Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2053(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0263/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0263/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 04/10/2016 - 7.9
CRE 04/10/2016 - 7.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0371

Pieņemtie teksti
PDF 442kWORD 57k
Otrdiena, 2016. gada 4. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
ĀKK un ES turpmākās attiecības pēc 2020. gada
P8_TA(2016)0371A8-0263/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. oktobra rezolūcija par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada (2016/2053(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū  (“Kotonū nolīgums”), un tā pārskatīšanu 2005. un 2010. gadā(1),

–  ņemot vērā 1975. gada Džordžtaunas nolīgumu, ar ko izveido Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupu, un tā pārskatīšanu 1992. gadā(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 8. oktobra paziņojumu „Ceļā uz pilnu sadarbības ar ĀKK valstīm integrāciju ES budžetā” (COM(2003)0590),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 6. oktobra Kopīgo apspriešanas dokumentu “Ceļā uz jaunu partnerību starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm pēc 2020. gada” (JOIN(2015)0033),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ĀKK un ES attiecībām, jo īpaši 2015. gada 11. februāra rezolūciju par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbību(3), 2013. gada 13. jūnija(4) rezolūciju par otrajiem grozījumiem 2000. gada 23. jūnija Kotonū nolīgumā, 2009. gada 5. februāra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ietekmi uz attīstību(5) un 2004. gada 1. aprīļa rezolūciju par Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā(6),

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas iepriekšējās rezolūcijas un jo īpaši 2015. gada 9. decembra rezolūciju “40 partnerības gadi — ietekmes uz tirdzniecību un attīstību ĀKK valstīs novērtējums un ĀKK valstu un Eiropas Savienības noturīgu attiecību perspektīvas”(7),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par politikas saskaņotību attīstībai (PCD),

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāju 2015. gada 9. decembrī sniegto kopīgo paziņojumu par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām(8),

–  ņemot vērā ES globālo stratēģiju par ārpolitiku un drošības politiku, ko paredzēts iesniegt Eiropadomei 2016. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 21. marta kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz atjauninātu ES un Klusā okeāna valstu partnerību attīstības jomā” (JOIN(2012)0006),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 26. jūnija kopīgo paziņojumu “Kopīgā ES un Karību jūras valstu partnerības stratēģija” (JOIN(2012)0018),

–  ņemot vērā Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju, kuru pieņēma Āfrikas un Eiropas valstu un valdību vadītāji Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 9. decembrī(9),

–  ņemot vērā 2015. gada 6. oktobra rezolūciju par vietējo pašvaldību lomu attīstības sadarbībā jaunattīstības valstīs(10),

–  ņemot vērā ĀKK un ES 2014. gada 20. jūnija kopīgo deklarāciju par programmu laikposmam pēc 2015. gada(11),

–  ņemot vērā Sipopo deklarāciju “ĀKK valstu grupas nākotne mainīgajā pasaulē — problēmas un iespējas”(12), ko ĀKK valstu un valdību vadītāji pieņēma Septītajā augstākā līmeņa sanāksmē 2012. gada 13. un 14. decembrī,

–  ņemot vērā trešo starptautisko konferenci par attīstības finansēšanu, kas notika 2015. gada 13.–16. jūlijā, un Adisabebas rīcības plānu, ko ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja 2015. gada 27. jūlijā(13),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību un noslēguma dokumentu „Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gada perspektīvā”(14), ko Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 41. sesiju, kas notika Dakārā (Senegāla) 2016. gada 28. un 29. aprīlī,

–  ņemot vērā 2016. gada 31. maijā un 1. jūnijā Portmorsbijā, Papua-Jaungvinejā, notikušo ĀKK valstu un valdību vadītāju 8. sammitu, kurā pieņēma Vaigani paziņojumu par ĀKK valstu grupas turpmākajām perspektīvām, kā arī Portmorsbijas deklarāciju, ar kuru tika pieņemts galīgais ievērojamu personu grupas ziņojums jautājumā par ĀKK valstu grupas nākotni,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0263/2016),

A.  tā kā Kotonū nolīguma spēks un acquis balstās uz vairākām unikālām īpatnībām — tas ir juridiski saistošs dokuments, tajā ir nesalīdzināmi liels skaitliskais sastāvs (79 + 28 dalībvalstis), tas ir visaptverošs, pateicoties trīs pīlāriem — attīstības sadarbība, politiskā sadarbība un sadarbība ekonomikas un tirdzniecības jomā, tam ir kopīga iestāžu sistēma un apjomīgs budžets Eiropas Attīstības fonda (EAF) veidā;

B.  tā kā svarīgākais Kotonū nolīguma uzdevums ir: „samazināt un eventuāli izskaust nabadzību“, kas ir uzdevums, kurš atbilst ilgtspējīgas attīstības un ĀKK grupas pakāpeniskas integrācijas pasaules ekonomikā mērķim, un ir stingri apstiprināts tā 1. pantā; tā kā partnerība ir balstīta uz virkni vērtību un principu, tostarp cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, uz tiesiskumu un uz pārredzamu un atbildīgu valdību balstītu demokrātiju;

C.  tā kā vairāk nekā 80 % pasaules vismazāk attīstīto valstu (VAV) atrodas ĀKK reģionos, kam ir īpaša nozīme ES un ĀKK valstu partnerībā;

D.  tā kā ĀKK grupas un Eiropas Savienības politiskā un ekonomiskā aina kopš Kotonū nolīguma parakstīšanas ir mainījusies;

E.  tā kā ĀKK un ESS attiecību nākotnei vajadzētu balstīties uz jauniem apsvērumiem par to, kādas iespējas un kādi šķēršļi izriet no ES un ĀKK sadarbības;

F.  tā kā ĀKK un ES dalībvalstu skaitliskais sastāvs joprojām pietiekami neizpaužas vienotā rīcībā globālos forumos;

G.  tā kā ĀKK un ES partnerībai ir bijusi būtiska loma virzībā uz Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu;

H.  tā kā, no otras puses, rezultāti attiecībā uz mērķiem, kas saistīti ar nabadzības apkarošanu un ĀKK valstu integrāciju pasaules ekonomikā, līdz šim ir bijuši nepietiekami, ņemot vērā to, ka puse no ĀKK valstīm joprojām ir starp pasaules vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un ka ĀKK dalībvalstis kopā nodrošina mazāk nekā 5 % no pasaules tirdzniecības un aptuveni 2 % no pasaules IKP;

I.  tā kā tirdzniecības attiecības veido Kotonū nolīguma otro pīlāru, un tā kā ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) ir veids, kā padziļināt šīs attiecības;

J.  tā kā ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) Kotonū nolīguma 36. pantā ir definēti kā attīstības instrumenti, kuru “mērķis ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, īpaši pilnībā izmantojot reģionālās integrācijas un tirdzniecības starp jaunattīstības valstīm potenciālu”; tā kā EPN iekļaušana Kotonū nolīgumā veicina politikas saskaņotību attīstībai;

K.  tā kā Kotonū nolīgumā ir ņemts vērā tas, ka aizvien vairāk pieaug reģionālās integrācijas nozīmīgums ĀKK valstīs un ĀKK un ES sadarbībā, kā arī tās loma miera un drošības veicināšanā, sekmējot izaugsmi un risinot pārrobežu problēmas;

L.  tā kā Kotonū nolīgums ir paredzēts jaunu globālu problēmu risināšanai saistībā ar klimata pārmaiņām, migrāciju, mieru un drošību (piemēram, cīņa pret terorismu, ekstrēmismu un starptautisko noziedzību), tomēr tā konkrētie rezultāti šajās jomās ir nelieli;

M.  tā kā ĀKK valstu un ES apvienoto iestāžu, jo īpaši Apvienotās ministru padomes, sanāksmes nav sniegušas īpašus konkrētus rezultātus, to apmeklējums ir bijis neliels un tajās nav piedalījušās augsta līmeņa amatpersonas;

N.  tā kā ES finansē aptuveni 50 % no ĀKK valstu sekretariāta izmaksām; tā kā daudzas ĀKK dalībvalstis nemaksā pilnu dalības maksu;

O.  tā kā politiskais dialogs par būtiskiem elementiem, kā minēts Kotonū nolīguma 8. un 96. pantā, ir konkrēts tiesisks veids, kā nodrošināt ĀKK un ES partnerības kopējās vērtības un veicināt demokrātiju un cilvēktiesības, kas ir būtiski nozīmīgas ilgstpējīgas attīstības nodrošināšanai;

P.  tā kā jaunajā nolīgumā ir skaidri paredzēta nepieciešamība nodrošināt cilvēktiesību nosacījumu saglabāšanu un pilnveidot politisko dialogu;

Q.  tā kā valstu parlamentu, vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora iesaiste politiskajā dialogā ir bijusi diezgan ierobežota, neraugoties uz to atzīto nozīmīgumu; tā kā ĀKK grupas loma būtībā ir tikusi īstenota tikai gadījumos, kas attiecas uz 96. pantu; tā kā politiskais dialogs un īpaši 96. pants politiskās krīzes gadījumos galvenokārt ir izmantots novēloti un nerīkojoties preventīvi;

R.  tā kā, lai gan Kotonū nolīgumā pēc tā pārskatīšanas 2010. gadā ir nepārprotami atzīta valstu parlamentu, vietējo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma, to dalība sarunās par ĀKK un ES politiku un pasākumiem ir bijusi ierobežota;

S.  tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas saskaras ar aizvien ierobežojošākiem tiesību aktiem un citiem šķēršļiem, kas ierobežo to darbību un jomu;

T.  tā kā ĀKK reģionā ietilpst vairākas aizjūras zemes un teritorijas (AZT), kuras ir asociētas ar Eiropas Savienību un kuru īpašās attiecības ar ES atbalsta atteikšanos no tradicionālās attīstības palīdzības pieejas, lai labāk ņemtu vērā to piederību Eiropas valstu saimei; tā kā, lai gan AZT ir īpašs statuss, tās tāpat kā ĀKK valstis joprojām saņem finansējumu no 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF);

U.  tā kā EAF finansē, izmantojot ES dalībvalstu tiešās iemaksas, un uz to neattiecas parastie ES budžeta noteikumi; tā kā Parlamentam nav nekādu pilnvaru attiecībā uz EAF budžeta izpildes apstiprināšanu, izņemot jau veikto maksājumu apstiprināšanu, un tam nav arī oficiālas kontroles tiesības attiecībā uz EAF plānošanu;

V.  tā kā 11. EAF aptuveni EUR 900 miljoni ir rezervēti Āfrikas Miera nodrošināšanas fondam un aptuveni EUR 1,4 miljardi no EAF rezerves līdzekļiem tiks izmantoti ES trasta fonda Āfrikai vajadzībām;

W.  tā kā ĀKK valstu iekšējiem resursiem kopā ar diasporu kopienu naudas pārvedumiem varētu būt būtiska nozīme attīstības finansēšanā;

X.  tā kā EAF iekļaušana budžetā dotu iespēju nodrošināt demokrātisko kontroli, palielinātu atpazīstamību un pārredzamību attīstībai paredzēto ES līdzekļu izlietošanā; tā kā, no otras puses, EAF plānošanas daudzgadu raksturs nodrošina līdzekļu aplēses iespēju, un tā iekļaušana budžetā varētu samazināt ĀKK valstīm paredzēto attīstības līdzekļu apjomu par labu citām ārpolitikas prioritātēm un radīt priekšstatu, ka tiek vājināta priviliģētā ES un ĀKK valstu partnerība; tā kā EAF iekļaušana budžetā varētu arī apdraudēt Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda un citu svarīgu iniciatīvu, piemēram, Āfrikas trasta fonda, finansēšanu, ja netiks izveidots īpašs instruments, lai finansētu drošības izdevumus, kas saistīti ar sadarbību attīstības jomā,

1.  apstiprina, ka ĀKK un ES sadarbība ir lietderīgs un unikāls sasniegums, kas pēdējo 40 gadu laikā ir nostiprinājis saiknes starp ĀKK un ES tautām un valstīm, un to parlamentiem; uzsver — ņemot vērā ĀKK valstu kā grupas pausto apņēmību īstenot vienotu rīcību —, lai uzlabotu sadarbības efektivitāti un pielāgotu to jauniem izaicinājumiem, ir jānosaka jauna struktūra, ar ko tiek saglabāti universāli ĀKK un ES acquis elementi, piemēram, apņemšanās nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesību, cilvēces attīstību, labu pārvaldību un demokrātiju, mērķis nodrošināt tiesiskumu un labas prakses apmaiņu vienotā sistēmā, savukārt galvenais darbs ir jāveic saskaņā ar subsidiaritātes principu, proti, īstenojot reģionālus nolīgumus, kas ir īpaši izstrādāti atbilstoši konkrētām reģiona vajadzībām un abpusējām ES un attiecīgā reģiona interesēm;

2.  uzsver, ka gan kopējai sistēmai, gan reģionāliem nolīgumiem vajadzētu būt juridiski saistošiem; uzsver — lai uzlabotu to efektivitāti, samazinātu dublēšanos un novērstu politiskos regulējumus, kas daļēji pārklājas, reģionālie nolīgumi ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm ir jāizstrādā tā, lai tiktu ņemtas vērā pastāvošās reģionālās un apakšreģionālās organizācijas, piem., Āfrikas Savienība, reģionālās ekonomikas kopienas, reģionālās stratēģijas vai reģionālie nolīgumi, piemēram, ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN), un lai nodrošinātu iespēju iekļaut citas valstis, piemēram, Ziemeļāfrikas valstis, vai veidot grupas, ņemot vērā īpašas intereses vai vajadzības (piemēram, attīstības līmeni, attiecīgi apvienojoties vismazāk attīstītajām valstīm (VAV), vai ģeogrāfiskās īpatnības, attiecīgi apvienojoties mazo salu jaunattīstības valstīm);

Mērķi, principi un sadarbības noteikumi

3.  prasa jaunajā nolīgumā galveno uzmanību veltīt 2030. gadam paredzētajai programmai un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un izveidot stingras uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu, ka nolīguma īstenošana palīdz sasniegt IAM un veicina tos;

4.  aicina izmantot ĀKK un ES salīdzinošās uzraudzības, pārskatatbildības un pārskatīšanas mehānismu, lai regulāri pārbaudītu IAM īstenošanu dalībvalstīs, piedaloties ĀKK un ES pārstāvjiem ne tikai no centrālajām valsts iestādēm, bet arī no parlamentiem, reģionālajām un vietējām pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības un zinātniskajām kopienām, un ik gadu izstrādājot secinājumus un ieteikumus valsts, reģionālajiem un pasaules pārskatīšanas procesiem un turpmākiem pasākumiem;

5.  turklāt uzsver, ka jaunajā nolīgumā paredzētās valsts nozaru politikas plānošanā, pieņemšanā un īstenošanā būtu pilnībā jāņem vērā uz zināšanām balstīta politika;

6.  prasa, lai cīņa pret nabadzību un nevienlīdzību un to galīga izskaušana, kā arī ilgtspējīgas attīstības veicināšana joprojām būtu galvenais ĀKK un ES sadarbības mērķis; tomēr uzstāj, ka jaunam nolīgumam galvenokārt vajadzētu būt politiskam projektam, kas balstīts uz līdzatbildības principu, un noteikti jāatsakās no devēja — saņēmēja mentalitātes; uzskata, ka sadarbībai būtu jānotiek kopēju interešu jomās, kurās sagaidāmi kopēji ieguvumi ne tikai ekonomiskā ziņā, bet arī attiecībā uz mieru, drošību, cilvēktiesībām, tiesiskumu, labu pārvaldību, demokrātiju, migrāciju, vidi, klimata pārmaiņām un citām jomām, kas saistītas ar ĀKK un ES iedzīvotāju labklājību;

7.  atkārtoti pauž pārliecību, ka politikas saskaņotība attīstībai (PCD) ir būtiski svarīgs elements jaunās ilgtspējīgas attīstības programmas mērķu sasniegšanā; uzskata, ka Kotonū nolīguma visaptverošais raksturs veicina PCD un tādēļ jaunajā nolīgumā tas būtu jāsaglabā; norāda uz nepieciešamību jaunajā nolīgumā saglabāt konkrēti ar PCD saistītos noteikumus un uzlabot dialogu par saistītajiem jautājumiem; atkārtoti ierosina saistībā ar Apvienoto parlamentāro asambleju iecelt pastāvīgos PCD līdzreferentus;

8.  uzskata, ka starptautiski saskaņotu palīdzības efektivitātes principu ievērošana ir galvenais priekšnoteikums, lai īstenotu programmu laikposmam līdz 2030. gadam, un uzskata, ka topošajā nolīgumā būtu jāiekļauj atsauce uz to;

9.  prasa, lai Kotonū nolīguma būtiskie elementi attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu būtu arī jaunā nolīguma uz vērtībām balstītajā pamatā; prasa, lai laba pārvaldība tiktu papildus iekļauta kā būtisks elements atbilstīgi jaunajam 16. ilgtspējīgas attīstības mērķim saistībā ar mieru, tiesiskumu un efektīvām iestādēm; atgādina, cik svarīgi ir pilnībā īstenot Kotonū nolīguma 9. pantu;

10.  uzsver, ka politiskais dialogs ir Kotonū nolīguma būtiska daļa un ka 8. un 96. pantā ir paredzēti konkrēti tiesiskie līdzekļi, lai nodrošinātu ĀKK valstu un ES attiecību būtiskus elementus, neraugoties uz to, ka iepriekš to izmantošana ne vienmēr ir bijusi efektīva; prasa, lai politiskais dialogs arī turpmāk būtu galvenais tiesiskais pīlārs jaunā nolīguma vispārējā sistēmā un reģionālajā līmenī; prasa efektīvāk, sistemātiskāk un proaktīvāk izmantot politisko dialogu, lai novērstu politiskās krīzes;

11.  uzsver, ka Kotonū nolīguma 97. pantā ir paredzēta apspriežu procedūra un atbilstīgi pasākumi, lai risinātu nopietnus korupcijas gadījumus, un pauž nožēlu, ka līdz šim minētais pants ir piemērots tikai vienu reizi; prasa jaunajā partnerattiecību nolīgumā starp ES un ĀKK valstīm uzlabot minēto procedūru, lai tā kļūtu pilnībā funkcionējoša;

12.  šajā sakarībā uzsver, ka politiskais dialogs ir vērtīgs pamats, lai uzlabotu partnervalstu iedzīvotāju stāvokli; pauž nožēlu par līdzšinējo šī instrumenta nepietiekamo izmantošanu un zemo efektivitāti; tāpēc aicina uzlabot cilvēktiesību stāvokļa un citu būtisku un fundamentālu nolīguma elementu uzraudzību, uzsver, ka uzraudzībai ir jābūt iekļaujošai un tādai, kurā tiek nodrošināta līdzdalība, un prasa regulāri reizi divos gados vai ik pēc vairākiem gadiem veikt izvērtēšanu un sniegt kopīgus ziņojumus par to, kā ĀKK un ES dalībvalstis ievēro šos elementus, ar mērķi skaidri norādīt uz faktiem, kritizēt vai slavēt; prasa šo ziņojumu rezultātus iesniegt visaptverošās ĀKK un ES sanāksmēs un izmantot tos par pamatu politiskajā dialogā, kā arī ņemt tos vērā valsts, reģionālajos un pasaules IAM īstenošanas pārskatos;

13.  aicina vairāk iesaistīt valstu parlamentus un reģionālās un vietējās pašvaldības iestādes gan ĀKK valstīs, gan ES dalībvalstīs visos ĀKK un ES politikas un darbību posmos, sākot no turpmākās plānošanas un programmu izstrādes, beidzot ar īstenošanu, novērtēšanu un pārraudzību, jo īpaši ņemot vērā subsidiaritātes principu;

14.  mudina visas jaunā nolīguma puses apņemties piešķirt vietējai un reģionālajai pārvaldei lielāku autonomiju un palielināt tās spējas, lai tā varētu efektīvi veikt savus uzdevumus un īstenot nozīmīgu lomu ĀKK valstu attīstībā;

15.  prasa politiskajā dialogā, plānošanā un īstenošanā vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību un atbalstīt to spēju veidošanā, īpaši attiecībā uz vietējām grupām, kuras šī politika ietekmē tieši; šajā sakarībā uzsver arī pilsoniskās sabiedrības darbības jomas ierobežošanas risku dažās valstīs un nepieciešamību iekļaut arī tādas grupas kā minoritātes, jaunieši un sievietes, kuras nespēj organizēt savas intereses vai kuras konkrētajā valstī netiek atzītas, neraugoties uz to likumīgajām demokrātiskajām interesēm;

16.  uzskata, ka privātajam sektoram var būt būtiska nozīme attīstības procesā un tas var sniegt ieguldījumu attīstības finansēšanā, ja ieguldījums tiek veikts, respektējot iedzīvotājus, tradicionālās īpašumtiesības vai izmantošanas tiesības, kā arī vidi un atbilstīgi ANO pamatprincipiem par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām; tādēļ aicina atbalstīt Eiropas Investīciju bankas (EIB) uzraudzībā esošos privātos ieguldījumus, ja tie atbilst starptautiskajām cilvēktiesībām un sociālajiem un vides aizsardzības noteikumiem; uzsver, ka jaunajās partnerattiecībās prioritāte būtu jāpiešķir mazajiem ražotajiem un lauksaimniekiem, kā arī mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piemērotas vides nodrošināšanai un veicināšanai; turklāt aicina politikas izstrādē, plānošanā un īstenošanā uzklausīt vietējos un valsts privātā sektora pārstāvjus;

Turpmākās ĀKK un ES iestādes

17.  aicina ĀKK un ES Apvienotās padomes sanāksmēs iekļaut tematiskas un steidzamas politiskās debates, tostarp par sensitīviem jautājumiem, lai pieņemtu kopīgus secinājumus par tām; aicina attiecīgās ĀKK un ES dalībvalstu ministrijas uzlabot savu dalību ministru līmenī, lai nodrošinātu šīm sanāksmēm vajadzīgo politisko leģitimitāti un panāktu partnerības principam nepieciešamo publicitāti;

18.  aicina jaunajā sadarbības nolīgumā iekļaut spēcīgu parlamentāro dimensiju, izmantojot Apvienoto parlamentāro asambleju (APA), kas nodrošinās atvērtu demokrātisku un visaptverošu parlamentāro dialogu, cita starpā par sarežģītiem un sensitīviem jautājumiem, sekmēs kopīgus (reģionālus) politiskos projektus, nodrošinās tiem demokrātisku pamatu, iesaistot dažādas ieinteresētās personas, uzraudzīs izpildvaras darbu, kā arī attīstības sadarbību, veicinās demokrātiju un cilvēktiesības un tādējādi sniegs būtisku ieguldījumu jaunajā attīstības partnerībā, balstoties uz vienlīdzīgiem noteikumiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai APA jau no sākuma tiktu iesaistīta visās attiecīgajās diskusijās par ĀKK un ES partnerību pēc 2020. gada;

19.  pauž stingru pārliecību, ka APA debatēs būtu jānodrošina visu politisko spēku pienācīga demokrātiska un samērīga pārstāvība un līdzdalība; tāpēc aicina valstu delegācijas APA iekļaut valsts politiskā spektra parlamentu pārstāvjus un nodrošināt opozīcijas pārstāvju klātbūtni;

20.  prasa pielāgot APA jaunajai reģionālajai struktūrai, tādējādi tās darbību reģionālajos forumos koncentrējot uz reģionāli svarīgiem jautājumiem un cieši iesaistot valstu un reģionālos parlamentus, vienlaikus regulāri, tomēr salīdzinoši retāk rīkojot ĀKK un ES apvienotās sanāksmes; prasa APA sesijās iekļaut tematiskas tikšanās ar pilsonisko sabiedrību, vietējām pašvaldībām un privāto sektoru, lai turpinātu izstrādāt un paplašināt debates par tematiem, kas saistīti ar APA programmu;

21.  aicina APA Prezidiju izstrādāt stratēģiskāku Asamblejas darba programmas virzību; prasa APA komiteju turpmākajos ziņojumos nodrošināt skaidru saikni ar 17. IAM, lai būtu iespējams nepārtraukti pārraudzīt visu šo mērķu sasniegšanu; prasa galvenajā ĀKK un ES forumā saskaņot kopīgās rezolūcijas par steidzamiem starptautiskiem jautājumiem, kavēšanos saistībā ar IAM jautājumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem, savukārt reģionālajās vai citās attiecīgās sanāksmēs saskaņot rezolūcijas par pašreizējiem jautājumiem un problēmām, kuras ir steidzamas un īpaši aktuālas attiecīgajam reģionam vai konkrētai grupai; šajā sakarībā atgādina priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei par to, cik politiski svarīgi ir, lai APA sesijās Padome tiktu pārstāvēta ministru līmenī; prasa, lai ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāji tiktu uzaicināti piedalīties Apvienotās padomes sanāksmēs, lai nodrošinātu efektīvu un savstarpēju informācijas plūsmu un uzlabotu iestāžu sadarbību;

22.  prasa turpināt centienus, lai uzlabotu APA īstenoto attīstības plānošanas pārbaudi, ņemot vērā attīstības efektivitātes principus, un turpmākos pasākumus saistībā ar minēto pārbaudi; aicina Komisiju un valdības veicināt valstu parlamentu, vietējo un reģionālo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora un diasporas kopienu pārstāvju iesaisti visos dažādajos attīstības plānošanas pārbaudes posmos un savlaicīgi un pārskatāmi sniegt valstu parlamentiem visu pieejamo informāciju, lai palīdzētu tiem īstenot demokrātisko kontroli;

23.  uzskata, ka ES un ĀKK partnerībai ir jācenšas panākt ciešāka sadarbība ar citiem globālajiem partneriem (piemēram, ar Āfrikas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju) un pēc iespējas ar citiem starptautiskajiem spēkiem, kā arī sasniegt labāku koordināciju un sadarbību, nepieļaujot darba vai misiju dubultošanos, lai risinātu kara, iekšējo konfliktu, nedrošības, nestabilitātes un pārejas radītās problēmas;

Turpmākais finansējums

24.  pauž pārliecību, ka vienlaicīga Kotonū nolīguma un Savienības daudzgadu finanšu shēmas (DFS) termiņa beigšanās sniedz iespēju beidzot pieņemt lēmumu par Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā, lai uzlabotu ES attīstības finansēšanas efektivitāti, pārredzamību, demokrātisko kontroli, pārskatatbildību, pārredzamību un saskaņotību; tomēr uzsver, ka attiecībā uz šo iekļaušanu budžetā būtu jāievēro šādi nosacījumi: i) jāgarantē attīstībai paredzēto līdzekļu rezervēšana, lai saglabātu finansējuma līmeni jaunattīstības valstīm, un ii) jārod pastāvīgs atsevišķs risinājums ES ar attīstības sadarbību saistīto un saskaņoto drošības izdevumu finansēšanai; atgādina, ka, pat iekļaujot EAF budžetā, tajā jāietver ar ES sadarbības politiku saskaņoti kritēriji; mudina abas puses modernizēt finansēšanas instrumentus un pēc iespējas veicināt vispārēju un nozaru budžeta atbalstu;

25.  norāda, ka Savienības budžetā jau ir instrumenti, kas paredzēti konkrētiem partneriem, un ka EAF iekļaušanu budžetā var ieplānot tā, lai ņemtu vērā un sekmētu privileģētās ĀKK un ES attiecības nolūkā sekmēt ilgtspējīgu attīstību; aicina Komisiju nākt klajā ar ceļvedi, kurā apskatīti iepriekš minētie jautājumi, pirms tiek iesniegti vajadzīgie priekšlikumi nākamajai DFS;

26.  atgādina, ka ĀKK un ES turpmākajām attiecībām ir jābūt politiskām, piemēram, orientētām uz kopīgiem politiskiem projektiem dažādos starptautiskos forumos, un tām nevajadzētu galvenokārt būt līdzekļu devēja un līdzekļu saņēmēja attiecībām; tādēļ uzsver, ka ES attīstības palīdzības principi ir vienlīdzīgi jāpiemēro visām jaunattīstības valstīm un tāpēc ir pakāpeniski jāpārtrauc sniegt ES attīstības palīdzība attīstītajām ĀKK valstīm, tām piemērojot tādus pašus noteikumus kā valstīm, kas nav ĀKK valstis; uzskata, ka, ĀKK valstu pašfinansējuma līmeņa palielināšana atbilstu ĀKK valstu mērķiem nodrošināt neatkarīga dalībnieka lomu, un šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi, lai jaunajā nolīgumā tiktu iekļauti uzlaboti instrumenti, kas paredzēti, lai veidotu ĀKK valstu spēju finansēt svarīgas ekonomikas nozares; aicina puses dubultot centienus, lai veidotu ĀKK valstu spējas un pārvaldītu un lietderīgi izmantotu vietējos resursus, jo īpaši uzlabojot nodokļu sistēmas, nodrošinot dabas resursu pareizu pārvaldību un veicinot industrializāciju un izejvielu pārstrādi vietējā, reģionālajā un pasaules tirgū;

27.  uzsver, ka 11. EAF ir galvenais Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda (APF) finansēšanas avots, neraugoties uz to, ka 2003. gadā, kad APF izveidoja, tas bija paredzēts kā pagaidu risinājums; prasa izveidot īpašu instrumentu, lai finansētu drošības izmaksas saistībā ar attīstības sadarbību;

28.  ņem vērā Komisijas 2016. gada 7. jūnija paziņojumu par jauna partnerības regulējuma ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā; norāda, ka ES budžeta un EAF ieguldījums kopējā finansējumā, kas ir EUR 8 miljardi, tiek veidots tikai no iepriekš plānotā atbalsta; aicina neapdraudēt attīstības palīdzības sniegšanu atbalsta saņēmējiem un finansēt ar migrāciju saistītas iniciatīvas ar jaunām apropriācijām;

29.  aicina ieviest īpašu instrumentu visām AZT, kas izstrādāts, lai atbilstu to īpašajam statusam un piederībai Eiropas valstu saimei; aicina veidot ciešāku sadarbību starp ĀKK valstīm un AZT, lai veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību to attiecīgajos reģionos un pilnīgāk integrētu AZT to reģionālajā vidē;

Tirdzniecības aspekts: Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN)

30.  atgādina, ka EPN ir reģionālās sadarbības pamats un ka tiem ir jābūt instrumentiem, kas paredzēti attīstībai un reģionālajai integrācijai; tāpēc uzsver, ka visos EPN ir svarīgi juridiski saistoši ilgtspējības noteikumi (par cilvēktiesībām un sociālajiem un vides standartiem), un uzsver, ka ir svarīgi izveidot efektīvas uzraudzības sistēmas, kas ietver plašu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju loku, lai indentificētu un novērstu jebkādu iespējamu negatīvu ietekmi saistībā ar tirdzniecības liberalizāciju;

31.  aicina, lai nolīgums laikposmam pēc Kotonū nolīguma tiktu izveidots kā politisks jumta nolīgums, kurā noteiktas saistošas obligātās prasības attiecībā uz EPN, lai nodrošinātu nepārtrauktību attiecībā uz pašreizējā Kotonū nolīgumā ietvertajām saiknēm ar ilgtspējības noteikumiem par labu pārvaldību, cilvēktiesību, tostarp visneaizsargātāko cilvēku tiesību, ievērošanu, un sociālo un vides standartu ievērošanu, un tādēļ, ka tas nodrošinātu atbilstīgu pamatu attīstības un politikas saskaņotībai; prasa īstenot apvienotās parlamentārās kontroles un uzraudzības procesu attiecībā uz EPN ietekmi, kā arī strukturētus mehānismus pilsoniskās sabiedrības veiktai uzraudzībai;

o
o   o

32.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt ES Padomei, Komisijai, ĀKK Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas Prezidijam.

(1) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/03_01/pdf/mn3012634_en.pdf
(2) http://www.epg.acp.int/fileadmin/user_upload/Georgetown_1992.pdf
(3) OV C 310, 25.8.2016., 19. lpp.
(4) OV C 65, 19.2.2016., 257. lpp.
(5) OV C 67E, 18.3.2010., 120. lpp.
(6) OV C 103E, 29.4.2004., 833. lpp.
(7) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/2015_acp2/pdf/101905en.pdf
(8) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/2015_acp2/pdf/1081264en.pdf
(9) http://www.africa-eu-partnership.org/sites/default/files/documents/eas2007_joint_strategy_en.pdf
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0336.
(11) http://www.acp.int/content/acp-eu-stand-together-post-2015-development-agenda
(12) http://www.epg.acp.int/fileadmin/user_upload/Sipopo_Declaration.pdf
(13) ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija A/RES/69/313.
(14) ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija A/RES/70/1.

Juridisks paziņojums