Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2016. gada 8. marts - StrasbūraGalīgā redakcija
Dzīvnieku veselība ***II
 Atbalsta shēma par augļu un dārzeņu, banānu un piena piegādi izglītības iestādēm ***I
 Tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostu finanšu pārredzamības sistēma ***I
 Saskaņotie patēriņa cenu indeksi ***I
 2014. gada ziņojums par ES finansiālo interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu
 Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta darbā
 Sieviešu dzimuma bēgļu un patvēruma meklētāju stāvoklis Eiropas Savienībā

Dzīvnieku veselība ***II
PDF 475kWORD 68k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. marta normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā („Dzīvnieku veselības tiesību aktsˮ) (11779/1/2015 – C8-0008/2016 – 2013/0136(COD))
P8_TA(2016)0067A8-0041/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (11779/1/2015 – C8-0008/2016),

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Austrijas Federālā padome un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 10. decembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0260),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0041/2016),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

4.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

5.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

6.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par mikrobu rezistenci un veterināro zāļu lietošanu

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei „Rīcības plāns pret pieaugošajiem draudiem, ko rada mikrobu rezistence” (COM(2011)0748) ir uzsvērta Regulas par transmisīvām dzīvnieku slimībām („Dzīvnieku veselības tiesību akts”) profilaktiskā nozīme un attiecīgi gaidāmā antibiotiku lietošana dzīvniekiem mazākā apmērā. Papildus šīs regulas prasībām dalībvalstis tiek aicinātas apņemties vākt attiecīgus, salīdzināmus un pietiekami sīkus datus par antimikrobiālo zāļu faktisko lietošanu dzīvniekiem un nosūtīt šādus datus Komisijai, lai nodrošinātu piesardzīgāku antimikrobiālo zāļu lietošanu dzīvniekiem un tādējādi palīdzētu mazināt mikrobu rezistences risku.

Komisijas paziņojums par regulāru ziņošanu attiecībā uz antimikrobiālo zāļu lietošanu dzīvniekiem Savienībā

Komisija apņemas regulāri publicēt uz dalībvalstu sniegtajiem datiem balstītu ziņojumu par antimikrobiālo zāļu lietošanu dzīvniekiem ES.

Komisijas paziņojums par dzīvnieku labturību

Šī regula nosaka profilakses un kontroles noteikumus attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kas ir pārnēsājamas uz dzīvniekiem vai uz cilvēkiem, bet tajā nav noteikumu, kas reglamentē konkrēti dzīvnieku labturību, lai gan dzīvnieku veselība un labturība ir savstarpēji saistītas. Savienībai dzīvnieku labturības jomā ir pienācīgi izstrādāts acquis, kas aptver dažādas sugas (broilerus, dējējvistas, cūkas, teļus) vai darbības (lauksaimniecību, pārvadāšanu, kaušanu, pētniecību u. c.). Minētie dzīvnieku labturības tiesību akti noteikti tiks piemēroti arī turpmāk. Komisija saskaņā ar Līguma 13. pantu un tajā noteiktajās robežās ir pilnībā apņēmusies veltīt pienācīgu uzmanību dzīvnieku labturībai, tostarp nodrošināt šo tiesību aktu pilnīgu īstenošanu un pienācīgu izstrādi.

(1) OV C 170, 5.6.2014., 104. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0381.


Atbalsta shēma par augļu un dārzeņu, banānu un piena piegādi izglītības iestādēm ***I
PDF 389kWORD 75k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz atbalsta shēmu par augļu un dārzeņu, banānu un piena piegādi izglītības iestādēm (COM(2014)0032 – C7-0025/2014 – 2014/0014(COD))
P8_TA(2016)0068A8-0006/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0032),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 42. pantu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0025/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas 2014. gada 9. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 7. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 27. maija lēmumu par iestāžu sarunu sākšanu un sarunu mandātu attiecībā uz priekšlikumu(3),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2015. gada 16. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A8‑0006/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2016. gada 8. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/..., ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz atbalsta shēmu par augļu un dārzeņu, banānu un piena piegādi izglītības iestādēm

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2016/791.)

(1) OV C 451, 16.12.2014., 142. lpp.
(2) OV C 415, 20.11.2014., 30. lpp.
(3) Tajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0216.


Tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostu finanšu pārredzamības sistēma ***I
PDF 852kWORD 459k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. martā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostu finanšu pārredzamības sistēmu (COM(2013)0296 – C7-0144/2013 – 2013/0157(COD))(1)
P8_TA(2016)0069A8-0023/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
Virsraksts
Priekšlikums
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,
ar ko izveido tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostu finanšu pārredzamības sistēmu
ar ko izveido ostas pakalpojumu organizācijas un ostu finanšu pārredzamības sistēmu
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Ostas spēj veicināt Eiropas nozaru ilgtermiņa konkurētspēju pasaules tirgos, vienlaikus radot pievienoto vērtību un darbvietas visos Savienības piekrastes reģionos. Lai risinātu jūras transporta nozarē aktuālās problēmas, piemēram, novērstu ilgtspējīga transporta un loģistikas ķēdes nepilnības, ir būtiski, ka administratīvās vienkāršošanas pasākumus, kas noteikti Komisijas paziņojumā „Ostas — izaugsmes dzinējspēks”, īsteno līdztekus šai regulai. Muitošanas administratīvo procedūru sarežģītība, kas izraisa kavēšanos ostās, ir lielākais šķērslis tuvsatiksmes kuģošanas konkurētspējai un Savienības ostu efektivitātei.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)  Muitas procedūru būtiska vienkāršošana ostai var radīt nozīmīgu ekonomisku priekšrocību konkurētspējas ziņā. Lai novērstu ostu negodīgu konkurenci un mazinātu muitas formalitātes, kuras var būtiski kaitēt Savienības finansiālajām interesēm, ostu iestādēm būtu jāpieņem atbilstoša un efektīva, uz risku balstīta politikas pieeja nolūkā izvairīties no konkurences izkropļojumiem. Dalībvalstīm un Komisijai būtu regulāri un efektīvi jāuzrauga šīs procedūras, un Komisijai būtu jāizvērtē, vai ir nepieciešams veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu negodīgu konkurenci.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Lielākā daļa Savienības jūras satiksmes iet tranzītā caur Eiropas transporta tīkla jūras ostām. Lai sasniegtu šīs regulas mērķi, ievērojot proporcionalitātes principu un neradot nevajadzīgu slogu citām ostām, šī regula būtu jāpiemēro Eiropas transporta tīkla ostām, no kurām katrai ir nozīmīga loma Eiropas transporta sistēmā, jo vai nu tā apkalpo vairāk nekā 0,1 % no kopējā ES kravas apjoma vai pasažieru kopskaita, vai tāpēc, ka tā uzlabo salu vai perifēro apgabalu reģionālo pieejamību, tomēr neskarot iespēju dalībvalstīm izlemt piemērot šo regulu arī citās ostās. Loču pakalpojumi, ko veic atklātā jūrā, tieši neietekmē ostu efektivitāti, jo tos neizmanto tiešai ieiešanai ostā un iziešanai no tās, un tādēļ tie nav jāiekļauj šajā regulā.
(4)  Lielākā daļa Savienības jūras satiksmes iet tranzītā caur Eiropas transporta tīkla jūras ostām. Lai sasniegtu šīs regulas mērķi, ievērojot proporcionalitātes principu un neradot nevajadzīgu slogu citām ostām, šī regula būtu jāpiemēro tikai Eiropas transporta tīkla jūras ostām, no kurām katrai ir nozīmīga loma Eiropas transporta sistēmā, jo vai nu tā apkalpo vairāk nekā 0,1 % no kopējā ES kravas apjoma vai pasažieru kopskaita, vai tāpēc, ka tā uzlabo salu vai perifēro apgabalu reģionālo pieejamību. Tomēr šajā regulā būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm pieņemt lēmumu par to, vai piemērot vai nepiemērot šo regulu visaptveroša Eiropas transporta tīkla jūras ostām, kas atrodas tālākajos reģionos. Dalībvalstīm būtu vajadzīga arī iespēja noteikt izņēmumus, lai novērstu neproporcionālu administratīvu slogu tām visaptveroša Eiropas transporta tīkla jūras ostām, kuru gada pārvadājumu apjoms nepamato šīs regulas piemērošanu pilnā apmērā. Loču pakalpojumi, ko veic atklātā jūrā, tieši neietekmē ostu efektivitāti, jo tos neizmanto tiešai ieiešanai ostā un iziešanai no tās, un tādēļ tie nav jāiekļauj šajā regulā.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Šī regula neparedz, ka ostu pārvaldes iestādēm jāizmanto konkrēts ostas pārvaldības modelis. Ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteikumi par piekļuvi tirgum un finanšu pārredzamību, dalībvalstīs pašreizējos valsts līmenī iedibinātos ostas pārvaldības modeļus var saglabāt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. protokolu.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. panta mērķis ir novērst pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus Savienībā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 58. pantu tas jāsasniedz saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti sadaļā par transportu, jo īpaši 100. panta 2. punktā.
svītrots
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Pašapkalpošanās, kad kuģošanas sabiedrības vai ostas pakalpojumu sniedzēji paši izvēlas darbiniekus un sniedz sev ostu pakalpojumus, vairākās dalībvalstīs tiek regulēta drošības vai sociālu iemeslu dēļ. Komisijas apspriedes ar ieinteresētajām personām, sagatavojot šo priekšlikumu, atklāja, ka pašapkalpošanās vispārīga atļaušana Savienības līmenī prasītu papildu noteikumus par drošumu un sociālajiem jautājumiem, lai novērstu iespējamo negatīvo ietekmi šajās jomās. Tādēļ ir lietderīgi pagaidām neregulēt šo jautājumu Savienības līmenī, kā arī atļaut dalībvalstīm izlemt, vai regulēt pašapkalpošanos ostās vai ne. Tādēļ šai regulai vajadzētu attiekties tikai uz ostas pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.
svītrots
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Lai nodrošinātu efektīvu, drošu un videi nekaitīgu ostu pārvaldību, ostas vadības iestādēm būtu jāvar prasīt ostas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie pierāda, ka atbilst obligātajām prasībām, lai sniegtu pakalpojumu atbilstīgā veidā. Šīs obligātās prasības būtu jāattiecina tikai uz skaidri noteiktiem nosacījumiem par profesionālo kvalifikāciju, tostarp apmācību, un nepieciešamo aprīkojumu, ciktāl šīs prasības ir pārredzamas, nediskriminējošas, objektīvas un būtiskas, lai nodrošinātu ostas pakalpojumus.
(7)  Lai nodrošinātu efektīvu, drošu un videi nekaitīgu ostu pārvaldību, ostas pārvaldes iestādēm būtu jāvar prasīt ostas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie pierāda, ka atbilst minimālajām prasībām, lai sniegtu pakalpojumu atbilstīgā veidā. Šīs minimālās prasības būtu jāattiecina tikai uz skaidri noteiktiem nosacījumiem par operatoru profesionālo kvalifikāciju, attiecīgā ostas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo aprīkojumu, pakalpojuma pieejamību un atbilstību kuģošanas drošības prasībām. Šajās minimālajās prasībās būtu jāņem vērā arī vides prasības, kā arī valsts sociālie standarti un ostas pakalpojumu sniedzēja labā reputācija.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Visiem pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši tiem, kas ir jauni tirgus dalībnieki, būtu jāapliecina sava spēja apkalpot minimālo kuģu skaitu, izmantojot savus darbiniekus un aprīkojumu. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievēro attiecīgie nosacījumi un noteikumi, tostarp piemērojamie darba tiesību akti, piemērojamie koplīgumi un kvalitātes prasības, ko izvirzījusi attiecīgā osta.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)  Nosakot, vai pakalpojumu sniedzējs ir izpildījis labas reputācijas prasību, dalībvalstij būtu jāapsver, vai ir pārliecinoši iemesli apšaubīt ostas pakalpojumu sniedzēja, tā pārvaldnieka un citu attiecīgo personu, ko var noteikt dalībvalsts, labo reputāciju, piemēram, konstatējot, vai šīm personām ir sodāmība vai tām noteiktas sankcijas kādā no dalībvalstīm par smagiem noziegumiem vai piemērojamo Savienības un valsts tiesību aktu pārkāpumiem, tostarp šādās jomās: sociālās tiesības, darba tiesības, darba drošības tiesības, kā arī veselības un vides aizsardzības tiesības.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
7.c apsvērums (jauns)
(7c)  Atbilstoši Padomes Regulai (EEK) Nr. 3577/921a un Tiesas 2007. gada 11. janvāra spriedumam Lietā C-251/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku1b, saskaņā ar kuriem nevar secināt, ka vilkšanu var pielīdzināt jūras transporta pakalpojumam, kuģošanas drošības un vides aizsardzības nolūkā ir iespējams minimālajās prasībās noteikt, ka kuģiem, ko izmanto vilkšanas vai pietauvošanas darbībām, jābūt reģistrētiem attiecīgās ostas dalībvalstī un tiem jākuģo ar šīs valsts karogu.
_______________
1a Padomes 1992. gada 7. decembra Regula (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.).
1b Tiesas 2007. gada 11. janvāra spriedums Lietā C-251/04 Eiropas Kopienu Komisija pret Grieķijas Republiku, C-251/04, ECLI:EU:C:2007:5
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Tā kā ostas atrodas ierobežotos ģeogrāfiskajos apgabalos, tad noteiktos gadījumos piekļuve tirgum varētu būt ierobežota atbilstoši ierobežotajai zemes platībai vai gadījumā, ja zeme ir rezervēta noteikta veida darbībai saskaņā ar oficiālo attīstības plānu, kurā pārredzami plānota zemes izmantošana, un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, piemēram, pilsētu un lauku plānošanas mērķiem.
svītrots
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)  Savienības ostu sistēmā ir lielas atšķirības, un tā ietver daudzus atšķirīgus modeļus ostas pakalpojumu organizēšanai. Tas nozīmē, ka vienota sistēma nebūtu piemērota. Ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei vajadzētu spēt ierobežot ostas pakalpojuma sniedzēju skaitu, ja apstākļi to prasa.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Jebkurš nodoms ierobežot ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu kompetentajai iestādei būtu iepriekš jāpublicē, un tam vajadzētu būt pilnībā pamatotam, lai dotu iespēju ieinteresētajām pusēm izteikt apsvērumus. Visiem ierobežojumu kritērijiem jābūt objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem.
(11)  Jebkurš nodoms ierobežot ostas pakalpojuma sniedzēju skaitu ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei būtu iepriekš jāpublicē. Visiem ierobežojumu kritērijiem jābūt objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Lai ostas pakalpojumu sniedzēju izvēles procedūra būtu atklāta un pārredzama, tās rezultātiem ir jābūt publiski pieejamiem un visa dokumentācija būtu jāpaziņo ieinteresētajām personām.
(12)  Ostas pakalpojumu sniedzēju izvēles procedūrai vajadzētu būt atklātai un tās rezultātiem — publiski pieejamiem, tai vajadzētu būt nediskriminējošai, pārredzamai un iespēja tajā piedalīties būtu jādod visām ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Ostas pakalpojumu sniedzēju atlases procedūrā gadījumā, ja šo pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots, būtu jāievēro principi un pieeja, kas noteikta Direktīvā../../... [koncesija]7 , tostarp robežvērtības un metode līguma vērtības, kā arī būtisku izmaiņu un elementu, kas saistīti ar līguma darbības ilgumu, noteikšanai.
svītrots
__________________
7 Priekšlikums direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (COM 2011) 0897 galīgā redakcija.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)  Komisija savā 2006. gada 1. augusta skaidrojošajā paziņojumā par Kopienas tiesību aktiem, ko piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, uz ko neattiecas vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu1 noteikumi, ir sniegusi skaidru regulējumu par atlases procedūrām, uz kurām publiskā iepirkuma direktīvas neattiecas un kuras netiek piešķirtas koncesiju veidā.
_______________
1 OV C 179, 1.8.2006., 2. lpp.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izmantošana, kuru rezultātā ierobežo ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu, ir attaisnojama tikai tad, ja tas skar sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ostas pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem, ostas pakalpojumu pieejamību visu gadu vai ostas pakalpojumu pieejamību dažu kategoriju lietotājiem.
(14)  Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izmantošana, kuru rezultātā ierobežo ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu, ir attaisnojama tikai tad, ja tas skar sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ostas pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem, ostas pakalpojumu pieejamību visu gadu, ostas pakalpojumu pieejamību dažu kategoriju lietotājiem vai drošas, neapdraudētas vai vides ziņā ilgtspējīgas ostas darbības.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Dalībvalsts izraudzītajām kompetentajām iestādēm būtu jābūt iespējai izvēlēties nolemt sniegt ostas pakalpojumus ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām vai uzticēt šādu pakalpojumu sniegšanu iekšējam pakalpojumu sniedzējam. Ja kompetentā iestāde nolemj sniegt pakalpojumu pati, tas var ietvert pakalpojumu sniegšanu, izmantojot aģentus, ko nodarbina kompetentā iestāde, vai pēc kompetentās iestādes pasūtījuma. Ja šādu ierobežojumu piemēro visās TEN-T ostās dalībvalsts teritorijā, par to jāinformē Komisija. Gadījumos, kad dalībvalsts kompetentās iestādes vairumā gadījumu izdara šādu izvēli, iekšējo operatoru sniegtie ostu pakalpojumi būtu jāattiecina tikai uz ostu vai ostām, kurās minētie iekšējie operatori tika izraudzīti. Turklāt šādā gadījumā ostu pakalpojumu maksas, ko iekasē šādi operatori, būtu jāuzrauga neatkarīgai uzraudzības struktūrai.
(18)  Ostas pārvaldes iestādei vai dalībvalsts izraudzītajām kompetentajām iestādēm būtu vajadzīga iespēja izvēlēties nolemt sniegt ostas pakalpojumus vai uzticēt šādu pakalpojumu sniegšanu iekšējam operatoram. Ja kompetentā iestāde nolemj sniegt pakalpojumu pati, tas var ietvert pakalpojumu sniegšanu, izmantojot aģentus, ko nodarbina kompetentā iestāde, vai pēc kompetentās iestādes pasūtījuma. Ja šādu ierobežojumu piemēro visās TEN-T jūras ostās dalībvalsts teritorijā, par to jāinformē Komisija. Gadījumos, kad dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz ostas pakalpojumu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, iekšējo operatoru sniegtie ostu pakalpojumi būtu jāattiecina tikai uz ostu vai ostām, kurās minētie iekšējie operatori tika izraudzīti. Turklāt šādā gadījumā ostas pakalpojuma maksām, ko iekasē šādi operatori, būtu nepieciešama neatkarīga uzraudzība.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Dalībvalstīm būtu jāpatur tiesības nodrošināt pienācīgu sociālās aizsardzības līmeni ostu pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma darbiniekiem. Šī regula neskar dalībvalstu sociālo un darba tiesību normas. Gadījumos, kad ostas pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots, ja ostas pakalpojumu līguma slēgšana var izraisīt ostas pakalpojumu sniedzēja maiņu, ir jāparedz iespēja kompetentajām iestādēm lūgt izraudzītajam pakalpojumu sniedzējam, lai tas piemēro Padomes Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā11.
(19)  Dalībvalstīm būtu jāpatur tiesības nodrošināt pienācīgu sociālās aizsardzības līmeni ostu pakalpojumu sniegšanas uzņēmuma darbiniekiem. Šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu sociālo un darba tiesību normu piemērošanu, un tajā būtu jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pants. Ja ostas pakalpojumu līguma slēgšana var izraisīt ostas pakalpojumu sniedzēja maiņu, kompetentajai iestādei personāla pārcelšanas gadījumā būtu jāpieprasa izraudzītajam pakalpojumu sniedzējam, lai tas piemēro Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā11.
__________________
__________________
11 OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.
11 OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)  Tādā ļoti sarežģītā nozarē ar augstu konkurenci kā ostas pakalpojumi jauno darbinieku apmācībai un darbinieku mūžizglītībai ir būtiska nozīme ostas darbinieku veselības un drošības, pakalpojumu kvalitātes un Savienības ostu konkurētspējas nodrošināšanā. Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, ar kuriem nodrošināt attiecīgu apmācību ikvienam darba ņēmējam ostu nozarē. ES līmeņa ostu nozares sociālā dialoga komitejai vajadzētu spēt sagatavot pamatnostādnes par tādu apmācības prasību izstrādi, ar kurām nodrošināt ostas darbinieku kvalitatīvu profesionālo izglītību un apmācību, samazināt negadījumu risku un ņemt vērā nozares turpmākās vajadzības saistībā ar patērētāju pieprasījumu noteiktajām tehnoloģiju un loģistikas izmaiņām.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
19.b apsvērums (jauns)
(19b)  Eiropas ostu nozare saskaras ar vairākiem problēmjautājumiem, kas var ietekmēt gan tās konkurētspēju, gan tās sociālo dimensiju. Šie problēmjautājumi ir šādi: kuģu lieluma pieaugums, konkurence ar ostām ārpus Savienības, aizvien lielāka tirgus ietekme kuģniecības uzņēmumu apvienību veidošanas rezultātā, nepiecie.šamība laikus vienoties par jauniem darba modeļiem un nodrošināt pienācīgu apmācību saistībā ar tehnoloģisko inovāciju, kā arī samazināt tās sociālo ietekmi, apjomu pieaugums aizvien lielākās kopās, pienācīgu ieguldījumu trūkums iekšzemes infrastruktūrās, administratīvo šķēršļu novēršana piekļuvei iekšējam tirgum, izmaiņas enerģētikas nozarē un pieaugošais sabiedrības un vides spiediens. Dalībvalstīm kopā ar sociālajiem partneriem būtu jārisina šie problēmjautājumi un jāveic pasākumi, lai saglabātu gan nozares konkurētspēju, gan novērstu nestabilus darba apstākļus ostās, neraugoties uz ostu darbaspēka pieprasījuma svārstībām.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
19.c apsvērums (jauns)
(19c)  Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta visi ostas darbaspēka organizācijas modeļi, kas nodrošina kvalitatīvas darbvietas un drošus darba apstākļus. Jebkādi nepieciešamie pielāgojumi būtu jāierosina tikai sociālo partneru sarunās, un Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā šādu sarunu rezultāti.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
19.d apsvērums (jauns)
(19d)  Automatizācija un tehnoloģiskā inovācija sniedz iespēju uzlabot ostu efektivitāti un drošību. Pirms vērā ņemamu izmaiņu ieviešanas darba devējiem un ostas darbinieku arodbiedrībām būtu jāsadarbojas, lai garantētu nepieciešamo apmācību un pārkvalificēšanos un rastu kopīgus risinājumus, ar kuriem mazināt šādas attīstības negatīvo ietekmi uz arodveselību un darba drošību, un nodarbināmību.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)   Daudzās ostās tirgus piekļuvi kravu apstrādes un pasažieru termināļa pakalpojumu sniedzējiem piešķir, izmantojot valsts koncesijas līgumus. Uz šāda veida līgumiem attieksies Direktīva.../... [koncesijas]. Tādējādi šīs regulas II nodaļu nepiemēro kravu apstrādes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, bet dalībvalstis var izvēlēties šīs nodaļas noteikumus tomēr piemērot šiem diviem pakalpojumiem. Attiecībā uz cita veida līgumiem, ko publiskās iestādes izmanto, lai piešķirtu piekļuvi kravu apstrādes un pasažieru termināļa pakalpojumu tirgum, Eiropas Savienības Tiesa ir apstiprinājusi, ka kompetentajām iestādēm, noslēdzot šos līgumus, ir saistoši pārredzamības un nediskriminācijas principi. Šie principi ir pilnībā piemērojami attiecībā uz jebkuru ostas pakalpojumu.
(20)  Šīs regulas II nodaļu nepiemēro kravu apstrādes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai. Attiecībā uz līgumu veidiem, kas nav valsts koncesijas līgumi un ko publiskās iestādes izmanto, lai piešķirtu piekļuvi kravu apstrādes un pasažieru termināļa pakalpojumu tirgum, Eiropas Savienības Tiesa ir apstiprinājusi, ka kompetentajām iestādēm, noslēdzot šos līgumus, ir saistoši pārredzamības un nediskriminācijas principi. Šie principi ir pilnībā piemērojami attiecībā uz jebkuru ostas pakalpojumu.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20a)  Saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) rezolūciju A.960 katrā navigācijas zonā ir jāpanāk, lai ločiem būtu augsti specializēta pieredze un zināšanas par vietējiem apstākļiem. Ņemot vērā, ka SJO atzīst loču reģionālo vai vietējo administrāciju lietderīgumu, uz loču pakalpojumiem šīs regulas II nodaļa nebūtu jāattiecina.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)  Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments nodrošina, ka ostas, kas apvienotas Eiropas transporta tīklā, no 2014. līdz 2020. gadam var saņemt Savienības subsīdijas. Turklāt Komisija plāno izveidot pārskatītu regulējumu par valsts atbalstu ostām, un, ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/23/ES1a arī ir paredzēts jauns juridisks regulējums koncesijas līgumiem, kurš tāpat ietekmēs ostas pakalpojumus, kas sniegti saskaņā ar koncesijas līgumu, šajā regulā ir jāparedz stingri noteikumi par finanšu plūsmu pārredzamību, lai novērstu negodīgu konkurenci starp Savienības ostām vai dempingu.
_______________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/23/ES par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Ja ostas vadības iestāde, kas saņem publisko finansējumu, darbojas arī kā pakalpojumu sniedzējs, ir nepieciešams noteikt tai pienākumu veikt atsevišķu uzskaiti par darbībām, ko tā veic kā ostas vadības iestāde, un par tām, kas veiktas uz konkurences pamata, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, publiskā finansējuma piešķiršanas un izmantošanas pārredzamību un izvairītos no tirgus izkropļojumiem. Jebkurā gadījumā jānodrošina atbilstība valsts atbalsta noteikumiem.
(22)  Ja ostas pārvaldes iestāde, kas saņem publisko finansējumu, darbojas arī kā pakalpojumu sniedzējs, ir nepieciešams noteikt tai pienākumu veikt atsevišķu uzskaiti par darbībām, kas finansētas no publiskiem līdzekļiem un ko tā veic kā ostas pārvaldes iestāde, un par tām, kas veiktas uz konkurences pamata, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, publiskā finansējuma piešķiršanas un izmantošanas pārredzamību un izvairītos no tirgus izkropļojumiem. Jebkurā gadījumā jānodrošina atbilstība valsts atbalsta noteikumiem.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22a)  Jūras ostām, kuru apgrozījums nepārsniedz Komisijas Direktīvā 2006/111/EK noteikto robežvērtību, samērīgā veidā būtu jāievēro šīs regulas 12. pantā noteiktie pārredzamības pienākumi, neizjūtot nesamērīgu administratīvo slogu.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
22.b apsvērums (jauns)
(22b)  Lai nodrošinātu godīgu konkurenci un samazinātu administratīvo slogu, Komisijai būtu rakstiski jāprecizē valsts atbalsta jēdziens attiecībā uz ostas infrastruktūru finansēšanu, ņemot vērā, ka publiskas piekļuves un aizsardzības infrastruktūra gan jūrā, gan uz sauszemes, kura ir pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem saskaņā ar vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, un infrastruktūra, kas saistīta ar vispārējas neekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, ir nekomerciālas, jo to darbības mērķi ir galvenokārt publiski; par šādām infrastruktūrām atbildīga ir valsts, lai nodrošinātu sabiedrības vispārējās vajadzības.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
22.c apsvērums (jauns)
(22c)  Turklāt Komisijai, laikus un apspriežoties ar nozari, būtu jānosaka, uz kuriem publiskajiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā attiecas Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula)1a.
_________________
1a Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Ostas pakalpojumu maksas, ko iekasē ostas pakalpojumu sniedzēji, kas nav izraudzīti saskaņā ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu procedūru, ir saistītas ar lielāku cenu ļaunprātīgas izmantošanas risku, ņemot vērā to monopola vai oligopola situāciju un faktu, ka to tirgus nevar tikt apstrīdēts. Tas pats attiecas uz maksām, ko iekasē iekšējie operatori šīs regulas nozīmē. Attiecībā uz šiem pakalpojumiem, pietrūkstot godīga tirgus mehānismiem, būtu jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu, ka iekasētās maksas atbilst attiecīgā tirgus parastajiem apstākļiem un ir noteiktas pārskatāmā un nediskriminējošā veidā.
(23)  Ostas pakalpojumu maksas, ko iekasē ostas pakalpojumu sniedzēji, kas nav izraudzīti saskaņā ar atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu procedūru, un maksas, ko piemēro loča pakalpojumu sniedzēji, kuriem reālas konkurences nav, ir saistītas ar lielāku cenas ļaunprātīgas izmantošanas risku. Attiecībā uz šiem pakalpojumiem, pietrūkstot godīga tirgus mehānismiem, būtu jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu, ka iekasētās maksas ir samērīgas ar sniegto pakalpojumu ekonomisko vērtību un ir noteiktas pārskatāmā un nediskriminējošā veidā.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Lai ostu infrastruktūras lietošanas maksas būtu efektīvas, tās katrā atsevišķā ostā būtu jānosaka pārskatāmi un autonomi saskaņā ar attiecīgās ostas tirdzniecības un investīciju stratēģiju.
(24)  Ostas pārvaldes iestādes uzdevums cita starpā ir atvieglot tirdzniecību un uzņemties starpnieka lomu starp reģionālo nozari un transporta operatoriem. Tāpēc efektivitātes nolūkā ostas infrastruktūras lietošanas maksas katrā atsevišķā ostā būtu jānosaka pārskatāmi un autonomi saskaņā ar attiecīgās ostas tirdzniecības un investīciju stratēģiju.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Ostu infrastruktūras lietošanas maksas izmaiņas būtu jāatļauj, lai veicinātu tuvsatiksmes kuģošanu un piesaistītu ūdens transportlīdzekļus, kuru transporta operāciju, īpaši transporta operāciju atklātā jūrā vai jūras transporta darbību krastā, vides raksturlielumi vai enerģijas un oglekļa dioksīda efektivitāte pārsniedz vidējo līmeni. Tas palīdzēs veicināt vides un klimata pārmaiņu politiku un ostas un tās apkārtnes ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši samazinot ostā ienākošo un stāvošo ūdens transportlīdzekļu ietekmi uz vidi.
(25)  Ostas infrastruktūras lietošanas maksu izmaiņas ir būtisks ostas pārvaldes iestādes instruments, un tās būtu jāatļauj. Ostas infrastruktūras lietošanas maksas var būt atšķirīgas, piemēram, lai veicinātu tuvsatiksmes kuģošanu un piesaistītu ūdens transportlīdzekļus, kuru transporta operāciju, īpaši transporta operāciju atklātā jūrā vai jūras transporta darbību krastā, vides raksturlielumi vai enerģijas un oglekļa dioksīda efektivitāte pārsniedz vidējo līmeni. Tas palīdzēs veicināt vides un klimata pārmaiņu politiku un ostas un tās apkārtnes ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši samazinot ostā ienākošo un stāvošo ūdens transportlīdzekļu ietekmi uz vidi.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Jābūt piemērotām iespējām, lai nodrošinātu to, ka ar ostas lietotājiem, kuriem jāmaksā ostas infrastruktūras lietošanas maksa un/vai ostas pakalpojuma maksa, regulāri apspriežas, kad tiek noteikta un mainīta ostas infrastruktūras lietošanas maksa un ostas pakalpojuma maksa. Ostu vadības iestādes regulāri apspriežas arī ar citām ieinteresētajām personām par būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar pareizu ostas attīstību, darbības rezultātiem un tās spēju piesaistīt un veicināt saimniecisko darbību, piemēram, ostu pakalpojumu koordināciju ostas teritorijā un savienojumu ar iekšzemi un ostas administratīvo procedūru efektivitāti.
(26)  Būtu jānodrošina, lai ar ostas lietotājiem, kuriem jāmaksā ostas infrastruktūras lietošanas maksa un/vai ostas pakalpojuma maksa, regulāri apspriežas, kad tiek noteikta un mainīta ostas infrastruktūras lietošanas maksa un ostas pakalpojuma maksa. Ostu pārvaldes iestādēm būtu arī regulāri jāapspriežas ar citām ieinteresētajām personām par būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar pareizu ostas attīstību, darbības rezultātiem un tās spēju piesaistīt un veicināt saimniecisko darbību, piemēram, ostas pakalpojumu koordināciju ostas teritorijā un savienojumu ar iekšzemi un ostas administratīvo procedūru efektivitāti. Ostas pārvaldes iestādei privātie ieguldītāji, kuri veic lielus nozīmīgus ieguldījumus ostās, būtu jāiesaista ilgtspējīgās konsultācijās par ostas attīstības plāniem.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu šīs regulas piemērošanu, katrā dalībvalstī būtu jāizraugās neatkarīga uzraudzības struktūra, kas varētu būt jau eksistējoša struktūra.
(27)  Lai nodrošinātu, ka ir izveidots neatkarīgs sūdzību izskatīšanas mehānisms, katrā dalībvalstī būtu jāizraugās viena vai vairākas struktūras, kas veic neatkarīgu uzraudzību. Būtu iespējams šim nolūkam izraudzīties jau esošas, ar ostas pārvaldes iestādi nesaistītas struktūras, piemēram, kompetentās iestādes, tiesas, ministrijas vai ministriju departamentus.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Dažādajām neatkarīgajām uzraudzības struktūrām būtu jāapmainās ar informāciju par savu darbu un jāsadarbojas, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu.
(28)  Pārrobežu strīdu vai sūdzību gadījumā dažādajām struktūrām, kas nodrošina neatkarīgu uzraudzību, būtu jāsadarbojas citai ar citu un jāapmainās ar informāciju par savu darbu.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
28.a apsvērums (jauns)
(28a)  Darba tiesiskās attiecības ostās lielā mērā ietekmē ostu darbību. Tāpēc ES līmeņa ostu nozares sociālā dialoga komiteja nodrošina sociālajiem partneriem sistēmu, ar kuru noteikt rezultātus darba organizācijas un darba apstākļu jomā, piemēram, attiecībā uz veselību un drošību, apmācību un kvalifikāciju, Savienības politiku zema sēra satura degvielu izmantošanā un nozares pievilcību gados jauniem darba ņēmējiem un sievietēm.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Lai papildinātu un grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus un jo īpaši lai veicinātu maksas iekasēšanas atkarībā no vides raksturlielumiem vienotu piemērošanu, nostiprinātu maksas iekasēšanas atkarībā no vides raksturlielumiem koherenci Savienības mērogā un nodrošinātu vienotus iekasēšanas principus tuvsatiksmes kuģošanas veicināšanai, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz vispārīgu klasifikāciju kuģiem, degvielām un darbības veidiem, saskaņā ar ko var noteikt dažādu maksu par infrastruktūras izmantošanu, un ostu infrastruktūras lietošanas maksas kopējiem tarifikācijas principiem. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
svītrots
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras, kas attiecas uz piemērotu informācijas apmaiņas mehānismu starp neatkarīgām uzraudzības iestādēm, būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulai (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu13.
svītrots
__________________
13 OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
30.a apsvērums (jauns)
(30a)  Komisija tiek aicināta iesniegt tiesību akta priekšlikumu par loča pakalpojumu atbrīvojuma sertifikātiem (PEC), lai veicinātu to izmantošanu visās dalībvalstīs un tādējādi uzlabotu efektivitāti ostās, un jo īpaši veicinātu tuvsatiksmes kuģošanu, ja drošības apstākļi to atļauj. Konkrētās prasības, uz kurām pamatojoties šādi sertifikāti jāpiešķir, būtu jānosaka dalībvalstīm pēc riska novērtējuma, un tajās būtu jāņem vērā vietējie apstākļi. Prasībām vajadzētu būt pārredzamām, nediskriminējošām un samērīgām.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Tā kā šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt ostu pakalpojumu modernizēšanu un piemērotu sistēmu, lai piesaistītu vajadzīgās investīcijas visās Eiropas transporta tīkla ostās, atsevišķās dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt ostas un ar to saistītās jūrniecības uzņēmējdarbības Eiropas dimensijas, starptautiskā un pārrobežu rakstura dēļ, un tāpēc, ņemot vērā, ka ir nepieciešami vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas līmenī, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienību 5. pants. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(31)  Tā kā šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt ostas pakalpojumu organizācijas sistēmu un piemērotu sistēmu, lai piesaistītu vajadzīgās investīcijas visās Eiropas transporta tīkla ostās, atsevišķās dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt ostas un ar to saistītās jūrniecības uzņēmējdarbības Eiropas dimensijas, starptautiskā un pārrobežu rakstura dēļ, un tāpēc, ņemot vērā, ka ir nepieciešami vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas līmenī, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienību 5. pants. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. Savienības ostas būtu jāaizsargā pret trešo valstu ostām, uz kurām neattiecas tie paši šajā regulā paredzētie organizācijas un darbības kritēriji.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
(31a)  Darba tiesiskās attiecības ostās būtiski ietekmē ostu darbības un darbu. Tāpēc ES līmeņa ostu nozares sociālā dialoga komitejai vajadzētu spēt nodrošināt Savienības sociālos partnerus ar regulējumu, ko izmantot iespējamai kopīgu rezultātu pieņemšanai attiecībā uz sociālajām problēmām, kuras saistītas ar darba tiesiskajām attiecībām ostās. Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāveicina un jāatbalsta sarunas, kā arī jāpiedāvā tehniskā palīdzība tajās, vienlaikus respektējot sociālo partneru neatkarību. Savienības sociālajiem partneriem, ja tie vēlas, vajadzētu būt iespējai ziņot par gūtajiem panākumiem, lai Komisija varētu ņemt vērā šo ziņojumu secinājumus, gatavojot ziņojumu par šīs regulas ietekmi.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  skaidru sistēmu piekļuvei ostu pakalpojumu tirgum;
(a)  skaidru sistēmu ostu pakalpojumu organizēšanai;
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  kopīgus noteikumus par finanšu pārredzamību un maksājumiem, ko piemēro pārvaldes iestādes vai ostas pakalpojumu sniedzēji.
(b)  kopīgus noteikumus par finanšu pārredzamību un maksājumiem, ko piemēro pārvaldes iestādes vai ostas pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem šī regula attiecas.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  bagarēšana;
svītrots
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)
Turklāt šīs regulas 12. panta 2. punktu piemēro arī bagarēšanai.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
3.  Šo regulu piemēro visām Eiropas transporta tīkla jūras ostām, kā noteikts Regulas xxx [regulas par TEN-T pamatnostādnēm] I pielikumā.
3.  Šo regulu piemēro visām Eiropas transporta tīkla jūras ostām, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/20131a II pielikumā.
________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
1. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Šī regula neskar nevienu ostas struktūru, kura ievēro principus, kas noteikti 1. punkta a) un b) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
1. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Dalībvalstis var izlemt šo regulu nepiemērot visaptverošā Eiropas transporta tīkla jūras ostām, kas atrodas tālākajos reģionos, kā minēts LESD 349. pantā. Ja dalībvalstis pieņem lēmumu nepiemērot šo regulu šādām jūras ostām, tās savu lēmumu paziņo Komisijai.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts
2.  "kravu apstrādes pakalpojumi" ir tādas kravas organizēšana un apstrāde starp to vedošo ūdens transportlīdzekli un krastu, kura var būt importa, eksporta vai tranzīta krava, ietverot kravas pārstrādi, transportēšanu un pagaidu uzglabāšanu attiecīgā kravas apstrādes terminālī, un tieši saistīta ar kravas pārvadāšanu, bet izņemot uzglabāšanu, izsaiņošanu, atkārtotu iesaiņošanu vai jebkurus citus pievienotās vērtības pakalpojumus, kas saistīti ar apstrādāto kravu;
2.  "kravu apstrādes pakalpojumi" ir tādas kravas organizēšana un apstrāde starp to vedošo ūdens transportlīdzekli un krastu, kura var būt importa, eksporta vai tranzīta krava, ietverot kravas pārstrādi, piestiprināšanu, atsaitēšanu, iekraušanu, transportēšanu un pagaidu uzglabāšanu attiecīgā kravas apstrādes terminālī, un tieši saistīta ar kravas pārvadāšanu, bet, ja vien dalībvalsts nav noteikusi citādi, izņemot uzglabāšanu, izsaiņošanu, atkārtotu iesaiņošanu vai jebkurus citus pievienotās vērtības pakalpojumus, kas saistīti ar apstrādāto kravu;
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
2.a  "kompetentā iestāde" ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas, pārstāvot vietēju, reģionālu vai valsts līmeni, ir tiesīga saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai instrumentiem kopā vai pārmaiņus ar ostas pārvaldes iestādi veikt darbības, kas saistītas ar ostas darbību organizēšanu un pārvaldību;
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 3. punkts
3.  "bagarēšana" ir smilts, nogulšņu vai citu vielu aizvākšana no ūdensceļu dibena pie iebraukšanas ceļa ostā, lai ūdens transportlīdzekļi varētu piekļūt ostai, un ietver gan sākotnējo aizvākšanu (kapitālā bagarēšana), gan kārtējo bagarēšanu, lai saglabātu ūdens pievadceļu pieejamu;
3.  "bagarēšana" ir smilts, nogulšņu vai citu vielu aizvākšana no ūdensceļu dibena pie iebraukšanas ceļa ostā, lai ūdens transportlīdzekļi varētu piekļūt ostai, un ietver gan sākotnējo aizvākšanu (kapitālā bagarēšana), gan kārtējo bagarēšanu, lai saglabātu ūdens pievadceļu pieejamu, un tā nav ostas pakalpojums, ko piedāvā lietotājam;
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5. punkts
5.  "ostas vadības iestāde" ir publiska vai privāta struktūra, kuras mērķis kopā ar citām darbībām vai atsevišķi ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai instrumentiem pārvaldīt un apsaimniekot ostu infrastruktūru, ostas satiksmi, veikt koordināciju un, ja vajadzīgs, kontrolēt attiecīgās ostas operatoru darbību;
5.  "ostas pārvaldes iestāde" ir publiska vai privāta struktūra, kuras valsts tiesību aktos vai instrumentos atļautais mērķis kopā ar citām darbībām vai atsevišķi ir pārvaldīt un apsaimniekot ostas infrastruktūru un attiecīgā gadījumā koordinēt, īstenot, organizēt vai kontrolēt attiecīgās ostas operatoru darbības, ostas satiksmes administrēšanu un pārvaldību un ostas teritorijas attīstību;
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 6. punkts
6.  "pietauvošana" ir pietauvošanas vai attauvošanas pakalpojumi, kas vajadzīgi, lai ūdens transportlīdzekli noenkurotu vai citādi piesaistītu krastam ostā vai ūdens pievadceļā uz ostu;
6.  "pietauvošana" ir droši pietauvošanas, attauvošanas un nostiprināšanas pie krasta pakalpojumi, kas vajadzīgi ūdens transportlīdzeklim;
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 8. punkts
8.  "loča pakalpojumi" ir ūdens transportlīdzekļa pavadoņa pakalpojums, ko veic locis vai loču stacija nolūkā nodrošināt transportlīdzekļa drošu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās pa ūdens pievadceļu;
8.  "loča pakalpojumi" ir ūdens transportlīdzekļa pavadoņa pakalpojums, ko veic locis vai loču stacija nolūkā nodrošināt kuģa drošu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās pa ūdens pievadceļu vai drošu navigāciju ostā;
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts
9.  "ostas infrastruktūras lietošanas maksa" ir maksa, ko iekasē lai dotu tiešu vai netiešu labumu ostas vadības iestādei un ko maksā ūdens transportlīdzekļu operatori vai kravu īpašnieki par tādu objektu un pakalpojumu izmantošanu, kas ļauj transportlīdzekļiem ienākt ostā un iziet no tās, tostarp ostas ūdens pievadceļu izmantošanu, kā arī piekļuvi pasažieru apkalpošanai un kravu apstrādei;
9.  "ostas infrastruktūras lietošanas maksa" ir maksa, ko iekasē, lai dotu tiešu vai netiešu labumu ostas pārvaldes iestādei, un ko maksā ūdens transportlīdzekļu operatori vai kravu īpašnieki par tādu infrastruktūru, iekārtu un pakalpojumu izmantošanu, kas ļauj transportlīdzekļiem ienākt ostā un iziet no tās, tostarp ostas ūdens pievadceļu izmantošanu, ja šādi ūdensceļi ir ostas pārvaldes iestādes juridiskajā kompetencē, kā arī piekļuvi pasažieru apkalpošanai un kravu apstrādei, taču neietverot samaksu par zemes nomu un tai līdzvērtīgas maksas;
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 12. punkts
12.  "ostas pakalpojumu līgums" ir oficiāla un juridiski saistoša vienošanās starp ostas pakalpojumu sniedzēju un kompetento iestādi, ar kuru šī iestāde izraugās ostas pakalpojumu sniedzēju ostas pakalpojumu sniegšanai, ievērojot procedūru par ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu;
12.  "ostas pakalpojumu līgums" ir oficiāla un juridiski saistoša vienošanās starp ostas pakalpojumu sniedzēju un ostas pārvaldes iestādi vai kompetento iestādi, ar kuru attiecīgā iestāde izraugās ostas pakalpojumu sniedzēju ostas pakalpojumu sniegšanai, ievērojot procedūru par ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu;
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 16. punkts
16.   “jūras osta” ir zemes un ūdens teritorija, ko veido tādas būves un iekārtas, lai principā būtu iespējama kuģu pieņemšana, to iekraušana un izkraušana, preču uzglabāšana, šo preču pieņemšana un piegāde, un pasažieru iekāpšana un izkāpšana; un cita infrastruktūra, kas nepieciešama transporta operācijām ostas teritorijā;
16.   "jūras osta" ir norobežota sauszemes un ūdens teritorija, ko pārvalda ostas pārvaldes iestāde un veido infrastruktūras un iekārtas, lai principā būtu iespējama kuģu pieņemšana, to iekraušana un izkraušana, preču uzglabāšana, šo preču pieņemšana un piegāde, un pasažieru un personāla iekāpšana un izkāpšana;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
2. pants – 17. punkts
17.  "vilkšana" ir palīdzība ūdens transportlīdzeklim, izmantojot velkoni, lai nodrošinātu drošu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās, palīdzot tam veikt manevrus;
17.  "vilkšana" ir palīdzība ūdens transportlīdzeklim, izmantojot velkoni, lai nodrošinātu drošu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās vai drošu navigāciju ostā, palīdzot tam veikt manevrus;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 18. punkts
18.  "ūdens pievadceļi ostām" ir piekļuve ostai pa ūdeni no atklātas jūras, piemēram, ostas pieejas, kuģuceļi, upes, jūras kanāli un fjordi.
18.  "ūdens pievadceļi ostai" ir piekļuve ostai pa ūdeni no atklātas jūras, piemēram, ostas pieejas, kuģuceļi, upes, jūras kanāli un fjordi, ja šāds ūdensceļš ir ostas pārvaldes iestādes juridiskajā kompetencē.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
II nodaļa – virsraksts
Piekļuve tirgum
Ostas pakalpojumu organizācija
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
3. pants
3. pants
svītrots
Pakalpojumu sniegšanas brīvība
1.  Pakalpojumu sniegšanas brīvība jūras ostās, uz kurām attiecas šī regula, attiecas uz ostas pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā nodaļā.
2.  Ostas pakalpojumu sniedzējiem ir pieejamas būtiskas ostas iekārtas, ciktāl tas vajadzīgs, lai tie varētu veikt savu darbību. Noteikumi par piekļuvi ir taisnīgi, pamatoti un nediskriminējoši.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
3.a pants (jauns)
3.a pants
Ostas pakalpojumu organizēšanas brīvība
1.  Saistībā ar šo regulu ostas pakalpojumu organizācija, kas ietverta šajā nodaļā, var attiekties uz:
(a)  minimālām prasībām ostas pakalpojuma sniedzējiem;
(b)  pakalpojuma sniedzēju skaita ierobežojumiem;
(c)  sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām;
(d)  iekšējiem operatoriem;
(e)  brīvu piekļuvi ostas pakalpojumu tirgum.
2.  Organizējot ostas pakalpojumus, kā paredzēts 1. punktā, jāievēro šajā nodaļā izklāstītie nosacījumi.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Ostas vadības iestāde var pieprasīt, lai ostas pakalpojumu sniedzēji atbilst obligātajām prasībām, lai veiktu attiecīgo ostas pakalpojumu.
1.  Neskarot iespēju noteikt 8. pantā paredzētās sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde var pieprasīt, lai ostas pakalpojumu sniedzēji, tostarp apakšuzņēmēji, atbilstu minimālajām prasībām par attiecīgā ostas pakalpojuma veikšanu.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Obligātās prasības, kas minētas 1. punktā, attiecīgā gadījumā var attiekties tikai uz:
2.  Minimālās prasības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz:
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  aprīkojumu, kas nodrošina attiecīgo ostas pakalpojumu normālos un drošos apstākļos un kapacitāti šī aprīkojuma uzturēšanai atbilstošā līmenī;
(b)  aprīkojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgo ostas pakalpojumu parastos un drošos apstākļos un pastāvīgi, kā arī uz tehnisko un finansiālo kapacitāti šā aprīkojuma uzturēšanai vajadzīgajā līmenī;
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  ostas pakalpojuma pieejamību visiem lietotājiem visās piestātnēs un bez pārtraukumiem dienu un nakti visu gadu;
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  atbilstību prasībām par kuģošanas drošību un ostas vai piekļuves ostai, ostas iekārtu, aprīkojuma un personu drošību un drošumu;
(c)  atbilstību prasībām par kuģošanas drošību un ostas vai piekļuves ostai, ostas iekārtu, aprīkojuma, darbinieku un citu personu drošību un drošumu;
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  atbilstību attiecīgās ostas dalībvalsts sociālajiem un darba tiesību aktiem, tostarp koplīgumu nosacījumiem;
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)
(db)  ostas pakalpojuma sniedzēja labo reputāciju, ko noteikusi dalībvalsts.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
4. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Šīs regulas īstenošana nekādā ziņā nav uzskatāma par iemeslu samazināt līmeni ostas pakalpojumu sniegšanas minimālajām prasībām, ko jau ir noteikušas dalībvalstis vai kompetentās iestādes.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
4.  Ja obligātās prasības ietver īpašas vietējās zināšanas vai vietējo apstākļu pārzināšanu, ostas vadības iestāde nodrošina pietiekamu piekļuvi attiecīgajai apmācībai ar pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, ja vien šādu apmācību nenodrošina dalībvalsts.
4.  Ja minimālās prasības ietver īpašas vietējās zināšanas vai vietējo apstākļu pārzināšanu, ostas pārvaldes iestāde nodrošina pietiekamu piekļuvi attiecīgajai informācijai ar pārredzamiem un nediskriminējošiem nosacījumiem.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts
5.  Gadījumos, kas paredzēti 1. punktā, obligātās prasības, kas minētas 2. punktā, un procedūru, saskaņā ar kuru piešķir tiesības sniegt ostas pakalpojumus atbilstīgi šīm prasībām, ostas vadības iestāde ir publicējusi līdz 2015. gada 1. jūlijam vai, ja obligātās prasības ir piemērojamas pēc minētā datuma, tad vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā sāk piemērot šīs prasības. Ostas pakalpojumu sniedzēji laikus jāinformē par jebkurām kritēriju un procedūru izmaiņām.
5.  Gadījumos, kas paredzēti 1. punktā, minimālās prasības, kas minētas 2. punktā, un procedūru, saskaņā ar kuru piešķir tiesības sniegt ostas pakalpojumus atbilstīgi šīm prasībām, ostas pārvaldes iestāde ir publicējusi līdz ...* vai, ja minimālās prasības ir piemērojamas pēc minētā datuma, tad vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā sāk piemērot šīs prasības. Ostas pakalpojumu sniedzēji laikus jāinformē par jebkurām kritēriju un procedūru izmaiņām.
__________________
* 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
4. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Lai nodrošinātu kuģošanas drošību un vides aizsardzību, dalībvalsts vai kompetentā iestāde var prasīt, lai kuģi, ko izmanto vilkšanas vai pietauvošanas darbībām, ir reģistrēti attiecīgās ostas dalībvalstī un kuģo ar šīs valsts karogu.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Ostas vadības iestādes attieksme pret ostas pakalpojumu sniedzējiem ir vienlīdzīga, un tā rīkojas pārredzami.
1.  Ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde pret ostas pakalpojumu sniedzējiem izturas pārredzami, objektīvi, nediskriminējoši un samērīgi.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Ostas vadības iestāde piešķir vai atsaka piešķirt tiesības sniegt ostas pakalpojumus, pamatojoties uz obligātajām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu, viena mēneša laikā no pieprasījuma par šādu tiesību piešķiršanu saņemšanas. Jebkuru atteikumu pienācīgi pamato uz objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu kritēriju pamata.
2.  Ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde piešķir vai atsaka piešķirt tiesības sniegt ostas pakalpojumus, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 4. pantu. Tā to izdara saprātīgā laikposmā un jebkurā gadījumā nepārsniedzot četrus mēnešus pēc pieprasījuma par šādu tiesību piešķiršanu saņemšanas. Jebkuru atteikumu pienācīgi pamato uz objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu kritēriju pamata.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
6. pants – -1. punkts (jauns)
-1.  Gadījumos, kas minēti šīs regulas 9. pantā, ja ostas pārvaldes iestāde nav līgumslēdzēja iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES1a izpratnē, šo pantu nepiemēro.
________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Atkāpjoties no 3. panta, ostas vadības iestāde var ierobežot konkrēta ostas pakalpojuma ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ:
1.  Neskarot pašreizējos atšķirīgos ostas pakalpojumu organizācijas modeļus, ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde var ierobežot konkrēta ostas pakalpojuma ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ:
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  zemes trūkums vai tās rezervēta izmantošana ar nosacījumu, ka vadības iestāde var pierādīt, ka zeme ir būtiska ostas iekārta ostas pakalpojumu nodrošināšanai un ka ierobežojums ir saskaņā ar ostas oficiālo attīstības plānu, par kuru vienojušās ostas pārvaldības iestādes, un, vajadzības gadījumā, visas citas valsts kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
(a)  zemes trūkums vai tās rezervēta izmantošana ar nosacījumu, ka pārvaldes iestāde var pierādīt, ka zeme ir ostas iekārta, kas ir būtiska ostas pakalpojumu nodrošināšanai, un ka attiecīgā gadījumā ierobežojums ir saskaņā ar lēmumiem vai plāniem, kuriem ir piekritusi ostas pārvaldes iestāde un, attiecīgā gadījumā, visas citas publiskās kompetentās iestādes atbilstoši valsts tiesību aktiem;
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  nepietiekami liela ūdens teritorija, ja tas būtiski ietekmē spēju droši un efektīvi sniegt attiecīgo ostas pakalpojumu;
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
(ab)  nespēja ostas satiksmes īpatnību dēļ nodrošināt, ka daudzi ostas pakalpojumu sniedzēji var darboties ostā ekonomiski izdevīgos apstākļos;
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ac apakšpunkts (jauns)
(ac)  nepieciešamība nodrošināt ostas darbību drošumu, drošību un vides ilgtspēju;
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
6. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Ostas pakalpojuma sniedzēju jebkura ierobežošana notiek saskaņā ar pārredzamu atlases procedūru, kurā var piedalīties visas ieinteresētās personas un kura ir nediskriminējoša un pārredzama. Ostas pārvaldes iestāde visām ieinteresētajām personām nosūta visu nepieciešamo informāciju par atlases procedūras organizēšanu un pieteikumu iesniegšanas termiņu, kā arī par visiem piešķiršanas kritērijiem un prasībām. Iesniegšanas termiņš ir pietiekami ilgs, lai ieinteresētās personas varētu veikt lietderīgu novērtējumu un sagatavot savu pieteikumu; parastos apstākļos minimālais termiņš ir 30 dienas.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
6. pants – 4. punkts
4.  Ja ostas vadības iestāde ostas pakalpojumus sniedz pati vai, izmantojot juridiski patstāvīgu struktūru, kuru tā tieši vai netieši kontrolē, dalībvalsts var uzticēt lēmuma par ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu pieņemšanu struktūrai, kas ir neatkarīga no ostas vadības iestādes. Ja dalībvalsts neuztic lēmuma par ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu pieņemšanu šādai struktūrai, tad ostas pakalpojumu sniedzēju skaits nedrīkst būt mazāks par diviem.
4.  Ja ostas pārvaldes iestāde ostas pakalpojumus sniedz pati vai izmantojot juridiski patstāvīgu struktūru, kuru tā tieši vai netieši kontrolē, dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu interešu konfliktus. Ja šādu pasākumu nav, pakalpojumu sniedzēju skaits nav mazāks par diviem, ja vien kāds no 1. punktā noteiktajiem iemesliem neattaisno skaita ierobežojumu līdz vienam pakalpojumu sniedzējam.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
7. pants
7. pants
svītrots
Ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojuma procedūra
1.  Jebkuru ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu atbilstīgi 6. pantam veic saskaņā ar pārredzamu atlases procedūru, kurā bez diskriminācijas var piedalīties visas ieinteresētās personas.
2.  Ja ostas pakalpojumu paredzamā vērtība pārsniedz 3. punktā minētās robežvērtības, tad tiek piemēroti noteikumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, procesuālās garantijas un koncesiju maksimālais ilgums, kā noteikts Direktīvā…/… [koncesija].
3.  Ostas pakalpojumu vērtības robežvērtības un noteikšanas metode ir norādītas Direktīvas.../... [koncesija] piemērojamos noteikumos.
4.  Izvēlētais(-ie) pakalpojumu sniedzējs(-i) un ostas vadības iestāde noslēdz ostas pakalpojumu līgumu.
5.  Šīs regulas nolūkos ostas pakalpojumu līguma būtiskas izmaiņas Direktīvas…/… [koncesija] nozīmē tā darbības laikā uzskata par jaunu ostas pakalpojumu līgumu un rīko jaunu procedūru, kas minēta 2. punktā.
6.  Šā panta 1. līdz 5. punktu nepiemēro gadījumos, kas minēti 9. pantā.
7.  Šī regula neskar Direktīvu.../... [koncesija]15 , Direktīvu.../... [komunālie pakalpojumi]16 un Direktīvu.../... [publiskais iepirkums]17
__________________
15 Priekšlikums direktīvai par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (COM 2011) 0897 galīgā redakcija).
16 Priekšlikums direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (COM/2011/0895, galīgā redakcija).
17 Priekšlikums direktīvai par publisko iepirkumu (COM /2011/0896, galīgā redakcija).
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Dalībvalstis var pieņemt lēmumu uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ostas pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu:
1.  Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi savā teritorijā, kura var būt ostas pārvaldes iestāde, kam ir tiesības īstenot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ostas pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu vismaz vienu no šādiem aspektiem:
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem;
(b)  pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem, attiecīgā gadījumā uz vienlīdzīgiem noteikumiem;
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  ostas darbību drošumu, drošību vai vides ilgtspēju;
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)  pienācīgu transporta pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai un teritoriālo kohēziju.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis izraugās kompetentās iestādes savā teritorijā, lai uzliktu šādas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Ostas vadības iestāde var būt kompetentā iestāde.
svītrots
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts
4.  Ja kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 3. punktu, ir atšķirīga no ostas vadības iestādes, šī kompetentā iestāde īsteno pilnvaras, kas minētas 6. un 7. pantā, attiecībā uz ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.
4.  Ja kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir atšķirīga no ostas pārvaldes iestādes, šī kompetentā iestāde īsteno pilnvaras, kas minētas 6. pantā, attiecībā uz ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumu, pamatojoties uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
8. pants – 5. punkts
5.  Ja kompetentā iestāde nolemj piemērot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības visās dalībvalsts jūras ostās, uz kurām attiecas šī regula, tā paziņo šīs saistības Komisijai.
5.  Ja dalībvalsts nolemj piemērot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības visās dalībvalsts jūras ostās, uz kurām attiecas šī regula, tā paziņo šīs saistības Komisijai.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
8. pants – 6. punkts
6.  Gadījumā, ja ostas pakalpojumi, par kuriem ir noteiktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, tiek pārtraukti vai ja ir tieši draudi, ka tas varētu notikt, kompetentā iestāde var veikt ārkārtas pasākumus. Ārkārtas pasākumi var izpausties kā tieša piešķiršana, nododot pakalpojumu citam pakalpojumu sniedzējam uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Minētajā termiņā kompetentā iestāde vai nu uzsāk jaunu procedūru, lai izvēlētos ostas pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar 7. pantu, vai piemēro 9. pantu.
6.  Gadījumā, ja ostas pakalpojumi, par kuriem ir noteiktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, tiek pārtraukti vai ja ir tieši draudi, ka tas varētu notikt, kompetentā iestāde var veikt ārkārtas pasākumus. Ārkārtas pasākumi var izpausties kā tieša piešķiršana, nododot pakalpojumu citam pakalpojumu sniedzējam uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Minētajā termiņā kompetentā iestāde vai nu uzsāk jaunu procedūru, lai izvēlētos ostas pakalpojumu sniedzēju, vai piemēro 9. pantu. Kolektīvā protesta rīcība, kas notiek saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un/vai piemērojamiem sociālo partneru līgumiem, nav uzskatāma par ostas pakalpojumu sniegšanas pārtraukumu, attiecībā uz kuru var veikt ārkārtas pasākumus.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Gadījumos, kas paredzēti 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kompetentā iestāde var nolemt pati sniegt ostas pakalpojumus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām vai tieši noteikt šādus pienākumus juridiski patstāvīgai struktūrai, kuru tā kontrolē līdzīgi, kā tā kontrolē savas struktūrvienības. Šādā gadījumā šīs regulas nolūkos ostas pakalpojumu sniedzēju uzskata par iekšējo operatoru.
1.  Ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde var nolemt pati sniegt ostas pakalpojumu vai izmantot juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā kontrolē līdzīgi, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, ar nosacījumu, ka visiem operatoriem, kuri sniedz attiecīgo pakalpojumu, tiek vienādi piemērots minētais 4. pants. Šādā gadījumā šīs regulas nolūkos ostas pakalpojumu sniedzēju uzskata par iekšējo operatoru.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.  Uzskata, ka kompetentā iestāde kontrolē juridiski patstāvīgu struktūru līdzīgi, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, ja tai ir izšķiroša ietekme uz kontrolētās juridiskās struktūras stratēģiskiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem.
2.  Uzskata, ka ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde kontrolē juridiski patstāvīgu vienību līdzīgi, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, ja tai ir izšķiroša ietekme uz attiecīgās juridiskās vienības stratēģiskiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts
3.  Iekšējam operatoram ir atļauta tikai ostas pakalpojumu sniegšana tajā(-s) ostā(-s), kurā(-s) tam uzdota ostas pakalpojumu sniegšana.
3.  Gadījumos, kas paredzēti 8. pantā, iekšējam operatoram ir atļauta tikai attiecīgā ostas pakalpojuma sniegšana tajā(-s) ostā(-s), kurā(-s) tam uzdota ostas pakalpojuma sniegšana.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.  Neskarot valsts un Savienības tiesību aktus, tostarp koplīgumus starp sociālajiem partneriem, ostas vadības iestādes var prasīt, lai izraudzītais ostas pakalpojumu sniedzējs, kas izraudzīts saskaņā ar procedūru, kas noteikta 7. pantā, gadījumā, ja šis pakalpojumu sniedzējs nav vēsturiskais ostas pakalpojumu sniedzējs, personālam, ko iepriekš darbā pieņēmis vēsturiskais ostas pakalpojumu sniedzējs, nodrošina tādas tiesības, ko personāls būtu tiesīgs saņemt, ja būtu notikusi pārcelšana Direktīvas 2001/23/EK nozīmē.
2.  Neskarot dalībvalstu un Savienības tiesību aktus, tostarp sociālo partneru pārstāvības koplīgumus, kompetentā iestāde prasa, lai izraudzītais ostas pakalpojumu sniedzējs personālam nodrošina darba apstākļus, pamatojoties uz saistošiem valsts, reģionāliem vai vietējiem sociālajiem standartiem. Ja personāla pārcelšana notiek tāpēc, ka ir mainījies pakalpojumu sniedzējs, personālam, ko iepriekš darbā pieņēmis vēsturiskais ostas pakalpojumu sniedzējs, nodrošina tādas pašas tiesības, ko personāls būtu tiesīgs saņemt, ja būtu notikusi pārcelšana Direktīvas 2001/23/EK nozīmē.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
3.  Ja ostas vadības iestādes prasa ostas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie atbilstu konkrētiem sociāliem standartiem attiecībā uz attiecīgajiem ostu pakalpojumiem, konkursa dokumentos un ostas pakalpojumu līgumos ir iekļauts attiecīgā personāla saraksts un norādīta pārredzama sīki izklāstīta informācija par personāla līgumtiesībām un par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem uzskata, ka darbinieki ir saistīti ar ostas pakalpojumiem.
3.  Ostas pārvaldes iestādes vai kompetentā iestāde prasa visiem ostas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie atbilstu visiem sociāliem un darba tiesību standartiem, kas noteikti Savienības un/vai dalībvalsts tiesību aktos, kā arī koplīgumiem saskaņā ar valsts paražām un tradīcijām. Ja saistībā ar attiecīgo ostas pakalpojumu sniegšanu notiek personāla pārcelšana, konkursa dokumentos un ostas pakalpojumu līgumos ir iekļauts attiecīgā personāla saraksts un norādīta pārredzama sīki izklāstīta informācija par personāla līgumtiesībām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem uzskata, ka darbinieki ir saistīti ar ostas pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
10.a pants (jauns)
10.a pants
Apmācība un darba aizsardzība
1.  Darba devējs nodrošina, ka tā darba ņēmēji saņem nepieciešamo apmācību, lai iegūtu padziļinātas zināšanas par apstākļiem, kādos notiek viņu darbs, un ka viņi ir pietiekami apmācīti, lai novērstu iespējamos darbā radušos riskus.
2.  Pilnībā respektējot sociālo partneru autonomiju, ES līmeņa ostu nozares sociālā dialoga komiteja tiek aicināta sagatavot pamatnostādnes par tādu apmācības prasību izstrādi, ar kurām novērst negadījumus un darbiniekiem nodrošināt augstākā līmeņa drošību un veselību. Šādas apmācības prasības regulāri atjaunina, lai pastāvīgi samazinātu negadījumu rašanos darbavietā.
3.  Sociālie partneri tiek aicināti pilnveidot modeļus, kas nodrošina līdzsvaru starp ostu darbaspēka pieprasījuma svārstībām un ostas darbībās vajadzīgo elastīgumu, no vienas puses, un turpināmību un nodarbinātības aizsardzību, no otras puses.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
11. pants
Šī nodaļa un 24. panta pārejas noteikumi neattiecas uz kravu apstrādes pakalpojumiem un pasažieriem sniegtajiem pakalpojumiem.
Šī nodaļa, izņemot 10.a pantu, un 24. panta pārejas noteikumi neattiecas uz kravu apstrādes pakalpojumiem, pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem un loča pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Ja ostas vadības iestāde, kas saņem publiskā sektora līdzekļus, pati sniedz ostas pakalpojumus, tā ved uzskaiti par katru ostas pakalpojumu darbību atsevišķi no citām savām darbībām tādējādi, ka:
2.  Ja ostas pārvaldes iestāde, kas saņem publiskā sektora līdzekļus, pati sniedz ostas pakalpojumus vai veic bagarēšanu, tā uzskaiti par attiecīgo darbību vai ieguldījumu, kam ir publisks finansējums, veic atsevišķi no citām savām darbībām tādējādi, ka:
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ja ostas pārvaldes iestāde vai ostu asociācija pati veic bagarēšanu un saņem publiskā sektora līdzekļus par šo darbību, tā bagarēšanu neveic citās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
12. pants – 3. punkts
3.  Publiskie līdzekļi, kas minēti 1. punktā, ietver pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzekļus, neatmaksājamas dotācijas, dotācijas, kas atmaksājamas vienīgi atsevišķos gadījumos, piešķirtos aizdevumus, tostarp, pārtēriņa tiesības vai kapitālieguldījumu kreditēšanu, publisko iestāžu ostas vadības iestādei sniegtās garantijas, izmaksātās dividendes un nesadalīto peļņu vai cita veida publisko finansiālo atbalstu.
3.  Publiskie līdzekļi, kas minēti 1. punktā, ietver pamatkapitāla vai kvazikapitāla līdzekļus, neatmaksājamas dotācijas, dotācijas, kas atmaksājamas vienīgi atsevišķos gadījumos, piešķirtos aizdevumus, tostarp, pārtēriņa tiesības vai kapitālieguldījumu kreditēšanu, publisko iestāžu ostas vadības iestādei sniegtās garantijas vai cita veida publisko finansiālo atbalstu.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
12. pants – 4. punkts
4.  Ostas vadības iestāde piecus gadus, sākot no tā finanšu gada beigām, uz kuru attiecas informācija par finanšu attiecībām, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā, glabā minēto informāciju un nodod to Komisijas un kompetentas neatkarīgas uzraudzības struktūras rīcībā, kā minēts 17. pantā.
4.  Ostas pārvaldes iestāde piecus gadus, sākot no tā finanšu gada beigām, uz kuru attiecas informācija par finanšu attiecībām, kā minēts šā panta 1. un 2. punktā, glabā minēto informāciju un nodod to Komisijas un tās struktūras rīcībā, kas izraudzīta saskaņā ar 17. pantu.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
12. pants – 5. punkts
5.  Ostas vadības iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai un kompetentajai neatkarīgajai uzraudzības struktūrai visu papildu informāciju, ko tās uzskata par vajadzīgu, lai pienācīgi izvērtētu iesniegtos datus un novērtētu atbilstību šai regulai. Informāciju nosūta ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.
5.  Oficiālas sūdzības gadījumā ostas pārvaldes iestāde pēc pieprasījuma sniedz Komisijai un saskaņā ar 17. pantu izraudzītajai struktūrai visu papildu informāciju, ko tās uzskata par vajadzīgu, lai pienācīgi izvērtētu iesniegtos datus un novērtētu atbilstību šai regulai. Informāciju nosūta ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
12. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a  Dalībvalstis var nolemt šā panta 2. punktu nepiemērot savām visaptverošā tīkla ostām, kuras neatbilst Regulas (ES) Nr. 1315/2013 20. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, gadījumos, kad pastāv nesamērīgs administratīvais slogs, ar nosacījumu, ka uzskaites sistēmā arī turpmāk tiek nodrošināta pilnīga pārredzamība attiecībā uz jebkādiem saņemtiem publiskajiem līdzekļiem un to izlietojumu ostas pakalpojumu sniegšanā. Ja dalībvalstis nolemj to darīt, tās par to informē Komisiju, pirms to lēmums stājas spēkā.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
1.  Maksa par pakalpojumiem, ko sniedz iekšējais pakalpojumu sniedzējs, kas minēts 9. pantā, un ko iekasē ostas pakalpojumu sniedzēji gadījumā, ja ir ierobežots ostas pakalpojumu sniedzēju skaits, kuri nav izraudzīti, pamatojoties uz atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu procedūru, tiek noteikta pārskatāmā un nediskriminējošā veidā. Šī maksa atspoguļo attiecīgā tirgus konkurences nosacījumus un tai jābūt samērīgai ar sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību.
1.  Maksa par pakalpojumiem, ko sniedz iekšējais operators saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, maksa par loča pakalpojumiem, kuri nav pakļauti reālai konkurencei, un maksa, ko iekasē ostas pakalpojumu sniedzēji, kā arī maksa, kuru iekasē ostas pakalpojumu sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tiek noteikta pārskatāmā un nediskriminējošā veidā. Šī maksa pēc iespējas atspoguļo attiecīgā tirgus konkurences nosacījumus, un tai jābūt samērīgai ar sniegtā pakalpojuma ekonomisko vērtību.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts
3.  Ostas pakalpojumu sniedzējs pēc pieprasījuma dara pieejamus kompetentajai neatkarīgajai uzraudzības struktūrai, kas minēta 17. pantā, informāciju par tiem elementiem, kas kalpo kā pamats, lai noteiktu tās ostas pakalpojumu maksu, uz ko attiecas šā panta 1. punkts, struktūru un apmēru. Šī informācija ietver ostas maksas noteikšanai izmantoto metodiku, ņemot vērā aprīkojumu un pakalpojumus, par kuriem paredzēta šī ostas pakalpojumu maksa.
3.  Oficiālas sūdzības gadījumā vai pēc pieprasījuma ostas pakalpojuma sniedzējs saskaņā ar 17. pantu izraudzītajai struktūrai dara pieejamu informāciju par tiem elementiem, kas kalpo kā pamats, lai noteiktu to ostas pakalpojuma maksu, uz ko attiecas šā panta 1. punkts, struktūru un apmēru. Šī informācija ietver ostas maksas noteikšanai izmantoto metodiku, ņemot vērā iekārtas un pakalpojumus, par kuriem paredzētas šīs ostas pakalpojuma maksas.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
3.  Lai veicinātu efektīvu infrastruktūras lietošanas maksas sistēmu, tās struktūru un līmeni autonomi nosaka ostas vadības iestāde saskaņā ar savu tirdzniecības stratēģiju un investīciju plānu, kas atspoguļo konkurences apstākļus attiecīgajā tirgū un saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.
3.  Lai veicinātu efektīvu infrastruktūras lietošanas maksu sistēmu, tās struktūru un apmēru autonomi nosaka ostas pārvaldes iestāde saskaņā ar savu komercstratēģiju un investīciju plānu atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu un konkurenci.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts
4.  Neskarot 3. punktu, ostas infrastruktūras lietošanas maksa var atšķirties saskaņā ar tirdzniecības praksi attiecībā uz regulārajiem lietotājiem, vai lai veicinātu ostu infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, tuvsatiksmes kuģošanu vai uzlabotu ekoloģiskos raksturlielumus, transporta darbību energoefektivitāti un oglekļa dioksīda emisiju efektivitāti. Kritēriji, ko izmanto šādu atšķirību noteikšanai, ir atbilstīgi, objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši, un pienācīgi tiek ievēroti konkurences noteikumi. Rezultātā dažādās maksas jo īpaši ir pieejamas visiem attiecīgajiem ostas pakalpojumu lietotājiem ar vienādiem nosacījumiem.
4.  Neskarot 3. punktu, ostas infrastruktūras lietošanas maksas var atšķirties saskaņā ar ostas ekonomikas stratēģiju un ostas telpiskās plānošanas politiku, kas cita starpā ir saistīta ar konkrētām lietotāju kategorijām, vai lai veicinātu ostu infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, tuvsatiksmes kuģošanu vai uzlabotu ekoloģiskos raksturlielumus, transporta darbību energoefektivitāti un oglekļa dioksīda emisiju efektivitāti. Kritēriji, ko izmanto šādu atšķirību noteikšanai, ir godīgi, nediskriminējoši attiecībā uz valstspiederību un atbilst valsts atbalsta un konkurences noteikumiem. Ostas pārvaldes iestāde, nosakot maksas, var ņemt vērā ārējās izmaksas. Ostas pārvaldes iestāde var mainīt ostas infrastruktūras lietošanas maksas saskaņā ar komercpraksi.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
14. pants – 5. punkts
5.  Komisija ir pilnvarota vajadzības gadījumā pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantā minēto procedūru par kuģu, degvielas un darbības veidu kopīgu klasifikāciju, saskaņā ar kuru var atšķirties infrastruktūras lietošanas maksas, un kopējiem ostu infrastruktūras lietošanas maksas tarifikācijas principiem.
svītrots
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
14. pants – 6. punkts
6.  Ostas vadības iestāde informē ostas lietotājus un to pārstāvjus vai asociācijas par ostas infrastruktūras lietošanas maksas struktūru un kritērijiem, ko izmanto, lai noteiktu tās apjomu, tostarp par kopējām izmaksām un ieņēmumiem, kas kalpoja par pamatu, lai noteiktu ostas infrastruktūras lietošanas maksas struktūru un apjomu. Tā vismaz trīs mēnešus iepriekš informē ostas infrastruktūras lietotājus par visām izmaiņām ostas infrastruktūras maksas apjomā vai struktūrā vai kritērijos, ko izmanto šādas maksas noteikšanai.
6.  Ostas pārvaldes iestāde pārredzami informē ostas lietotājus un to pārstāvjus vai asociācijas par ostas infrastruktūras lietošanas maksas struktūru un kritērijiem, ko izmanto, lai noteiktu tās apjomu. Tā vismaz trīs mēnešus iepriekš informē ostas infrastruktūras lietotājus par visām izmaiņām ostas infrastruktūras maksas apjomā vai struktūrā vai kritērijos, ko izmanto šādas maksas noteikšanai. Ostas pārvaldes iestādei neprasa atklāt maksas atšķirības, kas panāktas individuālās sarunās.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
14. pants – 7. punkts
7.  Ostas vadības iestāde neatkarīgajai kompetentajai uzraudzības struktūrai un Komisijai pēc pieprasījuma dara pieejamu informāciju, kas minēta 4. punktā, un sīki izklāsta izmaksas un ieņēmumus, kas kalpoja par pamatu, lai noteiktu ostas infrastruktūras lietošanas maksas struktūru un apjomu, noteikšanai izmantoto metodiku, ņemot vērā aprīkojumu un pakalpojumus, par kuriem paredzēta šī ostas pakalpojumu maksa.
7.  Oficiālas sūdzības gadījumā un pēc pieprasījuma ostas pārvaldes iestāde saskaņā ar 17. pantu izraudzītajai struktūrai un Komisijai dara pieejamu informāciju, kas minēta šā panta 4. punktā, un ostas infrastruktūras lietošanas maksu apmēra un ostas infrastruktūras lietošanas maksu noteikšanai izmantoto metodiku, ņemot vērā iekārtas un pakalpojumus, par kuriem paredzētas šīs ostas maksas.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
1.  Ostas vadības iestāde izveido to ūdens transportlīdzekļu operatoru, kravas īpašnieku vai citu ostas lietotāju pārstāvju komiteju, no kuriem tiek prasīta infrastruktūras lietošanas maksa vai ostas pakalpojumu maksa, vai abas. Šo komiteju dēvē par "ostas lietotāju padomdevēju komiteju".
svītrots
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
2.  Ostas vadības iestāde katru gadu, pirms noteikt ostu infrastruktūras lietošanas maksu, apspriežas ar ostas lietotāju padomdevēju komiteju par šādas maksas struktūru un apjomu. Ostas pakalpojumu sniedzēji, kā minēts 6. un 9pantā, katru gadu pirms ostas pakalpojumu maksas noteikšanas apspriežas ar ostas lietotāju padomdevēju komiteju par šādas maksas struktūru un apjomu. Ostas vadības iestāde nodrošina atbilstīgas telpas šādām apspriedēm, kā arī ostas pakalpojumu sniedzēji to informē par apspriešanās rezultātiem.
2.  Ostas pārvaldes iestāde nodrošina, ka ir ieviesti piemēroti mehānismi, lai apspriestos ar ostas lietotājiem, tostarp ar savstarpēji savienotu transporta pakalpojumu sniedzējiem. Tā apspriežas ar ostas lietotājiem, ja ostas infrastruktūras lietošanas maksas tiek mainītas būtiski. Ostas pakalpojumu sniedzēji ostas lietotājiem sniedz atbilstošu informāciju par ostas pakalpojuma maksu struktūru un kritērijiem, ko izmanto to noteikšanai. Iekšējie operatori, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, un ostas pakalpojumu sniedzēji, kā minēts 6. panta 1punkta b) apakšpunktā, katru gadu pirms ostas pakalpojuma maksu noteikšanas apspriežas ar ostas lietotājiem par šādu maksu struktūru un apmēru. Ostas pārvaldes iestāde nodrošina atbilstošus mehānismus šādām apspriedēm un ostas pakalpojumu sniedzēji to informē par apspriešanās rezultātiem.
Ir iespējams šajā punktā minētos pienākumus uzlikt ostā jau izveidotām struktūrām, tostarp tādām, kuru sastāvs ir atšķirīgs.
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Ostas vadības iestāde regulāri apspriežas ar ieinteresētajām personām, piemēram, uzņēmumiem, kas ostā veic uzņēmējdarbību, ostas pakalpojumu sniedzējiem, ūdens transportlīdzekļu operatoriem, kravas īpašniekiem, sauszemes transporta operatoriem un valsts pārvaldes iestādēm, kas darbojas ostas teritorijā:
1.  Ostas pārvaldes iestāde regulāri apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kas ostas teritorijā veic uzņēmējdarbību, kā arī attiecīgā gadījumā ar valsts pārvaldes iestādēm, kuras atbildīgas par transporta infrastruktūras plānošanu:
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  par plānošanas un telpiskās plānošanas lēmumu ietekmi uz vides rādītājiem;
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)  par pasākumiem, ar kuriem nodrošināt un uzlabot drošību ostas teritorijā, tostarp ostas darbinieku veselību un drošību un informāciju par apmācības pieejamību ostas darbiniekiem.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
17. pants – virsraksts
Neatkarīga uzraudzības struktūra
Neatkarīga uzraudzība
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīga uzraudzības struktūra pārrauga un uzrauga šīs regulas piemērošanu visās jūras ostās, uz kurām attiecas šī regula katras dalībvalsts teritorijā.
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ieviesti efektīvi mehānismi sūdzību izskatīšanai visām jūras ostām, uz kurām attiecas šī regula katras dalībvalsts teritorijā. Šajā nolūkā dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas neatkarīgas struktūras.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts
2.  Neatkarīgā uzraudzības struktūra ir juridiski nošķirta un funkcionāli neatkarīga no jebkuras ostas vadības iestādes vai ostas pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis, kas patur īpašumtiesības vai kontroli pār ostu vai ostas vadības iestādēm nodrošina efektīvu strukturālu nodalījumu starp uzdevumiem, kas saistīti ar šīs regulas uzraudzību un kontroli, un darbībām, kas saistītas ar šīm īpašumtiesībām vai kontroli. Neatkarīgā uzraudzības struktūra īsteno savas pilnvaras objektīvi un pārredzami, kā arī pienācīgi ņemot vērā tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību.
2.  Neatkarīgā uzraudzība ir jāveic veidā, kas nepieļauj interešu konfliktus un ir funkcionāli neatkarīgs no jebkuras ostas pārvaldes iestādes vai ostas pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstis, kas patur īpašumtiesības vai kontroli pār ostām vai ostas pārvaldes iestādēm, nodrošina efektīvu strukturālu nodalījumu starp uzdevumiem, kas saistīti ar sūdzību izskatīšanu, un darbībām, kuras saistītas ar šīm īpašumtiesībām vai kontroli. Neatkarīgā uzraudzība ir objektīva un pārredzama, un tā pienācīgi ņemt vērā tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts
3.  Neatkarīgā uzraudzības struktūra izskata visas sūdzības, ko iesniedz puses, kurām ir likumīgas intereses, un risina strīdus, kas rodas saistībā ar šīs regulas piemērošanu.
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ostas lietotāji un citas attiecīgās ieinteresētās personas tiek informētas par to, kur un kā iesniegt sūdzību, tostarp norādot iestādes, kas atbildīgas par sūdzību izskatīšanu un minētas 12. panta 5. punktā, 13. panta 3. punktā un 14. panta 7. punktā.
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts
4.  Gadījumā, ja rodas strīds starp pusēm, kuras veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, tad tās dalībvalsts ostas, kurā, kā uzskata, radies strīds, neatkarīgā uzraudzības struktūra ir kompetenta izskatīt strīdu.
4.  Gadījumā, ja rodas strīds starp pusēm, kuras veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, tad dalībvalsts, kuras ostā, kā uzskata, strīds radies, ir kompetenta izskatīt strīdu. Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas cita ar citu un apmainās ar informāciju, kas saistīta ar tām veicamo darbu.
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
17. pants – 5. punkts
5.  Neatkarīgajai uzraudzības struktūrai ir tiesības pieprasīt, lai ostu vadības iestādes, ostas pakalpojumu sniedzēji un ostas lietotāji sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu uzraudzību un kontroli, piemērojot šo regulu.
5.  Ja oficiālu sūdzību ir iesniegusi puse, kurai ir likumīgas intereses, attiecīgajai struktūrai, kas veic neatkarīgu uzraudzību, ir tiesības pieprasīt, lai ostu pārvaldes iestādes, ostas pakalpojumu sniedzēji un ostas lietotāji sniedz nepieciešamo informāciju.
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
17. pants – 6. punkts
6.  Neatkarīgā uzraudzības struktūra pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma var sniegt atzinumus par visiem jautājumiem saistībā ar šīs regulas piemērošanu.
svītrots
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
17. pants – 7. punkts
7.  Neatkarīgā uzraudzības struktūra sūdzību un strīdu gadījumos var apspriesties ar attiecīgās ostas lietotāju padomdevēju komiteju.
svītrots
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
17. pants – 8. punkts
8.  Neatkarīgās uzraudzības struktūras lēmumi ir saistoši, neskarot iespēju tiesu iestādēm pārskatīt lietu.
8.  Attiecīgās neatkarīgu uzraudzību veicošās struktūras lēmumi ir saistoši, neskarot iespēju tiesu iestādēm pārskatīt lietu.
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
17. pants – 9. punkts
9.  Dalībvalstis paziņo Komisijai neatkarīgās uzraudzības struktūras identitāti vēlākais līdz 2015. gada 1jūlijam un pēc tam visus grozījumus. Komisija publicē un atjaunina neatkarīgo uzraudzības struktūru sarakstu savā tīmekļa vietnē.
9.  Dalībvalstis par mehānismiem un procedūrām, kas ieviestas saskaņā ar šā panta 1. un 2punktu līdz …*, paziņo Komisijai nekavējoties par visiem turpmākiem to grozījumiem. Komisija publicē un atjaunina attiecīgo struktūru sarakstu savā tīmekļa vietnē.
__________________
* 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
18. pants
18. pants
svītrots
Sadarbība neatkarīgo uzraudzības struktūru starpā
1.  Neatkarīgās uzraudzības struktūras apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem, kā arī praksi, lai nodrošinātu vienotu šīs regulas īstenošanu. Šajā nolūkā tās piedalās un sadarbojas tīklā, kura sanāksmes notiek regulāri un vismaz reizi gadā. Komisija piedalās, koordinē un atbalsta tīkla darbu.
2.  Neatkarīgās uzraudzības struktūras cieši sadarbojas ar mērķi savstarpēji palīdzēt savu uzdevumu veikšanā, tostarp veicot izmeklēšanu par sūdzībām un strīdiem lietās, kas attiecas uz ostām dažādās dalībvalstīs. Šajā nolūkā neatkarīga uzraudzības struktūra pēc pamatota pieprasījuma dara pieejamu citai šādai struktūrai vajadzīgo informāciju, kas ļaus struktūrai izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgas uzraudzības struktūras pēc pamatota lūguma sniedz Komisijai informāciju, kas tai vajadzīga, lai veiktu savus uzdevumus. Komisijas pieprasītā informācija ir proporcionāla minēto uzdevumu izpildei.
4.  Ja neatkarīgā uzraudzības struktūra uzskata informāciju par konfidenciālu saskaņā ar Savienības vai attiecīgās valsts noteikumiem par uzņēmējdarbības konfidencialitāti, tad citas valstu uzraudzības struktūras un Komisija nodrošina šādu konfidencialitāti. Šo informāciju var izmantot tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta.
5.  Pamatojoties uz neatkarīgo uzraudzības struktūru pieredzi un tīkla darbībām, kas minēts 1. punktā, un lai nodrošinātu efektīvu sadarbību, Komisija var pieņemt kopējus principus par informācijas apmaiņas mehānismiem starp neatkarīgajām uzraudzības struktūrām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts
1.  Jebkurai pusei, kurai ir likumīgas intereses, ir tiesības pārsūdzības struktūrā, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm, iesniegt pārsūdzību par kompetentās iestādes, ostas vadības iestādes vai neatkarīgās uzraudzības struktūras lēmumiem vai atsevišķiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu. Pārsūdzības struktūra var būt arī tiesa.
1.  Jebkurai pusei, kurai ir likumīgas intereses, ir tiesības pārsūdzības struktūrā, kas ir neatkarīga no iesaistītajām pusēm, iesniegt pārsūdzību par kompetentās iestādes, ostas pārvaldes iestādes vai saskaņā ar 17. pantu izraudzītās struktūras lēmumiem vai atsevišķiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu. Pārsūdzības struktūra var būt arī tiesa.
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. daļa
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu izpildi. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai vēlākais 2015. gada 1. jūlijā un nekavējoties ziņo par jebkādiem turpmākiem grozījumiem.
Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu izpildi. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Dalībvalstis par attiecīgajiem noteikumiem paziņo Komisijai līdz ...* un nekavējoties tai ziņo par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.
__________________
* 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
21. pants
21. pants
svītrots
Deleģēšanas īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvaru deleģējums. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.  Saskaņā ar 14. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes šo termiņu pagarina par 2 mēnešiem.
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
22. pants
22. pants
svītrots
Committee procedure
1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
23. pants
Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību un ietekmi, kuram, ja vajadzīgs, pievieno attiecīgus priekšlikumus.
Lai novērtētu šīs regulas darbību un ietekmi, iesniedz regulārus ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Līdz ...* Komisija iesniedz pirmo ziņojumu un pēc tam reizi trijos gados iesniedz regulārus ziņojumus, kuriem, ja vajadzīgs, pievieno attiecīgus priekšlikumus. Komisijas ziņojumos ņem vērā progresu, ko panākusi ES līmeņa ostu nozares sociālā dialoga komiteja.
________________
* Četri gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
25. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2015. gada 1. jūlija.
To piemēro no *.
__________________
* 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 61. panta 2. punkta otro daļu (A8-0023/2016).


Saskaņotie patēriņa cenu indeksi ***I
PDF 385kWORD 90k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un Regulas (EK) Nr. 2494/95 atcelšanu (COM(2014)0724 – C8-0283/2014 – 2014/0346(COD))
P8_TA(2016)0070A8-0313/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0724),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0283/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2015. gada 13. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2015. gada 18. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0313/2015),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2016. gada 8. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/... par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un mājokļu cenu indeksu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2494/95

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES)2016/792.)

(1) OV C 175, 29.5.2015., 2. lpp.


2014. gada ziņojums par ES finansiālo interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu
PDF 553kWORD 157k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. marta rezolūcija par 2014. gada ziņojumu par ES finansiālo interešu aizsardzību — cīņa pret krāpšanu (2015/2128(INI))
P8_TA(2016)0071A8-0026/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 325. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā rezolūcijas par iepriekšējiem Komisijas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) gada ziņojumiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 31. jūlija ziņojumu „Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība — Cīņa pret krāpšanu. 2014. gada ziņojums“ (COM(2015)0386) un pievienotos dienesta darba dokumentus (SWD(2015)0151, SWD(2015)0152, SWD(2015)0153, SWD(2015)0154, SWD(2015)0155 un SWD(2015)0156),

–  ņemot vērā OLAF 2014. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā OLAF Uzraudzības komitejas 2014. gada darbības ziņojumu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 8. oktobra paziņojumu „ES budžeta aizsargāšana līdz 2014. gada beigām” (COM(2015)0503),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 16. septembra atzinumu „Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā: uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības interešu ievērošana“ (CCMI/132),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 3. februāra ziņojumu „ES pretkorupcijas ziņojums” (COM(2014)0038),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regulu (ES) Nr. 250/2014, ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma „Hercule III”) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. jūlija priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi (COM(2013)0534),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. jūlija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2012)0363),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 15. septembra rezolūciju par ES centieniem korupcijas apkarošanā(4), 2010. gada 18. maija deklarāciju par Eiropas Savienības centieniem korupcijas apkarošanā(5) un Komisijas 2011. gada 6. jūnija paziņojumu „Korupcijas apkarošana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0308),

–  ņemot vērā Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību(6),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas pasūtīto 2015. gada ziņojumu par PVN iztrūkumu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par publiskā iepirkuma problēmām saistībā ar ES kohēzijas politikas izdevumiem,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-105/14 — Taricco un citi,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A8-0026/2016),

A.  tā kā dalībvalstis un Komisija ar dalītu atbildību īsteno aptuveni 80 % Savienības budžeta; tā kā dalībvalstis ir galvenokārt atbildīgas par pašu resursu, cita starpā PVN un muitas nodokļu, iekasēšanu;

B.  tā kā pareizai publisko līdzekļu izmantošanai un ES finanšu interešu aizsardzībai ir jābūt galvenajiem elementiem ES politikā, kas paredz palielināt pilsoņu uzticību, nodrošinot to, ka no viņiem iekasētie līdzekļi tiek izmantoti pienācīgi, efektīvi un lietderīgi; tā kā šo pareizo finanšu pārvaldību būtu jāīsteno kopā ar lietderīgas līdzekļu izmantošanas pieeju;

C.  tā kā, lai sasniegtu labus darbības rezultātus, ir vajadzīgs ieguldījums, iznākums, koprezultāts un ietekme, kurus regulāri izvērtē lietderības revīzijās;

D.  tā kā dalībvalstu tiesisko un administratīvo sistēmu daudzveidība rada sarežģītus apstākļus pārkāpumu novēršanai un krāpšanas apkarošanai, un tā kā tādēļ Komisijai būtu jāpastiprina centieni, lai nodrošinātu, ka krāpšanas apkarošana notiek efektīvi un sniedz taustāmākus un labākus rezultātus;

E.  tā kā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir atbildīgs par Savienības finansiālo interešu aizsardzību, izmeklējot krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību gadījumus; tā kā tā Uzraudzības komiteja tika izveidota, lai pastiprinātu un garantētu OLAF neatkarību, regulāri uzraugot tā izmeklēšanas funkcijas īstenošanu; tā kā Uzraudzības komiteja jo īpaši uzrauga situāciju attiecībā uz procesuālo garantiju piemērošanu un izmeklēšanas ilgumu, pamatojoties uz ģenerāldirektora iesniegto informāciju atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 7. panta 8. punktam;

F.  tā kā korupcija skar visas dalībvalstis un katru gadu ES ekonomikai izmaksā ap EUR 120 miljardiem, kā norādīts Komisijas pirmajā ziņojumā par ES korupcijas apkarošanas politiku, kas publicēts 2014. gada februārī;

G.  tā kā korupcija var palīdzēt Eiropā finansēt organizētās noziedzības vai terorisma tīklu darbības; tā kā korupcija arī mazina iedzīvotāju uzticību iestādēm un demokrātiskajiem procesiem;

H.  tā kā papildus šim vispārpieņemtam apsvērumam, kas pamatojas uz tiesiskuma jēdzienā ietvertiem ētikas principiem, krāpšanas un korupcijas apkarošana arī sekmē Savienības konkurētspēju pasaules ekonomikā,

1.  pieņem zināšanai Komisijas ziņojumu „Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība — Cīņa pret krāpšanu. 2014. gada ziņojums“; prasa, lai Komisija gada ziņojumos par ES finansiālo interešu aizsardzību (PIF ziņojumi) savlaicīgāk reaģētu uz Parlamenta prasībām;

Pārkāpumu konstatēšana un ziņošana par tiem

2.  norāda, ka ir ziņots par pārkāpumiem aptuveni EUR 3,24 miljardu apmērā; uzsver, ka to krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu kopējā finansiālā ietekme, par kuriem tika ziņots 2014. gadā, ir par 36 % lielāka nekā 2013. gadā, savukārt šādu pārkāpumu skaits ir pieaudzis par 48 %; uzsver, ka EUR 2,27 miljardi no ziņoto pārkāpumu apmēra bija saistīti ar izdevumiem, kas veidoja 1,8 % no visiem maksājumiem;

3.  uzsver, ka 2014. gadā kopumā Komisijai tika ziņots par 16 473 pārkāpumiem, no kuriem 1649 bija krāpnieciski pārkāpumi par kopējo summu aptuveni EUR 538,2 miljonu apmērā; norāda, ka ar izdevumiem saistīti krāpnieciski pārkāpumi bija notikuši par EUR 362 miljoniem, kas veido 0,26 % no kopējiem maksājumiem, savukārt ar ienākumiem saistīti pārkāpumi bija notikuši par EUR 176,2 miljoniem, kas veido 0,88 % no 2014. gadā iekasēto tradicionālo pašu resursu (TPR) bruto summas;

4.  uzsver, ka to krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu kopējā finansiālā ietekme, par kuriem tika ziņots 2014. gadā, ir par 47 % lielāka nekā 2013. gadā, savukārt šādu pārkāpumu skaits ir samazinājies par 5 %; arī norāda, ka ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi izdevumu jomā ietekmēja 1,54 % no visiem maksājumiem, un pārkāpumi izdevumu jomā ietekmēja 3,66 % no 2014. gadā iekasētajiem TPR;

5.  mudina Komisiju uzņemties pilnu atbildību par to līdzekļu atgūšanu, kas nelikumīgi izmaksāti no ES budžeta, kā arī labāk iekasēt pašu resursus un noteikt vienādus ziņojumu sniegšanas principus visām dalībvalstīm, lai vāktu atbilstīgus, salīdzināmus un precīzus datus;

6.  uzsver, ka ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu cēlonis bieži vien ir nepietiekamas zināšanas par sarežģītajiem noteikumiem un prasībām; uzskata, ka šādu pārkāpumu skaits mazināsies, ja dalībvalstis un Komisija vienkāršos noteikumus un procedūras; uzskata — lai šos pārkāpumus, tostarp krāpšanu, izskaustu, par tiem ir jābūt informētām visām Eiropas Savienības, dalībvalstu, reģionālajām un pašvaldību iestādēm un plašai sabiedrībai; norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi visās ES finansējuma īstenošanā iesaistītajās iestādēs un struktūrvienībās ieviest krāpšanas novēršanai un apkarošanai labvēlīgu praksi, un aicina dalībvalstis sekmēt šādas paraugprakses apmaiņu;

7.  atgādina, ka dalībvalstīs tiek īstenota fiskālā konsolidācija un budžeta ierobežojumi ar mērķi panākt ilgtspējīgākas finanses, un pauž stingru pārliecību, ka visi pieejamie resursi ir vajadzīgi ieguldījumiem dalībvalstīs ar mērķi stimulēt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi; uzskata, ka ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu un apturētu jebkādas krāpnieciskas darbības tirdzniecības politikā un ar to saistītajās jomās, šim nolūkam kombinējot visus atbilstīgos politikas instrumentus (piemēram, kriminālizmeklēšanu, uzticamas analīzes modeļu izstrādi un pasākumus ar nepilnīgu Komisijas politiku saistītu trūkumu un kļūdu novēršanai; aicina dalībvalstis darīt vēl vairāk, lai nodrošinātu, ka ES budžeta līdzekļi tiek pareizi izlietoti projektiem, kas Eiropā sekmē izaugsmi un darbvietu radīšanu, un atgūtu muitas parādu pēc krāpšanas konstatēšanas; uzsver vispārīgāku faktu, ka nelikumīgas tirdzniecības un nelikumīgu finanšu plūsmu apkarošanai joprojām vajadzētu būt ES un dalībvalstu svarīgai prioritātei;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas pieņemto daudzgadu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas palīdz mazināt ievērojamās atšķirības attiecībā uz katras dalībvalsts paziņoto pārkāpumu skaitu;

Ieņēmumi — pašu resursi

9.  ar satraukumu konstatē, ka 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu par 191 % pieauga līdzekļu apjoms, par kuru notikuši ar krāpšanu nesaistīti pārkāpumi attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem (TPR);

10.  pauž bažas, ka 2014. gadā krāpniecisku pārkāpumu un ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu gadījumā TPR tika atgūti par 24 %, kas ir vēsturiski zemākais radītājs; mudina dalībvalstis ātrāk atgūt atmaksājamās summas, un jo īpaši mudina to darīt tās dalībvalstis, kurām ir jāatgūst lielākās summas, lai uzlabotu to ekonomikas atlabšanu;

11.  pauž bažas, ka PVN iztrūkums un lēstie PVN iekasēšanas zaudējumi 2013. gadā sasniedza EUR 168 miljardus; uzsver, ka 13 no 2014. gadā pārbaudītajām 26 dalībvalstīm vidējais PVN iztrūkums pārsniedza 15,2 %; norāda, ka Komisijai nav pieejama informācija, ar kuru ir apmainījušās dalībvalstis, lai novērstu un apkarotu tā saukto karuseļveida krāpšanu; aicina visas dalībvalstis piedalīties visās Eurofisc darbības jomās, lai sekmētu informācijas apmaiņu ar mērķi sekmēt krāpšanas apkarošanu; atgādina, ka Komisija ir pilnvarota kontrolēt un uzraudzīt dalībvalstu veiktos pasākumus; aicina Komisiju pilnībā izmantot savas izpildu pilnvaras, lai kontrolētu dalībvalstis un palīdzētu tām apkarot krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; atzīst, ka Komisija kopš 2013. gada ir izmantojusi ātrās reaģēšanas mehānismu, lai cīnītos pret apjomīgu un pēkšņu krāpšanu, kas saistīta ar PVN;

12.  mudina Komisiju izstrādāt mehānismu, kas motivētu uzņēmumus maksāt parastos nodokļus, nevis apiet tos;

13.  konstatē, ka aizvien palielinās Eurojust un Eiropola atbalstīto koordinācijas centru skaits; atzinīgi vērtē pārrobežu operāciju Vertigo 2 un Vertigo 3 rezultātus un Vācijas, Polijas, Nīderlandes, AK, Beļģijas, Spānijas, Čehijas un Šveices tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu efektīvo sadarbību, kas ļāva neitralizēt kriminālos tīklus, kuri bija atbildīgi par nodokļu ieņēmumu, tostarp PVN, izkrāpšanu aptuveni EUR 320 miljonu apmērā;

14.  pauž bažas par muitas kontrolēm un ar tām saistīto muitas nodokļu iekasēšanu, kas ir daļa no pašu resursiem ES budžetā; norāda, ka dalībvalstu muitas iestādes veic kontroles, lai pārbaudītu, vai importētāji ievēro noteikumus par muitas tarifiem un importu, un uzsver, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi šo kontroļu atšķirīgo kvalitāti dažādās dalībvalstīs; aicina Komisiju atjaunināt 2014. gadā publicēto Muitas revīzijas rokasgrāmatu, lai likvidētu Revīzijas palātas konstatētās nepilnības, piemēram, jautājumos par to, kā rīkoties ar citā dalībvalstī muitotu importu;

Izdevumi

15.  ar bažām norāda, ka ar izdevumiem saistīto krāpniecisko pārkāpumu skaits, par kuriem tika ziņots 2014. gadā, ir samazinājies tikai par 4 % pēc tam, kad 2013. gadā tas palielinājās par 76 %; mudina kompetentās iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu krāpniecisko pārkāpumu skaitu, tomēr to nepanākt, pazeminot kontroles standartus;

16.  pauž bažas par to, ka stabili palielinās ar krāpšanu nesaistītu ziņoto pārkāpumu skaits un finansiālais apjoms attiecībā uz tieši pārvaldītiem ES līdzekļiem; pauž pārsteigumu, ka ziņoto krāpniecisku pārkāpumu apjoms 2014. gadā ir četrkāršojies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un lūdz Komisijai sniegt detalizētus paskaidrojumus un veikt nepieciešamos pasākumus šīs tendences apkarošanai;

17.  tādējādi pauž bažas par to, ka 2014. gadā visvairāk tika ziņots par krāpnieciskajiem pārkāpumiem lauku attīstības nozarē, kurā ir lielākais šādu pārkāpumu pieaugums salīdzinājumā ar 2013. gadu; norāda, ka aptuveni 71 % no visiem ziņotajiem krāpnieciskajiem pārkāpumiem dabas resursu jomā (lauksaimniecība, lauku attīstība un zivsaimniecība) bija notikuši Ungārijā, Itālijā, Polijā un Rumānijā;

18.  atzīst, ka dalībvalstis ir atguvušas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) līdzekļus zem vispārējā vidējā līmeņa un ka līdz 2014. gada beigām bija atgūta mazāk kā puse no līdzekļiem, kas bija jāatmaksā 2009. gadā konstatēto pārkāpumu gadījumos; norāda uz būtisko atšķirību starp dalībvalstīm attiecībā uz to spēju atgūt summas, kas zaudētas saistībā ar konstatētajiem nelikumīgajiem maksājumiem kopējās lauksaimniecības politikas jomā, un mudina Bulgāriju, Franciju, Grieķiju un Slovākiju būtiski uzlabot savus rezultātus; atzīst, ka noskaidrošanas mehānisms (50/50 noteikums) ir ievērojams stimuls dalībvalstīm pēc iespējas ātrāk atgūt no saņēmējiem saskaņā ar ELGF piešķirtos maksājumus; pauž nožēlu, ka 2014. gadā jau trešo gadu pēc kārtas ir pieaudzis ar ELGF saistīto krāpniecisko pārkāpumu skaits un jau ceturto gadu pēc kārtas ir pieaudzis ar lauku attīstību saistīto krāpniecisko gadījumu skaits; uzsver nepieciešamību ātrāk atgūt šos līdzekļus;

19.  norāda, ka pārkāpumi saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu 2014. gadā ir atgriezušies 2012. gada salīdzināmā līmenī pēc tam, kad 2013. gadā tie bija ievērojami palielinājušies; konstatē, ka 2010.–2014. gada laikposmā visbiežāk konstatētā pārkāpumu kategorija bija „Darbības/projekta neatbilstība atbalsta saņemšanai“, kam sekoja „Publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi“;

20.  norāda, ka ar izdevumiem saistīto ziņoto krāpniecisko pārkāpumu skaits 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu ir samazinājies par 5 % (ziņots par 306 gadījumiem); pauž nopietnas bažas par to, ka 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu par EUR 115 miljoniem (76 %) ir palielinājies krāpnieciskajos pārkāpumos skarto līdzekļu apmērs, kas ir galvenokārt tādēļ, ka ir strauji pieaudzis (par 660 %) ar Kohēzijas fondu saistīto līdzekļu apmērs; norāda, ka no 74 krāpšanas gadījumiem kohēzijas politikas jomā, kas konstatēti laikā no 2008. gada līdz 2014. gadam, 61 gadījums (82 %) tika konstatēts trijās dalībvalstīs — Vācijā (42 gadījumi), Polijā (11 gadījumi) un Slovēnijā (8 gadījumi); pauž bažas, ka 14 dalībvalstīm šajā laika posmā krāpšanas rādītājs bija 0 %, kas var radīt jautājumus par to kontroles sistēmu efektivitāti;

21.  turklāt pauž satraukumu, ka kohēzijas jomā vidējais laiks no pārkāpuma izdarīšanas, konstatēšanas un galīgās paziņošanas Komisijai ir palielinājies līdz 3 gadiem un 4 mēnešiem; atgādina, ka pārkāpuma konstatēšanas gadījumā tiek uzsāktas turpmākas procedūras (iekasēšanas rīkojumi, OLAF izmeklēšana u. c.); mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai uzlabotu pārkāpumu konstatēšanu un ziņošanu par tiem;

22.  atzinīgi vērtē to, ka ir kopumā samazinājušies pārkāpumi attiecībā uz Pirmspievienošanās palīdzību (PAA); pauž nožēlu par to, ka kopš 2010. gada stabili palielinās ar Pirmspievienošanās instrumentu (IPA) saistīto pārkāpumu apmērs un gadījumu skaits, un šajā negatīvajā tendencē galvenokārt vainojama Turcija, un aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai uzlabotu šo situāciju, jo īpaši ņemot vērā gaidāmos pasākumus ES un Turcijas sadarbības uzlabošanai;

Konstatētās problēmas un veicamie pasākumi

Labāka ziņošana

23.  ar bažām norāda, ka, neraugoties uz neskaitāmiem Parlamenta aicinājumiem izveidot visās dalībvalstīs vienotus ziņošanas principus, situācija joprojām ir ārkārtīgi neapmierinoša un joprojām ir būtiskas atšķirības attiecībā uz dalībvalstu ziņoto krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaitu; uzskata, ka šī problēma rada nepareizu priekšstatu par reālo situāciju attiecībā uz pārkāpumu līmeni un ES finansiālo interešu aizsardzību; mudina Komisiju pielikt nopietnas pūles, lai atrisinātu problēmu par dalībvalstu atšķirīgo pieeju pārkāpumu konstatēšanā un ES tiesiskā regulējuma neviendabīgo interpretēšanu;

24.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos reizi divos gados publicēt ES Pretkorupcijas ziņojumu un ar nepacietību gaida turpmākā ziņojuma publicēšanu 2016. gada sākumā; aicina Komisiju pievienot sadaļu par ES iestāžu darbības rezultātiem korupcijas apkarošanā, veicot sīkāku analīzi ES iestāžu līmenī par politikas nostādņu īstenošanu, lai apzinātu kritiskos aspektus, jutīgās jomas un riska faktorus, kas veicina korupciju;

25.  aicina Komisiju harmonizēt sistēmu attiecībā uz ziņošanu par krāpšanu un paredzēt noteikumus attiecībā uz ziņošanu par visiem dalībvalstīs īstenotiem tiesvedības pasākumiem attiecībā uz ES resursu iespējamu krāpniecisku izmantošanu, tostarp prasību ziņot, konkrēti norādot īstenoto tiesvedības pasākumu, pamatojoties uz OLAF ieteikumiem tiesvedības jomā;

26.  aicina Komisiju izstrādāt sistēmu korupcijas līmeņa noteikšanai dalībvalstīs un dalībvalstu korupcijas novēršanas politikas virzienu novērtēšanai, kas paredz stingrus rādītājus un viegli piemērojamus vienotus kritērijus, pamatojoties uz Stokholmas programmas prasībām; pauž bažas par dalībvalstu datu uzticamību un kvalitāti; tādēļ aicina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu visaptverošu, precīzu un ticamu datu sniegšanu, paturot prātā mērķi pilnībā īstenot vienotās revīzijas sistēmu; aicina Komisiju izstrādāt korupcijas indeksu dalībvalstu klasificēšanai;

27.  aicina Komisiju korupcijas apkarošanas rezultātu ikgadējā izvērtēšanā sniegt dalībvalstīm konkrētas pamatnostādnes, kā sekmēt katras dalībvalsts uzņemto korupcijas apkarošanas saistību pakāpenisku un pastāvīgu īstenošanu;

28.  atkārtoti aicina Komisiju drīzumā ierosināt tiesību aktus par obligātu aizsardzības līmeni trauksmes cēlējiem Eiropas Savienībā; aicina Eiropas Savienības iestādes grozīt Civildienesta noteikumus, lai nodrošinātu, ka tie ne tikai oficiāli paredz ierēdņiem ziņot par pārkāpumiem, bet arī nosaka pienācīgu aizsardzību trauksmes cēlējiem; aicina tās Eiropas Savienības iestādes, kas vēl to nav izdarījušas, un pārējās struktūras nekavējoties īstenot Civildienesta noteikumu 22. panta c) apakšpunktu; stingri prasa visām ES iestādēm pieņemt iekšējos noteikumus par darbinieku veiktu trauksmes celšanu un viņu pienākumiem, koncentrējoties uz trauksmes cēlēju aizsardzību; uzskata, ka šie standarti būtu noteikti jāpiemēro arī attiecībā uz tiem trauksmes cēlējiem, kas atklāj krāpšanu saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem, tostarp tirdzniecības nolīgumiem;

29.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt piekļuvi informācijai un lobēšanas darbību pārredzamību, kā arī izmantot ES līdzekļus, lai atbalstītu neatkarīgu organizāciju darbu šajā jomā;

30.  uzskata, ka pārredzamības līmeni varētu palielināt, reģistrējot ES lobēšanas ietekmi uz likumdošanas procesu ar mērķi īstenot pāreju no brīvprātīga uz obligātu visu ES lobēšanas darbību reģistru visām ES iestādēm;

31.  mudina Komisiju arī turpmāk īstenot tās stingro politiku attiecībā uz maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu atbilstīgi attiecīgajam juridiskajam pamatam; atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija ir pieņēmusi jaunu lēmumu par Agrīnās brīdināšanas mehānismu (EWS); ar nepacietību gaida, kad Komisija ierosinās izveidot visaptverošu agrīnās konstatēšanas un izslēgšanas sistēmu; aicina Komisiju labāk informēt dalībvalstis un vietējās pašpārvaldes par tās politikas īstenošanu, ņemot vērā, ka šo procesu nevajadzētu traucēt politiskiem apsvērumiem;

32.  līdz ar to prasa visaptveroši piemērot LESD 325. pantu visos Savienības politikas virzienos un rīkoties ne tikai tādēļ, lai reaģētu uz krāpšanas gadījumiem, bet arī lai novērstu tos; prasa ievērot LESD 325. pantu un jo īpaši tā 5. punktu attiecībā uz gada ziņojumiem, kas pašlaik tiek iesniegti gadu vēlāk; prasa jo īpaši vienkāršot ES dotāciju izmantošanu kohēzijas politikā; prasa izmantot saskaņotas procedūras un ratificēt Savienības un trešo valstu vai trešo personu organizāciju nolīgumus par krāpšanas apkarošanu reģionālā un starptautiskā līmenī; prasa īstenot ieteikumus par rīcības plānu, kas minēti Parlamenta 2013. gada 23. oktobra rezolūcijā par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamajiem pasākumiem un iniciatīvām(7), jo īpaši 130. ieteikumu par dalībvalstu veikto krāpšanas un noziedzības apkarošanas pasākumu rezultātu novērtējumu un 131. punktu par vispārēju rīcības plānu organizētās noziedzības, korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai 2014.–2019. gada laikposmā (i)–xxi) apakšpunkts); prasa darīt pieejamu informāciju par pirmajiem rezultātiem, ko sniegusi direktīva naudas viltošanas jomā; prasa sniegt plašāku informāciju par OLAF izmantotajiem instrumentiem krāpšanas apkarošanai, kā arī par to, kā tiek koordinētas dalībvalstu īstenotās procedūras izkrāpto līdzekļu atgūšanai;

33.  prasa, lai ES pieteiktos dalībai Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO);

34.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā spēkā bija 48 nolīgumi, kas ietvēra savstarpēju administratīvu palīdzību un attiecās uz 71 valsti, savukārt ar 49 valstīm, tostarp tādām lielām tirdzniecības partnerēm kā ASV un Japāna, šādi nolīgumi tiek apspriesti, un aicina pastāvīgi informēt Parlamentu par šo sarunu attīstību; uzsver — lai aizsargātu ES intereses un efektīvi apkarotu krāpšanu, vispirms ir jāraugās, lai tiktu piemēroti tiesību akti un lai visas puses ievērotu attiecīgos starptautiskos nolīgumus, tostarp attiecīgās krāpšanas un korupcijas apkarošanas klauzulas, kas paredz sankcijas; mudina Komisiju turpināt sadarbību ar pārējām valstīm krāpšanas apkarošanas pasākumu jomā un pieņemt jaunus administratīvās sadarbības pasākumus; aicina Komisiju arī turpmāk visos ES starptautiskajos nolīgumos iekļaut noteikumus par krāpšanas un korupcijas apkarošanu, lai paredzētu iestrādes ciešākai sadarbībai organizētās noziedzības, cilvēktirdzniecības un citu nelegālas vai nelikumīgas tirdzniecības veidu apkarošanā;

35.  atzinīgi vērtē ES makrofinansiālās palīdzības (MFP) programmas nozīmīgo lomu attiecībā uz reformu veicināšanu valstīs, ar kurām ES ir ciešākās tirdzniecības attiecības; prasa Komisijai arī turpmāk sniegt ziņojumus Parlamentam un dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka visi līdzekļi tiek izmantoti, pilnībā ievērojot pamatregulu, un atbilstīgi reģionālajai kohēzijai un reģionālās stabilitātes veicināšanai, tādējādi mazinot risku, ka atmaksājamie aizdevumi tiks izmantoti nepareizi; prasa veikt ilgtermiņa novērtējumu attiecībā uz MFP programmu ietekmi uz korupcijas un krāpšanas apkarošanas centieniem saņēmējvalstīs;

36.  atkārto aicinājumu katras dalībvalsts revīzijas palātām publiskot valsts deklarācijas par ES finansējuma izlietojumu;

37.  aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgajā līmenī izveidot savstarpēji savienotas datubāzes, kurās iekļautu kohēzijas politikas jomas pārkāpumus, tostarp ar publisko iepirkumu saistītus pārkāpumus, un kuru informācija būtu izmantojama, lai jēgpilni un visaptveroši analizētu pārkāpumu biežumu, smaguma pakāpi un cēloņus, kā arī krāpnieciskos pārkāpumos iesaistītā finansējuma apmēru; uzsver, ka dalībvalstīm ir jānodrošina tas, ka Komisijai tiek pienācīgi un laicīgi iesniegti precīzi un salīdzināmi dati, nesamērīgi nepalielinot administratīvo slogu;

Labāka kontrole

38.  uzsver pārkāpumu sarežģīto raksturu; uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāveic stingri pasākumi krāpniecisko pārkāpumu apkarošanai; uzskata, ka ar krāpšanu nesaistītos pārkāpumus būtu jārisina ar administratīviem pasākumiem un jo īpaši paredzot pārredzamākas un vienkāršākas prasības, Komisijai sniedzot lielāku tehnisko palīdzību dalībvalstīm, kā arī vairāk apmainoties ar labu praksi un gūto pieredzi; uzskata, ka ES un dalībvalstu līmenī būtu jāsaskaņo kļūdu īpatsvara aprēķināšanas metodika;

39.  atzinīgi vērtē to, ka Kopienas ex ante un ex post kontrolēs tiek atklāti arvien vairāk pārkāpumu gadījumi, un līdz ar to uzskata, ka šādas kontroles būtu jāveicina vēl vairāk;

40.  aicina attiecīgās dalībvalstu iestādes īstenot labāku kontroli un izmantot visu pieejamo informāciju, lai nepieļautu kļūdas un neatbilstošus maksājumus ES līdzekļu jomā;

41.  mudina Komisiju vēl vairāk stiprināt savu uzraudzības lomu, izmantojot revīzijas, kontroles un pārbaudes darbības, novēršanas darbību plānus un agrīna brīdinājuma vēstules; aicina dalībvalstis pastiprināt centienus un izmantot savu potenciālu, lai konstatētu un labotu kļūdas, pirms Komisijai tiek pieprasīta kompensācija; šajā sakarībā uzsver preventīvo pasākumu īpašo nozīmi maksājumu novēršanā, tādējādi novēršot nepieciešamību pēc turpmākām darbībām nepareizi piešķirto līdzekļu atgūšanai;

42.  atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt sistēmu informācijas apmaiņai kompetento iestāžu starpā, lai varētu savstarpēji salīdzināt divu vai vairāku dalībvalstu grāmatvedības ierakstus ar mērķi novērst transnacionālo krāpšanu saistībā ar strukturālajiem un investīciju fondiem, tādējādi nodrošinot transversālu pieeju ES finansiālo interešu aizstāvībai;

43.  atzinīgi vērtē to, ka visi Komisijas dienesti ir 2014. gadā izstrādājuši un īstenojuši savas korupcijas apkarošanas stratēģijas; aicina ES aģentūras, izpildaģentūras un kopuzņēmumus rīkoties tāpat; uzsver krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu (AFCOS) lomu krāpšanas apkarošanā; atzinīgi vērtē Bulgārijas, Grieķijas, Horvātijas, Maltas un Slovākijas izstrādātās nacionālās stratēģijas krāpšanas apkarošanai un aicina attiecīgās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk iesniegt savas nacionālās stratēģijas krāpšanas apkarošanai; aicina Komisiju cieši uzraudzīt attiecīgo stratēģiju īstenošanu;

44.  turklāt ar nepacietību gaida ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju par to, kā tiek pārvaldīti līdzekļi; prasa nodrošināt visaptverošu apmācību līdzekļu pārvaldībā iesaistīto iestāžu darbiniekiem, jo īpaši krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestu (AFCOS) darbiniekiem, lai viņi varētu izstrādāt savas nacionālās stratēģijas krāpšanas apkarošanai;

45.  atzinīgi vērtē pozitīvos rezultātus programmas „Hercule III“ pirmajā gada pārskatā; pauž bažas par to, ka šai programmai paredzētais budžets varētu būt nepietiekams; prasa uz darbības rezultātiem pamatotu papildu informāciju, jo īpaši par 55 konferenču un apmācību kursu ietekmi uz to dalībvalstu pasākumu efektivitāti, kas īstenoti ar mērķi apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas skar ES finansiālās intereses;

46.  atkārto, ka atbilstīgi LESD 325. panta 2. punktam „lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, dalībvalstis veic tādus pašus pasākumus, kādus tās veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses“; pauž viedokli, ka šis noteikums Eiropas Savienībā netiek ievērots; uzskata, ka Komisijai būtu jāizstrādā horizontāla politika krāpšanas un korupcijas apkarošanai; uzsver, ka Komisija arī ir atbildīga par līdzekļu lietderīgu izlietojumu, un tādēļ aicina Komisiju ieviest iekšējas veiktspējas prasības;

47.  uzskata, ka ir vajadzīga lielāka ES pilsoņu iesaistīšanās plānošanas un kontroles posmos, izmantojot viegli pieejamus informācijas rīkus, jo īpaši gadījumos, kad tiek finansēti lieli infrastruktūras projekti; aicina Komisiju apsvērt iespēju īstenot līdzdalīgu budžeta izstrādi, lai iesaistītu pilsoņus ES līdzekļu izlietojuma uzraudzībā, un izveidot pieejamu elektronisko biroju, kuram ziņot par krāpšanas gadījumiem;

48.  norāda, ka dalībvalstīs (gan starp dalībvalstīm, gan pašu dalībvalstu teritorijā) šie pārkāpumi joprojām tiek dažādi definēti, klasificēti un atklāti un atšķiras arī ziņošana par tiem, galvenokārt tāpēc, ka pastāv atšķirīgas pārkāpumu definīcijas; uzskata, ka ir jāturpina šīs jomas noteikumu saskaņošana, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas 2015. gada 8. jūlija deleģēto regulu par ziņošanu par pārkāpumiem, ar ko papildina Kopīgo noteikumu regulu; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt saskaņotas stratēģijas attiecībā uz šo pārkāpumu izskatīšanu un krāpšanas apkarošanu kohēzijas politikā; uzsver Komisijas profilaktiskos un koriģējošos pasākumus krāpniecisku pasākumu novēršanai, tostarp pārtraucot 193 maksājumus, kas bija paredzēti saskaņā ar kohēzijas politiku;

49.  atgādina, ka Kopīgo noteikumu regula paredz iestādēm pieņemt efektīvus un proporcionālus krāpšanas apkarošanas pasākumus, kas būtu jāiestrādā valstu krāpšanas apkarošanas stratēģijās; aicina Komisiju pastiprināt preventīvas darbības; šajā sakarībā atzinīgi vērtē agrīnās risku noteikšanas sistēmas izveidi un jo īpaši aicina stiprināt vadošo iestāžu tehniskās un administratīvas spējas, lai varētu nodrošināt stingrākas kontroles sistēmas, ar kurām varētu samazināt krāpšanas risku un palielināt atklāšanas spējas, tostarp arī mazāk attīstītos reģionos, neradot lieku finanšu un administratīvu slogu; uzsver, ka preventīvām darbībām vajadzētu paredzēt to darbinieku pastāvīgu apmācību un atbalstu, kas kompetentajās iestādēs ir atbildīgi par finansējuma pārvaldību un kontroli, kā arī paredzēt informācijas un paraugprakses apmaiņu; atgādina par pašvaldību un reģionālo iestāžu un partneru nozīmīgo lomu krāpšanas apkarošanā, nodrošinot pārredzamību un novēršot interešu konfliktus;

50.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu 2018. gadā veikt vidusposma novērtējumu, lai konstatētu, vai jaunā kohēzijas politikas regulatīvā sistēma labāk novērš un samazina pārkāpumu, tostarp krāpšanas, risku, un ar nepacietību gaida detalizētu informāciju par jauno noteikumu ietekmi uz pārvaldības un kontroles sistēmām gan attiecībā uz pārkāpumiem un krāpšanu, gan vispārēju politikas īstenošanu;

51.  prasa Komisijai un Revīzijas palātai sekmēt revīzijas datu pārredzamību, sniedzot detalizētāku informāciju par dalībvalstīm ar labākajiem un sliktākajiem darbības rezultātiem katrā politikas jomā un nozarē, lai attiecīgie dalībnieki varētu apzināt jomas, kurās ir vajadzīga lielākā palīdzība, un paredzēt atbilstīgus pasākumus;

PIF direktīva un EPPO regula

52.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu 2014. gada ziņojumā par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību (PIF), ka PIF direktīva un Eiropas Prokuratūras regula (EPPO regula) papildinās un stiprinās tiesisko regulējumu un ievērojami pastiprinās cīņu pret krāpšanu; atkārtoti pauž viedokli, ka pēc iespējas ātrāk ir jāpieņem PIF direktīva, kuras darbības jomā būtu jāiekļauj arī PVN, un kurā būtu skaidri jādefinē noziegumi finanšu interešu aizsardzības jomā, jāparedz minimālie noteikumi par maksimāli piemērojamo brīvības atņemšanu un noilgumu; atgādina par Tarrico lietu, kurā Tiesa vērsa uzmanību uz to, ka krāpšana PVN jomā patiešām ir iekļauta 1995. gada PIF konvencijas definīcijā par krāpšanu PIF jomā;

53.  uzsver, ka drīzumā būtu jāpieņem arī EPPO regula, un prasa Padomei paskaidrot iemeslus šo sarunu novilcināšanai;

Publiskais iepirkums

54.  norāda, ka joprojām ir daudz pārkāpumu saistībā ar publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanu; aicina dalībvalstis valsts tiesību aktos steidzami transponēt Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu(8), kas paredz obligātu e-iepirkuma procedūru un pārraudzības un ziņošanas pienākumus, lai mazinātu krāpšanu un citus nopietnus pārkāpumus; aicina Komisiju noteikt par obligātu visas ar saņēmējiem, jo īpaši apakšuzņēmējiem, saistītās dokumentācijas publicēšanu;

55.  prasa Komisijai stingri piemērot pasākumus attiecībā uz rīcības brīvību un izslēgšanu publiskā iepirkuma jomā, katrā atsevišķā gadījumā veicot pienācīgas iepriekšējās darbības pārbaudes un piemērojot izslēgšanas kritērijus nolūkā izslēgt uzņēmumus ikvienā gadījumā, kad rodas interešu konflikts, jo tas ir būtiski, lai aizsargātu uzticēšanos iestādēm;

56.  uzsver, ka daudzu 2007.–2013. gada plānošanas periodā konstatēto kļūdu pamatā ir bijusi publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana, tostarp izvairīšanās no publiskā iepirkuma procedūras, sadalot līgumus mazākos piedāvājumos, lai nepārsniegtu maksimālās robežas, un neatbilstīgu procedūru izmantošana; norāda, ka jaunās publiskā iepirkuma direktīvas ir jātransponē līdz 2016. gada aprīlim; uzsver: lai samazinātu pārkāpumu skaitu, dalībvalstīm ir pareizi jāīsteno attiecīgās direktīvas; tādējādi prasa Komisijai izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz direktīvu pienācīgu īstenošanu; aicina Komisiju cieši uzraudzīt direktīvu īstenošanu; uzskata, ka ex ante nosacījumi varētu uzlabot publiskā iepirkuma procedūru; uzsver nepieciešamību pēc pārredzamiem un pieejamiem noteikumiem;

57.  pauž bažas, ka netiek nodrošināta pilnīga pārredzamība attiecībā uz lielu infrastruktūras projektu finansēšanu; aicina Komisiju apsvērt iespēju iesniegt priekšlikumu, kas paredzētu obligāti publicēt visus finanšu pārskatus un projektus saistībā ar nozīmīgākajiem publiskajiem būvdarbiem;

58.  aicina Komisiju publiskot visus dokumentus saistībā ar Lionas-Turīnas ātrgaitas dzelzceļa projektu un tā finansējumu;

59.  aicina Komisiju izveidot pārkāpumu datubāzi, kas nodrošināt pamatu, lai varētu jēgpilni un visaptveroši analizēt ar publisko iepirkumu saistīto kļūdu biežumu, smaguma pakāpi un cēloņus; aicina dalībvalstu atbildīgās iestādes izveidot un analizēt savas pārkāpumu datubāzes, kurās būtu iekļauti arī ar publisko iepirkumu saistīti pārkāpumi, un sadarboties ar Komisiju, lai šie dati tiktu iesniegti tādā formātā, kas atvieglo Komisijas darbu, un Komisijai izdevīgā laikā;

60.  apšauba to, ka aizvien lielāks skaits nopietno kļūdu publiskā iepirkuma procedūrās nav saistīts ar krāpšanu, un aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt šo jautājumu, ne vien iesaistoties dialogā ar dalībvalstīm, lai tās labāk piemērotu pašreizējās un jaunās publiskā iepirkuma direktīvas, bet arī iesniedzot attiecīgās lietas turpmākai izskatīšanai OLAF;

61.  norāda, ka ārkārtas situācijās, piemēram, izmantojot līdzekļus bēgļu vajadzībām, bieži tiek pieļautas atkāpes no ierastajām publiskā iepirkuma procedūrām, paredzot tiešu piekļuvi attiecīgajiem līdzekļiem; pauž nožēlu, ka šā iemesla pēc bieži vien ir notikuši pārkāpumi; aicina Komisiju efektīvāk uzraudzīt šādu atkāpju izmantošanu un plaši lietoto praksi publiskā iepirkuma līgumu sadalīšanai, lai nepārsniegtu maksimālās robežas, tādējādi izvairoties no parastās publiskā iepirkuma procedūras piemērošanas;

62.  norāda, ka Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 10/2015 “Jāpastiprina centieni risināt publiskā iepirkuma problēmas saistībā ar ES kohēzijas politikas izdevumiem” analizēja ar publisko iepirkumu saistītās procedūras; norāda, ka publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana noved pie kļūdām, kas savukārt var radīt kavējumus īstenošanas gaitā un finanšu korekcijas; aicina Komisiju un dalībvalstis līdz 2016. gada beigām panākt pilnīgu atbilstību ex ante priekšnosacījumam attiecībā uz publiskā iepirkuma tiesību akta efektīvu piemērošanu, vēlākais, no 2016. gada beigām; aicina dalībvalstis nodrošināt 2014. gada publiskā iepirkuma direktīvu pienācīgu un ātru transponēšanu;

63.  mudina dalībvalstis un Komisiju pilnībā izmantot informācijas tehnoloģijas (IT) rīku sniegtās iespējas publiskā iepirkuma jomā, tostarp e-iepirkuma, labas prakses apmaiņas un preventīvas risku noteikšanas rīkus; atzinīgi vērtē Komisijas izstrādātu tiešsaistes brīdinājuma sistēmu par krāpšanas gadījumiem Arachne, kas identificē riskantākos projektus, pamatojoties uz noteiktiem riska rādītājiem, un aicina dalībvalstis šo sistēmu izmantot;

Uz darbības rezultātiem balstīta budžeta plānošana un izmaksu lietderības pieeja

64.  uzsver, ka ir svarīgi rādīt piemēru, un atzinīgi vērtē starpiestāžu pieeju uz darbības rezultātiem balstītā budžeta plānošanā; aicina Komisiju pieņemt daudzgadu finanšu shēmas plānošanas, īstenošanas un kontroles pasākumus atbilstīgi uz darbības rezultātiem balstītas budžeta plānošanas principam;

65.  norāda, ka ir svarīgi īstenot turpmākus pastāvīgus pasākumus, lai novērstu krāpnieciskus pārkāpumus, tomēr arī atkārtoti prasa pieņemt jaunu metodiku, kas atbilstīgi uz rezultātiem pamatotas ES budžeta plānošanas principam koncentrētos uz rezultātiem, nevis tikai formālu programmu novērtēšanu; aicina Komisiju pastiprināt pasākumus saistībā ar lietderības un efektivitātes rādītāju piemērošanu visām tās programmām, un nekoncentrēties vienīgi uz kļūdu īpatsvaru; turklāt aicina Komisiju nestrādāt vienīgi trijās galvenajās kategorijās (saimnieciskums, lietderība un efektivitāte), bet arī sākt koncentrēties uz jauno kategoriju trīsvienību (ekoloģija, vienlīdzība un ētika);

66.  prasa finansējamo projektu atlases procesā obligāti iekļaut ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās pievienotās vērtības ex ante novērtējumus attiecībā gan uz Savienībā, gan ārpus tās īstenojamiem projektiem, un prasa publiskot un darīt pilnībā pieejamus šo novērtējumu rezultātus un izmantotos rādītājus;

67.  norāda, ka joprojām netiek pienācīgi ziņots par rezultātiem un ka regulāri jāizvērtē ieguldījuma parametri (finanšu resursi, cilvēkresursu, organizatoriskie vai regulatīvie resursi, kas vajadzīgi programmas īstenošanai), iznākums (programmas plānotie rezultāti), koprezultāts (programmas tūlītējā iedarbība) un ietekme (ilgtermiņa pārmaiņas sabiedrībā);

68.  atzinīgi vērtē dalībvalstu nacionālo kontaktpunktu tīkla izveidi un pretkorupcijas mērķu iekļaušanu ekonomikas pārvaldes Eiropas pusgada procesā;

69.  mudina Komisiju nekavējoties publicēt novērtējumus par visiem nolīgumiem ar tabakas uzņēmumiem, lai noteiktu to, cik efektīvi ar šiem nolīgumiem tiek apkarota krāpšana un viltošana, kas skar ES finansiālās intereses, un izvērtētu to, vai šāda veida nolīgumus būtu jāatjauno.

70.  uzsver Eiropas Revīzijas palātas, augstāko revīzijas iestāžu (SAI), Eiropas Komisijas un vadošo iestāžu lomu publisko izdevumu pareizības un izpildes rezultātu kontrolē; aicina Revīzijas palātu un Komisiju vēl vairāk uzlabot sadarbību ar dalībvalstu SAI, lai paplašinātu revidēto fondu un projektu darbības jomu un apmēru;

Tabakas izstrādājumu kontrabanda un viltotas preces

71.  pauž bažas par Eiropas ombuda(9) konstatējumu, ka Komisija, izņemot Veselības aizsardzības ģenerāldirektorātu, pilnībā neīsteno ANO PVO noteikumus un pamatnostādnes attiecībā uz pārredzamību un tabakas izstrādājumu lobēšanu; tādēļ uzskata, ka ir apdraudēta Komisijas darbības ticamība un integritāte;

72.  mudina visas attiecīgās ES iestādes īstenot PTO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli (FCTC) 5.3. pantu saskaņā ar tai pievienotajās pamatnostādnēs izklāstītajiem ieteikumiem; mudina Komisiju nekavējoties publicēt ar tabakas nozares uzņēmumiem noslēgto nolīgumu novērtējumu un FCTC īstenošanas ietekmes novērtējumu; aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz nolīgumiem tabakas nozarē un to iespējamu atjaunošanu, un mudina dalībvalstis regulāri ziņot par izdevumiem, kas radušies saistībā ar līdzekļiem, kuri saņemti šādu nolīgumu rezultātā;

73.  atzinīgi vērtē daudzu tādu kopīgo muitas operāciju (JCO) sekmīgo iznākumu, kurās OLAF un dalībvalstis sadarbojās ar dažādiem trešo valstu dienestiem un kurās cita starpā tika konfiscēti 1,2 miljoni viltotu preču, tostarp smaržas, autodetaļas, elektroniskās ierīces un 130 miljoni cigarešu; uzsver, ka ar lieliem nodokļiem apliekamu preču kontrabanda rada būtiskus ES un dalībvalstu budžeta ieņēmumu zaudējumus un ka tiešais muitas ieņēmumu zaudējums tikai cigarešu kontrabandas dēļ gada laikā tiek lēsts vairāk nekā EUR 10 miljardu apmērā; norāda, ka viltotu preču tirdzniecība mazina ES, tās dalībvalstu un Eiropas uzņēmumu ienākumus;

74.  pauž lielas bažas par to, ka aizvien biežāk tiek izmantota kontrabanda, cilvēktirdzniecība un pārējie nelikumīgās tirdzniecības veidi, kas ne tikai nelabvēlīgi ietekmē dalībvalstu muitas nodokļu ieņēmumus un līdz ar to arī ES budžetu, bet arī ir cieši saistīti ar starptautisko organizēto noziedzību, rada draudus patērētājiem un kaitējumu vienotā tirgus darbībai, kā arī mazina vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU; tādēļ prasa nodrošināt labāku koordināciju starp OLAF, muitas iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, lai ne tikai cīnītos ar šīm problēmām, bet arī ierobežotu tādu preču tirdzniecību, ar kurām ES ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības;

75.  uzsver, ka ir svarīgi nodalīt likumīgas ģenēriskās zāles no viltotām zālēm, lai netraucētu ģenērisko zāļu ražošanu un likumīgu tirdzniecību, un kārtējo reizi aicina visas dalībvalstis, kas ir parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas ANO Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības izskaušanu, attiecīgo ratifikācijas procesu pabeigt pēc iespējas ātrāk;

Izmeklēšana un OLAF loma

76.  norāda uz OLAF lomu dažādās JCO ar mērķi novērst zaudējumus ES budžetā un prasa OLAF iekļaut turpmākajos gada ziņojumos informāciju un konkrētus skaitļus par tā ieguldījumu ES budžeta ieņēmumu daļas aizsardzībā;

77.  atzinīgi vērtē ikgadējās iestāžu sanāksmes starp Padomi, Komisiju, Parlamentu, OLAF un tā Uzraudzības komiteju; prasa noteikt principu, ka šīs sanāksmes rotācijas kārtībā vada trīs ES iestādes; aicina Komisiju atbalstīt Parlamenta iniciatīvu un mudina Padomi pārskatīt savu nelabvēlīgo nostāju šajā jautājumā;

78.  atkārto aicinājumu saistībā ar 2013. gada ziņojumu par ES finansiālo interešu aizsardzību(10) ātri atrisināt atlikušos problemātiskos jautājumus starp OLAF un tā Uzraudzības komiteju; atkārto, ka ne OLAF, ne tā Uzraudzības komiteja nevar efektīvi pildīt savus oficiālos pienākumus, īstenojot pašreizējo ierobežoto sadarbību; ar bažām norāda uz attīstības trūkumu šajā jautājumā un uzskata šo situāciju par nepieņemamu; aicina Komisiju pilnībā īstenot savu funkciju un aktīvi censties rast ilgtermiņa risinājumu, kas būtu nekavējoties jāievieš;

79.  uzskata, ka Uzraudzības komitejā atbilstīgi tās pilnvarām vajadzētu būt neatkarīgiem darbiniekiem, kas nav piesaistīti OLAF administrācijai, un tai vajadzētu būt finansiāli neatkarīgai iestādei; aicina OLAF piešķirt Uzraudzības komitejai piekļuvi dokumentiem, kurus tā uzskata par nepieciešamiem savu uzdevumu izpildei atbilstoši tās pilnvarām; mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu par attiecīgu izmaiņu izdarīšanu OLAF regulā;

80.  norāda, ka ir vērojamas atšķirības starp OLAF ievākto informāciju no dalībvalstu publiskā un privātā sektora avotiem attiecībā uz krāpšanu (OLAF 2014. gada ziņojums) un OLAF ieteikumiem dalībvalstīm, kuri paredz ārkārtīgi nevienmērīgu līdzekļu atgūšanu; aicina Komisiju atbalstīt iniciatīvas, kas paredz palielināt ar krāpšanas gadījumiem saistīto līdzekļu atgūšanas īpatsvaru;

81.  mudina Komisiju nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz visiem valstu prokuratūru pieprasījumiem atcelt OLAF darbinieku, tostarp ģenerāldirektora, imunitāti;

82.  atzinīgi vērtē to, ka ir pierādījusies OLAF veikto izcelsmes pārbaužu efektivitāte attiecībā uz preferenciālu tarifa pasākumu atbilstības noteikšanu, un aicina dalībvalstis ņemt vērā šo pārbaužu rezultātus un veikt visus vajadzīgos un piemērotos pasākumus atbilstīgi ES muitas tiesību aktu noteikumiem; lai novērstu zaudējumus ES budžetā saistībā ar to preferenciālas tirdzniecības nolīgumos paredzēto preču importu, kurām nepiemēro preferenciāla tarifa režīmu, aicina Komisiju arī turpmāk pārbaudīt, vai dalībvalstis ar savstarpējās palīdzības (SP) paziņojumiem uzlabo savu riska pārvaldības sistēmu un kontroles stratēģiju efektivitāti; turklāt prasa Komisijai pārbaudīt veiktos pasākumus saistībā ar dalībvalstu apņemšanos īstenot ex post novērtējumus attiecībā uz preferenciālas tirdzniecības nolīgumiem ar ievērojamu ekonomisku, sociālu un ekoloģisku ietekmi, tostarp sistēmu, kas paredz saņēmējvalstīm sniegt regulārus pārskatus par preferenciālās izcelsmes vadību un kontroli;

83.  norāda, ka absolūts priekšnosacījums ES efektīvai darbībai ir visaptveroša noziedzības apkarošana, tostarp arī attiecībā uz krāpšanu, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ar to saistīto organizēto noziedzību un citām nelikumīgām darbībām, kas skar ES finanšu intereses; uzsver, ka ir sistemātiski jāreaģē uz OLAF ieteikumiem; uzskata: lai uz šiem ieteikumiem varētu reaģēt, dalībvalstu tiesību aktos OLAF būtu jāpiešķir procesuālas tiesības un tādējādi jānodrošina, ka dalībvalstu iestādes šos ieteikumus ievēro un ņem vērā;

84.  prasa Komisijai norādīt galvenos iemeslus, kādēļ dalībvalstis neveic izmeklēšanu par lietām, kurās ir aizdomas par krāpšanu saistībā ar ES finanšu interesēm un kuras tām nosūtījis OLAF;

o
o   o

85.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un OLAF Uzraudzības komitejai.

(1) OV L 84, 20.3.2014., 6. lpp.
(2) OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV C 51 E, 22.2.2013., 121. lpp.
(5) OV C 161 E, 31.5.2011., 62. lpp.
(6) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0444.
(8) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
(9) http://www.ombudsman.europa.eu/en/press/release.faces/en/61027/html.bookmark
(10) 2015. gada 11. martā pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0062.


Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta darbā
PDF 438kWORD 134k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. marta rezolūcija par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta darbā (2015/2230(INI))
P8_TA(2016)0072A8-0034/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro daļu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, ko 1995. gada 15. septembrī pieņēma Ceturtajā Pasaules sieviešu konferencē, un vēlākos noslēguma dokumentus, ko pieņēma ANO „Pekina+5” (2000. gadā), „Pekina+10” (2005. gadā) un „Pekina+15” (2010. gadā) īpašajās sanāksmēs, un „Pekina+20” pārskatīšanas konferences noslēguma dokumentu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. maija secinājumus par dzimumu aspektu attīstības jomā,

–  ņemot vērā 2015. gada 21. septembra dienestu kopējo darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību (2016–2020)” (SWD(2015)0182) un Padomes 2015. gada 26. oktobra secinājumus par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 3. pantu, kurā dzimums definēts kā „sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada martā pieņemto Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu 2011.–2020. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 5. marta paziņojumu „Stingrāka apņemšanās veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību — Sieviešu harta” (COM(2010)0078),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 21. septembra paziņojumu „Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010.–2015.” (COM(2010)0491),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam” (SWD(2015)0278),

–  ņemot vērā Komisijas pētniecisko ziņojumu „Evaluation of the strengths and weaknesses of the strategy for equality between women and men 2010-2015” (Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.–2015. sasniegumu un nepilnību novērtējums),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2014.–2017. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) 2015. gadā publicēto pētījumu „Advancing women in political decision-making — Way forward” (Sieviešu ietekmes palielināšana politisku lēmumu pieņemšanā — turpmākā rīcība),

–  ņemot vērā secinājumus un ieteikumus, kas pausti EIGE ziņojumā „Gender-Sensitive Parliaments: A Global Review of Good Practice” (Parlamenti, kuru darbā tiek ņemts vērā dzimuma aspekts — vispārējs paraugprakses pārskats), kas publicēts 2011. gadā,

–  ņemot vērā 2010. gada 10. februāra rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2009. gadā(1), 2011. gada 8. marta rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2010. gadā(2), 2012. gada 13. marta rezolūciju par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā 2011. gadā(3) un 2015. gada 10. marta rezolūciju par 2013. gadā Eiropas Savienībā sasniegto progresu sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanā(4),

–  ņemot vērā 2003. gada 13. marta rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamentā(5),

–  ņemot vērā 2007. gada 18. janvāra rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju darbā(6),

–  ņemot vērā 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju un delegāciju darbā(7),

–  ņemot vērā 2009. gada 7. maija rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ES ārējās attiecībās un miera/valsts nostiprināšanā(8),

–  ņemot vērā 2012. gada 13. marta rezolūciju par sieviešu līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanā — kvalitāti un līdztiesību(9),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūnija rezolūciju par ES stratēģiju sieviešu un vīriešu līdztiesībai laikposmam pēc 2015. gada(10),

–  ņemot vērā 2016. gada 3. februāra rezolūciju par jaunu dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību stratēģiju pēc 2015. gada(11),

–  ņemot vērā Komisijas 1996. gada 21. februāra paziņojumu „Sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzības iekļaušana visās Kopienas politikas un darbību jomās” (COM(1996)0067), kurā Komisija apņēmās „veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību visās darbību un politikas jomās un visos līmeņos”, faktiski nosakot integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai principu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta C 2014. gadā publicēto pētījumu „Evaluation of the Strategy for Equality between women and men 2010-2015 as a contribution to achieve the goals of the Beijing Platform for Action” (Izvērtējums par sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam kā ieguldījumu Pekinas rīcības platformas mērķu sasniegšanā),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta C 2014. gadā publicēto pētījumu „Gender Mainstreaming in Committees and Delegations of the European Parliament” (Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta komitejās un delegācijās),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta D 2015. gadā publicēto pētījumu „The EU Budget for Gender Equality” (ES budžets dzimumu līdztiesības nodrošināšanai),

–  ņemot vērā UN Women 2014. gada maijā publicēto piezīmi „Guidance on the development of gender equality and the empowerment of women policies” (Norādes par dzimumu līdztiesības attīstības un pilnvērtīgu iespēju sievietēm veicināšanas politiku),

–  ņemot vērā Eiropas Politikas institūtu tīkla 2014. gadā publicēto dokumentu „Advances in EU Gender Equality: Missing the mark?” (Panākumi dzimumu līdztiesības jomā Eiropas Savienībā — mērķis netiek sasniegts?),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Personāla ģenerāldirektorāta 2014. gadā publicēto 2014. gada pārskatu par cilvēkresursiem,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A8-0034/2016),

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantā ir noteikts, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ir horizontāls princips, un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā ir noteikts, ka dzimumu līdztiesības princips ir Savienības vērtība;

B.  tā kā Pamattiesību hartā ir iekļauti īpaši noteikumi par dzimumu līdztiesības horizontālo principu un LES 6. pantā ir atzīts, ka Hartai ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem;

C.  tā kā dzimumu līdztiesības nodrošināšana ir būtiska cilvēktiesību aizsardzībai, demokrātijas funkcionēšanai, tiesiskuma ievērošanai, ekonomikas izaugsmei, sociālajai iekļautībai un ilgtspējai;

D.  tā kā progress dzimumu līdztiesības nodrošināšanā Eiropas Savienībā ir apstājies un šādā ātrumā līdztiesība netiks nodrošināta vēl krietnu laiku;

E.  tā kā Stratēģiskajā iesaistē dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam Komisija uzņēmās turpināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas pasākumus, cita starpā, veicot izvērtēšanu un uzraudzību; tā kā Komisija ir pazeminājusi savas stratēģiskās apņemšanās veicināt dzimumu līdztiesību pēc 2015. gada statusu līdz dienestu darba dokumentam,

F.  tā kā ilgtspējīgas attīstības mērķos iekļautais piektais mērķis ir dzimumu līdztiesības nodrošināšana līdz 2030. gadam;

G.  tā kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai nozīmē dzimuma aspekta integrēšanu ikvienā ES politikas aspektā — politikas, juridisko pasākumu un izdevumu programmu sagatavošanā, izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā — ar mērķi nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību(12);

H.  tā kā integrētā pieejā dzimumu līdztiesībai ir jāņem vērā LGBTIQ personu un visu dzimumidentitāšu personu tiesības, izredzes un labklājība,

I.  tā kā integrētai pieejai dzimumu līdztiesībai vajadzētu būt proaktīvam un reaģēšanas instrumentam dzimumu līdztiesības nodrošināšanai;

J.  tā kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai nav politikas mērķis kā tāds, bet svarīgs līdzeklis dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, kas vienmēr jāapvieno ar citām īpašām darbībām un politikas pasākumiem, kuru mērķis ir progress dzimumu līdztiesības jomā;

K.  tā kā viena no atbildīgās komitejas kompetencēm ir palīdzēt īstenot un turpmāk attīstīt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās politikas jomās;

L.  tā kā vairākums Parlamenta komiteju kopumā atzīst integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai nozīmību (piemēram, leģislatīvajā darbā, darba attiecībās ar Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju un izstrādājot rīcības plānus līdztiesības jomā), kamēr dažas komitejas izrāda mazu interesi par šo jautājumu vai vispār nav tajā ieinteresētas;

M.  tā kā kopš iepriekšējā parlamentārā sasaukuma atbildīgā komiteja ir iedibinājusi praksi sniegt mērķtiecīgu ieguldījumu citu komiteju ziņojumos, izmantojot grozījumus attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai (GMA); tā kā saskaņā ar 2014. gadā publicētu pētījumu(13) 85 % no GMA, kas tika iesniegti no 2011. gada jūlija līdz 2013. gada februārim, ir iekļauti vadošo atbildīgo komiteju pieņemtajos galīgajos ziņojumos; tā kā ir vajadzīgi papildu dati par laikposmu pēc 2013. gada februāra, lai veiktu atjauninātu novērtējumu par stāvokli saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Parlamentā;

N.  tā kā pēc 2003. gada rezolūcijas par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ikviena Parlamenta komiteja ieceļ vienu no saviem locekļiem par atbildīgo personu attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, tā izveidojot par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgo tīklu; tā kā pēc tam pieņemtās rezolūcijās par šo jautājumu ir prasīts minēto tīklu nepārtraukti attīstīt un izveidot līdzīgu tīklu parlamentu sadarbības delegācijās; tā kā šo tīklu atbalsta komiteju sekretariātu darbinieku tīkls;

O.  tā kā tīkla locekļi aizpildīja aptaujas anketu, lai novērtētu aktuālo situāciju saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai savās attiecīgajās politikas jomās;

P.  tā kā daudzgadu finanšu shēmai (DFS) ir pievienots triju iestāžu kopīgais paziņojums par vienošanos, ka „saistībā ar DFS 2014.–2020. gadam īstenotajās ikgadējās budžeta procedūrās tiks pienācīgi integrēti dzimumu līdztiesības elementi, ņemot vērā to, kā Savienības vispārējā finanšu shēma veicina dzimumu līdztiesības nostiprināšanu (un nodrošina integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai)”; tā kā, neraugoties uz to, ir jāstiprina faktiskā apņemšanās turpināt integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, jo pašreizējās politikas nostādnes ir īstenotas tikai nelielā apmērā un īpaši dzimuma jautājumiem ir piešķirti nepietiekami budžeta resursi;

Q.  tā kā nevienā ES iestādē nav konsekventi ievērots dzimumu līdztiesības princips budžeta plānošanā;

R.  tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) ir izveidots, lai palīdzētu sekmēt un nostiprināt dzimumu līdztiesības veicināšanu, tostarp integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES politikas jomās un no tām izrietošajā valstu politikā; tā kā EIGE ir izveidojis platformu integrētai pieejai dzimumu līdztiesībai un dzimumu līdztiesības vārdnīcu un tēzauru, lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem un ES iestāžu un valstu iestāžu darbiniekiem integrēt dzimuma perspektīvu savā darbā;

S.  tā kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai aptver gan dzimuma perspektīvas integrēšanu dažādu politikas jomu saturā, gan pievēršanos jautājumam par sieviešu, vīriešu un visu dzimumidentitāšu personu pārstāvību konkrētās politikas jomās; tā kā abas dimensijas ir jāņem vērā visos politikas veidošanas procesa posmos;

T.  tā kā visām ES iekšpolitikas un ārpolitikas nostādnēm vajadzētu būt izstrādātām tā, lai no tām labumu vienlīdzīgi gūtu zēni un meitenes, vīrieši un sievietes, kā arī visas citas dzimumidentitātes;

U.  tā kā integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošana ir minēta starp galvenajām nepilnībām Komisijas vērtējumā par dzimumu līdztiesības stratēģiju 2010.–2015. gadam;

V.  tā kā parlamentam, kurš ņem vērā dzimuma aspektu, ir svarīga loma dzimumu nelīdzsvarotības novēršanā, sieviešu un vīriešu ekonomiskās, sociālās un politiskās līdzdalības vienādošanas veicināšanā un dzimumu līdztiesības politikas regulējuma paplašināšanā;

W.  tā kā EP deputātu un Parlamenta darbinieku — it sevišķi vadošos amatus ieņemošo darbinieku — apmācība jautājumos par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ir priekšnoteikums dzimuma perspektīvas veicināšanai visās politikas jomās un posmos;

X.  tā kā netiek piešķirti pietiekami līdzekļi un cilvēkresursi, lai nodrošinātu patiesu progresu integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanā Parlamenta darbībās;

Y.  tā kā pēc dzimuma iedalītu datu un statistikas sistemātiska un periodiska vākšana ir nepieciešama politikas ietekmes novērtējumiem un politikas veidošanas procesā, lai analizētu progresu dzimumu līdztiesības jomā; tā kā Parlamentā ir jāveic kvalitatīvāka izpēte, lai noteiktu integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai instrumentu ietekmi uz politikas sniegtajiem rezultātiem, rezolūcijām un tiesību aktiem;

Z.  tā kā sieviešu pārstāvība svarīgākajos ar lēmumu pieņemšanu saistītajos amatos politiskā un administratīvā līmenī, arī Parlamenta politiskajās grupās, joprojām ir neliela; tā kā vērojama tendence, ka sievietes vada komitejas, kas ir mazāk saistītas ar līdzekļu piešķiršanu un ekonomisku lēmumu pieņemšanu; tā kā, lai uzlabotu pieņemto lēmumu kvalitāti, Parlamentam ir jānodrošina, lai ar lēmumu pieņemšanu saistītie amati būtu vienlīdzīgi sadalīti dzimumu starpā; tā kā vīriešiem ir jāapņemas veicināt dzimumu līdztiesību visās jomās un visos līmeņos un EP deputāti vīrieši ir jāmudina iesaistīties integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanā savā darbā;

AA.  tā kā Parlamentā ir izveidota organizatoriskā struktūra, lai veicinātu integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai tā darbībās, un šī struktūra ir labāk jākoordinē, jānostiprina un jāpaplašina, izrādot jaunu politisku un administratīvu gribu, lai panāktu integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai plašāku īstenošanu;

AB.  tā kā Parlamentam, Padomei un Komisijai ir vairāk jāsadarbojas iestāžu līmenī saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, lai nodrošinātu, ka visos politikas cikla posmos var iekļaut dzimuma perspektīvu, kas atvieglotu paša Parlamenta darbu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā;

AC.  tā kā ārējo ieinteresēto personu — piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības vietējo aktīvistu grupu, starptautisko iestāžu, akadēmisko aprindu un valstu parlamentu — ieguldījumam ir būtiska nozīme Parlamenta īstenotās integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai procesu uzlabošanā un savstarpēju apmaiņu sekmēšanā nolūkā veicināt paraugpraksi;

AD.  tā kā 2007. gadā pieņemtajā Parlamenta rezolūcijā par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai tika prasīts ik pēc diviem gadiem veikt novērtējumu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai tā darbā,

Vispārējs novērtējums par pašreizējo iestāžu sistēmu

1.  uzskata — lai dzimuma perspektīvu integrētu politikas procesā, būtu jāņem vērā dažādi aspekti: politikas saturs un dzimumu pārstāvība administrācijā un lēmumu pieņemšanā; arī norāda, ka pastāvīgai dzimumu līdztiesības stiprināšanai svarīgi ir skaidri dati par politikas ietekmi;

2.  norāda, ka Parlamenta organizatoriskajā struktūrā par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai izstrādi un īstenošanu gan politikas, gan darba dzīves līmenī atbild dažādas struktūras:

   augsta līmeņa darba grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos, kas ir atbildīga par sieviešu un vīriešu pilnīgas līdztiesības veicināšanu visos Parlamenta Ģenerālsekretariāta darba dzīves aspektos;
   atbildīgā komiteja — par īpašu darbību ar mērķi integrēt dzimuma perspektīvu citu komiteju un delegāciju darbā;
   par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgais tīkls;
   dienesti, kas atbild par līdzsvarotas dzimumu pārstāvības sekmīgu īstenošanu attiecībā uz visiem amatiem struktūrshēmā;

3.  pauž nožēlu, ka šo dažādo par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgo struktūru darbība netiek koordinēta vai integrēta Parlamentā vai ar citām iestādēm (nav iestāžu sadarbības mehānisma attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai); uzņemas izveidot efektīvu sadarbību starp visiem šīs iestāžu sistēmas dalībniekiem, pamatojoties uz īpašiem mehānismiem, piemēram, uzraudzību un atsauksmēm par sniegumu;

4.  atkārtoti pauž apņemšanos regulāri pieņemt un īstenot politikas plānu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Parlamentā ar vispārējo mērķi veicināt dzimumu līdztiesību, efektīvi iekļaujot dzimuma perspektīvu politikas nostādnēs un darbībās, tostarp lēmumu pieņemšanas struktūrās un administrācijā;

5.  prasa nepārtraukti pilnveidot par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgo tīklu, ko veido gan komiteju, gan parlamentu sadarbības delegāciju pārstāvji, un minēto tīklu pilnībā iesaistīt aktuālās situācijas saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai dažādās politikas jomās pastāvīgā uzraudzībā; norāda, ka ir nepieciešams, lai EP deputāti vairāk un aktīvāk iesaistītos tīkla darbībā, un prasa tīklam pievienot EP deputātus aizstājēju statusā, lai palielinātu līdzdalību, kā to dara komitejās un delegācijās;

6.  uzsver, ka saskaņā ar iepriekšminēto 2014. gada pētījumu par šo jautājumu visefektīvākais instruments dzimumu līdztiesības perspektīvas iekļaušanai politikas procesā ir bijusi tādu procedūru izmantošana, kas ietver sadarbību ar citām komitejām; uzsver, ka citām komitejām ir jāatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas darbs un tas jāīsteno savās darbībās;

7.  aicina atbildīgos dienestus turpināt darbu pie īpašiem pasākumiem darba un personiskās dzīves līdzsvara veicināšanai; pauž nožēlu, ka EP ierēdņu vidū asistentu (AST) funkciju grupā joprojām vairākums darbinieku ir sievietes; prasa ik gadu veikt analīzi (kuras pamatā būtu pēc dzimuma iedalīti dati) par aktuālo situāciju dzimumu līdztiesības jomā Parlamentā visos personāla un politisko struktūru līmeņos, tostarp par deputātu palīgiem, un šo ziņojumu publiskot;

8.  aicina pievērsties strukturālajiem šķēršļiem un izveidot labvēlīgu vidi, kas ļautu sievietēm ieņemt ar lēmumu pieņemšanu saistītus amatus visos līmeņos, piemēram, pateicoties pasākumiem darba un personiskās dzīves apvienošanai un pozitīvas darbības pasākumiem, kurus īstenojot, var palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvju skaitu amatos, ko lielākoties ieņem vai nu sievietes, vai vīrieši; prasa, lai politiskās partijas atzītu savu atbildību par sieviešu lomas veicināšanu, jo kandidātu pieņemšanas, atlases un izvirzīšanas pilnvaras ir šīm partijām;

9.  pauž nožēlu par to, ka līdz noteiktajam termiņam — 2009. gadam — netika sasniegti Prezidija 2006. gadā pieņemtie mērķi par dzimumu līdzsvaru augstākā un vidējā līmeņa vadībā (Kaufmann ziņojums) un tie nav sasniegti vēl joprojām; norāda, ka šos mērķus pēc tam turpmākajiem gadiem ir apstiprinājusi augsta līmeņa darba grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos; mudina veikt efektīvus, korektīvus un vērienīgus pasākumus, lai sasniegtu šos dzimumu līdztiesības mērķus pēc iespējas īsākā laikposmā;

10.  norāda, ka augsta līmeņa darba grupa dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos ir atbildīga par rīcības plāna pieņemšanu līdztiesības un dažādības veicināšanai Parlamentā un tā īstenošanas nodrošināšanu; aicina attiecīgo augsta līmeņa grupu ar kompetento dienestu palīdzību iesniegt visaptverošu dzimumu līdztiesības ceļvedi, norādot, kā līdz 2020. gadam līdz 40 % palielināt sieviešu pārstāvību augstākā un vidējā līmeņa vadītāju amatos; aicina Personāla ģenerāldirektorātu un politiskās grupas apsvērt gan sieviešu, gan vīriešu kandidatūru izvirzīšanu nodaļu vadītāju amatiem, kad tie ir vakanti;

11.  iesaka — pastāvīgajam referentam jautājumos par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai (pēc šāda amata izveides) būtu jāstrādā kopā ar attiecīgo augsta līmeņa grupu, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai mērķi attiecībā uz Parlamenta sekretariātu un darbiniekiem;

12.  aicina politiskās grupas apsvērt gan sieviešu, gan vīriešu kandidatūru izvirzīšanu komiteju un grupu priekšsēdētāju amatiem;

13.  norāda, ka būtu vēlama vienlīdzīga dzimumu pārstāvība katrā komitejā, ciktāl to ļauj apstākļi; aicina politiskās grupas apsvērt iespēju dalībai komitejās saskaņotā veidā izvirzīt EP deputātus, kas pieder pie attiecīgajā komitejā nepietiekami pārstāvēta dzimuma; aicina politiskās grupas izvirzīt vienādu skaitu EP deputātu un deputāšu par locekļiem un aizstājējiem Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā, lai veicinātu vīriešu iesaistīšanos dzimumu līdztiesības politikā;

Integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai instrumenti

14.  uzsver, ka GMA izmantošanas prakse ir izrādījusies efektīvāka nekā atzinumi, jo tie ir kodolīgāki, tos var ātrāk iesniegt un tie attiecas uz svarīgiem, specifiskiem un konkrētiem jautājumiem; atkārtoti aicina kompetento komiteju iekļaut GMA izmantošanas praksi Reglamentā, ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas īpašo lomu saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai kā horizontālu principu; prasa, lai komitejas ciešāk sadarbotos un lai tiktu nodrošināta par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgā tīkla un kompetentās komitejas efektīva koordinācija gan politiskā, gan administratīvā līmenī, tiecoties ziņojumos iekļaut nozīmīgu dzimuma dimensiju; uzsver, ka tīkla locekļiem ir svarīga loma katrā komitejā, veicinot kompetentās komitejas efektīvu ieguldījumu ar GMA un ziņojumu starpniecību, un prasa efektīvi koordinēt Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atbildīgo locekļu un tīkla locekļu darbu saskaņā ar GMA procedūru; atkārtoti norāda, ka ir cieši jākoordinē kompetentās komitejas un vadošo atbildīgo komiteju darbs saistībā ar GMA un ziņojumiem, lai nodrošinātu optimālu grafiku un plānošanu efektīvam ieguldījumam vadošās atbildīgās komitejas ziņojumā;

15.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz DFS pievienoto iestāžu paziņojumu par integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai nodrošināšanu, līdz šim nav veikti nekādi pasākumi saistībā ar dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā; šajā sakarībā uzsver, ka ir cieši jāuzrauga kopīgā paziņojuma principu īstenošana ikgadējās budžeta procedūrās, un prasa, lai atbildīgā komiteja tiktu oficiāli iesaistīta DFS pārskatīšanā;

16.  uzsver, ka dzimuma aspekta ievērošana budžeta sagatavošanā (plānošanā, programmu izstrādē un līdzekļu sadalē), kas palīdz veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesību īstenošanu, ir viens no galvenajiem politikas veidotāju izmantotajiem instrumentiem, ar ko novērst no dzimuma atkarīgās atšķirības; nožēlo, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta sagatavošanā ir atklājusi, ka dzimuma perspektīva ne tuvu nav pieņemta visās politikas jomās, visos līmeņos un visos politikas veidošanas procesa posmos; šajā sakarībā norāda, ka ir īpaši svarīgi attīstīt iestādes iekšējo spēju ievērot dzimuma aspektu budžeta plānošanā, lai uzlabotu Parlamenta kontroli šajos jautājumos; norāda, ka lēmumi par izdevumiem un ieņēmumiem ārkārtīgi atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus, un uzsver, ka attiecīgo komiteju locekļiem būtu jāņem vērā šī atšķirīgā ietekme, izstrādājot budžetu; uzsver, ka dzimuma aspekta ievērošana budžeta plānošanā veicina pārskatatbildību un pārredzamību saistībā ar Parlamenta apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību;

17.  pieņem zināšanai, ka Komisija ir uzņēmusies turpināt integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu, iekļaujot dzimumu līdztiesības apsvērumus ietekmes novērtējumos un izvērtējumos saskaņā ar labāka regulējuma principiem, un apsver iespēju 2017. gadā sniegt ziņojumu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Komisijā;

18.  atkārtoti apstiprina, ka arī Parlamenta līmenī ir jāpiešķir pietiekami resursi, lai izstrādātu ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus un uz dzimumu balstītu analīzi; aicina Komisiju veikt sistemātiskus jaunu tiesību aktu vai politikas priekšlikumu ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus, balstoties uz pastiprinātu ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu, lai nodrošinātu, ka ES ievēro sieviešu tiesības; uzsver, ka šādām analīzes un datu vākšanas metodēm ir jāspēj ņemt vērā LGBTIQ personu pieredzi; uzsver, ka komitejas ir jāmudina izmantot iekšējās specializētās zināšanas, kā arī ārējās specializētās zināšanas, ko sniedz citas iestādes un publiskā un privātā sektora struktūras, kas darbojas integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai veicināšanā;

19.  aicina EIGE regulāri sniegt informāciju visām komitejām, lai uzsvērtu dzimuma perspektīvu ikvienā politikas veidošanas sektorā, un darīt pieejamus datus un izstrādātos instrumentus, piemēram, platformu integrētai pieejai dzimumu līdztiesībai, kā daļu no plašāka spēju veidošanas pasākuma, kas paredzēts arī darbiniekiem un deputātu palīgiem; aicina Izpētes dienestu veikt regulāru un detalizētu kvalitatīvu un kvantitatīvu izpēti par progresu integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanā Parlamentā un tai veltītās organizatoriskās struktūras darbību;

20.  pauž nožēlu, ka šobrīd EIGE nav pietiekamu resursu, lai veiktu visu darbu, kas no tā tiek prasīts, un tāpēc uzsver, ka ir jānodrošina EIGE budžeta grozīšana saskaņā ar tā plašajām pilnvarām;

21.  norāda, ka atbildēs uz aptaujas jautājumiem (aptauja par situāciju saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Parlamenta komitejās) tika uzsvērta konkrētu instrumentu efektivitāte dzimuma perspektīvas integrēšanā komiteju darbā, tostarp:

   galveno dokumentu izplatīšana un dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušana pasūtīto pētījumu specifikācijā;
   uzmanības pievēršana ar dzimumu līdztiesības jautājumiem saistītas īpašas terminoloģijas un definīciju izmantošanai;
   tiesību aktu un turpmāko nolīgumu projektu ex-ante un ex-post novērtēšanas veicināšana;
   deputātiem, darbiniekiem, politiskajiem padomdevējiem un palīgiem paredzētas apmācības un izpratnes veicināšanas darbības;

stingri iesaka minēto instrumentu turpmāku attīstību un īstenošanu Parlamenta darbā;

22.  atgādina, ka integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai novērtējumiem un programmām ir vajadzīgi arī efektīvi uzraudzības pasākumi, lai novērtētu katras darbības efektivitāti un iespējamās problēmas; uzsver, ka ir svarīgi nepieciešamības gadījumā veikt korektīvus pasākumus un attīstīt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, ja pēc korektīvu pasākumu veikšanas ir konstatēts progresa trūkums;

23.  iesaka, lai Parlamenta Komunikācijas ģenerāldirektorāts savos ziņojumos par Parlamenta politikas izstrādi iekļautu spēcīgāku dzimuma perspektīvu;

24.  pauž pilnīgu atbalstu tādas apmācības izstrādei integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai jomā, kas ir mērķtiecīga un regulāra, ar atbilstošiem resursiem, pielāgota Parlamenta īpašajām vajadzībām un paredzēta visiem Parlamenta darbiniekiem, kas strādā politikas nozarēs, padziļinātu apmācību nodrošinot vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem, konkrētāk, nodaļu vadītājiem; prasa, lai apmācība integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai jomā būtu pieejama EP deputātiem, deputātu palīgiem un politisko grupu darbiniekiem; prasa organizēt vadības apmācību sievietēm un piedāvāt sievietēm iespēju gūt pieredzi vadības amatos; iesaka apmācības kursos iekļaut informāciju par dažādajiem un krusteniskajiem diskriminācijas veidiem; uzsver, ka ir jānodrošina, lai visi Parlamenta dienesti apzinātos savu atbildību saistībā ar integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu, tostarp tie, kuru pārziņā ir cilvēkresursi, drošība un iekārtas; ierosina ieviest īpašas pamatnostādnes par cilvēkresursiem, efektīvi īstenojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, lai uzlabotu visu darbinieku, tostarp LGBTIQ personu, labklājību darba vietā;

Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai komiteju darbā

25.  atkārtoti prasa, lai tiktu izpildīta apņemšanās divreiz gadā sniegt ziņojumu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Parlamenta darbā; apzinās funkcijas, ko pilda par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgais tīkls, novērtējot aktuālo situāciju saistībā ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai katrā politikas jomā, un iesaka, lai aptauja, kas ir iepriekšminētā ziņojuma pamatā, kļūtu par ikgadējas uzraudzības metodi;

26.  norāda, ka tīkla locekļi savās atbildēs uz aptaujas jautājumiem kopumā atbildēja, ka viņu konkrētajā politikas jomā dzimumspecifiskas vajadzības tika ņemtas vērā, īstenojot dažādas darbības, piemēram, ziņojumus, grozījumus par dzimumu līdztiesību, pētījumus, uzklausīšanas, darba braucienus un viedokļu apmaiņas;

27.  atzinīgi vērtē īpašās iniciatīvas, ko šajā jomā īsteno vairākas Parlamenta komitejas; pauž nožēlu, ka lielākā daļa komiteju nav ne pieņēmušas rīcības plānu par dzimumu līdztiesību savā darbā, ne arī šādu plānu apspriedušas; uzsver, cik svarīgi ir, lai kompetentās struktūras sadarbotos ar visām komitejām un delegācijām nolūkā apmainīties ar paraugpraksi, tostarp ar tīkla, kurš atbild par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, starpniecību, un izveidot skaidru procedūru, kas būtu jāiekļauj Parlamenta Reglamentā, attiecībā uz rīcības plāna dzimumu līdztiesības jomā pieņemšanu ikvienā komitejā un delegācijā; iesaka, lai katra komiteja reizi divos gados rīkotu sanāksmi par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai savā politikas jomā, sanāksmei sakrītot ar ziņojuma par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai izstrādāšanu;

28.  uzsver nepieciešamību rūpīgi izvērtēt par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgā tīkla darbību un noteikt veidus, kā nodrošināt tīkla locekļu ciešāku iesaistīšanos un labāku informētību; iesaka, lai par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgā tīkla locekļi un aizstājēji atbalstītu dzimumu līdztiesību, bet norāda, ka viņiem nav noteikti jābūt Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas locekļiem, jo tas ļautu lielākam skaitam EP deputātu strādāt pie integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanas; iesaka īstenot pastāvīgu saziņu un apmaiņu starp atbildīgo komiteju un tīklu;

29.  iesaka, lai par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai atbildīgo tīklu kopīgi vadītu atbildīgā komiteja un cits tīkla loceklis, ko saskaņā ar rotāciju ieceltu no dažādām komitejām, tā norādot, ka integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanā iesaistās visas komitejas;

30.  uzskata, ka ir jāizveido iekšēja uzraudzības struktūra, lai sekotu līdzi instrumentu un darbību īstenošanai un to pēc tam novērtētu; prasa izstrādāt īpašus amata aprakstus darbiniekiem, kas ir atbildīgi par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai komitejās; aicina kompetentās iestādes divreiz gadā izvērtēt panākto integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanā komitejās un delegācijās;

Iestāžu sadarbība nolūkā atbalstīt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai

31.  uzskata, ka stiprākas iestāžu attiecības uzlabos dzimumu līdzsvaru ES politikas veidošanā; norāda, ka vēl nav izveidota strukturēta sadarbība jautājumos par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ar citiem institucionālajiem partneriem, piemēram, izveidot iestāžu augsta līmeņa darba grupu jautājumos par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un iesaistīt arī citas ieinteresētās personas, kas darbojas šajā jomā;

32.  aicina Komisiju ņemt vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus un Parlamenta un Padomes nostājas, nekavējoties pieņemot paziņojumu par jaunu stratēģiju dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšanai pēc 2015. gada, tajā pievēršoties dzimumu līdztiesības jautājumiem saskaņā ar starptautisko darba kārtību;

33.  iesaka, lai Eiropas ombuds katru gadu Parlamenta augsta līmeņa darba grupai dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos iesniegtu datus, kas attiecas uz sūdzībām par administratīvām kļūdām saistībā ar dzimumu līdztiesību Parlamentā, pienācīgi ievērojot Eiropas Parlamenta lēmumu par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi;

34.  uzskata, ka paraugprakses apmaiņa ar citām iestādēm stiprinās Parlamenta spēju veidošanu un efektivitāti integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanā; prasa organizēt paraugprakses apmaiņu visos līmeņos ar citām iestādēm un organizācijām, piemēram, UN Women, Eiropas Padomi, ES iestādēm un dzimumu līdztiesības veicināšanā iesaistītajām ieinteresētajām personām, piemēram, dzimumu līdztiesības struktūrām, sociālajiem partneriem un NVO; mudina piedalīties citu starptautisko organizāciju īpašajās spēju veidošanas programmās un gūt atbalstu no šīm organizācijām pielāgotu integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai programmu organizēšanai;

35.  prasa, lai Personāla ģenerāldirektorāts veiktu paraugprakses un tehniskās palīdzības apmaiņu dzimumu līdztiesības un dažādības jomā, piemēram, ar ASV Kongresu un valstu līdztiesības struktūrām, attiecībā uz nepietiekami pārstāvētu rasu vai etnisko minoritāšu kopienu pārstāvības veicināšanu īstermiņa darbā pieņemšanas procedūrās un EPSO konkursos; prasa pievērst uzmanību praktikantiem un izstrādāt iniciatīvas un programmas ar mērķi popularizēt jauniešu prakses iespējas to jauniešu (it īpaši sieviešu) vidū, kuri pieder pie nepietiekami pārstāvētām rasu un etnisko minoritāšu grupām;

36.  uzsver, ka ir vajadzīgs atklāts un pastāvīgs dialogs ar valstu parlamentiem, lai iedibinātu regulāru viedokļu apmaiņu, apmainītos ar jaunām metodēm un ziņotu par politikas ietekmes novērtējumiem nolūkā popularizēt kopīgu pieeju un pilnveidot paraugpraksi integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai veicināšanā; iesaka organizēt regulāras starpparlamentāras sanāksmes par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai;

o
o   o

37.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV C 341 E, 16.12.2010., 35. lpp.
(2) OV C 199 E, 7.7.2012., 65. lpp.
(3) OV C 251 E, 31.8.2013., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0050.
(5) OV C 61 E, 10.3.2004., 384. lpp.
(6) OV C 244 E, 18.10.2007., 225. lpp.
(7) OV C 184 E, 8.7.2010., 18. lpp.
(8) OV C 212 E, 5.8.2010., 32. lpp.
(9) OV C 251 E, 31.8.2013., 11. lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0218.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0042.
(12) SWD(2015)0278.
(13) Eiropas Parlamenta Politikas departamenta C pētījums „Gender Mainstreaming in Committees and Delegations of the European Parliament” (Integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamenta komitejās un delegācijās).


Sieviešu dzimuma bēgļu un patvēruma meklētāju stāvoklis Eiropas Savienībā
PDF 440kWORD 128k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. marta rezolūcija par situāciju saistībā ar sievietēm bēglēm un patvēruma meklētājām ES (2015/2325(INI))
P8_TA(2016)0073A8-0024/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punkta otro daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 78. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantu,

–  ņemot vērā 1951. gada Konvenciju un 1967. gada Protokolu par bēgļa statusu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un CEDAW komitejas 2014. gada 14. novembra Vispārējo ieteikumu Nr. 32 par dzimuma aspektiem, kas saistīti ar sieviešu bēgļa statusu, patvērumu, valstspiederību un bezvalstniecību,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija),

–  ņemot vērā Pekinas deklarāciju un rīcības platformu, ko 1995. gada 15. septembrī pieņēma Ceturtajā Pasaules sieviešu konferencē, un attiecīgos noslēguma dokumentus, ko pieņēma ANO īpašajās sesijās “Pekina+5”, “Pekina+10”, “Pekina+15” un “Pekina+20”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 13. maija paziņojumu “Eiropas programma migrācijas jomā” (COM(2015)0240),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 27. maija paziņojumu “ES Rīcības plāns cīņai pret migrantu kontrabandu (2015.-2020. gads)” (COM(2015)0285),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 12. oktobra secinājumus par migrāciju un jo īpaši tajos paustās saistības attiecībā uz sieviešu un meiteņu cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvu 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/32/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ES kopējo drošu izcelsmes valstu sarakstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai nolūkā un ar ko groza Direktīvu 2013/32/ES (COM(2015)0452),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobra secinājumus “Dzimumu līdztiesības rīcības plāns 2016.–2020. gadam”,

–  ņemot vērā kopējo Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos dienestu darba 2015. gada 25. marta dokumentu “Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošana 2014. gadā” (SWD(2015)0076),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes (UNSCR) rezolūciju Nr. 1325 un Nr. 1820 par sievietēm, mieru un drošību,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 2. decembra rezolūciju par Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu par patstāvīgo izmeklēšanu OI/5/2012/BEH-MHZ attiecībā uz Frontex(1);

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A8-0024/2016),

A.  tā kā pašreizējo konfliktu, reģionālās nestabilitātes un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ, tostarp dzimuma vardarbības un izvarošanas kā kara ieroča izmantošanas dēļ, vēl nepieredzēti liels vīriešu, sieviešu un bērnu skaits meklē starptautisko aizsardzību ES;

B.  tā kā visā Eiropas Savienībā iesniegtajiem patvēruma pieteikumiem ir raksturīgs liels dzimumu nelīdzsvars; tā kā vidēji vienu trešdaļu no visiem patvēruma pieteikumiem ir iesniegušas sievietes; tā kā laikposmā no 2015. gada sākuma un līdz tā paša gada novembrim apmēram 900 000 cilvēku šķērsoja Vidusjūru, lai sasniegtu Eiropas krastus, un no kopējā cilvēku skaita sieviešu un bērnu īpatsvars bija apmēram 38 %; tā kā ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) ir ziņojis, ka kopš 2016. gada janvāra no kopējā cilvēku skaita, kas sasniedz Grieķiju, lai meklētu patvērumu ES, sievietes un bērni ir 55 %; tā kā šajos cerību spārnotajos ceļojumos pārāk daudz cilvēku jau ir zaudējuši dzīvību un daudzi no tiem ir bijušas sievietes;

C.  tā kā sievietes un LGBTI personas saskaras ar īpašiem vajāšanas veidiem dzimuma dēļ, kas joprojām pārāk bieži netiek atzīts patvēruma procedūrās;

D.  tā kā ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību nav sasniegts tās sākotnējais mērķis, proti, aizsargāt sievietes un būtiski palielināt viņu līdzdalību politiskajos un lēmumu pieņemšanas procesos;

E.  tā kā saskaņā ar UNHCR datiem ir aplēsts, ka ik gadu ES dalībvalstīs patvērumu meklē 20 000 sieviešu un meiteņu no valstīm, kurās piekopj sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; tā kā ievērojams daudzums sieviešu patvēruma pieteikumu iesniedz dēļ bailēm no dzimumorgānu kropļošanas;

F.  tā kā UNHCR ir aplēsusi, ka 71 % no sievietēm, kuras nāk no dzimumorgānu kropļošanu praktizējošām valstīm un ES iesniedz patvēruma pieteikumu, ir pārcietušas dzimumorgānu kropļošanu; tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izdevusi nolēmumus, ar ko liedz izraidīt meitenes, kurām draud dzimumorgānu piespiedu kropļošana, ņemot vērā, ka šādas darbības var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu viņu psihiskajai un psiholoģiskajai veselībai;

G.  tā kā sievietēm un meitenēm, kas meklē patvērumu, ir īpašas aizsardzības vajadzības un no vīriešiem atšķirīgas problēmas, un līdz ar to visās patvēruma politikas nostādnēs un procedūrās, tostarp patvēruma pieteikumu novērtēšanā, ir jāņem vērā dzimumu līdztiesības aspekts, kā arī katrs pieteikums jāizvērtē individuāli; tā kā ar vardarbību saistītie patvēruma pieteikumi ir jāizskata tā, lai patvēruma procesa laikā aizsargātu sievietes no sekundāras viktimizācijas;

H.  tā kā sieviešu un meiteņu integrācijas process un tiesības ir apdraudētas gadījumos, kad viņu juridiskais statuss ir atkarīgs no laulātā;

I.  tā kā attiecīgie tiesību akti, kas veido kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, ir jātransponē un jāīsteno saskaņā ar Ženēvas konvenciju par bēgļa statusu un citiem attiecīgajiem instrumentiem;

J.  tā kā attieksme pret sievietēm un meitenēm, kas meklē patvērumu dalībvalstīs, ir ļoti atšķirīga un joprojām pastāv ļoti būtiski trūkumi;

K.  tā kā sievietes bēgles un patvēruma meklētājas bieži vien ir pakļautas vairākiem diskriminācijas veidiem un ir daudz neaizsargātākas no seksuālās un dzimuma vardarbības savās izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīs; tā kā sevišķi neaizsargātas ir nepavadītas sievietes un meitenes, sievietes, uz kuru pleciem gulstas atbildība par mājsaimniecību, grūtnieces, personas ar invaliditāti un veci cilvēki;

L.  tā kā sievietes bēgles ne tikai pārdzīvo bailes par savu drošību (ilgi un bīstami ceļojumi trimdā, aizskaršana, institucionāla vienaldzība un bieži vien seksuāla aizskaršana un vardarbība pat pēc nokļūšanas galamērķī, kas šķiet drošs, un tam sekojošā sociālā stigmatizācija), bet arī ir atbildīgas par savu ģimeņu fizisko drošību, labjutību un izdzīvošanu;

M.  tā kā daudzi bēgļi pēc ierašanās Eiropā dzīvo pagaidu apstākļos nometnēs vai uz ielas un sevišķi neaizsargātas ir sievietes un meitenes;

N.  tā kā noziedzīgi tīkli izmanto to, ka patvēruma meklētāji un bēgļi ES nevar iekļūt pa drošiem ceļiem, kā arī reģionālo nestabilitāti, konfliktus un bēgļu gaitās devušos sieviešu un meiteņu neaizsargātību, lai viņas iesaistītu cilvēku tirdzniecībā un seksuālā izmantošanā;

O.  tā kā sievietes, kas ir pakļautas vardarbībai un kontrabandai, biežāk var saslimt ar seksuāli transmisīvām slimībām;

P.  tā kā UNHCR birojs ir ziņojis par vardarbības un izmantošanas, tostarp seksuālas vardarbības, gadījumiem pret bēglēm sievietēm un bērniem viņu ceļojuma laikā, tostarp pārpildītajos uzņemšanas centros Eiropas Savienībā;

Q.  tā kā sievietes un meitenes, kas meklē patvērumu ES, bieži vien bēg no režīmiem, kuros apspiež sievietes, neatzīst sieviešu un vīriešu līdztiesību, pieļauj vardarbību pret sievietēm, izmantošanu un bērnu, agrīnas un piespiedu laulības;

R.  tā kā ļoti bieži uzņemšanas centros nav iekšēju zonu, kas būtu piemērotas mātēm, kurām ir jāatbalsta un jāaprūpē savi bērni; turklāt tā kā juridiskās palīdzības struktūras nesniedz pienācīgu informatīvo atbalstu un palīdzību ģimenes locekļu meklēšanā;

S.  tā kā Eiropas Savienības uzņemšanas un tranzīta centros netiek ievērotas pamata vajadzības, lai novērstu dzimuma vardarbību, proti, nav ierīkotas atsevišķas vannasistabas, dušas un gultasvietas sievietēm;

T.  tā kā meitenes, kas bēg no konfliktiem un vajāšanas, ir pakļautas augstākam bērnu, agrīnu un piespiedu laulību, izvarošanas, seksuālas un fiziskas aizskaršanas un prostitūcijas riskam;

U.  tā kā atšķiršana no ģimenes locekļiem, tostarp aizturēšanas centros, sievietes un bērnus pakļauj lielākiem riskiem;

V.  tā kā ģimenes atkalapvienošanās, kas ir pamattiesības, sistemātiski tiek novilcināta un pat pārkāpta un tā kā parasti tieši sievietes un bērni visvairāk cieš no šo tiesību liegšanas vai novilcinātas piemērošanas;

W.  tā kā sievietēm bieži vien liek strādāt nedeklarētu darbu sliktos apstākļos, lai viņas varētu palikt valstī, kurā ieradušās;

X.  tā kā Pekinas rīcības platformā uzsvērts, ka konfliktu risināšanā ir jāpalielina sieviešu līdzdalība lēmumpieņemšanas līmenī un sievietes bēgles, pārvietotās sievietes un migrantes ir pienācīgi jāiesaista to lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz viņām;

Y.  tā kā ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr. 5 paredz līdz 2030. gadam panākt dzimumu līdztiesību un uzlabot sieviešu dzīves apstākļus,

1.  uzskata — lai uzlabotu sieviešu un meiteņu bēgļu drošību un aizsardzību, ir jābūt pieejamiem drošiem un legāliem ceļiem, kā ES iekļūt personām, kas bēg no konfliktiem un vajāšanas, un ir jāņem vērā dzimuma aspekts; jo īpaši uzsver, ka lielākam skaitam dalībvalstu ir jāpiedalās ES pārvietošanas programmās; uzskata, ka ar nelegālo migrāciju saistītajiem tiesību aktiem un politikai nevajadzētu apgrūtināt piekļuvi ES patvēruma procedūrām; uzsver, ka tiesības uz patvērumu ir noteiktas ES Pamattiesību hartas 18. pantā;

2.  uzsver, ka steidzami un nekavējoties vajag atvērt drošus un legālus patvēruma meklēšanas ceļus, lai cīnītos pret kontrabandistu tīkliem un lielākā mērā ļautu sievietēm, bērniem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti meklēt patvērumu, neriskējot ar dzīvību; ir ļoti nobažījies par nāves gadījumiem, aizturēšanu un smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem pie ES ārējām robežām; uzskata, ka pienākumi, izmaksas un pabalsti ir vienādi jāuzņemas visām 28 dalībvalstīm, nevis tikai pirmās ierašanās valstīm; pauž nožēlu par solidaritātes trūkumu starp dalībvalstīm;

3.  uzsver, cik būtiski ir, lai sievietes bēgles reģistrētu individuāli un viņām izsniegtu dokumentus, kas garantē personisko drošību, pārvietošanās brīvību un piekļuvi pamatpakalpojumiem, kā to prasa UNHCR;

4.  uzsver, ka koordinācijas komitejām un jebkura cita veida struktūrām, kas pārstāv bēgļus, ir jāievēro dzimumu līdztiesības princips, turklāt tas jādara gan pilsētās, gan lauku rajonos un bēgļu nometnēs, tostarp bēgļu atgriešanās rajonos, lai nodrošinātu sieviešu bēgļu un patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu un vajadzību apmierināšanu;

5.  vēlreiz prasa visām dalībvalstīm un Eiropas Savienībai parakstīt un ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija);

6.  prasa visām dalībvalstīm sadarbībā ar ES nodrošināt sievietēm, kas piedzīvojušas dzimuma vardarbību, specializētu pēctraumu konsultēšanu un psiholoģisko aprūpi, tieši iesaistot kvalificētas speciālistes šajā jomā, un šo pakalpojumu nodrošināt visos patvēruma procesa posmos;

7.  ir ļoti nobažījies par ziņojumiem, ka kontrabandisti kā samaksu pieprasot sievietēm un bērniem stāties dzimumattiecībās, lai viņi varētu turpināt ceļu nolūkā meklēt patvērumu ES; vēlreiz uzsver, ka droši un legāli ceļi iekļūšanai Eiropā ir priekšnoteikums tam, lai šādu praksi efektīvi izskaustu;

8.  mudina ES, Frontex par pamattiesībām atbildīgā darbinieka birojā izveidojot sūdzību mehānismu, ietvert dzimuma līdztiesības principu un izskatīt cilvēktiesību pārkāpumus, ko izdarījis Frontex, dalībvalstis un trešo valstu amatpersonas, kad tās sadarbojušās ar Frontex, kā to Parlaments prasīja 2015. gada 2. decembra rezolūcijā par Eiropas Ombuda īpašo ziņojumu par patstāvīgo izmeklēšanu OI/5/2012/BEH-MHZ attiecībā uz Frontex;

9.  prasa veikt mērķorientētus pasākumus, lai pilnībā integrētu sievietes bēgles un patvēruma meklētājas, novēršot visu veidu izmantošanu, aizskaršanu, vardarbību un cilvēktirdzniecību;

10.  uzsver, ka ES migrācijas un patvēruma politikas un pasākumu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā ir jāņem vērā dzimums;

Dzimuma dimensija bēgļa statusa noteikšanā

11.  prasa pieņemt jaunu, visaptverošu ES mēroga pamatnostādņu kopumu, kas būtu daļa no plašākām migrācijas un patvēruma politikas reformām un kas pilnībā ņemtu vērā vajāšanas sociālo, kultūras un politisko dimensiju un ietvertu uzņemšanas un integrācijas pasākumus;

12.  uzsver, ka pat tad, ja attiecīgās valstis ir atzītas par drošām, sievietes tajās var ciest no vajāšanas dzimuma dēļ, turklāt arī LGBTI personas var piedzīvot aizskaršanu, un līdz ar to šīm personām ir leģitīmas tiesības pieprasīt aizsardzību; aicina visas dalībvalstis pieņemt patvēruma procedūras un censties izstrādāt apmācības programmas, kas atbilstu vajadzībām, kādas ir sievietēm ar dažādām marginalizētām identitātēm, tostarp LGBTI sievietēm; mudina dalībvalstis apkarot kaitējošus stereotipus par LGBTI sieviešu uzvedību un raksturiezīmēm un attiecībā uz šo sieviešu patvēruma pieteikumiem pilnībā piemērot ES Pamattiesību hartu; uzsver, ka dalībvalstīs ir jāizveido LGBTI piemērotas uzņemšanas vietas; uzsver, ka uzņemšanas centros bieži notiek vardarbība pret LGBTI personām;

13.  uzsver, ka ar dzimumu saistīta vardarbība un diskriminācija, tostarp (bet ne tikai) izvarošana un seksuāla vardarbība, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, piespiedu laulība, vardarbība ģimenē, tā dēvētie goda aizstāvēšanas noziegumi un valsts sankcionēta diskriminācija dzimuma dēļ ir uzskatāma par vajāšanu un jābūt par pamatotiem iemesliem patvēruma meklēšanai ES, kas arī attiecīgi ir jāatspoguļo jaunajās dzimuma pamatnostādnēs;

14.  aicina Komisiju savākt visaptverošu statistiku par migrāciju un starptautisko aizsardzību, lai papildus iekļautu jaunas dzimumdalītu datu kategorijas, jo īpaši saistībā ar patvēruma procesa posmiem, kas seko pēc sākotnējā lēmuma pieņemšanas;

15.  mudina Komisiju izstrādāt interpretējošas pamatnostādnes par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kurās pilnībā tiktu ņemtas vērā UNHCR pamatnostādnes par vajāšanu dzimuma dēļ un norādījumi par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kā arī mudina šādās pamatnostādnēs skaidri norādīt dalībvalstu pienākumus, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātu patvēruma meklētāju apzināšanai un saziņai ar tiem; uzsver, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošanu pārcietušajām var būt smagi runāt par savu traumatisko pieredzi; aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai visus vardarbības pret sievietēm veidus, tostarp sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, atzītu par vajāšanu un lai cietušās saskaņā ar Stambulas konvencijas 60. pantu varētu prasīt aizsardzību, ko sniedz 1951. gada Konvencija par bēgļa statusu;

16.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka patvēruma procedūras pie robežām atbilst UNHCR pamatnostādnēm par starptautisko aizsardzību, jo īpaši saistībā ar vajāšanu dzimuma dēļ, kā arī nodrošināt atbilstību UNHCR pamatnostādnēm par pieteikumiem bēgļa statusa iegūšanai, pamatojoties uz dzimumorientāciju un/vai dzimumidentitāti, kurās skaidri noteikti dalībvalstu pienākumi;

17.  aicina Komisiju, ņemot vērā izklāstīto situāciju, izskatīt iespēju palielināt programmu Daphne un Odysseus finansējumu un paplašināt to darbības jomu, un novērtēt, vai šīs programmas varētu pielāgot pašreizējai situācijai, lai aizsargātu sievietes bēgles;

18.  atzīmē Komisijas priekšlikumu izveidot ES kopējo drošo izcelsmes valstu sarakstu; prasa veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai šāda pieeja atbilstu neizraidīšanas principam un netiktu apdraudētas sieviešu, bērnu un citu mazaizsargātu grupu tiesības; prasa piemērot dzimumu diferenciācijas principu; uzskata, ka nevienam drošo valstu sarakstam nevajadzētu mazināt labvēlīgu procedūras iznākumu sievietēm, kuru patvēruma pieteikumi ir iesniegti, pamatojoties uz bailēm no dzimuma vardarbības vai pēc šādas vardarbības pārdzīvošanas; uzsver, ka ir jāizvairās no neapdomātiem lēmumiem, kuros nav ņemts vērā apdraudējums un pat nāves briesmas, ar ko saskaras no dzimuma vardarbības cietušas sievietes, ja viņu pieteikums tiek noraidīts un viņas ir spiestas atgriezties savā valstī;

19.  prasa visās dalībvalstīs, vērtējot pieteikumu pamatotību, īstenot objektīvākas un uz dzimumu līdztiesību pamatotas pieejas un padziļināti apmācīt pamatotības lēmumu pieņēmējus, ietverot dzimumu dimensiju; uzsver, ka pamatotības novērtējumi nekad nevar būt pilnīgi precīzi un tos nevajadzētu izmantot kā vienīgo pamatu patvēruma atteikumam; iesaka sieviešu patvēruma pieteikumu novērtēšanā ņemt vērā tādus aspektus kā kultūras, sociālais un psiholoģiskais raksturojums, tostarp kultūrvide, izglītība, traumas, bailes, kauns un/vai kultūras diktētā sieviešu un vīriešu nelīdztiesība;

20.  aicina dalībvalstis dokumentēt apsvērumus, uz kuriem balstās labvēlīgi lēmumi par patvēruma piešķiršanu, lai būtu pieejami noderīgi dati, ja tiek izskatīti dzimuma vardarbības gadījumi, un aicina nodrošināt pārredzamību attiecībā uz pamatojumiem, uz kādiem balstoties saskaņā ar Konvenciju ir jāpiešķir patvērums;

21.  mudina dalībvalstis sniegt sievietēm informāciju par patvēruma procedūrām, viņu tiesībām un īpašajiem pakalpojumiem, kādi pieejami sievietēm, kuras iesniedz patvēruma pieteikumu; uzsver, ka sieviešu tiesības iesniegt patvēruma pieteikumu neatkarīgi no laulātā ir priekšnoteikums tam, lai nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas sievietēm un ievērotu neizraidīšanas principu; mudina dalībvalstis informēt visas sievietes par viņu tiesībām iesniegt neatkarīgu patvēruma pieteikumu, tādējādi ļaujot sievietēm lūgt un saglabāt bēgļa vai patvēruma meklētāja statusu, neraugoties uz pārējo ģimenes locekļu situāciju;

22.  aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus;

23.  uzskata, ka nekavējoties ir jāsniedz humanitārais atbalsts gadījumos, kad ir aizdomas par dzimuma vardarbību, ņemot vērā, ka nelegālās migrācijas maršrutos, kuros tiek liegtas jebkādas tiesības, mazaizsargātas grupas, tādas kā sievietes un bērni, ir ārkārtīgi pakļautas fiziskas vardarbības veidiem un morālai ietekmēšanai;

24.  uzsver, ka sievietes un meitenes jo īpaši ir neaizsargātas no kontrabandistu piekoptās izmantošanas; tāpēc prasa dalībvalstīm nostiprināt policijas un tiesu iestāžu sadarbību, ietverot Eiropolu, Frontex, Eirojustu un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO), lai efektīvi apkarotu migrantu kontrabandu un cilvēktirdzniecību;

25.  uzsver, cik būtiski ir patvēruma procedūras un interviju laikā nodrošināt bērnu un apgādājamo personu aprūpi, lai garantētu taisnīgas iespējas iesniegt patvēruma pieteikumu;

Sieviešu vajadzības patvēruma procedūrās

26.  mudina dalībvalstis pienācīgi informēt patvēruma meklētājas par viņu tiesībām un jo īpaši par tiesībām pieprasīt, lai interviju vadītu un tulkotu sieviete un lai tiktu nodrošināta privāta intervija, kurā nepiedalītos trešās personas; mudina dalībvalstis sniegt intervētājiem un tulkiem visaptverošu un obligātu apmācību par seksuālo vardarbību, traumatismu un atmiņu, mudina dalībvalstis nodrošināt šo tiesību ievērošanu; mudina dalībvalstis ievērot Patvēruma procedūru direktīvas 15. panta 3. punktu;

27.  ar bažām atzīmē, ka Eiropas Savienībā daudzi patvēruma procedūrās iesaistītie darbinieki nepārzina sieviešu dzimumorgānu kropļošanas problēmu; aicina dalībvalstis nacionālā līmenī sadarboties ar savas valsts patvēruma iestādēm, lai izveidotu labākas procedūras, ar ko varētu atbalstīt un sniegt palīdzību sievietēm un meitenēm, kuras ir cietušas vai varētu ciest no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas;

28.  mudina visas dalībvalstis sniegt atjauninātu un pieejamu informāciju par patvēruma procesu, tiesībām un atbalstu, kas paredzēts sievietēm patvēruma meklētājām;

29.  mudina Komisiju un dalībvalstis pilnībā garantēt seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību pieejamību, tostarp droša aborta pieejamību, un steidzamības kārtā piešķirt papildu līdzekļus veselības aprūpes sniegšanai;

30.  mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt aizsardzību un palīdzību sievietēm laikā, ko viņas pavada bēgļu nometnēs, robežkontroles punktos, kā arī pēc iekļūšanas Eiropas Savienības teritorijā;

31.  mudina visas dalībvalstis parakstīt un ratificēt Eiropas Padomes Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu un piemērot tās 59. pantu, kurā skaidri noteikts, ka pusēm ir jāveic pasākumi, kas nepieciešami izraidīšanas procedūras pārtraukšanai, un/vai laulības šķiršanas gadījumā jāpiešķir autonoma uzturēšanās atļauja tām migrantēm, kuru uzturēšanās statuss ir atkarīgs no laulātā;

32.  prasa sievietēm patvēruma meklētājām un migrantēm piešķirt no laulātā neatkarīgu juridisko statusu, lai nepieļautu izmantošanu, mazinātu neaizsargātību un uzlabotu līdztiesību;

33.  uzsver, ka sievietēm un meitenēm migrantēm, kurām nav dokumentu, vajadzētu būt pilnībā pieejamām viņu pamattiesībām un ka būtu jāizveido legālas migrācijas kanāli;

34.  uzsver, ka ir jāievieš ģimenes atkalapvienošanās procedūras, ar kurām sievietēm un meitenēm, kas apvienojas ar ģimenēm Eiropas Savienībā, nodrošinātu individuālās tiesības, lai viņas nebūtu atkarīgas no iespējamām ļaunprātīgas izmantošanas attiecībām, ko piekopj ģimenes vīrieši, liedzot piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai vai darbam;

35.  stingri nosoda pret sievietēm vērstas seksuālās vardarbības izmantošanu kā kara ieroci; uzskata, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš sievietēm un meitenēm migrantēm, kas konfliktu laikā cietušas no ļaunprātīgas izmantošanas, un ir jānodrošina viņu piekļuve medicīniskai un psiholoģiskai palīdzībai;

36.  atzinīgi vērtē to, ka EASO ir izstrādājis jaunu apmācības moduli dzimuma, dzimumidentitātes un seksuālās orientācijas jomā; prasa dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā pilnībā ietvert EASO darbā, izveidojot dzimumu jautājumu centrus un oficiālu sadarbību ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (EIGE); prasa izcelsmes valstīm sniegt informāciju, kas ietvertu sieviešu situācijas (gan juridiskās, gan de facto) izklāstu, tostarp informāciju par sieviešu vajāšanu vai draudu izteikšanu, ko veic nevalstiskas personas;

37.  mudina visas dalībvalstis pilnībā piemērot Dublinas regulu, lai nodrošinātu, ka ģimenes var palikt kopā un ka viņu patvēruma pieteikumus izskata viena un tā pati iestāde;

Uzņemšana un aizturēšana

38.  prasa pilnībā pārtraukt bērnu aizturēšanu Eiropas Savienībā un nodrošināt iespēju vecākiem laikā, kad tiek gaidīts lēmums par patvēruma piešķiršanu, dzīvot kopā ar saviem bērniem attiecīgi pielāgotās telpās;

39.  uzsver, ka būtu jāizvairās no patvēruma meklētāju aizturēšanas un ka aizturēšana būtu pieļaujama vienīgi leģitīmiem mērķiem, to katrā atsevišķā gadījumā nosakot saskaņā ar nepieciešamības un proporcionalitātes principiem, un aizturēšana nekādā gadījumā nav pieļaujama, ja persona nav sasniegusi 18 gadu vecumu; uzskata, ka patvēruma meklēšanas tiesību ievērošana ietver atvērtas un humānas uzņemšanas kārtības nodrošināšanu patvēruma meklētājiem, tostarp drošu, cieņpilnu un cilvēktiesībām atbilstīgu attieksmi; uzsver, ka ir jāparedz alternatīvas aizturēšanai, tostarp saistībās balstītas pieejas, kas atbilst mazaizsargātu grupu vajadzībām;

40.  uzsver, ka daudzas patvēruma meklētājas un bēgles ir pārcietušas ārkārtīgi lielu vardarbību un ka aizturēšana var saasināt gūto traumu; uzsver, ka patvēruma meklētāju aizturēšana vienīgi administratīvu iemeslu dēļ ir pretrunā ES Pamattiesību hartas 6. pantā paredzētajām tiesībām uz brīvību; prasa visās dalībvalstīs nekavējoties pārtraukt bērnu, grūtnieču, sieviešu, kas baro ar krūti, kā arī no izvarošanas, seksuālas vardarbības un cilvēktirdzniecības cietušu patvēruma meklētāju aizturēšanu un sniegt piemērotu psiholoģisko palīdzību;

41.  mudina visas dalībvalstis samazināt maksimālos aizturēšanas termiņus, kādus piemēro līdz atpakaļnosūtīšanai, lai šie termiņi būtu īsāki nekā Atgriešanas direktīvā noteiktie; uzskata, ka ilgtermiņa aizturēšana nodara neproporcionālu kaitējumu mazaizsargātām grupām;

42.  mudina, lai aizturētās sievietes patvēruma meklētājas, kas cietušas no seksuālas izmantošanas, saņemtu pienācīgu ārsta padomu un konsultācijas, tostarp gadījumos, kad iestājusies grūtniecība, un mudina sniegt nepieciešamo fiziskās un garīgās veselības aprūpi, atbalstu un juridisko palīdzību; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt tūlītējus pasākumus, lai uzņemšanas, tranzīta un aizturēšanas apstākļi būtu droši, humāni un atbilstīgi, nodrošinot atsevišķas dzīvošanas un labierīcības telpas sievietēm un ģimenēm; norāda, ka palīdzības programmās par standarta praksi būtu jākļūst piemērotu pamathigiēnas komplektu nodrošināšana visām sievietēm un meitenēm;

43.  norāda, ka sieviešu bēgļu tieša un netieša iesaistīšana pārtikas un nepārtikas preču sadales organizēšanā nodrošinās, ka šīs preces tieši izdala un kontrolē attiecīgo mājsaimniecību pieaugušās sievietes, tādējādi garantējot šo preču taisnīgu sadali;

44.  aicina Komisiju un dalībvalstis bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas centros ierīkot telpas, kurās varētu aprūpēt un pieskatīt bērnus;

45.  aicina dalībvalstis īstenot un nostiprināt mehānismus, ar ko pārpildītajos Eiropas Savienības uzņemšanas centros, kuros nebūt netiek piemēroti minimālie standarti dzimuma vardarbības mazināšanai, nodrošinātu uzraudzību, lai nepieļautu, ka sievietes un bērni tiek aizskarti arī ierašanās valstī;

46.  uzsver, ka mazaizsargātu personu, tādu kā vardarbībā cietušu sieviešu un meiteņu un jo īpaši nepavadītu meiteņu, vajadzības uzņemšanas procedūrās būtu jānosaka par prioritārām;

47.  uzsver, cik būtiski ir uzņemšanas centros sniegt pienācīgu juridisko palīdzību sievietēm, lai viņas saņemtu nepieciešamo informatīvo atbalstu un varētu atrast ģimenes locekļus;

48.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, ar ko nepieļautu, ka vīrieši piespiež sievietes un meitenes doties laulībā pēc tam, kad viņas ieguvušas bēgļa statusu, lai paši iegūtu uzturēšanās tiesības, kas citādi viņiem tiktu liegtas;

49.  uzsver, ka nekavējoties ir jāveic neatkarīga izmeklēšana saistībā ar iespējamajiem visiem pārkāpumiem, tostarp seksuālas izmantošanas un dzimuma vardarbības gadījumiem, kas varētu būt notikuši imigrantu aizturēšanas vietās vai pie robežām, un ka ir jānodrošina šo vietu pieejamība žurnālistiem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

50.  uzskata, ka aizturētajām sievietēm patvēruma meklētājām ir vajadzīgs aprīkojums un materiāli sieviešu higiēnas nodrošināšanai, ka būtu jāveicina sieviešu apsardžu un uzraudžu nodarbināšana un visi darbinieki, kuri strādā ar aizturētajām sievietēm, būtu jāapmāca jautājumos, kas saistīti ar dzimuma noteiktām vajadzībām un sieviešu cilvēktiesībām;

51.  uzskata, ka aizturētajām sievietēm patvēruma meklētājām, kas ziņo par aizskaršanu, ir jāsniedz tūlītēja aizsardzība, atbalsts un konsultācijas un viņu sūdzības ir jāizmeklē kompetentām un neatkarīgām iestādēm, pilnībā ievērojot konfidencialitātes principu, tostarp gadījumos, kad sievietes ir aizturētas kopā ar laulāto/partneri/citiem radiniekiem; uzskata, ka aizsardzības pasākumos sevišķi būtu jāņem vērā atriebības riski;

52.  aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās iestādes sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību organizācijām, lai atvieglinātu to bēgļu un jo īpaši mazaizsargātu sieviešu un meiteņu situāciju, kas dzīvo pagaidu izmitināšanas nometnēs;

Sociālā iekļaušana un integrācija

53.  aicina dalībvalstis izstrādāt un īstenot īpašus pasākumus, kas atvieglotu sieviešu bēgļu un patvēruma meklētāju līdzdalību darba tirgū, ietverot valodu kursus, rakstpratības programmas, mūžizglītību un apmācību; aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās iestādes garantēt bēglēm meitenēm tiesības piekļūt obligātajai izglītībai; uzver, cik būtiska ir informālā un neformālā izglītība un kultūras apmaiņa jaunu sieviešu un meiteņu integrēšanā un pilnvērtīgu iespēju sniegšanā; uzsver, cik būtiski ir paplašināt sieviešu bēgļu piekļuvi augstākajai izglītībai; prasa nodrošināt stabilas un pārredzamas procedūras ārvalstīs iegūtas kvalifikācijas atzīšanai;

54.  aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt finansējumu un citus resursus pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību organizācijām, kas nodrošina palīdzību, veicina integrāciju un uzrauga bēgļu un patvēruma meklētāju situāciju ES, jo īpaši nolūkā novērst šķēršļus un risināt problēmas, ar ko saskaras sievietes un meitenes;

55.  aicina dalībvalstis un Komisiju sniegt sievietēm līderēm, kuras tika vajātas izcelsmes valstīs, garantijas, ka viņas ES drošībā var turpināt politiskās un sociālās aktivitātes, lai cīnītos par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību;

56.  uzsver, ka ļoti būtiski ir nodrošināt kvalitatīvas bērnu un citu apgādājamo personu aprūpes pieejamību, kas ļautu sievietēm bēglēm aktīvāk iesaistīties ekonomiskajā un sociālajā dzīvē;

57.  mudina dalībvalstis papildus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai veicinātu bēgļu integrāciju darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot bērnu aprūpei;

58.  prasa ieviest straujākas un efektīvākas ģimeņu atkalapvienošanās procedūras un vākt dzimumdalītus datus par lēmumiem, kas saistīti ar ģimeņu atkalapvienošanos; uzsver, cik būtiski ir atkalapvienošanās lietās piekļūt juridiskam atbalstam;

59.  uzskata, ka labvēlīgu patvēruma lēmumu savstarpēja atzīšana sekmētu labākas darba, integrācijas un ģimeņu atkalapvienošanās iespējas;

60.  uzsver, ka uzņēmējām valstīm būtu jānodrošina sievietēm un meitenēm bēglēm tiesības uz bezmaksas kvalitatīvu valsts izglītību, veselības pakalpojumiem, jo īpaši tiesības uz seksuālo un reproduktīvo veselību, darbu, kas atbilst sieviešu bēgļu vajadzībām un spējām, un mājokļi, kas ir piemēroti sieviešu un meiteņu bēgļu vajadzībām; uzsver, ka labklājības politika ir priekšnoteikums integrācijai;

61.  prasa īstenot visaptverošas un pienācīgi finansētas programmas, ar ko pievērstos līdz šim atlikto sieviešu bēgļu īstermiņa un ilgtermiņa vajadzību apmierināšanai, tostarp psiholoģiskai palīdzībai un pēctraumu konsultēšanai;

62.  uzsver nozīmīgo pozitīvo lomu, kāda var būt sociālajiem uzņēmumiem un alternatīviem uzņēmējdarbības modeļiem, tādiem kā savstarpējās sabiedrības un kooperatīvi, lai sievietēm bēglēm nodrošinātu pilnvērtīgas ekonomiskās iespējas un viņas integrētu darba tirgū, kā arī sociālajā un kultūras dzīvē;

63.  mudina dalībvalstis apmainīties ar labāko praksi attiecībā uz vietējās kopienas organizāciju iesaistīšanu un bēgļu tiešu līdzdalību nolūkā paust politikas veidotājiem sieviešu bēgļu un patvēruma meklētāju viedokļus;

64.  uzskata, ka vietējām un reģionālām iestādēm var būt nozīmīga loma sieviešu bēgļu un patvēruma meklētāju integrācijā, jo īpaši attiecībā uz viņu iesaistīšanu darba tirgū; mudina šīs iestādes sekmēt dialogu un diskusijas starp sievietēm bēglēm un vietējām sievietēm;

o
o   o

65.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un UNHCR.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0422.

Juridisks paziņojums