas režīmus un ostu infrastruktūras attīstību;

14.  atzinīgi vērtē uzlabojumus attiecībā uz to, kā ES līdzšinējo gadu laikā ir pārvaldījusi KZP ārējo dimensiju gan IZPN ziņā, gan to īstenošanas ziņā, kā rezultātā ES flote ir kļuvusi kopumā par vienu no visprogresīvākajām tāljūras zvejas flotēm, kas ievēro augstus sociālos un vides standartus; uzskata, ka ES būtu jāveicina šādi vides un sociālie standarti starptautiskā mērogā, izmantojot RZPO palīdzību un IZPN tīklu;

15.  atzīst, ka tad, kad ES flote beidz nodarboties ar zvejniecību, tai piederošās zvejas tiesības var pārdalīt, piešķirot tās citām flotēm, kurām ir daudz zemāki saglabāšanas, pārvaldības un ilgtspējības standarti nekā tie, ko atbalsta un aizsargā ES;

16.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi sniegt nozares atbalstu zivsaimniecības nozarei IZPN partnervalstīs, lai atrisinātu to pieaugošās vajadzības saistībā ar zivsaimniecības pārvaldību, zinātniskās izpētes spējām, infrastruktūras izveidi un uzturēšanu un zvejas inspektoru un apkalpes locekļu apmācību un lai uzlabotu zivju piegādi un pieejamību nolūkā sekmēt IZPN partnervalstu iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku, sniedzot atbalstu sieviešu veiktajam darbam zivsaimniecības nozarē;

17.  tādēļ uzstāj uz ciešāku saikni starp nozares atbalstu, ko sniedz saskaņā ar zvejniecības nolīgumiem, un instrumentiem, kas pieejami attīstības sadarbības jomā, jo īpaši Eiropas Attīstības fondu (EAF), un uz pilnīgu pārredzamību zivsaimniecības projektu finansēšanā un nozares atbalsta izmantošanā, lai nodrošinātu ES līdzekļu pareizu izlietojumu;

18.  atkārtoti norāda uz vajadzību pēc labākas zinātniskās informācijas par resursu statusu un nozvejas/zvejas piepūles datiem attiecībā uz zveju ārpus ES ūdeņiem, it sevišķi konkrētu jaunattīstības piekrastes valstu ūdeņos, šim nolūkam izmantojot pieejamos līdzekļus no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un EAF;

19.  norāda, ka nesenajā Revīzijas palātas ziņojumā par zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem (ZPN) ir secināts — lai gan viens no ZPN pamatmērķiem ir zvejot tikai zivju krājumu pārpalikumu, tomēr šo uzdevumu ir bijis ļoti grūti īstenot praksē, “jo nav ticamas informācijas par zivju krājumiem un vietējās zvejas flotes zvejas intensitāti vai par citu ārzemju flotu zvejas intensitāti, kam partnervalstis arī ir piešķīrušas piekļuvi”; šajā saistībā uzsver, ka svarīga nozīme ir ticamiem zinātniskajiem datiem un neatkarīgiem ZPN efektivitātes ex-post novērtējumiem;

20.  uzstāj uz to, ka ES, izmantojot IZPN un strādājot RZPO, būtu jāsaskaņo nosacījumi, kas reglamentē Āfrikas ūdeņu pieejamību visām ārvalstu flotēm attiecībā uz tunzivju, mazo pelaģisko un bentisko sugu zveju, lai izveidotu labvēlīgus nosacījumus zvejniekiem, kuri ar zveju nodarbojas ilgtspējīgi un atbildīgi;

21.  prasa paplašināt neatkarīgas novērošanas programmas, kas veicina zivsaimniecības pārraudzību un zinātnisko datu vākšanu;

22.  pauž pārliecību par to, ka vienīgi ar zivsaimniecības reģionālu pārvaldību, tostarp novērošanas programmām un reģionāla līmeņa inspekciju (ostās un jūrā) un kontroles sistēmām, ir iespējams attīstīt tālu migrējošo zivju krājumu un transzonālo un kopīgo krājumu ilgtspējīgu un taisnīgu izmantošanu, kā pieprasīts UNCLOS un ANO Zivju krājumu nolīgumā;

23.  norāda, ka tunzivs un citas RZPO nodrošina tiesisko regulējumu tālu migrējošo zivju sugu, kā arī daudzu citu zivju krājumu reģionālai pārvaldībai, lai gan dažas zvejas vietas vēl nav ietvertas RZPO tīklā; mudina Komisiju strādāt pie tā, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas ātrāk visas attiecīgās zvejas vietas pārvalda RZPO;

24.  aicina Komisiju piešķirt lielāku finansējumu RZPO, jo tām ir būtiski svarīga loma cīņā pret nelegālo, nereģistrēto un neregulēto (NNN) zveju;

25.  pauž bažas par to, ka citām konkrētām zivsaimniecībām, it sevišķi attiecībā uz kopīgiem krājumiem, kas nav pieejami tāljūras apgabalos, vēl nav efektīva reģionālās sadarbības un pārvaldības foruma; uzskata, ka tā ir nopietna problēma, it sevišķi mazu pelaģisko sugu krājumiem Rietumāfrikā, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi pārtikas nodrošinājumā, kā norādīts nesen izdotajā Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla konsultatīvajā atzinumā(4);

26.  mudina ES izmantot tās ietekmi, lai nodrošinātu, ka RZPO pārvalda visas reģionāla mēroga zivsaimniecības; jo īpaši mudina ES censties panākt, lai Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja (CECAF) kļūtu par pilntiesīgu RZPO, kurai ir lēmumu pieņemšanas pilnvaras, nevis par FAO reģionālo zivsaimniecības padomdevēja iestādi;

27.  uzskata, ka, cik vien ilgi ES flotei būs piekļuve citai zvejai (piem., bentisko sugu zvejai), ES aizvien vajadzēs veicināt tai piemērojamus pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotību starp rūpnieciskās un mazapjoma zvejas flotēm, un tāpēc var būt nepieciešama zonu sistēmas izveide, kas ļautu aizsargāt vietējo mazapjoma zvejas nozari;

28.  prasa veikt vairāk pētījumu par dziļjūras sugu un dzīvotņu aizsardzību, jo īpaši pētīt tās, kas ir sevišķi jutīgas vai nozīmīgas ekosistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai;

29.  mudina Komisiju veicināt piekļuves piešķiršanas līdzsvarotāku sadalījumu RZPO, ņemot vērā vides un sociālo ietekmi, pārtikas nodrošinājuma nepieciešamību un jaunattīstības valstu centienus attīstīt pašām savu zivsaimniecību; norāda, ka pārdale jāattiecina uz visām flotēm — gan tāljūras, gan valsts — un tā jāpamato uz ikvienu atbilstošu kritēriju, ko izstrādājusi attiecīgā RZPO;

30.  atzinīgi vērtē pamatregulā noteikto prasību, ka attiecībā uz visām ārvalstu flotēm, kas zvejo valstī, ar kuru ES ir noslēgusi IZPN, ir jāpiemēro līdzīgi piekļuves nosacījumi, kas veicina ilgtspējīgu zivsaimniecību, uzskatot to par svarīgu pasākumu, kurš nodrošina, ka citas tāljūras flotes zvejo saskaņā ar tādiem pašiem standartiem kā ES, nevis ignorē tos; mudina Komisiju aktīvi īstenot šo prasību;

31.  prasa ES izmantot IZPN tīklu un sarunas ar RZPO, lai nodrošinātu, ka ES partnervalstis visām tāljūras zvejas flotēm ierobežo piekļuvi zivju krājumu pārpalikumam, kā noteikts UNCLOS un KZP un kā to dara ES, un paredzēt preferenciālu piekļuvi flotēm, kuras izmanto attiecīgajam reģionam un krājumiem piemērotākās ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgākās prakses;

32.  pauž bažas par zvejas darbību iespējamu pārtraukšanu, kamēr nav parakstīts jaunais protokols, jo sarunas par to ir ieilgušas; aicina Komisiju nodrošināt operatoru juridisko un ekonomisko drošību, garantējot zvejas darbību nepārtrauktību laikposmā starp abiem protokoliem;

33.  atzīst, ka ir svarīgi izveidot plašāku sistēmu ar jaunattīstības valstīm, aptverot ne tikai zivsaimniecības nozares, bet arī piegādes ķēdes iepriekšējās un nākamās jomas;

34.  mudina ES neveikt sarunas par IZPN ar valstīm, kas pieļauj korupciju;

35.  atzīst, ka ir svarīgi izveidot plašāku sistēmu ar jaunattīstības valstīm, integrējot zivsaimniecību un citas ar attīstību saistītas tēmas;

36.  uzskata, ka ir svarīgi atzīt zvejas licences, izmantojot diplomātiskos kanālus;

37.  atzīst, ka jaunattīstības valstīm zivsaimniecība, jo īpaši mazapjoma zveja, ir svarīga, jo tā veicina pārtikas nodrošinājumu, vietējo ekonomiku un vīriešu un sieviešu nodarbinātību, neskarot nozīmi, kas ir tām rūpnieciskās zvejas darbībām, kuras tiek veiktas atbilstīgi atbildīgai un pārredzamai sistēmai, tādējādi nodrošinot piekrastes teritoriju sociālekonomisko attīstību un zivju produktu piegādi;

38.  uzsver, ka ES ir jāievēro saistības veicināt jaunattīstības valstīs vides un sociālā ziņā ilgtspējīgu zivsaimniecības nozari, izmantojot visus ES politikas virzienus (tādās jomās kā palīdzība, tirdzniecība, zivsaimniecība), kas ietekmē zivsaimniecību jaunattīstības valstīs;

39.  uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt sievietes visā vērtību ķēdē, sākot no finansēšanas līdz pat zivju produktu pārstrādei un/vai tirdzniecībai; uzskata, ka, sekmējot sieviešu piekļuvi šīm darbībām, varētu nostiprināt sieviešu ekonomisko un sociālo iespēju veicināšanu, tādējādi pildot svarīgu funkciju dzimumu atšķirību novēršanā; uzstāj uz to, ka ES attiecībās ar jaunattīstības valstīm ir jāpievērš lielāka uzmanība ar līdztiesību saistītām prioritātēm;

40.  uzsver, ka vietējā attīstība ir jāveicina, nodrošinot nozares atbalstu un palielinot iespējas partnervalstu zivsaimniecības nozarē — jo īpaši nostiprinot ilgtspējīgu akvakultūru, attīstot un saglabājot mazapjoma zveju, uzlabojot zinātniskās atziņas par zivju krājumu stāvokli un veicinot vietējo dalībnieku atbalstu privātā sektora iniciatīvām; prasa ES, izmantojot IZPN, veicināt labu pārvaldību, jo īpaši zivsaimniecības nozares publisko ieņēmumu labu pārvaldību un finansiālu kompensāciju;

41.  uzskata, ka ES būtu jāmudina pirmām kārtām trešās valstis, ar kurām tā risina sarunas par IZPN, izstrādāt tiesisko regulējumu ES un citu interešu kopuzņēmumiem nozvejas, apstrādes un tirdzniecības nozarēm; uzskata, ka šāds regulējums ir labākais veids, kā nodrošināt, ka kopuzņēmumi tiek izveidoti un darbojas saskaņā ar augstiem ilgtspējas un pārredzamības standartiem saskaņā ar reformēto KZP, tādējādi arī nodrošinot labāku juridisko stabilitāti ES interesēm saistībā ar ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšanu trešās valstīs;

42.  uzstāj, ka pārredzamība, pārskatatbildība un ieinteresēto personu līdzdalība ir jāuzskata par būtiskiem aspektiem ES zivsaimniecības nozares attiecībās ar trešām valstīm;

43.  uzsver, ka KZP ir jāietver ar kopuzņēmumu starpniecību veiktā Eiropas līdzekļu ieguldīšana trešo valstu zivsaimniecības nozarē; uzsver, ka ES, izmantojot IZPN, būtu jāveicina dialogs ar partnervalstīm par tiesiska regulējuma izveidi, lai nodrošinātu, ka kopuzņēmumi, kas zvejas, pārstrādes un tirgvedības nozarēs izveidoti kopā ar partneriem no ES un citām valstīm, darbojas pārredzami, nekonkurē ar vietējo mazapjoma zvejas nozari un sekmē attiecīgās valsts attīstības mērķu sasniegšanu;

44.  ņem vērā Revīzijas palātas ziņojumu, kurā uzsvērts, ka ar iepriekšējiem protokoliem pieņemto tonnāžu kvotu nepietiekamais izlietojums rada augstas izmaksas; tādēļ aicina Komisiju iespēju robežās nepieļaut liekas izmaksas ES budžetā šajā nozarē;

45.  uzskata, ka Parlamentam būtu jāuzņemas aktīvāka loma par to, kas tam piešķirta piekrišanas procedūrā, un uzstāj, ka tas būtu nekavējoties un pilnībā jāinformē par visiem ar ZPN vai to atjaunošanu saistīto procedūru posmiem, lai palielinātu protokolu pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību;

46.  atzīst KZP ārējās dimensijas nozīmi darbvietu radīšanā gan ES, gan tās partnervalstīs, tostarp IZPN kontekstā pieņemot darbā vietējos apkalpes locekļus; mudina visos iespējamos gadījumos izkraut ES kuģu nozvejoto lomu partnervalstīs, lai veiktu sākotnējo pārstrādi; prasa Eiropas regulās, kas attiecas uz zivsaimniecības jomu, un IZPN iekļaut darba ņēmēju aizsardzības instrumentus un nosacījumus par pienācīgiem darba apstākļiem (jo īpaši ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju Nr. 188), lai ES un citiem valstspiederīgajiem garantētu vienādus darba apstākļus, atalgojumu, darba ņēmēju tiesību aizsardzību un apmācības līmeņus;

47.  ļoti atzinīgi vērtē jaunākā protokola ar Mauritāniju pārredzamības noteikumus, ar ko saskaņā Mauritānija apņemas publicēt visus tos nolīgumus ar valstīm vai privātām struktūrām, kuri ārvalstu kuģiem piešķir piekļuvi tās ekskluzīvajai ekonomikas zonai (EEZ), un mudina šādus pārredzamības noteikumus iekļaut visos IZPN;

48.  turklāt ļoti atzinīgi vērtē to, ka protokols ar Mauritāniju piešķir ES flotei prioritāru piekļuvi zivju krājumu pārpalikumiem minētajā valstī, un mudina Komisiju ņemt vērā to kā paraugu sarunās par protokoliem ar citām trešām valstīm, ņemot vērā stingrās ilgtspējas prasības, kuras jāievēro ES flotei;

49.  stingri mudina Komisiju nodrošināt, lai citos turpmākajos protokolos tiktu ietverti līdzīgi pārredzamības noteikumi, rezultātā garantējot daudz labāku pārredzamību attiecībā uz kopējo zvejas piepūli un piekļuves nosacījumiem; prasa sniegt detalizētu informāciju par visu to flotu kuģu kopējo nozveju, kuriem ir atļauts zvejot Mauritānijas ūdeņos, un nodrošināt attiecīgo piekļuves nosacījumu publisku pieejamību;

50.  aicina Komisiju tajās starptautiskajās struktūrās, kurās tā ir iesaistīta, mudināt citas trešās valstis publicēt arī noteikumus, kas paredzēti citos nolīgumos, kurus tās paraksta ar citām valstīm vai privātām struktūrām, tostarp zvejas atļauju saņēmušo kuģu identifikācijas datus, to darbības un nozveju; tāpat mudina trešās valstis ievērot RZPO rezolūcijas, kuras veicina pārredzamību zivsaimniecības nolīgumos;

51.  mudina citas trešās valstis ņemt vērā tos RZPO ieteikumus, rezolūcijas un lēmumus, kuri veicina attiecīgajā EEZ noslēgto zivsaimniecības nolīgumu pārredzamību;

52.  uzskata, ka Komisijai iespējami drīz būtu jāuzlabo pārredzamība, izveidojot datubāzi, kurā tiktu ietverti visi privātie nolīgumi, kas noslēgti starp ES kuģu īpašniekiem (vai viņu vārdā) un vietējām vai reģionālām struktūrām vai iestādēm, vai trešām valstīm un kas paredz piekļuvi trešo valstu zvejas vietām, tostarp piekļuves nosacījumus, pieļaujamo flotes jaudu, kuģu identitātes datus un izrietošās zvejas darbības, un ka šāda datubāze būtu jāizvieto publiskā domēnā, taču neatklājot tās daļas, kuras satur sensitīvu komercinformāciju;

53.  norāda, ka kuģu īpašnieki paraksta tādus privātus nolīgumus ar trešo valstu valdībām, uz kuriem neattiecas KZP darbības joma; pauž bažas par to, ka Komisija netiek sistemātiski informēta par šādiem nolīgumiem; pauž satraukumu par to, ka atsevišķos gadījumos tas varētu izraisīt negodīgu konkurenci ar jaunattīstības valstu vietējām zvejnieku kopienām, kā arī ar ES kuģu īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar divpusējiem līgumiem;

54.  uzskata, ka kuģiem, kas zvejo saskaņā ar IZPN noteikumiem, bet kas nepilda savas saistības, piemēram, nesniedz savai dalībvalstij datus, kas prasīti saskaņā ar to zvejas atļaujas noteikumiem, būtu jāpiemēro Kontroles regulā un NNN zvejas regulā paredzētie sodi, tostarp, attiecīgā gadījumā neizsniedzot zvejas atļauju;

55.  pauž nožēlu par to, ka iepriekš izdarītajās aplēsēs par „flotes, kas darbojas ārējos ūdeņos”, lielumu ir izmantotas atšķirīgas ietveramo kuģu veidu definīcijas, kā rezultātā esošās aplēses nav salīdzināmas un nav iespējams veikt analīzi par flotes lielumu un attīstību laika gaitā, tādējādi krasi mazinot pārredzamību; mudina Komisiju izstrādāt ārējos ūdeņos darbojošās flotes definīciju, kura ietvertu visus kuģus, kas zvejo ārpus ES ūdeņiem, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību tā dēvēto ziemeļu nolīgumu attiecīgajām īpatnībām, lai būtu iespējams vēsturisko datu salīdzinājums;

56.  norāda, ka, neraugoties uz Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nozīmi, ES zvejniekiem lielas problēmas sagādā atšķirīgā noteikumu piemērošana ES un trešo valstu flotēm, kas nodarbojas ar vienu un to pašu zveju; uzskata, ka ES ir jāpastiprina savi centieni Vidusjūras baseinā, veidojot ciešāku sadarbību ar vietējām iestādēm, reģionālajām organizācijām, zinātniskajiem institūtiem, observatorijām un valstī izveidotām zivsaimniecības apvienībām; uzskata, ka ES ir nozīme konfliktu atrisināšanā starp kuģiem Vidusjūrā, un aicina Komisiju apsvērt atbalsta un palīdzības sniegšanu tiem zvejniekiem, kas bieži nonāk konfrontācijā ar trešo valstu kuģiem, un izveidot ciešāku sadarbību ar valstīm Vidusjūras dienvidu daļā;

57.  atzinīgi vērtē nesen publicētos to kuģu ar ES karogu nosaukumus, kuriem piešķirta atļauja zvejot ārpus ES ūdeņiem, un prasa, lai Komisija vienmēr publicē šādu informāciju, ietverot datus par šo kuģu darbībām un nozveju;

58.  norāda, ka pārredzamība ir priekšnoteikums, lai apspriestos ar zivsaimniecības nozares ieinteresētajām personām, jo īpaši profesionāļiem, kuru iztika ir atkarīga no zvejniecības, un nodrošinātu tām uz informāciju balstītu līdzdalību; uzskata, ka IZPN būtu jāietver šādas apspriešanās un līdzdalības veicināšana, tostarp sarunas par nolīgumiem un protokoliem, to īstenošana, nozares atbalsta piešķiršana un izmantošana, darbs, kas veikts RZPO, un attīstības sadarbības projektu īstenošana;

59.  norāda, ka pamatregula ietver noteikumu, kas paredz, ka kuģiem, kuri izstājas no ES reģistra un pēc tam tajā atkal vēlas reģistrēties, ir jāsniedz informācija par savām darbībām pirms atkārtotas reģistrācijas; uzskata, ka šī prasība būtu jānostiprina, paredzot, ka Komisijai ir jāsniedz un Kopienas zvejas flotes reģistra datubāzē ir jāietver visa reģistrācijas vēsture, pirms kuģis tiek iekļauts reģistrā;

60.  atzīst ES panākumus, apkarojot NNN zveju, kas apdraud zivju krājumus un rada negodīgu konkurenci likumīgi atzītiem zvejniekiem; atzīst NNN zvejas regulas ieguldījumu ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanā pasaulē; uzskata — tā kā Eiropas Savienībai ir nozīmīga loma kā pasaules vadošajam tirgum, tā spēj nodrošināt atbalstu citām valstīm, tostarp tām, ar kurām tai ir noslēgti IZPN, un starptautiskiem dalībniekiem, lai nodrošinātu vienotu pieeju un efektīvu globālu režīmu NNN zvejas apkarošanai;

61.  veicina unikālas starptautiskas sistēmas attīstību, kura paredzēta, lai reģistrētu visus starptautiskajos ūdeņos kuģojošos kuģus;

62.  uzstāj, ka NNN zvejas regula jāpiemēro stingri, objektīvi un pārredzami, nediskriminējoši un saskaņoti, lai sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus flotēm un valstīm, un mudina Komisiju un dalībvalstis tā rīkoties; turklāt uzskata — lai nodrošinātu regulas veiksmīgu piemērošanu, to nedrīkst izmantot, lai risinātu ES tirdzniecības politikas īstermiņa vajadzības, vai izmantot ES zvejas interesēs kā konkurences uzlabošanas instrumentu negodīgā veidā;

63.  aicina Komisiju izpētīt iespēju iekļaut NNN zvejas regulā ar darba apstākļiem saistītus noteikumus;

64.  uzsver, ka ar IZPN palīdzību būtu arī jānodrošina pilnīga pārredzamība attiecībā uz jūras zvejas produktiem;

65.  uzskata, ka ES apspriestiem divpusējiem un daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem būtu jāveicina ekoloģiski ilgtspējīgi un sociāli taisnīgi nosacījumi zivsaimniecības produktu ražošanai attiecīgajās trešās valstīs, piekļuvei ES tirgum piemērojot atbilstīgus kvantitatīvos un kvalitatīvos ierobežojumus, lai nemazinātu progresu, kas ar šīs regulas palīdzību panākts NNN zvejas apkarošanās jomā; turklāt uzskata — lai Eiropas tirgū piedāvātu zivis vai no zivīm iegūtus produktus, šie nosacījumi būtu uzskatāmi par prasību, un ka būtu jāaizliedz Eiropas tirgū piedāvāt zivis vai no zivīm iegūtus produktus, ja nav garantiju, ka tie atbilst minētajiem nosacījumiem vai patērētāju aizsardzības prasībām;

66.  uzskata, ka patērētājiem vajadzētu būt skaidrībai par ekonomiskajiem, sociālajiem un vides nosacījumiem, kurus pārsvarā ievēro zivju ieguvē un pārstrādē;

67.  ierosina divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos ietvert noteikumus, kuros būtu skaidra atsauce uz NNN zvejas regulu, tostarp tajā noteiktajiem standartiem; iesaka Komisijai ierosināt pārtraukt tirdzniecības attiecības ar jebkuru trešo valsti, kas ir iekļauta NNN zvejas regulas 31. pantā;

68.  mudina Komisiju ieviest NNN zvejas regulā Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmai (TRACES) līdzīgu sistēmu, lai pārbaudītu un salīdzinātu datus saistībā ar nozvejas sertifikātiem un kuģiem vai lai noteiktu importēto pārstrādāto produktu minimālo procentuālo daļu, kas jāpārbauda;

69.  uzskata, ka ir svarīgi izdot detalizētus norādījumus valstīm, kas saņēmušas dzelteno vai sarkano kartīti, un pārraudzīt, kā tās cenšas uzlabot situāciju;

70.  atzinīgi vērtē zvejas kuģu kā neaizsargātu objektu iekļaušanu operācijas “Atalanta” darbībās un prasa ES flotei nodrošināt nepārtrauktu atbalstu un aizsardzību;

71.  uzskata, ka ANO sarunas par jaunu starptautisku okeānu pārvaldības sistēmu ABNJ jāveic ar mērķi panākt tādu režīmu, kas ļauj veikt pētniecību un starptautisko okeānu ūdeņu resursu taisnīgu, ilgtspējīgu un piesardzīgu izmantošanu, tostarp turpināt darbu BNJT noteikšanas jomā, lai izveidotu saskaņotu aizsargājamo jūras teritoriju tīklu;

72.  atgādina par Komisijas pienākumu pildīt Līgumu īstenošanasuzraudzītājas funkcijas un nodrošināt, ka dalībvalstis izpilda saistības veikt savu valstspiederīgo un kuģu ārējo darbību pienācīgu pārbaudi, un prasa, lai ES ņemtu vērā neseno Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla konsultatīvo atzinumu, kurā ES atzīta par karoga valsti divpusējo nolīgumu kontekstā;

73.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.
(2) OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.
(3) OV C 419, 16.12.2015., 175. lpp.
(4) Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla 2015. gada 2. aprīļa konsultatīvais atzinums, atbildot uz Reģiona daļas zivsaimniecības komisijas (SRFC) iesniegto pieprasījumu: https://www.itlos.org/fileadmin/itlos/documents/cases/case_no.21/advisory_opinion/C21_AdvOp_02.04.pdf

Juridisks paziņojums