Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2354(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0171/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0171/2016

Debates :

PV 26/05/2016 - 4
CRE 26/05/2016 - 4

Balsojumi :

PV 26/05/2016 - 6.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0237

Pieņemtie teksti
PDF 483kWORD 187k
Ceturtdiena, 2016. gada 26. maijs - Brisele Galīgā redakcija
Vienotā tirgus stratēģija
P8_TA(2016)0237A8-0171/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. maija rezolūcija par vienotā tirgus stratēģiju (2015/2354(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumu “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 28. oktobra darba dokumentu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai — analīze un pierādījumi” (SWD(2015)0202),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 28. oktobra darba dokumentu “Ziņojums par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju ES un tās dalībvalstīs” (SWD(2015)0203),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. “Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi”” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu “II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Mario Monti 2010. gada 9. maija ziņojumu Komisijas priekšsēdētājam “Jauna vienotā tirgus stratēģija — Eiropas ekonomikas un sabiedrības rīcībā”,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 11. marta rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgadā(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 11. decembra rezolūciju par rīcības plānu Eiropas mazumtirdzniecības nozarē — ieguvums visām iesaistītajām pusēm(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par efektīvām darba pārbaudēm kā stratēģiju darba apstākļu Eiropā uzlabošanai(5),

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2014. gada septembra pētījumu “Eiropas neintegrācijas izmaksas vienotajā tirgū”,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2015. gada septembra pētījumu “Vienotā tirgus izveides pabeigšanas stratēģija: triljona euro bonuss”,

–  ņemot vērā Komisijas pasūtīto 2015. gada 20. novembra pētījumu “Novēloto maksājumu direktīvas ex post novērtējums”,

–  ņemot vērā Komisijas pasūtīto 2014. gada novembra pētījumu “ES mēbeļu tirgus situācija un iespējamā mēbeļu izstrādājumu iniciatīva”,

–  ņemot vērā 2015. gada oktobra vienotā tirgus rezultātu apkopojumu tiešsaistē,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0171/2016),

A.  tā kā vienotais tirgus ir un paliek ES integrācijas stūrakmens un izaugsmes un darbvietu radīšanas dzinējspēks, kas sekmē tirdzniecību visā Eiropas Savienībā un vienlaikus nodrošina konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku, pamatojoties uz LES 3. panta 3. punktu;

B.  tā kā Eiropas iekšējā tirgus padziļināšana joprojām ir būtisks ekonomikas jautājums, jo īpaši jaunu tehnoloģiju attīstības kontekstā, un šajā ziņā ir jāsasniedz tirgus kritiskā masa, lai veicinātu inovatīvu un konkurētspējīgu dalībnieku iesaistīšanos globālā mērogā;

C.  tā kā iepriekšējos gados vienotajā tirgū ir notikušas daudzas pozitīvas pārmaiņas, taču gandrīz visās jomās varētu darīt vairāk — stimulēt digitālas ievirzes tirgu, atbalstīt jaunuzņēmumus, integrēt globālās piegādes ķēdes, pilnveidot darba ņēmēju mobilitāti un sociālās tiesības, ieviest jaunus uzņēmējdarbības modeļus un atvieglināt tirgdarbību, savstarpēji atzīt, standartizēt un licencēt speciālistu darbību —, ja vien tiktu novērsti nepamatoti fiziski, juridiski un tehniski šķēršļi;

D.  tā kā saskaņā ar Parlamenta pētījumu vienotā tirgus izveides pabeigšanas radītais ieguvums varētu būt triljons euro (kas atbilst potenciālajam efektivitātes ieguvumam EUR 615 miljardu apmērā gadā); tā kā vienotā tirgus sadrumstalotība ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem, kas kavē straujāku strukturālo ekonomikas izaugsmi;

E.  tā kā vienotā tirgus turpmākai integrācijai ir nepieciešama īsteni stratēģiska pieeja un tā kā, reaģējot uz izvirzītajiem uzdevumiem, ir jāveic gan politiski, gan tehniski pasākumi, īpaši tad, ja vienotajā tirgū ir nepamatoti ar tarifiem nesaistīti šķēršļi;

F.  tā kā ES ir jāturpina īstena vienotā tirgus izveide, kas jāuzskata par kopīgu instrumentu, ko izmantotu visi iedzīvotāji, darba ņēmēji, ekonomikas dalībnieki un dalībvalstis, un tā kā vienotā tirgus potenciālu var pilnībā sasniegt tikai tad, ja tam ir pilnīgs visu dalībvalstu atbalsts un ja dalībvalstis savā starpā sadarbojas;

G.  tā kā ES līmeņa noteikumi un pasākumi būtu jāintegrē vienotā stratēģiskā redzējumā, un līdz ar to tie būtu savstarpēji saskaņoti un starp tiem nebūtu pretrunu; tā kā dalībvalstīm ir jāatturas īstenot diskriminējošus pasākumus, piemēram, paredzēt tirdzniecības un nodokļu tiesību aktus, kas skar tikai atsevišķas nozares vai uzņēmējdarbības modeļus un traucē konkurenci, kā rezultātā uzņēmumiem ir grūti sākt darbību konkrētā dalībvalstī, un šāda prakse ir nepārprotams iekšējā tirgus principu pārkāpums;

H.  tā kā vienotais tirgus nav jāskata atsevišķi no citām horizontālās politikas jomām, jo īpaši tādām kā digitālais vienotais tirgus, veselība, sociālā un patērētāju aizsardzība, darba tiesības un iedzīvotāju mobilitāte, vide, ilgtspējīga attīstība, enerģētika, transports un ārpolitika;

I.  tā kā vienotā tirgus izveides pabeigšana produktu un pakalpojumu nozarē un šķēršļu likvidēšana ir galvenā prioritāte, kas prasa, lai dalībvalstis un ES iestādes īstenotu operatīvu pieeju;

J.  tā kā šķēršļi vienotajā tirgū samazina izvēles iespējas un paaugstina patērētājiem pieejamo produktu un pakalpojumu cenu;

K.  tā kā sociālie uzņēmumi Eiropā ir vāji atzīti un tā kā Eiropas līmeņa tiesiskajā regulējumā netiek atzīta lielākā daļa šādu uzņēmumu, un tie ar atšķirīgām juridiskām formām ir atzīti tikai dažās dalībvalstīs valsts līmenī; tā kā šāds ES tiesiskā regulējuma trūkums apgrūtina šo uzņēmumu spējas iekšējā tirgū darboties pārrobežu mērogā;

L.  tā kā viltojumi rada ievērojamu apdraudējumu sabiedrības veselībai un drošībai un tā kā viltotu preču tirdzniecības kopējā vērtība iepriekšējo gadu laikā ir būtiski pieaugusi, pastiprinot viltošanas postošo ietekmi uz inovāciju, nodarbinātību un Eiropas uzņēmumu zīmoliem;

M.  tā kā vienotā kapitāla tirgus izveide palīdzētu labāk īstenot risku pārrobežu dalīšanu, kā arī radīt likvīdākus tirgus;

N.  tā kā Komisijas apspriešanas par ģeogrāfisko bloķēšanu kopsavilkuma ziņojumā ir norādīts, ka patērētāji stingri atbalsta likumdošanas pasākumus ģeogrāfiskās bloķēšanas novēršanai;

O.  tā kā joprojām ir jūtamas finanšu krīzes ekonomiskās sekas un atsevišķās dalībvalstīs IKP vēl aizvien ir zem 2008. gada rādītāja;

P.  tā kā vienotajam tirgum ir raksturīgs pastāvi augsts bezdarba līmenis; tā kā kopš finanšu krīzes bezdarbnieku skaits ir palielinājies par vairāk nekā sešiem miljoniem; tā kā līdz 2015. gada beigām Savienībā bez darba bija vairāk nekā 22 miljoni cilvēku,

Politikas mērķi

1.  atbalsta Komisijas preču un pakalpojumu vienotā tirgus stratēģijas “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” vispārējos mērķus un atzinīgi vērtē Komisijas pasākumus būtiskākajās jomās ar mērķi pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu, lai ieguvēji būtu gan patērētāji, gan darbinieki un uzņēmumi, jo īpaši jaunuzņēmumi, un lai palielinātu ilgtspējīgu darbvietu skaitu, kā arī attīstītu MVU un sekmētu to izaugsmi; mudina Komisiju izstrādāt transversālu politiku, ar ko vienotais tirgus kļūtu taisnīgāks un konkurētspējīgāks saskaņā ar LESD II sadaļu par vispārēji piemērojamiem noteikumiem;

2.  atzīmē, ka būtisks Savienības mērķis ir izveidot iekšējo tirgu, kurā ir nodrošināta brīva personu pārvietošanās un brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite;

3.  atzinīgi vērtē to, ka ar minēto stratēģiju cenšas papildināt pasākumus citās jomās; uzskata, ka, uzlabojot jau sāktās iniciatīvas, ar šo stratēģiju itin labi var panākt ekonomikas uzplaukumu, palielināt ilgtspējīgu darbvietu radīšanu un izaugsmi, ar praktiskiem pasākumiem uzlabot Eiropas iedzīvotāju labklājību, padarīt Eiropas Savienību pievilcīgāku investīcijām un uzlabot Eiropas uzņēmumu globālo konkurētspēju; tomēr uzsver, ka, īstenojot šo stratēģiju, ir jānovērš dažādo iniciatīvu pretrunas un pārklāšanās; uzsver, ka priekšlikumiem būtu jābalstās uz pierādījumiem saskaņā ar labāka regulējuma principiem;

4.  uzsver, ka nekavējoties ir jāizskauž nepamatotie šķēršļi vienotajam tirgum, lai strauji gūtu taustāmus rezultātus tādās jomās kā konkurētspēja, ilgtspējīga izaugsme, pētniecība, inovācija, darbvietu radīšana, izvēles nodrošināšana patērētājiem un jauni uzņēmējdarbības modeļi; uzskata — lai sasniegtu šos mērķus, mums ir jācenšas saskaņot likumdošanu, ja tas ir vajadzīgs un atbilstīgi, un vienlaikus ir jāsaglabā pēc iespējas augstāks patērētāju aizsardzības līmenis, kā arī jāpieņem piemēroti pasākumi, ar ko novērst šķēršļus, kurus dalībvalstis ir noteikušas nepamatoti;

5.  uzskata, ka stratēģijas “Eiropa 2020” vidusposma pārskatīšanā būtu jāizvirza vērienīgi mērķi, lai līdz 2020. gadam izveidotu konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku un panāktu ilgtspējīgu izaugsmi; uzsver, ka virzībā uz šo mērķi par prioritāti ir jānosaka vienotais tirgus;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis būt inovatīvām, īstenojot vienotā tirgus tiesību aktus; uzsver darbietilpīgo nozaru, piemēram, mazumtirdzniecības un viesmīlības nozares, lielo potenciālu radīt darbvietas, nodrošināt integrāciju un risināt jauniešu bezdarba problēmu;;

7.  uzskata, ka, strādājot pie vienotā tirgus stratēģijas, ir pilnībā jāīsteno un jāņem vērā Mario Monti 2010. gada ziņojums “Jauna vienotā tirgus stratēģija”;

8.  uzsver, ka vienotā tirgus stratēģijā nedrīkst atstāt novārtā potenciālu, kāds rūpniecības nozarei piemīt ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvas nodarbinātības panākšanā Eiropā;

9.  uzskata, ka iekšējais pieprasījums — un jo īpaši pirktspējas palielināšana, inovatīvu pasākumu pieņemšana un ieguldījumi zaļajā ekonomikā— ir priekšnoteikums tam, lai pilnībā izmantotu vienotā tirgus potenciālu un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi;

Mūsdienīgs un inovatīvāks vienotais tirgus

10.  atzinīgi vērtē to, ka stratēģijā uzmanība ir pievērsta aspektiem, kuru mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, jo īpaši MVU, mikrouzņēmumus un jaunuzņēmumus, paplašināt to darbības mērogu, izaugsmi un pozīciju vienotajā tirgū, tādējādi sekmējot šo uzņēmumu inovāciju un spējas radīt darbvietas; uzsver, ka visas iniciatīvas MVU un jaunuzņēmumu atbalstam ir jāīsteno nekavējoties un jāuzskata par prioritārām, tomēr atgādina, ka ar šīm iniciatīvām nebūtu jānodrošina iespēja negodīgiem uzņēmumiem apiet spēkā esošos tiesību aktus, pazemināt darba ņēmēju un patērētāju standartus, kā arī palielināt korporatīvās krāpšanas risku, noziedzīgas darbības un pastkastīšu uzņēmumu skaitu;

11.  uzskata, ka stratēģija var sniegt jaunas iespējas MVU, kas ir ES ekonomikas pamats, kā arī mikrouzņēmumiem un inovatīviem jaunuzņēmumiem; uzskata, ka piemērotas uzņēmējdarbības vides izveide, MVU paredzēto privātā riska kapitāla shēmu uzlabošana, atbilstīgas likumdošanas izstrāde un principa “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” pilnīga piemērošana visā vienotajā tirgū ir būtiski priekšnoteikumi, kas varētu sekmēt izaugsmi un darbvietu radīšanu;

12.  uzskata, ka administratīvā sloga un regulējuma izpildes radīto izmaksu samazināšana uzņēmumiem un jo īpaši MVU, kā arī nevajadzīgu tiesību aktu atcelšana, vienlaikus turpinot augstu standartu nodrošināšanu patērētāju, darba ņēmēju, veselības un vides aizsardzības jomā, ir priekšnoteikums stratēģijas mērķu sasniegšanai;

13.  uzskata, ka ir jāapsver iespējamo objektīvo kritēriju un rādītāju kopums termina “inovatīvi jaunuzņēmumi, MVU un sociālie uzņēmumi” definīcijai, ko varētu izmantot kā atsauci saistītu pasākumu pieņemšanā; aicina Komisiju ierosināt šādus kritērijus un rādītājus;

14.  uzsver, ka ir jāveicina sociālo uzņēmumu darbība iekšējā tirgus politikā, paturot prātā, ka ES ir apmēram 2 miljoni sociālo uzņēmumu, kas ir aptuveni 10–12 % no visiem Eiropas uzņēmumiem; turklāt uzsver, ka sociālā ekonomika strauji aug, nodrošina kvalitatīvus produktus un pakalpojumus, kā arī rada kvalitatīvas darbvietas;

15.  aicina Komisiju prasīt, lai ar REFIT platformu novērstu šķēršļus inovācijai, un papildus priekšlikumam par Eiropas Inovācijas padomes izveidi iesniegt priekšlikumus par to, kā šādus šķēršļus samazināt vai izskaust; uzsver, ka šis process nedrīkst mazināt nodarbinātību, patērētāju aizsardzību un vides standartus; uzskata — lai nodrošinātu labāku regulējumu, ir jāpārskata spēkā esošie tiesību akti, kas vajadzības gadījumā ir jāvienkāršo, lai tie būtu piemēroti paredzētajam mērķim, savukārt visiem jaunajiem tiesību aktiem jau no izstrādes brīža ir jābūt orientētiem uz nākotni un digitāliem un tajos jāievēro princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”;

16.  atzīmē, ka labs regulējums var nākt par labu gan uzņēmumiem, gan darba ņēmējiem un var veicināt ekonomikas izaugsmi un kvalitatīvas darbvietas vienotajā tirgū; atzīmē Komisijas labāka regulējuma programmu, kas ietver ieinteresēto personu ciešāku iesaistīšanu, piemēram, ar REFIT platformas starpniecību, un nostiprinātus ietekmes novērtējumus; uzsver, ka ir jāizvērtē ne tikai likumdošanas īstermiņa ietekme, bet arī ilgtermiņa vērtība, kā arī sekas, kādas būtu attiecīgo tiesību aktu neieviešanai; uzskata, ka labāka, efektīvāka un vienkāršāka likumdošana samazinās administratīvo slogu un sekmēs izaugsmi un darbvietu radīšanu, vienlaikus turpinot augstu standartu nodrošināšanu patērētāju, darba ņēmēju, veselības un vides aizsardzības jomā;

17.  uzskata — lai turpinātu vienotā tirgus attīstību, ir jālikvidē šķēršļi tirdzniecībai dalībvalstu starpā; atbalsta Eiropadomes 2016. gada februāra deklarāciju par konkurētspēju, īpaši apņemšanos vienkāršot regulējumu un samazināt slogu, un darīt vairāk, lai samazinātu ES regulējuma radīto kopējo slogu, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem, kā arī, ja vien iespējams, izvirzīt sloga samazināšanas mērķus konkrētās nozarēs; ierosina nekavējoties sākt darbu pie šādu sloga samazināšanas mērķu izvirzīšanas;

18.  uzskata — lai sasniegtu vienotā tirgus mērķus, panāktu izaugsmi un radītu darbvietas, ES ir jāpalielina konkurētspēja, kā tas noteikts Eiropadomes deklarācijā par konkurētspēju;

19.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos risināt jautājumu par nodokļu koordinācijas trūkumu ES un jo īpaši grūtības, ar kādām MVU saskaras atšķirīgo valsts PVN noteikumu sarežģītības dēļ; pilnībā atbalsta Komisiju saistībā ar PVN sistēmas reformu; aicina Komisiju apsvērt to, kā grozīt jaunos noteikumus par PVN piemērošanas vietu digitālajiem pakalpojumiem, lai pielāgotos mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu īpašajām vajadzībām; aicina Komisiju izvērtēt, vai var panākt lielāku saskaņotību, un jo īpaši izvērtēt, vai ir iespējams vienkāršot PVN pieeju (vienas kategorijas precēm) e-komercijas nozarē;

20.  atbalsta Komisijas centienus nodrošināt Eiropas Savienībā nodokļu taisnīgumu un cīnīties pret agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu apiešanas praksi; aicina Komisiju galveno uzmanību pievērst katras valsts pienākumam ziņot par koncerniem, kas veic pārrobežu darbību;

21.  vērš uzmanību uz grūtībām, ar kādām finansējuma nodrošināšanas ziņā saskaras uzņēmumi un jo īpaši MVU un jaunuzņēmumi; norāda, ka ārējo faktoru atšķirības, piemēram, atvieglota piekļuve kredītiem, nodokļu režīms un noteikumi, kas regulē darba attiecības, nozīmē, ka MVU salīdzinājumā ar citiem nonāk neizdevīgākā situācijā; aicina Komisiju gan turpināt nozīmīgā atbalsta sniegšanu šiem uzņēmumiem ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un programmu, piemēram, “Apvārsnis 2020”, COSME un ESI fondu, starpniecību, gan apzināt iespējas, kā vēl vairāk atvieglināt iespējas piekļūt šīm un citām programmām un instrumentiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem, piemēram, samazinot pieteikumu iesniegšanas laiku līdz sešiem mēnešiem un vēl vairāk vienkāršojot attiecīgās procedūras, kā arī veicinot informētību par Eiropas finansējuma iespējām; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izmantot COSME programmas līdzekļus, lai finansētu informācijas kampaņas, kas paredzētas jauniem un inovatīviem MVU; aicina šīm kampaņām piesaistīt visas reģionālās un vietējās iestādes, kuras atbild par atbalstu uzņēmumiem, jo īpaši iestādes, kas piedalās Eiropas Biznesa atbalsta tīklā; uzskata, ka vienkāršošana ir galvenais priekšnoteikums tam, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību MVU un jaunuzņēmumiem; aicina Komisiju pārliecināties, vai kolektīvo finansēšanu var netraucēti īstenot pārrobežu mērogā;

22.  aicina Komisiju apsvērt MVU sūtņu tīkla stiprināšanu, veicot vairākus pasākumus, ar ko uzlabot MVU izpratni par šo instrumentu un tā redzamību, nostiprināt apmaiņu starp katras dalībvalsts MVU sūtni un attiecīgajiem MVU pārstāvjiem un reizi gadā par tīkla darbībām ziņot Parlamentam, vienlaikus nepieļaujot birokrātijas palielināšanos;

23.  norāda, ka, neraugoties uz to, ka Eiropas Parlaments 2011. gada februārī pieņēma direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, Eiropā ik gadu tūkstošiem MVU un jaunuzņēmumu bankrotē, gaidot, kad tiks apmaksāti izrakstītie rēķini, tostarp tie, kas izrakstīti valsts pārvaldes iestādēm; aicina Komisiju un dalībvalstis darīt vairāk, lai atvieglinātu Novēloto maksājumu direktīvas piemērošanu un izpildi; turklāt gadījumā, ja Novēloto maksājumu direktīvas īstenošana nav apmierinoša, aicina dalībvalstis apsvērt piemērotus kompensācijas veidus uzņēmumiem, kuru parādnieki ir valsts pārvaldes iestādes, lai tiem šādu parādu dēļ nebūtu jābankrotē;

24.  novērtē likumdošanas iniciatīvu par uzņēmumu maksātnespēju, tostarp agrīnu restrukturēšanu un otrās iespējas došanu, kas nodrošinās, ka dalībvalstis rada regulatīvo vidi, kurā akceptē, ka dažreiz var arī neizdoties, un tiek mudināta inovācija, taču norāda, ka bankrotējušo uzņēmumu izmaksas un darbības sekas ietekmē ne tikai uzņēmuma īpašnieku un akcionārus, bet arī kreditorus, uzņēmuma darbiniekus un nodokļu maksātājus; aicina Komisiju nodrošināt, lai ar šo iniciatīvu tiktu saskaņotas maksātnespējas procedūras visā ES un samazināts procedūru ilgums un izmaksas;

25.  pauž nožēlu par to, ka Komisija pietiekami neuzsvēra amatnieku un MVU tradicionālās ražošanas specifisko nozīmi, kas būtiski veicina gan konkurētspēju, gan ekonomisko stabilitāti Eiropā; mudina Komisiju izmantot visu ražošanas nozares digitalizācijas un inovācijas potenciālu, īpaši attiecībā uz mikroražotājiem, mazajiem ražotājiem un jaunuzņēmumiem, kā arī mazāk industrializētiem reģioniem, lai palīdzētu mazināt reģionālās atšķirības un atdzīvinātu vietējo ekonomiku; uzskata, ka ir jānāk klajā ar spēcīgāku MVU un amatniecības politiku un ka tai jābūt vienai no visu Eiropas iestāžu un dalībvalstu nākamo gadu galvenajām prioritātēm;

26.  atzinīgi vērtē Komisijas vienoto digitālo vārteju, kuras pamatā vajadzētu būt pašreizējiem vienotajiem kontaktpunktiem, kas izveidoti saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu, un kuras mērķis ir savienot vienotos kontaktpunktus ar citiem līdzīgiem vienotā tirgus tīkliem; aicina Komisiju apzināt visus veidus, kā vislabāk izmantot vienoto digitālo vārteju, lai palīdzētu Eiropas jaunuzņēmumiem attīstīties un kļūt starptautiski pazīstamiem, un aicina sniegt precīzu un skaidru informāciju dažādās valodās par visām procedūrām un formalitātēm, kas nepieciešamas, lai veiktu darbību iekšzemē vai citā ES valstī; mudina Komisiju izveidot uzņēmumiem un patērētājiem paredzētu vienotu piekļuves punktu, kurā sniegtu visu ar vienoto tirgu saistīto informāciju, palīdzību, un problēmu risināšanas pakalpojumus, kā arī informāciju par valsts un ES mēroga procedūrām, kas nepieciešamas, lai veiktu pārrobežu darbību ES; mudina Komisiju nodrošināt minēto pasākumu strauju īstenošanu;

27.  norāda, ka uzņēmumi, jo īpaši MVU, vai nu nezina citā dalībvalstī piemērojamos noteikumus, vai arī uzņēmumiem ir grūti atrast un saprast informāciju par savai uzņēmējdarbībai piemērojamajiem noteikumiem un procedūrām; aicina Komisiju sasaistīt visus dažādos portālus, piekļuves punktus un informatīvās tīmekļa vietnes vienā vārtejā, kas MVU un jaunuzņēmumiem nodrošinās lietotājam draudzīgu informāciju, lai šie uzņēmumi varētu pieņemt kompetentus lēmumus, kā arī ietaupīt laiku un izmaksas;

28.  aicina Komisiju vienotos kontaktpunktus pārveidot no regulatīva portāla uz pilntiesīgu tiešsaistes uzņēmējdarbības portālu sistēmu, ar ko veicina regulāru informācijas apmaiņu uzņēmumu pārstāvju starpā un palīdz valsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem konkurēt citās ES dalībvalstīs;

29.  atgādina, cik svarīgi ir stiprināt un optimizēt pašreizējos MVU paredzētos vienotā tirgus instrumentus, lai vienkāršotu šo uzņēmumu pārrobežu darbības paplašināšanu; mudina Komisiju un dalībvalstis lielāku uzmanību pievērst produktu kontaktpunktu un vienoto kontaktpunktu darbības saskaņošanai un uzlabošanai;

30.  atgādina, ka steidzami ir jānodrošina atbilstīgs patērētāju aizsardzības līmenis gan tiešsaistē, gan bezsaistē; uzsver, ka visiem ekonomikas dalībniekiem, kuri vienotajā tirgū darbojas tiešsaistē vai bezsaistē, ir jāveic visi saprātīgie un piemērotie pasākumi viltošanas apkarošanai, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību un produktu drošību;

31.  uzsver, ka strauji attīstās sadarbīgā ekonomika un, lai gan tiek mainīts veids, kādā tiek sniegti un patērēti daudzi pakalpojumi un resursi, šī ekonomika var veicināt inovāciju un sniegt papildu ieguvumus un iespējas uzņēmumiem un patērētājiem vienotajā tirgū; uzsver ekonomiskos, sociālos un vides ieguvumus un uzdevumus, ko rada sadarbīgā ekonomika; aicina Komisiju koordinēt dalībvalstu centienus rast īstermiņa vai ilgtermiņa likumdošanas risinājumus vis-à-vis sadarbīgo ekonomiku; aicina Komisiju un dalībvalstis nākt klajā ar priekšlikumiem, kā sadarbīgajā ekonomikā novērst ļaunprātīgu izmantošanu nodarbinātības un nodokļu jomā;

32.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņoto iniciatīvu par sadarbīgo ekonomiku un nodomu analizēt šajā jomā izveidotos uzņēmumus un izskaidrot, izdodot norādījumus, mijiedarbību starp spēkā esošajiem ES tiesību noteikumiem attiecībā uz sadarbīgās ekonomikas uzņēmējdarbības modeļu piemērošanu un darbību; uzskata, ka regulatīvajai politikai šajā jomā jābūt elastīgai, ļaujot to atbilstīgi un nekavējoties piemērot strauji mainīgajā nozarē, kas prasa ātras un efektīvas korekcijas; uzsver, ka digitālajā ekonomikā ir jāpiemēro un jāievēro arī spēkā esošie patērētāju aizsardzības standarti; aicina Komisiju nodrošināt labākos iespējamos apstākļus, lai sadarbīgā ekonomika varētu attīstīties un plaukt;

33.  uzsver, ka sadarbīgās ekonomikas jaunās drošības īpatnības, tādas kā maksājumu drošība, ģeolokalizācija un apdrošināšana, palielina patērētāju veiktspēju, un tāpēc prasa izvērtēt, kādos gadījumos ex post tiesiskās aizsardzības līdzekļi varētu būt efektīvāki par ex ante regulējumu; aicina Komisiju vēl vairāk sekmēt publiskā un privātā sektora sadarbību, lai novērstu šķēršļus sadarbīgajai ekonomikai, jo īpaši šķēršļus plašākai digitālās identitātes izmantošanai nolūkā vairot patērētāju uzticību darījumiem tiešsaistē, kā arī lai novērstu šķēršļus, kas apgrūtina nodokļu apmaksas digitālo risinājumu pilnveidošanu, pārrobežu apdrošināšanas shēmu ieviešanu un nodarbinātības tiesību aktu modernizāciju;

34.  uzskata, ka sadarbīgajā ekonomikā ir jāmudina jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstība, inovatīvi pakalpojumi un resursu pagaidu izmantošana, taču šādiem pakalpojumiem, ja vien iespējams, būtu jābalstās uz līdzīgiem pakalpojumiem piemērojamiem līdzīgiem noteikumiem, lai saglabātu pakalpojumu kvalitāti neatkarīgi no tā, kādā veidā tiek organizēta to pieejamība un sniegšana, un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un patērētāju drošību, vienlaikus nepieļaujot fragmentāciju, kas kavētu jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstību; uzskata, ka attiecībā uz sadarbīgo ekonomiku var īstenot tikai vienotā tirgus pieeju, jo vienotā tirgus fragmentācija, ko rada vietējie vai valstu noteikumi, liedz sadarbīgās ekonomikas Eiropas uzņēmumiem attīstīties Eiropas līmenī;

35.  vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir ES tehniskie standarti, lai vienotajā tirgū būtu inovācija, konkurētspēja un progress; uzskata, ka saistībā ar ES rūpniecības politikas sekmēšanu laikus ir jānosaka augstāki ES kvalitātes, sadarbspējas un pakalpojumu drošuma standarti un ka šādi standarti ir jāveicina arī starptautiskā līmenī; aicina Komisiju atbalstīt un nostiprināt ES standartus, kas jau ir paredzēti Regulā (ES) Nr. 1025/2012, un standartizācijas satvaru padarīt efektīvāku un piemērotāku sasniedzamajam mērķim, tostarp izmantojot iespējas, ko sniedz sarunas par transatlantisko tirdzniecību; uzsver, ka standarti būtu jānosaka saskaņā ar tirgus diktētiem, atklātiem un konkurētspēju veicinošiem nosacījumiem, lai tos viegli varētu īstenot MVU un lai novērstu risku, ko rada slēgtas vērtību ķēdes, vienlaikus nepieļaujot šo standartu novēlotu publicēšanu;

36.  uzsver standartizācijas sistēmas nozīmi brīvas ražojumu un aizvien vairāk arī pakalpojumu aprites nodrošināšanā; norāda, ka brīvprātīga standartu izmantošana ir ļāvusi Eiropā IKP palielināt par 0,3 līdz 1 %, kā arī tādējādi tiek sekmēts darba ražīgums;

37.  atgādina, ka standartus lielākoties izstrādā tādēļ, ka tie ir kļuvuši vajadzīgi kādā nozarē saskaņā ar augšupēju pieeju, lai nodrošinātu, ka standarti ir būtiski nepieciešami tirgum; atbalsta vienotā tirgus stratēģijā ietverto apņemšanos nodrošināt, ka Eiropa saglabā pasaulē vadošo pozīciju standartu izstrādē; mudina ieviest tādu standartizāciju, kurā tiktu ievērota starptautiska pieeja vai nu, izstrādājot pasaules līmeņa starptautiskos standartus, vai arī attiecīgā gadījumā atzīstot ekvivalentus starptautiskos standartus; norāda, ka standartizācijas pasākumu satvars un prioritātes tiks noteiktas saskaņā ar kopīgo standartizācijas iniciatīvu; aicina Komisiju nodrošināt, lai kopīgās iniciatīvas īstenošana arī turpmāk notiktu atbilstīgi augšupējai pieejai un nozarē konstatētajām vajadzībām, un tādējādi tajā par prioritāriem tiktu noteikti un pieņemti tikai šīm vajadzībām atbilstoši un tirgum būtiski standarti, nevis izstrādāti un uzspiesti nevajadzīgi standarti vai noteiktas ar citiem jau ieviestiem saistītajiem standartiem nesavietojamas prasības;

38.  norāda, ka kopīgās Eiropas standartizācijas iniciatīvas priekšlikumā tiks ņemti vērā Eiropas standartizācijas sistēmas neatkarīgas pārskatīšanas rezultāti, un atbalsta tajā paredzēto uzdevumu Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt pasākumus, kas uzlabotu šo sistēmu kopumā, tostarp ieteikumus par to, kā tos izstrādāt iekļaujošā veidā un kā veicināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju;

39.  aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Standartizācijas organizācijām (ESO) atbalstīt ESO un attiecīgās dalībvalstu organizācijas to centienos panākt lielāku MVU iesaistīšanos gan pašā standartu noteikšanas procesā, gan standartu izmantošanā pēc to noteikšanas; turklāt mudina Komisiju cieši sadarboties ar ESO, valstu standartizācijas struktūrām un citām organizācijām, lai uzlabotu standartizācijas procesa pārredzamību, īstenojot Eiropas standartizācijas darba programmā 2016. gadam un tās pamata regulā paredzētās saistības;

40.  uzskata, ka kopīgajās iniciatīvās vajadzētu pievērsties turpmākajiem darba prakses uzlabojumiem un jo īpaši paredzēt procedūras tehnisko komiteju sastāva pārskatīšanai un pasākumus atklātības un iekļaušanas veicināšanai, lai plašam dažādu ieinteresēto personu lokam nodrošinātu iespēju sniegt savu ieguldījumu tehnisko komiteju apspriedēs;

41.  uzskata, ka pārredzamāka un pieejamāka apelācijas mehānisma ieviešana vairotu uzticību un uzlabotu standartu noteikšanas procesus; uzskata, ka gadījumā, ja standarta noteikšanu pēc konkrētu Eiropas Savienības tiesību aktu pieņemšanas ir pieprasījusi Komisija, attiecīgā Parlamenta komiteja varētu iesaistīties sabiedriskās kontroles un apspriešanas īstenošanā šā procesa ietvaros, kas attiecīgā gadījumā notiktu pirms lēmuma par oficiālu iebildumu izteikšanu; uzsver, ka standartizācijas struktūrām iesniedzamo standartizācijas pieprasījumu noteikšanā ir jāievēro tādi principi kā proporcionalitāte un uz risku balstīta pieeja;

42.  uzskata, ka, paaugstinot sabiedrības izpratni par ierosinātajiem standartu projektiem pirms to galīgās apstiprināšanas, varētu palielināt pārskatatbildību un pārredzamību un panākt procedūru stingrāku ievērošanu saskaņā ar paraugpraksi, kādu par labu uzskata Eiropas standartizācijas organizācijas;

43.  aicina Komisiju līdz 2016. gada beigām ziņot Parlamentam par to, kā Komisija ir īstenojusi kopīgo Eiropas standartizācijas iniciatīvu, kā arī par progresu, kāds sadarbībā ar Eiropas standartizācijas organizācijām ir panākts Savienības 2016. gada darba programmā ietverto ieteikumu īstenošanā;

44.  aicina Komisiju kā atbildīgo par konkurenci ES iekšējā tirgū sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm nodrošināt, lai tirgus dalībniekiem būtu vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

45.  atzinīgi vērtē jaunākās iniciatīvas par efektīvāku un pārredzamāku valsts iepirkumu, ko nodrošinātu, labāk izmantojot iepirkuma datus un plašāk piemērojot iepirkuma brīvprātīgu novērtējumu atsevišķos lielapjoma infrastruktūras projektos; aicina dalībvalstis sadarboties ar Komisiju šo iniciatīvu īstenošanā;

46.  sagaida, ka Komisija turpinās publiskā iepirkuma sistēmas reformēšanu, ko Komisija sāka ar 2014. gada direktīvām, cenšoties panākt aizvien kvalificētāku pieprasījumu iepirkumu jomā, lai prioritāti piešķirtu tehnoloģiskai inovācijai un energoefektivitātei;

47.  atzīmē, ka jaunā 2014. gadā izveidotā publiskā iepirkuma sistēma ir mazāk apgrūtinoša un ietver elastīgākus noteikumus, kas ir piemērotāki citām publiskā sektora politikas jomām, kā arī dalībvalstu un vietējām uzņēmējdarbības īpatnībām; norāda, ka publiskā iepirkuma jomā dalībvalstīs vēl joprojām ir daudz nepilnību, kas ierobežo pārrobežu darbības paplašināšanu un izaugsmi iekšzemes tirgos;

48.  visumā atzinīgi vērtē Komisijas paziņotās iniciatīvas attiecībā uz pārredzamības, efektivitātes un pārskatatbildības uzlabošanu publisko līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā; tomēr uzsver, ka vispirms būtu jāīsteno jaunās ES direktīvas, nevis jāievieš jauni instrumenti, piemēram, līgumu reģistrs; tādēļ uzsver, ka paredzētie datu analīzes rīki nedrīkst radīt jaunus vai papildu ziņošanas pienākumus; norāda, ka lielo infrastruktūras projektu ex ante vērtēšanas mehānismam noteikti jābūt brīvprātīgam;

49.  uzsver, ka ir jāievieš pilnībā elektroniska publiskā iepirkuma sistēma; norāda, ka strauji un visaptveroši ir jāievieš visas Publiskā iepirkuma direktīvas prasības; uzsver, ka plašāk ir jāizmanto e-iepirkums, lai tirgi kļūtu pieejami MVU;

50.  uzsver vienotā patenta nozīmi; atbalsta Komisijas nodomu izskaust neskaidrības par to, kā vienotais patents pastāvēs līdzās valstu un papildu aizsardzības sertifikātiem (SPC), kā arī iespējamo vienota SPC izveidi, vienlaikus ņemot vērā sabiedrības veselības jautājumus un pacientu intereses;

51.  mudina Komisiju ieviest un līdz 2019. gadam īstenot atteikšanos no SPC ražošanā, lai sekmētu Eiropas ģenērisko un bioloģiski līdzīgo zāļu rūpniecību globālā vidē, kā arī lai saglabātu pašreizējās un radītu jaunas darbvietas un izaugsmi ES, neierobežojot tirgus ekskluzīvās tiesības, kas saskaņā ar SPC kārtību ir piešķirtas aizsargātajos tirgos; uzskata, ka šādi noteikumi labvēlīgi ietekmētu augstas kvalitātes zāļu pieejamību jaunattīstības un vismazāk attīstītajās valstīs un palīdzētu novērst ražošanas pārcelšanu uz ārvalstīm;

52.  prasa ieviest pasākumus, ar ko Eiropā atvieglinātu patentu sistēmas pieejamību visiem mikrouzņēmumiem, MVU un jaunuzņēmumiem, kas Eiropas patentu ar vienotā patenta spēku vēlas izmantot savu izstrādājumu un ražošanas procesu inovācijā, tostarp samazinot pieteikšanās un atjaunošanas maksas un sniedzot palīdzību tulkošanā; uzsver, cik būtiski ir gan standartizēti patenti, gan inovatīvi atvērtās licencēšanas risinājumi, kas reizēm ir labāk piemēroti inovācijas atbalstīšanai; uzsver, cik būtiski ir patentu licencēšanas nolīgumi, kas atbilstu ES konkurences tiesībām un būtu balstīti uz taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem (FRAND) noteikumiem, lai arī turpmāk stimulētu pētniecību un izstrādi, kā arī standartizāciju, sekmētu inovāciju un nodrošinātu taisnīgus licencēšanas nosacījumus;

53.  aicina Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par vienotas Eiropas sistēmas izveidi nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai Eiropas Savienībā, kā to jau aicinājis Parlaments, lai ieviestu vienotu Eiropas sistēmu un līdz ar to izbeigtu neatbilstīgo un ļoti sadrumstaloto situāciju Eiropā, un sniegtu daudzas un dažādas priekšrocības iedzīvotājiem, patērētājiem un ražotājiem, kā arī Eiropas ekonomikas un sociālajai struktūrai kopumā; uzsver, ka šāds instruments īpaši uzsvērtu daudzu vietējo produktu pievienoto vērtību, sniegtu pamanāmus ieguvumus attiecīgajiem ražotājiem un reģioniem, kā arī veicinātu patērētāju informētību;

54.  norāda, ka vairumā ES dalībvalstu nav pilnībā izmantots potenciāls, ko sniedz publiskā un privātā sektora partnerība (PPP); aicina saskaņot PPP pamatnoteikumus dalībvalstīs, izplatīt paraugpraksi, kā arī popularizēt šo modeli;

55.  aicina dalībvalstis izveidot struktūras, kas sniegtu konsultācijas un palīdzētu pārrobežu darba ņēmējiem saistībā ar ekonomiskajām un sociālajām sekām, ko rada strādāšana citā dalībvalstī;

56.  atzīmē, ka vienotā tirgus un digitālā vienotā tirgus padziļināšana var sniegt jaunas iespējas un jaunus risināmos uzdevumus un tā izvirzīs jautājumus tādās jomās kā prasmes, jauni nodarbinātības, finanšu struktūru, sociālās aizsardzības, kā arī darba aizsardzības veidi, un visi šie jautājumi būs jārisina un jānodrošina ieguvumi gan darba ņēmējiem, gan uzņēmumiem un patērētājiem;

57.  pauž nožēlu, ka stratēģijā nav pievērsta īpaša uzmanība prasmju neatbilstībai, jo šī problēma joprojām kavē vienotā tirgus izaugsmi; ar bažām konstatē, ka 40–47 % ES iedzīvotāju ir nepietiekamas digitālās prasmes un ka pieprasījums pēc darba ņēmējiem ar digitālām prasmēm ik gadu pieaug par 4 %, savukārt publiskie izdevumi izglītībai kopš 2010. gada ir samazinājušies par 3,2 %, kas apdraud ES konkurētspēju vidējā termiņā un tās darbaspēka nodarbināšanas iespējas; mudina dalībvalstis ieguldīt digitālajā izglītībā un prasmēs;

58.  atzīmē, ka nodarbinātības mobilitātes paketes mērķi ir panākt, lai vienotais tirgus kļūst integrētāks un taisnīgāks; tomēr uzsver, cik būtiski ir nodrošināt, lai šajā paketē iekļautie pasākumi būtu samērīgi un ņemtu vērā sekas, ko rada paaugstināta mobilitāte uz atsevišķiem reģioniem;

59.  uzsver Komisijas atbalstu duālām izglītības sistēmām, kas papildus individuālās izaugsmes sekmēšanai var veicināt Eiropas darba ņēmēju prasmju un kvalifikācijas precīzāku pielāgošanu faktiskajām darba tirgus vajadzībām; uzsver, cik būtiski ir nodrošināt, lai stratēģija nekādā veidā neierobežotu duālās izglītības sistēmas, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu māceklību un jo īpaši nodarbinātības aizsardzību; uzsver, cik būtiska ir sociālo partneru loma duālās izglītības sistēmu izstrādē; uzskata — lai gan vienā valstī izmantotu duālās izglītības sistēmu nevar tieši piemērot citā dalībvalstī, vajadzētu būt Eiropas pieejai, kas uzsvērtu saikni starp duālo izglītību un jauniešu nodarbinātību;

60.  atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir novērst nepilnības ES pretdiskriminācijas tiesību aktos nodarbinātības jomā, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti; turklāt atbalsta to, lai nekavējoties tiktu īstenota Padomes Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

61.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota platforma nedeklarēta darba apkarošanai, un jo īpaši mudina dalībvalstis un sociālos partnerus pilnībā iesaistīties šajā platformā, lai efektīvāk varētu cīnīties pret nedeklarētu darbu un fiktīvu pašnodarbinātību;

62.  ir pārliecināts, ka nolūkā izmantot darbavietu digitalizācijas iespējas ir jārada droši elastīga darba laika režīmi, stabili darba apstākļi, sociālā aizsardzība un jāveicina vieddarbs, kas ļautu uzlabot produktivitāti un darba un privātās dzīves līdzsvaru; šajā ziņā uzsver, cik būtiski ir pāriet uz digitalizāciju lauku apvidos, lai varētu izmantot daudzās priekšrocības, ko piedāvā digitālā programma, piemēram, tāldarba iespējas;

63.  uzsver, cik būtiski ir, lai būtu spēcīgi un neatkarīgi sociālie partneri un efektīvs sociālais dialogs; uzsver, ka attiecīgā gadījumā apspriedēs par iespējamām dalībvalstu reformām reglamentēto profesiju jomā ir jāiesaista sociālie partneri;

64.  uzsver, cik būtisks ir sociālais dialogs par iespējām un izmaiņām, ko vienotais tirgus rada nodarbinātības vidē;

Integrētāks vienotais tirgus

65.  aicina Komisiju padziļināt darbu izpildes jomā; norāda, ka daudzi pasākumi jau ir pieņemti, taču vēl nav pienācīgi īstenoti, un līdz ar to ir apdraudēta vienlīdzīgu konkurences apstākļu pastāvēšana vienotajā tirgū; turklāt atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas 2015. gada vidusposma pārskata datiem vienotā tirgus jomā nav pabeigtas apmēram 1090 pienākumu neizpildes procedūras; aicina Komisiju nolūkā uzlabot vienotā tirgus tiesību aktu transponēšanu, piemērošanu un izpildi nodrošināt, ka administratīvajai koordinēšanai, sadarbībai un izpildei tiek piešķirta prioritāte visos līmeņos (ES un starp dalībvalstīm un valstu, vietējām un reģionālajām iestādēm) un ka tiek īstenotas mērķorientētas izpildes darbības, pamatojoties uz pārredzamiem, objektīviem kritērijiem, kas nodrošinātu, ka tiek risinātas ekonomiski visnozīmīgākās lietas, kurās pieļauti nepamatoti vai neproporcionāli šķēršļi; uzskata, ka attiecībā uz valstu pasākumiem vai to īstenošanu agrīna intervence var būt efektīvāka un radīt labākus rezultātus, nekā piemērojot pienākumu neizpildes procedūras; tomēr uzsver, ka gadījumā, ja agrīnās intervences procesā rezultāti netiek panākti, Komisijai ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie pasākumi, tostarp pienākumu neizpildes procedūras, lai nodrošinātu pilnīgu vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanu;

66.  atzinīgi vērtē stratēģijā ietverto ieceri radīt atbilstības ievērošanas kultūru un turpmāk izrādīt neiecietību pret vienotā tirgus regulējuma pārkāpumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt, vai saskaņā ar pienākumu neizpildes procedūrām Komisijai piešķirtās pilnvaras būtu jāsaskaņo ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar konkurences politiku;

67.  aicina Komisiju vairāk atbalstīt dalībvalstis, lai iedibinātu spēcīgu atbilstības ievērošanas un izpildes kultūru, tostarp veicinot un paplašinot iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), izstrādājot plānus jaunu nozīmīgāko tiesību aktu īstenošanai, rīkojot atbilstības ievērošanas dialogus ar dalībvalstīm un apmācot par izpildi atbildīgos valsts ierēdņus, kā arī sekmējot efektīvāku koordināciju starp dalībvalstu regulatoriem; aicina dalībvalstis apņemties pilnībā ieviest un īstenot ES tiesību aktus un piemērot savstarpējās atzīšanas principu; uzsver, ka, ņemot vērā vienotā tirgus sadrumstalotību, kas ierobežo ekonomisko darbību un patērētāju izvēli, pareizai izpildei un labākam regulējumam ir izšķirīga nozīme, tam būtu jāaptver visas uzņēmējdarbības nozares un tas būtu jāattiecina uz spēkā esošajiem un turpmākajiem tiesību aktiem;

68.  aicina Komisiju un dalībvalstis analizēt vienotajā tirgū konstatētos nevajadzīgos ierobežojumus, kurus nevar pamatot ar īpaši svarīgiem sabiedrības interešu aizsardzības iemesliem, un vajadzības gadījumā ierosināt priekšlikumus par to, kā pārvarēt šīs problēmas, un 2017. gadā sniegt attiecīgu ziņojumu;

69.  prasa dalībvalstīm saskaņoti un konsekventi transponēt iekšējā tirgus noteikumus, kā arī pilnībā un pienācīgi īstenot iekšējā tirgus noteikumus un tiesību aktus; uzsver, ka prasība papildu testu veikšanai un reģistrācijai, sertifikātu un standartu neatzīšana, teritoriālie piegādes ierobežojumi un līdzīgi pasākumi rada papildu izmaksas patērētājiem un mazumtirgotājiem, un līdz ar to Eiropas iedzīvotājiem tiek liegtas visas vienotā tirgus priekšrocības; tāpat aicina Komisiju nolūkā nodrošināt labāku pārvaldību piemērot adekvātu politiku dalībvalstīm, kuras pienācīgi nepiemēro iekšējā tirgus noteikumus, un aicina Komisiju attiecīgā gadījumā prasīt dalībvalstīm šos noteikumus ievērot, sākot pienākumu neizpildes procedūras un paātrinot šīs procedūras ar operatīvas pieejas izmantošanu;

70.  norāda, ka steidzami ir jānodrošina konsekventi nemainīga un pareiza ES noteikumu piemērošana, kā arī regulāra uzraudzība un novērtēšana, pamatojoties uz kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem, salīdzinošo vērtēšanu un paraugprakses apmaiņu, lai panāktu vienmērīgāku spēkā esošo vienotā tirgus tiesību aktu īstenošanu; tādēļ atgādina, ka visās dalībvalstīs pilnībā un visaptveroši ir jātransponē un jāīsteno Eiropas noteikumi par vienotā tirgus darbību;

71.  aicina Komisiju nostiprināt centienus, lai agrīni konstatētu iespējamos ES tiesību aktu pārkāpumus dalībvalstīs un lai ieņemtu stingru nostāju pret visiem valstu parlamentu pieņemtiem vai virzītiem tiesību aktu priekšlikumiem, kuri vēl vairāk varētu sadrumstalot vienoto tirgu;

72.  uzsver, ka dalībvalstu apņemšanās un vēlme pareizi ieviest un piemērot ES tiesību aktus ir priekšnoteikums tam, lai vienotais tirgus veiksmīgi darbotos; aicina dalībvalstis novērst nepamatotus un nesamērīgus šķēršļus vienotajam tirgum un atturēties no diskriminējošu un protekcionistisku pasākumu ieviešanas nolūkā sekmēt darbvietu izveidi, izaugsmi un konkurētspēju;

73.  norāda, ka dalībvalstīm ir izšķirīga loma vienotā tirgus labas pārvaldības un pienācīgas darbības nodrošināšanā un ka tāpēc tām kopīgi ir jāuzņemas proaktīva līdzdalība vienotajā tirgū un jānodrošina tā pārvaldība, radot jaunu politisku stimulu un šim nolūkam izmantojot konsolidētos vienotā tirgus stāvokļa stabilitātes ziņojumus, rīkojot regulāras un tematiskas apspriedes Konkurences padomes sanāksmēs un gada Eiropadomes šai tēmai veltītajās sanāksmēs un iekļaujot vienoto tirgu kā pārvaldības pīlāru Eiropas pusgadā;

74.  atkārtoti uzsver, ka ES varētu izveidot atsevišķu zinātniski pamatotu, neatkarīgu rādītāju kopumu vienotā tirgus integrācijas pakāpes mērīšanai, kas tiktu publicēts kā gada izaugsmes apsekojuma daļa, un aicina pieņemt stratēģisku ES iestāžu priekšsēdētāju dokumentu — “Piecu priekšsēdētāju ziņojumu”, norādot tajā konkrētu plānu īstena vienotā tirgus izveidei;

75.  uzsver, ka Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai ir jāstiprina saikne ar valstu parlamentiem, lai varētu koordinēt un risināt ar vienotā tirgus noteikumu transponēšanu un īstenošanu saistītos jautājumus;

76.  uzsver, ka ir jānostiprina Solvit tīkls, jo īpaši paplašinot sadarbību starp Solvit, CHAP, EU Pilot un Eiropas Biznesa atbalsta tīklu (EEN), lai visaptveroši saskaņotu ES sūdzību izskatīšanas procedūras un uzlabotu iedzīvotāju un MVU izpratni par šā tīkla praktisko lomu to interpretācijas problēmu atrisināšanā, kas saistītas ar vienoto tirgu; uzskata, ka dati par jautājumiem, kas radušies, izmantojot Solvit tīklu, būtu jāņem vērā Komisijas apsvērumos par to, kā noteikt izpildes pasākumu prioritātes; aicina Komisiju darīt vairāk, lai palīdzētu dalībvalstīm atrisināt problemātiskākās lietas; aicina dalībvalstis atbilstoši aprīkot un nodrošināt pienācīgu statusu Solvit centriem savā valstī, lai tie varētu izpildīt savu uzdevumu;

77.  uzsver, ka valstu noteikumu pārredzamība ir būtiski svarīga pārrobežu tirdzniecības nodrošināšanai vienotajā tirgū un palīdz konstatēt ar tarifiem nesaistītus tirdzniecības šķēršļus; mudina dalībvalstis tirdzniecības veicināšanas nolūkā uzlabot tajās ieviesto noteikumu pieejamību tiešsaistē un vairākās valodās, kas sniegs labumu visiem;

78.  atzīmē, cik svarīgi ir veicināt mobilitāti ar apmācības, prakses, prasmju veidošanas un nodarbinātības palīdzību, izmantojot tādas programmas kā Erasmus+ un EURES, kas miljoniem ES darba ņēmēju sniedz iespējas gūt noderīgu pieredzi;

79.  pauž nožēlu, ka daudzas dalībvalstis pienācīgi nepiemēro savstarpējās atzīšanas principu; sagaida, ka no šāda skatu punkta Komisijas priekšlikums būs daļa no preču vienotā tirgus nostiprināšanas, jo tādējādi tiks uzlabota savstarpējā atzīšana, palielinot izpratni par savstarpējās atzīšanas principu, kā arī tiks nodrošināta labāka savstarpējās atzīšanas principa piemērošana un izpilde, pārskatot Savstarpējās atzīšanas regulu, tostarp nolūkā uzlabot paņēmienus to strīdu atrisināšanai, kas radušies saistībā ar savstarpējās atzīšanas principu neatbilstīgu īstenošanu vai piemērošanu; uzsver — ja kompetentās iestādes visā Eiropas Savienībā būtu pienācīgi piemērojušas savstarpējās atzīšanas principu, uzņēmumi varētu pievērsties vienīgi uzņēmējdarbībai un ES izaugsmes palielināšanai, nevis censtos pārvarēt dažādus šķēršļus, kas radušies tādēļ, ka dalībvalstis neievēro savstarpējās atzīšanas principu;

80.  turklāt uzskata, ka Komisijai vajadzētu būt proaktīvākai, lai noteiktu, kurām nozarēm ir augsts pārrobežu tirdzniecības un digitalizācijas potenciāls un kurām varētu piemērot savstarpējās atzīšanas principu;

81.  aicina Komisiju precizēt, kā ierosinātie tirgus informācijas rīki varētu tikt piemēroti praksē, kā arī precizēt juridisko pamatu šādu rīku izmantošanai;

82.  vēlreiz aicina Padomi strauji pieņemt ražojumu drošuma un tirgus uzraudzības tiesību aktu paketi un aicina Komisiju pilnībā iesaistīties, lai sekmētu šā jautājuma atrisināšanu; uzver, cik būtiski ir sniegt attiecīgu informāciju par ražojumiem, kas paredzēti pārdošanai mazumtirdzniecībā, jo īpaši norādīt izcelsmes valsti, jo tam ir izšķirīga nozīme nolūkā aizsargāt patērētājus un nostiprināt cīņu pret viltošanu;

83.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt saistībā ar viltošanu piemērojamās sankcijas un nodrošināt šajā jomā spēkā esošo Eiropas tiesību aktu pilnīgu piemērošanu;

84.  uzsver, ka dažādo marķēšanas vai kvalitātes prasību regulējuma atšķirības starp dalībvalstīm rada nevajadzīgus šķēršļus preču piegādātāju darbībām un patērētāju aizsardzībai; uzsver ekomarķējuma pievienoto ērtību; aicina Komisiju izvērtēt, kāds marķējums ir un kāds nav būtisks, lai nodrošinātu patērētāju informētību, un aicina apsvērt iespēju ieviest ES mēroga obligātu shēmu, ar ko sniegtu pamata informāciju par roku darba un rūpnieciskiem ražojumiem, kā tas, piemēram, ticis apsvērts mēbeļu ražošanas jomā, lai patērētājiem sniegtu pamata informāciju un nodrošinātu vienādu ražojumu kvalitāti dažādās dalībvalstīs; uzskata, ka šāda iniciatīva nāktu par labu patērētājiem, uzņēmumiem un tirgotājiem, nodrošinot pārredzamību, adekvātu Eiropas ražojumu atzīšanu un saskaņotus noteikumus ekonomikas dalībniekiem vienotajā tirgū;

85.  uzsver, ka attiecībā uz pakalpojumu vienoto tirgu noteikti ir jāuzlabo pakalpojumu pārrobežu sniegšana, vienlaikus rūpējoties, lai netiktu veicināts sociālais dempings; mudina dalībvalstis nodrošināt Pakalpojumu direktīvas pareizu un efektīvāku piemērošanu, vienlaikus novēršot pārmērīgu reglamentēšanu; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu uzlabot paziņošanas procesu saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu, jo pašreizējā procedūra ir neefektīva un nepārredzama; uzskata, ka paziņošana ir jāparedz jau agrākā tiesību aktu izstrādes posmā, lai ieinteresētās personas un dalībvalstis varētu laikus iesniegt atsauksmes, tādējādi mazinot kavēšanos jaunu tiesību aktu pieņemšanā; piekrīt, ka Direktīvā (ES) 2015/1535 minētā paziņošanas procedūra ir jāattiecina uz visām minētajā direktīvā iekļautajām nozarēm; noraida ikvienu rosinājumu paplašināt Pakalpojumu direktīvas piemērošanas jomu; aicina Komisiju novērst sadrumstalotajai Eiropas banku nozarei uzlikto slogu, ar ko nerezidentiem, jo īpaši MVU, apgrūtina bankas konta atvēršanu citā dalībvalstī;

86.  aicina Komisiju strādāt pie tā, lai ieviestu vienkāršotu un standartizētu pārrobežu pakalpojumu sniegšanas procedūru, kas efektīvāk integrētu MVU iekšējā tirgū;

87.  norāda, ka Pakalpojumu direktīvas 16. panta 1. punktā un Tiesas judikatūrā ir skaidri noteiktas prasības par samērīgu regulējumu; atgādina ― tas, ka kāda dalībvalsts pieņem mazāk stingrus noteikumus nekā cita dalībvalsts, nenozīmē, ka šīs valsts noteikumi ir nesamērīgi un līdz ar to pretrunā Savienības tiesību aktu noteikumiem; atkārtoti norāda, ka noteikumi, kas apgrūtina vai padara nepievilcīgu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, tikai tādā gadījumā ir saderīgi ar iekšējā tirgus prasībām, ja tie paredzēti svarīgu kopējo interešu labā, patiešām ir piemēroti šim nolūkam un pakalpojumu sniegšanas brīvību neietekmē vairāk nekā tas vajadzīgs, lai aizsargātu kopējās intereses, kuru dēļ šie noteikumi ir pieņemti;

88.  uzsver, ka pastāvīgi ir jāveic pakalpojumiem piemērojamo regulatīvo prasību un ierobežojumu proporcionalitātes novērtējums; atbalsta Komisijas priekšlikumu ieviest pakalpojumu pasi, lai galvenajās ekonomikas nozarēs, piemēram, uzņēmumu pakalpojumu jomā, veicinātu uzņēmumu attīstību un mobilitāti visā vienotajā tirgū; uzskata, ka par šādas iniciatīvas mērķi ir jānosaka administratīvo procedūru vienkāršošana iestādēm un tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas izvērst pārrobežu darbību, un jāparedz regulatīva rakstura šķēršļu likvidēšana, kas šos uzņēmumus attur no darbības uzsākšanas citu dalībvalstu tirgos; prasa, lai plānotā pakalpojumu pase iekļautos tādu horizontālo instrumentu klāstā, kuru mērķis ir atbalstīt iekšējā tirgus tiesību aktus, kas ietver tādus instrumentus kā iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI) vai vienotie kontaktpunkti, kuri paredzēti Pakalpojumu direktīvā kā vienota administratīvā saskarne visu nepieciešamo administratīvo procedūru veikšanai saistībā pārrobežu pakalpojumu darbībām; uzsver, ka ar pakalpojumu pases ieviešanu nedrīkstētu radīt situāciju, kurā tiek vājināti vai padarīti par spēkā neesošiem noteikumi, kas saskaņā ar Tiesas judikatūru var ierobežot pārrobežu pakalpojumu apriti kopējo interešu labā; tomēr uzsver, ka pakalpojumu pase varētu būt lieks instruments, ja Pakalpojumu direktīva tiktu pareizi īstenota un izpildīta; uzsver, ka papildus tam nedrīkstētu ieviest izcelsmes valsts principu;

89.  atzinīgi vērtē to, ka pastiprināta uzmanība tiek pievērsta pakalpojumu nozīmei vienotajā tirgū, kā arī centieniem nodrošināt, lai profesionāļiem un pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši mazumtirdzniecības uzņēmumiem, sava darbība nebūtu jāierobežo tikai atsevišķu valstu tirgos; uzsver, ka profesionālo un pakalpojumu pasu shēmu turpmākajai paplašināšanai būs svarīga nozīme nolūkā dalībvalstu starpā novērst nevajadzīgu birokrātisko slogu, kas neļauj Savienības iedzīvotājiem strādāt un veikt tirdzniecību pārrobežu līmenī;

90.  atkārtoti norāda, cik svarīgi ir likvidēt šķēršļus (tostarp valodas un administratīvos šķēršļus un šķēršļus, ko rada informācijas trūkums), kas ierobežo uzņēmumu potenciālu nodarboties ar pārrobežu tirdzniecību tiešsaistē un iedragā patērētāju uzticību vienotajam tirgum; uzsver, cik būtiski ir likvidēt darbības ierobežojumus mazumtirdzniecībai, tādus kā noteikumi par veikalu darba laiku, mazumtirdzniecībai specifiski un selektīvi nodokļi, kā arī neproporcionālas prasības uzņēmumiem attiecībā uz informācijas sniegšanu;

91.  atzīst vietējo iestāžu kompetenci pilsētplānošanas jomā; tomēr uzsver, ka pilsētplānošanu nevajadzētu izmantot kā ieganstu tam, lai apietu tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību; šajā saistībā atgādina, cik būtiski ir pienācīgi izpildīt Pakalpojumu direktīvas prasības; mudina dalībvalstis likvidēt brīvas aprites šķēršļus un atvērt savus tirgus, lai stimulētu konkurētspēju un veicinātu veikalu daudzveidību, kas ir būtiski, lai tirdzniecības zonas — īpaši mazpilsētās un lielpilsētu centros — saglabātu pievilcību;

92.  uzsver, ka mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozare ir lielākais uzņēmējdarbības segments Eiropā; uzskata, ka mazumtirdzniecības uzņēmumiem nevajadzīgi radīto regulatīvo, administratīvo un praktisko šķēršļu mazināšana ir viena no prioritātēm;

93.  aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt mazumtirdzniecības sektoram augstāko politisko nozīmi, jo tas ir viens no vienotā tirgus, tostarp vienotā digitālā tirgus, pīlāriem, un aicina atcelt regulatīvos, administratīvos un praktiskos šķēršļus, kas uzņēmumiem traucē sākt, attīstīt un sekmīgi turpināt uzņēmējdarbību un attur mazumtirgotājus no vienotā tirgus priekšrocību izmantošanas; uzskata, ka tiesību aktiem mazumtirdzniecības jomā būtu jābalstās uz pierādījumiem, ņemot vērā nozares vajadzības;

94.  aicina Komisiju un dalībvalstis analizēt vienotajā tirgū mazumtirdzniecībai radītos nevajadzīgos ierobežojumus, kurus nevar pamatot ar īpaši svarīgām sabiedrības interesēm, un aicina vajadzības gadījumā ierosināt priekšlikumus, kā šīs problēmas novērst, un 2017. gada pavasarī iesniegt ziņojumu;

95.  uzskata, ka attiecībā uz profesionālo pakalpojumu nozari atšķirīgas regulējuma koncepcijas pašas par sevi neierobežo iekšējā tirgus darbības paplašināšanu; uzsver, ka kopējo interešu aizsardzības un patērētāju aizsardzības nolūkā varētu būt lietderīgi noteikumi par piekļuvi profesijai un tiesībām tajā strādāt un ka šādu noteikumu novērtējums ir izprotams tikai nacionālā kontekstā;

96.  piekrīt Komisijai, ka daudzi dalībvalstu noteikumi par piekļuvi reglamentētajām profesijām un strādāšanu tajās ir neproporcionāli vajadzībām un rada šķēršļus, kas ierobežo piekļuvi strādāšanai attiecīgajās profesijās;

97.  uzskata, ka pārrobežu pakalpojumu, tostarp profesionālo pakalpojumu, sniegšana uz laiku jāuzskata par būtisku iekšējā tirgus elementu, jo tie rada darbvietas un nodrošina kvalitatīvus ražojumus un pakalpojumus ES iedzīvotājiem; tāpēc uzskata, ka periodiski norādījumi ir lietderīgs instruments dalībvalstīm, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo ekonomisko, ģeogrāfisko un sociālo situāciju;

98.  atzinīgi vērtē to, ka nesen pieņemtajā vienotā tirgus stratēģijā atkārtoti pievērsta uzmanība jautājumam par regulētajām un brīvajām profesijām Eiropā, kas ir svarīgs faktors izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā; aicina Komisiju ierosināt konkrētus pasākumus, lai īstenotu Komisijas darba grupas ieteikumus, kas izklāstīti dokumentā “Rīcības virzieni brīvo profesiju darbības stiprināšanai”;

99.  atzinīgi vērtē Komisijas likumdošanas priekšlikumu par to regulatīvo šķēršļu novēršanu, kuri ierobežo piekļuvi atsevišķām profesijām, un šāds priekšlikums ir nozīmīgs solis virzībā uz vienotā tirgus atvēršanu un izaugsmes veicināšanu nodarbinātības jomā;

100.  atbalsta Komisijas iniciatīvu pārskatīt regulēto profesiju sistēmu, taču norāda, ka ikvienā šādā pasākumā ir jāievēro augsti nodarbinātības un pakalpojumu kvalitātes standarti, kā arī pienācīgas kvalifikācijas un patērētāju drošuma prasības;

101.  uzskata, ka, nepastāvot konkurētspējīgiem profesionāliem un uzņēmējdarbības pakalpojumiem visā ES, uzņēmumiem var nākties cīnīties, lai tie vēl aizvien būtu konkurētspējīgi, kā arī saglabātu un radītu darbvietas;

102.  uzsver, ka neefektīvi piegādes pakalpojumi, jo īpaši attiecībā uz piegādes pēdējo posmu, ir būtisks šķērslis pārrobežu tirdzniecībai ES; uzsver, ka pieejami, cenas ziņā pieņemami un kvalitatīvi piegādes pakalpojumi ir svarīgs priekšnosacījums vienotā tirgus sekmīgai darbībai; aicina Komisiju iesniegt visaptverošu rīcības plānu attiecībā uz paku piegādi un noteikt mērķus, kas šajā tirgū jāsasniedz līdz 2020. gada beigām; aicina Komisiju pievērst lielāku uzmanību to šķēršļu likvidēšanai, ar kuriem tirgus dalībnieki sastopas pārrobežu piegādē;

103.  aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai vienkāršotu un paātrinātu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūras, tostarp sekmējot un mudinot vienotās apmācības sistēmu ieviešanu, vienlaikus pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu; aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt apmācību un izglītību tādās jomās kā IKT un zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika, lai tagadējais un arī nākotnes darbaspēks iegūtu attiecīgās e-prasmes;

104.  atzinīgi vērtē to, ka stratēģijā ir norādīts uz augsta līmeņa bezdarbu visā ES, tomēr pauž nožēlu, ka tajā netiek piedāvāti konkrēti pasākumi, kas varētu palīdzēt iedzīvotājiem atrast darbu, piemēram, uzlabojot izglītības un apmācību standartus, izpildot mūžizglītības mērķus un novēršot darba ņēmēju un speciālistu prasmju un kvalifikācijas neatbilstību; uzskata par pašsaprotamu to, ka vienotais tirgus strauji mainās, jo daudzās nozarēs notiek digitalizācija, un ka jaunajās darbvietās būs nepieciešams atšķirīgs prasmju un kvalifikāciju kopums;

105.  nosoda to, ka Komisija vienotajā tirgus stratēģijā nav iekļāvusi nekādus konkrētus pasākumus, ar ko risinātu vajadzības, kādas ir iedzīvotājiem un patērētājiem ar invaliditāti, veciem cilvēkiem un lauku un attālāko reģionu iedzīvotājiem;

106.  uzskata, ka princips vienādi atalgot par vienādu darbu vienā un tajā pašā darbvietā, ko aizstāv Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers, ir nozīmīgs instruments cīņā pret tirgus izkropļojumiem;

Taisnīgāks vienotais tirgus

107.  uzsver, ka īstena vienotā tirgus apstākļos iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem būtu jāgūst no tā labums un aizsardzība, piemēram, iegūstot labāku kvalitāti, lielāku dažādību, samērīgas cenas un drošākas preces un pakalpojumus; uzsver, ka gan tiešsaistes, gan bezsaistes vidē vienotajā tirgū nav pieņemama pakalpojumu saņēmēju (patērētāju un uzņēmēju) nepamatota diskriminācija valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ, kas nav balstīta ne uz vienu objektīvu vai pārbaudāmu kritēriju; tomēr uzskata, ka nav iespējams piespiest uzņēmumus pārdot preces vai pakalpojumus visā ES;

108.  aicina Komisiju drīzumā iesniegt likumdošanas priekšlikumu, ar ko novērstu nepamatotu ģeobloķēšanu un citus nepamatotus diskriminācijas veidus, ko piekopj tirgus operatori; aicina Komisiju noteikt efektīvus kritērijus nepamatotas ģeobloķēšanas izvērtēšanai; uzsver, ka visos šādos priekšlikumos ir jāievēro brīvas tirdzniecības pamatprincips; turklāt uzsver, ka Komisijas priekšlikumā būtu jāņem vērā proporcionalitātes princips, jo īpaši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem; norāda, ka tirgus operatoriem reizēm ir jāizdara izvēle, kurā tirgū tie varētu funkcionēt saskaņā ar tirgū izvirzītajiem nosacījumiem;

109.  piekrīt, ka patērētājiem ir jānodrošina pārredzama informācija, iegādājoties preces un pakalpojumus vienotajā tirgū, kā arī mūsdienu prasībām atbilstošu un pienācīgu tiesību kopums viņu interešu aizsardzībai; pauž viedokli, ka, īstenojot jebkādu patērētāju tiesību direktīvu pārskatīšanu, apvienošanu vai konsolidāciju, būtu jānodrošina patiešām augsta līmeņa patērētāju aizsardzība un izpildāmas tiesības, ievērojot valstu likumdošanas paraugpraksi;

110.  aicina Komisiju analizēt pašreizējās juridiskās neskaidrības, kas skar patērētājus, un vajadzības gadījumā tās novērst, precizējot un papildinot tiesisko regulējumu patērētāju tiesību jomā; atkārtoti uzsver savu apņemšanos ievērot elastīgas saskaņošanas principu visos ierosinātajos ES patērētāju aizsardzības tiesību aktos, kā arī to, ka saskaņošana būs pilnīga vienīgi tad, ja tajā tiks noteikts pietiekami augsts patērētāju aizsardzības līmenis un ja tā sniegs manāmus ieguvumus patērētājiem;

111.  uzsver, ka sociālie uzņēmumi veido plašu uzņēmējdarbības modeļu loku, kas ir būtiski svarīgi konkurētspējīga un taisnīgāka vienotā tirgus izveidei; aicina Komisiju integrēt sociālās ekonomikas nozari vienotā tirgus politikā un izstrādāt Eiropas līmeņa rīcības plānu sociālajiem uzņēmumiem, lai pilnībā izmantotu ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes potenciālu;

Secinājumi

112.  aicina Komisiju, ņemot vērā iepriekš izklāstītos priekšlikumus, drīzumā likumdevējiem iesniegt plānotos likumdošanas priekšlikumus un iniciatīvas, pirms tam veicot atbilstīgu apspriešanos ar ieinteresētajām pusēm un izdarot ietekmes novērtējumu, lai šos priekšlikumus un iniciatīvas varētu laikus pieņemt;

o
o   o

113.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Eiropadomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0069.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0580.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0012.

Juridisks paziņojums