Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2320(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0248/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0248/2016

Debates :

PV 14/09/2016 - 19
CRE 14/09/2016 - 19

Balsojumi :

PV 15/09/2016 - 11.12
CRE 15/09/2016 - 11.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0359

Pieņemtie teksti
PDF 465kWORD 63k
Ceturtdiena, 2016. gada 15. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Labākie veidi, kā izmantot MVU darbvietu radīšanas potenciālu
P8_TA(2016)0359A8-0248/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 15. septembra rezolūcija par labākajiem veidiem, kā izmantot mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbvietu radīšanas potenciālu (2015/2320(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it īpaši tā 173. un 49. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Mazās uzņēmējdarbības aktu (COM(2008)0394),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES tiesību aktu normatīvo atbilstību (COM(2013)0685),

–  ņemot vērā Komisijas rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” (COM(2011)0870),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darbvietām” (COM(2012)0173),

–  ņemot vērā Eiropas investīciju plānu,

–  ņemot vērā 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par virzību uz ekonomikas atlabšanu, radot daudz jaunu darbvietu(1),

–  ņemot vērā 2013. gada 5. februāra rezolūciju par finansējuma pieejamības uzlabošanu maziem un vidējiem uzņēmumiem(2),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. aprīļa rezolūciju par veidiem, kādos Eiropas Savienība var palīdzēt veidot labvēlīgu vidi uzņēmumiem, uzņēmējdarbībai un jaunu uzņēmumu veidošanai, lai radītu darbvietas(3),

–  ņemot vērā Direktīvu par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (Direktīva 2011/7/EU),

–  ņemot vērā ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI),

–  ņemot vērā ES pētniecības un inovācijas programmu „Apvārsnis 2020”,

–  ņemot vērā ES uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju par „TOP TEN” apspriešanos un ES regulējuma sloga atvieglošanu MVU(4),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Regulatīvā sloga mazināšana MVU: ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (COM(2011)0803),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu par Eiropas MVU 2013. un 2014. gadā „Daļēja un trausla atlabšana”,

–  ņemot vērā Eurofond 2013. gada janvāra ziņojumu „Radīti globālai darbībai: darbvietu radīšanas iespējas jaunos starptautiskos uzņēmumos”,

–  ņemot vērā Eurofond 2013. gada ziņojumu „Valsts politika un atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu pārstrukturēšanai”,

–  ņemot vērā Eurofond 2016. gada ziņojumu „Eiropas Uzņēmumu pārstrukturēšanas uzraudzības centra (ERM) 2015. gada ziņojums: darbvietu radīšana MVU”,

–  ņemot vērā Eurofond 2012. gada ziņojumu „Publiskie pasākumi, lai atbalstītu pašnodarbinātību un darbvietu radīšanu individuālos uzņēmumos un mikrouzņēmumos”,

–  ņemot vērā Eurofond 2011. gada ziņojumu „MVU krīzes situācijā: nodarbinātība, rūpnieciskie sakari un vietējā partnerība”,

–  ņemot vērā Eurofond 2011. gada ziņojumu „Darbinieku pārstāvība uzņēmuma līmenī Eiropā”,

–  ņemot vērā Eurofond 2014. gada ziņojumu „Sociālais dialogs mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos”,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2015. gada apsekojumu par finansējuma pieejamību uzņēmumiem (SAFE),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu par Eiropas MVU 2014. un 2015. gadā „MVU atsāk pieņemt darbā”,

–  ņemot vērā 2015. gada 10. septembra rezolūciju par konkurētspējīga ES darba tirgus izveidi 21. gadsimtā: prasmju un kvalifikāciju saskaņošana ar pieprasījumu un darba iespējām, lai atgūtos no krīzes(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par videi nekaitīgas nodarbinātības iniciatīvu — darbvietu izveides potenciāla izmantošana zaļajā ekonomikā(6),

–  ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — konkurētspēju un uzņēmējdarbības iespējām(7),

–  ņemot vērā Komisijas Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju,

–  ņemot vērā Eirobarometra 2015. gada apsekojumu „Mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācija”,

–  ņemot vērā ESAO 2015. gada pētījumu „MVU un uzņēmēju finansēšana 2015. gadā: ESAO rezultātu apkopojums”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0248/2016),

A.  tā kā MVU (2014. gadā ES 28 dalībvalstīs darbojās 22,3 miljoni(8) MVU) rada vairāk darbvietu nekā citi privātā sektora uzņēmumi, nodrošinot aptuveni divas trešdaļas no visām privātā sektora darbvietām ES, un tā kā uzņēmēji un MVU būtiski veicina ES sociāli ekonomisko izaugsmi un attīstību; norāda, ka MVU atbalstīšana palīdz Eiropā apkarot bezdarbu, tostarp jauniešu bezdarbu, kura līmenis ir sasniedzis attiecīgi 8,9 % un 19,4 %(9); tā kā bezdarbnieku skaits — aptuveni 23 miljoni 2015. gadā — joprojām ir vēsturiski liels;

B.  tā kā 2014. gadā MVU būtiski veicināja nodarbinātības pieaugumu — līdz pat 71 % nefinanšu uzņēmējdarbības ekonomikā;

C.  tā kā darbvietu radīšanu mazajos un vidējos uzņēmumos ietekmē vairāki iekšēji un ārēji faktori un tā kā ārējo faktoru vidū būtiski nosacījumi ir saprātīga konkurence (tostarp no daudznacionālu korporāciju un ēnu ekonomikas puses), administratīvais slogs un vispārējās ražošanas izmaksas, kā arī finansējuma un kvalificētu darbinieku pieejamība;

D.  tā kā nesens Eurofound pētījums rāda, ka MVU, kas tiecas radīt darbvietas, bieži vien ir jauni, inovatīvi, starptautiski aktīvi, atrodas pilsētās, tos vada prasmīgi vadītāji, un tiem ir vispusīgas izaugsmes un investīciju stratēģijas;

E.  tā kā MVU ir būtiska loma ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanā, turklāt tie veicina gudrāku, ilgtspējīgāku un integrējošāku izaugsmi; tā kā MVU sektoram ir liela nozīme reģionālā līmenī un it īpaši lauku apvidos;

F.  tā kā, neraugoties uz to, ka 90 % pasaules izaugsmes notiek ārpus ES, tikai 13 % MVU ir veikuši starptautiska līmeņa uzņēmējdarbību ārpus ES;

G.  tā kā MVU raksturojošās iezīmes, proti, to lielums un ietekme uz valsts ekonomiku, dažādās ES dalībvalstīs atšķiras; tā kā šādām atšķirībām ir vēsturisks pamatojums;

H.  tā kā ES pastāv prasmju trūkums un to atšķirības, kā arī kvalificēta darbaspēka plūsma galvenokārt no dalībvalstīm, kas ES pievienojās pēc 2004. gada, un no eurozonas krīzes valstīm uz citām dalībvalstīm, radot perifērus reģionus, kuros intelektuālā darbaspēka emigrācijas dēļ trūkst kvalificētu darbinieku;

I.  tā kā, neraugoties uz iekšējā tirgus noteikumiem, Eiropas Savienībā joprojām pastāv būtiskas atšķirības MVU tiesiskā regulējuma ziņā, it īpaši attiecībā uz turpmāko regulējuma izmaiņu noteiktību un regulējuma juridisko kvalitāti vispār;

J.  tā kā MVU pārstāvji norāda uz augstajām darbaspēka izmaksām kā uz vienu no galvenajiem faktoriem, kas ierobežo darbvietu radīšanu, un cer, ka šīs izmaksas samazināsies, un tā kā visaugstākās darbaspēka izmaksas tika konstatētas pārmērīgi regulētās un birokratizētās sistēmās;

K.  tā kā MVU ir mazāki un tāpēc ievērot regulatīvos standartus tiem ir grūtāk nekā lieliem uzņēmumiem;

L.  tā kā MVU darbinieku pārstāvība un sociālais dialogs nav tik plaši izplatīts kā lielākos uzņēmumos un tā kā dažās valstīs arodbiedrības par prioritāti ir noteikušas centienus palielināt darbinieku pārstāvību MVU, piemēram, cenšoties mudināt MVU izveidot darba padomes(10);

M.  tā kā sociālā un solidārā ekonomika nodrošina darbvietas vairāk nekā 14 miljoniem cilvēku, proti, aptuveni 6,5 % no ES darba ņēmējiem; tā kā Eiropas Savienībā ir 2 miljoni sociālās un solidārās ekonomikas uzņēmumu, kas veido 10 % no Savienības uzņēmumiem; tā kā ekonomikas krīzes laikā sociālie uzņēmumi apliecināja savu noturīgumu;

N.  tā kā MVU ir noturīgāki pret ekonomikas krīzi darbvietu zaudēšanas ziņā un tā kā it īpaši rūpniecības un pakalpojumu nozares kooperatīvi kopš 2008. gada krīzes ir parādījuši lielāku noturīgumu nekā citi uzņēmumi tajās pašās nozarēs;

O.  tā kā uzņēmumu nodošana darbiniekiem, izveidojot kooperatīvus, ir veiksmīgs uzņēmumu nodošanas veids, par ko liecina augstie šādu uzņēmumu izdzīvošanas rādītāji(11);

P.  tā kā pārāk daudz darbvietu netiek aizpildītas tāpēc, ka ir zema darbaspēka mobilitāte un dažas izglītības un apmācības sistēmas neatbilst mūsdienu darba tirgus realitātei;

Q.  tā kā ekonomikas lejupslīdes laikā zaļā ekonomika bija viens no galvenajiem darbvietu neto radītājiem Eiropā un tā kā MVU, kuriem ir ilgtermiņa plāns attiecībā uz darbību zaļajā ekonomikā, rada darbvietas, kas ir noturīgākas pret pašreizējiem globalizētās ekonomikas ārējiem faktoriem(12);

R.  tā kā kopumā ir grūti atrast datus par līgumattiecībām un darba organizāciju MVU;

S.  tā kā saskaņā ar Eurofound sniegto informāciju daudzās valstīs darba apstākļi, tostarp darba laiks, MVU nereti ir elastīgāki un mazāk formāli organizēti nekā lielākos uzņēmumos; tā kā krīzes sākotnējā ietekme, šķiet, ir palielinājusi iekšējo elastību, jo uzņēmumi attiecībā uz savu organizāciju cenšas tikt galā ar mainīgajiem ārējiem apstākļiem un pieprasījumu;

T.  tā kā Eiropas Centrālā banka (ECB) apgalvo, ka valsts parāda krīze palielināja banku finansēšanas izmaksas eurozonas krīzes valstīs un ka šīs izmaksas pēc tam tika novirzītas uz MVU, nosakot tiem augstākus aizdevuma procentus vai piešķirot mazākus aizdevumus;

U.  tā kā ES budžets būtu jāizmanto, lai veicinātu kvalitatīvu un kvalificētu ilgtermiņa nodarbinātību un MVU potenciālu radīt pienācīgas un ilgtspējīgas darbvietas;

V.  tā kā finansējuma pieejamība joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem MVU dibināšanai un izaugsmei, it īpaši sociālās ekonomikas uzņēmumu gadījumā, cita starpā ņemot vērā to, ka visā Savienībā trūkst pietiekami diversificēta visā uzņēmuma izaugsmes laikā nepieciešamo vērtspapīru kapitāla instrumentu un riska kapitāla klāsta;

W.  tā kā vēsturisku iemeslu dēļ dažu valstu sabiedrībā pastāv samērā negatīva attieksme pret uzņēmējiem, kura dažos gadījumos atspoguļojas valdības diskriminējošā attieksmē pret MVU sektoru salīdzinājumā, piemēram, ar labvēlīgāko vidi, kas šajās valstīs tiek nodrošināta ārvalstu investīcijām, it īpaši daudznacionālām korporācijām;

X.  tā kā nevienlīdzīgos konkurences apstākļus starp daudznacionālām korporācijām un MVU rada arī peļņas pārvietošana uz valstīm, kas tiek uzskatītas par nodokļu oāzēm;

Y.  tā kā Komisijas pētījumi nesniedz detalizētu izvērtējumu attiecībā uz gaidāmās transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) iespējamo ietekmi uz MVU dažādās dalībvalstīs,

Darbvietu radīšanas potenciāls un kvalificēts darbaspēks

1.  atgādina, ka gandrīz 99 % Eiropas uzņēmumu ir MVU, kas līdz ar to ir ES ekonomikas pamats;

2.  uzskata — lai nodrošinātu labākus apstākļus kvalitatīvu darbvietu radīšanai MVU sektorā, dalībvalstīm un Komisijai ir jāatrisina šādas problēmas (kuru apmērs dažādās dalībvalstīs un reģionos ir atšķirīgs): prasmju trūkums, nākotnē nepieciešamo prasmju nepietiekama izvērtēšana, intelektuālā darbaspēka emigrācija, nevajadzīgais regulatīvais slogs un regulatīvā nenoteiktība visās jomās, nepietiekamais dialogs starp darba tirgus dalībniekiem, finansējuma un publiskā iepirkuma ierobežotā pieejamība, vājā inovētspēja un jauno tehnoloģiju sliktā pieejamība, nepietiekamā MVU atbalstīšana ar publisku investīciju politikas palīdzību, ēnu ekonomika un krāpšana, kā arī daudznacionālo korporāciju privileģētais stāvoklis;

3.  uzskata, ka minēto strukturālo problēmu atrisināšana cita starpā nodrošinātu godīgāku konkurenci un sociālo iemaksu un nodokļu bāzes paplašināšanu, aptverot lielāku skaitu uzņēmumu, un līdz ar to dotu dalībvalstīm iespēju finansēt nodarbinātību veicinošas politikas nostādnes, it īpaši attiecībā uz MVU, un nodrošinātu godīgu konkurenci starp dalībvalstīm un godīgākus tirgus apstākļus;

4.  uzsver nepieciešamību pēc tādas regulatīvās vides, kas sekmē investīcijas un vienlaikus veicina ilgtspējīgu izaugsmi un kvalitatīvu darbvietu radīšanu;

5.  norāda, ka cita starpā darbaspēka izmaksas kā neatņemama uzņēmējdarbības daļa ietekmē MVU darbvietu radīšanas potenciālu un var ietekmēt konkurētspēju; šajā sakarā uzsver, ka nodokļu slogs būtu no darbaspēka jāpārnes uz citiem nodokļu ieņēmumu avotiem — kas mazāk kaitē nodarbinātībai un izaugsmei —, vienlaikus nodrošinot atbilstošu sociālo aizsardzību;

6.  uzsver, ka ir jāpanāk augsts darbinieku aizsardzības līmenis un ka bezdarba līmeņa pazemināšanas nolūkā nevajadzētu samazināt darbaspēka izmaksas, pazeminot darba ņēmēju aizsardzību; turklāt brīdina, ka darbinieku algas un tiesību mazināšana varētu izraisīt kvalificēta darbaspēka aizplūšanu un ka tā apdraud darbvietu drošību, pakļaujot MVU kvalificētu darbinieku trūkuma riskam un vienlaikus Eiropā radot nestabilitāti nodarbinātības jomā; uzskata, ka darba tirgus elastības palielināšanai nevajadzētu izraisīt darba ņēmēju aizsardzības mazināšanos, jo tā nepalielina MVU darbvietu radīšanas potenciālu;

7.  uzskata, ka dažu profesiju nevajadzīga akademizācija nepalīdz risināt prasmju trūkuma problēmu, ar ko saskaras MVU; uzskata, ka būtu jāsniedz lielāks publiskais atbalsts profesionālajai izglītībai un apmācībai un it īpaši duālajām sistēmām, kas tiek pārvaldītas sadarbībā ar MVU; uzsver, ka duāla profesionālā izglītība un apmācība ir svarīgs instruments jauniešu bezdarba mazināšanai, un prasa atbalstīt MVU, kuri apmāca jauniešus, lai viņi kļūtu par kvalificētiem un prasmīgiem darba ņēmējiem, un tādējādi sniedz būtisku ieguldījumu jauniešu integrēšanā darba tirgū un sabiedrībā; norāda, ka vienā dalībvalstī izmantotu duālu izglītības sistēmu nevar vienkārši viens pret vienu pārņemt citā dalībvalstī;

8.  prasa dalībvalstīm atbalstīt stingras uzņēmējdarbības kultūras attīstību, izglītībā un apmācībā integrējot attiecīgās prasmes;

9.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāatbalsta māceklības shēmas MVU, tostarp izmantojot nodokļu un finansiālus stimulus, kā arī kvalitatīvus satvarus, kas ietver atbilstošu veselības un drošuma aizsardzību; atgādina, ka MVU ir ļoti specifiskas vajadzības pēc prasmēm; uzsver, ka šajā sakarā ir jāveicina arī duālas izglītības programmas un izglītības un prakses iespēju apvienošana, jo tām ir ļoti liela ekonomiskā un sociālā nozīme kā instrumentam, ar ko veicina visiem pilsoņiem vienlīdzīgas iespējas;

10.  mudina dalībvalstis pilnveidot tādus sadarbības veidus, kuros tiktu iesaistīti visi pārvaldības līmeņi, uzņēmumi (tostarp ar sociālo ekonomiku saistīti uzņēmumi), arodbiedrības, izglītības iestādes un citas ieinteresētās personas, ar mērķi pielāgot izglītības un apmācības sistēmas tā, lai novērstu neatbilstību starp prasmēm/kvalifikāciju un darba tirgus, it īpaši MVU, vajadzībām; prasa stimulēt neformālāku apmācību, tostarp apmācību darba vietā un zināšanu apmaiņu starp darbiniekiem;

11.  uzsver uzņēmumu, tostarp MVU un mikrouzņēmumu, būtisko lomu sadarbībā ar politikas veidotājiem un sociālajiem partneriem Eiropas izglītības sistēmu un profesionālās apmācības programmu pārveidē gan attiecībā uz mācīšanas metodēm, gan mācību programmu izstrādi, lai lielāku uzmanību veltītu 21. gadsimta profesionālo prasmju, it īpaši digitālo prasmju, kritiskās domāšanas, problēmu risināšanas iemaņu un spējas strādāt komandā attīstību; šajā sakarā uzsver praksē gūto iemaņu un reālajā dzīvē gūtās pieredzes nozīmi;

12.  uzsver, ka ir svarīgi novērst prasmju trūkumu, ar ko saskaras inovatīvi MVU; uzskata, ka Komisijai uzsvars jāliek uz atbilstošas apmācības un izglītības atvieglošanu, kuras var veicināt prasmju trūkuma novēršanu IKT jomā, jo šādas prasmes ir ļoti svarīgas inovatīviem MVU;

13.  uzskata — lai panāktu līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu darba tirgū, dalībvalstīm būtu jāreformē sava izglītības sistēma, ņemot vērā izmaiņas sociālajā kontekstā attiecībā uz vienas vai vairāku valodu mācīšanas un apguves, kā arī tehnoloģiskās inovācijas nozīmīgumu;

14.  aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstošu apmācību un skolotāju profesionālo iemaņu nepārtrauktu pilnveidošanu, lai popularizētu jaunākās mācīšanas metodes un 21. gadsimta prasmju un kompetenču attīstību;

15.  prasa arī veikt papildu pasākumus, lai darba tirgū, uzņēmējdarbībā, izglītībā un apmācībā integrētu cilvēkus, kas vecāki par 50 gadiem, ar mērķi novērst pie šīs darba ņēmēju kategorijas piederošu personu ilgtermiņa bezdarbu un šo personu un viņu ģimenes locekļu sociālās atstumtības risku;

16.  uzskata, ka MVU ir būtiska loma zaļo darbvietu radīšanā; mudina turpināt investēt MVU potenciālā, lai ekoloģiskas problēmas pārvērstu par uzņēmējdarbības iespējām;

17.  atzīst pašnodarbinātības un mikrouzņēmumu aizvien lielāko nozīmi, jo tie ir ļoti svarīgs līdzeklis inovācijas un uzņēmējdarbības veicināšanai; tomēr pauž bažas par visā ES aizvien izplatītāko fiktīvās pašnodarbinātības parādību, ko nevajadzētu uzskatīt par mikrouzņēmumu skaita palielināšanos veicinošu faktoru, bet gan par faktoru, kas rada nodarbinātības nestabilitāti, nelabvēlīgus darba apstākļus un samazinātu sociālo aizsardzību vai tās neesamību un bojā priekšstatu pat uzņēmējdarbību, daudzus cilvēkus padarot neaizsargātus un tādējādi radot jaunas risināmas sociālās problēmas;

18.  uzsver, ka regulējuma administratīvais slogs pašnodarbinātām personām un mikrouzņēmumiem ir nesamērīgi lielāks nekā lielākiem uzņēmumiem; šajā sakarā uzskata, ka jebkuram pasākumam, ko veic attiecībā uz fiktīvām pašnodarbinātām personām, ir jābūt precīzi mērķētam, un ka tie nedrīkst radīt jebkādu nevajadzīgu administratīvo slogu privātpersonām;

19.  pauž bažas par daudzu pašnodarbināto personu nestabilajiem darba apstākļiem un viņu pieaugošo nabadzības līmeni; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu sadarbības tīklus kooperatīvu veidā (piemēram, individuālo ražotāju kooperatīvi, ārštata darbinieku kooperatīvi, MVU kooperatīvi, darbības un nodarbinātības kooperatīvi), jo šādi tīkli būtiski pastiprina tajos ietilpstošo vienību ilgtspēju un nodarbinātības potenciālu;

20.  ņem vērā Investīciju plānu Eiropai, kas tika izstrādāts, lai radītu jaunas darbvietas un veicinātu inovāciju, un pauž cerību, ka Eiropas Investīciju projektu portāls kā pārredzama ES investēšanai gatavu projektu rezerve palīdzēs orientēt investorus uz pastāvošajām iespējām, veicinot MVU un jaunuzņēmumu attīstības finansēšanu kā svarīgu un ilgtspējīgu veidu bezdarba mazināšanai un kvalitatīvas ilgtermiņa nodarbinātības veicināšanai; tādēļ aicina Eiropas Investīciju projektu portālā ietvert dažādas kategorijas ar atbilstošām robežvērtībām, lai MVU un jaunuzņēmumi varētu pilnībā gūt labumu no šī portāla darbības;

21.  atgādina, ka ES ir apņēmusies stiprināt savu rūpniecisko bāzi, nosakot mērķi līdz 2020. gadam panākt rūpnieciskās ražošanas īpatsvaru IKP vismaz 20 % apmērā, kam līdz 2030. gadam būtu jāpalielinās līdz 30 %; uzskata to par ļoti svarīgu priekšnosacījumu, lai Eiropā reāli uzlabotos stāvoklis nodarbinātības jomā;

22.  uzsver progresīvas likumdošanas un procesa atvieglošanas lomu saistībā ar straujajām norisēm zinībietilpīgajā un ļoti inovatīvajā MVU, tostarp sociālo uzņēmumu un kooperatīvās uzņēmējdarbības, sektorā, uzsverot tā lomu lietpratīgā specializācijā un paturot prātā ES pilsētprogrammu, kā arī ņemot vērā gaidāmo Amsterdamas pakta pieņemšanu un tīklu veidošanas un jumta struktūru, tādu kā Eiropas inovācijas partnerība, lomu;

23.  atzīmē, ka dalībvalstīs, kurās nav publisko investīciju banku, MVU var būt neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar MVU valstīs, kurās darbojas publiskajam sektoram piederošas investīciju bankas, jo sabiedrības interešu izvērtēšana nav privāto banku prioritāte;

24.  aicina dalībvalstis nodrošināt to tiesību aktu īstenošanu, kuri nosaka MVU vienlīdzīgu piekļuvi publiskajam iepirkumam;

25.  aicina dalībvalstis veicināt kooperatīvu uzņēmumu dibināšanu un attīstību, jo krīzes apstākļos tie apliecināja lielāku noturīgumu un mazāku pakļautību darbvietu zaudēšanai nekā vidējie uzņēmumi, kā arī spēju radīt kvalitatīvas darbvietas, kas netiek pārvietotas; aicina EIB un Komisiju pastāvīgi informēt Parlamentu par konkrētiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai uzlabotu finansējuma pieejamību kooperatīviem un sociāliem uzņēmumiem;

26.  uzskata, ka ES un valstu politikas nostādnēs galvenā uzmanība būtu jāpievērš ne tikai jaunizveidotiem MVU un jaunu darbvietu radīšanai MVU, un aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstīt uzņēmumu nodošanu kā instrumentu esošo darbvietu saglabāšanai MVU, kuriem draud slēgšana; prasa veicināt uzņēmumu nodošanu darbiniekiem kooperatīvu veidā, jo tas ir veiksmīgs uzņēmumu nodošanas veids;

27.  aicina Komisiju vairāk iesaistīt dalībvalstis un vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes, trešā līmeņa izglītības un apmācības iestādes, pilsoniskās sabiedrības apvienības, uzņēmumus, arodbierības un finanšu iestādes, lai veicinātu un pilnībā izmantotu ES finansējuma avotus (piemēram, ESIF, ESF, ERAF, COSME, „Apvārsnis 2020” un Erasmus+) un tādējādi palīdzētu pārvarēt grūtības informācijas, konsultāciju un finansējuma pieejamībā, jo šādas grūtības ir viens no galvenajiem šķēršļiem MVU izaugsmei un to darbvietu radīšanas potenciāla izmantošanai; uzsver arī to, ka liela nozīme ir Eiropas pētniecības iniciatīvas EUREKA ietvaros izstrādātajām MVU pārrobežu atbalsta programmām kā MVU un pētniecības institūtu turpmākas sadarbības instrumentam; aicina Komisiju un dalībvalstis labāk koordinēt dažādos MVU paredzētos finansēšanas instrumentus;

28.  šajā sakarā uzsver, ka apmācība un informācija par šādām iespējām līdz šim ir bijusi gandrīz neesoša salīdzinājumā ar reālajām vajadzībām un daudzajām iespējām, ko šie finansēšanas instrumenti varētu piedāvāt;

29.  mudina Komisiju sadarbībā ar valstu kontaktpunktiem sagatavot pārliecinošas un efektīvas tikai MVU paredzētas tirgvedības kampaņas par instrumentu „Ātrs ceļš uz inovāciju”, kas ir daļa no programmas „Apvārsnis 2020”;

30.  aicina MVU (tostarp mikrouzņēmumus), kā arī vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes pilnībā izmantot pašreizējās iespējas kombinēt Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus) un ESIF, paturot prātā, ka tie ir divi savstarpēji papildinoši instrumenti; iesaka kombinēt ESI fondus un ESIF tematiskās un daudzvalstu investīciju platformas un aicina Komisiju un EIB grupu pastiprināt centienus šādu platformu izveidē, lai popularizētu EIB grupas produktus un uzlabotu finansējuma pieejamību MVU;

31.  uzsver, ka ir jāpalielina investīcijas pētniecībā, inovācijā, specializētā apmācībā un attīstībā, lai stimulētu Eiropas MVU kvalitatīvas izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciālu; uzsver, ka ESIF MVU daļā MVU atbalstam ir paredzēti EUR 75 miljardi; atzinīgi vērtē ESIF MVU paredzēto līdzekļu sekmīgo izmantošanu līdz šim apstiprināto projektu finansēšanā;

32.  aicina Komisiju daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam pārskatīšanā rast iespēju pilnībā kompensēt programmai „Apvārsnis 2020” ESIF paredzēto dotāciju samazinājumus, ņemot vērā to nozīmi ekonomikas attīstībā un darbvietu radīšanā, it īpaši attiecībā uz MVU;

33.  atzinīgi vērtē virzību uz finanšu instrumentu izmantošanu MVU atbalstam, taču uzskata, ka būtu jāsaglabā finansēšana ar dotāciju palīdzību jomās, kurās tām ir izšķiroši svarīga un nepieciešama loma, lai veicinātu inovāciju, izstrādi un pētniecību, kam ir būtiska nozīme darbvietu radīšanā un Eiropas ekonomikas turpmākā sekmīgā attīstībā;

34.  mudina gan dalībvalstis, gan Komisiju saistībā ar visaptverošu pieeju MVU paredzētajam atbalstam panākt būtisku progresu, lai līdz 2017. gadam vēl vairāk vienkāršotu ES finansējumu attiecībā uz projektu īstenošanu, pārvaldību un uzraudzību/kontroli, it īpaši ieviešot vienotu elektronisku ES mēroga publiskā iepirkuma procedūru, pilnīgu e-kohēziju un uz riska principu balstītu vienotu revīziju, samazinātas prasības attiecībā uz datiem un informāciju un pārmērīgas reglamentēšanas izskaušanu ar plašas regulatīvās optimizācijas palīdzību; tomēr uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgs līdzsvars starp vienkāršošanu, no vienas puses, un pārkāpumu, tostarp krāpšanas gadījumu, noteikšanu un novēršanu, no otras puses; prasa Komisijai termiņa vidusposma izvērtēšanas/pārskatīšanas laikā nākt klajā ar priekšlikumiem leģislatīvām izmaiņām noteikumos par kohēzijas politiku, lai atvieglotu finansējuma pieejamību MVU un it īpaši jaunuzņēmumiem, kas vēlas paplašināt darbību; atgādina, ka, pamatojoties uz Komisijas aprēķiniem, ES e-iepirkums, pārredzamība un administratīvo izdevumu samazināšana varētu ļaut ietaupīt līdz pat EUR 50 miljardiem gadā;

35.  aicina Komisiju, pirms tā uzsāk visaptverošas debates ar Parlamentu par turpmāko finanšu shēmu un kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada, veikt kvantitatīvos pētījumus, kas nepieciešami, lai izvērtētu MVU atbalsta politikas nostādņu un instrumentu ietekmi, jo šādi pētījumi ļautu veikt sagatavošanās darbus, uzraugot to rezultātus un izvērtējot to efektivitāti salīdzinājumā ar citu atbalsta veidu efektivitāti, kuri nav īpaši pielāgoti uzņēmumiem, kas mazāki par noteiktu lielumu;

36.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbalstošu ES finansēšanas pasākumu un elektronisko sabiedrisko pakalpojumu pieejamību mazākās pilsētu teritorijās un lauku apgabalos izvietotiem MVU, tādējādi palielinot viņu nodarbinātības potenciālu un veicinot ekonomikas attīstību depopulācijas riskam pakļautos apgabalos;

37.  aicina MVU novērst darba tirgū pastāvošo dzimumu nevienlīdzību nodarbinātības un darba samaksas jomā, cita starpā nodrošinot vai atbalstot bērnu aprūpes infrastruktūru, aprūpētāju atvaļinājumus un elastīgu viņu darba laiku, kā arī nodrošināt sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgu samaksu par vienādu darbu;

38.  aicina dalībvalstis raudzīties, lai tiktu nodrošināta vietējā bērnu aprūpes infrastruktūra nolūkā atvieglot vecāku iekļūšanu darbaspēka tirgū;

39.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt apmācību un izglītību IKT un zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas jomā, lai gan pašreizējam, gan nākotnes darbaspēkam nodrošinātu attiecīgās e-prasmes; mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt programmas — tādas kā atvērtie tiešsaistes kursi —, kas gados jauniem bezdarbniekiem nodrošina e-prasmes, un veicināt līdzīgu programmu izstrādi, kuras būtu paredzētas cilvēkiem, kas vecāki par 50 gadiem/ aktīviem senioriem;

40.  uzsver nepieciešamību pēc precīzi mērķētiem stimuliem jaunuzņēmumiem, MVU un mikrouzņēmumiem, lai atvieglotu to dibināšanu un darbību, un nepieciešamību atvieglot kvalificēta darbaspēka pieņemšanu darbā un darbinieku apmācību;

41.  uzskata, ka ir jāturpina stiprināt mobilitāte Eiropas līmeņa māceklības un profesionālās apmācības jomā;

42.  mudina dalībvalstis, reģionālās pašvaldības, izglītības iestādes un sociālos partnerus radīt iespējas jauniešiem apgūt uzņēmējdarbības prasmes, kā arī mudina labāk atzīt un pieņemt neformālo izglītību un prasmes; uzsver arī to, ka liela nozīme ir jauno uzņēmēju darbaudzināšanai un konsultāciju sniegšanai MVU to darbības agrīnā posmā, lai uzlabotu uzņēmumu sekmīgas darbības un noturības un darbvietu ilgtspējas rādītājus;

43.  pauž stingru pārliecību, ka ir jāsaglabā amatniecības meistara sertifikāts;

44.  atzinīgi vērtē programmu „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kas jaunajiem uzņēmējiem palīdz apgūt zināšanas un noderīgas prasmes, lai sāktu un/vai sekmīgi vadītu uzņēmējdarbību; uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai arī turpmāk būtu jāpopularizē šādas programmas, lai uzlabotu to atpazīstamību mērķgrupu vidū un lielākam skaitam jauniešu palīdzētu sākt un sekmīgi attīstīt uzņēmējdarbību;

45.  aicina dalībvalstis pieņemt tiesisku regulējumu, kas būtu labvēlīgs jauniešu nodarbinātības veicināšanai un atbalstīšanai MVU un viņu stimulēšanai sākt savu uzņēmējdarbību, tostarp nodrošinot viņiem labāku informācijas un īpaši viņu vajadzībām pielāgotas padomdošanas pieejamību un atvieglojot viņiem kredīta un finansēšanas mehānismu pieejamību, kā arī izveidojot vienas pieturas aģentūras; uzskata, ka šādā regulējumā būtu jāietver arī studentiem paredzētu profesionālās prakses programmu popularizēšana — lai viņi savu pirmo praktisko pieredzi varētu gūt MVU —, vienlaikus nodrošinot viņiem atbilstošu sociālo aizsardzību;

46.  atzīmē, ka būtu jāpieņem pasākumi, kas visā Eiropā ļautu labāk atzīt kvalifikāciju un diplomus, tostarp tādus diplomus un tiešsaistes sertifikātus, kādus izsniedz pēc masveida atvērto tiešsaistes kursu (MOOC) pabeigšanas, un apstiprināt neformālo mācīšanos, lai profesionāļiem visā Eiropā ļautu likt lietā savas zināšanas un prasmes;

47.  atzinīgi vērtē Komisijas tiesību akta priekšlikumu par uzņēmumu maksātnespēju, tostarp par agrīnu pārstrukturēšanos un otro iespēju, kura mērķis ir kliedēt bailes no neizdošanās un nodrošināt, ka uzņēmējiem tiek dota otrā iespēja;

48.  uzsver, ka uzņēmumu sociālajai atbildībai Eiropā ir ilgas tradīcijas un ka sociāli atbildīgi uzņēmumi joprojām turpina rādīt piemēru; uzsver, ka MVU var būt svarīga nozīme no vides, sociālā un ekonomiskā viedokļa ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā;

Labvēlīga un stabila regulatīvā vide

49.  aicina dalībvalstis nepieļaut pārmērīgu regulēšanu, kas mazina uzņēmumu konkurētspēju un to darbvietu radīšanas potenciālu; uzskata, ka nevajadzīga regulatīvā un administratīvā sloga likvidēšana līdz ar droša un ilgtspējīga regulējuma izstrādi, tostarp sistemātiski izmantojot MVU testu un efektīvu īstenošanu visās dalībvalstīs, ir pareizais veids, kā samazināt MVU izmaksas un palielināt to darbvietu radīšanas potenciālu; uzsver, ka tam nevajadzētu apdraudēt darbinieku aizsardzību;

50.  uzskata, ka labvēlīga un stabila regulatīvā vide, tostarp noteikumu skaidrība jau no paša sākuma, ir būtisks priekšnosacījums ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbvietu radīšanai MVU; uzskata, ka šai regulatīvajai noteiktībai līdz ar citiem elementiem ir jāietver līgumtiesības un fiskālais un sociālais regulējums, darbinieku aizsardzība, kā arī noteikumi par nodokļiem un arī juridiskā noteiktība un procedūru efektivitāte; uzskata, ka labākais veids, kā panākt stabilu regulatīvo vidi, ir sociālos partneru pastāvīga iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesā;

51.  aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt, ka gadījumos, kad MVU izjūt administratīvo prasību nesamērīgu ietekmi, ir sistemātiski jāapsver iespēja pieņemt pasākumus šāda sloga un šķēršļu samazināšanai līdz minimumam, vienlaikus nodrošinot, ka darbinieki saņem atbilstošu veselības un drošuma aizsardzību; šajā sakarā uzsver, ka atsevišķu šķēršļu likvidēšanai ir nepieciešami īpaši pielāgoti risinājumi, ņemot vērā MVU lielo dažādību;

52.  uzsver MVU labvēlīgas, efektīvas, elastīgas un atsaucīgas publiskā pārvaldes nozīmi dalībvalstīs, lai veicinātu uzņēmējdarbības vērtības, atvieglotu MVU izaugsmi un ļautu tiem pilnībā izmantot savu kvalitatīvu darbvietu radīšanas potenciālu;

53.  aicina Komisiju atvieglot efektīvu paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz to atšķirīgo regulatīvo vidi, ar ko saskaras MVU; šajā sakarā atzinīgi vērtē MVU sūtņu tīklu, kura uzdevums ir uzlabot apspriešanās procesu ar valstu MVU un sadarbību starp ES valstīm; mudina arī sadarboties MVU, vietējās pašpārvaldes iestādes, un izglītības nozares pārstāvjus, jo šāda sadarbība var labvēlīgi ietekmēt uzņēmumu kopu un inkubatoru izveidi un līdz ar to palielināt darbvietu radīšanas potenciālu; mudina MVU kļūt par pārstāvju organizāciju locekļiem, lai panāktu sava viedokļa uzklausīšanu valsts un Eiropas līmenī, kā tas galvenokārt notiek daudznacionālu korporāciju gadījumā; mudina arī MVU apvienības vairāk atbalstīt MVU un aktīvāk pildīt savu uzticama sociālā partnera lomu;

54.  aicina dalībvalstis izvērtēt noteikumus, kas skar MVU, un pilnībā piemērot principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, lai likvidētu nepamatotu slogu, ar ko saskaras MVU, un lai panāktu regulatīvo un fiskālo noteiktību, kas ir priekšnoteikums darbvietu stabilitātei un kvalitātei;

55.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ex ante nosacījumu ievērošanu attiecībā uz Mazās uzņēmējdarbības aktu, lai uzlabotu uzņēmumu attīstības un uzņēmējdarbības vidi un administratīvās procedūras, kā arī MVU paredzēto finansēšanas iespēju izmantošanu;

56.  uzskata, ka iesakņojusies nevienlīdzība starp MVU un daudznacionālajām korporācijām ir jānovērš, lai MVU rīcībā būtu papildu resursi, ko līdz ar publiskajām investīcijām izmantot kvalitatīvu darbvietu radīšanai;

57.  aicina dalībvalstis ar nodokļu režīma palīdzību stimulēt komerceņģeļu, priekšizpētes kapitāla fondu un agrīnā posma tirgus dalībnieku sektoru izaugsmi un rašanos;

58.  vērš uzmanību uz reģionālām atšķirībām un nelīdzsvarotību finansējuma pieejamībā MVU no valsts attīstību veicinošām bankām, ES finansētām programmām un citām privātām un publiskām finansēšanas institūcijām; prasa nodrošināt visiem MVU vienlīdzīgus konkurences nosacījumus — īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītiem, nabadzīgākiem un tālākiem vai izolētākiem reģioniem, kas saskaras ar nopietnām depopulācijas un/vai iedzīvotāju izkliedētības problēmām, un valstīm, kurās bijuši noteikti finansiāli un ekonomiski ierobežojumi, — attiecībā uz finansējuma pieejamību no ES atbalstītiem finanšu instrumentiem, vienlaikus izmantojot starpniekus;

59.  uzskata, ka tikai atvieglota finansējuma pieejamība, piemērojot MVU korekcijas koeficientu, var nodrošināt tādu stabilu finansiālo stāvokli, kas veicina to izaugsmi un tādējādi ļauj saglabāt darbvietas;

60.  uzsver, ka mikrokredīts, kas galvenokārt ir paredzēts mikrouzņēmējiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par pašnodarbinātām personām, ir viens no veidiem, kā pārvarēt šķēršļus tradicionālo banku pakalpojumu pieejamībai; atzinīgi vērtētu lietpratīgas vienkāršošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot to projektu izvērtēšanas efektivitāti, kuru īstenošanai nepieciešams mikrokredīts; atzinīgi vērtētu arī pasākumus pārskatatbildības jomā, kuri būtu paredzēti finanšu starpniekiem, kas nerada pārmērīgu slogu MVU vai nepamatoti nepalielina izmaksas;

61.  vērš uzmanību uz maksātnespējas un bankrota riskiem, kam pakļauti MVU, kuri saskaras ar maksājumu kavējumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot Maksājumu kavējumu direktīvas īstenošanas nodrošināšanu; turklāt aicina dalībvalstis apsvērt atbilstošu finanšu mehānismu, piemēram, banku garantiju, pieņemšanu;

62.  aicina Komisiju izstrādāt ES pamatregulu, lai atvieglotu Eiropas mēroga kolektīvās finansēšanas un kolektīvo investīciju tirgu izveidi;

63.  aicina Komisiju atvieglot mikrouzņēmumiem un MVU izsniegto aizdevumu vērtspapīrošanu, lai palielinātu tiem pieejamos kredītus;

64.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot sociālo uzņēmumu tiesisko regulējumu;

65.  atzīst, ka ir svarīgi ņemt vērā mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu situāciju, īpašās vajadzības un grūtības attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu saistībā ar darba aizsardzības pasākumu īstenošanu uzņēmuma līmenī; uzsver, ka izpratnes palielināšana, paraugprakses apmaiņa, konsultēšana, lietotājiem draudzīgi norādījumi un tiešsaistes platformas ir ļoti svarīgas, lai palīdzētu MVU un mikrouzņēmumiem efektīvāk ievērot darba aizsardzības regulatīvās prasības; aicina Komisiju, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un dalībvalstis turpināt izstrādāt praktiskus instrumentus un pamatnostādnes, ar ko atbalsta, atvieglo un uzlabo MVU un mikrouzņēmumu atbilstību darba aizsardzības prasībām;

66.  atzinīgi vērtē EU-OSHA tiešsaistes interaktīvās riska izvērtēšanas instrumenta ieviešanu, kā arī citus e-instrumentus dalībvalstīs, kuri atvieglo riska izvērtēšanu un kuru mērķis ir veicināt atbilstību un profilakses kultūru, it īpaši mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos; mudina dalībvalstis izmantot Eiropas finansējumu darba drošības pasākumiem vispār un it īpaši e-instrumentu izstrādei, lai atbalstītu MVU;

67.  aicina Komisiju stratēģiskā satvara pārskatīšanā arī turpmāk ņemt vērā MVU un mikrouzņēmumu īpašās iezīmes un stāvokli, lai tiem palīdzētu sasniegt darba aizsardzības jomā izvirzītos mērķus;

68.  aicina Komisiju saistībā ar Eiropas pusgadu sagatavotajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos izmantot diferencētu pieeju, lai uzlabotu MVU darbības vidi, ņemot vērā katrai valstij raksturīgos apstākļus un ES reģionu specifiskās strukturālās atšķirības nolūkā panākt lielāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; turklāt aicina Komisiju galveno uzmanību veltīt MVU, it īpaši mikrouzņēmumiem;

69.  atzīmē, ka 3. tematiskais mērķis (palielināt MVU konkurētspēju) pamudināja dalībvalstis savās darbības programmās uzmanību veltīt arī MVU piemītošā izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciāla palielināšanai; uzsver, ka nedz turpmākām negaidītām ES mēroga krīzēm, nedz svarīgām iniciatīvām nevajadzētu izraisīt ar 3. tematisko mērķi saistīto saistību vai maksājumu apropriāciju un ES vispārējā budžeta 1.b izdevumu kategorijā iekļautajiem attiecīgajiem instrumentiem paredzētā finansējuma samazināšanu; atzīst, ka MVU ir vāja vērtspapīru kapitāla pozīcija, un tāpēc uzsver — lai samazinātu maksātnespējas risku, būtu līdz minimumam jāsamazina ar kohēzijas politiku saistīto rēķinu apmaksas kavējumi; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt uzlabot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem veikto maksājumu tempu;

70.  norāda, ka gan ziņojums par Eiropas MVU 2014. un 2015. gadā, gan 2016. gada izaugsmes pētījums atklāj MVU vides diverģenci reģionu līmenī un citas būtiskas atšķirības, kas dalībvalstīm būtu efektīvi jānovērš līdz pašreizējā plānošanas perioda beigām, un kas tas būtu jādara kopā ar centieniem panākt progresu MVU internacionalizācijā, likvidējot netarifu šķēršļus;

71.  aicina dalībvalstis, kurās ir zems ES finansējuma pārvaldības decentralizācijas līmenis, MVU (tostarp mikrouzņēmumiem) paredzētajai tehniskajai palīdzībai un vietējām un reģionālām atbalsta sistēmām, tostarp pastiprinātai finansējuma un informācijas risinājumu pieejamībai, paredzētās administratīvās veiktspējas līdzsvaru novirzīt par labu vietējās pašvaldības iestādēm, jo tas ļaus panākt reģionāli līdzsvarotāku rezultātu un absorbcijas līmeni, it īpaši mazāk attīstītos reģionos;

72.  uzsver nepieciešamību savest kopā par uzņēmuma attīstību atbildīgās personas un uzņēmumu inkubatorus, lai jaunuzņēmumus padarītu par svarīgu instrumentu ilgtspējīgu darbvietu radīšanai un saglabātu uzņēmumu potenciālu, atturot tos no svarīgu ideju pārdošanas tikai peļņas gūšanas nolūkā;

73.  uzsver nepieciešamību atvieglot piekļuvi vienotajam tirgum, likvidējot atlikušos nepamatotos administratīvos šķēršļus un cīnoties pret negodīgu konkurenci, tirgus izkropļojumiem, fiktīvu pašnodarbinātību un pastkastītes uzņēmumiem; aicina dalībvalstis nodrošināt MVU vienlīdzīgus piekļuves apstākļus to tirgum, it īpaši pārrobežu pakalpojumu sniegšanā; šajā sakarā atzinīgi vērtē pastiprināto uzmanību, kas MVU veltīta 2015. gada vienotā tirgus stratēģijā, un mudina Komisiju un dalībvalstis, reaģējot uz pozitīvajām iniciatīvām, veikt konkrētus pasākumus, kas MVU sniegtu reālu labumu;

74.  aicina dalībvalstis pieņemt uzņēmumu dibināšanai labvēlīgu likumdošanas satvaru, kas ir viens no veidiem, kā risināt ēnu ekonomikas problēmu, jo tā rada nelabvēlīgus apstākļus īpaši MVU, un jaunizveidoto platformu pilnībā izmantot nedeklarēta darba problēmas risināšanai; atzīst, ka daudzās dalībvalstīs ekonomikas lejupslīde un īstenotie pasākumi ir veicinājuši ēnu ekonomikas izaugsmi;

75.  pauž stingru pārliecību, ka bēgļu integrācija ES darba tirgū nebūs iespējama bez aktīva un pārliecinoša mikrouzņēmumu un MVU atbalsta;

76.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi bēgļiem nodrošināt visaptverošu valodu apmācību; uzsver, ka šādai apmācībai būtu jāsākas pēc iespējas drīzāk un ka ar darbu saistītās valodas zināšanas ir būtiskas, lai bēgļi varētu integrēties uzņēmumos;

77.  uzsver, ka ir nepieciešami turpmāki centieni un stimuli, lai pie maznodrošinātām grupām piederošus cilvēkus mudinātu dibināt MVU, tostarp sociālos uzņēmumus un mikrouzņēmumus, un viņiem atvieglotu šo procesu, kā arī lai apkarotu šajā jomā pastāvošo diskrimināciju; uzsver, ka prasmju pilnveidošana un konsultēšana visa mūža garumā ir svarīgi instrumenti vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai; uzskata, ka attiecīgajām dalībvalstu iestādēm jānodrošina MVU atbalsts un konsultēšana attiecībā uz mazaizsargātu grupu integrēšanu darba tirgū;

78.  prasa, lai mikrouzņēmumien un MVU nekādā gadījumā netiktu izvirzīta prasība atklāt nefinanšu informāciju par to brīvprātīgu iesaistīšanos sociālās darbībās; uzsver, ka šāda informācijas atklāšana var radīt nesamērīgi lielas birokrātiskās izmaksas un ka tā apdraudētu, nevis veicinātu uzņēmumu iesaistīšanos sociālās darbībās;

79.  uzsver, ka Parlaments savā 2013. gada 6. februāra(13) rezolūcijā par korporatīvo sociālo atbildību ir pilnīgi skaidri skaidri norādījis, ka brīvā sabiedrībā korporatīvā sociālā atbildība nevar labdarību padarīt par obligātu pienākumu; pauž stingru pārliecību, ka gadījumā, ja korporatīvā sociālā atbildība tiktu padarīta par obligātu, cilvēki mazāk atbalstītu labdarību;

80.  uzsver, ka pagaidu nodarbinātības sektors MVU ir īpaši svarīgs un ka tas ir jāaplūko niansēti;

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi

81.  atzīmē, ka dažos gadījumos ES konkurences politika varētu radīt priekšrocības, no kurām labumu gūst galvenokārt lielie tirgus dalībnieki, kam raksturīgi lielāki apjomradīti ietaupījumi nekā MVU; šajā sakarā uzsver, ka ES konkurences noteikumiem ir jāgarantē MVU un lielajiem uzņēmumiem vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai MVU varētu pārvarēt apjomradītu ietaupījumu trūkumu un līdz ar to veikt internacionalizāciju un palielināt darbvietu radīšanas potenciālu, it īpaši saistībā ar jauniem starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem;

82.  aicina dalībvalstu publiskās institūcijas pakalpojumu sniegšanā oficiāli aprobežoties ar tām tiesību aktos paredzēto jomu, lai to īpašais nodokļu maksātāja statuss MVU neradītu problēmas konkurences izropļojumu dēļ;

83.  norāda, ka visā Eiropā MVU ir raksturīgi dažādi uzņēmējdarbības modeļi un juridiskās formas un ka visiem MVU, tostarp sociālās ekonomikas dalībniekiem, būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

84.  uzskata, ka MVU nevienlīdzīgā piekļuve tirgiem, informācijai, konsultācijām, sabiedriskajiem pakalpojumiem, prasmēm un finansējumam visā ES kaitē to darbvietu radīšanas izredzēm un ka to izraisa vairākas strukturālas atšķirības uzņēmumu lieluma un darbības rezultātu ziņā; tādēļ uzskata, ka šīs atšķirības būtu jāņem vērā ES konkurences politikas un iekšējā tirgus darbības izvērtēšanā;

85.  uzskata, ka MVU kā pievilcīga darba devēja tēls, kas pamatojas uz labiem darba un nodarbinātības apstākļiem, ir svarīga konkurences priekšrocība kvalificētu darbinieku piesaistīšanā;

86.  uzskata, ka reglamentēšana kalpo sabiedrības vispārējām interesēm un ka tā cita starpā ir paredzēta, lai izveidotu konkurētspējīgu un taisnīgu tirgu, aizsargātu darbiniekus, aizsargātu veselību un drošību, veicinātu inovāciju un saglabātu dabisko vidi; uzsver steidzamo nepieciešamību pēc skaidra un efektīva tiesiskā regulējuma, kas MVU tā piemērošanā nerada nevajadzīgu birokrātisko slogu;

87.  atzīmē, ka reģionos, kuros ekonomikas attīstība ir vērsta uz ārvalstu tiešo investīciju piesaistīšanu, daudznacionālām korporācijām likumdošanas jautājumos atsevišķos gadījumos varētu piemērot preferenciālu režīmu; uzskata, ka preferenciāla režīma piemērošana daudznacionālām korporācijām būtu jāizvērtē, lai mazinātu to iespējamo negatīvo ietekmi uz MVU, tādējādi nodrošinot tiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus un uzlabojot to spēju radīt darbvietas; atzīst arī to, ka daudzi MVU tiek izveidoti, lai, nodrošinot piegādes ķēdes produktus un pakalpojumus, atbalstītu daudznacionālas korporācijas un to darbiniekus; uzsver nepieciešamību šādos gadījumos rūpīgi uzraudzīt darbinieku tiesību ievērošanu, atzinīgi vērtē ESAO centienus palielināt starptautiskās nodokļu sistēmas pārredzamību un prasa ātri īstenot nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) apkarošanas pasākumus;

88.  aicina dalībvalstis pieņemt principu, kas paredz ienākumu nodokļa piemērošanu ienākumu radīšanas vietā, un citus pret daudznacionālu korporāciju īstenoto peļņas pārvietošanas praksi vērstus pasākumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus MVU un līdz ar to palielinātu to darbvietu radīšanas potenciālu;

89.  atzīmē, ka uzlabots tiesiskais regulējums un efektīva tiesību aktu īstenošanas nodrošināšana var palīdzēt risināt ēnu ekonomikas un nodokļu apiešanas problēmu;

90.  uzskata, ka tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm būtu jāņem vērā ES reģionu specifiskās strukturālās atšķirības MVU sektorā visā Savienībā un jāizvērtē to ietekme uz nodarbinātības izredzēm nākotnē un MVU darbinieku darba ņēmēja tiesībām un algu;

91.  aicina Komisiju veikt ietekmes izvērtējumu attiecībā uz ierosinātā TTIP nolīguma un tirgus ekonomikas statusa piešķiršanas Ķīnai ietekmi uz darbvietu skaitu un kvalitāti MVU sektorā visās dalībvalstīs; uzsver, ka šādā ietekmes izvērtējumā būtu jāietver potenciāli skarto MVU veidu un sektoru detalizēta analīze;

92.  atzīmē digitālā vienotā tirgus sniegtās iespējas; tomēr uzsver, ka ir jāizvērtē MVU potenciāls, riski un risināmās problēmas saistībā ar to izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciālu dažādajās dalībvalstīs, kā arī ietekme uz darbiniekiem un sociālās drošības sistēmām; iesaka Komisijai radīt MVU nepieciešamos nosacījumus, lai tie varētu pielāgoties un pakāpeniski iekļūt digitālajā vienotajā tirgū;

93.  uzskata, ka digitalizācijas veicināšana publiskajā sektorā (e-pārvalde) un pieaugoša platjoslas tīklu pieejamība tālākos apgabalos samazinātu MVU dibināšanas un darbības izmaksas, tādējādi ļaujot tiem vēl vairāk palielināt darbvietu radīšanas potenciālu;

94.  mudina MVU veicināt attālināto darbu un viedo darbu, kas ir efektīvi instrumenti, lai samazinātu uzņēmumu izmaksas un ļautu darbiniekiem labāk līdzsvarot profesionālo un privāto dzīvi;

95.  atzinīgi vērtē īpaši MVU paredzētos informācijas portālus, piemēram, portālu „Finansējuma pieejamība” tīmekļa vietnē „Tava Eiropa”, un aicina Komisiju turpināt uzlabot to funkcionalitāti un pieejamību un pārveidot tos par interaktīvākiem instrumentiem; īpaši uzsver to, ka ļoti svarīgi ir efektīvi īstenot vienotā tirgus stratēģijā minēto jauno vienoto digitālo vārteju kā tiešsaistes piekļuves punktu visai ar vienoto tirgu saistītajai informācijai un pakalpojumiem;

o
o   o

96.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 332 E, 15.11.2013., 81. lpp.
(2) OV C 24, 22.1.2016., 2. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0394.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0459.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0321.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0264.
(7) OV C 68 E, 7.3.2014., 40. lpp.
(8) Gada ziņojums par Eiropas MVU 2014. un 2015. gadā (http://ec.europa.eu/growth/smes/business-friendly-environment/performance-review_lv).
(9) 2016. gada februāra dati (http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/7225076/3-04042016-BP-EN.pdf/e04dadf1-8c8b-4d9b-af51-bfc2d5ab8c4a).
(10) Eurofound 2011. gada ziņojums „Darbinieku pārstāvība uzņēmuma līmenī Eiropā”.
(11) Darbinieku un sociālo kooperatīvu un citu darbiniekiem piederošu rūpniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu Eiropas konfederācijas (CECOP) 2013. gada publikācija „Uzņēmumu nodošana darbiniekiem, izveidojot kooperatīvus, Eiropā”.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0264.
(13) OV C 24, 22.1.2016., 33. lpp.

Juridisks paziņojums