Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2093(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0234/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0234/2016

Debates :

PV 24/10/2016 - 20
CRE 24/10/2016 - 20

Balsojumi :

PV 25/10/2016 - 7.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0407

Pieņemtie teksti
PDF 424kWORD 51k
Otrdiena, 2016. gada 25. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Zivsaimniecības kontroles pasākumu vienādošana Eiropā
P8_TA(2016)0407A8-0234/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcija Zivsaimniecības kontroles pasākumu vienādošana Eiropā (2015/2093(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu, kurā ir paredzēta nepieciešamība panākt “stabilu Eiropas attīstību” un tostarp nodrošināt “vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu”, un Līguma par Eiropas Savienības darbību 11., 43. un 191. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (“Kontroles regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un jo īpaši tās 15. un 36. pantu,

–  ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru,

–  ņemot vērā Komisijas Regulu (EK) Nr. 1010/2009, ar ko paredz sīki izstrādātu kārtību, kādā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/812 attiecībā uz izkraušanas pienākumu un jo īpaši tās 7. un 9. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem,

–  ņemot vērā 2014. gada 5. februāra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju par priekšlikumu regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. maija rezolūciju par zvejas un akvakultūras produktu izsekojamību sabiedriskās ēdināšanas un mazumtirdzniecības sektorā(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A8-0234/2016),

A.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, darbības joma ir Eiropas Savienība;

B.  tā kā Īstenošanas Regulā (ES) Nr. 404/2011 norādīto dažādo inspekcijas ziņojumu moduļu inspekcijas veidlapas nav savā starpā saskaņotas un tajās vieni un tie paši jautājumi tiek dēvēti atšķirīgi, tādējādi apgrūtinot iestāžu informācijas apmaiņu;

C.  tā kā jaunākie datu apmaiņas protokoli, kas ir ārkārtīgi svarīgi elektronisko zvejas žurnālu īstenošanā, tika pabeigti 2010. gada jūlijā, un tā kā elektroniskie zvejas žurnāli bija obligāta prasība jau kopš 2010. gada janvāra;

D.  tā kā valda patiesa netaisnība/zvejnieki izjūt netaisnību attiecībā uz Eiropas zivsaimniecību kontroļu regularitāti, biežumu, ilgumu, stingrību, rūpīgumu, efektivitāti un metodēm un ir nepieciešama vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme;

E.  tā kā zivsaimniecības kontroles pasākumos būtu noteikti jāparedz pilnīga un aktīva zivsaimniecības nozares dalība;

F.  tā kā pēc punktu sistēmas sodi tiek paredzēti zvejas kuģiem, nevis kuģu īpašniekiem, zvejniekiem vai citiem ražošanas ķēdes dalībniekiem;

G.  tā kā zivsaimniecības nozare ir galvenā ieinteresētā pusē jūru un okeānu ilgtspējīgā pārvaldībā;

H.  tā kā nesaistīti ar iespējamām reģionālajām variācijām dalībvalstīs tiek ievērojami atšķirīgi piemērotas Eiropas regulas, jo īpaši tās, kas izriet no Kontroles regulas, un tā kā katrai dalībvalstij ir sava tiesiskā sistēma, kā arī atšķirīgas administratīvās un tiesu struktūras, kas neizbēgami atspoguļojas administratīvajos sodos un/vai kriminālsodos, kurus piemēro par KZP noteikumu neievērošanu, un tajā, ka šo sistēmu dēļ dalībvalstīs ir atšķirīga un netaisnīga attieksme;

I.  tā kā ir apzināti riski, ka valstu inspekcijas iestādēm ne vienmēr ir pieejami pienācīgi dati, lai varētu efektīvi inspicēt ārvalstu kuģus, un tā kā atšķirīga pieeja kontrolei un sankcijām dalībvalstīm rada problēmas, kad tās sazinās ar karoga valstīm par konstatētajiem pārkāpumiem;

J.  tā kā ir jāveic stingrākas pārbaudes ES ievestiem nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas produktiem un ir visās dalībvalstīs jāgarantē līdzvērtīgs kontroles līmenis attiecībā uz šādu zveju;

K.  tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par Regulas (EK) Nr. 1224/2009 un attiecīgo sankciju īstenošanu;

L.  tā kā dažās dalībvalstīs nav specializētu zivsaimniecību inspektoru vienību;

M.  tā kā Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (EFCA), kas tika izveidota ar mērķi kopējā zivsaimniecības politikā veicināt augstākos kopīgās kontroles standartus, ir nozīmīga loma attiecībā uz kontroles sistēmas saskaņotu īstenošanu, tomēr tai ir piešķirti ierobežoti līdzekļi;

N.  tā kā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) var palīdzēt uzlabot un modernizēt zivsaimniecības kontroles pasākumus, jo īpaši ar budžeta pozīciju 11 06 62 02 (Kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas kontrole un noteikumu izpilde) un 11 06 64 (Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra),

O.  tā kā ir stājies spēkā izmetumu aizliegums un praksē tas tiek nesamērīgi stingri piemērots zvejas operatoriem, jo pat tad, ja zvejas operatori izmanto ES tiesību aktos atļautos rīkus un instrumentus un dara visu iespējamo, lai nepieļautu nejaušu nozveju, viņi var tikt sodīti par to, ka šī nozveja pārsniedz ES un valsts tiesību aktos noteikto maksimālo apjomu;

P.  tā kā ir mainījušies un uzlabojušies zvejas paņēmieni un aprīkojums un tā kā ir jāatjaunina arī uzraudzības sistēmas un paņēmieni, lai tie būtu efektīvi; atgādina, ka šim nolūkam varētu izmantot EJZF;

Q.  tā kā kontroles ziņā galvenais jautājums ir izkraušanas pienākums, kuram likumdevējam un par kontroli atbildīgajām iestādēm būtu jāpievērš īpaša uzmanība;

R.  tā kā zemu izmaksu attālinātas uzraudzības tehnoloģijas, piemēram, automātiskās identifikācijas sistēma (AIS), nodrošina brīvprātīgu kontroli, atvieglo uzraudzību un palielina zvejnieku drošību;

S.  tā kā nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja un tās nozvejas tirdzniecība ir globāla mēroga noziedzīga darbība;

T.  tā kā zivju izsolēm ir svarīga nozīme jūras velšu nozarē, un tām ir svarīga loma izkrauto zivju kontrolē;

U.  tā ka dalībvalstīm ir atšķirīgas tiesiskās sistēmas un tā ka ievāktajiem pierādījumiem ir jābūt pieņemamiem un izmantojamiem šajās dažādajās sistēmās, kas ir specifiskas katrai pie atbildības saucošajai dalībvalstij;

V.  tā kā labākie sabiedrotie Kontroles regulas īstenošanā ir labi apmācīti un motivēti zvejnieki, kas apzinās šo kontroles pasākumu sniegto labumu un aktīvi tos ievēro,

I Saskaņošanas traucēkļi

1.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt zivsaimniecības darbību efektīvu kontroli, lai garantētu dzīvo jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un saglabātu vienlīdzīgus konkurences noteikumus visām ES flotēm; aicina dalībvalstis nodrošināt Kontroles regulas efektīvu īstenošanu;

2.  uzsver, ka ES līdztekus vērienīgai cīņai visā pasaulē pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju būtu efektīvi jāpiemēro Kontroles regula pašai savos ūdeņos;

3.  uzsver kontroles piemērošanas jomu daudzveidību un kontroles vietu atšķirības un ar to saistīto zivsaimniecības kontroles diskriminējošo būtību, piemēram, dažas dalībvalstis veic kontroli visam, sākot no zvejas rīkiem līdz pat produktam, kas nonāk pie patērētāja, savukārt citas koncentrējas tikai uz dažiem ķēdes posmiem, piemēram, izslēdzot nozvejas transporta vai ēdināšanas pakalpojumu posmu;

4.  atzīst, ka ar pašreizējo Kontroles regulu un NNN zvejas regulu ir panākti ievērojami uzlabojumi kontroles režīmā attiecībā uz daudzu iepriekš nodalītu regulu konsolidāciju, jaunu tehnoloģiju izmantošanas iespēju ieviešanu, sagatavošanas darbībām ar mērķi panākt sankciju saskaņošanu, Komisijas un dalībvalstu lomu precizēšanu, izsekojamības uzlabošanu un citiem sasniegumiem;

5.  atgādina, ka zvejnieku labvēlīga attieksme pret regulām ir atkarīga no tā, vai viņi uzskata to īstenošanas sekas par taisnīgām, piemērotās regulas par jēgpilnām un vai regula ir savienojama ar tradicionālajiem zvejas modeļiem un praksi;

6.  uzskata, ka ir jāprecizē, jāklasificē un jānosaka standarti attiecībā uz zveju dažādos jūras apgabalos;

7.  konstatē, ka kontrole tiek organizēta atšķirīgi, piemēram, dažas dalībvalstis to sadala starp dažādām struktūrām, savukārt citas kontroli uztic vienai administratīvai iestādei, un arī norāda, ka kontroles īstenošanā tiek izmantoti atšķirīgi instrumenti, rīki un cilvēkresursi, loģistikas un finanšu līdzekļi; turklāt norāda, ka šādos apstākļos ir grūti nodrošināt pārvaldības pārredzamību un informācijas pieejamību;

8.  norāda, ka atšķiras arī kontroļu efektivitātes līmenis, ņemot vērā ES ārkārtīgi daudzveidīgās zvejas vietas, sākot no šaurām, ierobežotām zonām, kuru zvejas resursus galvenokārt dala kaimiņu dalībvalstis, līdz pat ļoti tālām un nošķirtām zonām; uzskata, ka tālāko reģionu īpašās iezīmes, proti, plašās un ievērojamās okeānu ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ) kombinācijā ar izmantoto zivju krājumu tipu (galvenokārt dziļūdens sugas un tālu migrējošās pelaģiskās sugas) un alternatīvu resursu trūkumu, acīmredzami norāda uz nepieciešamību veikt stingrākus kontroles pasākumus šajos reģionos, kas ir būtiski atkarīgi no zvejas un ir ļoti neaizsargāti pret ārkārtīgo kaitējumu, ko tām nodara flotes, kas pārkāpj KZP noteikumus;

9.  mudina dalībvalstis pilnīgi un pienācīgi īstenot Kontroles regulu, lai rastos skaidrs redzējums par to, kuras noteikumu daļas būtu jāuzlabo gaidāmajā pārskatīšanā, un tādējādi arī turpmāk nodrošinātu funkcionālu un viegli piemērojamu Kontroles regulu;

10.  norāda uz pieejas atšķirībām starp kontroli, kas balstās uz risku aprēķināšanu, un zvejas darbību un nozvejas tirdzniecības kanālu izlases veida pārbaudēm;

11.  norāda, ka pašreizējie sarežģītie tehniskie pasākumi un daudzveidīgie, iespējams, pat pretrunīgie, noteikumi, tostarp daudzas atkāpes un izņēmumi, kā arī dažādos tiesību aktos izkaisītie noteikumi apgrūtina ne tikai to saprašanu, bet arī kontroli un izpildi;

12.  atgādina, ka lielāko daļu izlases veida pārbaužu veic izkraušanas brīdī, savukārt inspekcijas jūrā atklāj pārkāpumu īpatsvaru, kas ir acīmredzami augstāks par pārkāpumu īpatsvaru uz zemes, jo tie pamatojas uz riska novērtējumu;

13.  atgādina, ka zivsaimniecībām piemērotais izkraušanas pienākums nozīmē būtiskas pārmaiņas, tādēļ Kopotajā regulā ((ES) 2015/812) ir paredzēts divu gadu pielāgošanās periods, pirms izkraušanas pienākuma pārkāpumi tiks uzskatīti par nopietniem pārkāpumiem; prasa vajadzības gadījumā šo periodu pagarināt;

14.  norāda, ka dalībvalstis un dažkārt arī reģioni noteikumus valsts un reģionālajos tiesību aktos transponē atšķirīgi, jo Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 ir iekļauti ļoti daudzi fakultatīvi noteikumi; uzsver, ka dažus no šiem noteikumiem ir grūti izpildīt praksē, vai nu tādēļ, ka regulas ir grūti pielāgot reālajai dzīvei tādu iemeslu dēļ kā, piemēram, zivsaimniecības nozares raksturīgās pazīmes (flote, zvejas rīki, zvejas vietas un mērķsugas), kas ievērojami atšķiras katrā jūras baseinā, dalībvalstī un zivsaimniecībā, vai pretrunīgi noteikumi, kurus inspektori var interpretēt vairākos atšķirīgos veidos;

15.  norāda, ka dalībvalstīs tiek atšķirīgi definēts pārkāpumu līmenis un ka par vienu un to pašu pārkāpumu dažādās dalībvalstīs var piemērot kā administratīvas sankcijas, tā kriminālsodu; apgalvo, ka zvejas licenču punktu sistēma, kad par noteikumu neievērošanu tiek atņemti punktu, ir noderīgs Eiropas instruments, kas ļauj piemērot sankcijas par nopietniem pārkāpumiem, tomēr ja šī sistēma netiek piemērota saskaņoti, tas vēl vairāk pasliktina nevienlīdzību starp dažādu dalībvalstu operatoriem; prasa izvairīties no šādām atšķirībām sankciju piemērošanā;

16.  norāda, ka starp dalībvalstīm valdošais uzticības un pārredzamības trūkums ir viens no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ nenotiek ar šo regulu saistīto datu apmaiņa; mudina pārvarēt šo situāciju, lai varētu nodrošināt un pierādīt visiem zvejniekiem godīgas konkurences nosacījumus;

17.  atgādina, ka EFCA nodrošina vienotu standartu piemērošanu kontroles, inspekcijas un uzraudzības jomā un sekmē dalībvalstu operatīvo sadarbību, izmantojot kopīgus izvietošanas plānus; atgādina, ka ir svarīgi stiprināt EFCA pilnvaras, lai varētu izstrādāt vienotas zivsaimniecību kontroles operācijas, kas ļautu vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm un ES līmeņa robežsardzes pienākumus pildošajām ES aģentūrām veikt efektīvu koordinētu darbību; prasa EFCA šim uzdevumam piešķirt vairāk resursu;

18.  uzskata, ka EFCA īstenotā pamatapmācības ieviešana zivsaimniecības inspektoriem ir svarīgs aspekts attiecībā uz inspektoru apmācības un kontroles procedūru standartizāciju un prasa visām dalībvalstīm to izmantot; konstatē, ka dalībvalstīm nav vienotu apmācības standartu (ja vien tas nav izdarīts brīvprātīgi), kas nozīmē, ka pastāv atšķirības starp kvalifikācijas saturu, darbā pieņemšanas procedūrām un uzdevumiem;

19.  konstatē, ka katrā dalībvalstī zvejniekus apmāca un informē atšķirīgi un ka šajā jomā nav ieviests neviens instruments, kas vienkāršotu Kontroles regulas mērķus un saturu vai atvieglotu to pieejamību; uzskata, ka šādā situācijā personas netiek pienācīgi informētas, kas ievērojami kavē šī regulējuma vēlamo saskaņoto piemērošanu; stingri mudina pēc iespējas ātrāk īstenot šādus instrumentus;

20.  norāda — lai arī gadu gaitā patērētāji ir kļuvuši informētāki par savu pirkumu izcelsmi un identifikāciju, pateicoties Komisijas īstenotai plašai izpratnes veicināšanas kampaņai, šie paši patērētāji nevar iegūt pienācīgu informāciju par restorānos pasniegtajām zivīm, jo nav izvirzītas obligātas prasības šim pēdējam tirdzniecības ķēdes posmam;

21.  uzsver, ka ir ļoti svarīgi izmantot jaunās uzraudzības un reāllaika informācijas pārraides un komunikācijas tehnoloģijas, lai uzlabotu jūras uzraudzību; prasa padarīt tehniski savietojamus dalībvalstu izmantotos instrumentus un novērst kontroles datubāžu nepilnīgu apmaiņu un no tās izrietošās atšķirības un efektivitātes zudumu;

22.  norāda, ka nav izvērtēta konkrētu noteikumu patiesa nepiemērojamība, kas izriet no kuģu atšķirīgajiem tehnoloģiskajiem līmeņiem, sauszemes loģistikas un nozares organizācijas dažādās ostās;

23.  uzsver EJZF lomu, ko tā jo īpaši īsteno ar savu budžetu, kas paredzēts KZP mērķu kontrolei un kura apjoms 2014.–2020. gada laikposmam ir EUR 580 miljoni;

24.  uzsver, ka jānodrošina vienotā tirgus saskaņotība un kontroles prasību līdzvērtīga ievērošana visās dalībvalstīs, ar vienādu iekšējo un ārējo kontroļu līmeni dalībvalstīs un bez variācijām uz robežas attiecībā uz to, kurus produktus drīkst ievest ES teritorijā;

II Uzlabošanas priekšlikumi

25.  pauž atbalstu Savienības tiesību aktu vienkāršošanai un uzlabošanai, kā arī administratīvā sloga samazināšanai ar mērķi panākt “labāku likumdošanas procesu”, jo īpaši veicot Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 ierobežotu un mērķtiecīgu pārskatīšanu (kas paredzēta un sagaidāma ne vēlāk kā 2017. gadā), vienlaikus saglabājot efektīvus noteikumus KZP pārkāpumu novēršanai, konstatēšanai un attiecīgu sankciju piemērošanai un galvenokārt koncentrējoties uz standartu labāku īstenošanu dažādās dalībvalstīs, jo īpaši cenšoties panākt lielāku saskaņotību šajā jomā, tomēr šī vienkāršošana ir jābalsta uz stingru esošo kontroles regulējumu un ar to nedrīkst pazemināt augstākos aizsardzības standartus darba tiesību, vides aizsardzības, arodbiedrību vai sabiedrības jomā;

26.  uzskata, ka jaunajā KZP paredzētajā reģionalizācijā ir nepieciešama pareiza un saskaņota kontroles sistēma; stingri iebilst pret Kontroles regulas vājināšanu un uzskata, ka dalībvalstis var izmantot jau esošajā regulējumā paredzēto elastību;

27.  prasa ES iestādēm šajā pārskatīšanā strādāt kopā ar zivsaimniecības nozari, jo īpaši attiecībā uz tradicionālo mazapjoma piekrastes zveju, kas būtu jāaizsargā un jāveicina ar jebkuru jaunu tiesību aktu;

28.  uzsver nepieciešamību tiesību aktu izstrādē vai pārskatīšanā apspriesties ar dažādām valsts, tālāko reģionu un pārējo reģionu iestādēm;

29.  norāda, ka dalībvalstu ciešāka sadarbība būtu veids, kā panākt lielāku kontroļu saskaņotību; šajā sakarībā uzsver nozīmīgo lomu, kāda ir ekspertu grupai par Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmā paredzēto pienākumu ievērošanu;

30.  atgādina Komisijai par nepieciešamību pirms obligātu noteikumu īstenošanas izveidot tiesisko un darbības vidi un tādējādi nepieļaut paradoksālas situācijas;

31.  uzskata, ka Komisijai ir jāgarantē vienota un precīza transponēšana un jāpārbauda esošo tiesību aktu īstenošanas līmenis, piemēram, nosakot sūtījumu minimālo īpatsvaru, kas būtu jāpārbauda katrai dalībvalstij; turklāt uzskata, ka kontroles procedūrām ir jābūt pārredzamām, vienlīdzīgām un standartizētām, kas nodrošinātu, ka visas dalībvalstis zvejniekus kontrolē vienlīdzīgi, un uzskata, ka kontroles noteikumiem vajadzētu būt vienkāršākiem, visaptverošākiem un saskaņotākiem;

32.  atbalsta kontroļu stiprināšanu, lai novērstu nelegāli, nereģistrēti un neregulēti zvejotu zivju importu, papildus citiem pasākumiem izveidojot valsts izlūkošanas vienības, kurās strādātu specializēti zvejas inspektori ar labāko kvalifikāciju risku noteikšanā, un nosakot sūtījumu minimālo īpatsvaru, kas būtu jāpārbauda katrai dalībvalstij;

33.  uzskata, ka ir nepieciešama kvalitatīvu datu vākšana, pārvaldība un izmantošana attiecībā uz izkraušanas pienākumu, lai kontrolētu un novērtētu tā efektīvu īstenošanu, un nodrošinātu, ka datu vākšana atbilst prasībām, kas izriet no pārskatītās KZP;

34.  prasa dalībvalstīm un to attiecīgajām jūras zivsaimniecības kontroles iestādēm izveidot specializētu zvejas inspektoru vienības; atbalsta un rosina lielāku dalībvalstu sadarbību, ko īstenotu ar inspektoru, kontroles metožu, datu, riska analīzes un karoga kuģu kvotu informācijas apmaiņu;

35.  atgādina, ka par Kontroles regulas īstenošanu ir atbildīgas dalībvalstis; aicina dalībvalstis pildīt savus pienākumus un īstenot ciešu savstarpēju sadarbību, lai apmainītos ar paraugpraksi un datiem un panāktu kontroles sistēmu sadarbspēju;

36.  uzskata, ka dažādu iespējamo inspekciju veidu vienota un paredzama piemērošana, pilnībā nosakot, saskaņojot un izskaidrojot šīs inspekcijas, palīdzētu nodrošināt vajadzīgos godīgas konkurences nosacījumus visām ES zivsaimniecībām;

37.  norāda, ka dažu reģionu baseini tiek pārvaldīti kopā ar ārpuskopienas valstīm, un aicina pastiprināt dalībvalstu un ārpuskopienas valstu sadarbību;

38.  uzskata, ka dalībvalstīm, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai un Komisijai ir jāstrādā, īstenojot ciešu sadarbību un koordināciju;

39.  prasa EFCA un dalībvalstu apmācības iestādēm izmantot vienotu Eiropas zivsaimniecības inspektoru apmācības programmu, kura pamatotos uz kopīgu saturu un standartizētiem noteikumiem, un kuru daļēji varētu finansēt no EJZF;

40.  prasa EFCA pamatapmācības programmu iztulkot un plaši izplatīt, piemēram, ar EJZF atbalstu apmācot valsts iestādes tās piemērošanā; ierosina šo rokasgrāmatu papildināt ar inspektoru paraugpraksi;

41.  uzsver, ka ir svarīgi izvērtēt un sertificēt trešo pušu nodrošinātas kontroles apmācības iniciatīvas;

42.  ierosina uzlabot zvejnieku apmācību un informēšanu, norādot, ka abas šīs darbības varētu veikt zvejnieku profesionālās organizācijas un piekrastes rīcības grupas (CAG), lai uzlabotu izpratni par noteikumu nolūku un vispārējo nozīmi un tādējādi sekmētu noteikumu izpratnes un ievērošanas kultūru; šajā sakarībā iesaka pienācīgi apspriesties ar konsultatīvajām padomēm; ierosina izveidot ar zivsaimniecībām saistītu dokumentu un informācijas (tostarp soda punktu sistēmas) tiešsaistes datubāzes, ciktāl to pieļauj datu aizsardzības noteikumi, un tādējādi panākt, ka noteikumus var izlasīt un izprast visi interesenti; aicina Komisiju izvērtēt Eiropā esošos topošo zvejnieku apmācības kursus un darīt zināmus attiecīgos konstatējumus paziņojuma veidā;

43.  ierosina apsvērt domu par EFCA elektronisko reģistru (EFCA vienas pieturas aģentūra), kurā tiktu izmantoti izdrukājami vai elektroniski modeļi inspekciju veikšanai un inspekcijas ziņojumu centralizācijai; norāda, ka šādu EFCA elektronisko reģistru varētu izmantot arī dalībvalstu un trešo valstu izdotu nozvejas sertifikātu saņemšanai un centralizēšanai;

44.  ierosina uzlabot kontroles aģentūru izmantotās publiskās saziņas sistēmas un uzsver, ka ir svarīgi periodiski izplatīt ziņas par veikto darbu un gūtajiem rezultātiem un pastāvīgi sniegt informāciju par zivju resursiem piemērotajiem noteikumiem, piemēram, par minimālo lielumu un zvejas liegumiem laikā un telpā;

45.  uzskata, ka ir jāpastiprina EFCA loma un jo īpaši jāpalielina tās budžets, kompetences un cilvēkresursi; ierosina pārskatīt Regulas (EK) Nr. 1224/2009 94. un 95. pantā minētos intervences kritērijus un jo īpaši tai paredzēt intervences iniciatīvas tiesības attiecībā uz zivsaimniecības resursiem, kas ir pārmērīgi izmantoti, un tiem, kas nav sasnieguši maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;

46.  uzsver, ka ir svarīgi stiprināt un konsolidēt kontroles — jo īpaši dalībvalstis, kurās līdz šim ir vērojama vāja Kontroles regulas īstenošana —, lai apkarotu nelegālu zveju, ievērotu KZP noteikumus un palielinātu iegūto datu kvalitāti;

47.  atgādina, ka ir svarīgi spēt veikt datu apmaiņu reāllaikā, jo īpaši kontroles operācijās, kuras aģentūra veic kopā ar dalībvalstīm vai koordinē kopīgas izvietošanas plānos;

48.  uzsver, ka ir svarīgi pietuvināt EFCA dalībvalstīm, tostarp tālākajiem reģioniem;

49.  ierosina, lai aģentūras valdē (kurā patlaban ir seši Komisijas pārstāvji un viens pārstāvis no katras dalībvalsts) būtu vismaz divi Eiropas Parlamenta pārstāvji, attiecībā uz kuriem tiktu ievērota dzimumu paritāte (līdzvērtīgs skaits sieviešu un vīriešu) un kurus ieceltu Parlamenta Zivsaimniecības komiteja no tās locekļu vidus;

50.  iesaka paplašināt kontroles pasākumu (piemēram, uzraudzības) piemērošanu visai ražošanas ķēdei un kontroli jūrā uzticēt vienai administratīvajai iestādei, lai izvairītos no kontroles pasākumu pārklāšanās, kas iznieko cilvēkresursus un loģistikas un finanšu resursus un rada pārpratumus un nevajadzīgu spiedienu uz zivsaimniecības nozarē strādājošajiem; turklāt prasa dalībvalstu iestādēm formāli sadarboties, lai varētu efektīvi kontrolēt visu zivju ražošanas ķēdi;

51.  aicina Komisiju noteikt, vai ir atbilstīgi soda punktus piesaistīt zvejas licencēm; uzsver, ka saskaņā ar šo sistēmu zvejas kuģa pārdošanas gadījumā zvejas licence tiek pārnesta kopā ar soda punktiem, kas dažos gadījumos var samazināt kuģu vērtību un tādējādi kavēt to tālākpārdošanu, piemēram, jauniem zvejniekiem, kas vēlas uzsākt darbību;

52.  iesaka pieņemt konkrētus pasākumus ar mērķi panākt informētāku un atbildīgāku patēriņu restorānos, neizslēdzot iespēju noteikt obligātu prasību restorānu īpašniekiem sniegt minimālu informāciju par produktiem, vienlaikus ļaujot patērētājiem veikt netiešu kontroli;

53.  ierosina pašvaldības vai reģionālās inspekcijas iekšzemes ūdeņos, valsts inspekcijas jūras zivsaimniecībās līdz 12 jūras jūdžu attālumam no krasta un ES inspekcijas visos citos ūdeņos;

54.  uzskata, ka kontroles pasākumos, kas balstās uz risku novērtējumu, būtu jāizmanto Eiropas līmenī noteikti pārredzami, konkrēti un izmērāmi minimālie kritēriji;

55.  prasa sankcijas standartizēt, saglabājot tās tādā līmenī, kas ir proporcionāls un nediskriminējošs un rada preventīvu ietekmi; dod priekšroku nevis kriminālsodiem, bet gan ekonomiskajām sankcijām, tostarp darbības apturēšanai uz laiku, tomēr arī uzskata, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu labāk būtu stimulēt zvejniekus ievērot KZP noteikumus, lai tādējādi nepieļautu pārkāpumu rašanos;

56.  atgādina, ka par sankcijām ir atbildīgas dalībvalstis un ka Eiropas Savienība nav tiesīga pieprasīt to standartizāciju, izmantojot Regulu (EK) Nr. 1224/2009; tomēr norāda uz punktu sistēmas nozīmīgo lomu sankciju regulējuma nodrošināšanā un aicina dalībvalstis uzņemties iniciatīvu un plaši standartizēt sankcijas, jo īpaši kriminālsodus, lai likvidētu pašreizējo nevienlīdzību;

57.  uzskata, ka piezvejas sistēma faktiski paredz objektīvu un pilnīgu atbildību zvejas operatoriem, kurus sauc pie atbildības pat tad, ja viņi ir pilnībā ievērojuši likumu un rīkojušies ar vislielāko rūpību, lai nepieļautu netīšu piezveju;

58.  uzskata, ka Eiropas Savienības tiesību vispārējie principi nav savienojami sistēmu, kurā personu objektīvi sauc pie atbildības par to, ko viņš nav veicis nolaidības dēļ vai tīšām;

59.  mudina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju izstrādāt saskaņotu minimālo sodu, ko piemērotu par nopietniem pārkāpumiem un/vai atkārtotu nelikumīgu rīcību;

60.  atbalsta stingrāku sankciju ieviešanu par nelikumīgu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

61.  prasa izveidot mehānismus labo piemēru izcelšanai, lai veicinātu noteikumu ievērošanu;

62.  uzskata, ka dažu noteikumu interpretācija, kuras dēļ tiek piespriests sods par nejaušas nozvejas limitu pārkāpšanu, pat neņemot vērā to, ka šis pārkāpums nav noticis nolaidības dēļ vai tīšām, bet gan īstenojot likumīgu darbību, viennozīmīgi neatbilst Eiropas Savienības pamatprincipiem, kas noteikti primārā tiesību akta LES 6. pantā;

63.  aicina Komisiju noteikt bez grūtībām piemērojamas un saprotamas pamatnostādnes ar mērķi dalībvalstīs nepieļaut nevienlīdzīgu attieksmi, jo īpaši gadījumos, kad zvejas operatori, brīvprātīgi ziņojot par piezveju, ir pierādījuši labticīgu rīcību un to, ka nozveja ir bijusi pilnībā nejauša;

64.  uzskata, ka palīdzība nozares dalībniekiem investēt modernās tehnoloģijās un aprīkojumā, kas ir savietojami starp dalībvalstīm un viegli atjaunināmi, padarīs kontroles pasākumus taisnīgākus, līdzsvarotākus un efektīvākus;

65.  mudina izveidot finansēšanas mehānismus ar mērķi palielināt zemu izmaksu tehnoloģiju lietošanu, lai sekmētu brīvprātīgu kontroli un palielinātu uzraudzību un zvejnieku drošību, jo īpaši mazapjoma tradicionālajās zivsaimniecībās;

66.  uzsver elektronisko tehnoloģiju (elektroniskās ziņošanas un elektroniskās uzraudzības sistēmu) nozīmi, jo tās varētu būt rentabls veids, kā paplašināt novērošanas darbības jūrā;

67.  ir pret jebkādu obligātu uz kuģa izvietotu videonovērošanas sistēmu;

68.  vērš Komisijas uzmanību uz to, ka zivsaimniecības kontrolē būtu noderīgas jaunās Zemes novērošanas tehnoloģijas, piemēram, Sentinel satelīti;

69.  iesaka piemērot līdzvērtīgus kontroles pasākumus importētajiem zivsaimniecības produktiem, zvejai no krasta un atpūtas zvejai, kā arī ES flotei, kas zvejo ārpus ES ūdeņiem, un trešo valstu flotei, kas zvejo ES ūdeņos, lai nodrošinātu visam Eiropas tirgum vienlīdzīgu piekļuves līmeni; ierosina datu apmaiņu noteikt par obligātu attiecībā uz nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN);

70.  uzskata, ka pieejamajiem budžeta līdzekļiem, jo īpaši EJZF budžeta līdzekļiem, vajadzētu būt reālistiskiem, konsekventiem un pietiekamiem kontroles mērķu izpildei;

71.  iesaka ar EJZF finansējumu nodrošināt teritorijām svarīgu zivju izsoļu ilglaicīgu pastāvēšanu, jo tās veicina pārredzamību un izsekojamību un sekmē zivsaimniecības kontroli;

72.  atbalsta atpūtas zvejas ietekmes iekļaušanu pārskatītajā Kontroles regulā;

73.  prasa izstrādāt visā Savienībā savietojamu uzraudzības, informācijas pārraides un datu analīzes sistēmu; cita starpā prasa, lai Komisija saskaņā ar spēkā esošajiem datu aizsardzības noteikumiem izstrādātu informācijas un datu apmaiņas regulējumu; uzsver, ka pārredzams informācijas un datu apmaiņas regulējums ir izšķirīgi svarīgs, lai varētu pārliecināties par godīgas konkurences nosacījumu esamību;

74.  uzsver, ka izkraušanas pienākums ir jāīsteno ar pienācīgu elastību attiecībā uz tā kontroli, jo būtu jāņem vērā ar šo pienākumu paredzētās būtiskās izmaiņas zivsaimniecībās, jo īpaši attiecībā uz jauktu dažādu sugu zveju; atkārto, ka ir svarīgi pakāpeniski piemērot sankcijas un punktu sistēmu attiecībā uz nopietniem pārkāpumiem saistībā ar izkraušanas pienākuma neievērošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/812 par izkraušanas pienākuma īstenošanu;

75.  uzsver, ka informācija par to, vai un kā dalībvalstis piemēro sankcijas par dažādiem pārkāpumu veidiem un vai šīs sankcijas tiek konsekventi piemērotas neatkarīgi no kuģa karogvalsts, būtu jādara zināma ieinteresētajām personām un sabiedrībai, vienlaikus pilnībā ievērojot iesaistīto personu privātumu;

o
o   o

76.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0083.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0307.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0222.

Juridisks paziņojums