Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2007(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0168/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0168/2016

Debates :

PV 25/05/2016 - 24
CRE 25/05/2016 - 24

Balsojumi :

PV 26/05/2016 - 6.1
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0228

Pieņemtie teksti
PDF 527kWORD 121k
Ceturtdiena, 2016. gada 26. maijs - Brisele Galīgā redakcija
Virtuālās valūtas
P8_TA(2016)0228A8-0168/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. maija rezolūcija par virtuālajām valūtām (2016/2007(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Starptautisko norēķinu bankas 2015. gada novembra dokumentu par elektronisko naudu(1),

–  ņemot vērā Anglijas Bankas publikāciju par elektroniskās naudas ekonomiku (2014. gada 3. ceturkšņa izdevums)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2014. gada jūlija atzinumu par virtuālajām valūtām(3),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2015. gada februāra analīzi par virtuālo valūtu sistēmām(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. februāra rīcības plānu pastiprināt cīņu pret terorisma finansēšanu(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada maija pētījumu par PVN iztrūkumu ES(6),

–  ņemot vērā Komisijas Kopīgā pētniecības centra pētījumu par virtuālo valūtu digitalizācijas programmu(7),

–  ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2015. gada jūnija norādījumus par to, kā attiecībā uz virtuālajām valūtām īstenot pieeju, kuras pamatā ir riska faktors,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 12. februāra secinājumus par cīņu pret terorisma finansēšanu(8),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu par PVN piemērošanu virtuālās valūtas maiņai (lieta C-264/14)(9) un ģenerāladvokātes J. Kokott 2015. gada 16. jūlija secinājumus(10),

–  ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) rīkoto apspriešanos, kura noslēdzās 2015. gada jūlijā, par investīcijām, ko veic ar virtuālo valūtu vai sadalītās virsgrāmatas (distributed ledger) tehnoloģijas palīdzību(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) sagatavoto informatīvo materiālu par bitmonētas (bitcoin) tirgu, ekonomiku un regulējumu(12),

–  ņemot vērā Eiropola 2016. gada 18. janvāra ziņojumu par to, kā mainījusies „Islāma valsts” pieeja teroristu uzbrukumu rīkošanai(13),

–  ņemot vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2014. gada jūnija ziņojumu par virtuālajām valūtām(14),

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētījumu „The Bitcoin Question — currency versus trust-less transfer technology” [Bitmonēta — valūta vai apšaubāma pārskaitījumu tehnoloģija?](15),

–  ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2016. gada janvāra darba apspriežu dokumentu par virtuālajām valūtām un nākotnes perspektīvu(16),

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes Zinātnes padomes vadītāja (galvenā zinātniskā padomnieka) 2016. gada ziņojumu „Distributed Ledger Technology: beyond block chain” [Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija — kas vairāk par bloku ķēdi](17),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2016. gada 25. janvārī rīkoto uzklausīšanu par virtuālajām valūtām,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0168/2016),

A.  tā kā vispārēji piemērojamas definīcijas vēl nav, taču virtuālās valūtas (VV) dažkārt tiek dēvētas par elektronisko naudu, un Eiropas Banku iestāde (EBI) virtuālo valūtu uzskata par elektronisku vērtības ekvivalentu, ko nav emitējusi ne centrālā banka, ne kāda cita publiska iestāde un kas nav obligāti jāpiesaista fiduciārai valūtai, bet ko fiziskas vai juridiskas personas izmanto kā maksāšanas līdzekli un ko var elektroniski pārskaitīt, uzglabāt vai tirgot; tā kā VV pamatā ir jo īpaši sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (distributed ledger technology — DLT), kas nodrošina tehnoloģisko bāzi vairāk nekā 600 virtuālo valūtu sistēmām(18), kuras veicina apmaiņu vienādranga tīklā un no kurām līdz šim pazīstamākā ir bitmonēta; lai gan uz DLT balstītu VV tirgū bitmonētai, ko sāka izmantot 2009. gadā, tagad ir gandrīz 90 % liela tirgus daļa un vēl neizmaksāto bitmonētu tirgus vērtība ir aptuveni EUR 5 miljardi(19), tai tomēr vēl nav sistēmiskas dimensijas;

B.  tā kā DLT ietver dažāda uzticamības un noturības līmeņa datubāzes un spēj ātri apstrādāt ļoti lielu skaitu darījumu, turklāt nodrošina pārmaiņu iespējas ne vien VV jomā, bet arī plašākā finanšu tehnoloģiju kontekstā, kur DLT neapšaubāmi varētu izmantot, piemēram, tīrvērtes un norēķinu sistēmām, un arī ar finansēm nesaistītām vajadzībām, kas jo īpaši attiecas uz identitātes un īpašumtiesību apliecināšanu;

C.  tā kā ieguldījumi DLT ir pašlaik notiekošā finanšu tehnoloģiju inovācijas cikla neatņemama daļa un līdz šim ieguldīto līdzekļu apjoms pārsniedz EUR 1 miljardu, ko nodrošinājis gan riska kapitāla finansējums, gan uzņēmumu ieguldījumi(20),

Ar VV un DLT saistītās iespējas un riski strauji mainīgajā maksājumu tehnoloģiju vidē

1.  uzsver, ka VV un DLT var veicināt iedzīvotāju labklājību un ekonomikas attīstību, tostarp arī finanšu nozarē, nodrošinot:

   a) ka samazinās ar maksājumiem saistītās darījuma un pamatdarbības izmaksas, jo īpaši līdzekļu pārrobežu pārvedumiem, pilnīgi iespējams pat tiktāl, ka tās vairs nepārsniedz 1 % (salīdzinājumā ar ierastajiem 2–4 % tiešsaistes maksājumu sistēmām(21)), un par vairāk nekā vidēji 7 % pārrobežu naudas pārvedumiem(22), tātad, optimistiski raugoties, visu ar naudas pārvedumiem saistīto izmaksu kopsumma galarezultātā varētu samazināties pat par EUR 20 miljardiem;
   b) plašākā nozīmē — ka samazinās ar finansējuma pieejamību saistītās izmaksas pat tad, ja nav ierastā bankas konta, un tas savukārt varētu veicināt finansiālo integrāciju un palīdzēt sasniegt G20 un G8 noteikto „5x5 mērķi” [piecos gados samazināt naudas pārvedumu izmaksas par pieciem procentpunktiem](23);
   c) ka palielinās ne vien maksājumu sistēmu, bet arī preču un pakalpojumu tirdzniecības noturība un (atkarībā no attiecīgās sistēmas uzbūves) arī ātrums, pateicoties decentralizētajai arhitektūrai, kas raksturīga DLT, jo sistēma varētu turpināt uzticami darboties pat tad, ja kāda no tīkla daļām darbotos nepareizi vai būtu uzlauzta;
   d) ka ir pieejamas viegli lietojamas sistēmas ar zemām darījuma un pamatdarbības izmaksām un augstu privātuma pakāpi, kas tomēr nepieļauj pilnīgu anonimitāti un tādējādi noziedzīga darījuma gadījumā ļauj tam līdz zināmai robežai izsekot un kopumā sniedz iespēju nodrošināt tirgus dalībniekiem lielāku pārredzamību;
   e) ka šādas sistēmas var izmantot, lai izstrādātu drošus risinājumus, kas ļauj veikt mikromaksājumus tiešsaistē, respektējot personas privātumu, un kas, iespējams, varētu aizstāt dažus no esošajiem tiešsaistes darījumdarbības modeļiem, kuri būtiski apgrūtina privātuma nodrošināšanas iespējas;
   f) ka dažādus ierastos un novatoriskos maksājumu mehānismus (sākot no kredītkartēm līdz pat mobilo sakaru tehnoloģiju risinājumiem), būtu iespējams apvienot, radot vienu drošu un lietotājam draudzīgu lietojumprogrammu, kas varētu veicināt dažus e-komercijas aspektus Eiropā un pamatīgāk saliedēt vienoto tirgu;

2.  atzīmē, ka VV un DLT sistēmas ir saistītas ar riskiem, kurus ir pienācīgi jāņem vērā, lai šādas sistēmas kļūtu uzticamākas, tagadējos apstākļos cita starpā ņemot vērā arī šādus faktorus:

   a) nav pārvaldības struktūru, kas, nebūdamas elastīgas, tomēr būtu uzticamas, un reāli šādas struktūras nav pat definētas, un tas jo īpaši attiecas uz dažām DLT lietojumprogrammām (piemēram, Bitcoin), līdz ar to nav skaidrības un rodas problēmas patērētāju vai (plašākā nozīmē) lietotāju aizsardzības jomā, sevišķi oriģinālās programmatūras izstrādātāju neprognozētu problēmu gadījumos;
   b) VV ir ļoti svārstīgas un var veidoties cenu burbuļi, turklāt nav ierasto regulatīvās uzraudzības, drošības un aizsardzības mehānismu, un šie aspekti patērētājiem ir īpaši problemātiski;
   c) dažkārt regulatoriem ir ierobežota rīcībspēja jaunas tehnoloģijas jomā, tāpēc ir grūti savlaicīgi definēt atbilstošus aizsardzības mehānismus, lai nodrošinātu DLT lietojumprogrammu pareizu un uzticamu darbību, kad tās ir izaugušas līdz sistēmiski svarīgu mehānismu apmēram, vai pat tad, ja tas vēl nav noticis;
   d) juridiskā nenoteiktība, kas saistīta ar jaunām DLT lietojumprogrammām;
   e) ar dažu VV darbības nodrošināšanu saistītā energopatēriņa apjoms, kas bitmonētas gadījumā pārsniedz 1 GW, kā norādīts Apvienotās Karalistes Zinātnes padomes vadītāja (galvenā zinātniskā padomnieka) ziņojumā par DLT, un tāpēc nāktos ieguldīt līdzekļus efektīvāku darījuma verifikācijas mehānismu pētniecībā un šādu mehānismu veicināšanas pasākumos;
   f) nav pietiekami pārredzamas un viegli pieejamas tehniskās dokumentācijas par atsevišķu VV un citu DLT sistēmu darbību;
   g) atvasinātie instrumenti, kas veidoti, pilnībā neizprotot VV raksturlielumus, varētu kļūt par iemeslu tam, ka ir apdraudēta finanšu stabilitāte;
   h) plaša privātu VV sistēmu izmantošana, aizstājot valstu fiduciārās valūtas, ilgtermiņā varētu ierobežot monetārās politikas turpmāku efektivitāti;
   i) ir iespējami „melnā tirgus” darījumi, naudas atmazgāšana, terorisma finansēšana(24), krāpšanās ar nodokļiem un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas gan uz „pseidonimitātes” un „pakalpojumu komplektēšanas” pamata, ko piedāvā daži no pakalpojumiem, gan arī tāpēc, ka dažas VV pēc būtības ir decentralizētas, taču jāpatur prātā, ka skaidras naudas darījumi tomēr ir mazāk izsekojami;

3.  pauž viedokli, ka ar šiem riskiem saistīto jautājumu risināšanas nolūkā, iespējams, nāksies pilnveidot reglamentēšanas spēju, cita starpā arī tehniskās zināšanas, un izveidot pamatīgu tiesisko regulējumu, kas neatpaliktu no inovācijas, tā nodrošinot, ka ir iespējama savlaicīga un samērīga atbildes reakcija gadījumā, ja kāda no DLT lietojumprogrammām kļūtu sistēmiski svarīga;

4.  taču norāda, ka nebūtu lietderīgi pieņemt regulējumu pašā sākumposmā, kamēr situācija vēl ir mainīga, jo sabiedrībai varētu rasties nepareizs priekšstats par to, cik lielā mērā virtuālās valūtas ir izdevīgas vai drošas;

DLT izmantošana ne tikai maksājumiem

5.  atzīmē, ka DLT piedāvātās iespējas ar zemāku pašizmaksu paātrināt, decentralizēt, automatizēt un standartizēt uz datiem balstītus procesus var fundamentāli mainīt to, kā notiek aktīvu pārvedumi un kā tiek reģistrēta informācija, un tas var ietekmēt gan privāto, gan publisko sektoru, un šo pēdējo no minētajiem trijos aspektos: kā pakalpojumu sniedzēju, kā uzraudzītāju un kā likumdevēju;

6.  norāda, ka tīrvērtes, norēķinu un citi darījuma pēcapstrādes procesi pašlaik visai finanšu nozarei kopumā izmaksā krietni vairāk nekā EUR 50 miljardus gadā(25) un ka līdz ar bankas darbību saskaņošanas procesiem tā ir joma, kurā DLT izmantošanas rezultātā varētu mainīties ne vien efektivitāte, ātrums un noturība, bet arī rasties jaunas ar regulējumu saistītas problēmas;

7.  īpaši uzsver to, ka privātā sektora dalībnieki šajā sakarībā ir sākuši īstenot vairākas iniciatīvas, un aicina gan ES, gan valsts līmeņa kompetentās iestādes uzraudzīt šīs iniciatīvas;

8.  turklāt norāda, ka DLT varētu izmantot, lai palielinātu datu apmaiņu, pārredzamību un uzticēšanos ne vien valdību un iedzīvotāju, bet arī privātā sektora dalībnieku un klientu savstarpējo attiecību kontekstā;

9.  atzīst, ka vēl arvien ir rodamas iespējas izmantot DLT ne tikai finanšu nozarē, bet krietni plašāk, cita starpā kriptogrāfisku kapitāla vērtspapīru kolektīvās finansēšanas darījumiem, strīdu izšķiršanas pakalpojumiem, sevišķi finanšu nozarē un juridiskajā sektorā, un ka ir iespējama viedlīgumu (smart contracts) apvienošana ar e-parakstiem, lietojumprogrammas augstāka datu aizsardzības līmeņa sasniegšanai un sinerģija ar lietiskā interneta (Internet of Things) izstrādi;

10.  īpaši uzsver to, ka bloku ķēdes tehnoloģijas rosina dinamiku uzņēmējdarbības vidē un ka ilgākā laikposmā tās varētu rosināt pārmaiņas reālajā ekonomikā;

11.  atzīst, ka DLT var palīdzēt valdībām samazināt naudas atmazgāšanas, krāpšanas un korupcijas apmēru;

12.  mudina valsts iestādes pēc pienācīga ietekmes novērtējuma izmēģināt DLT sistēmas, lai uzlabotu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un arī e-pārvaldes risinājumus, ievērojot ES datu aizsardzības noteikumus; iesaka valsts iestādēm nepieļaut alternatīvu iespēju bloķēšanu, ko varētu radīt pārmērīga atkarība no patentētām DLT sistēmām; atzīst, ka ar DLT jo īpaši var pilnveidot zemesgrāmatu sistēmas;

13.  iesaka valsts iestādēm un arī kompetentajām iestādēm, kurām uzdots analizēt lielus datu apjomus, izpētīt to, kā tiek izmantoti uz DLT balstīti reāllaika uzraudzības un ziņošanas instrumenti, šajā nolūkā īstenojot regulējuma tehnoloģiju programmu (RegTech agenda) gan finanšu, gan citās nozarēs, cita starpā arī tādēļ, lai vismaz samazinātu iespaidīgo PVN iztrūkumu Savienībā(26);

Lietpratīgs regulējums, kas sekmē inovāciju un ļauj saglabāt integritāti

14.  prasa īstenot samērīgu pieeju regulējumam ES līmenī, nepieļaujot inovācijas iesaldēšanu vai neradot tai liekas papildizmaksas jau sākumposmā, un vienlaikus nopietni uztvert ar regulējumu saistītās problēmas, ko varētu radīt plašā VV un DLT izmantošana;

15.  īpaši uzsver to, ka sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijai (DLT), ko veido sistēmā vienotu bloku kopums ar kopīgu datubāzi, ir zināma līdzība ar globālo tīmekli (WWW), kurš pēc definīcijas ir visaptverošs ar hipersaitēm loģiski saistītu resursu kopums; atzīmē, ka gan DLT, gan WWW pamatā ir internets — globāla savstarpēji saistītu centrālo, personālo un bezvadu datortīklu sistēma;

16.  atgādina — lai gan ir mēģināts veicināt ieinteresēto personu līdzdalības ziņā daudzpusēju pieeju, tomēr internetu joprojām pārvalda Nacionālā telekomunikāciju un informācijas pārvalde, kas ir ASV Tirdzniecības departamenta struktūra;

17.  atzinīgi vērtē to, ka Interneta pārvaldības forumā ir izveidota dinamiskā bloku ķēdes tehnoloģiju koalīcija, un aicina Komisiju attiecībā uz DLT veicināt kopīgu un iekļaujošu pārvaldību, lai izvairītos no problēmām, ar kurām iepriekš nācās saskarties interneta veidošanas procesā;

18.  norāda, ka galvenie ES tiesību akti (tādi kā regula par Eiropas tirgus infrastruktūru, regula par centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, direktīva par norēķinu galīgumu, Finanšu instrumentu tirgu direktīva/Finanšu instrumentu tirgu regula, direktīva par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīva) varētu nodrošināt attiecīgo darījumu pamatregulējumu neatkarīgi no darījuma pamatā esošās tehnoloģijas arī tad, ja VV un uz DLT balstītas lietojumprogrammas sāktu izmantot plašāk, aptverot jaunus tirgus un jaunus pielietošanas veidus; tomēr piebilst, ka, iespējams, būs vajadzīgi konkrētajai specifikai atbilstošāki tiesību akti;

19.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumus uz VV apmaiņas platformām attiecināt Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu, lai turpmāk vairs nepieļautu šādām platformām raksturīgo anonimitāti; sagaida, ka ikviens attiecīgais priekšlikums būs sagatavots ar konkrētu mērķi, ko pamatos visu ar VV saistīto risku izsmeļoša analīze, un ka tas balstīsies uz rūpīgu ietekmes novērtējumu;

20.  iesaka Komisijai sagatavot vispārēju VV analīzi un uz šā novērtējuma pamata attiecīgā gadījumā apsvērt iespēju pārskatīt attiecīgos ES tiesību aktus par maksājumiem, tostarp Maksājumu kontu direktīvu, Maksājumu pakalpojumu direktīvu un Elektroniskās naudas direktīvu, šajā nolūkā ņemot vērā jaunās iespējas, ko nodrošina tādas jaunas tehnoloģijas kā VV un DLT, lai tādējādi panāktu vēl lielāku konkurenci un samazinātu darījumu izmaksas, cita starpā ar lielāku sadarbspēju un, iespējams, arī ar rīcību, kas veicina universāla un nepatentēta elektroniskā maka izmantošanu;

21.  piebilst, ka vairākas virtuālās vietējās valūtas Eiropā ir radītas, reaģējot uz finanšu krīzi un ar to saistītajām kredītresursu trūkuma problēmām, un tas nebūt nav mazsvarīgs faktors; mudina īpaši piesardzīgi definēt jēdzienu „virtuālā valūta” turpmāko likumdošanas priekšlikumu kontekstā, jo ir pienācīgi jāņem vērā tas, ka eksistē pēc būtības bezpeļņas nolūkā radītas „vietējās valūtas”, ko bieži vien ir maz iespēju aizstāt un kas pilda svarīgu funkciju, nodrošinot ieguvumus sociālā un vides ziņā, un nedrīkst pieļaut, ka regulējums šajā jomā ir nesamērīgs, pat ja nodokļu nemaksāšanas un apiešanas problēma nav aktuāla;

22.  pieprasa izveidot horizontālu DLT darba grupu, kuras sastāvā būtu tehniskie un regulējuma eksperti un kura strādātu Komisijas vadībā, pildot šādus uzdevumus:

   i) sniegt nepieciešamās konsultācijas tehniskos un ar regulējumu saistītos jautājumos, kuri attiecas uz dažādām svarīgu DLT lietojumprogrammu izmantošanas jomām, apvienot ieinteresētās personas un palīdzēt attiecīgajiem publiskā sektora dalībniekiem gan ES, gan dalībvalstu līmenī uzraudzīt DLT izmantošanu Eiropas un pasaules mērogā;
   ii) palielināt informētību un analizēt ar DLT lietojumprogrammām saistītos — un arī tiešajiem lietotājiem aktuālos — ieguvumus un riskus, lai pēc iespējas labāk izmantotu attiecīgo lietojumprogrammu piedāvātās iespējas, šajā nolūkā cita starpā cenšoties definēt vispārējas intereses veicinošu DLT sistēmu pamata raksturlielumus (piemēram, nepatentētus atvērtos standartus) un identificēt labākās prakses standartus jomās, kur tādi veidojas;
   iii) palīdzēt rast savlaicīgu, kompetentu un samērīgu risinājumu, reaģējot uz jaunām iespējām un arī problemātiskiem aspektiem, kas rodas saistībā ar nozīmīgu DLT lietojumprogrammu ieviešanu, cita starpā izstrādājot gan ES, gan dalībvalstu līmenī īstenojamu turpmākās rīcības plānu, tajā izvērtējot spēkā esošo ES regulējumu, lai to attiecīgā gadījumā atjauninātu, ja DLT izmantošana būtiski palielinātos vai kļūtu sistēmiska, un pievēršoties arī patērētāju aizsardzībai un sistēmiskām problēmām;
   iv) izstrādāt visu būtisko aspektu spriedzes testus VV un citām DLT sistēmām, kuras sāktu izmantot tik plaši, ka tās kļūtu sistēmiski svarīgas stabilitātei;

23.  uzsver, ka VV izmantošanai svarīgi faktori ir patērētāju informētība, pārredzamība un uzticēšanās; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm un VV nozari izstrādāt pamatnostādnes, kas garantētu, ka esošajiem un potenciālajiem VV lietotājiem tiek sniegta pareiza, skaidra un izsmeļoša informācija, lai tie varētu izdarīt pilnībā apzinātu izvēli, un tā padarīt VV sistēmas pārredzamākas attiecībā uz to, kā šīs sistēmas ir veidotas, kā tās darbojas un ar ko tās patērētāju aizsardzības ziņā atšķiras no regulētām un uzraudzītām maksājumu sistēmām;

o
o   o

24.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) http://www.bis.org/cpmi/publ/d137.pdf
(2). http://www.bankofengland.co.uk/publications/Documents/quarterlybulletin/2014/qb14q3digitalcurrenciesBitcoin2.pdf
(3) https://www.eba.europa.eu/documents/10180/657547/EBA-Op-2014-08+Opinion+on+Virtual+Currencies.pdf
(4) https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/virtualcurrencyschemesen.pdf
(5) http://ec.europa.eu/justice/newsroom/criminal/news/160202_en.htm
(6) http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-5592_en.htm
(7). http://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC97043/the%20digital%20agenda%20of%20virtual%20currencies_final.pdf
(8) http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2016/02/12-conclusions-terrorism-financing/
(9). http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?qid=1463564584935&uri=CELEX:62014CJ0264
(10) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A62014CC0264
(11) https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/library/2015/11/2015-532_call_for_evidence_on_virtual_currency_investment.pdf
(12). http://www.europarl.europa.eu/RegData/bibliotheque/briefing/2014/140793/LDM_BRI(2014)140793_REV1_EN.pdf
(13). https://www.europol.europa.eu/sites/default/files/publications/changes_in_modus_operandi_of_is_in_terrorist_attacks.pdf
(14). http://www.fatf-gafi.org/media/fatf/documents/reports/virtual-currency-key-definitions-and-potential-aml-cft-risks.pdf
(15). http://www.oecd.org/daf/fin/financial-markets/The-Bitcoin-Question-2014.pdf
(16) https://www.imf.org/external/pubs/ft/sdn/2016/sdn1603.pdf
(17) https://www.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/492972/gs-16-1-distributed-ledger-technology.pdf
(18) http://www.bis.org/cpmi/publ/d137.pdf
(19) http://coinmarketcap.com/
(20) Cita starpā sk. http://www.coindesk.com/state-of-Bitcoin-blockchain-2016/
(21) https://www.eba.europa.eu/documents/10180/657547/EBA-Op-2014-08+Opinion+on+Virtual+Currencies.pdf
(22) https://remittanceprices.worldbank.org/sites/default/files/rpw_report_december_2015.pdf
(23). http://web.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/TOPICS/EXTFINANCIALSECTOR/0,,contentMDK:22383199~pagePK:210058~piPK:210062~theSitePK:282885,00.html
(24) VV varētu būt iespējams izmantot terorisma finansēšanai, taču Eiropols nesen (2016. gada 18. janvārī) ir norādījis — lai arī no trešām personām ir saņemtas ziņas, kas liecina, ka anonīmās valūtas (tādas kā bitmonēta) savas darbības finansēšanai izmanto teroristi, tiesībaizsardzības iestādes šādu faktu nav konstatējušas;
(25) https://www.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/492972/gs-16-1-distributed-ledger-technology.pdf
(26) http://europa.eu/rapid/press-release_IP-15-5592_en.htm

Juridisks paziņojums