Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2010(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0254/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0254/2016

Debates :

PV 14/09/2016 - 18
CRE 14/09/2016 - 18

Balsojumi :

PV 15/09/2016 - 11.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0357

Pieņemtie teksti
PDF 427kWORD 59k
Ceturtdiena, 2016. gada 15. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Pasta pakalpojumu direktīvas piemērošana
P8_TA(2016)0357A8-0254/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 15. septembra rezolūcija par Pasta pakalpojumu direktīvas piemērošanu (2016/2010(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. un 56. pantu par brīvību veikt uzņēmējdarbību un par brīvību sniegt pakalpojumus Savienībā,

–  ņemot vērā LESD 101. un 102. pantu par konkurences noteikumiem, ko piemēro uzņēmumiem,

–  ņemot vērā LESD 14. pantu,

–  ņemot vērā LESD 26. protokolu par sabiedriskajiem pakalpojumiem,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai(1), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/39/EK un Direktīvu 2008/6/EK (turpmāk „Pasta pakalpojumu direktīva”),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 10. augusta lēmumu, ar ko izveido pasta pakalpojumu Eiropas regulatoru grupu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Direktīvu 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 17. novembra ziņojumu par Pasta pakalpojumu direktīvas piemērošanu (COM(2015)0568), kā arī tam pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0207),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 16. decembra paziņojumu „Ceļvedis vienotā tirgus pilnveidei paku piegādes jomā — sekmēt uzticēšanos piegādes pakalpojumiem un veicināt tirdzniecību internetā” (COM(2013)0886),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 29. novembra Zaļo grāmatu „Integrēts paku piegādes tirgus e-tirdzniecības izaugsmei ES” (COM(2012)0698),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra paziņojumu „Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” (COM(2011)0942),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 28. marta Balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144),

–  ņemot vērā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par integrētu paku piegādes tirgu e-tirdzniecības izaugsmei Eiropas Savienībā(7),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0254/2016),

A.  tā kā pasta pakalpojumu tirgus vēl aizvien ir ekonomikas nozare, kurai raksturīgas augstas izaugsmes izredzes un konkurences palielināšanās, lai arī saskaņā ar datiem no Eiropas Komisijas Pasta statistikas datubāzes laikā no 2012. līdz 2013. gadam nosūtīto vēstuļu skaits vidēji ES samazinājās par 4,85 %, kas atbilst vispārējam nosūtīto vēstuļu apjoma samazinājumam, kas vērojams pēdējos 10 gadus un ko daļēji izraisījusi pāreja uz elektroniskiem saziņas līdzekļiem;

B.  tā kā Pasta pakalpojumu direktīvas īstenošana palīdzēja atvērt vietējos tirgus konkurencei vēstuļu sūtījumu jomā, taču attīstība ir bijusi lēna, nav novedusi pie pasta pakalpojumu iekšējā tirgus izveides pabeigšanas un lielākajā daļā dalībvalstu šajā nozarē aizvien vēl dominē universālo pakalpojumu sniedzēji (UPS);

C.  tā kā IKT izmantošana pastāvīgi attīsta pasta pakalpojumu nozari, sniedzot iespējas inovācijas jomā un ļaujot tirgum paplašināties;

D.  tā kā jaunie konkurenti ir pievērsušies galvenokārt lielajiem komercklientiem un blīvi apdzīvotām teritorijām;

E.  tā kā paku piegādes tirgus ir inovatīva un ātri augoša nozare ar augstu konkurētspēju, kurā laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam bija vērojams 33 % pieaugums apjoma ziņā, un tā kā e-tirdzniecība ir tirgus izaugsmes virzītājspēks,

F.  tā kā tālvadības gaisa kuģu sistēmu (dronu) plaša izmantošana nodrošina jaunus, ātrus, videi draudzīgus un efektīvus paku piegādes risinājumus, jo īpaši mazapdzīvotās, izolētās un attālās teritorijās;

G.  tā kā klienti un mazie uzņēmumi ziņo, ka problēmas saistībā ar paku piegādi, jo īpaši augstās cenas, liedz tiem palielināt pārdošanas apjomu vai iegādāties vairāk preču no citām dalībvalstīm,

I. Universālais pakalpojums: valsts regulatīvo iestāžu neatkarības veicināšana

1.  norāda, ka, lai gan minimālie standarti, kas saistīti ar pienākumu sniegt universālo pakalpojumu (pasta sūtījumi, kuru svars ir līdz 2 kg, pasta pakas, kuru svars ir 10-20 kg, ierakstīti un apdrošināti sūtījumi, kā arī citi vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, piemēram, laikrakstu un periodisko izdevumu piegāde), ko ES reglamentē jo īpaši, lai garantētu, ka viscaur ES ir pieejams pakalpojumu minimums, kopumā atbilst klientu prasībām, atsevišķas sīki izstrādātas prasības, kas ES līmenī reglamentētas netiek, nosaka valsts regulatīvās iestādes (NRA), kurām šis uzdevums uzticēts;

2.  norāda, ka NRA primārais uzdevums ir sasniegt Pasta pakalpojumu direktīvas vispārējo mērķi, proti, nodrošināt universālā pakalpojuma nepārtrauktu sniegšanu; aicina dalībvalstis sniegt atbalstu NRA funkcijām un neatkarīgumam, nosakot augstus profesionālās kvalifikācijas kritērijus to darbiniekiem un nodrošinot godīgu un nediskriminējošu pieeju apmācībai darba vietā, nemainīgus pilnvaru termiņus un tiesisko aizsardzību pret atbrīvošanu no darba bez iemesla, kā arī gadījumiem, kad darbinieks ir jāatlaiž, izstrādājot izsmeļošu sarakstu, kurā norādīti iemesli, kas attaisno šādu atbrīvošanu no darba (piemēram, nopietns tiesību aktu pārkāpums), lai NRA neitrāli, pārredzami un savlaicīgi varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar Pasta pakalpojumu direktīvu;

3.  uzskata, ka ar jebkādu NRA funkciju paplašināšanu saskaņā ar jauno regulējumu paku tirgū būtu jānovērš tas, ka tiek izvēlēti izdevīgākie pakalpojumi piegādes nozarē, kā arī būtu jānosaka minimālie standarti visiem operatoriem, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci;

4.  uzskata, ka neatkarības ievērošanas pienākumi ir izpildāmi vienīgi tādā gadījumā, ja NRA regulatīvās funkcijas tiek strukturāli un funkcionāli nošķirtas no darbībām, kuras saistītas ar īpašumtiesībām vai pasta operatora kontroli; uzskata, ka, lai novērstu interešu konfliktu, NRA augstākā līmeņa amatpersonām nevajadzētu atļaut strādāt publiskā pasta operatora vai citu ieinteresēto personu labā vismaz sešus mēnešus pēc tam, kad šīs personas atstājušas NRA; uzskata, ka šai nolūkā dalībvalstīm būtu ar tiesību aktiem jāievieš noteikumi, kas ļautu piemērot sankcijas minētās prasības pārkāpšanu;

5.  prasa Komisijai veicināt un stiprināt savstarpējo NRA sadarbību un koordināciju, lai panāktu lielāku efektivitāti un sadarbspēju pārrobežu piegādē, kā arī uzraudzīt NRA regulatīvās darbības, tostarp universālo pakalpojumu sniegšanu, lai nodrošinātu vienotu pieeju Eiropas tiesību aktu piemērošanai un pasta tirgus saskaņošanai ES;

6.  atgādina, ka Pasta pakalpojumu direktīva nodrošina dalībvalstīm elastīgumu, kas nepieciešams, lai ņemtu vērā vietējās īpatnības un lai nodrošinātu universālo pakalpojumu sniegšanas ilgtermiņa ilgtspējību, vienlaikus apmierinot lietotāju vajadzības un pielāgojoties pārmaiņām tehniskajā, ekonomiskajā un sociālajā vidē;

7.  pieņem zināšanai Komisijas apstiprinājumu, ka Pasta pakalpojumu direktīva neparedz nekādu īpašu īpašumtiesību struktūru UPS; uzskata, ka nevajadzētu liegt UPS veikt ieguldījumus un inovācijas, sniedzot efektīvus un kvalitatīvus pasta pakalpojumus;

II. Universālā pakalpojuma saglabāšana un taisnīgas konkurences nodrošināšana: piekļuve, pakalpojumu kvalitāte un lietotāju vajadzības

8.  norāda uz tendenci sašaurināt universālo pakalpojumu sniegšanas pienākuma (UPSP) darbības jomu; mudina veicināt patērētāju izvēles iespējas, lai definētu, kāda vieta UPSP klāstā ir vēstuļu piegādei; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir sniegt augstas kvalitātes universālo pakalpojumu, ievērojot pieejamības nosacījumus, kas nozīmē, ka ikvienam ir nodrošinātas vismaz piecas sūtījumu piegādes dienas un piecas sūtījumu savākšanas dienas nedēļā; norāda, ka, lai ilgtermiņā nodrošinātu vispārējo pakalpojumu ilgtspēju un ņemtu vērā savas īpatnības un ģeogrāfiskos apstākļus, dažas dalībvalstis pieļauj zināmu elastību; atgādina, ka, neraugoties uz to, ka direktīva pieļauj zināmu elastību, ar valstu regulējumu nevajadzētu pārsniegt direktīvā paredzēto elastību;

9.  atgādina, ka universālajiem pakalpojumiem ir jāattīstās atbilstīgi tehniskajai, ekonomiskajai un sociālajai videi, kā arī atbilstīgi lietotāju vajadzībām, un ka Pasta pakalpojumu direktīva nodrošina dalībvalstīm elastīgumu, kas nepieciešams, lai ņemtu vērā vietējās īpatnības un lai nodrošinātu universālo pakalpojumu sniegšanas ilgtspējību ilgtermiņā;

10.  uzskata, ka var un ir nepieciešams uzlabot paku piegādes universālo pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu un pieejamību, jo īpaši šādu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī patērētājiem tālākos reģionos; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt no šķēršļiem brīvu pasta pakalpojumu pieejamību, kā arī Pasta pakalpojumu direktīvas un Pieejamības akta saskaņotību;

11.  norāda, ka daudzās dalībvalstīs vēstuļu apjoma samazināšanās arvien vairāk sarežģī universālo pasta pakalpojumu sniegšanu; atzīst, ka daudzi izraudzītie UPS ieņēmumus no komercdarbībām, uz ko universālo pakalpojumu saistības neattiecas, piemēram, finanšu pakalpojumiem vai paku piegādes, izmanto universālo pakalpojumu sniegšanas saistību finansēšanai;

12.  norāda, ka konstatēti vairāki negodīgas konkurences gadījumi pasta nozarē, un aicina atbildīgās iestādes piemērot sankcijas par visiem pārkāpumiem;

13.  aicina dalībvalstis un Komisiju uzraudzīt pasta pakalpojumu kā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, lai nodrošinātu, ka sabiedrisko pakalpojumu kompensēšana tiek īstenota samērīgi, pārredzami un taisnīgi;

14.  uzsver, ka ir būtiski, lai, īstenojot UPSP, cenas būtu pieejamas, kā arī lai tiktu nodrošināta visu lietotāju piekļuve sniegtajiem pakalpojumiem; atgādina, ka NRA pienākums ir skaidri noteikt korespondences sūtījuma pieejamību cenas ziņā un ka dalībvalstis var saglabāt vai ieviest bezmaksas pasta pakalpojumu neredzīgām un daļēji neredzīgām personām;

15.  aicina dalībvalstis saglabāt teritoriālo un sociālo kohēziju un ar to saistītās kvalitātes prasības un norāda, ka dalībvalstis jau pašreiz var pielāgot dažas īpašas pazīmes, lai ņemtu vērā vietējo pieprasījumu, izmantojot Direktīvā 97/67/EK paredzēto rīcības elastību; atzīst, ka pasta tīkli un pakalpojumi ir ārkārtīgi svarīgi ES iedzīvotājiem; aicina dalībvalstis valsts atbalsta instrumentus izmantot tikai izņēmuma gadījumos, saskaņā ar ES konkurences politiku un pārredzamā, nediskriminējošā un pienācīgā veidā, kā arī garantēt, ka klientiem pastāvīgi tiek nodrošināta pasta pakalpojumu pieejamība, vajadzības gadījumā garantējot, ka tiek saglabāts minimālais pakalpojumu skaits pakalpojumu sniegšanas punktā; aicina Komisiju nodrošināt kompensāciju fondu samērīgumu un publiskā iepirkuma procedūru pārredzamību un taisnīgumu;

16.  prasa dalībvalstīm, cieši uzraugot tirgus attīstību, nodrošināt, ka tirgus atvēršana turpina nākt par labu visiem lietotājiem un jo īpaši patērētājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; mudina turpināt uzlabot pakalpojumu sniegšanas ātrumu, klāstu un uzticamību;

17.  aicina Komisiju uzlabot universālo pakalpojumu pašreizējo definīciju, lai tajā būtu noteikts minimālais pakalpojumu līmenis patērētājiem, lai saskaņotu UPSP ar tirgu attīstību, lai tiktu ņemtas vērā pārmaiņas dažādās dalībvalstīs un lai tā veicinātu ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju; tomēr uzsver, ka, ņemot vērā konkrētos ierobežojumus katrā tirgū, operatoriem ir jānodrošina zināma elastība universālo pakalpojumu sniegšanas organizēšanā; aicina dalībvalstis piemērot licencēšanas procedūras atbilstīgi pašreiz spēkā esošajai direktīvai un turpināt saskaņot licencēšanas un/vai paziņošanas procedūras, lai mazinātu nepamatotus šķēršļus ienākšanai iekšējā tirgū, neradot nekādu nevajadzīgu administratīvo slogu;

18.  uzskata, ka tādu samierināšanas procedūru ieviešanai, kas ir viegli pieejamas, kā arī pieejamas izmaksu ziņā, piemīt interesants potenciāls domstarpību gadījumā panākt vieglu un īslaicīgu risinājumu gan operatoriem, gan arī patērētājiem; mudina Komisiju ieviest tiesību aktus par pasta pakalpojumu patērētāju tiesībām;

19.  mudina Komisiju, izstrādājot leģislatīvus priekšlikumus, ņemt vērā digitalizāciju un tās sniegtās iespējas, dalībvalstu īpatnības, kā arī vispārējās tendences pasta pakalpojumu un paku piegādes tirgos;

20.  atgādina, ka pasta pakalpojumu atbrīvojums no PVN jāpiemēro tā, lai mazinātu konkurences izkropļojumus starp bijušajiem monopoliem un jaunpienācējiem tirgū, vienlaikus nodrošinot UPSP ilgtspējību ilgtermiņā, nolūkā panākt, ka visi operatori var turpināt sniegt pasta pakalpojumus viscaur Eiropā; norāda, ka atbrīvojuma no PVN piemērošana tikai vēsturiskajiem tādu pakalpojumu sniedzējiem, kas nav universālie pakalpojumi, kamēr citiem pakalpojumu sniedzējiem piemēro PVN, tiktu radīti nopietni šķēršļi konkurences attīstībai tirgū;

21.  aicina Komisiju nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tradicionālajiem pasta pakalpojumu sniedzējiem un tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri pārstāv strauji augošo paku piegādes nozari, kā arī vēsturiskajiem operatoriem un jaunpienācējiem; ierosina, ka Komisijai būtu jānovērtē, vai iepirkuma procedūras rada negodīgu apgrūtinājumu;

22.  aicina dalībvalstis ņemt vērā, ka, piešķirot valsts atbalstu, vēsturiskajiem operatoriem attiecībā pret jaunpienācējiem nedrīkst radīt nedz labvēlīgāku, nedz nelabvēlīgāku situāciju saistībā ar viņu pienākumu sniegt sabiedrisko pakalpojumu vai izmaksām mantotās sistēmas dēļ;

23.  uzskata, ka konkurence un tirgus ir faktori, kas sekmē inovāciju un pakalpojumu ar pievienoto vērtību radīšanu, un aicina Komisiju, ievērojot samērīguma un ekonomiskās pamatotības principu, atbalstīt inovāciju šajā nozarē, lai veicinātu tādu pakalpojumu ar pievienoto vērtību sniegšanu kā sūtījumu izsekošana, vietas, kur var nodot un saņemt sūtījumus, elastīgi piegādes laiki, ilgtspējīgas atpakaļnosūtīšanas procedūras un vienkāršu kompensācijas procedūru pieejamība; atzīst darbu un līdzekļus, ko pasta operatori jau ir ieguldījuši šai jomā;

24.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt dalībvalstu atbalstu UPSP un pasta pakalpojumu sniedzēju citas ar mantoto sistēmu saistītās izmaksas saskaņā ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu 2012. gada regulējuma galveno noteikumu kopumu par valsts atbalsta kontroli;

25.  uzskata, ka pasta pakalpojumu kvalitāte būtu jānovērtē, pamatojoties uz direktīvā noteiktajiem standartiem un ņemot vērā patērētāju vajadzības, lai uzlabotu sadarbspēju un pakalpojumu kvalitāti;

26.  norāda, ka Eiropas pasta operatori ir veikuši ieguldījumus savu tīklu savietojamības nodrošināšanā un ieviesuši inovatīvus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus, kas pieejami kā privātpersonām, tā MVU, kuri darbojas e-mazumtirdzniecībā un izmanto pārrobežu e-komerciju; uzskata, ka minētie ieguldījumi būtu jāaizsargā ar godīgas piekļuves nosacījumiem;

27.  atkārtoti pauž atbalstu pasta pakalpojumu lietotāju forumam, kuru Komisija izveidoja 2011. gadā un kura mērķis ir veicināt apspriedes starp lietotājiem, uzņēmējiem, arodbiedrībām un citām ieinteresētajām personām par jautājumiem, kas ietver arī tiešo lietotāju apmierinātību, lietotāju komersantu prasības un to, kā uzlabot e-tirdzniecības preču piegādi; uzskata, ka forums ir ļoti lietderīgs un ka būtu jārīko regulāras sanāksmes, lai apzinātu iespējamos veidus, kā uzlabot pasta un paku piegādes pakalpojumus;

III. Pārrobežu dimensija un e-tirdzniecība

28.  prasa dalībvalstīm nodrošināt pasta tīklu sadarbspēju un gadījumos, kad darbību veic vairāki UPS, novērst traucējumus pasta sūtījumu pārvadāšanai, kā arī nodrošināt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piekļuvi finansiāli pievilcīgiem pakalpojumiem pārrobežu piegādes jomā, uzlabojot pasta operatoru piemēroto tarifu pārredzamību;

29.  uzskata, ka paku piegāde ir inovatīva un ātri augoša nozare ar augstu konkurētspēju; norāda, ka cenu ziņā pieejami un uzticami paku piegādes pakalpojumi ir svarīgi, lai izmantotu digitālā vienotā tirgus potenciālu; norāda, ka šīs nozares atvēršana konkurencei ir veicinājusi tādu pakalpojumu ar pievienoto vērtību attīstību kā sūtījumu izsekošanas un identificēšanas pakalpojumu, vietas, kur var nodot un saņemt sūtījumus, elastīgi piegādes laiki un atpakaļnosūtīšanas procedūras; līdz ar to uzskata, ka jebkādam jaunam regulējumam šajā tirgū jābūt samērīgam un pamatotam ar pārliecinošiem ekonomiskajiem pierādījumiem;

30.  šajā sakarā norāda, ka jāaplūko visas priekšrocības, ko var sniegt jaunās tehnoloģijas, tai skaitā bezpilota lidaparāti, jo tie var atvieglot pakalpojumu sniegšanu, īpaši mazapdzīvotās, izolētās un nomaļās vietās, vienlaikus ņemot vērā drošības aspektus un vides ilgtspēju;

31.  uzskata, ka ar nepamatotu regulējumu un nevajadzīgu birokrātiju nevajadzētu likt šķēršļus konkurētspējīga, inovatīva un ātri augoša paku piegādes tirgus attīstībai;

32.  mudina Komisiju attīstīt paku piegādes tirgus uzraudzību (vajadzības gadījumā — uz risku un rezultātiem vērstā virzienā) un, nemazinot NRA kompetences, sekmēt to, ka pārrobežu tarifi ir cenas ziņā pieejami, kā arī atklāt negodīgu pret konkurenci vērstu praksi un monopolus; mudina uzlabot tarifu pārredzamību un pakalpojumu pieejamību, jo īpaši mazumtirdzniecības klientiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

33.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par pārredzamu un nediskriminējošu trešo pušu pārrobežu piekļuvi visiem pasta tīklu elementiem, saistītajām iekārtām, attiecīgajiem pakalpojumiem un informācijas sistēmām; uzskata, ka infrastruktūras efektīva izmantošana varētu nodrošināt ekonomiskos ieguvumus UPS, kā arī palielināt konkurenci pārrobežu piegādes jomā;

34.  aicina Komisiju un dalībvalstis vākt vairāk datu par paku piegādes tirgu, lai labāk novērtētu šīs tautsaimniecības nozares attīstību, kā arī tās strukturālo attīstību;

35.  uzsver, cik svarīgi ir uzlabot pakalpojumu kvalitāti un patērētāju tiesību aizsardzību, lai atjaunotu pienācīgu patērētāju uzticēšanās līmeni; uzskata, ka lielāka pārredzamība saistībā ar cenām, piegādes iespējām, veidiem un kvalitāti/sniegumu (ātrums, ģeogrāfiskais tvērums, kavēšanās un rīcība bojātu vai pazaudētu sūtījumu gadījumā), kā arī uzticamības marķējums varētu mazināt uzticības trūkumu;

36.  prasa dalībvalstīm un Komisijai uzlabot pārredzamību saistībā ar valsts cenu noteikšanu un pakalpojumu izpildi (piegādes iespējas, galīgā piegāde, uzticamība), jo īpaši e-tirdzniecības jomā; prasa veikt pārredzamības pārbaudes gadījumos, kad cenas neierobežo konkurence vai kad tās ir nepamatoti augstas; uzsver, cik svarīgi ir samazināt atšķirības starp vietējo un pārrobežu piegādes cenām, un atbalsta pasākumus, kas uzlabo patērētāju informētību un spēju salīdzināt vietējo un pārrobežu cenu struktūru; aicina NRA novērtēt, cik pieejamas ir cenas atsevišķos pārrobežu maršrutos, īpašu uzmanību pievēršot izteiktām atšķirībām;

37.  aicina Komisiju veicināt stratēģijas īstenošanu e-tirdzniecības un pārrobežu paku piegādes jomā; iesaka veicināt sadarbspēju piegādes ķēdē, kā arī izstrādāt paraugpraksi e-mazumtirgotājiem;

38.  uzsver, ka ir svarīgi, lai būtu pieejams vienkāršs, efektīvs un pārrobežu mehānisms sūdzību izskatīšanai un strīdu izšķiršanai; uzsver, ka Direktīva par strīdu alternatīvu izšķiršanu un tiešsaistes platforma, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 524/2013 par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē, var dot labumu patērētājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos; pauž bažas par to, ka, neraugoties uz transponēšanas termiņu 2015. gada jūlijā, līdz šim tikai 24 dalībvalstis ir transponējušas direktīvu par strīdu alternatīvu izšķiršanu un tādējādi miljoniem Eiropas iedzīvotāju ir liegta šā svarīgā tiesiskās aizsardzības mehānisma izmantošana; uzskata, ka Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir patērētājiem un uzņēmumiem, kas veic pārrobežu darījumus, noderīgs resurss; prasa, ja nepieciešams, apsvērt turpmākus mehānismus pienācīgai patērētāju tiesiskai aizsardzībai pasta pakalpojumu nozarē;

39.  mudina dalībvalstis atbalstīt izmaksu samazināšanu, uzlabojot paku nosūtīšanas un savākšanas procesu sadarbspēju, kā arī izstrādāt Eiropas standartus attiecībā uz integrētām sūtījumu izsekošanas sistēmām; atzinīgi vērtē nozarē panākto progresu saistībā ar pārrobežu pakalpojumu sniegšanu patērētājiem un MVU, uzlabojot sadarbspēju un sūtījumu izsekošanas sistēmas; mudina izveidot visiem pieejamus instrumentus un pakalpojumu kvalitātes noteikšanas rādītājus, lai patērētāji varētu salīdzināt dažādu pakalpojumu sniedzēju piedāvātos pakalpojumus; atzinīgi vērtē progresu, kas apliecina, ka Parlamenta atbalstītā un pieprasītā pieeja tirgum ir bijusi pareiza; rosina izveidot platformas sadarbībai un informācijas apmaiņai starp piegādes operatoriem un patērētājiem, lai patērētājiem paplašinātu izvēli attiecībā uz piegādes un atpakaļnosūtīšanas veidiem;

40.  aicina Komisiju un dalībvalstis izpētīt pārrobežu paku piegādes norisi saskaņā ar dažādiem noteikumiem, kas izriet no starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem (piemēram, Pasaules Pasta savienības (UPU) noteikumiem, Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikumiem) vai ES tiesībām (piemēram, Savienības Muitas kodeksu), jo īpaši UPSP, ko var izmantot ļaunprātīgi, tādējādi radot tirgus traucējumus; mudina Eiropas Savienību pieteikties dalībai Pasaules Pasta savienībā, lai panāktu pilnībā integrētas Eiropas pasta nozares izveidi;

41.  atbalsta principu par statistikas vākšanu attiecībā uz paku piegādes tirgu, lai labāk novērtētu tā galvenos dalībniekus, konkurences struktūru un attīstību;

IV. Sociālā dimensija: situācijas nodarbinātības jomā uzlabošana

42.  aicina dalībvalstis garantēt visiem darba ņēmējiem pienācīgus darba apstākļus pasta pakalpojumu nozarē, tostarp obligātu veselības un drošības aizsardzības līmeni darbā, neatkarīgi no uzņēmuma, kurā viņi strādā, lieluma, atrašanās vietas un attiecīgā darba līguma; uzsver, cik nozīmīga ir veselības aizsardzība un darba drošība, īpaši ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas un darba ņēmēju augsto mobilitāti pasta pakalpojumu nozarē; atzinīgi vērtē Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) sadarbību ar nozares sociālajiem partneriem kampaņas „Drošas un veselībai nekaitīgas darbvietas uzvar stresu” ietvaros;

43.  norāda, ka pasta pakalpojumu nozarē tehnoloģiskā progresa un digitalizācijas dēļ iepriekšējos gados notikušas būtiskas pārmaiņas un ka pasta pakalpojumu modernizēšana un dažādošana ir ļoti ietekmējusi darba apstākļus un nodarbinātību šai nozarē;

44.  norāda, ka pasta nozares liberalizācija dažās dalībvalstīs ir radījusi būtiskas darba apstākļu un atalgojuma atšķirības starp UPS un konkurējošajiem uzņēmumiem, kuri sniedz īpašus pasta pakalpojumus; uzskata, ka augstākai konkurencei nevajadzētu radīt nelikumīgu sociālo praksi vai veicināt darba apstākļu pasliktināšanos;

45.  norāda, ka, ja pasta nozares uzņēmumiem būtu iespēja inovatīvi attīstīt un paplašināt savus pakalpojumus, jo īpaši perifērijā, šāda attīstība veicinātu arī nodarbinātību;

46.  norāda, ka nozarē ir palielinājies daļlaiku strādājošo, ar aģentūru starpniecību nodarbināto un pašnodarbināto skaits un ka vispārējā attīstība ir tāda, ka arvien vairāk tiek izmantoti elastīgāki darba līgumi, kas dažos apstākļos var izraisīt nestabilu nodarbinātību, neparedzot pienācīgu darbinieku aizsardzību; atzinīgi vērtē jaunu, darba ņēmējiem paredzētu darba laika modeļu attīstību, kas viņiem ļauj, piemēram, labāk saskaņot ģimenes un darba dzīvi, iegūt apmācību darba vietā vai sniedz iespējas strādāt daļslodzes darbu; norāda, ka, noslēdzot jaunus un elastīgus darba līgumus, ir jānovērš tādi iespējamie riski kā darba ņēmēju pārslodze vai darbam neatbilstošs atalgojums; tādēļ uzsver vajadzību nodrošināt, no vienas puses, darba tirgus elastību un, no otras puses, ekonomisko un sociālo drošību darba ņēmējiem; uzsver, ka darbaspēka izmaksu samazināšana, pasliktinot darba apstākļus un nodarbinātības standartus, nebūtu uzskatāma par elastību; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt uzraudzības darbības, lai novērstu fiktīvu pašnodarbinātību pasta nozarē; kopumā mudina dalībvalstis novērst darba līgumu elastīgumu, kas nelabvēlīgi ietekmē darba ņēmējus;

47.  atzinīgi vērtē to arodbiedrību lielo nozīmi, kas daudzās dalībvalstīs sadarbojas ar UPS, cenšoties pārmaiņas pasta pakalpojumu nozarē veikt sociāli atbildīgā veidā; uzsver, ka liela nozīme ir stabiliem un neatkarīgiem sociālajiem partneriem pasta nozarē, institucionalizētam sociālajam dialogam un darbinieku līdzdalībai uzņēmuma jautājumu risināšanā;

48.  uzsver, ka ir svarīgi uzraudzīt obligātā braukšanas un atpūtas laika, kā arī darba stundu ievērošanu pasta nozarē; uzskata, ka uzraudzību vajadzētu veikt, izmantojot transportlīdzekļos ierīkotas digitālās kontrolierīces; atgādina, ka Regulu (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā nepiemēro transportlīdzekļiem, kuru masa nesasniedz 3,5 tonnas; tāpēc aicina pastiprināt pārbaudes attiecībā uz darba un atpūtas laiku; atgādina, ka visi uzdevumi, ko pilda darbinieks, ir uzskatāmi par darba laiku; uzsver arī to, ka ir svarīgi uzraudzīt atbilstību Eiropas un valstu tiesību aktiem attiecībā uz visu pasta piegādē iesaistīto personu veselības aizsardzību un darba drošību, kā arī apstākļiem transportlīdzekļos, neatkarīgi no tā, vai šo personu nodarbinātības statuss ir pašnodarbināta persona, apakšuzņēmējs, pagaidu darbinieks vai līgumdarbinieks;

49.  uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt līdzsvaru starp brīvu konkurenci, patērētāju vajadzībām, vispārējā pakalpojuma ilgtspēju un tā finansēšanu, kā arī darbvietu saglabāšanu;

50.  pauž bažas par mēģinājumiem izvairīties no spēkā esošo noteikumu par minimālo algu ievērošanas, palielinot slodzi tiktāl, ka darbs nav paveicams apmaksāto darba stundu laikā;

51.  atzinīgi vērtē Sociālā dialoga komitejas būtisko darbu pasta pakalpojumu nozarē un uzsver Eiropas sociālo partneru projekta „Managing demographic challenges and finding sustainable Solutions by the social partners in the postal sector” ("Demogrāfisko problēmu risināšana un noturīgu risinājumu atrašana, ko veic sociālie partneri pasta nozarē") nozīmi;

52.  aicina Komisiju un dalībvalstis vākt vairāk datu par nodarbināto skaitu un nodarbinātības nosacījumiem pasta pakalpojumu nozarē, lai varētu labāk novērtēt faktisko stāvokli pēc pilnīgas tirgu atvēršanas un efektīvāk reaģēt uz notikumu attīstību un risināt iespējamas problēmas; aicina Komisiju un dalībvalstis cieši uzraudzīt jaunos automatizētās pasta piegādes līdzekļus un to ietekmi uz darba apstākļiem un nodarbinātību un novērtēt, vai attiecīgā gadījumā ir vajadzīga tiesību aktu sociālajā un nodarbinātības jomā atjaunināšana, lai tie atbilstu pārmaiņām pasta nozarē; mudina sociālos partnerus vajadzības gadījumā līdzīgi atjaunināt darba koplīgumus, lai varētu nodrošināt augstus darba un nodarbinātības standartus;

o
o   o

53.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.
(2) OV C 217, 11.8.2010., 7. lpp.
(3) OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.
(4) OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp.
(5) OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.
(6) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0067.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.

Juridisks paziņojums