Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2038(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0217/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0217/2016

Debates :

PV 04/07/2016 - 17
CRE 04/07/2016 - 17

Balsojumi :

PV 05/07/2016 - 4.4
CRE 05/07/2016 - 4.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0298

Pieņemtie teksti
PDF 537kWORD 151k
Otrdiena, 2016. gada 5. jūlijs - Strasbūra Galīgā redakcija
Sociālie un vides standarti, cilvēktiesības un uzņēmumu sociālā atbildība
P8_TA(2016)0298A8-0217/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 5. jūlija rezolūcija par Parlamenta 2010. gada ieteikumu par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību īstenošanu (2015/2038(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3., 6. un 21. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 11., 153., 191., 207. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12., 21., 28., 29., 31. un 32. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā 10. PTO Ministru konferences (MC10) secinājumus(1),

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu (2015. gada 30. novembris–11. decembris)(2),

–  ņemot vērā ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē (2014)(3),

–  ņemot vērā ES rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015.–2019. gads) „Cilvēktiesību jautājumi joprojām ES uzmanības centrā”,

–  ņemot vērā Pamatnostādnes par ietekmes uz cilvēktiesībām analīzi tirdzniecības politikas iniciatīvu ietekmes novērtējumos(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta 2015. gadā publicēto pētījumu par cilvēktiesībām un demokrātijas klauzulām starptautiskos nolīgumos,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto rezolūciju „Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”(5),

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2173/2005 par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu(7),

–  ņemot vērā ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem(8),

–  ņemot vērā ESAO Pienācīgas pārbaudes pamatnostādnes attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartajām un augsta riska teritorijām(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. jūlija dienestu darba dokumentu par ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanas pašreizējo situāciju (SWD(2015)0144),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada paziņojumu „Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” (COM(2011)0681),

–  ņemot vērā ANO Tirdzniecības un attīstības konferences ieguldījumu politikas satvaru ilgtspējīgai attīstībai (2015)(10),

–  ņemot vērā Eiropas parlamenta Politikas departamenta pētījumu „The EU’s Trade Policy: from gender-blind to gender-sensitive?” („ES tirdzniecības politika: no dzimumu līdztiesības ignorēšanas līdz ievērošanai”),

–  ņemot vērā neatkarīgā eksperta ceturto ziņojumu par demokrātiskas un taisnīgas starptautiskās kārtības sekmēšanu (ANO ģenerālsekretāra 2015. gada 5. augusta paziņojums Ģenerālajai asamblejai (A/70/285)),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos nolīgumos(11),

–  ņemot vērā ANO Rezolūciju Nr. 64/292, kurā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja nepārprotami atzina piekļuvi ūdenim un sanitārijai par cilvēktiesībām un kurā ir minēts, ka tīrs dzeramais ūdens un sanitārija ir svarīga visu cilvēktiesību pilnīgai īstenošanai,

–  ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu „Right2Water(12),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(13),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(14),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta C 2014. gadā publicēto pētījumu „Gender Mainstreaming in Committees and Delegations of the European Parliament” („Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta komitejās un delegācijās”),

–  ņemot vērā Cilvēktiesību padomes rezolūciju Nr. 26/9(15), kurā tā nolēma „izveidot beztermiņa starpvaldību darba grupu jautājumos par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem cilvēktiesību kontekstā, kuras uzdevums būs izstrādāt starptautisku juridisku saistošu instrumentu, ar kā palīdzību starptautisko cilvēktiesību ietvaros regulēt transnacionālo korporāciju un citu uzņēmumu darbību”,

–  ņemot vērā ES reformēto vispārējo preferenču sistēmu (VPS), kas noteikta Regulā (ES) Nr. 978/2012,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Ziņojums par vispārējo preferenču sistēmu attiecībā uz 2014.–2015. gada laikposmu” (COM(2016)0029),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ESAO pārskatītās vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, SDO trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, Starptautiskās Integrēto pārskatu komitejas satvaru, Apvienoto Nāciju Organizācijas Globālā līguma desmit principus un ISO 26000 rekomendējošo standartu par sociālo atbildību,

–  ņemot vērā Francijas likumprojektu par pienācīgu pārbaudi, ar kuru paredzēts ieviest ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, un priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera paziņojumu 2015. gada G7 samitā,

–  ņemot vērā projektu „Iegūt ilgtermiņa vērtību uzņēmumiem un investoriem”, ko pašlaik īsteno saskaņā ar ANO atbildīgas ieguldīšanas principiem un ANO Globālo līgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0217/2016),

A.  tā kā Parlaments 2010. gadā sniedza ieteikumus Komisijai par sociāliem un vides standartiem, cilvēktiesībām un uzņēmumu sociālo atbildību; tā kā virkne šo ieteikumu ir īstenoti, bet citi nav;

B.  tā kā Parlaments ir viens no likumdevējiem attiecībā uz pasākumiem, ar ko nosaka satvaru Savienības kopējās tirdzniecības politikas (KTP) īstenošanai; tā kā visu tirdzniecības nolīgumu, par kuriem Savienība risina sarunas, ratifikācijai ir vajadzīga Parlamenta piekrišana, tā kā tāpēc ir jāīsteno Parlamenta ieteikumi, lai nodrošinātu, ka Komisijas iniciatīvas KTP jomā ir sekmīgas;

C.  tā kā tirdzniecība ir ļoti svarīga uzņēmējdarbības iespēju sekmēšanā, labklājības nodrošināšanā un nodarbinātības veicināšanā, kā arī ekonomikas attīstības, sociālā progresa, dzīves līmeņa, dzīves kvalitātes un cilvēktiesību standartu ilgtermiņa uzlabošanas sekmēšanā;

D.  tā kā ES uzsver savu stingro apņemšanos veicināt ilgtspējīgu attīstību, kā atkārtoti apstiprināts tās stratēģijā „Tirdzniecība visiem”, kā arī cilvēktiesības un labu pārvaldību, izmantojot uz iniciatīvām balstītus līdzekļus, piemēram, VPS+ un preferenciālās piekļuves tirgum noteikumus valstīs, kuras ir apņēmušās īstenot galvenās starptautiskās konvencijas attiecīgajās jomās;

E.  tā kā ES, īstenojot savu tirdzniecības politiku, var pozitīvi ietekmēt cilvēktiesību lielāku ievērošanu un ilgtspējīgu attīstību pasaulē; tā kā Komisijai jādarbojas, paturot šo mērķi prātā; tā kā tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumi ietekmē cilvēktiesības un ilgtspējīgu attīstību, tāpēc būtu jāizstrādā tā, lai atbalstītu sociālo un vidisko progresu, garantējot Eiropas standartu neaizskaramību, sargājot cilvēktiesības un nodrošinot atbilstību sociālajiem un vides noteikumiem;

F.  tā kā tirdzniecība un ārvalstu investīcijas, ko veic starptautiskie uzņēmumi, veicina cilvēktiesību un sociālo tiesību, kā arī darba ņēmēju tiesību ievērošanu valstīs, kurās šie uzņēmumi darbojas;

G.  tā kā Parlamenta ieguldījumu var novērtēt pēc tā sniegto ieteikumu efektīvas īstenošanas; tā kā, lai nodrošinātu tirdzniecības nolīgumos noteikto mērķu un saistību ievērošanu, jo īpaši cilvēktiesību aizsardzības jomā, ir jāveic regulāra nolīgumu īstenošanas uzraudzība;

H.  tā kā saskaņā ar LESD 208. pantu ES un tās dalībvalstīm būtībā ir juridisks pienākums veidot politiku saskaņā ar attīstības mērķiem;

I.  tā kā Komisijas priekšlikumā jaunai tirdzniecības un ieguldījumu stratēģijai — „Tirdzniecība visiem” — ir atzīta saikne starp tirdzniecību, cilvēktiesībām un sociālajiem un vides standartiem un ir pausts aicinājums padarīt šīs tiesības un standartus par neatņemamu sastāvdaļu Savienības ekonomiskajās un komerciālajās attiecībās;

J.  tā kā transnacionāliem globālajiem mazumtirgotājiem un uzņēmumiem ir atbildība attiecībā uz darba apstākļu uzlabošanu un atalgojuma palielināšanu ražošanas valstīs;

K.  tā kā sieviešu tiesības ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa; tā kā dzimumu līdztiesība iekļaujas tirdzniecības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības nodaļu tvērumā; tā kā strukturālas dzimumu nelīdztiesības dēļ tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu specifiskā ietekme sievietes un vīriešus skar atšķirīgi un tā kā ilgtspējīgos un iekļaujošos attīstības, izaugsmes un tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj arī cilvēktiesības, tostarp dzimumaspektā;

L.  tā kā ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam atzīts, ka tirdzniecības politika būtiski ietekmē tās mērķu īstenošanu, jo ietver virkni politikas jomu, piemēram, izcelsmes noteikumus, pārtikas regulējumu, izejvielu tirgus un dzimumu līdztiesību;

M.  tā kā VPS un VPS+ sistēmu potenciālu nodrošināt cilvēktiesību un darba tiesību konvenciju ratifikāciju un īstenošanu jaunattīstības valstīs var uzlabot, ja ekonomiskus stimulus sasaista ar cilvēktiesību un darba tiesību galveno konvenciju efektīvu pieņemšanu un īstenošanas pastāvīgu uzraudzību;

N.  tā kā Rana Plaza katastrofas dēļ ES sadarbībā ar Bangladešas valdību un SDO nāca klajā ar globālu paktu par darba tiesību un rūpnīcu drošības uzlabojumiem Bangladešā, kura mērķis ir uzlabot darba ņēmēju darba apstākļus, darba drošību un veselības aizsardzību; tā kā šo centienu rezultātā ir palielinājusies sabiedrības informētība un izstrādāti inovatīvi risinājumi ar TIA saistītiem jautājumiem, piemēram, Vienošanās par ugunsdrošību un ēku drošību Bangladešā;

O.  tā kā līdztekus publiskajam sektoram ilgtspējīga attīstība jāveicina arī privātajam sektoram; tā kā uzņēmumiem ir jārīkojas sociāli un vidiski atbildīgā veidā; tā kā ES jaunās paaudzes tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumi ietver nodaļas par ilgtspējīgu attīstību, kas nolīguma pusēm prasa apņemties sargāt cilvēktiesības, ievērot sociālos un vides standartus un nodrošināt uzņēmumu sociālo atbildību; tā kā virknē ES tirdzniecības nolīgumu konstatējams atšķirīgs šādu nodaļu vēriens; tā kā Komisija ir mudinājusi rīkoties maksimāli vērienīgi;

P.  tā kā Komisijas 2015. gada stratēģijā „Tirdzniecība visiem” noteikts, ka TIA ir viena no ES prioritātēm; tā kā, lai šī stratēģija varētu dot pienācīgu impulsu TIA programmai, Komisijas vēriens, kas vērtējams ļoti atzinīgi, ir jāīsteno apņēmīgās un konkrētās darbībās;

Q.  tā kā projekts „Iegūt ilgtermiņa vērtību uzņēmumiem un investoriem”, ko īsteno saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas atbildīgas ieguldīšanas principiem un ANO Globālo līgumu, pierāda, ka ekonomiskā atveseļošanās Eiropā un pasaulē ir saderīga ar sociālā taisnīguma, vides ilgtspējas un cilvēktiesību ievērošanas principiem un tie cits citu savstarpēji pastiprina;

R.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. pantā noteikts, ka ES kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus;

S.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā no jauna apstiprināts, ka ES ārējās darbības orientējošie principi ir demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī ANO Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana;

T.  tā kā tirdzniecības un cilvēktiesību standartu saikne ar sociālajiem un vides standartiem ir kļuvusi par neatņemamu ES ekonomisko un komerciālo attiecību daļu; tā kā ES politikai attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātiju trešās valstīs arī turpmāk vajadzētu būt integrētai citos ES politikas virzienos, kuriem piemīt ārējā dimensija, tostarp tirdzniecības politikā; tā kā ES būtu jāizmanto tirdzniecības politika, lai palīdzētu izveido augstus globālos standartus cilvēktiesību un sociālo tiesību, patērētāju aizsardzības un vides jomā;

U.  tā kā tirdzniecības politika un vērienīgi tirdzniecības nolīgumi veicina un stiprina uz globāliem noteikumiem balstīto tirdzniecības sistēmu, tā kā pirms tirdzniecības sarunu noslēgšanas ir nopietni un pārredzami jāizskata arī cilvēktiesību jautājumi; tā kā ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, kā arī citu relevantu instrumentu, tostarp to, kuri sekmē uzņēmumu sociālo atbildību, mērķis ir atbalstīt cilvēktiesību noteikumus saistībā ar tirdzniecības politiku;

V.  tā kā 2014. gada 26. jūnijā ANO Cilvēktiesību padome pieņēma rezolūciju par starpvaldību darba grupas izveidi, kuras uzdevums būs sākt procesu starptautiska juridiski saistoša instrumenta ieviešanai nolūkā atbilstīgi starptautiskajām tiesībām regulēt transnacionālās korporācijas un citas uzņēmējsabiedrības;

W.  tā kā tirdzniecība un cilvēktiesības var stiprināt viena otru un tā kā uzņēmēji — kam pašiem ir pienākums ievērot cilvēktiesības — var būtiski palīdzēt radīt pozitīvus stimulus attiecībā uz cilvēktiesību, demokrātijas, vides standartu un uzņēmumu atbildības sekmēšanu; tā kā ES ir bijusi vadošā loma vairāku tādu globālās atbildības iniciatīvu sarunās un īstenošanā, kas iet roku rokā ar starptautisko standartu, tostarp sociālā taisnīguma, vides ilgtspējas un cilvēktiesību ievērošanas, popularizēšanu un ievērošanu; tā kā ir atzīts, ka Eiropas uzņēmumi, kas darbojas globāli un ar savu nediskriminējošo uzņēmumu kultūru ir paraugs citiem, ilgtermiņā pozitīvi ietekmē cilvēktiesības; tā kā tirdzniecības attiecību stiprināšana, kuras pamatā ir cilvēktiesību aizsardzība un izpilde, stiprina savstarpējo sapratni un tādas kopējās vērtības kā tiesiskums, laba pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana,

Vispārīgie principi

1.  aicina Komisiju un dalībvalstis visās savas politikas jomās, tostarp tirdzniecības politikā, iestrādāt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas pieeju un cita starpā garantēt Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) efektīvu ievērošanu; aicina Komisiju ES tirdzniecības stratēģijas ietekmes novērtējumā ņemt vērā ar dzimumu līdztiesību saistītos aspektus attiecībā uz sieviešu tiesībām un aicina Komisiju sistemātiski novērtēt esošos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumus, lai apzinātu to ietekmi uz dzimumu līdztiesību;

2.  aicina Komisiju nodrošināt labāku saskaņotību attiecībā uz attīstību, nodrošināt efektīvu politikas novērtēšanu un attīstības palīdzības un tirdzniecības politikas saskaņotību un tiekties panākt, ka visas ieinteresētās personas ievēro starptautiskos standartus cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, darba tiesību un vides jomā;

3.  aicina ES aktīvi piedalīties Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma savā 70. sesijā, 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā;

4.  aicina ES un dalībvalstis sekmēt tādu saistošu pasākumu ieviešanu, kas nodrošinātu, ka uzņēmumi maksā nodokļus vietā, kur tie veic saimniecisko darbību un rada vērtību, iestāties par to, ka privātajam sektoram obligāti jāsniedz pārskats par katru valsti atsevišķi atbilstoši ESAO ieteikumiem, un sekmēt labu pārvaldību, it īpaši nodokļu un efektīvas nodokļu iekasēšanas jomā; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka šim jautājumam tiek piešķirta prioritāte politikas dialogu darba kārtībā (politiskā līmenī attiecībā uz attīstību un tirdzniecību), un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības lomu nodokļu pārvaldības sabiedriskajā kontrolē un krāpšanas nodokļu jomā uzraudzībā; uzskata, ka uzņēmumu nodokļu politika būtu jāuzskata par daļu no uzņēmumu sociālās atbildības un ka tāpēc sociāli atbildīga rīcība nav savienojama ar stratēģijām, kuru mērķis ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai nodokļu oāžu izmantošana;

5.  atzīst, ka piekļuve tādiem sabiedriskajiem labumiem kā ūdens, veselības aprūpe un izglītība ir svarīgs rādītājs attiecībā uz valsts spēju nodrošināt cilvēktiesību un sociālo tiesību ievērošanu;

6.  uzsver, ka ES ilgstošās rūpes par sociālajiem un vides jautājumiem tās tirdzniecības diplomātijas kontekstā jau pašreiz ir soli priekšā citiem lielākajiem pasaules tirdzniecības dalībniekiem; uzsver, ka mūsu tirdzniecības partneru saistības cilvēktiesību jomā nodrošina stipru pamatu pastāvīgam dialogam, sadarbības procesiem un pakāpeniskiem uzlabojumiem ilgtermiņā;

7.  uzsver tirdzniecības un ārvalstu investīciju nozīmi, jo tie ir svarīgi instrumenti ekonomikas izaugsmes, ilgtspējīgas attīstības, labas pārvaldības un cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanai;

8.  atgādina, ka tirdzniecība un ārvalstu tiešās investīcijas veicina nabadzīgo valstu labklājību; atgādina, ka pastāv nebūt ne maznozīmīga saikne starp lielāku labklājību, labāku cilvēktiesību, sociālo tiesību un darba ņēmēju tiesību aizsardzību un spēcīgu vides aizsardzību;

9.  atgādina, ka ES ir apņēmusies attiecībās ar trešām valstīm saskaņoti sekmēt un ievērot cilvēktiesības un demokrātiju visos savos politikas virzienos, tostarp tirdzniecības politikā, un visos attiecīgajos ES ārējās finansēšanas instrumentos;

10.  tādēļ iesaka ES tirdzniecības stratēģiju izmantot par instrumentu, ar ko veicināt demokrātiskās vērtības trešās valstīs; tādēļ atzinīgi vērtē tirdzniecības nolīgumu un tirdzniecības preferenču programmu stiprināšanu, jo tās veicina cilvēktiesības, izskauž piespiedu un bērnu darbu un nodrošina pārtikas nodrošinājumu un tiesības uz veselības aprūpi, ilgtspējīgu attīstību un augstus drošības un vides standartus, kā arī ekonomiskās iespējas visiem;

Cilvēktiesības, vides un sociālie standarti daudzpusējā līmenī

11.  uzsver, cik svarīgi ir ES attīstīt daudzpusēju sadarbību, un tāpēc atkārtoti aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu PTO pārvaldības reformēšanā, lai īpaši sasniegtu šādus mērķus:

   a) nostiprināt efektīvu sadarbību un regulāru dialogu starp PTO un attiecīgajām ANO aģentūrām, it sevišķi augsto cilvēktiesību komisāru, ANO Tirdzniecības un attīstības konferenci un Starptautisko Darba organizāciju, jo īpaši — piešķirot SDO oficiālu novērotājas statusu PTO un iesaistot SDO ar starptautisko darba tiesību un darba tiesību konvenciju pārkāpumiem saistīto tirdzniecības strīdu izšķiršanā; uzskata, ka SDO arī turpmāk būtu jāiesaista divpusējos, daudzpusējos un vairākpusējos tirdzniecības nolīgumos;
   b) reformēt PTO tirdzniecības politikas pārskatīšanas mehānismus, lai iekļautu sociālās, vides un cilvēktiesību dimensijas, kuru pamatā būtu SDO, ANO cilvēktiesību un starptautisko vides nolīgumu (MEA) vadlīnijas, un veicinātu ilgtspējīgu attīstību, it īpaši — PTO ietvaros izveidojot tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes darba komiteju līdzās pašreizējai Tirdzniecības un vides komitejai, kā prasīts Parlamenta 2010. gada ieteikumos;
   c) novērtēt, kādā mērā PTO Tirdzniecības un vides komiteja ir izpildījusi savu uzdevumu, kas noteikts 1994. gada 15. aprīlī Marakešā pieņemtajā PTO Ministru lēmumā par tirdzniecību un vidi, un tā secinājumus par to, kas vēl būtu darāms, īpaši sakarā ar globālo dialogu par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām un PTO, kā Parlaments sākotnēji prasījis;
   d) konstruktīvi iesaistīties ANO darba grupā līgumu procesam uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos, ņemot vērā Augstā cilvēktiesību komisāra biroja īstenoto pētījumu par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdara uzņēmumi, izmantojot tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

12.  aicina Komisiju aktīvi veicināt turpmākas PTO reformas, lai noteiktu daudzpusējus noteikumus atbildīgai globālo piegādes ķēžu ilgtspējīgai pārvaldībai, īpaši ietverot:

   a) efektīvas un īstenojamas piegādes ķēžu pienācīgas pārbaudes un pārredzamības prasības, kas balstītas uz ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām;
   b) veselības un drošības standartus, īpaši atzīstot darba ņēmēju tiesības veidot drošības komitejas;
   c) sociālās aizsardzības minimumu;
   d) SDO darba pamatstandartu ievērošanu;

13.  atkārtoti pieprasa nodrošināt, ka pasākumi, kurus puse pieņēmusi Parīzes nolīguma ietvaros vai kuri ir saistīti ar kādu no UNFCCC 3. un 4. pantā minētajiem principiem vai saistībām, tiek aizsargāti arī ar juridiski pamatotāku tirdzniecības nolīgumu regulēšanas tiesību aizsardzību;

14.  mudina Komisiju paātrināt progresu ceļā uz tādu shēmu izveidi, kas tirdzniecības nolīgumos diferencētu produktus atbilstoši to apstrādes un ražošanas metodēm (ARM) un ilgtspējas kritērijam;

15.  aicina dalībvalstis pastiprināt savus centienus pildīt apņemšanos pakāpeniski izbeigt fosilā kurināmā subsidēšanu, ievērojot G20 apņemšanos;

16.  uzskata, ka tirdzniecības politika varētu vairāk veicināt enerģētikas pārkārtošanu un ka ES tirdzniecības instrumentiem būtu jāveicina atjaunojamo energoresursu attīstība un izstrāde, kā arī videi draudzīgu preču un tehnoloģiju izstrāde Eiropā; atzīst Komisijas centienus vest sarunas par vairākpusēju nolīgumu par videi draudzīgām precēm (Vides preču nolīgums, VPN) un prasa šīs sarunas noslēgt ar vērienīgu un līdzsvarotu nolīgumu; aicina Komisiju VPN sarunu kontekstā izstrādāt kvantitatīvus vai kvalitatīvus videi draudzīgu preču identifikācijas kritērijus un VPN sarunās sekmēt uzticamu un pārredzamu metožu izmantošanu; turklāt aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā faktorus, kuri ietekmē videi draudzīgu preču tirdzniecību, piemēram, antidempinga politiku atjaunojamo energoresursu nozarē, intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus, stingras finansēšanas programmas, kā arī valstu vides politiku, kas rada pieprasījumu pēc šādām precēm;

Cilvēktiesības, vides un sociālie standarti divpusējā līmenī

17.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu visiem tirdzniecības nolīgumiem veikt ex ante un ex post ietekmes uz ilgtspēju novērtējumus (IIN) saskaņā ar pamatnostādnēm par ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumu analīzi attiecībā uz politikas iniciatīvām, kas saistītas ar tirdzniecību; šajā sakarā aicina Komisiju:

   a) izmantot minētās vadlīnijas, izstrādājot IIN visām pašreizējām un turpmākajām sarunām;
   b) šajos IIN atspoguļot arī vadošos principus, ko izstrādājis ANO īpašais referents par tiesībām uz pārtiku;
   c) ņemt vērā tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu ietekmi uz īpaši neaizsargātiem cilvēkiem, piemēram, tiem, kas pieder pie minoritātēm vai dzīvo ģeogrāfiski izolētā vietā, nabadzībā vai sociālā atstumtībā; šajā sakarā vērš uzmanību uz Komisijas apņemšanos novērtēt brīvās tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz ES tālākajiem reģioniem;
   d) nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru pienācīgu iesaisti IIN izstrādē un visos šā procesa posmos iesaistīt arī Parlamentu;
   e) šādu novērtējumu konstatējumus pilnībā ņemt vērā sarunās;
   f) nodrošināt savlaicīgu IIN publicēšanu, lai tos varētu izmantot sarunu pozīciju izstrādē, pirms tās ir formulētas, informētu sabiedrību un ievēlētiem pārstāvjiem dotu iespēju pienācīgi novērtēt ikkatru ierosināto nolīgumu;

18.  atzīst Eiropas ombudes secinājumus par Komisijas lēmumu noslēgt nolīgumu ar Vjetnamu pirms ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējuma pabeigšanas un mudina Komisiju pēc iespējas agrāk veikt šo novērtējumu, izmantojot jauno metodiku, lai Parlaments varētu pieņemt informētu lēmumu;

19.  vēlreiz pauž atbalstu cilvēktiesību nosacījumu iestrādāšanai tirdzniecības nolīgumos un atgādina, cik svarīgi ir ievērot un īstenot cilvēktiesību klauzulas; atzinīgi vērtē Komisijas un Padomes centienus iekļaut šādas juridiski saistošas cilvēktiesību klauzulas visos tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos saskaņā ar kopējo pieeju un pieprasa publicēt Padomes kopējo pieeju; norāda, ka cilvēktiesību klauzulas nav iekļautas visos ES nolīgumos, un pieprasa pašreizējās tirdzniecības sarunās ar citiem ES partneriem, īpaši sarunās par TTIP, nodrošināt juridiski saistošas cilvēktiesību klauzulas iekļaušanu;

20.  taču uzskata, ka pašreizējās klauzulas cilvēktiesību pienākumu un saistību izpildi ietekmējušas ierobežoti; tāpēc aicina Komisiju un Padomi izdarīt šādas izmaiņas:

   a) iekļaut tirdzniecības aizsardzības nosacījumus, lai katra nolīguma puse spētu pildīt savas cilvēktiesību saistības jomās, kurās tā ir primāri atbildīga, attiecībā uz pierādītiem cilvēktiesību klauzulu noteikumu pārkāpumiem;
   b) regulāri padziļināti uzraudzīt tirdzniecības un asociācijas nolīgumu cilvēktiesību klauzulu īstenošanu, it īpaši — publicējot regulārus Komisijas un EĀDD kopīgos paziņojumus Parlamentam par cilvēktiesību ievērošanu partnervalstīs un izveidojot starpiestāžu komiteju;
   c) apsvērt visos ES tirdzniecības nolīgumos paredzēt cilvēktiesību komiteju, lai varētu nopietni un sistemātiski sekot līdzi ar nolīgumiem saistītiem cilvēktiesību jautājumiem; šajā sakarā atgādina, ka sarunās ir svarīgi iesaistīt sabiedrību, lai nodrošinātu pārredzamību;
   d) nodrošināt, ka ES ir vietēja tiesiskās aizsardzības līdzekļu sistēma, kas pieņemtu sūdzības par tirdzniecības nolīgumu un cilvēktiesību klauzulu neievērošanu;

21.  atgādina par savu 2010. gada ieteikumos pausto prasību visos ES tirdzniecības nolīgumos — gan divpusējos, gan vairākpusējos — iekļaut visaptverošas, izpildāmas un vērienīgas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) nodaļas; uzsver, ka dažādu ES tirdzniecības nolīgumu TIA nodaļas ir pretrunīgas; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt augstāko konsekvences līmeni visās tirdzniecības sarunās un ieviest TIA nodaļas, kurās:

   a) katra puse paustu apņemšanos ratificēt un efektīvi īstenot astoņas galvenās un četras prioritārās SDO konvencijas, kā arī starptautiskos daudzpusējos vides nolīgumus;
   b) uz cilvēktiesību klauzulām un TIA nodaļām attiektos vispārējais strīdu izšķiršanas mehānisms ar vienādiem noteikumiem visām nolīguma pusēm, kā prasīts 2010. gada ieteikumos, lai nodrošinātu cilvēktiesību un sociālo un vides standartu ievērošanu;
   c) sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai būtu paredzēta iespēja iesniegt apelāciju un pieprasīt atlīdzību, izmantojot sūdzību procedūru;
   d) būtu paredzēti efektīvi atturoši pasākumi — tostarp monetāri līdzekļi — attiecībā uz smagiem, pierādītiem nolīguma ilgtspējīgas attīstības nodaļas noteikumu pārkāpumiem; šādus pasākumus varētu īstenot, smagu, pastāvīgu minēto standartu pārkāpumu gadījumā, ja citādu iespēju vairs nav, uz laiku palēninot, samazinot vai pat apturot konkrētu nolīgumā paredzētu tirdzniecības priekšrocību izmantošanu, un rīcības plānu ieviešana ar mūsu partneriem varētu palīdzēt novērst konkrētu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos noteiktu saistību nepildīšanu;

22.  atkārtoti prasa dažādos nolīguma izstrādes, sarunu un īstenošanas posmos izveidot ilgtspējīgas attīstības forumus vai padomdevēju grupas; atgādina, ka visām vietējām konsultantu grupām (VKG) jābūt pilnīgi neatkarīgām un ar piekļuvi pienācīgiem resursiem; ņem vērā, ka daži saskaņā ar esošajiem tirdzniecības nolīgumiem ES izveidoto VKG dalībnieki ir bieži pauduši kritiku, ka to apspriedēm nav nekādas praktiskas ietekmes, un ierosina Komisijai īstenot šādus pasākumus:

   a) izveidot ziņošanas sistēmu, kas dotu Parlamentam iespēju novērtēt konsultantu grupu darbu;
   b) sistemātiski un konkrēti reaģēt uz ES VKG paustajām bažām un veikt turpmākos pasākumus attiecībā uz šajā kontekstā ES pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru ierosinātajām iniciatīvām;
   c) TIA nodaļās izklāstīt pamata loģistikas nosacījumus, lai būtu iespējama efektīva īstenošana, jo dažos gadījumos šie aspekti ir izrādījušies nopietni šķēršļi, kā arī attiecīgus papildu pasākumus, piemēram, tehnisko palīdzību un sadarbības programmas;

23.  aicina, izstrādājot starptautiskās tirdzniecības noteikumus un valsts tirdzniecības politiku, palielināt pārredzamību un pārskatatbildību vietējām organizācijām, vienlaikus nodrošinot saskaņotību attiecībā uz darba ņēmēju tiesību un cilvēktiesību, tostarp sieviešu tiesību, ievērošanu;

24.  aicina Komisiju tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu īstenošanas uzraudzības procesā attiecībā uz cilvēktiesību un sociālo un vides standartu ievērošanu ciešāk iesaistīt Parlamentu un aicina Padomi apspriesties ar Parlamentu par katru lēmumu vajadzības gadījumā pārskatīt vai pat apturēt nolīguma piemērošanu;

Cilvēktiesības, vides un sociālie standarti vienpusējā līmenī

25.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gada 1. janvārī spēkā stājusies jaunā vispārējā preferenču sistēma (VPS) (Regula (ES) Nr. 978/2012) un ka ir publicēts pirmais VPS uzraudzības ziņojums par 2014. un 2015. gadu; uzskata, ka tirdzniecības politikai ir jābūt līdzeklim, kā mudināt ES partnervalstis pieņemt augstākus sociālos un vides standartus, tāpēc aicina Komisiju īstenot šādus korektīvos pasākumus:

   a) vai nu ar deleģētu aktu, vai gaidāmajā Regulas (ES) Nr. 978/2012 pārskatīšanā precizēt definīcijas jēdzieniem „nopietni pārkāpumi starptautiskas konvencijas efektīvā īstenošanā” un „nopietni un sistemātiski starptautiskas konvencijas principu pārkāpumi”;
   b) censties apzināt visu attiecīgo uzraudzības struktūru viedokļus, lai labāk novērtētu, vai ir ievērotas VPS regulā minētās starptautiskās konvencijas; īpaši novērtēt viedokļus, ko paudusi SDO ekspertu komiteja konvenciju piemērošanas jautājumos attiecībā uz tirdzniecības preferenču piešķiršanu un apturēšanu saskaņā ar VPS regulu;
   c) gaidāmajā Regulas (ES) Nr. 978/2012 pārskatīšanā uzlabot saņēmējvalstu saistību uzraudzību; sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāpiešķir oficiāla loma VPS un VPS+ uzraudzībā, it īpaši — ar procedūru, kas dod iespēju uzklausīt Komisijai paustās bažas un atbildēt uz tām;
   d) kā prasīts 2010. gadā, pārskatīšanas laikā VPS regulā iekļaut arī uzņēmumu sociālo atbildību, lai nodrošinātu, ka transnacionālie uzņēmumi ievēro valstu un starptautiskās juridiskās saistības cilvēktiesību, darba standartu un vides noteikumu jomā;
   e) uzraudzīt un novērtēt notikumu attīstību attiecībā uz principa „Viss, izņemot ieročus” (EBA) un standarta VPS pasākumu īstenošanu un efektivitāti un ziņot par to Eiropas Parlamentam;

26.  atbalsta Komisijas apņemšanos strādāt pie bērnu darba izskaušanas; atzinīgi vērtē dienestu darba dokumenta pieņemšanu un atkārto 2010. gadā pausto prasību izvirzīt līdzsvarotus un reālistiskus leģislatīvos priekšlikumus, tostarp tādus pasākumus kā ražojumu, kuru ražošanā nav iesaistīti bērni, marķēšana, tirdzniecības preferenču piešķiršana valstīm, kuras ievēro konkrētus darba standartus, un horizontāls aizliegums importēt ražojumus, kas ražoti, izmantojot bērnu darbu; uzsver, ka līdztekus pārējām sešām SDO pamata konvencijām, kā arī ES iesaistei starptautiskās diskusijās PTO, ESAO un SDO līmenī svarīgi ir ES tirdzniecības nolīgumu TIA nodaļās iekļaut mērķi apkarot piespiedu darbu un bērnu darbu, lai uzlabotu šā mērķa daudzpusējo dimensiju;

27.  atkārtoti pauž iebildumus pret jebkādiem tādiem tiešiem vai netiešiem nosacījumiem, kuri skar ar enerģiju saistītu pakalpojumu tirdzniecību, kas pieļautu subsīdiju tehnoloģisko neitralitāti; aicina Komisiju un dalībvalstis nopietni ņemt vērā to, ka starptautiskās tirdzniecības radītais CO2 emisiju pieaugums iedragā Eiropas klimata stratēģiju, un uzsver, ka pāreja uz vietējas ražošanas un patēriņa modeļiem var palīdzēt sasniegt Parīzes nolīguma mērķus;

28.  atgādina par ciešo saikni starp klimata pārmaiņām un atmežošanu, ko izraisījusi neilgtspējīga un nelikumīga izejvielu ieguve; aicina Komisiju nodrošināt efektīvu FLEGT un EUTR īstenošanu un izpildi, arī attiecībā uz kokmateriālu piegādes ķēdes likumības pienākumu;

29.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu sākt priekšizpēti par Eiropas rīcības plānu atmežošanas un meža degradācijas jomā;

Uzņēmumu sociālā atbildība

30.  atgādina par Parlamenta 2010. gada prasību uzņēmumu sociālo atbildību iekļaut visos ES tirdzniecības nolīgumos un paredzēt nosacījumus labākai izpildes panākšanai, īpaši iespēju Komisijai izmeklēt iespējamus uzņēmumu sociālās atbildības saistību pārkāpumus, kā arī tādu ES kontaktpunktu atvēršanu, kas veidoti uz ESAO kontaktpunktu pamata un stiprina tos; aicina Komisiju pastiprināt centienus panākt, ka uzņēmumi ievēro noteikumus visā piegādes ķēdes garumā, kā arī pilnībā ievēro SDO darba pamatstandartus un starptautiski atzītos uzņēmumu sociālās atbildības standartus, īpaši nesen atjauninātās ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, ANO Globālā līguma desmit principus, ISO 26000 rekomendējošo standartu par sociālo atbildību, SDO trīspusējo deklarāciju par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, it īpaši apģērbu un ieguves rūpniecībā, kur cilvēktiesību un sociālo standartu pārkāpumu risks ir lielāks; vērš uzmanību uz ilgtspējas paktu, ar ko pēc Rana Plaza katastrofas 2013. gadā nāca klajā Komisija, Bangladeša, SDO un Amerikas Savienotās Valstis; uzsver, ka ir svarīgi turpināt tiekties uz pakta ilgtspējas mērķiem, lai uzlabotu darba ņēmēju tiesības, un ka ir nepieciešams atbildīgāk pārvaldīt piegādes ķēdes starptautiskā līmenī; prasa Komisijai šādas programmas un pasākumus īstenot arī kopā ar citiem ES tirdzniecības partneriem;

31.  uzskata, ka ir izšķirīgi svarīgi turpināt centienus ievērot ESAO Deklarāciju par starptautiskajiem ieguldījumiem un daudznacionālajiem uzņēmumiem, nodrošinot, ka visos jaunajos nolīgumos starp ES un trešām valstīm ir iekļauta skaidra atsauce uz vadlīnijām un to īstenošanā no „pasīvas” pieejas pārejot uz „aktīvu”; aicina Komisiju nodrošināt pārredzamību attiecībā uz piekļuvi informācijai par uzņēmumu rīcību un ieviest efektīvu un izpildāmu ziņošanas sistēmu, kas sniegtu informāciju par ražojumu vērtības ķēdēm; atgādina par savu 2010. gada nostāju, ka jāpieprasa uzņēmumiem publicēt pārskatu par uzņēmumu sociālās atbildības jomā sasniegto un visiem uzņēmumiem jāievēro pienācīgas pārbaudes pienākums; mudina Komisiju atjaunināt stratēģiju par uzņēmumu sociālo atbildību, lai paredzētu stingrākas ziņošanas un atbilstības prasības un nodrošinātu ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām efektīvāku īstenošanu, un mudina dalībvalstis atbalstīt uzņēmumu sociālās atbildības sekmēšanu tirdzniecības nolīgumos;

32.  aicina ES ieviest uzņēmumu sociālās atbildības dialoga platformas, kas apvienotu pilsonisko sabiedrību, uzņēmumus, starptautiskās organizācijas un citas ieinteresētās personas;

33.  aicina Komisiju rezultātus, kas tiks iegūti projektā „Iegūt ilgtermiņa vērtību uzņēmumiem un investoriem”, ko īsteno saskaņā ar ANO atbildīgas ieguldīšanas principiem un ANO Globālo līgumu, piemērot Eiropas Stratēģisko investīciju fondam un dialogam ar investoriem sarunās par tirdzniecības nolīgumiem, un atbalstīt ilgtspējīgas kapitāla tirgu savienības koncepciju, veicinot ilgtspējīgu tirdzniecību;

34.  atgādina, ka SDO trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, SDO pienācīga darba nodrošināšanas programma un ESAO vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem darba elementi ir svarīgākie dokumenti saistībā ar uzņēmumu sociālo atbildību; prasa, lai Komisija veic turpmākos pasākumus ESAO un ANO iniciatīvu sakarā, ES tiesību aktos iestrādājot nesen izstrādātus un jaunizstrādātus starptautiskos standartus, un G20 tirdzniecības ministru sanāksmē 2016. gada jūlijā Šanhajā iestājas par līdzsvarotiem un visaptverošiem politikas ieteikumiem, kas ietver spēcīgu ilgtspējīgas attīstības dimensiju attiecībā uz globālajām vērtības ķēdēm;

35.  atgādina, ka ES ir pasaules līdere saistībā ar nacionālajiem rīcības plāniem uzņēmumu sociālās atbildības jautājumā; aicina Komisiju aktīvi popularizēt atbildīgu uzņēmējdarbības praksi starp ES uzņēmumiem, kas darbojas ārvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu visu to juridisko saistību stingru ievērošanu, kuras izriet no valstu tiesību aktiem vai no divpusējām vai starptautiskām juridiskām saistībām, kas attiecas uz šo uzņēmumu darbību, tostarp jo īpaši ievērojot starptautiskos standartus un noteikumus cilvēktiesību, darba tiesību un vides jomā; turklāt šā mērķa sasniegšanas nolūkā iesaka Komisijai aktīvi sadarboties ar partnervalstīm, lai apmainītos ar paraugpraksi un zinātību par to, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi un informētību par atbildīgu uzņēmējdarbību;

36.  norāda, ka uzņēmumu sociālās atbildības programmai jābūt piemērotai reģionu un valstu specifiskajām vajadzībām, lai sniegtu ieguldījumu ilgtspējīgas ekonomikas un sociālās attīstības uzlabošanā;

37.  aicina Komisiju veikt tādus pasākumus tirdzniecības un ieguldījumu jomā, kas iedrošinātu un atbalstītu uzņēmumus, kuri ievieš uzņēmumu sociālās atbildības stratēģijas, un šādi pasākumi varētu būt marķējumu piešķiršana, priekšrocības piekļuvē ES publiskajam iepirkumam un MVU atbalsta programmu īstenošana;

38.  īpaši atzinīgi vērtē to, ka ES Direktīvā par nefinanšu informācijas atklāšanu ir paredzēta lielu uzņēmumu ziņošana par cilvēktiesībām; aicina ES dalībvalstis ātri un efektīvi transponēt šo direktīvu; vērš uzmanību uz ANO vadošo principu ziņošanas sistēmu, uzņēmumu cilvēktiesību kritērijiem un integrētās ziņošanas mērķi un aicina visus ES biržu sarakstos iekļautos uzņēmumus un to iesaistītās personas ievērot šīs direktīvas būtību gan ES, gan tirdzniecībā ārpus ES;

39.  aicina ES un dalībvalstis aktīvi iesaistīties ANO Cilvēktiesību padomes un ANO Vides programmas (UNEP) darbā pie starptautiska līguma, kas nodrošinātu transnacionālo korporāciju saukšanu pie atbildības par cilvēktiesību un vides standartu pārkāpumiem;

40.  uzsver, ka šo ieteikumu efektīva īstenošana ir būtisks elements Parlamenta novērtējumā par tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem Komisija risina sarunas; pieprasa, lai Komisija izvērsti un savlaicīgi atbild uz visiem šajā rezolūcijā minētajiem punktiem;

o
o   o

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) https://www.wto.org/english/news_e/news15_e/mc10_19dec15_e.htm.
(2) http://unfccc.int/resource/docs/2015/cop21/eng/l09r01.pdf.
(3) http://eeas.europa.eu/human_rights/docs/2014-hr-annual-report_en.pdf.
(4) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2015/july/tradoc_153591.pdf.
(5) Rezolūcija, ko 2015. gada 25. septembrī pieņēmusi ANO Ģenerālā asambleja (A/RES/70/1) (http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1&Lang=E).
(6) OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.
(7) OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.
(8) http://mneguidelines.oecd.org/text/.
(9) http://www.oecd.org/daf/inv/mne/GuidanceEdition2.pdf.
(10) http://unctad.org/en/pages/PublicationWebflyer.aspx?publicationid=1437.
(11) OV C 99 E, 3.4.2012., 101. lpp.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0294.
(13) OV C 99 E, 3.4.2012., 31. lpp..
(14) OV C 99 E, 3.4.2012., 94. lpp..
(15) A/HRC/RES/26/9 (http://www.ihrb.org/pdf/G1408252.pdf).

Juridisks paziņojums