Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2205(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0080/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0080/2016

Debates :

PV 27/04/2016 - 17
CRE 27/04/2016 - 17

Balsojumi :

PV 28/04/2016 - 4.23
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0159

Pieņemtie teksti
PDF 514kWORD 114k
Ceturtdiena, 2016. gada 28. aprīlis - Brisele Galīgā redakcija
2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: ES aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole
P8_TA(2016)0159A8-0080/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija par Eiropas Savienības aģentūru 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu — darbība, finanšu pārvaldība un kontrole (2015/2205(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumus par Eiropas Savienības aģentūru 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos ziņojumus(1) par decentralizēto aģentūru 2014. finanšu gada pārskatiem,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(4), un jo īpaši tās 110. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0080/2016),

A.  tā kā šajā rezolūcijā ir iekļauti horizontāli konstatējumi, kas attiecas uz visām struktūrām Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. panta nozīmē un kas ir daļa no lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 110. pantu un Parlamenta Reglamenta V pielikuma 3. pantu;

1.  atgādina, cik svarīgi ir aģentūru veiktie uzdevumi un to tiešā ietekme uz Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvi; atkārtoti norāda arī uz to, cik svarīga ir aģentūru autonomija, it īpaši attiecībā uz regulatīvajām aģentūrām un tām aģentūrām, kuras nodarbojas ar neatkarīgu informācijas vākšanu; atgādina, ka aģentūras galvenokārt tika izveidotas ar mērķi veikt neatkarīgus zinātniskos vai tehniskos novērtējumus;

2.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas kopsavilkumu par Savienības aģentūru un citu struktūru 2014. gada ikgadējo revīziju rezultātiem („Revīzijas palātas kopsavilkums”) norāda, ka aģentūru 2014. gada budžets bija aptuveni EUR 1,9 miljardi, kas ir aptuveni 5 % samazinājums salīdzinājumā ar 2013. gadu un aptuveni 1,4 % no Savienības vispārējā budžeta; norāda, ka aptuveni 63 % (EUR 1,2 miljardi) nāk no Savienības finansējuma, savukārt pārējie ir ienākumi no maksām vai citiem avotiem;

3.  norāda, ka aģentūras nodarbina aptuveni 6 578 ierēdņus un pagaidu darbiniekus, kas atbilst palielinājumam par 0,64 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un kas pārstāv 14 % no Savienības ierēdņu kopskaita, kurš paredzēts Savienības vispārējā budžetā; turklāt norāda, ka aģentūrās strādā aptuveni 3 200 līgumdarbinieku un norīkoto darbinieku; uzsver, ka darbinieku skaits pieaug galvenokārt tajās aģentūrās, kurām bija uzticēti papildu pienākumi, kuras pildīja uzraudzības pienākumus finanšu nozarē, kā arī izpildaģentūrās, kuras pildīja papildu pienākumus saistībā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un citām programmām;

Vienotā pieeja un Komisijas ceļvedis

4.  atgādina, ka 2012. gada jūlijā Parlaments, Padome un Komisija pieņēma vienotu pieeju attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām („vienotā pieeja”) — politisku vienošanos par aģentūru turpmāko pārvaldību un reformu; norāda, ka Komisija ir atbildīga par pēcpārbaudi saistībā ar šo nolīgumu;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas progresa ziņojumu par vienotās pieejas īstenošanu un Komisijas un decentralizēto aģentūru kopīgos centienus, kas panāca ievērojamu progresu; uzskata, ka tas nodrošinās sabalansētāku pārvaldību, lielāku efektivitāti un pārskatatbildību, kā arī lielāku saskaņotību; turklāt pēc iepazīšanās ar Savienības aģentūru tīkla („Tīkls”) sniegto informāciju norāda, ka aģentūrām ir ievērojami panākumi kopējā pieejā paredzēto pasākumu īstenošanā, attiecībā uz konkrētām aģentūrām adresētajiem ceļveža pasākumiem sasniedzot 99 % izpildes līmeni;

6.  šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas izdotās vadlīnijas (kuras tā izstrādājusi, apspriežoties ar aģentūrām) par darbības rādītājiem, kas paredz novērtēt aģentūru izpilddirektoru sasniegtos rezultātus, kā arī Komisijas izstrādātās vadlīnijas par aģentūru īstenošanas noteikumu pieņemšanu attiecībā uz ilgtermiņa darbinieku nodarbināšanu; sagaida, ka tās palīdzēs aģentūrām racionalizēt procesus un tādējādi ietaupīt laiku un resursus;

Budžeta un finanšu pārvaldība

7.  atgādina, ka gada pārskata princips ir viens no trim grāmatvedības pamatprincipiem — līdztekus vienotības un līdzsvara principiem —, kas obligāti jāievēro, lai nodrošinātu efektīvu Savienības budžeta izpildi; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas kopsavilkumu norāda, ka augstais līmenis pārnestajām apropriācijām, par kurām ir uzņemtas saistības, joprojām ir visbiežākā budžeta un finanšu pārvaldības problēma un ka šis jautājums attiecas uz 28 aģentūrām; tomēr norāda, ka pārnesumi bieži vien ir daļēji vai pilnībā pamatoti, ņemot vērā aģentūru darbības programmu daudzgadu raksturu, un ne vienmēr liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un īstenošanā, kā arī ne vienmēr ir pretrunā budžeta gada pārskata principam; atzīst, ka pārnesumus, kas izriet no šīm darbības programmām, aģentūras daudzos gadījumos iepriekš ieplāno un paziņo Revīzijas palātai, tādējādi palīdzot skaidri nošķirt plānotos un neplānotos pārnesumus;

8.  pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta astoņos gadījumos norādīja uz to, ka no iepriekšējiem gadiem pārnesto apropriāciju atcelšanas līmenis ir augsts; konstatē, ka šādas pārnešanas liecina par to, ka apropriācijas pamatojās uz pārvērtētām vajadzībām vai bija citādā veidā nepamatotas; mudina šīs aģentūras rīkoties, lai turpmāk novērstu šo problēmu; pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju konstatē, ka atcelšanas līmenis norāda uz to, kādā mērā aģentūras ir pareizi prognozējušas savas finansiālās vajadzības, un ir labāka norāde uz labu budžeta plānošanu nekā pārnesto apropriāciju līmenis; pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju norāda, ka aģentūras ir īstenojušas dažādus pasākumus, lai uzlabotu budžeta uzraudzības sistēmas un risinātu šo jautājumu;

9.  atgādina aģentūrām, ka Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (finanšu pamatregula) paredz konsolidēto gada darbības pārskatu (CAAR), kurā apvienota informācija no gada darbības pārskatiem, iekšējās un ārējās revīzijas ziņojumiem un finanšu pārskatiem un kuru ik gadu līdz 1. jūlijam nosūta Komisijai, Revīzijas palātai un budžeta izpildes apstiprinātājiestādei; aicina aģentūras, kuras vēl to nav izdarījušas, savos CAAR iekļaut detalizētu informāciju par iekšējo un ārējo revīziju;

10.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju norāda, ka finanšu pamatregulas praktiskā īstenošana aģentūrām daudzos gadījumos rada problēmas attiecībā uz efektīviem un vienkāršotiem budžeta izdevumiem, jo īpaši tādās jomās kā iepirkums, daudzgadu plānošana, dotāciju netiešā pārvaldība un sarežģītā dokumentācija pārskatu konsolidācijas paketei; aicina Komisiju un Tīklu sīkāk izpētīt iespēju vienkāršot noteikumus, ņemot vērā aģentūru atšķirīgās vajadzības;

11.  ar gandarījumu norāda, ka decentralizēto aģentūru galīgie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo aģentūru finanšu stāvokli 2014. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka piemērojamie finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi;

12.  ar gandarījumu norāda, ka attiecībā uz visām decentralizētajām aģentūrām 2014. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

13.  pauž bažas par to, ka dažas aģentūras daļēji tiek finansētas no maksām, ko iekasē no nozares, jo šādas finansiālas saiknes var ietekmēt to neatkarību; aicina visas aģentūras ieviest pasākumus nolūkā aizsargāt aģentūru iekšējo un ārējo darbību neatkarību;

Sadarbība starp aģentūrām un ar citām iestādēm — kopīgi pakalpojumi un sinerģijas

14.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju konstatē, ka 93 % aģentūru norādīja, ka tām ir kopīgi pakalpojumi ar citām aģentūrām un iestādēm; norāda, ka 75 % aģentūru ir sadarbības nolīgumi, darba vienošanās un saprašanās memorandi par sadarbību ar citām aģentūrām, iestādēm un dalībvalstīm; norāda, ka vispārējos nolīgumus īsteno katru gadu un ar konkrētākām atsevišķām darbībām tādās jomās kā administratīvie pakalpojumi un specifiski operatīvie pakalpojumi; mudina aģentūras turpināt paplašināt kopīgos pakalpojumus, ja tas rada izmaksu ietaupījumus un palielina efektivitāti; uzsver, ka gadījumos, kad pakalpojumus izmanto kopīgi, izmaksas būtu taisnīgi jāsadala starp iesaistītajām aģentūrām vai iestādēm, lai novērstu to, ka vienai pusei ir jāsedz visas pakalpojuma izmaksas;

15.  iesaka Parlamentam, Padomei un Komisijai apsvērt iespēju nākotnē nepieciešamās jaunās aģentūras izvietot citu aģentūru tuvumā, lai tām būtu vieglāk kopīgi izmantot pakalpojumus;

16.  pieņem zināšanai Tīkla viedokli attiecībā uz aģentūru apvienošanu; atgādina, ka Iestāžu darba grupas decentralizēto aģentūru jautājumos kompetencē ir apsvērt efektivitātes paaugstināšanas iespējas šajā jomā; mudina Komisiju ierosināt ilgtermiņa ietekmes analīzi par tādu decentralizēto aģentūru apvienošanu, kuras darbojas vienā plašākā politikas jomā vai veic līdzīgus uzdevumus;

17.  atzinīgi vērtē vadlīnijas par starpaģentūru iepirkuma procedūrām un aģentūru līdzdalību Komisijas vadītās iepirkuma procedūrās; norāda, ka, kopējās pieejas ietvaros radot sinerģijas un apvienojot iepirkumu procedūras, ieguvumi ir ne tikai aģentūrām, bet arī Komisijai; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka Komisija plāno uzsākt administratīvo maksu iekasēšanu no aģentūrām par saviem pakalpojumiem; atgādina Komisijai, ka aģentūras saņem finansējumu no Savienības budžeta un ka šo maksu rezultātā varētu samazināties dalība kopīgās iepirkuma procedūrās; aicina Komisiju vēlreiz apsvērt, vai ir lietderīgi ieviest maksu par aģentūru piedalīšanos Komisijas vadītajās iepirkuma procedūrās;

Cilvēkresursu pārvaldība

18.  atgādina, ka 2013. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(5) 27. punktā ir prasīts laikā no 2013. līdz 2017. gadam pakāpeniski samazināt darbinieku skaitu par 5 % visās iestādēs, struktūrās un aģentūrās; pieņem zināšanai, ka lielākā daļa aģentūru jau ir sasniegušas vai pārsniegušas 5 % samazinājumu, pamatojoties uz to attiecīgajiem 2012. gada štatu sarakstiem; atgādina, ka Komisija ir sākusi īstenot 5 % samazinājumu tās 2013. gada štatu sarakstā, pamatojoties uz aprēķinu par to, cik štata vietu bija 2012. gadā; norāda, ka Komisija ir piemērojusi 5 % darbinieku papildu nodevu aģentūrām, lai izveidotu pārdales fondu, no kā varētu piešķirt štata vietas aģentūrām, kurām tiek uzticēti jauni uzdevumi vai kuras ir darbības sākumposmā; aicina Komisiju veikt SWOT analīzi par aģentūru mandātiem un gada darba programmām, lai varētu pieņemt pamatotu lēmumu par to, kurām Aģentūrām ir nepieciešams palielināt darbinieku skaitu un kurām nē;

19.  atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz budžeta procedūru, ka uz darbiniekiem, kurus finansē no nozares maksājumiem un tādējādi nefinansē no Savienības budžeta, nevajadzētu attiecināt Savienības piemēroto ikgadējo samazinājumu par 1 %; mudina Komisiju nošķirt aģentūras, kas tiek finansētas galvenokārt no Savienības budžeta, un ierosināt atsevišķu regulējumu tām aģentūrām, kas finansējumu gūst galvenokārt no attiecīgās nozares maksājumiem, kuriem jābūt samērīgiem ar aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem;

20.  mudina visas aģentūras censties nodrošināt dzimumu līdzsvaru vadošos amatos; norāda, ka dažās aģentūrās šie rādītāji ir īpaši neapmierinoši; aicina Tīklu sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei detalizētu ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru augstākā līmeņa vadībā visās decentralizētajās aģentūrās; turklāt mudina dalībvalstis censties ievērot dzimumu līdzsvaru, ieceļot valdes locekļus;

Interešu konflikti un pārredzamība

21.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju konstatē, ka vairāk nekā 80 % no visām decentralizētajām aģentūrām ir ieviesušas krāpšanas apkarošanas stratēģiju; norāda, ka no atlikušajām četrām aģentūrām trīs paredz izstrādāt un pieņemt stratēģiju krāpšanas apkarošanai 2016. gadā, bet ceturtā (Eiropas Policijas birojs) piemēro principus un standartus, kas noteikti Komisijas stratēģijā krāpšanas apkarošanai, kā arī spēcīgu finanšu modeli, kurš paredz nepārtrauktu ex ante un ex post verifikāciju veikšanu; ņem vērā, ka visās pieņemtajās stratēģijās tiek ņemta vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izstrādātā metodoloģija un vadlīnijas par krāpšanas apkarošanas stratēģijām;

22.  atzinīgi vērtē aģentūru viedokli, ka vislielākā nozīme ir tam, lai Savienības pilsoņi uzticētos Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām; norāda, ka aģentūras ir ieviesušas vairākus konkrētus pasākumus un instrumentus, lai adekvāti risinātu faktiskus un šķietamus interešu konfliktu riskus; aicina aģentūras apsvērt stratēģiju par to, kā tuvināt Savienību pilsoņiem; norāda, ka visas aģentūras jau ir pieņēmušas politiku attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un ka šo aģentūru politika ir saskaņota ar Komisijas vadlīnijām par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību ES decentralizētajās aģentūrās; norāda, ka šī politika cita starpā ietver pasākumus nolūkā atklāt iespējamos riskus agrīnā stadijā un identificēt labāko praksi citās struktūrās, piemēram, Komisijā, citās aģentūrās un Eiropas Birojā krāpšanas apkarošanai, kā arī ietver interešu konfliktu politiku personālam un darbiniekiem, uz kuriem neattiecas Civildienesta noteikumi; aicina aģentūras apsvērt iespējamās priekšrocības un trūkumus gadījumā, ja būtu kopīgi noteikumi attiecībā uz interešu konfliktiem;

23.  prasa veikt vispārējus uzlabojumus, lai novērstu un apkarotu korupciju publiskajā sektorā un jo īpaši Savienības iestādēs un aģentūrās, īstenojot holistisku pieeju, kas pirmām kārtām paredz uzlabot sabiedrības piekļuvi dokumentiem un pieņemt stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem, ieviest vai pastiprināt pārredzamības reģistrus un piešķirt pietiekamus resursus tiesībaizsardzības pasākumiem, kā arī uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm un attiecīgajām trešām valstīm;

24.  ar bažām konstatē, ka dažas aģentūras vēl nav ieviesušas vadlīnijas par trauksmes celšanu; prasa, lai visas Savienības iestādes un aģentūras, kas to vēl nav izdarījušas, pieņemtu iekšējus noteikumus par trauksmes celšanu un īstenotu vienotu pieeju savām saistībām, koncentrējoties uz trauksmes cēlēju aizsardzību; aicina iestādes un aģentūras pievērst īpašu uzmanību trauksmes cēlēju aizsardzībai sakarā ar to, ka drīzumā paredzēts pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu; aicina Komisiju veicināt tiesību aktus par minimālo trauksmes cēlēju aizsardzības līmeni Savienībā; aicina iestādes un aģentūras ne tikai nodrošināt, ka ierēdņiem ir oficiāls pienākums ziņot par dažādiem pārkāpumiem, bet arī nodrošināt pienācīgu aizsardzību trauksmes cēlējiem; aicina iestādes un aģentūras nekavējoties īstenot Civildienesta noteikumu 22.c pantu;

25.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju konstatē, ka 16 aģentūras (52 %) izmanto ekspertu grupas, zinātniskās grupas un komitejas un gandrīz visas ņem vērā bažas, kas paustas Eiropas ombuda 2014. gada 12. maijā uzsāktajā pašiniciatīvas izmeklēšanā (OI/6/2014/NF) par personāla politiku attiecībā uz šīm grupām; mudina tās aģentūras, kuras šos faktorus vēl neņem vērā, nekavējoties sākt to darīt; aicina aģentūras piemērot jaunos noteikumus, kurus Komisija pieņems attiecībā uz ekspertu grupām;

26.  konstatē, ka 29 aģentūrām (vairāk nekā 90 %) ir izveidota politika publicēt valdes locekļu, vadošo darbinieku un ārējo un štata ekspertu CV un interešu deklarācijas; turklāt norāda, ka 23 aģentūras (74 %) CV un interešu deklarācijas publicē savās tīmekļvietnēs; ar bažām konstatē, ka dažām aģentūrām ir problēmas publicēt valdes locekļu CV un interešu deklarācijas, jo nav mehānisma, kas liktu valdes locekļiem iesniegt šos dokumentus; mudina aģentūru valdes locekļus, kuri vēl nav iesnieguši dokumentus, kas apliecina interešu konflikta neesamību, nekavējoties iesniegt šos dokumentus publicēšanai attiecīgās aģentūras tīmekļvietnēs, lai palielinātu pārredzamību;

27.  prasa, lai visas Savienības iestādes un aģentūras īstenotu Civildienesta noteikumu 16. pantu, katru gadu publicējot informāciju par augsta ranga amatpersonām, kas atstāj civildienestu, un interešu konfliktu sarakstu; prasa visām Savienības iestādēm un aģentūrām izvērtēt bijušo ES iestāžu darbinieku jauno darbavietu atbilstību un situācijas, kad ierēdņi un bijušie Eiropas Parlamenta deputāti no publiskā sektora pāriet uz privāto sektoru („virpuļdurvju efekta” jautājums), un iespējamo interešu konfliktu, un noteikt skaidrus nogaidīšanas periodus, kuru ilgumam vajadzētu segt vismaz laikposmu, kurā tiek piešķirti pārejas pabalsti;

28.  uzsver nepieciešamību palielināt integritāti un uzlabot ētiskos aspektus, uzlabojot rīcības kodeksu un ētikas principu īstenošanu, lai nostiprinātu kopīgu un efektīvu integritātes kultūru visām Savienības iestādēm un aģentūrām;

29.  aicina Savienības iestādes un aģentūras, kas ir ieviesušas rīcības kodeksus, tostarp Eiropas Parlamentu, paātrināt īstenošanas pasākumu, piemēram, finansiālo interešu deklarāciju pārbaužu, veikšanu;

30.  aicina visas aģentūras izmantot sistēmu, ko izveidos ar jauno iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru, un izmantot to savā sadarbībā ar organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās Savienības politikas izstrādē un īstenošanā, lai radītu lielāku pārredzamību saistībā ar lobēšanas darbībām;

Darbības rezultāti

31.  norāda, ka naudas lietderīgas izmantošanas un ES pievienotās vērtības principi attiecas arī uz aģentūrām un tām būtu jānodrošina, ka pilsoņi ir labi informēti par aģentūru darbības rezultātiem; norāda, ka ir svarīgi sasniegt rezultātus; uzsver, ka daudzas aģentūras gada pārskatos nav iekļāvušas skaidru informāciju par to darbības efektivitāti un lietderību pārskatatbildīgā veidā; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi, lai Tīkls kļūtu par locekli jaunajā Veiktspējas starpiestāžu darbgrupā, lai panāktu vienotu izpratni par budžeta plānošanas principiem, kas balstīti uz sniegumu un orientēti uz rezultātiem, kā arī apzinātu iespējamos uzlabojumus snieguma modeļos, kurus pašlaik izmanto aģentūrās; prasa Revīzijas palātai savlaicīgi sniegt novērtējumu par aģentūru veiktspēju un darbības rezultātiem pirms daudzgadu finanšu shēmas novērtēšanas 2016. gadā;

Komunikācija un redzamība

32.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju konstatē, ka gandrīz visas aģentūras savās tīmekļvietnēs ir iekļāvušas apliecinājumu, ka tās ir Savienības aģentūras, izņemot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, kura norāda, ka tā ir neatkarīga padomdevēja iestāde Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai; turklāt norāda, ka 50 % aģentūru savās tīmekļvietnēs publicē informāciju visās Savienības oficiālajās valodās, četras aģentūras sniedz informāciju 23 Savienības valodās, 22 % sniedz informāciju vismaz divās valodās un 9 % aģentūru tīmekļvietne ir pieejama tikai angļu valodā, lai gan dažas no tām plāno paplašināt pieejamību, pievienojot vācu valodu; turklāt norāda, ka pilnīga daudzvalodu pieeja visām aģentūrām patlaban nav iespējama, jo ir vajadzīgi papildu resursi; aicina aģentūras apsvērt iespēju izmantot sociālo mediju instrumentus, anketas un mērķgrupas, lai mērītu sabiedrības informētību un izvērtētu iespējas uzlabot turpmāko komunikācijas stratēģiju;

33.  norāda uz Tīkla paziņojumu, ka aģentūras ir apņēmības pilnas palielināt savu klātbūtni sociālajos medijos; norāda, ka tikai dažas aģentūras vēl nav aktīvas sociālajos medijos, bet tās ir apņēmušās iesaistīties šādā komunikācijā tuvākajā nākotnē; norāda, ka popularizēšanas darbības sociālajos medijos ietver ziņojumus, pasākumus, darba iespējas un iepirkumus; turklāt norāda, ka sociālo mediju darbības ir integrētas ar citiem aģentūru komunikācijas instrumentiem;

34.  aicina aģentūras vēl vairāk pastiprināt centienus un uzlabot komunikācijas politiku, kā arī palielināt savu atpazīstamību, izmantojot dažādus sociālo mediju instrumentus, lai veicinātu izpratni par to darbībām un sasniegumiem un nodrošinātu, ka pilsoņi ir labi informēti par to darbu;

Citi komentāri

35.  norāda, ka, pamatojoties uz aģentūru ieguldījumu, Komisija izstrādāja vadlīnijas ar standarta noteikumiem par mītnes nolīgumiem starp decentralizētajām aģentūrām un uzņēmējām dalībvalstīm; norāda, ka 2016. gada janvārī četrām aģentūrām joprojām turpinās sarunu process ar uzņemošo dalībvalsti, salīdzinot ar 10 aģentūrām iepriekšējā gadā; atkārtoti uzsver šo nolīgumu svarīgo nozīmi aģentūru darbībai un drošībai; mudina aģentūras un dalībvalstis, kuras nav noslēgušas mītnes nolīgumu, nekavējoties to izdarīt;

36.  vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir starp aģentūru un mītnes valsti noslēgtā mītnes vietas nolīguma sociālie aspekti, piemēram, darbinieku sociālie un dzīves apstākļi (skolas maksa, jautājumi par statusu u. c.);

37.  ar bažām konstatē, ka dažām aģentūrām ir divas mītnes, un uzskata, ka ir svarīgi, lai visos gadījumos, kad divu mītņu pastāvēšana nesniedz nekādu pievienoto vērtību darbībai, šī situācija tiktu labota pēc iespējas ātrāk;

38.  prasa Savienības iestādēm un struktūrām stingri piemērot pasākumus attiecībā uz rīcības brīvību un izslēgšanu publiskā iepirkuma jomā, katrā atsevišķā gadījumā veicot pienācīgas iepriekšējās darbības pārbaudes, un piemērot izslēgšanas kritērijus nolūkā izslēgt uzņēmumus jebkura interešu konflikta gadījumā, jo tas ir būtiski, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses;

39.  atgādina Revīzijas palātai, ka Parlaments, Padome un Komisija vienotās pieejas 54. punktā norādīja, ka par visiem ārpakalpojumu sniedzēju veiktu ārējo revīziju aspektiem „arī turpmāk pilnībā atbildīga ir Revīzijas palāta, kas pārvalda visas nepieciešamās administratīvās un iepirkuma procedūras”; aicina Komisiju steidzami apliecināt, vai vienotā pieeja vēl joprojām ir spēkā; pauž dziļu nožēlu par to, ka jaunā Revīzijas palātas pieeja, iesaistot privātā sektora revidentus, par 85 % palielināja administratīvo slogu aģentūrām un ka tas atbilst vairāk nekā 13 000 papildu stundām jeb 3,5 pilna laika ekvivalentiem (PLE), salīdzinot ar iepriekšējo revīziju, ko veica Revīzijas palāta; pauž nožēlu, ka, organizējot revīzijas līgumu iepirkumu un pārvaldību, decentralizētās aģentūras papildu darbam izlietoja vairāk nekā 1 400 cilvēkstundu, un ka kopējie papildu izdevumi ārējām privātā sektora veiktām revīzijām 2014. gadā bija EUR 550 000; aicina Revīzijas palātu sniegt labākus norādījumus privātajiem revidentiem, lai būtiski samazinātu palielināto administratīvo slogu;

40.  aicina visas Savienības iestādes un aģentūras pilnveidot savas procedūras un praksi, kas vērsta uz Savienības finanšu interešu aizsardzību, un aktīvi sekmēt uz rezultātiem orientētu budžeta izpildes apstiprināšanas procesu;

41.  iesaka Parlamentam, Padomei un Komisijai apsvērt iespēju apvienot mazākās aģentūras, kuras veic līdzīgus vai savstarpēji saistītus uzdevumus; uzskata, ka ilgtermiņā tas nodrošinātu efektivitātes uzlabojumus;

42.  norāda, ka Savienības iestāžu un aģentūru gada ziņojumiem varētu būt nozīmīga loma pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes prasību ievērošanā; prasa Savienības iestādēm un aģentūrām savos gada ziņojumos iekļaut standarta nodaļu par šiem elementiem;

43.  norāda, ka vienlaicīgi ir publicēti ceļveži, ar kuriem tiek sākta to regulu pārskatīšana, ar kurām ir izveidotas trīs Savienības trīspusējās aģentūras — Cedefop, EU-OSHA un Eurofound; uzsver, ka, veicot pārskatīšanu, būtu jāsaglabā šo trīs labu slavu ieguvušo aģentūru galvenie uzdevumi un to trīspusējais raksturs, nodrošinot valstu iestāžu, arodbiedrību un darba devēju pārstāvju aktīvu līdzdalību to pārvaldībā un darbībā;

44.  atkārtoti apstiprina, ka aģentūru gada darba programmu projektu un daudzgadu stratēģiju apspriešana kompetentajās Parlamenta komitejās palīdz nodrošināt to, ka šīs programmas un stratēģijas atspoguļo faktiskās politiskās prioritātes, tomēr uzsver nepieciešamību pielāgot Savienības budžeta ciklu stratēģijai „Eiropa 2020”, lai varētu pilnībā uzraudzīt un visaptveroši ziņot par katras aģentūras darbību attiecībā uz ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

45.  atzīst labo praksi attiecībā uz aģentūru sadarbību tādās jomās kā dzīves un darba apstākļi, profesionālā izglītība un drošība un veselības aizsardzība darbā, kas savukārt nodrošina pēc iespējas lielākas sinerģijas un sadarbību un palielina papildināmību; atzinīgi vērtē arī labas prakses apmaiņu starp Komisiju un aģentūrām un mudina šādu apmaiņu veikt arī turpmāk;

o
o   o

46.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt aģentūrām, uz kurām attiecas šī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tās publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) ` OV C 409, 9.12.2015., 1. lpp.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(4) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

Juridisks paziņojums