Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2324(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0226/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0226/2016

Debates :

PV 12/09/2016 - 19
CRE 12/09/2016 - 19

Balsojumi :

PV 13/09/2016 - 4.17
CRE 13/09/2016 - 4.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0336

Pieņemtie teksti
PDF 441kWORD 63k
Otrdiena, 2016. gada 13. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES stratēģija Alpu reģionam
P8_TA(2016)0336A8-0226/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. septembra rezolūcija par ES stratēģiju Alpu reģionam (2015/2324(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. pantu, 265. panta 5. punktu un 174. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. jūlija paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam (COM(2015)0366), kā arī pievienoto rīcības plānu un papildinošu analītisko dokumentu (SWD(2015)0147),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1) (Kopīgo noteikumu regula jeb KNR),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 17. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 19. un 20. decembra secinājumus par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 8. oktobra atzinumu par Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam(4),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 3. decembra atzinumu par Eiropas Savienības makroreģionālo stratēģiju Alpu reģionam(5),

–  ņemot vērā 2012. gada 3. jūlija rezolūciju par ES makroreģionālo stratēģiju attīstību: pašreizējā prakse un nākotnes izredzes, it īpaši Vidusjūras reģionā(6),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. maija rezolūciju par Alpu makroreģionālo stratēģiju(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. maija ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par makroreģionālo stratēģiju pārvaldību (COM(2014)0284),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2011. gada 26. janvāra paziņojumu „Reģionālā politika, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā līdz 2020. gadam” (COM(2011)0017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu,

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmumu 2005/370/EK par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija),

–  ņemot vērā atklāšanas konferenci par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam, kura notika Brdo (Slovēnija) 2016. gada 25. un 26. janvārī,

–  ņemot vērā ieinteresēto personu konferenci par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam, kura notika Insbrukā 2014. gada 17. septembrī,

–  ņemot vērā ieinteresēto personu konferenci par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam, kura notika Milānā 2014. gada 1. un 2. decembrī,

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 26. februāra Lēmumu 96/191/EK par Konvencijas par Alpu aizsardzību (Alpu konvencijas) slēgšanu,

–  ņemot vērā Komisijas kopsavilkuma ziņojumu par sabiedrisko apspriešanu saistībā ar Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam,

–  ņemot vērā ieinteresēto personu paustos viedokļus, kas iekļauti Politiskajā rezolūcijā Eiropas stratēģijas Alpu reģionam īstenošanai, kuru pieņēma Grenoblē 2013. gada 18. oktobrī,

–  ņemot vērā pētījumu „Jauna makroreģionu loma Eiropas teritoriālajā sadarbībā”, ko 2015. gada janvārī publicēja Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts (B departaments – struktūrpolitika un kohēzijas politika),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 1. aprīļa Balto grāmatu “Adaptācija klimata pārmaiņām: iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” (COM(2009)0147),

–  ņemot vērā Komisijas Inovācijas savienības rezultātu pārskatu par 2015. gadu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide” (COM(2013)0249),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada vadlīnijas „Eiropas strukturālo un investīciju fondu, programmas „Apvārsnis 2020” un citu Savienības pētniecības, inovācijas un konkurences programmu sinerģijas veicināšana”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0226/2016),

A.  tā kā visā Eiropas Savienībā ir jāstiprina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, lai veicinātu vispārēju harmonisku attīstību;

B.  tā kā makroreģionālās stratēģijas ir spēkā esošs būtisks instruments, lai dotu ieguldījumu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanā; tā kā šīs stratēģijas tiek atbalstītas saskaņā ar tā saukto trīs „nē” principu, t. i., nepieņemt jaunus tiesību aktus, nepiešķirt jaunus līdzekļus un neveidot jaunas iestādes;

C.  tā kā, ņemot vērā Alpu reģiona unikālās īpašības un aktīvus, Alpu makroreģionālā stratēģija varētu palīdzēt novērst ekonomikas lejupslīdi, veicot ieguldījumus pētniecībā, inovācijā un uzņēmējdarbības atbalstā;

D.  tā kā makroreģionālo stratēģiju mērķim vajadzētu būt labāk sasniegt dažādu reģionu kopējos mērķus ar brīvprātīgu un koordinētu pieeju, neradot papildu regulējumu;

E.  tā kā klimata pārmaiņas Alpu reģionā notiek straujāk nekā vidēji pasaulē un aizvien biežāk izraisa dabas katastrofas, piemēram, lavīnas un plūdus;

F.  tā kā makroreģionālās stratēģijas mērķis ir apzināt resursus un izmantot reģionu kopīgās attīstības potenciālu;

G.  tā kā makroreģionālās stratēģijas ir daudzlīmeņu pārvaldības modelis, kurā stratēģiju sekmēm būtiska ir to ieinteresēto personu iesaistīšanās, kuras pārstāv vietējo, reģionālo un valsts līmeni; tā kā būtu jāveicina dažādu makroreģionu savstarpējā sadarbība, lai uzlabotu šo makroreģionu politikas virzienu saskaņotību atbilstoši Eiropas mērķiem;

H.  tā kā makroreģionālās stratēģijas var palīdzēt attīstīt pārrobežu stratēģijas projektus un starptautiskos projektus sadarbības tīklu izveidei, no kā labumu gūst reģions kopumā;

I.  tā kā Alpu reģiona reģionālajām identitātēm un kultūras mantojumam, jo īpaši tautas kultūrām un ieražām, ir vajadzīga īpaša aizsardzība;

J.  tā kā Alpu apgabala reģionu pieņemtās stingrās augšupējās pieejas rezultātā ir izstrādāta Eiropas Savienības stratēģija Alpu reģionam (EUSALP), kuras mērķis ir efektīvi risināt uzdevumus, kas kopīgi visam Alpu reģionam;

K.  tā kā Alpu reģionam ir liela nozīme dalībvalstu ekonomiskajā attīstībā un tas nodrošina daudzus ekosistēmas pakalpojumus blakus esošajiem pilsētu un piepilsētu apgabaliem;

L.  tā kā Alpu reģiona makrostratēģija ietekmēs aptuveni 80 miljonus cilvēku, kas dzīvo 48 reģionos septiņās valstīs, no kurām piecas ir ES dalībvalstis (Austrija, Francija, Itālija, Slovēnija un Vācija) un divas nav ES dalībvalstis (Lihtenšteina un Šveice);

M.  tā kā Alpu reģionam paredzētajā ES stratēģijā ir jāpanāk kompromiss starp vides ilgtspēju un ekonomikas attīstību dabas vides teritorijā, kas arī ir nozīmīgs tūrisma galamērķis;

N.  tā kā galvenā problēma ir apdzīvotības sarukšana dažos Alpu apgabalos un lielākā daļa Alpu reģiona iedzīvotāju nevar izdzīvot tikai no Alpu tūrisma un tāpēc ir jāturpina attīstīt lauksaimniecību, mežsaimniecību un citas videi draudzīgas ražošanas nozares un pakalpojumus;

O.  tā kā pastāv būtiskas atšķirības starp stratēģijā ietvertajiem reģioniem un tāpēc ir vajadzīga politiku un nozaru koordinēšana starp dažādiem reģioniem (horizontāli), kā arī pašos reģionos (vertikāli);

P.  tā kā Alpu reģionam ir unikālas ģeogrāfiskas un dabas īpatnības un tas ir savstarpēji saistīts makroreģions un tranzīta reģions, kuram ir ievērojams attīstības potenciāls; tā kā tomēr ir vajadzīgi īpaši risinājumi problēmām, ko rada vides, demogrāfiskie, transporta, tūrisma un enerģētikas jautājumi, sezonalitāte un daudzvirzienu darbība, un tā kā koordinēta teritoriālā plānošana varētu radīt labākus rezultātus un pievienoto vērtību Alpu kalnu un Alpu perifērijas apgabalu teritoriālajai kohēzijai;

Q.  tā kā Alpu reģions ir Eiropas „ūdenstornis” un Alpi piegādā pietiekami daudz ūdens, lai nodrošinātu līdz 90 % no priekškalnes apgabalu vajadzībām vasarā; tā kā ūdens ir svarīgs hidroenerģijas ieguvē, lauksaimniecības zemes apūdeņošanā, ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā, bioloģiskās daudzveidības un ainavas saglabāšanā un dzeramā ūdens apgādē; tā kā būtiski ir saglabāt ūdeņu kvalitāti un zemu ūdens līmeni Alpu upēs un rast pienācīgu līdzsvaru starp vietējo iedzīvotāju interesēm un vides vajadzībām;

R.  tā kā Alpu reģionu caurvij robežas un šo barjeru radīto problēmu risināšana ir priekšnoteikums sadarbībai šajā teritorijā attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos, pakalpojumu, preču un kapitāla brīvu apriti un līdz ar to uz sadarbību ekonomikas, sociālajā un vides jomā; tā kā Alpu stratēģija sniedz arī iespēju stiprināt pārrobežu sadarbību, veidot saiknes un tīklus, kas savieno cilvēkus un saimniecisko darbību, un tādējādi likvidēt robežas un šķēršļus, kurus tās rada;

S.  tā kā Komisija savā paziņojumā par ES stratēģiju Alpu reģionam norāda gan uz vajadzību samazināt transporta ietekmi Alpos, lai tādējādi saglabātu Alpu vides mantojumu, gan arī uz to, cik svarīgi ir īstenot stratēģiju, lai radītu veselīgāku un labāk saglabātu dzīvojamo vidi vietējiem iedzīvotājiem;

T.  tā kā personu brīva pārvietošanās ir pamattiesības un priekšnoteikums — jo īpaši pierobežas rajonos —, lai sasniegtu ekonomiskās, sociālās, teritoriālās un vides kohēzijas, spēcīgas un ilgtspējīgas konkurētspējas mērķus un mērķi nodrošināt taisnīgu piekļuvi nodarbinātībai;

U.  tā kā EUSALP teritorijas aptver kalnu apvidus centrā un Alpu perifērijas apgabalus, tostarp lielpilsētu teritorijas, kuras ir saistītas ar ciešu mijiedarbību un funkcionālām attiecībām, kas viss ietekmē ekonomisko, sociālo un vides attīstību;

V.  tā kā šis reģions ar saglabātām ekosistēmām un to pakalpojumiem var nodrošināt pamatu daudzām saimnieciskām darbībām, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecībai, mežkopībai, tūrismam un enerģētikai, ņemot vērā reģiona kultūras un dabas mantojumu;

W.  tā kā Eiropas Savienības stratēģija Alpu reģionam kā pirmā makroreģionālā stratēģija, kas attiecas uz kalnu teritoriju, var būt paraugs un iedvesmas avots citām kalnu teritorijām Eiropas Savienībā;

X.  tā kā ES iepriekšējās makroreģionālās stratēģijas ir apliecinājušas, ka šāda veida vienošanās par sadarbību ir sekmīga, un ir sniegušas noderīgu pieredzi jaunu makroreģionālo stratēģiju izstrādei,

Vispārīgi apsvērumi un pārvaldība

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības stratēģiju Alpu reģionam un tam pievienoto rīcības plānu; uzskata, ka tas ir solis ceļā uz reģiona attīstību saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi panākt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi; atzīmē, ka stratēģijai un rīcības plānam var būt nozīmīga loma centienos novērst apdzīvotības sarukšanu reģionā, jo īpaši jauniešu aizplūšanu;

2.  uzsver vērtīgo pieredzi, kas gūta, īstenojot Alpu konvenciju, kura līdzsvaro ekonomiskās, sociālās un vides intereses; aicina iesaistītās valstis ievērot panāktās vienošanās un uzturēt spēkā augsta līmeņa saistības attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un Alpu aizsardzību;

3.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) sniedz stratēģijai potenciāli nozīmīgus resursus un plašu instrumentu un iespēju klāstu; prasa panākt lielākas sinerģijas, lai veicinātu koordināciju un papildināmību starp ESI fondiem un citiem fondiem un instrumentiem, kas attiecas uz stratēģijas pīlāriem, jo īpaši programmu „Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, LIFE programmu, COSME programmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, Interreg Alpu reģiona programmu un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), attiecībā uz kuriem Komisijai būtu jāizpēta iespējamā pievienotā vērtība īpašiem priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumiem, kas pievērš uzmanību Alpu reģiona raksturīgajām problēmām;

4.  aicina Komisiju un valstu, reģionālās un vietējās struktūras, kas atbild par ESI fondu programmu sagatavošanu, pārvaldību un īstenošanu, uzsvērt, cik svarīgi ir makroreģionālie projekti un darbības; cer, ka līdzdarbību palielinās Alpiem svarīgo ES politikas virzienu, programmu un stratēģiju koordinācija, un aicina Komisiju izvērtēt attiecīgo programmu piemērošanu praksē, lai novērstu pārklāšanos un maksimāli palielinātu papildināmību un pievienoto vērtību; turklāt aicina Komisiju nodrošināt attiecīgo dokumentu vieglu pieejamību gan Eiropas iedzīvotājiem, gan dalībvalstu iestādēm, lai panāktu pilnīgu pārredzamību par procedūru, kas jāievēro;

5.  atkārtoti uzsver tā sauktā trīs „nē” principa nozīmi, ņemot vērā, ka makroreģioni ir satvari, kuru pamatā ir pievienotā vērtība, ko rada sadarbības iniciatīvas un dažādu ES finansēšanas instrumentu sinerģijas;

6.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes un iesaistītos reģionus, kur vien iespējams, saskaņot savus valsts un reģionālās politikas virzienus un finansēšanas mehānismus EUSALP darbībām un mērķiem un pielāgot savas pieņemtās darbības programmas, lai nodrošinātu, ka turpmākos EUSALP stratēģijas projektus īsteno ātri un ka pārvaldes iestādes pienācīgi ņem vērā EUSALP prioritātes, īstenojot darbības programmas (piemēram, izmantojot īpašus uzaicinājumus, bonusa punktus vai budžeta piešķīrumus); prasa uzlabot makroreģionālo pieeju, pirms tiek reformēta kohēzijas politika laikposmam pēc 2020. gada, un uzsver, ka liela nozīme ir integrētiem makroreģionāliem projektiem un pasākumiem;

7.  aicina EIB sadarbībā ar Komisiju izpētīt iespēju izveidot ieguldījumu platformu Alpu reģionam, kura ļautu izmantot finansējumu no publiskā un privātā sektora avotiem; prasa izstrādāt reģionam projektu plūsmu, kas piesaistītu ieguldītājus; šajā sakarībā mudina Komisiju, EIB un iesaistītās valstis pilnībā izmantot iespējas, kas pieejamas saskaņā ar ESIF, lai reģionā finansētu projektus nolūkā panākt ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas izaugsmi un veicināt nodarbinātību makroreģionālā līmenī;

8.  uzsver, ka ir nepieciešamas piemērotas informatīvas kampaņas par ES stratēģiju Alpu reģionam, un mudina dalībvalstis nodrošināt, ka stratēģija ir pietiekami pamanāma un ka tās mērķi un rezultāti tiek pienācīgi darīti zināmi visos līmeņos, tostarp pārrobežu un starptautiskā līmenī; prasa veicināt koordināciju un paraugprakses apmaiņu, īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas, jo īpaši dabas un kultūras mantojuma pārvaldības jomā, lai radītu ilgtspējīga tūrisma iespējas;

9.  prasa makroreģiona līmenī izveidot EUSALP pārvaldības struktūras atbalstošu īstenošanas struktūru, sadarbojoties un vienojoties ar Komisiju, dalībvalstīm un reģioniem; turklāt atzinīgi vērtē Parlamenta pārstāvību EUSALP pārvaldības struktūrās un uzskata, ka Parlaments būtu jāiesaista stratēģijas īstenošanas uzraudzībā;

10.  prasa piešķirt Komisijai aktīvu lomu EUSALP īstenošanas posmā; uzskata, ka, pamatojoties uz dalītu pārvaldību un saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, tā būtu līdz ar dalībvalstīm un reģioniem jāiesaista visos stratēģijai pakļauto projektu plānošanas un īstenošanas posmos, cita starpā lai nodrošinātu, ka vietējās un reģionālās ieinteresētās personas no valsts iestādēm, ekonomikas un sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību pārstāvošām organizācijām efektīvi piedalās makroreģiona jautājumu risināšanā un pienācīgā koordinācijā ar citām ES atbalstītām stratēģijām un finansēšanas mehānismiem;

11.  prasa, lai Komisija EUSALP īstenošanu novērtē ar objektīviem kritērijiem un izmērāmiem rādītājiem;

12.  atbalsta stratēģisko plānošanu gan Alpu reģiona urbānajos, gan lauku apgabalos, lai veicinātu sadarbību un kopējus mērķus saskaņotā, koordinētā un integrētā politikas satvarā (piemēram, ar atsauci uz atjaunojamo enerģiju, labklājību, loģistiku un uzņēmējdarbības un sociālo inovāciju); mudina apkopot paraugpraksi par, piemēram, ilgtspējīgu tūrismu starp reģioniem, kā arī attiecībā uz citām pašreizējām makroreģionālajām stratēģijām;

13.  uzstāj, ka lēmumu pieņemšanas procedūrās vietējām un reģionālām iestādēm partnerībā ar vietējo un reģionālo pilsonisko sabiedrību būtu jāuzņemas vadošā loma stratēģijas pārvaldības struktūrās un operatīvajās, tehniskajās un īstenošanas struktūrās, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu un daudzlīmeņu pārvaldības principu;

14.  uzskata, ka ieguldījumi būtu jānovirza veselības aprūpes un pirmās palīdzības vienību vienlīdzīgas un efektīvas pieejamības un ārkārtas palīdzības nodrošināšanai visiem reģiona iedzīvotājiem, jo īpaši lauku apgabalos, lai tādējādi novērstu apdzīvotības sarukšanu;

15.  aicina Komisiju ik pēc diviem gadiem iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei EUSALP īstenošanas ziņojumu, kura pamatā būtu objektīvi kritēriji un izmērāmi rādītāji, lai izvērtētu stratēģijas darbību un tās pievienoto vērtību attiecībā uz izaugsmi un darbvietām, atšķirību samazināšanu un ilgtspējīgu attīstību;

16.  aicina iesaistītās valstis turpināt centienus dažādot enerģijas piegādes avotus, ņemot vērā vidi; uzsver, ka attiecībā uz esošo hidroenerģētikas infrastruktūru, kas tika izstrādāta ļoti agrīnā posmā, ir nepieciešama ilgtspējība, konkurētspēja un modernizācija, tomēr ņemot vērā, ka hidroenerģētikas infrastruktūra ietekmē vidi un ģeoloģiju, kā arī veicinot nelielas hidroelektrostacijas (mini, mikro un piko); uzsver, ka integrētā ūdens resursu apsaimniekošana un aizsardzība ir viens no svarīgākajiem Alpu ilgtspējīgas attīstības faktoriem un ka tāpēc vietējiem iedzīvotājiem būtu jāspēj uzņemties saistības attiecībā uz hidroenerģiju un izmantot pievienoto vērtību, ko tā rada; aicina iesaistītās valstis sekmēt makroreģionā labi funkcionējošus tīklus, lai nodrošinātu apgādes drošību un izveidotu struktūras pārrobežu sadarbības paraugprakses apmaiņai;

17.  uzsver, ka nepieciešams vēl vairāk stiprināt sociālo dimensiju, lai nodrošinātu tāda izaugsmes modeļa īstenošanu, kurš spēj nodrošināt izaugsmes ilgtspēju, sociālo iekļaušanu un sociālo aizsardzību visiem, jo īpaši pierobežas apgabalos; šajā sakarībā uzsver, ka svarīgi ir noteikt prioritātes un veikt pasākumus jebkāda veida diskriminācijas novēršanai;

18.  atgādina, ka princips par vispārēju piekļuvi sabiedriskiem pakalpojumiem ir jāgarantē visās ES teritorijās, jo īpaši tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi un mobilitāte, un īpašu uzmanību pievēršot vajadzībām, kādas ir iedzīvotājiem ar invaliditāti; uzsver, ka iesaistītajām valstīm ir jāveicina alternatīvi un novatoriski sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas risinājumi Alpu reģionam, tostarp īpaši risinājumi, kas pielāgoti vietējām un reģionālajām vajadzībām; šajā sakarībā aicina iesaistītās valstis izstrādāt stimulus publiskā un privātā sektora partnerības attīstīšanai; tomēr atgādina par kvalitatīvu, visiem pieejamu sabiedrisko pakalpojumu cenu pieņemamības un pieejamības principiem;

19.  pauž bažas par ekosistēmu degradāciju un dabas katastrofu risku atsevišķās Alpu reģiona vietās; uzsver, ka nepieciešams piemērot stratēģijas par dabas katastrofu riska pilnīgu pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām; uzsver, ka nepieciešams izstrādāt un īstenot kopīgus ārkārtas situāciju plānus, reaģējot uz pārrobežu piesārņojumu; prasa izveidot kopīgas ātrās reaģēšanas komandas tūrisma apvidiem, kurus skar dabas katastrofas, piemēram, dubļu lavīnas, zemes nogruvumi un plūdi; šajā sakarībā norāda, ka nepieciešams uzlabot ES civilās aizsardzības mehānismu;

Darbvietas, ekonomikas izaugsme un inovācija

20.  atzīst, ka Alpu reģionos ir aizsargājams vides mantojums ar dabas ainavu plašo krājumu, kā arī ekosistēmu ārkārtīgi lielo dažādību, kura ietver gan augstienes, gan zemienes un pat Vidusjūras piekrasti, tādējādi radot saimniecisku teritoriju un biosfēru, kam pamatā ir dabas un cilvēku līdzāspastāvēšana; tāpēc uzsver, ka ir nepieciešama aktīva, sinerģiju veidojoša sadarbība starp lauksaimniecību un cita veida saimnieciskām darbībām aizsargājamās teritorijās (Natura 2000 teritorijās, nacionālajos parkos u. c.), lai izstrādātu integrētus tūrisma produktus, kā arī uzsver, ka svarīgi ir saglabāt un aizsargāt unikālās dzīvotnes kalnu reģionos;

21.  norāda uz attīstības iespējām, ko stratēģija paver reģiona darba tirgum, kuram ir dažādi ievērojami pārrobežu svārstmigrācijas līmeņi/kurā tādi ir izjūtami; uzskata, ka darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanai un jaunu darbvietu radīšanai zaļajā ekonomikā vajadzētu būt vienai no Alpu reģiona stratēģijas ieguldījumu prioritātēm; tomēr uzsver, ka MVU — bieži vien ģimenes uzņēmumi, piemēram, maza mēroga lauku saimniecības un mazu pārstrādes uzņēmumi — lauksaimniecības, tūrisma, tirdzniecības, amatniecības un ražošanas nozarēs integrētā un ilgtspējīgā veidā veido saimnieciskās darbības pamatu Alpu reģionā un tādējādi ir pamats dzīves, kultūras un dabas videi Alpos un nozīmīgs nodarbinātības avots; uzsver, ka ir nepieciešama turpmāka saimnieciskās darbības un nodarbinātības iespēju diversifikācija Alpu reģionā;

22.  uzsver, ka prioritāte jāpiešķir ieguldījumiem digitālajās infrastruktūrās un ka svarīgi ir nodrošināt ātru un efektīvu piekļuvi ātrgaitas internetam un līdz ar to digitāliem un tiešsaistes pakalpojumiem, piemēram, e-tirdzniecībai un digitālo tirgus kanālu un tāldarba izmantošanai, kā arī citas iespējas cilvēkiem, kas dzīvo no lielajiem urbānajiem centriem attālos apgabalos, vienlaikus, ja iespējams, veicinot alternatīvas reāliem braucieniem;

23.  uzskata, ka inovācija un jauno tehnoloģiju izmantošana izšķirošajās ekonomikas jomās, kam pamatā ir pārdomātas specializācijas stratēģijas un ko finansē no pašreizējiem ES finansējuma avotiem (piemēram, ERAF, ESF, COSME, programmām „Apvārsnis 2020” vai Erasmus +), varētu palīdzēt radīt kvalitatīvas darbvietas tādās stratēģiskās nozarēs kā dzīvības zinātnes, bioekonomika, enerģētika, bioloģiskie produkti, jauni materiāli vai e-pakalpojumi; atgādina, ka svarīgi ir nodrošināt spēcīgu atbalstu MVU, kas varētu palīdzēt novērst pašreizējo apdzīvotības sarukšanas tendenci dažos Alpu reģiona apgabalos un teritorijās;

24.  aicina Alpu reģiona dalībvalstu un reģionālās kompetentās iestādes sanākt kopā ar Komisiju, lai izskatītu iespēju nākamajā plānošanas periodā īstenot kopīgu programmu (pamatojoties uz LESD 185. pantu), ar kuru sekmēt pētniecības un inovācijas darbību integrāciju Alpu reģionā, ņemot vērā pārliecinošās Eiropas vērtību ķēdes, kas iestrādātas pārdomātas specializācijas stratēģijās;

25.  mudina valsts un privātos uzņēmumus, universitātes, pētniecības institūtus un citas attiecīgās ieinteresētās personas veidot kopas un sadarbību, lai veicinātu inovāciju un dotu iespēju gūt labumu no sinerģijas starp Alpu kalnu un Alpu perifērijas apgabaliem; uzskata, ka paredzēto pasākumu pamatā vajadzētu būt valsts un reģionālām pētniecības un inovācijas stratēģijām pārdomātai reģionālai specializācijai, lai nodrošinātu efektīvākus un lietderīgākus ieguldījumus;

26.  atzīst — lai EUSALP stratēģija būtu sekmīga, svarīgi ir izstrādāt projektus apvienībām, iestādēm, mikrouzņēmumiem un MVU, kuri darbojas kultūras un radošajās nozarēs, jo tie ietekmē ieguldījumus, izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību un arī tāpēc, ka tiem ir nozīmīga loma kultūras un valodu daudzveidības saglabāšanā un popularizēšanā;

27.  uzsver, ka Alpu makroreģionālajā stratēģijā būtu ne tikai jāparedz iespējas saglabāt, uzturēt un vajadzības gadījumā pielāgot tradicionālos saimnieciskās darbības veidus, piemēram, lauksaimniecību un mežsaimniecību, un uz amatniecību balstītas saimnieciskas darbības, bet arī jāsekmē inovācija un jaunu iniciatīvu attīstība šajā jomā, piemēram, izmantojot ES InnovFin instrumentu; norāda, ka, paturot prātā MVU nozīmi darbvietu radīšanā, maziem un vidējiem uzņēmumiem ir vajadzīga vieglāka piekļuve atbalstam un finansējumam;

28.  uzsver, ka reģionu sadarbība, galvenokārt pārrobežu sadarbība, ir būtiski svarīga turpmākai tūrisma attīstībai plašākā reģionā; mudina izstrādāt tūrisma stratēģijas, kas balstītas uz esošo dabas un kultūras mantojumu, ilgtspēju un inovāciju; uzsver dažādo Alpu tradīciju un paražu sociālos, kultūras un ekonomiskos aspektus, kas būtu jāveicina un jānostiprina visā to daudzveidībā;

29.  norāda, ka plēsīgo putnu un dzīvnieku pārvaldība un jauniemitināšana Alpu reģionos tiek īstenota valstu un vietējā mērogā, taču administratīvās robežas minētajām sugām neko nenozīmē un migrācijai jau dabiski ir pārrobežu raksturs; tomēr, lai novērstu ar šo jauniemitināšanu saistītus konfliktus, aicina dalībvalstis uzlabot koordināciju starp dažādām iestādēm, apmainoties ar informāciju, un pastiprināt paraugprakses, lai uzlabotu fermu un ganību dzīvnieku pārvaldību un aizsardzību kā daļu no Alpu stratēģijas saistībā ar Alpu konvencijas platformu „Lielie plēsēji, savvaļas nagaiņi un sabiedrība”;

30.  atbalsta tūrisma piedāvājuma dažādošanu, attīstot jaunas tūrisma iespējas, kas pielāgotas reģionālajām vajadzībām un izmanto reģionālos resursus, piemēram, tematiskos tūrisma parkus un maršrutus, pārtikas un vīna tūrismu, kultūras, veselības un izglītības tūrismu un sporta tūrismu, lai pagarinātu tūrisma sezonu, vienlaikus samazinot spiedienu uz infrastruktūru un panākot tūrisma ciklā nodarbinātību visu gadu, kā arī attīstot lauku tūrismu, lai piesaistītu apmeklētājus lauku un brīvdabas darbībām viesnīcās, kas atrodas ārpus ierastajiem maršrutiem un uzlabo tūrisma galamērķu konkurētspēju un ilgtspēju; atbalsta tādu jaunu tūrisma aktivitāšu veicināšanu, kuras ir labāk pielāgotas klimata pārmaiņām un vides aizsardzībai; uzsver arī nepieciešamību atbalstīt un veicināt kalnu glābšanas dienestu koordinēšanu;

31.  atbalsta pasākumus, ar kuriem palīdzēt mazināt spiedienu uz transporta infrastruktūru, pielāgojoties skolas brīvdienām un attiecīgajiem brīvdienu laikposmiem, nosakot pārdomātu ceļa nodevu režīmu un paredzot tūrisma pakalpojumu sniedzējiem stimulus intensīvas satiksmes laikposmos un sastrēgumstundās;

32.  atgādina, ka ekonomiski svarīgi ir veicināt elastīgu un ilgtspējīgu tūrisma aktivitāšu attīstību visā Alpu reģionā, tostarp ezeru un ūdensdziedniecības pilsētās; arī mudina dalībvalstis izmantot riteņbraukšanu kopā ar ceļojumiem pa dzelzceļu vai intermodālus transporta pakalpojumus; pamatojoties uz paraugpraksi, vērš uzmanību uz tūrisma platformām, kas veidotas kā daļēji ES finansēti projekti;

33.  atzīmē, ka bieži vien vienai un tai pašai personai gada laikā ir nepieciešams veikt dažādas darbības, dažkārt pārrobežu mērogā; aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes rosināt sadarbību starp struktūrām, kas nodrošina sākotnējo profesionālo apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu; uzsver ieguvumus, ko varētu dot pārrobežu māceklībai veltīta Erasmus+ programma;

Mobilitāte un savienojamība

34.  uzsver, ka svarīgi ir uzlabot transporta un enerģētisko savienojamību starp iesaistītajām valstīm, tostarp vietējo, reģionālo un pārrobežu transportu un intermodālos savienojumus ar iekšzemi (tostarp ar lielajām aglomerācijām), kā arī uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un piesaistīt jaunus iedzīvotājus, lai sekmētu reģiona attīstību, vienlaikus novērtējot, vai spēkā esošos tīklus var atjaunot un/vai paplašināt ar mērķi labāk īstenot TEN-T tīklu projektus; uzsver, ka svarīgi ir veidot viedu infrastruktūru; uzskata, ka jaunradītām infrastruktūrām būtu jākļūst par īstiem “tehnoloģiskiem koridoriem”, kuros veidot visu atsevišķo infrastruktūru, proti, elektrolīnijas, telefona līnijas, platjoslas un ultraplatjoslas līnijas, gāzes vadus, optisko šķiedru tīklus, ūdensvadus utt.;

35.  prasa sagatavot holistisku pieeju Alpu transporta un vides politikas turpmākai izstrādei un īstenošanai; šajā sakarībā uzsver, ka par prioritāti ir jāizvirza transporta veidu maiņa, lai panāktu pāreju no autoceļiem uz dzelzceļu, jo īpaši kravu pārvadājumu jomā, un aicina Komisiju atbalstīt šādu pārkārtošanos; šajā sakarā prasa no autotransporta gūtos ieņēmumus izmantot, lai veicinātu efektīva un vidi saudzējoša pasažieru un kravu dzelzceļa transporta īstenošanu un attīstību un samazinātu troksni un vides piesārņojumu, kā arī norāda uz iespējamiem projektiem tādās jomās kā satiksmes pārvaldība, tehnoloģiskie jauninājumi, savstarpēja izmantojamība utt.; turklāt aicina Alpu reģionā paplašināt esošo infrastruktūru, tostarp kvalitatīvas intermodālas un sadarbspējīgas sistēmas; uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt savienojamību un pieejamību visiem reģiona iedzīvotājiem;

36.  uzsver, ka svarīgi ir transporta maršrutus savienot ar citām Eiropas daļām un nodrošināt savstarpējos savienojumus ar TEN-T koridoriem, vienlaikus optimāli izmantojot esošo infrastruktūru; norāda, ka kalnu reljefs joprojām ir šķērslis, kas kavē ES iedzīvotāju savstarpējo tuvināšanos, un ka ES ir apņēmusies palielināt finansējumu pārrobežu transporta infrastruktūrai; tāpēc aicina iesaistītās valstis savus pūliņus arī koncentrēt uz tādu papildu projektu īstenošanu un plānošanu, kuri ir ilgtspējīgi un iekļaujoši, tajā pašā laikā sasaistot un pilnveidojot pašreizējo TEN-T tīklu;

37.  vērš uzmanību uz to, ka trūkst efektīvu, nepiesārņojošu savienojumu kalnu apgabalos un starp kalnu apgabaliem un tiem tuvējiem apgabaliem; mudina Komisiju un dalībvalstis sekmēt tīrus, zemu oglekļa emisiju un labākus savienojumus, jo īpaši dzelzceļa tīkliem, reģionālā un vietējā līmenī, lai uzlabotu kohēziju un dzīves kvalitāti šajos rajonos; mudina apmesties uz dzīvi Alpu reģionā un atbalsta to;

38.  aicina valstis, kas piedalās makroreģionālā stratēģijā, ņemt vērā pārrobežu darba ņēmēju īpašos apstākļus un izstrādāt pārrobežu darba ņēmēju līgumus Alpu makroreģionam;

39.  atbalsta vietējā transporta inovatīvu veidu — pēc pieprasījuma — attīstību, tostarp pārdomātu transporta informāciju, satiksmes pārvaldību un telemātiku un multimodalitāti, ņemot vērā arī šīs jomas darbību starpreģionālās koplietošanas potenciālu;

40.  uzsver, ka trūkst efektīvu digitālu savienojumu ar kalnu apgabaliem; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt labākus savienojumus reģionālā un vietējā līmenī, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un veicinātu jaunu darbību attīstību un nodarbinātības iespēju radīšanu šajos apgabalos, kā arī sekmētu apmešanos uz dzīvi;

41.  uzsver valsts ieguldījumu nozīmi kalnu apgabalos, lai novērstu tirgus nespēju nodrošināt digitālo savienojamību šajos apgabalos; uzsver, ka liela nozīme ir pilnīgam un vispārējam platjoslas interneta pārklājumam, tostarp kalnu reģionos, lai nodrošinātu attālu apdzīvoto vietu un saimniecisko teritoriju ilgtermiņa dzīvotspēju; aicina Komisiju ierosināt konkrētus risinājumus šai problēmai;

Vide, bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas un enerģētika

42.  uzsver, ka svarīgi ir aizsargāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību Alpu reģionā; prasa apvienot centienus ieviest inovatīvus pasākumus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un saglabāšanai, vienlaikus prasot rūpīgi izvērtēt lielo plēsēju lomu un iespēju ieviest pielāgošanās pasākumus, kā arī pilnībā ievērot Savienības acquis par vides un bioloģiskās daudzveidības, augsnes un ūdens aizsardzību; uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt, lai būtu veikti visi iespējamie pasākumi, ar kuriem novērst dublēšanos ar jau esošajām likumdošanas iniciatīvām;

43.  norāda, ka Alpu makroreģions paver plašas iespējas novatoriskiem risinājumiem, kuri varētu padarīt to par unikālu aprites ekonomikas testēšanas laboratoriju; iesniegs 2017. gada budžeta procedūrā izmēģinājuma projektu, ar ko izpētīt šā apgabala potenciālu izstrādāt īpašas stratēģijas, kuras saistītas ar aprites ekonomiku, piemēram, ražošanas, patēriņa un atkritumu apsaimniekošanas jomās;

44.  uzsver, ka svarīgi ir reģionā veicināt enerģijas pašražošanu, uzlabot energoefektivitāti un atbalstīt efektīvākos atjaunojamos enerģijas avotus no hidroenerģijas līdz saules, vēja un ģeotermālai enerģijai, kā arī veicināt Alpu reģionam raksturīgu atjaunojamās enerģijas veidu attīstību; ņem vērā to, kā gaisa kvalitāti ietekmē dažādu degšanas veidu izmantošana siltumapgādes sektorā; atbalsta mežu koksnes ilgtspējīgu izmantošanu, nesamazinot pašreizējo mežu platību, kas ir svarīga kalnu ekosistēmas līdzsvaram un aizsardzībai pret lavīnām, zemes nogruvumiem un plūdiem;

45.  uzsver, ka steidzami jāizstrādā jaunas stratēģijas, lai novērstu gaisa piesārņojumu, kas rada bažas par sabiedrības veselību, kā arī klimata pārmaiņas, jo īpaši industrializētākās un apdzīvotākās makroreģiona teritorijās, vienlaikus arī noteiktu esošos piesārņojuma avotus un cieši uzraudzītu piesārņojuma emisijas; tādēļ aicina dalībvalstis ieviest ilgtspējīgu transporta politiku saskaņā ar Parīzes COP 21 mērķiem un atbalstītu ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanu un uzturēšanu visā Alpu makroreģionā;

46.  uzsver, ka svarīga ir enerģijas transportēšanas infrastruktūra, un atbalsta viedas enerģijas sadales, glabāšanas un pārvades sistēmas, kā arī ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā gan elektroenerģijas un gāzes ražošanai, gan transportēšanai saskaņā ar TEN-E tīklu un īstenojot konkrētos projektus, kuri minēti Enerģētikas kopienas interešu projektu (EKIP) sarakstā; uzsver, ka svarīgi ir izmantot vietējos, jo īpaši atjaunojamos, enerģijas avotus, lai samazinātu atkarību no importa; prasa veicināt decentralizētas/pašražotas enerģijas ražošanu un uzlabot energoefektivitāti visās nozarēs;

47.  mudina iesaistītās valstis kopīgus centienus veltīt tam, lai īstenotu teritoriālo plānošanu un integrētu teritoriālo pārvaldību, iesaistot dažādas reģiona ieinteresētās personas (valstu, reģionālās un vietējās iestādes, pētniecības aprindas, NVO utt.);

48.  prasa vēl vairāk stiprināt sadarbību un darbu, kas veikts saistībā ar pasaules ledāju monitoringa dienestu, ņemot vērā jaunākos lēmumus COP 21 konferencē Parīzē un stratēģiju, kas saistībā ar to jāīsteno;

49.  ir nobažījies par to, ka klimata pārmaiņas un temperatūras paaugstināšanās nopietni apdraud tādu sugu izdzīvošanu, kuras mīt lielos augstumos, un ka vēl viens iemesls bažām ir ledāju kušana, jo tā būtiski ietekmē gruntsūdens rezerves; prasa izstrādāt plaša mēroga transnacionālu plānu cīņai pret ledāju kušanu un klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšanai visā Alpu reģionā;

50.  aicina iesaistītās valstis turpināt centienus dažādot enerģijas piegādes avotus un elektroenerģijas ražošanas struktūrā attīstīt pieejamos atjaunojamos enerģijas avotus, piemēram, saules un vēja enerģiju; uzsver hidroelektrostaciju ilgtspēju un konkurētspēju; aicina iesaistītās valstis dot ieguldījumu, lai makroreģionā izveidotu labi funkcionējošus elektroenerģijas infrastruktūras tīklus;

51.  uzsver, ka energoapgādes avotu dažādošana ne vien uzlabos makroreģiona energoapgādes drošību, bet arī palielinās konkurenci, kas rada nozīmīgus ieguvumus reģiona ekonomiskajai attīstībai;

o
o   o

52.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī EUSALP iesaistīto valstu (Francijas, Itālijas, Šveices, Lihtenšteinas, Austrijas, Vācijas un Slovēnijas) valdībām un valstu un reģionālajiem parlamentiem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 303. lpp.
(4) OV C 32, 28.1.2016., 12. lpp.
(5) OV C 19, 21.1.2015., 32. lpp.
(6) OV C 349 E, 29.11.2013., 1. lpp.
(7) OV C 55, 12.2.2016., 117. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika