Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2032(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0222/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0222/2016

Debates :

PV 14/09/2016 - 19
CRE 14/09/2016 - 19

Balsojumi :

PV 15/09/2016 - 11.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0358

Pieņemtie teksti
PDF 554kWORD 64k
Ceturtdiena, 2016. gada 15. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Finansējuma pieejamība maziem un vidējiem uzņēmumiem un mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma dažādības palielināšana kapitāla tirgu savienībā
P8_TA(2016)0358A8-0222/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 15. septembra rezolūcija par finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma dažādības palielināšana kapitāla tirgu savienībā (2016/2032(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem(1),

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par Komisijas izstrādāto pamatnostādņu attiecībā uz ietekmes novērtējumu pārskatīšanu un MVU testa lomu(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par Eiropas Investīciju banku (EIB) — 2014. gada pārskats(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 25. februāra rezolūciju par Eiropas Centrālās bankas 2014. gada pārskatu(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par kapitāla tirgu savienības izveidi(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(7),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem — efektīvāka un lietderīgāka ES finanšu nozares regulējuma un kapitāla tirgu savienības satvara ietekme un virzība uz šī satvara izveidi(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūciju par par ģimenes uzņēmumiem Eiropā(9),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa debates, pamatojoties uz mutisko jautājumu, ko PPE, S&D, ECR, ALDE un GUE/NGL vārdā uzdeva par MVU atbalsta faktora pārskatīšanu(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. decembra paziņojumu „Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” (COM(2011)0870),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 30. septembra paziņojumu „Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (COM(2015)0468),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumu „Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus”(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos(12),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2015. gada decembra apsekojumu par MVU piekļuvi finansējumam eurozonā — 2015. gada aprīlis–septembris,

–  ņemot vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas 2015. gada decembra otro konsultatīvo dokumentu par standartizētās pieejas attiecībā uz kredītrisku pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 18. jūnija ziņojumu par 2002. gada 19. jūlija Regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu izvērtējumu (COM(2015)0301),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Kolektīvā finansēšana ES kapitāla tirgu savienībā” (SWD(2016)0154),

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju(13),

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2014. gada jūlija ikmēneša biļetenu(14),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. janvāra paziņojumu „Pasākumu kopums nodokļu apiešanas novēršanai: turpmākā rīcība, lai nodrošinātu nodokļu faktisku uzlikšanu un nodokļu lielāku pārredzamību Eiropas Savienībā” (COM(2016)0023),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 30. novembra priekšlikumu regulai par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (COM(2015)0583),

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes ziņojumu par MVU un MVU atbalsta faktoru(15),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 22. jūlija paziņojumu „Sadarbība nodarbinātībai un izaugsmei — valstu attīstību veicinošo banku (VAVB) loma Investīciju plāna Eiropai atbalstīšanā” (COM(2015)0361),

–  – ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. novembra 2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu (COM(2015)0691),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0222/2016),

A.  tā kā mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar vidēju kapitālu ir liela nozīme Eiropas ekonomikā nodarbinātības un izaugsmes ziņā, MVU 2014. gadā Eiropas Savienībā nodrošinot 67 % no kopējās nodarbinātības, 71,4 % no nodarbinātības pieauguma un 58 % no pievienotās vērtības nefinanšu uzņēmējdarbības nozarē ES(16);

B.  tā kā Savienības tiesiskajā regulējumā pašlaik nav noteikta vienota un skaidra MVU definīcija, izņemot Grāmatvedības direktīvā minētās kategorijas „mazie uzņēmumi” un „vidējie uzņēmumi”;

C.  tā kā Eiropas MVU ir ļoti dažādi un ietver lielu skaitu mikrouzņēmumu, kuri bieži vien darbojas tradicionālajās nozarēs, kā arī aizvien lielāku skaitu nesen izveidotu jaunuzņēmumu un ātri augošu inovatīvu uzņēmumu; tā kā šie uzņēmējdarbības modeļi saskaras ar dažādām problēmām, un tādējādi to finansējuma vajadzības ir atšķirīgas;

D.  tā kā lielākā daļa Eiropas MVU darbojas galvenokārt tika savas valsts mērogā; tā kā faktiski ir salīdzinoši maz MVU, kuri iesaistīti pārrobežu darbībās ES līmenī, bet tādu MVU, kas eksportē ārpus ES, ir ārkārtīgi maz;

E.  tā kā 77 % apritē esošā MVU finansējuma ir nodrošinājušas bankas(17);

F.  tā kā būtu jāizveido iespējami plaša MVU finansēšanas bāze, lai katrā uzņēmuma attīstības posmā nodrošinātu MVU optimālu piekļuvi finansējumam; tā kā tas ietver atbilstīgu regulatīvo vidi visiem finansēšanas kanāliem, piemēram, banku finansējumam, kapitāla tirgus finansējumam, parādzīmēm, finanšu nomai, kolektīvajai finansēšanai, riska kapitālam, vienādranga aizdevumiem utt.;

G.  tā kā institucionālie ieguldītāji, piemēram, apdrošināšanas sabiedrības, nododot un pārveidojot riskus, sniedz nozīmīgu ieguldījumu MVU finansēšanā;

H.  tā kā EBI savā MVU un MVU atbalsta faktoram veltītajā 2016. gada marta ziņojumā konstatēja, ka nav pierādījumu tam, ka MVU atbalsta faktors būtu sniedzis papildu stimulu aizdevumu izsniegšanai MVU salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem; tā kā EBI tomēr atzina, ka vēl ir pārāk ātri izdarīt kādus noteiktus secinājumus, jo tās novērtējums bijis visai ierobežots, it īpaši saistībā ar pieejamajiem datiem, samērā neseno MVU atbalsta faktora ieviešanu un to, ka notikumu attīstība pēdējā laikā varētu būt traucējusi noteikt MVU atbalsta faktora ietekmi un nav ļāvusi lielus uzņēmumus izmantot kā kontroles grupu; tā kā EBI tā vietā konstatēja, ka, kopumā, labi kapitalizētas bankas vairāk sniedz aizdevumus MVU un ka mazākiem un jaunākiem uzņēmumiem var rasties lielākas grūtības atmaksāt kredītu nekā lieliem un veciem uzņēmumiem; tā kā tā arī norādīja, ka likumdevējs ieviesa MVU atbalsta faktoru kā piesardzības pasākumu, lai neapdraudētu aizdevumu izsniegšanu MVU;

I.  tā kā, neraugoties uz to, ka nesen tika fiksēti zināmi uzlabojumi mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas jomā, šādu uzņēmumu finansēšanu krīze ietekmēja vairāk nekā lielo uzņēmumu finansēšanu, un tā kā MVU eurozonā ir saskārušies un joprojām zināmā mērā saskaras ar stingrākām bankas prasībām attiecībā uz nodrošinājumu(18);

J.  tā kā kopš pirmās apsekojumu kārtas par uzņēmumu piekļuvi finansējumam (Drošības un drošuma ĢD) „klientu atrašana” joprojām ir eurozonas MVU galvenais rūpju avots, savukārt „piekļuve finansējumam” uzskaitīto problēmu sarakstā ierindojas daudz zemāk; tā kā jaunākais apsekojums, publicēts 2015. gada decembrī, rādīja, ka ārējā finansējuma pieejamība MVU eurozonas valstīs ir ļoti atšķirīga; tā kā piekļuve finansējumam MVU sagādāja lielākas raizes nekā lieliem uzņēmumiem;

K.  tā kā valsts/reģionālām attīstību veicinošām bankām ir svarīga nozīme ilgtermiņa finansējuma veicināšanā; tā kā tās ir pastiprinājušas savas darbības ar mērķi līdzsvarot nepieciešamo aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu komercbanku sektorā; tā kā tām ir arī svarīga nozīme ES finanšu instrumentu īstenošanā ārpus Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības jomas;

L.  tā kā centieniem uzlabot MVU piekļuvi finansējumam nevajadzētu novest pie finanšu un regulējuma standartu pazemināšanas;

M.  tā kā Šveicē WIR Bank darbojas kā papildu valūtas sistēma, kas nodrošina atbalstu MVU galvenokārt viesmīlības, celtniecības, ražošanas, mazumtirdzniecības un profesionālo pakalpojumu nozarē; tā kā WIR piedāvā grāmatojumu noskaidrošanas mehānismu, kura ietvaros uzņēmumi var veikt savstarpējus pirkumus, neizmantojot Šveices frankus; tomēr, tā kā WIR bieži vien tiek izmantota kopā ar Šveices franku paralēlo valūtu darījumos; tā kā WIR ietvaros veiktā tirdzniecība veido 1–2 % no Šveices IKP; tā kā ir pierādīts, ka WIR pretcikliska IKP un vēl jo vairāk bezdarbnieku skaitam;

N.  tā kā ir ziņots, ka 2011. gadā pieņemtā direktīva par maksājumu kavējumu novēršanu 2015. gada aprīlī bija pareizi transponēta tikai 21 no 28 dalībvalstīm, lai gan noteiktais termiņš ir beidzies pirms diviem gadiem;

O.  tā kā 2016. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā Komisija brīdina, ka, no vienas puses, „izaugsme ir kļuvusi atkarīgāka no iekšējā pieprasījuma avotiem, jo īpaši — izteiktākas ieguldījumu atpelnīšanas” un, no otras puses, „lai gan patēriņš pēdējā laikā ir pastiprinājies, iekšzemes pieprasījums joprojām ir zems, daļēji saistībā ar vairākās dalībvalstīs vērojamo būtisko spiedienu samazināt aizņemto līdzekļu apjomu”;

P.  tā kā Padomes Direktīva 2004/113/EK aizliedz dzimumu diskrimināciju preču un pakalpojumu pieejamības jomā, tostarp attiecībā uz finanšu pakalpojumiem; tā kā ir konstatēts, ka piekļuve finansējumam ir viens no galvenajiem šķēršļiem, ar ko saskaras sievietes uzņēmējas; tā kā sievietes uzņēmējas savu darbību bieži vien sāk ar mazāku kapitālu, aizņemas mazāk un izmanto ģimenes palīdzību, nevis aizdevumus un pašu kapitāla finansējumu;

Daudzveidīgam MVU sektoram nepieciešams daudzveidīgs finansējums

1.  atzīst, ka dalībvalstu MVU, tostarp mikrouzņēmumi un un uzņēmumi ar vidēju kapitālu, ir daudzveidīgi to uzņēmējdarbības modeļu, lieluma, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, sociālekonomiskās vides, attīstības posma, finanšu struktūras, juridiskā statusa un atšķirīga uzņēmējdarbības apmācības līmeņa ziņā;

2.  atzīst problēmas, ar ko saskaras MVU, jo to finansēšanas nosacījumi un vajadzības dalībvalstīs un reģionos ir atšķirīgi, jo īpaši attiecībā uz pieejamā finansējuma apjomu un izmaksām, ko ietekmē konkrētiem MVU vai konkrētai valstij un reģioniem, kur tie veic uzņemējdarbību, raksturīgie faktori, tostarp ekonomiskā nestabilitāte, lēnā izaugsme un finansiālās nestabilitātes padziļināšanās; ņem vērā arī citas MVU aktuālas problēmas, piemēram, piekļuve patērētājiem; uzsver, ka kapitāla tirgi ir sadrumstaloti un to regulējums ES ir atšķirīgs, un ka panāktā integrācija krīzes dēļ ir daļēji zaudēta;

3.  uzsver, ka MVU ir nepieciešamas daudzveidīgas un uzlabotas publiskā un privātā finansējuma iespējas ne tikai to darbības sākumposmā, bet visā to darbības laikā, un norāda, ka ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģiskā pieeja, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības finansējumu; uzsver, ka piekļuve finansējumam ir svarīga arī attiecībā uz uzņēmējdarbības nodošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt MVU šajā procesā, tostarp — pirmajos to darbības gados; norāda, ka ir nepieciešama dažādota un pielāgota pieejas attiecībā uz regulējumu un saistībā ar atbalstāmajām iniciatīvām; norāda, ka nav universāli piemērojama finansēšanas modeļa, un aicina Komisiju atbalstīt plašu pielāgotu programmu, instrumentu un iniciatīvu klāsta izstrādi, lai atbalstītu uzņēmumus to izveides, attīstības un pārejas posmos, ņemot vērā to lielumu, apgrozījumu un finansējuma vajadzības; norāda, ka sieviešu vadītie uzņēmumi biežāk nekā vīriešu vadītie uzņēmumi darbojas pakalpojumu jomā un balstās uz nemateriāliem resursiem; norāda, ka zemais sieviešu īpatsvars MVU vadītāju vidū ir daļēji skaidrojams ar sarežģīto piekļuvi finansējumam; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumenta, kura mērķis ir veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas, izsniegto mikroaizdevumu saņēmēju vidū sieviešu un vīriešu proporcija 2013. gadā bija 60:40; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, lai tās programmas, kuru mērķis ir atvieglot MVU piekļuvi finansējumam, nenostādītu sievietes uzņēmējas nelabvēlīgākā stāvoklī;

4.  aicina Komisiju izvērtēt diskrimināciju, ar ko saskaras MVU, kurus vada citu neaizsargātu sabiedrības grupu pārstāvji;

5.  uzskata, ka daudzveidīga, labi reglamentēta un stabila finanšu pakalpojumu nozare, kas sniedz plašas, izmaksu ziņā lietderīgas un individuāli pielāgotas finansēšanas iespējas, vislabāk risina pašreizējās MVU finansējuma un reālās ekonomikas vajadzības, ilgtermiņā nodrošinot ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka šajā kontekstā ir svarīgi tradicionālie banku darbību modeļi, tostarp nelielas reģionālās bankas, uzkrājumu kooperatīvi un valsts iestādes; saistībā ar to norāda, ka vienlīdz liela uzmanība ir jāveltī tam, lai arī mikrouzņēmumiem un individuālajiem uzņēmējiem uzlabotu piekļuvi finansējumam;

6.  mudina MVU uzskatīt visu ES par vietējo tirgu un izmantot vienotā tirgus sniegtās iespējas savu finansējuma vajadzību apmierināšanai; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas par atbalstu MVU un jaunuzņēmumiem uzlabotā vienotajā tirgū un aicina Komisiju turpināt īpaši MVU piemērotu priekšlikumu izstrādi; uzskata, ka Eiropas jaunuzņēmumu iniciatīvai būtu jāsniedz atbalsts nelieliem inovatīviem uzņēmumiem, palīdzot tiem līdz brīdim, kad tie sāk saimniecisko darbību; šajā saistībā uzsver, cik svarīgi visā Savienībā ir nodrošināt noteikumu un procedūras konverģenci un īstenot Mazās uzņēmējdarbības aktu; aicina Komisiju uzraudzīt Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu, jo tās palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt fiziskus un regulējuma radītus šķēršļus; šajā kontekstā atzīst, ka inovācijas ir svarīgs virzītājspēks ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai ES un ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš inovatīviem MVU; uzsver, ka ES kohēzijas politika un ES reģionālais fonds varētu būt nozīmīgs MVU finansēšanas avots; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt koordināciju, saskanību un sinerģijas starp Eiropas instrumentiem un MVU atbalsta programmām, piemēram, ES struktūrfondiem un ieguldījumu fondiem; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt visaptverošu pieeju informācijas izplatīšanai par visām ES finansējuma iespējām; mudina dalībvalstis un Komisiju panākt ievērojamu progresu turpmākajā vienkāršošanas jomā, lai padarītu finansējumu MVU pievilcīgāku;

7.  atgādina, ka, lai nodrošinātu piekļuvi finansējumam, būtiska nozīme ir saskaņotākai tiesiskajai un uzņēmējdarbības videi, kas atbalsta laikā veiktus maksājumus komercdarījumos; šajā kontekstā norāda uz finanšu problēmām, kas skar MVU, un neskaidro situāciju, ar kuru saskaras piegādātāji un ko rada lielo uzņēmumu, valsts iestāžu un organizāciju novēlotie maksājumi; aicina Komisiju Maksājumu kavējumu direktīvas pārskatīšanas ietvaros izvērtēt īpašu pasākumu ieviešanu ar mērķi atvieglot maksājumu veikšanu MVU; aicina Komisiju publiskot tās ziņojumu par Maksājumu kavējumu novēršanas direktīvas īstenošanu, kura iesniegšana plānota 2016. gada 16. martā, un vajadzības gadījumā sagatavot jaunus priekšlikumus, lai samazinātu risku pārrobežu maksājumiem un naudas plūsmas traucējumu risku kopumā;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu atsākt darbu pie patiesa Eiropas tirgus izveides mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā, publicējot Zaļo grāmatu par mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem (2015. gads); aicina Komisiju veltīt īpašu uzmanību MVU īpatnībām un nodrošināt, lai pārrobežu darbības finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam;

9.  norāda, ka jaunuzņēmumiem un mikrouzņemumiem ir sarežģīti iegūt atbilstīgu finansējumu, kā arī uzzināt un izpildīt normatīvās finanšu prasības, jo īpaši izveides posmā; norāda uz valstu tiesību aktu saskaņotības trūkumu attiecībā uz MVU izveidi; mudina dalībvalstis turpināt centienus samazināt administratīvos šķēršļus un izveidot vienotus kontaktpunktus, kuros uzņēmējiem sniegtu visu informāciju par normatīvajām prasībām; šajā sakarībā mudina dalībvalstis, EIB un valstu attīstību veicinošās bankas sniegt informāciju par finansēšanas iespējām un aizdevumu garantijas sistēmām;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu apzināt nevajadzīgos šķēršļus, kas traucē finanšu nozarei finansēt reālo ekonomiku, jo īpaši MVU, tostarp arī mikrouzņēmumus; uzsver, ka finanšu nozarei viena no vissvarīgākajām iniciatīvām ir iniciatīva saistībā ar labi funkcionējoša Eiropas kapitāla tirgus izveidi; uzsver, ka ir svarīgi vienkāršot vai mainīt noteikumus, kuri izraisījuši nevēlamas sekas MVU vai kavē to attīstību; uzsver, ka likumdošanas vienkāršošanai nevajadzētu novest pie regulatīvo standartu pazemināšanas finanšu jomā, vienlaikus ļaujot vienkāršot tiesību aktus; turklāt uzsver, ka jaunu Komisijas priekšlikumu rezultātā nevajadzētu pieņemt sarežģītākus noteikumus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt ieguldījumus; uzskata, ka Eiropas pieejā attiecībā uz finanšu regulējumu un kapitāla tirgu savienību būtu pienācīgi jāņem vērā starptautiskās norises, lai novērstu nevajadzīgas atšķirības un atkārtošanos tiesību aktos un saglabātu Eiropas pievilcību starptautiskajiem ieguldītājiem; uzsver, ka Eiropas ekonomikai ir jābūt pievilcīgai liela apjoma ārvalstu tiešiem ieguldījumiem (ĀTI), tostarp ĀTI jaunos projektos, kas stimulē ne tikai kapitāla tirgus, bet arī privātā kapitāla nozari, kā arī riska kapitālu un ieguldījumus Eiropas rūpniecībā; turklāt uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu pieņemt MVU finansējuma atbalsta stratēģisko plānu, lai veicinātu to internacionalizāciju;

11.  atkārtoti norāda, ka pārskatītiem publiskā iepirkuma un koncesijas līgumu noteikumiem nebūtu jāapgrūtina publiskā iepirkuma tirgus pieejamība MVU un mikrouzņēmumiem;

12.  aicina Komisiju un Padomi pievērst lielāku uzmanību MVU bažām saistībā ar pieprasījumu, atbilstošāk to atspoguļot ieteikumos par eurozonas ekonomikas politiku, konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos un ex post novērtējumos par ieteikumu īstenošanu dalībvalstīs;

Banku aizdevumi MVU

13.  atzīst, ka banku aizdevumi parasti ir svarīgākais ārējais MVU finansējuma avots Savienībā, jo banku piešķirtais finansējums nodrošina vairāk nekā trīs ceturtdaļas no MVU finansējuma Savienībā, kamēr ASV tas veido mazāk nekā pusi, tādējādi padarot MVU ļoti neaizsargātus gadījumos, ka bankas ievieš stingrākus noteikumus attiecībā uz banku aizdevumu izsniegšanu; norāda, ka finanšu krīze veicināja banku finansējuma un banku aizdošanas nosacījumu fragmentāciju; pauž nožēlu, ka dažādās eurozonas valstīs vēl arvien pastāv atšķirīgi kredīta piešķiršanas nosacījumi MVU (kaut gan šīs atšķirības pakāpeniski samazinās), kas atspoguļo arī dažādo riska uztveri un ekonomiskos apstākļus; ņem vērā banku savienības ieguldījumu šīs fragmentācijas novēršanā; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Direktīvu 2004/113/EK un sadarboties ar finanšu nozari saistībā ar to pienākumu nodrošināt MVU pilnīgu un vienlīdzīgu pieeju banku piešķirtiem aizdevumiem; uzsver, ka finansējuma sniegšanā MVU liela un stratēģiska nozīme ir bankām, kuras pārzina konkrēto reģionu un vietējo situāciju, jo tās jau ilgstoši sadarbojas ar minētajiem uzņēmumiem; uzsver, ka labi attīstītu vietējo banku gadījumā tās ir bijušas efektīvas, izsniedzot aizdevumus MVU un novēršot zaudējumus; tāpēc uzsver vietējo banku attīstīšanas nozīmi;

14.  uzsver, ka, lai gan turpinās digitalizācija un rodas jauni finansējuma veidi, MVU piekļuves finansējumam kontekstā ir svarīgi, lai vietējā mērogā būtu pieejamas tradicionālās kredītiestādes, jo īpaši salās un arhipelāgos, kā arī attālos un perifēros reģionos;

15.  aicina bankas uzskatīt visu ES par savu iekšējo tirgu un izmantot vienotā tirgus potenciālu, lai piedāvātu finansējumu MVU, ietverot uzņēmumus, kuru domicils neatrodas dalībvalstī, kurā atrodas attiecīgās finanšu iestādes domicils;

16.  mudina Komisiju izvērtēt iespēju ieviest aizdevumu finansēšanas programmas, kuru ietvaros bankām būtu pieejami ECB līdzekļi, kas būtu paredzēti tikai aizdevumu piešķiršanai MVU; aicina Komisiju izvērtēt iespējas izstrādāt jaunas iniciatīvas ieguldījumu piesaistīšanai;

17.  uzsver valsts un reģionālo attīstību veicinošo banku un iestāžu būtisko ieguldījumu MVU sektora finansēšanā; atgādina par šo banku svarīgo nozīmi ESIF MVU „loga” kontekstā un par darbu, ko tās veic, lai iesaistītu dalībvalstis ESIF projektos; uzskata ESIF par svarīgu MVU nepieciešamā finansējuma avotu; uzskata, ka EIB/EIF būtu jāpastiprina centieni, lai nodrošinātu MVU kompetenci, kas nepieciešama, lai piekļūtu finansējumam un instrumentiem nolūkā veicināt kontaktus ar ieguldītājiem, piemēram, cita starpā Eiropas mecenātu fondu (European Angels Fund); aicina Komisiju novērtēt, kāda ir valsts/reģionālo attīstību veicinošo banku kā MVU ilgtermiņa finansējuma katalizatoru nozīme, un jo īpaši noteikt un izplatīt paraugprakses piemērus un mudināt dalībvalstis, kurās šādas struktūras pašlaik nepastāv, izveidot valsts/reģionālās attīstību veicinošās bankas, pamatojoties uz šādu paraugpraksi; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt iekļaujošu izaugsmi un nodrošināt uzlabotu koordināciju un saskaņošanu starp visām uz MVU vērstajām ES ieguldījumu politikas nostādnēm, tostarp ESIF, ES reģionālajiem fondiem un Eiropas Investīciju fondu (EIF);

18.  atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi arī palielināt banku spēju izsniegt aizdevumus MVU un palielināt to kompetenci aizdot MVU; norāda, ka finansēšana tikai no kapitāla tirgiem nenodrošinās MVU pietiekamu finansējumu un piemērotus finansējuma risinājumus, tostarp saistībā ar MVU piekļuvi kapitālam; norāda, ka kredīta avotu dažādošana nodrošinātu lielāku finanšu nozares stabilitāti;

19.  uzsver, ka spēcīga, stabila un elastīga banku nozare un kapitāla tirgu savienība ir priekšnosacījums, lai palielinātu MVU piekļuvi finansējumam; norāda, ka Kapitāla prasību regula (CRR) un Kapitāla prasību direktīva (CRD IV), un jo īpaši augstāks kapitāla līmenis un kvalitāte ir tieša atbildes reakcija uz krīzi un veido pamatu atjaunotai finanšu nozares stabilitātei; atzinīgi vērtē to, ka Komisija CRD pārskatīšanā par vienu no prioritātēm uzskata aizdevumu izsniegšanu MVU; ņem vērā to, ka Komisija pēta iespējas, kā visas dalībvalstis varētu gūt labumu no vietējām krājaizdevu sabiedrībām, uz kurām neattiecas bankām paredzētie ES kapitāla prasību noteikumi; uzsver, ka ir vajadzīgs piesardzīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām, nodrošinot gan finanšu stabilitāti, gan iespējas krājaizdevu sabiedrībām sniegt kredītu par konkurētspējīgām likmēm;

20.  norāda uz daudzajām normatīvajām prasībām, kas izvirzītas bankām, un to iespējami negatīvo ietekmi uz aizdevumu izsniegšanu MVU, vienlaikus atgādinot, ka šīs prasības tika ieviestas, reaģējot uz finanšu krīzi; uzsver vajadzību nepieļaut ziņošanas prasību divkāršošanu un vairākus ziņošanas kanālus, un plašākā nozīmē — kredītiestādēm, jo īpaši mazākām bankām, novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi (EBI) un vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) novērtēt bankām noteikto regulatīvo prasību ietekmi uz aizdevumu izsniegšanu MVU;

21.  norāda, ka aizdevumu izsniegšana MVU nebija šīs finanšu krīzes cēlonis; atgādina par abu likumdevēju lēmumu CRR/ CRD IV sistēmā ieviest MVU atbalsta faktoru un to, ka tas bija paredzēts, lai attiecība uz aizdevumu izsniegšanu MVU atstātu spēka prasības, kas atbilstu Bāzeles II nevis Bāzeles III kapitāla sistēmas līmeņiem; uzsver MVU atbalsta faktora nozīmi, lai saglabātu un palielinātu banku aizdevumu izsniegšanu MVU; ņem vērā EBI 2016. gada marta ziņojumu par MVU atbalsta faktoru; pauž bažas par šā faktora atcelšanas iespējami negatīvo ietekmi; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu saglabāt šo atbalsta faktoru, rūpīgāk to novērtēt un noskaidrot, vai nevajadzētu paaugstināt noteikto robežlielumu nolūkā vēl vairāk paplašināt MVU piekļuvi banku aizdevumiem; aicina Komisiju izpētīt atbalsta faktora atkārtotu kalibrēšanu, tostarp lielumu un robežlielumu, un iespējamo mijiedarbību ar citām normatīvajām prasībām, kā arī ārējos elementus, piemēram, ģeogrāfisko atrašanās vietu un sociālekonomisko vidi, lai palielinātu šā faktora iedarbību; aicina Komisiju izpētīt iespēju saglabāt šo faktoru pastāvīgi; aicina Bāzeles Banku uzraudzības komiteju (BCBS) atbalstīt MVU atbalsta faktoru un apsvērt iespēju samazināt kapitāla prasības riska darījumiem ar MVU;

22.  uzsver, ka viena no banku galvenajām priekšrocībām ir riska piesardzīga novērtēšana un kvalitatīvas informācijas novērtēšana, it īpaši sarežģītos MVU aizdevumu gadījumos; uzskata, ka banku sektorā būtu vēl vairāk jāstiprina zināšanas un informētība par MVU īpatnībām; uzsver tās kredītinformācijas konfidencialitāti, ko bankas saņem, novērtējot MVU kredītspēju;

23.  atzinīgi vērtē dažādās iniciatīvas, lai uzlabotu standartizētas un pārredzamas MVU kredītinformācijas pieejamību, jo šāda informācija spēj stiprināt ieguldītāju uzticību; tomēr uzsver, ka, pieprasot šādu kredītinformāciju, ir jāievēro proporcionalitātes princips;

24.  uzsver, ka proporcionalitāte ir viens no pamatprincipiem, kas ir saistošs Eiropas iestādēm, Eiropas uzraudzības iestādēm un VUM, izstrādājot un īstenojot regulas, standartus, pamatnostādnes un uzraudzības prakses; aicina Komisiju, vienojoties ar likumdevējiem, sniegt turpmākas norādes Eiropas uzraudzības iestādēm un ECB/VUM par proporcionalitātes principa piemērošanu un mudināt šo principu uzturēt, nepazeminot spēkā esošos regulatīvos standartus, bet dodot iespēju īstenot likumdošanas vienkāršošanu;

25.  uzsver priekšrocības, ko uzņēmējiem sniedz trešās personas garantijas, kas ietvertas aizdevuma nolīgumos; prasa, lai trešās personas garantijas tiktu vairāk ņemtas vērā, veicot kredītreitingu novērtējumu, kā arī saistībā ar prudenciāliem noteikumiem un uzraudzības praksēm;

26.  atgādina, ka kredītiestādēm pēc pieprasījuma jāsniedz MVU paskaidrojums par to reitinga lēmumiem; aicina Komisiju novērtēt šā noteikuma īstenošanu un stiprināt Kapitāla prasību regulas 431. panta 4. punktā izklāstītos noteikumus, kā arī mudināt sniegt atsauksmi MVU; ņem vērā Komisijas organizētās diskusijas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai uzlabotu šādu atsauksmju kvalitāti un atbilstību; norāda, ka šādas atsauksmes varētu būt sākumpunkts, lai rastu informācija avotus un padomus attiecībā uz ar bankām nesaistītu finansējumu;

27.  norāda, ka kredītreitingi ir svarīgs un dažkārt noteicošs elements lēmumu pieņemšanā par ieguldījumiem; vērš uzmanību uz to, ka dažās dalībvalstīs pastāv valsts centrālo banku pārvaldītas iekšējās kredītnovērtējuma sistēmas, lai novērtētu nodrošinājuma atbilstību, un tās sniedz MVU iespēju iegūt savas kredītspējas novērtējumu; aicina Komisiju, ECB un valstu centrālās bankas izpētīt, vai un kā šīs sistēmas iespējams izmantot, lai palīdzētu MVU piekļūt kapitāla tirgiem;

28.  aicina Komisiju un EBI sniegt vairāk norādījumu par pašreizējā pārskatīšanas darbību regulējuma īstenošanu; aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu pašreizējam iecietības režīmam attiecībā uz ienākumus nenesošiem kredītiem, atgādina, ka ienākumus nenesoši aizdevumi bankas bilancē kavē jaunu aizdevumu izsniegšanu, jo īpaši MVU; uzsver, ka, ieviešot de minimis ierobežojumu attiecībā uz nenozīmīgiem pārkāpumiem, varētu novērst nevajadzīgu un nepamatotu MVU kredītspējas samazināšanu; ņem vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejā notiekošo apspriešanos par nerezultatīvu riska darījumu un iecietības definīciju;

29.  norāda, ka ierobežojumi attiecībā uz banku iepirktām valdības obligācijām vai šo obligāciju svēruma palielināšana varētu palielināt kredīta izmaksas un konkurētspējas atšķirību ES, izņemot gadījumu, ja tas tiek veikts atbilstīgi konkrētiem nosacījumiem;

30.  ņem vērā ECB 2016. gada 10. martā pieņemtos pasākumus un jo īpaši jauno četru mērķtiecīgu ilgtermiņa refinansēšanas operāciju sēriju (TLTRO II), kas stimulēs bankas izsniegt aizdevumus reālajai ekonomikai; uzsver, ka ar monetārās politikas programmām vien nepietiktu, lai stimulētu izaugsmi un ieguldījumus, un ka tās ir jāpapildina ar atbilstošu fiskālo politiku un strukturālām reformām;

31.  uzsver, ka valsts iestādes ir nozīmīga alternatīva privāto banku sektoram, jo arī no tām MVU var gūt finanšu līdzekļus;

32.  aicina Komisiju ņemt vērā proporcionalitāti saistībā ar aizdevumu pirmstermiņa atmaksu ES, piemēram, robežvērtības noteikšanu MVU izmaksu ierobežošanai un labāku pārredzamību līgumos saistībā ar MVU;

Ar bankām nesaistīti MVU finansējuma avoti

33.  aicina dalībvalstis veicināt riska uzņemšanos un kapitāla tirgus kultūru; atkārtoti uzsver, ka MVU izglītošanai finanšu jomā ir ne tikai izšķirīga nozīme, lai palielinātu banku aizdevumus, bet arī lai veicinātu kapitāla tirgus risinājumu izmantošanu un pieņemšanu un mudinātu sievietes un jauniešus veidot un paplašināt savus uzņēmumus, sniedzot iespēju labāk novērtēt izmaksas, ieguvumus un saistītos riskus; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt skaidru finanšu informāciju; mudina dalībvalstis vidusskolas vecāko klašu un augstskolu mācību programmās iekļaut finanšu izglītības un uzņēmējdarbības ētikas pamatprincipus, tādējādi mudinot jauniešus iesaistīties MVU darbībā; aicina dalībvalstis un Komisiju palielināt MVU kompetenci finanšu jomā un uzlabot piekļuvi finanšu pārvaldības prasmēm un zināšanām, kā arī nodrošināt paraugprakses apmaiņu; tomēr norāda, ka šajā kontekstā atbildība gulstas arī uz pašiem MVU;

34.  uzsver priekšrocības, ko MVU sniedz noma, atbrīvojot uzņēmuma kapitālu papildu ieguldījumiem ilgtspējīgā izaugsmē;

35.  norāda, ka kapitāla tirgu savienība ir iespēja novērst trūkumus pašreizējā regulējumā un saskaņot pārrobežu regulējumu; norāda, ka gadījumos, kad banku aizdevumi nenodrošina MVU finanšu un uzņēmējdarbības vajadzības, rodas kapitāla vakuums; norāda, ka līdztekus pašreizējai kapitāla tirgu savienības un banku savienības izveidei ir jāatjauno centieni nodrošināt ES procesu un procedūru konverģenci un novērtēt spēkā esošo finanšu regulējuma sistēmu, jo īpaši tās ietekmi uz MVU un vispārējo makrofinansiālo un makroekonomisko stabilitāti; uzsver, ka šāds novērtējums būtu jāveic, ņemot vērā ieteikumus attiecībā uz ieviesto pasākumu praktiskumu; aicina Komisiju nodrošināt tādu atbilstošu un pielāgotu tiesisko regulējumu MVU paredzētā finansējuma piešķīrējiem, kas tiem nerada pārāk lielu slogu un nodrošina arī ieguldītāju uzticību; uzskata, ka visaptverošā un labi izstrādātā kapitāla tirgu savienībā visiem tirgus dalībniekiem ar vienādām pamatiezīmēm būtu jāpiemēro vienots noteikumu kopums, jānodrošina līdzvērtīga piekļuve finanšu instrumentu vai pakalpojumu kopai, kā arī vienlīdzīga attieksme, ja tie aktīvi darbojas tirgū; atzinīgi vērtē Komisijas kapitāla tirgu savienības rīcības plānu, kura mērķis ir nodrošināt MVU vienkāršāku piekļuvi dažādām finansējuma iespējām; uzsver, ka uz bankām un uz kapitālu pamatotiem finansējuma modeļiem vajadzētu būt savstarpēji papildinošiem;

36.  atgādina, ka piekļuve kapitāla tirgiem, piemēram piesaistītā un pašu kapitāla tirgos rada MVU ievērojamas izmaksas; uzsver, ka jāizstrādā samērīgs regulējums, kurā MVU būtu izvirzītas vienkāršākas un vieglāk izpildāmas informācijas atspoguļošanas un iekļaušanai biržas sarakstos izpildāmās prasības, lai novērstu dublēšanos un samazinātu to piekļuves izmaksas kapitāla tirgiem, tomēr neapdraudot ieguldītāju aizsardzību vai sistēmisko finanšu stabilitāti; norāda, ka pašlaik apspriestajā Komisijas priekšlikumā par jaunu prospektu regulu ir iekļauts minimālās informācijas sniegšanas režīms attiecībā uz MVU; norāda, ka regulējumam nevajadzētu radīt pārāk augstus šķēršļus, pārejot no vienas lieluma kategorijas citā vai, piemēram, no biržu sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem uz pārējiem; tādējādi uzskata, ka priekšroka būtu dodama pakāpeniskai pieejai, pakāpeniski nosakot stingrākas regulatīvās prasības; šajā saistībā norāda uz FITD II paredzētajiem MVU izaugsmes tirgiem un prasa nekavējoties ieviest šo instrumentu;

37.  uzsver, ka saistībā ar MVU finansējumu bankām, ieguldītājiem, uzraudzības iestādēm un citām ieinteresētajām personām ir svarīga attiecīgās informācijas pārredzamība, standartizācija un publiskā pieejamība, lai apzinātu riska profilu un pieņemtu pārdomātus lēmumus, kā arī samazinātu finansējuma izmaksas; uzskata, ka šī mērķa īstenošanā varētu būt lietderīga Eiropas datu bāzes izveide informācijas apkopošanai par MVU uzņēmējdarbības stratēģijām un finansējuma vajadzībām, kurā tie varētu brīvprātīgi ievadīt savus datus un tos atjaunināt; aicina Komisiju izvērtēt vienota MVU identifikācijas numura ieviešanu; vērš uzmanību uz to struktūru piedāvātajām iespējām, kas apvieno bankas un ārpusbanku dalībniekus, lai sniegtu atbalstu MVU; atzinīgi vērtē Komisijas MVU informēšanas stratēģiju, jo īpaši to, ka katrā dalībvalstī tiek noteiktas visatbilstīgākās atbalsta un padomdevēju jaudas MVU, kuri meklē alternatīvu finansējumu, un veicināta paraugprakses izplatīšana ES līmenī, kā arī pētītas iespējas atbalsta sniegšanai Eiropas informācijas sistēmām, kurās MVU tiek sameklēti atbilstīgi alternatīva finansējuma sniedzēji un otrādi;

38.  atgādina, ka grāmatvedības standarti ir svarīgi, jo tie nosaka, kā uzraudzītājiem un ieguldītājiem tiek sniegta informācija, jo uzņēmumiem piemērotais administratīvais slogs mainās atkarībā no piemērojamajiem grāmatvedības standartiem; ņem vērā notiekošās diskusijas par īpašu vienotu MVU grāmatvedības standartu izstrādes lietderību un gaida turpmāko šim jautājumam veltīto analīzi;

39.  uzsver iespējas, ko sniedz jaunas inovatīvas finanšu tehnoloģijas (FinTech), lai MVU saistītu ar iespējamajiem ieguldītājiem un otrādi; aicina Komisiju veicināt FinTech iniciatīvu attīstību un izpētīt iespējamos riskus un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saskaņotu ES tiesisko regulējumu, nekavējot inovāciju;

40.  uzsver, ka inovācija jāveicina, izmantojot aizdevumu platformas; mudina bankas uzskatīt šādu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu par iespēju; uzsver, ka alternatīvi finansējuma avoti ir risinājums jaunuzņēmumiem, sievietēm uzņēmējām un jo īpaši inovatīviem MVU; aicina Komisiju izpētīt nepieciešamību izveidot saskaņotu ES alternatīvu finansēšanas avotu sistēmu un izpētīt tās potenciālu, lai ES palielinātu šāda finansējuma veida pieejamību MVU; atgādina, ka, lai šī sistēma būtu efektīva, gan MVU, gan aizdevējam ir pilnībā jāapzinās ar šo finansējuma mehānismu saistītie riski/iespējas; norāda, ka dalībvalstīs spēkā esošie tiesību akti un noteikumi attiecībā uz kolektīvo finansēšanu ievērojami atšķiras, un nešķiet, ka tie būtu veicinājuši pārrobežu darbības; atzinīgi vērtē Komisijas veikto spēkā esošā kolektīvās finansēšanas regulējuma novērtējumu; atbalsta īstenoto pieeju attiecībā uz tirgus nepārtrauktu uzraudzību un likumdošanas norišu uzraudzību, kā arī to, lai veicinātu regulatīvo pieeju ciešāku saskaņošanu, apmainoties ar paraugpraksi un veicinot pārrobežu ieguldījumus; vienlaikus atgādina, ka nevajadzētu izstrādāt pārmērīgu regulējumu kolektīvās finansēšanas un vienādranga aizdevumu jomā, jo tas varētu kavēt to attīstību; aicina Komisiju atbalstīt jaunas platformas privātai pašu kapitāla finansēšanai, piemēram, mezazīnkapitālu un komerceņģeļus; aicina Komisiju iedrošināt privātpersonas piešķirt drošus aizdevumus uzņēmumiem, izmantojot vienādranga aizdevumus vai mazo ieguldītāju obligācijas; uzsver, ka ir jānodrošina, lai šīs jaunās finansējuma formas pilnībā atbilstu attiecīgajiem tiesību aktiem nodokļu un finanšu jomā, tādējādi nekļūstot par rīku, lai izvairītos no nodokļu nomaksas vai radītu finanšu nepārskatāmību; saistībā ar to uzsver vajadzību pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu;

41.  ņem vērā Komisijas priekšlikumus par regulējumu attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu un par prudenciālo prasību noteikšanu bankām; norāda, ka saistībā ar MVU vērtspapīrošanu ir iespējami gan riski, gan ieguvumi; norāda uz šo priekšlikumu iespējamo ietekmi uz banku aizdevumiem un ieguldījumiem MVU; uzsver pārredzamības nepieciešamību attiecībā uz pastāvošajiem riskiem un nepieciešamību uzlabot finanšu sistēmas stabilitāti;

42.  norāda, ka valstu tiesiskā regulējuma neviendabīgums attiecībā uz maksātnespēju un ar to saistītā tiesiskā nenoteiktība ir viens no šķēršļiem pārrobežu ieguldījumu veikšanai MVU un jaunuzņēmumos; uzskata, ka vienkāršoti un saskaņoti noteikumi šajā jomā palīdzētu jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un MVU un uzlabotu ES uzņēmējdarbības vidi; tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu risināt šo problēmu, izstrādājot tiesību aktu priekšlikumu, kā norādīts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, un gaida šo turpmāko priekšlikumu; uzskata, ka Komisijai vajadzētu apsvērt dažādus ES maksātnespējas regulējuma variantus un sniegt ieteikumus dalībvalstīm, lai tā varētu pieņemt vai īstenot tiesisko regulējumu efektīviem un pārredzamiem maksātnespējas režīmiem un savlaicīga pārstrukturēšanas procesa nodrošināšanai, kā arī novērst MVU piemēroto administratīvo un regulatīvo slogu saskaņā ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem;

43.  uzsver riska kapitāla un riska kapitāla finansējuma potenciālu, jo īpaši attiecībā uz biržas sarakstos neiekļautajiem jaunuzņēmumiem un inovatīviem MVU; norāda, ka šie tirgi ES nav pietiekami attīstīti; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu pārskatīt tiesību aktus attiecībā uz Eiropas riska kapitāla fondu (EuVECA) un Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu (ESUF); turklāt uzsver, ka Komisijai ir steidzami jārisina dalībvalstīs vērojamā sadrumstalotības problēma visā Eiropas ieguldījumu fondu nozarē;

44.  uzsver uzņēmumu ienākuma nodokļa un ienākumu nodokļa struktūras, kā arī iespējamu nodokļu atvieglojumu ietekmi uz MVU iekšējās finansēšanas spēju; vērš uzmanību uz to, ka daudzās dalībvalstīs nodokļu uzlikšana MVU un dažiem starpvalstu uzņēmumiem krasi atšķiras, tādējādi negatīvi ietekmējot MVU konkurētspēju un ievērojami samazinot efektivitāti MVU finansēšanai no dažādiem avotiem; norāda, ka dažu starptautisku uzņēmumu īstenotu negodīgu nodokļu prakšu dēļ MVU tiek piemēroti par 30 % lielāki nodokļi nekā tad, ja nodokļu prakses būtu godīgas, un tas attiecīgi ietekmē MVU iekšējo finansēšanas spēju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas pasākumu kopumu nodokļu apiešanas novēršanai, kura mērķis ir panākt vienkāršāku, efektīvāku un godīgāku nodokļu sistēmu ES; norāda, ka dalībvalstīm vajadzētu censties nodrošināt godīgu, efektīvu un pārredzamu nodokļu sistēmu, kas piesaista finansējumu un ieguldījumus, lai radītu labākas MVU izveides un izaugsmes iespējas; uzsver vajadzību ieviest MVU piemērojamus atbrīvojumus finanšu jomā, jo īpaši to sākotnējā pastāvēšanas posmā, lai sniegtu tiem iespēju nodrošināties ar pietiekamu līdzekļu apjomu turpmākajiem dzīves cikla posmiem; uzsver, ka ir vajadzīga nodokļu politika, kas samazina vispārējo nodokļu slogu un paredz zemākus nodokļus strādājošajiem un uzņēmumiem; uzsver, cik svarīgi ir risināt jautājumu par nodokļu radīta stimula izvēlēties aizņēmuma finansējumu dalībfinansēšanas vietā;

45.  norāda, ka tiešais valsts atbalsts, kas nekropļo konkurences sniegtos ieguvumus, dažkārt ir vajadzīgs, lai nodrošinātu jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un MVU vajadzīgos līdzekļus, jo īpaši gadījumos, kad sociālekonomiskie apstākļi liedz piekļuvi citam finansējuma avotam; uzsver pārredzamības nozīmi saistībā ar valsts shēmām un valsts atbalsta ieguldījumu veikšanu MVU, kā arī jaunu iestāžu izveidi finansējuma piešķiršanai un ieguldījumiem;

46.  mudina dalībvalstis izvērtēt un pamatoties uz 1934. gadā Šveicē izveidotās WIR pieredzi, kuras pamatā ir kredīta klīringa asociācija starp MVU, ņemot vērā apstākli, ka stingrāku kreditēšanas nosacījumu vai likviditātes krīzes situācijās WIR sekmīgi darbojas kā makroekonomisks stabilizators;

47.  aicina Komisiju iesniegt Eiropas Parlamentam gada ziņojumu, aprakstot situāciju iniciatīvu īstenošanas jomā un to ietekmi uz MVU piekļuves uzlabošanu finansējumam Eiropā; aicina Komisiju iekļaut savu stratēģiskās virzības novērtējumu un attiecīgā gadījumā arī ieteicamās izmaiņas;

48.  aicina Komisiju veikt spēkā esošo instrumentu, piemēram, struktūrfondu, un citu attiecīgo programmu revīziju saistībā ar to nodrošinātā finanšu atbalsta MVU piemērotību, ņemot vēra noteiktos mērķus un attiecīgā gadījumā to darbības rezultātus, mazinot krīzes ietekmes uz MVU;

49.  atzīst, ka kultūras un radošajā nozarē pārstāvētajiem mikrouzņēmumiem un MVU ir aizvien lielākas vajadzības tādās jomās kā ieguldījumi, izaugsme, inovācija un nodarbinātība, kā arī šiem uzņēmumiem ir būtiska loma kultūras un valodu daudzveidības saglabāšanā un popularizēšanā;

50.  uzsver, ka pēc Komisijas “Apsekojuma par finansējuma pieejamību kultūras un radošajā nozarē” rezultātu publicēšanas 2013. gada oktobrī tika konstatēts, ka kultūras un radošās nozares uzņēmumiem ir milzīgas grūtības piekļūt kredītiem un ka trūkstošā finansējuma apmērs ir no EUR 8 miljardiem līdz EUR 13,3 miljardiem;

51.  uzsver, ka saskaņā ar Eurostat datiem 2014. gadā kultūras un radošajā nozarē tika nodarbināti 2,9 % ES darbaspēka, t. i., 6,3 miljoni cilvēku, un šis rādītājs ir salīdzināms ar banku un apdrošināšanas nozarē nodarbināto personu skaitu; turklāt uzsver, ka kultūras un radošās nozares īpatsvars Eiropas ekonomikā ir gandrīz 4,5 %, šajā nozarē darbojas ap 1,4 miljoniem mazo un vidējo uzņēmumu, radot un izplatot kultūras un radošo saturu visā Eiropā, un ka kultūras un radošajā nozarē nodarbinātība pastāvīgi ir pieaugusi kopš 2008. gada, un līdz ar to šī ir viena no visstraujāk augošajām Eiropas ekonomikas nozarēm, kas rada apmēram 4,2 % no ES IKP;

52.  atzīst, ka kultūra un inovācija ir izšķirīgi faktori, kas reģioniem palīdz piesaistīt ieguldījumus; uzsver — pastāv visai maza iespējamība, ka kultūras un radošajā nozarē tiks izmantoti ārzonu pakalpojumi, jo šajā jomā ir vajadzīgas īpašas kultūras un vēstures zināšanas, un līdz ar to tiek saglabātas daudzas ar tradicionālo mākslu un amatniecību saistītās darbvietas; uzsver, cik būtiski ir atbalstīt MVU, kas strādā mazākumtautību vai retāk lietotās valodās, jo tādējādi tiem aizsargāta un veicināta Eiropas kultūras un valodu daudzveidība, kā arī ir svarīgi atbalstīt jauniešu ierosinātus jaunuzņēmumu projektus, kas saistīti ar kultūras mantojumu un tā aizsardzību;

53.  uzsver, ka kultūras un radošās nozares padziļināta popularizēšana un ieguldīšana tajā sekmēs darbvietu radīšanu un palīdzēs apkarot jauniešu bezdarbu, ņemot vērā, ka ļoti daudz jauniešu studē šajā jomā; atzīmē, ka saskaņā ar nesen veiktu pētījumu kultūras un radošajā nozarē strādā vairāk 15–29 gadus vecu cilvēku nekā jebkurā citā ekonomikas nozarē (19,1 % no kopējā kultūras un radošajā nozarē nodarbināto skaita salīdzinājumā ar 18,6 % pārējās ekonomikas nozarēs)(19); mudina dalībvalstis veicināt kultūras un radošo prasmju apguvi un izveidot uzņēmējdarbības prasmju uzlabošanas tīklus, iesaistot tajos izglītības un apmācības sistēmas, radošus uzņēmumus un kultūras un mākslas iestādes, nolūkā attīstīt starpnozaru pieeju; mudina ES un dalībvalstis popularizēt risinājumus, ar ko iedrošinātu talanta un spēju izkopšanu kultūras un radošajā nozarē, piešķirot, piemēram, inovatīvas un elastīgas subsīdijas radošuma un inovācijas atbalstam un talanta izkopšanai;

54.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas 2013. gada apsekojumu kultūras un radošajā nozarē pastāv ļoti specifiski šķēršļi finansējuma saņemšanai, proti, šajā nozarē ir grūtāk piesaistīt kapitālu un ieguldījumus, jo pieejamā datubāze ir ierobežota, trūkst tūlītēji pieejamas informācijas par finansējuma avotiem, trūkst uzņēmējdarbības prasmju, pastāv atkarība no publiskām ieguldījumu shēmām un nav pietiekami apjomīgas informācijas dēļ tā, ka ir sarežģīti novērtēt riskus un nemateriālo īpašumu, tādu kā intelektuālā īpašuma tiesības;

55.  tāpēc uzsver, ka nolūkā uzlabot finansējuma pieejamību kultūras un radošajā nozarē ir vajadzīgi speciāli šai nozarei izstrādāti risinājumi, ar ko nodrošinātu finansējuma pieejamību, proti, ir jāuzlabo zināšanas par to, kā novērtēt īpašos riskus, ko rada materiālā nodrošinājuma nepietiekamība, atkarība no nemateriāliem aktīviem un tirgus pieprasījuma nenoteiktība digitālu pārmaiņu laikmetā; atzīmē, ka šādas zināšanas ir vajadzīgas gan mikrouzņēmumiem un MVU, gan finanšu iestādēm; uzsver, ka par nodrošinājumu var uzskatīt intelektuālā īpašuma tiesības; uzsver, cik būtiski ir Eiropas Savienībā leģislatīvo regulējumu saskaņot ar noteikumiem par nodokļiem un intelektuālo īpašumu, jo tādējādi vieglāk varētu piesaistīt ieguldījumus un finansējumu MVU, kas darbojas kultūras un radošajā nozarē;

56.  atzinīgi vērtē to, ka — lai arī novēloti — ir sākta programmas “Radošā Eiropa” garantiju mehānisma īstenošana, jo tas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar ko risināt samilzušo vajadzību pēc piekļuves aizdevumiem, lai finansētu inovatīvus un ilgtspējīgus projektus kultūras un radošajā nozarē, kas ietvertu mikrouzņēmumus, MVU, mazākas bezpeļņas apvienības un NVO, kā arī šis mehānisms ir viens no galvenajiem veidiem, kā radošajiem cilvēkiem garantēt nepieciešamo taisnīgo atalgojumu; atzinīgi vērtē integrētās apmācības shēmas iniciatīvu, ko garantiju mehānisms piedāvā baņķieriem un finanšu starpniekiem; stingri iesaka nepieciešamos pasākumus ieviest 2016. gada laikā, kā tas sākotnēji paredzēts Komisijas priekšlikumā; atgādina, ka saskaņā ar Komisijas ex-ante aplēsēm finansējuma iztrūkums varētu pārsniegt EUR 1 miljardu gadā un ka šo iztrūkumu veido zaudēto ieguldījumu summa, jo uzņēmumiem ar stabilām uzņēmējdarbības stratēģijām un labiem riska profiliem aizdevumu vai nu atsaka, vai arī šie uzņēmumi aizdevumu neprasa, jo tiem trūkst nodrošinājuma aktīvu;

57.  atzinīgi vērtē dalībvalstu ekspertu grupas publicēto jauno ziņojumu par finansējuma pieejamību kultūras un radošajā nozarē, kas sagatavots saskaņā ar atvērto koordinācijas metodi, un uzver, ka Komisijai ir jāīsteno ziņojumā izklāstītie ieteikumi, lai radītu efektīvākus un inovatīvākus instrumentus, kā arī sekmētu finansējuma pieejamību;

o
o   o

58.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 24, 22.1.2016., 2. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0069.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0200.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0063.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0268.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0408.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0004.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0006.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0290.
(10) http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+CRE+20160413+ITEM-024+DOC+XML+V0//LV
(11) OV C 19, 22.1.2014., 4. lpp.
(12) OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.
(13) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.
(14) https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/art2_mb201407_pp79-97en.pdf.
(15) EBA/OP/2016/04, 23.03.2016.
(16) Komisijas gada ziņojums par Eiropas MVU 2014./2015. gadā.
(17) ECB apsekojums par uzņēmumu piekļuvi finansējumam eurozonā — 2015. gada aprīlis–septembris.
(18) ECB apsekojums par uzņēmumu piekļuvi finansējumam eurozonā — 2015. gada aprīlis–septembris.
(19) Cultural Times — The first global map of cultural and creative industries, 2015. gada decembris.

Juridisks paziņojums