Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2274(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0286/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0286/2016

Debates :

PV 24/10/2016 - 15
CRE 24/10/2016 - 15

Balsojumi :

PV 25/10/2016 - 7.2
CRE 25/10/2016 - 7.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0402

Pieņemtie teksti
PDF 535kWORD 65k
Otrdiena, 2016. gada 25. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES stratēģija attiecībā uz Irānu pēc vienošanās panākšanas kodolenerģijas jomā
P8_TA(2016)0402A8-0286/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcija par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu pēc vienošanās panākšanas kodolenerģijas jomā (2015/2274(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni un Irānas ārlietu ministra Mohammad Javad Zarif 2016. gada 16. aprīlī Teherānā sniegtos kopīgos paziņojumus,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2015. gada 20. jūlija Rezolūciju 2231 (2015),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumus par vienošanos attiecībā uz Irānas kodolprogrammu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, jo īpaši 2011. gada 10. marta rezolūciju par ES nostāju attiecībā uz Irānu(1), 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par mazākumtautību stāvokli Irānā(2), 2011. gada 17. novembra rezolūciju par Irānu — pēdējā laikā notikušajiem cilvēktiesību pārkāpumiem(3) un 2014. gada 3. aprīļa rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu(4),

–  ņemot vērā ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju; ņemot vērā ES ikgadējos ziņojumus par cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ES ikgadējiem ziņojumiem par cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par nāvessodu(5),

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta cilvēktiesību jautājumos Irānas Islāma Republikā 2016. gada 10. marta ziņojumu un nesenos 2016. gada 20. maija un 8. jūnija paziņojumus, kuros viņš pauda bažas par cilvēktiesību aizstāvju ieslodzīšanu, kā arī neseno naida kurināšanas vilni pret bahājiešu kopienu, kā arī ANO ģenerālsekretāra 2016. gada 3. marta ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2015. gada 17. decembrī pieņemto Rezolūciju 70/173 „Cilvēktiesību stāvoklis Irānas Islāma Republikā” (A/RES/70/173),

–  ņemot vērā PV/AP Federikas Mogerīni 2015. gada 14. oktobra paziņojumu par nāvessoda izpildi nepilngadīgai likumpārkāpējai Irānā un 2016. gada 20. maija paziņojumu par Irānas cilvēktiesību aizstāves Narges Mohammadi notiesāšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0286/2016),

A.  tā kā pēc vienošanās ar Irānu kodolenerģijas jomā un pēc iekšējām politiskajām norisēm Irānā pašreiz ir radusies iespēja valstī īstenot reformas un uzlabot tās attiecības ar Eiropas Savienību,

ES un Irānas attiecības

Politiskais dialogs

1.  uzskata, ka Kopīgais visaptverošais rīcības plāns (JCPOA), kas pazīstams arī kā vienošanās ar Irānu kodolenerģijas jomā, bija ievērojams daudzpusējās diplomātijas un jo īpaši Eiropas diplomātijas sasniegums, kam būtu ne tikai jāsniedz iespēja būtiski uzlabot ES un Irānas attiecības, bet arī jāpalīdz veicināt stabilitāti visā reģionā; uzskata, ka tagad visas puses ir atbildīgas par šā plāna stingru un pilnīgu īstenošanu; atzinīgi vērtē Apvienotās komisijas izveidi, kuras sastāvā ir Irānas un E3/ES+3 (Ķīna, Francija, Vācija, Krievijas Federācija, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis, kā arī PV/AP) pārstāvji; pilnībā atbalsta Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, kura veic saskaņā ar JCPOA izveidotās Apvienotās komisijas koordinatores pienākumus, un uzskata, ka stingra un pilnīga JCPOA īstenošana joprojām ir ārkārtīgi svarīga;

2.  atzinīgi vērtē PV/AP Federikas Mogerīni un septiņu Eiropas komisāru 2016. gada 16. aprīļa vizīti Irānā kā nozīmīgu pavērsiena punktu virzībā uz vērienīgas ES un Irānas divpusējo attiecību darba programmas izveidi abpusēju interešu jomās; norāda, ka vairāki Komisijas paziņojumi un Irānu apmeklējušās ES delegācijas (pēdējās šādas delegācijas sastāvā bija priekšsēdētāja vietniece/ augstā pārstāve un septiņi komisāri) ir koncentrējušies uz tirdzniecības un ekonomiskajām saitēm;

3.  atgādina, ka Padomes lēmums saskaņā ar Kopīgajā visaptverošajā rīcības plānā paredzēto saistību īstenošanu atcelt visas ar kodolmateriāliem saistītās sankcijas pret Irānas Islāma Republiku ļauj atjaunot attiecības ar Irānu un radīs iespējas un ieguvumus abām pusēm, sniedzot iespēju no jauna atvērt Irānas tirgu Eiropas uzņēmumiem; atgādina, ka Irānā ir liels iedzīvotāju skaits un salīdzinoši labi izglītota un jauna sabiedrība, Irānas IKP struktūra ir viena no reģionā visvairāk diversificētajām, šai valstij ir vajadzīgas investīcijas un tā ir potenciāls noieta tirgus kvalitatīvām Eiropas precēm;

4.  atzinīgi vērtē atklātību attiecībās ar Irānu; norāda, ka ES un Irānas attiecībām būtu jāattīstās līdztekus vienošanās par Irānas kodolprogrammu/JCPOA īstenošanu; atgādina, ka minētā vienošanās paredz to, ka gadījumā, ja Irāna to neīstenos, var tikt atjaunotas sankcijas; mudina atjaunot attiecības starp ES un tās dalībvalstīm un Irānu, abām pusēm cieši sadarbojoties, lai risinātu divpusējus un daudzpusējus jautājumus nolūkā nodrošināt reģionā lielāku stabilitāti un efektīvi īstenot vienošanos kodolenerģijas jomā; uzskata, ka ES un Irānas attiecības ir jāattīsta ar daudzpusēju dialogu, kas paredz politiskus, diplomātiskus, ekonomiskus, akadēmiskus, tehniskus un tiešus personiskus kontaktus, tostarp iesaistot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, NVO un cilvēktiesību aizstāvjus; atbalsta ES un Irānas attiecību sākšanu abpusēja labuma panākšanai, balstoties uz kopēju interešu un atšķirību reālistisku novērtējumu, lai sekmētu pakāpenisku sadarbības paplašināšanu uzticību veicinošā atmosfērā primāri Irānas un ES iedzīvotāju interesēs; šajā sakarībā atbalsta Eiropas Savienības apņemšanos atjaunot sadarbību ar Irānu, pamatojoties uz dialogu ar šādiem pamatprincipiem: visaptveroša darbības joma, sadarbība jomās, kurās Irānai un ES ir abpusējas intereses, analītiskums, atklātība un patiesums jomās, kurās Irāna un ES nav vienisprātis, taču cenšas panākt vienotu kopsaucēju, un kopumā konstruktīva attieksme un īstenošana;

5.  atzinīgi vērtē Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD) veiktās izmaiņas, lai ņemtu vērā JCPOA rezultātus, jo īpaši Irānas darba grupas izveidi EĀDD ar mērķi koordinēt dažādos darbības virzienus visos ar Irānu saistītajos jautājumos; atzinīgi vērtē EĀDD veikumu ES delegācijas Teherānā izveidošanai saskaņā ar iepriekšējās EP rezolūcijās paustajiem aicinājumiem, jo tas sniegs ES iespēju sadarboties ar Irānas iestādēm, lai šajā valstī uzlabotu sabiedrības zināšanas par pašu ES, novērstu pārpratumus un veidotu augošu sadarbību starp ES un Irānu; šajā sakarībā uzsver, ka tirdzniecība un investīcijas ir ES kompetences jomas un ES delegācijas Teherānā izveide atvieglotu ES un Irānas sadarbību tirdzniecības, izglītības, kultūras, cilvēktiesību un vides ilgtspējības jomā, sniedzot ievērojamu ieguldījumu abu pušu cerību attaisnošanā; uzsver, ka Euronews pārraidēm persiešu valodā nākotnē vajadzētu būt arī svarīgam plašsaziņas līdzekļu tiltam starp Eiropas Savienību un persiešu valodā runājošo auditoriju;

6.  atgādina, ka ES un Irāna ir nolēmušas risināt kopīgu interešu jautājumus konstruktīvā veidā; aicina ES stratēģiju par sadarbības atjaunošanu ar Irānu sākotnēji balstīt uz uzticības stiprināšanas pasākumiem tehniskās jomās, kas radītu pozitīvus ES un Irānas sadarbības precedentus un varētu radīt augsni dziļākai ilgtermiņa sadarbībai;

7.  uzstāj, ka ir svarīgi attīstīt ES un Irānas attiecību parlamentāro dimensiju kā daļu no savstarpējas uzticības atjaunošanas stratēģijas; šajā sakarībā atkārtoti pauž atbalstu Parlamenta un Medžlisa apspriestajam priekšlikumam rīkot starpparlamentāru dialogu par terorisma apkarošanu, atzīstot kopējās problēmas, ko rada radikalizācija Irānā, Tuvajos Austrumos un arī Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē ES un Irānas atjaunoto politisko dialogu, tostarp par cilvēktiesībām; mudina nākotnē cilvēktiesību dialogā iesaistīt tiesu iestāžu sistēmas, drošības spēku un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus; atzīst — kaut gan abās pusēs valda aizdomas un neuzticēšanās, starp daudzām dalībvalstīm un Irānu pastāv arī senas vēsturiskas saites un Irāna ir apņēmusies attīstīt labas attiecības ar ES, kas rada potenciālu izveidot attiecības, kas balstītos uz savstarpēju uzticību un cieņu; atzīst, ka Irānas iekšpolitika ir sarežģīta, un atkārto, ka ES nevēlas traucēt ne šai, ne citai valstij izdarīt savas iekšpolitikas izvēles, bet vēlas sadarbību, kuras pamatā ir abpusēja starptautisko standartu un principu ievērošana; uzskata, ka pilnīgu attiecību normalizēšanu var panākt tikai vienlaikus ar nepārtrauktu Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (JCPOA) īstenošanu, iesaistoties regulārā un noturīgā dialogā, un ka steidzami ir jāpiešķir prioritāte ES un Irānas attiecību vēriena palielināšanai, iekļaujot jomas, par kurām šajā sakarībā ir panākta kopēja vienošanās; tomēr uzskata, ka galīgajam mērķim ir jābūt Irānas un ES partnerības izveidei;

8.  atkārtoti pauž Eiropas Savienības stingro, principiālo un seno nostāju pret nāvessodu jebkurā gadījumā un jebkādos apstākļos un vēlreiz uzsver, ka nāvessoda atcelšana ir būtisks ES cilvēktiesību politikas un ārpolitikas mērķis; joprojām asi kritizē biežo nāvessoda izmantošanu Irānā; uzskata, ka nāvessoda piemērošanas ierobežošana ir būtisks politiskā dialoga mērķis; aicina nekavējoties piemērot moratoriju nāvessoda izpildei Irānā; konstatē, ka lielākā daļa nāvessodu tiek izpildīti par noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām; apzinās problēmas, kādas ir jāpārvar Irānai kā vienai no pasaules galvenajām narkotiku kontrabandas tranzītvalstīm, ņemot vērā, ka 86 % no visā pasaulē veiktajiem opija konfiskācijas gadījumiem notiek tās teritorijā; tomēr uzskata, ka iesaistīšanās ar nāvessodu saistītos problēmjautājumos, piemēram, attiecībā uz nāvessoda izmantošanu ar narkotikām saistītu likumpārkāpumu gadījumā un tā piemērošanu personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, kas abos gadījumos ir pašas Irānas brīvprātīgi apstiprinātu cilvēktiesību un humanitāro tiesību aktos paredzētu starptautisko saistību pārkāpums, varētu radīt kopīgu darba programmu, lai pievērstos šim jautājumam; aicina Irānas parlamenta deputātus kā pirmo soli veikt 2013. gada Kriminālkodeksa 91. panta pārskatīšanu, lai atceltu nāvessoda piemērošanu personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem; konstatē, ka Irānas parlamentā ir iesniegts likumprojekts, kurš apstiprināšanas gadījumā samazinātu sodu par nevardarbīgiem ar narkotikām saistītiem noziegumiem no nāvessoda līdz mūža ieslodzījumam; norāda, ka minētā likumprojekta apstiprināšana varētu ievērojami samazināt izpildīto nāvessodu skaitu Irānā;

9.  uzsver, ka nāvessodu atcelšana par noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām, ievērojami samazinātu izpildīto nāvessodu skaitu (saskaņā ar Irānas aplēsēm — līdz pat par 80 %); aicina ES un Irānu sadarboties nelegālas narkotiku tirdzniecības apkarošanā, kas ir viens veids, kā risināt nāvessodu izpildes jautājumu šajā valstī, vienlaikus ievērojot cilvēktiesību normas; aicina Komisiju nodrošināt Irānai tehnisko palīdzību un palīdzēt veidot administratīvo spēju ar mērķi stiprināt tiesiskumu, tostarp veicinot tiesu iestāžu sistēmas reformas, lai uzlabotu pārskatatbildību, kā arī ieslodzījuma un nāvessoda alternatīvas; aicina Komisiju nodrošināt, lai Irānai sniegtā tehniskā vai cita veida palīdzība netiktu izmantota cilvēktiesību pārkāpumu veikšanai;

Tirdzniecība un ekonomiskie jautājumi

10.  ņem vērā Irānas paziņoto mērķi panākt ikgadēju izaugsmes līmeni 8 % apmērā; uzskata, ka Eiropas investīcijām ir būtiska nozīme, lai Irāna šo mērķi sasniegtu; uzsver, ka Eiropas Savienība neiestājas pret atļautiem darījumiem ar Irānu un nekavēs starptautisko uzņēmumu vai finanšu iestāžu sadarbību ar Irānu tiktāl, ja tās ievēros visus spēkā esošos tiesību aktus; uzsver — lai Irāna realizētu savu ekonomisko potenciālu, tai būs jāveic pasākumi tādas pārredzamas ekonomiskās vides radīšanai, kura sekmētu starptautiskās investīcijas, un būs jāpieņem visu līmeņu korupcijas apkarošanas pasākumi, īpaši saistībā ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumu izpildi, risinot tādus jautājumus kā teroristu organizāciju finansēšanas plūsmu apturēšana; aicina ES pilnībā atbalstīt Irānas centienus šajā procesā, īpaši sniedzot atbalstu darbam ar mērķi starp ES un Irānu noslēgt divpusēju investīciju nolīgumu;

11.  uzsver, ka tirdzniecība un atjaunota piekļuve globālajai uz noteikumiem balstītai tirdzniecības sistēmai var būt veids, kā pārtraukt Irānas izolāciju, un tirdzniecība var būt nozīmīgs instruments, kā stiprināt politisko dialogu un stimulēt šā reģiona valstu sadarbību ar mērķi palielināt reģionālo attīstību, nodarbinātību un stabilitāti plašākā reģionā;

12.  norāda, ka Irāna ir otrā lielākā tautsaimniecība Tuvajos Austrumos un tās aplēstais nominālais IKP 2015. gadā sasniedza USD 397 miljardus; turklāt norāda, ka starp ES un Irānu veiktās tirdzniecības apjoms pašreiz sasniedz aptuveni USD 8 miljardus un nākamajos divos gados paredzama tās četrkāršošanās; atgādina, ka ES bija Irānas galvenā tirdzniecības partnere, un uzskata, ka ES mērķim vajadzētu būt šīs pozīcijas atgūšanai; atbalsta ES un Irānas tirdzniecības attiecību paplašināšanu un aicina ES veidot komerciālo, finansiālo un ekonomisko sadarbību ar Irānu, lai uzlabotu Irānas iedzīvotāju dzīves apstākļus un nodarbinātības līmeni, kā arī sekmētu reģionālo attīstību; uzskata, ka tirdzniecības un investīciju paplašināšana ar Irānu var ilgtermiņā veicināt mieru un stabilitāti plašākā reģionā, ja ES meklētu reģionālo investīciju shēmu iespējas, piemēram, saistībā ar enerģētiku un transporta savienojamību;

13.  uzskata — neraugoties uz daudzu līgumu parakstīšanu ar Eiropas uzņēmumiem, Irāna nespēj pildīt savas saistības likviditātes trūkuma dēļ, līdz ar to Irānas izolētības mazināšanas process nokļūst apburtajā lokā;

14.  norāda, ka Irāna ir pasaules lielākā tautsaimniecība, kas nav PTO locekle; atbalsta Irānas pieteikumu par pievienošanos PTO; norāda, ka spēkā esošais ES mandāts sarunām par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu ar Irānu ir novecojis; aicina Komisiju izskatīt iespējas tirdzniecības un investīciju saišu stiprināšanai, lai tuvinātu Irānu PTO noteikumiem un aizsargātu Eiropas investīcijas; uzsver, ka oficiāls sarunu satvars ļautu Eiropas Savienībai kā lielākajam integrētajam tirgum un ekonomiskajam blokam pilnībā izmantot savu ietekmi un izveidot forumu informācijas apmaiņai un dialogam; aicina ES apsvērt iespēju atsākt Irānas pievienošanās sarunas ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju, jo dalība PTO varētu vēl vairāk liberalizēt Irānas ekonomiku, kas veicinātu izaugsmi, integrētu šo valsti globālajā uz noteikumiem balstītajā sistēmā un nodrošinātu mehānismu, kā atbalstīt Irānā nepieciešamās ekonomiskās reformas un likt Irānai ievērot starptautiskās saistības; aicina Komisiju izmantot šīs sarunas kā iespēju aktīvi panākt ar darba ņēmēju pamattiesībām saistītas reformas, kuru pamatā ir SDO galvenās konvencijas; pauž bažas par kavēšanos iecelt priekšsēdētāju PTO darba grupai Irānas pievienošanās jautājumos; prasa, lai Komisija izmantotu visu savu ietekmi šā šķēršļa novēršanai un sāktu Irānas pievienošanās procesu PTO; uzskata, ka pievienošanās procesa noslēgumā Irāna būtu jāsvītro no Finanšu darījumu darba grupas (FATF) publiskā paziņojuma saraksta;

15.  uzskata, ka vārda brīvības trūkums tiešsaistē, sistemātiskā interneta datplūsmas novērošana un uzraudzība, kā arī digitālo brīvību trūkums rada šķērsli tirdzniecībai ar Irānu, kā arī iedzīvotāju tiesību un brīvību pārkāpumu; uzsver atvērtas un drošas interneta vides potenciālu Irānā attiecībā uz digitālo ekonomiku; atkārtoti aicina noteikt efektīvu Eiropas eksporta kontroles režīmu, lai nepieļautu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju neatbilstīgu izmantošanu cilvēktiesību pārkāpumiem un pret ES;

16.  uzsver arī to, ka Irānai svarīgi ir attīstīt ekonomiskās un tirdzniecības attiecības ar reģionālajiem dalībniekiem, pienācīgi ievērojot PTO noteikumus, lai veidotu saskaņotu ekonomikas un tirdzniecības bloku; norāda, ka ES var sniegt savu pieredzi un atbalstu šāda reģionālā dialoga attīstīšanā un veidošanā;

17.  uzskata, ka ES un starptautiskās sabiedrības veiktā ar kodolenerģiju saistīto ekonomisko un finansiālo sankciju atcelšana saskaņā ar JCPOA ir būtisks solis, kas parāda, ka ES ir izpildījusi savas saistības attiecībā pret Irānu, kā arī pierāda vēlmi stiprināt ekonomisko sadarbību ar mērķi gūt savstarpēju ekonomisku labumu; tomēr norāda — lai gan vairums ekonomisko un finansiālo sankciju pašreiz ir atceltas, atsevišķas sankcijas joprojām ir spēkā un kodolenerģijas jomā panāktā vienošanās tās neietekmē; aicina ES iesaistīt ES bāzētus uzņēmumus, lai nodrošinātu to Irānā veikto darbību pilnīgu pārredzamību; aicina likt uzsvaru uz investīciju kvalitāti un kvantitāti, kā arī iniciatīvu, lai novērtētu, vai jaunās investīcijas atbilst ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, līdzīgi kā tas tika darīts, kad tika atceltas Mjanmai/Birmai noteiktās sankcijas; norāda, ka korporatīvās sociālās atbildības pamatnostādņu efektīva īstenošana ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu, ka ciešākas tirdzniecības attiecības starp ES un Irānu labvēlīgi ietekmē visu Irānas sabiedrību;

18.  atgādina par juridisko nenoteiktību, ko ASV pamatsankcijas un darījumu veikšana dolāros rada ES uzņēmumiem, kuri vēlas investēt Irānā, un kas negatīvi ietekmē plānoto no JCPOA izrietošo ekonomisko ieguvumu nodrošināšanu Irānas iedzīvotājiem; uzsver, ka šie un citi finanšu jautājumi ir jārisina atbilstīgi FATF ieteikumiem, lai radītu skaidrību un juridisko noteiktību, kas ir vajadzīga, lai ES uzņēmumi varētu darboties Irānā; prasa mainīt tirdzniecības attiecībās ar Irānu īstenoto pieeju; aicina visos darījumos ar Irānu izmantot euro, lai nepieļautu nekādas ASV iestāžu īstenotas sankcijas, ko iepriekš ir pieredzējušas dažas Eiropas bankas; atbalsta ciešu dialogu ar ASV, lai nodrošinātu ES tirdzniecības un investīciju nepārtrauktību Irānā;

19.  vienlaikus uzsver — lai Irāna realizētu savu ekonomisko potenciālu, ir svarīgi veikt pasākumus tādas vides radīšanai, kura sekmētu starptautiskās investīcijas; šajā sakarībā aicina Irānu nodrošināt finanšu nozares pārredzamību un apkarot korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā to paredz Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumi; atzinīgi vērtē Irānas valdības Rīcības plānu attiecībā uz FATF ieteikumiem, kā arī tehniskās sanāksmes, kurās 12. jūlijā piedalījās ES un Irānas amatpersonas, lai šajā jomā veiktu vajadzīgās reformas;

20.  atzinīgi vērtē JCPOA jau panāktos pozitīvus rezultātus, piemēram, starp Irānu un ES veiktās tirdzniecības apjoma palielināšanos par 43 % 2016. gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu periodu 2015. gadā, faktu, ka 30 Irānas bankas atkal ir iekļautas SWIFT, kā arī JCPOA pozitīvo ietekmi, stiprinot inflācijas un procentu likmju pazemināšanās tendenci Irānā; atzinīgi vērtē faktu, ka Irānā pašreiz darbojas arvien lielāks skaits nelielo Eiropas banku, atvieglojot MVU piekļuvi kredītam; prasa īpašu uzmanību pievērst Eiropas un Irānas MVU nozīmei tirdzniecības attiecību stiprināšanā;

21.  atzinīgi vērtē faktu, ka Irānas valdība vēlas piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas, kas ir vajadzīgas visās svarīgākajās ekonomikas nozarēs; norāda, ka nākamo 10 gadu laikā varētu būt vajadzīgas investīcijas infrastruktūrā vairāk nekā USD 1 triljona vērtībā, sniedzot iespējas Eiropas uzņēmumiem, tostarp enerģētikas, autobūves un aviotransporta ražošanas jomā; atzinīgi vērtē to, ka kopš JCPOA parakstīšanas Teherānu ir apmeklējušas 180 tirdzniecības delegācijas, tostarp no 15 ES dalībvalstīm, kas ir apliecinājums tam, ka palielinās ieinteresētība ekonomiskajās attiecībās ar Irānu; aicina ES un tās dalībvalstis izskatīt eksporta kredītu garantiju izmantošanas iespēju tirdzniecības, projektu finansēšanas un investīciju stimulēšanai Irānā; atbalsta sekmīgi noslēgtos nolīgumus starp Irānas valdību un Airbus un Boeing kā papildu pasākumu uzticības stiprināšanai pēc JCPOA pieņemšanas;

Nozaru sadarbība

22.  norāda, ka Irānai ir pasaulē otras lielākās gāzes rezerves un ceturtās lielākās naftas rezerves; uzskata, ka sadarbībai enerģētikas jomā var būt ievērojama nozīme, dažādojot energopiegādes avotus ES un mazinot dalībvalstu energoatkarību no atsevišķiem piegādātājiem, tādā veidā sekmējot ES energoapgādes drošību; uzskata, ka ekonomisko sankciju atcelšana varētu radīt ievērojamu izdevumu iespēju naftas un gāzes nozarē, kā arī citās ekonomikas nozarēs, kuras gūtu labumu no investīcijām un piekļuves jaunām tehnoloģijām; aicina Eiropas uzņēmumus investēt Irānas enerģētikas nozarē; jo īpaši aicina sniegt ES atbalstu sašķidrinātas dabasgāzes tehnoloģijas attīstībai Irānā; uzskata, ka investīcijām Irānā ir pilnībā jāatbilst ES ilgtermiņa dekarbonizācijas saistībām;

23.  norāda, ka šobrīd dabasgāze apmierina vairāk nekā puses Irānas mājsaimniecību enerģijas vajadzības; uzsver, ka atjaunojamās enerģijas izvēršanai Irānā ir milzīgs potenciāls, jo šajā valstī saule spīd vidēji 300 dienas gadā un atjaunojamās enerģijas aplēstā ražošanas jauda 13 reizes pārsniedz Irānas kopējo enerģijas patēriņu; aicina Komisiju atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību Irānā, tādējādi veicinot valsts energoresursu struktūras diversifikāciju;

24.  aicina Irānu pievienoties Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvai (EITI) un konsekventi kā pamatu ES un Irānas sadarbībai enerģētikas jomā noteikt mērķi uzlabot vides un sociālos, kā arī ekonomiskos ieguvumus gan Irānas, gan ES iedzīvotājiem;

25.  uzsver, ka Irāna saskaras ar daudzām vides problēmām, tostarp ūdens trūkumu un augsnes degradāciju, un ka ES, pilnībā izmantojot uzņēmējdarbības sadarbības potenciālu, vienlaikus būtu jāsadarbojas ar Irānu, lai uzlabotu vides aizsardzību un veicinātu vides ziņā ilgtspējīgu attīstību; aicina sadarboties vides jomā attiecībā uz ūdens saglabāšanas pārvaldību, tostarp atbalstot Irānu Urmia ezera glābšanā, pārtuksnešošanās apkarošanu, zemestrīču uzraudzību, kā arī gaisa piesārņojuma un atkritumu apsaimniekošanas jautājumos; šajā sakarībā pauž īpašas bažas par piesārņojuma līmeni Kaspijas jūrā un mudina ES un dalībvalstis sniegt Irānas valdībai aktīvu atbalstu, lai apturētu dramatiskos postījumus; atzinīgi vērtē faktu, ka Irānas vides jomas NVO ir izveidojušas partnerattiecības ar citām reģiona NVO; atzinīgi vērtē to dalību IUCN un Ramsāres konvencijā; aicina Komisiju sniegt atbalstu Irānas NVO uz līdzdalību balstītas pārvaldības projektu izstrādē;

26.  uzskata, ka reģionālais dialogs un sadarbība vides jautājumos starp Irānu un tās kaimiņvalstīm ir neatsverama tādu problēmu risināšanā kā gaisa piesārņojums, ūdens trūkums un pārtuksnešošanās; uzsver, ka ES būtu jāveicina šāda reģionālā sadarbība kā svarīgs uzticības veidošanas pasākums un jābalstās uz reģiona dalībnieku vēlmi izmantot Eiropā uzkrāto pieredzi šajā jomā;

27.  pieņem zināšanai pētījumus, kuros apgalvots, ka kodolenerģija Irānā varētu nebūt konkurētspējīga urāna nelielo rezervju un tā ieguves izmaksu dēļ; tomēr aicina Komisiju izpētīt potenciālu sadarbībai ar Irānu civilās kodolenerģijas jomā, ievērojot JCPOA saistības, un mudināt Irānu parakstīt Konvenciju par kodoldrošību; atzinīgi vērtē dažu Irānas amatpersonu priekšlikumu izveidot reģionālo dialogu par civilo kodolenerģijas programmu drošību un drošumu;

28.  uzsver potenciālu, kas piemīt sadarbībai aviācijas drošības jomā, sniedzot tehnisko palīdzību un piekļuvi nepieciešamajām sastāvdaļām, kas vajadzīgas Irānas uzņēmumiem, lai tie tiktu izslēgti no Eiropas melnā saraksta;

29.  ņem vērā to, ka Irāna ir uzņēmusi 3 miljonus Afganistānas valstspiederīgo, no kuriem tikai 950 000 cilvēku Irānā ir oficiāls bēgļa statuss, kas Irānu padara par vienu no galvenajām bēgļu uzņēmējām valstīm; atzinīgi vērtē ES papildu EUR 6,5 miljonu finansējumu Irānai, lai nodrošinātu izglītību un veselības aprūpi šajā valstī dzīvojošajiem Afganistānas valstspiederīgajiem; uzsver vajadzību veikt konkrētus pasākumus, lai aizsargātu Afganistānas migrantu un bēgļu cilvēktiesības Irānā, tostarp viņu tiesības uz pienācīgu lietas izskatīšanu un vienlīdzību likuma priekšā; uzskata, ka ES un Irānas sadarbība bēgļu pārvaldībā var palielināt abpusējo sapratni, sekmēt lielāku starptautisko tiesību un pašu patvēruma meklētāju un bēgļu cilvēktiesību ievērošanu, kā arī veicināt konfliktu atrisināšanu, lai samazinātu pašreizējās un turpmākās bēgļu plūsmas cēloņus; uzskata, ka ES un Irānas sadarbība bēgļu pārvaldībā uzlabotu bēgļu labklājību Irānā un apturētu cilvēku tirdzniecību; uzskata, ka ES un Irānas sadarbībā būtu jāietver arī padziļināts valsts un reģionālā līmeņa dialogs par migrāciju, jo īpaši par politiskajām un likumdošanas pieejām un prioritātēm saistībā ar likumīgu un nelikumīgu migrāciju, patvēruma meklētājiem un bēgļiem;

30.  atzīst — tā kā tiek lēsts, ka vairāk nekā 60 % Irānas iedzīvotāju ir vecumā līdz 30 gadiem, Irānas gados jaunie, izglītotie un tehnoloģiski progresīvie iedzīvotāji un tās sabiedrības dinamiskums var nodrošināt īpašas iespējas tiešu personisku kontaktu veicināšanai ar ES, pamatojoties uz savstarpības un abpusējas cieņas principu; uzskata, ka jauniešu apmaiņas programmas ir viens no sekmīgākajiem sabiedrību un kultūru tuvināšanas pasākumiem; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka programmā Erasmus Mundus palielinās Eiropas universitātēs studējošo Irānas studentu skaits, kas ir veids, kā apkarot nepareizus priekšstatus un stereotipus; aicina ciešāk sadarboties izglītības, pētniecības un inovācijas jomā, palielinot studentu un pētnieku apmaiņu un arī sadarbību starp augstskolām cita starpā vides, atjaunojamo energoresursu, tiesiskuma, cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā; aicina Komisiju palielināt finansējumu, kas programmā Erasmus Mundus paredzēts studentiem no Irānas; atzinīgi vērtē darbseminārus, kas nesen noritēja Teherānas universitātē, lai uzlabotu informētību par iespējamajiem ieguvumiem, ko Irānas universitātes var gūt no dalības pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”; aicina Irānas valdību iecelt pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” valsts koordinatoru, kas sniegtu tehnisko atbalstu un konsultācijas Irānas augstskolām pieteikumu iesniegšanai projektiem pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”; aicina Komisiju izskatīt iespēju liberalizēt vīzu režīmu Irānas augstāko izglītības iestāžu mācībspēkiem un pētniekiem, lai viņi varētu studēt un iziet apmācību Eiropas augstskolās; aicina izveidot ES programmu, lai pulcētu pētniekus un studentus no Irānas, Persijas līča sadarbības padomes valstīm un Eiropas ar mērķi iepazīties ar pieredzi un gūtajiem secinājumiem saistībā ar Eiropas reģionālo integrāciju;

31.  pauž lielas bažas par personu ar ES un Irānas dubultpilsonību apcietināšanu pēc iebraukšanas Irānā un uzsver, ka šīs apcietināšanas kavē tiešu personisku kontaktu iespējas; aicina Irānas iestādes atļaut Eiropā dzīvojošajiem irāņu emigrantiem droši ieceļot to dzimtajā valstī;

Reģionālā drošība

32.  uzsver to, ka dažādās Irānas iedzīvotāju grupas un kultūras tūkstošiem gadu ilgumā ir radījušas svarīgu ietekmi, tostarp uz Eiropu; norāda, ka ģeostratēģiskā novietojuma, iedzīvotāju skaita, ekonomikas apjoma, naftas un dabasgāzes rezervju un reģionālās ietekmes dēļ Irānai ir liela nozīme Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā; uzsver, ka Irānas stratēģisko interešu īstenošanu visefektīvāk veicinātu reģionālās stabilitātes atjaunošana un to ievērošana nenozīmē un nedrīkst nozīmēt konkurenci ar citiem šā reģiona nozīmīgiem dalībniekiem;

33.  uzskata, ka vienošanās kodolenerģijas jomā paver iespējas sadarbībai, lai atrisinātu drošības krīzi reģionā; uzskata, ka Irānai var būt stabilizējoša loma šajā reģionā un tai būtu attiecīgi jārīkojas; uzskata, ka viss reģions var gūt labumu no attiecību normalizēšanās ar Irānu; uzskata, ka Irānas svarīgā reģionālā dalībnieka statusam būtu jāparedz tas, ka Irāna uzņemas stabilizējošu lomu šajā reģionā; uzsver, ka 2015. gada 18. novembrī ierosinātajā ES kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšanā ir paredzēti plāni iesaistīt trešās valstis, kas atrodas kaimiņos ES kaimiņattiecību partnervalstīm, veidojot paplašinātu sadarbības sistēmu; tādēļ aicina veidot tematiskas sistēmas, lai piedāvātu sadarbību starp Savienību, dienvidu kaimiņreģiona partnervalstīm un nozīmīgiem reģionāliem dalībniekiem, piemēram, Irānu, tādos reģionālos jautājumos kā drošība, enerģētika un bēgļu pārvaldība;

34.  aicina visas reģiona valstis, jo īpaši Saūda Arābiju un Irānu, atturēties no naidīgas retorikas, kas veicina konfliktus, attiecīgas rīcības un atbalsta naidīgiem bruņotiem grupējumiem šajā reģionā, tostarp Hezbollah un Al-Nusra; pauž bažas par militarizācijas palielināšanos plašākā reģiona teritorijā un atbalsta centienus panākt lielāku ieroču kontroli, to neizplatīšanu un terorisma apkarošanu, vienlaikus atzīstot leģitīmās bažas par aizsardzību, tomēr cenšoties sekmēt visu šā reģiona valstu suverenitātes pilnīgu ievērošanu; pauž bažas par Irānas ballistisko raķešu pārbaužu norisi, kas nav JCPOA pārkāpums, bet neatbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2231(2015) garam;

35.  uzskata, ka ES un Irānas politiskajā dialogā būtu jāietver aicinājums Irānai un citiem ievērojamiem dalībniekiem šajā reģionā sniegt konstruktīvu ieguldījumu Irākas, Jemenas, Sīrijas, Libānas un Afganistānas politiskās krīzes atrisināšanā, balstoties uz starptautisko tiesību un šo valstu suverenitātes ievērošanu; prasa izveidot tādu ES diplomātijas modeli, kuras pamatā ir politiskās prioritātes, nevis reliģiskā identitāte, un princips nodrošināt visiem Tuvo Austrumu valstu iedzīvotājiem, tostarp izraēliešiem un palestīniešiem, drošību un drošumu, kā arī cieņu pret viņiem, lai veicinātu stabilāka un harmoniskāka Tuvo Austrumu reģiona veidošanu; uzskata, ka ES un Irānas sadarbība terorisma un vardarbīga ekstrēmisma apkarošanā šajā reģionā ir svarīga politiskā dialoga sastāvdaļa;

36.  uzskata, ka Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Persijas līča reģiona konfliktus nevar atrisināt, ja diskusijās nepiedalās visi dalībnieki; tādēļ atzinīgi vērtē Irānas iesaistīšanos Sīrijas miera sarunās, piedaloties Starptautiskajā Sīrijas atbalsta grupā (ISSG); tomēr pauž nožēlu, ka Irānas ieguldījums līdz šim nav izraisījis būtisku situācijas uzlabojumu, un aicina Irānu vismaz iesaistīties attiecībā uz humānās palīdzības piegādes lielāku atvieglošanu, lai palielinātu civiliedzīvotāju aizsardzību pret uzbrukumiem, un pastāvīgos centienos panākt šā konflikta ilgtermiņa risinājumu; šajā sakarībā norāda, ka Bashar Al-Assad režīma pastāvēšana Sīrijā ir kļuvusi vēl vairāk atkarīga no Irānas, un tādēļ aicina Irānas iestādes izmantot savu ietekmi, lai miermīlīgā veidā izbeigtu konfliktu Sīrijā;

37.  atzinīgi vērtē Irānas gatavību atbalstīt pašreizējos centienus nodrošināt stabilitāti Irākā, mudina sniegt nozīmīgu ieguldījumu reliģiski motivētas vardarbības izbeigšanā un aicina pielikt papildu pūles, lai visi paramilitārie grupējumi, kas darbojas valstī, nonāktu Irākas valdības pakļautībā, lai tiktu ievērotas visas intereses; uzsver, ka ES un Irānai jācīnās ar kopīgiem ienaidniekiem ISIS/Da’esh, Al Qaeda, Al-Nusra un citu līdzīgu ANO Drošības padomes norādītu teroristisko organizāciju veidolā, kuras iedvesmo ekstrēmistu izkropļoti islāma mācības principi; atzinīgi vērtē Irānas ieguldījumu cīņā pret ISIS/Da’esh, tostarp tās agrīno atbalstu kurdu reģionālajai valdībai Erbilā, un atzīst tās izšķirošo ieguldījumu Irākā, apturot ISIS/Da’esh virzīšanos uz priekšu un atgūstot džihādistu teroristiem pakļautās teritorijas; tomēr pauž bažas saistībā ar regulāri saņemto informāciju par Al Qaeda kaujinieku atbrīvošanu no ieslodzījuma; atzīmē, ka Irāna un Austrālija ir noslēgušas vienošanos par izlūkdatu apmaiņu cīņā pret ISIS/Da’esh;

38.  uzskata, ka vairāku šā reģiona valstu konfliktu pamatā ir reģionālā cīņa par ietekmi; pauž lielas bažas par reliģiski motivētas vardarbības palielināšanos šajā reģionā un uzsver nepieciešamību ES diplomātijai ilglaicīgi un visaptveroši iesaistīties, lai novērstu konflikta pamatā esošo problēmu tālāku attīstību, nodrošinot ilgtermiņa atbalstu etniskajam un reliģiskajam izlīgumam reģionā; ar bažām norāda uz to, ka cīņa starp Irānu un Saūda Arābiju par politisko un reliģisko ietekmi reģionā kļūst arvien asāka, un brīdina par sekām, ko tas var radīt attiecībā uz konfliktu noregulējumu un drošību Tuvo Austrumu reģionā un ārpus tā robežām; uzskata — spriedzes mazināšanai reģionā ir būtiski īstenot Irānas un Saūda Arābijas tuvināšanās politiku un konstruktīvu sadarbību, jo tas ir veids, kā panākt bruņoto konfliktu noregulējumu Irākā, Sīrijā, Jemenā un citviet un pārtraukt ar tiem saistītās migrācijas plūsmas, kā arī novērst terorisma un ekstrēmisma pamatcēloņus, kas rada draudus visā reģionā, kā arī Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām; aicina ES izmantot aktīvus diplomātijas centienus, lai mazinātu spriedzi starp Teherānu un Rijādu, tostarp veidot uzticību, izmantot neoficiālo diplomātiju un spriedzes mazināšanas pasākumus, kas galvenokārt ir vērsti uz Saūda Arābijas un Irānas diplomātisko attiecību atjaunošanu, lai normalizētu to attiecības; aicina ES šajā nolūkā sadarboties ar ASV un Krieviju un jo īpaši atbalstīt tādas jaunas reģionālās drošības infrastruktūras izveidi, kurā ņemta vērā Irānas un Saūda Arābijas draudu izpratne un leģitīmās bažas par drošību un kura nodrošinātu drošības garantijas gan Irānai, gan Persijas līča sadarbības padomes valstīm; uzsver, ka sadarbība par jūras satiksmes drošību Persijas līcī, tostarp hartas par brīvu kuģošanu parakstīšana, varētu būt pirmais uzticības veidošanas pasākums nolūkā izveidot reģionālo uzticību un sadarbību;

39.  pauž stingru nosodījumu par Irānas režīma atkārtotajiem aicinājumiem iznīcināt Izraēlu un īstenoto holokausta noliegšanas politiku;

Sociālekonomiskie jautājumi, tiesiskums, demokrātija un cilvēktiesības

40.  uzskata, ka Irānas revolucionārais mantojums un tās izveide par islāma republiku, kā arī Irānas un ES būtiski atšķirīgās politiskās un institucionālās sistēmas nedrīkst kavēt atklātumu un godīgu un tiešu dialoga īstenošanu, kā arī kopīga pamata meklēšanu jautājumos, kas saistīti ar demokrātiju, tiesiskumu vai cilvēktiesībām; aicina Irānas Islāma Republiku nodrošināt lielākas iespējas īstenot politisko plurālismu; uzsver, ka Medžliss ir uz reformām orientēts un proeiropisks, tomēr uzskata, ka 2016. gada februāra parlamenta un ekspertu asamblejas vēlēšanu rezultāti atspoguļo Irānas tautas izvēli, sniedz iespēju turpmākajai sadarbībai ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, ar ko būtu jāpanāk konstruktīvas attiecības, kā arī tā ir iespēja īstenot iekšējas ekonomiskās, politiskās un sociālās reformas; aicina Irānu pilnībā nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas, kas atbilstu starptautiskajiem standartiem;

41.  norāda, ka Irāna ir kļuvusi atvērtāka, jo tai ir nepieciešama palīdzība, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības un lai noturētu jaunus un labi izglītotus cilvēkus valstī, kas ir svarīgi tās stabilitātei;

42.  ar bažām norāda, ka Irānā ir pasaulē augstākais nāvessodu izpildes līmenis uz vienu iedzīvotāju; uzsver, ka, atceļot nāvessodu par noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām, ievērojami samazinātos izpildīto nāvessodu skaits; šajā sakarībā atzinīgi vērtē iespēju, ka jaunievēlētais Medžliss apsver tiesību aktus, lai izslēgtu ar narkotikām saistītus noziegumus no to noziegumu saraksta, par kuriem piespriež nāvessodu;

43.  norāda, ka ar 2013. gadā pieņemto Islāma kriminālkodeksu tiesnešiem tiek piešķirta lielāka rīcības brīvība un ka ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām ratificēšanu Irānā tiek aizliegta nāvessodu izpilde bērniem un tiek atļauts nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, kuriem pirms 2013. gada tika piespriests nāvessods, pieprasīt lietas atkārtotu iztiesāšanu; aicina Irānu nodrošināt, ka šis aizliegums tiek pilnībā īstenots un ka attiecīgie likumpārkāpēji tiek informēti par šīm tiesībām; aicina Irānu izsludināt moratoriju nāvessoda izpildei;

44.  mudina Irānu arī pilnībā sadarboties ar visām ANO cilvēktiesību struktūrām un censties panākt, ka tiek piemēroti šajā jomā, tostarp vispārējā regulārajā pārskatā, sniegtie ieteikumi, ļaujot starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām īstenot savas misijas; šādi pasākumi uzlabotu Eiropas sabiedriskās domas viedokli par Irānu; uzsver, ka Irānas valdība ir dialoga veidā iesaistījusies ANO īpašajās procedūrās; aicina Irānas valdību novērst būtiskās problēmas, kas ir norādītas ANO īpašā referenta un ANO ģenerālsekretāra ziņojumos par cilvēktiesību stāvokli Irānā, kā arī izpildīt ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijās ietvertās prasības īstenot konkrētus pasākumus;

45.  aicina EĀDD un Komisiju atbalstīt tādas vides radīšanu, kurā pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu pienācīgi un neatkarīgi darboties; uzsver, ka ES un Irānas attiecībās ir svarīgi ievērot ES pamatnostādnes cilvēktiesību jomā, tostarp attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem;

46.  aicina Irānu ievērot, aizstāvēt un īstenot saistības, kas noteiktas Irānas Islāma Republikas konstitūcijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvencijā par bērna tiesībām un Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, ievērojot tiesības uz vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē, uzskatu brīvību, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību, domas, pārliecības un ticības brīvību, un tiesību aktos un praksē nodrošinot, ka tās pilsoņi var izmantot individuālās, sociālās un politiskās tiesības bez diskriminācijas un vajāšanas dzimuma, valodas, reliģijas, politisku vai citu uzskatu, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, dzimuma, seksuālās orientācijas vai cita statusa dēļ, kā to paredz šie instrumenti; norāda, ka tas ietver arī pamattiesības uz vienlīdzību likuma priekšā, kā arī tiesības uz vienlīdzīgu izglītības, veselības aprūpes un profesionālo iespēju pieejamību;

47.  atzinīgi vērtē saskaņā ar jauno Kriminālprocesa kodeksu veiktās reformas, tomēr pauž nopietnas bažas par to, ka šis kodekss pilnībā negarantē starptautiski pienācīgus procesuālos aizsargmehānismus; aicina Irānu pārskatīt 2014. gada Kriminālprocesa kodeksu, lai nodrošinātu taisnīgas tiesas garantiju iekļaušanu tajā; aicina Irānu pārskatīt un grozīt likumu, lai nodrošinātu, ka liecības, kas izvilinātas ar spīdzināšanu, ļaunprātīgu izturēšanos un cita veida piespiedu paņēmieniem, netiek iekļautas kriminālprocesa pierādījumos, un ka atbildīgās iestādes automātiski izmeklē visas tām zināmās apsūdzības spīdzināšanā un ļaunprātīgas izturēšanās metožu izmantošanā;

48.  prasa atbrīvot visus politieslodzītos; aicina Irānu atbrīvot ieslodzītos ES pilsoņus, kuri ir aizturēti vai notiesāti tādā tiesas procesā, kurā netika ievēroti starptautiskie standarti, tostarp: 58 gadus veco Nazak Afshar, kurš atrodas ieslodzījumā kopš 2016. gada marta, 76 gadus veco Kamal Foroughi — ieslodzījumā kopš 2011. gada maija, 65 gadus veco Homa Hoodfar — ieslodzījumā kopš 2016. gada jūnija un 37 gadus veco Nazinin Zaghari-Ratcliffe — ieslodzījumā kopš 2016. gada aprīļa;

49.  atzīst, ka Irānā pastāv liela ticības un pārliecības dažādība; atzīmē, ka Irānas Islāma Republikas konstitūcijā ir oficiāli garantēta dažu reliģisko minoritāšu un to reliģiskās pamatbrīvību aizsardzība; tomēr pauž bažas par to, ka ir palielinājies tādu cilvēku skaits, kuri ir ieslodzīti tādēļ, ka pieder pie reliģiskajām minoritātēm vai pauž noteiktu pārliecību; prasa Irānas iestādēm nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērotas un ar likumu aizsargātas reliģisko un etnisko minoritāšu tiesības un ka tiek paplašināta ticības brīvība;

50.  norāda uz Irānas sieviešu sasniegumiem izglītības, zinātnes un pētniecības jomā, ko apliecina fakts, ka vairākums Irānas augstskolu studentu ir sievietes; mudina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk divpusējā sadarbībā ar Irānas iestādēm aktualizēt dzimumu līdztiesības jautājumus; prasa nodrošināt pilnīgu dzimumu līdztiesību, īstenojot pasākumus nolūkā likvidēt diskrimināciju pret sievietēm tiesību aktos un praktiskajā dzīvē un nodrošinātu sieviešu līdztiesīgu dalību darba tirgū un visos ekonomiskās, kultūras, sociālās un politiskās dzīves aspektos; atzinīgi vērtē centienus izstrādāt likumprojektu „Par sieviešu aizsardzību pret vardarbību” un pauž cerību, ka jaunievēlētais parlaments apsvērs tādu tiesību aktu pieņemšanu, kas nosaka par krimināli sodāmu jebkādu vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē un izvarošanu laulībā;

51.  atzinīgi vērtē prezidenta Hassan Rohani pirmsvēlēšanu kampaņā pausto solījumu ierosināt pilsoņu tiesību hartu un sniegtos paziņojumus par etnisko minoritāšu tiesību veicināšanu; uzskata, ka šajā hartā kā pamatu būtu jāizmanto un pilnībā jāņem vērā Irānas starptautisko cilvēktiesību saistības; uzsver, ka ir svarīgi ievērot tiesiskumu un tiesu iestāžu neatkarību, nodrošinot nepieciešamo juridisko noteiktību, kas vajadzīga ārvalstu tiešajām investīcijām, bet kas primāri ir pašas Irānas tautas interesēs; prasa tiesu iestādēm nodrošināt taisnīgu tiesu un pienācīgu lietas izskatīšanu un sniegt aizdomās turētajiem piekļuvi juristam; aicina EĀDD un Komisiju sadarboties ar Irānas iestādēm tādās jomās kā tiesu iestāžu reforma, cietumu sistēmas reforma un tostarp ieslodzījuma apstākļu uzlabošana, valdības pārskatatbildība, tiesiskuma ievērošana, vārda brīvības, iedzīvotāju vispārējo cilvēktiesību un pamatbrīvību nodrošināšana un korupcijas apkarošana;

o
o   o

52.  uzdod Parlamenta priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Irānas valdībai un parlamentam, Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un EĀDD.

(1) OV C 199 E, 7.7.2012., 163. lpp.
(2) OV C 332 E, 15.11.2013., 102. lpp.
(3) OV C 153 E, 31.5.2013., 157. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0339.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0348.

Juridisks paziņojums