Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2935(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-1162/2016

Debates :

PV 26/10/2016 - 15

Balsojumi :

PV 27/10/2016 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0423

Pieņemtie teksti
PDF 325kWORD 51k
Ceturtdiena, 2016. gada 27. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Žurnālistu stāvoklis Turcijā
P8_TA(2016)0423RC-B8-1162/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 27. oktobra rezolūcija par žurnālistu stāvokli Turcijā (2016/2935(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, īpaši 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par vārda brīvību Turcijā — nesenie žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu vadošo darbinieku aresti un sistemātiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem Turcijā(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par 2015. gada ziņojumu par Turciju(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. novembrī sagatavoto 2015. gada ziņojumu par Turciju (SWD(2015)0216),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves Federikas Mogerīni un komisāra Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu jautājumos Johannesa Hāna 2016. gada 16. jūlija kopīgo paziņojumu par stāvokli Turcijā,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 18. jūlija secinājumus par Turciju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves Federikas Mogerīni un komisāra Johannesa Hāna 2016. gada 21. jūlija paziņojumu saistībā ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Turcijā,

–  ņemot vērā ES un Turcijas augta līmeņa 2016. gada 9. septembra politisko dialogu,

–  ņemot vērā to, ka tiesiskuma ievērošana, tostarp vārda brīvības ievērošana, ir viena no ES pamatvērtībām,

–  ņemot vērā vārda brīvību, kas noteikta Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECHR) un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuriem ir pievienojusies arī Turcija,

–  ņemot vērā ieteikumus, kas ietverti atzinumā par Turcijas Kriminālkodeksa 216., 299., 301. un 314. pantu, kuru pieņēma Venēcijas komisija savā 106. plenārsēdē (Venēcija, 2016. gada 11.–12. marts),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2016. gada 15. jūlijā Turcijā notika valsts apvērsuma mēģinājums, kurā vairāk nekā 250 cilvēki tika nogalināti un vairāk nekā 2100 tika ievainoti;

B.  tā kā demokrātijas aizstāvība, pilnībā apņemoties ievērot cilvēktiesības un tiesiskumu, ir svarīga, tāpat kā sadarbība starp ES, Eiropas Padomi un Turciju, lai sasniegtu šo mērķi; tā kā Turcija ir svarīga Eiropas Savienības partnere;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Žurnālistu federācijas un Turcijas Žurnālistu apvienības sniegto informāciju pēc 2016. gada 15. jūlija apvērsuma mēģinājuma Turcijas policija apcietināja vismaz 99 žurnālistus un rakstniekus, pret lielāko daļa no kuriem līdz šai dienai nav izvirzītas nekādas apsūdzības, kā rezultātā to plašsaziņas līdzekļu darbinieku skaits, attiecībā uz kuriem pastāv uzskats, ka viņu apsūdzēšanas iemesls ir saistīts ar vārda brīvības izmantošanu, 2016. gada 20. oktobrī sasniedza vismaz 130; tā kā 64 no šiem žurnālistiem, kas tika arestēti pēc 2016. gada 15. jūlija, ir atbrīvoti; tā kā aizturētajiem žurnālistiem ir liegtas tiesības sazināties ar juristiem un viņi tiek turēti necilvēcīgos apstākļos, turklāt šiem žurnālistiem tiek draudēts un pret viņiem tiek pieļauta slikta izturēšanās; tā kā tiek saņemtas ziņas, ka slēgtā dienas laikraksta „Özgür Gündem“ vadošie līdzredaktori Bilir Kaya un Inan Kizilkaya cietumā ir tikuši spīdzināti;

D.  tā kā plašsaziņas līdzekļu ierobežojumi un spiediens uz žurnālistiem bija būtisks jau pirms neveiksmīgā valsts apvērsuma; tā kā saskaņā ar Žurnālistu aizsardzības komitejas sniegtajām ziņām Turcijas iestādes pēc notikušā apvērsuma mēģinājuma slēdza vairāk nekā 100 raidorganizāciju, laikrakstu, žurnālu, izdevniecību un preses izplatīšanas uzņēmumu birojus, atņemot darbu vairāk nekā 2300 žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem; tā kā vismaz 330 žurnālistiem ir anulēta preses akreditācija;

E.  tā kā starp aizturētajiem žurnālistiem ir, piemēram, plaši pazīstamais romānu autors Asli Erdogan, kurš arī bija viens no patlaban slēgtā kurdu dienas laikraksta „Özgür Gündem“ konsultatīvās padomes locekļiem un pastāvīgās slejas autoriem, zinātnieks un pastāvīgās slejas autors Mehmet Altan un viņa brālis Ahmet Altan, kurš ir rakstnieks un agrāk strādāja par nedēļas izdevuma „Taraf“ redaktoru;

F.  tā kā pēc organizācijas “Human Rights Watch” ziņām daudzos gadījumos tiesvedība tika ierosināta bez pierādījumiem, ka apsūdzētās personas būtu piedalījušās neveiksmīgajā valsts apvērsuma mēģinājumā; tā kā ir jānodrošina tiesības uz taisnīgu tiesu un tā kā tiesu iestāžu rīcība ar plašsaziņas līdzekļiem saistītajām lietās parāda objektivitātes un neatkarības trūkumu,

1.  pauž stingru nosodījumu par 2016. gada 15. jūlijā Turcijā notikušo apvērsuma mēģinājumu; atbalsta Turcijas leģitīmās iestādes; pauž nožēlu par daudzām zaudētajām dzīvībām; pauž solidaritāti upuriem un viņu ģimenēm;

2.  atzīst Turcijas valdības tiesības un atbildību reaģēt uz varas apvērsuma mēģinājumu; tomēr uzsver, ka neveiksmīgo militāro apvērsumu nevar izmantot par attaisnojumu tam, lai Turcijas valdība ar nesamērīgām un nelikumīgām darbībām un pasākumiem turpinātu paralizēt leģitīmu un miermīlīgu opozīciju, kā arī neļautu žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem miermīlīgi īstenot vārda brīvību;

3.  aicina Turcijas iestādes atbrīvot tos žurnālistus un plašsaziņas līdzekļu darbiniekus, kuri tiek paturēti apcietinājumā bez pārliecinošiem pierādījumiem par kriminālām darbībām, tostarp tādus plaši pazīstamus žurnālistus kā Nazli Ilicak, Sahin Alpay, Asli Erdogan, Murat Aksoy, Ahmet Altan un Mehmet Altan; uzsver , ka žurnālistus nedrīkst aizturēt, pamatojoties uz viņu kā žurnālistu darbības saturu vai uz aizdomām par viņu piederību noteiktiem spēkiem, tostarp gadījumos, kad viņi tiek apsūdzēti noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, un uzsver nepieciešamību nodrošināt to, ka pirmstiesas aizturēšana arī turpmāk tiek īstenota izņēmuma gadījumos;

4.  atgādina, ka brīva un plurālistiska prese ir ikvienas demokrātijas būtisks elements, tāpat kā pienācīga lietu iztiesāšana, nevainīguma prezumpcija un tiesu iestāžu neatkarība; atgādina Turcijas iestādēm, ka attiecībās ar plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem ir jāievēro vislielākā rūpība, jo vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvībai joprojām ir centrālā loma, lai varētu pastāvēt demokrātiska un atvērta sabiedrība;

5.  pauž nožēlu, ka ārkārtas situācijas noteikumus izmanto arī tādēļ, lai vajātu to žurnālistu ģimenes locekļus, kas ir aizbēguši uz ārzemēm vai slēpjas, tai skaitā anulējot viņu pases vai uz laiku aizturot viņus apsūdzēto vietā;

6.  pauž nopietnas bažas par vairāk nekā 150 plašsaziņas līdzekļu slēgšanu; prasa atsākt to darbību, atjaunot to neatkarību un pienācīgā kārtā atjaunot darbā atlaistos darbiniekus; aicina Turcijas iestādes izbeigt kriminālkodeksa normu ļaunprātīgu izmantošanas praksi, kas izpaužas kā uzticības personu iecelšana privātās plašsaziņas līdzekļu organizācijās, un apturēt izpildes struktūru iejaukšanos neatkarīgu ziņu organizāciju darbā, tostarp attiecībā uz redakcionāliem lēmumiem, žurnālistu un redaktoru atlaišanu un pret kritiskiem ziņu izdevumiem un žurnālistiem vērstu spiedienu un iebiedēšanu; nosoda Turcijas iestāžu mēģinājumus iebiedēt un deportēt starptautiskos žurnālistus;

7.  aicina Turcijas valdību samazināt ārkārtas pasākumu darbības jomu, lai tos vairs nevarētu izmantot vārda brīvības mazināšanai; prasa veikt izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par iesaistīšanos apvērsuma mēģinājumā, lietu izskatot pienācīgā kārtībā, neitrāli un balstoties uz pārliecinošiem pierādījumiem, nevis tikai pamatojoties uz vainu par biedrošanos, kas var izraisīt kolektīvu sodīšanu;

8.  uzsver, ka Turcija saskaras ar reāliem terorisma draudiem; tomēr atkārto, ka plaši definētais Turcijas terorisma apkarošanas regulējums nebūtu jāizmanto, lai sodītu žurnālistus par viņu vārda brīvības tiesību izmantošanu; prasa steidzami īstenot Venēcijas komisijas 2016. gada marta ieteikumus un veikt pretterorisma tiesību aktu reformu;

9.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis turpināt cieši uzraudzīt ārkārtas stāvokļa praktisko ietekmi un nodrošināt, ka visas tiesas prāvām pret žurnālistiem tiek uzraudzītas;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Turcijas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV C 300, 18.8.2016., 45. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0133.

Juridisks paziņojums