Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2224(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0032/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0032/2016

Debates :

PV 09/05/2016 - 15
CRE 09/05/2016 - 15

Balsojumi :

PV 10/05/2016 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0211

Pieņemtie teksti
PDF 432kWORD 123k
Otrdiena, 2016. gada 10. maijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Jauni teritoriālās attīstības instrumenti 2014.–2020. gada kohēzijas politikā
P8_TA(2016)0211A8-0032/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 10. maija rezolūcija par jauniem teritoriālās attīstības instrumentiem 2014.–2020. gada kohēzijas politikā — integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzīta vietējā attīstība (2015/2224(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā XVIII sadaļu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1) (turpmāk „KNR”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(5),

–  ņemot vērā ES Teritoriālās attīstības programmu 2020. gadam, kas tika pieņemta par telpisko plānošanu un teritoriālo attīstību atbildīgo ministru neformālajā sanāksmē, kura notika Gedellē 2011. gada 19. maijā,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 29. novembra atzinumu “Uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība”(6),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2015. gada 9. jūlija atzinumu "Sarunu par partnerības nolīgumiem un darbības programmām rezultāts"(7),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 11. decembra atzinumu par tematu “Sabiedrības virzīta vietējā attīstība: 2014.–2020. gada kohēzijas politikas instruments vietējai, lauku, pilsētu un piepilsētu attīstībai” (izpētes atzinums pēc ES Padomes prezidentvalsts Grieķijas pieprasījuma)(8),

–  ņemot vērā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par demogrāfiskām izmaiņām un to ietekmi uz ES turpmāko kohēzijas politiku(9),

–  ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju par optimālas teritoriālās attīstības nozīmi kohēzijas politikā(10),

–  ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par ES dalībvalstu sagatavotību jaunā kohēzijas politikas plānošanas perioda efektīvam un savlaicīgam sākumam(11),

–  ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem(12),

–  ņemot vērā informatīvo paziņojumu "Instrumenti teritoriālās un pilsētvides dimensijas atbalstam kohēzijas politikā: integrēti teritoriālie ieguldījumi (ITI) un sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA)", Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, B departaments — Struktūrpolitika un kohēzijas politika, Eiropas Parlaments, 2015. gada oktobris,

–  ņemot vērā pētījumu "Teritoriālā pārvaldība un kohēzijas politika", Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, B departaments — Struktūrpolitika un kohēzijas politika, Eiropas Parlaments, 2015. gada jūlijs,

–  ņemot vērā pētījumu "Kohēzijas politikas stratēģiskā saskaņotība: 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodu salīdzinājums", Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, B departaments — Struktūrpolitika un kohēzijas politika, Eiropas Parlaments, 2015. gada februāris,

–  ņemot vērā Komisijas sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju — „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē. Attīstības un labas pārvaldības veicināšana ES reģionos un pilsētās”, 2014. gada jūlijs,

–  ņemot vērā pētījumu „Teritoriālās attīstības programma 2020. gadam praksē — uzlabot kohēzijas politikas efektivitāti un lietderību ar teritoriālu pieeju”, II sējums — Gadījumu izpēte, Eiropas Komisija, 2015. gada maijs,

–  ņemot vērā ziņojumu „Kā stiprināt stratēģijas “Eiropa 2020” teritoriālo dimensiju un ES kohēzijas politiku, balstoties uz teritoriālās attīstības programmu 2020. gadam”, kas sagatavots pēc Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Polijas pieprasījuma, 2011. gada septembris,

–  ņemot vērā ziņojumu „Darbvietu izveide un vietējās ekonomikas attīstība”, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), 2014. gada novembris,

–  ņemot vērā ziņojumu „Vietējās ekonomikas vadība”, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), 2015. gads,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0032/2016),

A.  tā kā teritoriālā kohēzija ir Eiropas Savienības pamatmērķis, kas ietverts Lisabonas līgumā;

B.  tā kā 2014.–2020. gada kohēzijas politika paredz un veicina integrētu un teritoriālu pieeju, lai stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, vienlaikus veicinot arī teritoriālo pārvaldību;

C.  tā kā ar integrētu un teritoriālu pieeju ir paredzēts uzlabot publiskās intervences rādītājus un efektivitāti, izpildot teritoriju īpašās prasības un palīdzot tām kļūt pievilcīgākām;

D.  tā kā SVVA un ITI ir novatoriski instrumenti kohēzijas politikā, kurus dažas dalībvalstis šādā veidā īstenos pirmo reizi un kuri var sniegt būtisku ieguldījumu, lai panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izveidotu kvalitatīvas vietējās darbvietas, nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;

E.  tā kā jaunās ITI un SVVA iniciatīvas paredz vērienīgas izmaiņas vietējo ieinteresēto personu spējās apvienot finansēšanas plūsmas un plānot mērķtiecīgas vietējās iniciatīvas;

F.  tā kā lielāku iespēju nodrošināšana reģionālajām un vietējām organizācijām ir īpaši būtiska, lai pilnībā īstenotu ekonomiskās, sociālās un teritoriālas kohēzijas politiku; tā kā arvien lielāku nozīmi iegūst novatoriskas pieejas, kurās prioritāti piešķir vietējām zināšanām, lai risinātu vietēja mēroga problēmas, izmantojot vietējus risinājumus; tā kā līdzdalības pārvaldība, piemēram, iedzīvotāju līdzdalība budžeta plānošanā, nodrošina nepieciešamos līdzekļus sabiedrības līdzdalībai, lai piešķirtu atbildību par lēmumiem vietējo kopienu līmenī;

G.  tā kā SVVA ir balstīta uz pieredzi, kas gūta īstenojot LEADER, URBAN un EQUAL programmas iepriekšējos finansēšanas posmos, un tās pamatā galvenokārt ir LEADER pieeja, kā rezultātā kopš tās izveides 1991. gadā strauji palielinājās vietējās rīcības grupu (VRG) skaits un ievērojami uzlabojās iedzīvotāju dzīves kvalitāte, jo īpaši lauku apvidos;

H.  tā kā SVVA ir obligāta tikai ELFLA, savukārt fakultatīva — ERAF, ESF un EJZF;

I.  tā kā šiem diviem jaunajiem instrumentiem var būt liela nozīme, lai pielāgotos demogrāfiskajām pārmaiņām un novērstu reģionu nevienmērīgu attīstību;

J.  tā kā SVVA notiek saskaņā ar augšupēju pieeju ar mērķi noteikt uzdevumus un finansēt projektus, kas saistīti ar vietējās kopienas vajadzībām, nevis paredzēt mērķus valsts līmenī;

K.  tā kā ITI ir instruments, ko var izmantot, lai īstenotu integrētas darbības pilsētu ilgtspējīgai attīstībai, kā noteikts 7. pantā Regulā (ES) Nr. 1301/2013;

L.  tā kā starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības līmeņa ziņā attiecībā uz valdības struktūrām un pieredzi ar augšupējām attīstības iniciatīvām;

M.  tā kā vietējo dalībnieku spējas un iesaistīšanās ir īpaši būtiski nosacījumi, lai šie instrumenti darbotos veiksmīgi, neatkarīgi no katrai organizācijai noteiktajām kompetencēm;

N.  tā kā reģionālās un vietējās iestādes tiek aicinātas iejaukties attiecībā uz lēmumiem, kas skar pašu attīstību, un veicināt sinerģiju starp publisko un privāto sektoru kā pamatu efektīvai pārvaldībai un projektu vadībai, kā arī nolūkā nodrošināt jau pieņemto saistību izpildes stabilitāti;

O.  tā kā vietējām un reģionālajām iestādēm ir būtiski lēmumos, kas attiecas uz pašu attīstību, atbilstīgi kopienas ieguldījumam pareizi noteikt to aktīvus un stratēģiskās priekšrocības un izmantot tos, izstrādājot reģionālās un vietējās attīstības stratēģijas, kas līdz ar kopienas ieguldījumu uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, skaidrojot problēmas, kas rodas, nosakot prioritātes un rodot ilgtspējīgus risinājumus kopā ar pilsoņiem;

P.  tā kā 7. panta 3. punktā Regulā (ES) Nr. 1301/2013 ir noteikts, ka "ņemot vērā savu specifisko teritoriālo stāvokli, katra dalībvalsts savā partnerattiecību nolīgumā iekļauj to pilsētu atlases principus, kurās paredzēts īstenot integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, un norāda indikatīvu piešķīrumu minētajām darbībām valsts līmenī";

Q.  tā kā RURBAN iniciatīva sadarbībai starp lauku un pilsētu teritorijām palīdz stiprināt reģionālo konkurētspēju un izveidot partnerības attīstībai;

R.  tā kā Eiropas Savienības līmenī budžetam vajadzētu būt pamatotam uz darbības rādītājiem un tā kā resursi, ko piešķir ITI un SVVA, jāizmanto efektīvi, īstenojot politikas mērķus un noteiktās prioritātes, un tiem jābūt visaugstākajai pievienotajai vērtībai attiecībā uz īstenojamo mērķi, un tā kā rezultāti būtu jāsasniedz par iespējami zemākām izmaksām,

Vispārīgi apsvērumi

1.  norāda — lai veiksmīgi īstenotu augšupēju pieeju, ir nepieciešama reģionālā un vietējā līmeņa dalībnieku aktīva līdzdalība teritoriālās attīstības stratēģijās un atbildība par tām no paša sākuma, kā arī atbilstīga pienākumu deleģēšana un resursu piešķiršana nolūkā pazemināt lēmumu pieņemšanas līmeni; uzskata, ka partneru iesaistīšana var arī uzlabot integrēto un teritoriālo pieeju, jo īpaši, ja SVVA un ITI izmantošanas līmenis ir zems; tomēr uzsver, ka vietējiem dalībniekiem ir vajadzīgs tehniskais un finansiālais atbalsts reģionālā, valsts un ES līmenī, jo īpaši īstenošanas procesa sākumposmos;

2.  prasa īstenošanas procesa sākumposmos izstrādāt stratēģijas sadarbībā ar reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem, jo īpaši nodrošināt konkrētu un specializētu apmācību un tehnisko un finansiālo atbalstu saistībā ar efektīvu partnerību starp reģioniem, dalībvalstīm un ES;

3.  uzskata, ka kompetenču tālāka deleģēšana un resursu piešķiršana ESI fondu ietvaros ir jāatbalsta arī turpmāk un ka vadošo iestāžu nevēlēšanās to darīt var ierobežot abu šo instrumentu potenciālu; aicina dalībvalstis atbalstīt augšupēju pieeju, piešķirot atbildību vietējām grupām; aicina Komisiju savu pilnvaru ietvaros sniegt ieteikumus un visaptverošas vadlīnijas dalībvalstīm par to, kā pārvarēt uzticēšanās trūkumu un administratīvos šķēršļus starp dažādiem pārvaldes līmeņiem saistībā ar SVVA un ITI īstenošanu;

4.  uzsver, ka vietējā līmenī augstas kvalitātes integrētu daudznozaru novatorisku stratēģiju izstrāde ir problemātiska, jo īpaši gadījumos, kad tas ir jādara līdzdalīgā veidā;

5.  vērš uzmanību uz to, ka pasākumi, kas veikti saskaņā ar šiem instrumentiem, vienlaikus ņemot vērā vietējo dalībnieku prioritātes, ir jāsaskaņo ar darbības programmu pamatmērķiem, kā arī ar citām ES, valsts, reģionālajām un vietējām attīstības stratēģijām un viedām specializācijas stratēģijām, pieļaujot rīcības brīvību;

6.  atgādina par nepieciešamību ne vien padarīt elastīgākas un labāk integrēt ES programmas, bet arī integrēt valsts un reģionālās politikas jomas; uzsver, ka vispārīgāks pārvaldības reformas gars palīdzēs nodrošināt, ka ES līdzekļi netiek piešķirti saskaņā ar valsts un reģionālajai politikai "paralēlu" sistēmu, bet drīzāk tie tiek iekļauti plašākos centienos panākt ilgtspējīgus ekonomiskos rezultātus;

7.  uzskata, ka jauniešu bezdarbs līdz ar MVU finansējuma trūkumu ir dalībvalstīm vissteidzamāk risināmie jautājumi; uzsver, ka vietējās un teritoriālās attīstības stratēģijās prioritārā kārtā ir jārisina šie jautājumi; aicina vietējās un reģionālās iestādes sniegt nodokļu un citus stimulus, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību un jauniešu mobilitāti reģionu iekšienē, kā arī noteikt par prioritāti arodmācības partnerībā ar apmācības iestādēm;

8.  iesaka vietējām un reģionālajām iestādēm pievērst īpašu uzmanību projektiem, kuru mērķis ir pielāgot apvidus un reģionus jaunajai demogrāfiskajai situācijai un novērst tās izraisīto nelīdzsvarotību, jo īpaši: 1. pielāgojot sociālo un mobilitātes infrastruktūru demogrāfiskajām pārmaiņām un migrācijas plūsmām; 2. radot īpašas preces un pakalpojumus, kas paredzēti novecojošiem iedzīvotājiem; 3. atbalstot darba iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem, sievietēm un migrantiem, tādējādi veicinot sociālo iekļaušanu; 4. pastiprinot digitālos sakarus un izveidojot platformas, kas sekmētu un veicinātu pilsoņu līdzdalību un sadarbību nomaļākos reģionos ar dažādiem iestāžu administratīviem, sociāliem un politiskiem dienestiem visos līmeņos (vietējā, reģionu, valstu un Eiropas mērogā);

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt papildu atbalstu, apmācību un vadlīnijas mazākām un mazāk attīstītām pašvaldībām, kurām ir ierobežotāki resursi un spējas un kurām ar šiem instrumentiem saistītais administratīvais slogs un sarežģītība var būt pārmērīga plānošanas un īstenošanas laikā; atgādina, ka teritoriālā kohēzija sākas “no apakšas uz augšu” un tai jāietver arī mazas administratīvas vienības bez izņēmumiem vai diskriminācijas attiecībā uz piekļuvi ITI un SVVA; aicina Komisiju informēt par labākās prakses rezultātiem katrā dalībvalstī un ierosina tos publiskot, izmantojot tiešsaistes tīklu, kas nodrošinātu minētajām vienībām vienlīdzīgas iespējas piekļūt instrumentiem; mudina valsts un reģionālās iestādes izstrādāt risinājumus mazo administratīvo vienību grupēšanai, ņemot vērā teritoriālo aspektu un īpašās attīstības vajadzības;

10.  mudina dalībvalstis izstrādāt stratēģiju SVVA un ITI plašākai izmantošanai, izmantojot vairāku fondu pieeju efektīvāku reģionālās un vietējās attīstības stratēģiju izveidei, jo īpaši apgabalos, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā; aicina dalībvalstis attiecīgā gadījumā izmantot elastīgumu, kā paredzēts Kopīgo noteikumu regulas 33. panta 6. punktā, lai labāk ņemtu vērā šo reģionu īpatnības; mudina veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu tehnisko atbalstu un administratīvo struktūru spēju veidošanu šajos apgabalos, ņemot vērā to izolētību un daļēji neizdevīgākos konkurences apstākļus;

11.  uzsver, ka ieinteresētajām personām joprojām ir grūtības integrēt vairākus fondus, jo īpaši saistībā ar SVVA un ITI; uzskata, ka ir vajadzīgi vienkāršošanas centieni, lai radītu apstākļus šo instrumentu īstenošanai; tādēļ atzinīgi vērtē izveidoto augsta līmeņa neatkarīgu ekspertu grupu par pārraudzības vienkāršošanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsta saņēmējiem un Komisijas centienus labāka regulējuma jomā; uzsver, ka, sagatavojot ieteikumus, ir vajadzīga Eiropas mēroga sistēma;

12.  jo īpaši uzsver nepieciešamību novērst pārmērīgas reglamentēšanas praksi, ar ko bieži vien tiek nevajadzīgi radītas papildus prasības un šķēršļi valsts, reģionālajā un vietējā līmenī; norāda, ka bieži vien pastāvošie daudzie revīzijas līmeņi palielina finansiālo un administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem; uzstāj, ka ir jāizvairās no administratīvo uzdevumu pārklāšanās, un uzsver, cik svarīgi ir paredzēt nosacījumus ieguldījumiem un publiskā un privātā sektora partnerībām; iesaka racionalizēt revīzijas darbības un uzraudzību vērst uz procesa un rādītāju novērtēšanu, vienlaikus saglabājot efektīvu kontroli;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt un īstenot mērķtiecīgus mācību pasākumus, kas vērsti uz SVVA un ITI reģionālo un vietējo dalībnieku vajadzībām, un aicina Komisiju pievērst uzmanību mācību programmām, kas ir vērstas uz vietējiem saņēmējiem; uzskata, ka ir īpaši svarīgi nodrošināt visu attiecīgo sabiedrības daļu līdzdalību un pārstāvību šādos pasākumos; uzsver, cik svarīgi, atbalstot šos instrumentus, ir efektīvi un lietderīgi izmantot tehnisko palīdzību, nedublējot struktūru darbību;

14.  atzinīgi vērtē Komisijas orientēšanos uz rezultātiem un iznākumu, kam būtu jāpalīdz arī vietējās politikas veidotājiem atteikties no pārāk lielas koncentrēšanās uz fondu apguvi un īstenošanas procesa kataloģizēšanu, lai noteiktu patiesus un nozīmīgus mērķus, kas ļautu panākt reālas pārmaiņas saviem vietējiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem;

15.  pauž bažas par to, ka trūkst pienācīgas saziņas starp dažādām ieinteresētajām personām; atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt informācijas apmaiņu; aicina Komisiju, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastiprināt koordināciju un informācijas izplatīšanu par SVVA un ITI; uzstāj, ka SVVA un ITI palielina iedzīvotāju līdzdalību vietējā un reģionālā pārvaldībā, tieši iesaistot viņus lēmumu pieņemšanas procesā, lai palielinātu atbildību par lēmumu pieņemšanu, un aicina vietējās un reģionālās pašvaldības pieņemt atbilstošas metodes, lai iesaistītu iedzīvotājus sabiedriskajās apspriešanās, veicinot augstāka līmeņa apspriežu un sadarbības kultūru;

16.  mudina Komisiju, dalībvalstis un reģionus vajadzības gadījumā nodrošināt, ka pastāv atbilstoši mehānismi, lai nepieļautu problēmas starp vadošajām iestādēm un individuālām partnerībām, kā arī nodrošināt, ka potenciālie saņēmēji ir pienācīgi informēti un aizsargāti attiecībā uz šiem mehānismiem; norāda uz kavēšanos, ko izraisa strīdu izšķiršana pēc apstrīdēšanas, un prasa izveidot īpašu noteikumu kopumu, lai noteiktu procedūras apstrīdēšanai un ātri atrisinātu publiskā iepirkuma jautājumus;

17.  aicina Komisiju un jo īpaši tās Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorātu izveidot sadarbības shēmu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai izmantotu tās ilgo pieredzi, kas gūta, īstenojot vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības (LEED) programmu, un rast sinerģiju starp šiem instrumentiem, jo īpaši attiecībā uz vietējo dalībnieku īstenošanas spēju uzlabošanu;

18.  uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt gan dalībvalstu, gan Komisijas centienus, lai plašāk izmantotu jaunos instrumentus saistībā ar Eiropas teritoriālo sadarbību (ETS); uzsver, ka kaimiņvalstu pierobežas apgabali bieži vien saskaras ar līdzīgām problēmām, kuras var labāk risināt kopīgi vietējā līmenī;

19.  pauž bažas par augsto bezdarba līmeni daudzās ES dalībvalstīs un reģionos; mudina dalībvalstis izmantot šos instrumentus projektiem nolūkā radīt augsti kvalitatīvas darbvietas un iespējas MVU, veicināt ieguldījumus, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un sociālos ieguldījumus, kā arī veicināt nabadzības samazināšanu un sociālo integrāciju, jo īpaši reģionos un apakšreģionos, kur tas visvairāk nepieciešams; šajā sakarībā norāda uz integrēta finansējuma nozīmīgumu un jo īpaši uz ESF un ERAF finansējuma kombinēšanu; norāda uz iespējām ieguldīt daļu no vietējiem nodokļiem uz rezultātiem orientētās darbībās; aicina Komisiju izstrādāt īpašu ieguldījumu plānu atbilstīgi sociālo ieguldījumu paketei, kurš varētu labvēlīgi ietekmēt reģionus ar visaugstāko bezdarba līmeni;

20.  uzsver SVVA augšupējas pieejas potenciālu vietējo attīstības stratēģiju atbalstīšanā, nodarbinātības iespēju radīšanā un ilgtspējīgas lauku attīstības veicināšanā; uzskata, ka ar ITI un SVVA ir iespējams mērķtiecīgāk un atbilstīgāk nepastarpināti reaģēt uz vietējām vajadzībām un problēmām, prasa uzlabot pilsētu teritoriju iekļaušanu šajā mehānismā un aicina Komisiju aktīvi censties īstenot šo stratēģiju; norāda, ka ITI ir efektīvs mehānisms integrēto pilsētvides atjaunošanas un attīstības plānu īstenošanai; mudina Komisiju īstenot kopumā noteikumus, kas attiecas uz SVVA un ITI finansēšanu no ESIF, lai uzlabotu sinerģiju;

21.  norāda Komisijai uz to, ka, lai panāktu jūtamu progresu stratēģijas „Eiropa 2020“ mērķu sasniegšanā, šīs stratēģijas un daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšanā ir jāpievērš lielāka uzmanība reģionālajai un vietējai situācijai, kā arī attiecīgo teritoriju konkrētajai specifikai;

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA)

22.  atzinīgi vērtē jaunā SVVA instrumenta, kas ir plašāks par programmu LEADER, izveidi, lai stiprinātu vietējās kopienas un sniegtu īpašus vietējus risinājumus ne tikai ar ELFLA, bet arī citu ESI fondu starpniecību;

23.  norāda, ka SVVA paver iespējas pilsētu un piepilsētu teritorijās un tai vajadzētu būt plašāku pilsētu attīstības stratēģiju neatņemamai sastāvdaļai, tostarp izmantojot pārrobežu sadarbību; atgādina — lai nodrošinātu, ka teritoriālās attīstības stratēģijas ir pēc iespējas efektīvākas, pilsētu teritoriju attīstībai jābūt ilgtspējīgai un saskanīgai ar apkārtni piepilsētās un lauku apvidos;

24.  pauž nožēlu, ka vairākās dalībvalstīs tiks uzsākta SVVA, izmantojot viena fonda pieeju, kas var novest pie neizmantotām iespējām izveidot efektīvākas vietējās attīstības stratēģijas; atgādina, cik svarīga ir integrēta pieeja un nepieciešamība iesaistīt pēc iespējas vairāk vietējās pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu;

25.  atzinīgi vērtē horizontālo darba grupu par partnerību, kas izveidota ar REGIO ĢD palīdzību;

26.  prasa konsekventi ievērot rīcības kodeksu partnerības jomā, jo īpaši attiecībā uz partnerības principa piemērošanu ITI un SVVA īstenošanā;

27.  mudina veicināt sociālo un ekonomisko partneru, kā arī pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu spēju veidošanu un izpratni, kā arī minēto pušu aktīvu līdzdalību, lai pēc iespējas vairāk partneru varētu ierosināt SVVA stratēģijas, pirms beidzas šim nolūkam paredzētais termiņš (līdz 2017. gada 31. decembrim);

28.  pauž bažas par to, ka dažās dalībvalstīs SVVA dažkārt ir tikai formalitāte, nevis patiesa augšupēja pieeja; šajā sakarībā prasa, lai vietējiem dalībniekiem tiktu nodrošinātas īstas lēmumu pieņemšanas pilnvaras;

29.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm veicināt VRG paraugprakses apmaiņu, balstoties uz informācijas stratēģiju Eiropas līmenī attiecībā uz veiksmīgiem projektiem, vienlaikus izmantojot pašreizējos instrumentus un platformas, piemēram, TAIEX REGIO PEER 2 PEER, URBACT un Pilsētu attīstības tīklu;

30.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt SVVA iniciatīvas un nodrošināt lielāku elastību attiecībā uz darbības programmām un saistībā ar reģionālo, valstu un ES politikas satvaru, lai tajā varētu labāk ņemt vērā SVVA stratēģiju prioritātes; atzīst veiksmīgo VRG projektu vadību un prasa sniegt plašāku finansējumu un apsvērt iespēju paplašināt to darbības jomu; pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs valsts iestādes ierobežo SVVA tikai attiecībā uz vienu konkrētu politikas mērķi; mudina Komisiju sniegt vadlīnijas dalībvalstīm par SVVA finansēšanu saskaņā ar vairāku fondu pieeju, kā arī mudināt finanšu instrumentu izmantošanu;

31.  atgādina, ka ESF regulā saskaņā ar 9. tematisko mērķi ir paredzēta īpaša prioritāte investīcijām „sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijās”, un mudina dalībvalstis to iekļaut savās darbības programmās; uzsver, ka fonds var sniegt būtisku atbalstu teritoriālajiem nodarbinātības paktiem, pilsētu attīstības stratēģijām un institucionālo spēju veidošanai vietējā un reģionālā līmenī, un prasa Komisijai sniegt papildu atbalstu dalībvalstīm, īstenojot šīs īpašās ieguldījumu prioritātes, un savos gada darbības pārskatos sniegt informāciju par to izpildi; aicina Komisiju izmantot daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanu, lai novērstu jau konstatētās grūtības instrumentu piemērošanā un rastu ilgtspējīgus risinājumus;

32.  uzskata, ka tādi instrumenti kā iedzīvotāju līdzdalība budžeta izstrādē būtu jāiekļauj SVVA stratēģijā, jo tas ir demokrātisks process, kas ievērojami palielina sociālo un ekonomisko partneru iesaisti, lai stiprinātu sociālo kohēziju vietējā līmenī un uzlabotu publisko izdevumu lietderību;

33.  uzsver to, cik svarīga ir nediskriminējoša un pārredzama pieeja, un iespējamo interešu konfliktu ierobežošana attiecībā uz mijiedarbību starp personām publiskajā un privātajā sektorā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp efektivitāti, vienkāršošanu un pārredzamību; turklāt atzinīgi vērtē plaša partneru loka līdzdalību VRG; uzskata par vajadzīgu noteikumu, saskaņā ar kuru ne publiskajām iestādēm, ne kādai atsevišķai interešu grupai saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu nav vairāk par 49 % balsstiesību VRG, kas ļauj veicināt pāreju no administratīvas pieejas uz pieeju, kura ir uz rezultātiem vērsta un inovatīva; aicina Komisiju cieši uzraudzīt un novērtēt šā noteikuma īstenošanu, tostarp apstākļus, kādos var noteikt izņēmumus, un nodrošināt mērķtiecīgu spēju veidošanu un tehnisko palīdzību;

Integrētie teritoriālie ieguldījumi (ITI)

34.  norāda, ka, veicot ITI, ir iespējamas dažādas pārvaldības pieejas; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai vietējie partneri būtiski līdzdarbotos ITI teritoriālās attīstības stratēģijas sagatavošanā un pilnībā iesaistītos tās pārvaldības, uzraudzības un revīzijas pienākumu veikšanā, tādējādi palīdzot nodrošināt patiesu vietēju atbildību par ITI intervencēm;

35.  uzsver, ka ITI nevajadzētu aprobežoties tikai ar pilsētu teritorijām, bet tie varētu attiekties uz tādām ģeogrāfiskām teritorijām kā pilsētu rajoniem, lielpilsētu teritorijām, pilsētu un lauku apvidiem, apakšreģioniem vai pārrobežu apgabaliem; uzsver, ka ITI var vislabāk ņemt vērā īpašās teritoriālās vajadzības, elastīgāk nosakot tās piemērojamības teritoriālo apjomu un tādējādi īstenojot patiesu teritoriālo pieeju; uzskata, ka ITI arī nodrošina atbilstīgu struktūru, lai risinātu problēmas teritorijās ar sliktu piekļuvi pakalpojumiem, kā arī izolētās un nelabvēlīgos apstākļos esošās kopienās; aicina Komisiju un dalībvalstis optimizēt cilvēkresursus un tehniskos resursus un vairāk izmantot ITI pārrobežu sadarbības jomā;

36.  uzsver, ka agrīna iesaiste un plašāka pienākumu deleģēšana reģionālajām un vietējām iestādēm un iesaistītajām personām, tostarp pilsoniskajai sabiedrībai, augšupējā teritoriālās attīstības stratēģijā ir īpaši būtiska, lai nākotnē nodrošinātu līdzatbildību, līdzdalību un veiksmīgu integrētu teritoriālo stratēģiju, kas tiktu īstenota vietējā un starpnozaru līmenī; uzstāj, ka ir jāpalielina viņu pašu attīstības potenciāla izmantošanas spējas atbilstoši vietējām īpatnībām;

37.  mudina dalībvalstis izvēlēties vairāku fondu pieeju ITI, lai panāktu sinerģiju starp fondiem attiecīgajā teritorijā un novērstu problēmas visaptverošākā veidā; uzsver — lai atvieglotu finanšu līdzekļu apvienošanu no dažādiem avotiem, ir nepieciešama mērķtiecīga spēju veidošana;

38.  uzsver, ka vēlu pieņemtais lēmums valsts līmenī izmantot ITI instrumentu tiek uzsvērts kā būtisks šķērslis pienācīgai teritoriālo stratēģiju izstrādei, koordinācijas struktūras izveidei, budžeta noteikšanai un ITI valsts juridiskā pamata sagatavošanai;

39.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus, kopīgi ar ekspertu grupu teritoriālās kohēzijas un pilsētu jautājumos (TCUM) sagatavojot ITI scenārijus; atbalsta viedokli, ka šādām vadlīnijām vajadzētu parādīties agrāk plānošanas procesā; uzskata, ka šie norādījumi ir jāatjaunina ar jauniem reāliem piemēriem un pieredzi, kas gūta no ITI, tiklīdz tie ir īstenoti;

40.  aicina Komisiju ņemt vērā Reģionu komitejas 2015. gada apsekojuma rezultātus, efektīvāk izmantojot IT rīkus un radot mazāk formalitāšu, ieviešot elastīgākus noteikumus attiecībā uz valstīm / reģioniem ar ļoti zemu piešķīrumu līmeni, uzlabojot līdzfinansējuma mehānismus dalībvalstīs un nodrošinot papildu apmācību tiem, kuri ir atbildīgi par pārvaldību un līdzekļu apguvi, tostarp vēlētiem politiķiem;

Turpmāki ieteikumi

41.  uzskata, ka SVVA un ITI būtu jāpiešķir pat vēl lielāka nozīme turpmākajā kohēzijas politikā; aicina Komisiju sagatavot ziņojumu, kurā tiktu norādītas šo abu instrumentu īstenošanas stiprās un vājās puses, iespējas un draudi (SVID analīze), pirms tiek iesniegts jauns tiesību akta priekšlikums par iespējamiem scenārijiem pēc 2020. gada saistībā ar šiem instrumentiem;

42.  prasa minētajā ziņojumā analizēt SVVA un ITI ietekmi un efektivitāti un to, vai obligāta pieeja tiesību aktos par kohēzijas politiku pēc 2020. gada attiecībā uz šiem instrumentiem būtu vēlama, nosakot šo instrumentu minimālo robežvērtību darbības programmās; ierosina novērtēt konkrētas ierosmes, lai mudinātu dalībvalstis īstenot SVVA un veikt ITI, līdz ar iespējamiem līdzekļiem, lai nodrošinātu lielāku saskaņotību starp darbības programmām un SVVA un ITI; uzsver, ka šī analīze būtu jāveic, balstoties uz atbilstīgu rādītāju kopumu, kas atspoguļo gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus elementus;

43.  pieprasa nākamās paaudzes kohēzijas politikā gan plānošanas gan īstenošanas posmā saistībā ar ITI padarīt oficiālu augšupēju pieeju;

44.  mudina Komisiju un dalībvalstis, saskaņojot rīcību ar kompetentajām vietējām iestādēm, uzraudzīt ITI līdzekļu izmantošanu, kas ir kvantitatīvi svarīgāki nekā jebkad agrāk to apvienošanas dēļ; uzsver, ka tas ir būtiski, lai samazinātu korupcijas iespējamību dalībvalstīs;

45.  atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga divējāda pieeja, jo īpaši sniedzot vadlīnijas, pirmkārt, dalībvalstīm, kurās tiek īstenotas tikai valsts darbības programmas, un, otrkārt, dalībvalstīm, kurās tiek īstenotas arī reģionālās darbības programmas;

46.  pieprasa uzlabot sadarbību starp Komisiju, dalībvalstīm un reģioniem attiecībā uz norādījumiem par šiem instrumentiem; iesaka izstrādāt norādījumus vienlaicīgi ar priekšlikumu par jaunajiem kohēzijas politikas tiesību aktiem plānošanas periodā pēc 2020. gada līdz ar turpmākiem atjauninājumiem; uzsver, ka tas ļautu laikus nodrošināt vadlīniju dokumentus, palielināt tiesisko noteiktību visām pusēm, kā arī sniegt skaidrojumus par to, kā ierosinātie noteikumi tiks īstenoti praksē;

o
o   o

47.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un reģionālajiem un valstu parlamentiem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.
(4) OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.
(5) OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.
(6) OV C 17, 19.1.2013., 18. lpp.
(7) OV C 313, 22.9.2015., 31. lpp.
(8) OV C 230, 14.7.2015., 1. lpp.
(9) OV C 153 E, 31.5.2013., 9. lpp..
(10) OV C 440, 30.12.2015., 6. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0015.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0419.

Juridisks paziņojums