Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2047(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0287/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0287/2016

Debates :

PV 25/10/2016 - 13
CRE 25/10/2016 - 13

Balsojumi :

PV 26/10/2016 - 6.2
CRE 26/10/2016 - 6.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0411

Pieņemtie teksti
PDF 653kWORD 73k
Trešdiena, 2016. gada 26. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējais budžets — visas iedaļas
P8_TA(2016)0411A8-0287/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 26. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11900/2016 – C8-0373/2016 – 2016/2047(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3) (“DFS regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4) (Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vidusposma pārskatu/pārskatīšanu (COM(2016)0603),

–  ņemot vērā 2016. gada 9. marta rezolūciju par 2017. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2016. gada 18. jūlijā (COM(2016)0300),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2016. gada 12. septembrī un nosūtīja Parlamentam 2016. gada 14. septembrī (11900/2016 – C8-0373/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu iesaistīto komiteju atzinumus (A8-0287/2016),

A.  tā kā situācijā, kad trūkst resursu, lielāka uzmanība būtu jāvelta nepieciešamībai ievērot budžeta disciplīnu un izmantot līdzekļus lietderīgi un efektīvi;

B.  tā kā LESD 318. pantā paredzētajam Parlamenta un Komisijas dialogam būtu jāveicina uz sniegumu vērstas kultūras pilnveide Komisijā, tostarp lielāka pārredzamība un stingrāka pārskatatbildība,

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1.  uzsver, ka 2017. gada budžets ir jāskata plašākā kontekstā, proti, saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšanu; uzsver, ka ir jāatrod līdzsvars starp ilgtermiņa prioritātēm un jaunām problēmām, un tādēļ vērš uzmanību uz to, ka 2017. gada budžetam ir jāatbilst stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, jo šī stratēģija ir uzskatāma par galveno orientieri un pamatprioritāti;

2.  atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka konkrētajā šodienas kontekstā tādas iniciatīvas kā Komisijas veikta ESI fondu darbības apturēšana, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (Kopīgo noteikumu regula (KNR))(8) 23. panta 15. punktā, ir ne tikai netaisnīgas, bet arī politiski ilgt nespējīgas;

3.  uzsver, ka 2017. gada budžeta lasījums Parlamentā pilnībā atspoguļo politiskās prioritātes, kas ar ievērojamu vairākumu tika apstiprinātas iepriekš minētajā 2016. gada 9. marta rezolūcijā par vispārējām pamatnostādnēm un 2016. gada 6. jūlija rezolūcijā par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanai pēc vēlēšanām — Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes;

4.  uzsver, ka miers un stabilitāte ir pamatvērtības, kas Savienībai jāuztur; uzskata, ka ir jāaizsargā Lielās piektdienas vienošanās, kas ir apliecinājusi savu būtisko lomu miera un izlīguma procesā Ziemeļīrijā; uzsver, ka ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu atbalstu reģioniem, kuri tiks īpaši skarti gadījumā, ja sarunu rezultātā Apvienotā Karaliste izstāsies no Savienības pēc tam, kad atbilstoši pilsoņu paustajai gribai būs iedarbinājusi LES 50. pantu;

5.  uzsver, ka Savienība patlaban saskaras ar vairākām nopietnām ārkārtas situācijām un jaunām problēmām, kuras nebija iespējams paredzēt DFS 2014.–2020. gadam izstrādes laikā; pauž pārliecību, ka ārkārtējas steidzamības un prioritārā kārtā Savienības budžetā ir jārod lielāki finanšu resursi, lai reaģētu uz politiskajiem izaicinājumiem un dotu iespēju Savienībai panākt rezultātus un efektīvi reaģēt uz šīm krīzēm; uzskata, ka ir vajadzīga stingra politiska apņemšanās, lai 2017. gadā un līdz pat plānošanas perioda beigām nodrošinātu jaunas apropriācijas šī mērķa sasniegšanai;

6.  uzsver, ka no 2017. gada budžeta ir jāspēj segt vajadzības, ko rada migrācijas problēma un ekonomikas krīzei sekojošā lēnā ekonomikas izaugsme; norāda, ka būtu jāpalielina arī pētniecības un infrastruktūras projektiem un cīņai pret jauniešu bezdarbu paredzētais finansējums;

7.  atgādina, ka, lai gan Parlaments nekavējoties apstiprināja papildu finansējumu, kas nepieciešams pašreizējo bēgļu un migrācijas izraisīto problēmu risināšanā, vienlaikus turpinot atbalstīt ilgtspējīgas attīstības mērķus, tas vienmēr ir uzsvēris, ka minētās problēmas nav nozīmīgākas par citiem svarīgiem Savienības politikas virzieniem, jo īpaši pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu un uzņēmumu un uzņēmējdarbības attīstīšanu gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes jomā; norāda, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ir ārkārtīgi nepietiekams, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu pašreizējo migrācijas un bēgļu izraisīto problēmu iekšējai dimensijai, un uzstāj, ka ir jāpieņem visaptveroša un cilvēktiesībās pamatota pieeja, sasaistot migrāciju ar attīstību un nodrošinot migrējošu darba ņēmēju, patvēruma meklētāju un bēgļu integrāciju, kā arī jāpieņem prioritāras programmas, piemēram, kultūras programmas; uzsver, ka, lai nodrošinātu šajā jomā nepieciešamo papildu finansējumu, Komisija 2017. gada budžeta projektā ierosināja DFS īpašo instrumentu izmantošanu nepieredzētā apmērā, tostarp elastības instrumenta izmantošanu pilnā apmērā, kā arī ievērojamas summas izmantošanu no “pēdējā glābiņa” — rezerves neparedzētiem izdevumiem —, un Padome tam piekrita;

8.  atkārtoti apliecina savu nostāju, proti, to, ka pašreizējo bēgļu un migrācijas izraisīto problēmu risināšanai nepieciešamais papildu finansējums nebūtu jārod uz Savienības pašreizējās ārējās darbības, tostarp tās attīstības politikas, rēķina; atkārtoti norāda, ka Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā, trasta fondu un visu citu ad hoc instrumentu izveidi nevar finansēt, samazinot līdzekļus citiem jau pastāvošiem instrumentiem; pauž bažas, ka ad hoc instrumentu veidošana ārpus Savienības budžeta varētu apdraudēt budžeta vienotību un apiet budžeta procedūru, kurā paredzēts, ka Eiropas Parlaments iesaistās un veic uzraudzību; stingri apšauba, vai 4. izdevumu kategorijas (“Globālā Eiropa”) maksimālais apjoms ir pietiekams, lai ilgtspējīgi un efektīvi reaģētu uz pašreizējām ārējām problēmām, tostarp pašreizējām bēgļu un migrācijas izraisītām problēmām;

9.  atkārtoti pauž pārliecību, ka būtu jārod iespēja no Savienības budžeta finansēt jaunas iniciatīvas, nekaitējot jau pastāvošām Savienības programmām un politikas pasākumiem, un prasa rast ilgtspējīgus risinājumus jaunu iniciatīvu finansēšanai; pauž bažas par to, ka sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai, kuras finansējums nākamajos trijos gados sasniegs EUR 80 miljonus, tiks iespiesta pašreizējās DFS budžetā; pauž pārliecību, ka, ņemot vērā jau tā nepietiekamo finansējumu Savienības budžetā, papildu centieniem attiecībā uz pasākumiem, administratīvajām izmaksām, sagatavošanas darbībām un izmēģinājuma projektiem, kas saistīti ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, ir vajadzīgi arī jauni līdzekļi, kurus nodrošina dalībvalstis; uzskata, ka pašreizējās DFS vidusposma novērtēšanu/pārskatīšanu dalībvalstīm vajadzētu izmantot šajā nolūkā; uzsver, ka ir jāpaskaidro, kā ilgtermiņā tiks finansēti kopējie aizsardzības pētījumi;

10.  atgādina, ka Savienība ratificēja COP 21 nolīgumu un daļa finanšu resursu tai ir jāparedz starptautisko saistību pildīšanai; norāda, ka saskaņā ar 2017. finanšu gada tāmi minētajam mērķim no budžeta tiek paredzēts piešķirt 19,2 % izdevumu; stingri mudina Komisiju turpināt strādāt minētajā virzienā, lai īstenotu 20 % mērķi atbilstoši Komisijas saistībām integrēt pret klimata pārmaiņām vērstus pasākumus pašreizējā DFS;

11.  aicina Komisiju, iekļaujot to 2017. gada budžetā un paredzot tai pienācīga apmēra apropriācijas, iesniegt iniciatīvu, kuras mērķis būtu piešķirt sabiedriskā transporta kuponus gados jauniem eiropiešiem, kas atlasīti konkursa kārtībā; šādas iniciatīvas galvenais mērķis būtu izvērtēt iespējas un potenciālo ietekmi, ko radītu vispārēja sistēma, kura jo īpaši sniegtu priekšrocības jauniešu mobilitātei, jauniešiem paredzētu pasākumu organizēšanai un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai;

12.  atjauno visas summas, kuras Padome budžeta projektā ierosinājusi samazināt; pauž neizpratni par ierosināto samazinājumu pamatojumu un iebilst pret Padomes pausto nolūku no jauna izveidot mākslīgas rezerves atsevišķās izdevumu kategorijās, tādās kā 1.a izdevumu apakškategorija (“Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”) un 4. izdevumu kategorija (“Globālā Eiropa”), īpaši ņemot vērā to, ka šīs rezerves jebkurā gadījumā būtu pārāk mazas, lai būtu iespējams reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem vai krīzēm;

13.  norāda, ka Padomes lasījumā nav izdevies prognozēt Savienības budžeta faktisko izpildi pēdējos piecos gados un ka, ņemot vērā visus budžeta grozījumus, visos galīgajos budžetos bija nepieciešams ievērojami vairāk līdzekļu; tādēļ aicina Padomi Samierināšanas komitejā koriģēt tās nostāju, lai 2017. gada budžetam nodrošinātu pienācīgu finansējumu no paša sākuma;

14.  paziņo, ka, lai pienācīgi finansētu šīs spiedīgās vajadzības, kā arī ņemot vērā ļoti mazās DFS rezerves 2017. gadā, Parlaments finansēs līdzekļu palielinājumus, kuri pārsniedz budžeta projektā norādītās summas, pilnībā izmantojot visas pieejamās rezerves un pastiprināti izmantojot rezervi neparedzētiem izdevumiem;

15.  pilnībā kompensē visus samazinājumus, kas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā (EISI) un pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” veikti saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), kopumā EUR 1240 miljonu vērtībā 2017. gada saistībās, ar jaunu apropriāciju palīdzību, kuras jārod, veicot DFS vidusposma pārskatīšanu; uzstāj, ka ir efektīvi jāreaģē uz jauniešu bezdarbu visā Savienībā; tādēļ palielina Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI) paredzētos līdzekļus vēl par EUR 1500 miljoniem saistību apropriācijās, lai to būtu iespējams turpināt; uzskata, ka par pienācīgu papildu finansējumu šīm svarīgajām Savienības programmām būtu jālemj saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu;

16.  sagaida, ka Padome piekritīs šādai pieejai un ka būs viegli panākt vienošanos samierināšanas procedūrā, dodot iespēju Savienībai apliecināt savas spējas un efektīvi reaģēt uz turpmākiem izaicinājumiem;

17.  apropriāciju kopējo līmeni 2017. gadam nosaka EUR 160,7 miljardu apmērā saistību apropriācijās un EUR 136,8 miljardu apmērā — maksājumu apropriācijās;

1.aizdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

18.  norāda, ka 1.a izdevumu apakškategoriju kārtējo reizi ir smagi skāris Padomes lasījums, jo 52 % no visiem Padomes veiktajiem saistību samazinājumiem attiecas tieši uz šo kategoriju; tādēļ pauž izbrīnu par to, kā šajā lasījumā izpaužas Padomes politiskās prioritātes nodarbinātības un izaugsmes jomā;

19.  stingri iebilst pret šiem samazinājumiem izdevumu kategorijā, kura simbolizē Eiropas pievienoto vērtību un nodrošina iedzīvotājiem lielāku izaugsmi un nodarbinātību; tādēļ nolemj atjaunot visas Padomes samazinātās summas;

20.  ņemot vērā 2015. gada jūnijā pausto apņemšanos ikgadējās budžeta procedūras ietvaros pēc iespējas samazināt ESIF izveides ietekmi uz pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” un EISI budžetu, nolemj pilnībā atjaunot to pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un EISI pozīciju finansējumu sākotnējā apmērā (kāds tas bija pirms ESIF izveides), kuras tika samazinātas, lai finansētu ESIF garantiju fondu; uzsver Savienības lielākās pētniecības un inovācijas programmas — “Apvārsnis 2020” — nozīmību, jo tā lieliskas idejas pārvērš produktos un pakalpojumos, tādējādi veicinot izaugsmi un nodarbinātību; prasa paredzēt atbilstošas papildu saistību apropriācijas EUR 1,24 miljardu apmērā papildus budžeta projektā norādītajām summām; sagaida, ka tiks panākta vispārēja vienošanās šajā steidzamajā jautājumā, veicot DFS vidusposma pārskatīšanu; norāda, ka ESIF būtu jāuzlabo, lai tas būtu pilnībā efektīvs un lietderīgs, nodrošinot papildināmības principa ievērošanu, uzlabojot ģeogrāfisko un sektorālo līdzsvaru un uzlabojot lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību;

21.  ņemot vērā savas ar izaugsmi un nodarbinātību joprojām saistītās prioritātes un rūpīgi izvērtējot to līdzšinējo apguves spēju, nolemj ierosināt atsevišķus izlases kārtībā veiktus palielinājumus, pārsniedzot summas, kas budžeta projektā paredzētas programmām COSME, Progress, Marie Curie, Eiropas Pētniecības padomei, Eures un Erasmus+; norāda, ka šādus palielinājumus var finansēt no šajā apakškategorijā pieejamās rezerves;

22.  lidz ar to salīdzinājumā ar budžeta projektu palielina saistību apropriāciju apmēru 1.a izdevumu apakškategorijā par EUR 45 miljoniem (neierēķinot ESIF, izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības);

1.bizdevumu apakškategorija — Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

23.  uzsver, ka aptuveni trešā daļa no Savienības ikgadējā budžeta tiek atvēlēta ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķiem; uzsver, ka kohēzijas politika ir Savienības galvenā investīciju politika un instruments nevienlīdzības mazināšanai starp visiem Savienības reģioniem un ka tai ir svarīga nozīme uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi vērstās stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā;

24.  nepiekrīt Padomes ierosinātajiem saistību apropriāciju samazinājumiem par EUR 3 miljoniem un, vēl jo vairāk, maksājumu apropriāciju samazinājumiem par EUR 199 miljoniem 1.b izdevumu apakškategorijā, tostarp atbalsta pozīcijās; aicina Padomi paskaidrot, kā šie samazinājumi ir savienojami ar tās mērķi nodrošināt apropriācijas, kas vajadzīgas jauno programmu netraucētai īstenošanai daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam ceturtajā darbības gadā; atgādina, ka Komisijas ierosinātais maksājumu apmērs šajā izdevumu kategorijā jau ir par 23,5 % zemāks nekā 2016. gada budžetā; šajā sakarībā uzsver, ka nekādi turpmāki maksājumu samazinājumi nevar būt nedz pamatoti, nedz pieņemami;

25.  prasa veikt Savienības politikas pasākumu ietekmes novērtējumu, pamatojoties uz ietekmes novērtējuma ziņojumiem, lai noteiktu, kādā apmērā tie ir spējuši cita starpā mazināt ekonomiskās atšķirības, attīstīt konkurētspējīgas un dažādotas reģionālās ekonomikas un veicināt izaugsmi un darbvietas;

26.  pauž satraukumu par vērā ņemamajiem kavējumiem Eiropas strukturālo un investīciju fondu cikla īstenošanā, kas, visticamāk, nopietni negatīvi ietekmēs rezultātu laicīgu sasniegšanu uz vietas, kā arī var novest pie jauna neapmaksātu rēķinu uzkrājuma izveidošanās pašreizējās DFS darbības termiņa otrajā pusē; mudina attiecīgās dalībvalstis nekavējoties iecelt atlikušās vadošās, maksājumu un sertifikācijas iestādes un novērst visus citus programmu īstenošanas aizkavēšanās cēloņus; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumus par lielāku vienkāršošanu šajā jomā un uzskata, ka dalībvalstīm būtu steidzami jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka programmas sāk darboties ar pilnu jaudu; līdz ar to prasa nodrošināt lielāku sinerģiju un papildināmību starp publisko investīciju politiku dalībvalstu budžetos un Savienības budžetu un tiem budžetiem, kuri paredzēti, lai veicinātu izaugsmi un ilgtspējīgas nodarbinātības radīšanu, kas veido Savienības pamatu;

27.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu izveidot strukturālo reformu atbalsta programmu, paredzot tai finansējumu EUR 142 800 000 apmērā, un uzsver, ka šis finansējums būtu jāpiešķir, raugoties, lai tiktu stiprināta ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija;

28.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ierosinājusi saistību apropriācijas JNI 2017. gadā, jo tai paredzētais finansējums tika darīts pieejams agrāk, proti, 2014.–2015. gadā; atkārtoti pauž stingru atbalstu JNI turpināšanai; saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda regulu(9), kurā paredzēta šādas turpināšanas iespēja, nolemj vispirms piešķirt JNI EUR 1500 miljonus saistību apropriācijās un EUR 500 miljonus — maksājumu apropriācijās efektīvai reaģēšanai uz jauniešu bezdarbu, ņemot vērā pieredzi, ko sniedz Komisijas veiktā JNI īstenošanas izvērtējuma rezultāti; norāda, ka saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem vispārēja vienošanās par pienācīgu papildu finansējumu JNI laika periodam, kas atlicis līdz šī plānošanas perioda beigām, būtu jāpanāk gaidāmajā DFS vidusposma pārskatīšanā; mudina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai paātrinātu šīs iniciatīvas īstenošanu uz vietas, tādējādi dodot tiešu labumu Eiropas jauniešiem;

29.  nolemj atjaunot budžeta projektā norādītās summas gan saistību, gan maksājumu apropriācijās Padomes samazinātajās pozīcijās; salīdzinājumā ar budžeta projektu 1.b izdevumu apakškategorijā palielina JNI paredzētās saistību apropriācijas par EUR 1500 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 500 miljoniem, bet Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām paredzētās saistību apropriācijas par EUR 4 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 2 miljoniem, tādējādi pārsniedzot saistību pašreizējo maksimālo apjomu par EUR 1,57 miljardiem;

30.  uzsver, ka 1.b izdevumu apakškategorijā meklējama lielākā daļa patlaban neizpildīto saistību (RAL), kas 2016. gada septembra sākumā sasniedza EUR 151 119  miljonus un var apdraudēt jauno programmu īstenošanu;

31.  uzsver, ka kohēzijas politika nodrošina nozīmīgu ieguldījumu attiecībā uz dzimumu līdztiesības principa efektīvu ievērošanu budžeta plānošanā; aicina Komisiju atbalstīt pasākumus dzimumu līdztiesības nodrošināšanai paredzētu piemērotu instrumentu izveidei, piemēram, stimulu struktūrām, kurās struktūrfondi tiktu izmantoti, lai rosinātu ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā dalībvalstu līmenī;

2.izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

32.  norāda, ka Padome samazināja 2. izdevumu kategorijas apropriācijas par EUR 179,5 miljoniem saistību apropriācijās un par EUR 198 miljoniem — maksājumu apropriācijās administratīvā atbalsta pozīcijās, operatīvās tehniskās palīdzības pozīcijās (piemēram, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds un programma LIFE), darbības pozīcijās, kas attiecas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), kuram ir būtiska nozīme, lai saglabātu lauksaimniecību plaukstošās teritorijās, un decentralizēto aģentūru pozīcijās; norāda, ka vislielākie maksājumu samazinājumi ir skāruši lauku attīstību; uzskata, ka grozījumu vēstule arī turpmāk būtu jāuzskata par pamatu jebkādai uzticamai ELGF apropriāciju pārskatīšanai; attiecīgi atjauno budžeta projektā norādītās summas;

33.  uzskata, ka Savienības budžetā prioritāte jāpiešķir iniciatīvām, kas patiesi veicinās zaļo ekonomiku;

34.  gaida grozījumu vēstules iesniegšanu par ārkārtas atbalsta paketi, kas paredzēta jo īpaši piena nozarei, un nolemj paust stingru atbalstu Savienības lauksaimniecības nozarei; tādēļ par EUR 600 miljoniem palielina budžeta projektā norādītās apropriācijas, lai novērstu piena nozares krīzes radītās sekas un Krievijas noteiktā embargo ietekmi uz piena nozari;

35.  atzinīgi vērtē saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” piešķirtos līdzekļus ar lauksaimniecību saistītai pētniecībai un inovācijai, lai nodrošinātu pietiekamu drošas un kvalitatīvas pārtikas un citu no bioloģiskajiem resursiem iegūtu produktu piedāvājumu; uzsver, ka prioritāte ir jāpiešķir projektiem, kuros iesaistīti primārie ražotāji;

36.  atkārtoti norāda, ka KLP apropriācijas nevajadzētu izmantot, lai atbalstītu tādu vēršu selekciju vai audzēšanu, kurus izmanto letālās vēršu cīņās; mudina Komisiju nekavējoties iesniegt tiesību aktu izmaiņas, kas nepieciešamas, lai izpildītu šo prasību, kura jau minēta Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārīgajā budžetā;

37.  uzsver, ka jaunās kopējās zivsaimniecības politikas īstenošana nozīmē paradigmas maiņu zvejniecības pārvaldībā gan dalībvalstīm, gan zvejniekiem, un šajā sakarībā atgādina par grūtībām, ar kurām nācās saskarties iepriekšējos finanšu gados, kad tika samazinātas apropriācijas;

38.  tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto un vienlaikus paužot gandarījumu par palielinājumu 2017. gada budžeta projektā programmai LIFE EUR 30,9 miljonu apmērā saistību apropriācijās, pauž nožēlu, ka arī šogad programma LIFE, kuras kopējais finansējums ir EUR 493,7 miljoni, veido tikai 0,3 % no visa 2017. gada budžeta projekta;

39.  uzsver, ka iepriekšējās problēmas, kuras izraisīja maksājumu apropriāciju trūkums programmai LIFE, traucēja un aizkavēja tās pienācīgu īstenošanu;

40.  saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem un starptautiskajām saistībām klimata pārmaiņu novēršanas jomā nolemj ierosināt programmas LIFE+ palielinājumu salīdzinājumā ar budžeta projektā norādīto apmēru;

41.  tādēļ palielina saistību apropriācijas par EUR 619,8 miljoniem un maksājumu apropriācijas — par EUR 611,3 miljoniem (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), atstājot rezervi EUR 19,4 miljonu apmērā līdz 2. izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam;

3.izdevumu kategorija — Drošība un pilsoniskums

42.  uzsver, ka Parlaments joprojām uzskata pašreizējo migrācijas problēmu par vienu no aktuālākajiem darba kārtības jautājumiem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piešķirt vēl EUR 1,8 miljardus migrācijas problēmas novēršanai Savienībā papildus tiem līdzekļiem, kas jau sākotnēji ieplānoti 2017. gadam; norāda, ka lielas novirzes no sākotnējā plānojuma liecina par vajadzību palielināt 3. izdevumu kategorijas maksimālos apjomus; uzsver, ka Komisija ierosina šos palielinājumus finansēt, galvenokārt izmantojot elastības instrumentu (EUR 530 miljonu apmērā, tādējādi pilnībā izlietojot šajā gadā pieejamo finansējumu) un rezervi neparedzētiem izdevumiem (EUR 1160 miljonu apmērā); ņemot vērā nepieredzēto finansējuma apmēru ar migrāciju saistītiem izdevumiem (kopumā EUR 5,2 miljardi 2017. gadā 3. un 4. izdevumu kategorijā un Eiropas Attīstības fonda izmantošana) un iesniegtos priekšlikumus būt elastīgiem, neprasa vēl vairāk palielināt līdzekļus ar migrāciju saistītiem politikas pasākumiem; vienlaikus iebildīs pret jebkādiem mēģinājumiem samazināt finansējumu Savienības pasākumiem šajā jomā;

43.  atkārtoti norāda, ka budžeta elastīgumam ir savas robežas un tas var būt vienīgi īstermiņa risinājums; pauž stingru pārliecību, ka 3. izdevumu kategorijas maksimālā apjoma palielināšana būtu uz nākotni vērsta un drosmīga atbilde uz šīm bēgļu un migrācijas izraisītajām ilgtermiņa problēmām, kuras aptvērušas visu kontinentu un nebūt nemazinās; uzskata, ka visi nesenie ar budžetu saistītie lēmumi nodrošināt jaunas apropriācijas šajā jomā ir faktiski apliecinājuši nepieciešamību pārskatīt minēto maksimālo apjomu;

44.  ņemot vērā pašreizējās problēmas drošības un migrācijas jomā, atzinīgi vērtē finansējuma palielinājumu AMIF (EUR 1,6 miljardi) un ISF (EUR 0,7 miljardi); uzskata — jo vairāk tiek palielināts AMIF finansējums, jo lielāka kļūst nepieciešamība nodrošināt gada finansējuma taisnīgu un pārredzamu sadali starp šī fonda dažādajām programmām un mērķiem un uzlabot pārredzamību pār to, kā šis finansējums tiks izlietots;

45.  norāda, ka jaunais Instruments ārkārtas atbalstam Savienībā tika izveidots 2016. gada 15. martā, tam paredzot orientējošu finansējumu EUR 700 miljonu apmērā uz trim gadiem (2016.–2018. gads), un tas nekavējoties jau ir devis rezultātus uz vietas ārkārtas pasākumu veidā, reaģējot uz liela skaita bēgļu un migrantu, kas ierodas dalībvalstīs, humānajām vajadzībām; tomēr atkārtoti pauž nostāju, ka turpmāk būtu jāparedz ilgtspējīgāks tiesiskais un budžeta regulējums, lai Savienībā varētu mobilizēt humāno palīdzību; uzstāj uz regulāra dialoga uzturēšanu ar Komisiju par šī instrumenta pašreizējo un turpmāko darbību un finansēšanu, pamatojoties uz informācijas pilnīgu pārredzamību un ietekmes novērtējuma ziņojumiem;

46.  ņemot vērā paaugstināto apdraudējuma līmeni vairākās dalībvalstīs un vienlaikus pastāvošās problēmas, ko rada migrācijas pārvaldība, cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību un saskaņotas Eiropas atbildes reakcijas nepieciešamība, prasa piešķirt finansējumu papildu darbiniekiem Eiropolā, lai izveidotu 24/7 terorisma apkarošanas vienību, kura dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniegtu izlūkošanas datus; uzskata, ka šāds palielinājums arī uzlabotu cīņu pret cilvēku tirdzniecību (īpašu uzmanību pievēršot nepavadītiem nepilngadīgajiem) un cīņu pret kibernoziedzību (jaunā EC3 darbinieki), kā arī palielinātu darbinieku skaitu Itālijas un Grieķijas karstajos punktos; atgādina, ka Eiropolam patlaban ir tikai trīs darbinieki, ko norīkot uz pastāvīgiem un pagaidu karstajiem punktiem, kuri Itālijā vien ir astoņi; uzskata, ka šis skaits ir pārāk mazs, lai Eiropols spētu pildīt savus uzdevumus cīņā pret cilvēku tirdzniecību, terorismu un citiem smagiem pārrobežu noziedzības veidiem;

47.  atzinīgi vērtē jaunas budžeta pozīcijas izveidi, lai nodrošinātu finansējumu terorisma upuriem; atbalsta resursu piešķiršanu upuru vajadzību plašajam spektram, kas ietver fizisku ārstēšanu, psihosociālus pakalpojumus un finansiālu atbalstu; uzskata, ka pārāk bieži nevainīgu terorisma upuru vajadzības tiek vai nu aizmirstas, vai uzskatītas par sekundārām gadījumos, kad tiek ierosināti pasākumi cīņai pret terorisma draudiem;

48.  nosoda samazinājumus kopumā EUR 24,3 miljonu apmērā saistību apropriācijās, ko Padome veikusi daudzās programmās kultūras, plašsaziņas līdzekļu, pilsoniskuma, pamattiesību un sabiedrības veselības jomā; uzskata, ka kultūras programmu finansējuma samazināšana, lai rastu līdzekļus pašreizējo bēgļu un migrācijas izraisīto problēmu risināšanai, ir negatīvs signāls no Padomes puses; pauž nožēlu par to, ka daudzi no minētajiem samazinājumiem šķiet veikti patvaļīgi, neņemot vērā lieliskus īstenošanas rādītājus; uzskata, ka pat nelieli samazinājumi var apdraudēt programmu mērķu sasniegšanu un Savienības pasākumu netraucētu īstenošanu; tādēļ atjauno visas pozīcijas līdz budžeta projektā norādītajam apmēram;

49.  uzstāj, ka ir jāpalielina finansējums vairākiem pasākumiem, ko īsteno programmās “Radošā Eiropa” un “Eiropa pilsoņiem”, kuras ilgstoši bijušas nepietiekami finansētas; ir pārliecināts, ka šīs programmas ir aktuālākas nekā jebkad agrāk gan tāpēc, ka veicina kultūras un radošo nozaru ieguldījumu darbvietu veidošanas un izaugsmes nodrošināšanā, gan tāpēc, ka sekmē iedzīvotāju aktīvu iesaistīšanos Savienības politikas veidošanā un īstenošanā; pauž neizpratni par to, kā Padome var pamatot finansējuma samazināšanu MVU kultūras un radošajās nozarēs, ņemot vērā, ka Kultūras un radošās nozares garantiju mehānisms, kura finansējums jau ir atlikts uz vēlāku laiku, ir sācis darboties tikai 2016. gada jūnijā un ir lielisks piemērs tam, kā inovatīvi risināt nopietnu tirgus neveiksmi, veidojot spējas un piedāvājot aizsardzību pret kredītrisku finanšu starpniekiem, kuri piešķir kredītus kultūras un radošajās nozarēs;

50.  uzsver, ka Savienības programmas kultūras, izglītības, jaunatnes un pilsonības jomā nodrošina nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību, kā arī papildina un veido sinerģiju ar migrantu un bēgļu integrācijas politiku; tādēļ aicina Savienības iestādes atbildēt ar pienācīgu finansējuma palielināšanu tieši pārvaldītajām programmām, tādām kā “Radošā Eiropa”, kā arī attiecīgajām strukturālo un investīciju fondu budžeta pozīcijām;

51.  norāda, ka ir jāparedz budžeta garantijas, kas nepieciešamas 2018. gada kā Eiropas Kultūras mantojuma gada sagatavošanas pasākumiem;

52.  atgādina, ka Savienības civilās aizsardzības mehānisms ir Savienības solidaritātes stūrakmens; uzsver, ka Savienība veic iespēju sniegšanas uzdevumu, lai atbalstītu, koordinētu un papildinātu dalībvalstu pasākumus katastrofu novēršanas, gatavības un reaģēšanas jomā; norāda uz nelielo saistību palielinājumu šai programmai;

53.  atzinīgi vērtē budžeta pozīcijas izveidi ES Meklēšanas un glābšanas fondam, no kuras ir plānots finansēt dalībvalstu īstenotās un Savienības līmenī koordinētās meklēšanas un glābšanas darbības, jo īpaši Vidusjūrā; uzskata, ka īpaša fonda izveide ir piemērotāks risinājums nekā Frontex vai jaunizveidotās Eiropas robežu un krasta apsardzes budžeta pastāvīga palielināšana;

54.  atzinīgi vērtē budžeta pozīcijas izveidi, lai atbalstītu Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI), kas ir jaunizveidots instruments ar mērķi iesaistīt pilsoņus Savienības lēmumu pieņemšanā un padziļināt Eiropas demokrātiju; uzskata, ka budžeta projektā ierosinātais saistību apropriāciju apmērs ir pārāk mazs; nolemj palielināt šo budžeta pozīciju;

55.  atzinīgi vērtē finansējuma palielinājumu Komisijas pārstāvniecību, pilsoņu dialogu un partnerību darbību komunikācijai, līdzekļu apmēram 2017. gadā sasniedzot EUR 17,036 miljonus saistību apropriācijās un EUR 14,6 miljonus maksājumu apropriācijās, jo šie pasākumi ir saistīti ar iniciatīvām, kuru mērķis ir tuvināties ES pilsoņiem, iegūt viņu uzticību un veicināt viņu izpratni par Savienības politikas nostādnēm un pasākumiem;

56.  uzsver, ka pēc jaunā Iestāžu nolīguma par Pārredzamības reģistru pieņemšanas Pārredzamības reģistra kopīgais sekretariāts ir jānodrošina ar pietiekamiem un atbilstīgiem administratīvajiem un finanšu līdzekļiem, lai tas spētu pildīt savus uzdevumus;

57.  norāda, ka Parlamenta lasījumā iekļautās summas (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības) par EUR 71,28 miljoniem pārsniedz 3. izdevumu kategorijas saistību maksimālo apjomu, kā arī palielina maksājumu apropriācijas par EUR 1857,7 miljoniem; ņemot vērā, ka jau budžeta projektā nebija nekādas rezerves, ierosina šos palielinājumus finansēt, nepārsniedzot maksimālo apjomu, bet vairāku būtisku ar migrāciju saistītu izdevumu posteņu gadījumā izmantojot rezervi neparedzētiem izdevumiem;

4.izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

58.  norāda, ka, ņemot vērā pašreizējās bēgļu un migrācijas izraisītās problēmas, Savienības ārējai darbībai ir vajadzīgs aizvien lielāks finansējums, kas ievērojami pārsniedz 4. izdevumu kategorijas pašreizējo apmēru; tādēļ stingri apšauba, ka 4. izdevumu kategorijas maksimālie apjomi ir pietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu bēgļu un migrācijas izraisīto problēmu ārējai dimensijai; pauž nožēlu, ka tādu jaunu iniciatīvu finansēšanai kā Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā Komisija izvēlējās budžeta projektā samazināt līdzekļus citām programmām, tādām kā attīstības sadarbības instruments (ASI) un Stabilitātes un miera veicināšanas instruments (IcSP); uzsver, ka tam nevajadzētu notikt uz citās jomās īstenotu pasākumu rēķina; tādēļ nolemj lielā mērā samazināt nozīmīgu finanšu resursu pārvietošanu no diviem instrumentiem, kuri cita starpā palīdz novērst migrācijas plūsmu pamatcēloņus; atgādina, ka Savienības attīstības politikas galvenajam mērķim joprojām ir jābūt nabadzības mazināšanai; pauž nožēlu par to, ka humānajai palīdzībai un Eiropas kaimiņattiecību instrumenta (EKI) Vidusjūras reģiona sadaļai ir paredzēts mazāk apropriāciju, nekā tika apstiprināts 2016. gada budžetā, lai gan šiem instrumentiem ir neapstrīdama nozīme lielā skaita ārējo problēmu risināšanā; pauž nožēlu par Padomes veiktajiem nepamatotajiem samazinājumiem;

59.  tādēļ nolemj atjaunot visas summas, kuras Padome samazinājusi 4. izdevumu kategorijā; nolemj arī atjaunot 2016. gada apmēru EKI Vidusjūras reģiona sadaļas un humānās palīdzības pozīcijās; turklāt nolemj mazināt samazinājumus, ko Padomei veikusi ASI un IcSP pozīcijās; uzskata, ka ir svarīgi saglabāt Savienības centrālo lomu un finansiālā atbalsta līmeni Tuvo Austrumu miera procesa, Palestīniešu pašpārvaldes un UNRWA atbalstīšanā, kā arī EKI Austrumu partnerības pozīcijās; uzsver Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta nozīmību;

60.  nolemj palielināt makrofinansiālo palīdzību, kura ir ievērojami samazināta salīdzinājumā ar 2016. gadu; uzskata, ka būs vajadzīgs lielāks finansējums, nekā ierosināts, lai nodrošinātu, ka ir iespējams apmierināt visus turpmākos pieprasījumus pēc aizdevumiem;

61.  pilnībā atbalsta Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā un ierosina pārcelt uz agrāku laiku, proti, uz 2016. gadu, daļu no Savienības budžeta 2017. gadā plānotā ieguldījuma, ņemot vērā šī mehānisma labos īstenošanas rādītājus un 2016. gada budžetā joprojām pieejamās lielās rezerves; tādēļ aicina palielināt IPA II paredzēto finansējumu par EUR 400 miljoniem, izdarot grozījumu 2016. gada budžetā, un attiecīgi izmantot rezervi neparedzētiem izdevumiem; tādu pašu summu iekļauj rezervē 2017. gada budžetā līdz brīdim, kad būs panākta visaptveroša vienošanās par Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā alternatīvu finansēšanu, kas mazinās nepieredzēto spiedienu uz citiem ārējās finansēšanas instrumentiem;

62.  ar bažām norāda, ka, neraugoties uz lielo nozīmību un ievērojamo apmēru, ES trasta fondi un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā Savienības budžetā praktiski nav pamanāmi; prasa tos iekļaut budžetā tā, lai panāktu lielāku pārredzamību un vairāk tiktu ievērots gan Savienības budžeta vienotības princips, gan budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas, un šajā nolūkā izveido jaunas budžeta pozīcijas; aicina Komisiju arī apliecināt, ka finanšu instrumentu izmantošana trasta fondu ietvaros nenovirza to apropriācijas no mērķiem, kas paredzēti sākotnējos juridiskajos pamatos; norāda, ka mērķi papildināt Savienības budžeta ieguldījumus ar dalībvalstu ieguldījumiem līdz šim galīgi nav izdevies īstenot; šajā sakarībā uzsver, ka saistībā ar turpmākajiem pieprasījumiem pēc Savienības budžeta iemaksām trasta fondos Parlaments sniegs piekrišanu tikai tad, kad būs nodrošināta līdzvērtīga summa dalībvalstu ieguldījumu veidā; tādēļ aicina dalībvalstis izpildīt dotos solījumus pēc iespējas drīzāk;

63.  norāda, ka Garantiju fondam ārējai darbībai, no kura sedz aizdevumus saistību neizpildes gadījumā un nodrošina aizdevumu garantijas trešām valstīm vai projektiem trešās valstīs, saskaņā ar Komisijas ziņojumu par vispārējā budžeta garantijām (COM(2016)0576) ir nepieciešams papildu finansējums, lai sasniegtu plānoto summu, un tādēļ budžeta projektā tika iekļauti EUR 228,04 miljoni; pauž bažas par to, ka šīs prasības rada papildu spiedienu uz jau tā ļoti noslogotajiem 4. izdevumu kategorijas maksimālajiem apjomiem;

64.  atzinīgi vērtē Komisijas budžeta priekšlikumus saistībā ar jauno partnerības migrācijas jomā sistēmu un ārējo investīciju plānu; tomēr pauž bažas par iespējamu jaunu “satelītu” izveidi ārpus Savienības budžeta; atkārtoti norāda, ka ir jāsaglabā pilnīga parlamentāra kontrole pār Savienības budžetu; stingri uzstāj, ka ir jāievēro budžeta vienotības princips; pauž pārliecību, ka jaunās prioritātes nevajadzētu finansēt, kaitējot esošajiem Savienības projektiem; uzskata, ka būtu jāizmanto papildu elastīgums, lai nodrošinātu vērienīgu pamatu investīciju veicināšanai Āfrikā un ES kaimiņvalstīs, paredzot tam jaunas apropriācijas atbilstošā apmērā;

65.  atkārtoti prasa budžetam neitrālā veidā pārcelt ES īpašajiem pārstāvjiem paredzēto budžeta pozīciju no KĀDP budžeta uz EĀDD administratīvo budžetu, lai vēl vairāk konsolidētu Savienības diplomātisko darbību;

66.  lidz ar to salīdzinājumā ar budžeta projektu par EUR 499,67 miljoniem palielina saistību apropriācijas un par EUR 493,2 miljonu — maksājumu apropriācijas 4. izdevumu kategorijā (neierēķinot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, bet ņemot vērā ES īpašo pārstāvju pozīcijas pārcelšanu uz EĀDD budžetu);

67.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai (+EUR 3 miljoni), lai izlēmīgi turpinātu un intensificētu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darbu un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un samierināšanos;

5.izdevumu kategorija — Administrācija; pārējās izdevumu kategorijas — administratīvie un pētniecības atbalsta izdevumi

68.  uzskata, ka Padomes veiktie samazinājumi ir nepamatoti un kaitīgi, un atjauno budžeta projektā norādītās summas visiem Komisijas administratīvajiem izdevumiem, tostarp administratīvajiem un pētniecības atbalsta izdevumiem 1.–4. izdevumu kategorijā;

69.  ņemot vērā nesen klajā nākušos faktus un lai atgūtu Savienības pilsoņu uzticēšanos un atjaunotu Savienības iestāžu uzticamību, nolemj paturēt rezervē 20 % no apropriācijām, kas paredzētas pagaidu piemaksām bijušajiem Komisijas locekļiem, līdz Komisija attiecībā uz komisāriem sāks piemērot stingrāku rīcības kodeksu, lai novērstu interešu konfliktu un t. s. virpuļdurvju efektu;

70.  uzskata, ka iestāžu administratīvā sadarbība ir efektivitātes avots, jo kādas iestādes vajadzībām attīstīta zinātība, spējas un resursi var tikt darīti pieejami citām; tādēļ aicina izveidot sistēmu, kas ierobežotu administratīvo slogu līdz nepieciešamajam minimumam, nodrošinātu pakalpojumu pienācīgu kvalitāti, nodrošinātu galveno atbildīgo iestādi ar vajadzīgajiem budžeta resursiem un stimulētu citu iestāžu sadarbību, ierobežojot to finansējuma daļu līdz nenozīmīgām sadarbības radītām izmaksām un tādējādi saskaņojot iestāžu līmenī pieņemtus pareizas finanšu pārvaldības lēmumus ar vispārēju pareizu budžeta finanšu pārvaldību;

Aģentūras

71.  principā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta vajadzībām; norāda, ka Komisija jau ir ievērojami samazinājusi lielākās daļas aģentūru sākotnējos pieprasījumus; tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un neļautu tām izpildīt uzticētos uzdevumus;

72.  atzinīgi vērtē budžeta palielinājumu efektīvajām TI aģentūrām, īpaši tām, kuras strādā ar migrācijas un drošības jautājumiem; uzsver, ka šīm aģentūrām ir jābūt pietiekamam resursu (tostarp arī investīcijām jaunās tehnoloģijās paredzētu resursu) un darbinieku apmēram, kad to pilnvaras tiek paplašinātas;

73.  ņemot vērā pašreizējās problēmas drošības jomā un paturot prātā to, ka ir vajadzīga saskaņota Eiropas reakcija, uzskata, ka daži no minētajiem palielinājumiem nav pietiekami, un nolemj palielināt apropriācijas Eiropas Policijas birojam (Eiropolam), Eiropas Tiesu sadarbības vienībai, Eiropas Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA);

74.  konkrētāk, uzsver, ka ir vajadzīgi pietiekami cilvēkresursi un materiālie resursi Eiropola jaunizveidotajam Eiropas Terorisma apkarošanas centram, EC3 un vienībai ziņošanai par interneta saturu (IRU), tostarp attiecībā uz kopīgu operatīvo plānošanu un draudu novērtējumu, lai stiprinātu saskaņotu pieeju dalībvalstu cīņā pret organizēto noziedzību, kibernoziedzību un ar internetu saistītu noziedzību, terorismu un citiem smagiem noziegumiem; aicina piešķirt papildu finansējumu kopīgajām izmeklēšanas grupām;

75.  atgādina par dažādo TI informācijas sistēmu plānoto uzlabošanu un sadarbspēju, par ko Komisija informēja 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā par turpmāko satvaru stiprākām un viedākām informācijas sistēmām robežām un drošībai; mudina paredzēt, ka būs nepieciešami atbilstoši resursi, lai šos tehniskos risinājumus varētu īstenot ātri un efektīvi;

76.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada budžetā ir iekļauti atbilstoši resursi, lai atbalstītu Frontex ilgtermiņa pārveidi par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un EASO kļūšanu par pilnvērtīgu aģentūru patvēruma jomā; uzsver — lai gan šķiet, ka Eiropas robežu un krasta apsardzes resursi patlaban ir pietiekami, šīs aģentūras turpmākās darbības resursu vajadzības un vajadzības pēc darbiniekiem būs cieši jāuzrauga, lai aģentūra neatpaliktu no dzīves realitātes;

77.  ņemot vērā aizvien smagāko humanitāro situāciju Eiropas dienvidu kaimiņvalstīs un aizvien lielāko skaitu patvēruma meklētāju, kā arī — galvenokārt — mērķi nostiprināt tā mandātu vairāk, nekā paredzēts Komisijas priekšlikumā, nolemj arī palielināt 2016. gada budžeta apropriācijas Eiropas Patvēruma atbalsta birojam;

78.  atkārtoti norāda, ka nevar piekrist Komisijas un Padomes pieejai attiecībā uz aģentūru personālu, tādēļ izdara izmaiņas lielā skaitā štatu sarakstu; vēlreiz uzsver, ka katrai aģentūrai piecu gadu laikā ir jāsamazina štata vietu skaits par 5 %, kā apstiprināts Iestāžu nolīgumā, bet jaunajām štata vietām, kuras nepieciešamas papildu uzdevumu veikšanai saistībā ar politiskām pārmaiņām un jauniem tiesību aktiem kopš 2013. gada, ir jāparedz papildu resursi un tās nedrīkst ņemt vērā, pildot Iestāžu nolīgumā noteikto darbinieku skaita samazināšanas mērķi; tādēļ vēlreiz uzsver, ka iebilst pret aģentūrām paredzēta pārdales fonda koncepciju, bet atkārtoti apstiprina gatavību atbrīvot štata vietas, panākot aģentūrās efektivitātes radītus ietaupījumus ar lielākas administratīvās sadarbības vai — attiecīgā gadījumā — pat apvienošanās palīdzību, kā arī apvienojot noteiktas funkcijas ar Komisiju vai kādu citu aģentūru;

79.  uzsver, ka ievērojamus ar darbību un personālu saistītus ietaupījumus varētu panākt, ja aģentūrām, kurām ir vairāk nekā viena darba vieta (ENISA, eu-LISA, ERA), tiktu noteikta tikai viena darba vieta; uzskata, ka šo aģentūru pašreizējās darbības finansējuma vajadzības dod iespēju veikt šādas izmaiņas; uzsver, ka Eiropas Banku iestādes (EBI) pārcelšana no Londonas un apvienošana ar vismaz vienu no abām pārējām uzraudzības aģentūrām varētu nodrošināt ievērojamus abu aģentūru izmaksu ietaupījumus; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu šajā jautājumā;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

80.  pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī pieejamo rezervju ierobežojumus un izmēģinājuma projektiem un sagatavošanās darbībām noteiktos maksimālos apjomus;

Īpašie instrumenti

81.  atgādina rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos nozīmību, strauji reaģējot uz īpašas palīdzības vajadzībām trešās valstīs saistībā ar neparedzētiem notikumiem, un atgādina savu iepriekš pausto prasību DFS pārskatīšanas laikā ievērojami palielināt tās finansējumu; norāda, ka šīs rezerves ļoti straujais izlietojums 2016. gadā, kas, visticamāk, neatstās nekādas iespējas veikt pārvietojumu, liecina par to, ka šis īpašais instruments izrādīsies nepietiekami finansēts, lai risinātu visas papildu vajadzības 2017. gadā; tādēļ palielina tās apropriācijas, lai ikgadējais piešķīrums sasniegtu EUR 1 miljardu, gaidot lēmumu par ikgadējo piešķīrumu rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos saistībā ar DFS vidusposma pārskatīšanu;

82.  atjauno budžeta projektā norādītās summas rezervēm, kas paredzētas Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam un Eiropas Savienības Solidaritātes fondam, lai atvieglotu šo īpašo instrumentu izmantošanu;

Maksājumi

83.  pauž bažas par maksājumu apropriāciju ievērojamo samazinājumu budžeta projektā salīdzinājumā ar 2016. gada budžetu; norāda, ka tas liecina par īstenošanas kavēšanos, kas rada satraukumu ne tikai saistībā ar Savienības politikas mērķu sasniegšanu, bet arī risku, ka pašreizējā plānošanas perioda beigās no jauna izveidosies neapmaksātu rēķinu uzkrājums; uzskata, ka šis jautājums būtu jārisina, veicot DFS pārskatīšanu; turklāt pauž nožēlu par to, ka Padome ir samazinājusi maksājumus, lai gan maksimālie apjomi ne tuvu nav izsmelti;

84.  uzsver, ka pēc Parlamenta prasības ir panākta vienošanās par maksājumu plānu ar mērķi līdz 2016. gada beigām līdz normālam līmenim — EUR 2 miljardiem — samazināt to 2007.–2013. gada neizpildīto maksājumu pieprasījumu uzkrāto apmēru, kuri saistīti ar kohēzijas politiku; norāda, ka 2015. gada beigās kohēzijas politikas jomā tika konstatēti nesamaksāti rēķini vismaz EUR 8,2 miljardu apmērā attiecībā uz 2007.–2013. gadu, un sagaidāms, ka šis skaitlis līdz 2016. gada beigām samazināsies līdz mazāk nekā EUR 2 miljardiem; uzskata, ka kopīgajam maksājumu plānam 2016.–2020. gadam vajadzētu būt saistošam un tas ir jāizstrādā un jāsaskaņo attiecīgajām trim iestādēm; uzstāj, ka šādu jaunu maksājumu plānu vajadzētu balstīt uz pareizu finanšu pārvaldību un tajā būtu jāsniedz skaidra stratēģija, lai apmierinātu visas vajadzības pēc maksājumiem visās izdevumu kategorijās līdz pašreizējās DFS beigām un lai izvairītos no slēptiem neizpildītiem maksājumiem atsevišķu daudzgadu programmu mākslīgi palēninātas īstenošanas dēļ un citu tādu ietekmes mazināšanas pasākumu dēļ kā priekšfinansējuma likmju samazināšana;

85.  nolemj atjaunot budžeta projektā norādītos maksājumus visās Padomes samazinātajās pozīcijās un palielina maksājumu apropriācijas visās tajās pozīcijās, kuru saistību apropriācijas tiek grozītas;

Uz sniegumu balstīta budžeta plānošana

86.  atgādina, ka savā 2013. gada 3. jūlija rezolūcijā par integrētu iekšējās kontroles sistēmu(10) Parlaments atbalstīja Revīzijas palātas viedokli, ka ir bezjēdzīgi mēģināt mērīt darbības rezultātus, ja budžets nav veidots, pamatojoties uz darbības rezultātu rādītājiem(11), un prasa izveidot uz sniegumu balstītu publiskā budžeta izstrādes modeli, kurā katrai budžeta pozīcijai būtu norādīti mērķi un rezultāti, kas mērāmi ar snieguma rādītājiem;

87.  atzinīgi vērtē budžeta projektam pievienotos programmu darbības izdevumu pārskatus, jo tie daļēji atbilst Parlamenta prasībām saistībā ar mērķiem, rezultātiem un rādītājiem; norāda, ka šādi pārskati papildina parasto metodi, proti, budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām, ar atsevišķiem datiem par sniegumu;

88.  uzstāj, ka nolūkā vienkāršot Komisijas iekšējās pārvaldības instrumentus ģenerāldirektoriem, pieņemot pārvaldības plānus un gada darbības pārskatus, būtu jāievēro politiskie mērķi un rādītāji, kas iekļauti programmu darbības izdevumu pārskatos, un ka Komisijai uz šī pamata būtu jāsagatavo LESD 318. pantā paredzētais novērtējuma ziņojums;

Pārējās iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

89.  nemaina sava 2016. gada 14. aprīļa plenārsēdē pieņemtā 2017. gada budžeta kopējo apmēru, saglabājot to EUR 1 900 873 000 līmenī; iestrādā tehniskus pielāgojumus, kuri neietekmē budžetu, lai budžetā atspoguļotu savus nesenos lēmumus, kā arī dara pieejamu rezervi deputātu, personu un preču pārvadājumu budžeta pozīcijā;

90.  apstiprina izmaiņas štatu sarakstā un attiecīgās budžeta apropriācijās, lai apmierinātu politisko grupu papildu vajadzības; pilnībā kompensē šos palielinājumus, samazinot apropriācijas budžeta pozīcijās, kas paredzētas rezervei neparedzētiem izdevumiem un telpu iekārtošanai;

91.  atgādina savu politisko lēmumu neattiecināt uz politiskajām grupām mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, kā uzsvērts rezolūcijā par 2014. gada(12), 2015. gada(13) un 2016. gada(14) budžetu;

92.  samazina Ģenerālsekretariāta 2017. gada štatu sarakstu(15) par 60 vietām (īstenojot mērķi samazināt darbinieku skaitu par 1 %) saskaņā ar 2015. gada 14. novembrī Padomē panākto vienošanos par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta projektu; atgādina, ka šī pasākuma ietekme uz budžetu jau tika ņemta vērā, sagatavojot tāmi;

93.  samazina savu štatu sarakstu vēl par 20 vietām, tādējādi atspoguļojot, ka ir beigusies štata vietu pārcelšana, kas paredzēta sadarbības nolīgumā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju; uzsver — tā kā šīs štata vietas nebija iekļautas budžetā, apropriācijas no Parlamenta puses nav jāsamazina;

94.  mudina Eiropas Parlamenta, Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ģenerālsekretārus strādāt kopā, meklējot iespējamus turpmākus risinājumus, kā šīm trijām iestādēm kopīgi izmantot administratīvās funkcijas un pakalpojumus; aicina ģenerālsekretārus arī veikt pētījumu par to, vai sinerģijas administratīvo funkciju un pakalpojumu nodrošināšanā var panākt arī starp Parlamentu, Komisiju un Padomi;

95.  saglabā savā 2017. gada štatu sarakstā 35 jaunās vietas, kas budžeta grozījuma Nr. 3/2016 projektā prasītas iestāžu drošības pastiprināšanai; uz šīm vietām neattiecina mērķi par 5 % samazināt darbinieku skaitu, jo tās ir saistītas ar jaunu Parlamenta darbību;

96.  atgādina, ka darbinieku skaita samazināšanas mērķa īstenošanai nevajadzētu apdraudēt pienācīgu iestādes darbību un Parlamenta pamatpilnvaru īstenošanu, kā arī nevajadzētu ietekmēt tā izcilību likumdošanas jomā vai deputātu un darbinieku darba apstākļu kvalitāti;

97.  ņemot vērā daudzās problēmas, ar kurām nācās saskarties šī gada iekšējā budžeta procedūrā, secina, ka Reglamenta 9. nodaļas un citu nodaļu attiecīgo daļu pārstrāde ir neizbēgami nepieciešama, lai panāktu to prasību izpildi, kuras Parlaments izvirzīja 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijā par Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, proti, ka “visa attiecīgā informācija būtu savlaicīgi un uztverami, kā arī pietiekami sīki un strukturēti jāsniedz Prezidija un Budžeta komitejas locekļiem visos procedūras posmos, lai Prezidijs, Budžeta komiteja un politiskās grupas varētu rīkot pienācīgas apspriedes un pamatot lēmumus, ņemot vērā Parlamenta budžeta vispārējo stāvokli un vajadzības”;

98.  saskaņā ar iepriekšminēto 2016. gada 14. aprīļa rezolūcijas par Parlamenta 2017. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi 15. punktu prasa metodi, kas paredz Parlamenta budžetu sagatavot, par pamatu ņemot aktuālās vajadzības, nevis koeficientu sistēmu, pirmo reizi izmantot 2018. finanšu gada budžeta procedūrā;

99.  atgādina, ka administrācija ir apņēmusies iesniegt vidēja termiņa un ilgtermiņa budžeta plānojumu, tajā skaidri nošķirot investīcijas un darbības izdevumus, kas saistīti ar Parlamenta darbību, tostarp obligātajiem tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem; tādēļ sagaida, ka 2018. gada tāmes provizoriskais projekts tiks iesniegts šādā formātā;

100.  atgādina par A. Fox un G. Häfner 2013. gada ziņojumu(16), kurā tiek lēsts, ka Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības radītās izmaksas svārstās no EUR 156 miljoniem līdz EUR 204 miljoniem un ir līdzvērtīgas 10 % no Parlamenta budžeta; norāda, ka 78 % no visiem Parlamenta štata darbinieku komandējumiem ir nepieciešami tieši Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības dēļ; uzsver, ka saskaņā ar minētajā ziņojumā iekļautajām aplēsēm ģeogrāfiskās izkliedētības ietekme uz vidi ir 11 000 līdz 19 000 tonnas CO2 emisiju; atkārtoti norāda uz šīs izkliedētības radīto negatīvo tēlu sabiedrības acīs un tādēļ prasa izstrādāt ceļvedi vienas darba vietas noteikšanai un samazināt attiecīgās budžeta pozīcijas;

101.  pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz daudzkārtējiem Budžeta komitejas aicinājumiem, nav pieejama vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģija attiecībā uz Parlamenta ēkām, kas kalpotu par pamatu komitejas apspriedēs;

IV iedaļa — Tiesa

102.  pauž nožēlu, ka Padome ir palielinājusi standarta samazinājuma likmi no 2,5 % līdz 3,8 %, kas atbilst samazinājumam par EUR 3,4 miljoniem un ir pretrunā Tiesas štata vietu ārkārtīgi augstajam aizpildītības līmenim (98 % 2015. gada beigās); tādēļ atjauno standarta samazinājuma likmi budžeta projektā norādītajā apmērā, dodot iespēju Tiesai veikt savu uzdevumu pastāvīga izskatāmo lietu skaita pieauguma apstākļos;

103.  nolemj arī atjaunot budžeta projektā norādītās summas vēl sešos Tiesas budžeta I un II sadaļas posteņos, kuros Padome veikusi samazinājumus, kas īpaši nopietni ietekmētu Tiesas prioritātes valodu un drošības jomā;

104.  pauž neapmierinātību par Padomes vienpusējo paziņojumu un attiecīgo pielikumu par darbinieku skaita samazināšanu par 5 %, kas iekļauts Padomes nostājā attiecībā uz 2017. gada budžeta projektu, saskaņā ar kuru Tiesai joprojām ir jāsamazina tās štatu saraksts par 19 vietām; uzsver, ka šīs 19 štata vietas atbilst 12 un 7 štata vietām, kuras Parlaments un Padome pienācīgi apstiprināja attiecīgi 2015. gada un 2016. gada budžeta procedūras laikā, lai apmierinātu papildu vajadzības, un tādēļ uzstāj, ka šīs 19 vietas nevajadzētu atņemt, jo Tiesa jau ir izpildījusi prasību par 5 % samazināt darbinieku skaitu, laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam likvidējot 98 štata vietas;

V iedaļa — Revīzijas palāta

105.  atjauno standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 2,6 %, lai Revīzijas palāta varētu segt ar štatu sarakstu saistītās vajadzības;

106.  atjauno vēl piecus Padomes samazinātos budžeta posteņus, lai Revīzijas palāta varētu īstenot savu darba programmu un sagatavot plānotos revīzijas ziņojumus;

107.  daļēji atjauno budžeta projektā norādītās summas trīs budžeta posteņos saskaņā ar priekšlikumiem ietaupīt līdzekļus, ar kuriem nākusi klajā pati Revīzijas palāta;

VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

108.  atjauno standarta samazinājuma likmi sākotnējā apmērā, proti, 4,5 %, lai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja varētu segt savas vajadzības un tikt galā ar turpmāko darbinieku skaita samazināšanu saistībā ar 2014. gada februāra sadarbības nolīgumu starp Parlamentu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju;

109.  atjauno 12 štata vietas un ar tām saistītās apropriācijas, kuras Komisija bija svītrojusi budžeta projektā saskaņā ar iepriekš minēto sadarbības nolīgumu, tādējādi atspoguļojot faktisko to štata vietu skaitu, kuras pārceltas no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas uz Parlamentu;

110.  nolemj arī pielāgot posteni, kas paredzēts papildu pakalpojumiem rakstiskās tulkošanas dienestos, ņemot vērā pašas iestādes prognozēto apmēru un tādējādi daļēji kompensējot 36 štata vietu pārcelšanu no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas uz Parlamentu saskaņā ar iepriekš minēto sadarbības nolīgumu;

VII iedaļa — Reģionu komiteja

111.  atjauno astoņas štata vietas un ar tām saistītās apropriācijas, kuras Komisija bija svītrojusi budžeta projektā saskaņā ar iepriekš minēto sadarbības nolīgumu, tādējādi atspoguļojot faktisko to štata vietu skaitu, kuras pārceltas no Reģionu komitejas uz Parlamentu;

112.  atjauno arī apropriācijas, kuras saistītas ar komitejas locekļu biroja izdevumiem un IT piemaksām un kuras Komisija 2017. gada budžeta projektā bija samazinājusi, komitejas lēstajā apmērā, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu Reģionu komitejas locekļu biroja izdevumiem un IT piemaksām;

113.  pauž nožēlu par telpu iekārtošanai paredzētā budžeta posteņa samazinājumu, ko Komisija veikusi budžeta projektā, un nolemj atjaunot šo posteni pašas komitejas lēstajā apmērā, lai reaģētu uz pieaugušajām vajadzībām drošības jomā, uzturētu ēkas labā stāvoklī un atbilstoši tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, kā arī uzlabotu energoefektivitāti;

114.  visbeidzot, lai nodrošinātu atbilstošu finansējumu komitejas politisko grupu komunikācijas pasākumiem, atjauno ar politisko grupu komunikācijas pasākumiem saistītās apropriācijas, kuras Komisija budžeta projektā bija samazinājusi;

VIII iedaļa — Eiropas Ombuds

115.  ar nožēlu norāda, ka Padome ir samazinājusi Ombuda budžeta projektu par EUR 195 000; uzsver, ka šis samazinājums radītu nesamērīgu slogu Ombuda ļoti nelielajam budžetam un būtiski ietekmētu šīs iestādes spēju efektīvi strādāt Eiropas iedzīvotāju labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās budžeta pozīcijas, lai Ombuds varētu īstenot savas pilnvaras un pildīt saistības;

IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

116.  ar nožēlu norāda, ka Padome ir samazinājusi Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja budžeta projektu par EUR 395 000; norāda, ka tas ir krasā pretrunā papildu uzdevumam, ko šai iestādei uzticējuši Parlaments un Padome, un apdraudētu iestādes spēju efektīvi strādāt Eiropas iedzīvotāju labā; tādēļ atjauno visas Padomes samazinātās budžeta pozīcijas, lai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs varētu izpildīt savus pienākumus un saistības;

X iedaļa — Eiropas Ārējās darbības dienests

117.  atjauno visas Padomes samazinātās pozīcijas;

118.  nolemj arī izveidot stratēģiskās komunikācijas spējas budžeta pozīciju saskaņā ar Padomes 2015. gada marta secinājumiem un nodrošināt EĀDD atbilstošu personālu un instrumentus, lai tas spētu risināt trešo valstu un nevalstisko dalībnieku izplatītās dezinformācijas problēmu;

119.  atzinīgi vērtē Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos rakstiskos solījumus risināt EĀDD personāla nesabalansētības jautājumu, proti, jautājumu par dalībvalstu diplomātu un ES štata darbinieku īpatsvaru atsevišķos amatos, kā arī 2017. gada laikā iesniegt pārskatu par EĀDD cilvēkresursu politiku; aicina Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ne vēlāk kā līdz 2017. gada pavasarim (pirms sākusies nākamā budžeta procedūra) informēt Parlamentu par veiktajiem pasākumiem;

o
o   o

120.  pauž pārliecību, ka Savienības budžets var dot ieguldījumu, lai efektīvi novērstu ne tikai sekas, bet arī pamatcēloņus krīzēm, ar kurām Savienība patlaban saskaras; tomēr uzskata, ka neparedzēti notikumi, kas ietekmē visu Savienību, būtu jārisina, apvienojot spēkus un piesaistot papildu līdzekļus Savienības līmenī, nevis apšaubot iepriekšējas saistības vai atgriežoties pie ilūzijas, ka ir iespējami tikai valsts līmeņa risinājumi; tādēļ uzsver, ka elastības nodrošināšanas mehānismi ir paredzēti tam, lai būtu iespējams kopīgi un ātri reaģēt, un tie būtu jāizmanto visā pilnībā, lai kompensētu DFS maksimālo apjomu uzliktos stingros ierobežojumus;

121.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0080.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0132.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0309.
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).
(10) OV C 75, 26.2.2016., 100. lpp.
(11) Kersti Kaljulaid ieguldījums uzklausīšanā par integrētās iekšējās kontroles sistēmu, ko 2013. gada 22. aprīlī organizēja CONT komiteja.
(12) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0437.
(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0036.
(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0376.
(15) Tā kā ir pieņemts politisks lēmums no šī aprēķina izslēgt politiskās grupas, samazinājumu piemēro štatu saraksta Ģenerālsekretariāta daļai.
(16) Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0498.

Juridisks paziņojums