Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2016. gada 28. aprīlis - BriseleGalīgā redakcija
Kopējās aviācijas telpas nolīgums starp ES un Gruziju (Horvātijas pievienošanās) ***
 Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums starp ES un Izraēlu (Horvātijas pievienošanās) ***
 Konvencija par muitas pārvalžu savstarpēju palīdzību un sadarbību (Horvātijas pievienošanās) *
 Pieprasījums atcelt Bolesław G. Piecha imunitāti
 Bērna interešu aizsardzība Eiropas Savienībā, pamatojoties uz Eiropas Parlamentam adresētajiem lūgumrakstiem
 ES Dzelzceļa aģentūra ***II
 Dzelzceļa sistēmas savstarpēja izmantojamība Eiropas Savienībā ***II
 Dzelzceļa drošība ***II
 Indeksi, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos ***I
 ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Komisija un izpildaģentūras
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palātas īpašie ziņojumi saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi
 ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — 8., 9., 10. un 11. EAF
 ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Parlaments
 ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropadome un Padome
 ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Tiesa
 ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Revīzijas palāta
 ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
 ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Reģionu komiteja
 ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ārējās darbības dienests
 ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ombuds
 ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: ES aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs (BEREC birojs)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Banku iestāde (EBA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vides aģentūra (EVA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzelzceļa aģentūra (ERA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA).
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Euratom Apgādes aģentūra (ESA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Tiesu sadarbības vienība (Eurojust)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Policijas birojs (Eiropols)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas GNSS aģentūra (GSA)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ARTEMIS kopuzņēmums
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums "Clean Sky"
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums ECSEL
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ENIAC kopuzņēmums
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis”
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums "2. ierosme inovatīvu zāļu jomā" (IMI)
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais kopuzņēmums
 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — SESAR kopuzņēmums
 Eiropas Investīciju bankas 2014. gada pārskats
 Uzbrukumi slimnīcām un skolām kā starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums
 Publiska piekļuve dokumentiem 2014. un 2015. gadā
 Mājsaimniecībās nodarbinātās sievietes un aprūpētājas Eiropas Savienībā
 Dzimumu līdztiesība un sieviešu iespēju palielināšana digitālajā laikmetā

Kopējās aviācijas telpas nolīgums starp ES un Gruziju (Horvātijas pievienošanās) ***
PDF 307kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu Protokolu, ar ko groza Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (12227/2014 – C8-0035/2015 – 2014/0134(NLE))
P8_TA(2016)0138A8-0128/2016

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12227/2014),

–  ņemot vērā Protokola projektu (12226/2014),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0035/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A8-0128/2016),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Gruzijas Republikas valdībām un parlamentiem.


Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums starp ES un Izraēlu (Horvātijas pievienošanās) ***
PDF 307kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu Protokolu, ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsts valdību, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (12265/2014 – C8-0102/2015 – 2014/0187(NLE))
P8_TA(2016)0139A8-0129/2016

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12265/2014),

–  ņemot vērā Protokola projektu (12264/2014),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0102/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu , 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A8-0129/2016),

1.  sniedz piekrišanu protokola slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Izraēlas Valstij.


Konvencija par muitas pārvalžu savstarpēju palīdzību un sadarbību (Horvātijas pievienošanās) *
PDF 310kWORD 60k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par ieteikumu Padomes lēmumam par Horvātijas Republikas pievienošanos 1997. gada 18. decembra Konvencijai, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par muitas pārvalžu savstarpēju palīdzību un sadarbību (COM(2015)0556 – C8-0376/2015 – 2015/0261(NLE))
P8_TA(2016)0140A8-0054/2016

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomei (COM(2015)0556),

–  ņemot vērā Horvātijas Republikas Pievienošanās akta 3. panta 4. un 5. punktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0376/2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8‑0054/2016),

1.  apstiprina Komisijas ieteikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.


Pieprasījums atcelt Bolesław G. Piecha imunitāti
PDF 460kWORD 69k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Bolesław G. Piecha imunitāti (2015/2339(IMM))
P8_TA(2016)0141A8-0152/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Bolesław G. Piecha imunitāti, kuru Polijas Republikas ģenerālprokurors nosūtījis 2015. gada 29. oktobrī saistībā ar tiesvedību Polijas Autotransporta ģenerālinspektora (Główny Inspektor Transportu Drogowego) ierosinātajā lietā Nr. CAN-PST-SCW.7421.653220.2014.13.A.0475 un par kuru paziņots 2015. gada 23. novembra plenārsēdē,

–  pēc Bolesław G. Piecha uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu un Polijas 1996. gada 9. maija Likuma par Polijas Sejma vai Senāta deputāta pienākumu pildīšanu 7.b panta 1. punktu un 7.c panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0152/2016),

A.  tā kā Polijas Republikas ģenerālprokurors ir nosūtījis Polijas Autotransporta ģenerālinspektora pieprasījumu atcelt no Polijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Bolesław G. Piecha imunitāti attiecībā uz pārkāpumu 1971. gada 20. maija Administratīvo pārkāpumu kodeksa 92.a panta nozīmē saistībā ar 1997. gada 20. jūnija Ceļu satiksmes likuma 20. panta 1. punktu; tā kā, konkrētāk, iespējamais pārkāpums ir atļautā ātruma pārsniegšana pilsētas aglomerācijas zonā;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savā valstī ir jābūt imunitātei, ko piešķir attiecīgās dalībvalsts parlamenta deputātiem;

C.  tā kā saskaņā ar Polijas Republikas Konstitūcijas 105. panta 2. punktu un 108. pantu deputātu vai senatoru nedrīkst saukt pie kriminālatbildības, ja attiecīgi Sejms vai Senāts nav devis piekrišanu;

D.  tā kā tas nozīmē, ka Eiropas Parlamentam ir jālemj par to, vai atcelt vai neatcelt Bolesław G. Piecha imunitāti;

E.  tā kā iespējamais pārkāpums ir noticis, pirms Bolesław G. Piecha kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu; tā kā minētais iespējamais pārkāpums ir noticis, kad Bolesław G. Piecha darbojās Polijas Senātā; tā kā iespējamais pārkāpums līdz ar to nav tieši vai acīmredzami saistīts ar Bolesław G. Piecha pienākumu izpildi Eiropas Parlamenta deputāta amatā;

F.  tā kā Bolesław G. Piecha, atbildot uz Polijas Autotransporta ģenerālinspektora paziņojumu par pārkāpumu, ir Polijas Autotransporta ģenerālinspekcijai nosūtījis paziņojumu, kurā piekrīt maksāt soda naudu saistībā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 92.a pantā minēto pārkāpumu; tā kā līdz ar to ir grūti noteikt, ka pastāv fumus persecutionis, t. i., pietiekami nopietnas un konkrētas aizdomas, ka pieprasījums iesniegts nolūkā nodarīt politisku kaitējumu attiecīgajam deputātam,

1.  nolemj atcelt Bolesław G. Piecha imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Polijas Republikas kompetentajai iestādei un Bolesław G. Piecha.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


Bērna interešu aizsardzība Eiropas Savienībā, pamatojoties uz Eiropas Parlamentam adresētajiem lūgumrakstiem
PDF 400kWORD 82k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija par bērna interešu aizsardzību Eiropas Savienībā, pamatojoties uz Eiropas Parlamentam adresētajiem lūgumrakstiem (2016/2575(RSP))
P8_TA(2016)0142B8-0487/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 228. pantu,

–  ņemot vērā LESD 81. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un it īpaši tās 24. pantu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām 8. un 20. pantu, kuros uzsvērts valstu valdību pienākums aizsargāt bērna identitāti, tostarp viņa ģimenes attiecības,

–  ņemot vērā 1963. gada Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem un it īpaši tās 37. panta pirmās daļas b) apakšpunktu,

–  ņemot vērā 1993. gada 29. maija Hāgas Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos,

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu(1) (regula “Brisele IIa”),

–  ņemot vērā ES plānu par bērna tiesībām (COM(2011)0060),

–  ņemot vērā pamatnostādnes, kas iekļautas pārdomu dokumentā, kurš izstrādāts Devītajam Eiropas forumam par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā bērna tiesību aizsardzības sistēmu ģeogrāfisko apzināšanu, ko veikusi Pamattiesību aģentūra,

–  ņemot vērā daudzos lūgumrakstus par bērna labklājības iestāžu īstenoto praksi, bērna tiesību aizsardzību, bērna aizbildnību, bērna nolaupīšanu un bērna aizgādību, kurus Lūgumrakstu komiteja pēdējos gados ir saņēmusi no dažādām ES dalībvalstīm, un ieteikumus, kas iekļauti ziņojumos par faktu vākšanas vizītēm uz Vāciju (2011. gada 23. un 24. novembrī) (Jugendamt), Dāniju (2013. gada 20. un 21. jūnijā) (sociālie dienesti) un Apvienoto Karalisti (2015. gada 5. un 6. novembrī) (adopcijas gadījumi bez bioloģisko vecāku piekrišanas),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta starpnieka starptautiskas vecāku veiktas bērna nolaupīšanas lietās lomu un darbību,

–  ņemot vērā Reglamenta 216. panta 2. punktu,

A.  tā kā bērna interesēm jābūt pašām svarīgākajām visos līmeņos pieņemtajos visos lēmumos, kas saistīti ar bērna aizgādību;

B.  tā kā ES var pieņemt pasākumus attiecībā uz ģimenes tiesību aspektiem, kuriem ir pārrobežu ietekme (LESD 81. panta 3. punkts), tostarp adopcijas jomā;

C.  tā kā pastiprinātā mobilitāte ES teritorijā ir izraisījusi to pārrobežu bērna aizsardzības jautājumu skaita palielināšanos, kuri saistīti aizbildnības izbeigšanu;

D.  tā kā ar bērna aizbildnību saistītie jautājumi būtiski ietekmē ikviena iesaistītā indivīda dzīvi un sabiedrību kopumā un tā kā regulā “Brisele IIa” ir vairākas nepilnības un gaidāmā šīs regulas pārskatīšana ir laba iespēja pastiprināt tās noteikumus;

E.  tā kā tādu pamattiesību kā pārvietošanās un uzturēšanās brīvība īstenošanai nevajadzētu radīt lielāku apdraudējumu bērna tiesībām uz ģimenes dzīvi;

F.  tā kā bērniem, kuru vecāki īsteno savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, saskaņā ar Pamattiesību hartas 24. pantu ir tiesības regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešus sakarus ar abiem vecākiem, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā bērna interesēm,

1.  atgādina, ka lielais to lūgumrakstu skaitu, kuri saņemti par lietām, kas saistītas ar bērniem, liecina par būtisku problēmu regulas “Brisele IIa” īstenošanā;

2.  uzskata, ka visās bērnu aizsardzības sistēmās vajadzētu būt ieviestiem transnacionāliem un pārrobežu mehānismiem, kas ņem vērā pārrobežu konfliktu īpatnības;

Bērna aizsardzība un tiesu iestāžu sadarbība ES

3.  aicina dalībvalstis ieviest uzraudzības un vērtēšanas sistēmas (ar attiecīgiem sociālekonomiskiem un pēc valstspiederības sadalītiem statistiskas datiem) saistībā ar valstu koordinācijas satvaru par pārrobežu lietām, kurās ir iesaistīti bērni; iesaka Komisijai koordinēt informācijas nodošanu starp attiecīgajām dalībvalstu iestādēm;

4.  aicina Padomi ziņot par konkrētajām darbībām, ko dalībvalstis veic, lai panāktu sinerģiju starp 28 valstu bērna aizsardzības sistēmām;

5.  prasa pārskatītajā regulā “Brisele IIa” iekļaut skaidru pastāvīgās dzīvesvietas definīciju;

6.  uzsver regulā “Brisele IIa” noteikto pienākumu valstu iestādēm atzīt tos spriedumus ar bērniem saistītās lietās, kuri pasludināti citā dalībvalstī, un nodrošināt to izpildi; aicina dalībvalstis pastiprināt un uzlabot savu tiesu iestāžu sadarbību lietās, kurās ir iesaistīts bērns;

7.  aicina Komisiju un dalībvalstis līdzfinansēt un veicināt tādas platformas izveidi, ar kuras palīdzību tiktu sniegts atbalsts ES pilsoņiem bez attiecīgās valstspiederības tiesvedībā lietās, kas saistītas ar ģimenes tiesībām, un vienotas ES palīdzības līnijas ieviešanu, kuru varētu izmantot bērna nolaupīšanas vai ļaunprātīgas izturēšanās pret bērnu gadījumos, kā arī padomdošanu saistībā ar tiesvedību aizgādības un adopcijas lietās;

8.  aicina Komisiju nodrošināt ES pilsoņiem skaidrus un viegli pieejamus norādījumus ar praktisku informāciju par institucionālo kārtību bērna aizsardzības jomā, īpašu uzmanību veltot adopcijai vai ievietošanai bez bioloģisko vecāku piekrišanas un vecāku tiesībām dažādās dalībvalstīs;

Sociālo dienestu loma bērna aizsardzībā

9.  aicina dalībvalstis pieņemt preventīvu pieeju un nodrošināt atbilstošas politikas nostādnes —, paredzot tām pietiekamus līdzekļus —, lai pēc iespējas novērstu ar bērna aizgādību saistītas tiesvedības sākšanu, ieviešot agrīnās brīdināšanas procedūras un uzraudzības mehānismus un sniedzot adekvātu atbalstu ģimenēm kā primārajiem aizgādņiem, it īpaši mazaizsargātās kopienās, kur pastāv sociālās atstumtības risks;

10.  uzsver, ka taupības pasākumu rezultātā veiktiem budžeta līdzekļu samazinājumiem nevajadzētu apgrūtināt individuālo lietu pienācīgu izvērtēšanu ar ģimeni saistītos jautājumos, it īpaši gadījumos, kad ir runa par sociālo dienestu sniegto pakalpojumu kvalitāti;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis paredzēt specializētu apmācību un izglītību sociālajiem darbiniekiem un visiem citiem profesionāļiem, kas nodarbojas ar pārrobežu lietām, kurās ir iesaistīti bērni;

12.  aicina tās dalībvalsts attiecīgās iestādes, kura plāno nosūtīt sociālos darbiniekus izpētīt adopcijas vai ievietošanas lietu citā dalībvalstī, informēt attiecīgās dalībvalsts iestādes par šādas izpētes veikšanu;

Ar aizgādību saistīta tiesvedība

13.  aicina dalībvalstis izraudzīties specializētas palātas bāriņtiesās vai pārrobežu starpniecības institūcijas, kas nodarbotos ar pārrobežu lietām, kuras saistītas ar bērniem; uzsver, ka šajā jomā liela nozīme ir pienācīgai pēcsprieduma situācijas uzraudzībai, tostarp gadījumos, kas attiecas uz saziņu ar vecākiem;

14.  aicina dalībvalstis sistemātiski īstenot 1963. gada Vīnes konvencijas noteikumus un nodrošināt, ka vēstniecības vai konsulārās pārstāvniecības jau no paša sākuma tiek informētas par tiesvedību visās ar bērna aizgādību saistītajās lietās, kurās ir iesaistīti to valstspiederīgie, un ka tām ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem dokumentiem; ierosina atļaut konsulārajām iestādēm piedalīties ikvienā šādas tiesvedības posmā;

15.  aicina dalībvalstis vecākiem garantēt regulāru apmeklējumu tiesības, izņemot gadījumus, kad tas varētu kaitēt bērna interesēm, un šo apmeklējumu laikā ļaut vecākiem saziņā ar bērniem izmantot savu dzimto valodu;

16.  iesaka, lai dalībvalstis gadījumos, kad notiek tiesvedība lietā, kura ir saistīta ar bērniem, no paša tiesvedības sākuma un ikvienā tās posmā vecākus nodrošinātu ar pilnīgu un skaidru informāciju par tiesvedību un tās iespējamo iznākumu; aicina tās informēt vecākus par noteikumiem par juridisko atbalstu un palīdzību, piemēram, nodrošinot viņiem bilingvālu specializēto advokātu sarakstu un piedāvājot mutiskās tulkošanas pakalpojumus, lai nepieļautu gadījumus, kad vecāki sniedz piekrišanu, pilnībā neizprotot savu saistību sekas; iesaka arī nodrošināt atbilstošu atbalstu vecākiem ar rakstpratības problēmām;

17.  iesaka saskaņā ar Pamattiesību hartas 24. pantu noteikt minimālos standartus attiecībā uz bērna uzklausīšanu valsts civiltiesvedībā;

18.  iesaka tiesneša, eksperta vai sociālā darbinieka priekšā atsevišķi uzklausīt vecākus un bērnus, lai nepieļautu to, ka bērns tiek ietekmēts, vai to, ka viņš kļūst par uzticības konflikta upuri;

19.  iesaka attiecībā uz tiesvedību pārrobežu aizgādības lietās noteikt sliekšņa vērtības katra posma ilgumam, lai bērna paplašinātās ģimenes locekļiem būtu pietiekami daudz laika pieteikties bērna adopcijai, vai arī lai vecāki varētu atrisināt savas problēmas un ierosināt ilgtspējīgas alternatīvas, pirms tiek pieņemts galīgais lēmums par adopciju; uzskata, ka pirms izvēlēties jebkādu pastāvīgu risinājumu, piemēram, adopciju, ir pienācīgi no jauna jāizvērtē situācija bioloģiskajā ģimenē;

20.  aicina dalībvalstis vecākiem, kas cieš no alkoholisma vai narkotiku atkarības, atvēlēt pietiekami daudz laika, lai viņiem būtu reāla iespēja atveseļoties, pirms tiesa pieņem galīgo lēmumu par viņu bērna adopciju;

21.  aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst ieteikumiem par pārrobežu starpniecību, kurus valsts un ES līmenī saņem visas attiecīgās ieinteresētās puses;

Bērna ievietošana un adopcija

22.  konstatē, ka ES nav mehānisma, kas paredzētu citā dalībvalstī pieņemtu tiesas lēmumu par iekšzemes adopciju automātisku atzīšanu; aicina dalībvalstis un Komisiju pieņemt noteikumus par iekšzemes adopcijas atzīšanu, ņemot vērā bērna intereses un pienācīgi ievērojot nediskriminēšanas principu;

23.  aicina dalībvalstis mudināt valstis, kuras vēl nav pievienojušās 1993. gada Hāgas konvencijai, to izdarīt, jo tas garantētu, ka visi bērni var gūt labumu no tiem pašiem standartiem, un ļautu izvairīties no paralēlas sistēmas, kas paredz mazāku aizsardzību; aicina dalībvalstis izvairīties no smagas birokrātijas tādu starptautisku adopcijas gadījumu atzīšanā, kuri jau ir atzīti citā ES dalībvalstī;

24.  uzsver, ka neatkarīgi no kārtības, kādu piemēro bērna nodošanai audžuģimenē vai adopcijai, ir ļoti svarīgi bērniem piedāvāt ievietošanu, kas nodrošina vislabākās iespējas saglabāt saikni ar bērna līdzšinējo kultūras vidi un iemācīties un lietot savu dzimto valodu; prasa tiesvedībā bērna aizgādības lietās iesaistītajām dalībvalstu iestādēm darīt visu iespējamo, lai nepieļautu brāļu un māsu nošķiršanu;

25.  aicina dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību vecākiem un it īpaši sievietēm, kuri vai nu bērnībā, vai kā pieaugušie ir cietuši no vardarbības ģimenē, lai nepieļautu to, ka viņi atkal kļūst par cietušajiem, automātiski izbeidzot viņu kā vecāku aizgādības tiesības, kā arī aicina atbalstīt šādus vecākus;

Vecāku veikta pārrobežu bērna nolaupīšana

26.  aicina Komisiju publiskot rezultātus, kas sasniegti pārrobežu sadarbības veicināšanā bērna nolaupīšanas lietās, kuru tā pasludinājusi par prioritāti ES plānā par bērna tiesībām;

27.  aicina Padomi ziņot par rezultātiem, kas sasniegti trauksmes sistēmu ieviešanā, kuras izmanto bērna nolaupīšanas gadījumos ar pārrobežu ietekmi, un, pamatojoties uz Komisijas pamatnostādnēm, noslēgt attiecīgus sadarbības nolīgumus par rīcību pārrobežu nolaupīšanas gadījumos;

o
o   o

28.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.


ES Dzelzceļa aģentūra ***II
PDF 394kWORD 67k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 881/2004 (10578/1/2015 – C8-0415/2015 – 2013/0014(COD))
P8_TA(2016)0143A8-0073/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10578/1/2015 – C8-0415/2015),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Lietuvas Republikas Seims, Rumānijas parlamenta Senāts un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 8. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0027),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0073/2016),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  ierosina šo aktu saukt par "Zīles-Matīsa regulu par Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūru un Regulas (EK) Nr. 881/2004 atcelšanu"(4);

5.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

6.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums par EDzA Vadības padomi un izpilddirektora atlases un atlaišanas procedūru

Komisija pauž nožēlu par to, ka salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējo priekšlikumu jaunās EDzA regulas teksts, par ko ir panākta vienošanās, atšķiras no svarīgajiem noteikumiem, par kuriem Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2012. gadā vienojās saistībā ar kopīgo pieeju ES decentralizētajām aģentūrām. Tas attiecas uz Komisijas pārstāvju skaitu Vadības padomē un izpilddirektora atlases un atlaišanas procedūru. Komisija it īpaši uzsver, ka novērotāja iecelšanai no Vadības padomes locekļu vidus, kurš seko tam, kā Komisija īsteno atlases procedūru izpilddirektora iecelšanai amatā, nevajadzētu izraisīt pienākumu dublēšanos atlases un iecelšanas procedūrās (51. panta 1. punkts).

Komisijas paziņojums par nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem

Ceturtajā dzelzceļa tiesību aktu paketē EDzA ir paredzētas jaunas kompetences, jo īpaši pilnvaras izdot dzelzceļa ritekļu atļaujas un drošības sertifikātus tieši nozares pārstāvjiem. Nevar izslēgt, ka pārejas periodā, kamēr ir jāpieņem darbā un jāapmāca darbinieki, EDzA vēl nebūs pieejamas nodevas un atlīdzība. Lai novērstu dzelzceļa tirgus traucējumus, Komisija centīsies rezervēt budžeta līdzekļus, kas nepieciešami attiecīgā personāla izmaksu segšanai.

(1) OV C 327, 12.11.2013., 122. lpp.
(2) OV C 356, 5.12.2013., 92. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, 26.2.2014., P7_TA(2014)0151.
(4) Roberts Zīle un Anrijs Matīss vadīja sarunas par tiesību aktu, attiecīgi, starp Parlamentu un Padomi.


Dzelzceļa sistēmas savstarpēja izmantojamība Eiropas Savienībā ***II
PDF 396kWORD 66k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (pārstrādāta redakcija) (10579/1/2015 – C8-0416/2015 – 2013/0015(COD))
P8_TA(2016)0144A8-0071/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10579/1/2015 – C8-0416/2015),

–  ņemot vērā argumentētos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Lietuvas parlaments un Zviedrijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 7. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0030),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A8-0071/2016),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  pieņem zināšanai Komisijas deklarāciju, kas pievienota šai rezolūcijai;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  ierosina, ka tiesību akta nosaukumam vajadzētu būt “I. Bilbao Barandica–A. Matīss direktīva par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (pārstrādāta redakcija)”(4);

5.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

6.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī kopā ar attiecīgo Komisijas paziņojumu;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums par skaidrojošiem dokumentiem

Komisija atgādina, ka Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2011. gada 27. oktobra kopīgajā politiskajā deklarācijā par skaidrojošiem dokumentiem vienojās, ka informācijai, kuru dalībvalstis iesniedz Komisijai par direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, “ir jābūt skaidrai un precīzai”, lai Komisijai būtu vieglāk pildīt tās uzdevumu — pārraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu. Konkrētajā gadījumā skaidrojoši dokumenti šajā ziņā būtu bijuši noderīgi. Komisija pauž nožēlu, ka galīgajā tekstā šādi noteikumi nav ietverti.

(1) OV C 327, 12.11.2013., 122. lpp.
(2) OV C 356, 5.12.2013., 92. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, 26.2.2014., P7_TA(2014)0149.
(4) Izaskun Bilbao Barandica un Anrijs Matīss vadīja sarunas attiecīgi Parlamenta un Padomes vārdā.


Dzelzceļa drošība ***II
PDF 390kWORD 65k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par dzelzceļu drošību (pārstrādāta redakcija) (10580/1/2015 – C8-0417/2015 – 2013/0016(COD))
P8_TA(2016)0145A8-0056/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10580/1/2015 – C8-0417/2015),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Lietuvas Republikas Seims, Rumānijas parlamenta Senāts un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2013. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 8. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(3) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0031),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 76. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komiteja ieteikumus otrajam lasījumam (A8-0056/2016),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

4.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

5.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī kopā ar attiecīgo Komisijas paziņojumu;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas deklarācija par skaidrojošiem dokumentiem

Komisija atgādina, ka Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2011. gada 27. oktobra kopīgajā politiskajā deklarācijā par skaidrojošiem dokumentiem atzina, ka informācijai, ko dalībvalstis sniedz Komisijai attiecībā uz direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, „ir jābūt skaidrai un precīzai”, lai atvieglotu Komisijai tās uzdevuma izpildi — pārraudzīt Savienības tiesību aktu piemērošanu. Konkrētajā gadījumā skaidrojoši dokumenti šajā ziņā būtu bijuši noderīgi. Komisija pauž nožēlu, ka galīgajā tekstā šādi noteikumi nav ietverti.

(1) OV C 327, 12.11.2013., 122. lpp.
(2) OV C 356, 5.12.2013., 92. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, 26.2.2014., P7_TA(2014)0150.


Indeksi, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos ***I
PDF 390kWORD 103k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos (COM(2013)0641 – C7-0301/2013 – 2013/0314(COD))
P8_TA(2016)0146A8-0131/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2013)0641),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0301/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 7. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 21. janvāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2015. gada 9. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A8-0131/2015),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2016. gada 28. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/... par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2016/1011.)

(1) OV C 113, 15.4.2014., 1. lpp.
(2) OV C 177, 11.6.2014., 42. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2015. gada 19. maijā pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2015)0195).


ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Komisija un izpildaģentūras
PDF 1130kWORD 766k
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija (2015/2154(DEC))
P8_TA(2016)0147A8-0140/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(2),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 3. jūnija paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2014. gadā” (COM(2015)0279) un tam pievienotos pielikumus,

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu par Savienības finansiālā stāvokļa novērtējumu, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, (COM(2015)0313) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0124, SWD(2015)0125),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3), kā arī tās īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05583/2016 – C8-0042/2016),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 8. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai par ES budžeta aizsargāšanu līdz 2014. gada beigām (COM(2015)0503),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu īsteno budžeta izpildi sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(6);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(8),

–  ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2014. finanšu gada galīgos pārskatus(9),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(10),

–  ņemot vērā deklarāciju(11) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(12) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(13), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(14), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2009/336/EK(15),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(16);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijušās Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras) 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(17),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(18),

–  ņemot vērā Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijušās Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras) 2014. finanšu gada galīgos pārskatus(19),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijušās Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras) 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(20),

–  ņemot vērā deklarāciju(21) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(22) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(23), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(24), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/771/ES, ar ko izveido Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/20/EK un Lēmumu 2007/372/EK(25),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijušās Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras) direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(26);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras (bijušās Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras) direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

4. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijušās Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūras) 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(27),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(28),

–  ņemot vērā Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijušās Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūras) 2014. finanšu gada galīgos pārskatus(29),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijušās Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūras) 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(30),

–  ņemot vērā deklarāciju(31) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(32) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(33), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(34), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/770/ES, ar ko nodibina Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/858/EK(35),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2014/927/ES, ar ko groza Īstenošanas Lēmumu 2013/770/ES, lai Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru pārveidotu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru(36),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijušās Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūras) direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(37);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras (bijušās Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūras) direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

5. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(38),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(39),

–  ņemot vērā Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2014. finanšu gada galīgos pārskatus(40),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(41),

–  ņemot vērā deklarāciju(42) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(43) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(44), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(45), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/779/ES, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/37/EK(46),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(47);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

6. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Pētniecības izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(48),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(49),

–  ņemot vērā Pētniecības izpildaģentūras 2014. finanšu gada galīgos pārskatus(50),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Pētniecības izpildaģentūras 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(51),

–  ņemot vērā deklarāciju(52) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(53) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(54), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(55), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/778/ES, ar ko izveido Pētniecības izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/46/EK(56),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Pētniecības izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(57);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Pētniecības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

7. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijušās Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras) 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(58),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(59),

–  ņemot vērā Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijušās Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras) 2014. finanšu gada galīgos pārskatus(60),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijušās Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras) 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(61),

–  ņemot vērā deklarāciju(62) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(63) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(64), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(65), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 23. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/801/ES, ar ko izveido Inovācijas un tīklu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2007/60/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2008/593/EK(66),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu,

1.  sniedz Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijušās Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras) direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(67);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (bijušās Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūras) direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

8. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatu apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija (2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(68),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0199/2015)(69),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 3. jūnija paziņojumu „Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2014. gadā” (COM(2015)0279) un tam pievienotos pielikumus,

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu par Savienības finansiālā stāvokļa novērtējumu, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, (COM(2015)0313) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0124, SWD(2015)0125),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2014. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2015)0441) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kurš tam pievienots (SWD(2015)0170),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes(70), kā arī tās īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā deklarāciju(71) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05583/2016 – C8-0042/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05585/2016 – C8-0040/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(72),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(73) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(74), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

1.  apstiprina Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatus;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi(75);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

9. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (2015/2154(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija,

–  ņemot vērā lēmumus par izpildaģentūru 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0140/2016),

A.  tā kā Savienības izdevumi sniedz ievērojamu atbalstu politikas mērķu sasniegšanai un vidēji veido 1,9 % no Savienības dalībvalstu publiskajiem izdevumiem, bet dažos īpašos gadījumos stipri vairāk par 10 %;

B.  tā kā, kad Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tas pārbauda, no vienas puses, vai līdzekļi ir izlietoti pareizi un likumīgi, un, no otras puses, vai ir sasniegti politikas mērķi un attiecīgie rezultāti, kā arī vai ir ievēroti pareizas finanšu pārvaldības principi un uz rezultātiem vērsts sniegums;

C.  tā kā 2014. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra attiecas uz gadu, kurā pārklājas divi plānošanas periodi, un daudzos gadījumos iegrāmatotie izdevumi ir saistīti ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu;

D.  tā kā Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas galvenās prioritātes ir šādas:

   a) pieņemt uzlabotu pieeju, kas balstīta uz sniegumu un vērsta uz rezultātiem, lai veicinātu līdzsvaru starp tradicionālo un jaunu tādu elementu ieviešanu, kuri atspoguļo pašreizējās un turpmākās vajadzības pēc Savienības finansējuma;
   b) koncentrēties uz 2014. gadu kā jaunā plānošanas perioda pirmo gadu, kad ir ieviesti svarīgi uz rezultātiem vērsti elementi;
   c) izklāstīt dažus uzlabojumus attiecībā uz datu pieejamību un pielietojamību, lai novērtētu reālus ieguvumus;
   d) budžeta izpildes apstiprināšanas procesā nedaudz novērtēt arī tā tiesiskā regulējuma kvalitāti, kas nosaka Savienības budžeta izdevumu sadali;
   e) budžeta izpildes apstiprināšanas procesam pieiet ne tikai ekskluzīvi, skatot tikai vienu konkrēto gadu, bet kā pastāvīgam procesam, kura būtiska daļa ir paveiktā darba pārbaude;
   f) budžeta izpildes apstiprināšanas procesam pieiet, ņemot vērā ciešās attiecības starp ES budžetu un jauno ES makroekonomiskās politikas paradigmu, balstoties uz Savienības budžeta patieso nolūku īstenot Savienības politikas jomu mērķus(76);
   g) budžeta izpildes apstiprināšanas procesam pieiet kā svarīgai platformai, pamatojoties uz kuru attiecībā uz Savienības finansējumu var piemērot un īstenot politikas ieteikumus;

E.  tā kā jaunās 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) jaunie aspekti, kas attiecas uz Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, ir šādi:

   a) tematiskā koncentrācija — ar Savienības finansējumu vajadzētu atbalstīt tikai prioritārās jomas, nevis visas jomas; prioritātes būtu precīzi jādefinē un attiecīgā gadījumā jāpamato ar kvantitatīvu analīzi un realizējamiem plāniem šo prioritāšu sasniegšanai; prioritāšu kopumam vajadzētu būt stingri ierobežotam; prioritātēm būtu jāpiešķir ievērojams finansējums reālu rezultātu un ieguvumu panākšanai;
   b) integrēta un konkrētai vietai pielāgota pieeja un sinerģija — ar programmām un projektiem būtu jāpanāk ne tikai tajos noteiktie rezultāti un ieguvumi, bet šiem rezultātiem un ieguvumiem būtu jāpapildina citu programmu un projektu nodrošinātie rezultāti un ieguvumi, izmantojot sinerģiju un vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu; sinerģija būtu jāsasniedz noteiktā teritorijā; lai minētā sistēma darbotos, ir svarīgi izveidot pārvaldības sistēmu, ar kuru tiktu radīti piemēroti apstākļi integrētiem projektiem;
   c) nosacījumi un izpildes rezerve — pareizas finanšu pārvaldības principi ir balstīti uz faktu, ka Savienības finansējums tiek piešķirts atbilstīgos valstu fiskālajos, makroekonomiskajos un institucionālajos apstākļos, kas ir priekšnoteikums finansējuma sniegšanai; no otras puses, snieguma rezerve ir ieviesta kā prēmija labiem izpildītājiem;
   d) vienkāršošana — Savienības finansējuma piešķiršanas sistēma ir ārkārtīgi sarežģīta daudzējādā ziņā, un tas rada šķēršļus efektīvai pārvaldībai un reālo rezultātu un ieguvumu izmērīšanai;
   e) labāk kvantificēti rezultāti — ir svarīgi efektīvi izmērīt sasniegtos rezultātus un ņemt vērā no šiem konstatējumiem gūto politisko pieredzi; tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot salīdzinošo novērtēšanu un sistēmas, lai varētu veikt datu analīzi, kā arī lai vadība varētu koncentrēties uz šiem datiem un citiem uzlabojumu rādītājiem;

F.  tā kā Komisijai ir galīgā atbildība par Savienības budžeta izpildi, savukārt dalībvalstu pienākums ir lojāli sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izmantotas atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principiem; tā kā dalībvalstīm, it sevišķi saistībā ar līdzekļu dalītu pārvaldību, ir īpaša atbildība par Savienības budžeta izpildi;

G.  tā kā, īstenojot līdzekļu dalītu pārvaldību, ārkārtīgi svarīga nozīme ir tam, lai dalībvalstu paziņotie dati būtu patiesi un precīzi; tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis saprastu savu atbildību par Savienības līdzekļu dalītu pārvaldību,

A.Vispārējās sadaļas

Komisijas saistības attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanas prioritātēm

1.  atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. panta 3. punktu „Komisija dara visu vajadzīgo, lai ievērotu apsvērumus lēmumos, kas atbrīvo no atbildības par budžeta izpildi, un citus Eiropas Parlamenta apsvērumus par faktiskajiem izdevumiem, kā arī piezīmes, kas pievienotas Padomes pieņemtajiem ieteikumiem par atbrīvošanu no atbildības par budžeta izpildi”;

2.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas atbildes vairākos aspektos joprojām nav viennozīmīgas;

3.  ņem vērā Komisijas priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 attiecībā uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Uzraudzības komitejas sekretariātu;

4.  atkārtoti aicina Komisiju savlaicīgi pirms daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma novērtējuma iesniegt Eiropas Parlamentam paziņojumu ar priekšlikumiem par to, kā atrisināt jaunās un potenciālās problēmas, kurām vajadzīgs Savienības budžeta atbalsts, paskaidrojot, kā tā turpmāk saskaņos ilgtermiņa politikas mērķus (piemēram, stratēģiju „Eiropa 2020”) ar nākamo DFS laikposmam pēc 2020. gada;

5.  atgādina Komisijai par to, ka Revīzijas palāta jau vairākus gadus ir prasījusi ieviest ilgtermiņa naudas plūsmas plānu; aicina Komisiju līdz 2016. gada beigām iesniegt šādu plānu;

6.  aicina Komisiju, ņemot vērā Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā iekļautās prasības, savlaicīgi līdz 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu;

7.  mudina Komisiju nepieņemt jauno Komisijas ekspertu grupu regulējumu, kamēr Komisijas priekšsēdētāja vietnieks F. Timmermans, Eiropas ombuds, svarīgi Parlamenta deputāti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji nebūs tikušies, lai apspriestu pēdējos jautājumus, kas attiecas gan uz jaunajiem horizontālajiem noteikumiem, gan to īstenošanu;

8.  aicina Komisiju uzdot saviem ģenerāldirektorātiem publicēt visus konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti saistībā ar Eiropas pusgadu, savos attiecīgajos gada darbības pārskatos;

Stratēģija un galvenais uzdevums: nepārtrauktība un inovācija

9.  norāda uz nepieciešamību ievērot spēkā esošos budžeta izpildes apstiprināšanas principus, kā arī jaunajā DFS iekļautos jaunos aspektus un principus; tādēļ norāda, ka ir vajadzīga inovatīva pieeja, lai novērtētu DFS pirmo gadu un lai pieeju budžeta izpildes apstiprināšanai labāk pielāgotu mainītajām vajadzībām un prasībām attiecībā uz Savienības budžetu;

10.  uzskata, ka galvenajam jauninājumam attiecībā uz budžeta izpildes apstiprinājuma saturu vajadzētu būt labāka līdzsvara panākšanai starp, no vienas puses, formālajiem un procesuālajiem jautājumiem par Savienības budžeta izmantojumu un, no otras puses, pieeju, kas balstīta uz sniegumu un vērsta uz rezultātiem, vienlaikus ņemot vērā apguves spējas izmantojumu;

11.  uzsver, ka iepriekš budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā galvenokārt tika pārbaudīta finanšu darījumu likumība un pareizība; uzskata, ka saistībā ar Komisijas iniciatīvu „Uz rezultātiem orientēts ES budžets” papildus minētajām pārbaudēm lielāks uzsvars turpmāk būtu liekams uz to, lai izvērtētu, vai projektu un programmu īstenošanā sasniegtie rezultāti atbilst plānotajiem mērķiem;

12.  norāda, ka budžeta izpildes apstiprinājuma nolūks ir arī izveidot kopēju pieeju konkrētiem Savienības budžeta politikas elementiem, jo īpaši tiem, kuri ir tikko ieviesti, proti, snieguma aspektiem un aspektiem, kas ir saistīti ar uzraudzības un kontroles sistēmu preventīvo un koriģējošo spēju;

13.  uzskata, ka uz rezultātiem orientētam budžetam ir vajadzīgi spēcīgi, stabili un kopīgi pieņemti rādītāji; tomēr norāda, ka par šiem rādītājiem vēl jāvienojas ar likumdevējiem, Komisiju un veicot plašu apspriešanos ar dalībvalstu iestādēm un citām ieinteresētajām personām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota starpiestāžu darba grupa uz sniegumu balstītas budžeta plānošanas jautājumos, kas tikai nesen ir sākusi savu darbu; mudina visas iesaistītās puses paātrināt darbu, vienlaikus nodrošinot to, ka tiek panākta vienošanās par kvalitatīvu rādītāju kopumu;

14.  uzsver, ka Savienības budžeta galvenais mērķis ir sniegt labumu Savienības pilsoņiem un vienlaikus aizsargāt Savienības finanšu intereses, kā arī ievērot Līgumos noteiktos pienākumus un mērķus; labums ir atbalsts, kas vērsts uz attīstību un pašreizējām prioritātēm, kuras ir saderīgas ar ekonomikas politikas kontekstu un ekonomikas sniegumu, ņemot vērā arī vajadzīgo elastīgumu, lai spētu risināt iespējamus jaunus notikumu pavērsienus un ārkārtas situācijas; lai varētu aizsargāt Savienības finanšu intereses, izdevumi jāveic pareizi saskaņā ar noteikumiem un bez kļūdām vai krāpšanas; ar budžeta izpildes apstiprināšanas pieeju būtu jāpalīdz panākt līdzsvaru starp šiem elementiem;

15.  turklāt uzsver Komisijas pienākumu nodrošināt Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu saskaņā ar LES 17. panta 1. punktu un aicina Revīzijas palātu sagatavot īpašu ziņojumu par to, vai Komisija ir pienācīgi izmantojusi savas pilnvaras, atbalstot dalībvalstis Savienības tiesību aktu īstenošanā un kontrolējot šo procesu;

Rezultātu gūšana no Savienības budžeta

16.  norāda, ka galvenais princips saistībā ar Komisijas 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ir finanšu plūsmu un to pamatā esošo faktisko programmu un projektu pareizība, ņemot vērā novērtējumu par Savienības līdzekļu optimālu izlietojumu visos aspektos;

17.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas 2014. gada pārskata struktūra un saturs ir veidoti saskaņā ar DFS izdevumu kategorijām un lielāks uzsvars ir likts uz sniegumu un rezultātiem; atzinīgi vērtē to, ka pārskata nodaļās par dalītu pārvaldību izmēģinājuma kārtā ir iekļauti programmu snieguma novērtējumu provizoriskie rezultāti;

18.  apzinās, ka pāreja uz pastiprinātu lietderības revīziju nevar notikt vienā piegājienā, jo tikai tajā brīdī, kad pamata tiesību akti un budžets tiks izstrādāti ar mērķi saskaņot politikas mērķus ar kvalitatīvajiem rādītājiem vai panākt izmērāmus rezultātus, lietderības revīziju jautājums var virzīties uz priekšu;

19.  šajā sakarībā uzskata, ka DFS ir būtisks solis uz to, lai tiktu ieviesti ex ante nosacījumi, snieguma rezerves, kā arī vairāk iespēju vienkāršošanai un sinerģijai starp fondiem;

20.  norāda, ka, tā kā laika posmi, uz kuriem attiecas Savienības desmit gadu stratēģija un tās septiņu gadu budžeta periods, nav saskaņoti, Komisijas spēja uzraudzīt Savienības budžeta ieguldījumu stratēģijā „Eiropa 2020” stratēģijas perioda pirmajā pusē ir ierobežota, neskatoties uz to, ka visi ikgadējo pārbaužu veikšanai vajadzīgie dati ir pieejami;

21.  tomēr norāda, ka mērķiem un uz rezultātiem orientētam budžetam ir jābūt vērstiem uz Līgumos, stratēģijā „Eiropa 2020” un nozaru un kohēzijas politikas pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem un jābūt pietiekami elastīgiem, lai tos varētu pielāgot iespējamām ārkārtas situācijām, piemēram, ekonomikas krīzei un/vai bēgļu krīzei;

22.  norāda, ka 2014. gadā dažās 2014.–2020. gada DFS programmās, fondos un instrumentos nenotika nekāda līdzekļu apgūšana saistībā ar to, ka tika vēlu pieņemtas attiecīgās regulas un tā rezultātā arī tika vēlu pieņemti sekundārie tiesību akti un plānošanas dokumenti;

23.  atgādina, ka 2014.–2020. gada DFS ir pirmā shēma, kurā ir paredzēti mazāki budžeta līdzekļi nekā iepriekšējās shēmās, un ka spiediens saistībā ar maksimālo apjomu ievērošanu ir daudz lielāks nekā iepriekšējās DFS;

24.  atgādina, ka rezolūcijās, kas pievienotas lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu(77), Parlaments kopš 2013. gada ir aicinājis Komisiju saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 318. panta īstenošanu (novērtējuma ziņojums) koncentrēties uz to, kā tiek īstenota Savienības desmit gadu izaugsmes un nodarbinātības stratēģija, un tās faktisko sniegumu un rezultātiem; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2014. gada pārskata 3. nodaļā ir nolēmusi koncentrēties uz stratēģiju „Eiropa 2020”, un aicina Revīzijas palātu arī turpmāk izmantot un attīstīt šādu uz sniegumu un rezultātiem balstītu pieeju;

25.  uzsver, ka stratēģijas „Eiropa 2020” struktūra ir ārkārtīgi sarežģīta (to veido pieci pamatmērķi, septiņas pamatiniciatīvas un 11 tematiskie mērķi Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi)); norāda, ka šie dažādie instrumenti nav izstrādāti tā, lai politiskos stratēģijas mērķus, izmantojot sinerģijas, iestrādātu praktiskajos darbības mērķos;

26.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz zināmiem panākumiem, kas minēti Revīzijas palātas 2014. gada pārskatā(78), Komisija novērtējuma ziņojumā līdz šim tikai ierobežotā veidā ir ziņojusi par Savienības budžeta ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā (saskaņā ar LESD 318. pantu); norāda, ka 2007.–2013. gada DFS neparedz visaptverošu ziņošanu par Savienības budžeta ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, kā tas bija plānots pirms tās pieņemšanas;

27.  atzinīgi vērtē to, ka daži efektīvas uzraudzības un ziņošanas sistēmas elementi jau ir ieviesti, jo īpaši attiecībā uz Eurostat izveidotajiem statistikas instrumentiem, taču pauž nožēlu, ka stratēģijas „Eiropa 2020” novērtēšana Komisijā ir aizkavējusies un tā notiks 2016. gada sākumā, un ka rezultāti, kas gūti sabiedriskajā apspriešanā par stratēģiju „Eiropa 2020”, nesniedz nekādas būtiskas atsauksmes par Savienības finansējuma nozīmi;

28.  pauž nožēlu par to, ka stratēģijas „Eiropa 2020” augsta līmeņa mērķi nav sistemātiski iestrādāti darbības mērķos partnerattiecību nolīgumos un programmās; norāda, ka spēkā esošajos tiesību aktos nav paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) ir jāorganizē, balstoties uz tematiskajiem mērķiem;

29.  norāda — kā Komisija atzinusi atbildēs uz Revīzijas palātas piezīmēm(79), Savienības mērķi ir noteikti līgumos un tie ir jāsasniedz un jāievēro (piemēram, kopējā lauksaimniecības politika), un saskaņā ar šo regulējumu ES budžets tiek piešķirts dažādām darbībām un cik vien iespējams pielīdzināts mainīgajām ES galvenajām prioritātēm (t. i., Lisabonas stratēģijai, stratēģijai „Eiropa 2020”);

30.  pauž nožēlu par to, ka vēl nav sasniegts iespējamais labums no sinerģijas starp pieciem ESI fondiem, tos pakārtojot vienam kopīgam regulatīvajam un pārvaldības satvaram un noslēdzot vienu partnerattiecību nolīgumu ar katru dalībvalsti, un ka joprojām ir spēkā atšķirīgi noteikumi fondu un attiecīgi arī programmas līmenī; uzsver, ka būtu jāpieņem tikai rūpīgi apsvērti partnerības nolīgumi un programmas, lai nodrošinātu ESI fondu efektīvu īstenošanu;

31.  gaida Komisijas ziņojumu par Savienības budžeta ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā; piekrīt tam, ka konsekventa ziņošana par visu piecu ESI fondu tematiskajiem mērķiem un tādējādi šo fondu ieguldījumu stratēģijā „Eiropa 2020” ir sarežģīts uzdevums; norāda, ka Komisijai 2017. gadā ir jāiesniedz pirmais stratēģiskais ziņojums par ieguldījumu stratēģijā „Eiropa 2020”;

32.  tomēr uzsver, ka trīs ceturtdaļās no struktūrfondu projektiem to politiskie mērķi tika sasniegti pilnīgi vai daļēji un ka tikai 2 % gadījumu netika sasniegts neviens no darbības programmā vai dotācijas līgumā noteiktajiem mērķiem;

33.  konstatē, ka Revīzijas palāta galvenokārt ir pievērsusies tam, lai analizētu dalībvalstu partnerības nolīgumu atbilstību stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem kā labāka snieguma priekšnosacījumam; prasa Revīzijas palātai nākamajā gada pārskatā sniegt informāciju par to, kā citās programmās un fondos, ko nepastarpināti pārvalda Komisija, stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktie mērķi ir pārvērsti gaidāmajos sasniegumos;

34.  norāda, ka kopēju snieguma rādītāju ieviešana katram fondam būtu svarīgs solis, taču pauž nožēlu par to, ka:

   a) dalībvalstīm netiek prasīts savās programmās iekļaut kopīgus rādītājus, izņemot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un ELFLA, un uz rezultātiem balstīti novērtējumi dalībvalstīs neietilpst sākotnējās kontroles posmā;
   b) izņemot divus fondus (Eiropas Lauku attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fonds (KF)), dažādiem fondiem nav kopīgu rādītāju;
   c) starpposma atskaites punkti ir tikai snieguma regulējumam, savukārt mērķi reizēm nav pietiekami vērienīgi;
   d) Komisijai joprojām ir ierobežota kapacitāte snieguma uzraudzīšanā un novērtēšanā;

35.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju ESI fondu kopīgo noteikumu regulas(80) snieguma regulējumam ir raksturīgi trūkumi, jo sliktu rezultātu gadījumā dalībvalstis nezaudē snieguma rezervi un Komisijai pieejamās finanšu sankcijas ir ierobežotas; tomēr uzskata, ka, pirms tiek prasīts veikt sankcijas, būtu jāievieš labāka snieguma novērtēšanas sistēma un pirms iespējamu sankciju noteikšanas būtu jāīsteno procedūra, ar kuru dalībvalstīm tiek palīdzēts uzlabot sniegumu;

36.  aicina Komisiju pilnīgāk izmantot spēkā esošo tiesību aktu tvērumu attiecībā uz snieguma rezervi, lai radītu patiesu finansiālu stimulu praktiskai finanšu pārvaldības uzlabošanai; turklāt prasa nākamreiz, kad tiek pārskatīti tiesību akti, plašāk izmantot snieguma rezervi kā instrumentu, ar kuru palielināt no snieguma atkarīgo elementu(81);

37.  pieņem zināšanai to, ka gada ziņojumos par ģenerāldirektorātu sniegumu Komisijas centrālo dienestu sniegtās norādes ir kļuvušas labākas, taču atkārto, ka ģenerāldirektorātu mērķi neder pārvaldības nolūkiem un ka snieguma uzraudzības rādītāji joprojām rada grūtības; norāda, ka visi rādītāji, kas ieviesti iepriekšējos gados, lai novērtētu stratēģijas „Eiropa 2020” reformu sasniegumus gan Savienības, gan valstu līmenī, Komisijas ģenerālsekretāra 2014. gada darbības pārskatā vairs neparādās un tā vietā tie ir iekļauti operatīvo ģenerāldirektorātu pārvaldības plānos un gada darbības pārskatos;

38.  prasa, lai Komisija apsvērtu iespēju iesniegt priekšlikumus nolūkā:

   a) labāk pielāgot DFS stratēģijai „Eiropa 2020” un ierosināt veikt tās pārskatīšanu, ja to nepieciešams labāk pieskaņot minētajai stratēģijai;
   b) stratēģijas „Eiropa 2020” augsta līmeņa politiskos mērķus atspoguļot Savienības līmeņa mērķos;
   c) pārliecināties, ka partnerības nolīgumos un programmās Savienības līmeņa mērķi tiek iestrādāti tematiskajos mērķos, kurus var sasaistīt ar darbības mērķiem dalībvalstu līmenī vai programmās, ko tieši pārvalda Komisija;

39.  prasa, lai Komisijai ierosinātu likumdevējam, ka:

   a) dalībvalstīm savos partnerības nolīgumos un programmās attiecīgā gadījumā jāiekļauj paziņojums par skaitļos izsakāmiem rezultātiem, ko ar finansējumu plānots sasniegt;
   b) visos partnerības nolīgumos un programmās jāiekļauj kopīgi rezultātu rādītāji — ja vien iespējams, dažādiem fondiem kopīgi rādītāji —, kas izstrādāti, lai uzraudzītu progresu vietējā, dalībvalsts un Savienības līmenī;
   c) snieguma regulējumam pēc iespējas jābalstās uz šiem kopīgajiem rezultātu rādītājiem;

40.  prasa Komisijai turpmākajos novērtējuma ziņojumos, ko tā sagatavos atbilstoši LESD 318. pantam, iekļaut analīzi par efektivitāti, lietderību un rezultātiem, kurus attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību izdevies sasniegt ar investīciju plānu EUR 315 miljardu apjomā, par kuru Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers 2014. gada 26. novembrī paziņoja Parlamenta plenārsēdē;

Saistībā ar Komisijas 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

41.  pauž nožēlu par to, ka kopējais kļūdu īpatsvars ir saglabājies gandrīz tādā pašā līmenī un ka maksājumos joprojām tika konstatētas būtiskas kļūdas;

Nodaļa

2013

2014

Darījumi

Kļūdu īpatsvars(82)

Darījumi

/ EUR

Kļūdu īpatsvars

Ieņēmumi

55

0,0 %

55

0,0 %

Konkurētspējas, pētniecības, izglītības, transporta un citas programmas

160

4,0 %

166 / 13 miljardi

5,6 %

Kohēzija

343

5,3 %

331 / 55,7 miljardi

5,7 %

Reģionālā politika un pilsētpolitika

168

6,4 %

161

6,1 %

Nodarbinātība un sociālo lietu politika

175

3,1 %

170

3,7 %

Dabas resursi

360

4,4 %

359 / 57,5 miljardi

3,6 %

ELGF — tirgus un tiešais atbalsts

180

3,6 %

183

2,9 %

Lauku attīstība, vide, klimata politika un zivsaimniecība

180

7,0 %

176

6,2 %

Globālā Eiropa

182

2,1 %

172 / 7,4 miljardi

2,7 %

Administrācija

135

1,1 %

129 / 8,8 miljardi

0,5 %

Kopā

1,180

4,5 %

1157 / 142,4 miljardi

4,4 %

42.  pauž nožēlu par to, ka joprojām trūkst ticamības par pirmā līmeņa pārbaudēm, ko veic dalībvalstis, īstenojot dalītu pārvaldību, un pastāv nepilnības neattiecināmas zemes izslēgšanā no zemes gabalu identifikācijas sistēmas (ZGIS); norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas 2014. gada pārskatu gan dalītas pārvaldības jomās, gan visos pārējos pamatdarbības izdevumos (kurus galvenokārt tieši pārvalda Komisija) aplēstais kļūdu īpatsvars ir 4,6 %; tomēr norāda, ka ir veikts ievērojams darbs, lai šīs kļūdas labotu;

43.  ar bažām norāda, ka joprojām nav īstenoti turpmāk minētie ieteikumi un prasības saistībā ar Komisijas 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu:

   a) sankciju sistēma gadījumiem, ja dalībvalstis iesniedz nepareizu informāciju par programmām un nepareizas deklarācijas un ja maksājumu aģentūras sniedz nepatiesas vai nepareizas ziņas, kurā būtu trīs aspekti, proti, pārbaužu statistika, maksājumu aģentūru paziņojumi un sertifikācijas iestāžu veiktais darbs;
   b) gadījumos, kad valstis ir brīvprātīgi nolēmušas iesniegt valsts deklarācijas, publicēt ne tikai tās, bet arī gada kopsavilkumus un pārvaldības deklarācijas, attiecīgā gadījumā kā konfidenciālus dokumentus, lai sniegtu labāku ieskatu finanšu pārvaldībā un panāktu reālus uzlabojumus šajā jomā; tomēr joprojām nav skaidrs, cik efektīvi būs šie pasākumi, ņemot vērā dalībvalstu pārvaldes struktūras atšķirības un dažādo valsts iestāžu politisko atbildību;
   c) analīze un informācija par sākotnējiem rezultātiem, kas gūti ar Investīciju plānu Eiropai, par ko Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker 2014. gada novembrī paziņoja Parlamentam;

44.  ar bažām norāda, ka no Revīzijas palātas 2011. un 2012. gadā sniegtajiem 65 ieteikumiem pilnībā ir izpildīti tikai 20 ieteikumi, 26 ieteikumi tiek īstenoti lielākajā daļā aspektu, bet 19 — dažos aspektos; aicina Komisiju pieņemt Parlamenta ieteikumus un prasības un turpināt īstenot Revīzijas palātas ieteikumus;

45.  uzsver, ka, raugoties no Parlamenta viedokļa, nav pieņemami, ka pretrunu procedūras beidzas ar to, ka Komisija un Revīzijas palāta nonāk pie atšķirīgiem secinājumiem; tādēļ aicina abas iestādes nepieļaut šādu iznākumu;

46.  prasa Komisijai izstrādāt rīcības plānu ar termiņiem un mērķiem, lai spēcīgāk strādātu pie šādu atkārtotu kļūdu novēršanas;

Revīzijas palātas nostāja: Revīzijas palātas sagatavotā ticamības deklarācija

47.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pozitīvo atzinumu par 2014. gada pārskatu ticamību, kā tas bijis kopš 2007. gada, un arī Revīzijas palātas secinājumu, ka 2014. gadā kļūdu līmenis attiecībā uz ieņēmumiem nebija būtisks; ar gandarījumu konstatē, ka 2014. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

48.  norāda, ka kopējie rezultāti vispārēji sakrīt ar Revīzijas palātas iepriekšējiem konstatējumiem;

49.  pauž dziļu nožēlu par to, ka maksājumos jau 21 gadu pēc kārtas tiek konstatētas būtiskas kļūdas, jo uzraudzības un kontroles sistēmas ir tikai daļēji efektīvas;

50.  pauž nožēlu, ka iespējamākais maksājumos pieļauto kļūdu īpatsvars ir 4,4 %; atgādina, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos 2013. finanšu gadā tika lēsts 4,7 % apmērā, 2012. finanšu gadā ― 4,8 % apmērā un 2011. finanšu gadā — 3,9 % apmērā(83); attiecībā uz konkrētiem posteņiem vislielākais kļūdu līmenis tika konstatēts saistībā ar izdevumiem ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai (5,7 %) un konkurētspējai izaugsmei un nodarbinātībai (5,6 %); no otras puses, viszemākais kļūdu līmenis tika konstatēts saistībā ar administratīvajiem izdevumiem (0,5 %);

51.  vēlas zināt, vai kļūdu īpatsvars saistībā ar noteiktiem darījumiem ir noteikts uz salīdzināma pamata un vai tādēļ to varētu izmantot par salīdzināmu rādītāju; norāda, ka kļūdu īpatsvars attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanas shēmām (5,5 %) noteikts, pamatojoties uz izmaksu attiecināmību, atšķirībā no maksājumtiesību programmām (2,7 %), kur tas pamatots vien ar izvirzīto nosacījumu ievērošanu;

52.  norāda, ka kopējais aplēstais kļūdu īpatsvars būtu nevis 4,4 %, bet gan 5,5 %, ja Revīzijas palātas revidētajiem maksājumiem nebūtu tikuši piemēroti dalībvalstu un Komisijas veiktie koriģējošie pasākumi; tādēļ mudina Komisiju, dalībvalstu iestādes un neatkarīgus revidentus izmantot visu pieejamo informāciju, lai novērstu, atklātu un labotu iespējamās kļūdas;

53.  uzsver, ka pamatdarbības izdevumu jomā aplēstais kļūdu līmenis kopā ar dalībvalstīm īstenotas dalītas pārvaldības izdevumiem ir 4,6 % (2013. gadā — 4,9 %), un tas joprojām ir uzskatāms par augstu; pauž bažas par to, ka attiecībā uz visu citu veidu pamatdarbības izdevumiem, par kuriem ir atbildīga Komisija, aplēstais kļūdu īpatsvars ir strauji pieaudzis līdz 4,6 % (2013. gadā — 3,7 %);

54.  ņem vērā Komisijas atzinumu par to, ka izdevumos ir būtisks kļūdu līmenis, jo tā savā 2014. gada kopsavilkuma pārskatā norāda uz riskam pakļauto summu diapazonā no EUR 3,7 līdz 5 miljardiem, kas ir 2,6–3,5 % maksājumu; ņem vērā Komisijas aplēses, ka tā turpmākajos gados spēs noteikt un koriģēt kļūdas par kopējo summu aptuveni EUR 2,7 miljardi;

55.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim attiecībā uz to, ka Komisija gan ir uzlabojusi koriģējošo pasākumu ietekmes analīzi, taču tā nav novērsusi risku, ka koriģējošo pasākumu ietekme ir novērtēta par lielu vai tai ir ierobežota nozīme(84);

56.  uzskata, ka par vairāk nekā trim ceturtdaļām 2014. gada izdevumu Komisijas ģenerāldirektorāti savus aprēķinus par riskam pakļautajām summām balsta uz valstu iestāžu sniegtiem datiem; pieņem zināšanai Komisijas kopsavilkuma pārskatā norādīto, ka joprojām ir problēmas saistībā ar dalībvalstu kontroles ziņojumu ticamību;

57.  norāda, ka 12 Komisijas ģenerāldirektorātu aplēstā koriģētspēja ir augstāka nekā aplēstās riskam pakļautās summas, kas atspoguļo korektīvo sistēmu daudzgadu raksturu;

58.  aicina Komisiju savlaicīgi līdz 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sākumam pārskatīt koriģētspējas aprēķināšanas metodi;

59.  norāda — gadījumos, kad Komisijai ir pierādījumi par dalībvalstu mazāku apguves spēju, tai būtu jāizvērtē visi DFS regulas elastīguma noteikumi un sākumā jāierosina pasākumi nepietiekamas apguves spējas pārvarēšanai, pirms tiek veiktas citas darbības;

60.  norāda, ka vairāk nekā divas trešdaļas no visām 2014. gada finanšu korekcijām kohēzijas jomā ir saistītas ar gadījumiem, kad dalībvalstu iestādes atsauc deklarētos izdevumus un aizstāj tos ar jauniem izdevumiem; atzinīgi vērtē to, ka šādu procedūru izmantošana 2014.–2020. gada plānošanas periodā ir ierobežota;

61.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm gan katrā politikas jomā, gan Savienības budžetā kopumā novērtēt atlikušo kļūdu līmeni pēc koriģējošo pasākumu veikšanas, ņemot vērā programmu daudzgadu raksturu;

62.  aicina Komisiju stingri piemērot jaunās Finanšu regulas 32. panta 5. punktu, ja kļūdu līmenis ir noturīgi augsts, un līdz ar to konstatēt trūkumus kontroles sistēmās, analizēt iespējamo koriģējošo pasākumu radītās izmaksas un ieguvumus un veikt vai ierosināt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz kontroles sistēmu vienkāršošanu, uzlabošanu un programmu vai rezultātu nodrošināšanas sistēmu pārveidošanu pirms 2014.–2020. gada plānošanas perioda vidusposma novērtēšanas;

63.  uzsver Revīzijas palātas konstatējumu, ka gadījumā, ja Komisija, dalībvalstu iestādes vai neatkarīgie revidenti būtu izmantojuši visu pieejamo informāciju, tie būtu varējuši novērst, atklāt vai izlabot ievērojamu daļu kļūdu pirms to pieļaušanas; pauž bažas par to, ka Komisija ir atzinusi — kļūdu izlabošanai ir vajadzīgi vismaz desmit gadi; norāda, ka, ja būtu izmantota visa pieejamā informācija, kļūdu līmeni varēja samazināt par 3,3 procentpunktiem gan izdevumiem reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā (6,1 %), gan lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā (6,2 %); uzsver, ka, ja būtu izmantota visa pieejamā informācija, kļūdu līmeni varēja samazināt par 2,8 procentpunktiem jomā, kas attiecas uz konkurētspēju izaugsmei un nodarbinātībai, kuru tieši pārvalda Komisija;

64.  norāda, ka 2014. gadā liela uzmanība no jauna tika pievērsta uz rezultātiem orientēta budžeta plānošanai un analīzei, vienlaikus mainot arī izmantotās metodes; šajā sakarībā uzsver to, ka ir vajadzīgs skaidrs un pārredzams apsekojums par to, cik liels ir Savienības 2014. gada budžeta devums ar stratēģiju „Eiropa 2020” un nozaru politiskajiem mērķiem saistīto rezultātu sasniegšanā;

65.  norāda arī uz to, ka gada darbības pārskatos tiek mēģināts noteikt rezultātus, ko devušas intervences, taču vēl arvien tajos uzmanība pievērsta iznākumiem, nevis rezultātiem;

66.  atbalsta atrunas, ko DG REGIO ģenerāldirektors ir formulējis gada darbības pārskatā attiecībā uz ERAF/ Kohēzijas fonda pārvaldības un kontroles sistēmām 2007.–2013. gada plānošanas periodā 12 dalībvalstīs (77 programmās) un ETS programmām; uzskata, ka minētās atrunas apliecina — Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras nevar sniegt vajadzīgās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību atbilstīgajās politikas jomās;

67.  atbalsta atrunas, ko gada darbības pārskatā ir formulējis DG AGRI ģenerāldirektors attiecībā uz šādiem izdevumu posteņiem:

   ABB 02 — izdevumi par tirgus pasākumiem: riskam pakļauti EUR 77,7 miljoni un astoņi atrunu elementi; ietvert četras atbalsta shēmas septiņās dalībvalstīs —   Austrijā, Francijā (divi palīdzības pasākumi), Nīderlandē, Polijā, Spānijā, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē;
   ABB 03 — tiešie maksājumi: riskam pakļauti EUR 831,6 miljoni, ietverot 15 maksājumu aģentūras sešās dalībvalstīs — Spānijā (10 maksājumu aģentūras), Francijā, Apvienotajā Karalistē (Lauku maksājumu aģentūra (RPA) Anglijā), Grieķijā, Ungārijā un Portugālē;
   ABB 04 — lauku attīstības izdevumi: riskam pakļauti EUR 532,5 miljoni, ietverot 28 maksājumu aģentūras 16 dalībvalstīs — Bulgārijā, Vācijā (3 maksājumu aģentūras), Dānijā, Spānijā (sešas maksājumu aģentūras), Francijā (divas maksājumu aģentūras), Apvienotajā Karalistē (divas maksājumu aģentūras), Ungārijā, Grieķijā, Itālijā (četras maksājumu aģentūras), Lietuvā, Latvijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Zviedrijā;
   ABB 05 — IPARD izdevumi Turcijai: riskam pakļauti EUR 5,07 miljoni,

uzskata, ka minētās atrunas apliecina — Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras nevar sniegt vajadzīgās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību atbilstīgajās politikas jomās;

68.  atbalsta atrunas, ko gada darbības pārskatā ir formulējis DG EMPL ģenerāldirektors; norāda, ka gada darbības pārskatā ir formulētas atrunas attiecībā uz maksājumiem 2007.–2013. gada plānošanas periodā, minot riskam pakļauto summu, kas 2014. gadā ir EUR 169,4 miljoni, ietverot izdevumus vadības un kontroles sistēmām 36 konkrētās Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmās Beļģijā, Čehijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Rumānijā, Slovākijā, Spānijā un Apvienotajā Karalistē 2007.–2013. gada plānošanas periodā; uzskata, ka minētās atrunas apliecina — Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras nevar sniegt vajadzīgās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību atbilstīgajās politikas jomās;

69.  prasa DG DEVCO ģenerāldirektoram gada darbības pārskatā nodrošināt uz lielāku riska diferenciāciju balstītu ticamību un tādējādi novirzīt vairāk kontroles resursu uz tām jomām, uz kurām attiecas īpašas atrunas;

70.  aicina Padomi budžeta izpildes apstiprināšanai pievērst lielāku uzmanību un atzinīgi vērtē kritisko nostāju, ko pauda Zviedrija un Apvienotā Karaliste, prasot Komisijai un Revīzijas palātai:

   koncentrēties uz jomām un līdzekļu saņēmējiem, ar kuriem ir saistīts lielāks kļūdu risks, nevis pastiprināt visu jomu un saņēmēju kontroli;
   vairāk koncentrēties uz ex ante, nevis ex post pārbaudēm;
   paturēt vienprātīgi apstiprinātos maksājumu maksimālos apmērus, jo īpaši saglabājot fiskālo disciplīnu attiecībā uz saistībām, efektīvi atceļot neizmantotās saistības, lai dotu vietu jaunām prioritātēm un programmām, pārredzamības palielināšanas nolūkā sniedzot ilgtermiņa prognozes, nodrošinot līdzsvaru starp saistībām un maksājumiem, un samazinot pārmērīgus skaidras naudas atlikumus finanšu instrumentos, ņemot vērā to, ka vairāk nekā EUR 14 miljardi neizmantoto līdzekļu, kurus varētu izlietot neatliekamākām vajadzībām un prioritātēm, ir palikuši nobloķēti šajos instrumentos;

atzinīgi vērtē arī Zviedrijas un Apvienotās Karalistes centienus pārliecināt dalībvalstu iestādes labāk izmantot pieejamo informāciju, lai novērstu, atklātu un labotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai;

Kopsavilkums

71.  secina, ka budžeta izpildes apstiprināšanā:

   a) prioritāte ir līdzsvarota pieeja starp tradicionālajām metodēm un lielāks uzsvars uz sniegumu un rezultātiem, katrā atsevišķā gadījumā ņemot vērā Līgumos paredzētos pienākumus, nozares politiku un elastīgumu, kas vajadzīgs, lai rastu risinājumus neparedzētās situācijās;
   b) jāuzlabo datu pieejamība un pārvaldība, lai noteiktu sniegumu un rezultātus;
   c) atzinīgi vērtējama ciešāka saikne starp Savienības budžetu un svarīgākajām Savienības politikas stratēģijām un koncepcijām (piem., stratēģiju „Eiropa 2020”) un to korelācija ar galvenajiem nozaru politikas virzieniem;
   d) pieņem zināšanai to, ka ir uzlabotas pārvaldības un kontroles metodes saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;
   e) uzskata, ka ir iespējas uzlabot iepriekšējo gadu budžeta izpildes apstiprināšanā izteikto konstatējumu izpildi, veicot regulāras pēcpārbaudes;
   f) pauž nožēlu par to, ka Komisijas tieši pārvaldītajos pamatdarbības izdevumos ir ievērojami palielinājies kļūdu skaits, kas ir sasniedzis tādu apmēru, ka tagad pirmo reizi ir tikpat liels kā kļūdu skaits kopā ar dalībvalstīm īstenotas dalītās pārvaldības izdevumos;
   a) lielāko daļu vēl arvien iemaksā dalībvalstis atkarībā no to nacionālā kopienākuma (NKI), un 2014. gadā šis ieguldījums bija EUR 94,9 miljardi;
   b) vēl vienu daļu veido maksājumi, kuru pamatā ir katrā dalībvalstī iekasētais PVN, un šīs daļas kopējais apjoms ir EUR 17,7 miljardi;
   c) muitas un lauksaimniecības nodokļi veido trešo būtisko daļu, proti, EUR 16,4 miljardus;

B.Konkrētas sadaļas

Vispārēja budžeta un finanšu pārvaldība

72.  norāda, ka pareizas finanšu pārvaldības mērķis ir panākt, lai Savienības budžeta intervencēm būtu reāli rezultāti, protams, ar nosacījumu, ka to gaitā tiek ievēroti likumības un pareizības noteikumi un no Savienības viedokļa uzlabota Savienības budžeta pievienotā vērtība; uzsver, ka kļūdu īpatsvara un krāpšanas gadījumu skaita samazināšana ir nepieciešams nosacījums, lai nodrošinātu pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanu;

73.  uzsver, ka kļūdu īpatsvars ne vienmēr nozīmē krāpšanu, nelietderīgi izlietotus vai izšķiestus līdzekļus, bet gan aplēsi par finanšu plūsmām, kuras nedrīkstēja izmaksāt, jo tās netika izmantotas saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem; tomēr uzsver, ka straujais būtisko kļūdu pieaugums saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām rada pamatu nopietnām bažām, jo dalībvalstīm ir ilggadīga pieredze spēkā esošo iepirkuma noteikumu piemērošanā, un ka, ja tām jau ir radušās problēmas, piemērojot šos noteikumus, tas liecina, ka nekas labs nav gaidāms, kad tām būs jāpielāgo valsts tiesību akti un procedūras jaunajām direktīvām par iepirkumu un koncesijām; atzīst, ka Savienības pilsoņiem nav pārāk labas izpratnes par kļūdu īpatsvaru, un šajā sakarībā prasa Revīzijas palātai sākt debates ar Komisiju, lai konstatētu iespējamus metodoloģiskos trūkumus un vienotos par kopīgiem standartiem ziņojumu sniegšanā par kļūdu īpatsvaru;

74.  iesaka tiesību aktus un noteikumus pārbaudīt likumdošanas ietekmes novērtējuma (RIA)(85) procesā, lai pārbaudītu to saskaņotību un atbilstību Savienības vajadzībām un mērķiem, kā tas tiek darīts, piemēram, izmaksu atlīdzināšanas shēmu gadījumā, kur vistipiskākie kļūdu piemēri ir maksājumi par neattiecināmām izmaksām (41 %) un kļūdas publiskajā iepirkumā (27 %); norāda, ka šīs kļūdas var atšķirties no krāpšanas vai apzinātas maldināšanas nolūkā gūt labumu;

75.  šajā sakarībā vērš uzmanību uz to, ka Savienības 2014. gada budžets tika izpildīts, piemērojot dažādus tiesiskos regulējumus tādēļ, ka uz minēto gadu attiecās divi spēkā esoši regulējumi — periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam un periodam no 2014. gada līdz 2020. gadam;

76.  tādēļ norāda, ka ir pareizi un būtiski nošķirt dažāda veida kļūdu īpatsvaru saistībā ar dažādiem Savienības budžeta izdevumiem, jo tie tiek dalīti atbilstoši atšķirīgiem kritērijiem un tāpēc tos ir ļoti grūti salīdzināt;

77.  norāda, ka, cenšoties atbalstīt uz rezultātiem vērstu sniegumu, Revīzijas palātas 2014. gada pārskatā liela uzmanība ir pievērsta Savienības budžeta snieguma jautājumiem, izmēģinājuma kārtā pārbaudot to, kā faktiski īstenojas Savienības finansējuma un stratēģijas „Eiropa 2020” savstarpējā papildināmība; norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi un uzsvērusi zema līmeņa un vāju savstarpējo saikni starp partnerības nolīgumiem / darbības programmām un stratēģiju „Eiropa 2020”; tomēr vērš uzmanību uz to, ka šāda papildināmība būtu jāizvērtē, ņemot vērā saskaņā ar Līgumā noteiktajiem mērķiem pildāmo konkrēto fondu pamatuzdevumu, tostarp ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, vispārējo kontekstu;

78.  pauž bažas par finansējuma apguves līmeni dalībvalstīs, kas svārstās no 50 % līdz 92 %; aicina Komisiju sniegt izsmeļošu analīzi par to, kādēļ dažos reģionos ir vērojams zems apguves līmenis, un izvērtēt konkrētus veidus, kā novērst strukturālās problēmas, kas rada šo nelīdzsvarotību;

79.  atzinīgi vērtē uz rezultātiem un sniegumu balstīto novatorisko pieeju Revīzijas palātas 2014. gada pārskatā, kurā Savienības budžeta izmantošana un orientācija vērtēta saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm; uzskata, ka šāda uz rezultātiem un sniegumu balstīta pieeja jāpiemēro arī turpmākajos gados, izstrādājot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI) saistībā ar Eiropas pusgadu;

80.  uzsver, ka Revīzijas palātas konstatējumos par sasniegumiem ir uzsvērta nepieciešamība veikt pasākumus, lai uzlabotu budžeta sniegumu un dalītas pārvaldības standartus;

Budžeta sniegums

81.  norāda, ka budžeta sniegums ir Savienības budžeta izdevumu pienācīga koncentrēšana patiesām Savienības prioritātēm noteiktā periodā;

82.  norāda, ka uz rezultātu vērsta snieguma kultūras pamatā ir trīs galvenie pīlāri: stratēģija, vienkāršošana un budžeta procedūra;

83.  iesaka turpināt vienkāršot gan procedūras, gan budžeta saturu, lai tādējādi samazinātu pārmērīgu administratīvo slogu un ierobežotu pārmērīgu reglamentēšanu dažās dalībvalstīs; uzsver, ka vienkāršošanas procesam nebūtu jānoved pie regulējuma atcelšanas un nebūtu jānozīmē, ka tiek aizmirsts par kontroles mehānismiem un procedūrām, piemēram, ex ante revīzijām; uzsver to, ka vienkāršošanas nolūkā nebūtu jāveic pārāk biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, radot papildu slogu pārvaldes iestādēm un līdzekļu saņēmējiem, tādējādi radot šķēršļus pozitīvajai attīstība, ko plānots panākt ar minēto vienkāršošanu; atzinīgi vērtē Komisijas izveidoto augsta līmeņa grupu un gaida rezultātus;

84.  iesaka uzlabot budžeta procedūru, lai nodrošinātu informāciju par sniegumu un pārvaldību, tostarp par kontroles izmaksu lietderību, ticamības deklarāciju un budžeta izpildes apstiprināšanu, projektu datubāzēm un komunikāciju;

85.  aicina Komisiju uzlabot komunikāciju un sadarbību starp dalībniekiem, kas iesaistīti budžeta plānošanā, izpildē un izpildes apstiprināšanā, un ar plašāku sabiedrību, saskaņojot vēlmes par gaidāmo iznākumu, daloties pieredzē par izpildi un ziņojot par sasniegtajiem rezultātiem;

86.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izmantot tādus instrumentus kā sociālie plašsaziņas līdzekļi, anketas un mērķgrupas, lai mērītu sabiedrības informētību un izvērtētu iespējas uzlabot turpmāko komunikācijas stratēģiju, kas tiek izmantota, lai informētu pilsoņus par projektu rezultātiem;

87.  atzinīgi vērtē jauno iestāžu darba grupu uz sniegumu balstītas budžeta plānošanas jautājumos, kas tika izveidota, lai rastu vienotu nostāju uz sniegumu un rezultātiem vērstas budžeta plānošanas jomā;

88.  iesaka veikt attiecīgus uzlabojumus tādās jomās kā kontroles intensitātes pielāgošana riskam un dalībvalstu rezultātu ziņošanas vai kontroles rezultātu ticamības apzināšana;

89.  norāda, ka Komisija ir radījusi milzīgas analītiskās spējas, kas galvenokārt attiecas uz atsevišķu ģenerāldirektorātu pārziņā esošām nozarēm, taču netiek analizēti horizontālie un daudznozaru jautājumi un reālie to politikas virzienu rezultāti, kurus finansē vai līdzfinansē no Savienības budžeta;

90.  iesaka galvenokārt izmantot uz sniegumu balstītu pieeju un pievērst uzmanību tirgus nepilnībām/trūkumiem, jo šāda pieeja palīdz Savienības finansējuma intervences koncentrēt jomās, kurās taupība, efektivitāte un lietderīgums dod vislabākos rezultātus; norāda, ka pasākumi būtu jāpielāgo dažādiem tirgus nepilnību/trūkumu veidiem, no kuriem vieni ir saistīti ar informācijas asimetriju, bet otri attiecas uz peļņas komerciālu novērtējumu, neietverot visus pozitīvos ārējos faktorus un plašākus sociālos ieguvumus, kaut arī abi pamatoti saņēmuši Savienības finansējumu;

91.  ierosina Komisijai Savienības pievienotās vērtības novērtēšanā pieņemt kritēriju, pamatojoties uz kuru, varētu novērtēt to, kas būtu noticis, ja attiecīgais projekts vai darbības būtu veikti, vai ja tie nebūtu saņēmuši Savienības finansējumu;

92.  prasa steidzami sniegt precizējumus par to, cik daudz naudas Savienības fondi ir samaksājuši plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem katrā dalībvalstī, kādi uzņēmumi ir saņēmuši maksājumus un vai šie maksājumi ir veikti, lai popularizētu fondus, vai citu iemeslu dēļ;

Dalīta pārvaldība

93.  atgādina, ka liela atbildība par pareizu Savienības budžeta sadali gulstas uz dalībvalstīm, jo 76 % līdzekļu tiek izlietoti dalītā pārvaldībā; uzsver, ka dalībvalstīm ir uzticēta liela atbildība pareizi un likumīgi izpildīt Savienības budžetu gadījumos, kad tās ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību;

94.  uzsver, ka līdzekļu pareizas izmantošanas pamatā ir Savienības vajadzību precīza noteikšana apvienojumā ar dalībvalstu attīstības prioritātēm;

95.  uzsver — jo labāk dalībvalstis cenšas izpildīt valsts un skaitļos izteiktus stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, jo mērķtiecīgāk var izlietot Savienības budžeta līdzekļus, un jo vairāk šie mērķi atspoguļos Savienības patiesās ekonomiskās, sociālās, teritoriālās un vides vajadzības, jo labāk Savienība nodrošinās vidi pareizai finanšu pārvaldībai; šajā sakarībā ierosina izveidot pastāvīgu platformu, kurā būtu pārstāvēta Komisija un valstu valdību pārstāvniecības, tostarp Savienības pastāvīgās pārstāvniecības, reģionālās valdības un iestādes;

96.  pievienojas Revīzijas palātas konstatējumam, ka Komisijai, valsts iestādēm un neatkarīgajiem revidentiem ir jāizmanto visa pieejamā attiecīgā informācija, lai novērstu vai atklātu un labotu kļūdas pirms izdevumu atlīdzināšanas; stingri norāda, ka gadījumos, kad ir pieejami dati, Komisijai, valsts iestādēm un neatkarīgajiem revidentiem nav pamata neīstenot atbilstīgus pasākumus, lai novērstu, atklātu un labotu kļūdas;

97.  aicina Revīzijas palātu kopā ar valstu revīzijas iestādēm izstrādāt sistēmu, kas ļautu Revīzijas palātai izvērtēt dalībvalstu veiktos pasākumos saistībā ar tās sniegtajiem ieteikumiem;

98.  aicina Komisiju sniegt norādes dalībvalstīm, lai ar partnerības nolīgumiem un darbības programmām lielākā mērā tiktu transponēta stratēģija „Eiropa 2020”, kā arī aicina īstenot priekšlikumu par kopīgiem rezultātu rādītājiem, kā ierosināts Revīzijas palātas 2014. gada pārskatā;

99.  uzskata, ka būtu lietderīgi, ja Parlaments un Padome kopīgu rastu veidu, kā risināt jautājumu, kas saistīts ar dalībvalstu dalītā pārvaldībā esošo līdzekļu izlietojumu;

100.  atbalsta to, ka partnerattiecību nolīgumos tiek iekļauti konkrētai valstij adresēti ieteikumi;

101.  mudina Komisiju pastiprināt centienus sarunās ar dalībvalstīm par nepieciešamību publiskot valstu deklarācijas un gada kopsavilkumus;

Finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšana

102.  pauž bažas par to, ka dažām valstīm 2014. gadā īstenoto finanšu korekciju līmenis (salīdzinājumā ar saņemtajiem Savienības maksājumiem) trīsreiz pārsniedz 2,3 % lielo vidējo procentuālu īpatsvaru (Slovākijai 8,7 %, Čehijai 8,1 %, Grieķijai 4,7 %);

103.  norāda, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā saistībā ar ESF tika apstiprinātas finanšu korekcijas EUR 209 miljonu apmērā un tika īstenotas finanšu korekcijas EUR 156 miljonu apmērā, no kurām 2014. gadā tika apstiprināti EUR 95 miljoni; pieņem zināšanai to, ka vislielākās korekcijas bija noteiktas Spānijai (EUR 56 miljoni), Rumānijai (EUR 43 miljoni), Polijai (EUR 32 miljoni) un Francijai (EUR 20 miljoni);

104.  konstatē, ka ar kohēzijas politiku saistītās korekcijas kopējie apmēri 2007.–2013. gada plānošanas periodā ir 0,9 % no budžeta piešķīruma; ir vienisprātis ar Komisiju attiecībā uz to, ka turpmākajos gados ir gaidāms ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu saistīto finanšu korekciju apmēra pieaugums, noslēdzoties šā perioda programmām;

105.  norāda, ka kopš 2007.–2013. gada plānošanas perioda sākuma Komisija attiecībā uz ERAF/KF programmām ir kumulatīvi noteikusi finanšu korekcijas aptuveni EUR 2 miljardu apmērā, tostarp finanšu korekcijas EUR 782 miljonu apmērā, ko dalībvalstis piemērojušas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai vai vienlaikus tai; ar bažām konstatē, ka lielākās finanšu korekcijas ir noteiktas Čehijai (EUR 719 miljoni), Ungārijai (EUR 298 miljoni), Grieķijai (EUR 257 miljoni), Spānijai (EUR 237 miljoni), Slovākijai (EUR 152 miljoni), Rumānijai (EUR 146 miljoni) un Itālijai (EUR 105 miljoni);

106.  norāda, ka dalībvalstis, kurām noteiktas lielākās kumulatīvās finanšu korekcijas ESF jomā, ir Rumānija (EUR 355 miljoni), Spānija (EUR 213 miljoni) un Polija (EUR 152 miljoni);

107.  uzskata, ka finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšana ir efektīvi Savienības budžeta aizsardzības līdzekļi; tomēr pauž nožēlu par to, ka, ņemot vērā Savienības finanšu interešu aizsardzības tiesisko regulējumu, saistīto procedūru sarežģītību un kontroles līmeņu skaitu daudzās jomās, kļūdas ir iespējams novērst tikai vairākus gadus pēc to rašanās;

Finanšu interešu aizsardzība

108.  uzsver, ka korupcija un krāpšana grauj uzticēšanos publiskām iestādēm un demokrātijai, kā arī apdraud Savienības iekšējā tirgus darbību; norāda, ka ir nepieciešama integrēta pieeja, saskaņā ar kuru Savienības iestādes (un dalībvalstis) sadarbojas; pauž nožēlu par to, ka vairākas Savienības iestādes (Komisija un aģentūras, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, Revīzijas palāta) ziņo par krāpšanu dažādos veidos;

109.  iesaka Komisijai visus ziņošanas noteikumus apvienot vienotā un saskaņotā sistēmā, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, tādējādi cīņu pret krāpšanu un korupciju padarot efektīvāku; atgādina, cik svarīgi ir Savienībā saskaņoti tiesību akti, lai efektīvi cīnītos pret organizēto noziedzību, kas darbojas starpvalstu līmenī;

110.  norāda, ka pārredzamība ir efektīvākais instruments cīņā ar līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu; aicina Komisiju šajā sakarībā uzlabot tiesisko regulējumu, nosakot par obligātu pienākumu datu, tostarp datu par apakšlīgumiem, publicēšanu par visiem Savienības finansējuma saņēmējiem;

111.  mudina Komisiju pievienoties Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijai (ETS Nr. 173) un paātrināt sarunas par Savienības līdzdalību Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO), lai sniegtu ieguldījumu koordinētākas pretkorupcijas politikas veidošanā Eiropā;

112.  aicina Komisiju uzņemties pilnīgu atbildību par nepamatoti izmaksātu Savienības budžeta līdzekļu atgūšanu un ieviest dalībvalstīs vienotus ziņošanas principus, lai nodrošinātu salīdzināmu, uzticamu un atbilstīgu datu ievākšanu;

113.  atzinīgi vērtē Komisijas pausto 2014. gada ziņojumā par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību (PIF), kurā atgādināts, ka PIF direktīva un Eiropas Prokuratūras regula (EPPO regula) papildinās un stiprinās tiesisko regulējumu un ievērojami pastiprinās cīņu pret krāpšanu; atkārtoti pauž viedokli, ka pēc iespējas ātrāk jāpieņem PIF direktīva, tās darbības jomā iekļaujot arī PVN, skaidri definējot noziegumus finanšu interešu aizsardzības jomā un nosakot obligātos noteikumus par maksimāli piemērojamo brīvības atņemšanu un noilgumu; atgādina par Tarrico lietu, kurā Eiropas Savienības Tiesa vērsa uzmanību uz to, ka krāpšana PVN jomā ir iekļauta 1995. gada PIF Konvencijas definīcijā par krāpšanu PIF jomā; aicina Komisiju precizēt attiecības starp Eurojust, Eiropas Prokuratūru (EPPO) un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un izskatīt iespēju nodrošināt stingrāku iekļaujošu pieeju šīm aģentūrām, lai padarītu izmeklēšanas efektīvākas;

114.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu palielināt pārredzamību, uzlabojot tās ekspertu grupu sistēmu, jo īpaši attiecībā uz ekspertu atlases procedūru, un šim nolūkam izstrādājot jaunu interešu konflikta politiku ekspertiem, kurus ieceļ privātpersonas statusā, paredzot Parlamentam iespēju nepastarpināti kontrolēt šādu iecelšanu; ņem vērā ekspertiem noteikto prasību attiecīgā gadījumā reģistrēties Pārredzamības reģistrā; tomēr mudina Komisiju, izstrādājot grozījumus pašreizējiem horizontālajiem noteikumiem par ekspertu grupām, ņemt vērā gan Eiropas ombuda ieteikumus par ekspertu grupu sastāvu, gan ieteikumus, kas sniegti pētījumā „Komisijas ekspertu grupu sastāvs un ekspertu grupu reģistrācijas statuss”, lai izveidotu sistemātiskāku un pārredzamāku pieeju; prasa, lai pirms noteikumu oficiālas pieņemšanas Komisija iesaistītos dialogā ar Parlamentu, jo īpaši attiecībā uz gaidāmo Budžeta kontroles un Juridiskās komitejas ziņojumu par šo jautājumu; mudina Eiropas aģentūras līdzīgi apsvērt attiecīgas reformas;

115.  uzsver, ka dalībvalstis neveic izmeklēšanu par lietām, kurās ir aizdomas par krāpšanu saistībā ar Savienības finanšu interesēm un kuras tām nosūtījis OLAF; aicina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus un aicina OLAF arī turpmāk palīdzēt dalībvalstīm uzlabot to darbību, novēršot un atklājot krāpšanu saistībā ar Eiropas Savienības līdzekļiem;

116.  aicina Komisiju izveidot stingru rādītāju un vienādu kritēriju sistēmu; pauž bažas par dalībvalstu sniegto datu uzticamību un kvalitāti; tādēļ aicina Komisiju cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu visaptverošus, precīzus un ticamus datus, paturot prātā mērķi pilnībā īstenot vienotās revīzijas sistēmu;

117.  atkārtoti prasa Komisijai reizi divos gados ziņot Parlamentam un Padomei par to, kā Savienības iestādes īsteno iekšējo pretkorupcijas politiku, un gaida nākamā ziņojuma publicēšanu 2016. gada sākumā; prasa Komisijai pievienot nodaļu par Savienības iestāžu darba rezultātiem korupcijas apkarošanā un uzskata, ka turpmākajos Komisijas sagatavotajos korupcijas apkarošanas ziņojumos vienmēr būtu jāiztirzā visu Savienības iestāžu un struktūru darbība;

118.  pauž bažas par Eurodad sniegtajiem datiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā, saskaņā ar kuriem augstākais nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks ir Luksemburgai un Vācijai; uzskata, ka ir svarīgi panākt to, lai dalībvalstis pilnībā transponētu Savienības direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ieviestu uzņēmumu, tostarp trastu, īpašnieku publisku reģistru;

119.  aicina brīvprātīga reģistra vietā ieviest obligātu Savienības mēroga lobistu reģistru, kurā iekļautu visus lobistus, kas sadarbojas ar Komisiju;

120.  uzskata, ka Komisijas pirmais divgadu ziņojums par korupcijas apkarošanu ir daudzsološs mēģinājums labāk izprast korupciju visās tās dimensijās, izstrādāt efektīvus risinājumus cīņai ar to un sagatavot iespējas palielināt atbildību pret Savienības pilsoņiem publiskajā telpā; šajā sakarībā atkārtoti pauž, cik svarīga ir stingra Savienības neiecietības politika pret krāpšanu, korupciju un slepenu vienošanos; tomēr pauž nožēlu par to, ka minētajā ziņojumā netika iztirzāta Savienības iestāžu iekšējā pretkorupcijas politika;

121.  prasa, lai Komisija ne vēlāk kā otrajā ziņojumā par korupcijas apkarošanu gan Savienības iestāžu, gan dalībvalstu līmenī veiktu sīkāku analīzi par vidi, kurā politika tiek īstenota ar mērķi noteikt raksturīgos izšķirošos faktorus, apdraudētās jomas un riska faktorus, kas veicina korupciju;

122.  aicina Komisiju nekavējoties īstenot savu ziņošanas pienākumu, kas paredzēts ANO Pretkorupcijas konvencijā;

Kļūdu īpatsvars kopumā

123.  ar bažām norāda, ka konstatētās izplatītākās kļūdas ir izmaksu deklarācijās iekļautas neattiecināmas izmaksas (41 %), nopietnas kļūdas publiskajā iepirkumā (27 %) un lauksaimnieku iesniegtas nepareizas platību deklarācijas (20 %);

124.  tomēr norāda, ka dalībvalstu pieļauto nopietno kļūdu īpatsvars publiskā iepirkuma procedūrās ievērojami samazinājās no 45 % reģionālās politikas jomā 2013. gadā līdz 25 % no visa kļūdu skaita apvienotajā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas jomā 2014. gadā;

125.  uzskata par satraucošu to, ka daudzos skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumos Komisijai, valsts iestādēm vai neatkarīgajiem revidentiem bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas; ja visa šī informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu līmenis būtu varējis būt ievērojami zemāks;

126.  norāda, ka maksājumtiesību programmās aplēstais kļūdu līmenis ir 2,7 % (2013. gadā — 3 %), kas ir ievērojami zemāks nekā attiecībā uz izdevumiem, kurus izlieto izmaksu atlīdzināšanai, jo tajos aplēstais kļūdu līmenis ir 5,5 % (2013. gadā — 5,6 %); aicina Komisiju novērtēt iespēju veikt vienkāršošanu un pāriet no atlīdzināšanas shēmas uz maksājumtiesību shēmu gadījumos, kur tas iespējams;

Paraugprakse

127.  mudina dalībvalstis nopietni attiekties pret savām saistībām sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, līdzīgi kā tās rīkojas attiecībā uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI) saistībā ar Eiropas pusgadu; tas atspoguļotu būtiskas pārmaiņas izpratnē par sniegumu, kam būtu jāseko īstenošanas novērtēšanas procesam ar ietekmi, piemēram, snieguma rezervi atbildīgiem līdzekļu saņēmējiem un sankcijām un ierobežojumiem citiem;

Savienības 2014. gada budžeta galveno rezultātu novērtēšana un analīze

128.  norāda, ka 2014. gada kopējā summa — aptuveni EUR 142,5 miljardi — veido gandrīz 2 % no kopējiem publiskajiem izdevumiem Savienības dalībvalstīs jeb 1 % no Savienības IKP;

129.  prasa, lai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās tiktu noteikta Savienības budžeta izlietojuma patiesā ietekme uz Savienības makroekonomiskajiem rādītājiem;

130.  pauž nožēlu par to, ka tikai 47 % no iemaksām finansēšanas vadības instrumentos (FVI) līdz 2013. gada beigām tika izmaksāti galasaņēmējiem dalītajā pārvaldībā (37 % līdz 2012. gada beigām), un to, ka FVI netiešā pārvaldībā joprojām ir ļoti lieli naudas līdzekļi (EUR 1,3 miljardi 2014. gadā; EUR 1,4 miljardi 2013. gadā);

131.  ņem vērā Revīzijas palātas ieteikumu Komisijai attiecībā uz to, ka ir jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai grozītu spēkā esošo regulu saistībā ar FVI attiecināmības perioda pagarināšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un Komisijas atbildi;

132.  pamatojoties uz Revīzijas palātas ieteikumu, aicina Komisiju savā budžeta un finanšu pārvaldībā izvērtēt spēju ierobežojumus dažās dalībvalstīs, lai izvairītos no līdzekļu nepietiekamas izmantošanas un palielinātu apguves rādītājus, jo īpaši ESI fondu jomā, vienlaikus atzīstot līdz šim īstenotās darbības, piemēram, Labākas īstenošanas darba grupas izveidi, kura jau ir panākusi uzlabojumus;

133.  prasa Komisijai veikt pasākumus neizpildīto saistību līmeņa samazināšanai, savlaicīgai 2007.–2013. gada programmu slēgšanai un fiduciāru turēto naudas līdzekļu apmēra samazināšanai;

134.  atkārtoti uzsver, ka Komisijai ik gadu būtu jāizveido ilgtermiņa naudas plūsmas prognoze, kas aptver budžeta maksimālos apjomus, maksājumu vajadzības, spēju ierobežojumus un iespējamo saistību atcelšanu, lai labāk saskaņotu maksājumu vajadzības un pieejamos līdzekļus(86);

135.  uzskata, ka DFS vidusposma pārskatīšana, kas Komisijai jāpabeidz līdz 2016. gada beigām, ir pirmā un labākā iespēja rast strukturālu risinājumu augstajam neizpildīto saistību (RAL) līmenim; mudina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu DFS regulas pārskatīšanai, lai cita starpā sakārtotu arī ar RAL saistīto jautājumu;

Neveiktie maksājumi

136.  uzsver, ka uzņemtās saistības 2014. gadā sasniedza EUR 109,3 miljardus, t. i., 76,6 % no pieejamām saistību apropriācijām, un tā rezultātā 2015. gadā ir pieejams ļoti liels saistību apropriāciju līmenis (uz 2015. gadu ir pārnests EUR 12,1 miljards un maksimālais apjoms ir palielināts par EUR 16,5 miljardiem);

137.  pauž nožēlu par to, ka, kaut arī maksājumu līmenis joprojām pārsniedza DFS maksimālo apjomu, neparedzēto izdevumu rezerves neapmaksāto maksājumu pieprasījumu apmērs pieauga par EUR 1,4 miljardiem līdz EUR 25,8 miljardiem; uzsver, ka ir svarīgi pilnībā ievērot kopīgo paziņojumu par maksājumu plānu 2015.–2016. gadam, par ko vienojušies Parlaments, Padome un Komisija, ņemot vērā kopīgo apņemšanos līdz 2016. gada beigām samazināt 2007.–2013. gada kohēzijas programmām paredzēto neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrājumu līdz EUR 2 miljardiem; uzskata, ka faktiski šajā situācijā tiek pārkāpts LESD 310. pants, kurā ir noteikts, ka budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem;

138.  uzsver, ka saskaņā ar prognozēm neizpildīto saistību līmeņa samazinājumam būs pagaidu raksturs, jo ir pieprasīts DFS maksimālā apjoma palielinājums 2015. gadam un turpmākajiem gadiem;

139.  jo īpaši norāda, ka līdz 2014. gada beigām maksājumi dalībvalstīm par daudzgadu ESI fondiem laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam sasniedza EUR 309,5 miljardus(87), t. i., 77 % no EUR 403 miljardiem visām darbības programmām, turklāt vairāk nekā puse neizlietoto daudzgadu ESI fondu saistību attiecas uz piecām dalībvalstīm (proti, Čehiju, Spāniju, Itāliju, Poliju un Rumāniju);

140.  pauž nožēlu par to, ka ir ievērojami aizkavējusies daudzgadu fondu apguve un tas dažās dalībvalstīs var radīt nopietnas problēmas(88); šajā sakarībā atbalsta un atzīst to, ka ir lietderīgi piemērot elastīguma sniegtās iespējas, ņemot vērā to, ka kavējas visu programmu uzsākšana;

Ieņēmumi

141.  norāda, ka ieņēmumu plūsmas pamatā ir daudzkanālu princips:

142.  atzinīgi vērtē to, ka lielākajā daļā aspektu ir ieviesti divi no Revīzijas palātas 2011.–2012. gadā sniegtajiem trim ieteikumiem, bet viens ieteikums ir ieviests dažos aspektos;

NKI

143.  uzsver, ka līdz brīdim, kad tiks izdarītas izmaiņas Savienības pašu resursu sistēmā, NKI rādītājs būs svarīgākais faktors saistībā ar Savienības ieņēmumu jautājumu, un norāda, ka tā pareiza un objektīva noteikšana ir ārkārtīgi svarīga un uzskatāma par vienīgo nopietno diskusiju jautājumu attiecībā uz pašreizējās Savienības budžeta struktūras ieņēmumu daļu, un ka ir ļoti svarīgi, lai būtu drošas un elastīgas datubāzes dalībvalstu iemaksu aprēķināšanai;

144.  tāpēc aicina Komisiju apliecināt, ka dalībvalstu NKI dati ir ticami un to iemaksas ir pareizas;

145.  atgādina, ka 2014. gadā atjaunināto NKI datu dēļ dalībvalstu iemaksās tika izdarītas korekcijas vēl nepieredzētā apmērā — par EUR 9 813 miljoniem;

146.  uzsver, ka šādu NKI iemaksu būtisku pārskatīšanu ietekme būtu mazāka, ja būtu ieviesta vienota Savienības pārskatīšanas politika, ar kuru saskaņotu galveno pārskatīšanu grafiku;

147.  pauž nožēlu par to, ka krāpšana, kas saistīta ar PVN, un jo īpaši tā sauktā karuseļveida krāpšana, jeb „pazudušā tirgotāja” krāpšanas shēma, rada konkurences traucējumus, atņem valstu budžetiem būtiskus resursus un kaitē Savienības budžetam; norāda, ka nesaņemtais PVN un aprēķinātie PVN iekasēšanas zaudējumi 2013. gadā sasniedza EUR 168 miljardus; pauž bažas par to, ka Komisijas rīcībā nav uzticamu datu par PVN un karuseļveida krāpšanu; norāda, ka pašreizējā PVN sistēma joprojām ir sadrumstalota un rada ievērojamu administratīvo slogu, jo īpaši MVU un tiešsaistes uzņēmumiem; pauž bažas par to, ka ar jauno sistēmu attiecībā uz PVN kā pašu resursu nevar pilnībā sasniegt vienkāršošanas mērķi, un uzsver dalībvalstu atbildību Eurofisc platformas trūkumu novēršanā un apgrieztās maksāšanas politikas labākā koordinēšanā, lai veicinātu informācijas apmaiņu un palīdzētu apkarot pārkāpumus un krāpšanu; prasa Komisijai ierosināt tiesību aktu grozījumus, kas ļautu efektīvi veikt muitas un nodokļu datu kontrolpārbaudes, un dalībvalstu uzraudzībā koncentrēties uz situācijas uzlabošanu saistībā ar dalībvalstu atbilžu savlaicīgu sniegšanu uz informācijas pieprasījumiem un PVN Informācijas apmaiņas sistēmas uzticamību;

Veicamie pasākumi

148.  prasa Komisijai sniegt analīzi par Savienības finansējuma nākotni, novērtējot pašu resursu bāzes piemērotību;

149.  pauž nožēlu par to, ka vēl arvien nav atrisināts jautājums saistībā ar Komisijas 2013. gadā izvirzītajiem priekšlikumiem ieviest vienotu Savienības pārskatīšanas politiku, jo Komisija nav veikusi turpmākas darbības, neraugoties uz to, ka līdz 2014. gada septembrim 19 dalībvalstis bija norādījušas, ka tās varētu vismaz daļēji pievienoties Savienības pārskatīšanas politikai;

150.  pauž gandarījumu par to, ka ir izveidota Augsta līmeņa darba grupa pašu resursu jautājumos; atzinīgi vērtē pirmo novērtējuma ziņojumu, ko tā iesniedza 2014. gada beigās, un piekrīt, ka sistēmā lielāko vietu pakāpeniski ir ieņēmušas valstu iemaksas un atlikušo daļu veido neatkarīgi, patiesi Eiropas pašu resursi; uzskata, ka pašreizējā pašu resursu sistēma būtu jāpārveido, virzot to no pašreizējām valstu debatēm par neto maksātājiem un saņēmējiem, kas Savienības pilsoņiem nav tuvs jautājums, uz sistēmu, kura uzskatāmi ir Savienības un tās politikas virzienu vispārējās interesēs;

151.  norāda, ka būtu iespējams mazināt izmaiņas, kas saistītas ar darbu jautājumā par atrunām, ja Komisijas pārbaudes cikls būtu īsāks, un atgādina, ka Parlaments savā 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijā par 2013. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu mudināja Komisiju:

   a) saīsināt NKI datu pārbaudes ciklu;
   b) ierobežot vispārējo atrunu izmantojumu, pieļaujot to tikai izņēmuma gadījumos;

152.  ar dziļām bažām ņem vērā Komisijas paziņojumu, ka nākamais pārbaudes cikls tiks pabeigts tikai 2019. gadā un ka atrunas attieksies vismaz uz deviņiem gadiem, tāpat kā iepriekšējā ciklā;

153.  norāda uz Revīzijas palātas atzinumu, ka dalībvalstu muitas iestāžu veikto pārbaužu kvalitāte nav uzlabojusies; pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2014. gada februārī izdotajā Muitas revīzijas rokasgrāmatas atjauninātajā versijā nav novērsti vairāki Revīzijas palātas konstatētie trūkumi, jo īpaši nav norādījumu par to, kā rīkoties ar citās dalībvalstīs muitotu importu;

154.  aicina Komisiju:

   a) veikt pasākumus, lai samazinātu to gadu skaitu, uz kuriem attiecas atrunas pēc nākamā NKI iemaksu pārbaudes cikla beigām;
   b) ieviest pasākumus ietekmes mazināšanai, ko izraisīs to metožu un avotu pārskatīšana, ko dalībvalstis iesniedz NKI novērtēšanai;
   c) uzlabot dalībvalstu muitas iestādēm paredzētās norādes par veicamajām pārbaudēm (jo īpaši pēcmuitošanas revīzijām), kā arī
   d) nodrošināt, ka dalībvalstīm ir piemērotas sistēmas, ar ko sagatavot un pārvaldīt to paziņojumus par muitas nodevām un cukura nodevām;
   e) paplašināt Eurofisc platformas riska novērtēšanas kapacitāti, ietverot tajā VIES sistēmu (transnacionālu PVN informācijas apmaiņas sistēmu);

Paraugprakse

155.  ieņēmumu jomā nav konstatētas būtiskas kļūdas, un tā savā ziņā pati par sevi ir paraugprakse; tas pats ir attiecināms uz pašreizējo kārtību dalībvalstu iemaksas noteikt pēc NKI principa, kas līdz šim sevi ir attaisnojusi; tomēr šā modeļa darbības nodrošināšanai ir pastāvīgi jānovērtē dalībvalstu ekonomikas rādītāji; pašu resursu bāzes palielināšanas iespējas ir nākotnē risināms jautājums;

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Vispārīgi jautājumi

156.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas gada pārskata nodaļu struktūra pirmo reizi atbilst izdevumu kategorijām DFS, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī; 2013. gadā šī nodaļa saucās „Pētniecība un citu iekšējo nozaru politika”; tomēr norāda, ka šo strukturālo izmaiņu dēļ datus tikai ierobežotā apmērā var salīdzināt ar Revīzijas palātas konstatējumiem iepriekšējos gados;

157.  norāda arī, ka pētniecība un inovācija veido 61 % izdevumu (EUR 8,1 miljards), kurus īsteno ar Septīto pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammu 2007.–2013. gadam (Septīto pamatprogrammu) un Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” 2014.–2020. gadam, savukārt izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas (EUR 1,5 miljardi), kosmosa programmas (EUR 1,4  miljardi), transporta programmas (EUR 0,8 miljardi) un citi pasākumi un programmas (EUR 1,5 miljardi) veido atlikušos 39 %;

158.  atgādina, ka DFS 1.a izdevumu kategorijai paredzētais finansējums DFS sarunu gaitā tika krasi samazināts (-24 % salīdzinājumā ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu); apzinās, ka 1.a izdevumu kategorijas mērķis ir uzlabot pētniecību un inovāciju, nostiprināt izglītības sistēmas un veicināt nodarbinātību, nodrošināt digitālo vienoto tirgu, veicināt atjaunojamos energoresursus un energoefektivitāti, modernizēt transporta nozari un uzlabot uzņēmējdarbības vidi, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

159.  uzsver, ka šajā jomā 90 % no izdevumiem ir dotācijas privātā un valsts sektora saņēmējiem;

160.  atzinīgi vērtē to, ka lielākajā daļā aspektu ir ieviesti trīs no Revīzijas palātas 2011.–2012. gadā sniegtajiem deviņiem ieteikumiem, bet seši ieteikumi ir īstenoti lielākajā daļā aspektu;

Stratēģija „Eiropa 2020”

161.  apzinās, ka kopējais kumulatīvais dotāciju nolīgumu apjoms visai Septītajai pamatprogrammai ir 26 078 (no kuriem 9627 ir noslēgti); vienlaikus Komisija sāka īstenot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” 2014.–2015. gada darba programmu, kas bija ļoti sekmīga un līdz 2015. gada 25. februārim tika saņemti 46 097 priekšlikumi — 79 uzaicinājumos iesniegtie 25 903 priekšlikumi tika atzīti par attiecināmiem, 3765 tika izraudzīti finansēšanai un tika parakstīti 1410 dotāciju nolīgumi;

162.  pauž gandarījumu par to, ka Komisija spēja sasniegt lielāko daļu mērķu galvenajos darbības rādītājos (KPI); tomēr šaubās, vai izdosies izpildīt mērķi līdz 2020. gadam 3 % no ES IKP investēt pētniecībā un attīstībā; aicina visas dalībvalstis risināt šo problēmu; norāda, ka situācija šķiet īpaši sarežģīta Horvātijā, Somijā, Luksemburgā, Portugālē, Rumānijā, Spānijā un Zviedrijā; aicina Komisiju izdarīt nepieciešamos secinājumus, gatavojoties gaidāmajai DFS vidusposma pārskatīšanai, kas jāiesniedz līdz 2016. gada beigām;

163.  atzinīgi vērtē Eiropas pētniecības (tīklu) ieguldījumu, piemēram, cīņā pret Ebolas vīrusu, vēža ārstēšanas uzlabošanā, vienotas Eiropas klīniskās pētniecības telpas izveidē, cīņā ar plūdiem, pārtikas nekaitīguma nodrošināšanā un kruīzu kuģu drošības uzlabošanā;

164.  atzinīgi vērtē to, ka Septītās pamatprogrammas ex post novērtējums kļuva pieejams 2015. gada novembrī; cer, ka tā secinājumi un ieteikumi var tikt ņemti vērā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darba programmās;

165.  ar interesi atzīmē pirmo reizi pieejamo informāciju no „Inovācijas savienības 2015. gada pārskata”(89), kurā ir sniegta atjaunināta informācija par 34 saistībām saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu „Inovācijas savienība”;

166.  atgādina, ka 6. sabiedriskas nozīmes uzdevums (SC6), jo īpaši sociālās un humanitārās zinātnes, bija Parlamenta prioritāte, ar ko tas nāca klajā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” izstrādes laikā; atgādina par to, cik šis elements ir svarīgs jomās, kurās Savienība pašlaik saskaras ar īpašām problēmām, piemēram, cīņā pret bezdarbu, radikalizāciju un terorismu, migrantu atbalstīšanā, ekonomikas un monetārajā pārvaldībā un cīņā pret nevienlīdzību; tādēļ pauž bažas, ka programmas īstenošanas posmā sociālo un humanitāro zinātņu prioritārā nozīme tika samazināta un tās zaudēja savu īpašo vadošo lomu; turklāt par 40 % tika samazināts arī tām paredzēto saistību apropriāciju apmērs, lai gan tajā pašā laikā kopējais finansējums pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” 2014.–2020. gada DFS tika palielināts;

Pārvaldības jautājumi

167.  norāda, ka:

   a) vispārīgi secinājumi un konstatējumi par dalītas pārvaldības praksi attiecas uz konkurētspēju;
   b) pastāv sinerģija un integrēta pieeja starp dažādiem pētniecības, attīstības un inovācijas (R&D&I) atbalsta instrumentiem, tomēr tā jāpilnveido;
   c) pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ir ieviesti vienkāršāki noteikumi, salīdzinot ar Septīto pamatprogrammu; no otras puses, pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” tiek atbalstītas potenciāli riskantākas jomas, piemēram, uz uzņēmējdarbību vērsti projekti ar MVU līdzdalību, turklāt izmantojot jaunus, inovatīvus, tostarp arī finansiālus, instrumentus;

168.  aicina līdzekļu saņēmējus maksimāli izmantot revīzijas apliecinājumus, jo tie samazina kļūdu īpatsvaru par 50 % salīdzinājumā ar pieprasījumiem pēc atlīdzinājuma bez apliecinājuma; tomēr uzskata, ka ārējo revidentu atklāto kļūdu īpatsvars būtu ievērojami jāuzlabo, ņemot vērā to, ka no Komisijas tiek saņemts ārkārtīgi specializēts atbalsts; šajā sakarībā atzinīgi vērtē visas norādes, seminārus, paraugus un visbiežāk sastopamo kļūdu sarakstu, ko Komisija piedāvā līdzekļu saņēmējiem un revīzijas iestādēm, tomēr aicina Komisiju veikt izšķirīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ārējās revīzijas apliecinājumi precīzāk atspoguļo kļūdu skaitu;

169.  atbalsta Komisijas centienus turpināt pilnveidot riska pārvaldību pētniecības jomā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ex post revīzijās pārbaudāmo dalībnieku atlase jau lielā mērā ir balstīta uz riska novērtējumu — Komisija lēš, ka 83 % revīziju 2012.–2016. gada laikposmā tiks izvēlētas, ņemot vērā riska kritērijus;

170.  atzinīgi vērtē vienota atbalsta centra izveidi, kas visiem pētniecības pakalpojumiem sniedz atbalstu saistībā ar juridisko palīdzību, revīzijām, uzņēmējdarbības procesu, IT un datiem;

171.  atzīst, ka būtisks atbalsts pētniecībai un inovācijai ir iekļauts Eiropas strukturālo un investīciju fondu partnerības nolīgumos un darbības programmās dalībvalstīs un reģionos, tādējādi radot lielāku sinerģiju; atbalsta summa pārsniedz EUR 42 miljardus pamatpētniecībai un inovācijām, un EUR 118 miljardi paredzēti pētniecībai un inovācijai plašākā nozīmē;

Likumība un pareizība; kļūdu problemātika

172.  pauž nopietnas bažas par to, ka Revīzijas palāta izanalizēja 166 darījumus, no kuriem kļūdas tika konstatētas 79 darījumos; ņem vērā — pamatojoties uz 53 skaitļos izteiktajām kļūdām, aplēstais kļūdu līmenis ir 5,6 %;

173.  uzskata par satraucošu to, ka 27 skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumos Komisijai, valsts iestādēm vai neatkarīgajiem revidentiem bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas; ja visa šī informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu līmenis šajā nodaļā būtu par 2,8 procentpunktiem zemāks; šī nu jau vairākus gadus nemainīgā situācija liecina par nepietiekamu rūpību;

174.  uzskata par nepieņemamu to, ka salīdzinājumā ar Sesto pamatprogrammu kļūdu īpatsvars Septītajā pamatprogrammā nav uzlabojies un ka saskaņā ar DG RTD ģenerāldirektora paziņojumiem tas būs pat vēl sliktāks; uzskata, ka, ņemot vērā projektu vadības jomā iegūtās pieredzes palielināšanos, kļūdu īpatsvaram Septītajā pamatprogrammā būtu vajadzējis uzlaboties; pauž nožēlu par to, ka 2014. gadā krasi samilzušais kļūdu īpatsvars konkurētspējas izaugsmei un nodarbinātībai jomā kalpo tikai tam, lai uzsvērtu programmas pareizo pārvaldību pēdējos gados;

175.  pauž nožēlu par to, ka laikā no 2013. gada līdz 2014. gadam viskrasākais kļūdu īpatsvara pieaugums bija vērojams izdevumos, kas saistīti ar konkurētspēju izaugsmei un nodarbinātībai;

176.  pauž nožēlu, ka kļūdu iemesli vēl arvien ir vieni un tie paši:

   a) pētniecības jomā (Pētniecība) nepareizi aprēķinātas personāla izmaksas, citas neattiecināmas tiešās izmaksas, tostarp nepamatoti ceļa izdevumi vai nepamatoti izdevumi par iekārtām; neattiecināmas netiešās izmaksas, kuras balstītas uz kļūdainām pieskaitāmo izmaksu likmēm vai kurās ieskaitītas ar projektu nesaistītas neattiecināmu izmaksu kategorijas;
   b) citiem izdevumu instrumentiem: nepamatotas un neattiecināmas izmaksas un publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana;

Kļūdu veidu sadalījums

Pētniecība

Citi

Nepareizi aprēķinātas personāla izmaksas

30,5 %

2,5 %

Citas neattiecināmas tiešās izmaksas

17,5 %

13,5 %

Neattiecināmas netiešās izmaksas

20 %

 

Publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana

 

14 %

Neattiecināmas apakšlīgumu izmaksas

2 %

 

Kopā

70 %

30 %

177.  pauž pārliecību, ka Komisijai ir jāturpina censties panākt pieņemamu līdzsvaru starp programmu pievilcību dalībniekiem un likumīgo prasību nodrošināt atbildību un finanšu kontroli; šajā sakarībā atgādina par ģenerāldirektora norādi 2012. gadā attiecībā uz to, ka nav praktiska tāda pieeja, atbilstoši kurai par katru cenu jāpanāk atlikušo kļūdu īpatsvars 2 % apmērā(90);

178.  ņem vērā to, ka Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors, tāpat kā iepriekšējos gados, ir formulējis horizontālu atrunu attiecībā uz atlikušo kļūdu īpatsvaru izmaksu pieprasījumos Septītajā pamatprogrammā, ko tieši īstenojis DG RTD, un maksājumos Kopuzņēmumam novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai, kuros aplēstais atlikušais risks ir 3 % un aplēstā ietekme — EUR 111,39 miljoni;

179.  pieņem zināšanai, ka dažās Septītās pamatprogrammas izdevumu daļās nebija paredzēta rezerve, ja bija redzams, ka risks (un tādējādi arī atlikušo kļūdu īpatsvars) bija ievērojami zemāks nekā visiem izdevumiem kopā; DG RTD satvarā tas attiecas uz kopuzņēmumam „Fusion for Energy”, kopuzņēmumam „Clean Sky” un kopuzņēmumam FCH piešķirtajiem izdevumiem; ārpus DG RTD tas attiecas arī uz izdevumiem, kas piešķirti Marijas Kirī vārdā nosauktajā programmā iekļautajai Pētniecības izpildaģentūrai, un visiem Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras izdevumiem;

180.  secina, ka, lai gan horizontāla atruna var būt juridiski nepieciešama, šāda atruna rada negatīvu iespaidu par Komisijas finanšu pārvaldību, jo īpaši ņemot vērā to, ka Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts var pilnībā apliecināt ticamību 97 % savu izdevumu;

181.  ņem vērā, ka pētniecības jomā Komisija 2014. un 2015. gadā ir izdevusi iekasēšanas rīkojumus EUR 42 miljonu apmērā; EUR 31 miljons jau ir iekasēts, bet pārējie līdzekļi vēl nav atgūti bankrota vai nepabeigtas piespiedu piedziņas dēļ;

182.  pauž nožēlu par nesenajiem paziņojumiem presē, kas sēj šaubas par DG RTD spēju efektīvi aizsargāt Savienības finanšu intereses; aicina Komisiju noskaidrot presē labi dokumentētos apstākļus, kas skaidri liecina par administratīvu kļūmi un neapšaubāmu kaitējumu Savienības finanšu interesēm un reputācijai; aicina ombudu sākt izmeklēšanu par šo jautājumu;

183.  pauž nožēlu par to, ka vienkāršošanas nolūkā ir likvidētas ex ante revīzijas (piemēram, tagad attiecībā uz izdevumiem, kas pārsniedz EUR 375 000, vairs netiek veikta ex ante apliecināšana), radot kumulatīvas kļūdas, un tā rezultātā aizvien vairāk palielinās kļūdu īpatsvars, ko pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” gadījumā, šķiet, ir neiespējami samazināt, ņemot vērā to, ka palielinās to struktūru skaits, kuras ir atbildīgas par izdevumu pārvaldību saistībā ar Septīto pamatprogrammu;

Datu ticamības jautājumi

184.  pauž nožēlu par problēmu saistībā ar sekundāro datu analīzi, kas nepieciešama uz sniegumu balstītiem novērtējumiem; norāda, ka tas būtu uzskatāms par īstermiņā risināmu uzdevumu; atgādina, ka ir jāuzlabo informācijas pārvaldība;

Uz rezultātiem un sniegumu balstīta pieeja

185.  norāda, ka ir absolūti būtiski novērtēt R&D&I reālo ietekmi un rezultātus no komerciālas izmantošanas un pievienotās vērtības nodrošināšanas viedokļa;

186.  atzinīgi vērtē pozitīvos rezultātus, ko, veicot Septītās pamatprogrammas ex post novērtēšanu, ir konstatējusi augsta līmeņa ekspertu grupa, proti: programma ir tiešā veidā radījusi vairāk nekā 1,3 miljonus darba gadu (ar projektiem, kas finansēti 10 gadu garumā) un netieši — 4 miljonus darba gadu 25 gadu periodā; katrs Septītās pamatprogrammas īstenošanā iztērētais euro ar inovāciju, jauno tehnoloģiju un produktu palīdzību ir radījis aptuveni 11 euro tiešā un netiešā ekonomiskajā ietekmē un tās finansiālais ieguldījums MVU labā pārsniedza 15 % mērķi un sasniedza 17 % (EUR 5 miljardus);

187.  norāda, ka uz sniegumu balstītas pieejas stiprināšanai Revīzijas palāta pirmo reizi veikusi stratēģijas „Eiropa 2020” rādītāju pārbaudi, kuros R&D izdevumiem ir liela nozīme;

188.  prasa, lai Komisija nosūtītu Parlamentam rīcības plānu, kas novembrī tika iesniegts ITER padomei;

189.  uzstāj, lai Komisija, gatavojoties ar budžetu saistītu lēmumu pieņemšanai nākamajam gadam, līdz 2016. gada jūnijam iesniegtu atjauninātu informāciju par projekta ilgtermiņa grafiku un saistītajiem izdevumiem ITER vajadzībām; atgādina, ka 2016. gada budžetā ITER vajadzībām ir paredzētas maksājumu apropriācijas gandrīz EUR 475 miljonu apmērā;

Finanšu instrumenti

190.  norāda, ka jo īpaši attiecībā uz pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” ļoti mūsdienīgi un inovatīvi finansēšanas vadības instrumenti ir viena no galvenajām praktiskās īstenošanas jomām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka, īstenojot kopīgo iniciatīvu „InnovFin — ES finansējums novatoriem”, ko sāka Eiropas Investīciju bankas grupa (EIB un EIF) sadarbībā ar Komisiju, 2014. gadā tika ieviests jauns produktu klāsts;

191.  prasa Komisijai turpmākajās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās sniegt informāciju par to, kā tiek īstenota tā finanšu instrumenta InnovFin daļa, kas tiek segta no Savienības budžeta;

192.  norāda, ka noteiktas nozares un politikas jomas, piemēram, dzelzceļa infrastruktūra vai teorētiski vai fundamentāli pētījumi, ir mazāk piemēroti finansēšanai, izmantojot finanšu instrumentus, un tādējādi pastāv risks, ka tās var netikt iekļautas Savienības pasākumu tvērumā;

Paraugprakse

193.  norāda, ka revīzijas darbības šajā jomā tika pastiprinātas un kopējā revīzijas dienesta koordinācija uzlabota, kā kopīgas pārvaldības pakalpojumu sniedzot to visiem ģenerāldirektorātiem, izpildaģentūrām un kopuzņēmumiem, kas iesaistīti pētniecības un inovācijas līdzekļu izmantošanā;

194.  par iespējamu labāko praksi uzskata īpaša veida ārpakalpojumus, šīs jomas lielu programmu pārvaldībai izmantojot specializētas aģentūras; tā kā šāda prakse ir izmantota tikai neilgu laiku, nav iespējams novērtēt konkrētus rezultātus, tomēr šāda metode un modelis šķiet ļoti novatoriski;

Veicamie pasākumi

195.  norāda, ka Komisijai vajadzētu:

   a) pieņemt pasākumu kopumu, lai samazinātu samērā augsto kļūdu īpatsvaru šajā jomā, uzlabot datu un informācijas pārvaldību, lai analizētu arī novatoriskus R&D&I projektus, un pārbaudīt to reālo ietekmi salīdzinājumā ar pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” potenciālu;
   b) iesniegt ziņojumu, kurā no budžeta viedokļa novērtēta gūtā pieredze ar jauno praksi šajā segmentā(91) izmantot specializētas aģentūras, kā arī ieviest regulāru ziņošanu par atbilstību stratēģijas „Eiropa 2020” attiecīgajiem rādītājiem;

196.  aicina DG RTD uzlabot informācijas pārvaldību, jo īpaši iesaistot visas ieinteresētās personas, it sevišķi jaunus dalībniekus, lai nodrošinātu uz rezultātiem vērstu sniegumu, kā arī uzlabot informācijas pārvaldību ar saņēmējiem dalībvalstīs; iesaka vairāk iesaistīt neatkarīgus revidentus, kuri pievērstu uzmanību ne tikai kļūdām, bet arī snieguma ciklam, tostarp pienācīgai risku novērtēšanai; turklāt būtu jāveic ietekmes novērtējums par regulējošajiem noteikumiem;

197.  aicina DG RTD attiecīgajos gada darbības pārskatos publicēt visaptverošu un detalizētu informāciju par tā ieguldījumu konkrētām valstīm adresētu ieteikumu izstrādē, jo šiem ieteikumiem būtu jādemonstrē, kā ģenerāldirektorāts veicina dalībvalstu virzību uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

198.  ņem vērā, ka Komisija sākusi ieinteresēto pušu apspriešanos par to, kādi vienkāršojumi vēl būtu ieviešami attiecībā uz pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; pieprasa informāciju par to, kā tiks īstenota papildu vienkāršošana;

199.  uzsver, ka vienkāršošanai un līdzdalībai pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” būtu jākļūst par pamatprincipu arī attiecībā uz dotāciju nolīgumu ar norādēm; uzsver, ka pretēji tam, kā tas notiek Septītajā pamatprogrammā, pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” iekšējos rēķinos uzrādītās izmaksas ir jāsadala pa dažādām izmaksu kategorijām, šajās kategorijās iekļaujot arī personāla izmaksas, un šādā veidā par tām jāziņo; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt piezīmes un ļaut iekšējos rēķinos uzrādītās izmaksas iesniegt tāpat kā citas tiešās izmaksas, nedalot tās pa izmaksu kategorijām un nenorādot pakalpojumu sniegšanas ilgumu;

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

Vispārīgi jautājumi

200.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas gada pārskata nodaļu struktūra pirmo reizi atbilst izdevumu kategorijām daudzgadu finanšu shēmā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī; Revīzijas palātas 2013. gada pārskatā bija divas atsevišķas nodaļas — viena par reģionālo politiku, transportu un enerģētiku un otra par nodarbinātības un sociālo lietu politiku; tomēr uzskata, ka šo politikas izmaiņu dēļ datus tikai ierobežotā apmērā var salīdzināt ar Revīzijas palātas konstatējumiem iepriekšējos gados;

201.  norāda, ka ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai tiek iedalīta būtiska daļa Savienības budžeta, proti, 2014. gadā — EUR 54,4 miljardi; 80 % no šīs summas tika piešķirti reģionālās politikas un pilsētpolitikas īstenošanai, galvenokārt ar ERAF un KF starpniecību, savukārt 20 %, galvenokārt ar ESF starpniecību, izmantoja nodarbinātības un sociālo lietu politikas ietvaros;

202.  norāda, ka ar ERAF un KF konkrētajā periodā galvenokārt atbalstītās jomas cita starpā ietvēra infrastruktūras projektus, darbvietu radīšanu vai saglabāšanu, reģionālās ekonomiskās attīstības iniciatīvas un MVU darbību (ERAF), kā arī ieguldījumus infrastruktūrā vides un transporta jomās (KF);

203.  norāda, ka no ESF finansē ieguldījumus cilvēkkapitālā un atbalsta darbības, kuru mērķis ir uzlabot strādājošo un uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem darba modeļiem, atvieglot piekļuvi nodarbinātībai, sekmēt mazāk aizsargāto personu sociālo integrāciju un paaugstināt publiskās pārvaldes un publisko pakalpojumu institucionālās spējas un efektivitāti; uzskata, ka tādēļ, neraugoties uz to, ka pastāv snieguma rādītāji, ir grūti izteikt skaitļos ESF ieguldījumu rezultātus;

204.  atzinīgi vērtē to, ka pilnībā ir ieviesti astoņi un lielākajā daļā aspektu — septiņi no Revīzijas palātas 2011.–2012. gadā sniegtajiem sešpadsmit ieteikumiem, bet viens ieteikums ir ieviests dažos aspektos;

Stratēģija “Eiropa 2020”

205.  atzīmē, ka reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomas četri svarīgākie galvenie darbības rādītāji (KPI) ir: radīto darbvietu skaits, uzņēmumu skaits, kas sadarbojas ar atbalstītajām pētniecības iestādēm, uzņēmumu skaits, kas saņem atbalstu, un papildu jauda atjaunojamās enerģijas ražošanai; kaut arī no dalībvalstu īstenošanas ziņojumiem izriet, ka vispārējo mērķu sasniegšana salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir uzlabojusies vidēji par 29 %, tomēr Komisija norāda, ka ne visi mērķi tiks sasniegti ekonomikas krīzes dēļ; aicina Komisiju izdarīt nepieciešamos secinājumus gaidāmajai DFS vidusposma pārskatīšanai, kas jāpabeidz līdz 2016. gada beigām;

206.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus vēl vairāk palielināt kohēzijas politikas ieguldījumu Savienības ekonomikas pārvaldībā, pārbaudot visus 2014.–2020. gada partnerattiecību nolīgumus un darbības programmas, lai nodrošinātu, ka attiecīgie līdz 2014. gada jūnija beigām pieņemtie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi tikuši pienācīgi atspoguļoti dalībvalstu attīstības un konkurētspējas stratēģijās;

207.  norāda, ka līdz 2015. gada beigām bija izmantoti vidēji 89 % no līdzekļiem 2007.–2013. gada plānošanas periodam (ņemot vērā apguves līmeni), šajā ziņā atpaliekot Itālijai (79 %), Rumānijai (70 %) un Horvātijai (59 %);

208.  norāda, ka divi no vissvarīgākajiem snieguma rādītājiem nodarbinātības un sociālo lietu jomā ir bezdarba līmenis un izveidoto un/vai saglabāto darbvietu skaits; atzinīgi vērtē to, ka 2007.–2013. gada plānošanas perioda ex post izvērtēšanas provizoriskie secinājumi liecina, ka līdz 2013. gada beigām minētajā periodā notikušo intervenču rezultātā 8,8 miljoni ESF dalībnieku iesaistījās nodarbinātībā vai saglabāja darbvietu; atzinīgi vērtē arī to, ka vairāk nekā 300 000 ESF atbalstīto cilvēku kļuva par pašnodarbinātajiem un tika atbalstīts vairāk nekā 50 000 uzņēmējdarbības uzsācēju;

209.  īpašu uzmanību pievērš Jaunatnes garantiju programmai; tāpēc ar gandarījumu atzīmē, ka 2014. gadā 110 300 bezdarbnieki jaunieši piedalījās Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (YEI) finansētās darbībās; EUR 1,3 miljardi jau ir piešķirti praksē īstenojamiem projektiem; šajā sakarībā pauž pateicību par sniegtajām norādēm Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 3/2015 un Komisijas konstruktīvo reakciju uz secinājumiem; tomēr uzsver, ka dažās dalībvalstīs joprojām ir zināmas grūtības ar Jaunatnes garantiju programmas īstenošanu un pietiekama projektu skaita nodrošināšanu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai;

210.  pieņem zināšanai Komisijas ziņojumā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) norādīto, ka līdz EGF īstenošanas perioda beigām divos gados (2014–2015) 7636 strādājošo (44,9 % no saņēmējiem) atraduši jaunu darbu;

211.  pievienojas Komisijas viedoklim, ka bezdarba līmenis (īpaši ilgtermiņa bezdarbs) un procentuāli lielā to jauniešu daļa, kuri nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā, ne apmācībā (NEET), liecina par neatbilstību darba tirgū; norāda, ka piecas Savienības valstis ar augstāko ilgtermiņa bezdarbnieku līmeni (daļa no aktīvo iedzīvotāju skaita) ir Grieķija (19, 5%), Spānija (12,9 %), Horvātija (10,1 %), Slovākija (9,3 %) un Portugāle (8,4 %), kamēr Savienības vidējais rādītājs ir 5,1 %; savukārt valstis ar augstāko NEET īpatsvaru ir Kipra (33,7 %), Bulgārija (30,9 %), Ungārija (30,3 %), Grieķija (30,0 %) un Rumānija (26,9 %), bet šī rādītāja vidējais līmenis Savienībā ir 16,37 %;

212.  atzinīgi vērtē 2007.–2013. gada ERAF/KF programmu īstenošanā sasniegto, ko apliecina vairāki pamatrādītāji, par kuriem ik gadu ziņo dalībvalstis, kā arī jaunāko pieejamo datu sākotnējā novērtējuma rezultāti, kas liecina, ka izveidots aptuveni 950 000 darbvietu, 36 000 uzņēmumu sadarbojās ar pētniecības iestādēm, vairāk nekā 270 000 uzņēmumu saņēmuši atbalstu un radītā papildu jauda atjaunojamās enerģijas ražošanai ir vairāk nekā 4 000 megavatu;

213.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta pirmo reizi izmēģinājuma kārtā arī mēģināja novērtēt projektu sniegumu un ka revīzijā secināts, ka 89 no šiem 186 projektiem (48 %) sasniedza (vai pārsniedza) visus mērķus, kuri bija formulēti projekta snieguma mērīšanai; ņem vērā, ka 56 projektos (30 %) Revīzijas palāta konstatēja, ka viens vai vairāki rādītāji bija zem plānotā mērķlieluma, bet 17 gadījumos (9 %) revīzijas laikā bija pienācis termiņš dažu, bet ne visu mērķu sasniegšanai; mudina Revīzijas palātu turpināt pilnveidot šo novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz jaunā 2014.–2020. gada finansēšanas perioda programmām;

Pārvaldības jautājumi

214.  uzsver, ka uz DFS 1.b izdevumu kategoriju attiecas dalīta pārvaldība; šajā jomā dalībvalstīm jāuzņemas galvenā atbildība par darbības programmu īstenošanu un par nepareizu izdevumu novēršanu, atklāšanu un koriģēšanu;

215.  stingri uzsver, ka jo īpaši kohēzijas jomā dalīta pārvaldība ir būtiska un specifiska divu iemeslu dēļ: programmas tiek īstenotas dalībvalstīs un to reģionos saskaņā ar kopējiem Savienības noteikumiem, bet ievērojot to īpašās vajadzības; un, otrkārt, daudzos gadījumos tiek izmantots arī kopīgs finansējums, kad projektus līdzfinansē dalībvalstis un saņēmēji;

216.  uzskata par nepieņemamu to, ka 21 gadījumā, kad līdzekļu saņēmēji bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un labotu šīs kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai; ja visa šī informācija būtu tikusi izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu īpatsvars šajā nodaļā būtu bijis par 1,6 procentpunktiem zemāks; turklāt Revīzijas palāta konstatējusi, ka 13 gadījumos tās atklāto kļūdu bija pieļāvušas dalībvalstu iestādes; šīs kļūdas palielina aplēsto kļūdu īpatsvaru par 1,7 procentpunktiem; šī nu jau vairākus gadus nemainīgā situācija liecina par nepietiekamu rūpību;

217.  uzsver, ka saistībā ar ESF visizplatītākās attiecināmības problēmas ir šādas: izdevumi, kas deklarēti ārpus attiecināmības perioda (Čehija, Vācija), pārmaksātas algas (Vācija, Somija, Polija, Portugāle), izmaksas, kas nav saistītas ar projektu (Nīderlande, Polija, Portugāle), valsts attiecināmības noteikumu neievērošana (Polija) un neatskaitīti ieņēmumi (Austrija); izplatītākās kļūdas attiecībā uz publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanu ir šādas: nepamatota tieša piešķiršana (Vācija, Itālija), nepamatota papildu darbu/pakalpojumu tieša piešķiršana, nelikumīga pretendentu izslēgšana, interešu konflikts un diskriminējoši atlases kritēriji (Somija);

218.  konstatē, ka Revīzijas palāta analizēja 161 darījumu reģionālās un pilsētu attīstības jomā (101 attiecās uz ERAF, 55 — uz KF un 5 — uz finanšu instrumentiem) un 170 darījumus saistībā ar ESF un no kopumā 331 darījuma 135 bija kļūdas; atzīmē, ka Revīzijas palātas aplēstais kļūdu īpatsvars ir 5,7 % (ERAF un KF kļūdu īpatsvars ir 6,1 %, ESF kļūdu īpatsvars — 3,7 %);

219.  aicina Komisiju izveidot efektīvu instrumentu, lai palīdzētu uzlabot valstu iestāžu veikto kontroles un revīzijas darbību uzticamību; atgādina, cik svarīgi ir paplašināt datu par publisko iepirkumu pārredzamību, publicējot informāciju par līgumslēdzējiem un to apakšuzņēmējiem, lai tādējādi uzlabotu pieejamību un kontroli;

220.  ņem vērā to, ka saskaņā ar visu pieejamo revīziju rezultātiem 2015. gada novembra beigās 90 % no ERAF/Kohēzijas fonda programmu pārvaldības pārbaudēm darbojās labi vai tajās bija jāveic nelieli uzlabojumi; atgādina, ka dalībvalstu pieļauto kļūdu pamatiemesls ir sarežģītas pārvaldības struktūras un zināšanu zaudēšana, ko rada lielā personāla mainība vai nepietiekams personāla daudzums budžeta ierobežojumu dēļ;

221.  aicina Komisiju aktīvāk stimulēt dalībvalstis, lai tās savā reģionālajā politikā plašāk izmantotu inovatīvus finanšu instrumentus, vienlaikus ņemot vērā 2007.–2013. gada periodā gūto pieredzi, lai izvairītos no līdzekļu bloķēšanas finanšu instrumentos;

222.  vērš uzmanību uz ieteikumiem Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 10/2015 “Jāpastiprina centieni risināt publiskā iepirkuma problēmas saistībā ar ES kohēzijas politikas izdevumiem” un atzinīgi vērtē Komisijas pozitīvo reakciju uz Revīzijas palātas konstatējumiem;

223.  pauž gandarījumu, ka Komisija 2015. gada oktobrī publicēja dokumentu “Publiskais iepirkums — vadlīnijas praktiķiem par izvairīšanos no visbiežāk pieļautajām kļūdām Eiropas strukturālo fondu un investīciju fondu finansētos projektos”; tomēr kritizē, ka galvenais ar izdevumiem saistīto kļūdu iemesls sadaļā “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” vēl arvien ir publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi, kas veido gandrīz pusi no aplēstā kļūdu īpatsvara; norāda, ka publiskā iepirkuma noteikumu nopietni pārkāpumi ir papildu līgumu un papildu darbu vai pakalpojumu tieša piešķiršana, nesniedzot pamatojumu, nelikumīga pretendentu izslēgšana, interešu konflikti un diskriminējoši atlases kritēriji; uzskata par ļoti svarīgu, lai tiktu īstenota pilnīgas pārredzamības politika attiecībā uz informāciju par uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem ar nolūku novērst kļūdas un noteikumu pārkāpumus;

224.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2014. gada novembrī ir izveidojusi darba grupu labākai īstenošanai Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Ungārijā, Itālijā (dienvidos), Rumānijā, Slovākijā un Slovēnijā, lai izvairītos no saistību atcelšanas gadījumiem;

225.  atgādina, ka saskaņā ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) tiesisko regulējumu 2014.–2020. gadam attiecībā uz Savienības fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu ir ieviesti ex ante nosacījumi, kas cita starpā attiecas uz dalībvalstu publiskā iepirkuma sistēmām; šajā sakarībā tika pieņemti 12 valstu (Bulgārija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Horvātija, Itālija, Latvija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija) rīcības plāni, kuri tiks novērtēti 2016. gadā; uzsver, ka ex ante nosacījumu izpilde ir finansēšanas priekšnoteikums; prasa nodrošināt nepieciešamo pilnīgo pārredzamību par infrastruktūras projektu finansēšanu, tostarp publicēt ex ante un ex post novērtējumus par projektu ekonomisko, vides un sociālo ilgtspēju;

226.  aicina Komisiju publicēt visus dokumentus par projektu būvēt Lionas–Turīnas ātrgaitas dzelzceļa līniju un projekta finansēšanas kārtību;

227.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2009. gada DG REGIO ir veicis 265 revīzijas apmeklējumus; DG REGIO ir secinājis, ka kopumā var uzticēties 42 pārbaudītajām revīzijas iestādēm, kuras bija atbildīgas par revīziju veikšanu attiecībā uz aptuveni 91 % ERAF/KF piešķīrumu 2007.–2013. gada periodā; savukārt DG EMPL 2014. gada beigās bija novērtējis 87 no 92 revīzijas iestādēm (94,6 %), tās aptver 113 darbības programmas no 118 un pārstāv 99,1 % no finanšu plānojuma 2007.–2013. gada plānošanas periodā;

228.  ņem vērā, ka pārtraukšanas un iepriekšējas apturēšanas procedūras piemēroja attiecībā uz 121 ERAF/KF programmu un dalībvalstu iesniegtajiem maksājumu pieprasījumiem gandrīz EUR 7,9 miljardu vērtībā; atzīmē arī, ka attiecībā uz ESF Komisija nosūtīja 11 brīdinājuma vēstules un 18 iepriekšējas apturēšanas vēstules, kā arī pieņēma lēmumu pārtraukt 31 maksājumu un apturēt 11 darbības programmas, kopā pārtraucot maksājumu pieprasījumus EUR 1,3 miljardu apmērā;

229.  atzīmē, ka 2014. gadā DG REGIO un DG EMPL īstenotās stingrās uzraudzības un pārtraukšanas politikas, kā arī pieaugošā rīcības plānu skaita dēļ tika apstiprinātas finanšu korekcijas EUR 840 miljonu apmērā un visos plānošanas periodos saistībā ar ERAF/KF tika īstenotas korekcijas EUR 854 miljonu apmērā (par kurām lemts 2014. gadā un iepriekšējos gados); savukārt saistībā ar ESF 2007.–2013. gada periodā tika pieņemtas vai tika nolemts veikt finanšu korekcijas EUR 209 miljonu apmērā un EUR 155,9 miljonu apmērā tās tika īstenotas (par kurām lemts 2014. gadā un iepriekšējos gados);

230.  ar gandarījumu konstatē, ka, pateicoties Komisijas uzraudzības funkcijai, 2014. gadā sertifikācijas iestādes saistībā ar ERAF/KF piemēroja finanšu korekcijas EUR 782 miljonu apmērā pirms izdevumu paziņošanas Komisijai un tāpēc ES budžets tika pasargāts no maksājumiem par nepareiziem izdevumiem;

231.  pauž bažas par Revīzijas palātas atzinumu, ka stratēģija “Eiropa 2020” ar tematisko mērķu starpniecību netiek sistemātiski pārvērsta darbības mērķos partnerattiecību nolīgumos un programmās; tomēr norāda, ka tā ir transponēta darbības mērķos ESI fondu programmas līmenī, izmantojot ar 11 tematiskajiem mērķiem saskaņotus konkrētus mērķus; uzskata, ka rezultātus var jēgpilni novērtēt tikai tad, kad tematiskie mērķi un darbības programmas ir saskaņoti un snieguma rādītāji un kritēriji ļauj novērtēt sasniegto;

232.  atzīmē, ka partnerattiecību nolīgumi un vispārējs regulējums, no vienas puses, rada kopējus noteikumus, kam būtu jāveicina integrēta pieeja, bet, no otras puses, ikvienu no fondiem pārvalda ar īpašu regulējumu un procedūrām;

233.  ar interesi sagaida, ka Revīzijas palāta tuvākajā laikā iesniegs īpašu revīziju par partnerības nolīgumiem un uz sniegumu vērstu regulējumu kohēzijas politikā;

234.  pauž nožēlu, ka to darbības programmu skaits, par kurām bija formulētas atrunas, 2014. gadā ir palielinājies no 73 līdz 77 ERAF/KF darbības programmām un ESF darbības programmām palicis nemainīgs, proti, 36; šo atrunu aplēstā finanšu ietekme ir samazinājusies no EUR 423 miljoniem 2013. gadā līdz EUR 224 miljoniem 2014. gadā attiecībā uz ERAF/KF un palielinājusies no EUR 123,2 miljoniem 2013. gadā līdz EUR 169,4 miljoniem 2014. gadā attiecībā uz ESF;

235.  atbalsta to, ka kopīgajā revīzijas stratēģijā 2014.–2020. gada periodā tematisko revīziju prioritāte būs divas jomas: to sistēmu ticamība, kuras paredzētas ziņošanai par sniegumu (jauna funkcija, kas saistīta ar orientēšanos uz politikas rezultātiem) un finanšu instrumenti;

236.  pauž nožēlu, ka ESF ietvaros dalībvalstis vēl pilnībā neizmanto vienkāršotu izmaksu risinājumu (SCO); atzinīgi vērtē ziņojumu “Vienkāršotas izmaksu iespējas Eiropas Sociālajā fondā”, jo DG EMPL sagaida, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā vidēji 35 % no izmaksām tiks pieprasīti saskaņā ar SCO, turklāt dažas dalībvalstis (Itālija, Nīderlande, Spānija un Zviedrija) ievērojami pārsniegs šo rādītāju, bet citas (Bulgārija, Ungārija, Latvija un Slovākija) no tā ievērojami atpaliks; atbalsta DG EMPL centienus veicināt SCO izmantošanu dalībvalstīs un mudina dalībvalstis pilnībā izmantot SCO potenciālu;

237.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi augsta līmeņa grupu Eiropas strukturālo un investīciju fondu atbalsta saņemšanas vienkāršošanai; vēlas saņemt ziņojumu kopijas, ko grupa publicēs no 2016. gada februāra;

238.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus mudināt dalībvalstis datu ieguvei sākt izmantot IT rīku ARACHNE, lai novērstu krāpnieciskas darbības; atgādina dalībvalstīm, ka rīku var izmantot bez maksas;

239.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā Komisija uzsāka pirmo no četriem pētījumiem, lai novērtētu reformētās kohēzijas politikas elementu integrāciju programmu plānošanā 2014.–2020. gadam; atgādina, ka četru pētījumu tēmas ir šādas: ex ante nosacījumi, partnerības princips, snieguma regulējums un jauni noteikumi (kas aptver virkni jaunu plānošanas elementu, piemēram, atbalsta saņēmēju administratīvā sloga novērtēšana un plānotie pasākumi tā samazināšanai, horizontālie principi, teritoriālās pieejas u. c.); kad pētījumi būs pabeigti, vēlas saņemt to kopijas;

Likumība un pareizība; kļūdu problemātika

240.  pauž satraukumu, ka Revīzijas palāta analizēja 161 darījumu reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā un 170 darījumus nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā un kļūdas tika konstatētas kopumā 135 darījumos (75 darījumos reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā un 60 darījumos nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā); norāda, ka aplēstais kļūdu īpatsvars reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā, pamatojoties uz 25 skaitļos izteiktām kļūdām, ir 6,1 %, savukārt nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā, pamatojoties uz 28 skaitļos izteiktām kļūdām, tas ir 3,7 %, līdz ar to iespējamākais kļūdu īpatsvars kohēzijas politikā kopumā ir 5,7 %;

241.  pauž vilšanos par to, ka 21 gadījumā, kad līdzekļu saņēmēji bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un labotu šīs kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai; atzīmē — ja visa šī informācija būtu tikusi izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu īpatsvars šajā nodaļā būtu bijis par 1,6 procentpunktiem zemāks; turklāt norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka 13 gadījumos tās atklāto kļūdu bija pieļāvušas dalībvalstu iestādes; šīs kļūdas palielina aplēsto kļūdu īpatsvaru par 1,7 procentpunktiem; uzskata, ka šī nu jau vairākus gadus nemainīgā situācija liecina par nepietiekamu rūpību;

242.  kritizē to, ka, tāpat kā iepriekšējos finanšu gados, kļūdu līmenis, tostarp vairākās galīgajās izdevumu deklarācijās, kuras pārbaudīja ārējās revīzijās un pārbaudēs, liecina par trūkumiem šajās ex ante pārbaudēs attiecībā uz ESF; uzsver, ka gandrīz vienu trešdaļu no aplēstā kļūdu īpatsvara veido kļūdas, kas saistītas ar neatbilstību publiskā iepirkuma noteikumiem un uzdevumus pamatojošo dokumentu trūkumu;

243.  uzsver — ja šajās abās politikas jomās būtu iespējams pilnībā uzticēties dalībvalstu veiktajām pārbaudēm, tad aplēsto kļūdu īpatsvaru reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā būtu bijis iespējams samazināt par 3,3 procentpunktiem, bet nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā — par 3,2 procentpunktiem;

244.  mudina Komisiju līdz 1. jūlijam informēt par plāniem šīs situācijas labošanai, lai būtiski uzlabotu finanšu pārvaldību dalībvalstu līmenī; pauž stingru pārliecību, ka budžeta izpildes apstiprināšanai vajadzētu būt atkarīgai no nepieciešamajiem panākumiem šajā jomā;

245.  pauž nožēlu, ka kļūdu iemesli vēl arvien ir vieni un tie paši:

   a) reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā (reģionālā politika) — publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana, pieprasījumi atlīdzināt neattiecināmas izmaksas un valsts atbalsta noteikumu pārkāpšana;
   b) nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā (nodarbinātība) — pieprasījumi atlīdzināt neattiecināmas izmaksas, neattiecināmi projekti vai līdzekļu saņēmēji, kā arī publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanas gadījumi; visizplatītākās attiecināmības problēmas ir šādas: izdevumi, kas deklarēti ārpus attiecināmības perioda (Čehija, Vācija), pārmaksātas algas (Vācija, Somija, Polija, Portugāle), izmaksas, kas nav saistītas ar projektu (Nīderlande, Polija, Portugāle), valsts attiecināmības noteikumu neievērošana (Polija) un neatskaitīti ieņēmumi (Austrija); izplatītākās kļūdas attiecībā uz publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanu ir šādas: nepamatota tieša piešķiršana (Vācija, Itālija), nepamatota papildu darbu/pakalpojumu tieša piešķiršana, nelikumīga pretendentu izslēgšana, interešu konflikts un diskriminējoši atlases kritēriji (Somija);

Kļūdu veidu sadalījums

Reģionālā politika

Nodarbinātība

Publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana

44,9%

2,9%

Neattiecināmas izmaksas

21,5%

5,6%

Valsts atbalsts

21,2%

 

Neattiecināmi projekti vai līdzekļu saņēmēji

 

3,9%

Kopā

87,6%

12,4%

246.  pauž nožēlu, ka gadiem ilgi viena veida kļūdas tiek konstatētas vienās un tajās pašās dalībvalstīs; atzīst, ka Komisijas arvien biežāk apturētie un pārtrauktie maksājumi nodrošina iespēju veikt korektīvus pasākumus gadījumos, kad tiek atklāti trūkumi; aicina Komisiju, ņemot vērā šo konstatējumu, pastiprināt dalībvalstu un reģionu vadības un kontroles sistēmu uzraudzību un samazināt šo uzraudzību dalībvalstīs, uz kuru vadības un kontroles sistēmām var paļauties;

247.  pauž bažas par publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem IT uzraudzības sistēmu konkursa procedūrā 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada finansēšanas periodos, kas radīja arī pamatu aizdomām par krāpšanu; atzīmē, ka šīs kļūdas atklāja Čehijas revīzijas iestādes; pilnībā atbalsta Komisijas nostāju, ka nebūtu jāveic nekādi maksājumi, līdz ir veikti attiecīgie koriģējošie pasākumi un pabeigta policijas izmeklēšana;

248.  ar bažām norāda uz problēmām ar iepirkumiem saistībā ar struktūrfondu izdevumu uzraudzības sistēmām 2007.–2013. gada un arī 2014.–2020. gada periodos un aicina izskaidrot, kāpēc šīs problēmas rodas katrā finansēšanas periodā, kā arī informēt par pašreizējo stāvokli krāpšanas izmeklēšanā un nelikumīgi iegūto līdzekļu atgūšanā;

249.  norāda, ka saskaņā ar skaitļiem Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta 2014. gada darbības pārskatā kļūdu risks kā vidējais svērtais novērtējums katrai darbības programmai ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbalstu ir mazāks par 1 % deviņās dalībvalstīs (2013. gadā — sešās dalībvalstīs) un tikai divās dalībvalstīs šis procents ir 4 % vai vairāk (2013. gadā — piecās dalībvalstīs);

250.  norāda, ka saskaņā ar skaitļiem Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta 2014. gada darbības pārskatā kļūdu risks kā vidējais svērtais novērtējums katrai darbības programmai ar ESF atbalstu ir mazāks par 1 % deviņās dalībvalstīs (tāpat kā 2013. gadā) un sešās dalībvalstīs šis procents ir 4 % vai vairāk (augstākais līmenis — 7,9 %), savukārt 2013. gadā šis rādītājs 4 % pārsniedz piecās dalībvalstīs (augstākais līmenis — 8,8 % un 9,3 %);

251.  uzsver, ka Revīzijas palāta pēdējo triju gadu laikā nav konstatējusi skaitļos izsakāmas kļūdas saistībā ar vienkāršotu izmaksu risinājumu izmantošanu; tas liecina, ka projektos, kuros tiek izmantoti vienkāršotie izmaksu risinājumi, iespējamība pieļaut kļūdas ir mazāka nekā projektos, kuros izmanto faktiskās izmaksas;

252.  uzskata, ka būtu lietderīgi, ja Komisija sniegtu mērķtiecīgu analīzi par dalībvalstīs piemērojamiem attiecināmības noteikumiem (gan 2007.–2013. gada periodā, gan 2014.–2020. gada periodā) un, balstoties uz to, sagatavotu norādes dalībvalstīm par nevajadzīgi sarežģītu un daudzveidīgu noteikumu (t. s. pārmērīgas reglamentēšanas) vienkāršošanu un atcelšanu;

253.  norāda, ka valsts atbalsta noteikumu ievērošana, šķiet, ir nozīmīgs aspekts attiecībā uz kļūdu maksimālu samazināšanu kohēzijas politikā;

254.  uzsver, ka ir svarīgi pievērst zināmu uzmanību jautājumam par to, ka dalībvalstu iestādes sniedz nepilnīgas ziņas par kļūdām un pārspīlētas ziņas par finanšu korekcijām;

255.  pauž bažas par veiktajām pārbaudēm attiecībā uz bēgļiem paredzētajiem līdzekļiem, kas bieži tiek piešķirti dalībvalstīm ārkārtas situācijās un veidā, kas neatbilst spēkā esošajiem noteikumiem; uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija ieviestu stingrākas pārbaudes, tostarp nolūkā nodrošināt bēgļu un patvēruma meklētāju cilvēktiesību ievērošanu;

Datu ticamības jautājumi

256.  ar gandarījumu konstatē, ka dalībvalstu gada kontroles ziņojumos paziņotie dati par ERAF/KF un ESF ir kļuvuši precīzāki; tomēr pauž nožēlu par to, ka dažos gadījumos Komisijas izdarītās korekcijas pārsniedza 1,5 % un tika atzīts, ka uz sniegtajiem datiem nevar paļauties;

Uz sniegumu un rezultātiem balstīta pieeja

257.  atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz faktisku politikas rezultātu un snieguma demonstrēšanu Revīzijas palāta pirmo reizi izmantoja uz sniegumu balstītu pieeju, pārbaudot Savienības budžeta savstarpējo papildināmību ar stratēģiju “Eiropa 2020”; uzskata, ka ar struktūrfondu palīdzību sasniegtie šīs stratēģijas īstenošanas rezultāti ir ļoti svarīgi saistībā ar Savienības mērogā svarīgo ekonomisko rādītāju, proti, IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī citiem rādītājiem;

258.  uzskata, ka ir svarīgi novērtēt, vai un kādā mērā tikuši izpildīti (līdz 2014. gada beigām) ERAF, KF un ESF projekti un cik lielā apjomā sasniegti to mērķi;

259.  pauž nožēlu par to, ka uz sniegumu balstīta finansēšanas kārtība joprojām ir izņēmums, nevis likums; norāda, ka lielākajā daļā gadījumu tas, ka nav tikuši izpildīti dotāciju nolīgumos saskaņotie projektu mērķi, nav ietekmējis saņemtā Savienības finansējuma apmēru;

260.  atgādina, ka ir jāpaātrina 51 prioritārā projekta īstenošana Grieķijā; turklāt 14 projekti, kas citstarp attiecas uz kadastra un valsts reģistra izveidi, ir noteikti par vājas īstenošanas projektiem un attiecībā uz tiem draud saistību atcelšana; sagaida, ka Parlaments jaunāko informāciju par situāciju saņems Komisijas ziņojumā par veicamajiem pasākumiem saistībā ar 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

261.  atgādina par Čehijas revīzijas iestādes ziņojumu OPTP/2014/SM/01 par uzraudzības sistēmas iepirkuma procedūru 2014.–2020. gada periodā, kurš tika iesniegts Komisijai 2015. gada aprīlī un kurā norādīts uz nepamatotiem izdevumiem vairāk nekā EUR 9 miljonu apmērā; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir nosūtījusi brīdinājuma vēstuli par iespējamo maksājumu pārtraukšanu un aicinājusi Čehijas iestādes piemērot atbilstošas finanšu korekcijas; vēlas zināt, kā situāciju vērtē Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);

Finansēšanas vadības instrumenti

262.  pieņem zināšanai, ka saskaņā ar dalībvalstu vadošo iestāžu sniegtajām ziņām 2014. gada beigās kopumā darbojās 1025 finansēšanas vadības instrumenti (FVI), tostarp 73 līdzdalības fondi un 952 specifiski fondi; 90 % no tiem bija FVI uzņēmumiem, 6 % — pilsētu attīstības projektiem un 4 % — energoefektivitātes / atjaunojamo energoresursu fondiem; šie FVI bija izveidoti 25 dalībvalstīs un saņēma finansiālu atbalstu no 183 darbības programmām; no darbības programmām FVI kopumā tika iemaksāti EUR 16 miljardi, tostarp EUR 10,9 miljardi no ERAF un ESF; galasaņēmējiem izmaksāto summu apmērs 2014. gada beigās sasniedza EUR 9,19 miljardus, tostarp EUR 5,8 miljardi no struktūrfondiem, tādējādi sasniegtais līdzekļu apguves rādītājs bija gandrīz 57 % no darbības programmu summām;

263.  norāda, ka saskaņā ar nesen veikto ļoti plašo pētījumu, kurā korekti novērtēta FVI izmantošanas prakse kohēzijas politikā 2007.–2013. gada periodā, FVI ir daudz priekšrocību, taču arī daži trūkumi, kas būtu jāpārvar; tomēr veiktā analīze liecina, ka šo instrumentu izmantošanas līmenis dažādās dalībvalstīs krasi atšķiras; aicina Komisiju analizēt galvenos iemeslus, kādēļ starp dalībvalstīm pastāv šādas dramatiskas atšķirības, un rast efektīvus stimulus, lai mudinātu tās FVI aktīvāk izmantot jomās, kur tie apliecinājuši savu efektivitāti;

264.  norāda uz acīmredzamo atšķirību starp to finanšu resursu apjomu, kas nodots FVI rīcībā, un summām, kas izmaksātas galasaņēmējiem; uzskata, ka tas varētu nozīmēt, ka FVI tikuši izmantoti ievērojamu summu “drošai noglabāšanai” vienīgi tādēļ, lai izvairītos no saistību atcelšanas riska; aicina Komisiju palīdzēt novērst šo FVI izmantošanas negatīvo aspektu un par pozitīvu soli šajā virzienā uzskata jaunos noteikumus, kas 2014.–2020. gada periodam paredz FVI maksājumus pa daļām;

265.  norāda, ka FVI izmantošana izteikts pieaugums neizbēgami novedīs pie tā, ka publiskās pārvaldes iestādes un revīzijas un kontroles struktūras ieviesīs pilnīgi jaunu pieeju attiecībā uz publisko līdzekļu tērēšanu, kam zināmā mērā būs vajadzīga jauna kultūra inovatīvu finanšu instrumentu vidē; aicina Komisiju pārbaudīt, cik atbilstoši sagatavota ir šāda vide;

266.  norāda, ka gudras lietošanas gadījumā FVI varētu būtiski vairot ESI fondu izmantošanas efektivitāti, lietderīgumu un ekonomiskumu, jo šie instrumenti jau savā būtībā ir orientēti uz rezultātu gūšanu vai labāku sniegumu; aicina Komisiju minētās priekšrocības atspoguļot arī Savienības budžeta izdevumu politikā;

267.  pieņem zināšanai informāciju, ka līdz 2014. gadam 7 dalībvalstīs kopumā tikuši ieviesti 53 no ESF finansēti finanšu instrumenti, kas galvenokārt paredzēti MVU atbalstam, un ka to adresāti bija kopumā 16 716 MVU (no tiem 11 286 mikrouzņēmumi) un attiecīgais ESF budžets kopumā bija EUR 472 miljoni;

268.  atgādina, ka 2007.–2013. gada plānošanas periodā FVI īstenošana norisinājās gausi šādu apstākļu dēļ:

   a) sarežģīti noteikumi;
   b) dažos gadījumos — piešķirts vairāk resursu nekā faktiski vajadzīgs;
   c) īstenošana finanšu krīzes apstākļos;

269.  atzinīgi vērtē to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā tiesiskais regulējums paredz, ka, izmantojot FVI, pamatā obligāti veicams ex ante novērtējums, lai noteiktu investīciju vajadzības un nepieļautu pārmērīgu saistību uzņemšanos no Savienības līdzekļiem;

270.  atzinīgi vērtē kopējo finanšu instrumentu tehnisko konsultāciju platformu (Fi-compass), kura tika izveidota kopīgi ar Eiropas Investīciju banku nolūkā atbalstīt FVI īstenošanu laikposmā no 2014.–2020. gadam;

Paraugprakse

271.  atzinīgi vērtē vienkāršošanas, pārmērīgas reglamentēšanas novēršanas un dalītās pārvaldības uzlabošanas tendenci līdztekus jaunajiem kohēzijas politikas elementiem, kas ir ieviesti attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, jo no metodoloģijas viedokļa tā, šķiet, ir paraugprakse, ko atspoguļo daudzi konkrēti pasākumi, piemēram, savstarpējas papildināmības meklēšana ar Investīciju plānu Eiropai, nodrošinot ESI fondu un ESIF (Eiropas Stratēģisko investīciju fonda) praktisku līdzāspastāvēšanu, FVI tvēruma dubultošana, mērķtiecīgu iniciatīvu paredzēšana, piemēram, attiecībā uz MVU, labākas īstenošanas darba grupu izveide, tematiskas koncentrēšanās uz gudru izaugsmi ieviešana un pētniecības un inovācijas stratēģiju īstenošana, ievērojot viedas specializācijas stratēģijas, vai kohēzijas politikas ieguldījums būtiskos Savienības politikas pasākumos digitālās ekonomikas, enerģētikas, sociālo lietu u. c. jomās;

272.  atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, izveidojot augsta līmeņa darba grupu jautājumā par vienkāršošanu saņēmējiem, lai palīdzētu identificēt šķēršļus un traucēkļus vienkāršošanai un atrastu veidu, kā tos novērst; aicina Komisiju iepazīties ar Revīzijas palātas atzītām veiksmīgas vienkāršošanas procedūrām, piemēram, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros, un netiešo izmaksu vienkāršošanu ar atlīdzināšanu pēc vienotas likmes, lai šādu pieeju vispārīgi izmantotu arī citās politikas jomās;

273.  aicina Komisiju novērtēt vai pārskatīt iespēju paplašināt maksājumtiesību sistēmu, kas rada mazāk kļūdu nekā izmaksu atlīdzināšanas sistēma, kura savukārt ir iemesls vislielākajam kļūdu skaitam salīdzinājumā ar citām programmām;

274.  aicina Komisiju uzraudzīt, kā dalībvalstis uzlabo revīzijas un kontroles noteikumus, nolūkā izveidot kopēju bāzi paraugprakses apmaiņai, it sevišķi attiecībā uz publisko iepirkumu un krāpšanas un korupcijas apkarošanu;

Veicamie pasākumi

275.  norāda, ka Komisijai vajadzētu:

   a) būt noteikušai faktiskus pierādījumus par 2007.–2013. gadā veikto ERAF, ESF un KF intervences pasākumu ietekmi uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu izpildi;
   b) nodrošināt, ka Savienības jaunās prioritātes ir daudz ciešāk saistītas ar kohēzijas politiku;
   c) turpināt jau iesākto vienkāršošanas procesu, tostarp veicināt SCO izmantošanu;
   d) vēl vairāk atbalstīt sinerģiju gan pašā kohēzijas politikā, gan kohēzijas politikas un citu Savienības budžeta intervences pasākumu sinerģiju;

276.  apstiprina Komisijas atrunas ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā un prasa, lai Komisijas ziņojumā par veicamajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu tiktu sniegta informācija par attiecīgo programmu pilnveidojumiem;

277.  mudina Komisiju turpināt stingri vērsties pret pirmā līmeņa pārbaužu nepilnībām dalībvalstīs, jo šajā līmenī rodas lielākā daļa svarīgāko kļūdu;

278.  aicina Komisiju ziņojumā par veicamajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta lēmumu par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu informēt par to, kā dalībvalstis izmanto SCO;

279.  pievienojas Revīzijas palātas viedoklim, ka Komisijai būtu jānovērtē visu dalībvalstu sertifikācijas iestāžu paziņoto finanšu korekciju ticamība, kā arī to ietekme uz atlikušo kļūdu īpatsvara aprēķināšanu, ko veic Komisija; aicina Komisiju ziņojumā par veicamajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu informēt par rezultātiem;

280.  ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, ka Komisijai būtu jāpastiprina revīzijas iestāžu kontroles sistēma un rezultāti jāizklāsta ziņojumā par veicamajiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

281.  aicina DG REGIO un DG EMPL attiecīgajos gada darbības pārskatos publicēt visaptverošu un detalizētu informāciju par savu ieguldījumu konkrētām valstīm adresēto Komisijas ieteikumu izstrādē un par to, kā tie palīdz dalībvalstīm šos ieteikumus īstenot, jo šiem ieteikumiem būtu jāapliecina, kā ģenerāldirektorāti veicina dalībvalstu virzību uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

Dabas resursi

Vispārīgi jautājumi

282.  norāda, ka ar dabas resursiem saistītajā izdevumu jomā galvenokārt ietilpst dažāda veida darbības, kuras tiek veiktas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un kuru mērķis ir palielināt lauksaimniecības produktivitāti, atbalstīt lauku iedzīvotāju dzīves līmeni, stabilizēt tirgus un nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū par samērīgām cenām; apzinās, ka šo funkciju pilda divi fondi: Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), no kura tiek finansēts Savienības tiešais atbalsts / tiešie maksājumi un tirgus pasākumi, un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), no kura, pamatojoties uz projektiem, tiek līdzfinansētas lauku attīstības programmas;

283.  aicina Eiropas Komisiju nodrošināt to, lai ES līdzekļi ne tieši, ne netieši tiktu darīti pieejami vēršu cīņu atbalstam; uzskata, ka KLP apropriācijas vai jebkādas citas ES budžeta apropriācijas nebūtu jāizmanto ar dzīvnieku spīdzināšanu saistītām darbībām;

284.  norāda, ka pārējās jomās ietilpst darbības, kuras tiek veiktas saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (EZF — Eiropas Zivsaimniecības fonds), un vides atbalsta pasākumi (aizsardzība un uzlabošana, dabas resursu racionālā izmantošana), galvenokārt vides programmas LIFE ietvaros;

285.  ar nožēlu konstatē, ka no Revīzijas palātas 2011. un 2012. gadā sniegtajiem ieteikumiem (kopumā 21), 5 ieteikumi ir īstenoti pilnībā, 4 ieteikumi tiek īstenoti lielākajā daļā aspektu, bet 12 tiek īstenoti dažos aspektos;

Pārvaldības jautājumi

286.  norāda, ka KLP izdevumiem tiek piemērota dalītā pārvaldība (dalībvalstu līdzfinansējums, arī ar tiešajiem maksājumiem nodarbojas maksājumu aģentūras un tās ir atbildīgas par attiecināmību un maksājumu veikšanu līdzekļu saņēmējiem); arī EZF tiek piemērots dalītās pārvaldības princips; savukārt LIFE pārvaldība ir centralizēta un ar to nodarbojas Komisija;

287.  uzsver, ka efektīvas piešķiršanas problēma ir saistīta arī ar ierobežoto atbildību un ZGIS datubāzi, kas ne vienmēr atspoguļo aktuālo situāciju; ar gandarījumu konstatē, ka ZGIS nepilnības tikušas risinātas visās pārbaudītajās dalībvalstīs, tomēr pauž nožēlu, ka dažās dalībvalstīs joprojām vērojamas vairākas būtiskas nepilnības; aicina Komisiju gadījumos, kad valstu sistēmās ilgstoši vērojami nopietni trūkumi, izmantot pastiprinātos instrumentus, ko tai nodrošina jaunais KLP tiesiskais regulējums(92);

288.  norāda, ka viens no konstatētajiem trūkumiem ir arī nepilnīgi izstrādāti dalībvalstu rīcības plāni lauku attīstības jomā;

289.  iesaka Komisijai sniegt vadlīnijas dalībvalstīm šo problēmu risināšanai un palīdzēt tām pieņemt apmierinošus lēmumus;

290.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir veikusi pēcpārbaudes revīziju, kuras mērķis bija novērtēt, vai dalībvalstīs laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam konstatētie ZGIS trūkumi ir tikuši novērsti;

291.  ar gandarījumu konstatē, ka nepilnības ZGIS tikušas risinātas visās revidētajās dalībvalstīs; tomēr pauž nožēlu, ka Grieķijā, Spānijā un Itālijā vēl arvien vērojamas vairākas būtiskas nepilnības; aicina Komisiju gadījumos, kad valstu sistēmās ilgstoši vērojami nopietni trūkumi, izmantot pastiprinātos instrumentus, ko tai nodrošina jaunais KLP tiesiskais regulējums;

292.  ar bažām atzīmē — ir iespējams, ka sertifikācijas struktūra, piemērojot ticamības pastiprināšanas procedūru(93), ir pārāk zemu aplēsusi kļūdu īpatsvaru, ko tā paziņo par attiecīgo finanšu gadu; uzsver, ka tajās sešās dalībvalstīs, kuras bija izvēlējušās brīvprātīgi piemērot šo procedūru, Revīzijas palāta kopumā konstatēja, ka nepilnības procedūras īstenošanā lielākoties nedod iespēju uzticēties paziņotajiem kļūdu līmeņiem un Komisijai nācās šos paziņotos līmeņus palielināt;

293.  pauž dziļu nožēlu, ka Grieķijas sertifikācijas struktūras ticamības pastiprināšanas procedūras ietvaros paziņotais kļūdu līmenis par 2014. gadu bija novērtēts ievērojami par zemu, un uzsver, ka kopumā sešās dalībvalstīs, kuras bija izvēlējušās brīvprātīgi piemērot procedūru (Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Grieķija, Itālija, Luksemburga un Rumānija), Revīzijas palāta konstatēja, ka, izņemot Luksemburgu, nepilnības tās īstenošanā neļauj uzticēties paziņotajiem kļūdu līmeņiem;

294.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem kontroles sistēmās attiecībā uz darījumiem lauku attīstības jomā piecās 2014. gadā apmeklētajās maksājumu aģentūrās Īrijā, Itālijā (Kampānija), Portugālē, Rumānijā un Zviedrijā un it sevišķi par trūkumiem attiecināmības nosacījumu pārbaudēs saistībā ar vides aizsardzības nosacījumiem, uzņēmumu maksimālo lielumu un publiskā iepirkuma procedūru;

295.  pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa Revīzijas palātas konstatēto kļūdu paveidu un sistēmas nepilnību nebija aplūkotas Revīzijas palātas pārbaudītajos rīcības plānos;

296.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumu, ka Komisija ir apmierinoši tikusi galā ar 2014. gada finansiālās noskaidrošanas procedūru;

297.  ar bažām atzīmē, ka 2014. gadā atbilstības procedūras joprojām bija pārāk ilgstošas; norāda, ka 15 % lielais atvērto lietu samazinājums salīdzinājumā ar 2013. gada beigām vēl arvien ir nepietiekams, tāpēc 2014. gada beigās joprojām saglabājas ievērojams skaits pārāk ilgi atvērtu revīzijas lietu — 180;

298.  uzsver, ka Revīzijas palātas veiktajā revīzijā par zināšanu pārneses un konsultatīvo pasākumu pārvaldību tika konstatēts, ka ievērojams skaits līdzīgu pakalpojumu tiek finansēti no dažādiem Savienības fondiem (piemēram, no ESF, kā arī no ELFLA) un šādi veidojas dubultas finansēšanas risks, kā arī nepieciešamība pēc dārgas pārvaldības struktūru dubultošanas;

299.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas secinājumu, ka ar Savienības atbalstu lauku infrastruktūrai ir panākta tikai ierobežota izmaksu lietderība; pauž nožēlu, ka nepieciešamība pēc Savienības finansējuma lauku attīstībai ne vienmēr bija skaidri pamatota un koordinācija ar citiem fondiem bija vāja, un ka ar atlases procedūru finansējums sistemātiski netika novirzīts tiem projektiem, kuru īstenošanā izmaksu lietderība būtu visaugstākā; prasa Komisijai un dalībvalstīm apkopot atbilstošus un ticamus datus par finansēto pasākumu efektivitāti un lietderību, lai izdevumus varētu novērtēt atkarībā no to rezultātiem;

Likumība un pareizība; kļūdu problemātika

300.  pauž dziļas bažas, ka Revīzijas palātas analizētajos 183 ELGF darījumos, kas attiecās uz tirgus pasākumiem un tiešajiem maksājumiem, un 176 darījumos lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā, tika konstatētas kļūdas kopumā 177 darījumos (93 darījumos lauksaimniecības jomā saistībā ar tirgus pasākumiem un tiešo atbalstu un 84 darījumos lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā); norāda, ka aplēstais kļūdu īpatsvars ELGF tirgus un tiešā atbalsta jomā, pamatojoties uz 88 skaitļos izteiktajām kļūdām, ir 2,9 %, savukārt lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā tas, pamatojoties uz 41 skaitļos izteiktu kļūdu, ir 6,2 %, līdz ar to iespējamākais kļūdu īpatsvars dabas resursu jomā kopumā ir 3,6 %; ar gandarījumu konstatē, ka situācija ir uzlabojusies, jo, ja netiktu ņemts vērā savstarpējās atbilstības aspekts, iespējamākais kļūdu īpatsvars dabas resursu jomā kopumā būtu 3 %;

301.  uzskata par nepieņemamu to, ka 26 gadījumos, kad līdzekļu saņēmēji ELGF tirgus un tiešā atbalsta jomā bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai; konstatē — ja visa šī informācija būtu tikusi izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu īpatsvars šajā apakšnodaļā būtu par 0,6 procentpunktiem zemāks; turklāt norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka 34 gadījumos tās atklāto kļūdu bija pieļāvušas dalībvalstu iestādes un ka šīs kļūdas palielina aplēsto kļūdu īpatsvaru par 0,7 procentpunktiem, turklāt 15 gadījumos, kad līdzekļu saņēmēji lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai; atzīmē — ja visa šī informācija būtu tikusi izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu īpatsvars šajā apakšnodaļā būtu par 3,3 procentpunktiem zemāks; turklāt norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka trijos gadījumos tās atklāto kļūdu bija pieļāvušas dalībvalstu iestādes un ka šīs kļūdas palielina aplēsto kļūdu īpatsvaru par 0,6 procentpunktiem; uzskata, ka šī gadiem nemainīgā situācija liecina par nepietiekamu rūpību;

302.  pauž nožēlu, ka kļūdu iemesli vēl arvien ir vieni un tie paši:

   a) ELGF tirgus un tiešā atbalsta jomā (lauksaimniecība) — nepareizi vai neattiecināmi izdevumu atlīdzināšanas pieprasījumi no līdzekļu saņēmējiem (piemēram, par pārāk lielām deklarētās lauksaimniecības zemes platībām, neattiecināmiem zemes gabaliem), neattiecināmi saņēmēji, darbības, projekti vai izdevumi, savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumi un administratīvas kļūdas;
   b) lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā (lauku attīstības izdevumi) — nepareizi vai neattiecināmi izdevumu atlīdzināšanas pieprasījumi no līdzekļu saņēmējiem (piemēram, par pārāk lielām deklarētās lauksaimniecības zemes platībām, neattiecināmiem zemes gabaliem), neattiecināmi saņēmēji, darbības, projekti vai izdevumi, agrovides saistību neievērošana un publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana;

Kļūdu veidu sadalījums

Lauksaimniecība

Lauku attīstība

Pārāk liels attiecināmo hektāru daudzums

28%

6%

Neattiecināmi līdzekļu saņēmēji, darbības, projekti vai izdevumi

6%

16%

Savstarpējās atbilstības noteikumu pārkāpumi

15%

1%

Administratīvas kļūdas

15%

 

Agrovides saistību neievērošana

 

10%

Publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana

 

3%

Kopā

63%

37%

303.  pauž īpašas bažas par gadījumiem, kuros pastāv aizdomas par attiecināmības kritēriju tīšu apiešanu; norāda, ka šie gadījumi ir nodoti izskatīšanai OLAF, un aicina OLAF ziņot par veikto izmeklēšanu rezultātiem Komisijas ziņojumā par veicamajiem pasākumiem;

Datu ticamības jautājumi

304.  uzsver, ka izšķiroša nozīme ir uzticamai un aktualizētai ZGIS, jo šādai sistēmai vajadzētu sekmēt kļūdu mazināšanos;

305.  norāda — tā kā ne vienmēr ir iespējams paļauties uz dalībvalstu paziņotajiem kļūdu īpatsvara rādītājiem attiecībā uz katru maksājumu aģentūru, DG AGRI koriģē kļūdu īpatsvaru, galvenokārt balstoties uz Komisijas un Revīzijas palātas pēdējo triju gadu laikā veiktajām revīzijām;

306.  uzsver — kaut gan 2014. gadā sertifikācijas iestādes sniedza pozitīvu novērtējumu par visu dalībvalstu ziņoto ELGF IAKS statistiku, Komisijai tomēr nācās veikt korekcijas, palielinot paziņotos kļūdu īpatsvara rādītājus 17 no kopumā 69 aģentūrām, kuru gadījumā atlikušo kļūdu īpatsvars pārsniedza 2 %, turklāt piecu aģentūru gadījumā tas pārsniedza 5 %(94), jo īpaši Spānijā (Andalūzijā, Kantabrijā, Estremadūrā un Larjohā) un Ungārijā; norāda, ka pēc DG AGRI veiktajām korekcijām paziņotais kļūdu īpatsvars attiecībā uz KLP tiešajiem maksājumiem kopumā palielinājās no 0,55 % līdz 2,54 %;

307.  uzsver — kaut gan 2014. gadā sertifikācijas iestādes sniedza pozitīvu novērtējumu par 88 % dalībvalstu ziņotās ELFLA statistikas, Komisijai tomēr nācās veikt korekcijas, palielinot paziņotos kļūdu īpatsvara rādītājus 43 no kopumā 72 aģentūrām, kuru gadījumā atlikušo kļūdu īpatsvars pārsniedza 2 %, turklāt 14 aģentūru gadījumā tas pārsniedza 5 %, proti, Bulgārijā, Dānijā, Spānijā (Andalūzijā un Valensijā), Francijā (ODARC un ASP), Apvienotajā Karalistē (Anglijā), Grieķijā, Īrijā, Lietuvā, Latvijā, Nīderlandē, Portugālē un Rumānijā; norāda, ka pēc DG AGRI veiktajām korekcijām paziņotais kļūdu īpatsvars attiecībā uz lauku attīstības maksājumiem kopumā pieauga no 1,52 % līdz 5,09 %;

308.  uzsver risku, ka Komisijas koriģētais kļūdu īpatsvars atsevišķo maksājumu aģentūru līmenī ir aplēsts pārāk zemu, jo korekcijas tika veiktas vien tad, kad bija pieejamas Komisijas vai Revīzijas palātas revīzijas;

309.  tomēr atzīmē Revīzijas palātas viedokli, ka Komisijas metodoloģija kopumā ir pareiza pieeja, kas var sniegt pietiekamu pamatu atrunām individuālu maksājumu aģentūru līmenī;

310.  norāda, ka lauku attīstības politikas īstenošanas struktūra ir visai sadrumstalota(95) un tas ierobežo Komisijas atbilstīguma revīzijas tvērumu attiecībā uz ELFLA izdevumiem;

311.  norāda — tā kā vidējās finanšu korekcijas pēdējos trijos gados ELGF bija 1,2 % no attiecīgajiem izdevumiem, savukārt ELFLA — 1 %, Komisija ir piemērojusi finanšu korekcijas, kas ELGF gadījumā aptver nedaudz mazāk nekā pusi no koriģētā kļūdu īpatsvara (2,6 % 2014. gadā) un ELFLA gadījumā — vienu piektdaļu no koriģētā kļūdu īpatsvara (5,1 % 2014. gadā); atzīmē, ka atgūtās summas pēdējos trīs gados veido 0,3 % no izdevumiem ELGF un 0,9% no izdevumiem ELFLA;

312.  uzsver, ka, pamatojoties uz Komisijas paziņotajiem datiem, no vienas puses, par finanšu korekcijām un atgūtajām summām (1,9 % no izdevumiem) un, no otras puses, par apkopoto koriģēto kļūdu īpatsvaru (5,1 %), skaitļi par ELFLA 2014. gadā liecina, ka koriģētspēja ir nepietiekama, lai līdz plānošanas perioda beigām samazinātu riskam pakļautos izdevumus zem būtiskuma robežas(96);

313.  norāda, ka DG AGRI ģenerāldirektora ticamības deklarācijā ir trīs atrunas attiecībā uz 2014. gada izdevumiem dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm un viena atruna attiecībā uz netiešu pārvaldību par kopumā EUR 1 446,9 miljoniem (EUR 1 451,9 miljoniem 2013. gadā); konstatē, ka 2014. gadā vislielākās riskam pakļautās summas bija sadaļā ABB 03 (tiešie maksājumi); atzinīgi vērtē ģenerāldirektorāta intensīvos centienus uzraudzīt un koriģēt dalībvalstu iestāžu datus, kā to paredz Finanšu regulas 66. pants; norāda, ka šādi atklātās nepilnības un korekcijas valstu sistēmās attiecas uz ievērojamu daļu no datiem, uz kuriem balstās ticamības deklarācija; aicina Komisiju turpināt uzlabot datus, kas ir šīs ticamības deklarācijas pamatā;

Uz sniegumu un rezultātiem balstīta pieeja

314.  norāda, ka ir konstatēta samērā rūpīga, bet drīzāk formāla koncentrēšanās uz snieguma kritērijiem (saskaņā ar Revīzijas palātas informāciju — pat 93 % pārbaudīto projektu), turpretī tas, kādā mērā patiešām ir sasniegti mērķi, acīmredzot, nav ticis mērīts tikpat stingri;

315.  norāda, ka DG AGRI ģenerāldirektora gada darbības pārskatā sniegtās ziņas liecina, ka lauksaimniecības ienākumu rādītājs 2014. gadā ir bijis stabils (KPI 1); uzsver, ka saskaņā ar Komisijas sniegtajām ziņām(97) lauksaimniecības ienākumus uz vienu strādājošo pozitīvi ietekmē lauksaimniecības darbaspēka samazināšanās; aicina Komisiju sistemātiski ziņot par šo jautājumu gada darbības pārskatā;

316.  ar izbrīnu konstatē, ka saskaņā ar DG AGRI ģenerāldirektora gada darbības pārskatā sniegtajām ziņām nodarbinātības līmenis lauku apvidos (KPI 4) 2014. gadā ir bijis stabils, kaut gan lauksaimnieku skaits Savienībā pastāvīgi samazinās;

317.  uzskata, ka ilgtspēju nevar nodrošināt DG AGRI gada darbības pārskatā(98) minētais, proti, 44,7 % lauksaimniecības uzņēmumu Savienībā ir daļēji naturālās saimniecības, t. i. , to ienākumu apmērs gadā nesasniedz EUR 4000; turklāt norāda, ka Komisijas 2015. gada 15. decembrī pieņemtajā ziņojumā par tiešā atbalsta sadalījumu lauksaimniekiem 2014. finanšu gadā ir sniegta šāda informācija:

   a) vidēji 80 % no KLP tiešo maksājumu saņēmējiem saņem aptuveni 20 % maksājumu un
   b) 79 % no KLP tiešā atbalsta saņēmējiem gadā saņem EUR 5000 vai mazāk;

318.  prasa DG AGRI savā 2015. gada darbības pārskatā ziņot par plašu spektru ekonomisko un vides rādītāju, sniedzot līdzsvarotu pārskatu par Savienības lauksaimniecības stāvokli un tās plašāku kontekstu, lai ļautu likumdevējiem labāk novērtēt KLP sniegumu un veikt pamatotu analīzi par tās virzību nākotnē;

319.  aicina DG AGRI savā gada darbības pārskatā ziņot par lauksaimniecības ienākumu sadalījuma tendencēm un jo īpaši sniegt informāciju par to, kāda ietekme ir jaunajām atbalsta formām, piemēram, pārdalošajam maksājumam, kas ieviests ar 2013. gada KLP reformu;

320.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta, izmēģinājuma kārtā pārbaudot ar sniegumu saistītos aspektus, pārbaudīja 71 lauku attīstības projektu, kas bija saistīti ar ieguldījumiem pamatlīdzekļos;

321.  atzinīgi vērtē 2007.–2013. gadā ar lauku attīstības politikas īstenošanu sasniegtos rezultātus, jo saskaņā ar provizoriskiem datiem (2014. gada beigās) atbalsts sniegts mikrouzņēmumiem (73 300) un jaunajiem lauksaimniekiem (164 000), kā arī sniegts inovācijas atbalsts jaunu produktu vai tehnoloģiju ieviešanai 136 000 saimniecību;

322.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas veiktajā pārbaudē atklājās trūkumi pasākumu mērķtiecīgā īstenošanā un projektu atlasē un trūka pierādījumu izmaksu pamatotībai;

323.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem kontroles sistēmās attiecībā uz darījumiem lauku attīstības jomā piecās 2014. gadā apmeklētajās maksājumu aģentūrās Īrijā, Itālijā (Kampānijā), Portugālē, Rumānijā un Zviedrijā, un it sevišķi par trūkumiem attiecināmības nosacījumu pārbaudēs saistībā ar vides aizsardzības nosacījumiem, uzņēmumu maksimālo lielumu un publiskā iepirkuma procedūru;

Finansēšanas vadības instrumenti

324.  norāda, ka FVI izmantošana šajā jomā ir absolūti nenozīmīga un drīzāk uzskatāma par izņēmumu;

325.  norāda, ka Revīzijas palāta konstatēja nopietnus trūkumus, izvērtējot lauku attīstībā izmantoto finansēšanas mehānismu apgrozības efektu un sviras efektu, un secināja, ka FVI izmantošana laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam nav bijusi sekmīga(99); prasa Komisijai ieviest mērījumus, lai nodrošinātu pietiekamus stimulus saņēmējiem un tiktu nodrošināta pienācīga pievienotā vērtība;

326.  atzīmē, ka Komisija ir uzsākusi atbilstības noskaidrošanas procedūru, lai saņemtu detalizētu un precīzu informāciju par interešu konflikta risku saistībā ar valsts lauksaimniecības intervences fondu Čehijā, un ir uzsvērusi, ka nespēja veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu interešu konfliktu, varētu galu galā likt Čehijas kompetentajai iestādei atsaukt maksājumu aģentūras akreditāciju un/vai varētu likt Komisijai veikt finanšu korekciju; prasa Komisijai nekavējoties rīkoties un līdz 2016. gada jūnijam ziņot Parlamentam par šo lietu; lūdz OLAF Parlamentam nekavējoties paziņot savu lēmumu par to, vai šajā lietā tiks sākta izmeklēšana;

327.  atzīmē, ka pēc FVI attiecināmības perioda beigām dalībvalstis var izmantot no ieguldījumiem fondos atgrieztos līdzekļus, kas kļuvuši par valstu resursiem saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu; pauž nožēlu, ka tas dod iespēju sākotnēji ar konkrētiem finanšu instrumentiem saistītus resursus nodot citām nozarēm un atsevišķiem uzņēmumiem; aicina Komisiju vairāk mudināt dalībvalstis tērēt šos līdzekļus tajā pašā nozarē;

Paraugprakse

328.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas detalizēto analīzi par to, vai Savienības atbalsts bija paredzēts skaidri definētiem mērķiem, atspoguļojot noskaidrotas strukturālās un teritoriālās vajadzības un strukturālus trūkumus, un to, ka tā pārbaudīja arī snieguma kritērija izmantošanu mērķu izvirzīšanā un atlasē; uzskata, ka DG AGRI izstrādātā uzlabotā kopējā uzraudzības un novērtēšanas sistēma (CMEF), kuras mērķis ir nostiprināt uz sniegumu balstītu pieeju, satur virkni specifisku rādītāju, kas ļaus Komisijai novērtēt sasniegto un ziņot par to;

Veicamie pasākumi

329.  norāda, ka Komisijai vajadzētu:

   a) veikt piemērotus pasākumus dalībvalstu rīcības plānu nostiprināšanai, lai konstatētu biežāk sastopamos kļūdu iemeslus; pārskatīt lauku attīstības atbilstīguma revīziju stratēģiju;
   b) analizēt KLP reformas ietekmi, raugoties uz nozares sniegumu un tās prioritātēm attiecībā uz Savienības budžeta atbalstu;
   c) veicināt sinerģijas dabas resursu jomā, lai likvidētu pašreizējo atbalsta pasākumu neviendabīgumu;
   d) sniegt precīzu ziņojumu Parlamentam par to, kā tiek īstenota maksimālā apjoma noteikšana attiecībā uz KLP tiešajiem maksājumiem katrā dalībvalstī;

330.  izvirza šādas prasības:

   a) Komisijai — apsvērt iespēju DG AGRI gada darbības pārskatā ziņot par lauksaimniecības ienākumu atbalsta sadalījuma tendencēm;
   b) dalībvalstīm — turpināt centienus iekļaut savās ZGIS datubāzēs ticamu un aktualizētu informāciju, lai nepieļautu maksājumus par neattiecināmu zemi;
   c) Komisijai — izstrādāt priekšlikumus par sankciju piemērošanu maksājumu aģentūru nepatiesu vai nepareizu ziņojumu gadījumā, ņemot vērā trīs aspektus, proti, pārbaužu statistiku, maksājumu aģentūru paziņojumus un sertifikācijas iestāžu darbu;
   d) Komisijai — veikt piemērotus pasākumus, lai prasītu dalībvalstīm to rīcības plānos lauku attīstības jomā iekļaut koriģējošus pasākumus bieži konstatētu kļūdu novēršanai;
   e) Komisijai — pārskatīt lauku attīstības atbilstīguma revīziju stratēģiju, lai noskaidrotu, vai dalībvalstīs, kurās ir reģionālās programmas, vienā konkrētā reģionā konstatētās sistēmu nepilnības, it īpaši saistībā ar ieguldījumu pasākumiem, ir sastopamas arī citos reģionos;
   f) Komisijai — nodrošināt, lai sertifikācijas iestādes pareizi piemērotu jauno darījumu likumības un pareizības ticamības apstiprināšanas procedūru, kura no 2015. finanšu gada būs obligāta, un lai tās rezultātā tiktu iegūta ticama informācija par kļūdu īpatsvaru;
   g) dalībvalstīm — novērtēt nepieciešamību atbalstīt zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumus, kas par pieņemamu cenu ir jau pieejami tirgū, un, ja šī nepieciešamība ir pamatota, nodrošināt, ka atbalstīto pasākumu izmaksas nepārsniedz līdzīgu tirgū piedāvāto pasākumu izmaksas;
   h) Komisijai — nodrošināt Savienības fondu savstarpējo papildināmību, lai mazinātu dubultas finansēšanas un administratīvo funkciju dubultošanas risku attiecībā uz zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumiem;
   i) Komisijai — mudināt dalībvalstis ieviest vienotu finanšu instrumentu, kurš varētu nodrošināt gan aizdevumus, gan garantijas, tādējādi paplašinot šā instrumenta darbību un kritisko masu;
   j) Komisijai — noteikt piemērotus sviras efekta un apgrozības efekta standartus un mērķus nolūkā palielināt finanšu instrumentu efektivitāti 2014.–2020. gada plānošanas periodā;
   k) Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūrai — cik vien iespējams samazināt to apropriāciju pārnesumus, par kurām uzņemtas saistības (to apmērs 2014. gadā bija EUR 0,9 miljoni (50 %)); norāda, ka 2013. gadā Revīzijas palāta bija sniegusi līdzīgus komentārus un ka informācija par koriģējošiem pasākumiem joprojām nav pieejama;

Globālā Eiropa

Vispārīgi jautājumi

331.  norāda, ka šajā jomā ietilpst izdevumi, kas saistīti ar ārpolitiskajām darbībām, atbalstu Savienības kandidātvalstīm un iespējamām kandidātvalstīm, palīdzība attīstības jomā un humānā palīdzība jaunattīstības valstīm un kaimiņvalstīm, uz kurām neattiecas Eiropas Attīstības fondu (EAF) pasākumi;

332.  norāda, ka 4. izdevumu kategorijas “Globālā Eiropa” kopējais budžets ir EUR 7,4 miljardi un izdevumu pamatā ir sadarbības instrumenti un izpildes metodes;

333.  norāda, ka patlaban ir trīs jomas, kas neapšaubāmi ir būtiskas paplašināšanās un kaimiņattiecību programmas aspektā, proti, partnerība, paplašināšanās un sinerģija ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD);

334.  atzinīgi vērtē to, ka no astoņiem Revīzijas palātas 2011. un 2012. gadā sniegtajiem ieteikumiem četri ieteikumi ir īstenoti pilnībā, divi ieteikumi tiek īstenoti lielākajā daļā aspektu un divi tiek īstenoti dažos aspektos;

Pārvaldības jautājumi

335.  norāda, ka šajā nodaļā līdzekļi tiek pārvaldīti tieši, proti, izdevumus pārvalda Komisija un tās ģenerāldirektorāti; pārvaldību nodrošina vai nu Komisijas centrālie dienesti Briselē, vai Savienības delegācijas konkrētās valstīs, vai arī pārvaldība tiek īstenota sadarbībā ar starptautiskām organizācijām;

336.  ar izbrīnu konstatē, ka delegācijas ar lielākajām riskam pakļautajām summām, kas noteiktas pēc galvenajiem snieguma rādītājiem Nr. 5 (savlaicīga īstenošana) un Nr. 6. (mērķa sasniegšana) atšķiras no tām, kuru rādītāji tiek uzskatīti par sliktākajiem; uzskata, ka tas rada jautājumus par dažu delegāciju ziņošanas kvalitāti un nopietnību;

337.  ar dziļām bažām atzīmē, ka saskaņā ar ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumiem (EAMR) no 2 598  Savienības delegāciju vadītiem projektiem:

   805 projektu ar kopējo vērtību EUR 13,7 miljardi (45,53 % no kopējās summas) īstenošana kavējas;
   610 projektos ar kopējo vērtību EUR 9,9 miljardi (32,96 %) neizdosies sasniegt sākotnēji izvirzītos mērķus;
   500 projekti ar kopējo vērtību EUR 8,6 miljardi (29 %) gan kavējas, gan ar tiem neizdosies sasniegt sākotnēji izvirzītos mērķus;
   915 projekti ar kopējo vērtību EUR 15 miljardi (50 %) vai nu kavējas, vai ar tiem neizdosies sasniegt sākotnēji izvirzītos mērķus;
   budžeta atbalsta darbības veido gandrīz vienu piekto daļu no projektiem ar lielākajām problēmām;

338.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ieviesusi pašlaik īstenojamo projektu uzraudzības sistēmu un ka EAMR ziņojumi gada beigās ir kā momentuzņēmums par tiem projektiem, kuru īstenošana vai nu kavējas vai arī ir risks, ka ar tiem netiks sasniegts viens vai vairāki no sākotnēji izvirzītajiem mērķiem;

339.  mudina Komisiju turpināt uzraudzīt šos projektus un veikt attiecīgus pasākumus, lai noteiktajā laikā tiktu sasniegti to mērķi; aicina Komisiju sniegt aktuālu ziņojumu par šo projektu stāvokli un prasa šajā ziņojumā iekļaut kaimiņattiecību politikas atbalsta programmas;

340.  pauž nožēlu, ka delegāciju darbinieki biežāk apmeklē projektus, kuru īstenošanā nav problēmu, nekā projektus ar īstenošanas problēmām;

341.  atzīmē EAMR datu liecināto, ka 2014. gadā tika apmeklēti 77 % no projektiem, kas tika atzīmēti ar sarkanu karodziņu attiecībā uz pieciem galvenajiem snieguma rādītājiem (KPI-5) un 23 % projektu apmeklēti netika, tika apmeklēti 74 % projektu, kas attiecībā uz šiem rādītājiem bija atzīmēti ar dzeltenu karodziņu un 26 % netika apmeklēti, savukārt attiecībā uz ar zaļo karodziņu apzīmētajiem projektiem šī proporcija bija 71 % un 29 %;

342.  atgādina, ka Komisijai tika prasīts Parlamentam sūtītajos EAMR iepazīstināt Parlamentu ar pasākumiem, kas veikti Savienības delegāciju snieguma uzlabošanai attiecībā uz finanšu plānošanu un resursu sadali, finanšu pārvaldību un kontroli, un iepazīstināt ar no EAMR gūtajiem secinājumiem;

343.  atzīmē, ka līdz 2015. gada 5. novembrim Eiropas Parlamentam rīcības plānus oficiāli bija nosūtījušas 22 delegācijas, kuras par mazāk nekā 60 % bija sasniegušas to 2014. gada galvenos snieguma rādītājus; turklāt atzīmē, ka DG DEVCO no EAMR gūtie secinājumi bija iekļauti DG DEVCO 2014. gada darbības pārskatā;

344.  uzstāj, ka Komisijai nekādā veidā nebūtu jāizmanto pretrunu procedūra, kas paredzēta 163. pantā Finanšu regulā, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, lai aizkavētu vai bloķētu Revīzijas palātas īpašo ziņojumu pieņemšanu;

345.  vēlreiz stingri uzsver, ka ticamības nostiprināšanas procesā ir nepieciešami pasākumi Savienības delegāciju pārskatatbildības stiprināšanai, tam izpaužoties kā Savienības delegāciju vadītāju sagatavotiem un parakstītiem EAMR;

346.  uzskata, ka Savienības delegāciju vadītāju sniegtie EAMR ir noderīgs iekšējās pārvaldības instruments, kas ļauj Komisijai atklāt problēmas agrīnā projektu posmā un pievērsties to risināšanai pat īstenošanas laikā; pauž nožēlu par to, ka šie ziņojumi nav pievienoti DG DEVCO un DG NEAR gada darbības pārskatiem, kā tas noteikts Finanšu regulas 67. panta 3. punktā; pauž nožēlu par to, ka tie tiek sistemātiski atzīti par konfidenciāliem, kaut Finanšu regulas 67. panta 3. punktā noteikts, ka tos dara pieejamus Parlamentam un Padomei, nepieciešamības gadījumā pienācīgi ņemot vērā to konfidencialitāti;

347.  pauž nožēlu, ka Savienības delegāciju vispārējais sniegums ārējās palīdzības programmu īstenošanā, ko raksturo EAMR izmantotie galvenie darbības rādītāji, 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu ir pasliktinājies; tomēr norāda, ka šajos ziņojumos ir novērtēti īstenošanas procesā esošie projekti un ka sniegumu ietekmē faktori, ko Savienības delegācijas nevar ietekmēt, tostarp pārvaldības kvalitāte saņēmējvalstīs, drošības situācija, politiskas krīzes, īstenošanā iesaistīto partneru ieguldījums utt.;

348.  atzīst, ka no EAMR izrietošie novērtējumi ir kā katra projekta momentuzņēmums gada beigās un ka identificēto grūtību reālo ietekmi var novērtēt tikai pēc tam, kad projekts beidzies;

349.  uzstājīgi aicina Komisiju izmantot EAMR, lai pievērstos konstatēto nepilnību risināšanai, tā nodrošinot, ka patlaban īstenotajos projektos tiek sasniegti sākotnēji izvirzītie mērķi; sagaida, ka Komisija nodrošinās, lai ārējās palīdzības projekti tiktu plānoti, nosakot reāli izpildāmus termiņus, tā samazinot novēloti īstenoto projektu daudzumu; sagaida, ka Komisija ziņos Parlamentam par koriģējošām darbībām, kas veiktas, lai uzlabotu situāciju delegācijās, kurās konstatētas nopietnas īstenošanas problēmas;

350.  norāda, ka tikai ļoti neliela daļa no īstenojamiem projektiem tika novērtēti kā tādi, ar kuriem saistītas nopietnas problēmas, kas pamato to pārtraukšanu; atzinīgi vērtē paredzētos korektīvos pasākumus, kas vēl var dot pozitīvu rezultātu līdz īstenošanas perioda beigām;

351.  uzskata, ka, pieņemot darbā Savienības delegāciju vadītājus un sagatavojot viņus norīkojumam, būtu skaidri jāatgādina par viņu vadošajiem pienākumiem, par to, ka viņi ir atbildīgi par pienācīgas pārvaldības nodrošināšanu attiecībā uz visu savas delegācijas darbību kopumu (svarīgākie pārvaldības procesi, kontroles pārvaldība, galveno darbības rādītāju atbilstīga izpratne un novērtējums), nodrošinot kvalitatīvu un izsmeļošu ziņu sniegšanu gada darbības pārskata sagatavošanas kontekstā, un jānorāda, lai viņi nekoncentrētos vien uz savu pienākumu politisko aspektu;

352.  pauž bažas par to, kā Savienība pārvalda ārējo palīdzību trešās valstīs; norāda, ka katra otrā euro izmaksa kavējas (pēdējā ziņojuma sagatavošanas laikā tas ietekmēja 805 projektus), ar katru trešo euro neizdevās sasniegt paredzēto mērķi (skarti 610 projekti), un ka abi trūkumi attiecas uz katru ceturto euro (ietekmējot 500 projektus); pauž bažas, ka attiecībā uz budžeta atbalstu gandrīz viena piektā daļa (18,5 %) pasākumu ir novēloti un nespēj sasniegt mērķus un gandrīz puse no EAF projektiem ir tādas pašas īstenošanas problēmas; pauž nožēlu, ka darbinieki biežāk apmeklē projektus, kuru īstenošanā nav problēmu, nekā projektus ar īstenošanas problēmām; aicina Komisiju sniegt aktuālu ziņojumu par šo projektu stāvokli un aicina šajā ziņojumā iekļaut kaimiņattiecību politikas atbalsta programmas;

353.  atzīst, ka noteikto grūtību reālo ietekmi var novērtēt tikai pēc projekta beigām; uzskata, ka piesardzīgi būtu jāvērtē finansiālā ietekme, ko rada projektu īstenošanas laikā radušās grūtības un kavēšanās, un ka tā varētu veidot tikai ļoti nelielu daļu no projekta izdevumiem;

354.  uzskata, ka vispārējās pamatnostādnēs būtu jāparedz skaidri norādījumi Savienības delegāciju vadītājiem attiecībā uz to, kā formulēt atrunas un no kā tās veidojas;

355.  uzskata, ka, pamatojoties uz pārvaldības informāciju un galvenajiem darbības rādītājiem, ir svarīgi noteikt un konsolidēt delegācijām raksturīgās tendences, lai novērtētu plānošanas ciklu, tiecoties panākt, lai Savienības sniegtā palīdzība attīstības jomā kopumā vai dažādās nozarēs kopumā būtu rezultatīvāka;

356.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzlabojusi uzraudzību pār Savienības finansētiem projektiem Tindufas nometnēs, 2015. gadā veicot kopumā 24 uzraudzības misijas, un Komisijas humānās palīdzības darbinieki nometnēs pavadīja līdz pat divām nedēļām ik mēnesi; atzinīgi vērtē visus Komisijas centienus nodrošināt Savienības finansējuma visefektīvāko izmantošanu nometnēs un atzīst, ka Tindufai paredzētu humanitāro preču importam muitas nodoklis nav piemērojams;

Likumība un pareizība; kļūdu problemātika

357.  konstatē, ka Revīzijas palāta analizēja 172 darījumus un no tiem kļūdas tika konstatētas 43 darījumos; norāda, ka aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz 28 skaitļos izteiktām kļūdām, ir 2,7 %;

358.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta atsevišķi noteikusi kļūdu īpatsvaru Komisijas tieši pārvaldītajiem izdevumiem (izslēdzot budžeta atbalsta un daudzdonoru projektu darījumus), un pauž nožēlu, ka aplēstais kļūdu īpatsvars šajos darījumos ir 3,7 %; pauž vilšanos par to, ka septiņos skaitļos izsakāmu kļūdu gadījumos Komisijai bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas; norāda — ja visa šī informācija būtu tikusi izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu īpatsvars šajā nodaļā būtu bijis par 0,2 procentpunktiem zemāks;

359.  norāda, ka galvenās kļūdas ir saistītas ar finansiālā atbalsta saņēmēju pieprasījumiem atlīdzināt neattiecināmas izmaksas (attiecināmības periods, nodokļi, izcelsmes noteikuma neievērošana vai nepietiekama dokumentācija) un maksājumu nepietiekamu noskaidrošanu un apstiprināšanu Komisijā;

Kļūdu veidu sadalījums

Globālā Eiropa

Neattiecināmi izdevumi

57%

Nenotikuši pakalpojumi/būvdarbi/piegādes

24%

Apliecinošo dokumentu trūkums izdevumu pamatošanai

8%

Publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana

6%

Nepareizi aprēķināti deklarētie izdevumi

4%

Kopā

100%

360.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta atsevišķi noteikusi kļūdu īpatsvaru Komisijas tieši pārvaldītajiem izdevumiem, izslēdzot budžeta atbalsta un daudzdonoru projektu darījumus; pauž nožēlu par to, ka šiem darījumiem aprēķinātais kļūdu īpatsvars ir 3,7 %;

361.  norāda, ka Revīzijas palātas pārbaudītajos budžeta atbalsta darījumos nebija likumības un pareizības kļūdu; tomēr uzskata, ka Komisijai vajadzētu ieviest konsekventu uzraudzību pār piešķirtajiem līdzekļiem budžeta atbalsta veidā, tostarp sistemātiski veikt pārbaudes par atbilstību nosacījumiem, kas reglamentē tiesības uz šāda veida atbalstu;

362.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātai 2014. gadā atkal nācās konstatēt sistēmisko kļūdu, kuru tā jau bija atklājusi 2013. finanšu gadā, proti, ka izdevumi apstiprināti, pamatojoties uz pašu veiktām aplēsēm, nevis uz radušos, samaksātu un apstiprinātu izmaksu pamata; taču ar gandarījumu atzīmē, ka DG ELARG 2014. gada maijā izlaboja nepareizi noskaidrotās summas 2013. un 2014. gada pārskatos un ir pārskatīti norādījumi ELARG grāmatvedības rokasgrāmatā;

363.  atgādina, ka EuropeAid ģenerāldirektors savā ticamības deklarācijā(100) ir apliecinājis, ka ieviestās kontroles procedūras sniedz nepieciešamās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, taču vienlaikus ir sniedzis vispārēju atrunu par kļūdu īpatsvaru virs 2 %, kas liecina, ka kontroles procedūras nav ļāvušas novērst, atklāt un izlabot būtiskas kļūdas;

364.  uzskata par būtisku, ka pirmspievienošanās finansējuma apturēšanai vajadzētu būtu iespējamai ne tikai gadījumos, kad ir pierādīta līdzekļu ļaunprātīga izmantošana, bet arī gadījumos, kad pirmspievienošanās valstis jebkādā veidā pārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās tiesības;

Datu ticamības jautājumi

365.  norāda — ņemot vērā izdevumu raksturu un teritorijas, kurām tie piešķirti, datu pārvaldība šajā jomā acīmredzami atšķiras no visām pārējām Savienības budžeta jomām;

Uz sniegumu un rezultātiem balstīta pieeja

366.  norāda — ņemot vērā atbalsta raksturu, pat uzlabota riska pārvaldība un pastiprinātas kontroles sistēmas nodrošina būtisku ieguldījumu orientācijā uz sniegumu;

Finansēšanas vadības instrumenti

367.  norāda, ka šajā jomā FVI nav būtiskas nozīmes; ja šāda veida atbalsts ir iespējams, tad to drīzāk nodrošina, izmantojot EAF pasākumus;

Veicamie pasākumi

368.  norāda, ka Komisijai vajadzētu:

   a) ievērot Revīzijas palātas ieteikumu izstrādāt un ieviest iekšējās kontroles procedūras, kas nodrošinātu, ka priekšfinansējuma maksājumu pamatā ir faktiskie izdevumi, un pastiprināt dotāciju līgumu ex ante pārbaudes, tostarp uz risku balstītas plānošanas izmantojumu un sistemātiskas pēcpārbaudes uz vietas;
   b) atspoguļot pašreizējo krasi mainīgo prioritāšu kopumu, lai sniegtu efektīvu Savienības finansiālo atbalstu, vadoties ne tikai pēc teritoriāliem aspektiem (Ukraina, Turcija, Rietumbalkāni, Austrumu partnerības valstis u. c. ), bet vienlaikus ievērojot arī tematiskos aspektus;

369.  prasa Komisijai izstrādāt un ieviest iekšējās kontroles procedūras, kas nodrošinātu priekšfinansējuma noskaidrošanu uz faktiski radušos izdevumu pamata, neietverot juridiskās saistības;

370.  pilnībā atbalsta Komisijas norādījumu, ko tā savā kopsavilkuma pārskatā(101) adresējusi DG DEVCO, proti, “meklēt veidus, kā paaugstināt līmeni, līdz kuram tas ņem vērā kontroles rezultātus, lai nodrošinātu ticamību, kuras pamatā ir lielāka riska diferenciācija, un tādējādi novirzītu vairāk kontroles resursu uz tām jomām, uz kurām attiecas īpašas atrunas, ņemot vērā dažādo kontroles pasākumu relatīvo izmaksu lietderību”;

371.  aicina Komisiju:

   a) ik gadu sniegt Parlamentam vispārēju EAMR novērtējumu, kā arī
   b) DG DEVCO un DG NEAR gada darbības pārskatos norādīt, kādi pasākumi tikuši veikti, lai risinātu situāciju delegācijās, kuras saskaras ar īstenošanas problēmām, saīsinātu budžeta atbalsta kavējumus un vienkāršotu programmas;

Administrācija

372.  norāda, ka šī visai specifiskā joma attiecas uz Savienības iestāžu un citu struktūru izdevumiem un ka daudzos gadījumos Komisijas funkcija ir sniegt pakalpojumus pārējiem iesaistītajiem dalībniekiem;

373.  norāda, ka aptuveni 60 % no kopējās summas veido personāla izmaksas; pārējās pozīcijas attiecas uz ēkām, aprīkojumu, enerģiju, saziņu, IT u. c.;

374.  prasa, lai visas Savienības iestādes īstenotu Civildienesta noteikumu 16. pantu, katru gadu publicējot informāciju par augstākā ranga ierēdņiem, kuri ir beiguši darbu Savienības pārvaldē, kā arī interešu konfliktu sarakstu; prasa, lai iepriekš minētā neatkarīgā struktūra novērtē bijušo Savienības iestāžu darbinieku jauno darbavietu atbilstību un situācijas, kad ierēdņi un bijušie Eiropas Parlamenta deputāti no publiskā sektora pāriet uz privāto sektoru (“virpuļdurvju efekta” jautājums), un iespējamo interešu konfliktu, un noteikt skaidrus nogaidīšanas periodus, kuru ilgumam vajadzētu vismaz atbilst laikposmam, kurā tiek piešķirti pārejas pabalsti;

375.  norāda, ka 2014. gadā pieci bijušie ierēdņi tika nodarbināti kā īpašie padomdevēji un saņēma atalgojumu, kas vienā gadījumā turpinājās 43 nedēļas, bet divos citos gadījumos — 30 nedēļas; aicina Komisiju sniegt papildu informāciju par to, kāpēc nevis tika pagarināti sākotnējie līgumi, bet gan iepriekš minētajiem bijušajiem ierēdņiem tika maksāts pēc dienas likmes, vai šie sākotnējie līgumi tika ņemti vērā un, ja jā, tad kādā veidā, un vai vienlaikus šiem ierēdņiem tika maksātas arī pensijas;

376.  norāda, ka atbilstoši pārskatītajiem Civildienesta noteikumiem notikusī darba laika pagarināšana no 37,5 līdz 40 darba stundām nedēļā ir līdzvērtīga aptuveni 2 900 jaunu štata vietu izveidei un tas faktiski kompensē darbinieku skaita samazināšanu par 5 % vairāku gadu garumā, kā nolemts Civildienesta noteikumu reformā; aicina Komisiju iesniegt pārredzamu ziņojumu par to, kā pa gadiem notiks paredzētā darbinieku skaita samazināšana, un šajā procesā ņemt vērā darba laika pagarināšanu;

377.  uzsver, ka ikvienam Komisijas loceklim budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir prioritāra attiecībā pret citām sanāksmēm, jo Parlamenta atbildīgā komiteja uzskata, ka ikviens Komisijas loceklis ir atbildīgs Parlamenta priekšā;

378.  uzsver to, cik svarīga loma ir trauksmes cēlējiem; aicina Komisiju nodrošināt, lai ikviena Savienības iestāde ieviestu noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību; aicina Komisiju veicināt tiesību aktu pieņemšanu par trauksmes cēlēju aizsardzību Savienībā;

379.  prasa, lai visas Savienības iestādes un aģentūras, kas to vēl nav izdarījušas, pieņemtu iekšējus noteikumus par trauksmes celšanu un īstenotu kopēju pieeju savām saistībām, pievēršot galveno uzmanību trauksmes cēlēju aizsardzībai; prasa īpašu uzmanību pievērst trauksmes cēlēju aizsardzībai saistībā ar Komercnoslēpumu aizsardzības direktīvu; aicina Komisiju veicināt tiesību aktus par obligātu aizsardzības līmeni trauksmes cēlējiem Savienībā; aicina iestādes grozīt Cilvildienesta noteikumus, lai nodrošinātu, ka tajos ne tikai oficiāli prasīts ierēdņiem ziņot par dažādiem pārkāpumiem, bet arī nodrošināta pienācīga aizsardzība trauksmes cēlējiem; aicina iestādes un aģentūras nekavējoties īstenot Civildienesta noteikumu 22. panta c) apakšpunktu;

380.  pauž bažas par vairākām darbinieku pašnāvībām; uzskata, ka Komisijai vajadzētu veikt rūpīgu novērtējumu par personāla labklājību, lai nepieļautu vēl citas pašnāvības;

381.  ar nožēlu konstatē, ka no Revīzijas palātas 2011. un 2012. gadā sniegtajiem astoņiem ieteikumiem pilnībā nav ticis izpildīts neviens ieteikums, pieci ieteikumi tiek īstenoti lielākajā daļā aspektu, bet trīs — dažos aspektos;

382.  atzīmē, ka slimības atvaļinājumu līmenis Komisijā palicis nemainīgs; atzinīgi vērtē psihosociālā atbalsta grupas izveidošanu, kas sekmējusi prombūtnes dienu skaita samazināšanos no 2200 dienām 2010. gadā līdz 772 dienām 2014. gadā; tomēr pauž bažas par nepieciešamību iejaukties 868 gadījumos, kaut arī apmierinātības rādītājs pēc iejaukšanās bija 95 %;

383.  atzīmē, ka vairāk nekā 250 darbinieki, kas netika pieņemti jauno komisāru birojos, atsāka darbu vai tika izvietoti ģenerāldirektorātos, bet aptuveni 550 darbinieki turpināja darbu jaunās Ž. K. Junkera vadītās Komisijas locekļu birojos;

384.  par sen novecojušu privilēģiju uzskata pirms 64 gadiem noteikto Savienības darbinieku imunitāti pret kriminālvajāšanu dalībvalstīs; aicina šo privilēģiju saskaņā ar Līgumam pievienoto protokolu ierobežot un attiecināt tikai uz Savienības darbiniekiem valstīs ārpus ES;

Likumība un pareizība; kļūdu problemātika

385.  norāda, ka Revīzijas palāta analizēja 129 darījumus, no kuriem kļūdas tika konstatētas 20 darījumos; ņem vērā, ka aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz 12 skaitļos izteiktajām kļūdām, ir 0,5 %;

386.  norāda, ka galvenās kļūdas ir saistītas ar neattiecināmām piemaksām darbiniekiem vai šādu piemaksu un attiecīgu pabalstu nepareizu aprēķināšanu, maksājumiem par pakalpojumiem, kuri nav paredzēti noslēgtajā līgumā, un citiem izdevumiem, kuriem trūkst pienācīga pamatojuma;

Kļūdu veidu sadalījums

Administrācija

Neattiecināmas vai nepareizi aprēķinātas piemaksas un attiecīgie pabalsti darbiniekiem

70%

Maksājumi par pakalpojumiem, kuri nav paredzēti noslēgtajā līgumā

22%

Citi izdevumi, kuriem trūkst pienācīga pamatojuma

8%

Kopā

100%

Rīcības kodekss un interešu konflikti

387.  norāda, ka sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi pievērš lielu uzmanību integritātes jautājumiem un tas nozīmē, ka labi funkcionējošiem rīcības kodeksiem ir nepieciešama pastāvīga uzmanība; norāda, ka rīcības kodekss kā preventīvs pasākums ir efektīvs tikai tad, ja tas tiek atbilstoši piemērots un tā ievērošanu pārbauda sistemātiski, nevis tikai tad, kad notikuši starpgadījumi; norāda, ka rīcības kodekss līdz 2017. gada beigām būs jāpārskata;

388.  mudina Savienības iestādes un aģentūras uzlabot savu ierēdņu iepazīstināšanu ar interešu konflikta novēršanas politiku līdztekus jau notiekošajiem informētības uzlabošanas pasākumiem un noteikt integritāti un pārredzamību par obligātu jautājumu, kas jāapspriež, īstenojot darbā pieņemšanas procedūras un veicot snieguma izvērtēšanu; uzskata, ka tiesību aktos par interešu konfliktiem ievēlētie pārstāvji būtu jānošķir no publiskā sektora amatpersonām; uzskata, ka arī dalībvalstīs attiecībā uz valsts amatpersonām un ierēdņiem, kas nodarbojas ar Savienības subsīdiju pārvaldību un uzraudzību, vajadzētu būt šādiem tiesību aktiem; aicina Komisiju iesniegt projektu par juridisko pamatu šajā jautājumā;

389.  uzskata, ka Komisijai vajadzētu aktīvi atklāt dokumentus par ieteikumiem, ko sniegusi ad hoc ētikas komiteja jautājumā par agrāko komisāru darbvietām pēc amata pildīšanas beigām, komerciālo vai personisko informāciju rediģējot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 049/2001;

390.  aicina Komisiju līdz 2017. gada beigām pārskatīt komisāru rīcības kodeksu, tostarp nosakot, kas ir uzskatāms par interešu konfliktu, kā arī ieviešot kritērijus, lai novērtētu darbvietu pēc amata pildīšanas beigām atbilstību, un attiecībā uz komisāriem pagarinot nogaidīšanas periodu līdz trim gadiem; aicina Komisiju prasīt dalībvalstīm, lai tās nepārprotami norādītu jebkādus savu izvirzīto Komisijas locekļa kandidātu iespējamos interešu konfliktus un paskaidrotu, kā interešu konflikti ir definēti to valsts tiesību aktos; gadījumā, ja atšķiras interešu konflikta interpretācija valsts tiesību aktos un tajos noteikumos, ko Komisija šajā sakarībā piemēro sev, dalībvalstīm būtu jāievēro Komisijas noteikumi;

391.  prasa Komisijai šajā sakarībā pievērst īpašu uzmanību interešu konfliktu un korupcijas novēršanai decentralizētajās aģentūrās, kuras atrodas īpaši neaizsargātā situācijā, ņemot vērā to, ka tās ir salīdzinoši mazpazīstamas plašākai sabiedrībai un turklāt ir izvietotas pa visu Savienību;

392.  norāda, ka nozīmīgs solis interešu konfliktu sakarā ir palielināt pārredzamību gadījumos, kad Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas izveidotā ad hoc ētikas komiteja un ģenerālsekretariāts izskata iespējamo konfliktu situācijas; aicina Komisiju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 proaktīvi publicēt ētikas komitejas atzinumus, lai sabiedrība varētu prasīt atbildību no Komisijas par tās pieņemtajiem lēmumiem; atkārtoti uzsver Parlamenta ieteikumu, ka ad hoc ētikas komiteja būtu jāpārveido, lai paplašinātu tās pilnvaras un iekļautu tajā neatkarīgus ekspertus;

393.  uzskata, ka komisāru rīcības kodeksā būtu jāiekļauj precīzāks ad hoc ētikas komitejas uzdevumu apraksts un jāparedz prasība, ka komitejas locekļi ir neatkarīgi eksperti;

394.  aicina Komisiju interešu deklarācijas publicēt atvērtā, mašīnlasāmā formātā;

395.  uzskata, ka Eiropas komisāra privātajā birojā darbā pieņemtiem valsts darbiniekiem nebūtu vēlams uzticēt tādus amata pienākumus, kas paredz saistību ar viņu dalībvalstīm, ja vien nav notikusi atbilstoša pārbaude par jebkādu iespējamo konfliktu ar Komisijas likumīgajām interesēm;

Interešu konflikti dalītas pārvaldības gadījumos un trešās valstīs saistībā ar ES līdzekļu pārvaldību

396.  norāda, ka dažās dalībvalstīs nav spēkā uz ministriem attiecināmi likumi, kas amatpersonām neļautu būt pilnīgiem vai daļējiem uzņēmumu īpašniekiem;

397.  saskata nopietnu interešu konfliktu iespējā, ka Savienības amatpersonām piederoši uzņēmumi var pieteikties Savienības līdzekļiem vai arī saņemt šādus līdzekļus kā apakšuzņēmēji, kamēr īpašnieki un amatpersonas paši uzņemas atbildību gan par pareizu līdzekļu izlietojumu, gan par to izmantošanas kontroli;

398.  aicina Komisiju visos turpmākajos Savienības tiesību aktos par maksājumiem iekļaut klauzulu par to, ka Savienības dalībvalstu un trešo valstu amatpersonām piederoši uzņēmumi nedrīkst pieprasīt un saņemt Savienības finansējumu;

Pārredzamība

399.  uzskata, ka būtu publicējami visi dati par budžeta izpildi ES, lai tādējādi nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp par izdevumiem dalībvalstīs saistībā ar dalīto pārvaldību;

400.  uzsver principu, ka Komisijai būtu jāizbeidz jebkāda līmeņa kontakti ar nereģistrētiem lobistiem;

401.  aicina Komisiju paplašināt tikšanās datu ar lobistiem reģistrāciju un attiecināt to uz ikvienu personu, kas iesaistīta Savienības politikas veidošanas procesā, pieprasot no saviem ģenerāldirektorātiem regulārus ziņojumus par to attiecīgo dienestu rīkotām sanāksmēm un ievietojot šo informāciju Komisijas tīmekļa vietnē viegli pieejamā veidā;

402.  uzskata, ka Komisijai vajadzētu būt pienākumam reģistrēt un atklāt jebkādu ieguldījumu, kas saņemts no lobistiem/ interešu pārstāvjiem attiecībā uz politikas virzienu un tiesību aktu projektiem, tādējādi veidojot uzskaiti par ietekmi uz likumdošanas procesu; ierosina, ka šajā uzskaitē par ietekmi uz likumdošanas procesu būtu jāiekļauj detalizēta informācija par lobistiem, kuru viedokļiem ir būtiska ietekme uz Komisijas priekšlikumiem;

403.  atzinīgi vērtē, ka tiek publicēts saraksts ar augstākā līmeņa amatpersonām, kuras atstāj darbu Komisijā, un aicina Komisiju vecāko amatpersonu statusu attiecināt uz visiem kabineta locekļiem;

Ekspertu grupas

404.  mudina Komisiju pildīt Ombuda ieteikumus interešu konfliktu novēršanai ekspertu grupās un atlikt jaunu horizontālo noteikumu pieņemšanu līdz brīdim, kad Parlaments varēs paust savu viedokli, kura pamatā būtu pašlaik notiekošais darbs pie CONT un JURI komitejas kopīgā patstāvīgā ziņojuma;

Citas jomas

Migrācija un bēgļi

405.  atzinīgi vērtē informāciju par līdzekļiem, kurus būtu iespējams izmantot, lai risinātu lielu bēgļu plūsmu radītas krīzes situācijas(102);

406.  uzskata, ka par Savienības līdzekļu izmantojumu migrācijas politikā būtu jāveic pārbaudes un revīzijas, pamatojoties uz snieguma rādītājiem;

407.  norāda uz migrācijas krīzes turpināšanos un uzsver, ka šajā jautājumā Savienībai jārod saskaņots risinājums; norāda uz 2014. gadā piešķirtajiem līdzekļiem migrācijas un ārējo robežu pārvaldībai, un aicina Revīzijas palātu apsvērt iespēju ātri sagatavot īpašu ziņojumu par šo līdzekļu efektivitāti un izdarīt secinājumus, kuri būtu jāņem vērā pašlaik notiekošajā Savienības migrācijas un robežkontroles politikas pilnveides procesā;

408.  atgādina par 234. un 235. punktu rezolūcijā par 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu; prasa sniegt gan jaunāko informāciju par to, kā notiek sadarbība ar Starptautisko vadības grupu (IMG), gan Komisijas informāciju jo īpaši par pašlaik spēkā esošiem un jauniem līgumiem un maksājumiem;

409.  prasa precizēt to, kurus nepabeigtos Savienības projektus Grieķijā pēc 2015. gada 31. decembra vairs nevar finansēt; prasa paskaidrot, kas notiks ar katru no šiem projektiem;

OLAF

410.  uzskata, ka OLAF īsteno būtiski nozīmīgas funkcijas cīņā pret korupciju, un pauž pārliecību, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šī iestāde darbotos efektīvi un neatkarīgi; iesaka saskaņā ar OLAF regulu piešķirt OLAF Uzraudzības komitejai piekļuvi informācijai, kas nepieciešama, lai efektīvi īstenotu tai noteiktās pilnvaras pārraudzīt OLAF darbību, un nodrošināt tai budžeta neatkarību;

411.  uzsver, ka dalībvalstis neveic turpmākus pasākumus lietās, kuras tām nosūtījis OLAF saistībā ar aizdomām par krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses; aicina Komisiju veikt atbilstošus pasākumus un OLAF — turpināt un straujāk analizēt iemeslus, kādēļ dalībvalstis neveic turpmākus pasākumus saistībā ar iespējamām krāpšanas lietām, darīt Parlamentam zināmus savus konstatējumus šajā sakarībā un arī turpmāk atbalstīt dalībvalstis, tām uzlabojot savu sniegumu krāpšanas, kurā iesaistīti Savienības līdzekļi, novēršanā un atklāšanā;

412.  norāda uz OLAF centieniem īstenot lielāko daļu Uzraudzības komitejas sniegto ieteikumu(103); tomēr vēlētos saņemt informāciju par būtiskajām atšķirībām un par to, vai attiecīgie ieteikumi ir vai nav tikuši īstenoti; sagaida, ka turpmāk OLAF skaidri norādīs, kad un kādā mērā tas atkāpies no Uzraudzības komitejas sākotnēji sniegtajiem ieteikumiem; atzīmē, ka 2014. gadā Uzraudzības komiteja pirmo reizi nolēma veikt pēcpārbaudi attiecībā uz iepriekšējos gados sniegtajiem ieteikumiem; aicina OLAF un Uzraudzības komiteju īstenot šādu praksi katru gadu;

413.  mudina OLAF īstenot ieteikumu attiecībā uz ģenerāldirektora tiešu iesaistīšanos izmeklēšanās, ņemot vērā to, ka Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 7. panta 1. un 2. punktā ir nepārprotami noteikts, ka izmeklēšanu veic ģenerāldirektora norīkoti darbinieki, nevis pats ģenerāldirektors, jo pretējā gadījumā varētu veidoties situācija, ka izmeklēšanām ir pretrunīgi mērķi;

414.  sagaida, ka OLAF īstenos Uzraudzības komitejas ieteikumu iekļaut attiecīgās lietas dokumentācijā pārbaudi par ikvienu iespējamu interešu konfliktu starp valsts eksperta pienākumiem un valsts eksperta līdzdalību izmeklēšanas darbībās;

415.  pauž stingru pārliecību, ka Uzraudzības komiteja būtu jāinformē par visām izbeigtajām lietām, kuru gadījumā informācija tikusi nodota dalībvalsts tiesu iestādēm atbilstoši Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 17. panta 5. punktam, lai aizsargātu aizdomās turēto personu procesuālās garantijas; prasa OLAF iespējami drīz īstenot Uzraudzības komitejas ieteikumu;

416.  konstatē, ka 2014. gadā OLAF slēdza pavisam 307 izmeklēšanas un koordinētās darbības un ka 147 no minētajām izmeklēšanām OLAF nāca klajā ar ieteikumu, reaģēšanas kvotai tādējādi sasniedzot 47 %; norāda, ka līdz 2011. gadam šis rādītājs regulāri pārsniedza 50 %; sagaida, ka OLAF īstenos pasākumus, lai pastāvīgi nodrošinātu līdzšinējo darbības efektivitāti, uzlabojot atlases procedūru; uzskata, ka OLAF vajadzētu atkārtoti pievērsties Uzraudzības komitejas ieteikumam Nr. 31, lai uzlabotu sava darba efektivitāti;

417.  norāda uz OLAF un Uzraudzības komitejas kopīgajiem centieniem vienoties par jaunu savstarpējās sadarbības kārtību; atkārtoti uzsver jau saistībā ar 2013. finanšu gada budžetu pausto aicinājumu ātri atrisināt atlikušos jautājumus starp OLAF un Uzraudzības komiteju, lai abas struktūras varētu efektīvi pildīt savus likumā noteiktos pienākumus pašreizējos ierobežotās sadarbības apstākļos; aicina Komisiju pilnībā īstenot savu funkciju un aktīvi censties rast ilgtermiņa risinājumu, kas būtu nekavējoties jāievieš;

418.  atzinīgi vērtē kolēģijas lēmumu atcelt OLAF ģenerāldirektora imunitāti, lai Beļģijas tiesu iestādes varētu izmeklēt OLAF izmeklētāju klātbūtnē veiktu, iespējams, nelikumīgu telefona sarunu ierakstīšanu (ierakstu veica OLAF) starp liecinieku (kuru OLAF bija mudinājis izdarīt šo zvanu) un OLAF telpās atrodošos personu;

419.  uzskata, ka Uzraudzības komitejā atbilstoši tās pilnvarām vajadzētu būt neatkarīgiem, ar OLAF administrāciju nesaistītiem darbiniekiem un tai vajadzētu būt finansiāli neatkarīgai struktūrai; atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgos centienus panākt šādu stāvokli;

420.  mudina OLAF piešķirt Uzraudzības komitejai piekļuvi dokumentiem, kurus Uzraudzības komiteja uzskata par nepieciešamiem savu uzdevumu izpildei atbilstoši tās likumā noteiktajām pilnvarām;

421.  norāda, ka 2014. gadā OLAF ir spēris nozīmīgus soļus, lai uzlabotu Savienības finanšu interešu aizsardzību Komisijā un dalībvalstīs, proti, ir pabeigtas krāpšanas novēršanas daudzgadu stratēģijas prioritārās darbības, kas koncentrētas gan uz krāpšanas apkarošanas stratēģiju izstrādi Komisijas dienestu un aģentūru līmenī, gan atbalstu dalībvalstīm to krāpšanas apkarošanas stratēģiju izstrādē;

422.  norāda, ka 2014. gadā OLAF ieteica atgūt Savienības budžetā rekordlielas summas, kuru kopējais apmērs bija EUR 901 miljons, tam vairāk nekā divas reizes pārsniedzot 2013. gada summas; norāda, ka 2014. gadā, sekojot OLAF ieteikumam atgūt EUR 206,5 miljonus, palielinājās arī attiecīgo iestāžu atgūto summu kopējais apmērs (2013. gadā attiecīgā summa bija EUR 117 miljoni);

423.  mudina OLAF izstrādāt iekšējos noteikumus par trauksmes cēlējiem atbilstoši jaunajiem 2014. gada Civildienesta noteikumiem;

424.  atgādina, ka Komisija no Beļģijas tiesu iestādēm ir saņēmusi pieprasījumu atcelt tās darbinieku imunitāti; uzstāj, ka Komisijai pilnībā jāsadarbojas ar Beļģijas tiesu iestādēm;

425.  norāda, ka OLAF 2014. gada ziņojumā ir uzskaitītas veiktās izmeklēšanas darbības un rezultāti pa darbības jomām; aicina OLAF nākamajā ikgadējā ziņojumā sniegt precīzu informāciju par izmeklēšanas veidiem un rezultātiem visās jomās;

Nolīgumi par tabakas izstrādājumiem

426.  atgādina, ka 2015. gada maijā Komisija solīja iespējami drīz nākt klajā ar novērtējumu nolīgumam, kas noslēgts ar uzņēmumu Philip Morris International (PMI); uzsver, ka Komisija vairākas reizes atlika šā novērtējuma publicēšanu un to beidzot publicēja 2016. gada 24. februārī, proti, vienu dienu pirms debatēm par šo jautājumu Parlamenta plenārsēdē; pauž stingru pārliecību, ka tik novēlota publicēšana ir nopietna Komisijas neizdarība, jo Komisija nav ievērojusi savu pienākumu nodrošināt pārredzamību gan Parlamentam, gan iedzīvotājiem, tādējādi apdraudot Parlamenta spēju laikus izteikt savu viedokli par šo sarežģīto un delikāto jautājumu;

427.  uzsver, ka 2004. gadā, kad nolīgums ar PMI tika noslēgts pirmo reizi, tas bija inovatīvs instruments cīņā ar nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecību, taču norāda, ka kopš tā laika tirgū un regulatīvajā vidē ir notikušas būtiskas izmaiņas; uzsver, ka ar četriem lielajiem tabakas nozares uzņēmumiem(104) noslēgtajos nolīgumos nav skarti svarīgi aspekti, kas mūsdienās raksturīgi nelikumīgai tabakas izstrādājumu tirdzniecībai, it sevišķi lēto, nemarķēto cigarešu tirdzniecības lielais īpatsvars; aicina Komisiju nākt klajā ar rīcības plānu, izklāstot tajā jaunus pasākumus, kā steidzami risināt šo problēmu;

428.  uzskata, ka visi nolīgumos ar tabakas nozares uzņēmumiem aplūkotie aspekti būs ietverti jaunajā tiesiskajā regulējumā, ko veidos Tabakas izstrādājumu direktīva(105) un Pasaules Veselības organizācijas (PTO) Pamatkonvencija par tabakas kontroli (PKTK);

429.  atgādina Parlamenta 2016. gada 9. martā pausto viedokli(106), ka nolīgums ar PMI nebūtu nedz jāatjauno, nedz jāpagarina, nedz arī no jauna jāapspriež;

430.  mudina Komisiju Savienības līmenī un līdz PMI nolīguma termiņa beigām ieviest visus nepieciešamos pasākumus PMI tabakas izstrādājumu izsekošanai un atrašanās vietas noteikšanai, kā arī veikt juridiskus pasākumus visos gadījumos, kad tiek nelikumīgi konfiscēti šā ražotāja produkti, un tā rīkoties līdz brīdim, kamēr ir pilnībā izpildāmi visi Tabakas izstrādājumu direktīvas noteikumi, lai nepieļautu regulējuma neesamību laikā starp PMI nolīguma termiņa beigām un Tabakas izstrādājumu direktīvas un PKTK stāšanos spēkā;

431.  aicina PMI turpināt piemērot pašreizējā nolīgumā paredzētos noteikumus par izsekošanu un atrašanās vietas noteikšanu un par pienācīgu rūpību (princips „pazīsti savu klientu”) neatkarīgi no tā, vai nolīguma darbība tiks pagarināta vai ne;

432.  aicina Komisiju nākt klajā ar jaunu papildu regulējumu par neatkarīgas izsekošanas un atrašanās vietas noteikšanas sistēmas un pienācīgas rūpības noteikumu (princips „pazīsti savu klientu”) piemērošanu attiecībā uz tabakas nozarē izmantotu neapstrādātu sasmalcinātu tabaku, filtriem un papīriem, tā nodrošinot papildu instrumentu cīņā pret kontrabandu un izstrādājumu viltošanu;

433.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav laikus sniegusi novērtējumu par nolīgumiem ar tabakas nozares uzņēmumiem; aicina Komisiju iespējami drīz sniegt šo novērtējumu, tajā izklāstot, kādus rezultātus nodrošinājuši ieguldījumi, kuri veikti, izmantojot tabakas nozares uzņēmumu naudu, ko tie iemaksājuši saskaņā ar šiem nolīgumiem;

434.  pauž bažas par Eiropas ombuda konstatējumu(107), ka Komisija — izņemot Veselības aizsardzības ģenerāldirektorātu — visā pilnībā neīsteno ANO PVO noteikumus un pamatnostādnes attiecībā uz pārredzamību un tabakas izstrādājumu lobēšanu; tādēļ uzskata, ka ir apdraudēta Komisijas darbības ticamība un integritāte;

435.  mudina visas attiecīgās Savienības iestādes īstenot PVO PKTK 5. panta 3. punktu atbilstoši tai pievienotajās pamatnostādnēs izklāstītajiem ieteikumiem; mudina Komisiju nekavējoties publicēt ar tabakas nozares uzņēmumiem noslēgto nolīgumu novērtējumu, kā arī novērtējumu par PVO PKTK īstenošanas ietekmi;

Eiropas skolas

436.  norāda, ka Eiropas skolas no ES budžeta ir saņēmušas EUR 164,2 miljonus un šī summa veido 59 % no skolu pamatdarbības budžeta;

437.  pauž ārkārtīgi lielas bažas par Revīzijas palātas secinājumiem, kuri iekļauti ziņojumā par Eiropas skolu 2014. finanšu gada pārskatiem un kuros teikts, ka „ņemot vērā joprojām vērojamās grāmatvedības uzskaites un kontroles nepilnības, Revīzijas palāta nevar apstiprināt to, ka 2014. gada konsolidētajos pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas”;

438.  norāda, ka Komisijas 2014. gada kopsavilkuma pārskatā Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta (DG HR) ģenerāldirektore ir saglabājusi ar reputāciju saistīto atrunu attiecībā uz Eiropas skolām un ka Eiropas Komisijas pārstāvis balsoja pret Eiropas skolu 2012. un 2013. gada pārskatu apstiprināšanu; pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu pārstāvji pret šīm problēmām neattiecas tikpat nopietni;

439.  atgādina, ka Parlaments jau Komisijas 2010. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras gaitā bija paudis šaubas par „lēmumu pieņemšanu un Eiropas skolu konvencijas struktūru finansēšanu” un aicinājis Komisiju „kopā ar dalībvalstīm apsvērt iespēju pārskatīt šo konvenciju un līdz 2012. gada 31. decembrim ziņot par šajā jomā sasniegto progresu”; norāda, ka Parlaments šādu progresa ziņojumu nav saņēmis;

440.  pilnībā atbalsta Revīzijas palātas 2015. gada 11. novembra ziņojumā par Eiropas skolu 2014. gada pārskatiem sniegtos vienpadsmit ieteikumus, kas attiecas uz grāmatvedības uzskaiti, personālu, iepirkuma procedūrām, kontroles standartiem un maksājumiem;

441.  aicina Komisiju līdz 2016. gada 1. jūlijam ziņot par progresu, kāds gūts, Eiropas skolām īstenojot Revīzijas palātas ieteikumus un Komisijas rīcības plānu;

442.  aicina budžeta lēmējinstitūciju 2017. gada budžeta procedūras gaitā daļu no Eiropas skolām paredzētā Savienības budžeta finansējuma iekļaut rezervē, to pirmām kārtām attiecinot uz ģenerālsekretāra biroju, līdz kamēr nebūs gūti pietiekami panākumi Revīzijas palātas ieteikumu īstenošanā;

Euronews

443.  norāda, ka 2014. gadā , neraugoties uz to, ka Komisija nav Euronews akcionārs, Euronews no Savienības budžeta saņēma EUR 18 miljonus, un pauž bažas par to, ka Euronews pašreizējā pārvaldības struktūra, iespējams, nevar nodrošināt pilnīgu neatkarību un autonomiju no starptautiskajiem akcionāriem; aicina Komisiju kā vienu no galvenajiem finansējuma devējiem nodrošināt, ka Euronews ievēro pareizas finanšu pārvaldības principus un visas juridiskās vienošanās ar Komisiju, tostarp saistošo hartu par redakcionālo neatkarību;

Kopsavilkums

444.  Apkopojot iepriekš izklāstīto, secina —

   a) pati svarīgākā prasība, kas attiecināma uz Savienības budžeta pārvaldību, ir pareizas finanšu pārvaldības principi;
   b) par neatņemamu pārvaldības daļu uzskatāmi ietekmes un riska novērtējumi;
   c) pašreizējai vienkāršošanas stratēģijai ir svarīga nozīme pareizas un efektīvas pārvaldības nodrošināšanā; līdztekus ir nepieciešami augsti budžeta disciplīnas standarti;
   d) attiecībā uz dalītās pārvaldības praksi joprojām ir iespējami uzlabojumi, proti, lielāka saderība starp Savienības un dalībvalstu īstenoto politiku;
   e) būtiska nozīme ir tam, lai tiktu pastiprināti centieni atbalstīt finanšu interešu aizsardzību;
   f) vispārējais kļūdu īpatsvars gandrīz stabili saglabājas 4,4 % līmenī, taču kļūdu tipoloģija ir ļoti daudzveidīga;
   g) saistībā ar ieņēmumiem nav konstatētas nopietnas problēmas; galvenais faktors, kurš nosaka šo sekmīgo rezultātu, ir NKI princips; tomēr problemātisks jautājums ir ieņēmumu atbilstīgums;
   h) izdevumos, kas saistīti ar konkurētspēju izaugsmei un nodarbinātībai, konstatētais kļūdu īpatsvars pārsniedz vidējo rādītāju, kaut gan vienlaikus tieši šajā jomā veiktā pagaidu uzraudzība liecina par izteiktām uz sniegumu balstītas pieejas pazīmēm;
   i) raugoties uz kohēzijas atbalstu, reģionālās politikas un pilsētpolitikas jomā kļūdu īpatsvars ir ievērojami augstāks nekā sociālo lietu jomā; uz sniegumu balstītu pieeju papildus atbalsta arī FVI, it sevišķi dažās dalībvalstīs;
   j) labāka datu pārvaldība un apstrāde neapšaubāmi palīdzētu pilnveidot uz sniegumu balstītu pieeju;
   k) dabas resursu jomā pastāv potenciāls izvērst uz projektu bāzes sniegtu atbalstu, lai uzlabotu Savienības resursu efektivitāti; turklāt vēl būtu veicami būtiski uzlabojumi pārvaldības un institucionālā atbalsta jomā, it sevišķi dalībvalstu līmenī;

Vispārējie rezultāti un politikas ieteikumi

445.  uzskata, ka 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas process:

   a) rada jaunu paradigmu Savienības budžeta ietekmes un priekšrocību vispusīgākai izprašanai, aptverot visus aspektus, tostarp kļūdas, likumību, līdzekļu apguvi, sniegumu un rezultātus kā vienotu sistēmu, un aicina Komisiju un citus attiecīgos dalībniekus turpināt piemērotas metodikas un satvara izstrādi, lai vēl stingrāk turpinātu īstenot pieeju, kas balstīta uz snieguma nodrošināšanu;
   b) liecina par to, ka snieguma pārbaude, kas tiek izmantota saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, ir labs solis pareizā virzienā, kaut gan jāturpina pilnveidot tās saderību ar Savienības ekonomikas politikas satvaru, tostarp konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem ar attiecīgiem makroekonomiskajiem rādītājiem un regulāri atjauninātām Savienības ekonomikas politikas un sociālās politikas prioritātēm;
   c) liecina par iespējām uzlabot budžeta pārvaldību, un atzinīgi vērtē centienus to vienkāršot, tostarp arī tās ietekmes novērtējumu; liecina, ka ārkārtīgi noderīgs ir regulārs pēcpārbaudes process;
   d) aicina attiecīgās Savienības iestādes pielāgot savas pārvaldības un procedūru sistēmas, lai sekmīgi īstenotu jaunus elementus, kas izriet no Savienības pašreizējām un turpmākām budžeta vajadzībām, tā ļaujot optimāli realizēt Savienības budžeta potenciālu;
   EUR 2 616 755 356 saistību apropriācijās un EUR 937 182 847 maksājumu apropriācijās bija pieejami transporta politikas pasākumiem, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI), transporta drošībai un pasažieru tiesībām, kā arī transporta aģentūrām;
   EUR 239 313 549 saistību apropriācijās un EUR 71 213 206 maksājumu apropriācijās bija pieejami ar transportu saistītai pētniecībai un inovācijai, tostarp SESAR un kopuzņēmumam Shift2Rail,
   EUR 75 078 470 saistību apropriācijās un EUR 80 731 327 maksājumu apropriācijās bija pieejami administratīvajiem izdevumiem;

C.Komiteju atzinumi

Ārlietas

446.  pauž bažas par to, ka 2014. finanšu gadā ir ievērojami palielinājies būtisko kļūdu īpatsvars 4. izdevumu kategorijā; atbalsta visus Revīzijas palātas gada pārskatā sniegtos ieteikumus un mudina Komisiju steidzami pievērsties iepriekšējos gados sniegtajiem ieteikumiem, kas vēl nav pilnībā īstenoti;

447.  atzinīgi vērtē to, ka DG NEAR ir izlabojis sistēmisko kļūdu, kas ietekmēja tā izdevumus 2013. gadā, un ir veicis būtiskas izmaiņas savās sistēmās, kā to prasīja Revīzijas palāta; pauž gandarījumu arī par to, ka, pamatojoties uz Revīzijas palātas veikto revīzijas darbu, tika konstatēts, ka DG ECHO gada darbības pārskats ir pareizs;

448.  ar bažām norāda uz kļūdām, kas tika konstatētas ar dotāciju līgumiem saistītu izdevumu apstiprinājumpārbaudēs un veido vairāk nekā 50 % no kļūdām, kuras Revīzijas palāta konstatēja 4. izdevumu kategorijā; norāda, ka nozīmīgākās kļūdas saistītas ar neattiecināmiem izdevumiem; uzsver, ka ir svarīgi kļūdas novērst vai tās atklāt un izlabot pirms izdevumu akceptēšanas, uzlabojot ex ante pārbaužu īstenošanu; ar īpašām bažām norāda uz EuropeAid nespēju atklāt kļūdas; mudina Komisiju nodrošināt, lai tiktu pastiprināti līdzšinējie centieni ar izdevumu apstiprinājumpārbaudēm saistīto problēmu risināšanā, un pilnībā sekot Revīzijas palātas 2011. gada pārskatā sniegtajam ieteikumam par dotāciju pārraudzību;

449.  norāda, ka gadījumos, kad Komisija — iespējams, ar EIB starpniecību — nolemj finansēt liela mēroga infrastruktūras projektus, kuriem ir liela ietekme uz vidi, ir jāveic pienācīgs ex ante novērtējums, kas nepieciešams, lai pārbaudītu šo projektu finansiālo, vides un sociālo ilgtspēju, un prasa, lai ES finansējums valstīs, kuras nav dalībvalstis, tiktu novirzīts tikai projektiem, kas atbilst finansiālās ilgtspējas principiem un ir ekonomiski un sociāli lietderīgi;

450.  ņem vērā Komisijas pastāvīgos panākumus visu kopējās ārpolitikas un drošības politikas misiju akreditēšanā, izmantojot „sešu pīlāru novērtējumus”; īpaši atzinīgi vērtē to, ka trīs lielākās misijas tagad atbilst noteiktajām prasībām; uzsver, ka Komisijai visas misijas ir jāakreditē, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu;

451.  atzinīgi vērtē misiju atbalsta platformas izveidi un atkārtoti aicina Komisiju veikt pasākumus īstena kopīga pakalpojumu centra un integrētas resursu pārvaldības sistēmas izveidei, kas palīdzētu uzlabot misiju izvēršanas ātrumu un rentabilitāti; ierosina papildināt kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) noliktavu un izmantot to arī jau izveidotajām KDAP misijām, kā arī to, lai šo noliktavu pārvaldītu topošais kopīgais pakalpojumu centrs;

452.  pauž nožēlu par ievērojamo kavēšanos, kas vērojama saistībā ar KDAP misijām būtiski svarīga aprīkojuma un pakalpojumu iepirkumu, un negatīvajām sekām, ko šī kavēšanās rada attiecībā uz misiju darbību; atgādina, ka Revīzijas palāta savā 2012. gada īpašajā ziņojumā par Savienības atbalstu Kosovai saistībā ar tiesiskumu norādīja uz šo efektivitātes trūkumu un secināja, ka Finanšu regulā iekļautie iepirkuma noteikumi nav izstrādāti „KDAP misijām .. , kurās dažreiz ir jāreaģē ātri un elastīgi”; pauž nožēlu, ka nesen notikušajā Finanšu regulas pārskatīšanā netika izstrādātas finanšu noteikumiem nepieciešamās izmaiņas; atkārtoti pauž uzskatu, ka attiecīgo budžeta pozīciju pārvaldības pilnvaras būtu jānodod civilās operācijas komandierim gluži tāpat, kā tās tiek nodotas Savienības delegāciju vadītājiem;

453.  atgādina, ka KDAP mācību un padomdevēju misiju darbu būtiski kavē tas, ka Savienība saskaras ar institucionālām grūtībām sniegt šiem pasākumiem kaut vai tikai ar pamata aprīkojumu saistītu atbalstu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas centienus īstenot kopīgo paziņojumu par spēju veidošanu drošības un attīstības atbalstam; aicina Komisiju iespējami drīz nākt klajā ar nepieciešamajiem likumdošanas priekšlikumiem par īpaša fonda izveidi, lai to DFS vidusposma pārskatīšanas laikā varētu iekļaut ES budžetā;

454.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas 2015. gada īpašos ziņojumus par EUPOL Afghanistan un Savienības atbalstu cīņā pret spīdzināšanu un par nāvessoda atcelšanu; mudina Komisiju īstenot visus ieteikumus, kurus Revīzijas palāta sniegusi saistībā ar minētajiem ziņojumiem;

455.  uzsver, ka ir svarīgi, lai, novērtējot Savienības projektu efektivitāti trešās valstīs, tiktu ņemti vērā ar kontekstu saistītie kritēriji, jo Savienības ārējās palīdzības darbības bieži notiek krīzes skartos reģionos un politiski sarežģītos apstākļos;

Attīstība un sadarbība

456.  atgādina, ka Savienības izdevumi attīstības palīdzības un humānās palīdzības jomā bieži vien ir saistīti ar ļoti problemātiskām situācijām, kas palielina projektu īstenošanas, novērtēšanas un izdevumu kontroles sarežģītību, un tādēļ attīstības palīdzībā un humānajā palīdzībā kļūdu iespējamība ir lielāka nekā citās Savienības politikas jomās;

457.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju 57 % kļūdu ir saistīti ar neattiecināmiem izdevumiem; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu EuropeAid uzlabot ex ante pārbaudes un labāk izmantot apmeklējumus uz vietas kļūdu atklāšanai;

458.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju DG ECHO ieviestās finanšu darījumu kontroles procedūras darbojas pareizi un ziņojumu sniegšanas sistēma ir uzticama; uzteic DG ECHO par to;

459.  atzīst, ka ar drošību saistītie izdevumi ir svarīgi attīstībai un īpaši svarīgi patlaban, kad tiek mēģināts rast visaptverošu risinājumu jautājumā par saistību starp drošību un attīstību un īstenot Attīstības programmas 16. mērķi, taču uzsver, ka šāds finansējums nav uzskatāms par ārvalstu attīstības palīdzību un patlaban to nevar ņemt no attīstības sadarbības instrumenta (ASI), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014, vai Eiropas attīstības fonda (EAF);

460.  norāda, ka 2014. gadā ar attīstības sadarbības instrumentu (ASI) starpniecību tika finansēti divi EUR 12,9 miljonus vērti projekti, kas saistīti ar robežu pārvaldību Lībijā; atgādina, ka ASI galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana; atkārtoti pauž nopietnas bažas par to, ka attīstības programmas var tikt izmantotas mērķiem, kas nav tieši saistīti ar attīstību; atgādina, ka šāda pieeja nepalīdzēs Savienībai sasniegt mērķi 0,7 % no NKI izmantot oficiālajai attīstības palīdzībai;

461.  pieņem zināšanai DG DEVCO 2015. gadā uzsāktās rezultātu ietvara izmantošanas iespējamo vērtību, taču arī ar to saistītos riskus, kurus Revīzijas palāta konstatējusi Īpašajā ziņojumā Nr. 21/2015; uzskata, ka ir jānovērš arī vairāk politiska rakstura risks, ka pārāk liela uzmanība tiks pievērsta centieniem sasniegt nedaudzos skaitliski izsakāmos rezultātus, kurus DG DEVCO ir iekļāvis ietvarā, un no tā cietīs centieni sasniegt citus rezultātus, kas saistīti ar Savienības attīstības sadarbības politikas mērķiem, kā arī kvalitatīvos rezultātus; uzsver, ka ir svarīgi uzlūkot šo ietvaru kā papildinājumu citiem uzraudzības un ziņošanas režīmiem;

462.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 18/2014 „EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstas uzraudzības sistēmas”; aicina DG DEVCO nekavējoties novērst Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā minētos novērtēšanas un uzraudzības sistēmu dažādos trūkumus, jo īpaši DG DEVCO novērtēšanas sistēmas nopietnās nepilnības; uzsver, ka slikti funkcionējoša novērtēšanas sistēma palielina risku atlasīt projektus, kuri nav pietiekami kvalitatīvi vai kuru īstenošanā netiek sasniegti noteiktie mērķi; ņem vērā to, ka Komisijai un Revīzijas palātai ir atšķirīgi viedokļi attiecībā uz to, kas ir uzticama informācija par budžeta atbalsta darbību efektivitāti, un pauž bažas par šo viedokļu atšķirību; uzskata, ka pastāv likumsakarība starp darbinieku trūkumu ES delegācijās un DG DEVCO novērtēšanas nodaļā un Revīzijas palātas norādītajām problēmām; uzskata, ka tas skaidri parāda, cik negatīvas sekas Savienības programmu efektīvai darbībai var radīt darbinieku skaita samazināšana;

463.  paļaujas uz to, ka DG DEVCO novērsīs savu novērtēšanas un uzraudzības sistēmu dažādos trūkumus, uz kuriem Revīzijas palāta ir norādījusi Īpašajā ziņojumā Nr. 18/2014;

464.  prasa ieviest oficiālas kontroles pilnvaras attiecībā uz EAF, iespējams, iestādēm noslēdzot saistošu nolīgumu saskaņā ar LESD 295. pantu;

465.  pauž nopietnas bažas par konstatējumiem Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 11/2015 „Vai Komisija labi pārvaldīja partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē”; norāda, ka Revīzijas palāta apšauba zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu ilgtspējību, ņemot vērā nozvejas pārpalikuma koncepcijas sarežģīto piemērošanu; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta nopietni apšauba to, vai Komisija kvalitatīvi veic minēto nolīgumu īstenošanas uzraudzību; pauž nožēlu arī par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu ex post novērtējumi netiek pietiekami izmantoti turpmāko nolīgumu izstrādē; mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk īstenot Revīzijas palātas daudzos ieteikumus;

466.  atgādina, ka principā nepārtrauktais maksājumu apropriāciju trūkums 2014. gadā īpaši apgrūtināja DG ECHO spēju atbilstoši reaģēt uz aizvien lielākajām humanitārajām krīzēm Savienības kaimiņvalstīs un citviet pasaulē; atzinīgi vērtē to, ka piemērotāks apropriāciju apmērs, kas iekļauts Savienības 2015. un 2016. gada budžetā, lielā mērā ir atrisinājis DG ECHO maksājumu problēmu;

467.  pauž nožēlu par to, ka 2014. gadā trūka maksājumu apropriāciju un tādēļ budžeta atbalsta maksājumus Marokai un Jordānijai kopumā EUR 43 miljonu apmērā 2014. gadā nebija iespējams veikt atbilstoši nolīgumiem; uzskata, ka tas nopietni kaitē Savienības uzticamībai;

Nodarbinātība un sociālās lietas

468.  ar bažām norāda, ka aplēstais kļūdu līmenis nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā 2014. gadā bija 3,7 %, kas nedaudz pārsniedz iepriekšējā gada rādītāju (3,1 %); uzsver, ka šāds pavērsiens uzskatāms par soli atpakaļ, raugoties uz izvirzīto mērķi, proti, panākt, lai kļūdu īpatsvars būtu mazāks par 2 %;

469.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas ziņojumā Savienības budžeta izpilde ir analizēta, ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”; pieņem zināšanai apsvērumu, ka Savienības budžeta ieguldījums nav atsevišķi identificēts tādu pamatmērķu sasniegšanas kontekstā, kā, piemēram, nodarbinātība un cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību;

470.  turklāt atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ieteikumus labāk saskaņot stratēģiju „Eiropa 2020” un DFS un augsta līmeņa politiskos mērķus iestrādāt lietderīgos darbības mērķos, un uzsver, ka ir svarīgi orientēties uz sniegumu un rezultātiem, kā arī pievienoto vērtību, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātības un sociālajiem pamatmērķiem, kuru gadījumā Komisija nav kompetenta radīt juridiski saistošu regulējumu; aicina Komisiju turpināt izstrādāt rezultātu rādītājus un uzraudzības sistēmas, lai rezultātus varētu salīdzināt ar kopīgi saskaņotajiem mērķiem, labāk pārzinātu situāciju, nosakot nākotnes mērķus, un palielinātu ES tēriņu efektivitāti;

471.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas apsvērumus par paaugstinātu pārkāpumu risku saistībā ar mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) dalību pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”; atbalsta Komisijas atbildi, ka MVU dalībai programmā ir izšķiroša nozīme izaugsmes un darbvietu radīšanā, un norāda, ka administratīvie noteikumi attiecībā uz MVU ir tikuši vienkāršoti, kā arī uzsver, ka MVU dalība būtu vēl lielāka, ja vienkāršošana turpinātos; uzsver, ka ir svarīgi ar MVU palīdzību radīt noturīgas darbvietas;

472.  norāda, ka MVU ir Eiropas lielākie darbvietu radītāji, un uzskata, ka var darīt vairāk, lai palielinātu to dalību Savienības finansējuma programmās; aicina Komisiju ieviest turpmākus pasākumus, kas mudinātu MVU aktīvi piedalīties, tostarp piemērojot principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”;

473.  norāda, ka galvenais risks, kas apdraud ESF izdevumu pareizību, joprojām ir saistīts ar cilvēkkapitālā veikto investīciju nemateriālo raksturu, darbību dažādību un daudzu, bieži vien nelielu, partneru iesaisti projektu īstenošanā; aicina Komisiju turpināt veikt īpašos riska mazināšanas pasākumus, kas ietver gan preventīvus, gan korektīvus pasākumus;

474.  norāda uz Revīzijas palātas īpašā ziņojuma Nr. 17/2015 konstatējumiem par ESF finansējuma novirzīšanu laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam; ar bažām norāda uz nepilnībām Komisijas ziņošanā par šo līdzekļu ietekmi un uzskata, ka turpmākas darbības, lai veicinātu uz rezultātiem balstītas politikas izstrādi, ir būtiskas nolūkā nodrošināt pareizu finanšu atbildību un ES līdzekļu efektīvu izlietojumu;

475.  pauž bažas par to, ka augstāks kļūdu īpatsvars, kam seko maksājumu apturēšana un pārtraukšana, var ietekmēt 2007.–2013. gada programmu sekmīgu noslēgšanu;

476.  uzskata, ka, veicinot vienkāršoto izmaksu risinājumu (SCO) plašāku izmantošanu, var samazināt administratīvo slogu un kļūdas, kā arī vairāk koncentrēties uz sniegumu un rezultātiem; tomēr norāda, ka vienkāršotie izmaksu risinājumi būtu jāpiemēro juridiskās noteiktības un uzticēšanās apstākļos, apvienojot tos ar ieguvumu novērtējumu un pilnībā iesaistot ieinteresētās personas visos līmeņos; uzskata, ka dalībvalstu rīcībā joprojām būtu jāatstāj iespēja izmantot vienkāršotos izmaksu risinājumus;

477.  uzstāj, ka dalībvalstīm jāizvairās no turpmākas to noteikumu un prasību sarežģīšanas, kas attiecas uz ESF īstenošanu un kas uzliek papildu slogu līdzekļu saņēmējiem un palielina kļūdu risku;

478.  pauž bažas par to, ka no 178 Revīzijas palātas pārbaudītajiem darījumiem nodarbinātības un sociālo lietu politikas jomā kļūdas tika konstatētas 62 darījumos (34,8 %), un 12 gadījumos tās bija skaitļos izsakāmas kļūdas, kas pārsniedza 20 % (6,7 %); mudina Komisiju veikt koriģējošus pasākumus un piemērot stingras procedūras, lai samazinātu pārkāpumu risku šajā politikas jomā, kā arī sekot līdzi Revīzijas palātas konstatētajiem neattiecināmu izdevumu gadījumiem;

479.  pauž nožēlu par to, ka tādu ESF programmu skaits, kurās kļūdu īpatsvars pārsniedz 5 %, ir palielinājies no 18,8 % 2013. gadā līdz 22,9 % 2014. gadā un ka maksājumu apjoms, ko skar šie rādītāji, ir dramatiski pieaudzis no 11,2 % līdz 25,2 %;

480.  vērš uzmanību uz Revīzijas palātas atkārtoto konstatējumu, ka kļūdu īpatsvars būtu bijis zemāks, ja dalībvalstu iestādes būtu labāk izmantojušas pieejamo informāciju pirms maksājumu pieteikumu nosūtīšanas Komisijai; šajā sakarībā prasa, lai dalībvalstis un to iestādes veiktu rūpīgākas pārbaudes un neprasītu atlīdzināt nepareizi veiktus izdevumus;

481.  mudina dalībvalstis izmantot riska novērtēšanas instrumentu Arachne un mudina Komisiju arī turpmāk dalībvalstīm sniegt attiecīgas vadlīnijas un tehnisko palīdzību, lai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam pareizi īstenotu pārvaldības un kontroles prasības; prasa, lai Komisija veicinātu labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm;

482.  aicina Komisiju ievērot Revīzijas palātas ieteikumus, lai nodrošinātu, ka Savienības budžeta izpilde labāk palīdz sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālos pamatmērķus; šajā sakarībā sagaida, ka Komisija un dalībvalstis 2014.–2020. gada laikposmā izmantos labākus snieguma rādītājus un uzlabos ziņošanu par sasniegtajiem rezultātiem;

Vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums

483.  vēlas atgādināt, ka saskaņā ar LESD Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi pēc tam, kad ir izskatījis LESD 318. pantā minēto pārskatu, finanšu pārskatu un finanšu novērtējumu, Revīzijas palātas sagatavoto gada pārskatu ar pārbaudīto iestāžu atbildēm, ticamības deklarāciju un visus attiecīgos Revīzijas palātas īpašos ziņojumus;

484.  atgādina, ka 2014. gads ir jaunās DFS, kas paredzēta Savienības izdevumu apmēra un sadalījuma noteikšanai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, pirmais darbības gads un ka tāpēc izpildes līmenis ir zemāks nekā iepriekšējos gados;

485.  pieņem zināšanai vides un veselības politikas jomu aplūkojumu Revīzijas palātas pārskatā par 2014. finanšu gadu; pauž bažas par to, ka vides un klimata politika atkal ir iekļauta nodaļā, kurā skatīta arī lauku attīstība un zivsaimniecība; atkārtoti kritizē neloģisko politikas jomu salikumu šajā konkrētajā nodaļā; neuzskata, ka Revīzijas palātai būtu jāpieņem politisks lēmums par politikas jomu grupēšanu; mudina Revīzijas palātu nākamajā gada pārskatā izmantot citu pieeju;

486.  uzskata — šajā sakarībā ir lietderīgi norādīt, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu par 2014. gadu lauku attīstības, vides, zivsaimniecības un veselības nodaļā ir vislielākais kļūdu īpatsvars, proti, 6,2 % salīdzinājumā ar vidēji 4,4 %; norāda arī to, ka daudzi no galvenajiem Revīzijas palātas konstatētajiem trūkumiem bija ļoti līdzīgi tiem, par kuriem bija ziņots jau iepriekšējos trīs gados;

487.  konstatē, ka Revīzijas palātai un Komisijai ir atšķirīgi viedokļi par to, kā veicams kļūdu aprēķins; norāda, ka atbilstoši Komisijas viedoklim uz Revīzijas palātas noteikto gada reprezentatīvo kļūdu īpatsvaru būtu jāraugās, paturot prātā to, ka neto finanšu korekcijas un līdzekļu atgūšanas darbības ir skatāmas daudzgadu kontekstā;

488.  konstatē, ka Revīzijas palāta nav formulējusi nevienu komentāru par politikas jomu „Sabiedrības veselība”, „Pārtikas nekaitīgums” un „Vides un klimata pasākumi” pārvaldību;

489.  norāda, ka Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir apmierināta ar vispārējo 2014. gada budžeta izpildi videi, klimata pasākumiem, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam paredzētajās pozīcijās; vēlreiz atgādina, ka minētajiem politikas instrumentiem ir atvēlēti mazāk nekā 0,5 % no Savienības budžeta, vienlaikus paturot prātā šo jomu nepārprotamo Savienības pievienoto vērtību un Eiropas iedzīvotāju atbalstu Savienības vides un klimata politikai, sabiedrības veselībai un pārtikas nekaitīgumam;

490.  pauž gandarījumu par darbu, ko veikušas Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas kompetencē esošās piecas decentralizētās aģentūras, kuras izpilda tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, palīdzot Savienības iestādēm izstrādāt un īstenot politiku vides, klimata, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā, un ir apmierināts arī ar to, kā tiek izpildīti šo aģentūru budžeti;

Pasākumi vides un klimata jomā

491.  uzsver, ka DG ENV rīcībā bija EUR 352 041 708 saistību apropriācijās un šo apropriāciju izpildes līmenis ir 99,7 %; norāda, ka maksājumu apropriāciju izlietojums vērtējams kā apmierinošs, jo no pieejamajiem EUR 290 769 321 ir tikuši izlietoti 95,03 %; turklāt norāda, ka LIFE+ administratīvie izdevumi tiek veikti divu finanšu gadu ietvaros (izdarot automātiskus pārnesumus) un ka, neņemot vērā šos administratīvos izdevumus, maksājumu izpildes līmenis sasniedz 99,89 %;

492.  pieņem zināšanai, ka DG CLIMA ir paaugstinājis izpildes līmeni līdz 99,7 % no EUR 102 694 032 saistību apropriācijās un 93,1 % no EUR 32 837 296 maksājumu apropriācijās un ka, neņemot vērā administratīvos izdevumus, maksājumu izpilde sasniedz 98,5 %;

493.  pauž gandarījumu par LIFE+ pamatdarbības budžeta vispārējo izpildes līmeni, kas 2014. gadā saistību apropriācijām ir 99,9 % un maksājumu apropriācijām — 97,4 %; norāda, ka 2014. gadā EUR 283 121 194 bija atvēlēti uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus projektiem dalībvalstīs, EUR 40 000 000 tika izlietoti, lai finansētu darbības no finanšu instrumentiem, proti, Dabas kapitāla finansēšanas mehānisma (NCFF) un Energoefektivitātes privātā finansējuma instrumenta (PF4EE), EUR 8 952 827 bija atvēlēti tam, lai atbalstītu tādu nevalstisko organizāciju pamatdarbību, kuras darbojas vides aizsardzības un vides kvalitātes uzlabošanas jomā Savienības mērogā un ir iesaistītas Savienības politikas un tiesību aktu izstrādē un īstenošanā, un EUR 49 502 621 tika izlietoti pasākumiem, kuru mērķis bija atbalstīt Komisijas lomu politikas un tiesību aktu izstrādes ierosināšanā un uzraudzībā; norāda, ka EUR 20 914 622 tika izlietoti, lai sniegtu administratīvo atbalstu LIFE un pamatdarbības atbalstu Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūrai (EASME);

494.  apzinās, ka LIFE+ darbībām paredzēto maksājumu apmērs vienmēr ir nedaudz zemāks nekā saistību apropriāciju apmērs, bet izpildes līmenis ir augsts;

495.  konstatē, ka EUR 4 350 000 tika piešķirti līdzdalībai starptautiskās konvencijās, protokolos un nolīgumos, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse vai kuru gadījumā tā ir iesaistīta sagatavošanas darbos;

496.  uzskata, ka divpadsmit izmēģinājuma projektu un sešu sagatavošanas darbību (kopējā summa — EUR 2 950 000) īstenošanā sasniegtais progress ir apmierinošs; apzinās, ka Komisijai var būt grūti īstenot minētās darbības, jo īstenošanas procedūrām, piemēram, rīcības plāniem un uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ir pieejamas mazas summas; mudina budžeta lēmējinstitūciju turpmāk koncentrēties uz izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kas Savienībai sniedz patiesu pievienoto vērtību;

Sabiedrības veselība

497.  atgādina, ka 2014. gads ir pirmais turpmāk minēto jauno programmu īstenošanas gads: programma veselības jomā tika pieņemta 2014. gada 11. martā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 282/2014(108)), un Dzīvnieku barības un pārtikas kopējais finanšu satvars tika pieņemts 2014. gada 27. jūnijā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 652/2014(109));

498.  norāda, ka DG SANTE 2014. gadā bija atbildīgs par EUR 244 221 762 izlietojumu sabiedrības veselībai paredzētajās budžeta pozīcijās, un par 96,6 % no šīs summas saistības tika uzņemtas apmierinoši; apzinās, ka aptuveni 75 % šā budžeta tiek nepastarpināti pārskaitīti trijām decentralizētajām aģentūrām (Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei un Eiropas Zāļu aģentūrai); ņem vērā arī to, ka saistību apropriāciju izpildes līmenis visās pozīcijās pārsniedz 98,9 %, izņemot Eiropas Zāļu aģentūru, kuras gadījumā nepilnīgais saistību apropriāciju izpildes līmenis ir saistīts ar 2013. gada izpildes rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, kuri atkārtoti tika piešķirti 2015. gadā;

499.  pieņem zināšanai arī to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis ir 98,8 %, kas vērtējams kā ļoti labs;

500.  norāda, ka arī 2008.–2014. gada programmā „Sabiedrības veselība” izpildes līmenis ir ļoti labs (99,7 % gan saistību, gan maksājumu apropriāciju gadījumā) un ka atlikušās neizlietotās apropriācijas galvenokārt ir saistītas ar piešķirtajiem ieņēmumiem, kurus joprojām iespējams izmantot arī 2015. gadā;

501.  pauž gandarījumu par to, ka visu DG SANTE atbildībā esošo sabiedrības veselības jomā īstenoto desmit izmēģinājuma projektu un piecu sagatavošanas darbību īstenošana ir krietni pavirzījusies uz priekšu un ir izlietotas visas atbilstošās saistību apropriācijas (EUR 6 780 000);

Pārtikas nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība un augu veselība

502.  konstatē, ka izpildes līmenis pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības un labturības un augu veselības jomā ir 96,8 %; taču norāda — ja ņem vērā pārnesumu EUR 6 800 000 apmērā, kas netiek veikts automātiski, tad pieejamo apropriāciju izpildes līmenis sasniedz 100 %;

503.  konstatē, ka Savienība līdzīgi kā iepriekšējā gadā nozīmīgākās summas ieguldījusi tuberkulozes izskaušanas programmās, savukārt ieguldījums infekciozā katarālā drudža apkarošanas programmās joprojām bijis neliels;

504.  atzīst, ka galvenie faktori, ar ko lielā mērā izskaidrojami neizlietotie līdzekļi EUR 8 100 000 apmērā nodaļā „Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība”, ir šādi: EUR 500 000 ir saistīti ar dažādām programmām paredzētiem piešķirtajiem ieņēmumiem, ko ir iespējams izmantot 2015. gadā (t. i., izpilde nav nepilnīga), EUR 800 000 ir piešķirtie ieņēmumi, kurus tehniski nav iespējams izmantot 2015. gadā (saistīti ar veco programmu C5 apropriācijām), un EUR 6 800 000 ir saistīti ar ārkārtas fondu; pieņem zināšanai, ka pēdējā nosauktā summa tika pārnesta uz 2015. gadu (pasākumiem, kas paredzēti cīņai pret Āfrikas cūku mēri Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā 2014. gadā);

505.  konstatē, ka 2014. gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis budžeta nodaļā „Pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība, dzīvnieku labturība un augu veselība” ir 99,0 %, kas ir nedaudz mazāk nekā 2013. gadā (99,9 %); pauž izpratni par to, ka saistībā ar vispārējo pārvietojumu tika pieprasītas papildu maksājumu apropriācijas, taču tās netika saņemtas, un ka līdz gada beigām tikai vienu maksājumu nebija iespējams veikt visā pilnībā, taču ar dalībvalstu piekrišanu atlikusī summa tika samaksāta 2015. gada janvāra sākumā;

506.  pauž gandarījumu par to, ka DG SANTE atbildībā esošo sabiedrības veselības jomā īstenoto triju izmēģinājuma projektu un vienas sagatavošanas darbības īstenošana ir krietni pavirzījusies uz priekšu un ir izlietotas visas atbilstošās saistību apropriācijas (EUR 1 250 000);

507.  uzskata — pamatojoties uz pieejamo informāciju un īstenošanas ziņojumu, Komisijai var sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu attiecībā uz izdevumiem vides un klimata politikas, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā 2014. finanšu gadā;

Transports un tūrisms

508.  norāda, ka 2014. gada budžeta galīgi pieņemtajā un gada gaitā grozītajā variantā transporta politikas pasākumiem saistību apropriācijās bija paredzēti kopumā EUR 2 931 147 377, savukārt maksājumu apropriācijās bija pieejami EUR 1 089 127 380; norāda arī to, ka šīs summas sadalījās šādi:

509.  atzinīgi vērtē mobilitātes un transporta politikas pasākumiem paredzēto saistību apropriāciju augsto izpildes līmeni, kas 2014. gadā sasniedza 98,2 %, un maksājumu apropriāciju ievērojami augsto izpildes līmeni — 95,2 %; norāda, ka neizpildīto saistību apmērs 2014. gadā palielinājās par EUR 1 653 372 424, kopējai summai sasniedzot EUR 5 647 143 046, un ka neizlietotās summas parasti vairāk palielinās jaunas daudzgadu finanšu shēmas īstenošanas sākumā, jo maksājumi par jauniem projektiem tiek veikti vēlāk; tomēr aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt transporta projektu pienācīgu īstenošanu;

510.  pauž nožēlu par to, ka izdevumu kategorijā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, pie kuras pieder arī transporta politika un kurā Revīzijas palātas pārbaudītie transporta jomas izdevumi ir vismazākā daļa (EUR 0,8 miljardi) no kopējās pārbaudītās summas (EUR 13 miljardi), aplēstais kļūdu īpatsvars 2014. gadā bija 5,6 % (augstāks nekā attiecīgais rezultāts 2013. gadā — 4,0 %) un tā iemesls lielā mērā bija neattiecināmu izmaksu atlīdzināšana pētniecības projektos, kā arī publiskā iepirkuma noteikumu neievērošana; aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šādu situāciju (tostarp rūpīgāk veikt ex ante pārbaudes, lai atklātu un labotu kļūdas pirms izmaksu atlīdzināšanas);

511.  vērš uzmanību uz to, ka 2014. gadā no EISI netika finansēts neviens projekts, jo pirmais uzaicinājums iesniegt projektu priekšlikumus noslēdzās 2015. gada martā, un ka EISI parāda instruments, kas jāpārvalda Eiropas Investīciju bankai (EIB), tika apstiprināts tikai 2014. gada beigās; norāda, ka 2014. gadā Eiropas Revīzijas palāta transporta nozarē (Mobilitātes un transporta ĢD) pārbaudīja sešus darījumus un divos no šiem sešiem darījumiem konstatēja skaitļos izsakāmas kļūdas; tādēļ pauž gandarījumu par kļūdu skarto darījumu īpatsvara samazināšanos 2014. gadā (33 %) salīdzinājumā ar 2013. gadu (62 %) un 2012. gadu (49 %); aicina Komisiju un citus attiecīgos dalībniekus turpmākajos transporta projektos nodrošināt publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanu un izmaksu attiecināmību;

512.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas izmantoto daudzgadu kontroles stratēģiju, kurā tiek ņemtas vērā programmas īstenošanas laikposmā atgūtās summas, korekcijas un kontroles un revīziju ietekme, tika aprēķināts, ka atlikušo kļūdu īpatsvars TEN-T jomā ir 0,84 %;

513.  vērš uzmanību uz to, ka 2014. gada EISI transporta politikas jomā izsludinātajos uzaicinājumos līdzekļu trūkuma dēļ nebija iespējams apstiprināt daudzus augstas kvalitātes projektus; uzskata, ka ir jānodrošina pietiekams finansējums EISI transporta politikas projektiem; pauž nožēlu par to, ka EISI budžets tika samazināts, lai nodrošinātu finansējumu Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF); tomēr atgādina, ka Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(110) 17. punktā tiek pieļautas 10 % atkāpes iespējas, ko var izmantot, lai ikgadējās budžeta procedūras laikā palielinātu EISI budžetu, un ka šādas elastīgas iespējas pastāv neatkarīgi no ESIF finansējuma; uzstāj, ka to projektu īstenošana, par kuriem Parlaments un Padome vienojās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1316/2013(111) I pielikumā, var kalpot par pamatojumu šādam EISI budžeta palielinājumam;

514.  mudina Komisiju arī turpmāk cieši uzraudzīt inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanu, lai papildinātu Savienības investīcijas un piesaistītu TEN-T infrastruktūras projektiem jaunus finansējuma avotus, tādus kā fonds Marguerite, aizdevumu garantiju instruments (LGTT) un projektu obligāciju iniciatīva (PBI), un nodrošināt, ka Savienības budžeta iemaksa šajos instrumentos tiek pienācīgi pārvaldīta un izlietota;

515.  norāda, ka informācija par transporta un tūrisma projektiem ir pieejama dažādās datubāzēs, piemēram, Finanšu pārredzamības sistēmā, INEA datubāzē, kas ietver TEN-T projektus un no Kohēzijas fonda un reģionālajiem fondiem līdzfinansētus projektus, kā arī CORDIS, kas paredzēta „Apvārsnis 2020” projektiem; prasa integrēt no šiem instrumentiem gūto informāciju par projektiem, lai gūtu labāku pārskatu par Savienības līdzekļu piešķiršanas procesu — kā augšupēji, tā lejupēji; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi katru gadu publicēt viegli pieejamu sarakstu, kurā norādīti Savienības līdzfinansētie transporta un tūrisma projekti, un uzturēt Savienības līdzfinansētu projektu tiešsaistes datubāzi ar meklēšanas iespējām, pārredzamības palielināšanas nolūkā norādot precīzu finansējuma apmēru;

516.  norāda, ka transporta projekti 2014.–2020. gadā tiks finansēti no vairākiem avotiem, tostarp EISI, Kohēzijas fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ESIF; tādēļ aicina Komisiju veidot sinerģiju, kas ļautu efektīvāk piešķirt no šiem dažādajiem finansējuma avotiem pieejamos līdzekļus;

517.  atzīst, ka saistībā ar Savienības līdzekļiem piemērotais princips „izlieto vai zaudē” var mudināt dalībvalstis iesniegt atlasei mazas ietekmes projektus; pauž bažas par to, ka vājas projektu atlases dēļ Savienība iepriekšējos gados ir veikusi vairākas zemas atdeves investīcijas transporta jomā; atzinīgi vērtē jauno tiesisko regulējumu 2014.–2020. gadam, kurā ir nostiprināta izmaksu un ieguvumu analīze un projektu pārbaudes process;

518.  atzinīgi vērtē kopuzņēmuma Shift2Rail izveidi 2014. gada jūnijā, lai veicinātu Eiropas dzelzceļa nozares konkurētspēju; norāda, ka turpmākajos gados, tiklīdz kopuzņēmums Shift2Rail būs kļuvis finansiāli neatkarīgs, tas tiks pakļauts atsevišķai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai; tomēr pauž nožēlu par šī kopuzņēmuma darbības sākuma aizkavēšanos un par to, ka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuve tam ir ļoti apgrūtināta;

519.  uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina līdzekļu pārvaldības pilnīga pārredzamība, tādējādi garantējot sabiedrības interešu aizsardzību un to, ka sabiedrības intereses vienmēr un visos apstākļos ir svarīgākas par privātajām interesēm;

520.  norāda, ka 2014. gada budžeta galīgi pieņemtajā un gada gaitā grozītajā variantā transporta politikas pasākumiem saistību apropriācijās bija paredzēti kopumā EUR 11 226 160, savukārt maksājumu apropriācijās bija pieejami EUR 6 827 266; aicina Komisiju veikt finansēto projektu ietekmes novērtējumu, lai labāk noteiktu turpmākās izdevumu prioritātes, kas atbilstu Savienības kā pasaulē populārākā tūrisma galamērķa statusam un ļautu tūrisma nozarei kļūt par vienu no galvenajām potenciālajām Savienības ekonomikas izaugsmes jomām; aicina Komisiju iekļaut izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rezultātus nākamā gada budžeta plānošanā un katru gadu nodrošināt viegli pieejamu sarakstu, kurā norādīti šīs jomas projekti;

521.  ierosina Parlamentam sniegt Komisijai apstiprinājumu par Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi attiecībā uz tām nozarēm, par kurām ir atbildīga Transporta un tūrisma komiteja;

Reģionālā attīstība

522.  norāda, ka Revīzijas palātas 2015. gada 10. novembra pārskatā par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada budžeta izpildi ir konstatēts, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars lēšams 5,7 % apmērā, kas ir par 5,3 % vairāk nekā 2013. gadā; pauž bažas par šo pieaugumu, kas ir īpaši būtisks, jo attiecīgajām kļūdām ir finansiālas sekas un nopietna negatīva ietekme uz budžetu; uzsver, ka puse aplēstā kļūdu īpatsvara kohēzijas politikā ir saistīta ar publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumu sarežģītību, kā arī minēto procedūru pārkāpumiem, piemēram, nepamatotu tiešu līgumu slēgšanu, interešu konfliktiem un diskriminējošiem atlases kritērijiem;

523.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas pārskatam pievienotās Komisijas atbildes, ka vidējais kļūdu īpatsvara samazinājums salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu ir saistīts ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabojumiem; aicina Komisiju savlaicīgi nodrošināt iestādēm informāciju un mācības par publisko iepirkumu un valsts atbalsta noteikumiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē rīcības plāna par publisko iepirkumu izstrādi; norāda uz integritātes paktu iniciatīvas piemērošanu un mudina Komisiju veikt pienācīgu ex ante novērtējumu par to iespējām patiešām uzlabot pārredzamību un efektivitāti publiskā iepirkuma jomā ESI fondu gadījumā; aicina dalībvalstis līdz 2016. gada beigām izpildīt ex ante nosacījumu attiecībā uz publisko iepirkumu un līdz 2016. gada aprīlim transponēt 2014. gada publiskā iepirkuma direktīvas savās tiesību sistēmās, lai nepieļautu pārkāpumus, efektīvi un lietderīgi īstenotu projektus un sasniegtu paredzētos rezultātus, tādējādi sasniedzot arī kohēzijas politikas mērķus; aicina Komisiju stingri uzraudzīt šo procesu, nodrošinot atbilstīgas norādes un tehnisko palīdzību dalībvalstīm saistībā ar minēto direktīvu pareizu transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos;

524.  atgādina, ka ne visi pārkāpumi ir krāpšana un ka ir jānošķir krāpnieciski un ar krāpšanu nesaistīti pārkāpumi, ņemot vērā, ka ar krāpšanu nesaistītie pārkāpumi bieži vien tiek pieļauti vāju finanšu pārvaldības un kontroles sistēmu dēļ, kā arī tādēļ, ka trūkst administratīvās spējas gan saistībā ar noteikumu pārzināšanu, gan tehniskajām zināšanām par konkrētajiem darbiem vai pakalpojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt atbilstošu, efektīvu un lietderīgu finanšu pārvaldības un kontroles sistēmu izveidi saskaņā ar attiecīgajiem tiesiskā regulējuma noteikumiem, ņemot vērā regulējuma situāciju attiecīgajā valstī;

525.  aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās iestādes nodrošināt, ka saņēmējiem tiek sniegta konsekventa informācija par finansējuma nosacījumiem, jo īpaši attiecībā uz izdevumu attiecināmību un attiecīgo atlīdzināmo summu maksimālo apjomu;

526.  atzīmē, ka kohēzijas politikas īstenošana dalībvalstīs atkarībā no to institucionālās sistēmas ir saistīta ar būtiskām valsts līmeņa un reģionālām procedūrām un noteikumiem, kas veido papildu līmeni, kurā var tikt pieļauti pārkāpumi, rezultātā attiecīgi zaudējot ESI fondu līdzekļus un palielinoties atšķirībām starp dalībvalstīm; aicina Komisiju veicināt īstenošanas vienkāršošanu valsts un reģionālā līmenī, vienlaicīgi ievērojot dalībvalstu institucionālo specifiku un sniedzot tām regulējuma īstenošanai nepieciešamos skaidrojumus; atgādina Komisijai un dalībvalstīm par Parlamenta rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem un par nepieciešamību veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārmērīgu regulatīvo un administratīvo slogu ierobežotu līdz minimālajam nepieciešamajam līmenim, tādējādi ļaujot labāk apgūt ESI fondus un novērst kļūdu pieļaušanu galasaņēmēju, jo īpaši MVU, līmenī; pauž nožēlu, ka Komisija neļāva dalībvalstu pārstāvjiem piedalīties augsta līmeņa grupā jautājumos par ESI fondu atbalsta saņēmēju uzraudzības vienkāršošanu, tādējādi sistēmas uzlabošanā ignorējot viņu viedokli;

527.  uzskata, ka administratīvā spēja ir būtiska, lai pareizi un efektīvi izmantotu ESI fondus, un aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot zināšanu un labas prakses apmaiņu konkrētos īstenošanas jautājumos (piemēram, publiskā iepirkuma, valsts atbalsta, atbilstības kritēriju un revīzijas izsekojamības jomā), jo īpaši attiecībā uz iespējamajiem saņēmējiem, kuriem ir mazāka administratīvā un finansiālā veiktspēja; šajā sakarībā ierosina īpašu, bet visaptverošu pasākumu organizēšanu, lai izglītotu civildienesta un valsts iestāžu darbiniekus, kas strādā ar ESI fondu projektiem, kā arī atbalsta saņēmējus (piemēram, rīkojot apmācības un kvalifikācijas celšanas kursus, seminārus vai sniedzot tehnisku un administratīvu atbalstu);

528.  atzinīgi vērtē Komisijas izveidoto instrumentu Taiex Regio Peer 2 Peer, kas paredzēts savstarpējas pieredzes apmaiņas veicināšanai starp dalībvalstu pārvaldības, sertifikācijas un revīzijas iestādēm, lai uzlabotu to administratīvo spēju; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt centienus attiecībā uz iestāžu izraudzīšanos, kas ir priekšnosacījums maksājumu pieprasījumu iesniegšanai, lai nodrošinātu netraucētu programmu īstenošanu un līdzekļu plūsmu; turklāt uzskata, ka Komisijai būtu lietderīgi un efektīvi jāīsteno visi pieejamie instrumenti, lai laikus atklātu un novērstu riskus kohēzijas politikā, un jo īpaši datizraces rīki, piemēram, Arachne, riska agrīnai atklāšanai un novēršanai publiskā iepirkuma procedūrā; tā kā Labākas īstenošanas darba grupas darbības jomā ir arī darbības, kas varētu uzlabot jau īstenoto kohēzijas politikas projektu efektivitāti, lietderīgumu un pievienoto vērtību, Komisija tiek aicināta novērtēt šos elementus, pamatojoties uz kvalitatīviem rādītājiem;

Lauksaimniecība un lauku attīstība

529.  uzskata, ka KLP kā viena no Eiropas pašām pirmajām politikas jomām ir svarīgs Savienības instruments ar plašu ietekmi ne tikai pārtikas ražošanas un ekosistēmas pakalpojumu un faktisko un iespējamo vides, sociālekonomisko un dzimumu līdztiesības uzlabojumu jomā, bet arī centienos cīnīties pret iedzīvotāju skaita mazināšanos lauku rajonos, ņemot vērā nepieciešamību izstrādāt aprites ekonomikas koncepciju; uzskata, ka KLP tādējādi veicina līdzsvaru starp Savienības reģioniem, nodrošinot finansiālu atbalstu un svarīgus instrumentus, kas palīdz jaunajiem lauksaimniekiem sākt nodarboties ar lauksaimniecību un nodrošināt paaudžu nomaiņu;

530.  norāda, ka DG AGRI 2014. gadā daudz strādāja ar dalībvalstu iestādēm, lai vairotu to spēju nepieļaut kļūdas lauksaimniecības izdevumos un īstenot savas lauku attīstības programmas, uzteic DG AGRI par tā pozitīvo ietekmi, kas atklājas Revīzijas palātas pārskatā par 2014. gadu, un uzskata, ka DG AGRI un dalībvalstu kopīgajiem pasākumiem būtu jāveido labs pamats turpmākajiem uzlabojumiem 2014.–2020. gada izdevumu perioda svarīgākajos gados;

531.  mudina ārkārtas gadījumos atsaukt akreditāciju tām maksājumu aģentūrām, kuras pastāvīgi uzrāda nepietiekami labus darbības rezultātus;

532.  uzskata, ka saskaņotam sniegumam un rezultātiem ir izšķiroša nozīme KLP, kas nodrošina drošu un pastāvīgu pārtikas ražošanu, darbojas visā Savienībā un rada pozitīvu ietekmi sociālajā, vides un ekonomikas jomā, kā arī attiecas uz visdažādāko kultūraugu audzēšanu un pārtikas preču ražošanu;

533.  norāda, ka lauksaimniecības faktora ienākumi uz vienu darba ņēmēju dalībvalstīs, kuras pievienojās ES 2004. gadā vai vēlāk (13 jaunās ES dalībvalstis), ir tikai viena ceturtā daļa no lauksaimniecības faktora ienākumiem ES 15 dalībvalstīs(112);

534.  atzinīgi vērtē uzlabojumus salīdzinājumā ar pārskatā par 2013. gadu minētajiem skaitļiem un norāda, ka Revīzijas palāta ir secinājusi, ka lauksaimniecības politikas jomā pārbaudīto darījumu izlase apliecina zemāku kļūdu īpatsvaru nekā 2013. gadā, norāda, ka kļūdu īpatsvars 2014. gadā ir 2,9 % (salīdzinājumā ar 3,6 % 2013. gadā) saistībā ar ELGF, kura izdevumi tika pārbaudīti 17 dalībvalstīs, un 6,2 % (samazinājums, salīdzinot ar 7 % 2013. gadā) lauku attīstības, vides un zivsaimniecības jomā, kuras izdevumi tika pārbaudīti 18 dalībvalstīs, un ka vidējais rādītājs nodaļā „Dabas resursi” kopumā ir 3,6 %;

535.  uzsver, ka ir jāizstrādā kopēja metodoloģija kļūdu īpatsvara aprēķināšanai, lai censtos nodrošināt, ka tas ir precīzs, un lai panāktu, ka Komisijas norādītais kļūdu īpatsvars un Revīzijas palātas konstatētais kļūdu īpatsvars ievērojami neatšķiras;

536.  vērš uzmanību uz Komisijas apgalvojumu(113), ka kļūdas savstarpējās atbilstības noteikumu piemērošanā (piemēram, savlaicīga [ne]paziņošana par dzīvnieku pārvietošanu, datumu vai termiņu pārkāpumi) neietekmē maksājumu atbilstību (to jau ir apstiprinājusi Revīzijas palāta) un ka lielākas skaidrības labad savstarpējās atbilstības kļūdu īpatsvars būtu jāatskaita no kopējā kļūdu īpatsvara;

537.  norāda, ka atšķirīgais veids, kādā dalībvalstīs tiek īstenoti noteikumi par saistītiem maksājumiem, kropļo konkurenci, piemēram, piena nozarē;

538.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ieviesusi jaunas pamatnostādnes par tādu finanšu korekciju noteikšanu, kuras publiskā iepirkuma noteikumu neievērošanas gadījumā jāpiemēro izdevumiem, ko finansē saskaņā ar dalīto pārvaldību(114);

539.   norāda, ka 2014. gads bija pārejas gads, kurā tika veikti ievērojami maksājumi saistībā ar 2007.–2013. gada finansēšanas perioda pēdējo daļu un kurā līdz gada vidum tika pieņemti pēdējie elementi (īstenošanas un deleģētie akti) saistībā ar KLP 2014.–2020. gada finansēšanas periodu; turklāt norāda, ka arī 2015. un 2016. gads būtu jāuzskata par pārejas gadiem, kad gan lauksaimniekiem, gan dalībvalstu iestādēm pirmo reizi bija jāīsteno ekoloģizācija un citas būtiskas pārmaiņas politikā, kas ietvēra jaunus un sarežģītus noteikumus un lielu skaitu jaunu pieteikumu iesniedzēju tiešo maksājumu saņemšanai, ņemot vērā to, ka daudzu dalībvalstu lauku attīstības plānos (LAP) ietverto daudzgadu pasākumu īstenošana sāksies tikai 2016. gadā un īpaša uzmanība būs jāveltī ar reformu ieviestajiem jaunajiem instrumentiem;

540.  atzinīgi vērtē kļūdu īpatsvaru samazināšanos salīdzinājumā ar 2013. gadu un atzīst, ka šī mērķa sasniegšanā ir ieguldīts ievērojams darbs un resursi, īpaši ar īstenošanu saistītā informācija un tehniskais atbalsts, ko Komisija sniegusi dalībvalstu iestādēm, tomēr uzskata, ka tikai kļūdu rādītājs vien nav rezultātu vai snieguma rādītājs;

541.   atgādina Komisijai — risku, ka sarežģītā regulējuma dēļ rodas neapzinātas kļūdas, galu galā uzņemas līdzekļu saņēmējs; prasa īstenot saprātīgu, samērīgu un efektīvu sankciju politiku, lai atbalstītu minēto pieeju, piemēram, novērst to, ka par vienu un to pašu kļūdu, kas pieļauta gan maksājumu shēmas, gan savstarpējās atbilstības kontekstā, tiktu piemērotas dubultas sankcijas; mudina Komisiju nodrošināt, ka sodi ir samērīgāki ar kļūdu veidu; prasa izveidot instrumentus, ar kuru palīdzību īstenot stimuliem bagātāku un uz rezultātiem orientētu pieeju un kuri ļautu samazināt kļūdu līmeni un pārbaužu īpatsvaru, kā arī ļautu labāk nošķirt kļūdas un krāpšanu, vienlaikus nodrošinot, ka lauksaimnieki joprojām spēj saražot vitāli nepieciešamos pārtikas produktus, kas ir šīs politikas galvenais jautājums; uzskata, ka turpmāki pasākumi sarežģītības mazināšanai un KLP racionalizēšanai ir viens no galvenajiem faktoriem, lai lauksaimniecības nozarei piesaistītu jaunus dalībniekus un paturētu viņus un viņu prasmes nozarē, tā nodrošinot ES lauksaimniecības nozarei plaukstošas nākotnes izredzes;

542.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta gada pārskatā meklē veidus, kā izmērīt sniegumu, īpaši tādēļ, ka Komisija cenšas savus izdevumus orientēt uz rezultātiem, tomēr norāda uz grūtībām, kuras saistītas ar daudzgadu finansējuma programmu, kas tagad ir visbiežāk izmantotais veids, kādā tiek īstenoti II pīlāra vides pasākumi, rezultātu novērtēšanu, izmantojot instrumentu, ar ko tiek pārbaudīts viens gads, un aicina Revīzijas palātu paskaidrot tās orientēšanos uz sniegumu tieši saistībā ar lauksaimniecības izdevumiem; mudina Revīzijas palātu snieguma novērtējumā tomēr ņemt vērā lauku attīstības politikas dažādos mērķus, lai netiktu izmantoti vienkāršoti rādītāji un neveidotos kļūdainas interpretācijas;

543.  norāda uz Revīzijas palātas viedokli, kas veidojies no tās veiktajām revīzijām, ka IAKS dod ievērojamu ieguldījumu kļūdu novēršanā un to īpatsvara samazināšanā programmās, kurām to piemēro(115), un norāda uz komentāru, ka ZGIS trūkumi visās pārbaudītajās dalībvalstīs ir tikuši novērsti, veicot koriģējošus pasākumus(116);

544.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto IAKS vienkāršošanu, izmantojot preventīvas iepriekšējas pārbaudes, kas ļaus valstu pārvaldes iestādēm konstatēt problēmas lauksaimnieku pieteikumos, veikt korekcijas un kā rezultātā tiktu retāk uzlikti sodi;

545.  atbalsta Revīzijas palātas galvenos ieteikumus, proti: dalībvalstīm jānodrošina ticama un atjaunināta informācija un attēli par ZGIS, lai mazinātu to kļūdu rašanās risku, kas saistītas ar pārāk lielu attiecināmās zemes platību norādīšanu; Komisijai jāprasa, lai dalībvalstis iekļautu rīcības plānos koriģējošus pasākumus, ar kuriem novērst visbiežāk konstatētos kļūdu cēloņus, jāpārskata sava lauku attīstības atbilstīguma revīziju stratēģija un jānodrošina, lai tiktu pareizi piemērota darījumu likumības un pareizības apstiprināšanas procedūra, kura, sākot ar 2015. gadu, kļūs obligāta;

546.  norāda, ka Komisija un Revīzijas palāta ir vienisprātis par to, ka lauku attīstības izdevumus reglamentē sarežģīti noteikumi un attiecināmības nosacījumi, ko daļēji nosaka šīs politikas raksturs un Eiropas reģionu atšķirīgums, prasa pastiprināt 2014.–2020. gada noteikumos iekļautos vienkāršošanas un preventīvos pasākumus, turklāt prasa dalībvalstu līmenī jaunajās lauku attīstības programmās nodrošināt šo vienkāršošanu kā prioritāti un svarīgu līdzekli kļūdu līmeņa mazināšanai un efektivitātes un elastīguma uzlabošanai, tādējādi palielinot apguves spēju, īpaši gadījumos, kad maza mēroga programmas varētu būt piesaistījušas mazāku interesi un/vai pastāvīgi uzrāda augstu kļūdu līmeni, ko nosaka elastības trūkums iepriekšējos gados;

547.  aicina Komisiju laicīgi iesniegt sīki izstrādātu plānu, kā samazināt birokrātiju saistībā ar KLP;

548.  mudina gan Komisiju, gan dalībvalstu iestādes, kur vien iespējams, turpināt novērst un mazināt sarežģītību saistībā ar tiešajiem maksājumiem un lielu prioritāti piešķirt ekoloģizācijas pasākumu vienkāršošanai, īpaši tad, ja ELGF un lauku attīstībai paredzēto līdzekļu administrēšanā dalībvalstīs ir iesaistīti daudzi dažādi līmeņi, vajadzības gadījumā izmantojot dažādas pieejas šo divu pīlāru jautājumiem; uzsver to, ka lielās atšķirības starp dalībvalstīm tiešo maksājumu ziņā ir palielinājušas konkurētspējas atšķirības starp lauksaimniekiem, kas darbojas vienotajā tirgū;

549.  sagaida, ka Komisija nekavējoties pilnībā izmantos KLP vienkāršošanas procesa sniegtās iespējas, jo īpaši attiecībā uz apgrūtinošajiem un sarežģītajiem noteikumiem, kas reglamentē savstarpējo atbilstību un ekoloģizāciju, kura ietekmē lauksaimniekus visā Eiropā; uzsver, ka vienkāršošanas procesā būtu jākoncentrējas uz administratīvā sloga mazināšanu un nedrīkstētu pakļaut riskam principus un noteikumus, par kuriem tika panākta vienošanās pēdējās KLP reformas laikā, un tie būtu jāsaglabā nemainīgi; uzskata — šādai vienkāršošanai nevajadzētu nozīmēt KLP izdevumu pārskatīšanu laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam;

550.  norāda, ka, investoriem iegādājoties lauksaimniecības zemi, arvien vairāk palielinās spiediens uz mazām saimniecībām, kurās saimnieko paši to īpašnieki, un ka daļa tiešo maksājumu tiek veikti starptautiskiem koncerniem;

551.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt salīdzināmus snieguma rādītājus un skaitļus dažādās vietās īstenotām līdzīgām programmām, un ar nepacietību gaida, ka 2014.–2020. gadā šajā sakarībā tiks ieviesti uzlabojumi, tiecoties nodrošināt labāku KLP finanšu pārvaldību, kuras pamatā būtu katras dalībvalsts vajadzības;

552.  norāda, ka KLP ir nozīmīga loma sociālās iekļautības veicināšanā, it īpaši (bet ne tikai) ar kooperatīvu pasākumu palīdzību, nabadzības mazināšanā un ekonomiskās attīstības veicināšanā lauku rajonos, radot darbvietas, izmantojot LEADER un ieviešot jaunus vai uzlabotus pakalpojumus un infrastruktūru; prasa veikt analīzi par abu KLP pīlāru vispārējo ietekmi uz lauku rajoniem un to, kur un kā tiek piešķirti līdzekļi, galveno uzmanību pievēršot faktiskajiem galīgajiem saņēmējiem;

553.  norāda, ka tiek sagaidīts, ka izdevumi nodrošinās ieguvumus gan lauku rajoniem, gan patērētājiem kopumā, un atgādina, ka galīgie saņēmēji tērē līdzekļus par precēm vai pakalpojumiem savās vietējās kopienās vai nodarbinot cilvēkus savās saimniecībās, tādējādi palīdzot noturēt cilvēkus uz vietas reģionos, kur lauksaimniecība un mežsaimniecība bieži vien ir galvenais ekonomiskais dzinējspēks laukos vai izolētos apgabalos;

554.  norāda, ka liela problēma ir Krievijas noteiktais lauksaimniecības produktu importa aizliegums, kas tika ieviests 2014. gada vidū; uzskata, ka jebkādiem ārkārtas pasākumiem vajadzīga labāka pārvaldība sākumposmā, lai nodrošinātu pareizu līdzekļu novirzīšanu vai, ja nepieciešams, nelikumīgi pieprasīto summu ātru atgūšanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgos centienus atrast alternatīvus noieta tirgus pārpalikušajai lauksaimniecības produkcijai un atbalstīt aizlieguma skartās nozares; atzinīgi vērtē Komisijas centienus atrast alternatīvus noieta tirgus pārpalikušajai lauksaimniecības produkcijai un aicina dalībvalstis kopīgi censties likvidēt šķēršļus jaunu noieta tirgu apgūšanai; uzsver TTIP nolīguma svarīgo nozīmi, jo tas varētu kompensēt vairāku tradicionālo tirgu slēgšanu;

555.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu par ārkārtas atbalsta shēmu izveidi valstīm, kuras ir cietušas zaudējumus piena nozarē, un aicina Komisiju apsvērt papildu atbalsta pasākumus nozarēs, kas saskaras ar līdzīgām problēmām;

556.  pauž bažas par to, ka daudzās dalībvalstīs sievietēm lauku rajonos ir tikai ierobežota piekļuve darba tirgum, un aicina Komisiju turpmākajās attīstības iniciatīvās kā prioritāru jautājumu uzņemties uzdevumu uzlabot un palielināt darba tirgus pieejamību sievietēm lauku rajonos un piešķirt atbilstīgu finansējumu „Eiropas garantijai lauku sievietēm”, kas būtu līdzīga Eiropas programmai „Garantija jauniešiem”, nosakot atsevišķus mērķus sievietēm lauku rajonos;

557.  mudina Komisiju precizēt noteikumus par ražotāju organizāciju atzīšanu, jo īpaši augļu un dārzeņu nozarē, un vēl vairāk saīsināt Komisijas revīziju sagatavošanas laiku, lai nodrošinātu juridisko noteiktību atbalsta saņēmējiem un izvairītos no nevajadzīgām kļūdām;

558.  ņemot vērā Līgumā noteikto mērķi nodrošināt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām(117), uzskata — ja pārtikai piemēro pārmērīgi lielu PVN, veidojas risks, ka ne visiem patērētājiem būs garantēta taisnīga piekļuve un ka palielināsies ar PVN saistītas krāpšanas iespējamība;

559.  atgādina, ka 2007.–2013. gada plānošanas perioda mērķi joprojām ir svarīgi mērķi un ka patlaban Savienībai jaunajās lauku attīstības programmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš lauku saimniecību un lauksaimniecības nozares dzīvotspējai, lielāka līdzsvara veicināšanai pārtikas ķēdē, tiecoties konsolidēt un nostiprināt ražotāju organizācijas, atbalsta sniegšanai kvalitātes sistēmām, īsām piegādes ķēdēm, sociālajiem kooperatīviem, vietējiem tirgiem, ekosistēmu pakalpojumiem un līdzsvarotai teritoriālajai attīstībai tieši lauku rajonos, vienlaikus nepieļaujot ar vidi saistītas nepamatotas cerības vai izdevumus;

560.  atgādina, ka visās Revīzijas palātas veiktajās 2014. gada izdevumu revīzijās tikai trīs gadījumi tika nosūtīti OLAF izmeklēšanai(118), pastāvot aizdomām par to, ka labuma guvēji varētu būt mākslīgi radījuši nosacījumus atbalsta saņemšanai (jaunas struktūras, kuras izveidojuši labi nostiprinājušies uzņēmumi vai personu grupas), un vienu gadījumu valsts iestādes bija atzinušas par riskantu pirms Revīzijas palātas veiktās revīzijas;

561.  norāda, ka politikas īstenošanu ir iespējams uzlabot vēl vairāk; tādēļ uzstāj, ka vēlas saņemt informāciju par jebkādiem uzlabojumiem politikas mērķu izvirzīšanā un sasniegšanā, kā arī atbilstības jomā;

562.  aicina Komisiju novērtēt, cik efektīvi ir maksājumi pārdošanas veicināšanai trešās valstīs, un nodrošināt, ka šie pasākumi neizstumj no tirgus vietējos ražotājus;

563.  norāda, ka DG AGRI, gatavojot 2014. gada darbības pārskatu, nebija pieejama informācija par virkni šajā ziņojumā iekļautu IPARD elementu un ka šī informācija ir jāatjaunina (atbalstīto saimniecību skaits, bruto vērtības palielināšanās, to saimniecību skaits, kuras ievieš Savienības standartus), lai gan domā, ka jaunajā finansēšanas periodā pastāvīgi tiks veikta analīze;

564.  norāda, ka Revīzijas palātas pārskats par 2014. gadu uzrāda labus rezultātus, tomēr aicina Revīzijas palātu informēt Parlamentu par pasākumiem, kurus tā plāno veikt, lai ieviestu ar vairākiem gadiem saistītu pārbaudes metodiku, izstrādājot iecerēto vairāk uz sniegumu vērsto pieeju;

Zivsaimniecība

565.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai par Savienības 2014. finanšu gada pārskatiem; pieņem zināšanai arī Revīzijas palātas pārskatu par 2014. finanšu gadu; pieņem zināšanai DG MARE 2014. gada darbības pārskatu; pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 11/2015 par partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē;

566.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas atzinumus par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību; pieņem zināšanai Revīzijas palātas nelabvēlīgo atzinumu par maksājumu apropriācijām ar vispārējo kļūdu īpatsvaru 4,4 % apmērā, lai gan atsevišķi zivsaimniecības nozarei kļūdu īpatsvars netika norādīts; prasa skatīt zivsaimniecības nozari nevis kopā ar lauksaimniecību, bet gan atsevišķi, lai zivsaimniecības nozarē garantētu lielāku pārredzamību;

567.  ņem vērā DG MARE atrunu attiecībā uz EZF programmu pārvaldību un kontroles sistēmu dažās dalībvalstīs;

568.  pauž pārliecību par to, ka DG MARE īstenotā iekšējās kontroles sistēma nodrošina pietiekamu pārliecību, ka ar darījumu likumību un pareizību saistītais risks tiek pienācīgi pārvaldīts;

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)

569.  norāda, ka sakarā ar dalītā pārvaldībā īstenojamo programmu pieņemšanu EJZF un citiem ESI fondiem pēc 2014. gada 1. janvāra, tika tehniski pārskatīta daudzgadu finanšu shēma (DFS), lai neizmantotās apropriācijas no 2014. gada pārvietotu uz nākamajiem gadiem;

570.  pauž dziļu nožēlu par to, ka lielākā daļa dalībvalstu ļoti vēlu iesniedza savas darbības programmas saistībā ar EJZF, tādējādi izraisot ievērojamu kavēšanos līdzekļu izmantošanā; atgādina, ka, īstenojot dalīto pārvaldību, par apropriāciju īstenošanu ir atbildīgas dalībvalstis;

571.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāuzlabo instrumenti un kanāli, kurus tās izmanto, lai nosūtītu informāciju Komisijai; iesaka Komisijai palielināt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās sniegtu uzticamus datus;

572.  mudina Komisiju sniegt visu iespējamo atbalstu dalībvalstīm nolūkā pienācīgi un pilnīgi izmantot EZJF resursus, nodrošinot augstu izpildes līmeni un ievērojot to attiecīgās prioritātes un vajadzības, jo īpaši attiecībā uz zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību;

Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra

573.  atzinīgi vērtē ar EJZF saistīto uzdevumu uzticēšanu Aģentūrai, sākot no 2014. gada 1. janvāra; pieņem zināšanai, ka DG MARE un Aģentūra 2014. gada 23. septembrī parakstīja Saprašanās memorandu; uzsver, ka ir jāveicina tas, lai Aģentūra sniegtu kvalitatīvu atbalstu visiem atbalsta saņēmējiem 19 EJZF darbības jomās;

Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 11/2015 (2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana) — Vai Komisija labi pārvaldīja partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē

574.  aicina Komisiju ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus;

575.  pauž nožēlu par finansiālajām izmaksām, ko radīja ar iepriekšējiem protokoliem pieņemto tonnāžu kvotu nepietiekamais izlietojums; ierosina maksājumus par piekļuves tiesībām ciešāk saistīt ar faktisko nozveju; aicina Komisiju nodrošināt, lai nozares atbalsta izmaksas būtu saskaņotas ar pārējiem budžeta atbalsta maksājumiem, un prasa uzlabot rezultātus, ko partnervalstis sasniegušas, īstenojot kopīgi saskaņoto darbību matricu;

576.  uzsver — kā norādījusi Revīzijas palāta, ir iespējams uzlabot vienā un tajā pašā reģionā noslēgto zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu savstarpēju papildināmību un saskaņotību, lai maksimāli palielinātu šo nolīgumu potenciālu reģionālā līmenī;

577.  uzsver, ka informācija, kas gūta neatkarīgos ex post novērtējumos, ne vienmēr bija pietiekami pilnīga, saskaņota vai salīdzināma, kas samazināja tās lietderību lēmumu pieņemšanas procesā un sarunās; turklāt norāda, ka šajos novērtējumos nav pietiekami vērtēts, kādā mērā ir sasniegti visi partnerattiecību nolīgumu mērķi, piemēram, netiek minētas atsauces uz nodarbinātību tajos Savienības reģionos, kas ir atkarīgi no zvejas, vai arī netiek sniegta informācija par zivju piedāvājumu Savienības tirgū;

578.  pauž bažas par to, ka trūkst ticamas, pārbaudāmas un pieejamas informācijas par zivju krājumiem un vietējo zvejas flošu zvejas intensitāti vai par citu ārvalstu flošu zvejas intensitāti, kurām arī ir piešķirta piekļuve, ņemot vērā to, ka viens no galvenajiem partnerattiecību nolīgumu mērķiem ir zvejot tikai zivju krājumu pārpalikumu, tomēr šo uzdevumu ir bijis ļoti grūti īstenot praksē;

579.  mudina Komisiju rūpīgāk uzraudzīt nozares atbalsta īstenošanu, lai nodrošinātu tā efektivitāti;

580.  uzsver, ka, izmantojot pēc iespējas detalizētākas matricas, ir efektīvi jāuzrauga Savienības finansētās darbības, ar kuru palīdzību tiek sniegts nozares atbalsts saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem; uzsver arī to, ka jāprasa, lai tiktu palielināts nozares atbalsta īpatsvars; pauž pārliecību, ka ar laiku šo nolīgumu komerciālajai daļai ir jāpiemēro nosacījums par efektīvu, pietiekami uzraudzītu un būtisku nozares atbalstu;

581.  ar bažām norāda, ka spēkā esošie protokoli joprojām neparedz iespēju veikt daļējus maksājumus, ja rezultāti ir sasniegti tikai daļēji; pieņem zināšanai, ka gadījumos, kad rezultāti nav sasniegti vai ir sasniegti daļēji, nākamā gada nozares atbalsta maksājums netiek veikts līdz brīdim, kamēr mērķi ir sasniegti; neraugoties uz to, aicina Komisiju, ja iespējams, jaunajos protokolos iekļaut iespēju saņemt daļējus nozares atbalsta maksājumus;

Budžeta izpildes apstiprināšana

582.  pamatojoties uz pieejamajiem datiem, ierosina sniegt Komisijai apstiprinājumu par 2014. finanšu gada budžeta izpildi attiecībā uz izdevumiem jūrlietu un zivsaimniecības jomā;

Kultūra un izglītība

583.  ar gandarījumu norāda, ka programmas „Erasmus+” pirmajā gadā galvenā uzmanība nemainīgi tika vērsta uz prasmju un nodarbināmības uzlabošanu un tika sasniegts tai izvirzītais mērķis, proti, izveidot ciešāku saikni starp Savienības programmām un politikas nostādņu attīstību izglītības, apmācības, sporta un jaunatnes jomā, tika veicināta Savienības rīcība, lai labāk reaģētu uz mūžizglītības mērķi, un programma palīdzēja mazināt sociālo, ekonomisko un teritoriālo nevienlīdzību, aizsniedzot daudzus Savienības iedzīvotājus; tomēr norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu „Jaunatne darbībā” programmas „Erasmus+” jaunatnei veltītajā daļā ir vairākas ar finansējuma pieejamību saistītas problēmas; pauž nožēlu, ka Komisija programmā „Erasmus+” nav atvēlējusi pietiekami daudz finansējuma tam, lai labāk informētu par globālajām pārmaiņām jaunās programmas pozīcijās, tā dodot iespēju atbalstīt vairāk skolu projektu;

584.  uzskata — lai gan, vairāk decentralizējot „Erasmus+” finansējuma izmaksāšanu, ir iespējams labāk reaģēt uz dažām programmai raksturīgajām valsts un vietēja mēroga vajadzībām atkarībā no attiecīgajām pamatdarbībām, šāda decentralizācija tomēr ir jāizvērtē, lai tā nekļūtu par šķērsli „Erasmus+” stratēģisko mērķu sasniegšanai, jo īpaši attiecībā uz šīs programmas jaunatnei veltīto daļu;

585.  norāda, ka programma „Erasmus+” palīdz integrēt Eiropas jauniešus darba tirgū, veicināt nodarbināmību un attīstīt jaunas prasmes un sekmē iniciatīvas tādās jomās kā pilsoniskums, brīvprātīgais darbs un jaunatnes un sporta internacionalizācija, palīdz uzlabot izglītības, formālās un neformālās mācīšanās un mūžizglītības kvalitāti un veicina Eiropas pilsoniskuma apziņu, kas balstīta uz sapratni un cilvēktiesību ievērošanu;

586.  pauž dziļas bažas par jauniešiem paredzētā „Erasmus+” finansējuma izmaksāšanas faktisku apturēšanu Grieķijā, kā uzsvērts Eiropas Jaunatnes foruma 2015. gada ziņojumā par programmas īstenošanu;

587.  norāda uz sarežģījumiem, par kuriem Komisijas DG EAC un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) ziņoja programmas „Erasmus+” un programmu „Radošā Eiropa” un „Eiropa pilsoņiem” sākotnējā īstenošanas posmā, it sevišķi attiecībā uz dažkārt vērojamo kavēšanos, izsludinot konkursus priekšlikumu iesniegšanai un izmaksājot finansējumu; pauž cerību, ka tie ir ārkārtas apstākļi, un tādēļ gaida, ka turpmākajos gados minētajās programmās iestāsies jauns posms, kam būs raksturīga lielāka stabilitāte, salīdzinot ar šo pirmo īstenošanas gadu; iesaka no programmas „Erasmus+” finansēt lielāku skaitu maza mēroga projektu, kas ir pamatā novatoriskiem risinājumiem visās trīs jomās — izglītība, jaunatne un sports;

588.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, tiecoties nonākt pie tādiem finansēšanas modeļiem, kas balstīti uz fiksētas summas maksājumiem un vienības izmaksām un atvieglo finanšu pārvaldību gan Savienības finansējuma saņēmējiem, gan pašai Savienībai; tomēr norāda, ka arī šie fiksētas summas maksājumi un vienības izmaksas — it īpaši programmas „Erasmus+” jaunatnei veltītajā daļā — nav pietiekami, lai finansētu jauniešu organizāciju un NVO galvenos darbības izdevumus; joprojām uzskata, ka Savienības ieguldījums šajā programmā būtu vēl vairāk jāpalielina;

589.  atgādina, ka EACEA veikto galīgo maksājumu kavējumi tieši skar atbalsta saņēmēju tiesības, tādējādi pakļaujot riskam kultūras apvienības un projektus, jaunradi un pilsoniskās sabiedrības kultūras daudzveidību; mudina EACEA turpināt uzlabot kontroles un maksājumu sistēmas;

590.  pauž bažas par to, ka Eiropas skolas nav risinājušas problēmas, uz kurām atkārtoti norādījusi Revīzijas palāta, un uzsver Eiropas skolu valdei sniegto ieteikumu ieviest rotācijas sistēmu sensitīvām amata vietām un novērst citas nepilnības, kuras var pakļaut riskam pārredzamības un pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipus; norāda, ka 2014. gadā pieņemtā jaunā Eiropas skolu finanšu regula ir viens no līdzekļiem, kas, pareizi īstenojot, būtu izmantojams, lai reaģētu uz būtiskajām problēmām, kuras konstatējusi Revīzijas palāta; aicina Eiropas skolu valdi apsvērt iespēju centralizēt dažas pašreiz decentralizētas štata vietas, piemēram, grāmatveža vietu, un veicināt funkciju nodalīšanu attiecībā uz finanšu darījumu apstiprināšanu, izpildi un kontroli, lai tādējādi samazinātu kļūdu un krāpšanas risku; uzskata, ka, ņemot vērā paustās bažas un to, ka 60 % no Eiropas skolu budžeta, proti, EUR 177 miljoni, tiek finansēti no Savienības budžeta, ir pienācis laiks vispusīgi pārskatīt Eiropas skolu sistēmas vadību, pārvaldību un organizāciju;

591.  norāda, ka neatbilstība starp daudzgadu finanšu shēmas (DFS) septiņu gadu plānojumu un Savienības politisko un stratēģisko prioritāšu desmit gadu plānojumu varētu negatīvi ietekmēt ar Savienības programmām sasniegto rezultātu konsekventu novērtēšanu; norāda, ka gaidāmā DFS pārskatīšana ir nozīmīgs Savienības izdevumu pārvaldības aspekts, nodrošinot Savienības investīciju programmu efektivitātes saglabāšanu; uzstāj, ka programmās „Erasmus+” un „Radošā Eiropa” ir krietni jāvienkāršo pieteikuma veidlapas un kritēriji, jo īpaši attiecībā uz maza mēroga projektiem;

592.  pauž bažas par Komisijas neizpildīto maksājumu uzkrāšanos, kuru apmērs 2014. gadā sasniedza EUR 26 miljardus un no kuriem puse tika atzīta par „anormālu” uzkrājumu, t. i., kā apliecina EP Izpētes dienests, tas nav veidojies tādēļ, ka rēķini būtu izrakstīti finanšu gada beigās, turklāt tikai attiecībā uz programmu „Erasmus+” vien neizpildīto maksājumu apmērs sasniedza EUR 202 miljonus; norāda, ka šāda uzkrāšanās daļēji ir skaidrojama ar pārāk neelastīgo DFS, jo tā neļauj pārdalīt finansējumu un tai ir ierobežotas rezerves, un daļēji ar to, ka dalībvalstis nepilda savas saistības attiecībā uz maksājumu apropriācijām;

593.  uzsver, ka programma „Eiropa pilsoņiem” nodrošina unikālu un tiešu saikni starp Savienību un tās pilsoņiem, lai atbalstītu pasākumus, lūgumrakstu iesniegšanu un pilsoniskās tiesības; uzskata, ka pašreizējais finansējuma līmenis ir pārāk zems, un uzsver, ka programma būtu jāīsteno atbilstīgi tās saturam, papildinot to iniciatīvu klāstu, kas ļauj stiprināt Eiropas pilsonības vērtības; stingri iebilst pret jebkādiem turpmākiem budžeta samazinājumiem un kavētiem maksājumiem programmai „Eiropa pilsoņiem” laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam;

Pilsoņu brīvības, tieslietas un iekšlietas

594.  norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka Savienības konsolidētie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Savienības finanšu stāvokli 2014. gada 31. decembrī; tomēr pauž bažas par to, ka pārbaudītās finanšu uzraudzības un kontroles sistēmas divdesmit pirmo gadu pēc kārtas tikai daļēji spēj nodrošināt pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību;

595.  tomēr pauž bažas par to, ka kļūdu īpatsvars, kas konstatēts attiecībā uz pārskatiem pakārtotajiem maksājumiem, pārsniedz būtiskuma slieksni; tādēļ atgādina, ka budžets jāpārvalda rūpīgi, un prasa veikt turpmākus pasākumus, lai kļūdu īpatsvaru samazinātu;

596.  pieņem zināšanai DFS 3. izdevumu kategorijas „Drošība un pilsonība” izdevumu jauno atspoguļojumu Revīzijas palātas gada pārskatā; ņemot vērā budžeta palielinājumu, prasa nākamajā gadā iekļaut tos pārskatā; piekrīt, ka ir nepieciešama jauna pieeja, lai ES budžetu investētu, nevis tērētu;

597.  pauž nožēlu par to, ka dažās dalībvalstīs likumi attiecībā uz interešu konfliktiem, kuros iesaistīti parlamenta deputāti, valdības locekļi un vietējo pašvaldību amatpersonas, ir neskaidri un nepietiekami; aicina Komisiju izvērtēt šo situāciju un attiecīgā gadījumā nākt klajā ar priekšlikumiem šajā sakarībā; uzskata, ka visiem šādiem priekšlikumiem vajadzētu attiekties arī uz Komisijas locekļiem un locekļa amata kandidātiem;

598.  uzsver, ka ir jānodrošina izdevumu lietderīgums un jāņem vērā pieredze, kas gūta iepriekšējos projektos, kuros trūkumi Komisijas īstenotajā pārvaldībā izraisīja kavējumus un līdzekļu pārtēriņu, kā tas notika saistībā ar otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, kura tika pabeigta sešus gadus pēc plānotā termiņa un izmaksāja astoņas reizes vairāk, nekā bija paredzēts sākotnējā budžetā;

599.  norāda, ka, neraugoties uz Ārējo robežu fonda nodrošināto ieguldījumu ārējo robežu pārvaldībā, fonda pievienotā vērtība ir bijusi neliela un vispārējo rezultātu nav bijis iespējams izmērīt, jo atbildīgo iestāžu veiktā uzraudzība bija nepilnīga un Komisijas un dalībvalstu veiktajos novērtējumos bija nopietni trūkumi;

Dzimumu līdztiesības jautājumi

600.  tā kā saskaņā ar LESD 8. pantu sieviešu un vīriešu līdztiesība ir viena no vērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība, un Savienība to veicina; tā kā dzimumu līdztiesība ir jāintegrē visās politikas jomās un tas ir attiecīgi jāņem vērā, īstenojot budžeta procedūras;

601.  atgādina Komisijai, ka dažu budžeta pozīciju izpilde varētu netieši palielināt dzimumu nelīdztiesību, radot negatīvas sekas sievietēm; tādēļ aicina Komisiju gan jaunās, gan esošās budžeta pozīcijas analizēt, vadoties pēc dzimumu līdztiesības principa budžeta plānošanā, un, ja iespējams, veikt nepieciešamās izmaiņas attiecīgajā politikā, lai novērstu netiešu dzimumu nelīdztiesības situācijas rašanos;

602.  atgādina Komisijai par tās nesen pausto apņemšanos, plānojot budžetu, orientēties uz rezultātiem, un atkārtoti uzsver Parlamenta prasību iekļaut Savienības budžeta izpildes rezultātu rādītāju kopumā arī dzimumspecifiskus rādītājus, kas ļautu labāk novērtēt budžeta izpildi, raugoties no dzimumu līdztiesības viedokļa;

603.  aicina Komisiju sagatavot izvērtējumu par Savienības finansējuma ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu;

604.  aicina Savienību palielināt ESF finansējumu, kas paredzēts, lai attīstītu kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par samērīgu cenu bērnu, vecu cilvēku un apgādājamu pieaugušo aprūpes jomā (šo personu aprūpi joprojām lielākoties nodrošina sievietes), ņemot vērā arī Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) nesen izstrādātā dzimumu līdztiesības indeksa datus;

605.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā apmācīt darbā ar lēmumiem par līdzekļu izlietošanu iesaistītās amatpersonas, lai nodrošinātu pilnīgu izpratni par viņu pieņemto lēmumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību;

606.  aicina visas Savienības iestādes izvērtēt, vai pastāv īstena vienlīdzība attiecībā uz amatu sadali Savienības iestādēs un struktūrās, budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā darot pieejamus pa dzimumiem apkopotus statistikas datus par darbinieku skaitu un kategorijām.

(1)OV L 51, 20.2.2014.
(2)OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(3)OV C 373, 10.11.2015., 1. lpp.
(4)OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6)Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0148.
(7)OV L 51, 20.2.2014.
(8)OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(9)OV C 367, 5.11.2015., 2. lpp.
(10)OV C 409, 9.12.2015., 73. lpp.
(11)OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(12)OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(13)OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(14)OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(15)OV L 343, 19.12.2013., 46. lpp.
(16)Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0148.
(17)OV L 51, 20.2.2014.
(18)OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(19)OV C 367, 5.11.2015., 9. lpp.
(20)OV C 409, 9.12.2015., 90. lpp.
(21)OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(22)OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(23)OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(24)OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(25)OV L 341, 18.12.2013., 73. lpp.
(26)Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0148.
(27)OV L 51, 20.2.2014.
(28)OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(29)OV C 367, 5.11.2015., 2. lpp.
(30)OV C 409, 9.12.2015., 56. lpp.
(31)OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(32)OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(33)OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(34)OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(35)OV L 341, 18.12.2013., 69. lpp.
(36)OV L 363, 18.12.2014., 183. lpp.
(37)Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0148.
(38)OV L 51, 20.2.2014.
(39)OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(40)OV C 367, 5.11.2015., 12. lpp.
(41)OV C 409, 9.12.2015., 247. lpp.
(42)OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(43)OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(44)OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(45)OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(46)OV L 346, 20.12.2013., 58. lpp.
(47)Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0148.
(48)OV L 51, 20.2.2014.
(49)OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(50)OV C 367, 5.11.2015., 10. lpp.
(51)OV C 409, 9.12.2015., 379. lpp.
(52)OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(53)OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(54)OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(55)OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(56)OV L 346, 20.12.2013., 54. lpp.
(57)Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0148.
(58)OV L 51, 20.2.2014.
(59)OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(60)OV C 367, 5.11.2015., 10. lpp.
(61)OV C 409, 9.12.2015., 362. lpp.
(62)OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(63)OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(64)OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(65)OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.
(66)OV L 352, 24.12.2013., 65. lpp.
(67)Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0148.
(68)OV L 51, 20.2.2014.
(69)OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(70)OV C 373, 10.11.2015., 1. lpp.
(71)OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(72)OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(73)OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(74)OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
(75)Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0148.
(76) Tostarp stratēģija Eiropa „2020”; Eiropas pusgads; sešu tiesību aktu kopums un divu tiesību aktu kopums par ekonomikas pārvaldību; konkrētai valstij adresēti ieteikumi (KVAI); viens no kritērijiem efektīvam ES budžeta izdevumu sadalījumam varētu būt KVAI strikta ievērošana.
(77)Eiropas Parlamenta 2013. gada 17. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (OV L 308, 16.11.2013., 27. lpp.), 328. punkts; Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa rezolūcija par 2012. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu (OV L 266, 5.9.2014., 32. lpp.), 314. un 315. punkts; Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija par 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu (OV L 255, 30.9.2015., 27. lpp.), 305. punkts.
(78)Revīzijas palātas 2014. gada pārskats, 3.10. punkts.
(79) Revīzijas palātas 2014. gada pārskata 3.5. punkts
(80) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
(81) Revīzijas palātas 2014. gada pārskata 3.65. punkts.
(82) Skaitļi par 2013. gadu ir pārrēķināti, lai tie atbilstu 2014. gada pārskata struktūrai un lai tādējādi abi gadi būtu salīdzināmi.
(83) Saskaņā ar Revīzijas palātas 2014. gada pārskatu salīdzināmais aplēstais kļūdu līmenis par 2013. gadu samazinājās par 0,2, bet par 2012. gadu — par 0,3 procentpunktiem, jo Revīzijas palāta atjaunināja pieeju tam, kā tiek vērtēti nopietni publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi.
(84) Revīzijas palātas gada pārskata 1.54. un 1.65. punkts.
(85) RIA ir ļoti efektīvs instruments patiesi pareizas finanšu pārvaldības nodrošināšanai.
(86) Komisijas 2015. gada martā pieņemtais maksājumu plāns ar īstermiņa pasākumiem nesamaksāto rēķinu apjoma samazināšanai nav pareizais instruments. sakarā ar augsto neizpildīto saistību apjomu ir nepieciešama ilgāka termiņa perspektīva;
(87) Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF), avots: Revīzijas palātas 2014. gada pārskats.
(88) Apguves līmenis dalībvalstīs ir no 50 % līdz 92 %.
(89) Atbildes uz papildu rakstveida jautājumu komisāram C. Moedas, 3. jautājums.
(90) Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta 2012. gada darbības pārskats, no 45. lpp.
(91) Piemēram, Inovācijas un tīklu izpildaģentūrā.
(92) Ikmēneša un starpposma maksājumu samazināšana un apturēšana uz laiku: Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).
(93) Skatīt Revīzijas palātas 2014. gada pārskata 7.44.–7.50. punktu.
(94) Skatīt tabulu DG AGRI 2014. gada darbības pārskata 10. pielikumā — 3.2.8. punkts.
(95) Lauku attīstības politiku īsteno ar 46 pasākumiem, savukārt tos — ar valsts vai reģionālā līmenī vadītu lauku attīstības programmu starpniecību.
(96) Revīzijas palātas 2014. gada pārskata 7.71. punkts.
(97) Skatīt  Komisijas locekļa Phil Hogan sniegto atbildi uz rakstisko jautājumu 7.b CONT komitejas rīkotajā uzklausīšanā 2016. gada 14. janvārī.
(98) DG AGRI ģenerāldirektora gada darbības pārskats, 17. lpp.
(99) Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 5/2015 “Vai finanšu instrumentu izmantošana lauku attīstības jomā ir sekmīga un daudzsološa pieeja”.
(100) Skatīt EuropeAid 2014. gada darbības pārskatu, 115. lpp.
(101) Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2014. gadā (COM(2015)0279), 21. lpp.
(102) Atbildes uz Komisijas loceklei Marianne Thyssen adresētajiem rakstiskajiem jautājumiem, 48. un 49. jautājums.
(103)Sk. Komisijas 2015. gada 23. septembrī pieņemto dokumentu par turpmāko rīcību saistībā ar Eiropas Parlamenta rezolūciju par OLAF Uzraudzības komitejas 2014. gada pārskatu.
(104) Philip Morris International, British American Tobacco, Japan Tobacco International un Imperial Tobacco Limited.
(105) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (OV L 127, 29.4.2014., 1. lpp.).
(106) Eiropas Parlamenta 2016. gada 9. marta rezolūcija par Tabakas nolīgumu (PMI nolīgums) Pieņemtie teksti, (P8_TA(2016)0082).
(107) http://www.ombudsman.europa.eu/en/press/release.faces/en/61027/html.bookmark.
(108) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 282/2014, ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).
(109) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu, un ar ko groza Padomes Direktīvas 98/56/EK, 2000/29/EK un 2008/90/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 882/2004 un (EK) Nr. 396/2005, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Padomes Lēmumus 66/399/EEK, 76/894/EEK un 2009/470/EK (OV L 189, 27.6.2014., 1. lpp.).
(110) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(111) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).
(112) DG AGRI, 2014. gada pārskats, 12. lpp.
(113) Revīzijas palātas pārskats par 2014. gadu, atbilde uz 7.15. punktu.
(114) Revīzijas palātas pārskats par 2014. gadu, atbilde uz 7.32. punktu.
(115) Revīzijas palātas pārskats par 2014. gadu, 7.35. punkts.
(116) Revīzijas palātas pārskats par 2014. gadu, 7.40. punkts.
(117) LESD 39. panta 1. punkta e) apakšpunkts.
(118) Revīzijas palātas pārskats par 2014. gadu, 7.30. punkts.


2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palātas īpašie ziņojumi saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi
PDF 678kWORD 283k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (2015/2206(DEC))
P8_TA(2016)0148A8-0127/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 4. punkta otro daļu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0267/2015)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija(5), un rezolūciju ar konstatējumiem, kas ir minētā lēmuma neatņemama daļa,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05583/2016 – C8-0042/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0127/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

B.  tā kā Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos sniegta informācija par problemātiskiem jautājumiem saistībā ar līdzekļu izlietošanu, kas ir noderīga Parlamentam, īstenojot budžeta izpildes apstiprinātājiestādes pilnvaras;

C.  tā kā Parlamenta secinājumi par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem ir neatņemama daļa no Parlamenta iepriekšminētā 2016. gada 28. aprīļa lēmuma par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija,

I daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 18/2014 “EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstas uzraudzības sistēmas”

1.  atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu, kas veltīts EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstas uzraudzības (ROM) sistēmām, un turpmāk tekstā izklāsta savus novērojumus un ieteikumus;

Vispārēji komentāri

2.  pauž nopietnas bažas par EuropeAid novērtēšanas un ROM sistēmu nepietiekamo uzticamības līmeni, programmu novērtēšanas uzraudzības un pārraudzības neatbilstošo līmeni, kā arī par to, ka EuropeAid nespēj nodrošināt personāla un finanšu resursu atbilstošu un efektīvu piešķiršanu dažādajām novērtēšanas darbībām;

3.  norāda uz nepieciešamību sniegt Parlamentam, kurš ir budžeta kontroles institūcija, skaidru skatījumu attiecībā uz patieso apmēru, kādā ir sasniegti Savienības galvenie mērķi;

4.  uzskata, ka uzklausīšanas ne tikai ar Komisijas un EĀDD ierēdņiem, bet arī ar līdzekļu saņēmējiem un neatkarīgajiem ekspertiem sniegs plašāku novērtējumu par EuropeAid ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā;

5.  atgādina, ka saistībā ar Komisijas apņemšanos nodrošināt kvalitāti būtu jāsniedz Komisijas palīdzības projektu un programmu īstenošanas rezultātu ārējs, objektīvs un neatkarīgs vērtējums;

6.  uzskata, ka minētās novērtēšanas rezultāti ir pamatelementi, kas jāizmanto politikas virzienu izstrādes un to pārskatīšanas procesā, lai attiecīgi pielāgotu politikas stratēģiskos mērķus un palielinātu vispārējo atbilstību citām Savienības politikas jomām; šajā sakarībā uzskata, ka ir svarīgi, lai novērtējumi būtu neatkarīgi, pārredzami un publiski pieejami;

7.  uzskata, ka ieguldīšana dažāda veida novērtēšanu rezultātu analīzē un apkopošanā ne tikai sniedz vispārēju pārskatu par tendencēm, bet arī ļauj gūt pieredzi, kas stiprina novērtēšanas procesu galīgo efektivitāti, vienlaikus sniedzot labāku pamatu lēmumu pieņemšanai, politikas izstrādei un esošo projektu turpināšanai saistībā ar konkrētiem palīdzības instrumentiem, pamatojoties uz pierādījumiem;

8.  uzskata, ka zināšanu apmaiņa, izmantojot visus pieejamos līdzekļus un instrumentus, ir izšķiroši svarīga ne tikai novērtēšanas kultūras, bet galvenokārt efektīvas izpildes kultūras sekmēšanai;

9.  mudina Revīzijas palātu izskatīt visus EuropeAid finansējuma mehānismus, lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu izmantošanu un to, ka Savienības finansējums palīdz sasniegt Savienības vērtības un mērķus; uzskata, ka Savienības finansēti projekti būtu jāsaskaņo ar Savienības politikas mērķiem kaimiņvalstīs, ņemot vērā dotāciju saņēmēju atbildību un to, ka ES nauda ir aizvietojama;

10.  atbalsta Revīzijas palātas ieteikumus attiecībā uz EuropeAid novērtēšanas un uz rezultātiem vērstas uzraudzības sistēmām;

Revīzijas palātas ieteikumi

11.  pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta sniedz ieteikumus attiecībā uz novērtēšanas un ROM resursu efektīvu izmantošanu, novērtēšanas prioritāšu noteikšanu un uzraudzību, kvalitātes kontroles procedūru īstenošanu, sasniegto rezultātu demonstrēšanu, pasākumu veikšanu saistībā ar novērtēšanas un ROM konstatējumiem un šo rezultātu izplatīšanu;

12.  uzskata, ka EuropeAid būtu jāturpina atbilstoša informācijas pārvaldības prakse un regulāri jānovērtē vajadzības, lai nodrošinātu uz informāciju balstītu finanšu līdzekļu un personāla resursu sadalījumu starp programmu novērtēšanām un ROM;

13.  uzskata — lai nodrošinātu, ka veiktie novērtējumi atspoguļo organizācijas prioritātes, EuropeAid būtu jāveic šādi pasākumi:

   jānosaka skaidri atlases kritēriji programmu novērtējumu prioritāšu noteikšanai un jādokumentē to piemērošana novērtēšanas plānu izveidē, ņemot vērā papildināmību ar ROM;
   būtiski jāpastiprina sistēma, ko EuropeAid izmanto, lai uzraudzītu novērtēšanas plānu īstenošanu un ziņotu par tiem, tostarp veicot kavēšanās iemeslu analīzi un aprakstot to novēršanai pieņemtos pasākumus;
   jāpastiprina EuropeAid īstenotā programmu novērtēšanas darbību vispārējā uzraudzība;

14.  uzskata — lai nodrošinātu programmu novērtējumu un uz rezultātiem vērstas uzraudzības kvalitāti, EuropeAid būtu jāveic šādi pasākumi:

   jāuzstāj uz to, lai struktūrvienības un delegācijas piemēro kvalitātes kontroles prasības, tostarp kontroles grupas izmantošanu un veikto kvalitātes kontroles pasākumu dokumentēšanu programmu novērtēšanā;
   regulāri jāpārbauda šo kontroles pasākumu piemērošana;

15.  uzskata — lai nodrošinātu to, ka novērtēšanas sistēma spēj sniegt atbilstošu informāciju par sasniegtajiem rezultātiem, EuropeAid būtu jāveic šādi pasākumi:

   stingrāk jāpiemēro regulatīvie noteikumi, kas paredz SMART (konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un ar konkrētiem termiņiem) mērķu un pārbaudāmu rādītāju izmantošanu;
   jāpārveido uzraudzības sistēma tā, lai tā turpinātu nodrošināt datus par programmām vismaz trīs gadus pēc to pabeigšanas, kā arī
   būtiski jāpalielina programmu ex post novērtējumu īpatsvars;

II daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 22/2014 “Saimnieciskuma nodrošināšana — ES finansēto lauku attīstības projektu dotāciju izmaksu kontrole”

16.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu “Saimnieciskuma nodrošināšana — ES finansēto lauku attīstības projektu dotāciju izmaksu kontrole” un atbalsta tajā iekļautos secinājumus un ieteikumus;

17.  norāda, ka Savienības lauku attīstības politikai ir izšķiroša nozīme lauksaimniecības konkurētspējas veicināšanā, dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšanā un rīcības sekmēšanā klimata politikas jomā; uzsver lauku ekonomikas un kopienu teritoriālās attīstības svarīgumu, tostarp darba vietu radīšanu un saglabāšanu;

18.  pauž nožēlu par to, ka 2007.–2013. gada plānošanas perioda sākumā Komisija nesniedza norādījumus un neizplatīja labu praksi — tā nenodrošināja, ka dalībvalstu kontroles sistēmas ir efektīvas, pirms tās sāka apstiprināt dotācijas; uzsver, ka kopš 2012. gada Komisija izmanto aktīvāku un saskaņotāku pieeju;

19.  norāda, ka tajā, kā dalībvalstis kontrolē lauku attīstības dotāciju izmaksas, tika atklāti daudzi trūkumi; norāda — Komisija piekrīt, ka labāka izmaksu kontrole ļautu būtiski ietaupīt izdevumus par lauku attīstības projektu dotācijām, vienlaikus nodrošinot tos pašus tiešos rezultātus un koprezultātu un sasniedzot tos pašus mērķus; atzinīgi vērtē to, ka tika konstatētas praktiski realizējamas un izmaksu ziņā lietderīgas pieejas, kuras varētu tikt plašāk izmantotas, un to, ka Komisija piekrīt Revīzijas palātas konstatējumiem un ir paudusi gatavību strādāt ar dalībvalstīm, lai 2014.–2020. gada plānošanas periodā uzlabotu lauku attīstības izmaksu kontroli;

20.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, proti, tam, ka Komisijai un dalībvalstīm jaunā plānošanas perioda sākumā būtu jāpārbauda, vai kontroles sistēmas darbojas produktīvi un vai tās ir efektīvas, ņemot vērā risku;

21.  uzsver, ka Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis izmantot Revīzijas palātas izveidoto kontrolsarakstu un kritērijus, kas iekļauti I pielikumā(7);

22.  uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz visām lauku attīstības programmām izmantotajās pieejās ir ievēroti kritēriji, kurus Revīzijas palāta ir noteikusi, lai novērtētu, vai kontroles sistēmas novērš pārmērīgas specifikācijas, nekonkurētspējīgu cenu un projektu izmaiņu risku, un galveno uzmanību pievērš jomām, kurās ir vislielākais risks; uzskata, ka šajā procesā būtu jāietver kontroles sistēmu ex ante novērtējums, ko veic dalībvalstu iestāžu iekšējās revīzijas dienesti (vai citas kontroles vai revīzijas struktūras);

23.  uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu: plašāk piemērot jau apzinātas izmaksu ziņā lietderīgas pieejas, novērtēt izmaksas salīdzinājumā ar plānotajiem tiešajiem rezultātiem vai koprezultātu, pārbaudīt, vai standarta izmaksu gadījumā netiek pārmaksāts, kā atsauces cenas izmantot aprīkojuma, tehnikas u. c. reālas tirgus cenas, nevis piegādātāju sarakstos norādītās cenas, pārbaudīt, vai izmaksas ir pamatotas, tostarp gadījumos, kad ir izmantotas publiskā iepirkuma procedūras, izvirzīt augstākas prasības un/vai noteikt pārbaudes pasākumus ar augstu atbalsta likmi u. tml.;

24.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir uzņēmusies sagatavot norādījumus par kontrolēm un naudas sodiem lauku attīstības jomā, tostarp īpašu sadaļu par izmaksu pamatotību un īpašā ziņojuma pielikumā pievienoto kontrolsarakstu vadošajām iestādēm; norāda, ka Eiropas Lauku attīstības tīkla pasākumi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ietvers arī apmācību un pieredzes apmaiņu;

III daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 23/2014 “Kļūdas lauku attīstības izdevumos: kādi ir to cēloņi un kā tie tiek novērsti”

25.  pauž bažas par Revīzijas palātas atklāto kļūdu lielo īpatsvaru lauku attīstības politikas jomā; tomēr norāda, ka pēdējos trijos gados šis īpatsvars ir nedaudz samazinājies;

26.  pieņem zināšanai dalībvalstu un Komisijas centienus attiecībā uz kļūdu skaita samazināšanu lauku attīstības izdevumos, jo īpaši ņemot vērā ekonomiskās grūtības un fiskālos taupības pasākumus;

27.  norāda, ka Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu un pašas veikto revīziju konstatējumiem, ir īstenojusi vai šobrīd īsteno koriģējošus pasākumus daudzās Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā norādītajās jomās;

28.  atgādina, ka Revīzijas palāta savos gada pārskatos ir norādījusi, ka daudzos gadījumos dalībvalstu iestādēm bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un labotu šīs kļūdas pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai, kas būtu ievērojami pazeminājis kļūdu līmeni;

29.  konstatē, ka jo vienkāršāk būs noteikumus īstenot, jo mazāk kļūdu tiks pielaists; pauž bažas par to, ka reformētās KLP jauno noteikumu sarežģītības dēļ kļūdu īpatsvars turpmākajos gados atkal varētu pieaugt; tādēļ prasa patiešām vienkāršot KLP, kā arī valsts iestādēm un lauksaimniekiem sniegt skaidrākus norādījumus;

30.  uzskata, ka visas KLP pārvaldības un pārbaudes izmaksas (EUR 4 miljardi) ir būtiskas un ka uzsvars būtu jāliek uz pārbaužu efektivitātes uzlabošanu, nevis to skaita palielināšanu; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis koncentrēties uz lauku attīstības izdevumu jomā pieļauto kļūdu pamatiemesliem; uzskata, ka dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāveic turpmāk uzskaitītie preventīvie un koriģējošie pasākumi:

   a) Publiskais iepirkums

ex ante nosacījumu piemērošanā dalībvalstīm būtu jāizstrādā un jāsniedz sīki izstrādāti norādījumi labuma guvējiem par to, kā piemērot publiskā iepirkuma noteikumus;

šajā procesā būtu jāiesaistās valstu iestādēm, kuru uzdevums ir publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanas uzraudzība; uzmanība būtu jāpievērš trim galvenajiem noteikumu pārkāpumiem: nepamatota tieša piešķiršana bez pienācīgas konkursa procedūras, atlases un piešķiršanas kritēriju nepareiza piemērošana un nevienlīdzīga izturēšanās pret pretendentiem;

   b) Apzināta noteikumu apiešana

pamatojoties uz īpašiem attiecināmības un atlases kritērijiem savās lauku attīstības programmās, dalībvalstīm būtu jāizstrādā pamatnostādnes, lai palīdzētu inspektoriem atklāt rādītājus, kuri rada aizdomas par krāpniecisku rīcību;

   c) Agrovides maksājumi

dalībvalstīm būtu jāpaplašina administratīvo pārbaužu tvērums, ietverot saistību pārbaudi, pamatojoties uz dokumentāriem pierādījumiem, ko pašlaik veic tikai 5 % gadījumu, kad notiek pārbaudes uz vietas; turklāt samazinājumu un sankciju sistēma būtu jāizstrādā tā, ka tai ir jēgpilna preventīva ietekme uz iespējamiem noteikumu pārkāpējiem;

31.  prasa Komisijai cieši uzraudzīt lauku attīstības programmu īstenošanu un atbilstības revīzijās ņemt vērā piemērojamos noteikumus, tostarp vajadzības gadījumā tos, kas pieņemti valstu līmenī, lai tādējādi samazinātu risku, ka atkārtojas 2007.–2013. gada plānošanas periodā pieļautās nepilnības un kļūdas;

32.  uzskata, ka joprojām pastāv daudz neatbilstību attiecībā uz kļūdu īpatsvara aprēķināšanas metodēm ne tikai starp dalībvalstīm un Komisiju, bet arī dažādos Komisijas dienestos, kas sarežģī atbilstošu valsts tiesību aktu pieņemšanu dalībvalstīs; aicina Komisiju izmantot vienotu kļūdu īpatsvara aprēķināšanas metodoloģiju, ko varētu pilnībā atspoguļot dalībvalstu metodoloģijā;

33.  atbalsta vienkāršoto izmaksu metožu intensīvāku izmantošanu attiecīgos gadījumos un atbilstīgi tiesību aktu noteikumiem un prasa Komisijai un dalībvalstīm izanalizēt to, cik lielā mērā raksturlielumus — mērķtiecīgāku tvērumu, ierobežotus attiecināmības kritērijus un vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu — iespējams atkārtot lielāka atbalsta pasākumu skaita izstrādē un īstenošanā, neapdraudot šo pasākumu vispārējo mērķu sasniegšanu;

34.  prasa Komisijai un dalībvalstīm izanalizēt to, kā uzlabot shēmu, ar kuru atbalsta ieguldījumus lauksaimniecības produktu pārstrādē, un izanalizēt arī agrovides maksājumu pasākumu tā, lai saistības varētu pēc iespējas kontrolēt ar dalībvalstu administratīvajām pārbaudēm;

35.  aicina Komisiju veikt finansiālās īstenošanas rādītāju un kļūdu īpatsvara negatīvās korelācijas iemeslu detalizētu analīzi;

IV daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 24/2014 “Vai ES atbalsts ugunsgrēku un dabas katastrofu postījumu novēršanai mežos un mežu atjaunošanai tiek labi pārvaldīts”

36.  aicina Komisiju noteikt kopīgus kritērijus ugunsgrēka riska pakāpes identificēšanai Eiropas mežos, lai izbeigtu patvaļīgu un nekonsekventu augsta ugunsgrēka riska zonu noteikšanu un līdz ar to nepilnīgo novērtēšanas un atlases procesu dalībvalstīs;

37.  mudina dalībvalstis savas preventīvās darbības atlasīt atbilstoši attiecīgā brīža vajadzībām, ko nosaka aizdegšanās risks, un saskaņā ar 226. pasākuma prasībām, nevis citiem vides un ekonomiskajiem mērķiem; šajā sakarībā uzstāj, ka atbalsta saņēmējiem bez jebkādiem nosacījumiem jāpierāda un precīzi jādokumentē vajadzība pēc atbalsta šī pasākuma ietvaros; atbalsta Revīzijas palātas ieteikumu par prioritāti noteikt darbības vides ziņā visvērtīgākajos mežos, tādos kā “Natura 2000” meža platības;

38.  ņemot vērā Revīzijas palātas satraucošos konstatējumus attiecībā uz līdzīgu darbību vidējām izmaksām dažādos reģionos, prasa noteikt pamatotu un pārbaudāmu atbalsta maksimālo apmēru un skaidri argumentētu pamatojumu jebkādu šī apmēra izmaiņu gadījumā;

39.  aicina dalībvalstis labāk koordinēt un strukturēt savu politiku attiecībā uz meža ugunsgrēkiem; atbalsta Eiropas platformas izveidi atbalsta saņēmējiem, lai varētu dalīties paraugpraksē un veicināt to;

40.  īpaši pauž nožēlu par Revīzijas palātas konstatējumu, ka joprojām pastāv nopietni trūkumi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, kuru iemesls ir pastāvīgi sliktais uzraudzības satvars; mudina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai uzlabotu savu uzraudzības un kontroles sistēmu;

41.  aicina Komisiju atbalstīt saskaņotu datu sniegšanu attiecībā uz mežu un meža resursu daudzfunkcionālo nozīmi, veicinot uz valstu sniegtajiem datiem pamatotas Eiropas Meža informācijas sistēmas izveidi un integrēšanu Eiropas datu platformā;

42.  turklāt uzstāj, ka dalībvalstīm ir jāizveido labi funkcionējoša kontroles sistēma, kas ietver attiecīgo dokumentu un cita veida informācijas glabāšanu; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt, ka atbalsts tiek piešķirts tikai tad, ja dalībvalstis ir ieviesušas šādu atbilstošu un pārbaudāmu kontroles sistēmu;

43.  aicina dalībvalstis regulāri ziņot par veikto darbību rezultātiem un ugunsgrēku un dabas katastrofu skaita, kā arī platības, kādā nodarīts kaitējums, samazināšanos;

V daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 1/2015 “Iekšzemes ūdensceļu transports Eiropā: modālais īpatsvars un kuģojamības apstākļi nav ievērojami uzlabojušies kopš 2001. gada”

44.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu “Iekšzemes ūdensceļu transports Eiropā: modālais īpatsvars un kuģojamības apstākļi nav ievērojami uzlabojušies kopš 2001. gada” un atbalsta tajā iekļautos konstatējumus, secinājumus un ieteikumus;

45.  norāda, ka Savienības transporta nozarei ir izšķiroša nozīme saistībā ar vienotā tirgus izveides pabeigšanu, MVU konkurētspēju un vispārējo ekonomikas izaugsmi Eiropā;

46.  secina, ka, neraugoties uz ieguldījumiem desmit gadu garumā, iekšzemes ūdensceļu transporta attīstība atpaliek no autotransporta un dzelzceļa transporta attīstības; mudina Komisiju un dalībvalstis ievērojami pastiprināt centienus;

47.  mudina Komisiju un dalībvalstis iekšējo ūdensceļu nozarē izmantot ceļvežus pētniecībai, izstrādei un inovācijai tāpat kā citās nozarēs un iekļaut tajos arī ostu infrastruktūru un aprīkojumu, lai nodrošinātu, ka tehniskie sasniegumi ir saderīgi ar citu transporta veidu vajadzībām, tādējādi nodrošinot multimodālu transportu;

48.  uzskata, ka viens no iemesliem, kuru dēļ 2001. gada Baltajā grāmatā, tās vidusposma pārskatīšanā 2006. gadā, kā arī 2006. gada un 2013. gada NAIADES (Integrēta Eiropas rīcības programma iekšējo ūdensceļu transportam) programmās izvirzīto mērķu īstenošana nav bijusi efektīva, ir dalībvalstu nepietiekama iesaistīšanās;

49.  norāda, ka dalībvalstis ir aizvien mazāk ieinteresētas ieguldīt kopienas transporta politikā, tās labprātāk finansē valsts, reģionālus un vietējus projektus un projektu atlases process ir decentralizēts, līdz ar to Komisija nevar noteikt, kuri atbalsttiesīgie projekti ir prioritāri;

50.  uzsver, ka dalībvalstis ir uzņēmušās juridiskas saistības nodrošināt valsts finansējumu pamattīkla izveidei, lai stratēģiski nozīmīgi ūdensceļi Eiropā tiktu pārveidoti par jaudīgiem transporta koridoriem;

51.  konstatē, ka Komisijas kā stratēģiskā koordinatora loma ir vājināta, kā rezultātā ir izveidojusies neatbilstība starp īstenotajiem projektiem un Savienības līmeņa prioritātēm;

52.  vērš uzmanību uz to, ka, iepazīstoties ar Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem(8), līdzīgus secinājumus kā iekšzemes ūdensceļu gadījumā var izdarīt arī attiecībā uz citām transporta politikas jomām, ko finansē no Savienības budžeta; norāda, ka šādas jomas ir pilsētu sabiedriskais transports un lidostu infrastruktūra un šo jomu projektiem bieži piemīt turpmāk minētie trūkumi:

   a) zema pievienotā vērtība pēc īstenošanas;
   b) vājš rezultātu novērtējums;
   c) nepietiekami ņemta vērā izmaksu lietderība;
   d) nav veikts ietekmes novērtējums;
   e) nesaskaņoti reģionālie, valsts un pārvalstiskie plāni;
   f) nepietiekama infrastruktūras izmantošana, kas mazina kopējo rezultātu;
   g) ilgtspējas trūkums;
   h) trūkumi projektu izstrādē un mobilitātes politikā;
   i) atbilstošas mobilitātes politikas neesamība;
   j) apgrūtināta Komisijas un dalībvalstu iestāžu sadarbība;

53.  uzskata, ka iepriekš minētie secinājumi, kā arī ar iekšzemes ūdensceļiem saistītie konstatējumi liecina par kopīgiem horizontāliem problēmjautājumiem, kas raksturīgi visai Savienībai; uzskata, ka Savienības finansējums transporta jomā dod vājākus rezultātus parasti tādēļ, ka stratēģiskā plānošana nav atbilstošā līmenī un trūkst saskaņotības, rezultātu ilgtspējības, efektivitātes un lietderības;

54.  uzskata, ka ilgtspējīgus rezultātus ir iespējams panākt, īstenojot intensīvu sadarbību starp dalībvalstīm, no vienas puses, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju, no otras puses, lai nodrošinātu iekšzemes ūdensceļu transporta attīstību;

55.  iesaka gan Komisijai, gan dalībvalstīm kopējām saistībām pievērst vislielāko uzmanību, jo Savienības transporta nozare darbojas sarežģītā vidē, kuru veido ekonomiski, politiski un juridiski faktori un kurā multimodālu tīklu izveide saskaras ar šķēršļiem un grūtībām, ko rada atšķirīgas prioritātes un nevienmērīga saistību uzņemšanās;

56.  iesaka dalībvalstīm koncentrēties uz tiem iekšzemes ūdensceļu projektiem, kas tieši saistīti ar pamattīkla koridoriem, lai panāktu vislielāko ietekmi un tūlītējus ieguvumus iekšzemes ūdensceļu transporta uzlabošanā;

57.  iesaka dalībvalstīm, ieguldot ūdensceļu transportā, piemērot principu “mazāk ir vairāk” — ierobežotie Savienības līdzekļi būtu jākoncentrē visaugstākās prioritātes projektos, lai efektīvi novērstu problemātiskos posmus un izveidotu integrētu Savienības mēroga ūdensceļu tīklu;

58.  iesaka dalībvalstīm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/2013(9) (TEN-T regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013(10) (Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta regula) uzskatīt par būtiskiem instrumentiem projektu pilnveidošanai, lai sasniegtu mērķus, kurus Komisija noteikusi kopš 2001. gada;

59.  iesaka intensīvi izmantot TEN-T instrumentu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, lai finansētu ieguldījumus galvenokārt stratēģiski svarīgos Savienības koridoros (pamattīklā un visaptverošā tīklā), kuriem nepieciešama īpaša, standartizēta infrastruktūra visā tīkla garumā un uz kuriem attiecas juridiski saistoši projektu īstenošanas termiņi;

60.  iesaka, sinhronizējot finansējumu no ESIF, TEN-T un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, izmantot padziļinātu stratēģisku pieeju un plānošanu, lai efektīvi un produktīvi sasniegtu iekšzemes ūdensceļu jomā izvirzītos mērķus;

61.  iesaka intermodālu transporta centru izveidi gar pamattīklu uzskatīt par galveno faktoru, lai preču un kravu pārvadājumus no autoceļiem novirzītu uz iekšzemes ūdensceļiem;

62.  iesaka dalībvalstīm ņemt vērā Komisijas koordinējošo lomu, kad runa ir par ilgtermiņa stratēģiskiem projektiem, tādiem kā pamattīkla koridori;

63.  iesaka Komisijai konstatēt un analizēt visus horizontālos jautājumus, īpaši koncentrējoties uz stratēģisko plānošanu, sadarbību ar dalībvalstīm un dalībvalstu starpā, kā arī projektu atlasi un īstenošanu, lai secinājumus varētu ņemt vērā pašreizējā plānošanas periodā;

64.  uzskata, ka Komisijai ir jānodrošina dalībvalstīm intensīva tehniskā palīdzība un vadlīnijas pirms projektu priekšlikumu iesniegšanas un visā īstenošanas posmā, lai novērstu ūdensceļu transporta jomā konstatētos šķēršļus;

65.  iesaka Komisijai koncentrēt finansējumu projektos, kuri ir visnozīmīgākie iekšzemes ūdensceļu transportam, un iesniegt visaptverošus plānus problemātisko posmu likvidēšanai;

66.  iesaka Komisijai prioritāti piešķirt tādu projektu un iniciatīvu finansēšanai dalībvalstīs, kuru mērķis ir uzlabot ūdensceļu transportu, izmantojot tādus inovatīvus risinājumus kā augsto tehnoloģiju navigācija, alternatīva degviela un efektīvi kuģi; uzskata, ka Komisijai būtu jāveicina arī daudzpusēja Eiropas zinātība un zināšanu apmaiņas programmas starp dažādām Savienības ostām;

67.  iesaka Komisijai uzlabot dalībvalstu un to reģionu informētību par finansēšanas instrumentiem, kas pieejami iekšzemes ūdensceļu transporta atbalstam, lai likvidētu problemātiskos posmus svarīgākajos koridoros;

68.  uzskata, ka dalībvalstu savstarpējā koordinācija iekšzemes ūdensceļu transporta attīstības jomā būtu ievērojami jāuzlabo, atvieglojot procesu un nosakot saistošākus pienākumus un nosacījumus, kas būtu satvars multimodālo pamattīkla koridoru izveidei ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un TEN-T regulas palīdzību;

69.  uzskata, ka Komisijai būtu jāved sarunas par konkrētiem un realizējamiem pasākumiem koridoru problemātisko posmu likvidēšanai un dalībvalstīm būtu par tiem jāvienojas īstenošanas grafika veidā;

70.  aicina Komisiju atjaunināt tās stratēģiskos mērķus un ieteikumus par iekšējiem ūdensceļiem un ierosināt Savienības iekšējo ūdensceļu stratēģiju un rīcības plānu laikposmam no 2020. gada;

71.  iesaka Komisijai ar iekšzemes ūdensceļu transportu saistīto pasākumu ex ante novērtējumā rezultātus novērtēt, ņemot vērā kopš 2001. gada izvirzītos visaptverošos mērķus un pamattīkla izveidi;

VI daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 2/2015 “ES finansējums komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Donavas upes baseinā: ir nepieciešami turpmāki centieni, lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt ES notekūdeņu politikas mērķus”

72.  uzskata, ka aglomerācijām, kuras ir mazākas par 2 000 c. e. un kurās darbojas kanalizācijas sistēmas, būtu jāpieprasa ziņot par to, vai notekūdeņi tiek pienācīgi attīrīti saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/271/EEK(11) (Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva) 7. panta prasībām; norāda, ka aglomerācijām, kurās kanalizācijas sistēmas nav ieviestas, sniegtajās ziņās būtu jāiekļauj informācija par to, vai upju baseinu pārvaldības plānos ir ietverti pienācīgi pasākumi;

73.  piekrīt Revīzijas palātai, ka Komisijai būtu jāpārbauda dalībvalstu sniegtās ziņas par to aglomerāciju skaitu, kuras ir lielākas vai mazākas par 2 000 c. e. un kurās ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas, īpaši, ja aglomerācijas pāriet no vienas kategorijas uz citu;

74.  uzsver nepieciešamību mudināt dalībvalstis ieviest mājsaimniecībām skaidru juridisku pienākumu pievienot mājokli pastāvošiem kanalizācijas tīkliem gadījumos, ja šādi pienākumi nav noteikti vai to termiņi ir neskaidri;

75.  norāda, ka laiks, kas ir vajadzīgs, lai novērtētu atbilstību Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvai, būtu jāsaīsina, prasot dalībvalstīm iesniegt datus sešu mēnešu laikā no Komisijas noteiktā atsauces datuma; turklāt norāda, ka Komisijai būtu jāpārbauda gadījumi, kad vērojami ilgi ziņošanas termiņi saistībā ar citām direktīvām vides jomā;

76.  uzstāj uz to, ka dalībvalstīs ir nepieciešams paātrināt Savienības līdzekļu apgūšanu attiecībā uz ieguldījumiem notekūdeņu attīrīšanas jomā, jo šajā ziņojumā minētās dalībvalstis kavējās to darīt un Savienības līdzekļu apgūšana notika lēni; prasa Komisijai sniegt tehnisku, juridisku un administratīvu palīdzību līdzekļu saņēmējiem, lai nodrošinātu iesākto projektu laicīgu pabeigšanu;

77.  norāda — Komisija atzīst, ka līdzekļu apgūšanas temps 2013. gada beigās visās attiecīgajās dalībvalstīs bija diezgan zems un tādēļ pastāvēja risks, ka programmas līmenī tiks atceltas saistības (Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006(12) 93. pants); tomēr uzsver, ka tam ir objektīvi iemesli, piemēram, nepieciešamība stiprināt attiecīgo dalībvalstu tehnisko, juridisko un administratīvo spēju; turklāt Komisija norāda, ka maksājumi par lielāko daļu projektu parasti tiek veikti pēdējos īstenošanas gados (proti, 2014. un 2015. gadā par 2007.–2013. gada plānošanas periodu);

78.  uzskata, ka būtu jāpieprasa, lai dalībvalstis sniedz atjauninātu informāciju par papildu summām, kas tām vēl nepieciešamas Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā noteikto ieviešanas termiņu ievērošanai gan aglomerācijām, kas pārsniedz 2 000 c. e., gan tām, kuras ir mazākas un kurās darbojas kanalizācijas sistēmas; atzinīgi vērtē strukturētas īstenošanas un informācijas sistēmas (SIIF) ziņošanas instrumenta ieviešanu, ar kuru būtu jāuzlabo ziņošanas process valsts līmenī;

79.  uzsver nepieciešamību īstenot vajadzīgos projektus dalībvalstīs, lai nodrošinātu to, ka aglomerācijas, kas vēl neatbilst Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā noteiktajām prasībām, šo atbilstību nodrošina;

80.  uzsver nepieciešamību uzlabot to ūdens apsaimniekošanas iekārtu ekoloģiskos raksturlielumus, kuras saņem Savienības finansējumu, un to, ka Komisijai būtu jāpieliek lielākas pūles, lai uzraudzītu attiecīgo tiesību aktu īstenošanu un Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā noteikto mērķu sasniegšanas termiņu ievērošanu; uzskata, ka līdzvērtīga vides aizsardzība būtu jānodrošina visā Savienībā;

81.  uzskata, ka dalībvalstis ir jāmudina izpētīt un izplatīt informāciju par iespējām samazināt izmaksas, piemēram, izmantot notekūdeņu dūņas enerģijas ražošanai vai kā vērtīgu izejmateriālu fosfora atgūšanai;

82.  norāda, ka galīgie maksājumi lielajiem projektiem, kas apstiprināti saskaņā ar darbības programmu, būtu jāveic tikai tad, ja ir izstrādāts piemērots risinājums notekūdeņu dūņu atkārtotai izmantošanai; mudina dalībvalstis izmantot tādu pašu pieeju valsts līmenī apstiprinātiem projektiem;

83.  mudina dalībvalstis ieviest atbildīgu politiku notekūdeņu tarifu jomā un, ja vajadzīgs, pielāgot ūdens izcenojumu juridiskos noteikumus, lai tarifi nebūtu zemāki par plaši pieņemto cenu pieejamības koeficientu 4 % apmērā;

84.  mudina dalībvalstis nodrošināt to, lai iekārtu publiskie īpašnieki, piemēram, pašvaldības, ilgtermiņā paredz pietiekamu finansējumu vajadzīgajiem notekūdeņu infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas darbiem;

VII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 3/2015 “ES garantija jauniešiem: sperti pirmie soļi, bet gaidāmi īstenošanas riski”

85.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu “ES garantija jauniešiem: sperti pirmie soļi, bet gaidāmi īstenošanas riski” un atbalsta tajā iekļautos ieteikumus;

86.  norāda, ka Revīzijas palāta izvērtē iniciatīvu tās īstenošanas vidusposmā, un atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus agrāk sākt Savienības līdzekļu izmantojuma izvērtēšanu;

87.  uzsver, ka garantija jauniešiem ir nozīmīgs aspekts, reaģējot uz jauniešu bezdarbu; atzinīgi vērtē to, ka Savienības valstu un valdību vadītāji garantijai jauniešiem ir nolēmuši piešķirt Savienības līdzekļus EUR 6,4 miljardu apmērā (EUR 3,2 miljardus no Eiropas Sociālā fonda un EUR 3,2 miljardus no jaunas budžeta pozīcijas); norāda, ka šāda rīcība uzskatāma par labu sākumu, tomēr ar to nepietiek, lai sekmīgi īstenotu garantiju jauniešiem; tādēļ prasa Komisijai nodrošināt iespēju rast papildu finansējumu, lai septiņu gadu laikposmā atbalstītu garantiju jauniešiem;

88.  norāda, ka finansējums jauniešu nodarbinātībai ietver Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESIF), kā arī tādus instrumentus kā Erasmus +, Erasmus jaunajiem uzņēmējiem un citas programmas; uzsver, ka ir jāpanāk labāka sinerģija starp visiem pieejamiem avotiem;

89.  uzskata, ka garantijas jauniešiem shēmas finansēšana ir ļoti sarežģīta, jo tā ietver dažādas finansēšanas iespējas, izmantojot Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (YEI); prasa Komisijai sniegt dalībvalstu iestādēm norādījumus, pienācīgi ņemot vērā to, ka vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm ir dažādas problēmas saistībā ar shēmas īstenošanu un ka tādēļ tām ir vajadzīgas īpašas pamatnostādnes;

90.  uzskata, ka Komisija ir veltījusi daudz līdzekļu, lai nodrošinātu minētā pasākuma efektivitāti cīņā pret jauniešu bezdarbu; tomēr pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu centieni īstenošanas koordinēšanā ir bijuši ievērojami vājāki;

91.  norāda — lai efektīvi īstenotu garantiju jauniešiem, ir ne vien jānodrošina finansējuma pieejamība, bet arī līdzekļu sekmīga apguve; tādēļ pauž nožēlu par to, ka vairākos Eiropas reģionos ESF apguves spēja ir ļoti zema; prasa dalībvalstīm nodrošināt administratīvos resursus un cilvēkresursus, lai piešķirtos līdzekļus varētu izmantot garantijas jauniešiem pienācīgai īstenošanai;

92.  uzskata, ka, neraugoties uz nepieciešamību uzlabot apguves spēju, dalībvalstīm, īstenojot shēmu, un Komisijai, veicot tās uzraudzības funkcijas, arī vajadzētu koncentrēties uz rezultātiem, lai nodrošinātu ieguldīto līdzekļu ietekmi ilgtermiņā;

93.  prasa Komisijai izstrādāt visaptverošu uzraudzības sistēmu, kas ietver standartu kopumu, lai novērtētu garantijas jauniešiem pasākumu īstenošanu un izvērtētu to, cik sekmīgi tie īstenoti dalībvalstīs; turklāt aicina Komisiju apsvērt iespēju Eiropas pusgada procesā iekļaut obligātus mērķus jauniešu bezdarba apkarošanai;

94.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai papildus dalībvalstu darbam pieejamo fondu īstenošanā Komisija sniegtu pastiprinātu palīdzību ar īstenošanu saistīto nepilnību novēršanai;

95.  norāda, ka Savienība nav kompetenta pieņemt saistošas tiesību normas attiecībā uz aktīvu darba tirgus politiku, tomēr uzsver, ka Komisijai ir jāsniedz dalībvalstīm labākās prakses, jo īpaši Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkla norādītās prakses, piemēri garantijas jauniešiem īstenošanai;

96.  mudina dalībvalstis izmantot Savienības finansējumu un apņemties veikt reformas, lai novērstu ar izglītību, prasmju apmācību, publiskā un privātā sektora partnerību izveidi, nodarbinātības pakalpojumu un to pieejamības uzlabošanu saistītās nepilnības;

97.  lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanas līmeni un pozitīvu ietekmi ilgtermiņā, prasa dalībvalstīm nepieciešamības gadījumā ierosināt institucionālas pārmaiņas un veicināt sadarbību ar vietējām kopienām, izglītības iestādēm, valsts nodarbinātības dienestiem, vietējiem ražotājiem un uzņēmējiem, arodbiedrībām un jauniešu apvienībām; uzskata, ka ir svarīgi uzlabot spēju plānošanu un dažādu pieejamo finansējuma avotu izmantošanu, stratēģiskā uz rezultātiem vērstā veidā;

98.  atgādina dalībvalstīm, ka tām būtu jāapņemas palielināt valsts finansējumu ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas apropriāciju papildinājumam, lai nodrošinātu nepieciešamo stimulu attiecībā uz jauniešu nodarbinātību;

99.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1304/2013(13) par Eiropas Sociālo fondu, lai palielinātu sākotnējo priekšfinansējuma summu, ko izmaksā darbības programmām, kuras atbalsta, izmantojot YEI, tādējādi sākotnējo priekšfinansējumu līdzekļu piešķīrumam no YEI 2015. gadā palielinot no aptuveni 1 % līdz 30 %; norāda — lai nodrošinātu to darbības programmu raitu īstenošanu, kuras atbalsta, izmantojot YEI, Komisijai būtu jāapņemas priekšfinansējuma summu dalībvalstīm izmaksāt tūlīt pēc grozošās regulas stāšanās spēkā;

100.  prasa Komisijai izmantot visaptverošu uzraudzības shēmu, kas ietver rādītāju sistēmu garantijas jauniešiem uzraudzībai kopā ar paredzētajiem rezultātu rādītājiem, koncentrējoties uz rezultātiem un izvērtējot to personu nodarbinātības stāvokli, kuri izmanto jauniešu nodarbinātības pasākumus;

101.  uzskata, ka darba tirgus piedāvājuma puses politika ir jāskata saistībā ar izglītības, jaunatnes un labklājības politiku, kā arī plašākā makroekonomikas kontekstā;

102.  norāda, ka Komisijas 2016. gada īstenošanas ziņojums par garantiju jauniešiem un turpmākie Revīzijas palātas īpašie ziņojumi par jauniešu nodarbinātību ir lieliska iespēja risināt pašreizējos trūkumus gan Komisijas līmenī, gan valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

VIII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 4/2015 “Tehniskā palīdzība: tās devums lauksaimniecībā un lauku attīstībā”

103.  aicina Komisiju precīzi norādīt dalībvalstu tehniskās palīdzības tvērumu un piemērošanu attīstības jomā; uzskata, ka, konkrētāk, Komisijai būtu jāpaskaidro atšķirība starp pamatdarbības / spēju veidošanas izdevumiem un attiecināmām administratīvajām / "budžeta atbalsta" izmaksām, īpaši saistībā ar algām;

104.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt to, kā dalībvalstis īsteno tehnisko palīdzību;

105.  aicina Komisiju veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka vispārēji administratīvi izdevumi, piemēram, kārtējie IT uzturēšanas izdevumi, netiek apmaksāti no tehniskās palīdzības budžeta pozīcijām;

106.  aicina Komisiju turpmāk prasīt, lai dalībvalstis atsevišķi paziņotu administratīvās / "budžeta atbalsta" izmaksas lauku attīstībai, lai būtu labāk redzams, ka daļa tehniskās palīdzības finansējuma ir izlietota šādam atbalstam;

107.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm izveidot piemērotu darbības rezultātu satvaru attiecībā uz tehniskās palīdzības finansējumu; uzskata, ka ir īpaši svarīgi pareizi novērtēt Komisijas un dalībvalstu tehniskās palīdzības vajadzības, kā arī būtu jāievieš mehānisms mērķu noteikšanai un jāmēra virzība to sasniegšanā;

IX daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 5/2015 “Vai finanšu instrumentu izmantošana lauku attīstības jomā ir sekmīga un daudzsološa pieeja”

108.  prasa Komisijai apzināt lauku attīstības nozarē raksturīgās problēmas, īpatnības un šķēršļus, lai sekmētu to, ka dalībvalstis uzlabo budžeta pieprasījumu izstrādi un izvērtēšanu attiecībā uz finanšu instrumentiem, un lai novērstu pārmērīgu kapitalizāciju, kad finansējums tiek piešķirts, nesekmējot Savienības politikas īstenošanu; prasa arī sekmēt finanšu instrumentu pieejamību galīgajiem saņēmējiem, lai nodrošinātu šo instrumentu aktīvāku īstenošanu reģionālā līmenī, jo īpaši salīdzinājumā ar dotācijām;

109.  prasa dalībvalstīm sniegt uzticamu skaitļos izteiktu informāciju, lai varētu noteikt attiecīgo finansējuma veidu un atbilstoši tam piešķirt finanšu līdzekļus; turklāt prasa Komisijai un dalībvalstīm īstenot uzraudzības sistēmas, kas ļauj novērtēt finanšu instrumentu efektivitāti;

110.  prasa Komisijai sniegt vadlīnijas un aktīvi sekmēt obligātu ex ante novērtējumu augstāku kvalitāti attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas ieviesti 2014.–2020. gada plānošanas periodam, lai noteiktu konkrētas nepilnības un novērstu pārmērīgu kapitalizāciju; turklāt prasa, lai dalībvalstis riska darījumu attiecību noteiktu, veicot attiecīgu tehnisko analīzi;

111.  prasa Komisijai noteikt atbilstīgus sviras efekta un apgrozības efekta standartus un mērķus, lai palielinātu finanšu instrumentu efektivitāti 2014.–2020. gada plānošanas periodam; turklāt prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt rūpīgu novērtējumu pirms turpmāku finanšu instrumentu izmantošanas un izstrādes lauku attīstības jomā, pamatojoties uz to, kā tie sekmē Savienības politikas īstenošanu, un efektivitāti attiecībā uz saņēmējiem;

112.  prasa Komisijai un dalībvalstīm nolemt par skaidriem pārejas noteikumiem starp plānošanas periodiem, lai veicinātu finanšu instrumentu ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju;

113.  prasa Komisijai mudināt dalībvalstis ieviest tikai vienu finanšu instrumentu, no kura izsniegt gan aizdevumus, gan garantijas, tādējādi izvēršot finanšu instrumenta darbību un kritisko masu;

114.  prasa dalībvalstīm atrast veidu, kā pārvarēt tādas atlases nepilnības investīciju pasākumiem paredzēto dotāciju pārvaldībā, kuras var radīt liekā atbalsta vai aizstāšanas risku; tādēļ prasa dalībvalstīm piemērot pienācīgus un skaidri noteiktus rādītājus, piemēram, ienākumi no ieguldījumiem un prognozētās naudas plūsmas pārskati, lai nodrošinātu projektu dzīvotspēju;

115.  prasa dalībvalstīm pārbaudīt, kā darbības programmā iespējams kombinēt dotācijas un finanšu instrumentus, lai nodrošinātu vislabāko cenas un vērtības attiecību, optimizējot sviras efektu un apgrozības efektu;

116.  prasa Komisijai savlaicīgi — pirms 2007.–2013. gada programmu slēgšanas — nodrošināt precīzus praktiskās izpildes noteikumus, tostarp izmantošanas pārtraukšanas politiku;

X daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 6/2015 “ES ETS integritāte un īstenošana”

117.  pauž neapmierinātību par to, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) II posmā (2008–2012) nav bijis iespējams iegūt dažādu dalībvalstu īstenoto piešķiršanas sistēmu efektivitātes pilnīgu analīzi, kas būtu bijusi ārkārtīgi svarīga, informējot par politiskiem ieteikumiem, pamatojoties uz Revīzijas palātas revīzijas rezultātiem;

118.  norāda, ka Revīzijas palāta savā novērtējumā pievērsās galvenokārt ES ETS II posma (2008–2012) īstenošanai, savukārt ES ETS III posmā (2013–2020) tika pieņemtas un īstenotas būtiskas reformas, tostarp Savienības līmeņa saskaņošanas pasākumi;

119.  atzinīgi vērtē to, ka ETS integritātes aizsardzības satvarā ir veikti būtiski uzlabojumi, lielāko daļu kvotu aktuāltirgus iekļaujot Finanšu instrumentu direktīvā(14), kā arī Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvā(15) un regulā(16); aicina Komisiju apsvērt papildu pasākumus saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumiem, tostarp pasākumus, kas attiecas uz obligātajiem tirgotājiem;

120.  mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pārredzamību un efektīvu emisijas kvotu tirgus uzraudzību Savienības līmenī, kā arī procedūras sadarbībai, kurā iesaistīti valstu regulatori un Komisija;

121.  uzskata, ka Komisijai kā Līgumu izpildes uzraudzītājai būtu stingri jāuzrauga īstenošana dalībvalstīs un tām vairāk jāpalīdz šajā procesā; uzskata, ka ir vajadzīgs pareizais līdzsvars starp stingru uzraudzību, ziņošanu, pārbaudi un administratīvo slogu; uzskata, ka Komisijai ir jānodrošina juridisko lēmumu paredzamība un juridiskā noteiktība, tādējādi ņemot vērā Eiropadomes norādes;

122.  norāda, ka Revīzijas palāta novērtēja ES ETS integritāti un īstenošanu, bet ir vajadzīga arī ETS sistēmas efektivitātes un tās sasniegumu analīze, tostarp jānovērtē Eiropas un dalībvalstu tiesību aktu mijiedarbība, piemēram, tādās jomās kā atjaunojamo enerģijas veidu attīstība un energoefektivitātes pasākumi, kam arī ir būtiska ietekme uz CO2 emisijām un līdz ar to oglekļa emisiju tirgu;

123.  prasa Revīzijas palātai analīzē iekļaut arī skartās rūpniecības nozares, jo īpaši attiecībā uz juridisko noteiktību un paredzamību, un to, cik lielā mērā ir nodrošināts uzticams tiesiskais regulējums un kā nesenie ETS regulējuma pielāgojumi ir ietekmējuši sistēmas efektivitāti;

124.  pauž bažas par to, ka revīzijas laikā PVN krāpšanas risks saistībā ar ETS joprojām nebija pilnībā novērsts, jo trešā daļa dalībvalstu vēl nebija īstenojušas tiesību aktus par apgrieztās maksāšanas mehānismu; aicina visas dalībvalstis to izdarīt bez turpmākas kavēšanās;

125.  uzskata, ka ir svarīgi darīt visu iespējamo, lai nepieļautu oglekļa emisiju pārvirzi un nodrošinātu godīgu starptautisku konkurētspēju, īstenojot pasākumus attiecībā uz emisiju kvotu bezmaksas piešķiršanu; prasa Komisijai novērtēt rūpniecības nozares un uzņēmumus, kurus ietekmē oglekļa emisiju pārvirze, lai skaidri apzinātu jomas, kurās ir notikusi uzņēmējdarbības pārcelšana no Eiropas uz valstīm, kurās nav stingru tiesību aktu klimata pārmaiņu jomā;

XI daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 7/2015 “ES policijas misija Afganistānā – neviendabīgi rezultāti”

126.  prasa Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) ņemt vērā ne tikai EUPOL misijā Afganistānā, bet arī citās kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās gūto pieredzi, lai sekmētu zināšanu pārnesi un sinerģijas efektu starp dažādām misijām; prasa, lai EĀDD attiecīgos gadījumos KDAP misijām sniegtu skaidrākas horizontālas pamatnostādnes; norāda — lai pašreizējās un turpmākās misijas būtu veiksmīgas, būtu jāveic visu iesaistīto Savienības dalībnieku, tostarp dalībvalstu, kā arī citu starptautisko dalībnieku koordinācija;

127.  prasa EĀDD palielināt pārskatatbildību tās galvenajam finanšu instrumentam Afganistānā — Tiesiskuma un kārtības trasta fondam Afganistānai (LOFTA), kuru pārvalda Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma, kas tiek kritizēta par nepienācīgu pārvaldību un nepietiekamu pārredzamību; turklāt vēlreiz atkārto, ka turpmākajās KDAP misijās efektīvi jāizmanto visi pieejamie finansēšanas kanāli, tostarp ES trasta fondi, lai nodrošinātu misijas politikas mērķu sasniegšanu un pienācīgu finanšu pārvaldību;

128.  prasa Komisijai un EĀDD projektu darbībās radīt sinerģiju un savstarpēju sasaisti, kā arī nodrošināt spēcīgu un efektīvu saikni starp misijas mērķiem un misijas īstenošanas plānā paredzētajiem atskaites punktiem;

129.  uzskata, ka EUPOL un pārējo KDAP misiju mācību plānā nozīmīga vieta būtu jāierāda jautājumiem par dzimumu līdztiesību, sieviešu iespēju veicināšanu un izglītību; šajā sakarībā norāda, ka EUPOL ir lielā mērā veiksmīgi īstenojusi ar apmācību saistītās darbības, savukārt mazāk veiksmīgi — darbības darbaudzināšanas un konsultēšanas jomā;

130.  prasa Komisijai un EĀDD cītīgāk iepriekš koordinēt KDAP misijas ar citām ES divpusējām misijām un starptautiskajiem pasākumiem, kuriem ir līdzīgi mērķi; šajā sakarībā aicina Savienību un tās dalībvalstis vairāk sadarboties un veikt koordināciju, veicinot sinerģiju Eiropas sistēmā; prasa pašreizējo un turpmāko KDAP misiju mandātā skaidri noteikt pienākumus veikt koordināciju ar pārējiem Savienības dalībniekiem, tostarp dalībvalstīm;

131.  prasa Komisijai un EĀDD īpašu uzmanību pievērst publisko iepirkumu procedūrām, lai nodrošinātu, ka tās atbilst KDAP operatīvajām vajadzībām; norāda, ka sarežģītas publiskā iepirkuma procedūras ir negatīvi ietekmējušas projektu īstenošanu un tās ir bijušas par iemeslu nepilnīgai projektu izpildei, turklāt vienkāršotu vai elastīgu procedūru izmantošana palielināja to procedūru skaitu, kas beidzās ar līgumu noslēgšanu;

132.  prasa Komisijai un EĀDD vēl vairāk palielināt savu KDAP misiju efektivitāti, uzlabojot sasniegto rezultātu ilgtermiņa ilgtspēju; tomēr atzīst, ka izšķirošais faktors šo ilgtermiņa mērķu sasniegšanā joprojām ir Savienības un starptautiskās sabiedrības sniegtais atbalsts;

133.  prasa Komisijai un EĀDD novērot Savienības sasniegumus pēc EUPOL pakāpeniskas izbeigšanas līdz 2016. gada beigām, tostarp apsverot iespēju uzņemties turpmākas saistības pēc 2016. gada;

134.  prasa Komisijai un EĀDD labu laiku iepriekš izstrādāt detalizētas pamatnostādnes attiecībā uz misiju darbības samazināšanu un slēgšanu, kā arī misiju līdzekļu likvidāciju;

XII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 8/2015 “Vai ar ES finansiālo atbalstu tiek pienācīgi apmierinātas mikrouzņēmēju vajadzības”

135.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas īpašo ziņojumu “Vai ar ES finansiālo atbalstu tiek pienācīgi apmierinātas mikrouzņēmēju vajadzības” un principā atbalsta tās ieteikumus;

136.  norāda, ka mikrokreditēšana vēl netiek uzskatīta par pilnvērtīgu nozari, tomēr tās apjomi Savienībā stabili pieaug un ietekmē vairāk nekā 250 000 darbavietu izveidi (2013. gada dati);

137.  uzskata, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) dotācijas un Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumenta (EPMF) finanšu instrumenti ievērojami atšķiras un ir paredzēti dažādiem mērķiem; uzskata, ka dažādiem tirgus apstākļiem var būt piemēroti dažādi atbalsta mehānismi;

138.  konstatē, ka Revīzijas palāta šajā revīzijas ziņojumā salīdzina divus dažādus finanšu mehānismus, kuriem ir dažādas pieejas un mērķi; uzsver, ka ESF un EPMF ir daudzas atšķirības, piemēram, struktūra, noteikumi un mērķa auditorija, turklāt EPMF attiecas tikai uz mikrofinansēšanu, savukārt ESF aptver daudz plašāku jomu;

139.  norāda, ka šīs divas finanšu institūcijas viena otru papildina un sniedz ievērojamu labumu mikroaizņēmumu ņēmējiem, piedāvājot trīs finanšu instrumentus — dotācijas, aizdevumus un garantijas; uzskata, ka dotācijas, kuras sniedz tikai ESF, ir tikpat svarīgas mikrokreditēšanas jomā kā pārējie divi instrumenti un ka to sniegums būtu jānovērtē, ņemot vērā to papildinošo funkciju;

140.  uzsver, ka mikrofinansēšanas mērķi ir svarīgi, lai uzlabotu sociālo iekļautību, mazinātu bezdarbu un palielinātu bezdarbnieku, citu nelabvēlīgā stāvoklī esošu personu un mikrouzņēmumu finansēšanas iespējas; šajā sakarībā uzskata, ka dotāciju un finanšu instrumentu primārais pienākums ir palīdzēt cilvēkiem un mikrouzņēmumiem pārvarēt grūtības šo mērķu sasniegšanā;

141.  uzskata, ka dotācijas ir ārkārtīgi svarīgas, lai varētu sasniegt mērķus par izaugsmi, iekļaušanu un nodarbinātību, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem — Eiropas Savienības ieguldījums nolūkā īstenot programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai pasaulē” (COM(2006)0249), Komisijas paziņojumā “Kopīgā apņemšanās nodarbinātībai” (COM(2009)0257), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1296/2013(17) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI);

142.  uzsver, ka ir jāpastiprina mikrofinansēšanas sistēma, jo tā ir ekonomiskās un sociālās attīstības instruments, kas sniedz atbalstu tiem, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs;

143.  uzskata, ka EaSI 2014.–2020. gada plānošanas periodā būtu daudz lielāka uzmanība jāpievērš finanšu instrumentiem, kas ir paredzēti nelabvēlīgā stāvoklī esošu grupu apstākļu uzlabošanai;

144.  uzskata, ka EPMF un ESF pietiekami nepapildina viens otru, lai ievērotu prasību, ka visi mikrokredītu sniedzēji strādā ar struktūrām, kas sniedz apmācības un darbaudzināšanas pakalpojumus, jo īpaši tām, kuras saņem atbalstu no ESF;

145.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija jaunajā regulējumā (2014–2020) jau ir attiecīgi atrisinājusi un ņēmusi vērā lielāko daļu Revīzijas palātas konstatēto nepilnību un sniegto ieteikumu;

XIII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 9/2015 “ES atbalsts cīņā pret spīdzināšanu un par nāvessoda atcelšanu”

146.  atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu par Savienības atbalstu cīņā pret spīdzināšanu un par nāvessoda atcelšanu un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

147.  atgādina, ka cilvēktiesības ir Savienības ārējo darbību un divpusējo un daudzpusējo attiecību stūrakmens; uzskata, ka tām būtu jāpievērš pastāvīga uzmanība, jo tās ir viena no galvenajām Savienības prioritātēm;

148.  uzsver, ka Savienība ir cieši apņēmusies novērst un izskaust visus spīdzināšanas veidus un citu nežēlīgu izturēšanos, kā arī panākt nāvessoda atcelšanu; norāda, ka šajā nolūkā galvenais tās izmantotais instruments ir Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR), ar ko tiek piešķirtas dotācijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām projektu īstenošanai;

149.  norāda, ka 2007. - 2013. gada plānošanas periodā Komisija ar EIDHR piešķīra EUR 100,9 miljonus projektiem, kas saistīti ar cīņu pret spīdzināšanu un nāvessodu; tomēr norāda, ka šī summa ir salīdzinoši maza, ņemot vērā ar šo instrumentu saistītos vērienīgos mērķus un globālo mērogu;

150.  uzsver, ka finansējuma, ko piešķir vairāk nekā 120 valstīs visā pasaulē, nepietiekamība ierobežo EIDHR ietekmi; prasa Komisijai labāk noteikt prioritātes un konkretizēt uzmanību, lai uzlabotu rezultātus; uzsver, ka resursi būtu galvenokārt jākoncentrē uz valstīm un jautājumiem saistībā ar būtiskām vajadzībām un faktisku uzlabošanas potenciālu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija jau ir sākusi strādāt pie mērķtiecīgākas pieejas attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus 2015. gadā;

151.  norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka finansētie projekti, kas bieži vien nav pienācīgi koordinēti ar citām Savienības darbībām, piemēram, tradicionālo attīstības atbalstu un dialogu ar partnervalstīm, nav bijuši daļa no saskaņotas un stratēģiskas pieejas un nav pietiekami papildinājuši cits citu; mudina Komisiju izstrādāt vispārēju stratēģiju, lai papildinātu darbības ar vienādiem mērķiem un nepieļautu dubultu finansējumu;

152.  mudina EĀDD un Komisiju pievērst uzmanību un piešķirt politisko impulsu tajās jomās, kur tas ir visvairāk vajadzīgs, vienlaikus uzlabojot Savienības delegāciju spējas uz vietas, lai uzlabotu efektivitāti un rezultātus, kā arī ietekmētu cilvēktiesību un demokrātijas politikas kultūru;

153.  aicina EĀDD un Komisiju palielināt efektivitāti un integrēt cilvēktiesību dialogus, valsts stratēģijas un noteiktas vadlīnijas, lai nodrošinātu, ka galvenās cilvēktiesības, piemēram, nāvessoda atcelšana un cīņa pret spīdzināšanu, tiek sistemātiski aktualizētas visos politikas veidošanas līmeņos ar trešām valstīm;

154.  uzskata, ka būtu vairāk jāīsteno kopīga plānošana un uzraudzība starp EĀDD un Komisiju cilvēktiesību jautājumos, lai tie būtu vairāk saskaņoti ar vietējām politiskajām un cilvēktiesību stratēģijām;

155.  prasa vispārējā atlases procesā īstenot kvalitatīvāku un stratēģisku pieeju attiecībā uz uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus saņemtajiem pieteikumiem; mudina Komisiju piemērot šo instrumentu, īstenojot ilgtermiņu skatījumu un balstoties uz noteiktiem izmērāmiem mērķiem;

156.  prasa EĀDD un Savienības delegācijām regulāri pievērst uzmanību attīstībai vai trūkumiem visās valstīs un izmantot visus ietekmes līdzekļus; atbalsta Savienības delegāciju lomu politikas analīzē un izstrādē, kā arī to koordinācijas lomu un ziņošanas funkcijas;

157.  uzsver, ka šis instruments ir labs veids, kā apkopot informāciju, lai analizētu cilvēktiesību stāvokli un attīstību pasaulē; norāda, ka pastāvīga Savienības klātbūtne un interese var radīt pārmaiņas attiecībā uz spīdzināšanu un nāvessodu; tomēr uzsver, ka Komisijai ir nepieciešams izstrādāt stratēģisku pieeju šim jautājumam;

158.  norāda, ka Komisija saņem detalizētu informāciju par cilvēktiesību situāciju citās valstīs, izmantojot dažādus kanālus, un ka tā izmanto šo informāciju, lai noteiktu prioritātes; ar bažām norāda, ka, lai gan Komisijas rīcībā ir īpašas valstu stratēģijas cilvēktiesību jomā, kurās ir ietverta sīki izstrādāta analīze par situāciju attiecīgajās valstīs un norādītas galvenās prioritātes šajā jomā, tās netika pienācīgi ņemtas vērā, piešķirot finansējumu un koordinējot citas Savienības darbības; norāda, ka valstu stratēģiju pievienotā vērtība ir ierobežota, jo tās ir stingri konfidenciālas; aicina Komisiju nodrošināt projektu novērtētājiem piekļuvi šīm stratēģijām, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību;

159.  atzinīgi vērtē uz pieprasījumu balstīto pieeju projektu finansēšanai un uzskata, ka tas ir labs veids, kā iesaistīt pieredzējušas un motivētas organizācijas, kas piedāvā kvalitatīvus projektus; ar gandarījumu norāda, ka šī augšupējā pieeja mudina pilsoniskās sabiedrības organizācijas izstrādāt savus projektus atbilstīgi to administratīvajām, darbības un ģeogrāfiskajām spējām un pašu stratēģijām;

160.  pauž nožēlu par to, ka mazākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pieprasot dotācijas, atrodas neizdevīgākā stāvoklī pārāk laikietilpīgu un sarežģītu pieteikšanās procedūru, valodas un/vai pieredzes prasību dēļ; aicina Komisiju paātrināt un vienkāršot pieteikšanās procedūru, lai mudinātu iesniegt kvalitatīvus projektus;

161.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija organizē seminārus un apmācību vietējām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, atbalsta partnerības un nodrošina iespējas piešķirt pakāpeniskās dotācijas, kā arī atzinīgi vērtē to, ka tā pēdējo četru gadu laikā ir rīkojusi pilsoniskās sabiedrības semināru, pirms tika izsludināti divi vispārējie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, lai nodrošinātu iespēju ieviest EIDHR;

162.  pauž bažas par to, ka organizāciju nespēja būt pašpietiekamām apdraud to darbību nepārtrauktību, kas var izraisīt specializēto zināšanu zaudēšanu; atzinīgi vērtē to, ka Komisija cenšas mazināt šādu organizāciju finansiālo atkarību, ļaujot tām pieņemt darbā līdzekļu vākšanas darbiniekus saistībā ar EIDHR;

163.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas novērtējumu projektu rezultātus parasti bija grūti izmērīt, jo cerētā ietekme bieži vien nav materiāla, rezultatīvajiem rādītājiem nav noteikti mērķlielumi un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumos Komisijai galvenā uzmanība ir pievērsta darbībām;

164.  ņem vērā to, ka cīņa pret spīdzināšanu un nāvessoda atcelšana ir ilgtermiņa procesi, kuru ietekmi un rezultātus ir grūti izmērīt, ka EIDHR risina jutīgus jautājumus sarežģītā politiskā kontekstā un ka tā īstenošana prasa rūpīgu un laikietilpīgu pārvaldību;

165.  šajā sakarībā norāda, ka sistēmas ietekmes mērīšanai ir samērā vājas arī projektu neskaidra loģiskā pamatojuma dēļ, kuriem trūkst precīzi definētu kritēriju un mērķu; aicina Komisiju precizēt projektu loģiskā pamatojuma prasības, lai uzlabotu projektu rezultātus un pievienoto vērtību;

166.  aicina Komisiju sagatavot padziļinātu EIDHR finansējuma ietekmes novērtējumu un no šīs analīzes izdarīt secinājumus; mudina Komisiju atlases procedūras laikā ņemt vērā dažādu veidu projektu ietekmi un rezultātus; atzinīgi vērtē to, ka Komisija jau strādā pie cilvēktiesību projektu uzlabota ietekmes novērtējuma, un aicina Komisiju darīt zināmus šos rezultātus budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

167.  norāda, ka projektu novērtējumu pamatā ir punktu piešķiršanas sistēma un standartizēta vērtēšanas skala, kurā iekļauti tādi kritēriji, kas attiecas uz projekta izstrādi, atbilstību, spējām, īstenojamību, efektivitāti, ilgtspēju un izmaksu efektivitāti, un ka dotācijas tiek piešķirtas projektiem ar labāko vērtējumu; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu konstatē, ka standartizētajai vērtēšanas skalai ir vairākas nepilnības attiecībā uz pieejamajām vadlīnijām par šo kritēriju vērtēšanu; aicina Komisiju precizēt šīs vadlīnijas un atkārtoti apsvērt iespēju uzlabot standartizēto vērtēšanas skalu;

168.  prasa Komisijai mazināt nepilnības novērtējumu jomā, kā to ir uzsvērusi Revīzijas palāta; tomēr atzinīgi vērtē to, ka pastāv zināms elastīgums cilvēktiesību jomas projektu novērtēšanā, ko nevar uzskatīt tikai par formālu uzdevumu; uzsver, ka ir nepieciešama saprātīga pieeja, kā budžeta izpildes apstiprinātājiestāde to iepriekš ir norādījusi;

169.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu konstatē, ka lielākajā daļā uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus mērķi bija izklāstīti vispārīgi; norāda uz Komisijas konstatējumu, ka vēlamā stratēģija ir holistiska pieeja uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus; tomēr aicina Komisiju nodrošināt, lai EIDHR līdzekļi tiktu izmantoti efektīvi, nodrošinot projektiem īstenojamību, dzīvotspēju un pievienoto vērtību, un šo mērķi varētu sasniegt, uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus nosakot projekta rezultātu minimālās prasības;

170.  atzinīgi vērtē to, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir ieinteresētas saņemt dotācijas, vispirms ir jāiesniedz koncepcijas apraksts, kurā ir norādītas to piedāvātā projekta būtiskākās īpašības; uzskata, ka koncepcijas apraksts ir laika un izmaksu ziņā efektīvs projektu priekšatlases risinājums;

171.  norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka projektu atlase bija labi dokumentēta, taču nepietiekami stingra un ka trūkumi pēc to atklāšanas netika novērsti; ar gandarījumu norāda, ka novērtēšanas komisiju kopējie secinājumi tika dokumentēti pietiekami sīki; atzinīgi vērtē to, ka projektu darbības lielākoties tika īstenotas, kā plānots, un parasti tās bija izmaksu ziņā efektīvas; aicina Komisiju uzlabot konsekvenci projektu novērtējumos;

172.  norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka saņēmējas organizācijas dažādi interpretē to, uz ko attiecas vienotas likmes summa netiešu izdevumu segšanai, un tas var novest pie organizācijas darba nepietiekama novērtējuma vai neatbilstīgu izdevumu segšanas; aicina Komisiju precizēt noteikumus par vienotas likmes summu;

173.  atzinīgi vērtē jauno Savienības rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju laikposmam no 2015. līdz 2019. gadam kā atjauninātu politisku apņemšanos panākt lielāku saskaņotību un konsekvenci visās Savienības ārējās politikas jomās un finanšu instrumentos;

174.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija jau ir sākusi īstenot uz tiesībām balstītu pieeju un turpinās to darīt, integrējot šo pieeju procedūrās un veidnēs, ceļvežu izstrādē un mācību kursu organizēšanā;

XIV daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 10/2015 “Jāpastiprina centieni risināt publiskā iepirkuma problēmas saistībā ar ES kohēzijas politikas izdevumiem”

175.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas konstatējumus un ieteikumus, kas iekļauti tās īpašajā ziņojumā “Jāpastiprina centieni risināt publiskā iepirkuma problēmas saistībā ar ES kohēzijas politikas izdevumiem”;

176.  norāda, ka kohēzijas politika, kurai 2007.–2013. gadā ir piešķirti kopumā EUR 349 miljardi, ir galvenā politika ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai starp Eiropas reģioniem; tādēļ uzsver pareizu publiskā iepirkuma procesu nozīmību, jo Revīzijas palāta ir atzinusi iepirkuma procesu par vienu no lielākajiem kļūdu avotiem Savienības kohēzijas politikas izdevumu jomā;

177.  uzsver, ka 40 % no 2007.–2013. gadā īstenotajiem projektiem bija kļūdas publiskā iepirkuma procedūrās un galvenās kļūdas bija nepamatota tieša līgumslēgšanas tiesību piešķiršana, atlases kritēriju nepareiza piemērošana un nevienlīdzīga attieksme pret konkursa dalībniekiem;

178.  norāda, ka galvenie kļūdu cēloņi bija administratīvās spējas trūkums, Savienības direktīvu nepareiza transponēšana dalībvalstīs, tiesību aktu nekonsekventa interpretācija un nepietiekama plānošana;

179.  vērš uzmanību uz to, ka par vienu no kļūdu cēloņiem tiek uzskatīta publiskā iepirkuma tiesiskā un administratīvā regulējuma sarežģītība; norāda, ka 90 % no 69 revīzijas iestādēm apgalvoja, ka pašreizējais regulējums ir sarežģītāks nekā vajadzētu; norāda, ka gandrīz 50 % ir minējušas, ka galvenais publiskā iepirkuma prakses uzlabošanas pasākums varētu būt procedūru vienkāršošana;

180.  tādēļ aicina dalībvalstis nepieņemt noteikumus, kas pārsniedz Savienības direktīvu prasības; uzskata, ka tas arī veicinātu un atvieglotu MVU dalību publiskā iepirkuma procedūrās;

181.  norāda, ka galvenais Revīzijas palātas konstatējums bija tas, ka Komisija un dalībvalstis nepietiekami cenšas regulāri un sistemātiski veikt publiskā iepirkuma analīzi un ka saskaņotu, detalizētu datu trūkuma dēļ nav bijis iespējams analizēt, risināt un novērst minētās kļūdas;

182.  piekrīt Revīzijas palātai, ka Komisijai būtu jāizveido datubāze publiskā iepirkuma kļūdu biežuma, nopietnības un cēloņu analīzei; uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, ka dalībvalstis tai sniedz konsekventu un ticamu informāciju par pārkāpumiem;

183.  atzinīgi vērtē proaktīvo pieeju, kuru Komisija izmanto 2014.–2020. gada plānošanas periodā un kuras mērķis ir atbalstīt līdz 2016. gadam īstenojamos valstu rīcības plānus, sniedzot vadošus norādījumus, veicot uzraudzību un sniedzot tehnisku palīdzību; pieņem zināšanai, ka ar šādu proaktīvu pieeju Komisija plāno samazināt risku, ka pēc 2016. gada darbības programmām varētu tikt apturēti maksājumi;

184.  sagaida, ka Komisija apturēs maksājumus un piemēros finansiālas korekcijas dalībvalstīm, kuras nav sasniegušas minētos mērķus, kas būtu tikai kā galējs līdzeklis tad, ja visi citi preventīvie, koriģējošie un palīdzības pasākumi jau ir izmantoti;

185.  atzinīgi vērtē to, ka, lai gan Komisija ir ilgi risinājusi publiskā iepirkuma kļūdu problēmu, kura kohēzijas politikas jomā ir bijusi zināma, tagad tā tiek risināta saskaņotākā veidā, izmantojot publiskā iepirkuma rīcības plānu; šajā sakarībā aicina Komisiju pasteidzināt šī plāna īstenošanu un katru gadu ziņot par īstenošanas norisi;

186.  sagaida, ka Komisija izveidos augsta līmeņa grupu, lai nodrošinātu vadību publiskā iepirkuma problēmu risināšanā un veicinātu procedūras vienkāršošanu;

187.  mudina Komisiju un dalībvalstis izmantot iespējas, ko nodrošina e-iepirkums, ar kura palīdzību varētu būt iespējams ievērojami uzlabot pārredzamību un paplašināt piekļuvi iepirkumiem, tostarp arī MVU, kā arī novērst pārkāpumus un krāpšanu;

188.  mudina Komisiju un dalībvalstis turpināt pieredzes un paraugprakses apmaiņas centienus;

189.  atzinīgi vērtē IT rīku Arachne, kas paredzēts brīdināšanai par krāpšanas gadījumiem, un aicina visas dalībvalstis iekodēt tajā visaptverošus un kvalitatīvus datus, lai šī programma varētu pienācīgi darboties;

XV daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 11/2015 “Vai Komisija labi pārvaldīja partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē”

190.  atzinīgi vērtē stabilāku tiesisko regulējumu, ko piedāvā partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē salīdzinājumā ar privātajiem nolīgumiem; norāda, ka Eiropas kuģu īpašnieki ir atzinuši priekšrocības, ko dod partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē, un ir lūguši Komisijai paplašināt nolīgumu tīklus;

191.  aicina Komisiju labāk ievērot ekskluzivitātes klauzulu; norāda — lai gan vairāki faktori nav atkarīgi no Komisijas, tai sarunas par jaunu protokolu būtu jāsāk labu laiku pirms spēkā esošā protokola termiņa beigām; mudina Komisiju, kad vien iespējams, saīsināt sarunu procesu;

192.  mudina Komisiju uzlabot saskaņotību starp partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē un citām Savienības iniciatīvām un finansējuma avotiem zivsaimniecības nozarē vienā un tajā pašā reģionā, kā arī formulēt reģionālās stratēģijas zivsaimniecības pārvaldības attīstībai un nodrošināt to, lai sarunu rezultātā parakstītie protokoli vienā un tajā pašā reģionā būtu saskaņoti ar attiecīgo reģionālo stratēģiju un ar cita veida Savienības finansējumu;

193.  prasa, lai Komisija pievērš vairāk uzmanības ierobežojošajiem tehniskajiem nosacījumiem, piemēram, zvejas vietu šaurajai definīcijai; uzsver to, ka tie varētu ietekmēt Savienības ārējās flotes rentabilitāti;

194.  aicina Komisiju ņemt vērā iepriekšējo protokolu izmantojumu un censties labāk saistīt maksājumus par piekļuves tiesībām ar faktisko nozveju, gādājot, lai netiktu negatīvi ietekmētas zvejas darbības;

195.  ar bažām norāda, ka cena par Komisijas noslēgtajiem partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības nozarē bija samērā augsta salīdzinājumā ar iepriekšējiem līmeņiem; prasa Komisijai, gatavojot partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē, ņemt vērā saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus, lai nodrošinātu ieguldīto līdzekļu atdevi un pareizu finanšu pārvaldības principu ievērošanu;

196.  norāda, ka ex post novērtējumi jāveic ar mērķi iegūt saskanīgu un salīdzināmu analīzi par tiem publiskajiem līdzekļiem, kas izlietoti saskaņā ar protokoliem, kā arī visaptverošu un kritisku analīzi par to lietderību Savienībai un attiecīgajai partnervalstij;

197.  mudina Komisiju stiprināt tās pozīciju sarunās; uzsver, ka kopējais ES finansiālais ieguldījums partnervalstīm ir svarīgs;

198.  mudina Komisiju ex post ziņojumam izmantot visaktuālākos datus; aicina Komisiju nodrošināt to, ka ieinteresētajām personām šie dati būtu pieejami savlaicīgi;

199.  aicina Komisiju sekmēt elektronisko licenču vai atļauto kuģu saraksta pieņemšanu partnervalstīs visam licenču derīguma periodam; uzsver vajadzību samazināt kavēšanos licences pieteikšanas procesā; aicina Komisiju apzināt un samazināt procedūru sastrēgumposmus;

200.  aicina Komisiju nodrošināt, lai karoga dalībvalstis pilnībā izmantotu jauno nozvejas datubāzi un lai tā sniegtu ticamus nozvejas datus, kurus varētu konsolidēt, uzraudzīt un atjaunināt;

201.  norāda, ka Komisija ir izveidojusi nozvejas datu pārvaldības datubāzi; turklāt norāda, ka šai datubāzē būtu jāietver dalībvalstu iknedēļas nozvejas dati, norādot to sadalījumu pa zvejas vietām; ar bažām norāda, ka šī datubāze Revīzijas palātas veiktās revīzijas laikā vēl nedarbojās un dalībvalstis nebija izpildījušas ziņošanas prasības; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm novērst šo problēmu, kā arī iekļaut skaidrus un saskaņotus faktiskās galīgās nozvejas datus, lai novērstu iespējamas negatīvas finansiālās sekas gadījumos, kad galīgā nozveja pārsniedz atsauces daudzumus;

202.  mudina Komisiju rūpīgāk uzraudzīt nozares atbalsta īstenošanu, lai nodrošinātu tā efektivitāti un izmaksu lietderīgumu; aicina Komisiju nodrošināt partnervalstu īstenoto darbību efektīvu koordināciju; aicina Komisiju protokolos iekļaut formālos attiecināmības nosacījumus finansētajām darbībām;

203.  aicina Komisiju nodrošināt, lai nozares atbalsta izmaksas būtu saskaņotas ar pārējiem budžeta atbalsta maksājumiem un balstītos uz rezultātiem, ko partnervalstis sasniegušas, īstenojot kopīgi nolemto darbību matricu;

204.  ar bažām norāda, ka, lai arī nozares atbalsta maksājumi būtu jāizmaksā tad, kad partnervalstis spēj pierādīt sasniegtos rezultātus, pašlaik spēkā esošajos protokolos joprojām nav paredzēta iespēja saņemt daļēju maksājumu, ja rezultāti ir sasniegti tikai daļēji; pieņem zināšanai Komisijas konstatējumu, ka gadījumos, kad rezultāts nav sasniegts vai tas ir sasniegts daļēji, nākamā gada nozares atbalsta maksājums netiek veikts līdz brīdim, kad mērķis ir sasniegts; neraugoties uz to, aicina Komisiju, kad vien iespējams, jaunajos protokolos iekļaut iespēju saņemt daļējus nozares atbalsta maksājumus;

XVI daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 12/2015 “ES prioritāti — veicināt uz zināšanām balstītu lauku ekonomiku — nelabvēlīgi ietekmē zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumu vāja pārvaldība”

205.  lai analizētu lauku dalībniekiem vajadzīgās zināšanas un prasmes, prasa dalībvalstīm ieviest procedūras, kas pārsniedz vispārēju tematu noteikšanu, jo īpaši attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai piedāvājumu periodiem, un Komisijai — sniegt papildu norādījumus par to, kā dalībvalstīm būtu jāveic šādas regulāras analīzes, tos formulējot precīzā, nevis vispārīgā veidā;

206.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka atbalsts jaunu konsultāciju pakalpojumu izveidei tiek piešķirts tikai tad, ja ir pierādīts, ka attiecīgajā jomā šādu pakalpojumu trūkst un ir vajadzīgs finansējums jauna personāla pieņemšanai, jaunām telpām un/vai aprīkojumam;

207.  aicina dalībvalstis izraudzīties pakalpojumu sniedzējus, kas saņems publiskos līdzekļus, saskaņā ar godīgas un pārredzamas konkurences principu, neatkarīgi no tā, vai viņi izmanto uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vai oficiālas publiskā iepirkuma procedūras;

208.  iesaka dalībvalstīm ņemt vērā publiskā iepirkuma vadlīnijas praktiķiem par izvairīšanos no visbiežāk pieļautajām kļūdām Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu finansētos projektos;

209.  prasa Komisijai nodrošināt konkrētus papildu norādījumus par pakalpojumu sniegšanu uz vietas, apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu un konsorciju sniegto pakalpojumu novērtēšanu, kā arī pienācīgi uzraudzīt dalībvalstu procedūras, lai panāktu, ka zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumu izvēle notiek saskaņā ar godīgas un pārredzamas konkurences principu;

210.  aicina dalībvalstis novērtēt nepieciešamību pēc atbalsta zināšanu pārnesē un konsultāciju pasākumos, kas par saprātīgu cenu ir jau pieejami tirgū, un, ja šī nepieciešamība ir pamatota, nodrošināt, ka atbalstīto pasākumu izmaksas nepārsniedz līdzīgu tirgū pieejamo pasākumu izmaksas;

211.  prasa Komisijai ņemt vērā pieredzi, kas gūta pirmajos pasākumos, kuru mērķis ir nodrošināt Savienības fondu papildināmību, lai mazinātu divkāršas finansēšanas un pārvaldes dubultošanas risku;

212.  aicina dalībvalstis ieviest atgriezeniskās saites sistēmas, kurās izmanto uzraudzības un novērtēšanas informāciju, lai uzlabotu turpmākos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vai turpmākās konkursa procedūras, savukārt Komisijai prasa nodrošināt informāciju par to, kā dalībvalstis šādas regulāras atgriezeniskās saites sniegšanas procedūras var veikt, un uzraudzīt, lai dalībvalstīs tās ieviestu;

213.  prasa Komisijai nekavējoties paaugstināt zināšanu pārneses un konsultāciju pasākumu riska profilu un attiecīgi pastiprināt uzraudzību un pārvaldību;

214.  aicina dalībvalstis dalīties ar paraugprakses piemēriem un turpināt savu projektu novērtēšanu, lai nodrošinātu labu pamatu īstenošanas periodam 2014.–2020. gadā;

215.  aicina Komisiju paziņot par visaptverošu konsultāciju un pakalpojumu izvērtēšanu, koncentrējoties uz rezultātiem un neto ietekmi, lai izvairītos no tīri kvantitatīvas investīciju novērtēšanas;

216.  prasa Komisijai veicināt paraugprakses apmaiņu par metodoloģiskajiem paņēmieniem, izmantojot kontaktu veidošanas pasākumus;

XVII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 13/2015 “ES atbalsts kokmateriālu ražotājvalstīm saskaņā ar FLEGT Rīcības plānu”

217.  atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu par Savienības atbalstu kokmateriālu ražotājvalstīm saskaņā ar Meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) rīcības plānu un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

218.  uzskata, ka FLEGT iniciatīva ir būtiska, lai uzlabotu mežu pārvaldību, saglabātu mežus un nodrošinātu tiesību aktu izpildi, īpaši izmantojot visus iespējamos līdzekļus, tostarp brīvprātīgus partnerattiecību nolīgumus vai finanšu likumības pārbaudes, lai risinātu visā pasaulē aktuālo nelikumīgas mežizstrādes problēmu un palīdzētu nodrošināt kokmateriālu eksportu uz Savienību;

219.  tomēr pauž nožēlu par kumulatīvajiem trūkumiem, kuri atklāti FLEGT rīcības plāna un projektu īstenošanas posmā un kuru dēļ tagad ir jāveic ātrs un rūpīgs novērtējums;

220.  ir cieši pārliecināts, ka pēc tam, kad ar FLEGT saistītam atbalstam laikposmā no 2003. līdz 2013. gadam ir piešķirti EUR 300 miljoni, ir pienācis laiks veikt nopietnu FLEGT procesa izmaksu un ieguvumu analīzi, lai ne tikai mazinātu nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību, bet arī pilnveidotu pašreizējo mehānismu struktūru ar mērķi padarīt tos efektīvākus rezultātu un ietekmes ziņā;

221.  pauž nožēlu par to, ka FLEGT rīcības plāns tika īstenots lēni, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010(18) (Savienības kokmateriālu regula) tika pieņemta vēlu un Komisija lēni mācījās no pieredzes, kas saistīta ar FLEGT kopējo finansējumu;

222.  aicina Komisiju noteikt prioritātes atbalsta sniegšanā, izvirzot skaidrus mērķus un kritērijus; tādēļ aicina Komisiju turpmāk vairs nestrukturēt ES finansējumu no dažādiem budžetiem un apsvērt viena, skaidri definēta budžeta izmantošanu;

223.  aicina Komisiju ātri uzlabot pārredzamību un pārskatatbildības sistēmas, izmantojot uzraudzību un regulāru ziņojumu sniegšanu un ietverot pienācīgu progresa novērtējumu; turklāt mudina Komisiju uzraudzīt un ziņot par Savienības kokmateriālu regulas pilnīgu īstenošanu dalībvalstīs un veikt vajadzīgās tiesiskās darbības, lai nodrošinātu tās piemērošanu;

224.  aicina Komisiju dažādās Savienības politikas nostādnēs un iesaistītajos dienestos pilnveidot un labāk koordinēt centienus apkarot nelikumīgu mežizstrādi;

225.  atgādina, ka koksnes izstrādājumu izsekojamība, pamatojoties uz likumīgi izveidotu darbības licencēšanas sistēmu starp Savienības un kokmateriālu eksportētājvalstīm, būtu jāuzskata par pastāvīgu pamatmērķi, īpaši ņemot vērā Revīzijas palātas konstatētos faktorus, tādus kā izplatīta korupcija, vāja tiesību aktu izpilde un projektu risku un ierobežojumu nepietiekama novērtēšana;

226.  aicina Komisiju sarunās vienoties par kokmateriālu importa standartiem turpmākajos divpusējos vai daudzpusējos ar tirdzniecību saistītos nolīgumos, lai nemazinātu sasniegumus, kas ar FLEGT rīcības plāna palīdzību gūti sadarbībā ar kokmateriālu ražotājvalstīm;

227.  uzskata, ka trūkumi pārvaldības jomā FLEGT sistēmā būtu jānovērš vai nu ar FLEGT pasākumu ārēja novērtējuma palīdzību, vai Komisijai rīkojoties uz ad hoc pamata;

XVIII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 14/2015 “Vai ĀKK ieguldījumu mehānisms rada pievienoto vērtību”

228.  atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu par Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) ieguldījumu mehānisma pievienoto vērtību kā konkrētu un pozitīvu piemēru Revīzijas palātas veiktajiem pasākumiem 2012. un 2013. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, kurā Parlaments lūdza sagatavot īpašu ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas (EIB) ārējo aizdevumu darbību rezultātiem un atbilstību ES attīstības politikai pirms EIB ārējo pilnvaru un ieguldījumu mehānisma vidusposma pārskatīšanas;

229.  uzskata, ka Revīzijas palātas darba plānā iekļautā ĀKK ieguldījumu mehānisma revīzija ir kā paraugprakse sadarbības un kopīgas pārbaudes jomā starp Parlamentu un Revīzijas palātu;

230.  uzskata, ka šis revīzijas ziņojums ir kā atspēriena punkts, jo šī ir pirmā revīzija, ko Revīzijas palāta ir veikusi konkrētajā jomā; pauž nožēlu par to, ka uz ieguldījumu mehānismu neattiecas Revīzijas palātas ikgadējā revīzija ticamības deklarācijas vajadzībām;

231.  norāda uz pozitīvajiem secinājumiem saistībā ar ĀKK ieguldījumu mehānisma saskanību ar Savienības attīstības politikas mērķiem un tā katalītisko ietekmi; atzinīgi vērtē EIB un Komisijas veiksmīgo sadarbību, jo īpaši projektu meklēšanas un atlases posmos;

232.  tomēr pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta nevarēja precīzāk konstatēt ĀKK ieguldījumu mehānisma sniegto pievienoto vērtību; tādēļ aicina Revīzijas palātu nākamajos īpašajos ziņojumos sniegt konkrētus piemērus un izcelt vairākus projektus, lai tās secinājumi un ieteikumi būtu uzskatāmāki; aicina Revīzijas palātu mācīties no šīs pirmās pieredzes, lai turpinātu uzlabot līdzekļus, ar kuriem novērtēt šādu mehānismu izmantošanu, katalītisko ietekmi un pievienoto vērtību; turklāt aicina Revīzijas palātu apsvērt pievienoto vērtību ne tikai klasiskajā ekonomiskuma, efektivitātes un lietderīguma izpratnē, bet arī plašākā nozīmē, ietverot ekoloģiju, vienlīdzību un ētiku;

233.  piekrīt Revīzijas palātas ieteikumiem; tādēļ aicina Komisiju ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus tās turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos un sarunās par tiem, piemēram, pārskatot EIB ārējās darbības mandātu vai līgumu laikposmam pēc Kotonū nolīguma darbības beigām;

234.  iesaka ātri pielāgot ieguldījumu mehānismu un EIB politiku atbilstoši Pušu konferences 21. sesijā gūtajiem rezultātiem un iespējamiem tūkstošgades attīstības mērķiem pēc 2015. gada Savienības politiskās saskaņotības nolūkā; uzskata, ka cīņai pret klimata pārmaiņām un visām no tām izrietošajām tiešajām un netiešajām sekām, īpaši pasaules nabadzīgākajās valstīs, būtu jāpiešķir vēl lielāka prioritāte;

235.  uzskata, ka ir svarīgi, lai EIB nepārtraukti ieguldītu laiku pienācīgā rūpībā apvienojumā ar rezultātu novērtējuma instrumentiem nolūkā iegūt labākas zināšanas par finanšu starpnieku un labumu guvēju profiliem un arī labāk izvērtēt projektu ietekmi uz galasaņēmējiem; aicina EIB nopietni ņemt vērā Revīzijas palātas ieteikumus un uzlabot pašreizējo praksi, lai stiprinātu ĀKK ieguldījumu mehānisma pievienoto vērtību;

236.  uzskata, ka Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšana būtu jāattiecina uz visu Savienības nodokļu maksātāju naudu; tādēļ atkārtoti uzsver un noteikti uzskata, ka Parlamentam būtu jāapstiprina budžeta izpilde arī attiecībā uz EIB ieguldījumu mehānismu, ko EIB nodrošina Savienības vārdā, ņemot vērā to, ka šis mehānisms tiek finansēts no Savienības nodokļu maksātāju līdzekļiem;

237.  norāda, ka 2015. gadā ir paredzēts atjaunot Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. panta 3. punktā minēto trīspusējo nolīgumu starp EIB, Komisiju un Revīzijas palātu, kurš reglamentē šo iestāžu sadarbību attiecībā uz metodēm, ar kādām Revīzijas palāta pārbauda EIB darbību Savienības un dalībvalstu līdzekļu pārvaldīšanas jomā; atkārtoti atgādina Parlamenta nostāju, ka Revīzijas palātas pilnvaras šajā jomā būtu jāatjaunina, iekļaujot visus jaunos EIB finanšu instrumentus, kas saistīti ar Savienības vai Eiropas Attīstības fonda publisko līdzekļu izmantošanu;

XIX daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 15/2015 “ĀKK un ES enerģijas instruments atjaunojamās enerģijas atbalstam Austrumāfrikā”

238.  atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu par ĀKK un ES enerģijas instrumentu atjaunojamās enerģijas atbalstam Austrumāfrikā un turpinājumā izklāsta savus apsvērumus un ieteikumus;

239.  atzinīgi vērtē to, ka, sākot ar otro uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saistībā ar enerģijas instrumentu, ir kļuvis obligāti iekļaut provizorisku priekšizpēti par īstenojamību; uzsver, ka šādas priekšizpētes pamatā vajadzētu būt precīziem un reālistiskiem scenārijiem; turklāt uzsver, ka scenārijos jau uzreiz būtu jāietver aplēses par to, kā projekta īstenošanā varētu iesaistīt vietējos iedzīvotājus, lai uzlabotu vietējo līdzatbildību un projekta virzīšanu;

240.  uzskata, ka būtu labāk jākonstatē saikne starp projekta īstenošanas iespējamību un sociālekonomisko un vides ilgtspēju, lai nodrošinātu ne tikai enerģijas instrumenta projektu efektivitāti, saskaņotību un atpazīstamību, bet arī efektivitāti un plašāku ietekmi attiecīgajos reģionos;

241.  uzskata, ka projektu un saistīto risku uzraudzība būtu jāveic regulāri un kombinācijā ar ātriem riska mazināšanas pasākumiem, vajadzības gadījumā pielāgojot iepirkuma stratēģiju, atlasi un īstenošanas procesu; uzskata, ka uzraudzības ziņojumos iekļautie konstatējumi būtu jāizmanto turpmāko uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus īstenošanā;

242.  aicina saistībā ar enerģijas instrumentu nodrošināt, ka vietējās ieinteresētās personas, piemēram, NVO vai vietējās kopienas, tiek iesaistītas visā projekta īstenošanas laikā, sākot ar uzsākšanas fāzi līdz fāzei pēc pabeigšanas, ņemot vērā konkrēto projektu vajadzības; aicina arī turpmāk sniegt atbalstu vietēju spēju veidošanai, piedāvājot pienācīgu apmācību visā projekta dzīves cikla garumā, ar galveno mērķi vēl vairāk uzlabot vietējo līdzatbildību un veicināt koordināciju, lai projekts būtu dzīvotspējīgs un ilgtspējīgs pēc finansēšanas perioda beigām;

243.  aicina Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātu (DG DEVCO) nodrošināt, ka īstenošanas partneri atbild uz visiem papildu informācijas pieprasījumiem par projekta(-u) īstenošanu; aicina DG DEVCO īpašu uzmanību pievērst īstenošanas partneru iespējamiem ar korupciju un/vai krāpšanu saistītiem pasākumiem, vienlaikus neradot papildu administratīvo slogu; turklāt, ja tiek konstatēti ar korupciju un/vai krāpšanu saistīti pasākumi, pienācīgi izbeigt līgumu darbību un meklēt jaunus partnerus reģionā;

244.  aicina Komisiju nodrošināt politikas saskaņotību un ciešu sadarbību ar citiem šajā jomā, ne tikai enerģētikas nozarē, strādājošajiem, īpaši ANO struktūrām un SE4ALL (“Ilgtspējīga enerģija visiem”), lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus reģionā dzīvojošajiem un videi; uzskata, ka visos projektos, kad vien iespējams, būtu maksimāli jāizmanto sinerģija ar citiem uz vietas īstenotiem projektiem, tostarp plānošanas fāzē esošiem projektiem;

XX daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 16/2015 “Energoapgādes drošības uzlabošana, veidojot iekšējo enerģijas tirgu: jāstrādā vairāk”

245.  lai panāktu iekšējā enerģijas tirgus pienācīgu un nepārtrauktu darbību, dalībvalstīm ir jākoordinē savi ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā un savu enerģijas tirgu regulējums, tādējādi nodrošinot optimālu Savienības līdzekļu izmantošanu;

246.  uzskata, ka enerģijas tirgus reformas sākas dalībvalstu līmenī; uzskata, ka, īstenojot kopīgi pieņemtas tiesību aktu paketes enerģētikas jomā, jo īpaši trešo enerģētikas paketi, tiktu izveidoti apstākļi iekšējā enerģijas tirgus ieviešanai;

247.  ņemot vērā turpmāko reģionālo pieeju energoapgādes drošībai, uzsver, ka ir svarīgi, lai katra dalībvalsts varētu nodrošināt enerģijas eksportam un importam nepieciešamo infrastruktūru, bet arī varētu darboties kā elektrības un gāzes tranzītvalsts;

248.  uzsver, ka visiem turpmākajiem Savienības enerģētikas projektiem jāatbilst Savienības tiesību aktiem un enerģētikas savienības principiem, kas ir šādi: diversifikācija, piegādes drošība, pieejamība, konkurētspēja un ilgtspēja;

249.  uzskata, ka par prioritāti būtu jāuzskata savstarpēju savienojumu ar kaimiņu dalībvalstīm stiprināšana un uzlabošana; mudina attīstīt divvirzienu spēju (divvirzienu plūsmas) katrā pārrobežu starpsavienojumā, iesaistot tās dalībvalstis, kuru teritoriju koridori šķērso;

250.  uzskata, ka, īstenojot stratēģiskus infrastruktūras projektus, tiek sniegts atbalsts energoapgādes drošības vidējā termiņa un ilgtermiņa aspektiem;

251.  aicina Komisiju piešķirt lielākus finanšu resursus un nepieciešamās pilnvaras Energoregulatoru sadarbības aģentūrai un uzskata, ka aģentūrai jāļauj pieņemt darbā papildu personālu, lai nodrošinātu enerģijas tirgu uzraudzības pilnīgu un efektīvu īstenošanu;

XXI daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 17/2015 “Komisijas atbalsts rīcības grupām jauniešu nodarbinātības veicināšanai: ESF finansējums pārvirzīts, bet nepietiekama koncentrēšanās uz rezultātiem”

252.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojumu, atbalsta tajā sniegtos ieteikumus un pauž gandarījumu, ka Komisija tiem piekrīt un turpmāk ņems tos vērā; atzinīgi vērtē to, ka Komisija šos ieteikumus ir īstenojusi savā Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESIF) tiesiskajā regulējumā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, tādējādi nodrošinot līdzekļu lielāku atdevi, piemēram, izmantojot izpildes satvaru un rezervi, ex ante nosacījumus un vienotus tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājus;

253.  norāda, ka jauniešu bezdarbs ir nopietna problēma visā Savienībā un tā novēršanai būtu jāatvēl pienācīgi līdzekļi gan Savienības līmenī, gan valstu līmenī; stingri mudina dalībvalstis izmantot pieejamo Savienības atbalstu;

254.  norāda, ka rīcības grupas jauniešu nodarbinātības veicināšanai galvenokārt bija politisks pasākums un kā tāds arī tika izsludināts, un to uzdevums bija pārliecināt valstu valdības novirzīt neizlietotos līdzekļus jauniešu bezdarba novēršanai, vienlaikus nepiemērojot papildu administratīvās un/vai juridiskās procedūras un nepiešķirot jaunus līdzekļus;

255.  norāda uz šī uzdevuma politiski grūto raksturu un atzīst jauniešu rīcības grupu labo darbu izpratnes veicināšanā visaugstākajā politiskajā līmenī, pulcējot kopā dažādas politiskās un administratīvās iestādes un pārliecinot tās citu iniciatīvu starpā par prioritāti uzskatīt jauniešu nodarbinātību;

256.  uzsver, ka ir nepieciešama koncentrēšanās uz izpildi un rezultātiem, un pauž gandarījumu, ka jaunais tiesiskais regulējums, kas attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, ietver noteikumus attiecībā uz dalībvalstu ziņojumiem par rezultātiem;

257.  norāda, ka bieži vien tās dalībvalstis, kurām visvairāk vajadzīgs finansējums, arī cieš no vājas administratīvās spējas, kā rezultātā notiek koncentrēšanās uz projekta, nevis investīciju mērķu pārvaldību;

258.  norāda, ka investīciju ietekmi joprojām lielā mērā uzrauga, izmantojot kvantitatīvus rādītājus, kas neatspoguļo visus labas novērtēšanas prakses aspektus; norāda, ka padarītais nav tas pats, kas rezultāti;

259.  aicina Komisiju izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismu par neizlietotām ESIF apropriācijām, lai dalībvalstīm būtu pietiekami daudz laika līdzekļus pārdalīt jaunatnes nodarbinātības pasākumiem;

260.  ar nepacietību gaida Revīzijas palātas ziņojumu “ES garantija jauniešiem — īstenošana dalībvalstīs”, kam jābūt gatavam 2017. gada sākumā, un ierosina rezultātus ņemt vērā, veicot daudzgadu finanšu shēmas starpposma novērtēšanu;

XXII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 20/2015 “Neienesīgiem ieguldījumiem lauksaimniecībā sniegtā ES lauku attīstības atbalsta izmaksu lietderība”

261.  iesaka Komisijai mudināt dalībvalstis īstenot neienesīgus ieguldījumus lielākā sinerģijā ar citiem lauku attīstības pasākumiem un vides shēmām un, sākot ar 2017. gadu, uzraudzīt, kā attiecīgās dalībvalstis tās īsteno, šim nolūkam izmantojot to gada īstenošanas ziņojumus;

262.  iesaka Komisijai sniegt norādījumus dalībvalstīm par neienesīgu ieguldījumu atlases kritērijiem 2014.–2020. gada plānošanas periodam un pārbaudīt, vai tās piemēro atbilstīgas procedūras projektu atlasei; šajā sakarībā iesaka dalībvalstīm arī nodrošināt neienesīgu ieguldījumu procedūru pārredzamību, publiskumu un efektīvu īstenošanu un efektīvi pārbaudīt atbilstību šiem kritērijiem;

263.  aicina Komisiju nodrošināt, ka neienesīgu ieguldījumu devums Savienības agrovides mērķu sasniegšanā tiek uzraudzīts vai vismaz īpaši izvērtēts 2014.–2020. gada plānošanas perioda novērtējumu laikā;

264.  iesaka Komisijai mudināt un atbalstīt tās dalībvalstis, kurās atbalsts neienesīgiem ieguldījumiem ir būtisks, lai noteiktu konkrētus rezultātu rādītājus visbiežāk finansētajiem neienesīgiem ieguldījumiem nolūkā nodrošināt Savienības agrovides mērķu sasniegšanai paredzēto neienesīgu ieguldījumu devuma labāku uzraudzību un novērtējumu; šajā sakarībā prasa dalībvalstīm, sākot no 2016. gada jūnija, ziņot par šiem rādītājiem savos gada īstenošanas ziņojumos un novērtēšanas plānos iekļaut neienesīgu ieguldījumu rezultātu izvērtējumu;

265.  iesaka Komisijai sniegt turpmākus norādījumus par to kritēriju definēšanu, ar kuriem nosaka izdevīguma pazīmes tiem neienesīgiem ieguldījumiem, kuriem tiek piemērotas visaugstākās atbalsta likmes, un dalībvalstīm nekavējoties izstrādāt šādus kritērijus un izmantot tos, lai modulētu atbalsta intensitāti;

266.  prasa dalībvalstīm nekavējoties īstenot procedūras, lai nodrošinātu, ka atbalstīto neienesīgu ieguldījumu izmaksas nepārsniedz tirgū piedāvāto līdzīga veida preču, pakalpojumu vai būvdarbu izmaksas; uzskata, ka šajā sakarībā dalībvalstīm būtu jānosaka atbilstoši kritēriji un/vai atsauces izmaksas, uz kurām pamatojoties dalībvalstu veikto administratīvo pārbaužu laikā tiek sistemātiski pārbaudītas neienesīgu ieguldījumu izmaksas;

267.  iesaka Komisijai, apstiprinot dalībvalstu lauku attīstības programmas 2014.–2020. gada periodam, ņemt vērā dalībvalstu sniegto informāciju par pasākumu kontrolējamību un pārbaudāmību, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis nosaka un ievieš piemērotas izmaksu samērīguma procedūras, un lai pārliecinātos, ka dalībvalstis efektīvi piemēro šajā saistībā paredzētās pārbaudes; turklāt iesaka Komisijai veicināt dalībvalstu paraugprakses apmaiņu saistībā ar izmaksu samērīguma pārbaudēm paredzēto procedūru izveidi;

268.  iesaka dalībvalstīm pirms pirmajām 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārbaudēm uz vietas noteikt metodi šo pārbaužu laikā atklāto kļūdu cēloņu savlaicīgai konsolidācijai un analīzei un īstenot nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu neienesīgu ieguldījumu shēmu pārvaldības un kontroles sistēmas;

269.  iesaka Komisijai ņemt vērā Revīzijas palātas konstatētos trūkumus neienesīgu ieguldījumu izdevumu jomā un kopā ar dalībvalstīm īstenot attiecīgus pasākumus, lai šāda veida ieguldījumiem nodrošinātu pienācīgu finansiālo pārvaldību;

XXIII daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 22/2015 “ES īstenotā kredītreitingu aģentūru uzraudzība ir labi izveidota, taču vēl nav pilnībā efektīva”

270.  uzsver, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1060/2009(19) (Kredītreitingu aģentūru regula) mērķis ir ieviest “kopēju regulatīvu pieeju, lai palielinātu kredītreitingu noteikšanas darbību godīgumu, pārredzamību, atbildīgumu, labu pārvaldību un neatkarību, sekmējot Savienībā izsniegto kredītreitingu kvalitāti un netraucētu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus panākot augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni” (Kredītreitingu aģentūru regulas 1. pants);

271.  atzīst, ka Revīzijas palāta un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) vienojās par daudziem revīzijas aspektiem un ieteikumiem;

272.  atzinīgi vērtē to, ka EVTI īsā laikā izveidoja labu pamatu kredītreitingu aģentūru efektīvai uzraudzībai Savienībā; tomēr norāda, ka Revīzijas palāta uzskata — procedūra ir smagnēja, jo saskaņā ar regulas prasībām tā ir iedalīta pilnīguma un atbilstīguma pārbaudes posmos;

273.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka reģistrācijas procesā EVTI būtu atbilstīgi jādokumentē savs visu to reglamentējošo prasību novērtējums, kas attiecas uz kredītreitinga metodiku, un pierādījumus par apstiprināšanas procesu vajadzētu glabāt ne tikai iekšējā sarakstē, bet gan tiem īpaši paredzētos dosjē;

274.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta un EVTI ir vienojušās par EVTI uz risku balstīto pieeju; uzskata, ka riska identifikācijas procesam vajadzētu būt pārredzamam, saprotamam un izsekojamam;

275.  uzskata, ka visas izmeklēšanas būtu pienācīgi jādokumentē, lai pierādītu un nodrošinātu, ka visi secinājumi ir pamatoti ar atbilstošiem pierādījumu analīzes datiem; norāda, ka šajā nolūkā Revīzijas palāta iesaka ieviest īpašu uzraudzības IT rīku; norāda uz EVTI nostāju, ka tās pašreizējie uzraudzības rīki ir bijuši efektīvi; tomēr joprojām pauž pārliecību, ka īpaši izstrādāts IT rīks būtu labākais līdzeklis, kā pārredzami, saprotami un izsekojami pārvaldīt informāciju, ņemot vērā parasto personāla mainības līmeni; tādēļ prasa EVTI paredzēt šāda IT rīka ieviešanu savā budžeta plānošanā;

276.  atgādina, ka viens no Kredītreitingu aģentūru regulas mērķiem un atbildības jomām ir nodrošināt neatkarību un novērst interešu konfliktus (skatīt Kredītreitingu aģentūru regulas 1. pielikumu); tādēļ uzskata, ka kredītreitingu aģentūrām būtu arī jāpārbauda reitinga analītiķu tirdzniecības darbības; tomēr uzskata, ka EVTI būtu strukturēti jāuzrauga kredītreitingu aģentūru ieviestās sistēmas interešu konfliktu noregulēšanai;

277.  norāda, ka Kredītreitingu aģentūru regulas 23. pantā ir paredzēts šādi: “Pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, ne EVTI, ne Komisija, ne arī kādas dalībvalsts publiskā sektora iestādes neiejaucas kredītreitingu saturā vai metodikā”; uzskata, ka tādēļ pēc reģistrācijas kredītreitingu aģentūru metodiku var uzraudzīt, tikai izmantojot īstenotās uzraudzības procedūras;

278.  piekrīt, ka EVTI būtu jāizvērtē visi būtiskie kredītreitingu metodikas izstrādes un īstenošanas aspekti, kuri vēl nav ietverti; pauž bažas, ka šo uzdevumu nevar pilnībā īstenot resursu trūkuma dēļ;

279.  pauž nožēlu, ka pašreizējā sistēma negarantē tirgu efektīvu aizsardzību noplūdes gadījumā, un aicina EVTI uzlabot savu kontroles sistēmu, lai novērstu un cīnītos pret darbībām, kas var izraisīt kropļojumus tirgos;

280.  pauž nožēlu par to, ka pašreiz spēkā esošie noteikumi par euro nenodrošina visu EVTI reģistrēto kredītreitingu aģentūru vienlīdzību; aicina Eiropas Centrālo Banku un Eiropas likumdevēju pēc iespējas ātrāk labot situāciju;

281.  apzinās, ka centrālais repozitorijs tiks integrēts Eiropas Reitingu rādītāju platformā (Kredītreitingu aģentūru regulas 11.a pants), kas izveidota 2013. gadā un pie kuras tiek vēl strādāts; prasa EVTI nodrošināt kredītreitingu aģentūru paziņoto datu uzticamību;

282.  aicina EVTI vēl vairāk uzlabot un saskaņot publiskošanas praksi visās kredītreitingu aģentūrās;

283.  atzinīgi vērtē EVTI ieceri uzlabot savu tīmekļa vietni un jo īpaši publicēt visus piemērojamos tiesību aktus un attiecīgos dokumentus, kā arī padarīt tīmekļa vietni lietotājiem draudzīgāku;

284.  norāda, ka daži Kredītreitingu aģentūru regulā izmantotie termini attiecībā uz metodiku varētu būt pārāk interpretējami un tādēļ negatīvi ietekmēt regulas īstenošanu; tādēļ aicina EVTI un Revīzijas palātu iesniegt Parlamentam un Komisijai to normatīvo noteikumu sarakstu, kurus būtu vēlams precizēt;

XXIV daļa — Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 2/2016 “2014. gada pārskats par Eiropas Revīzijas palātas īpašajos ziņojumos sniegto ieteikumu īstenošanas kontroli”

285.  atzinīgi vērtē to, ka 23 no 44 ieteikumiem ir tikuši pilnībā īstenoti;

286.  atzinīgi vērtē arī to, ka Komisija kopumā ir pieņēmusi īpašajā ziņojumā paustos Revīzijas palātas ieteikumus;

287.  tomēr norāda — Revīzijas palāta uzskatīja, ka 18 no 44 ieteikumiem ir tikuši vai nu daļēji īstenoti, vispār nav īstenoti vai to īstenošanu nav iespējams pārbaudīt:

   a) lauksaimniecības politikas jomā (10 ieteikumi) ieteikumu izpildes pārbaude bieži vien attiecās uz Komisiju un dalībvalstīm, un Komisija uzskatīja, ka tā ir izpildījusi savu pienākumu;
   b) sociālās politikas jomā (2 ieteikumi), uz ko attiecas dalīta pārvaldība, Revīzijas palāta uzskatīja, ka nav pienācīgi izmērīti rezultāti un efektivitāte;
   c) ārējo attiecību jomā (3 ieteikumi) Revīzijas palāta uzskatīja, ka Komisijai būtu tieši jānovērtē projekta izmaksu pamatotība un mazāk jāuzticas starptautisku organizāciju tirgus zināšanām; turklāt Komisijai būtu bijis jāpalielina Kopējās ārējo attiecību informācijas sistēmas (CRIS) kvalitāte un drošība, un
   d) konkurences jomā (3 ieteikumi) Revīzijas palāta uzskatīja, ka būtu labāk jāpārvalda sākotnējās izskatīšanas, jāsamazina nepamatoto sūdzību skaits un jāuzlabo saskarne pārskatu sagatavošanai par valsts atbalstu (SARI);

288.  uzsver, ka, raugoties no budžeta izpildes apstiprinātājiestādes viedokļa, nav pieņemami, ka pretrunu procedūras beidzas ar to, ka Komisija un Revīzijas palāta nonāk pie atšķirīgiem secinājumiem; tādēļ aicina abas iestādes nepieļaut šādu iznākumu;

289.  aicina Revīzijas palātu savos ieteikumos skaidri norādīt, kāda rīcība tiek sagaidīta no Komisijas un kāda — no dalībvalstīm;

290.  aicina Revīzijas palātu kopā ar valstu revīzijas iestādēm izstrādāt sistēmu, kas ļautu Revīzijas palātai izvērtēt dalībvalstu veiktos pasākumos saistībā ar tās sniegtajiem ieteikumiem;

291.  uzsver, ka tas nekad no Komisijas nav saņēmis pienācīgu paskaidrojumu par to, kādēļ tā vairākus gadus uzskatīja, ka ir ļoti svarīgi ģenerāldirektorātiem atteikties no savām iekšējās revīzijas struktūrām, tomēr nolēma no 2015. gada aprīļa šīs struktūras atkal pārgrupēt Iekšējās revīzijas dienestā;

o
o   o

292.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tās publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 51, 20.2.2014.
(2) OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(3) OV C 373, 10.11.2015., 1. lpp.
(4) OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0147.
(6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(7)Sk. īpašā ziņojuma I pielikumā iekļauto Revīzijas palātas izveidoto kontrolsarakstu, kas paredzēts, lai novērtētu kontroles sistēmu izveidi, ņemot vērā risku, kas saistīts ar lauku attīstības izmaksām.
(8) Īpašais ziņojums Nr. 1/2014 “ES atbalstīto sabiedriskā pilsētas transporta projektu efektivitāte” un Īpašais ziņojums Nr. 21/2014 “Vāja ieguldīto līdzekļu atdeve ES finansētajās lidostu infrastruktūrās”.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).
(11) Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).
(12) Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/57/ES par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) (OV L 173, 12.6.2014., 179. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regula (ES) Nr. 995/2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).


ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — 8., 9., 10. un 11. EAF
PDF 409kWORD 82k
Lēmums
Lēmums
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2203(DEC))
P8_TA(2016)0149A8-0137/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0379 – C8-0248/2015),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondu (COM(2015)0295),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2014. finanšu gadā, ar Komisijas atbildēm(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta ir sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumus attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fondu darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā (05219/2016 – C8-0036/2016, 05220/2016 – C8-0037/2016, 05223/2016 – C8-0038/2016, 05224/2016 – C8-0039/2016),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194 un SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(3) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(4),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību („Lēmums par aizjūras asociāciju”)(5),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(6),

–  ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2000. gada 18. septembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu protokolu, kurš pievienots Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu partnerattiecību nolīgumam, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā), un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(7),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2006. gada 17. jūlijā noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(8),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2013. gada 24. un 26. jūnijā noslēdza Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Eiropas Savienības atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(9),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstoši Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(10),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(11),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(12),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes 2015. gada 2. marta Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(13),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0137/2016),

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2015/2203(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda finanšu pārskatus un ieņēmumu un izdevumu pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0379 – C8-0248/2015),

–  ņemot vērā finanšu informāciju par Eiropas Attīstības fondu (COM(2015)0295),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2014. finanšu gadā, ar Komisijas atbildēm(14),

–  ņemot vērā deklarāciju(15) par pārskatu ticamību un par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta ir sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumus attiecībā uz Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Attīstības fondu darbību īstenošanu 2014. finanšu gadā (05219/2016 – C8-0036/2016, 05220/2016 – C8-0037/2016, 05223/2016 – C8-0038/2016, 05224/2016 – C8-0039/2016),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un Komisijas dienestu darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194 un SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū(16) un grozīts 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Burkinafaso)(17),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmumu 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību („Lēmums par aizjūras asociāciju”)(18),

–  ņemot vērā 33. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 1995. gada 20. decembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Otro finanšu protokolu, kurš pievienots Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(19),

–  ņemot vērā 32. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2000. gada 18. septembrī noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu protokolu, kurš pievienots Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu partnerattiecību nolīgumam, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (Beninā), un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(20),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2006. gada 17. jūlijā noslēdza dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Kopienas atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(21),

–  ņemot vērā 11. pantu Iekšējā nolīgumā, ko 2013. gada 24. un 26. jūnijā noslēdza Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, par Eiropas Savienības atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam atbilstoši ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiāla atbalsta piešķiršanu tām aizjūras zemēm un teritorijām, uz kurām attiecas EK līguma ceturtā daļa(22),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā 74. pantu 1998. gada 16. jūnija Finanšu regulā, kas attiecas uz sadarbību attīstības finansēšanas jomā atbilstoši Ceturtajai ĀKK un EK konvencijai(23),

–  ņemot vērā 119. pantu 2003. gada 27. marta Finanšu regulā, ko piemēro 9. Eiropas Attīstības fondam(24),

–  ņemot vērā 50. pantu Padomes 2008. gada 18. februāra Regulā (EK) Nr. 215/2008 par Finanšu regulu, ko piemēro 10. Eiropas Attīstības fondam(25),

–  ņemot vērā 48. pantu Padomes 2015. gada 2. marta Regulā (ES) 2015/323 par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam(26),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu, 94. panta trešo ievilkumu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0137/2016),

1.  konstatē, ka astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda galīgie gada pārskati ir tādi, kā norādīts Revīzijas palātas gada pārskata 2. tabulā;

2.  apstiprina astotā, devītā, desmitā un vienpadsmitā Eiropas Attīstības fonda 2014. finanšu gada pārskatus;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Investīciju bankai, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV C 373, 10.11.2015., 289. lpp.
(2) OV C 379, 13.11.2015., 124. lpp.
(3) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(4) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
(5) OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.
(6) OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.
(7) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.
(8) OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.
(9) OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.
(10) OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.
(11) OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.
(12) OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.
(13) OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.
(14) OV C 373, 10.11.2015., 289. lpp.
(15) OV C 379, 13.11.2015., 124. lpp.
(16) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(17) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
(18) OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.
(19) OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.
(20) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.
(21) OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.
(22) OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.
(23) OV L 191, 7.7.1998., 53. lpp.
(24) OV L 83, 1.4.2003., 1. lpp.
(25) OV L 78, 19.3.2008., 1. lpp.
(26) OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.


ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Parlaments
PDF 744kWORD 270k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments (2015/2155(DEC))
P8_TA(2016)0150A8-0135/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos gada pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0200/2015)(2),

–  ņemot vērā 2014. finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa — Eiropas Parlaments(3),

–  ņemot vērā iekšējā revidenta pārskatu par 2014. finanšu gadu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes(4),

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu un 318. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Prezidija 2005. gada 27. aprīļa lēmumu par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(7) un jo īpaši tā 13. pantu,

–  ņemot vērā Prezidija 2014. gada 16. jūnija lēmumu par iekšējiem noteikumiem par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi(8) un jo īpaši tā 22. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0135/2016),

A.  tā kā Parlamenta priekšsēdētājs 2015. gada 8. jūlijā pieņēma Parlamenta 2014. finanšu gada pārskatus;

B.  tā kā Parlamenta ģenerālsekretārs kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs 2015. gada 18. septembrī apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžetam piešķirtie līdzekļi ir izlietoti paredzētajiem mērķiem un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;

C.  tā kā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 166. panta 1. punktā ir noteikts, ka visas Savienības iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas iekļauti Eiropas Parlamenta lēmumā par budžeta izpildes apstiprināšanu,

1.  sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par Eiropas Parlamenta 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments (2015/2155(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0135/2016),

A.  tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos un ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

B.  tā kā Revīzijas palāta savā revīzijā secināja, ka nav konstatēti nozīmīgi trūkumi atlasītajās iestāžu un struktūru sistēmās un gada darbības pārskatos;

C.  tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīta anketa, kuras atbildes saņēma un apsprieda Budžeta kontroles komiteja, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;

D.  tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un lietderību un kontrole ir nepieciešama, lai nodrošinātu politiskās vadības un Parlamenta administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā,

Eiropas Parlamenta pārskati

1.  norāda, ka Parlamentam 2014. gadā piešķirto galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR 1 755 631 742 jeb 20,13 % no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 5. izdevumu kategorijas, kas paredzēta Savienības iestāžu 2014. gada administratīvajiem izdevumiem, kopumā par 0,3 % pārsniedzot 2013. gada budžetu (EUR 1 750 463 939);

2.  norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2014. gada 31. decembrī bija EUR 174 436 852 (2013. gadā — EUR 158 117 371), no kuriem EUR 26 979 032 bija piešķirtie ieņēmumi (2013. gadā — EUR 25 991 783);

3.  atgādina, ka 2014. gadā četras nodaļas veidoja 72 % no kopējām saistībām: 10. nodaļa (“Iestādes locekļi”), 12. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”);

4.  pieņem zināšanai, ka Parlamenta 2014. finanšu gada kontu slēgšanas pamatā esošie skaitļi bija šādi:

a)  pieejamās apropriācijas (EUR)

2014. gada apropriācijas

1 755 631 742

neautomātiskie pārnesumi no 2013. finanšu gada

734 000

automātiskie pārnesumi no 2013. finanšu gada

277 774 604

2014. gada piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstīgās apropriācijas

26 979 032

piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstīgās apropriācijas, kas pārnestas no 2013. gada

106 934 452

Kopā:

2 168 053 830

b)  apropriāciju izlietojums 2014. finanšu gadā (EUR)

saistības

2 138 652 789

veiktie maksājumi

1 742 390 229

uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu radītās apropriācijas

383 988 975

uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas

0

atceltās apropriācijas

39 918 558

c)  budžeta ieņēmumi (EUR)

saņemts 2014. gadā

174 436 852

d)  kopējā bilance 2014. gada 31. decembrī (EUR)

1 476 824 398

5.  norāda, ka kopumā EUR 71 500 000 tika pārvietoti no provizorisko apropriāciju pozīcijām un citiem avotiem, lai palīdzētu finansēt Konrad Adenauer ēkas Luksemburgā ikgadējos nomas maksājumus, paplašināšanu un modernizāciju; piebilst, ka šī summa ir 4 % no 2014. gada galīgajām apropriācijām;

Revīzijas palātas atzinumi par 2014. gada pārskatu ticamību un pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

6.  atgādina, ka Revīzijas palāta visām Savienības iestādēm, tostarp Eiropas Parlamentam, veic administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu un ka kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks; pieņem zināšanai, ka darījumu pārbaudes liecina, ka aplēstais kļūdu līmenis DFS 5. izdevumu kategorijā ir 0,5 % (samazinājums salīdzinājumā ar 1 % 2013. gadā);

7.  atgādina, ka revīzijā tika pārbaudīta izlase, kura ietvēra 129 maksājumu darījumus, no kuriem 92 maksājumi bija algu, pensiju, ar tām saistītu pabalstu un citi ar personālu saistīti maksājumi, 14 maksājumi bija saistīti ar līgumiem par ēkām un 23 maksājumi bija saistīti ar citiem izdevumiem (energoresursi, sakari, informācijas tehnoloģijas u. c.); uzsver, ka no 129 pārbaudītajiem darījumiem 20 darījumos (jeb 15,5 %) tika konstatētas kļūdas; pieņem zināšanai, ka aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz 12 skaitļos izteiktajām kļūdām, ir 0,5 %;

8.  uzsver Revīzijas palātas ieteikumu par to, ka Parlamentam būtu jāpastiprina pārbaudes saistībā ar izmaksām, kuras Eiropas politiskās partijas atlīdzina savām saistītajām organizācijām, jāizstrādā Eiropas politiskajām partijām paredzēti atbilstoši noteikumi par publisko iepirkumu un jāuzrauga to piemērošana, veicot pienācīgas pārbaudes un nodrošinot labākus norādījumus; uzstāj, ka ir jānodrošina pilnīga pārredzamība attiecībā uz Eiropas līmeņa politisko partiju izdevumiem un ka turpmāk atbildīgajai komitejai ir detalizēti jāpārbauda un jāapspriež šī informācija, īstenojot parasto budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

Iekšējā revidenta gada pārskats

9.  pieņem zināšanai, ka atbildīgās komitejas 2016. gada 25. janvāra sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar 2015. gada 16. jūlijā parakstīto gada pārskatu, norādot, ka 2014. gadā viņš ir veicis šādas revīzijas Parlamenta administrācijā:

   saistībā ar iekšējās revīzijas pārskatiem veicamo darbību transversāla pēcpārbaude — 2014. gads, revidenta darba I un II posms;
   konsultācijas uzdevums saistībā ar Demokrātijas atbalsta direktorāta (DG EXPO) iekšējās pārvaldības un kontroles procedūrām;
   Konrad Adenauer ēkas būvniecības projekta periodiska pārbaude, sk. “2. posms — ziņojumā norādīto projekta izmaksu aprēķināšana, ziņošana par tām un kontrole”;
   deputātu algu un pārejas pabalstu revīzija;
   dotāciju procesa revīzija Komunikācijas ģenerāldirektorātā (DG COMM);
   IT infrastruktūras un operāciju informācijas sistēmu revīzija — sk. “1. uzdevums — 1. ziņojums: resursu optimizācija un IT darbības nepārtrauktība”;
   Rīcības kodeksa attiecībā uz daudzvalodību ievērošanas revīzija saistībā ar mutiskās tulkošanas pakalpojumiem;

10.  uzsver, ka dotāciju procesa revīzijā iekšējais revidents secināja, ka ir lielas iespējas uzlabot konkrētas pārvaldības un kontroles procedūras un tādējādi nodrošināt lielāku pārliecību par to, ka dotāciju programma sasniedz savu mērķi, proti:

   nodrošināt, ka daudzgadu dotāciju programma ir pilnībā saskaņota ar iestādes ilgtermiņa komunikācijas stratēģijas mērķiem un atbalsta tos;
   nodrošināt, ka programmas pievienotā vērtība tiek mērīta, izmantojot atbilstīgus izpildes rādītājus un instrumentus;
   noslēgt nolīgumus ar mazāku skaitu stratēģisko partneru, kuri spēj nākt klajā ar rīcības plānu, kas aptvertu visu partnerības nolīguma darbības laiku;
   uzlabot ierosināto projektu novērtēšanu, nosakot visām novērtēšanas komitejām kopīgu metodiku novērtējuma veikšanai;
   uzlabot pabeigto projektu finansiālo un darbības novērtējumu galīgā maksājuma stadijā, proti, novērtējot, vai pasākumi ir veikti saskaņā ar to sākotnējiem mērķiem;

Parlamenta iekšējās kontroles sistēmas revīzija

11.  norāda, ka 2014. gada beigās bija panākts ievērojams progress un vēl nebija pabeigtas tikai četras no 452 ar iekšējās kontroles sistēmu saistītajām darbībām, par kurām bija panākta sākotnēja vienošanās; aicina iekšējo revidentu pastāvīgi informēt Budžeta kontroles komiteju par progresu, kas panākts saistībā ar šīm atlikušajām darbībām;

Saistībā ar rezolūciju par 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

12.  pieņem zināšanai rakstiskās atbildes, kas saistībā ar rezolūciju par 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu(9) iesniegtas Budžeta kontroles komitejai 2015. gada 15. oktobrī; atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra izklāstu attiecībā uz dažādajiem jautājumiem un prasībām, kas bija iekļautas minētajā Parlamenta rezolūcijā, un pēc tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem;

13.  norāda, ka nebija saskaņots datums, kad jāiesniedz projekts ziņojumam par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu, un termiņš, kurā jāiesniedz papildu jautājumi ģenerālsekretāram;

14.  pieņem zināšanai ģenerālsekretāra atbildi attiecībā uz lietojumprogrammas ePetition pieejamību deputātiem un sabiedrībai kopumā; aicina ģenerālsekretāru informēt Parlamentu par konsultēšanās ar Juridisko dienestu iznākumu un novērtēt lietojumprogrammas pieejamības paplašināšanas tehniskās un budžeta izmaksas;

15.  atgādina, ka ēdamzāļu pakalpojumu mērķis ir nodrošināt deputātiem un darbiniekiem ātri pieejamus ēdināšanas pakalpojumus; pauž bažas par ēdamzāļu ierobežoto ietilpību visaugstākā pieprasījuma brīžos, īpaši plenārsēžu laikā Strasbūrā; atzinīgi vērtē to, ka ir pieejama jauna āra terase, kas daļēji novērsīs šo problēmu, kad vien laika apstākļi to ļaus; aicina administrāciju vēl vairāk uzlabot Strasbūras ēdamzāli, efektīvāk izmantojot visu pieejamo platību;

16.  norāda, ka Parlaments ēdināšanas pakalpojumiem ir sācis izmantot fiksētas cenas līgumus; norāda, ka ēdināšanas pakalpojumiem nepieciešamie budžeta līdzekļi bija diezgan ierobežoti, proti, tikai 0,23 % no gada budžeta; sagaida, ka Parlamenta ēdināšanas vietās noteiktās cenas tiks saglabātas nemainīgas, ņemot vērā piedāvāto ēdienu cenas atkārtotos, ievērojamos paaugstinājumus;

17.  norāda, ka 2015. gadā noslēgtajos jaunajos līgumos par ēdināšanas pakalpojumiem Briselē vairs nav paredzēta tikai viena ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja izmantošana; sagaida, ka plānotās mazās ēdināšanas vietas Briselē darbosies tā, lai tiktu iesaistīti MVU un veicināta ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju dažādība, nodrošinot kvalitatīvu pakalpojumu par pieņemamu cenu;

18.  ar bažām norāda — tā kā cenu līmenis ir cēlies, tas ir izraisījis nepamatoti neizdevīgu cenu noteikšanu, kas īpaši skar asistentus, praktikantus un apmeklētājus; uzsver, ka palielinājumi nozīmē to, ka cenas Parlamentā tagad ir gandrīz līdzvērtīgas apkārtējos restorānos un bāros noteiktajām cenām; ar bažām norāda arī uz to, ka, lai gan cena ir pieaugusi, ēdiena kvalitāte ir ievērojami pasliktinājusies;

19.  uzskata, ka daudzajās nedēļas, kad notiek tikšanās ar vēlētājiem un plenārsesijas, ēdamzāles un kafejnīcas netiek pilnībā izmantotas; ierosina nolīgumos ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem ņemt vērā iespēju tajās nedēļās, kad ne visas ēdamzāles un kafejnīcas darbojas, nodarbināt to darbiniekus kur citur;

20.  aicina administrāciju veikt novērtējumu un ierosināt cenu shēmu, kurā būtu ņemti vērā gan jaunie noteikumi, gan atlaižu iespējas praktikantiem, nodrošinot maltītes par pieņemamām cenām;

21.  pauž sarūgtinājumu par to, ka administrācija nespēj sniegt informāciju par dažādās Parlamenta darba dienās un nedēļās izsniegto porciju mainīgo skaitu; vēlas zināt, kā ir iespējams jebkādi kontrolēt līgumā noteiktu pakalpojumu sniedzējus, ja nav pieejama šāda pamatinformācija; aicina administrāciju darīt atbildīgajai komitejai pieejamu ēdināšanas pakalpojumu līgumu, kurš stājās spēkā 2015. gada 26. septembrī, un sniegt sīkāku informāciju par piedāvātajiem ēdieniem;

22.  uzsver, ka Revīzijas palātas 2014. gada 11. jūlijā pieņemtajā pārskatā ir norādīts, ka Savienības budžetā eventuāli varētu ietaupīt EUR 114 miljonus gadā, ja Parlaments centralizētu savu darbību; atkārtoti aicina Parlamentu un Padomi pievērsties nepieciešamībai sagatavot plānu pārejai uz vienu darbavietu, lai panāktu ilgtermiņa ietaupījumus, kā Parlaments ir norādījis vairākās iepriekšējās rezolūcijās;

2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana

23.  norāda, ka par budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un Budžeta kontroles komitejas 2016. gada 4. februāra viedokļu apmaiņa, klātesot Revīzijas palātas pārstāvim un iekšējam revidentam, bija ļoti augstvērtīga; izsaka atzinību ģenerālsekretāram par viņa atsaucību un prasa nodrošināt vairāk iespēju Budžeta kontroles komitejā apspriesties ar viņu par jautājumiem, kuri ietekmē Parlamenta budžetu;

24.  norāda uz sadarbības nolīguma parakstīšanu ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK) un Reģionu komiteju 2014. gada 5. februārī; prasa noteikt īpašus sīki izstrādātus noteikumus par visu trīs iestāžu kopīgi izmantoto dienestu darbību; uzsver, ka minētais nolīgums ir jāīsteno līdzsvaroti un tam vienlīdz jānāk par labu visām trim iestādēm; aicina šī nolīguma vidusposma novērtējumā iekļaut katras iestādes vērtējumu par tā ietekmi cilvēkresursu, sinerģijas un pievienotās vērtības ziņā un attiecībā uz tā būtību, kā arī sniegt sīku no šī nolīguma izrietošo ietaupījumu un/vai budžeta izdevumu pieauguma atspoguļojumu, īpašu uzmanību pievēršot nodaļām par darbiniekiem; prasa pastāvīgi informēt par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar šo nolīgumu;

25.  atgādina, ka saskaņā ar šo nolīgumu ne vairāk kā 80 EESK un Reģionu komitejas ierēdņu (no rakstiskās tulkošanas dienesta un asistentu vidus) tiks pārcelti uz Parlamentu darbam jaunajā Eiropas Parlamenta Izpētes dienestā (EPRS); uzskata, ka šai darbinieku pārcelšanai vajadzētu dot iespēju palielināt Parlamenta iekšēji veiktā darba ražīgumu, mazāk budžeta līdzekļu atvēlot ārējiem pētījumiem, izvērtējumiem vai novērtējumiem; ar bažām norāda, ka līdz šim uz EPRS ir tikuši pārcelti 25 EESK ierēdņi un 24 Reģionu komitejas ierēdņi, lielākā daļa ļoti tuvu pensionēšanās vecumam, kā rezultātā divas minētās iestādes ievērojami ietaupīs ar personālu saistītajās nodaļās, savukārt Parlamenta izdevumi ievērojami palielināsies gan īstermiņā (algas), gan vidējā termiņā un ilgtermiņā (pensijas);

26.  atzinīgi vērtē pakalpojumu sniedzēju vārdu, kā arī informācijas par deputāta nodarbināto reģistrēto deputāta palīgu (RDP) un vietējo palīgu publicēšanu katra deputāta mājaslapā;

27.  pauž nožēlu par administrācijas pienākumu nodošanu deputātu birojiem; prasa administrācijai veikt pārbaudi, lai noskaidrotu, kurus pienākumus (piemēram, atbildību par praktikantu apdrošināšanu) varētu nodot atpakaļ administrācijai;

28.  uzsver, ka Parlamenta iekšējo lēmējstruktūru, īpaši Prezidija, darbs ir jāpadara pārredzamāks un pieejamāks; prasa sistemātiski un savlaicīgi publicēt internetā un nosūtīt deputātiem sanāksmju darba kārtības un protokolus;

29.  norāda, ka deputātu biroju administratīvais slogs ir pieaudzis arī kopumā, un prasa racionalizēt veidlapas, kuras jāizmanto Parlamenta iekšējās procedūrās, piemēram, pieņemot darbā jaunus palīgus;

30.  norāda, ka pēc ievērojamas aizkavēšanās ir pieņemti iekšējie noteikumi par trauksmes cēlējiem un kopš 2016. gada janvāra tie ir spēkā; pauž bažas par trauksmes cēlēju aizsardzības trūkumu un aicina Parlamentu nodrošināt, ka viņu tiesības tiek pilnībā ievērotas; aicina Prezidiju paplašināt iekšējo noteikumu par trauksmes cēlējiem darbības jomu, attiecinot tos arī uz RDP, un prasa uz vietējiem palīgiem attiecināt līdzvērtīgus valsts tiesību aktus;

31.  prasa paskaidrot veidu, kā notiek oficiāla un neoficiāla sadarbība ar OLAF saistībā ar deputātu norēķiniem; norāda, ka vismaz vienā gadījumā informācija ir tikusi nodota trešai personai; uzskata to par deputātu mandāta neatkarības pārkāpumu;

32.  norāda, ka bija grūti pilnībā nošķirt priekšsēdētāja politisko darbību no viņa gatavošanās vadošā kandidāta statusā vadīt savu partiju 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās un ka šādu nošķīrumu bija grūti veikt arī attiecībā uz citiem vadošajiem kandidātiem; uzskata, ka šīs abas lomas nav tikušas nepārprotami nošķirtas; prasa skaidri nodalīt amatpersonas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidāta funkcijas; pauž nožēlu par to, ka Parlamenta darbinieki vismaz netieši ir izmantoti palīdzībai kampaņas gatavošanā, un prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmāk tā vairs nenotiek; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka priekšsēdētājs ir pārvērtis Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Twitter profilu par savu personīgo profilu un izmantojis to kampaņā;

33.  uzdod EPRS veikt to tiesisko regulējumu salīdzinošu analīzi, kuri reglamentē to kandidātu atbilstību, kuri kandidē vēlēšanu kampaņās citās starptautiskās organizācijās un dalībvalstīs (premjerministra, ģenerālsekretāra, kanclera u. c. vēlēšanās);

34.  norāda, ka laikposmā no 22. janvāra līdz 18. aprīlim priekšsēdētājs oficiālos starptautiskos komandējumos devās galvenokārt tādēļ, lai tiktos ar sociālistu partijām un organizācijām saistītiem valdības un oficiāliem pārstāvjiem; prasa iesniegt vairāk informācijas par šo jautājumu;

35.  prasa sniegt sīkāku informāciju par visu vadošo kandidātu kampaņām, īpaši par to, vai viņus vēlēšanu kampaņas laikā ir pavadījuši ierēdņi un citi štata darbinieki, kuri tobrīd nav bijuši atvaļinājumā; atzinīgi vērtē priekšsēdētāja sniegto papildu informāciju un prasa pārējiem kandidātiem nodrošināt tādu pašu pārredzamību;

Piemaksa par vispārējiem izdevumiem

36.  atgādina, ka piemaksa par vispārējiem izdevumiem ir paredzēta, lai segtu izdevumus dalībvalstī, no kuras deputāts ievēlēts, tādus kā deputāta biroja īre, aprīkojums, biroja piederumi, dokumentācija vai pasākumu rīkošanas loģistika; pieņem zināšanai, ka ar deputāta mandātu saistītas piemaksas visaptveroša kontroles sistēma nozīmētu 40 līdz 75 jaunas administratīvas štata vietas, kas būtu pretrunā darbinieku skaita samazināšanas plānam;

37.  atbalsta pilnīgu pārredzamību saistībā ar piemaksu par vispārējiem izdevumiem, lai visi Eiropas iedzīvotāji varētu gūt ieskatu Eiropas Parlamenta deputātu vispārējos izdevumos; mudina Prezidiju pārskatīt to izdevumu sarakstu, kurus var segt no minētās piemaksas;

38.  atkārtoti aicina nodrošināt lielāku pārredzamību saistībā ar deputātiem paredzēto piemaksu par vispārējiem izdevumiem; aicina Prezidiju definēt precīzākus noteikumus par pārskatatbildību attiecībā uz izdevumiem, kurus drīkst segt no minētās piemaksas, taču tas nedrīkst radīt papildu izmaksas un administratīvo slogu deputātiem;

39.  atgādina Prezidijam, ka ir steidzami jāveic piemaksas par vispārējiem izdevumiem revīzija;

Apmeklētāju grupu uzņemšanai paredzētā finansiālā atbalsta sistēma

40.  atzinīgi vērtē apmeklētāju grupām paredzēto Parlamenta subsīdiju labāku saskaņošanu ar faktiskajiem izdevumiem, kas radušies šajā sakarā; tomēr pauž dziļas bažas par to, ka tas ir vienīgais Parlamenta iekšējā revidenta konstatētais ārkārtīgi svarīgais pasākums;

41.  pauž bažas par to, ka apmeklētāju grupu finansējums 2014. gadā joprojām lielākoties tiek izmaksāts skaidrā naudā: EUR 24 593 928,16 lielie izdevumi 2013. gadā 73,14 % apmērā tika segti skaidrā naudā un 26,86 % apmērā — ar bankas pārskaitījumu, savukārt EUR 22 281 749,46 lielie izdevumi 2014. gadā 71,15 % apmērā tika segti skaidrā naudā un 28,85 % apmērā — ar bankas pārskaitījumu;

42.  norāda uz vispārējā stāvokļa apskatā par Savienības budžeta finanšu pārvaldību iekļauto Revīzijas palātas konstatējumu, ka izdevumu atlīdzināšana apmeklētāju grupām, veicot skaidras naudas maksājumus, rada augstu risku; tādēļ prasa pēc iespējas ierobežot skaidras naudas maksājumus, atlīdzinot izdevumus apmeklētāju grupām; norāda uz lielo Parlamenta reputācijas apdraudējumu un ievērojamo drošības risku, ko rada šādi skaidras naudas maksājumi apmeklētāju grupām; atzīst praktiskās problēmas un prasa izvērtēt alternatīvas un efektīvas metodes maksājumu veikšanai, pirms tiek pieņemti jauni noteikumi par apmeklētāju grupu uzņemšanu;

Pārredzamības reģistrs un interešu konflikti

43.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir sākusi sabiedriskās apspriešanas procedūru saistībā ar pašreizējā Komisijas un Parlamenta pārredzamības reģistra pārskatīšanu un tā attiecināšanu arī uz Padomi; prasa uzreiz pēc sabiedriskās apspriešanas izveidot iestāžu darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus par reģistra pārskatīšanu, ar to saistīto rīcības kodeksu un tā darbību;

44.  papildus tam prasa Parlamenta administrācijai sagatavot ziņojumu par to, kuri attiecīgu Eiropas NVO bijušie vadītāji, izpilddirektori, direktori un valdes locekļi tagad ir Parlamenta deputāti;

45.  prasa Parlamenta administrācijai sagatavot ziņojumu par to, kā interešu grupas un citas ārējas organizācijas izmanto Parlamenta telpas; aicina Prezidiju pārbaudīt šo pasākumu saderību ar Parlamenta darbu, vienlaikus nodrošinot, ka Parlaments joprojām ir pilsoniskajai sabiedrībai un sabiedriskām debatēm atvērta iestāde;

46.  atgādina deputātu pienākumu nekavējoties informēt administrāciju par izmaiņām viņu interešu deklarācijās; pauž nožēlu par to, ka 2014. gadā ievēlēto deputātu CV un interešu deklarācijas tika augšupielādētas Parlamenta tīmekļa vietnē ļoti vēlu;

47.  mudina Parlamentu pieņemt noteikumus, lai atklātu jebkādu ieguldījumu, kas saņemts no lobistiem/interešu pārstāvjiem attiecībā uz politikas nostādņu, tiesību aktu un grozījumu projektiem (“likumdošanas pēda”);

48.  aicina Prezidiju radīt tehniskas iespējas deputātiem, kuri to vēlas, publicēt savā oficiālajā tīmekļa vietnē savu dienas kārtību un jo īpaši informāciju par tikšanās reizēm ar lobistiem;

Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts un Ārpolitikas ģenerāldirektorāts

49.  norāda, ka delegāciju, apvienoto parlamentāro asambleju, ad hoc delegāciju un vēlēšanu novērošanas misiju ārpus Savienības izmaksas 2014. gadā tika ierobežotas EUR 1 351 212 apmērā, salīdzinot ar EUR 5 794 360 2013. gadā, ņemot vērā piezīmes, ko Parlaments bija iekļāvis iepriekš minētajā rezolūcijā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un samazinoties komandējumu skaitam pārejas laikā no viena sasaukuma uz otru, kad vairākus mēnešus nenotika delegāciju vizītes; tomēr pauž kritiku par to, ka dažas Parlamenta misijas bija pārmērīgi dārgas, īpaši attālu galamērķu gadījumos; sagaida, ka šīs izmaksas tiks paskaidrotas sīkāk un tuvākajā nākotnē tiks samazinātas, kā arī prasa katras misijas izmaksas detalizēti publicēt gada darbības pārskatā;

50.  uzskata, ka būtu jāapsver, kā varētu izmantot IT instrumentus, piemēram, videokonferences, lai mazinātu delegāciju vizīšu skaitu;

51.  prasa nekavējoties izstrādāt parlamentu sadarbības delegāciju tīmekļa vietnes un piepildīt tās ar saturu; uzskata par izšķiroši svarīgu — ja budžets to atļauj — arī delegāciju atklāto sanāksmju straumēšanu tiešsaistē internetā, kā tas notiek Parlamenta komiteju sanāksmju gadījumā;

Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts

52.  atgādina, ka jaunais deputātiem paredzētais izpētes dienests sāka nodrošināt īpaši pielāgotas izpētes funkcijas deputātiem pēc individuāla pieprasījuma, publicējot brīfingus visās svarīgākajās politikas jomās; norāda, ka pirmajā pilnajā darbības gadā izpētes dienests sagatavoja vairāk nekā 450 publikācijas, atbildēja uz 1675 deputātu pieprasījumiem veikt izpēti un izpildīja 745 līdzīgus pieprasījumus no citu Parlamenta klientu puses; norāda, ka šī struktūra nodrošina piekļuvi lielam attiecīgas informācijas apjomam, kam vajadzētu ievērojami samazināt ārēju ekspertu piesaistīšanu un tādējādi ļaut ietaupīt daudz līdzekļu; prasa visus brīfingus par svarīgāko jomu tēmām tulkot dalībvalstu oficiālajās valodās;

53.  prasa skaidrāk definēt uzdevumus dažādajās pakalpojumu jomās (izpētes pakalpojumi, ietekmes novērtēšana) un informēt deputātus par šīm atbildības jomām;

54.  prasa Ex ante ietekmes novērtēšanas nodaļai ar e-pasta palīdzību uzlabot savu atpazīstamību, informējot par izcilajiem pakalpojumiem, ko tā sniedz komiteju locekļiem un referentiem, kā arī par tās darba metodēm; atbalsta apmācības turpināšanu deputātu padomniekiem un palīgiem; prasa jūtami uzlabot šajā jomā pieejamos cilvēkresursus, jo tas ievērojami uzlabotu Parlamenta spēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā kā līdzvērtīgam partnerim;

55.  atzinīgi vērtē to, ka līdz šim nav bijis sūdzību par vienpusējiem ietekmes novērtējumiem, un aicina nodaļu arī turpmāk nodrošināt neitralitāti šajā sakarā;

56.  mudina DG EPRS vēl vairāk nodalīt savas publikācijas no Parlamenta oficiālajām nostājām, lai novērstu neizpratni sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos; atzinīgi vērtē atrunas ieviešanu visās publikācijās; aicina DG EPRS padarīt to redzamāku un iekļaut to ne tikai pēdējā lappusē, kā arī ieviest vēl citas pazīmes, kas ļautu šīs publikācijas viegli atšķirt no Parlamenta oficiāli pieņemtajām nostājām;

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

57.  norāda, ka organizācija VoteWatch saņēma divas dotācijas (2012. gadā — EUR 149 172 un 2013. gadā — EUR 350 000) par konkrētu ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām saistītu projektu līdzfinansēšanu; prasa veikt šo projektu pievienotās vērtības izvērtējumu;

58.  pauž bažas par Parlamenta komunikācijas pasākumu reālu rezultātu trūkumu, ņemot vērā aizvien mazāko vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī vispārējas informētības trūkumu sabiedrībā par Parlamenta lomu un tā darbību;

59.  norāda, ka pašas LUX kino balvas izdevumi 2014. gadā sasniedza EUR 391 506, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados (2013. gadā — EUR 448 000, 2012. gadā — EUR 434 421) un kas sedza izmaksas saistībā ar oficiālo atlasi, konkursu (cita starpā subtitru sagatavošanu Savienības 24 oficiālajās valodās un izdrukas filmu demonstrēšanai 28 dalībvalstīs) un balvas piešķiršanas ceremoniju; atgādina, ka LUX kino balvas līdz ar Saharova balvas un sieviešu tiesību reklamēšanas un popularizēšanas mērķis ir uzskatāmi parādīt Parlamenta apņēmību veicināt vienprātīgi atbalstītas vērtības, piemēram, cilvēktiesības un solidaritāti, kā arī tā apņemšanos nodrošināt kultūras un valodu daudzveidību; pauž dziļu nožēlu par to, ka ziņojumā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu prasītās aptaujas par LUX balvas atpazīstamību un ietekmi rezultāti vēl nav pieejami; prasa šī pētījuma rezultātus darīt zināmus sabiedrībai līdz 2016. gada maija vidum un oficiāli izklāstīt tos Budžeta kontroles komitejā;

60.  norāda, ka saskaņā ar DG COMM plaši pausto viedokli būtu jāsamazina izdevumi un vairāk jākoncentrējas uz efektivitāti; prasa lielāku uzmanību pievērst efektīvai, nevis dārgai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izvēršanai; norāda, ka, neraugoties uz lielajām summām, kuras iztērētas Parlamenta tīmekļa vietnei, tā joprojām ir sarežģīta, grūti pārlūkojama un nerada vēlamo atpazīstamību; iesaka pārskatīt tirgvedības stratēģiju; uzsver, ka pārredzama un pieejama tīmekļa vietne ir galvenais faktors iedzīvotāju iesaistīšanā;

61.  prasa izveidot jaunu un efektīvu meklētājprogrammu Parlamenta tīmekļa vietnē, kas nozīmētu gan ievērojamu meklētājprogrammas optimizāciju un pilnīgi saprotamu meklētājprogrammas rezultātu lapu, gan mērķtiecīgus centienus uzlabot vietnes pieejamību, izmantojot labāk atpazīstamus atslēgvārdus; iesaka veidot intensīvu iestāžu sadarbību, lai savienotu visas Savienības iestāžu tīmekļa vietnēs pieejamās datubāzes; norāda, ka tas nodrošinās Savienības pasākumu lielāku pārredzamību visiem iedzīvotājiem;

Eiropas vēstures nams

62.  pauž sarūgtinājumu par to, ka darbi Eastman ēkā, kurā atradīsies Eiropas vēstures nams, ir turpinājuši noritēt ar kavēšanos; prasa sagatavot komunikācijas plānu / popularizēšanas kampaņas un tīmekļa vietnes projektus / tirgvedības plānu, kur būtu detalizēti norādīts, kā Eiropas vēstures nams radīs vēlamo ietekmi;

63.  atgādina, ka darbiem vajadzēja būt pabeigtiem līdz 2014. gada beigām; sagaida, ka tiks ievērots sākotnēji apstiprinātais šī projekta kopējais budžets, neraugoties uz kavējumiem, un ka pirmā ekspozīcija tiks atklāta 2016. gada beigās;

64.  prasa skaidri nodalīt informāciju, kura jau ir pieejama Parlamentarium; atkārtoti brīdina par pārmērīgi augstu turpmāko izmaksu risku, kas nekādi nav samērojamas ar izveides mērķi;

Eiropas Parlamenta Apmeklētāju centrs

65.  atzinīgi vērtē to, ka Parlamentarium ir viens no visapmeklētākajiem Briseles tūrisma objektiem un 2014. gadā tā apmeklētāju skaits sasniedza 340 500 (2013. gadā tas bija 337 000); uzsver, ka ir svarīgi informēt Beļģijas varas iestādes par šiem skaitļiem un to nodrošinātajiem ieguvumiem;

66.  pauž bažas par to, ka Eiropas Parlamenta Apmeklētāju centram paredzētā budžeta pozīcija iepriekšējā gadā palielinājās par 24 %, lai gan apmeklētāju skaits pieauga tikai par 1 %;

67.  ierosina, ka dalībvalstij, kurā atrodas Parlamentarium struktūras, vajadzētu daļēji finansēt to izveides un uzturēšanas izmaksas;

LUX kino balva

68.  norāda, ka pašas LUX kino balvas izdevumi 2014. gadā sasniedza EUR 391 506, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados (2013. gadā — EUR 448 000, 2012. gadā — EUR 434 421) un kas sedza izmaksas saistībā ar oficiālo atlasi, konkursu (cita starpā subtitru sagatavošanu Savienības 24 oficiālajās valodās un izdrukas filmu demonstrēšanai 28 dalībvalstīs) un balvas piešķiršanas ceremoniju; atgādina, ka LUX kino balvas līdz ar Saharova balvas un sieviešu tiesību reklamēšanas un popularizēšanas mērķis ir uzskatāmi parādīt Parlamenta apņēmību veicināt vienprātīgi atbalstītas vērtības, piemēram, cilvēktiesības un solidaritāti, kā arī tā apņemšanos nodrošināt kultūras un valodu daudzveidību; pauž nožēlu par to, ka ziņojumā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu prasītās aptaujas par LUX balvas atpazīstamību un ietekmi rezultāti vēl nav pieejami; prasa šī pētījuma rezultātus darīt zināmus sabiedrībai līdz 2016. gada maija vidum un oficiāli izklāstīt tos Budžeta kontroles komitejā un Kultūras un izglītības komitejā;

Personāla ģenerāldirektorāts

69.  pieņem zināšanai, ka 2014. gadā Ģenerālsekretariātā tika pieņemti darbā 309 ierēdņi un citi pagaidu darbinieki, kā arī 8 pagaidu darbinieki tika pieņemti politiskajās grupās; pieņem zināšanai, ka 2014. gada 31. decembrī Parlamentā bija nodarbināti kopumā 6040 ierēdņi un pagaidu darbinieki (Ģenerālsekretariātā — 5295 un politiskajās grupās — 745); uzsver, ka 2013. gadā šie skaitļi bija šādi: 6105 (kopā), 5308 (Ģenerālsekretariātā) un 797 (politiskajās grupās);

70.  aicina izvirzīt skaidrākas kvalifikācijas prasības darbiniekiem sensitīvos amatos, piemēram, komiteju sekretariātos vai nodaļā, kura veic ex ante ietekmes novērtējumus; prasa izvērtēt īpašas prasības attiecībā uz darbinieku ideoloģisko un politisko neitralitāti; prasa iesniegt Parlamentam darbinieku atlases kritērijus;

71.  norāda, ka 114 bijušos pagaidu darbiniekus darbam plenārsesiju laikā Strasbūrā Parlaments 2014. gadā pieņēma darbā kā līgumdarbiniekus; uzsver, ka Francijas tiesas spriedums par šiem pagaidu darbiniekiem kā tāds nevar pamatot lēmumu pieņemt viņus darbā atbilstīgi Civildienesta noteikumiem;

72.  uzsver, ka saistībā ar Civildienesta noteikumu un pašreizējās DFS 2014. gada pārskatīšanu 2014. gada 1. janvārī 67 štata vietas (66 pastāvīgās un 1 pagaidu) ir svītrotas no štatu saraksta, lai īstenotu štata vietu skaita samazināšanu par 5 % laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam, neskarot politiskās grupas;

73.  norāda, ka atbilstīgi pārskatītajiem Civildienesta noteikumiem notikusī darba laika pagarināšana no 37,5 līdz 40 darba stundām nedēļā ir līdzvērtīga vairāk nekā 350 papildu štata vietām un tas faktiski kompensē darbinieku skaita samazināšanu par 5 % vairāku gadu garumā, kā nolemts Civildienesta noteikumu reformā; aicina Parlamentu iesniegt pārredzamu ziņojumu par to, kā pa gadiem notiks plānotā darbinieku skaita samazināšana, un šajā procesā ņemt vērā darba laika pagarināšanu;

74.  norāda, ka sieviešu īpatsvars ierēdņu vidū joprojām ir ļoti augsts un ir pieaudzis līdz 59,2 % 2014. gada beigās salīdzinājumā ar 58,8 % 2013. gada beigās; pauž satraukumu par paritātes trūkumu administrācijā, jo no nodaļu vadītājiem tikai 30 % ir sievietes, no direktoriem — 34 % un no ģenerāldirektoriem — 18,2 %; prasa ieviest vienlīdzīgu iespēju programmu, jo īpaši attiecībā uz vadošiem amatiem, lai pēc iespējas ātrāk novērstu šo līdzsvara trūkumu; atgādina, ka 1 no 8 direktoriem un 9 no 31 nodaļu vadītāja, kas pieņemti darbā 2014. gadā, bija sievietes; uzskata, ka darbā pieņemšanas procedūrai vajadzētu būt līdzsvarotai; atkārtoti prasa nodrošināt samērīgāku sieviešu pārstāvētību augstākajos vadošajos amatos;

75.  pauž nožēlu par to, ka Parlaments vēl nav sācis katru gadu publicēt informāciju par augstākā ranga ierēdņiem, kuri ir beiguši darbu Parlamenta administrācijā, kā arī sarakstu ar iespējama interešu konflikta gadījumiem, kā prasīts Civildienesta noteikumu 16. panta 4. punktā;

76.  pieņem zināšanai, ka 2014. gada beigās Parlamentā strādāja 1686 RDP (2013. gadā — 1763) un 4453 vietējiem palīgiem bija darba līgums ar deputātu;

77.  pauž satraukumu par to, ka deputātu nodarbināto vietējo palīgu skaits ļoti atšķiras un 2014. gadā svārstījās no 0 līdz 46 vienam deputātam, savukārt 2013. gadā — no 0 līdz 43; vērš uzmanību uz to, ka 2014. gadā vairāk nekā 10 palīgus nodarbināja 91 deputāts, savukārt 2013. gadā tādu bija 84;

78.  atzinīgi vērtē to, ka Prezidijs 2015. gada 26. oktobrī pieņēma jaunu noteikumu kopumu parlamentārās palīdzības piemaksas pārvaldībai, pastiprinot prasības kompensācijas saņemšanai par vietējo palīgu līgumiem, konkrētāk, vismaz 25 % no parlamentārās palīdzības piemaksas paredzot tieši izmaksu par reģistrētiem palīgiem segšanai;

79.  norāda, ka reģistrēti deputātu palīgi 2014. gada beigās veidoja 26,7 % Parlamenta darbinieku skaita; atgādina, ka aptuveni 1700 septītā sasaukuma laikā nodarbināto reģistrēto deputātu palīgu līgumi beidzās 2014. gada jūlijā un Personāla ģenerāldirektorāts ieguldīja lielu darbu, lai līdz 2014. gada beigām pieņemtu darbā 1686 reģistrētus deputātu palīgus, kuri strādātu līdz ar deputātiem astotā sasaukuma laikā;

80.  uzsver, ka dienas nauda, ko saņem uz Strasbūru braucošie deputātu palīgi, ir vismaz 21 % zemāka nekā citu darbinieku saņemtā dienas nauda; pauž nožēlu par to, ka Prezidijs nav reaģējis uz Parlamenta prasību, kas izteikta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijas 74. punktā; vēlreiz aicina Prezidiju veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu šo nevienlīdzību un reģistrētu deputātu palīgu dienas naudu saskaņotu ar pārējo darbinieku dienas naudu;

81.  pauž nožēlu par to, ka Prezidijs nav darījis pilnīgi neko, lai reaģētu uz Parlamenta prasību, kas izteikta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijas 71. punktā; aicina Prezidiju steidzami veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka par reģistrētiem deputātu palīgiem atbildīgās Padomdevējas komitejas aizskarošas izturēšanās un tās novēršanas darbavietā jautājumos sastāvs ir līdzsvarots un tajā ir vismaz divi reģistrēto deputātu palīgu pārstāvji;

82.  ar gandarījumu norāda uz pasākumiem, kas veikti, lai organizētu reģistrēto deputātu palīgu līgumu pārvaldību, gatavojoties astotā sasaukuma sākumam, un jo īpaši lietojumprogrammas APA People nevainojamo darbību; tomēr uzskata, ka vairāk administratīvu darbinieku būtu bijis jāpiesaista reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanai darbā noteiktās jomās, lai nodrošinātu lielāku ātrumu un efektivitāti; norāda, ka darbinieku skaits un tehniskie resursi nebija pietiekami, lai novērstu kavēšanos atsevišķu palīgu līgumu parakstīšanā un līgumu izbeigšanā, kā arī izdevumu un citu piemaksu aprēķinu aizkavēšanos un līdz ar to arī algu izmaksas aizkavēšanos; tomēr atzīst, ka salīdzinājumā ar 2009. gadu process ir ievērojami uzlabojies, vienlaikus norādot, ka Parlamentam ir jāturpina centieni paātrināt darbā pieņemšanas procedūras un uzlabot to efektivitāti;

83.  aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju izskatīt un atrisināt problēmas attiecībās ar RDP, piemēram, līgumu parakstīšanas aizkavēšanās parlamentārā pašreizējā sasaukuma sākumā, līgumu izbeigšana, agrīnu Eiropas Parlamenta vēlēšanu ietekme uz minimālo iemaksu periodiem u. c.; aicina iesaistīt RDP pārstāvjus risinājumu meklēšanā;

84.  norāda uz panākumiem, kas gūti mācību kursu pielāgošanā reģistrētu deputātu palīgu vajadzībām; tomēr uzskata, ka izšķiroši svarīgi ir turpināt progresu šajā virzienā, īpaši attiecībā uz speciālu apmācību, pielāgotiem grafikiem un intensīviem valodu kursiem, kuri tiek rīkoti vienīgi laikā, kad lielākajai daļai reģistrēto deputātu palīgu ir jāņem ikgadējais atvaļinājums; prasa ņemt vērā reģistrēto deputātu palīgu īpašos apstākļus, nosakot norises laiku pasākumiem, kas paredzēti optimālu darba apstākļu nodrošināšanai (mindfulness), pusdienlaika konferencēm u. c.;

85.  pieņem zināšanai ziņojumu par deputātu palīgu statūtu novērtējumu, ko Parlaments izstrādāja un iesniedza 2015. gada jūlijā; pauž nožēlu, ka ziņojums attiecas tikai uz instrumenta "APA-People" piemērošanas rezultātu izvērtēšanu un norāda tikai uz dažām problēmām, ar kurām administrācija saskārusies minēto statūtu īstenošanā un iekšējo noteikumu piemērošanā; pauž neapmierinātību ar dažiem otrajā ziņojuma daļā sniegtajiem vērtējumiem un pilnībā nepiekrīt tiem; tāpēc uzskata, ka novērtējums neatbilst tā mērķiem, ja nu vienīgi attiecībā uz instrumenta "APA-People" piemērošanu; tāpēc aicina Parlamentu līdz šī gada beigām sagatavot vispusīgu un rūpīgu novērtējumu par statūtiem un to īstenošanas noteikumiem; norāda, ka minētajā novērtējumā tiks iekļauti arī visi juridiskie aspekti, kas rada grūtības, lai, pamatojoties uz tiem, tuvākajā nākotnē uzlabotu, pielāgotu un reformētu atsevišķus noteikumus; tāpat lūdz šajā procesā iesaistīt arī APA oficiālos pārstāvjus, jo īpaši ņemot vērā ļoti pozitīvo lomu, kāda tiem bija pirmajā pārskatīšanā;

86.  pārredzamības nolūkā aicina iekļaut Parlamenta gada pārskatā Personāla komitejas rīkotus un no iestādes budžeta finansētus pasākumus, norādot pasākuma veidu, radītās izmaksas un atbilstību pareizas finanšu pārvaldības prasībām;

87.  vēlas saņemt konstatējumus, kas gūti, izvērtējot pašreizējā sasaukuma sākumā ieviestās lietojumprogrammas APA People ietekmi uz reģistrēto deputātu palīgu pieņemšanu darbā;

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts

88.  uzsver, ka jaunā vidēja termiņa stratēģija nekustamā īpašuma jomā ietver centienus atrast jaunas Parlamenta vajadzībām atbilstošas telpas noteiktā nelielā attālumā no galvenajām ēkām; uzsver, ka atjaunošanas darbu daudzgadu plānošana būtu jābalsta uz reālistiskām un detalizētām prognozēm, ņemot vērā gan finanšu rādītājus, gan grafikus; atgādina, ka Parlamentam pieder 81 % no visām telpām, kuras tas aizņem, un ka budžets ir jāaizsargā no novecojošu ēku atjaunošanas izmaksām, kas tuvākajos gados radīs Parlamentam ievērojamas problēmas;

89.  norāda, ka Parlaments savās trīs darba vietās aizņem telpas, kuru kopējā platība ir 1,1 miljons m2; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi noteikt pasākumus, kas nodrošinātu Parlamenta ēku noturību pret pieaugošām uzturēšanas izmaksām;

90.  uzstāj, ka jāievēro maksimāla piesardzība pirms saistību uzņemšanās par jauniem pirkumiem vai nomu un ka ir regulāri jāuzrauga un jāpielāgo stratēģiskais telpu plāns, uzskata, ka arī stratēģiskajā izpildes sistēmā iekļautajām koncepcijām būtu jādod Parlamentam iespēja mazināt jaunu ēku nepieciešamību, virzot organizāciju uz lielākas uzmanības pievēršanu rezultātiem un darba un privātās dzīves līdzsvaram; norāda, ka plaši pieejamas tehnoloģijas un prakses, tādas kā tāldarbs, arī varētu veicināt laika efektīvāku izmantošanu un videi saudzīgāku Parlamentu;

91.  norāda, ka kopš 2014. gada jūnija aptuveni 1000 darbinieki no DG IPOL, DG EXPO un DG EPRS ir pārcēlušies uz Square de Meeûs ēku; atgādina, ka šī pārcelšanās bija pirmais svarīgais posms procesā, kura mērķis ir nodrošināt deputātiem papildu telpas Parlamenta galvenajās ēkās; vēlas saņemt informāciju par Parlamenta nākamajiem soļiem, tostarp konkrētu grafiku par to, kad būs pieejami papildu biroji;

92.  aicina administrāciju darbiniekiem, kas strādā Square de Meeûs, nodrošināt telpas un aprīkojumu Parlamenta galvenajās ēkās, tostarp kabinetu, kur iepazīties ar deputātiem paredzētiem ierobežotas pieejamības dokumentiem;

93.  pauž nožēlu par to, ka joprojām nav bijis iespējams noslēgt Parlamenta un Komisijas sadarbības nolīgumu par Eiropas namu kopīgu pārvaldību; mudina abas iestādes rast abpusēji pieņemamu risinājumu, lai izveidotu nekustamā īpašuma iegādes vai nomas sistēmu, un vienkāršot Eiropas namu ikdienas pārvaldībai nepieciešamās administratīvās un finanšu procedūras; prasa politiskajai vadībai vajadzības gadījumā iejaukties;

94.  uzskata, ka jau sen ir bijis jāatjauno Paul-Henri Spaak ēku, vienlaikus to paplašinot un nodrošinot vairāk semināru telpu apmeklētājiem un biroja telpu Parlamenta deputātiem; atbalsta administrācijas plānojumu, taču uzsver, ka tā pamatā jābūt pašreizējam deputātu skaitam, nevis skaitam, ko radītu eventuāla — un nereālistiska — Savienības paplašināšanās;

95.  prasa sagatavot konkrētus plānus un izmaksu prognozes atjaunošanas darbiem; mudina nodrošināt lielāku pārredzamību un deputātu individuālu iesaistīšanos tādu lēmumu pieņemšanā, kuri būtiski ietekmē iestādi gan administratīvi, gan finansiāli; uzskata, ka sniegtā informācija un iepriekšējās vienošanās, kas noslēgtas Priekšsēdētāju konferences un Prezidija līmenī, nav pietiekamas; prasa izdalīt visiem Parlamenta deputātiem visus stratēģiskos dokumentus par Parlamenta organizāciju un turpmāko attīstību;

96.  pauž bažas par priekšlikumu internalizēt šoferu dienestu un šī priekšlikuma radītajām papildu izmaksām, kas nozīmēs vairāk nekā 50 % palielinājumu 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu;

Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts un Tulkošanas ģenerāldirektorāts

97.  norāda, ka Parlamenta veiktais aprēķins liecina, ka vidējais stundu skaits nedēļā, ko štata tulki 2014. gadā pavadīja kabīnēs, sniedzot mutiskās tulkošanas pakalpojumus, bija 10,7 stundas; tomēr norāda, ka kabīnē pavadītās stundas ir tikai daļa no tulku darba, kas ietver arī gatavošanos sanāksmēm, valodu mācīšanos un kvalifikācijas uzturēšanu, dežūras, kursus par konkrētām tēmām un citu specializētu apmācību; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt rādītājus, kas spētu izmērīt visas tulku veiktās darbības; pauž nožēlu par atšķirībām mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanā, kad gada griezumā viena tulka darba apjoms svārstījās starp 6 un 16 stundām nedēļā, tādējādi radot nevienmērīgu noslodzi; atzīst, ka vēlēšanu dēļ 2014. gads nebija tipisks parlamentāro darbību raksturojošs gads;

98.  ar bažām norāda, ka statistiskā aprēķina metode nav precizēta, un aicina administrāciju labāk informēt par tās procedūrām attiecīgos tulku pārstāvjus;

99.  aicina administrāciju neņemt vērā atvaļinājuma un slimības atvaļinājuma laiku, aprēķinot vidējo stundu skaitu, ko tulki pavada kabīnēs;

100.  atkārtoti norāda uz daudzvalodības nozīmi iestādes demokrātiskās leģitimitātes nodrošināšanā; atzinīgi vērtē to, ka, īstenojot Prezidija 2011. gadā pieņemto resursu ziņā efektīvo daudzvalodības politiku un tai sekojošās organizatoriskās reformas, ir izdevies ietaupīt līdzekļus mutiskajai tulkošanai paredzētajās budžeta pozīcijās; prasa nodrošināt tādus darba apstākļus, kuros būtu iekļauti mehānismi gan mutiskās tulkošanas kvalitātes, gan tulku veselības aizsardzībai, vienlaikus ņemot vērā vajadzības, kuras rada Parlamenta darba izmaiņas un resursu efektīva izmantošana; aicina ģenerālsekretāru turpināt ciešu sadarbību ar tulkiem;

101.  uzstāj, ka mutiskās tulkošanas jomā joprojām ir iespējami efektivitātes radīti ietaupījumi, piemēram, uzlabojot šī dienesta efektivitāti, kuru negatīvi ietekmē 2005. gadā pieņemti noteikumi, kas vairs neatbilst iestādes pašreizējiem sanāksmju norises režīmiem; prasa noskaidrot, vai efektivitātes radītus ietaupījumus būtu iespējams panākt arī DG INTE administratīvā atbalsta nodaļās;

102.  prasa veikt pārbaudi, lai novērtētu, vai atbilstīgs štata tulku skaits tiek nodrošināts arī Parlamenta galvenajās darba dienās;

103.  aicina Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorātu veikt visus pārvaldības pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu IT instrumentus un tehnisko atbalstu tulkiem, lai tas būtu līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam, ar mērķi uzlabot produktivitāti tulkošanas uzdevumu ziņā, līdzsvarot atsevišķu tulku darba slodzes un nodrošināt, ka štata tulki ir uz vietas un pieejami Parlamenta galvenajās darba dienās, vienlaikus pilnībā ievērojot viņu sociālās tiesības; visbeidzot, prasa ģenerālsekretāram iesniegt jaunu koncepciju lietderīgai un izmaksu ziņā efektīvai darbinieku izmantošanai, šīs koncepcijas pamatā liekot arī vienošanos ar tulkiem;

104.  uzskata, ka uzlabojumi mutiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanā, īpaši kopā ar Komisiju iestāžu sadarbības ietvaros, palīdzētu nodrošināt šo pakalpojumu lietderīgāku izmantošanu;

105.  pauž bažas par to, ka atbildība par sanāksmju organizēšanu un konferenču vadību ir sadalīta starp dažādiem ĢD;

Finanšu ģenerāldirektorāts

Ceļojumu aģentūra

106.  atzinīgi vērtē to, ka ceļojumu aģentūrai dotās GD FINS norādes meklēt vislabākās cenas tiek īstenotas efektīvi; mudina ceļojumu aģentūru arī pastiprināt salīdzināšanu un censties panākt vienošanos ar nozīmīgākajām aviosabiedrībām par lielāku elastību un lētākām cenām, vienlaikus nodrošinot iespēju veikt izmaiņas ceļojumu plānos un atcelt tos; aicina ceļojumu aģentūru, veicot rezervācijas, aktīvi meklēt lētākas biļetes un piedāvājumus un kopumā piedāvāt konkurētspējīgākas cenas, ņemot vērā visas aviosabiedrības; aicina DG FINS veikt lietotāju aptauju par apmierinātību ar ceļojumu aģentūras pakalpojumiem, lai konstatētu, kurās jomās vēl jāveic uzlabojumi;

107.  pieņem zināšanai grūtības, ko rada ceļojumu organizēšana tāda apmēra un tādus uzdevumus veicošai iestādei kā Parlaments ar tā darbam raksturīgām iezīmēm (elastīgums, rezervācijas atsaukšana pēdējā brīdī);

108.  aicina DG FINS ciešā sadarbībā ar DG SAFE un DG COMM no jauna izvērtēt ārkārtas situāciju plānus, lai labāk tiktu galā ar jauniem draudiem drošībai, īpaši saistībā ar komandējumiem starp iestādes dažādajām darba vietām;

Brīvprātīgais pensiju fonds

109.  norāda, ka 2014. gada beigās brīvprātīgais pensiju fonds palielināja savu prognozēto aktuāro deficītu, ko aprēķina, pamatojoties uz fonda aktīviem, līdz EUR 270,3 miljoniem (2013. gadā — EUR 207,9 miljoni); uzsver, ka tas rada bažas par fonda kapitāla priekšlaicīgu izsīkšanu;

110.  norāda, ka fonda prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm; aicina Prezidiju apsvērt iespējas uzlabot fonda likviditāti;

111.  prasa iesniegt iepriekš minētajā rezolūcijā par 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu pieprasītā ārējā novērtējuma rezultātus, vairs ilgāk nekavējoties; uzskata, ka brīvprātīgā pensiju fonda valdei ir galvenā atbildība par fonda deficīta apmēru; prasa izveidot vienotu koncepciju privātajam pensiju fondam, lai mazinātu šī fonda saistības; aicina Prezidiju nākt klajā ar priekšlikumu visaptverošam rīcības plānam, lai uzreiz pēc ārējā novērtējuma saņemšanas tiktu pildīti Parlamenta pienākumi; uzskata, ka ir jāsamazina fonda dalībnieku pensionēšanās pabalsti;

112.  aicina Prezidiju pēc iespējas drīzāk izvērtēt pensiju fonda pašreizējo situāciju;

Parlamentārā palīdzība

113.  atzinīgi vērtē jaunos, stingrākos noteikumus attiecībā uz vietējiem palīgiem un pakalpojumu sniedzējiem; norāda, ka daži jauno noteikumu punkti joprojām ir neskaidri un tos var nepareizi interpretēt; prasa sīkāk precizēt šos punktus, īpaši saistībā ar vietējo palīgu un pakalpojumu sniedzēju blakusdarbību; uzsver, ka abas šīs grupas būtu ļoti stingri jāpārbauda;

114.  atzinīgi vērtē deputātu e-Portal izveidi; uzskata, ka tas ir izmaksu ziņā efektīvs un lietderīgs instruments finanšu pārbaudei saskaņā ar Parlamenta ievēroto “bezpapīra” politiku; aicina DG FINS aktīvi veicināt tā izmantošanu visu EP deputātu vidū;

Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts

115.  norāda, ka Parlamenta informācijas drošības politikai ir nepieciešama koordinēta un saskaņota korporatīvās drošības stratēģija;

116.  prasa ieviest stingrākas informācijas drošības sistēmas, lai aizsargātu informāciju pret neatļautu piekļuvi, vienlaikus nodrošinot atklāšanu, kā arī pret informācijas plūsmas pārtraukšanu, izmaiņām vai iznīcināšanu, tādējādi nodrošinot integritāti, konfidencialitāti un pieejamību;

117.  prasa izveidot ātras brīdināšanas sistēmu ārkārtas situācijām, kas ļautu DG ITEC sadarbībā ar DG SAFE ar SMS vai elektroniskā pasta starpniecību ātri nosūtīt paziņojumus deputātiem un darbiniekiem, kuri piekrituši būt šādā sarakstā, kas izmantojams saziņai īpašās ar drošību saistītās ārkārtas situācijās;

118.  pieņem zināšanai, ka neatkarīga trešā persona ir veikusi ārēju IKT revīziju, kā prasīts 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā; norāda arī to, ka šīs revīzijas mērķis bija novērtēt Parlamenta spējas IKT drošības jomā un kiberdraudu potenciālo bīstamību tā sistēmai, lai izstrādātu IKT drošības uzlabošanas plānu, kas ietvertu arī Parlamenta vispārējā drošības līmeņa paaugstināšanas ceļvedi; prasa pieņemt kiberdrošības regulu, lai nodrošinātu, ka Parlaments spēj efektīvi aizsargāt savas informācijas sistēmas un garantēt deputātu drošību un drošumu kiberuzbrukumu gadījumā;

119.  pauž bažas par to, ka saskaņā ar ISO 27002:2013 standartiem un starptautisko paraugpraksi veiktais Parlamenta IKT drošības organizācijas, līmeņa un spēju novērtējums uzrādīja salīdzinoši vāju organizācijas drošības līmeni;

120.  prasa regulāri veikt stresa testus Parlamenta drošības sistēmām IKT jomā;

121.  norāda, ka Prezidijs 2015. gada 7. septembra sanāksmē pieņēma IKT sistēmu drošības politiku; uzsver, ka ir steidzami jāīsteno daudz pamatīgāka IKT drošības politika, ievērojot Parlamenta ceļvedi vispārējas informācijas drošības stratēģijas jomā;

Drošības un drošuma ģenerāldirektorāts

122.  pieņem zināšanai, ka drošības pakalpojumu internalizācija Briselē tika pabeigta 2014. gada decembrī un Strasbūrā — 2015. gada 1. jūlijā pēc vispārējās drošības koncepcijas pieņemšanas; uzsver, ka tālāku drošības pasākumu īstenošanai un Prezidija 2011. gadā pieņemtās vispārējās drošības koncepcijas steidzamai pārskatīšanai būtu jānotiek, ņemot vērā jaunāko situāciju drošības jomā;

123.  pauž bažas par dažādo pieeju Parlamenta ēku drošībai, ko īsteno Briseles un Strasbūras varasiestādes; uzskata, ka noteikti ir cieši jāsadarbojas ar Beļģijas, Francijas un Luksemburgas varasiestādēm, lai nostiprinātu drošības perimetru ap Parlamenta ēkām;

124.  prasa efektīvi pārbaudīt visus drošības dienesta darbiniekus, lai pārliecinātos par viņu spēju veikt savus uzdevumus gan uzticamības, gan profesionālās kompetences ziņā;

125.  uzstāj, ka Parlamenta ēku un to tuvākās apkārtnes drošības pastiprināšana ir jāuzskata par vissvarīgāko prioritāti; uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju drošības jomā, ir jānodrošina atbilstošs aprīkojums un darba apstākļi drošības dienesta darbiniekiem;

126.  prasa pārskatīt ēku drošības pasākumus un ieviest lielāku kontroli pie Parlamenta autostāvvietu ieejām, paredzot automātisku numura zīmju atpazīšanu; prasa izveidot centrālu ārējās kontroles punktu, lai pārbaudītu visus ārējos piegādātājus, kas ierodas Parlamenta ēkās;

127.  atgādina par EP deputātu birojos notikušajām zādzībām; aicina DG INLO un DG SAFE nodrošināt lielāku drošību un pārredzamību attiecībā uz piegādātājiem un telpu uzturēšanas darbiniekiem, kuriem ir pieejami šie biroji;

128.  uzskata, ka ļoti būtiski ir veikt pamatīgu pārbaudi pirms pieņemšanas darbā, kā arī ieviest saistošas procedūras, kas reglamentē darbinieku aiziešanu no darba, pienācīgas drošības pārvaldības struktūras un atbilstošu krīzes vadības apmācību;

129.  atgādina par 2014. gada 7. oktobra starpgadījumu ar kurdu protestētājiem; prasa visaptveroši un konfidenciāli izvērtēt Parlamenta drošības dienesta darbu; atzinīgi vērtē augsta līmeņa grupas, kas ietver Parlamenta, Komisijas, Padomes un Beļģijas valsts pārstāvjus, izveidi kā pirmo soli sadarbības veicināšanai drošības jomā; prasa vēl vairāk sadarboties ar valstu un starptautiskajiem drošības dienestiem;

130.  uzstāj, ka ir nepieciešama lielāka sadarbība starp DG SAFE un DG ITEC, lai Parlamentā nodrošinātu pienācīgu informācijas un komunikācijas aizsardzības līmeni;

131.  norāda, ka Savienības iestādes un struktūras, šobrīd pievēršoties drošības un terorisma apkarošanas problēmām, demonstrē nošķirtus resursus, atšķirīgus noteikumus un dažādu aprīkojumu, kas nav sadarbspējīgs; uzskata, ka šī situācija ne vien nozīmē vāju resursu pārvaldību attiecīgajās administrācijās (Komisijas un Parlamenta gada budžeti ar drošību saistītiem izdevumiem ir ap EUR 40 miljoniem katrs, Padomei  — apmēram EUR 15 miljoni un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) — vairāk nekā EUR 5 miljoni tā Briseles mītnes drošībai vien), bet varētu arī palielināt Savienības iestāžu neaizsargātību;

132.  pauž bažas par pašreizējiem drošības apstākļiem, kad visā Eiropā un aiz tās robežām pastāv nopietni terorisma draudi, jo īpaši kopš saskaņotajiem uzbrukumiem Briselē un Parīzē un neveiksmīgā uzbrukuma Thalys vilcienā; aicina visas Savienības iestādes proaktīvi veicināt pastiprinātu sadarbību savā starpā, kā arī ar valsts iestādēm valstīs, kur šīs iestādes atrodas, kur darbojas to biroji vai delegācijas vai kur tās pilda savus uzdevumus;

133.  mudina ģenerālsekretāru, kā arī Komisijas, Padomes un EĀDD attiecīgās administratīvās iestādes un Parlamenta komitejas izpētīt iespējamo pamatu kopējai iestāžu drošības politikai, iekļaujot rīcības plānu nolūkā izstrādāt kopējus elementus, piemēram, riska novērtējuma resursus un metodoloģiju, attiecīgo politisko iestāžu un īpaši svarīgu viesu aizsardzībai vajadzīgo personālu un līdzekļus, drošības darbinieku mācību programmu un resursus, piekļuves kontroles aprīkojumu un tehnoloģijas, kiberdrošību un saziņas drošību, kā arī specializētu resursu pārvaldību, kam būtu jādarbojas sinerģijā ar Savienības galveno darbavietu, ārējo biroju un delegāciju mītnes valstu kompetentajām iestādēm;

Videi draudzīgs Parlaments

134.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas 2013. un 2014. gadā veiktās revīzijas iedvesmojošos konstatējumus, kuros norādīts, ka no 14 revīzijā pārbaudītajām Eiropas institūcijām Parlamentam ir visvērienīgākā stratēģija oglekļa dioksīda emisijas mazināšanai;

135.  vērš uzmanību uz to, ka videokonferenču un tāldarba izmantošana var veicināt arī efektīvāku laika izmantošanu videi saudzīgākā Parlamentā un vienlaikus mazināt administratīvās izmaksas un ceļa izdevumus;

136.  uzsver to, ka saistībā ar visiem līgumiem un uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus ir jāīsteno videi saudzīga publiskā iepirkuma principi; prasa izvirzīt vērienīgus un saistošus mērķus attiecībā uz videi saudzīgiem līgumiem, īpaši tādās jomās kā pārtika un ēdināšana, transportlīdzekļi un transports, sanitārās iekārtas un ūdensapgādes aprīkojums, papīrs, atkritumu apsaimniekošana, IT un attēlu reproducēšanas aprīkojums, apgaismojums, uzkopšana un mēbeles;

Zaļais publiskais iepirkums un EMAS

137.  aicina ģenerālsekretāru izstrādāt plānu, lai samazinātu Parlamenta braucienos pieejamo konteineru skaitu; ierosina ieviest sistēmu “konteiners pēc pieprasījuma” vai konteineru kopīgas izmantošanas sistēmu, tādējādi samazinot finansiālos izdevumus un oglekļa dioksīda emisiju ietekmi;

138.  atzinīgi vērtē pasākumus to emisiju kompensēšanai, kuras nav iespējams novērst; aicina Parlamentu izstrādāt vēl citas CO2 kompensācijas politikas;

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0. postenis)

139.  norāda, ka 2014. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Grupa

2014. gada pirmais pusgads

2014. gada otrais pusgads

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas*

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Pārnesumi uz nākamo periodu

Gada apropriācijas

Pašu resursi un pārnestās apropriācijas

Izdevumi

Gada apropriāciju izlietojuma līmenis

Uz nākamo periodu pārnestās summas (2015)

PPE

11 147

7 813

11 311

101 %

7 649

8 772

7 744

6 485

74 %

9 960

S&D

7 956

4 619

8 415

106 %

4 160

7 663

4 194

6 435

84 %

5 422

ECR

2 128

1 053

2 731

128 %

450

2 886

457

1 745

60 %

1 598

ALDE

3 401

1 759

3 644

107 %

1 516

2 813

1 531

1 847

66 %

2 498

GUE/NGL

1 374

417

1 519

111 %

272

2 153

272

1 170

54 %

1 255

Verts/ALE

2 211

1 388

2 689

122 %

911

2 081

912

1 707

82 %

2 146

EFDD

1 229

1 137

1 544

126 %

822

2 002

827

1 164

58 %

1 287

NI — pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti

753

441

715

95 %

92

1 238

92

566

46 %

533

Kopā

30 200

18 626

32 567

 

15 872

29 608

16 030

21 118

 

29 442

* visas summas tūkstošos EUR

Eiropas līmeņa politiskās partijas un Eiropas līmeņa politiskie fondi

140.  norāda, ka 2014. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(10):

Partija

Saīsinājums

Pašu resursi*

EP subsīdija

Kopējie ieņēmumi

EP subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)

Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi) vai zaudējumi

Eiropas Tautas partija

PPE

2.126

9 327

13 605

85 %

345

Eiropas Sociālistu partija

PES

1 083

5 297

7 864

85 %

78

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība

ALDE

759

2 813

3 582

85 %

173

Eiropas Zaļo partija

PVE

575

1 918

2 493

84 %

50

Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse

ACRE

373

1 943

2 376

85 %

0

Eiropas Kreiso spēku partija

EL

282

1 219

1 501

85 %

54

Eiropas Demokrātu partija

EDP/PDE

123

565

730

85 %

13

ES demokrāti

EUD

49

274

340

85 %

0

Eiropas Brīvā alianse

ALE

126

526

708

85 %

0

Eiropas Kristiešu politiskā kustība

MPCE

73

388

475

85 %

4

Eiropas Brīvības alianse

AEL

93

521

614

84 %

-3

Eiropas Nacionālo kustību alianse

AEMN

117

363

480

85 %

37

Kustība par Eiropas brīvību un demokrātiju

MELD

124

635

941

85 %

5

Kopā

 

5 903

25 789

35 709

85 %

756

(*) visas summas tūkstošos EUR

141.  norāda, ka 2014. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds(11):

Fonds

Saīsinājums

Partija, ar kuru saistīts

Pašu resursi*

EP subsīdija

Kopējie ieņēmumi

EP subsīdijas, % no attaisnotiem izdevumiem (maks. 85 %)

 

Wilfried Martens Eiropas studiju centrs

WMCES

PPE

831

4 203

5 034

85 %

 

Eiropas Progresīvo pētījumu fonds

FEPS

PES

636

3 087

3 723

85 %

 

Eiropas Liberālais forums

ELF

ALDE

169

941

1 110

85 %

 

Eiropas Zaļais fonds

GEF

PVE

174

914

1 088

85 %

 

Pārveido Eiropu

TE

EL

111

587

698

85 %

 

Eiropas Demokrātu institūts

IED

PDE

43

265

308

85 %

 

Maurits Coppieters centrs

CMC

EFA

48

216

264

85 %

 

Jauns virziens — Eiropas Reformu fonds

ND

AECR

195

915

1.110

85 %

 

Eiropas Brīvības fonds

EFF

ALE

45

244

289

85 %

 

Eiropas Starpvalstu sadarbības organizācija

OEIC

EUD

21

135

156

85 %

 

Eiropas Kristiešu politiskais fonds

CPFE

ECPM

37

187

224

85 %

 

Eiropas brīvības un demokrātijas fonds

FELD

MELD

62

271

333

85 %

 

Eiropas identitāte un tradīcijas

ITE

AEMN

42

174

216

85 %

 

Kopā

 

 

2 414

12 139

14 553

85 %

 

(*) visas summas tūkstošos EUR

 

-

2.229

11.325

13.554

85%

(1) OV L 51, 20.2.2014.
(2) OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(3) OV C 247, 28.7.2015., 1. lpp.
(4) OV C 373, 10.11.2015., 1. lpp.
(5) OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(7) PE 349.540/Bur/ann/fin.
(8) PE 422.541/Bur.
(9)Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments (OV L 255, 30.9.2015., 3. lpp.).
(10) Avots: PV BUR. 20.10.2014. (PE 538.295/BUR) un PV BUR. 20.10.2014. (PE 538.297/BUR) 12. punkts.
(11) Avots: PV BUR. 20.10.2014. (PE 538.295/BUR) un PV BUR. 20.10.2014. (PE 538.297/BUR) 12. punkts.


ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropadome un Padome
PDF 479kWORD 92k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome (2015/2156(DEC))
P8_TA(2016)0151A8-0101/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0201/2015)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A8-0101/2016),

1.  atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Eiropadomes un Padomes 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome (2015/2156(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Eiropadome un Padome,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A8-0101/2016),

A.  tā kā publiskā budžeta pārredzamība un kontrole ir vispārēji demokrātiski principi, kuri attiecas arī uz Savienību;

B.  tā kā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir pārstāvības demokrātijas elements;

C.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 319. pantu atbildība par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu ir uzticēta tikai Eiropas Parlamentam;

D.  tā kā Padomes budžets ir daļa no Eiropas Savienības budžeta;

E.  tā kā saskaņā ar LESD 319. panta 2. punktu Komisijai pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija par faktiskajiem izdevumiem un finanšu kontroles sistēmu darbību;

F.  tā kā saskaņā ar LESD 335. pantu katrai Savienības iestādei ir administratīva autonomija un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 966/2012 (ES, Euratom) ("Finanšu regula") 55. pantu katra iestāde ir atbildīga par tai piešķirtās budžeta iedaļas izpildi;

G.  tā kā bez vajadzīgās informācijas Parlaments nevarētu pieņemt pamatotu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

H.  tā kā Eiropas Parlamenta 2012. gada 27. septembrī sarīkotajā darbseminārā par Parlamenta tiesībām apstiprināt Padomes budžeta izpildi juridiskās un akadēmiskās jomas eksperti bija vienisprātis attiecībā uz to, ka Parlamentam ir tiesības saņemt informāciju,

1.  norāda, ka, pamatojoties uz veikto revīziju, Revīzijas palāta ir secinājusi — finanšu gadā, kas noslēdzies 2014. gada 31. decembrī, ar iestāžu un struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem saistītajos maksājumos būtisku kļūdu nav;

2.  pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta 2014. gada pārskatā konstatēja dažas kļūdas personāla izmaksu aprēķinos un dažas nepilnības ģimenes pabalstu administrēšanā attiecībā uz revidētajām Eiropadomes un Padomes tēmām;

3.  aicina Eiropadomi un Padomi uzlabot norādīto nepilnību pārvaldību un izlabot Revīzijas palātas konstatētās kļūdas;

4.  norāda, ka 2014. gadā Eiropadomes un Padomes kopējais budžets bija EUR 534 200 000 (2013. gadā — EUR 535 511 300) un izpildes līmenis bija 91,3 %; konstatē izlietojuma līmeņa palielināšanos 2014. gadā;

5.  ņem vērā EUR 1,3 miljonu samazinājumu (-0,2 %) Padomes 2014. gada budžetā;

6.  joprojām pauž bažas par augsto nepilnīga izlietojuma līmeni, kurš skar gandrīz visas kategorijas; atgādina savu aicinājumu izstrādāt galvenos rezultatīvos rādītājus, lai uzlabotu budžeta plānošanu;

7.  pauž bažas par to, ka no 2014. uz 2015. gadu tiek pārnests ļoti liels apropriāciju apmērs, jo īpaši attiecībā uz pamatlīdzekļiem; pauž pārliecību, ka atkal vērojamā tendence saistībā ar apropriāciju pārnešanu ir pretrunā Finanšu regulā paredzētajam gada pārskata un pareizas finanšu pārvaldības principam;

8.  uzskata, ka Padomes ievērojamos pārnesumus no vienas budžeta pozīcijas uz citu varētu novērst, uzlabojot budžeta plānošanu;

9.  atgādina, ka Eiropadomes budžets būtu jānodala no Padomes budžeta, lai veicinātu iestāžu finanšu pārvaldības pārredzamību un uzlabotu abu iestāžu pārskatatbildību;

10.  uzstāj, ka Padomei tāpat kā pārējām iestādēm ir jāievēro pārskatabildības un pārredzamības principi un aicina Padomi pievienoties Savienības Pārredzamības reģistram;

11.  atkārtoti aicina Eiropadomi un Padomi nosūtīt Parlamentam savu gada darbības pārskatu, visaptveroši raksturojot visus abām iestādēm pieejamos cilvēkresursus, tos sadalot pēc kategorijas, pakāpes, dzimuma, valstspiederības un profesionālās apmācības;

12.  norāda, ka Savienības iestāžu un aģentūru gada ziņojumiem varētu būt nozīmīga loma pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes prasību ievērošanā; prasa Savienības iestādēm un aģentūrām savos gada ziņojumos iekļaut standarta nodaļu par šiem elementiem;

13.  pauž nožēlu, ka Padome joprojām nav pieņēmusi rīcības kodeksu; uzskata, ka visām Savienības iestādēm un aģentūrām būtu jāvienojas par kopīgu rīcības kodeksu, kas ir neaizstājams minēto iestāžu pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes nodrošināšanai; aicina Savienības iestādes un struktūras, kurām joprojām nav rīcības kodeksa, pēc iespējas drīzāk izstrādāt šādu dokumentu;

14.  aicina Padomi bez turpmākas kavēšanās ieviest iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu;

15.  prasa internetā publicēt skaidras Padomes locekļu finanšu interešu deklarācijas;

16.  ar bažām norāda, ka attiecībā uz Eiropadomes priekšsēdētāju un viņa biroja locekļiem nav noteikti integritātes noteikumi, pienākums sniegt deklarācijas par interešu konfliktiem un sīku biogrāfiju; papildus norāda, ka valstu pārstāvjiem Padomē nav noteikti kopēji integritātes noteikumi; prasa Padomei ieviest pasākumus, kas novērsīs minēto situāciju, un ziņot par to budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

17.  atzinīgi vērtē Padomes regulas projektu, ar ko nosaka atalgojumu augstas pakāpes amatpersonām Savienības iestādēs, un saskaņā ar minēto regulu paredzētos ietaupījumus;

18.  aicina Padomi savās struktūrvienībās izstrādāt sīkas nostādnes korupcijas apkarošanai un neatkarīgu politiku;

19.  ar bažām norāda uz satraucošo pārredzamības trūkumu attiecībā uz leģislatīvo procesu, sarunām, dalībvalstu nostājām un sanāksmēm Padomē; mudina Padomi sniegt visus attiecīgos dokumentus un ieviest skaidru ziņošanas sistēmu, kas sabiedrībai dos iespēju atklāti un pārredzami sekot līdzi likumdošanas procedūrām;

20.  pauž bažas par pārredzamības trūkumu trialogos un samierināšanas sanāksmēs; aicina Padomi sistemātiski palielināt pārredzamību un integritāti attiecībā uz sarunām;

21.  atzinīgi vērtē rezultātus, ko Iestāžu mutiskās un rakstiskās tulkošanas komiteja panākusi, izstrādājot saskaņotu metodiku, kas ļauj tieši salīdzināt visu iestāžu rakstiskās tulkošanas izmaksas; atzinīgi vērtē to, ka Padome sniedz datus, balstoties uz šo metodiku;

22.  uzsver, ka viens no galvenajiem Padomes Ģenerālsekretariāta 2014. gada finanšu mērķiem, proti, Europa ēkas nodošana līdz 2015. gada beigām, netika sasniegts; pauž nožēlu par šo kavēšanos un prasa informēt par atlikšanas finansiālajām sekām;

23.  atkārtoti aicina Padomes gada darbības pārskatam pievienot tās nekustamā īpašuma politiku, jo īpaši tādēļ, ka ir svarīgi, lai šīs politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārāk lielas;

Iemesli, kāpēc tiek atlikts lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu

24.  atgādina, ka Padomei par tai uzticētajiem līdzekļiem ir Savienības pilsoņiem jānodrošina pārredzamība un pilnīga pārskatatbildība, pilnībā un godprātīgi piedaloties ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, tāpat kā to dara citas Savienības iestādes; šajā sakarībā uzskata — lai efektīvi uzraudzītu Savienības budžeta izpildi, Parlamentam un Padomei ir jāsadarbojas, ievērojot sadarbības noteikumus; pauž nožēlu par sarežģījumiem, kas radušies līdzšinējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrās; uzsver nepieciešamību uzlabot abu iestāžu dialoga spēju, lai pēc iespējas ātrāk rastu risinājumu, kas ļaus nodrošināt Līgumos noteikto pilnvaru ievērošanu un atbildību attiecībā pret pilsoņiem;

25.  norāda, ka budžeta izpildes apstiprināšana katrai Savienības iestādei un struktūrai atsevišķi ir ilgstoša prakse, ko Parlaments ir ieviesis, lai garantētu Savienības nodokļu maksātājiem pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību; uzsver, ka tas efektīvi garantē Parlamentam tiesības un pienākumu pārbaudīt visu Savienības budžetu;

26.  turklāt norāda — Komisija 2014. gada 23. janvāra vēstulē paudusi viedokli, ka visām iestādēm pilnībā jāpiedalās pēcpārbaudes procesā saistībā ar Parlamenta konstatējumiem budžeta izpildes apstiprināšanā un ka visām iestādēm būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras raitu norisi, pilnībā ievērojot attiecīgos LESD noteikumus un attiecīgos sekundāros tiesību aktus;

27.  uzsver, ka Komisija savā vēstulē ir arī paziņojusi, ka tā nepārraudzīs citu iestāžu budžeta izpildi un ka, atbildot uz citām iestādēm uzdotajiem jautājumiem, tiktu pārkāpta attiecīgās iestādes neatkarība pašai veikt savas budžeta iedaļas izpildi;

28.  atgādina, ka katrai iestādei, kas definēta Finanšu regulas 2. panta b) punktā, ir autonomija pašai veikt savas budžeta iedaļas izpildi, ievērojot minētās regulas 55. pantu; apstiprina, ka saskaņā ar praksi un pašreizējo noteikumu interpretāciju un lai saglabātu pārredzamību un demokrātisku pārskatatbildību attiecībā pret Savienības nodokļu maksātājiem, Parlaments katras iestādes budžeta izpildi apstiprina atsevišķi;

29.  uzsver Parlamenta pilnvaras sniegt apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 316., 317. un 319. pantu un Finanšu regulas 55. un 164.–167. pantu; uzskata, ka minētie noteikumi ir pietiekams juridiskais pamats tam, lai Parlaments īstenotu savas tiesības pieņemt atsevišķu lēmumu par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu papildus tā tiesībām apstiprināt Komisijas budžeta izpildi; apstiprina, ka apstiprinājuma sniegšana vai nesniegšana par budžeta izpildi ir Parlamenta tiesības un pienākums attiecībā pret Savienības pilsoņiem;

30.  uzsver, ka Padome kopš 2009. gada ir atteikusies sadarboties ar Parlamentu saistībā ar tā īstenoto budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru un nesniedz vajadzīgo informāciju, neatbild uz rakstiskiem jautājumiem un neierodas uz uzklausīšanām un debatēm par sava budžeta izpildi un ka tādēļ vairāk nekā EUR 3 miljardi publisku līdzekļu ir iztērēti bez pienācīgas uzraudzības; uzskata, ka tādējādi Savienības pilsoņiem tiek radīts negatīvs iespaids;

31.  atkārtoti uzsver, ka bez sadarbības ar Padomi Parlaments nevar pieņemt informētu lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu;

32.  uzskata, ka tas ir nopietns Līgumos noteikto pienākumu, jo īpaši iestāžu lojālas sadarbības principa, pārkāpums un ka ir ātri jārod risinājums, lai varētu pārbaudīt visu Savienības budžetu; šajā sakarībā atsaucas arī uz LESD 15. pantu, kurā ir noteikts, ka katrai Savienības iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai ir jānodrošina darba pārredzamība;

33.  atkārtoti uzsver, ka budžeta kontroli var efektīvi veikt, tikai īstenojot Parlamenta un Padomes sadarbību, kuras galvenajiem elementiem jābūt: oficiālām sanāksmēm starp Padomes pārstāvjiem un Parlamenta Budžeta kontroles komitejas pārstāvjiem, atbildēšanai uz komitejas locekļu jautājumiem, izmantojot rakstiskas anketas, un dokumentu iesniegšanai, kurus izmanto kā pamatinformācijas materiālu budžeta kontroles veikšanai pēc pieprasījuma;

34.  atgādina, ka Parlaments pārējo iestāžu budžetu apstiprina pēc sniegto dokumentu izskatīšanas un uz jautājumiem sniegto atbilžu izvērtēšanas; pauž nožēlu, ka Parlaments atkal saskaras ar problēmām attiecībā uz atbilžu saņemšanu no Padomes;

35.  ņem vērā Padomes ģenerālsekretāra vēstuli, atbildot uz Parlamenta Budžeta kontroles komitejas uzaicinājumu ierasties uz viedokļu apmaiņu 2016. gada 11. janvārī; uzsver, ka minētā vēstule nesniedz atbildi nedz uz uzaicinājumu, nedz uz rakstisko anketu, kas 2015. gada 25. novembrī tika nosūtīta Padomes Ģenerālsekretariātam un kurā bija Parlamenta deputātu jautājumi; tajā ir tikai izklāstīta jau iepriekš paustā Padomes nostāja par finanšu informācijas apmaiņu;

36.  uzskata, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu demokrātisko pārskatatbildību attiecībā pret Savienības pilsoņiem;

37.  prasa Padomei sākt sarunas ar Parlamentu, lai tiktu nodrošinātas tā tiesības piekļūt informācijai par Padomes budžeta izpildi; uzskata, ka Padomei ir pienākums sniegt prasīto informāciju;

38.  pauž nožēlu, ka visas Savienības iestādes neievēro vienādus pārredzamības standartus, un uzskata, ka Padomei šajā ziņā būtu jāveic uzlabojumi;

39.  uzskata — lai gan situāciju varētu uzlabot, Savienības iestādēm veidojot labāku sadarbību Līgumu satvarā, Līgumi tomēr, iespējams, būtu jāpārskata, lai padarītu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru skaidrāku tādā ziņā, ka Parlamentam tiek skaidri uzticēta kompetence apstiprināt visu iestāžu un struktūru budžeta izpildi, to darot atsevišķi par katru no šīm iestādēm un struktūrām;

40.  aicina Padomi grozīt Finanšu regulu, lai precizētu budžeta izpildes procedūras mērķus un skaidri definētu sankcijas par minēto noteikumu neievērošanu; uzsver, ka minētais būtu jāveic, lai nodrošinātu, ka Savienības iestāžu pārskatatbildību nolūkā aizsargāt Savienības pilsoņu finanšu intereses; uzsver, ka šajā ziņā nedrīkstētu būt izņēmumi.

(1) OV L 51, 20.2.2014.
(2) OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(3) OV C 373, 5.11.2015., 1. lpp.
(4) OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.


ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Tiesa
PDF 406kWORD 77k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa — Tiesa (2015/2157(DEC))
P8_TA(2016)0152A8-0123/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0202/2015)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0123/2016),

1.  sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu par Tiesas 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Tiesai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa (2015/2157(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0123/2016),

1.  ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas gada pārskatā par 2014. gadu nav konstatēti nekādi vērā ņemami trūkumi attiecībā uz revidētajiem Eiropas Savienības Tiesas („Tiesa”) cilvēkresursiem un iepirkumiem;

2.  pauž gandarījumu, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, secinājusi, ka kopumā 2014. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar iestāžu un pārējo struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

3.  norāda, ka 2014. gadā Tiesai piešķirto apropriāciju kopsumma bija EUR 355 367 500 (salīdzinājumā ar EUR 354 880 000 2013. gadā) un budžeta izpildes līmenis bija 99 %; atzinīgi vērtē izlietojuma līmeņa palielināšanos 2014. gadā, salīdzinot ar 96,3 % 2013. gadā;

4.  pieņem zinašanai, ka Tiesas budžets ir paredzēts tikai administratīvām vajadzībām, turklāt vairāk nekā 75 % līdzekļu tiek tērēti cilvēkiem, kuri strādā šajā iestādē, un pārējais — ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un citiem izdevumiem;

5.  atzinīgi vērtē Tiesas produktīvo darbību 2014. gadā, jo šajā gadā trijās tiesās tika iesniegta 1691 lieta un tika pabeigtas 1685 lietas;

6.  norāda, ka Tiesa 2014. gadā pabeidza 719 lietas (2013. gadā tika pabeigta 701 lieta) un saņēma 622 jaunas lietas (2013. gadā 699); atzinīgi vērtē pozitīvos statistikas rezultātus un uzskata, ka šos rādītājus nākotnē var uzlabot;

7.  norāda, ka 2014. gadā Vispārējā tiesa saņēma 912 jaunas lietas, izskatīja 814 lietas un 1423 lietas bija neizskatītas, kopumā iezīmējot procesu skaita pieaugumu salīdzinājumā ar 2012. un 2013. gadu;

8.  norāda, ka deviņu pagaidu sekretāra štata vietu izveide Vispārējā tiesā 2014. gadā stiprināja šīs tiesas juridisko personālu, nodrošinot tās efektivitāti un paātrinot darbību;

9.  norāda, ka 2014. gadā Civildienesta tiesā tika pabeigtas 152 lietas, salīdzinot ar 184 lietām 2013. gadā, un 216 lietas bija neizskatītas; norāda, ka 2014. gadā Civildienesta tiesas vispārējā tiesvedības darbība bija mazāk efektīva;

10.  mudina Tiesu turpināt uzlabot esošo resursu izmantošanu; uzskata, ka 2014. gadā veiktās iekšējās reformas, proti, Vispārējās tiesas un Civildienesta tiesas darbību nosakošo statūtu reforma un IT lietotņu izstrāde, lai uzlabotu procedūru izskatīšanu un komunikāciju, veicināja resursu izmantošanas optimizēšanu;

11.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas plānu izskatīt ES Tiesas darbību, lai izvērtētu tās sniegumu, ievērojot Parlamenta pieprasījumu saistībā ar 2013. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

12.  norāda, ka 2016. gada janvārī tika sniegta informācija par tiesnešu veikto ārējo darbību sarakstu, kas tika pieprasīts, kad notika viedokļu apmaiņa Parlamenta Budžeta kontroles komitejā par 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanu; pauž nožēlu, ka nav minēts to tiesnešu skaits, kuri piedalās dažādos pasākumos; prasa sniegt pārskatu par visām ārējām darbībām, ko veic katrs tiesnesis, tostarp par lekciju lasīšanu, uzstāšanos, citiem pasākumiem un gatavošanos tiem darba laikā, nevis tikai par oficiāli apstiprinātām darbībām; prasa sniegt informāciju par visiem saistībā ar tiesnešu ārējām darbībām izmantotiem resursiem, piemēram, par tulkošanas pakalpojumiem, juristiem un autovadītājiem;

13.  uzskata, ka visai informācijai par katra tiesneša ārējām darbībām vajadzētu būt pieejamai plašai sabiedrībai; prasa šo informāciju publicēt Tiesas tīmekļvietnē un iekļaut gada darbības pārskatos (GDP);

14.  prasa tiesnešu finanšu interešu deklarācijas publicēt Tiesas tīmekļvietnē;

15.  sagaida, ka reformai, kas šobrīd tiek īstenota Vispārējā tiesā, tiks veikts ietekmes novērtējums, lai apstiprinātu, ka pārskatīšana ir piemērota un ļauj vienkāršot Tiesas juridisko uzbūvi;

16.  ar gandarījumu norāda uz uzlabojumiem, kas veikti e-Curia lietotnē, un lielāku dalībvalstu skaitu, kuras sāka to izmantot 2014. gadā; tomēr pauž nožēlu, ka trīs dalībvalstis joprojām nav tās lietotāju sarakstā;

17.  aicina Tiesu plašāk ieviest jaunās tehnoloģijas, lai būtu iespējams vēl vairāk samazināt papīra kopiju, kā arī tādu sanāksmju skaitu, kurās nepieciešama tulkošana, vienlaikus neapdraudot Tiesas pienākumu izpildi;

18.  pieņem zināšanai, ka Tulkošanas direktorāta darbība tika uzskatīta par apmierinošu; uzskata, ka joprojām var panākt ietaupījumus attiecībā uz dokumentiem, kas nav tiešā veidā saistīti ar tiesvedību, piemērojot tiem ierobežotu tulkošanas režīmu;

19.  norāda, ka Tiesa piedalās starpiestāžu darba grupā par galvenajiem iestāžu darbības un snieguma rādītājiem, kas cita starpā attiecas uz tulkošanas izdevumiem; pauž nožēlu par to, ka Tiesa joprojām nesniedz datus saskaņā ar harmonizēto metodiku, par ko vienojās starpiestāžu darba grupa;

20.  atkārto prasību Tiesas gada darbības pārskatiem pielikumā pievienot sanāksmju darba kārtību;

21.  norāda uz to, ka Tiesā atbildīgos amatos joprojām ir maz sieviešu; prasa šo nelīdzsvarotību novērst, cik drīz vien iespējams;

22.  uzskata, ka Tiesas sniegtā atbilde uz Parlamenta jautājumu Nr. 26 (pensijas) ir neapmierinoša; lūdz Tiesu sniegt skaidru un detalizētu atbildi, kā to izdarīja citas iestādes; uzskata, ka Tiesai būtu jāatbild uz visiem Parlamenta nosūtītajiem jautājumiem, un aicina Tiesu nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz pensijām;

23.  norāda, ka Tiesai ir 75 dienesta transportlīdzekļi un autoparka izmaksas bija EUR 1 168 251; norāda, ka autovadītāju algām 2014. gadā tika atvēlēti EUR 2 434 599; uzskata, ka tās ir pārmērīgi augstas izmaksas, kas ir pretrunā vispārējai tendencei ierobežot dienesta transportlīdzekļu izmantošanu Savienības iestādēs; atkārtoti aicina Tiesu samazināt tās locekļu un darbinieku rīcībā esošo dienesta automašīnu skaitu; uzsver, ka autovadītāju sniegto plašo privāto pakalpojumu izmaksas sedz Savienības nodokļu maksātāji; iesaka Tiesai šos jautājumus izvērtēt starpiestāžu kontekstā un mudina to aktīvi veicināt videi nekaitīgu mobilitāti;

24.  atzinīgi vērtē pasākumus, ko Tiesa veica, lai izpildītu principu par videi draudzīgu publisko iepirkumu, un atbalsta šīs stratēģijas uzturēšanu;

25.  ar gandarījumu norāda, ka Tiesas GDP ir pievienota informācija par tās nekustamā īpašuma politiku.

(1) OV L 51, 20.2.2014.
(2) OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(3) OV C 373, 10.11.2015., 1. lpp.
(4) OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.


ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Revīzijas palāta
PDF 414kWORD 83k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa — Revīzijas palāta (2015/2158(DEC))
P8_TA(2016)0153A8-0107/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0203/2015)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0107/2016),

1.  sniedz Revīzijas palātas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Revīzijas palātas 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Revīzijas palātai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa — Revīzijas palāta (2015/2158(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa — Revīzijas palāta,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0107/2016),

1.  norāda, ka Revīzijas palātas gada pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents (PricewaterhouseCoopers SARL), lai šai iestādei tiktu piemēroti tādi paši pārredzamības un pārskatatbildības principi, kādus tā piemēro revidējamajām iestādēm; norāda uz revidenta atzinumu, ka „finanšu pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Eiropas Revīzijas palātas finanšu stāvokli”;

2.  uzsver, ka 2014. gadā Revīzijas palātas galīgās apropriācijas bija EUR 133 498 000 (2013. gadā — EUR 142 761 000) un ka vispārējais budžeta izpildes līmenis bija 98,8 % salīdzinājumā ar 92 % 2013. gadā; atzinīgi vērtē budžeta izpildes līmeņa uzlabošanos samazināta budžeta apstākļos;

3.  uzsver, ka Revīzijas palātas budžetā ir tikai administratīvie izdevumi un lielākās summas tiek izlietotas saistībā ar iestādē strādājošajiem;

4.  atzīst Revīzijas palātas izšķiroši svarīgo lomu, nodrošinot labāku un lietpratīgāku Savienības finanšu līdzekļu tērēšanu; atgādina, ka Revīzijas palāta ir visatbilstošākā iestāde, lai likumdevējam un budžeta iestādei sniegtu vērtīgus atzinumus par Savienības politikas nostādņu rezultātiem un sasniegumiem nolūkā uzlabot Savienības finansēto pasākumu ekonomisko lietderību, rezultātus un efektivitāti;

5.  atzinīgi vērtē 2014. gada beigās sākto Revīzijas palātas reformas projektu, kura mērķis ir racionalizēt revīzijas procesu un pārveidot Revīzijas palātu par tādu organizāciju, kuras darbības pamatā ir veicamais uzdevums, kā arī paplašināt Revīzijas palātas darbinieku pienākumu loku; aicina Revīzijas palātu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par sasniegto un par rezultātiem pēc minētās reformas īstenošanas;

6.  atgādina Revīzijas palātai, ka 2012. gadā Parlaments, Padome un Komisija vienojās par vienotu pieeju ES decentralizētajām aģentūrām, un šā dokumenta 54. punktā teikts, ka par visiem ārpakalpojumu sniedzēju veiktu ārējo revīziju aspektiem „arī turpmāk ir pilnībā atbildīga Revīzijas palāta, kas pārvalda un no sava budžeta finansē visas vajadzīgās administratīvās un pakalpojumu pasūtīšanas procedūras, kā arī sedz visas izmaksas, kas saistītas ar ārpakalpojumu veiktām ārējām revīzijām”; pauž dziļu nožēlu, ka jaunā pieeja revīzijām, kas paredz iesaistīt privātā sektora revidentus, palielināja administratīvo slogu decentralizētajām aģentūrām; ar bažām atzīmē, ka tas izraisīja administratīvā sloga pieaugumu par 85 % salīdzinājumā ar iepriekšējām Revīzijas palātas pārvaldītajām revīzijām, proti, līdz vairāk nekā 13 000 stundām, kas pielīdzināms vidēji 3,5 pilna laika slodzēm; pauž nožēlu, ka, organizējot revīzijas līgumu iepirkumu un pārvaldību, decentralizētās aģentūras papildus iztērēja vairāk nekā 1400 stundu darba laika un ka kopējie papildu izdevumi ārējām privātā sektora veiktām revīzijām 2014. gadā bija EUR 550 000; atkārtoti aicina Revīzijas palātu ievērot vienošanos par vienoto pieeju un gan slēgt līgumus ar aģentūru ārējiem revidentiem, gan arī tiem maksāt, kā arī sniegt privātiem revidentiem labākus norādījumus, lai ievērojami samazinātu administratīvo slogu;

7.  ar gandarījumu atzīmē, ka Revīzijas palāta plāno veikt Savienības Tiesas pārbaudi, lai izvērtētu tās sniegumu, tādējādi ņemot vērā Parlamenta prasību tā 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijā par 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu(6);

8.  balstoties uz šo labo sadarbību, aicina Revīzijas palātu sagatavot īpašu ziņojumu par to, vai Komisija ir pienācīgi izmantojusi savas pilnvaras atbalstīt un kontrolēt dalībvalstis Savienības budžeta īstenošanā;

9.  atbalsta Revīzijas palātas centienus vairāk resursu veltīt lietderības revīzijām; sagaida, ka revīziju personāla organizēšana uz veicamā uzdevuma pamata ļaus Revīzijas palātai piešķirt resursus elastīgāk, vienlaikus neapdraudot tās misiju; uzskata, ka arī turpmāk ir jācenšas panākt ciešāku LESD 287. panta 3. punktā paredzēto Revīzijas palātas sadarbību ar dalībvalstu augstākajām revīzijas iestādēm, jo īpaši attiecībā uz dažādu ES politikas nostādņu un programmu lietderības (līdzekļu atdeves) revīziju veikšanu un attiecībā uz dalītas pārvaldības risinājumu revīziju; sagaida konkrētus rezultātus saistībā ar Revīzijas palātas ikgadējās darba programmas izziņošanu;

10.  ņem vērā Revīzijas palātas iniciatīvu reformēt tās apakšpalātu sistēmu; gribētu uzzināt vairāk par to;

11.  pienācīgi ņem vērā Revīzijas palātas sniegto informāciju, ka 2014. gadā tās darbības rezultāti bija visapjomīgākie visā iestādes pastāvēšanas laikā; atzinīgi vērtē jaunos darbības virzienus, piemēram, vispārējā stāvokļa apskatu gatavošanu;

12.  atzīmē, ka termiņi īpašo ziņojumu sagatavošanai kopš 2008. gada ir saīsinājušies, taču tie vēl nav sasnieguši noteikto mērķi, proti, 18 mēnešus; uzsver, ka mērķim jābūt reāli sasniedzamam, lai neapdraudētu ziņojumu kvalitāti;

13.  mudina Revīzijas palātu izvērtēt attiecību starp īpašo ziņojumu skaitu un to sagatavošanas savlaicīgumu;

14.  uzsver, ka īpašajos ziņojumos iekļautie ieteikumi nereti ir neskaidri un uzskata, ka tajos vajadzētu konsekventi atklāt attiecīgo valstu pozitīvo un negatīvo rīcības aspektu;

15.  ar gandarījumu atzīmē, ka ir izpildīta prasība par 5 % samazināt darbinieku skaitu, vienlaikus negatīvi neietekmējot Revīzijas palātas politiku par revīziju pastiprināšanu; aicina Revīzijas palātu nodrošināt, lai turpmāka darbinieku skaita samazināšana negatīvi neietekmētu tās ziņojumu kvalitāti;

16.  aicina Revīzijas palātu nodrošināt, ka tās darbinieku izvēlē - līdz ar nopelniem un pieredzi - tiek ņemts vērā arī ģeogrāfiskais līdzsvars, jo īpaši attiecinot to uz vadošiem un direktoru amatiem;

17.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas centienus uzlabot tās darbinieku dzimumu līdzsvaru; uzsver un atzinīgi vērtē to, ka palielinājies sieviešu skaits revidentu amatā, kam neapšaubāmi būs ietekme uz sieviešu skaitu revīzijas jomas vadošos amatos un uz revidentu amatā strādājošo sieviešu tīkla veidošanu; uzsver, ka darbs šajā virzienā jāturpina;

18.  pauž gandarījumu par Revīzijas palātas centieniem attiecībā uz revidentu profesionālo apmācību ar mērķi zināšanu pārvaldību un papildināšanu padarīt efektīvāku; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas sadarbību ar Mecas/Nansī Universitāti, dibinot specializētus kursus Eiropas revīzijas jomā, un mudina Revīzijas palātu veidot kontaktus arī ar citām Eiropas augstskolām ar tādu pašu mērķi;

19.  atzīmē, ka K3 ēkas apmaksai izveidotajā līgumā izveidojies līdzekļu atlikums tiks izmantots samaksai par K2 ēkas modernizāciju; vēlas uzzināt vairāk minēto darbu apjomu;

20.  atkārtoti aicina gada darbības pārskatam pievienot informāciju par Revīzijas palātas nekustamā īpašuma politiku;

21.  ņem vērā, ka Revīzijas palāta ir centusies samazināt rakstiskās tulkošanas izmaksas; pauž pārliecību, ka par daļu no Revīzijas palātas 2013.–2017. gada stratēģijas efektivitātes uzlabošanai un izmaksu samazināšanai var uzskatīt sadarbības līguma par rakstisko tulkošanu noslēgšanu, kas ir līdzīgs šāda veida līgumam starp konsultatīvajām komitejām un Parlamentu; prasa Revīzijas palātai apsvērt tulkošanas ārpakalpojumu izmantošanu kā papildu veidu izmaksu samazināšanai;

22.  novērtē Iestāžu rakstiskās un mutiskās tulkošanas komitejas sasniegto, vienojoties par saskaņotu metodiku, kas ļauj tieši salīdzināt visu iestāžu tulkošanas izmaksas; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta sniedz datus saskaņā ar šo metodiku;

23.  aicina Revīzijas palātu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti un datu aizsardzību savos gada darbības pārskatos sniegt informāciju par to OLAF izskatīto lietu rezultātiem un sekām, kurās izmeklēšana veikta attiecībā uz pašu iestādi vai kādu no tās darbiniekiem;

24.  atzīmē, ka tehnisku iemeslu dēļ tika atlikta iekšējās revīzijas dienesta ieteikumu īstenošana par komandējumu rokasgrāmatā iekļauto noteikumu pārskatīšanu;

25.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas pirmos pasākumus pārejai uz elektronisku darba vidi; atbalsta Revīzijas palātas iniciatīvu, taču sagaida, ka Parlamenta Budžeta kontroles komiteja arī turpmāk saņems vismaz dažas Revīzijas palātas ziņojumu kopijas drukātā veidā; atbalsta Revīzijas palātas līdz šim īstenoto vides stratēģiju, tostarp koncentrējoties uz enerģijas patēriņa samazināšanu, plašāku videokonferenču izmantošanu, lietus ūdens reģenerācijas sistēmas uzstādīšanu un ilgtspējīgas mobilitātes veicināšanu;

26.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas paziņojumi plašsaziņas līdzekļos kļuvuši precīzāki; sagaida, ka šādi uzlabojumi turpināsies;

27.  atzinīgi vērtē gan sadarbību starp Revīzijas palātu un Parlamenta Budžeta kontroles komiteju, gan arī Revīzijas palātas regulāro atgriezenisko saiti, kas tiek nodrošināta pēc Parlamenta pieprasījuma.

(1) OV L 51, 20.2.2014.
(2) OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(3) OV C 373, 5.11.2015., 1. lpp.
(4) OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa — Revīzijas palāta (OV L 255, 30.9.2015., 123. lpp.).


ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
PDF 412kWORD 88k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (2015/2159(DEC))
P8_TA(2016)0154A8-0111/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0204/2015)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0111/2016),

1.  sniedz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (2015/2159(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda 2015. gada 18. novembra lēmumu slēgt izmeklēšanu saistībā ar sūdzību 1770/2013/JF pret Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0111/2016),

1.  pauž gandarījumu, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, secinājusi, ka kopumā 2014. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar iestāžu un pārējo struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

2.  ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta 2014. gada ziņojumā konstatēja nepilnības attiecībā uz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju (EESK) četrās no 15 pārbaudītajām iepirkuma procedūrām;

3.  atzinīgi vērtē to, ka, reaģējot uz Revīzijas palātas konstatējumiem, EESK ir izveidojusi īpašu atbalsta dienestu, lai sniegtu atbalstu direkcijām, izņemot Loģistikas direkcijai, kurai jau ir šāds dienests; sagaida, ka 2016. gada otrajā pusē tas būs pilnībā darbspējīgs;

4.  pieņem zināšanai, ka 2014. gadā EESK budžets bija EUR 128 559 380 (2013. gadā — EUR 130 104 400), kas ir par 1,19 % mazāk, salīdzinot ar 2013. gada budžetu, izlietojuma līmenim sasniedzot 95,6 %; atzīmē izlietojuma līmeņa palielināšanos 2014. gadā, bet pauž nožēlu, ka tas tomēr nav sasniedzis 2012. gada līmeni — 96,8 %;

5.  uzsver, ka EESK budžets paredzēts tikai administratīvām vajadzībām, liela daļa līdzekļu tiek tērēta cilvēkiem, kuri strādā šajā iestādē, pārējais — ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un dažādiem darbības izdevumiem;

6.  pieņem zināšanai saistībā ar Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu veikto pasākumu konstatējumus, kas pievienoti EESK gada darbības pārskatam, attiecībā uz 2013. finanšu gadu(6);

7.  norāda, ka EESK 2014. gadā sagatavoja mazāk ziņojumu un atzinumu un notika mazāk ar likumdošanas darbu saistītu sanāksmju; tomēr pauž pārsteigumu par to juridisko atzinumu lielo skaitu, kurus juridiskā nodaļa sniegusi minētajā laikposmā; prasa informēt par šī palielinājuma pamatojumu;

8.  norāda, ka Komitejas, EESK un Parlamenta sadarbības nolīgums ar diviem pielikumiem par administratīvo sadarbību un ietekmi uz budžetu tika parakstīts 2014. gada 5. februārī vienlaicīgi ar līdzīgu nolīgumu starp Parlamentu un Reģionu komiteju ar mērķi izveidot politisko un administratīvo sadarbību;

9.  atzinīgi vērtē EESK rīcību, atbildot uz Parlamenta iepriekš minētajā rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu par 2013. finanšu gadu pausto aicinājumu katrai iestādei atsevišķi izvērtēt sadarbības nolīguma ietekmi cilvēkresursu, izdevumu, sinerģijas un pievienotās vērtības ziņā un attiecībā uz kvalitāti pēc būtības;

10.  uzskata, ka sadarbības nolīgumā joprojām ir iespējami uzlabojumi, jo īpaši politiskajā ziņā; uzskata, ka Parlaments, EESK un Reģionu komiteja var vēl vairāk uzlabot sinerģiju, kas palielinās ražīgumu visās sadarbības jomās, un noteikt īpašus sīki izstrādātus noteikumus par visu trīs iestāžu kopīgi izmantoto dienestu darbību; prasa veikt EESK locekļu aptauju par viņu apmierinātību ar pakalpojumiem, ko tiem sniedz Eiropas Parlamenta Izpētes dienests; prasa pastāvīgi informēt par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar sadarbības nolīgumu;

11.  prasa veikt sadarbības nolīguma vidusposma novērtēšanu, lai iekļautu sīku no sadarbības nolīguma izrietošo ietaupījumu un budžeta izdevumu pieauguma sadalījumu pa iestādēm;

12.  ņem vērā, ka EESK ir īstenojusi jaunos locekļu ceļa izdevumu atmaksas noteikumus, pamatojoties uz faktiskām izmaksām, atbilstīgi Parlamenta īpašajiem ieteikumiem pagājušā gada rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu par 2013. finanšu gadu; atzinīgi vērtē to, ka sistēma kļuva pilnībā darbotiesspējīga, sākot no pašreizējā jaunā EESK sastāva pilnvaru termiņa, kas sākās 2015. gada rudenī;

13.  ar bažām norāda, ka kopējā atlīdzība par ceļa izdevumiem un piemaksām EESK saņēmējiem bija EUR 17 375 864; mudina iestādi izstrādāt sistemātisku stratēģiju, lai ievērojami samazinātu minētos izdevumus un piemaksas;

14.  ņem vērā, ka 2014. gadā saistībā ar sadarbības nolīgumu EESK bija pozitīva bilance EUR 1 560 000 apmērā; ar bažām norāda, ka 36 EESK ierēdņi un 24 Reģionu komitejas ierēdņi (visi no rakstiskās tulkošanas dienestiem un lielākā daļa tuvu pensionēšanās vecumam) tika pārcelti saskaņā ar minēto sadarbības nolīgumu, kā rezultātā abas iestādes veiks ievērojamus ietaupījumus ar personālu saistītajās nodaļās (algas un pensijas), savukārt Parlamenta izdevumi ievērojami palielināsies īstermiņā (algas) un ilgtermiņā (pensijas);

15.  pauž nožēlu par personāla komandējuma izdevumu pieaugumu no EUR 338 366 2013. gadā līdz EUR 387 481 2014. gadā (palielinājums par 14,5 %);

16.  mudina gada darbības pārskatā iekļaut vadošo darbinieku sadalījumu pēc valstspiederības, dzimuma un amata;

17.  atzinīgi vērtē ciešo sadarbību starp EESK un Reģionu komiteju, izstrādājot iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu, jo tiem ir kopīgi daži dienesti un darbinieki; tomēr uzskata, ka minēto noteikumu apstiprināšana EESK ir aizņēmusi pārāk ilgu laiku; neraugoties uz minēto, atzinīgi vērtē to, ka šie noteikumi tiek piemēroti ar atpakaļejošu spēku;

18.  norāda uz nelielo uzlabojumu 2014. gadā attiecībā uz viena dzimuma skaitu vadošajos amatos (40 %; 39 % 2013. gadā); tomēr pauž nožēlu par joprojām pastāvošo neatbilstīgo atšķirību citās kategorijās; uzsver, ka ir svarīgi noteikt mērķus vidējam termiņam, līdz kuram varētu sasniegt vajadzīgo līdzsvaru, un mudina turpināt aktīvo darbu, lai sasniegtu šo mērķi;

19.  atzinīgi vērtē to, ka EESK ir uzsākusi īpašu mācību kursu par ētiku un integritāti, lai uzlabotu zināšanas un izpratni par darbinieku tiesībām un pienākumiem; tomēr uzskata, ka šīm mācībām vajadzētu būt obligātām ne tikai jaunajiem darbiniekiem, bet arī visiem pārējiem darbiniekiem;

20.  pauž nožēlu par to, ka EESK vēl nav īstenojusi visus pasākumus, kurus Parlaments bija prasījis veikt 24. punktā iepriekš minētajā rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu 2013. gadā; uzskata, ka, izvēloties nevis informēt Parlamenta Prezidiju, savus locekļus un savus darbiniekus par diviem tiesas spriedumiem pret EESK, bet gan iekļaut šo informāciju citās vispārēja rakstura publikācijās, EESK nav rīkojusies atbilstīgi; pauž cerību, ka šāda veida trūkumi tiks novērsti, īstenojot jaunos noteikumus par trauksmes cēlējiem un tādējādi šo konkrēto gadījumu varēs atrisināt ar atpakaļejošu spēku;

21.  turklāt pauž cerību, ka, īstenojot jaunos noteikumus par trauksmes cēlējiem, EESK nekavējoties un efektīvi veiks pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atzinību, cieņu un uzmanību pret trauksmes cēlējiem gadījumos, kurus šajā sakarībā atzinusi Vispārējā tiesa un kuri notikuši pirms minēto noteikumu pieņemšanas; turklāt prasa veikt vajadzīgos pasākumus, lai beidzot pilnībā pārtrauktu pret minētajiem trauksmes cēlājiem dažādās EESK publikācijās vērstos uzbrukumus;

22.  pauž nožēlu par to, ka iepriekšminētajā lēmumā par izmeklēšanas 1770/2013/JF pret EESK slēgšanu Ombuds ir norādījis, ka EESK ir tikai daļēji pieņēmusi priekšlikumu par to, kā novērst EESK administratīvo kļūmi; pauž nožēlu par to, ka EESK nav atzinusi administratīvo kļūmi vai jebkādu kļūdu savā lēmumā par sūdzības iesniedzēja pārcelšanu; pauž nožēlu par to, ka EESK principā nevēlas atzīt šīs kļūdas, lai gan praktiski tā ir pieņēmusi dažus Ombuda ieteikumus piešķirt sūdzību iesniedzējam kompensāciju par nodarīto netaisnību;

23.  pieņem zināšanai saistībā ar iepriekš minēto rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu EESK 2013. gadā sniegto informāciju par videokonferenču izmantošanu; prasa, lai tas arī turpmāk tiku informēts par šajā jautājumā gūtajām sekmēm; uzskata, ka videokonferenču un līdzīgu tehnoloģiju izmantošana ļaus EESK ievērojami samazināt ceļa izdevumus un sanāksmju izmaksas;

24.  atzīmē, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo 2013. gadu, ir dubultojies to sanāksmju skaits, kurās izmantota videokonferenču rīkošanas iespēja; pieņem zināšanai EESK sniegto informāciju par to, ka videokonferenču rīkošanas iespēja tika izmantota sanāksmēs, kurās nebija nepieciešama mutiskā tulkošana; mudina EESK efektīvi izmantot valodu apmācību, lai nodrošinātu mazāku nepieciešamību pēc mutiskās tulkošanas un tādējādi palielinātu tās darba efektivitāti;

25.  mudina EESK pilnveidot tās informācijas un komunikācijas politiku, kā arī tās darbības atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos;

26.  ņem vērā EESK centienus veicināt tās atpazīstamību, īstenojot efektīvu informācijas un komunikācijas politiku; atbalsta EESK centienus koncentrēties uz starpiestāžu sadarbības palielināšanu, lai uzlabotu saziņu un pamanāmību, kā arī to, lai palielinātu iestāžu locekļu līdzdalību valstu līmenī, un mudina EESK turpināt darbu šajās jomās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē visus turpmākos EESK centienus uzlabot informācijas plūsmu un tādējādi — pārredzamību;

27.  ar gandarījumu norāda uz vērojamo tendenci — samazinās pieprasīto, bet neizmantoto mutiskās tulkošanas pakalpojumu īpatsvars (no 5,1 % 2013. gadā līdz 4,3 % 2014. gadā); sagaida, ka saistībā ar sadarbības nolīgumu apspriestie noteikumi ļaus vēl vairāk samazināt ar mutisko tulkošanu saistītās izmaksas;

28.  ir pārsteigts, ka ārējo tulkotāju pakalpojumu izmantošana ir samazinājusies par 1 % salīdzinājumā ar 2013. gadu; paredz, ka šī tendence mainīsies saistībā ar sadarbības nolīguma īstenošanu, kurā ir paredzēts, ka pēc rakstiskās tulkošanas darbinieku pārcelšanas uz Parlamentu ārējo tulkotāju pakalpojumu izmantošana palielināsies;

29.  atzinīgi vērtē Iestāžu mutiskās un rakstiskās tulkošanas komitejas rezultātus, izstrādājot saskaņotu metodiku, kas ļauj tieši salīdzināt visu iestāžu rakstiskās tulkošanas izmaksas; atzinīgi vērtē to, ka EESK sniedz datus, balstoties uz šo metodiku;

30.  pauž nožēlu par to, ka 2014. gadā vienu svarīgu pasākumu nācās pārcelt; atgādina savu aicinājumu EESK uzlabot iekšējo pasākumu organizēšanas plānošanu;

31.  atzinīgi vērtē Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai 2014. gadā izskatīto lietu rezultātu un seku iekļaušanu gada darbības pārskatā;

32.  atzinīgi vērtē EESK lēmumu gada darbības pārskatam pievienot tās nekustamā īpašuma politiku;

33.  pieņem zināšanai sadarbību starp EESK un Parlamenta Budžeta kontroles komiteju, jo īpaši attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu.

(1) OV L 51, 20.2.2014.
(2) OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(3) OV C 373, 10.11.2015., 1. lpp.
(4) OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (OV L 255, 30.9.2015., 128. lpp.).


ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Reģionu komiteja
PDF 497kWORD 99k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa — Reģionu komiteja (2015/2160(DEC))
P8_TA(2016)0155A8-0132/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0205/2015)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0132/2016),

1.  sniedz Reģionu komitejas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Reģionu komitejas 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Reģionu komitejai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa — Reģionu komiteja (2015/2160(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa — Reģionu komiteja,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0132/2016),

1.  konstatē, ka Revīzijas palāta 2014. gada pārskatā norāda, ka tā nav atklājusi nekādus vērā ņemamus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Reģionu komitejas (“Komiteja”) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.  norāda, ka, pamatojoties uz veikto revīziju, Revīzijas palāta ir secinājusi — finanšu gadā, kas noslēdzies 2014. gada 31. decembrī, ar iestāžu un struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem saistītajos maksājumos būtisku kļūdu nav;

Budžeta un finanšu pārvaldība

3.  norāda, ka 2014. gadā Komitejas apstiprinātais budžets bija EUR 87 600 000 (2013. gadā — EUR 87 373 000), no kuriem EUR 86 300 000 bija saistību apropriācijas, ar izlietojuma līmeni 98,5 % apmērā; atzinīgi vērtē izlietojuma līmeņa palielināšanos 2014. gadā;

4.  norāda, ka Administrācijas un finanšu direkcijas 4. mērķis — “nodrošināt efektīvu iekšējās kontroles vidi un uzraudzīt finanšu noteikumu īstenošanu” — netika sasniegts attiecībā uz diviem no trim ietekmes rādītājiem: atdeves likme juridisko vai budžeta saistību vai maksājumu korekcijām nesasniedz 4 % mērķi, savukārt finanšu izņēmumu skaits 2014. gadā palielinājās par 6 %, nevis samazinājās par 3 %;

5.  pauž bažas par to, ka palielinājies paziņoto izņēmumu skaits — 87 finansiāli izņēmumi un trīs administratīvi izņēmumi; uzsver, ka trīs minētie administratīvie izņēmumi attiecās uz iekšējo procedūru neievērošanu; norāda, ka 2014. gadā tika veiktas četras atkāpes (salīdzinājumā ar vienu atkāpi 2013. gadā) par iepirkuma noteikumiem vai līgumu pārvaldību, un ka lielākā daļa ziņojumu (58 no 81) par atkāpju piemērošanu ir saistīti ar juridisko saistību trūkumu vai nepietiekamību; prasa sniegt detalizētu informāciju par šo atkāpju rašanos un ar tām saistītajām summām; prasa līdz 2016. gada jūnija beigām iesniegt izsmeļošu ziņojumu par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti, lai novērstu līdzīgas situācijas;

6.  norāda, ka 2014. finanšu gadā starp budžeta pozīcijām tika veikti 13 budžeta pārvietojumi; uzskata, ka pārvietojumus saistībā ar politisko grupu komunikācijas budžetu un publikācijām Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī varēja paredzēt sākotnēji apstiprinātajā budžetā;

Ietaupījumi un administratīvie izdevumi

7.  uzsver, ka Komitejas budžets paredzēts tikai administratīvām vajadzībām, liela daļa līdzekļu tiek tērēta šīs iestādes darbiniekiem, pārējais — ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un dažādiem darbības izdevumiem;

8.  tomēr norāda, ka kopumā 2014. gadā EUR 8 277 556 tika izlietoti tikai par Komitejas locekļu un viņu aizvietotāju ceļa un sanāksmju dienas naudas maksājumiem un vēl EUR 409 100 — par darbinieku komandējumu un ceļa izdevumiem; uzskata, ka komandējumu skaits ir ārkārtīgi liels (787), tāpat kā izdevumi, kas locekļiem radušies saistībā ar ceļa un sanāksmju dienas naudas maksājumiem; uzskata, ka locekļu komandējumi būtu skaidri jāapraksta gada darbības pārskatā, sīki norādot izdevumus un veicot izmaksu un ieguvumu analīzi; uzsver, ka atsauce uz locekļu komandējumiem ir neskaidra, neprecīza un nesniedz konkrētus skaitļus; mudina Komiteju savā gada darbības pārskatā vienmēr iekļaut datus par locekļu komandējumiem;

9.  uzskata, ka kopējā summa EUR 9 594 089 apmērā, ko Komiteja 2014. gadā samaksāja par nomas maksu (ārējiem iznomātājiem) ir pārāk augsta; atgādina, ka pat pēc iemaksas atskaitīšanas no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) EUR 1 181 382 apmērā Komitejas samaksātā neto summa joprojām pārsniedza minēto nomas maksājumu uzskaitē paredzēto daļu, atšķirību reģistrējot kā būvniecības izmaksas (EUR 852 464); uzsver, ka lielākā daļa Komitejas saistību izriet no darījumiem, kas radušies saistībā ar nomātajām ēkām (95,6 % 2014. gadā) un 2014. gada beigās finanšu nomas parāds sasniedza EUR 65 051 695; aicina Komiteju kopīgi ar Parlamentu un Komisiju rast risinājumus (piemēram, par ēku un sanāksmju un konferenču telpu kopīgu intensīvu izmantošanu), lai samazinātu izmaksas;

10.  prasa Komitejas gada darbības pārskatam pievienot tās nekustamā īpašuma politiku, jo īpaši tādēļ, ka ir svarīgi, lai šīs politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārāk lielas;

11.  norāda uz ietaupījumiem attiecībā uz mutiskās tulkošanas pakalpojumiem; pauž nožēlu par to, ka Komitejas gada darbības pārskatā netika sniegta sīka informācija par mutiskās tulkošanas pakalpojumu izmantošanas un atcelšanas līmeni; prasa minētos datus iekļaut Komitejas 2015. gada darbības pārskatā;

12.  ar gandarījumu norāda, ka Komiteja 2013. gada darbības pārskatā ir iekļāvusi informāciju par neizmantotajiem mutiskās tulkošanas pakalpojumiem; uzskata par pozitīvu pavērsienu to, ka ir samazinājies neizmantoto mutiskās tulkošanas pakalpojumu apmērs (no 3,23 % 2012. gadā līdz 2,51 % 2013. gadā), un šo rādītāju varētu vēl vairāk uzlabot; aicina Komiteju uzlabot savu sanāksmju plānošanu;

13.  norāda, ka Komiteja ir vairāk izmantojusi videokonferences; tomēr pauž nožēlu par kavēšanos saistībā ar pārvietojamu videokonferenču iekārtu izmantošanu un prasa Komitejas 2015. gada darbības pārskatā informēt par paveikto saistībā ar to; pieņem zināšanai Komitejas sniegto informāciju par to, ka videokonferenču rīkošanas iespēja tika izmantota sanāksmēs, kurās nebija nepieciešama mutiskā tulkošana; mudina Komiteju efektīvi izmantot valodu apmācību, lai nodrošinātu mazāku nepieciešamību pēc mutiskās tulkošanas un tādējādi palielinātu Komitejas darba efektivitāti; aicina Komiteju līdz 2016. gada jūnija beigām informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šo jautājumu;

14.  mudina plaši izmantot videokonferences un visus ar to saistītos rīkus, lai varētu ievērojami samazināt izmaksas; pauž neizpratni par to, kā tik liels skaits komandējumu uz Grieķiju un Itāliju (attiecīgi 77 un 125) sniedz pievienoto vērtību šo valstu pilsoņiem vai citiem Savienības pilsoņiem;

Sadarbība un nolīgumi

15.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā tika pieņemta Eiropas Daudzlīmeņu pārvaldības harta, kuras īstenošana tika uzsākta ar apņemšanos izstrādāt jaunus dialoga un partnerības veidus starp visām publiskajām iestādēm Savienībā, lai optimizētu publiskās politikas virzienus un publiskos izdevumus un uzlabotu politikas īstenošanu; prasa šajā sakarībā informēt Parlamentu par projekta stratēģiju un tās rezultātiem;

16.  norāda, ka 2014. gada 5. februārī tika parakstīts Parlamenta, Komitejas un EESK sadarbības nolīgums (turpmāk “nolīgums”), lai attīstītu politisko sadarbību; norāda, ka tika panākta vienošanās arī par pielikumu attiecībā uz administratīvo sadarbību;

17.  uzskata, ka joprojām ir iespējams uzlabot sadarbību starp Parlamentu un Komiteju, balstoties uz nolīgumu, jo īpaši politiskajā ziņā; aicina abas iestādes izvērtēt, vai iespējams panākt papildu sinerģiju, lai vēl vairāk uzlabotu ražīgumu nolīguma jomās, un prasa informēt Parlamentu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar minēto; prasa ieviest īpašus sīki izstrādātus noteikumus par Parlamenta, Komitejas un EESK kopīgi izmantoto dienestu darbību;

18.  prasa veikt Komitejas locekļu aptauju par viņu apmierinātību ar pakalpojumiem, ko tiem sniedz Eiropas Parlamenta Izpētes dienests; prasa arī turpmāk informēt par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar sadarbības nolīgumu;

19.  prasa vidusposma pārskatīšanā ietvert sīku no nolīguma izrietošo budžeta ietaupījumu un budžeta izdevumu pieauguma sadalījumu pa iestādēm;

20.  norāda, ka 2014. gadā Komitejai un EESK bija pozitīvi vērtējams budžeta stāvoklis saistībā ar EESK, Komitejas un Parlamenta nolīgumu; ar bažām norāda, ka 24 Komitejas ierēdņi un 36 EESK ierēdņi (visi no rakstiskās tulkošanas dienestiem un lielākā daļa ļoti tuvu pensionēšanās vecumam) tika pārcelti saskaņā ar minēto nolīgumu, un tā rezultātā abas iestādes veiks ievērojamus ietaupījumus ar personālu saistītajās nodaļās (algas un pensijas), savukārt Parlamenta izdevumi ievērojami palielināsies īstermiņā (algas) un ilgtermiņā (pensijas);

21.  ņem vērā, ka administratīvais divpusējās sadarbības līgums starp Komiteju un EESK tika parakstīts 2015. gadā; prasa arī turpmāk to informēt par minēto divpusējo sadarbību saistībā ar vidusposma novērtējumu;

22.  atzīmē sadarbību starp Komiteju un Parlamenta Budžeta kontroles komiteju, īpaši attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu;

Cilvēkresursu pārvaldība

23.  pauž nožēlu, ka netika sasniegts Tulkošanas direkcijas 2. mērķis — “uzlabot darba paņēmienus un optimizēt cilvēkresursu un finanšu resursu pārvaldību”; pauž bažas par zemo izpildes līmeni attiecībā uz 1420. budžeta pozīciju (rakstiskās tulkošanas ārpakalpojumi un tulkošanas rīki); jo īpaši norāda, ka budžeta izpildes līmenis attiecībā uz vairākām rakstiskās tulkošanas pozīcijām bija zemāks par iepriekšējo gadu vidējo rādītāju;

24.  atzinīgi vērtē Iestāžu mutiskās un rakstiskās tulkošanas komitejas rezultātus, izstrādājot saskaņotu metodiku, kas ļauj tieši salīdzināt visu iestāžu rakstiskās tulkošanas izmaksas; atzinīgi vērtē to, ka Komiteja sniedz datus, balstoties uz šo metodiku;

25.  norāda uz to, ka Komitejas vadošajos amatos joprojām ir nepietiekami daudz sieviešu; prasa ieviest vienlīdzīgu iespēju plānu, kas būtu vērsts uz vadošajiem amatiem, lai pēc iespējas ātrāk novērstu šo līdzsvara trūkumu;

26.  pauž nožēlu par to, ka mazāk nekā 35 % vadītāju ir sievietes, lai gan sieviešu īpatsvars ir vairāk nekā 60 % no visiem darbiniekiem; tādēļ uzsver, ka augstākās vadības amatos esošo sieviešu īpatsvars ir tikai 28 %; aicina Komiteju labot šo līdzsvara trūkumu attiecībā uz sievietēm;

Iepirkumu un līgumu administrēšana

27.  uzsver, ka revīzijas komiteja izanalizēja Komitejas pašreizējo iepirkuma praksi un sniedza ieteikumus saistībā ar finanšu plūsmu uzlabošanu, kā arī 15 pasākumus, lai uzlabotu kontroles sistēmas; prasa līdz 2016. gada jūnija beigām sniegt sīku informāciju par iepirkuma kvalitātes nodrošināšanas grupu un tās darba efektivitāti, kā arī par revīzijas komitejas šajā sakarā sniegto ieteikumu aprakstu un izpildes pārbaudi;

28.  pauž nožēlu par to, ka pieauga atkāpes no iepirkuma noteikumiem vai līgumu administrēšanas, un to skaits palielinājās no 1 gadījuma 2013. gadā līdz 4 gadījumiem 2014. gadā; norāda, ka šādu atkāpi izraisīja procesuāla kļūda saistībā ar Komitejas un Parlamenta kopējās IT pakalpojumu procedūras nepārtrauktību; aicina Komiteju veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šāda veida situācijas atkārtošanos; prasa Komitejai bez kavēšanās pievērsties neatrisinātajam jautājumam par visiem paziņotajiem izņēmumiem saistībā ar neatbilstību Finanšu regulas noteikumiem vai reglamentam; norāda, ka izņēmumu skaits tomēr veido tikai 0,4 % no attiecīgajām darbībām;

Iekšējā revīzija

29.  norāda, ka revīzijas komiteja, kas tika izveidota 2013. gadā, 2014. gadā noturēja divas sanāksmes; pauž bažas par revīzijas pēcpārbaudes rezultātiem attiecībā uz IT projektu izpildes rādītājiem; uzskata, ka attiecībā uz IT projektu un lietojumprogrammu rādītājiem ir konstatēti nepārprotami trūkumi, kuru novēršanai ir izdarīts tikai kaut kas, vai arī nekas nav darīts; pauž dziļu nožēlu par to, ka tikai viens no Revīzijas iestādes 15 ieteikumiem tika slēgts; prasa līdz 2016. gada jūnija beigām veikt ietekmes novērtējumu par šiem IT projektiem un to pievienoto vērtību attiecībā uz Savienības iedzīvotājiem;

30.  ar gandarījumu norāda, ka 16 no 18 revidentu sniegtajiem ieteikumiem par ārējās rakstiskās komunikācijas rādītājiem tika slēgti un ka, pamatojoties uz otro ziņojumu par veicamajiem pasākumiem, efektivitātes un lietderības trūkuma risks, kas saistīts ar atlikušajiem vēl neizpildītajiem ieteikumiem, tiek uzskatīts par zemu;

31.  atzinīgi vērtē to, ka ģenerālsekretārs 2015. gadā apstiprināja revīziju par likumīgo tiesību noteikšanas sistēmas atbilstību un prasa papildu informāciju attiecībā uz 19 ieteikumiem par pastarpinātas deleģēšanas procedūru pārskatīšanu, riska analīzes uzlabošanu saistībā ar pārbaužu rezultātiem, procedūru un kontrolsarakstu izstrādi vai pārskatīšanu, mācību politikas piemērošanu, kā arī lēmumu par iecelšanu amatā, pārcelšanu un statusa piešķiršanu publicēšanu; mudina Komiteju līdz 2016. gada jūnija beigām iesniegt revīzijas dienesta izstrādātu rīcības plānu, kurā būtu jāiekļauj termiņi vajadzīgo koriģējošo pasākumu īstenošanai;

Noteikumi par trauksmes celšanu, interešu konfliktiem un virpuļdurvju efekta situācijām

32.  atzinīgi vērtē to, ka Komiteja pieņēma lēmumu, ar ko paredz noteikumus par trauksmes celšanu(6) un kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī; tomēr uzskata, ka minēto noteikumu izstrādāšana aizņēma pārāk ilgu laiku; aicina Komiteju tos publicēt un savā gada darbības pārskatā informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to īstenošanas gaitu; tomēr atzinīgi vērtē Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas ciešo sadarbību, izstrādājot to iekšējos trauksmes celšanas noteikumus, jo tām ir daži kopīgi dienesti un darbinieki; atzinīgi vērtē arī to, ka minētie noteikumi tiek piemēroti ar atpakaļejošu spēku;

33.  uzskata par nepieņemamu to, ka Komiteja jau kopš 2003. gada izskata kādu lietu par trauksmes celšanu un ka, neraugoties uz Civildienesta tiesas 2013.(7) un 2014. gada(8) spriedumiem un Parlamenta 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par budžeta izpildes apstiprināšanu(9), kuru tā vēl nav ņēmusi vērā, tā joprojām nav atzinusi prasītāja celto prasību par likumīgu un beidzot lietu slēgusi; mudina Komiteju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nekavējoties atrisinātu šo situāciju, un publiski atzīt, ka trauksmes cēlēja konstatējumi ir pareizi, kā norādījis Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai un citas Savienības struktūras; aicina Komiteju līdz 2016. gada jūnija beigām informēt Parlamentu par sasniegto attiecībā uz trauksmes celšanas lietu;

34.  pieņem zināšanai, ka Komiteja uzskata, ka 2014. finanšu gadā nav bijusi neviena interešu konflikta situācija; mudina Komisiju publicēt visu locekļu un augstākā līmeņa amatpersonu CV un interešu deklarācijas un pieņemt iekšējo politiku un skaidrus noteikumus par interešu konfliktu un virpuļdurvju situāciju novēršanu un pārvaldību saskaņā ar Komisijas publicētajām pamatnostādnēm; sagaida, ka Komiteja līdz 2016. gada jūnija beigām iesniegs Parlamentam minētos CV, interešu deklarācijas un noteikumus;

Vispārējie rezultāti, plānošana un stratēģiskā pārvaldība

35.  pieņem zināšanai Komitejas centienus un sasniegumus uzlabot tās informācijas un komunikācijas politiku; mudina Komiteju pastiprināt iestāžu sadarbību, lai uzlabotu saziņu un pamanāmību, kā arī palielināt iestāžu locekļu līdzdalību valstu līmenī; šajā sakarībā atzinīgi vērtē visus turpmākos Komitejas centienus uzlabot informācijas plūsmu un tādējādi — pārredzamību;

36.  uzsver, ka ir nekavējoties jānovērš veikto revīziju un riska analīžu laikā konstatētie riski, jo īpaši finanšu pārvaldības un darbības vai organizatorisko jautājumu jomā; prasa līdz 2016. gada jūnija beigām sniegt detalizētu informāciju par Komitejas ierosinātajiem riska mazināšanas pasākumiem un precīzu grafiku to īstenošanai;

37.  aicina Komiteju informēt Parlamentu par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu Savienības pilsoņu līdzdalību, piemēram, par situācijām, kurās īstenoti savstarpēji kontakti ar iedzīvotājiem un viņu iesaiste un kurās, pateicoties šāda veida līdzdalībai, ir gūti izmērāmi un mērķtiecīgi rezultāti ar pamanāmu ietekmi;

(1) OV L 51, 20.2.2014.
(2) OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(3) OV C 373, 10.11.2015., 1. lpp.
(4) OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) Civildienesta tiesas (pirmās palātas) 2015. gada 17. decembra spriedums Robert McCoy/ Eiropas Savienības Reģionu komiteja (lieta F-86/11; ECLI:EU:F:2013:56).
(7) Civildienesta tiesas (pirmās palātas) 2013. gada 7. maija spriedums Robert McCoy/ Eiropas Savienības Reģionu komiteja (lieta F-86/11; ECLI:EU:F:2013:56).
(8) Civildienesta tiesas (pirmās palātas) 2014. gada 18. novembra spriedums Robert McCoy/ Eiropas Savienības Reģionu komiteja (lieta F-156/12; ECLI:EU:F:2014:247).
(9) Eiropas Parlamenta rezolūcija (2015. gada 29. aprīlis) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras (OV L 255, 30.9.2015., 132. lpp.).


ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ārējās darbības dienests
PDF 430kWORD 101k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīla lēmums par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests (2015/2163(DEC))
P8_TA(2016)0156A8-0136/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0208/2015)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99. un 164. līdz 167. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0136/2016),

1.  sniedz Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos apstiprinājumu par Eiropas Ārējās darbības dienesta 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ārējās darbības dienestam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīla rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests (2015/2163(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, X iedaļa – Eiropas Ārējās darbības dienests,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0136/2016),

1.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) turpināja pildīt savu budžetu bez būtiskām kļūdām un ka atbilstoši Revīzijas palātas aplēsēm vispārējais kļūdu līmenis administratīvajā budžetā ir 0,5 %;

2.  atzīmē, ka Revīzijas palāta nekonstatēja nozīmīgus trūkumus atlasītajās sistēmās un gada darbības pārskatā;

3.  aicina EĀDD uzlabot uzraudzības sistēmas, lai laikus atjauninātu to informāciju par darbinieku personisko stāvokli, kura var ietekmēt ģimenes pabalstu aprēķinu; pauž satraukumu, ka jautājums par darbinieku pabalstiem un saistībā ar tiem pieļautajām kļūdām radīja bažas jau iepriekšējos gados; prasa, lai Atalgojuma un individuālo tiesību birojs EĀDD vārdā veic stingrākas pārbaudes par šo jautājumu;

4.  aicina EĀDD turpināt centienus atbalstīt un uzraudzīt iepirkuma noteikumu un procedūru īstenošanu delegācijās, nodrošinot piekļuvi konsultācijām un apmācībai, kā arī sniedzot centrālo dienestu norādījumus, un jo īpaši tas būtu attiecināms uz drošības pakalpojumu iepirkumiem;

5.  pieņem zināšanai centienus labāk strukturēt EĀDD darbību ex ante un ex post kontroles; šajā sakarībā aicina EĀDD samazināt konstatēto kļūdu līmeni pārbaudāmajās saistībās un maksājumos, kas pašlaik tiek lēsts 18 % apmērā;

6.  norāda, ka EĀDD centrālo dienestu galīgais budžets 2014. gadā bija EUR 518,6 miljoni, kas bija pieaugums par 1,9 % salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu, un tas bija sadalīts šādi: EUR 212,9 miljoni EĀDD centrālajiem dienestiem un EUR 305,7 miljoni Savienības delegācijām; norāda, ka EĀDD paša budžetu papildināja Komisijas iemaksa EUR 271 miljona apmērā, kas bija atlīdzība par Komisijas darbinieku pārvaldību delegāciju tīklā;

7.  pieņem zināšanai, ka 65 % (t. i., EUR 138,2 miljoni) EĀDD centrālo dienestu budžeta paredzēti algu maksājumiem un citam štata un ārštata darbinieku atalgojumam un 14 % (t. i., EUR 29,9 miljoni) — ēkām un ar tām saistītajām izmaksām un datorsistēmām (tostarp 12,7 % (t. i., EUR 27,1 miljons) — klasificētās informācijas sistēmām un iekārtām);

8.  atzīmē, ka EUR 305,7 miljoni Savienības delegācijām tika sadalīti šādi: EUR 103,4 miljoni (33,7 %) — algām un citam atalgojumam štata darbiniekiem, EUR 59,8 miljoni (19,6 %) — ārštata darbiniekiem un ārējiem pakalpojumiem, EUR 19 miljoni (6,2 %) — citiem ar personālu saistītiem izdevumiem, EUR 103,1 miljons (33,8 %) — ēkām un EUR 20,4 miljoni (6,7 %) — citiem administratīvajiem izdevumiem;

9.  atzīmē, ka EĀDD tagad ir pilnībā atbildīgs par visām administratīvajām izmaksām saistībā ar delegāciju darbību, izņemot tās delegācijas, kas atrodas Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs; atgādina, ka atbilstošs budžeta sagatavošanas process un jo īpaši budžeta struktūras vienkāršošana vēl arvien ir galvenais īstermiņa uzdevums, lai racionalizētu finanšu apriti un palīdzētu EĀDD darbības konsolidācijā;

10.  aicina EĀDD vienkāršot pašreizējos budžeta noteikumus un mazināt to stingrību, lai Savienības interesēs delegāciju darbiniekus varētu izmantot elastīgi un vienlaikus efektīvi;

11.  pieņem zināšanai jauno struktūrshēmu un atbilstošo vadības struktūru racionalizāciju, samazinot hierarhiskos līmeņus iestādē, kurā agrāk lielākā daļa darbinieku ieņēma augstus amatus; tomēr ar nožēlu konstatē, ka EĀDD iekšējā administratīvā un finanšu struktūra vēl arvien ir pārāk sarežģīta un neelastīga; norāda, ka pašreizējā struktūra neļauj EĀDD savlaicīgi reaģēt uz krīzēm un ilgs laiks vajadzīgs arī piekļuvei būtiski svarīgai informācijai; aicina EĀDD kopā ar Komisiju, Padomi un dalībvalstīm sagatavot turpmāku reformu, lai racionalizētu tā iekšējos procesus un vienkāršotu struktūru;

12.  turpina paust satraukumu par EĀDD darbinieku vidū joprojām pastāvošo nesabalansētību dzimuma un valstspiederības ziņā; atzinīgi vērtē nesenos sasniegumus, bet norāda, ka dzimumu līdzsvara trūkums, īpaši amatos ar augstāku pakāpi un vadošos amatos, joprojām ir ievērojams; pauž nožēlu par viena dzimuma nelielo pārstāvniecību EĀDD centrālo dienestu augstākās vadības amatos (16 %) un delegāciju vadītāju amatos (23 %) un cer, ka turpmākie gada pārskati liecinās par dzimumu līdzsvara uzlabošanos; atkārtoti pauž satraukumu par nesamērīgi lielo augstas pakāpes štata vietu skaitu EĀDD;

13.  mudina EĀDD pārskatīt darbā pieņemšanas modeli, nodrošinot līdzsvaru starp darbiniekiem no dalībvalstīm un darbiniekiem no Savienības iestādēm; uzsver, ka šis modelis būtu jāpiemēro visos hierarhijas līmeņos, jo īpaši attiecībā uz delegāciju vadītājiem, kuru vidū pārāk lielā skaitā ir pārstāvēti dalībvalstu diplomāti, jo 59 no 128 delegāciju vadītājiem (proti, 46 %) ir no dalībvalstīm, turklāt tikai 20 no tām dalībvalstīm, kuras pievienojās Savienībai 2004., 2007. un 2013. gadā; uzskata, ka šāda pārmērīgi liela pārstāvība ir nepareizs signāls dalībvalstīm, kuras pievienojušās Savienībai kopš 2004. gada; uzskata, ka ir nepieciešams labāks līdzsvars gan starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm, gan starp pašām dalībvalstīm, lai pārstāvētu un atspoguļotu daudzveidību Savienībā;

14.  uzsver, ka svarīgam resursu pārvaldības elementam arī turpmāk vajadzētu būt ģeogrāfiskajam līdzsvaram, proti, attiecībai starp personāla valstspiederību un dalībvalstu lielumu, un jo īpaši tas būtu attiecināms uz dalībvalstīm, kas pievienojušās Savienībai kopš 2004. gada, jo tās centrālajos dienestos un delegācijās pašlaik ir pārstāvētas ar 18 % no visiem darbiniekiem administratora (AD) amata pakāpē salīdzinājumā ar minēto dalīvalstu iedzīvotāju īpatsvaru (21%) starp Savienības iedzīvotājiem, un tāpēc šajā ziņā vēl būtu nepieciešami uzlabojumi;

15.  atzīmē — īstenojot personāla samazināšanu par 5 %, EĀDD 2014. gadā likvidēja 17 amata vietas centrālajos dienestos;

16.  norāda, ka 2013. gadā tika sasniegts nolikumā noteiktais mērķis, proti, vismaz vienai trešdaļai EĀDD darbinieku AD līmenī jābūt dalībvalstu diplomātiem, bet 2014. gadā mērķis tika pat nedaudz pārsniegts, šim īpatsvaram sasniedzot 33,8 %;

17.  tomēr norāda uz salīdzinoši lielo skaitu dalībvalstu norīkoto valsts ekspertu (2014. gadā to bija 350 centrālajos dienestos un 57 — delegācijās) un prasa sniegt sīkākus paskaidrojumus par viņu tiesībām, finanšu izmaksām EĀDD budžetam un iespējamo interešu konflikta problēmu; uzskata, ka būtu jāturpina izstrādāt precīza politika saistībā ar norīkotajiem valstu ekspertiem;

18.  mudina EĀDD turpināt pašlaik notiekošo analīzes procesu saistībā ar ES īpašo pārstāvju nākotni un viņu attiecībām ar īpašajiem sūtņiem un ar EĀDD;

19.  uzsver, ka ir svarīgi veikt pasākumus, lai ES īpašos pārstāvjus ciešāk iesaistītu EĀDD administratīvajā struktūrā un augstākajā vadībā ar mērķi uzlabot sadarbību un koordināciju, izmantot sinerģijas un nodrošināt izmaksu lietderību; atzinīgi vērtē paveikto saistībā ar nepieciešamību labāk integrēt ES īpašos pārstāvjus un informāciju, ka EĀDD ir iesaistījies sarunās ar dalībvalstīm par šo jautājumu; prasa informēt Parlamentu par panākto minētajā lietā;

20.  uzsver, ka pārredzamība un pārskatatbildība ir ne tikai būtiski svarīgas prasības saistībā ar demokrātisko kontroli, bet arī priekšnoteikums pienācīgai tādu misiju darbībai un uzticamībai, kas tiek īstenotas Savienības vārdā; atkārtoti uzsver ievērojamo nozīmi, kāda Parlamentam ir dažādu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju un operāciju uzraudzībā;

21.  pieņem zināšanai kopīgo pakalpojumu centru izveidi, kas ir līdzeklis, lai uzlabotu centralizētu loģistikas, iepirkumu un administratīvo atbalstu KDAP civilajām misijām un ES īpašajiem pārstāvjiem un lai paātrinātu šo misiju īstenošanu un uzlabotu to izmaksu lietderību; atzīmē arī pašlaik notiekošo misiju atbalsta platformas veidošanu, kas tomēr nerada funkciju dublēšanos;

22.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā turpinājās Savienības delegāciju un dalībvalstu kopīgas telpu nomas projekta attīstība, un vēl 17 saprašanās memorandu parakstīšana šajā jomā nozīmē, ka tagad kopīgas telpu nomas vienošanos skaits sasniedzis 50; aicina EĀDD turpināt šo procesu un regulāri par to informēt Parlamenta Budžeta kontroles komiteju;

23.  uzsver, ka finanšu noteikumu neelastīguma dēļ Savienības delegāciju vadītāji joprojām ir pārslogoti ar administratīviem uzdevumiem; norāda, ka delegāciju vadītāji būtu jānodrošina ar atbilstīgiem instrumentiem, lai viņi bez pārmērīga administratīvā sloga varētu efektīvi pārvaldīt un pārraudzīt delegācijas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē diskusiju par iespēju noteikt attālināti veicamus uzdevumus un izveidot reģionālus administratīvā atbalsta centrus, kas daļēji atvieglos šo slogu un var kļūt par daļu no turpmāk īstenota plašāka risinājuma; atkārtoti aicina EĀDD un Komisiju apsvērt visus šīs problēmas risinājumus, lai nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus;

24.  mudina EĀDD uzlabot Savienības dalībvalstu vēstniecību un konsulātu vietējās konsulārās sadarbības koordināciju un uzraudzību un turpināt apsvērt iespēju sniegt konsulāros pakalpojumus ar Savienības delegāciju starpniecību; atkārtoti prasa EĀDD sagatavot detalizētu analīzi par šādas rīcības finansiālajām sekām un iespējamo izmaksu ietaupījumu;

25.  mudina EĀDD veidot ciešāku sadarbību un darbību koordināciju, kā arī panākt sinerģiju starp Savienības delegācijām un dalībvalstu vēstniecībām ārvalstīs;

26.  pauž bažas par Savienības delegāciju ārvalstīs darba efektivitāti un centieniem; mudina EĀDD, pamatojoties uz rīcības plānu, kas novērtēšanas misijas rezultātā izstrādāts katrai delegācijai, regulāri turpināt Savienības delegāciju novērtēšanas programmu un gada darbības pārskatā sniegt apkopojumu par galvenajiem trūkumiem un grūtībām Savienības delegāciju darbībā;

27.  uzskata, ka Savienības delegāciju vadītājiem darbā pieņemšanas un pirmsnorīkošanas laikā vajadzētu regulāri atgādināt par viņu pienākumiem vadības un uzraudzības jomā, lai nodrošinātu pienācīgu pārvaldību attiecībā uz visu delegācijas darbību kopumu (svarīgākie pārvaldības procesi, kontroles pārvaldība, galveno darbības rādītāju atbilstīga izpratne un novērtējums), un nedrīkstētu būt tā, ka viņu darbībā galvenā uzmanība tiek pievērsta vien pienākumu politiskajam aspektam vai ka viņi koncentrējas tikai uz to;

28.  atzīmē, ka astoņu delegāciju ticamības deklarācijā ir atruna sakarā ar iepirkuma jautājumiem, cilvēkresursu trūkumu un/vai ārkārtējiem vietējās drošības ierobežojumiem;

29.  uzskata, ka Savienības delegāciju vadītājiem vispārējās darbības vadlīnijās būtu jāsniedz precīzi norādījumi par atrunas definīciju, tās sastāvdaļām un elementiem, kas jāņem vērā atrunas formulēšanā, piemēram, iespējamo finanšu un reputācijas risku līmenis, darbības nepilnības, noteiktie iekšējie un ārējie ierobežojumi un saistītā ietekme uz finansēšanas un maksājumu darbību vadību; atgādina, ka iespējamā atrunā skaidri jānosaka procesi, kuros konstatētas atkārtotas vai pagaidu nepilnības, kas saistītas ar iekšējās kontroles standartu (IKS) kopuma darbību, atbilstību un izpildi;

30.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā EĀDD centrālajos dienestos un delegācijās veiktā iekšējā pētījumā konstatēta IKS efektīva īstenošana, izņemot jautājumu par darbības nepārtrauktību, attiecībā uz kuru vēl arvien ir nepieciešama pārvaldības procedūru steidzama uzlabošana; uzskata, ka ir lietderīgi izmantot dinamisku un holistisku pieeju vadības informācijai, darbības rezultātu rādītājiem un IKS, jo ikviens informācijas veids, pamatojoties uz starptautisko labo praksi skaidri definētu politikas un darbības mērķu sasniegšanā, veicina vadības procesu vispārējo kvalitāti un pilnvērtību un Savienības politikas pārvaldības efektivitāti un iedarbīgumu;

31.  aicina EĀDD un EuropeAid stiprināt uzraudzību pār to, kā delegāciju vadītāji veic savus pienākumus kā kredītrīkotāji ar Komisijas pastarpināti deleģētām pilnvarām, lai palielinātu viņu atbildību globālajā atbildības ķēdē, prasot viņiem nodrošināt kvalitatīvu un izsmeļošu ziņošanas procesu (ar tā saukto ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu starpniecību) attiecīgo EĀDD un EuropeAid gada darbības pārskatu ietvaros;

32.  mudina EĀDD un EuropeAid nodrošināt, ka Savienības delegācijas aktīvi novērš konstatētos trūkumus ārējās palīdzības programmās un projektos jau to īstenošanas posmā, lai tiktu sasniegti īstenojamo programmu un projektu mērķi un netiktu pieļauta kavēšanās;

33.  aicina Komisiju rīkoties aktīvāk un samazināt neizpildītās saistības (samazināt reste à liquider (RAL), konkrētam nolūkam neparedzētās saistības (reste à contracter — (RAC)) un nesamaksātās saistības (reste à payer — (RAP)), kā arī saīsināt projekta īstenošanas vidējo laikposmu;

34.  atzinīgi vērtē to, ka ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu (EAMR) par 2015. gadu sagatavošanas gaitā pieņemtas uzlabotas un paplašinātas vadlīnijas, ar kurām pastiprina delegāciju vadītāju uzraudzību un kuras aptver gan atbildības, gan ziņošanas prasības;

35.  atzīst, ka EAMR ietvaros veiktie novērtējumi ir kā katra projekta momentuzņēmums gada beigās un ka identificēto grūtību reālo ietekmi var novērtēt tikai pēc tam, kad projekts beidzies;

36.  atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīta administratīvā vienošanās starp Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un EĀDD saskaņā ar jauno OLAF regulu, kas stājusies spēkā;

37.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku vēl nav pabeigta noteikumu un darbības vadlīniju izstrāde attiecībā uz trauksmes cēlēju statusu; mudina EĀDD līdz 2016. gada beigām pabeigt izstrādāt un pieņemt minētos noteikumus;

38.  uzskata, ka EĀDD un Komisijai būtu jāattīsta atbalsta funkcijas, lai palīdzētu KDAP misiju ātrai, efektīvai un konsekventai īstenošanai, visiem darbiniekiem pirms nosūtīšanas nodrošinot apmācību par Savienības procedūrām un politiku un sniedzot visaptverošas vadlīnijas par operatīvajiem uzdevumiem, lai tādējādi maksimāli izmantotu no iepriekšējām KDAP misijām gūtās atziņas un veicinātu zināšanu nodošanu un sinerģiju starp dažādām misijām;

39.  prasa EĀDD palielināt pārskatatbildību par tās galveno finanšu instrumentu Afganistānā — Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas pārvaldīto Tiesiskuma un kārtības trasta fondu Afganistānai, kuru kritizē par nepareizu pārvaldību un nepietiekamu pārredzamību; turklāt vēlreiz aicina turpmākajās KDAP misijās efektīvi izmantot visus pieejamos finansēšanas kanālus, tostarp Savienības trasta fondus, lai nodrošinātu misijas politisko mērķu sasniegšanu un pienācīgu finanšu pārvaldību;

40.  uzsver, ka dažās KDAP misijās ir lielas ar drošību saistītās izmaksas; vienlaikus norāda, ka droša darba vide ir būtiska, lai efektīvi īstenotu projektus un pieņemtu kvalificētus darbiniekus; aicina EĀDD pārskatīt ar drošību saistītos izdevumus misiju budžetos, lai nodrošinātu pietiekamus finanšu līdzekļus misiju faktiskā mandāta īstenošanai;

41.  aicina EĀDD un Komisiju īpašu uzmanību pievērst ar iepirkumiem un cilvēkresursiem saistītām procedūrām, lai nodrošinātu, ka tās atbilst KDAP operatīvajām vajadzībām; norāda, ka sarežģītas publiskā iepirkuma procedūras ir negatīvi ietekmējušas projektu īstenošanu, neļaujot tos izpildīt pilnībā;

42.  KDAP misiju rezultātu ilgtspējas uzlabošanai mudina EĀDD  ilgtspējas aspektus ņemt vērā visu misiju pasākumu operatīvajā plānošanā, sistemātiski novērtējot vietējās vajadzības un spēju sasniegt ilgstpējīgus rezultātus;

43.  aicina Komisiju un EĀDD nodrošināt rūpīgāku KDAP misiju iepriekšēju saskaņošanu ar citiem Savienības pasākumiem, divpusējām misijām un starptautiskajiem centieniem ar līdzīgiem mērķiem; šajā sakarībā aicina panākt lielāku sadarbību un koordināciju starp Savienību un tās dalībvalstīm, veicinot sinerģijas;

44.  atkārtoti norāda, ka izmaksu samazināšanas nolūkā ir jāuzlabo dalībvalstu sadarbība ārpolitikas un drošības politikas jomā; uzsver, ka tam ir izšķiroša nozīme, lai dalībvalstis spētu izlēmīgi reaģēt uz kopējām drošības problēmām laikā, kad šādas problēmas ievērojami saasinās;

45.  ar nožēlu konstatē, ka EĀDD vēl arvien nav visaptverošas stratēģijas un redzējuma, kas apgrūtina iestādes spēju ātri reaģēt uz negaidītiem notikumiem strauji mainīgajā pasaulē; aicina EĀDD precizēt savu nākotnes redzējumu, lai piešķirtu konkrētu virzienu tās visumā vāji īstenotajai misijai un sniegtu kvalitatīvu atbalstu Savienības iestādēm un dalībvalstīm to ārpolitikas darbībās; šajā sakarībā aicina EĀDD palielināt zinātību par tādām pasaules mēroga problēmām kā klimata pārmaiņas vai energoapgādes drošība;

46.  mudina EĀDD un Komisiju ciešā sadarbībā ar Parlamentu izmantot Eulex lietā gūto pieredzi, kopīgi apzinot iespējas īstenot Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos pasūtītajā J.-P. Jacqué ziņojumā iekļautos ieteikumus un risināt visus vēl neatrisinātos jautājumus;

47.  aicina Revīzijas palātu nākamajā gada ziņojumā izvērtēt to, kā EĀDD ir pildījis šajā rezolūcijā iekļautos Parlamenta ieteikumus.

(1) OV L 51, 20.2.2014.
(2) OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(3) OV C 373, 5.11.2015., 1. lpp.
(4) OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.


ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ombuds
PDF 476kWORD 82k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds (2015/2161(DEC))
P8_TA(2016)0157A8-0121/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0206/2015)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0121/2016),

1.  sniedz Eiropas ombudam apstiprinājumu par 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Ombudam, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Ārējās darbības dienestam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds (2015/2161(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0121/2016),

1.  ar gandarījumu konstatē, ka Revīzijas palāta 2014. gada pārskatā nav atklājusi nekādus vērā ņemamus trūkumus attiecībā uz revidētajiem Eiropas Ombuda (“Ombuds”) cilvēkresursiem un iepirkumiem;

2.  uzsver, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, ir secinājusi, ka kopumā 2014. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar iestāžu un pārējo struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

3.  uzsver, ka Ombuda budžets tiek izmantots tikai administratīvām vajadzībām un 2014. gadā tas bija EUR 9 857 002 (2013. gadā — EUR 9 731 371), no kuriem EUR 7 977 702 tika piešķirti 1. sadaļai (Izdevumi, kas ir saistīti ar iestādē strādājošajiem), EUR 1 346 800 — 2. sadaļai (Ēkas, mēbeles, iekārtas un dažādi darbības izdevumi) un EUR 532 500 — 3. sadaļai (Izdevumi saistībā ar iestādes vispārīgajiem uzdevumiem);

4.  konstatē, ka saistības tika uzņemtas par 97,87 % no kopējām apropriācijām (2013. gadā — 98,20 %) un 93,96 % apropriāciju tika samaksātas (2013. gadā — 91,82 %), izlietojuma līmenim sasniedzot 97,87 % (2013. gadā — 98,20 %), kas ir izlietojuma līmeņa samazināšanās;

5.  konstatē, ka 2014. gadā ir īpaši palielinājušās saistības, kas attiecas uz iestādes locekļiem; prasa Ombudam 2014. gada ziņojumā par turpmāko rīcību saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu sniegt sīku aprakstu par minētajām summām;

6.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar stratēģiju līdz 2019. gadam Ombuds ir turpinājis veikt pašiniciatīvas izmeklēšanas, izvēloties sistemātiskāku un sistēmiskāku pieeju sarežģītiem jautājumiem, kas ietilpst tā pilnvarās; uzskata, ka tas ir efektīvs instruments; aicina Ombudu regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par izmeklēšanu ietekmi un skaidri noteikt koordinatora uzdevumus; tomēr norāda, ka Ombuda prioritātei vajadzētu būt pilsoņu sūdzību izskatīšanai pieņemamā termiņā un ka pašiniciatīvas izmeklēšanām nekādā gadījumā nebūtu jāierobežo šis mērķis;

7.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots jauns amats — pašiniciatīvas izmeklēšanu koordinators; uzskata, ka tas ir solis virzienā uz efektīvāku iestādes darbu, un aicina Ombudu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šī amata sniegumu, ietekmi un efektivitāti;

8.  aicina Ombuda biroju ievērot pārredzamības principu, jo īpaši skaidri nosakot un uzticot pienākumus, un nodrošināt, ka Ombuda tīmekļa vietne tiek regulāri atjaunināta un pareizi atspoguļo iestādes struktūrshēmu;

9.  konstatē, ka arSstratēģiju līdz 2019. gadam ir ieviesti jauni galvenie izpildes rādītāji ar ļoti konkrētiem mērķiem, un ka saskaņā ar galveno izpildes rādītāju rezultātu apkopojumu, saprot, ka daži minētie mērķi nav sasniegti; šajā sakarībā norāda, ka Ombuda rezultāti ir sliktāki attiecībā uz to izmeklēšanu īpatsvaru, kuras tika slēgtas 12 līdz 18 mēnešu laikā, un arī attiecībā uz to lietu īpatsvaru, kurās lēmums par pieņemamību ir pieņemts viena mēneša laikā; aicina Ombudu izstrādāt stratēģiju, kas būtu paredzēta iespējamo trūkumu novēršanai šajā sakarā, un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par jebkādu virzību šajā jautājumā;

10.  atzinīgi vērtē to, ka slēgto izmeklēšanu attiecība pret notiekošajām izmeklēšanām iepriekšējā finanšu gada beigās sasniedza visaugstāko jebkad pieredzēto līmeni (1,4 slēgtas izmeklēšanas uz katru notiekošo izmeklēšanu salīdzinājumā ar mērķi sasniegt 1,1); uzsver, ka to izmeklēšanu īpatsvars, kuras tika slēgtas 12 līdz 18 mēnešu laikā, 2014. gadā ir samazinājies; atzinīgi vērtē Ombuda konstatējumu, ka jaunā stratēģija, tostarp pašiniciatīvas izmeklēšanu turpināšana, ietekmēja pabeigto lietu skaitu; prasa Ombudam nākamajā ziņojumā par turpmāko rīcību saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei skaidru paskaidrojumu par šo ietekmi;

11.  uzsver, ka to sūdzību skaits, kuras neietilpst Ombuda pilnvarās, joprojām ir ļoti augsts, īpaši no dažu dalībvalstu valstspiederīgajiem, piemēram, Spānijas un Polijas, kas neapšaubāmi pilsoņiem rada lielu vilšanos Savienības iestādēs kopumā un jo īpaši ombuda institūcijā; tādēļ aicina Ombudu uzlabot tā informācijas un komunikācijas politiku un veidot ciešākas saites, lai panāktu gludu un regulāru sadarbību ar Eiropas ombudu tīklu, kā arī valsts un reģionālajiem ombudiem nolūkā šo problēmu risināt;

12.  saskaņā ar galveno izpildes rādītāju rezultātu apkopojumu, konstatē, ka Ombuda darbinieku apmierinātības līmenis bija zemāks, nekā bija plānots; atzīst, ka tas galvenokārt bija saistīts ar būtiskām izmaiņām Ombuda struktūrā un ka kopš tā laika ir veikti vairāki pasākumi, lai to risinātu; aicina Ombudu arī turpmāk nodrošināt augstu darbinieku apmierinātības līmeni;

13.  atzinīgi vērtē Ombuda iesniegto strukturēto, skaidro un viegli uztveramo gada darbības pārskatu; atzinīgi vērtē to, ka ir pastiprināta ārējās komunikācijas stratēģija un Ombuds ir kļuvis redzamāks sociālajos plašsaziņas līdzekļos;

14.  cer, ka Ombuds arī turpmāk centīsies panākt, lai gada darbības pārskats tiešām būtu visaptverošs, jo tas ir nozīmīgs veids, kā novērtēt tā darbu;

15.  norāda uz to, ka Ombuda darbinieki dodas daudzos komandējumiem starp Briseli un Strasbūru (kopā 212, kas ir izmaksājis EUR 126 000 plus aptuveni EUR 60 000 par ceļā zaudēto darba laiku); aicina Ombudu maksimāli samazināt tā darbinieku komandējumu skaitu un maksimāli izmantot videokonferences un citus tehniskos līdzekļos, kā to jau dara citas iestādes, lai izvairītos no liekas ceļošanas un ievērojami samazinātu izmaksas; turklāt atgādina Ombudam par šādas ceļošanas rezultātā radīto CO2 emisiju ietekmi uz vidi un ka tāpēc ir svarīgi, lai tas uzņemtos atbildību šajā sakarā un ziņotu Parlamentam par panākto progresu;

16.  pauž bažas par Ombuda darbā pieņemšanas politiku, jo ir tikušas izmantotas ārkārtas procedūras, lai tieši pieņemtu darbā bijušos praktikantus ar īstermiņa līgumiem; pauž nožēlu par to, ka 2014. gadā tika pieņemti trīs pagaidu darbinieki bez atlases procedūras; aicina Ombudu steidzamā kārtā nodrošināt personāla atlases kritēriju atbilstību Eiropas civildienesta standartiem attiecībā uz kvalitāti, pārredzamību, objektivitāti un vienlīdzīgām iespējām;

17.  atzinīgi vērtē progresu, ko Ombuds panācis 2015. gadā saistībā ar dzimumu līdzsvaru; tomēr uzsver, ka par 2014. gadu pieejamie dati joprojām liecina, ka pastāv lielas atšķirības, jo īpaši AST štata vietās (21/9) un vadošos amatos (9/2), un uzsver, ka ir būtiski noteikt vidēja termiņa mērķus, lai panāktu vajadzīgo līdzsvaru, un turpināt aktīvi strādāt šajā virzienā;

18.  prasa Ombudam nolūkā nodrošināt lielāku pārredzamību gada darbības pārskatā iekļaut tabulu, kurā būtu atspoguļoti visi cilvēkresursi, tos sadalot pēc valstspiederības, dzimuma un amata pakāpes; aicina Ombudu atbildēt uz Parlamenta un pārējo iestāžu uzdotajiem jautājumiem par pensijām;

19.  atkārto savu pagājušajā gadā pausto aicinājumu Ombudam 2015. gada darbības pārskatā sniegt informāciju par 2014. gadā pieprasīto mutiskās tulkošanas pakalpojumu neizmantoto daļu;

20.  atzinīgi vērtē ietaupījumus budžeta pozīcijās, kas attiecas uz rakstisko tulkošanu un publikācijām;

21.  atkārtoti aicina Ombudu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti un datu aizsardzību gada darbības pārskatos sniegt informāciju par to OLAF izskatīto lietu rezultātiem un sekām, kurās izmeklēšana veikta attiecībā uz Ombudu vai kādu no tā darbiniekiem;

22.  pieņem zināšanai Ombuda aprēķinus par iespējamajiem ietaupījumiem EUR 195 000 apmērā, ja tam būtu tikai viena atrašanās vieta; ņem vērā to, ka Ombuda atrašanās vieta ir saistīta ar Parlamenta atrašanās vietu, un tādēļ uzskata, ka Ombuds ir jāiekļauj visās debatēs par Parlamenta atrašanās vietas centralizāciju; uzsver, ka šāda centralizācija būtu aktīvi jāveicina.

(1) OV L 51, 20.02.2014.
(2) OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(3) OV C 373, 5.11.2015., 1. lpp.
(4) OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.


ES 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
PDF 403kWORD 75k
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (2015/2162(DEC))
P8_TA(2016)0158A8-0109/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2014. finanšu gadu (COM(2015)0377 – C8-0207/2015)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2014. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0109/2016),

1.  sniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam, un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (2015/2162(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa – Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0109/2016),

1.  norāda uz Revīzijas palātas secinājumu, ka kopumā 2014. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos, kas saistīti ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (“Uzraudzītājs”) administratīvajiem un citiem izdevumiem, būtisku kļūdu nav un ka pārbaudītās administratīvo un citu izdevumu pārraudzības un kontroles sistēmas ir efektīvas;

2.  norāda, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par Uzraudzītāja 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (“Revīzijas palātas pārskats”) konstatēja, ka nekādi vērā ņemami trūkumi attiecībā uz revidētajiem Uzraudzītāja cilvēkresursiem un iepirkumiem nav atklāti;

3.  norāda, ka 2014. gadā Uzraudzītājam piešķirtais kopējais budžets bija EUR 8 012 953 (2013. gadā — EUR 7 661 409) un izlietojuma līmenis bija 92 % (2013. gadā — 84,7 %); atzinīgi vērtē uzlabotos rezultātus;

4.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas ziņojums Uzraudzītāja 2014. gada darbības pārskatā tika pasludināts par konfidenciālu;

5.  uzsver, ka Uzraudzītāja budžets paredzēts tikai administratīvām vajadzībām, liela daļa līdzekļu tiek tērēta šīs iestādes darbiniekiem, pārējais — ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un dažādiem darbības izdevumiem;

6.  norāda, ka 2014. gadā tika ieviesti visi līdz galam neizpildītie Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumi, tostarp ieteikums par sūdzībās ietverto datu drošību;

7.  norāda, ka, ņemot vērā iekšējās revīzijas ieteikumus un Uzraudzītāja stratēģisko iekšējās revīzijas plānu, 2014. gadam pirmo reizi tika pieņemts iepirkuma plāns; mudina Uzraudzītāju uzlabot finansiālo neatkarību;

8.  pauž nožēlu, ka Uzraudzītājs nav darījis pieejamu visu informāciju par savu politiku interešu konfliktu jomā; mudina Uzraudzītāju ievērot Civildienesta noteikumu 16. pantā paredzētos noteikumus un noteikt skaidrus saistošus noteikumus attiecībā uz virpuļdurvju situācijām saskaņā ar Komisijas publicētajām pamatnostādnēm, un savā 2015. gada darbības pārskatā darīt minēto informāciju pieejamu Parlamentam;

9.  norāda, ka Uzraudzītājs 2015. gadā pieņēma lēmumu par iekšējiem trauksmes celšanas noteikumiem; prasa Uzraudzītājam iekļaut šo informāciju savā 2015. gada darbības pārskatā un nodrošināt pilnīgu atbilstību 22.c pantam Civildienesta noteikumos, kuri stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī;

10.  norāda, ka pieejamā informācija par iepirkuma procedūrām un līgumslēdzēju atlases kritērijiem ir ļoti ierobežota; konstatē, ka Uzraudzītāja tīmekļa vietnē ir publicēts tikai viens lēmums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu 2014. gadā; aicina Uzraudzītāju sarakstu ar visiem līgumiem, kuros tas ir piedalījies, pat ja iepirkuma konkursu ir rīkojušas citas iestādes, kā arī to procedūras un līgumslēdzēju kritērijus iekļaut to tīmekļu vietnē un savā 2015. gada darbības pārskatā;

11.  norāda uz vienošanos, ko Parlaments un Padome panāca 2015. gada beigās par jaunu datu aizsardzības tiesisko regulējumu, kuru 2012. gada 25. janvārī ierosināja Komisija;

12.  atkārto savu prasību saņemt informāciju par videokonferenču rīkošanas iespēju izmantošanu 2014. gadā; atzinīgi vērtē informāciju par jaunu ierīču, piemēram, Parlamenta voxbox, izmantošanu;

13.  atbalsta galveno darbības rādītāju izmantošanu, lai novērtētu resursu izmantošanas efektivitāti; aicina Uzraudzītāju savā gada darbības pārskatā arī turpmāk iekļaut izpildes rādītāju tabulu;

14.  atgādina Parlamenta 2015. gadā izteikto prasību Uzraudzītāja gada darbības pārskatam pievienot tā nekustamā īpašuma politiku, jo īpaši tādēļ, ka ir svarīgi, lai šīs politikas izmaksas būtu pienācīgi racionalizētas un nebūtu pārāk lielas; tādēļ aicina Uzraudzītāju savā 2015. gada darbības pārskatā sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei informāciju par tā ēku politiku;

15.  atkārtoti pauž Parlamenta 2015. gada izteikto prasību izveidot visaptverošu tabulu, kurā tiktu iekļauti visi Uzraudzītāja rīcībā esošie cilvēkresursi, norādot personu amata pakāpi, dzimumu un valstspiederību; norāda, ka šāda tabula būtu automātiski jāiekļauj Uzraudzītāja gada darbības pārskatos; tādēļ aicina Uzraudzītāju savā 2015. gada darbības pārskatā sniegt Parlamentam tabulu ar pilnībā apkopotiem datiem par visiem cilvēkresursiem, kā izklāstīts šajā punktā;

16.  norāda, ka apropriācijas, kas piešķirtas komandējumiem, braucieniem un citiem tā locekļu un darbinieku papildu izdevumiem, 2014. gadā saglabājās nemainīgas; aicina Uzraudzītāju pēc iespējas samazināt šos izdevumus, neapdraudot tā lomu;

17.  aicina Uzraudzītāju līdz 2016. gada maija beigām savā gada darbības pārskatā sniegt detalizētu informāciju par komandējumiem, ko veikuši tā locekļi un darbinieki, norādot katra komandējuma izmaksas;

18.  ņem vērā samazinājumus budžeta pozīcijās Uzraudzītāja tulkojumiem, publikācijām un pasākumiem.

(1) OV L 51, 20.2.2014.
(2) OV C 377, 13.11.2015., 1. lpp.
(3) OV C 373, 10.11.2015., 1. lpp.
(4) OV C 377, 13.11.2015., 146. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.


2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: ES aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole
PDF 514kWORD 114k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija par Eiropas Savienības aģentūru 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu — darbība, finanšu pārvaldība un kontrole (2015/2205(DEC))
P8_TA(2016)0159A8-0080/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumus par Eiropas Savienības aģentūru 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību saistībā ar 2013. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2015)0505) un darba dokumentus, kas tam pievienoti (SWD(2015)0194, SWD(2015)0195),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašos ziņojumus(1) par decentralizēto aģentūru 2014. finanšu gada pārskatiem,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(4), un jo īpaši tās 110. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0080/2016),

A.  tā kā šajā rezolūcijā ir iekļauti horizontāli konstatējumi, kas attiecas uz visām struktūrām Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. panta nozīmē un kas ir daļa no lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 110. pantu un Parlamenta Reglamenta V pielikuma 3. pantu;

1.  atgādina, cik svarīgi ir aģentūru veiktie uzdevumi un to tiešā ietekme uz Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvi; atkārtoti norāda arī uz to, cik svarīga ir aģentūru autonomija, it īpaši attiecībā uz regulatīvajām aģentūrām un tām aģentūrām, kuras nodarbojas ar neatkarīgu informācijas vākšanu; atgādina, ka aģentūras galvenokārt tika izveidotas ar mērķi veikt neatkarīgus zinātniskos vai tehniskos novērtējumus;

2.  pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas kopsavilkumu par Savienības aģentūru un citu struktūru 2014. gada ikgadējo revīziju rezultātiem („Revīzijas palātas kopsavilkums”) norāda, ka aģentūru 2014. gada budžets bija aptuveni EUR 1,9 miljardi, kas ir aptuveni 5 % samazinājums salīdzinājumā ar 2013. gadu un aptuveni 1,4 % no Savienības vispārējā budžeta; norāda, ka aptuveni 63 % (EUR 1,2 miljardi) nāk no Savienības finansējuma, savukārt pārējie ir ienākumi no maksām vai citiem avotiem;

3.  norāda, ka aģentūras nodarbina aptuveni 6 578 ierēdņus un pagaidu darbiniekus, kas atbilst palielinājumam par 0,64 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un kas pārstāv 14 % no Savienības ierēdņu kopskaita, kurš paredzēts Savienības vispārējā budžetā; turklāt norāda, ka aģentūrās strādā aptuveni 3 200 līgumdarbinieku un norīkoto darbinieku; uzsver, ka darbinieku skaits pieaug galvenokārt tajās aģentūrās, kurām bija uzticēti papildu pienākumi, kuras pildīja uzraudzības pienākumus finanšu nozarē, kā arī izpildaģentūrās, kuras pildīja papildu pienākumus saistībā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un citām programmām;

Vienotā pieeja un Komisijas ceļvedis

4.  atgādina, ka 2012. gada jūlijā Parlaments, Padome un Komisija pieņēma vienotu pieeju attiecībā uz decentralizētajām aģentūrām („vienotā pieeja”) — politisku vienošanos par aģentūru turpmāko pārvaldību un reformu; norāda, ka Komisija ir atbildīga par pēcpārbaudi saistībā ar šo nolīgumu;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas progresa ziņojumu par vienotās pieejas īstenošanu un Komisijas un decentralizēto aģentūru kopīgos centienus, kas panāca ievērojamu progresu; uzskata, ka tas nodrošinās sabalansētāku pārvaldību, lielāku efektivitāti un pārskatatbildību, kā arī lielāku saskaņotību; turklāt pēc iepazīšanās ar Savienības aģentūru tīkla („Tīkls”) sniegto informāciju norāda, ka aģentūrām ir ievērojami panākumi kopējā pieejā paredzēto pasākumu īstenošanā, attiecībā uz konkrētām aģentūrām adresētajiem ceļveža pasākumiem sasniedzot 99 % izpildes līmeni;

6.  šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas izdotās vadlīnijas (kuras tā izstrādājusi, apspriežoties ar aģentūrām) par darbības rādītājiem, kas paredz novērtēt aģentūru izpilddirektoru sasniegtos rezultātus, kā arī Komisijas izstrādātās vadlīnijas par aģentūru īstenošanas noteikumu pieņemšanu attiecībā uz ilgtermiņa darbinieku nodarbināšanu; sagaida, ka tās palīdzēs aģentūrām racionalizēt procesus un tādējādi ietaupīt laiku un resursus;

Budžeta un finanšu pārvaldība

7.  atgādina, ka gada pārskata princips ir viens no trim grāmatvedības pamatprincipiem — līdztekus vienotības un līdzsvara principiem —, kas obligāti jāievēro, lai nodrošinātu efektīvu Savienības budžeta izpildi; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas kopsavilkumu norāda, ka augstais līmenis pārnestajām apropriācijām, par kurām ir uzņemtas saistības, joprojām ir visbiežākā budžeta un finanšu pārvaldības problēma un ka šis jautājums attiecas uz 28 aģentūrām; tomēr norāda, ka pārnesumi bieži vien ir daļēji vai pilnībā pamatoti, ņemot vērā aģentūru darbības programmu daudzgadu raksturu, un ne vienmēr liecina par nepilnībām budžeta plānošanā un īstenošanā, kā arī ne vienmēr ir pretrunā budžeta gada pārskata principam; atzīst, ka pārnesumus, kas izriet no šīm darbības programmām, aģentūras daudzos gadījumos iepriekš ieplāno un paziņo Revīzijas palātai, tādējādi palīdzot skaidri nošķirt plānotos un neplānotos pārnesumus;

8.  pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta astoņos gadījumos norādīja uz to, ka no iepriekšējiem gadiem pārnesto apropriāciju atcelšanas līmenis ir augsts; konstatē, ka šādas pārnešanas liecina par to, ka apropriācijas pamatojās uz pārvērtētām vajadzībām vai bija citādā veidā nepamatotas; mudina šīs aģentūras rīkoties, lai turpmāk novērstu šo problēmu; pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju konstatē, ka atcelšanas līmenis norāda uz to, kādā mērā aģentūras ir pareizi prognozējušas savas finansiālās vajadzības, un ir labāka norāde uz labu budžeta plānošanu nekā pārnesto apropriāciju līmenis; pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju norāda, ka aģentūras ir īstenojušas dažādus pasākumus, lai uzlabotu budžeta uzraudzības sistēmas un risinātu šo jautājumu;

9.  atgādina aģentūrām, ka Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (finanšu pamatregula) paredz konsolidēto gada darbības pārskatu (CAAR), kurā apvienota informācija no gada darbības pārskatiem, iekšējās un ārējās revīzijas ziņojumiem un finanšu pārskatiem un kuru ik gadu līdz 1. jūlijam nosūta Komisijai, Revīzijas palātai un budžeta izpildes apstiprinātājiestādei; aicina aģentūras, kuras vēl to nav izdarījušas, savos CAAR iekļaut detalizētu informāciju par iekšējo un ārējo revīziju;

10.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju norāda, ka finanšu pamatregulas praktiskā īstenošana aģentūrām daudzos gadījumos rada problēmas attiecībā uz efektīviem un vienkāršotiem budžeta izdevumiem, jo īpaši tādās jomās kā iepirkums, daudzgadu plānošana, dotāciju netiešā pārvaldība un sarežģītā dokumentācija pārskatu konsolidācijas paketei; aicina Komisiju un Tīklu sīkāk izpētīt iespēju vienkāršot noteikumus, ņemot vērā aģentūru atšķirīgās vajadzības;

11.  ar gandarījumu norāda, ka decentralizēto aģentūru galīgie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo aģentūru finanšu stāvokli 2014. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kā to nosaka piemērojamie finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi;

12.  ar gandarījumu norāda, ka attiecībā uz visām decentralizētajām aģentūrām 2014. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

13.  pauž bažas par to, ka dažas aģentūras daļēji tiek finansētas no maksām, ko iekasē no nozares, jo šādas finansiālas saiknes var ietekmēt to neatkarību; aicina visas aģentūras ieviest pasākumus nolūkā aizsargāt aģentūru iekšējo un ārējo darbību neatkarību;

Sadarbība starp aģentūrām un ar citām iestādēm — kopīgi pakalpojumi un sinerģijas

14.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju konstatē, ka 93 % aģentūru norādīja, ka tām ir kopīgi pakalpojumi ar citām aģentūrām un iestādēm; norāda, ka 75 % aģentūru ir sadarbības nolīgumi, darba vienošanās un saprašanās memorandi par sadarbību ar citām aģentūrām, iestādēm un dalībvalstīm; norāda, ka vispārējos nolīgumus īsteno katru gadu un ar konkrētākām atsevišķām darbībām tādās jomās kā administratīvie pakalpojumi un specifiski operatīvie pakalpojumi; mudina aģentūras turpināt paplašināt kopīgos pakalpojumus, ja tas rada izmaksu ietaupījumus un palielina efektivitāti; uzsver, ka gadījumos, kad pakalpojumus izmanto kopīgi, izmaksas būtu taisnīgi jāsadala starp iesaistītajām aģentūrām vai iestādēm, lai novērstu to, ka vienai pusei ir jāsedz visas pakalpojuma izmaksas;

15.  iesaka Parlamentam, Padomei un Komisijai apsvērt iespēju nākotnē nepieciešamās jaunās aģentūras izvietot citu aģentūru tuvumā, lai tām būtu vieglāk kopīgi izmantot pakalpojumus;

16.  pieņem zināšanai Tīkla viedokli attiecībā uz aģentūru apvienošanu; atgādina, ka Iestāžu darba grupas decentralizēto aģentūru jautājumos kompetencē ir apsvērt efektivitātes paaugstināšanas iespējas šajā jomā; mudina Komisiju ierosināt ilgtermiņa ietekmes analīzi par tādu decentralizēto aģentūru apvienošanu, kuras darbojas vienā plašākā politikas jomā vai veic līdzīgus uzdevumus;

17.  atzinīgi vērtē vadlīnijas par starpaģentūru iepirkuma procedūrām un aģentūru līdzdalību Komisijas vadītās iepirkuma procedūrās; norāda, ka, kopējās pieejas ietvaros radot sinerģijas un apvienojot iepirkumu procedūras, ieguvumi ir ne tikai aģentūrām, bet arī Komisijai; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka Komisija plāno uzsākt administratīvo maksu iekasēšanu no aģentūrām par saviem pakalpojumiem; atgādina Komisijai, ka aģentūras saņem finansējumu no Savienības budžeta un ka šo maksu rezultātā varētu samazināties dalība kopīgās iepirkuma procedūrās; aicina Komisiju vēlreiz apsvērt, vai ir lietderīgi ieviest maksu par aģentūru piedalīšanos Komisijas vadītajās iepirkuma procedūrās;

Cilvēkresursu pārvaldība

18.  atgādina, ka 2013. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(5) 27. punktā ir prasīts laikā no 2013. līdz 2017. gadam pakāpeniski samazināt darbinieku skaitu par 5 % visās iestādēs, struktūrās un aģentūrās; pieņem zināšanai, ka lielākā daļa aģentūru jau ir sasniegušas vai pārsniegušas 5 % samazinājumu, pamatojoties uz to attiecīgajiem 2012. gada štatu sarakstiem; atgādina, ka Komisija ir sākusi īstenot 5 % samazinājumu tās 2013. gada štatu sarakstā, pamatojoties uz aprēķinu par to, cik štata vietu bija 2012. gadā; norāda, ka Komisija ir piemērojusi 5 % darbinieku papildu nodevu aģentūrām, lai izveidotu pārdales fondu, no kā varētu piešķirt štata vietas aģentūrām, kurām tiek uzticēti jauni uzdevumi vai kuras ir darbības sākumposmā; aicina Komisiju veikt SWOT analīzi par aģentūru mandātiem un gada darba programmām, lai varētu pieņemt pamatotu lēmumu par to, kurām Aģentūrām ir nepieciešams palielināt darbinieku skaitu un kurām nē;

19.  atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz budžeta procedūru, ka uz darbiniekiem, kurus finansē no nozares maksājumiem un tādējādi nefinansē no Savienības budžeta, nevajadzētu attiecināt Savienības piemēroto ikgadējo samazinājumu par 1 %; mudina Komisiju nošķirt aģentūras, kas tiek finansētas galvenokārt no Savienības budžeta, un ierosināt atsevišķu regulējumu tām aģentūrām, kas finansējumu gūst galvenokārt no attiecīgās nozares maksājumiem, kuriem jābūt samērīgiem ar aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem;

20.  mudina visas aģentūras censties nodrošināt dzimumu līdzsvaru vadošos amatos; norāda, ka dažās aģentūrās šie rādītāji ir īpaši neapmierinoši; aicina Tīklu sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei detalizētu ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru augstākā līmeņa vadībā visās decentralizētajās aģentūrās; turklāt mudina dalībvalstis censties ievērot dzimumu līdzsvaru, ieceļot valdes locekļus;

Interešu konflikti un pārredzamība

21.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju konstatē, ka vairāk nekā 80 % no visām decentralizētajām aģentūrām ir ieviesušas krāpšanas apkarošanas stratēģiju; norāda, ka no atlikušajām četrām aģentūrām trīs paredz izstrādāt un pieņemt stratēģiju krāpšanas apkarošanai 2016. gadā, bet ceturtā (Eiropas Policijas birojs) piemēro principus un standartus, kas noteikti Komisijas stratēģijā krāpšanas apkarošanai, kā arī spēcīgu finanšu modeli, kurš paredz nepārtrauktu ex ante un ex post verifikāciju veikšanu; ņem vērā, ka visās pieņemtajās stratēģijās tiek ņemta vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izstrādātā metodoloģija un vadlīnijas par krāpšanas apkarošanas stratēģijām;

22.  atzinīgi vērtē aģentūru viedokli, ka vislielākā nozīme ir tam, lai Savienības pilsoņi uzticētos Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām; norāda, ka aģentūras ir ieviesušas vairākus konkrētus pasākumus un instrumentus, lai adekvāti risinātu faktiskus un šķietamus interešu konfliktu riskus; aicina aģentūras apsvērt stratēģiju par to, kā tuvināt Savienību pilsoņiem; norāda, ka visas aģentūras jau ir pieņēmušas politiku attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un ka šo aģentūru politika ir saskaņota ar Komisijas vadlīnijām par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību ES decentralizētajās aģentūrās; norāda, ka šī politika cita starpā ietver pasākumus nolūkā atklāt iespējamos riskus agrīnā stadijā un identificēt labāko praksi citās struktūrās, piemēram, Komisijā, citās aģentūrās un Eiropas Birojā krāpšanas apkarošanai, kā arī ietver interešu konfliktu politiku personālam un darbiniekiem, uz kuriem neattiecas Civildienesta noteikumi; aicina aģentūras apsvērt iespējamās priekšrocības un trūkumus gadījumā, ja būtu kopīgi noteikumi attiecībā uz interešu konfliktiem;

23.  prasa veikt vispārējus uzlabojumus, lai novērstu un apkarotu korupciju publiskajā sektorā un jo īpaši Savienības iestādēs un aģentūrās, īstenojot holistisku pieeju, kas pirmām kārtām paredz uzlabot sabiedrības piekļuvi dokumentiem un pieņemt stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem, ieviest vai pastiprināt pārredzamības reģistrus un piešķirt pietiekamus resursus tiesībaizsardzības pasākumiem, kā arī uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm un attiecīgajām trešām valstīm;

24.  ar bažām konstatē, ka dažas aģentūras vēl nav ieviesušas vadlīnijas par trauksmes celšanu; prasa, lai visas Savienības iestādes un aģentūras, kas to vēl nav izdarījušas, pieņemtu iekšējus noteikumus par trauksmes celšanu un īstenotu vienotu pieeju savām saistībām, koncentrējoties uz trauksmes cēlēju aizsardzību; aicina iestādes un aģentūras pievērst īpašu uzmanību trauksmes cēlēju aizsardzībai sakarā ar to, ka drīzumā paredzēts pieņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu; aicina Komisiju veicināt tiesību aktus par minimālo trauksmes cēlēju aizsardzības līmeni Savienībā; aicina iestādes un aģentūras ne tikai nodrošināt, ka ierēdņiem ir oficiāls pienākums ziņot par dažādiem pārkāpumiem, bet arī nodrošināt pienācīgu aizsardzību trauksmes cēlējiem; aicina iestādes un aģentūras nekavējoties īstenot Civildienesta noteikumu 22.c pantu;

25.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju konstatē, ka 16 aģentūras (52 %) izmanto ekspertu grupas, zinātniskās grupas un komitejas un gandrīz visas ņem vērā bažas, kas paustas Eiropas ombuda 2014. gada 12. maijā uzsāktajā pašiniciatīvas izmeklēšanā (OI/6/2014/NF) par personāla politiku attiecībā uz šīm grupām; mudina tās aģentūras, kuras šos faktorus vēl neņem vērā, nekavējoties sākt to darīt; aicina aģentūras piemērot jaunos noteikumus, kurus Komisija pieņems attiecībā uz ekspertu grupām;

26.  konstatē, ka 29 aģentūrām (vairāk nekā 90 %) ir izveidota politika publicēt valdes locekļu, vadošo darbinieku un ārējo un štata ekspertu CV un interešu deklarācijas; turklāt norāda, ka 23 aģentūras (74 %) CV un interešu deklarācijas publicē savās tīmekļvietnēs; ar bažām konstatē, ka dažām aģentūrām ir problēmas publicēt valdes locekļu CV un interešu deklarācijas, jo nav mehānisma, kas liktu valdes locekļiem iesniegt šos dokumentus; mudina aģentūru valdes locekļus, kuri vēl nav iesnieguši dokumentus, kas apliecina interešu konflikta neesamību, nekavējoties iesniegt šos dokumentus publicēšanai attiecīgās aģentūras tīmekļvietnēs, lai palielinātu pārredzamību;

27.  prasa, lai visas Savienības iestādes un aģentūras īstenotu Civildienesta noteikumu 16. pantu, katru gadu publicējot informāciju par augsta ranga amatpersonām, kas atstāj civildienestu, un interešu konfliktu sarakstu; prasa visām Savienības iestādēm un aģentūrām izvērtēt bijušo ES iestāžu darbinieku jauno darbavietu atbilstību un situācijas, kad ierēdņi un bijušie Eiropas Parlamenta deputāti no publiskā sektora pāriet uz privāto sektoru („virpuļdurvju efekta” jautājums), un iespējamo interešu konfliktu, un noteikt skaidrus nogaidīšanas periodus, kuru ilgumam vajadzētu segt vismaz laikposmu, kurā tiek piešķirti pārejas pabalsti;

28.  uzsver nepieciešamību palielināt integritāti un uzlabot ētiskos aspektus, uzlabojot rīcības kodeksu un ētikas principu īstenošanu, lai nostiprinātu kopīgu un efektīvu integritātes kultūru visām Savienības iestādēm un aģentūrām;

29.  aicina Savienības iestādes un aģentūras, kas ir ieviesušas rīcības kodeksus, tostarp Eiropas Parlamentu, paātrināt īstenošanas pasākumu, piemēram, finansiālo interešu deklarāciju pārbaužu, veikšanu;

30.  aicina visas aģentūras izmantot sistēmu, ko izveidos ar jauno iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru, un izmantot to savā sadarbībā ar organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās Savienības politikas izstrādē un īstenošanā, lai radītu lielāku pārredzamību saistībā ar lobēšanas darbībām;

Darbības rezultāti

31.  norāda, ka naudas lietderīgas izmantošanas un ES pievienotās vērtības principi attiecas arī uz aģentūrām un tām būtu jānodrošina, ka pilsoņi ir labi informēti par aģentūru darbības rezultātiem; norāda, ka ir svarīgi sasniegt rezultātus; uzsver, ka daudzas aģentūras gada pārskatos nav iekļāvušas skaidru informāciju par to darbības efektivitāti un lietderību pārskatatbildīgā veidā; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi, lai Tīkls kļūtu par locekli jaunajā Veiktspējas starpiestāžu darbgrupā, lai panāktu vienotu izpratni par budžeta plānošanas principiem, kas balstīti uz sniegumu un orientēti uz rezultātiem, kā arī apzinātu iespējamos uzlabojumus snieguma modeļos, kurus pašlaik izmanto aģentūrās; prasa Revīzijas palātai savlaicīgi sniegt novērtējumu par aģentūru veiktspēju un darbības rezultātiem pirms daudzgadu finanšu shēmas novērtēšanas 2016. gadā;

Komunikācija un redzamība

32.  pēc iepazīšanās ar Tīkla sniegto informāciju konstatē, ka gandrīz visas aģentūras savās tīmekļvietnēs ir iekļāvušas apliecinājumu, ka tās ir Savienības aģentūras, izņemot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, kura norāda, ka tā ir neatkarīga padomdevēja iestāde Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai; turklāt norāda, ka 50 % aģentūru savās tīmekļvietnēs publicē informāciju visās Savienības oficiālajās valodās, četras aģentūras sniedz informāciju 23 Savienības valodās, 22 % sniedz informāciju vismaz divās valodās un 9 % aģentūru tīmekļvietne ir pieejama tikai angļu valodā, lai gan dažas no tām plāno paplašināt pieejamību, pievienojot vācu valodu; turklāt norāda, ka pilnīga daudzvalodu pieeja visām aģentūrām patlaban nav iespējama, jo ir vajadzīgi papildu resursi; aicina aģentūras apsvērt iespēju izmantot sociālo mediju instrumentus, anketas un mērķgrupas, lai mērītu sabiedrības informētību un izvērtētu iespējas uzlabot turpmāko komunikācijas stratēģiju;

33.  norāda uz Tīkla paziņojumu, ka aģentūras ir apņēmības pilnas palielināt savu klātbūtni sociālajos medijos; norāda, ka tikai dažas aģentūras vēl nav aktīvas sociālajos medijos, bet tās ir apņēmušās iesaistīties šādā komunikācijā tuvākajā nākotnē; norāda, ka popularizēšanas darbības sociālajos medijos ietver ziņojumus, pasākumus, darba iespējas un iepirkumus; turklāt norāda, ka sociālo mediju darbības ir integrētas ar citiem aģentūru komunikācijas instrumentiem;

34.  aicina aģentūras vēl vairāk pastiprināt centienus un uzlabot komunikācijas politiku, kā arī palielināt savu atpazīstamību, izmantojot dažādus sociālo mediju instrumentus, lai veicinātu izpratni par to darbībām un sasniegumiem un nodrošinātu, ka pilsoņi ir labi informēti par to darbu;

Citi komentāri

35.  norāda, ka, pamatojoties uz aģentūru ieguldījumu, Komisija izstrādāja vadlīnijas ar standarta noteikumiem par mītnes nolīgumiem starp decentralizētajām aģentūrām un uzņēmējām dalībvalstīm; norāda, ka 2016. gada janvārī četrām aģentūrām joprojām turpinās sarunu process ar uzņemošo dalībvalsti, salīdzinot ar 10 aģentūrām iepriekšējā gadā; atkārtoti uzsver šo nolīgumu svarīgo nozīmi aģentūru darbībai un drošībai; mudina aģentūras un dalībvalstis, kuras nav noslēgušas mītnes nolīgumu, nekavējoties to izdarīt;

36.  vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir starp aģentūru un mītnes valsti noslēgtā mītnes vietas nolīguma sociālie aspekti, piemēram, darbinieku sociālie un dzīves apstākļi (skolas maksa, jautājumi par statusu u. c.);

37.  ar bažām konstatē, ka dažām aģentūrām ir divas mītnes, un uzskata, ka ir svarīgi, lai visos gadījumos, kad divu mītņu pastāvēšana nesniedz nekādu pievienoto vērtību darbībai, šī situācija tiktu labota pēc iespējas ātrāk;

38.  prasa Savienības iestādēm un struktūrām stingri piemērot pasākumus attiecībā uz rīcības brīvību un izslēgšanu publiskā iepirkuma jomā, katrā atsevišķā gadījumā veicot pienācīgas iepriekšējās darbības pārbaudes, un piemērot izslēgšanas kritērijus nolūkā izslēgt uzņēmumus jebkura interešu konflikta gadījumā, jo tas ir būtiski, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses;

39.  atgādina Revīzijas palātai, ka Parlaments, Padome un Komisija vienotās pieejas 54. punktā norādīja, ka par visiem ārpakalpojumu sniedzēju veiktu ārējo revīziju aspektiem „arī turpmāk pilnībā atbildīga ir Revīzijas palāta, kas pārvalda visas nepieciešamās administratīvās un iepirkuma procedūras”; aicina Komisiju steidzami apliecināt, vai vienotā pieeja vēl joprojām ir spēkā; pauž dziļu nožēlu par to, ka jaunā Revīzijas palātas pieeja, iesaistot privātā sektora revidentus, par 85 % palielināja administratīvo slogu aģentūrām un ka tas atbilst vairāk nekā 13 000 papildu stundām jeb 3,5 pilna laika ekvivalentiem (PLE), salīdzinot ar iepriekšējo revīziju, ko veica Revīzijas palāta; pauž nožēlu, ka, organizējot revīzijas līgumu iepirkumu un pārvaldību, decentralizētās aģentūras papildu darbam izlietoja vairāk nekā 1 400 cilvēkstundu, un ka kopējie papildu izdevumi ārējām privātā sektora veiktām revīzijām 2014. gadā bija EUR 550 000; aicina Revīzijas palātu sniegt labākus norādījumus privātajiem revidentiem, lai būtiski samazinātu palielināto administratīvo slogu;

40.  aicina visas Savienības iestādes un aģentūras pilnveidot savas procedūras un praksi, kas vērsta uz Savienības finanšu interešu aizsardzību, un aktīvi sekmēt uz rezultātiem orientētu budžeta izpildes apstiprināšanas procesu;

41.  iesaka Parlamentam, Padomei un Komisijai apsvērt iespēju apvienot mazākās aģentūras, kuras veic līdzīgus vai savstarpēji saistītus uzdevumus; uzskata, ka ilgtermiņā tas nodrošinātu efektivitātes uzlabojumus;

42.  norāda, ka Savienības iestāžu un aģentūru gada ziņojumiem varētu būt nozīmīga loma pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes prasību ievērošanā; prasa Savienības iestādēm un aģentūrām savos gada ziņojumos iekļaut standarta nodaļu par šiem elementiem;

43.  norāda, ka vienlaicīgi ir publicēti ceļveži, ar kuriem tiek sākta to regulu pārskatīšana, ar kurām ir izveidotas trīs Savienības trīspusējās aģentūras — Cedefop, EU-OSHA un Eurofound; uzsver, ka, veicot pārskatīšanu, būtu jāsaglabā šo trīs labu slavu ieguvušo aģentūru galvenie uzdevumi un to trīspusējais raksturs, nodrošinot valstu iestāžu, arodbiedrību un darba devēju pārstāvju aktīvu līdzdalību to pārvaldībā un darbībā;

44.  atkārtoti apstiprina, ka aģentūru gada darba programmu projektu un daudzgadu stratēģiju apspriešana kompetentajās Parlamenta komitejās palīdz nodrošināt to, ka šīs programmas un stratēģijas atspoguļo faktiskās politiskās prioritātes, tomēr uzsver nepieciešamību pielāgot Savienības budžeta ciklu stratēģijai „Eiropa 2020”, lai varētu pilnībā uzraudzīt un visaptveroši ziņot par katras aģentūras darbību attiecībā uz ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

45.  atzīst labo praksi attiecībā uz aģentūru sadarbību tādās jomās kā dzīves un darba apstākļi, profesionālā izglītība un drošība un veselības aizsardzība darbā, kas savukārt nodrošina pēc iespējas lielākas sinerģijas un sadarbību un palielina papildināmību; atzinīgi vērtē arī labas prakses apmaiņu starp Komisiju un aģentūrām un mudina šādu apmaiņu veikt arī turpmāk;

o
o   o

46.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt aģentūrām, uz kurām attiecas šī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tās publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) ` OV C 409, 9.12.2015., 1. lpp.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(4) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)
PDF 597kWORD 94k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2191(DEC))
P8_TA(2016)0160A8-0087/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2014. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05584/2016 – C8-0089/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru(4), un jo īpaši tās 24. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0087/2016),

1.  sniedz Energoregulatoru sadarbības aģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Energoregulatoru sadarbības aģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2014. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2015/2191(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2014. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2014. finanšu gada pārskatiem ar Aģentūras atbildi(7),

–  ņemot vērā deklarāciju(8) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Aģentūrai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05584/2016 – C8-0089/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(9) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 713/2009, ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru(10), un jo īpaši tās 24. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(12), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0087/2016),

1.  konstatē, ka Energoregulatoru sadarbības aģentūras galīgie gada pārskati ir tādi, kā norādīts Revīzijas palātas ziņojuma pielikumā;

2.  apstiprina Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2014. finanšu gada pārskatus;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Energoregulatoru sadarbības aģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2191(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Energoregulatoru sadarbības aģentūras 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0087/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Energoregulatoru sadarbības aģentūras („Aģentūra”) finanšu pārskatiem tās 2014. finanšu gada galīgais budžets bija EUR 10 880 000, kas ir par 8,80 % mazāk nekā 2013. gadā; tā kā Aģentūras budžetu pilnībā finansē no Savienības budžeta;

B.  tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Aģentūras 2014. finanšu gada pārskatiem („Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Saistībā ar 2013. gada budžeta izpildes apstiprinājumu veiktie pasākumi

1.  norāda, ka atbilstīgi Revīzijas palātas ziņojumam secināts, ka ir veikti korektīvi pasākumi saistībā ar diviem Revīzijas palātas 2012. gada ziņojumā iekļautajiem komentāriem, kas Revīzijas palātas 2013. gada ziņojumā bija ar piezīmi „ieviešana ir sākta”, un Revīzijas palātas ziņojumā abi ieteikumi tagad ir ar piezīmi „ieviests”; turklāt atzīmē, ka ir veikti korektīvi pasākumi attiecībā uz trim Revīzijas palātas 2013. gada ziņojumā iekļautiem komentāriem un ka divi ieteikumi tagad ir ar piezīmi „ieviests” un viens — ar piezīmi „nav attiecināms”;

2.  saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju konstatē, ka:

   liels naudas atlikums gada beigās EUR 5 500 000 apmērā, kas bija radies daļēji no budžeta grozījuma, kurš saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1227/2011(13) ("REMIT") īstenošanu, 2014. gadā tika izlīdzināts un samazināts līdz EUR 3 300 000 2014. gada beigās; ar gandarījumu atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu attiecīgā darbība ir pabeigta;
   Aģentūras administratīvā valde 2015. gada 31. janvārī pieņēma pārskatītu politiku interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības jomā; turklāt atzīst, ka jaunā politika ir piemērojama Aģentūras darbiniekiem, visu trīs Aģentūras valžu locekļiem un locekļu aizstājējiem, kā arī Aģentūras darba grupu ("ADG") priekšsēdētājiem, priekšsēdētāju vietniekiem un rīcības grupu vadītājiem, kas var ietekmēt ADG darbu;
   lielākā daļa Aģentūras valdes locekļu, ADG priekšsēdētāju, priekšsēdētāju vietnieku un rīcības grupu vadītāju biogrāfiju un interešu deklarāciju tika publicētas Aģentūras tīmekļa vietnē; aicina Aģentūru nekavējoties izskatīt un publicēt atlikušās biogrāfijas un interešu deklarācijas, kā paredzēts tās politikā;

Budžeta un finanšu pārvaldība

3.  atzīmē, ka 2014. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 95 % un tādējādi sasniedza Aģentūras plānoto mērķrādītāju, bet bija par 2,53 % mazāks nekā 2013. gadā; turklāt atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 69,84 %, t. i., par 14,84 % augstāks nekā 2013. gadā; konstatē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis ir zem Aģentūras mērķrādītāja 75 % galvenokārt tāpēc, ka gada nogalē atjaunošanai vai sarunām tika pakļauti Aģentūras gada līgumi, kā arī tāpēc, ka REMIT īstenošana ir daudzgadīga;

4.  pauž nožēlu par to, ka netika panākta vienošanās par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu ieguldījumu Aģentūrā, jo trešā enerģētikas pakete vēl nav iekļauta Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu;

Saistības un pārnestās apropriācijas

5.  atzīst, ka pārnesto II sadaļas (administratīvie izdevumi) apropriāciju apmērs bija EUR  980 000, kas ir 41 % no II sadaļas (administratīvie izdevumi) apropriācijām; turklāt atzīmē, ka šie pārnesumi bija galvenokārt saistīti ar pētījumiem par REMIT īstenošanu, kā arī ar gada līgumu atjaunošanu gada nogalē;

6.  pieņem zināšanai to, ka uz 2015. gadu ir pārnestas III sadaļas saistību apropriācijas par kopējo summu EUR 1 570 000, kas ir 62 % no darbības izdevumu saistību apropriācijām; turklāt atzīmē, ka III sadaļas pārnesumu līmenis bija par 29 % zemāks nekā 2013. gadā; uzsver, ka šie pārnesumi bija galvenokārt saistīti ar sarežģīto, daudzgadīgo REMIT īstenošanu, par ko 2014. gada 17. decembrī tika pieņemta Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014(14);

7.  atzīst, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Aģentūra 2014. gada beigās veica divus priekšfinansējuma maksājumus EUR 1 560 000 apmērā no apropriācijām, kas bija saņemtas ar budžeta grozījumu 2013. gada nogalē; atzīmē, ka šie maksājumi bija saistīti ar līgumiem par pakalpojumu, kas saistīti ar REMIT, sniegšanu 2015.–2017. gadā; ņem vērā to, ka Aģentūrai nācās apturēt daļu no REMIT īstenošanas, jo REMIT regula tika pieņemta vēlāk, nekā sākotnēji bija gaidīts; apzinās, ka šie maksājumi ļaus Aģentūrai finansēt turpmākas ar REMIT saistītas darbības un piešķirtos līgumus, kā sākotnēji iecerēts; taču uzsver, ka augsts pārnesumu un priekšfinansējuma maksājumu līmenis ir pretrunā budžeta gada pārskata principam, kaut arī REMIT īstenošana ir sarežģīta un daudzgadīga; norāda, ka Aģentūrai būtu jāturpina uzlabot sava gada budžeta plānošanu un izpildi;

Iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūras

8.  ar gandarījumu atzīmē, ka Aģentūra 2014. gada aprīlī pieņēma pārskatītu politiku par darbā pieņemšanas procedūrām un atlases komiteju darbu; turklāt atzīmē, ka šī politika ietver īpašus nosacījumus attiecība uz intervijām un rakstiskiem pārbaudījumiem, kā arī stingrus noteikumus kandidātu anonimitātes nodrošināšanai; pieņem zināšanai Aģentūras apgalvojumu, ka šī politika nodrošina virzību uz priekšu attiecībā uz tās apņemšanos ievērot pārredzamību un vienlīdzīgi izturēties pret darbiniekiem;

Iekšējā kontrole

9.  atzīst, ka Aģentūras statusa pārskatā par iekšējās kontroles standartu ("IKS") īstenošanu netika konstatēts, ka 2014. gadā būtu atklājušās būtiskas nepilnības; turklāt atzīst, ka pēc statusa pārskata Aģentūra uzskata, ka tā ir panākusi atbilstību minimālajām prasībām, kas ir visu IKS pamatā; aicina Aģentūru turpināt iekšējās kontroles nostiprināšanu un nodrošināt, ka ieviestā kontrole darbojas efektīvi un palīdz sasniegt tās mērķus;

Iekšējā revīzija

10.  atzīmē, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica Aģentūras revīziju, pamatojoties uz Aģentūras stratēģisko revīzijas plānu 2013.–2015. gadam, par tēmu „Pamatvadlīniju un atzinuma izstrāde par tīkla kodeksiem”; ņem vērā to, ka revīzijas gaitā IAS apzināja jomas, kur iespējami uzlabojumi, un sniedza vienu ieteikumu, kas apzīmēts par ļoti svarīgu, kā arī piecus ieteikumus, kas apzīmēti par svarīgiem;

11.  apliecina, ka Aģentūra, reaģējot uz IAS ieteikumiem, sagatavoja rīcības plānu apzināto nepilnību novēršanai; norāda, ka IAS atzina rīcības plānu par pienācīgi izstrādātu apzināto risku novēršanai;

12.  atzīmē, ka 10 no 11 ieteikumiem, ko IAS sniedza 2013. gada revīzijā, ir īstenoti, bet viens ieteikums, kas 2013. gada revīzijā apzīmēts par svarīgu, ir apzīmēts par daļēji īstenotu un īstenojams 2015. gadā;

Darbības rādītāji

13.  ņem vērā to, ka Aģentūra pārskatīja savu galveno darbības rādītāju (GDR) sistēmu, ar ko tā ieviesa nošķīrumu starp darbības rādītājiem un GDR, lai vadība līdz ar to varētu skaidrāk saprast, vai ir sasniegti Aģentūras vispārējie mērķi; atzīmē, ka jaunā sistēma bija jāsāk piemērot 2015. gadā jaunajā Aģentūras darba programmas struktūrā;

14.  atzinīgi vērtē to, ka, lai sekotu līdzi budžeta darījumiem, Aģentūra izmanto ABAC — to pašu finanšu sistēmu, ko izmanto Komisija, — un grāmatvedības datu apstrādei ir integrēta sistēma SAP;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

15.  norāda, ka Aģentūras gada ziņojumiem varētu būt nozīmīga loma, nodrošinot atbilstību attiecībā uz pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti; aicina Aģentūru gada ziņojumā iekļaut standarta sadaļu par šiem elementiem;

Citi komentāri

16.  norāda, ka saskaņā ar mītnes nolīgumu, ko Aģentūra noslēgusi ar uzņēmēju dalībvalsti, uzņēmējā dalībvalstī tiks izveidota Eiropas skola; pauž nožēlu par to, ka vairāk nekā četrus gadus pēc šā līguma stāšanās spēkā Eiropas skola vēl nav izveidota; atzīst, ka saskaņā ar Aģentūras sniegto informāciju uzņēmējas dalībvalsts valdība novērtē juridiskos grozījumus un pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai atrastu optimālu risinājumu; mudina Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti atrisināt šo jautājumu un aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par sarunu gaitu;

17.  uzsver nepieciešamību palielināt integritāti un uzlabot ētiskos aspektus, uzlabojot rīcības kodeksu un ētikas principu īstenošanu, lai nostiprinātu kopīgu un efektīvu integritātes kultūru;

o
o   o

18.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli(15).

(1) OV C 409, 9.12.2015., 18. lpp.
(2) OV C 409, 9.12.2015., 18. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.
(5) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(6) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7) OV C 409, 9.12.2015., 18. lpp.
(8) OV C 409, 9.12.2015., 18. lpp.
(9) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(10) OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.
(11) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(12) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).
(14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014 (OV L 363, 18.12.2014., 121. lpp.).
(15) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0159.


2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs (BEREC birojs)
PDF 504kWORD 90k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2192(DEC))
P8_TA(2016)0161A8-0093/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2014. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2014. finanšu gada pārskatiem ar Biroja atbildi(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes Biroja vadības komitejai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05584/2016 – C8-0090/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1211/2009, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju,(4) un jo īpaši tās 13. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0093/2016),

1.  sniedz Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja Pārvaldības komitejai apstiprinājumu par Biroja 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja Pārvaldības komitejai, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2014. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2015/2192(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2014. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2014. finanšu gada pārskatiem ar Biroja atbildi(7),

–  ņemot vērā deklarāciju(8) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes Biroja vadības komitejai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05584/2016 – C8-0090/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(9) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1211/2009, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju,(10) un jo īpaši tās 13. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(12), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0093/2016),

1.  konstatē, ka Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja galīgie gada pārskati ir tādi, kā norādīts Revīzijas palātas ziņojuma pielikumā;

2.  apstiprina Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2014. finanšu gada pārskatus;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja Pārvaldības komitejai, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2192(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0093/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes biroja (turpmāk „Birojs”) finanšu pārskatiem tā 2014. finanšu gada galīgais budžets bija EUR 4 162 874, t. i., par 17 % lielāks nekā 2013. gadā; tā kā šī pieauguma galvenais iemesls bija iepriekšējo gadu iekšējo piešķirto ieņēmumu iekļaušana;

B.  tā kā saskaņā ar Biroja finanšu pārskatiem Savienības kopējā iemaksa Biroja 2014. gada budžetā bija EUR 3 617 948, t. i., par 1,74 % lielāka nekā 2013. gadā;

C.  tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Biroja 2014. finanšu gada pārskatiem („Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Biroja 2014. finanšu gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Saistībā ar 2013. gada budžeta izpildes apstiprinājumu veiktie pasākumi

1.  pieņem zināšanai, ka Birojs:

   lai nodrošinātu pienācīgu sava budžeta, kā arī gada darba programmas izpildi, ir ieviesis sīki izstrādātu ikmēneša uzraudzības procedūru, kā rezultātā uzlabojās budžeta izpildes līmenis;
   lai novērstu trūkumus, kas tika identificēti Komisijas Iekšējās Revīzijas dienesta ("IAS") veiktajā iekšējās kontroles standartu ("IKS") piemērošanas pēcpārbaudes revīzijā, ir grozījis savu informācijas drošības stratēģiju; ar gandarījumu atzīmē Biroja un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras ("ENISA") pakalpojumu līmeņa līguma sagatavošanu, kuram būtu jāmazina ar Biroja informācijas drošību saistīties riski;
   ir veicis vairākus pasākumus, lai uzlabotu atlīdzināšanas procedūru par ekspertu pakalpojumiem un mazinātu konstatētos trūkumus attiecībā uz novēlotiem maksājumiem; atzinīgi vērtē galveno darbības rādītāju ieviešanu visos minētās procedūras posmos un it īpaši finanšu aprites dalībnieku papildu apmācību; ar gandarījumu atzīmē, ka daļa no minētās procedūras īstenošanas kā ārpakalpojums tika uzticēta Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību birojam, tādējādi paātrinot vispārējo atlīdzināšanas procedūru;

Budžeta un finanšu pārvaldība

2.  ar gandarījumu atzīmē, ka 2014. finanšu gadā īstenotās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 97,91 %, t. i., par 8,36 % augstāks nekā 2013. gadā; turklāt atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 75,66 %, t. i., par 0,92 % zemāks nekā 2013. gadā;

Saistības un pārnestās apropriācijas

3.  ar gandarījumu atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu to apropriāciju vispārējais līmenis, par kurām ir uzņemtas saistības, ir palielinājies no 87 % 2013. gadā līdz 98 % 2014. gadā; tomēr atzīmē, ka ir palielinājies to apropriāciju apjoms, par kurām ir uzņemtas saistības un kuras ir pārnestas, — no EUR 500 000 (13 %) 2013. gadā līdz EUR 900 000 (23 %) 2014. gadā, galvenokārt saistībā ar Biroja pamatdarbību, piemēram, ar pašlaik notiekošo izpēti elektronisko komunikāciju jomā;

Pārvietojumi

4.  pēc iepazīšanās ar Biroja sniegto informāciju konstatē — lai apmierinātu papildu vajadzības pēc darbības izdevumiem, 2014. gadā tas ir veicis vairākus apropriāciju pārvietojumus, būtiski mainot sākotnējo budžeta struktūru; īpaši atzīmē, ka šie pārvietojumi galvenokārt bija saistīti ar tīkla neitralitātes pētījumu (Net Neutrality Study), kā arī ar BEREC tīkla (BEREC net) projektiem; atzīmē, ka budžeta sagatavošanas laikā nebija skaidrības par šo projektu īstenošanas pabeigšanu 2014. gadā;

Iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūras

5.  atzinīgi vērtē to, ka 2014. gadā pirmo reizi kopš Biroja izveides tas organizēja publiskā iepirkuma procedūru tīkla neitralitātes pētījuma vajadzībām (pētījums ir par tīkla neitralitātes nozīmīgumu patērētājiem Savienībā); atzīmē, ka šī pētījuma galīgos rezultātus paredzēts izmantot Biroja darba programmas izstrādē;

6.  ar gandarījumu atzīmē, ka 2014. gada beigās tika pilnībā nokomplektēts Biroja personāls; turklāt atzīmē, ka 2014. gadā Birojs organizēja 11 darbā pieņemšanas procedūras un pabeidza divas iepriekšējā gadā sāktas darbā pieņemšanas procedūras; pieņem zināšanai, ka līdz 2014. gada beigām bija pilnībā izmantotas norīkojuma iespējas, ko iepriekš bija grūti aizpildīt;

Interešu konfliktu novēršana un pārvaldība un pārredzamība

7.  atzīmē — tā kā BEREC nav juridiskas personas statusa, Birojam ir uzdots pārvaldīt visus tās darbības laikā sagatavotos dokumentus un uzturēt dokumentu publisko reģistru; turklāt atzīmē — lai nodrošinātu labāku pārredzamību, Birojs minētajā publiskajā reģistrā izveidoja sadaļu, kas veltīta tā politikai interešu konflikta jomā;

8.  aicina tās Savienības iestādes un aģentūras, kas ir ieviesušas rīcības kodeksus, tostarp Eiropas Parlamentam, paātrināti veikt to īstenošanas pasākumus, tādus kā finansiālo interešu deklarāciju pārbaudes;

9.  norāda, ka Biroja gada ziņojumiem varētu būt svarīga loma pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes prasības ievērošanā; aicina Biroju gada ziņojumā iekļaut standarta sadaļu par šiem elementiem;

10.  pieņem zināšanai sadarbības instrumenta izveidi, kurš kalpo kā iekšējā platforma informācijas, paraugprakses un specializēto zināšanu apmaiņai un kopīgai izmantošanai, lai efektīvāk vadītu sagatavošanas struktūru darbu;

11.  ar gandarījumu atzīmē, ka Birojs ir īstenojis centienus, lai uzlabotu savu tīmekļa vietni un padarītu to lietotājiem ērtāku; turklāt atzīmē, ka saskaņā ar savu sabiedrības informēšanas plānu Birojs ir izveidojis oficiālu Twitter lietotāja kontu un YouTube kanālu;

Iekšējā kontrole

12.  pēc iepazīšanās ar Biroja sniegto informāciju konstatē, ka tā Pārvaldības komiteja ir pieņēmusi visus attiecīgos IKS; tomēr atzīmē, ka IKS ieviešana joprojām nav pabeigta; aicina Biroju ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā sasniegto progresu;

13.  atzīmē, ka Birojs ir izstrādājis detalizētu rokasgrāmatu par riska pārvaldību, lai izstrādātu un īstenotu sistemātisku riska pārvaldības procedūru; atzinīgi vērtē to, ka šī rokasgrāmata tika izstrādāta ar ENISA atbalstu;

14.  ar gandarījumu atzīmē, ka Birojs ir veicis savu pirmo riska pašnovērtēšanu saistībā ar Biroja un ENISA pakalpojumu līmeņa līgumu par kopīgu iekšējās kontroles koordinatora palīga funkciju; atzīmē, ka Biroja vadība ir iepazinusies ar šīs pašnovērtēšanas rezultātiem un konstatējusi risku reģistrā iekļaujamos riskus;

Iekšējā revīzija

15.  atzīmē, ka 2014. gadā IAS galveno uzmanību veltīja 2013. gada ierobežotajā pārbaudē konstatēto trūkumu novēršanai, lai izvērtētu IKS ievērošanu; atzīmē, ka IAS, pamatojoties uz dokumentu izpēti, ir slēgusi divus no 18 ieteikumiem; turklāt atzīmē, ka atlikušos 16 ieteikumus IAS pārbaudīja pēcpārbaudē un secināja, ka 14 ieteikumi ir pilnībā izpildīti;

Citi komentāri

16.  pieņem zināšanai, ka 2014. gada budžetā paredzētās Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu regulatīvo iestāžu, kurām BEREC ir novērotāja statuss, iemaksas netika veiktas, jo nebija nolīgumu ar EBTA valstīm; pieņem zināšanai, ka Biroja 2015. gada budžetā tika izdarītas atbilstošas korekcijas; aicina Biroju saglabāt piesardzību, prognozējot saistītās iemaksas, ko veic EBTA dalībvalstu regulatīvās iestādes;

o
o   o

17.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli(13).

(1) OV C 409, 9.12.2015., 27. lpp.
(2) OV C 409, 9.12.2015., 27. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.
(5) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(6) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7) OV C 409, 9.12.2015., 27. lpp.
(8) OV C 409, 9.12.2015., 27. lpp.
(9) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(10) OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.
(11) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(12) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(13) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0159.


2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT)
PDF 497kWORD 88k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2170(DEC))
P8_TA(2016)0162A8-0084/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2014. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2014. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildi(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05584/2016 – C8-0068/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru(4), un jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0084/2016),

1.  sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktoram apstiprinājumu par Centra 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2014. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2015/2170(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2014. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2014. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildi(7),

–  ņemot vērā deklarāciju(8) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05584/2016 – C8-0068/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(9) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 1994. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru(10), un jo īpaši tās 14. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(12), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0084/2016),

1.  konstatē, ka Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra galīgie gada pārskati ir tādi, kā norādīts Revīzijas palātas ziņojuma pielikumā;

2.  apstiprina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2014. finanšu gada pārskatus;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2170(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0084/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra („Centrs”) finanšu pārskatiem tā 2014. finanšu gada galīgais budžets bija EUR 56 268 041, kas ir par 7,81 % vairāk nekā 2013. gadā;

B.  tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2014. finanšu gada pārskatiem („Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Centra gada pārskati ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Saistībā ar 2013. gada budžeta izpildes apstiprinājumu veiktie pasākumi

1.  pēc iepazīšanās ar Centra sniegto informāciju konstatē, ka:

   ir parakstīts mītnes nolīgums starp Centru un mītnes dalībvalsts valdību;
   tas vienkāršos ar valdi saistīto dokumentu pieejamību, īstenojot plānu līdz 2017. gadam pārstrādāt tā tīmekļa vietni;
   kopš 2013. gada tas ir divas reizes atmaksājis klientiem līdzekļus kopumā EUR 4 900 000 apmērā, īstenojot budžeta pārpalikuma mazināšanas pasākumus;

Budžeta un finanšu pārvaldība

2.  konstatē, ka 2014. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 79,34 %, kas ir par 4,13 % mazāk nekā 2013. gadā; konstatē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 71,97 %, kas ir par 5,71 % mazāk nekā 2013. gadā;

3.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu Centra rīcībā esošo skaidras naudas līdzekļu un īstermiņa depozītu apmērs ir palielinājies vēl vairāk, proti, no EUR 40 000 000 2013. gada beigās līdz EUR 44 000 000 2014. gada beigās; konstatē, ka budžeta pārpalikums un rezerves palielinājās no EUR 37 500 000 līdz EUR 40 400 000, kas liecina par iespēju pazemināt cenas; ar bažām norāda, ka budžeta pārpalikums ir Centram raksturīga parādība; tomēr atzīst pozitīvos pasākumus, kurus Centrs ir veicis šīs tendences novēršanai;

4.  pēc iepazīšanās ar Centra sniegto informāciju konstatē, ka vidējā cena par lappusi tika samazināta par 2 % laikā no 2013. gada līdz 2014. gada otrajai pusei; tomēr norāda, ka maksa par vienas lappuses rediģēšanu šajā pašā laikposmā palielinājās par 23 %; aicina Centru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par kritērijiem, saskaņā ar kuriem 2014. finanšu gadā noteiktas cenas; aicina Centru sniegt jaunāko informāciju par pašreizējām cenām, depozītiem un pārpalikumiem;

Iekšējā revīzija

5.  pieņem zināšanai Centra sniegto informāciju, ka 2014. gada sākumā pieci Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) ieteikumi vēl nebija īstenoti; pieņem zināšanai Centra sniegto informāciju, ka tas ir veicis koriģējošus pasākumus un īstenojis divus ieteikumus; turklāt norāda, ka bija plānots īstenot atlikušos ieteikumus, no kuriem divi bija atzīmēti kā ļoti svarīgi un viens — kā svarīgs; aicina Centru īstenot šos atlikušos ieteikumus pēc iespējas drīzāk un regulāri informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi;

Iekšējā kontrole

6.  norāda, ka Centrs atbilst 80 % iekšējās kontroles standartu (IKS), jo ir pielicis ievērojamas pūles, lai īstenotu IKS rīcības plānā atlikušos pasākumus; norāda arī to, ka saistībā ar Centra pārcelšanos uz Drosbach ēku nācās ievērojami pārveidot Centra darbības nepārtrauktības plānu; pieņem zināšanai, ka vairāku svarīgu Centra vadības locekļu aiziešanai bija negatīva ietekme uz tā darbības nepārtrauktības pārvaldības savlaicīgu īstenošanu, kā rezultātā aizkavējās tā darbības ietekmes analīzes pārskatīšana un atjaunināšana;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

7.  pieņem zināšanai Centra sniegto informāciju, ka tas patlaban veido un īsteno krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kuras pamatā ir Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Metodika un vadlīnijas krāpšanas apkarošanas stratēģijām ES decentralizētajās aģentūrās; aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā sasniegto progresu;

8.  norāda, ka Centra gada ziņojumiem varētu būt nozīmīga loma attiecībā uz pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes regulējuma ievērošanu; aicina Centru gada ziņojumā iekļaut standarta nodaļu par šiem elementiem;

Darbības rezultāti

9.  ar gandarījumu norāda uz Centra radīto sinerģiju, pakalpojumus izmantojot kopīgi ar citām aģentūrām; jo īpaši uzteic Centra un Eiropas Dzelzceļa aģentūras (ERA) sadarbības nolīgumu, saskaņā ar kuru Centrā ir izvietota ERA negadījuma seku novēršanas sistēma, ļaujot ietaupīt līdzekļus un nodrošinot augstāku drošības līmeni abām struktūrām;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Centrs īsteno kopīgu pieeju Kopienas preču zīmju priekšapstrādei ar Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (ITSB), lai kopīgi izmantotu tulkošanas atmiņas un saskaņotu attiecīgās darbplūsmas nolūkā nodrošināt procesa pārredzamību un efektivitāti; norāda, ka 2014. gadā nebija iespējams pieņemt galīgo lēmumu; ņem vērā, ka abas aģentūras vienojās turpināt šo projektu 2015. gadā; atbalsta šādu vienošanos un aicina Centru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šīs iniciatīvas virzību;

Citi komentāri

11.  ar gandarījumu norāda uz Centra 2014. gadā sākto pielāgošanās projektu, kurā galvenā uzmanība vērsta uz darbinieku pielāgošanās spēju stiprināšanu un konstatētā prasmju trūkuma mazināšanu; konstatē, ka Centrs ir izveidojis mācībspēku sarakstu un sācis īstenot izvēlētos apmācības pasākumus; konstatē, ka 2015. gada beigās veiktā to prasmju analīze, kuras piemīt vismaz diviem cilvēkiem katrā nodaļā, liecina, ka šādu prasmju īpatsvars ir krietni pieaudzis un tagad ir 76,50 % salīdzinājumā ar 65,46 % 2014. gadā;

12.  ar gandarījumu norāda uz Centra vēlēšanos uzlabot tulkojumu kvalitātes nodrošināšanu un klientu atsauksmju sistēmu, kā arī darbsemināru, kuru Centrs rīkoja ārštata tulkotājiem, lai iepazīstinātu viņus ar Centra darba metodēm;

13.  pieņem zināšanai Centra sniegto informāciju, ka tas ir ieviesis jaunu budžeta plānošanas un uzraudzības instrumentu, kas tika izmantots 2015. gada budžeta sagatavošanā, jaunu tulkošanas darbplūsmas pārvaldības sistēmu „e-CdT” un jaunu datorizētu tulkošanas instrumentu;

o
o   o

14.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2016. gada 28.°aprīļa rezolūciju par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli(13).

(1) OV C 409, 9.12.2015., 33. lpp.
(2) OV C 409, 9.12.2015., 33. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.
(5) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(6) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7) OV C 409, 9.12.2015., 33. lpp.
(8) OV C 409, 9.12.2015., 33. lpp.
(9) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(10) OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.
(11) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(12) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(13) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0159.


2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)
PDF 498kWORD 90k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2164(DEC))
P8_TA(2016)0163A8-0082/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2014. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2014. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildi(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05584/2016 – C8-0062/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 1975. gada 10. februāra Regulu (EEK) Nr. 337/75, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru(4), un jo īpaši tās 12. a pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(6), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0082/2016),

1.  sniedz Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram apstiprinājumu par Centra 2014. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

2. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2014. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2015/2164(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2014. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2014. finanšu gada pārskatiem ar Centra atbildi(7),

–  ņemot vērā deklarāciju(8) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Centram par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05584/2016 – C8-0062/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(9) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 1975. gada 10. februāra Regulu (EEK) Nr. 337/75, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru(10), un jo īpaši tās 12. a pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(12), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0082/2016),

1.  konstatē, ka Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra galīgie gada pārskati ir tādi, kā norādīts Revīzijas palātas ziņojuma pielikumā;

2.  apstiprina Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2014. finanšu gada pārskatus;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

3. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2164(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0082/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra („Centrs”) finanšu pārskatiem tā 2014. finanšu gada galīgais budžets bija EUR 17 275 766, kas ir par 3,62 % mazāk nekā 2013. gadā;

B.  tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Centra 2014. finanšu gada pārskatiem („Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Centra gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Saistībā ar 2013. gada budžeta izpildes apstiprinājumu veiktie pasākumi

1.  atzinīgi vērtē pasākumus, ko Centrs veicis, reaģējot uz Revīzijas palātas iepriekšējā gada komentāriem un Parlamenta ieteikumiem;

Budžeta un finanšu pārvaldība

2.  ar gandarījumu atzīmē, ka 2014. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 98,93 %, t. i., tikpat, cik 2013. gadā; turklāt atzīmē, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 95,68 %, t. i., par 3,29 % augstāks nekā 2013. gadā;

Iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūras

3.  atzinīgi vērtē to, ka Centra sniegtie atbalsta pakalpojumi arī 2014. gadā bija efektīvi; norāda, ka 95 no 98 štatu sarakstā iekļautajām vietām bija aizpildītas, un maksājumu izpildes savlaicīguma vidējie rādītāji nebija īpaši mainījušies;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

4.  atzīmē, ka Centra valde 2014. gada oktobrī pieņēma interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības politiku, kas pielāgota Centra situācijai un aptver attiecīgās potenciālo interešu konfliktu situācijas, kādas Centrā varētu būt iespējamas; atzinīgi vērtē regulārās mācības, ko Centrs rīko, lai palielinātu savu darbinieku izpratni par šīs politikas pareizu īstenošanu; konstatē, ka pirmās mācības notika 2015. gada jūnijā;

5.  atzīmē, ka lielākā daļa Centra valdes locekļu ir parakstījuši deklarāciju par interešu konflikta neesamību; turklāt atzīmē, ka minētās deklarācijas pēc attiecīgo locekļu piekrišanas tika publicētas Centra tīmekļa vietnē; mudina valdes locekļus, kas deklarāciju vēl nav parakstījuši, to izdarīt pēc iespējas drīz;

6.  ņem vērā to, ka Centrs 2014. gada oktobrī pieņēma krāpšanas apkarošanas stratēģiju, balstoties uz vienoto pieeju attiecībā uz ES decentralizētajām aģentūrām, ko izstrādājusi Komisija, lai palīdzētu efektīvi novērst un atklāt krāpšanas riskus un nostiprinātu attiecīgas iekšējās procedūras, kā ziņot par potenciāliem krāpšanas gadījumiem un kā rīkoties ar tiem un to sekām;

7.  norāda, ka Centra gada ziņojumiem varētu būt nozīmīga loma attiecībā uz pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes regulējuma ievērošanu; aicina Centru gada ziņojumā iekļaut standarta sadaļu par minētajiem elementiem;

Iekšējā revīzija

8.  atzīst, ka Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica revīziju par vienu no četrām tēmām, kas iekļautas IAS stratēģiskajā revīzijas plānā 2013.–2015. gadam; konstatē, ka IAS savā galīgajā revīzijas ziņojumā sniedza vienu ieteikumu, kas apzīmēts par ļoti svarīgu, un četrus ieteikumus, kas apzīmēti par svarīgiem; atzīst, ka pēc tam, kad ļoti svarīgais ieteikums gada beigās jau tika īstenots, ieteikuma klasifikācija tika pazemināta uz „svarīgs”; turklāt atzīst, ka revīzijas rezultātā izveidotais rīcības plāns tiek īstenots, kā iecerēts;

Iekšējā kontrole

9.  atzīmē, ka Centrs regulāri veic riska novērtēšanu un sagatavo riska pārvaldības plānu (RPP), lai apzinātu riskus, kas varētu ietekmēt Centra mērķu sasniegšanu; ar bažām atzīmē, ka, spriežot pēc RPP, pastāv risks, ka Centrs nevarēs reaģēt uz neparedzētām ārējām ieinteresēto personu prasībām, jo tā pieejamie resursi jau tā ir pārslogoti; atzīst, ka Centrs rūpīgi uzrauga izmaiņas savā darba programmā, lai to pielāgotu atbilstoši pieejamiem resursiem vai attiecīgi integrētu darbības, kas izriet no izmaiņām;

Darbības rādītāji

10.  atzīmē, ka Centra periodiskajā ārējā novērtējumā iekļauti ieteikumi, kā tas varētu attīstīties un kā varētu nostiprināt tā lomu; turklāt atzīmē, ka 2014. gada aprīlī Centrs sagatavoja rīcības plānu šo ieteikumu īstenošanai un ar to ir iepazīstināta Centra valde; konstatē, ka līdz 2014. gada beigām 7 no 23 ieteikumiem un attiecīgajām darbībām bija īstenoti; aicina Centru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par panākumiem atlikušo ieteikumu īstenošanā;

11.  konstatē, ka periodiskajā ārējā novērtējumā tika izskatītas arī iespējamās sinerģijas starp Centru, Eiropas Izglītības fondu ("ETF"), Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu ("Eurofound") un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru ("EU-OSHA"); atzīst, ka saskaņā ar novērtējuma secinājumiem Centra darbība nav pārklājusies ar citu Savienības, valstu vai starptautisko struktūru darbībām;

12.  Norāda uz Centra ciešo sadarbību ar ETF un Eurofound, kas ieguvusi oficiālu statusu ar šo aģentūru sadarbības nolīgumiem, kā arī iepriekš pieņemtās gada darba programmās;

13.  ņem vērā darbu, ko Centrs veic, lai palielinātu profesionālās izglītības un apmācības redzamību Savienībā un savas lomas redzamību, izmantodams savu tīmekļa vietni, sociālos medijus, organizēdams dažādus pasākumus uzņēmējā dalībvalstī, kā arī sadarbodamies ar Komisiju attiecībā uz vairākām publikācijām un darbu ar presi;

Citi komentāri

14.  pauž nožēlu par to, ka līdz 2014. gada beigām netika pabeigti remontdarbi Centra ēkā Grieķijā; taču atzīst, ka remontdarbi ir uzņēmējas dalībvalsts valdības ziņā un ka attiecīgos būvdarbus nācās pārtraukt uzņēmējas dalībvalsts ekonomiskās situācijas dēļ; atzīmē, ka atlikušie darbi bija jāpabeidz līdz 2015. gada beigām, un aicina Centru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo jautājumu;

15.  atzinīgi vērtē to, ka Centra darbība galvenokārt bijusi vērsta uz to, lai dotu ieguldījumu politikas pasākumos, ar kuriem risina jauniešu bezdarba jautājumu, un atbalstītu tos; īpaši uzteic Centra veiktās prasmju prognozes un analīzes, kā arī darbu ar māceklību veidošanu; ar gandarījumu pieņem zināšanai to, ka detalizētajās faktu lapās par profesionālās izglītības un apmācības politiku, kuras Centrs sagatavojis par visām dalībvalstīm, sniegtā informācija tika ņemta vērā konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos Eiropas pusgadā;

16.  uzskata, ka Centram būtu jāpalīdz dalībvalstīm, kurām nākas saskarties ar lielāku bēgļu skaitu, izmantot profesionālās apmācības sniegtās iespējas viņu integrācijai darba tirgū;

17.  atzinīgi vērtē to, ka Centra pārvaldītās un 27 valodās pieejamās Europass tīmekļa vietnes lietotāju skaits 2014. gadā sasniedza 21,7 miljonus, kas ir par 8 % vairāk nekā 2013. gadā;

o
o   o

18.  attiecībā uz pārējiem konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu un kas ir horizontāla rakstura konstatējumi, atsaucas uz 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli(13).

(1) OV C 409, 9.12.2015., 39. lpp.
(2) OV C 409, 9.12.2015., 39. lpp.
(3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(4) OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.
(5) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(6) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(7) OV C 409, 9.12.2015., 39. lpp.
(8) OV C 409, 9.12.2015., 39. lpp.
(9) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(10) OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.
(11) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(12) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(13) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0159.


2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL)
PDF 502kWORD 95k
Lēmums
Lēmums
Rezolūcija
1. Eiropas Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa lēmums par Eiropas Policijas akadēmijas 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2015/2180(DEC))
P8_TA(2016)0164A8-0088/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Policijas akadēmijas 2014. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Policijas akadēmijas 2014. finanšu gada pārskatiem ar Akadēmijas atbildi(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2014. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Akadēmijai par 2014. finanšu gada budžeta izpildi (05584/2016 – C8-0078/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Lēmumu 2005/681/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) un atceļ Lēmumu 2000/820/TI(4), un jo īpaši tā 16. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 543/2014, ar kuru groza Lēmumu 2005/681/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL)(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(7), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un V pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kon