Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2059(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0278/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0278/2016

Debates :

PV 24/10/2016 - 19
CRE 24/10/2016 - 19

Balsojumi :

PV 25/10/2016 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0406

Pieņemtie teksti
PDF 556kWORD 61k
Otrdiena, 2016. gada 25. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES stratēģija attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu
P8_TA(2016)0406A8-0278/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcija par ES stratēģiju attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu (2016/2059(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. februāra paziņojumu “ES stratēģija attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu” (COM(2016)0049),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumu “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM(2015)0080) un tā pielikumus,

–  ņemot vērā enerģētikas stratēģiju līdz 2030. gadam, kas izklāstīta Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumā “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (COM(2014)0015),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija paziņojumu “Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā un klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam” (COM(2014)0520),

–  ņemot vērā IPCC piekto novērtējuma ziņojumu — I darba grupas ziņojumu “Klimata pārmaiņas 2013. gadā. Fizisko zinātņu bāze”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu(1),

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas noslēgts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) 2015. gada decembrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 15. decembra paziņojumu “Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011)0885),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 8. marta paziņojumu “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” (COM(2011)0112),

–  ņemot vērā trešo enerģētikas paketi,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 16. februāra paziņojumu “ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģija” (COM(2016)0051),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 16/2015 “Energoapgādes drošības uzlabošana, veidojot iekšējo enerģijas tirgu: jāstrādā vairāk” (2015. gads),

–  ņemot vērā 2015. gada 15. decembra rezolūciju par virzību uz Eiropas enerģētikas savienību(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, kā arī Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0278/2016),

A.  tā kā gāzei arī turpmākajās desmitgadēs var būt nozīmīga loma ES enerģētikas sistēmā, izmantojot to rūpnieciskajā ražošanā un ēku siltumapgādē un atbalstot atjaunojamos energoresursus, kamēr ES sasniegs tālejošos mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu un pāries uz mazoglekļa ekonomiku, kurā gāzes nozīme pakāpeniski samazināsies, jo vairāk tiks izmantoti tīrās enerģijas avoti;

B.  tā kā dabasgāze ir fosilais kurināmais, kas savā dzīves ciklā (ražošana, transports, patēriņš) var emitēt ievērojamu metāna daudzumu, ja šīs darbības netiek veiktas pienācīgi; tā kā metāna globālās sasilšanas potenciāls 20 gadu laikposmā ir ievērojami augstāks nekā CO2 potenciāls un tādējādi tam ir būtiska ietekme uz klimata pārmaiņām;

C.  tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;

D.  tā kā Eiropas atkarība no gāzes importa turpmākajos gados palielināsies un dažās dalībvalstīs tā jau ir sasniegusi 100 %, jo nav alternatīvu piegādātāju un piegādes maršrutu vai to skaits ir ļoti ierobežots;

E.  tā kā sašķidrinātā dabasgāze (LNG) sniedz iespēju Eiropai gan palielināt konkurētspēju, veidojot lejupvērstu spiedienu uz dabasgāzes cenām, gan palielināt piegādes drošību; tā kā dabasgāze ir arī elastīga rezerve atjaunojamiem energoavotiem elektrības ražošanā;

F.  tā kā dabasgāzes izmantošana pārvadāšanā (CNG un LNG), kā noteikts Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu, radītu lielus ieguvumus vides jomā;

G.  tā kā ES būtu aktīvi jāveicina vietējo tradicionālo dabasgāzes resursu, piemēram, Kiprā atklāto resursu, attīstība;

H.  tā kā ES kā otrai lielākai LNG importētājai pasaulē vajadzētu veikt proaktīvākas darbības starptautiskajā enerģētikas diplomātijas laukā;

I.  tā kā ir svarīgi veicināt integrētu priekšlikumu iekšzemes energoavotu, piemēram, dabasgāzes iegulu Kipras EEZ, izmantošanai un atbalstīt LNG sašķidrināšanas termināļa izbūvi, lai izmantotu iegulas arī no kaimiņos esošajām teritorijām;

J.  tā kā ES joprojām nespēj pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz integrēts iekšējais enerģijas tirgus, jo trūkst pietiekamu starpsavienojumu un saskaņotības un ir nepilnīgi īstenota trešā enerģētikas pakete;

K.  tā kā pamatstratēģijā spēcīgai Enerģētikas savienībai ar nākotnē orientētu klimata pārmaiņu politiku ir noteiktas piecas savstarpēji pastiprinošas un cieši saistītas dimensijas ― enerģijas drošība, pilnībā integrēts Eiropas enerģētikas tirgus, energoefektivitāte, ekonomikas dekarbonizācija un pētniecība, inovācija un konkurētspēja; tā kā šai stratēģijai būtu jāveicina arī visiem pieejamas enerģijas cenas,

Ievads

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “ES stratēģija attiecībā uz sašķidrināto dabasgāzi un gāzes glabāšanu”; uzskata, ka iekšējam enerģijas tirgum, kas pilnībā integrē LNG un gāzes glabāšanu, būs nozīmīga loma, lai sasniegtu galveno mērķi izveidot spēcīgu Enerģētikas savienību;

2.  atgādina, ka ES stratēģija attiecībā uz LNG un gāzes glabāšanu ir viens no elementiem Enerģētikas savienībā, ar kuru ir paredzēts konkrēti paust ES apņemšanos pāriet uz ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu enerģētikas sistēmu un arī paredzēts pārtraukt atkarību no ārējiem gāzes piegādātājiem; uzsver, ka viens no Enerģētikas savienības mērķiem ir padarīt ES par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu jomā;

3.  tā kā saskaņā ar COP 21 Parīzes nolīgumu ES gāzes politika ir jāpielāgo, lai ievērotu pieņemto mērķi ierobežot pasaules temperatūras kāpumu līdz 1,5 °C virs līmeņa, kāds bija pirms rūpniecības ēras; tā kā ir sagaidāms, ka gāzei būs nozīmīga loma ES enerģētikas sistēmā līdz 2050. gadam, kad saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ES Enerģētikas ceļvedi siltumnīcefekta gāzes būs jāsamazina līdz 80–95 % zem 1990. gada līmeņa, jo īpaši rūpnieciskajā ražošanā un kā siltuma avotam ēkās; tā kā gāzes nozīme samazināsies un tās izmantošana ilgtermiņā pakāpeniski būs jāpārtrauc, ES sasniedzot vērienīgos mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, energoefektivitāti un atjaunojamajiem energoresursiem un veicot pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku;

4.  uzskata, ka enerģētisko drošību visefektīvākajā veidā var panākt, labāk koordinējot dalībvalstu enerģētikas politiku, izveidojot patiesu Enerģētikas savienību ar vienotu enerģijas tirgu un kopēju enerģētikas politiku, kā arī dalībvalstīm šajā jomā sadarbojoties saskaņā ar solidaritātes un uzticēšanās principiem; šajā sakarā uzskata, ka enerģētikas politikas turpmākai integrācijai jānotiek dalībvalstu labā un saskaņā ar ES mērķiem un starptautiskajām saistībām, kā arī norādītajiem mērķiem, un tai nevajadzētu nonākt pretrunā ar dalībvalstu vai to iedzīvotāju interesēm; atbalsta centienus izveidot kopēju ES nostāju daudzpusējās enerģētikas iestādēs un shēmās;

5.  uzskata, ka visiem ES iedzīvotājiem ir jābūt pieejamai drošai un cenas ziņā pieņemamai energoapgādei; saistībā ar to vērš uzmanību uz pašreizējām norisēm pasaules LNG tirgos, kuros pārprodukcijas dēļ ir pazeminājušās cenas, sniedzot iespēju nodrošināt ES patērētājiem zemākas enerģijas izmaksas, ņemot vērā salīdzinoši lētākas gāzes piegādes; uzsver, ka droša un ilgtspējīga energoapgāde par pieņemamu cenu ir svarīgs Eiropas ekonomikas virzītājspēks un būtiska rūpniecības konkurētspējai; prasa ES un tās dalībvalstis ES enerģētikas stratēģijas ietvaros piešķirt prioritāti enerģētiskās nabadzības izskaušanai un uzlabot energoapgādes drošību, izmantojot paraugprakses apmaiņu ES līmenī;

6.  uzsver, ka ES LNG stratēģijai jābūt saskaņotai ar pamatstratēģiju spēcīgai Enerģētikas savienībai, lai sekmētu palielinātu energoapgādes drošību, dekarbonizāciju, ekonomikas ilgtermiņa ilgtspējību un pieejamu un konkurētspējīgu enerģijas cenu nodrošināšanu;

7.  piekrīt Komisijas vērtējumam, ka dalībvalstis Baltijas jūras reģionā, Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā un Īrija, neraugoties uz atsevišķu dalībvalstu milzīgajiem infrastruktūras attīstības centieniem, joprojām ir ļoti atkarīgas no viena piegādātāja un ir pakļautas riskam saistībā ar piegāžu svārstībām un pārtraukumiem;

8.  atzīst, ka ar LNG pieejamību, tostarp atbalsta cauruļvadu infrastruktūru, šajās dalībvalstīs varētu būtiski uzlabot pašreizējo piegādes drošības situāciju ne tikai fiziskā, bet arī ekonomiskā ziņā, sekmējot konkurētspējīgākas enerģijas cenas;

9.  mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt un stimulēt efektīvāku un sekmīgāku esošās infrastruktūras, tostarp gāzes glabātuvju, izmantošanu;

10.  vērš uzmanību uz enerģijas pārvēršanas gāzē tehnoloģijas potenciālu ar mērķi uzglabāt atjaunojamos energoresursus un tos izmantot kā oglekļa emisiju ziņā neitrālu gāzi transportam, apkurei un elektroenerģijas ražošanai;

11.  uzsver, ka ES gāzes sistēma ir jādažādo un jāpadara elastīgāka, tādējādi veicinot galveno Enerģētikas savienības mērķi nodrošināt drošu, spēcīgu un konkurētspējīgu gāzes piegādi; aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju, kuras mērķis ir ilgtermiņā samazināt ES atkarību no gāzes importa, tādējādi atspoguļojot ES apņemšanos līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 80–95 % zem 1990. gada līmeņa, un šajā sakarā uzsver, ka energoefektivitātes izvirzīšana par galveno principu un pakāpeniska fosilā kurināmā subsīdiju izbeigšana ievērojami samazinātu ES atkarību no importētā fosilā kurināmā;

12.  atgādina, ka Parlaments ir vairākkārt aicinājis noteikt saistošus mērķus 2030. gadam klimata un enerģētikas jomā — samazināt SEG emisijas par vismaz 40 %, nodrošināt vismaz 30 % atjaunojamo enerģijas avotu un par 40 % paaugstināt energoefektivitāti —, kuri jāīsteno, nosakot mērķus katrai valstij;

13.  uzsver, ka pirms jaunu regazifikācijas termināļu atbalstīšanas būtu jāsekmē pēc iespējas lietderīgāka pašreizējo LNG termināļu izmantošana, ņemot vērā pārrobežu perspektīvu, lai novērstu tehnoloģiju bloķēšanas vai balasta aktīvu fosilā kurināmā infrastruktūrās risku un nodrošinātu, ka patērētājiem nav jāsedz jebkādu jaunu projektu izmaksas; uzsver, ka Komisijai ir rūpīgi jāpārskata tās veiktā gāzes pieprasījuma analīze, kā arī risku un vajadzību novērtējumi,

Trūkstošās infrastruktūras pabeigšana

LNG infrastruktūra

14.  atgādina, ka ES kopumā ir pietiekami daudz regazifikācijas termināļu, un atzīst, ka, ņemot vērā nelielo gāzes pieprasījumu iekšējā tirgū pēdējo gadu laikā un salīdzinoši augstās LNG cenas pasaules tirgū, vairāki ES LNG regazifikācijas termināļi tiek izmantoti mazā apjomā; uzsver, ka visām dalībvalstīm un jo īpaši tām, kuras atkarīgas no viena piegādātāja, vajadzētu būt piekļuvei LNG — vai nu tieši, vai netieši caur citām dalībvalstīm;

15.  uzsver, ka vairumā gadījumu prioritāte būtu jāpiešķir uz tirgu balstītiem risinājumiem, kā arī pašreizējās LNG infrastruktūras izmantošanai reģionālā līmenī; taču norāda, ka risinājumi var atšķirties atkarībā no valsts un tirgus īpatnībām, piemēram, no starpsavienojamības līmeņa, glabāšanas risinājumu pieejamības un tirgus struktūras;

16.  uzsver — lai nepieļautu balasta aktīvu veidošanos, pirms lēmuma pieņemšanas par jaunu infrastruktūru ir nepieciešams rūpīgi analizēt LNG piegādes alternatīvas un iespējas reģionālā, kā arī vides ziņā ilgtspējīgā perspektīvā, ņemot vērā Savienības klimata un enerģētikas mērķus un ģeogrāfiskā līdzsvara principu, lai uzlabotu energoapgādes drošību un nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku esošās infrastruktūras izmantošanu;

17.  uzsver reģionālās sadarbības nozīmi jaunu LNG termināļu un starpsavienojumu būvniecībā un norāda, ka dalībvalstīm, kurām ir izeja uz jūru, būtu cieši jāsadarbojas ar valstīm, kurām tādas nav, lai novērstu pārmērīgas investīcijas nevajadzīgos vai neekonomiskos projektos; šajā sakarā uzsver, ka, optimālāk izmantojot rietumu-austrumu un dienvidu-ziemeļu koridorus ar uzlabotu reversās plūsmas jaudu, tiktu palielinātas LNG piegādes iespējas; uzskata, ka varētu kopīgi iegūt zināšanas un informāciju par tādiem jautājumiem kā enerģijas uzglabāšanas iekārtas un par iepirkuma procesiem, kuri attiecas uz LNG un starpsavienojumiem; pauž stingru pārliecību, ka ES stratēģijai ir jānodrošina LNG pieejamība reģionālā līmenī visā Eiropā;

18.  mudina Komisiju un dalībvalstis ieviest stratēģijas, lai atbalstītu iekārtas, kuras nākotnē varētu izmantot atjaunojamās dabasgāzes pārvadei un glabāšanai;

19.  uzsver, ka stratēģijā ir jāiekļauj arī LNG kā alternatīva gāzes sadales un pārvades infrastruktūras attīstībai vietās un/vai jomās, kur tā pašlaik nav izmaksu ziņā izdevīga; atzīmē, ka nelielas LNG iekārtas var piedāvāt optimālu infrastruktūru dabasgāzes izmantošanas palielināšanai vietās un/vai jomās, kur investīcijas gāzes infrastruktūrā nav rentablas, tostarp palielinot gāzes izmantošanu apkurē un tādējādi samazinot tā dēvētās emisijas no skursteņiem;

20.  mudina Komisiju un dalībvalstis pilnībā īstenot svarīgākos kopīgu interešu projektus (KIP), kā arī piešķirt augstu prioritāti galvenokārt ekonomiski un ekoloģiski efektīvākajiem projektiem, kurus izvēlējušās trīs reģionālās augsta līmeņa grupas; uzsver, ka ar LNG termināļu, kuri ir nepieciešami un saderīgi ar gāzes pieprasījumu, būvniecību vien nepietiek un ka ir nepieciešama atbalstošā cauruļvadu infrastruktūra ar piemērotiem tarifiem, lai ieguvumi būtu arī ārpus saņēmējvalstīm;

21.  atzinīgi vērtē to, ka svarīgi LNG projekti (piemēram, ziemeļu–dienvidu koridors) tiek noteikti par kopīgu interešu projektiem; aicina Komisiju, plānojot turpmāko gāzes cauruļvada rekonstrukciju un TEN–E tīklu, pilnībā iekļaut Balkānu valstis, lai nostiprinātu ES enerģētikas nozares svarīgo lomu šajā reģionā;

22.  atbalsta Komisijas priekšlikumu notiekošajā piegādes drošības regulas pārskatīšanā izvērtēt esošos reversās plūsmas izņēmumus starpsavienojumos un atbalsta lielākas lomas atvēlēšanu šajā procesā Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER); norāda uz to, ka ACER nepietiek darbinieku un resursu; uzsver, ka ACER ir jānodrošina ar vajadzīgajiem resursiem, jo īpaši ar atbilstošiem darbiniekiem, lai nodrošinātu, ka aģentūra var izpildīt tiesību aktos noteiktos uzdevumus;

Glabāšanas infrastruktūra

23.  atgādina, ka ģeoloģiskās raksturīpašības ir svarīgs noteicošais faktors, veidojot jaunas gāzes glabātuves, un norāda uz pašreizējo Eiropas gāzes glabātuvju jaudas pārpalikumu; uzsver, ka reģionālā sadarbība un atbilstīgs gāzes starpsavienojumu līmenis, kā arī iekšējo sastrēgumu novēršana varētu būtiski uzlabot pašreizējo gāzes glabātuvju izmantošanas līmeni; uzsver, ka LNG infrastruktūras plānošanā, būvniecībā un izmantošanā jānodrošina augstākie iespējamie vides standarti;

24.  atgādina, ka gāzes glabātuvju pārrobežu pieejamība ir viens no galvenajiem līdzekļiem, lai īstenotu enerģijas solidaritātes principu gāzes piegādes traucējumu un ārkārtas krīžu laikā;

25.  uzsver, ka plašāka Ukrainas glabāšanas jaudas izmantošana būs iespējama tikai tad, ja Ukrainā tiks nodrošināts atbilstīgs un stabils tirdzniecības un tiesiskais regulējums un piegādes infrastruktūras integritāte un ar nosacījumu, ka būs panākts vajadzīgais gāzes starpsavienojumu līmenis, lai enerģija varētu brīvi plūst pāri robežām bez fiziskiem šķēršļiem; turklāt uzsver, ka īstermiņā atjaunojoties no Ukrainas gāzes atkarīgajai ražošanas nozarei, būs nepieciešams papildu gāzes imports; uzskata, ka ES būtu jāatbalsta Ukraina tās pārejā no atkarības no Krievijas dabasgāzes uz LNG;

LNG un glabātuvju savienošana ar tirgiem

26.  uzsver tā darba nozīmi, ko veic tādas reģionālās augsta līmeņa grupas kā Augsta līmeņa grupa Centrālās un Dienvidaustrumu Eiropas gāzes savienojumu jautājumos (CESEC), Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns (BEMIP) un Dienvidrietumu Eiropas grupa; uzskata, ka šāda veida brīvprātīga reģionālā koordinācija ir ļoti efektīva, un atzinīgi vērtē Komisijas veicinošo lomu šajos procesos; uzsver, ka ir nepieciešama apstiprināto rīcības plānu pragmatiska un savlaicīga izpilde, un mudina cieši uzraudzīt to īstenošanu;

27.  uzsver, cik svarīgi ir rast rentablus un ekoloģiski ilgtspējīgus enerģijas piegādes risinājumus, lai palielinātu ilgtermiņa piegādes drošību Ibērijas pussalā, Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā, Baltijas valstīs un Īrijā — visi šie reģioni ir nepietiekami savienoti ar iekšējo enerģijas tirgu un/vai integrēti tajā un ir pelnījuši pilnu ES atbalstu solidaritātes principa vārdā; uzsver arī to, ka jāatbalsta neaizsargātākās valstis, kuras joprojām ir palikušas enerģijas salas, piemēram, Kipra un Malta, lai dažādotu to piegādes avotus un maršrutus; šajā kontekstā uzsver, ka LNG un gāzes glabāšana veicinās dalībvalstu un ES reģionu visa veida izolācijas novēršanu enerģijas ziņā;

28.  prasa īstenot gāzes ražošanu Vidusjūras, Melnās jūras un Kaspijas jūras reģionos, kā arī izveidot sauszemes ieskautu Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas valstu starpsavienojumiem ar šīm jaunajām jaudām, lai dažādotu piegādes avotus šajos reģionos; norāda, ka tas nodrošinās konkurenci starp vairāku piegādes avotu gāzi un aizstās dabasgāzes importa apjomus saskaņā ar naftas indeksācijas līgumiem, tādējādi palielinot dalībvalstu spējas sarunās aizstāvēt savas intereses; uzsver, ka neviens atsevišķs avots nekad nespēs apmierināt ES enerģijas vajadzības un ka būtiska ir gan iekšzemes, gan ārvalstu tirgu dažādošana; tāpēc aktīvi būtu jāveicina Kiprā atrasto iekšzemes tradicionālo gāzes resursu ieguve;

29.  atbalsta Komisijas nodomu sniegt vairāk informācijas un palīdzības projektu virzītājiem saistībā ar dažādām projektu finansēšanas iespējām, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) un dažādiem tehniskiem risinājumiem;

30.  norāda, ka rentabilitātei un ekoloģiski ilgtspējīgiem risinājumiem vajadzētu būt vienam no pamatprincipiem optimālākā risinājuma nodrošināšanā Eiropas Savienībai un reģioniem, un aicina Komisiju, dalībvalstis un valstu regulatīvās iestādes piešķirt ierobežotos pieejamos resursus kritiskās infrastruktūras attīstībai, lai piesaistītu privātos ieguldījumus LNG infrastruktūrai un starpsavienojumiem;

31.  pauž bažas par to, ka 2015. gadā gāzes importa apjoms no Krievijas bija par 7 % lielāks nekā 2014. gadā, kā arī par to, ka 2015. gadā 41 % gāzes importa no valstīm ārpus ES bija no Krievijas; uzsver, ka, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes, būtiska loma ir LNG un gāzes glabāšanai, kā arī uzlabotai efektivitātei un plašākam atjaunojamo energoresursu izmantojumam;

32.  pauž bažas par ierosināto Nord Stream cauruļvada jaudas dubultošanu un nelietderīgo ietekmi, ko šāda rīcība radītu uz enerģijas piegādes drošību un dažādošanu, kā arī uz dalībvalstu solidaritātes principu; norāda uz šī projekta ģeopolitisko ietekmi un uz pamatprincipiem, kas paredz pilnībā integrētu, drošu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu Enerģētikas savienību, uzsverot, ka tādējādi tam nevajadzētu saņemt ES finansiālo atbalstu vai atkāpes no ES tiesību aktiem; uzsver, ka Nord Stream cauruļvada jaudas dubultošana nodrošinātu vienam uzņēmumam dominējošu vietu Eiropas gāzes tirgū, ko nevajadzētu pieļaut;

33.  uzskata, ka gadījumā, ja pretēji Eiropas interesēm tiktu uzbūvēts Nord Stream 2, būtu nepieciešams rūpīgi izvērtēt LNG termināļu pieejamību un detalizēti izvērtēt Ziemeļu-dienvidu gāzes koridora stāvokli;

Iekšējā gāzes tirgus izveides pabeigšana: tirdznieciskie, juridiskie un regulatīvie aspekti

Padarīt ES par pievilcīgu LNG tirgu

34.  mudina dalībvalstis pilnībā īstenot trešo enerģētikas paketi un gāzes tīklu kodeksus;

35.  uzsver nozīmīgo lomu, kāda ir labi savienotiem sašķidrinātās gāzes mezgliem gāzes tirgos, nodrošinot vienotu integrētu tirgu, kurā gāze var brīvi plūst pāri robežām saskaņā ar tirgus cenas signāliem;

36.  uzsver, ka ievērojamās gāzes rezerves Ziemeļāfrikas valstīs un nesenie atklājumi Austrumvidusjūras reģionā rada iespēju reģionam kļūt par dinamisku centru gāzes transportēšanai uz Eiropu; uzskata, ka jaunā LNG jauda, kas tiek attīstīta Vidusjūras reģionā, varētu kļūt par pamatu infrastruktūras mezglam;

37.  uzstāj, ka iekšējā gāzes tirgus izveides pabeigšana un regulatīvo šķēršļu novēršana ievērojami uzlabotu gāzes tirgu likviditāti; mudina ieinteresētās personas cik drīz vien iespējams pabeigt tīkla kodeksu ar noteikumiem par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām;

38.  atgādina, ka pastāvīgi jānodrošina aktīva sadarbība starp valdībām, valstu regulatīvajām iestādēm un galvenajiem pārrobežu ieguldījumu akcionāriem, vienmēr paralēli valsts interesēm ņemot vērā Eiropas perspektīvu;

Gāzes glabāšana iekšējā tirgū

39.  uzsver nepieciešamību izstrādāt saskaņotas tarifu struktūras visā ES un uzlabot tarifu noteikšanas pārredzamību, lai panāktu augstāku gāzes glabātuvju izlietojuma līmeni; uzskata, ka tīkla kodeksā ar noteikumiem par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām būtu jāņem vērā nepieciešamība veikt turpmāku tuvināšanu;

40.  atbalsta Komisijas priekšlikumu padarīt iespējamu biometāna un to citu atjaunojamo gāzu izmantošanu, kas atbilst attiecīgajiem ES gāzes pārvades, sadales un glabāšanas kvalitātes standartiem; šajā sakarā iesaka ņemt vērā tehniskos parametrus, gāzes kvalitāti, rentabilitāti, apjomradītus ietaupījumus un iespējamus vietējos vai reģionālos tīklu risinājumus;

41.  mudina dalībvalstis pilnībā īstenot trešo enerģētikas paketi jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem par biometāna piekļuves piešķiršanu tīklam un glabātuvēm; šajā sakarā uzsver Direktīvu 2009/73/EK, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, ņemot vērā nepieciešamās kvalitātes prasības, biogāzei un gāzei no biomasas vai citiem gāzes veidiem tiek piešķirta nediskriminējoša piekļuve gāzes sistēmai ar nosacījumu, ka šāda piekļuve ir pastāvīgi saderīga ar atbilstīgajiem tehniskajiem noteikumiem un drošības standartiem;

42.  mudina LNG un glabāšanas operatoriem sadarbībā ar valstu regulatīvajām iestādēm izstrādāt jaunus elastīgus produktus un pakalpojumus, kas atbilst pašreizējiem ES tiesību aktiem, lai LNG regazifikāciju un glabāšanu padarītu pievilcīgāku un maksimāli izmantotu pašreizējās LNG un glabāšanas iekārtas;

Glabāšanas nozīmes palielināšana, lai uzlabotu gāzes piegādes drošību

43.  uzsver gāzes glabāšanas piedāvāto tiešo augsta elastības līmeņa pakalpojumu lomu dažās dalībvalstīs un norāda uz glabāšanas iespējamo īpašo lomu piegādes traucējumu gadījumā salīdzinājumā ar LNG, kuras piegādes ķēdes loģistika varētu nenodrošināt līdzvērtīgu reaģētspēju;

44.  uzsver, cik svarīgi ir novērst regulatīvos šķēršļus, lai attīstītu reģionālās glabāšanas koncepcijas; uzskata, ka dažas glabātuves varētu sniegt īpaši pielāgotus starptautiskus pakalpojumus, t. i., glabāšanas pakalpojumus, kas būtu saistīti ar transportēšanu pāri robežām; ierosina reģionālajām augsta līmeņa grupām plašāk savstarpēji sadarboties, lai rastu inovatīvus risinājumus, kā efektīvi izmantot stratēģiski vērtīgus līdzekļus reģionālā un Eiropas mērogā;

ES kā starptautisko LNG tirgu dalībniece

45.  norāda uz arvien pieaugošo vispārējo tendenci palielināt sašķidrināšanas kapacitāti un tās potenciālo ietekmi uz Eiropas gāzes tirgiem;

46.  uzskata, ka ES, kļūstot par svarīgu tirgu, var veicināt gāzes tirdzniecības noteikumu attīstību, tādējādi veicinot pasaules gāzes tirgu elastību un konverģenci;

47.  atbalsta Komisijas, Eiropas Ārējā darbības dienesta un dalībvalstu aktīvo dalību enerģētikas diplomātijā, lai veicinātu uz noteikumiem pamatotu, pārredzamu un labi funkcionējošu pasaules gāzes tirgu;

48.  uzsver, ka ir svarīgi mazināt vai pārtraukt ES gāzes un naftas atkarību no autoritāriem režīmiem, kuros tiek pārkāptas cilvēktiesības, un nodrošināt konsekvenci ar ES dibināšanas vērtībām un ES ārējās darbības efektivitāti;

49.  prasa veidot lielāku institucionālo konverģenci un sinerģiju un jo īpaši aicina ārējās enerģētiskās drošības prioritātes labāk integrēt politikā, ko īsteno Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), un uzlabot koordināciju starp PV/AP un atbildīgajiem komisāriem; aicina PV/AP un dalībvalstis uzlabot esošos sadarbības līdzekļus un izveidot jaunus veidus sadarbībai ar pašreizējiem un potenciālajiem piegādātājiem, kā arī ar tranzītvalstīm un citiem nozīmīgiem dalībniekiem; šajā kontekstā aicina PV/AP regulāri informēt Parlamentu par ES enerģētikas diplomātijas rīcības plāna īstenošanu;

50.  uzsver vajadzību globālajos brīvās tirdzniecības forumos palielināt izpratni par importētās LNG ietekmi uz vidi, klimatu un sociālo situāciju; jo īpaši uzsver vajadzību nodrošināt, ka līdz minimumam tiek samazinātas noplūdušā metāna emisijas;

51.  uzsver nepieciešamību likvidēt visus šķēršļus globālai brīvai tirdzniecībai ar LNG, kuras ražošanai jābūt ilgtspējīgai; šajā kontekstā mudina ASV politikas veidotājus uzlabot investīciju noteiktību, ieviešot skaidrus kritērijus un termiņus atļaujas piešķiršanas procesā attiecībā uz gāzes eksportu uz valstīm, kas nav brīvās tirdzniecības zonā;

52.  uzsver, ka LNG izmantošana arī var palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no jūras un sauszemes transporta ar nosacījumu, ka visos degvielas aprites cikla posmos, tostarp, ražošanā, izplatīšanā un sadedzināšanā, tiek veikti visi iedarbīgie pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu metāna zudumus; tāpēc aicina veikt piemērotus pasākumus, lai samazinātu metāna zudumus visā LNG ķēdē, izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas un nodrošinot pietiekamu finansējumu pētniecībai un izstrādei šajā jomā;

53.  uzsver, ka enerģētiskajā drošībā liela nozīme ir tirdzniecībai un ka svarīgi instrumenti ir spēcīgas partnerības enerģētikas jomā, kuras nostiprinātas ar enerģētikas sadaļu iekļaušana ES tirdzniecības nolīgumos; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ES tirdzniecības politika veicinātu Savienības un dalībvalstu enerģijas dažādošanu un samazinātu to atkarību no enerģijas importa no pārāk nedaudziem piegādātājiem; uzsver, ka ES būtu jāizpēta jaunas partnerības, jāpārskata esošās un jārisina īpašas sarunas par enerģētiku ar citiem partneriem tādos reģionos kā Vidusāzija, Ziemeļāfrika, Ziemeļamerika un Dienvidamerika, kā arī citos reģionos; norāda, ka ES būtu jāuzņemas proaktīvāka loma starptautiskajā enerģētikas diplomātijas laukā; prasa panākt lielāku saskaņu starp ES tirdzniecības un enerģētikas politiku; uzsver vajadzību palielināt pārredzamību starptautiskajās sarunās par LNG; uzskata, ka pašreizējās un turpmākajās sarunās ar tādiem partneriem kā ASV un Austrālija būtu jāietver spēcīgs enerģētikas komponents; uzsver, ka ES būtu cieši jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem ar mērķi izveidot konkurētspējīgu un pārredzamu pasaules LNG tirgu;

54.  atgādina, ka, lai spētu risināt pašreizējos izaicinājumus un īstenotu savus enerģētikas un klimata pārmaiņu mērķus, ņemot vērā globālos ierobežojumus šajās politikas jomās, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu un daudzpusējām konvencijām, ir kopīgi jārīkojas arī starptautiskā līmenī, ierosinot izskatīt enerģētiskās drošības un ilgtspējības jautājumus starptautiskās tirdzniecības forumos, tostarp ar partnervalstīm, kas ir atkarīgas no gāzes importa; vienlaikus uzsver, ka ES būtu jāatbalsta un jāveicina energoefektivitāte;

55.  uzskata — tas, ka tirdzniecības politika rada būtiskas iespējas ES dalībvalstu privātajiem un publiskajiem uzņēmumiem izmantot tīras, drošas un energoefektīvas tehnoloģijas, ir sevišķi svarīgi, jo īpaši ņemot vērā, ka pasaulē enerģijas pieprasījums palielinās; prasa tarifus attiecībā uz tīrām tehnoloģijām būtiski samazināt, izmantojot “zaļo preču” iniciatīvu, kā arī ES brīvās tirdzniecības nolīgumus, kam jālikvidē ar tarifiem nesaistīti tirdzniecības šķēršļi energoavotiem;

56.  uzsver enerģētikai un izejmateriāliem veltītās TTIP nodaļas nozīmi ES enerģētiskās drošības kontekstā; atzinīgi vērtē Komisijas darbu ceļā uz to, lai atceltu ierobežojumus ASV gāzes eksportam uz ES;

57.  uzskata, ka tas, ka 2016. gadā, izmantojot Sabine Pass LNG termināli ASV Austrumkrastā, tirgus tiek papildināts ar 12,2 miljardiem m3 gadā, kā arī laikposmā līdz 2020. gadam ir iespējams papildinājums 74 miljardu m3 apjomā, īstenojot dažādus ASV projektus, sniedz Eiropai svarīgu iespēju paplašināt enerģijas tirdzniecības attiecības ar ASV; uzskata, ka darba pabeigšana pie TTIP enerģētikai un izejvielām paredzētās nodaļas būtiski stiprinās ES gāzes piegādes iespējas;

58.  uzskata, ka nevajadzētu ierobežot Eiropas uzņēmumu darbību trešo valstu enerģijas tirgos saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz vietējiem uzņēmumiem; uzsver, ka trešo valstu uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas enerģijas tirgū, ir jāievēro ES tiesiskais regulējums; uzsver, ka šādu uzņēmumu struktūrai ir jābūt pārredzamai, lai būtu iespējams noskaidrot, kas ir to akcionāri;

59.  uzsver nepieciešamību nodrošināt visaugstākā līmeņa vides aizsardzību LNG objektu plānošanā, būvniecībā un izmantošanā, kā arī vietējo rezervju un avotu izmantošanā, un ievērot starptautiskos darba standartus attiecībā uz darba drošību un arodveselību; uzsver vajadzību uzlabot informētību par importētās LNG ekoloģisko, klimata un sociālo ietekmi; atgādina, ka visos jaunas infrastruktūras būvēšanas vai plānošanas gadījumos ir jāiesaista vietējās kopienas un jāpamatojas uz reāliem novērtējumiem par patēriņu; uzsver potenciālu, ko pāreja uz LNG piedāvā attiecībā uz to, lai izbeigtu atkarību no ogļu transporta pa jūru; prasa Eiropas Savienībai sniegt finansiālu atbalstu Eiropas projektiem šim mērķim;

60.  norāda, ka, ņemot vērā LNG piegādes izaugsmes iespējas turpmākajos gados, šo stratēģiju varētu papildināt ar vajadzību novērtējumu attiecībā uz LNG pārvadājošiem kuģiem un saistītajiem pasākumiem, lai ļautu ES kuģubūves nozarei izmantot šo iespēju, tādējādi palīdzot sasniegt mērķi līdz 2020. gadam palielināt nozares daļu IKP līdz 20 %; prasa uzraudzīt LNG pārvadājumu drošības standartus un vajadzības gadījumā tos pastiprināt, ņemot vērā pasākumus terorisma novēršanai;

Ilgtspēja un LNG kā alternatīvās degvielas izmantošana transportā, apkurē un elektroenerģētikā

61.  atzīst LNG kā potenciāli alternatīvu degvielu gan sauszemes, gan jūras transporta nozarēs; uzsver, ka LNG plašāka izmantošana kravu transportēšanā varētu palīdzēt samazināt globālās CO2, SOx un NOx emisijas, jo īpaši, palielinot LNG dzinēju izmantošanu jūras transportā;

62.  uzsver — lai transporta nozarē kā alternatīvu degvielu plaši izmantotu LNG, svarīgs priekšnoteikums ir uzpildes infrastruktūras tīkls; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka tiek pilnīgi īstenota Direktīva 2014/94/ES par alternatīvajām degvielām, tostarp izveidojot LNG uzpildes punktus TEN-T koridoros un jūras un iekšzemes ostās un tādējādi aizstājot vairāk piesārņojošas tradicionālās degvielas; tomēr šajā sakarā uzsver, ka, lai nodrošinātu atbilstību ilgtspējības mērķiem, LNG nevajadzētu ieņemt atjaunojamo energoresursu vietu;

63.  prasa izstrādāt tādus jūras ceļus, jo īpaši Azoru arhipelāgā, kas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ varētu kļūt par svarīgu degvielas uzpildes staciju LNG transatlantiskajos maršrutos; mudina Komisiju darīt pieejamus līdzekļus šāda nolūka Eiropas projektu atbalstam;

64.  aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm un to reģioniem izveidot kopēju jūras nozaru projektu LNG Blue Corridors for Islands (LNG jūras koridori salu vajadzībām) nepieciešamās LNG infrastruktūras izveidei, kas iekļautu TEN–T visaptverošā tīkla ostas tā, lai šo tīklu sasaistītu ar TEN–T pamattīklu;

65.  aicina dalībvalstis papildus nodrošināt Direktīvas 2014/94/ES īstenošanu attiecībā uz CNG uzpildes punktu izveidi, lai nodrošinātu, ka mehāniskie transportlīdzekļi, kurus darbina ar šo degvielu, var pārvietoties pilsētu/piepilsētu aglomerācijās un citās blīvi apdzīvotās vietās, un vismaz pastāvošajā TEN-T pamattīklā, tādējādi nodrošinot, ka šie transportlīdzekļi var pārvietoties visā Savienībā;

66.  uzsver, ka ir nepieciešams noteikt kopīgas tehniskās specifikācijas LNG uzpildes punktiem, kas paredzēti jūras kuģiem, iekšzemes ūdensceļu kuģiem un mehāniskiem transportlīdzekļiem, kā paredzēts Direktīvā 2014/94/ES; prasa pieņemt stingri saskaņotus drošības noteikumus un nodrošināt apmācību saistībā ar LNG uzglabāšanu, bunkurēšanu un izmantošanu visā Savienībā, vienlaikus dodot iespēju vienlaicīgi veikt bunkurēšanas un kravas apstrādes operācijas; norāda, ka šis darbs būtu jāveic ciešā sadarbībā ar Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO) un Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA);

67.  uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums pētniecībai un izstrādei, lai izstrādātu uzlabotas tehnoloģijas iekšējo ūdensceļu kuģiem, jūras kuģiem un mehāniskiem transportlīdzekļiem ar mērķi strauji pāriet uz tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kam ir zemāka oglekļa dioksīda emisija, kā arī izstrādātu automātiski vadāmas sistēmas LNG uzpildes punktu iekārtām; aicina Komisiju un dalībvalstis arī radīt stimulus tādu kuģu un mehānisko transportlīdzekļu izstrādei, kurus darbina ar LNG, vai kuģu, ko darbina ar tradicionālo degvielu, modernizēšanai, lai tie varētu izmantot LNG;

68.  aicina Komisiju un dalībvalstis radīt stimulus LNG pārvadāšanai pa dzelzceļu, tādējādi, no vienas puses, atslogojot ceļu satiksmi un, no otras puses, veicinot videi nekaitīgu un drošu maz piesārņojošas degvielas pārvadāšanu;

69.  aicina Komisiju pēc apspriešanās ar iesaistītajām pusēm izvērtēt iespēju saistībā ar Regulu (EK) Nr. 443/2009, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem, noteikt CO2 ekvivalentu ogļūdeņražu emisijām, tostarp patērētāju informēšanas nolūkos;

70.  norāda, ka mazapjoma LNG tehnoloģiju izmantošana dažās jomās, piemēram, transportēšanai lielos attālumos vai rūpnieciskos augstas veiktspējas pielietojumos, varētu ne tikai palīdzēt sasniegt klimata politikas mērķus, bet arī radīt būtiskas uzņēmējdarbības priekšrocības;

71.  norāda, ka LNG un jo īpaši CNG ir arī dzīvotspējīgs risinājums sabiedriskajam transportam, un tā jau ir pieejama un var palīdzēt samazināt gaisa un trokšņa piesārņojumu, tādējādi uzlabojot dzīves apstākļus jo īpaši pilsētu aglomerācijās;

72.  norāda, ka, lai gan LNG un CNG var radīt dzīvotspējīgus pagaidu risinājumus transporta ietekmes uz vidi samazināšanai, to ilgtermiņa ieguvumi tiks sasniegti tikai tad, ja vienmērīga pāreja uz sašķidrinātās biogāzes (LBG) un citu atjaunojamās enerģijas veidu izmantošanu vienlaikus tiek veicināta, nodrošinot arī LNG un LBG sistēmu sadarbspēju; uzsver, ka ES LNG stratēģijai ir jāiekļaujas plašākos Eiropas klimata un enerģētikas mērķos un prioritātēs un tai jāatbilst COP 21 nolīgumam, uzmanību pievēršot pieprasījuma samazināšanai, energoefektivitātes uzlabošanai un pakāpeniskai fosilo kurināmo izmantošanas pārtraukšanai;

73.  uzsver, ka efektīvs uzpildes infrastruktūras tīkls ir priekšnoteikums LNG kā alternatīvas degvielas izmantošanai ievērojamos apjomos transporta nozarē; aicina Komisiju un dalībvalstis radīt stimulus šādas infrastruktūras izveidei, lai novērstu pašreizējos trūkumus nodrošināšanā un izveidotu pilnīgu apgādes tīklu;

74.  uzsver, ka LNG infrastruktūrai jūras un iekšzemes ūdensceļu ostās ir svarīga nozīme multimodalitātes veicināšanā, jo šādu infrastruktūru var izmantot jūras kuģi, iekšzemes ūdensceļu kuģi un kravas automobiļi tālākai degvielas transportēšanai pa sauszemi; mudina valstu un reģionālos operatorus cieši sadarboties, lai paaugstinātu LNG infrastruktūras daudzfunkcionalitāti un izmantojamību;

75.  uzskata, ka svarīgs globāls uzdevums ir veicināt dabasgāzes kā alternatīvas degvielas izmantošanu transportā, un prasa, lai apņemšanās panākt emisiju samazināšanu tiktu pieņemta sadarbībā ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO);

o
o   o

76.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstīm, Enerģētikas kopienas sekretariātam un Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm.

(1) OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0444.

Juridisks paziņojums