Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2110(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0284/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0284/2016

Debates :

PV 24/10/2016 - 16
CRE 24/10/2016 - 16

Balsojumi :

PV 25/10/2016 - 7.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0403

Pieņemtie teksti
PDF 557kWORD 65k
Otrdiena, 2016. gada 25. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Cīņa pret korupciju un turpmākie pasākumi saistībā ar CRIM rezolūciju
P8_TA(2016)0403A8-0284/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcija par cīņu pret korupciju un turpmākiem pasākumiem saistībā ar Īpašās komitejas organizētās noziedzības, korupcijas un naudas atmazgāšanas jautājumos (CRIM) rezolūciju (2015/2110(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. pantu un 82.–89. pantu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 5., 6., 8., 17., 32., 38. un 41. pantu, 47.–50. pantu un 52. pantu,

–  ņemot vērā TI padomes 2015. gada 16. jūnija secinājumus par atjaunoto Eiropas Savienības iekšējās drošības stratēģiju (2015–2020),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2015. gada 25. un 26. jūnija secinājumus par drošību,

–  ņemot vērā attiecīgās ANO konvencijas, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju un Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju, kas atvērtas parakstīšanai Strasbūrā attiecīgi 1999. gada 27. janvārī un 1999. gada 4. novembrī, un rezolūcijas (98) 7 un (99) 5, kuras Eiropas Padomes Ministru komiteja pieņēmusi attiecīgi 1998. gada 5. maijā un 1999. gada 1. maijā un ar kurām izveido Pretkorupcijas starpvalstu grupu (GRECO),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2014. gada 30. aprīlī pieņemto Ieteikumu CM/Rec (2014) 7 par trauksmes cēlēju aizsardzību,

–  ņemot vērā ESAO Konvenciju par ārvalstu valsts amatpersonu uzpirkšanas apkarošanu starptautiskās uzņēmējdarbības darījumos, kas atvērta parakstīšanai Parīzē 1997. gada 17. decembrī, tajā iekļautos ieteikumus un jaunākos uzraudzības ziņojumus par valstīm,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvu 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/42/ES par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/62/ES par euro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2000/383/TI,(4)

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Direktīvu 2006/70/EK(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulu (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1781/2006(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 513/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2219 par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI(9),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 6. decembra Lēmumu 2007/845/TI attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1142/2014, ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 attiecībā uz Eiropas politisko partiju finansēšanu(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(12),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(13),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Direktīvu (ES) 2016/343 par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā(14),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2012)0363),

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi (COM(2013)0534),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-105/14 (Taricco un citi)(15), kurā Tiesa norāda, ka jēdziens „krāpšana”, kā tas ir definēts Konvencijas par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību 1. pantā, attiecas uz PVN ieņēmumiem,

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) (COM(2013)0535),

–  ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi(16),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu (COM(2015)0625),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI(17),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 3. februāra ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „ES pretkorupcijas ziņojums” (COM(2014)0038),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Eiropas Drošības programma” (COM(2015)0185),

–  ņemot vērā Eiropola 2013. gada marta smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumu (SOCTA) un 2015. gada 30. septembra novērtējumu par organizētās noziedzības draudiem internetā (IOCTA),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Eiropas Drošības programmu(18),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu — ieteicamie pasākumi un iniciatīvas (galīgais ziņojums)(19),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījumus par Eiropas integrācijas trūkuma sekām organizētās noziedzības un korupcijas jomā,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Budžeta kontroles komitejas atzinumus (A8-0284/2016),

A.  tā kā organizētā noziedzība ir globāla mēroga apdraudējums, kas tādējādi rada vajadzību pēc kopējas un saskaņotas ES un tās dalībvalstu atbildes reakcijas;

B.  tā kā mēs joprojām pilnībā neizprotam sarežģīto organizētās noziedzības problēmu un briesmas, ko rada noziedzīgo organizāciju iefiltrēšanās dalībvalstu sociālajās, ekonomiskajās, uzņēmējdarbības, politiskajās un iestāžu struktūrās;

C.  tā kā organizētās noziedzīgās grupas ir demonstrējušas tendenci un pārliecinošu spēju dažādot savas darbības, pielāgojoties atšķirīgām ģeogrāfiskām teritorijām un ekonomiskajām un sociālajām situācijām un izmantojot to trūkumus un nepilnības, vienlaikus darbojoties dažādos tirgos un izmantojot priekšrocības, ko sniedz atsevišķu dalībvalstu atšķirīgie tiesību akti, lai attīstītu savu darbību un maksimāli palielinātu peļņu;

D.  tā kā noziedzīgās organizācijas ir mainījušas savu darbības veidu, piesaistot speciālistus, banku iestādes, amatpersonas un politiķus, kuri nav noziedzīgo organizāciju locekļi, tomēr atbalsta to darbību dažādos līmeņos;

E.  tā kā noziedzīgās organizācijas ir demonstrējušas ievērojamas pielāgošanās spējas, tostarp savā labā izmantojot jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības;

F.  tā kā briesmas, ko rada iebiedēšanas spēks, kuru var sniegt dalība organizācijā vien, nav prioritāte salīdzinājumā ar cīņu pret tā sauktajiem mērķtiecīgajiem noziegumiem (noziegumiem, kuru veikšana ir organizācijas uzdevums) un tā kā tas Eiropas līmenī ir radījis nepilnības normatīvā un operatīvā aspektā, atvieglojot organizēto noziedzīgo grupu pārrobežu darbības;

G.  tā kā papildus acīmredzamākajiem draudiem sabiedriskajai kārtībai un valsts drošībai, ko rada noziedzīgajām organizācijām tipiskie vardarbības veidi, organizētā noziedzība rada tikpat nopietnas problēmas, iesaistoties likumīgajā ekonomikā un saistītajās darbībās, un tas noved pie amatpersonu korupcijas un līdz ar to arī organizētās noziedzības iefiltrēšanās iestādēs un valsts pārvaldē;

H.  tā kā nelikumīgie līdzekļi, kas gūti no noziedzīgo organizāciju veiktiem noziegumiem, tiek plašā mērogā legalizēti Eiropas likumīgajā ekonomikā; tā kā pēc ieguldīšanas likumīgajā ekonomikā šāds kapitāls ar savu ievērojami kropļojošo ietekmi rada nopietnus draudus brīvai uzņēmējdarbībai un konkurencei;

I.  tā kā noziedzīgās grupas iegūst piekļuvi politiķiem un pārvaldes darbiniekiem, lai izmantotu valsts pārvaldes rīcībā esošos finanšu resursus un ietekmētu tās darbības, saņemot politiķu, amatpersonu un uzņēmēju slepenu atbalstu; tā kā to ietekme uz politiķiem un pārvaldes darbiniekiem visvairāk ir jūtama tādos sektoros kā publiskais iepirkums, valsts pasūtīti būvdarbi, publiskais finansējums, lūžņu un atkritumu likvidēšana un tieša līgumu slēgšana par visu veidu preču iepirkšanu un pakalpojumu pārvaldību;

J.  tā kā organizētās noziedzības galvenais mērķis ir peļņa; tā kā tādēļ tiesībaizsardzības iestādēm ir vajadzīga spēja koncentrēti vērsties pret organizētās noziedzības finansēšanu, kas bieži vien ir cieši saistīta ar korupciju, krāpšanu, viltošanu un kontrabandu;

K.  tā kā ka trauksmes cēlējiem ir būtiska nozīme cīņā pret korupciju, jo viņi var atklāt krāpšanas gadījumus, kas citādi tiktu paturēti noslēpumā; tā kā trauksmes celšana tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajiem veidiem, kā apturēt pārkāpumus, novērst to atkārtošanos vai atklāt pārkāpumus, ja tie ir jau izdarīti;

L.  tā kā nekādi Eiropas tiesību akti nebūtu jāinterpretē kā tādi, kas ierobežo trauksmes celšanu;

M.  tā kā organizētā noziedzība, korupcija un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija rada nopietnus draudus ES ekonomikai, ievērojami samazinot nodokļu ieņēmumus dalībvalstīs un ES kopumā, kā arī pārskatatbildībai par publiskiem ES finansētiem projektiem, jo noziedzīgas organizācijas darbojas dažādās nozarēs, no kurām daudzas ir pakļautas valsts kontrolei;

N.  tā kā 2014. gadā tika ziņots par 1649 krāpnieciskiem pārkāpumiem, kas ietekmēja Eiropas budžetu EUR 538,2 miljonu apmērā un saistīti gan ar izdevumiem, gan ar ieņēmumiem, bet tā kā nav oficiālu datu par to, kāda krāpniecisko pārkāpumu procentuālā daļa ir attiecināma uz organizēto noziedzību,

Ievads

1.  atkārtoti uzsver 2013. gada 23. oktobra rezolūcijā par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu izklāstīto saturu un ieteikumus; īpaši vēlreiz aicina pieņemt Eiropas rīcības plānu organizētās noziedzības, korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izskaušanai, kam efektivitātes nolūkā jāpiešķir pietiekami finanšu līdzekļi un kvalificēts personāls;

2.  atzinīgi vērtē ES Padomes Nīderlandes, Slovākijas un Maltas prezidentūras 18 mēnešu programmu, kuras darba kārtībā liela nozīme piešķirta visaptverošai un integrētai pieejai attiecībā uz organizēto noziedzību; norāda, ka cīņai pret krāpšanu, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju jābūt ES iestāžu politiskai prioritātei, tāpēc izšķirīgi svarīga ir dalībvalstu policijas un tiesas iestāžu sadarbība;

3.  uzskata, ka uzmanība jāpievērš konkrētām jomām, kurās pašreizējos apstākļos rīcība ir prioritāra;

Pastāvošo noteikumu pareizas transponēšanas, piemērošanas uzraudzības un efektivitātes izvērtējuma panākšana

4.  norāda, ka cīņā pret organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu dalībvalstīm būtu jātransponē un jāpiemēro pastāvošie ES un starptautiskie instrumenti;

5.  aicina Komisiju pēc iespējas drīz pabeigt novērtējumu par šo instrumentu transponēšanas pasākumiem, pilnībā informēt Parlamentu par rezultātiem un, ja nepieciešams, sākt pārkāpuma procedūras; aicina Komisiju jo īpaši iesniegt ziņojumu, kurā novērtēta Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI par cīņu pret organizēto noziedzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību transponēšana;

6.  aicina dalībvalstis pienācīgi transponēt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās, kuram ir būtiska nozīme policijas un tiesu iestāžu sadarbības stiprināšanā Eiropas Savienībā;

7.  mudina dalībvalstis ātri transponēt ceturto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

8.  iesaka ES pievienoties GRECO kā pilntiesīgai dalībniecei; prasa, lai ES piedalās Atvērtās pārvaldības partnerībā, izpilda ziņošanas pienākumus, ko tai uzliek ANO Pretkorupcijas konvencija, kuras puse tā ir, un atbalsta tehnisko palīdzību, ko saskaņā ar minēto konvenciju sniedz ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC); mudina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt Parlamentam progresa ziņojumu par gatavošanos ES dalībai GRECO, ietverot pārskatu par juridiskajām problēmām un to iespējamajiem risinājumiem;

9.  pauž nožēlu par to, ka Komisija vēl nav publicējusi otro pretkorupcijas ziņojumu, kas bija jāpublicē 2016. gada sākumā; aicina Komisiju to iesniegt pēc iespējas drīz; atkārtoti norāda, ka pretkorupcijas ziņojumos nebūtu jāapskata situācija tikai dalībvalstīs vien un ka tajā būtu jāietver arī sadaļa par Eiropas Savienības iestādēm; tāpēc aicina Komisiju rast piemērotu veidu, kā uzraudzīt korupciju ES iestādēs, struktūrās un aģentūrās;

10.  aicina Komisiju izskatīt iespēju dažādos Savienības līmeņa uzraudzības mehānismus, tostarp sadarbības un pārbaudes mehānismu, ES pretkorupcijas ziņojumu, ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, apvienot plašākā tiesiskuma uzraudzības sistēmā, ko varētu piemērot visām dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām; šajā sakarā uzskata, ka Eiropas Savienības iestādēm ir jārāda piemērs, atbalstot augstākos pārredzamības standartus, un jānodrošina, ka pastāv atturoši un efektīvi sodi pārkāpējiem; aicina Komisiju reglamentēt lobēšanu un sodīt par interešu konfliktiem;

11.  norāda, ka nolūkā efektīvi novērst un apkarot organizēto noziedzību vajadzīga starpnozaru pieeja; šajā sakarā uzsver Eiropas Noziedzības novēršanas tīkla lomu un nepieciešamību to atbalstīt finansiāli;

12.  iesaka Komisijai veikt pētījumu par progresīvākajiem valsts tiesību aktu kopumiem cīņai pret organizēto noziedzību un korupciju, lai izstrādātu efektīvus un novatoriskus Eiropas tiesību aktus; aicina Komisiju veikt pētījumu par izmeklēšanas praksi, ko izmanto dalībvalstīs, lai cīnītos pret organizēto noziedzību, pievēršot īpašu uzmanību tādu līdzekļu izmantošanai kā telefona sarunu noklausīšanās, parasto sarunu noklausīšanās, kratīšanas procedūras, aresta izpildes atlikšana, konfiskācijas atlikšana, slepenās operācijas un kontrolētas un uzraudzītas piegādes operācijas;

13.  aicina dalībvalstis vairāk ieguldīt tiesiskuma kultūras veicināšanā, jo īpaši ņemot vērā to, ka pirmais un efektīvākais novēršanas veids ir jauno ES iedzīvotāju paaudžu izglītošana, it sevišķi — ar īpašām darbībām skolās;

Prioritātes un darbības struktūra cīņai pret organizēto noziedzību un korupciju

14.  uzskata, ka pašreizējā ES politikas ciklā organizētās noziedzības apkarošanai būtu jāuzsver cīņa pret līdzdalību (t. i., par dalību noziedzīgā organizācijā), ne tikai pret tā sauktajiem mērķtiecīgajiem noziegumiem (t. i., noziegumiem, kuru izdarīšanai šādas organizācijas izveido); jo īpaši uzskata, ka dalība noziedzīgā organizācijā ir jāatzīst par krimināli sodāmu nodarījumu neatkarīgi no mērķtiecīgo noziegumu izdarīšanas; atgādina, ka šajā politikas ciklā īstā Eiropas pretkorupcijas stratēģijā kā prioritāte būtu jāiekļauj arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, korupcijas un cilvēku tirdzniecības apkarošana;

15.  aicina noteikt prioritātes, kas saskanētu ar ES noziedzības novēršanas politiku un ekonomisko, sociālo, nodarbinātības un izglītības politiku, un šajā procesā pilnībā iesaistīt Parlamentu;

16.  aicina izveidot specializētu Eiropola struktūrvienību tādu organizētās noziedzības grupu apkarošanai, kuras darbojas vienlaikus dažādās nozarēs; uzskata, ka dalībvalstīm pašreizējā iestāžu sistēmā jāizveido droši un efektīvi mehānismi, kas nodrošinātu, ka organizētās noziedzības izmeklēšana norit pienācīgi koordinēti, un veicinātu savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm;

Stingrāks tiesiskais regulējums

17.  prasa Komisijai, pamatojoties uz spēkā esošo noteikumu transponēšanas un piemērošanas novērtējumu, ierosināt tiesību aktus, kas novērstu visas iespējamās nepilnības cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju, kā arī uzlabot tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību; it īpaši aicina:

   a) pārskatīt pastāvošos tiesību aktus, lai ieviestu efektīvus, samērīgus un atturošus sodus un precizētu kopējās noziegumu definīcijas, tostarp attiecībā uz dalību noziedzīgā organizācijā vai grupā, ar ko var saprast strukturētu grupu, kas pastāv kādu laiku, sastāv no vismaz divām personām, kuras rīkojas saskaņoti, lai tieši vai netieši gūtu jebkāda veida finansiālu un/vai materiālu labumu, un kas būtiski apdraud ES un tās dalībvalstu sociālo un ekonomisko kohēziju;
   b) iesniegt pārskatītu tiesību akta priekšlikumu par noziegumu pret vidi apkarošanu, lai stiprinātu krimināltiesisko reakciju pret nelikumīgu atkritumu sadedzināšanu, un jauno piesārņotāju nelikumīgu apglabāšanu atzīt par krimināli sodāmu noziedzīgu nodarījumu tāpat, kā noteikts Direktīvā 2008/99/EK;

18.  aicina Komisiju izstrādāt minimālos noteikumus par nodarījumu un sodu definēšanu; jo īpaši prasa:

   a) nodrošināt, ka amatpersonas, krāpšanas nozieguma un korupcijas nozieguma definīcijas ir piemērojamas horizontāli; atgādina, ka PIF direktīvas sarunu kontekstā šo jēdzienu definīcijas pastāv, taču tikai minētās direktīvas nolūkiem; norāda, ka šīs sarunas pašlaik ir bloķētas Padomē, un prasa tās nekavējoties atsākt;
   b) jaunu tiesību akta priekšlikumu par konkrēta veida organizēto noziedzību, kuras dalībnieki līdzdalības radīto iebiedēšanas spēku un attiecīgos pakļāvības un klusēšanas apstākļus izmanto, lai izdarītu noziegumus, tieši vai netieši pārvaldītu vai kontrolētu ekonomiskās darbības, koncesijas, atļaujas, publiskos līgumus un publiskos pakalpojumus vai gūtu nelikumīgu peļņu vai priekšrocības sev vai citām personām;
   c) tiesību akta priekšlikumu, ar ko tiktu ieviesta īpaša Eiropas programma liecinieku un tādu personu aizsardzībai, kuras sadarbojas ar tiesu iestādēm, ziņojot par noziedzīgām organizācijām un b) punktā raksturotajām organizācijām;
   d) likumdošanas priekšlikumu, kas paredzētu un ieviestu kopīgus noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību; prasa iesniegt šādu priekšlikumu līdz 2017. gada beigām;
   e) vēl vienu tiesību akta priekšlikumu par aizdomās turēto vai apsūdzēto tiesību stiprināšanu kriminālprocesā, cita starpā attiecībā uz pirmstiesas apcietinājumu, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu, kas atzītas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un ES Pamattiesību hartā;
   f) īpašus tiesību aktus cīņai pret radioaktīvo materiālu un bīstamo atkritumu eksportu un nelikumīgu tirdzniecību ar savvaļas dzīvniekiem un augiem, ņemot vērā, ka saskaņā ar vides aizsardzības organizāciju un NVO informāciju gan noziegumiem pret savvaļas dzīvniekiem un augiem un mežu, gan nelikumīgai radioaktīvo materiālu un bīstamo atkritumu tirdzniecībai un eksportēšanai uz trešām valstīm ir liela loma organizētās noziedzības finansēšanā;

Efektīvāka policijas un tiesu iestāžu sadarbība ES līmenī

19.  norāda, ka organizētajai noziedzībai, korupcijai un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai parasti ir pārrobežu dimensija, tādēļ vajadzīga cieša sadarbība starp kompetentajām valstu iestādēm, kā arī starp valstu iestādēm un attiecīgajām ES aģentūrām;

20.  uzskata, ka policijas un tiesu iestāžu sadarbība informācijas apmaiņas veidā ir būtiska, lai varētu veikt efektīvus pasākumus cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību;

21.  aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus, kas stiprinātu Eiropas sadarbību organizētās noziedzības, korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā, kā arī uzlabotu izpratni par šo darbību radīto kaitējumu cilvēkiem, sabiedrībai un ekonomikai;

22.  pauž nožēlu par to, ka policijas un tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībai raksturīgas pārāk ilgas birokrātiskas procedūras, kas mazina tās lietderību un apdraud efektivitāti cīņai pret organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ES līmenī; aicina dalībvalstis nostiprināt, padarīt efektīvāku un intensificēt policijas un tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību un informācijas apmaiņu savā starpā un ar Eiropola vai Eurojust starpniecību, kā arī nodrošināt pienācīgu apmācību un tehnisko atbalstu, tostarp ar CEPOL un Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu, sekmēt pierādījumu savstarpēju pieņemamību dalībvalstu starpā un nodrošināt kopēju izmeklēšanas grupu plašāku izmantojumu;

23.  aicina dalībvalstis sistemātiski papildināt, izmantot un citcitai izplatīt visus par vajadzīgiem un relevantiem uzskatītos esošo Eiropas datubāžu datus par personām, kuras notiesātas par nodarījumu, kas saistīts ar organizēto noziedzību, un aicināt ES aģentūras, proti, Eiropolu un Eurojust, sekmēt šo informācijas apmaiņu; šajā sakarā aicina vienkāršot infrastruktūru, lai garantētu drošu saziņu un visu esošo Eiropola instrumentu efektīvu izmantošanu, vienlaikus pilnībā ievērojot Eiropas datu aizsardzības tiesību aktus;

24.  uzsver, ka steidzami jāizveido efektīvāka ES tiesu iestāžu komunikācijas un informācijas apmaiņas sistēma, vajadzības gadījumā aizstājot tradicionālos savstarpējās tiesiskās palīdzības krimināllietās instrumentus; aicina Komisiju izvērtēt nepieciešamību pēc likumdošanas darbībām šajā jomā un izveidot pienācīgu ES sistēmu informācijas apmaiņai starp ES tiesas iestādēm;

25.  aicina dalībvalstis sistemātiski apmainīties ar visiem par vajadzīgiem un relevantiem atzītiem PDR datiem par personām, kas ir saistītas ar organizēto noziedzību;

Noziedzīgo organizāciju līdzekļu arestēšana un vieglāka tālākizmantošana sociāliem nolūkiem

26.  uzskata, ka kopīgas metodes izmantošana noziedzīgo organizāciju līdzekļu arestēšanai Eiropas Savienībā būtu noziedzniekus atturošs pasākums; aicina dalībvalstis ātri transponēt Direktīvu 2014/42/ES par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju; aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kas nodrošinātu tādu aresta un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu, kas saistīti ar valstu pieņemtiem aktīvu aizsardzības pasākumiem;

27.  aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt ES pasākumus attiecībā uz šādām darbībām:

   a) izsekot, iesaldēt un konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, cita starpā nosakot kriminālatbildību par kapitāla vai īpašuma īpašumtiesību nodošanu nolūkā izvairīties no iesaldēšanas vai konfiscēšanas un šā kapitāla īpašumtiesību vai pieejamības pieņemšanu vai paredzot konfiscēšanu gadījumos, kad attiecīgā persona netiek galīgi notiesāta;
   b) sekmēt iesaldēta un konfiscēta īpašuma pārvaldību un tā tālākizmantošanu sociāliem nolūkiem un kompensācijai cietušo ģimenēm un uzņēmumiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējusi augļošana un rekets;
   c) attīstīt administratīvo, policijas un tiesu iestāžu sadarbību, lai izsekotu, arestētu un konfiscētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus Savienībā, un uzlabot valstu līdzekļu atguves dienestus, kuriem būtu jāpiešķir pienācīgi resursi;

28.  mudina dalībvalstis palielināt sadarbību un paraugprakses apmaiņu šajā jomā, izmantojot pastāvošās sanāksmju platformas, piemēram, Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevēju komiteju (COCOLAF) un citas;

Organizētās noziedzības un korupcijas iefiltrēšanās likumīgajā ekonomikā novēršana

29.  norāda, ka korupcija, it īpaši publisko līgumu piešķiršanas un publiskā un privātā sektora partnerību kontekstā, ļauj organizētajai noziedzībai vieglāk iefiltrēties likumīgajā ekonomikā;

30.  aicina visā ES ieviest visaptverošu e-iepirkumu sistēmu, lai samazinātu korupcijas risku publiskā iepirkuma procedūrās;

31.  aicina dalībvalstis un Eiropas iestādes ieviest publiskā iepirkuma uzraudzības instrumentus, izveidot melnos sarakstus ar uzņēmumiem, kam ir pierādītas saiknes ar organizēto noziedzību un/vai kas ir veikuši koruptīvas darbības, un liegt tiem iesaistīties ekonomiskās attiecībās ar publisku iestādi un izmantot ES līdzekļus; aicina dalībvalstis izveidot specializētas struktūras valsts līmenī, kuru uzdevums būtu atklāt noziedzīgas organizācijas, un izslēgt publiskā iepirkuma subjektus, kas ir iesaistīti koruptīvās darbībās vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā; uzsver, ka iekļaušana melnajā sarakstā var būt efektīvs līdzeklis, ar ko atturēt uzņēmumus no iesaistīšanās koruptīvās darbībās, kā arī ir labs stimuls uzņēmumiem pilnveidot un stiprināt savas iekšējās integritātes procedūras; aicina dalībvalstis ieviest uzņēmumu sertifikāciju attiecībā uz organizētās noziedzības apkarošanu un aicina ES līmenī automātiski apmainīties ar relevanto informāciju;

32.  norāda, ka 21 dalībvalsts vēl nav transponējusi publisko iepirkumu direktīvu paketi; uzskata, ka publiskā iepirkuma noteikumi ir būtiski nolūkā nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību šajā jomā, kas ir īpaši pakļauta korupcijas riskam;

33.  norāda, ka pārbaudāmi noteikumi par pārredzamu grāmatvedību ir jānodrošina ne tikai visu dalībvalstu centrālajā pārvaldē, bet arī reģionālajā un vietējā līmenī;

34.  ir nobažījies par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā iesaistīto noziedzīgo uzņēmumu regulāro praksi lielu projektu konkursa procedūrās iesniegt piedāvājumus ar cenām, kas zemākas par pašizmaksu; aicina Komisiju iekļaut priekšlikumu ekonomisku novērtējumu attiecībā uz uzņēmumiem, kam piešķirti līgumi, kā arī apakšuzņēmējiem;

35.  norāda, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ar sarežģītām uzņēmumu struktūrām un to integrēšana likumīgā saimnieciskajā darbībā var apdraudēt valsts sabiedrisko kārtību; aicina dalībvalstis, neradot nepamatotu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ieviest pasākumus, kas palielinātu monetāro darījumu pārredzamību un uzlabotu iespēju izsekot, kādas fiziskās personas veikušas darījumus, nolūkā izsekot noziedzīgo grupu un terorisma finansējumu (princips „sekojiet naudai”); aicina dalībvalstis veikt pasākumus, kuri apgrūtinātu komplicētu un blīvu savstarpēji savienotu uzņēmumu struktūru izveidi, kas — tā kā šādas struktūras bieži vien ir nepārredzamas — var tikt ļaunprātīgi izmantotas noziedzīgu vai teroristisku darbību un citu smagu noziegumu finansēšanai;

36.  mudina Komisiju un dalībvalstis pirms jebkādu līgumu slēgšanas pieprasīt, lai līgumslēdzēji pilnībā atklāj savu korporatīvo struktūru un faktiskos īpašniekus, tādējādi nodrošinot, ka netiek atbalstīti uzņēmumi, kas nodarbojas ar agresīvu nodokļu plānošanu, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un korupciju;

37.  norāda, ka īpašumu iegāde ES dalībvalstīs ir veids, kā noziedznieki, ar ārvalstu pastkastīšu uzņēmumiem slēpjot savas faktiskās īpašumtiesības, legalizē noziedzīgās darbībās iegūtus līdzekļus; mudina dalībvalstis nodrošināt, ka visiem ārvalstu uzņēmumiem, kas vēlas iegūt īpašumu to teritorijā, piemēro tādus pašus pārredzamības standartus kā uzņēmumiem, kuri izveidoti šo dalībvalstu jurisdikcijā;

38.  atgādina, ka finanšu krīze ir palielinājusi spiedienu uz Eiropas valstu valdībām; ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās problēmas, aicina nodrošināt spēcīgākas publisko izdevumu integritātes un pārredzamības garantijas;

39.  mudina dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz licencēšanas un būvatļauju piešķiršanas lēmumiem reģionālā un vietējā līmenī;

40.  norāda, ka dalībvalstīm un Komisijai ir juridisks pienākums apkarot krāpšanu saskaņā ar LESD 325. pantu, un atzinīgi vērtē krāpšanas apkarošanas klauzulu iekļaušanu tiesību aktu priekšlikumos ar finansiālu ietekmi;

41.  ir nobažījies par to, ka pieaug ar PVN saistīta krāpšana, jo īpaši tā sauktā karuseļveida krāpšana; aicina visas dalībvalstis piedalīties visās Eurofisc darbības jomās, lai tādējādi atvieglotu informācijas apmaiņu ar mērķi palīdzēt apkarot šāda veida krāpšanu;

42.  aicina dalībvalstis pieņemt īpašus tiesību aktus un veikt atbilstošus pasākumus, ar kuriem novērst un ierobežot darbības, ko veic visu līmeņu speciālisti, bankas, ierēdņi un politiķi, kuri, kaut arī nav noziedzīgo organizāciju dalībnieki, atbalsta tās dažādos līmeņos; šajā sakarā:

   a) iesaka dalībvalstīm un Eiropas iestādēm sekmēt amatpersonu rotāciju, lai novērstu korupciju un organizētās noziedzības iefiltrēšanos;
   b) aicina pieņemt obligātus noteikumus, ar kuriem paredzētu, ka personas, kas ir notiesātas vai kas ir piedalījušās organizētajā noziedzībā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, korupcijā vai citos smagos nodarījumos, nodarījumos pret publisko pārvaldi, dalību noziedzīgās organizācijās vai korupciju, nedrīkst kandidēt vēlēšanās vai strādāt publiskajā pārvaldē, tostarp Eiropas Savienības iestādēs, struktūrās un aģentūrās;
   c) aicina piemērot kriminālsodu vadītājiem un bankām lietās, kurās pierādīta liela apjoma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana; aicina Komisiju sagatavot priekšlikumu, kas nodrošinātu pilnīgu bankas līdzekļu plūsmu pārredzamību ne tikai attiecībā uz privātpersonām, bet arī juridiskām personām un trastiem;

43.  uzskata, ka ir nepieciešami Eiropas mēroga noteikumi, kas paredzētu visu politisko partiju finansējuma avotu pārbaudi un uzraudzību nolūkā nodrošināt to likumību;

44.  uzskata, ka ir svarīgi pastiprināt tiesību normas, ar ko paredzēts nodrošināt naudas plūsmu labāku pārredzamību un izsekojamību, jo īpaši attiecībā uz ES fondu pārvaldību, cita starpā izmantojot iepriekšējas pārbaudes un galīgo revīziju par līdzekļu pareizu izmantošanu; aicina dalībvalstis iesniegt valsts deklarācijas par savām kontroles sistēmām; aicina Komisiju:

   a) koriģēt maksājumus gadījumos, kad dalībvalstis ir pieļāvušas pārkāpumus ES līdzekļu izmantošanā;
   b) iestādēm un uzņēmumiem, kas atzīti par vainīgiem krāpnieciskā ES līdzekļu izmantošanā, uz laiku liegt piekļuvi ES finansējumam;
   c) cieši uzraudzīt ES līdzekļu izlietošanu un regulāri ziņot par to Eiropas Parlamentam;

45.  uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina augstākā līmeņa integritāte iepirkuma procesos ES finansētu projektu īstenošanai; atgādina, ka nolūkā noteikt, vai ES līdzekļi tiek izlietoti atbilstīgi un vai nepastāv korupcija, ir būtiski sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām uzraudzīt projektu rezultātus un prasīt vietējo iestāžu pārskatatbildību;

46.  norāda, ka pārredzamība ir efektīvākais instruments cīņā ar ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu; aicina Komisiju šajā sakarā uzlabot tiesību aktus, nosakot pienākumu publicēt datus par visiem ES finansējuma saņēmējiem, tostarp datus par apakšlīgumiem;

47.  aicina Komisiju sākt leģislatīvu darbību, lai vienkāršotu birokrātiskās administratīvās procedūras un tādējādi uzlabotu pārredzamību un apkarotu korupciju;

48.  aicina Eiropas Komisiju uzraudzīt un ziņot Parlamentam par tiešās publisko līgumu piešķiršanas procentuālo īpatsvaru dalībvalstīs, kā arī juridiskajiem apstākļiem, kādos valsts pārvaldes iestādes visbiežāk šo praksi izmanto;

49.  iesaka dalībvalstīm ES līdzekļu izmantošanas jomā nodrošināt efektīvus pārredzamības, uzraudzības un pārskatatbildības mehānismus; tā kā ES līdzekļu pozitīvā ietekme ir atkarīga no procesiem valsts un ES līmenī, lai nodrošinātu pārredzamību, efektīvu uzraudzību un pārskatatbildību, būtu jāapdomā, kā uzraudzību un izvērtēšanu padarīt par nepārtrauktiem, nevis tikai ex post procesiem; uzskata, ka šajā sakarā būtu jāstiprina Revīzijas palātas loma;

50.  uzskata, ka būtu jānosaka salīdzināmi kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji, lai mērītu ES līdzekļu ietekmi un palīdzētu novērtēt, vai šie līdzekļi ir sasnieguši paredzēto mērķi, un ka būtu sistemātiski jāvāc un jāpublicē kvantificēti dati;

Eiropas Prokuratūra (EPPO)

51.  uzskata, ka Eiropas Prokuratūrai (EPPO) vajadzētu būt centrālam elementam korupcijas apkarošanā Eiropas Savienībā; vēlreiz aicina pēc iespējas drīz un ar iespējami lielāku skaitu dalībvalstu līdzdalību izveidot EPPO, kas būtu efektīva un neatkarīga no valstu valdībām un ES iestādēm, kā arī pasargāta no politiskās ietekmes un spiediena;

52.  atkārtoti uzsver, ka jābūt skaidri definētām valstu prokuratūru un vēl izveidojamās Eiropas Prokuratūras, kā arī Eurojust un OLAF kompetencēm un pilnvarām, lai novērstu jebkādus kompetenču konfliktus; prasa vēl izveidojamajai Eiropas Prokuratūrai piešķirt pienācīgus finanšu resursus un cilvēkresursus atbilstoši tās uzdevumiem; uzskata, ka EPPO kompetencē būtu jāietilpst visu PIF direktīvas aptverto noziegumu, tostarp ar PVN saistītas krāpšanas, kriminālvajāšanai; šajā kontekstā aicina dalībvalstis ievērot Eiropas Savienības Tiesas spriedumu Taricco lietā (C-105/14) un pēc iespējas drīz atbloķēt sarunas Padomē par PIF direktīvu;

53.  pauž nožēlu par to, ka pašreizējās sarunas Padomē apdraud neatkarīgas un efektīvas EPPO pamatprincipu;

54.  aicina Komisiju izvērtēt nepieciešamību pārskatīt vēl izveidojamās EPPO pilnvaras, lai tās kompetencē uzreiz pēc izveides iekļautu cīņu pret organizēto noziedzību;

Konkrētas jomas, kurās nepieciešama rīcība

Viltošana

55.  nosoda to, ka ES aizvien vairāk tiek viltotas preces, zāles un lauksaimniecības pārtikas produkti, izmantojot transnacionālās organizētās noziedzības kontrolētus izplatīšanas tīklus; aicina Komisiju un dalībvalstis darīt visu nepieciešamo, lai novērstu un apkarotu preču, zāļu un lauksaimniecības pārtikas produktu viltošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis sistemātiski vākt datus par krāpšanas un viltošanas gadījumiem, lai iegūtu informāciju par to mērogu un biežumu, un apmainīties ar paraugpraksi, kā atklāt un apkarot šīs parādības;

56.  aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt citas metodes, kuru mērķis ir novērst un mazināt krāpšanu pārtikas jomā, piemēram, īpašā Eiropas reģistrā nosaucot vārdā un kauninot par krāpšanu notiesātus pārtikas un medikamentu uzņēmumus;

57.  aicina paplašināt pašreizējos izsekojamības režīmus un sistemātiski pēc pieprasījuma īstenot izsekojamību visos posmos, kas paredzēta pamatregulā (EK) Nr. 178/2002, iekļaujot pārtiku un barību, produktīvos dzīvniekus un visas vielas, ko paredzēts vai ko varētu izmantot pārtikas vai barības ražošanā;

Narkotiku tirdzniecība

58.  norāda, ka narkotiku tirdzniecība ir liels noziedzīgo grupējumu ienākumu avots un pret to jācīnās gan ar tiesībaizsardzības metodēm, gan profilaksi; aicina dalībvalstis un kompetentās iestādes pievērsties saiknēm starp narkotiku tirgu un citām noziedzīgām darbībām un to ietekmi uz likumīgo ekonomiku un likumīgo tirdzniecību, kā Eiropols un EMCDDA norādījis ziņojumā par narkotiku tirgu 2016. gadā;

59.  atgādina Komisijai, ka tai būtu jāziņo par progresu, kas panākts, īstenojot ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu 2013.–2016. gadam; aicina Komisiju uz šā ziņojuma pamata piedāvāt jaunu rīcības plānu 2017.–2020. gadam;

60.  norāda, ka prioritāte ir jaunās vieglo narkotiku politikas izvērtēšana, un uzskata, ka būtu jāapsver kriminālsoda atcelšanas un legalizācijas stratēģijas kā līdzeklis efektīvai noziedzīgo organizāciju apkarošanai; prasa ES iekļaut šo jautājumu tās iekšpolitikā un ārpolitikā, iesaistot politiskajās debatēs visas attiecīgās ES un starptautiskās aģentūras un visu iesaistīto valstu iestādes;

Azartspēles un spēļu rezultātu sarunāšana

61.  atgādina, ka noziedzīgās organizācijas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai bieži izmanto likumīgu un nelikumīgu azartspēļu shēmas un spēļu rezultātu sarunāšanu; nosoda noziedzīgās intereses, kas saistītas ar šīm parādībām, un mudina Komisiju un dalībvalstis saglabāt vai ieviest tiesību aktus šo parādību apkarošanai un novēršanai, par sporta pasākumu rezultātu ietekmēšanu nosakot kriminālatbildību; aicina dalībvalstis pārredzami un efektīvi sadarboties ar sporta organizācijām un stiprināt saziņu un sadarbību ar Eurojust un Eiropolu, lai apkarotu šīs parādības;

Nodokļu oāzes

62.  norāda, ka Eiropas Savienībā katru gadu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana izmaksā EUR 1 triljonu; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš nodokļu oāzēm un valstīm, kurās ir nepārredzami vai kaitējoši nodokļu tarifi, kas ir milzīga problēma, kura skar ikvienu Eiropas iedzīvotāju;

63.  atzinīgi vērtē G20 valstu starptautisko vienošanos piemērot jaunu globālu standartu nolūkā panākt lielāku nodokļu pārredzamību atbilstoši augstajiem standartiem, kurus ES jau piemēro; prasa to ātri īstenot un efektīvi uzraudzīt nodokļu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas starptautiskā līmenī; atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada februārī Komisija parakstīja nolīgumus, kuros paredzēta nodokļu informācijas apmaiņa, ar tādām valstīm kā Andora un Monako un to, ka 2015. gadā Komisija jau bija parakstījusi nolīgumus ar Šveici, Lihtenšteinu un Sanmarīno;

64.  atgādina par ES pienākumu cīnīties pret nodokļu noteikumiem, kuri atvieglo nodokļu apiešanu transnacionāliem uzņēmumiem un privātpersonām, un palīdzēt trešām valstīm repatriēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus un saukt pie atbildības vainīgos; uzsver, ka ES visos attiecīgajos starptautiskajos forumos prioritārā kārtībā jāsekmē cīņa pret nodokļu oāzēm, banku darbības slepenību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pārmērīgas profesionālās darbības slepenības atcelšana, daudznacionālo uzņēmumu publisku pārskatu sniegšana par darbību katrā valstī un publiski uzņēmumu faktisko īpašnieku reģistri; norāda, ka nodokļu oāzes ir perfekti piemērotas vietas, kur glabāt un legalizēt noziedzīgās darbībās iegūtus līdzekļus, tāpēc nepieciešama saskaņota pieeja ES līmenī;

65.  aicina Komisiju palielināt izpratni par nopietnajām sekām, ko rada korupcijas pieļaušana, apsvērt iespēju izstrādāt visaptverošu plānu, kurš atturētu aktīvu pārvedumus uz trešām valstīm, kas aizsargā korumpētu privātpersonu anonimitāti, un pārvērtēt ekonomiskās un diplomātiskās saites ar šīm valstīm;

Noziegumi pret vidi

66.  pauž bažas par to, ka kļūst izplatītākas tādas nelikumības vides jomā, kas ir saistītas ar organizētām un mafijas stila noziedzīgām darbībām vai kas izriet no šādām darbībām, piemēram, nelikumīga atkritumu tirdzniecība un likvidēšana un dabas mantojuma iznīcināšana; atgādina par savu ieteikumu izstrādāt kopīgu rīcības plānu šādu noziegumu novēršanai un apkarošanai; norāda, ka ir jāpanāk pastāvošo dabas un vides aizsardzības noteikumu izpilde, tostarp ar noziedzības apkarošanas inspekcijām attiecībā uz līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kuri ieguvuši līgumus par lieliem infrastruktūras projektiem, ko finansē no ES budžeta;

67.  aicina Komisiju uzraudzīt un novērtēt, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību, lai pārliecinātos, ka dalībvalstis ar efektīviem, samērīgiem un atturošiem kriminālsodiem vēršas pret jebkādu nelikumīgu rīcību, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību vai vidi; aicina ES tīklu vides tiesību aktu īstenošanai un izpildei (IMPEL) regulāri informēt Parlamentu par dalībvalstu darbībām Direktīvas 2008/99/EK īstenošanā;

68.  norāda, ka organizētā noziedzība izmanto grunts pārvietošanā specializējušos būvniecības uzņēmumus, lai legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus un nelikumīgi likvidētu toksiskas vielas, kas izraisa vides piesārņojumu; lai novērstu šādu praksi, aicina Komisiju veikt noziedzības apkarošanas inspekcijas attiecībā uz līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kuri ieguvuši līgumus par lieliem infrastruktūras projektiem, ko finansē no ES budžeta;

Kibernoziedzība

69.  atgādina, ka kibernoziegumus izmanto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un viltošanā; norāda, ka kibernoziedzība ir būtisks ienākumu avots daudzām noziedzīgām organizācijām un ka ir jānostiprina Savienības tiesību akti un sadarbība starp dalībvalstīm un ar Savienības aģentūrām šajā jomā; ar bažām norāda, ka, krāpnieciski izmantojot internetu nelikumīgiem mērķiem, piemēram, narkotiku vai cilvēku tirdzniecības vajadzībām, noziedzīgās organizācijas ir palielinājušas nelikumīgās tirdzniecības apjomu;

Organizētā noziedzība un terorisms

70.  atgādina, ka arvien lielākā konverģence un saikne starp organizēto noziedzību un terorismu, kā arī saites starp noziedzīgajām un teroristu organizācijām rada arvien lielākus draudus Savienībai; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka terorisma finansēšana un atbalstīšana ar organizēto noziedzību tiek atzīta par sodāmu rīcību un ka kriminālprocesā iesaistītās dalībvalstu iestādes vairāk ņem vērā savstarpējās saiknes starp organizēto noziedzību, teroristu darbībām un terorisma finansēšanu;

71.  uzsver, ka šaujamieroču, naftas, narkotiku un savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgā tirdzniecība un migrantu, cigarešu, viltotu preču, mākslas darbu un citu kultūras objektu kontrabanda, ar ko nodarbojas organizētās noziedzības tīkli, ir kļuvusi par ļoti ienesīgu finansējuma avotu teroristu grupām; ņem vērā Komisijas iesniegto rīcības plānu cīņai pret šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgu tirdzniecību un izmantošanu; uzstāj, ka šis rīcības plāns ir bez kavēšanās jāīsteno; aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka teroristu organizācijas un noziedzīgie tīkli nevar gūt labumu no preču tirdzniecības, bet neradot nepamatotu administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem;

72.  atgādina, ka dalība noziedzīgās darbībās var būt saistīta ar teroristu noziegumiem; atgādina, ka saskaņā ar ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) sniegto informāciju narkotiku tirdzniecība, nelikumīgo šaujamieroču aprite, transnacionālā organizētā noziedzība un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir kļuvusi par neatņemamu terorisma sastāvdaļu; uzskata, ka efektīvai cīņai pret terorismu ir nepieciešami stingrāki ES tiesību akti par organizētās noziedzības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu, ņemot vērā arī teroristu un organizētās noziedzības grupu saiknes, kas pastāv uz savstarpēja izdevīguma pamata;

Organizētā noziedzība un cilvēku tirdzniecība un kontrabanda

73.  ir nobažījies par to, ka nepārtrauktās bēgļu plūsmas uz Eiropu ir padarījušas cilvēku kontrabandu profesionālāku un attiecīgi palielinājušas cilvēku kontrabandas un tirdzniecības tīklu peļņu; aicina Komisiju un dalībvalstis panākt progresu starptautiskajā sadarbībā cilvēku tirdzniecības apkarošanā ar mērķi izskaust cilvēku kontrabandu un maksimāli samazināt cilvēku tirdzniecības tīklu ietekmi;

74.  atgādina, ka attiecībā uz cilvēku tirdzniecību Eiropas Savienība ir izstrādājusi īpašu tiesisko un politisko satvaru, lai optimizētu sadarbību un noteiktu cilvēku tirdzniecību par prioritāti tādu iestāžu un aģentūru darbā kā Eiropols un Eurojust; atzinīgi vērtē pirmā cilvēku tirdzniecības apkarošanas progresa ziņojuma secinājumus; aicina Komisiju uz šā pamata pēc iespējas ātrāk izstrādāt stratēģiju laikam pēc 2016. gada;

75.  nosoda organizētās noziedzības iefiltrēšanos struktūrās, kas atbild par migrantu uzņemšanai paredzēto līdzekļu pārvaldību, un prasa veikt mērķtiecīgus pasākumus, ar kuriem apkarot cilvēku kontrabandu un tirdzniecību, ar ko nodarbojas sarežģīti noziedzīgo grupu tīkli, kuri atrodas cietušo izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīs;

76.  uzsver, ka steidzami jānovērš migrējošo darba ņēmēju smagā ekspluatācija Savienībā; atzīst, ka likumīgas migrācijas kanālu trūkums un šķēršļi tiesu iestāžu pieejamībā ir vieni no galvenajiem cilvēku tirdzniecības cēloņiem; turklāt norāda, ka Direktīvā par sankcijām pret darba devējiem ir ietverti svarīgi nosacījumi, kuru mērķis ir novērst trešo valstu valstspiederīgo, kuri ES uzturas neatbilstīgi, darba ekspluatāciju, taču šie nosacījumi ir atkarīgi no taisnīgu, efektīvu un pieejamu sūdzības iesniegšanas mehānismu pastāvēšanas valsts līmenī un to īstenošana joprojām ir minimāla;

Ārējā dimensija

77.  aicina ES arī turpmāk atbalstīt valsts pārvaldes konsolidāciju un pienācīgu pretkorupcijas tiesību aktu pieņemšanu visās valstīs, jo īpaši pēckonfliktu un pārejas valstīs, kurās valsts institūcijas ir vājas; uzstāj, ka reģionālie un specializētie policijas dienestu un tiesiskās sadarbības tīkli jaunattīstības valstīs vienmēr jāatbalsta saskaņā ar parametriem, kuri garantē atbilstošus datu aizsardzības un privātuma standartus, un jādalās ar Eiropola, Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla paraugpraksi un zinātību; uzsver, ka jāuzlabo regulējums un tiesībaizsardzība un jāveicina trauksmes cēlēju aizsardzība, lai sauktu pie atbildības pārkāpējus par viņu noziedzīgiem nodarījumiem, un ka būtu jāizveido pienācīga sistēma trauksmes cēlēju aizsardzībai gan ES iekšienē, gan ārpus tās; īpaši uzsver, ka valstīs, kas saņem ES palīdzību, ir vajadzīgs tiešās ziņošanas mehānisms iedzīvotājiem, kuri vērš uzmanību uz pārkāpumiem ES finansētajās atbalsta programmās;

78.  ar bažām norāda, ka lielākā daļa attiecīgo starptautisko konvenciju un iniciatīvu, kuru mērķis ir cīnīties pret korupciju un nelikumīgām finanšu plūsmām, nesniedz konkrētus rezultātus īstenošanas posmā; atgādina, ka ir būtiski izstrādāt ārpolitisku korupcijas apkarošanas stratēģiju, lai efektīvi cīnītos pret korupciju un finanšu noziegumiem; aicina ES kā prioritāti savā ārpolitikā sekmēt to, ka pareizi tiek transponēta un īstenota Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību, kā arī visi citi attiecīgie starptautiskie instrumenti, kuru mērķis ir apkarot korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

79.  aicina Komisiju ar pastāvīgu uzraudzību nodrošināt, ka ES palīdzība nedz tieši, nedz netieši neveicina korupciju; uzskata, ka atbalsta palīdzība būtu vairāk jāpielāgo saņēmējvalsts absorbcijas spējai un vispārējās attīstības vajadzībām, lai izvairītos no plašas palīdzības līdzekļu izšķērdēšanas un korupcijas; aicina ES vērsties pret korupciju tieši, izmantojot plānošanu un valsts stratēģijas dokumentus, un saistīt budžeta atbalstu ar skaidriem korupcijas apkarošanas mērķiem; šajā sakarā uzsver nepieciešamību izveidot stabilus mehānismus īstenošanas uzraudzībai; aicina Komisiju izstrādāt spēcīgu, holistisku un visaptverošu stratēģiju korupcijas riska pārvaldībai jaunattīstības valstīs, lai novērstu to, ka attīstības palīdzība veicina korupciju, un pilnībā īstenot 2013. gadā pieņemto stratēģiju krāpšanas apkarošanai, jo īpaši, kad tiek īstenots ES atbalsts visos tā veidos, tostarp ar EAF un trasta fondiem, un kad attīstības projekti tiek deleģēti trešām personām; ar bažām norāda, ka ES pieeja korupcijas problēmai ĀKK valstīs nesniedz gandrīz nekādas stratēģiskas norādes par to, kā stiprināt valstu sistēmas korupcijas novēršanai un kontrolei; uzskata, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) un Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorātam ir labāk jākoordinē savas pieejas efektīvai korupcijas mazināšanai jaunattīstības valstīs;

80.  atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt saskaņotību starp ES iekšējo un ārējo politiku, un norāda, ka cīņa pret organizēto noziedzību jāintegrē attīstības un drošības stratēģijās, lai atjaunotu stabilitāti jaunattīstības valstīs;

81.  uzsver, ka risinājums, kā cīnīties pret noziedzīgām darbībām, kuras izraisa badu un nabadzību, ir respektēt tautu un valdību tiesības lemt par savām ekonomikas, pārtikas un lauksaimniecības sistēmām; mudina starptautisko sabiedrību aktīvi vērsties pret finanšu spekulācijām ar pārtikas produktiem (piemēram, plašu lauksaimniecības zemju pirkšanu par zemām cenām un zemes sagrābšanu, ko veic lieli daudznacionāli lauksaimniecības uzņēmumi), ņemot vērā to kaitīgo ietekmi uz maziem ražotājiem;

82.  aicina jaunattīstības valstis attiecībā uz resursu līgumiem, uzņēmumu finanšu pārskatiem un revīzijām, kā arī ieņēmumu iekasēšanu un sadalīšanu palielināt pārredzamību un pārskatatbildību, to iekļaujot savās korupcijas apkarošanas programmās;

83.  aicina ES uzlabot savu atbalstu, lai palīdzētu ar resursiem bagātām valstīm īstenot Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas (EITI) principus par labāku pārredzamību un pārskatatbildību naftas, gāzes un kalnrūpniecības nozarēs; stingri mudina izstrādāt efektīvu tiesisko regulējumu, ar ko atbalstīt EITI pareizu piemērošanu uzņēmumos, kuri iesaistīti naftas, gāzes un kalnrūpniecības nozaru piegādes ķēdēs;

84.  uzdod Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai sekot līdzi, kā tiek īstenoti ieteikumi, kas ietverti rezolūcijās par korupcijas apkarošanu; aicina Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju divu gadu laikā izvērtēt likumdošanas darbības, ko Komisija veic šajā jomā, ņemot vērā iepriekš izklāstītos ieteikumus;

o
o   o

85.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 218, 14.8.2013., 8. lpp.
(2) OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.
(3) OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.
(4) OV L 151, 21.5.2014., 1. lpp.
(5) OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.
(6) OV L 328, 6.12.2008., 28. lpp.
(7) OV L 141, 5.6.2015., 1. lpp.
(8) OV L 150, 20.5.2014., 93. lpp,
(9) OV L 319, 4.12.2015., 1. lpp,
(10) OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.
(11) OV L 317, 4.11.2014., 28. lpp.
(12) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(13) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(14) OV L 65, 11.3.2016., 1. lpp.
(15) ECLI:EU:C:2015:555.
(16) OV C 346, 21.9.2016., 27. lpp.
(17) OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp,
(18) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0269.
(19) OV C 208, 10.6.2016., 89. lpp.

Juridisks paziņojums