Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2936(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-1122/2016

Debates :

PV 26/10/2016 - 17
CRE 26/10/2016 - 17

Balsojumi :

PV 27/10/2016 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0424

Pieņemtie teksti
PDF 349kWORD 56k
Ceturtdiena, 2016. gada 27. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Kodoldrošība un kodolieroču neizplatīšana
P8_TA(2016)0424RC-B8-1122/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 27. oktobra rezolūcija par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu (2016/2936(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas konferences ieteikumiem attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, kas brīvi no masu iznīcināšanas ieročiem(1),

–  ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu(2),

–  ņemot vērā ES seminārus par ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos un ES ieroču neizplatīšanas konsorcija regulārās sanāksmes,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai,

–  ņemot vērā to, ka 2015. gada KNL pārskatīšanas konferencē neizdevās vienoties par noslēguma dokumentu,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu devīto pārskatīšanas konferenci (8079/15),

–  ņemot vērā dokumentus, kas pieņemti 2016. gada pavasarī Vašingtonas kodoldrošības samitā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 2310(2016) par Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) 20. gadadienu,

–  ņemot vērā 2016. gada Tbilisi deklarāciju, ko vienprātīgi pieņēma Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārā asambleja,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 13. decembra Rezolūciju 66/61 par bezkodolieroču zonas izveidi Tuvajos Austrumos,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. jūlija Lēmumu 2012/422/KĀDP, ar ko atbalsta procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kurā nav kodolieroču un visu citu masu iznīcināšanas ieroču(3),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 7. decembra Rezolūciju 70/33 par daudzpusējas kodolatbruņošanās progresu un ANO beztermiņa darba grupas ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai, kas pieņemts 2016. gada 19. augustā (A/71/371),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā globālā drošības vide un jo īpaši ES drošības vide ir ievērojami pasliktinājusies, kļuvusi mainīgāka, nestabilāka un grūtāk prognozējama; norāda, ka pastāv tradicionāli draudi, netradicionāli draudi un hibrīddraudi, kuru avots var būt gan valstis, gan nevalstiski reģionāla un globāla mēroga aktori;

B.  tā kā starptautisko mieru, drošību un stabilitāti nopietni apdraud dažādi notikumi, tostarp attiecību pasliktināšanās starp kodolieroču valstīm, piemēram, starp Krievijas Federāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, starp Indiju un Pakistānu, kā arī Ziemeļkorejas kodolspēju attīstība;

C.  tā kā bioloģisko un ķīmisko masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanos mazina un pakāpeniski aptur 1972. gada Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas (BTIK) un Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC) paredzēto aizliegumu un pienākumu efektīva starptautiska piemērošana; tomēr tā kā masu iznīcināšanas kodolieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanās joprojām ir viens no smagākajiem draudiem globālajai sabiedrībai;

D.  tā kā 2016. gada janvārī deviņām valstīm — ASV, Krievijai, Apvienotajai Karalistei, Francijai, Ķīnai, Indijai, Pakistānai, Izraēlai un Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai (KTDR) — kopā bija aptuveni 15 395 kodolieroči (salīdzinājumā ar aptuveni 15 850 kodolieročiem 2015. gadā);

E.  tā kā prioritātes ir neļaut teroristiem vai vēl citām valstīm iegūt un izmantot kodolieročus, samazināt un likvidēt visus kodolarsenālus un sekmēt pāreju uz pasauli bez kodolieročiem;

F.  tā kā jau ir noslēgta virkne līgumu par no kodolieročiem brīvām zonām dažādos pasaules reģionos, proti, Latīņamerikā un Karību jūras reģionā, Klusā okeāna dienvidu reģionā, Dienvidaustrumāzijā, Āfrikā un Centrālāzijā;

G.  tā kā 2010. gada KNL pārskatīšanas konference uzmanības centrā atkal nostādīja kodolieroču humanitāro ietekmi, un šo tēmu tālāk attīstīja Norvēģijas, Meksikas un Austrijas valdības — ar vairākām konferencēm par kodolieroču humanitāro ietekmi un attiecīgajiem ziņojumiem, kā arī ar starptautisko humanitāro apņemšanos, ko ierosināja Austrija un kas tika izvirzīta 2015. gada KNL pārskatīšanās konferencē, un ko apstiprinājušas 127 ANO valstis;

H.  tā kā vēl vairāk jānostiprina KNL trīs pīlāru (neizplatīšana, atbruņošanās un sadarbība kodolenerģijas izmantošanai miermīlīgiem mērķiem) galvenie neizplatīšanas un atbruņošanās uzdevumi; tā kā kodolieroču valstis, kas ir parakstījušas KNL, modernizē un uzlabo savus kodolieroču arsenālus un kavē rīcību, kuras mērķis ir mazināt vai likvidēt to kodolarsenālus un ierobežot pieturēšanos pie kodolatturēšanas militārās doktrīnas;

I.  tā kā ar kodoldrošības samitiem, kas rīkoti līdztekus, bet neatkarīgi no KNL un ir palīdzējuši nostiprināt KNL, palielinot tā neizplatīšanas komponenta uzticamību, ir oficiāli panākts progress civilā skaldmateriāla drošības jomā, bet tā kā nesenā Krievijas atteikšanās sadarboties un aizvien sliktākas tās attiecības ar ASV apdraud turpmākus skaldmateriāla drošības uzlabošanas un krājumu samazināšanas centienus;

J.  tā kā Konvencija par kodolmateriālu fizisko aizsardzību ir juridiski saistošs starptautisks instruments kodolmateriālu fiziskās aizsardzības jomā, kurā noteikti pasākumi, kas attiecas uz tādu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un sodīšanu par tiem, kuri saistīti ar kodolmateriāliem;

K.  tā kā Krievija un ASV turpina īstenot jauno START līgumu, kura darbība beigsies 2021. gadā, ja vien abas puses to nepagarinās; tā kā 2013. gada runā Berlīnē ASV prezidents Baraks Obama izteica būtisku priekšlikumu samazināt kodolgalviņu skaitu, ko viņš atkārtoja 2016. gadā Vašingtonā; tā kā Krievijas Federācija nav izmantojusi šādi pavērtās iespējas sākt sarunas par jaunu vienošanos pēc jaunā START līguma beigām un tā kā līdz šim vēl nav panākta nekāda vienošanās par jaunā START līguma turpinājumu, kas pievērstos nestratēģisko un stratēģisko kodolieroču ierobežošanai nolūkā tos likvidēt;

L.  tā kā kodolieroču izmēģinājuma sprādzieni un/vai jebkādi citi kodolsprādzieni apdraud starptautisko mieru un drošību, kā arī globālo kodolatbruņošanās un neizplatīšanas režīmu; tā kā Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) ir efektīvākais līdzeklis, kā aizliegt kodolieroču izmēģinājumus; tā kā 2016. gadā aprit 20 gadi kopš CTBT atvēršanas parakstīšanai 1996. gada 24. septembrī;

M.  tā kā par spīti visiem centieniem līdz 2012. gada decembrim, kā 2010. gada pārskatīšanas konferencē vienprātīgi vienojās KNL puses, sasaukt konferenci par tādas Tuvo Austrumu zonas izveidi, kas ir brīva no kodolieročiem un visiem citiem masu iznīcināšanas ieročiem, konference tā arī nav notikusi;

N.  tā kā NATO 2010. gada Stratēģiskajā koncepcijā un 2012. gada Atturēšanas un aizsardzības pozīcijas pārskatā ir apņēmusies izveidot tādus apstākļus, kas ļautu pasauli atbrīvot no kodolieročiem; tā kā saskaņā ar NATO kodolieroču kopīgas izmantošanas režīmu un divpusējiem nolīgumiem piecās NATO valstīs, kurām pašām nav kodolieroču, (Beļģijā, Itālijā, Nīderlandē, Turcijā un Vācijā), joprojām ir izvietotas aptuveni 150–200 tuva darbības rādiusa nevadāmas atombumbas, kas ir taktiskie vai substratēģiskie kodolieroči un pieder ASV, un tā kā šie ieroči minētajās valstīs izvietoti saskaņā ar pašreizējo NATO politiku;

O.  tā kā Turcijā izvietoto ASV kodolieroču drošībai un drošumam tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība, ņemot vērā bruņoto konfliktu Sīrijā, kas risinās netālu no Indžirlikas aviobāzes, kā arī ņemot vērā notikumus šajā aviobāzē un tās apkaimē 2016. gada 15. jūlija apvērsuma mēģinājuma laikā un pēc tā;

P.  tā kā 2015. gada 5. decembrī apritēja 20 gadi kopš Budapeštas memoranda parakstīšanas; tā kā Ukraina ir ievērojusi visas tā normas un ir rīkojusies proaktīvi kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas jautājumā, savukārt Krievijas Federācija ir pārkāpusi savas saistības, okupējot daļu Ukrainas teritorijas (Krimu) un sākot bruņotu agresiju Austrumukrainā; tā kā tādējādi ir radīts bīstams precedents: valsts, kas, atbildot uz Ukrainas lēmumu pievienoties KNL kā valstij bez kodolieročiem, bija garantējusi Ukrainas drošību, pārkāpa Ukrainas suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību, apdraudēja kodolieroču valsts negatīvo drošības garantiju instrumenta uzticamību, būtiski kaitējot šim instrumentam arī kopumā, kā arī nodarīja kaitējumu KNL un idejai par globālu kodolatbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu uz starptautisko tiesību un daudzpusēju līgumu pamata; būdams nopietni nobažījies par augsta līmeņa Krievijas amatpersonu draudīgajiem paziņojumiem par to, ka Krievijai ir tiesības Krimā izvietot un turēt kodolieročus, kuriem varētu būt globālas sekas; būdams nobažījies par to, ka Krievijas jaunā 2014. gada decembra militārā doktrīna ļauj izmantot kodolieročus pret valsti, kurai šādu ieroču nav;

Q.  tā kā Krievija Kaļiņingradā ir izvietojusi kodolspējīgas tuva darbības rādiusa Iskander raķetes un veic mācības un pārlidojumus, kuros izmantotas kodolspējīgas sistēmas, un tā kā Krievijas vadības paziņojumi par kodolatturēšanas nozīmību un Krievijas lēmums apturēt ar ASV 2000. gadā noslēgto Plutonija pārvaldības un likvidēšanas nolīgumu liek vēl vairāk bažīties par to, ka Krievija aizvien vairāk paļaujas uz kodolieročiem;

R.  tā kā ES ir svarīga loma kā ar Irānu noslēgtā Kopīgā visaptverošā rīcības plāna pusei, ņemot vērā arī tās pilntiesīgā locekļa statusu kopīgajā komisijā, kas pārrauga nolīguma īstenošanu;

S.  tā kā 2016. gada 9. septembrī — vien dažus mēnešus pēc 2016. gada 6. janvāra izmēģinājuma — KTDR veica savu piekto kodolizmēģinājumu; tā kā šis kodolizmēģinājums, ko KTDR nosaukusi par “sekmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu”, nepārprotami ir pretrunā tās starptautiskajām saistībām, kas paredzētas ANO Drošības padomes rezolūcijās un 1992. gada Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas Korejas denuklearizācijas deklarācijā, kurā noteikts, ka abas valstis neizstrādās un savā teritorijā neizvietos nekādus kodolieročus; tā kā jebkādu MII, bet īpaši kodolieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana apdraud starptautisko mieru un drošību; tā kā 2003. gadā KTDR paziņoja par izstāšanos no Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL), kopš 2006. gada veic kodolizmēģinājumus un 2009. gadā oficiāli paziņoja, ka ir izstrādājusi atturošu kodolieroci, un tas nozīmē, ka KTDR radītie draudi tās kaimiņvalstīm Ziemeļaustrumāzijā un reģionālajam un starptautiskajam mieram un drošībai ir kļuvuši vēl lielāki;

T.  tā kā 2003. gada Eiropas Drošības stratēģijā teikts, ka masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās ir potenciāli lielākais mūsu drošības apdraudējums, kas ietver arī MII bruņošanās sacensības iespēju, un ka ES ir apņēmusies panākt daudzpusējo līgumu režīmu universālu ievērošanu un nostiprināt šos līgumus un to pārbaudes noteikumus; tā kā 2016. gada ES globālajā stratēģijā par MII, neizplatīšanu un ieroču kontroli nav teikts nekas;

U.  tā kā diemžēl ES, gatavojoties 2015. gada KNL pārskatīšanas konferencei, nespēja panākt vienošanos par kopīgu nostāju attiecībā uz kodolatbruņošanos, pirmoreiz atzīstot, ka par kodolieroču sekām pausti atšķirīgi viedokļi; tā kā šajā konferencē netika pieņemts noslēguma dokuments, jo bija domstarpības par reģionālajiem centieniem Tuvajos Austrumos izveidot no MII brīvu zonu;

V.  tā kā ES ir apņēmusies izmantot visus tās rīcībā esošos attiecīgos instrumentus, lai novērstu, aizkavētu, apturētu un pēc iespējas izskaustu izplatīšanas programmas, kas rada bažas visā pasaulē, kā skaidri norādīts ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī, un tā kā ES ir nodrošinājusi Eiropas neizplatīšanas jomas ideju laboratoriju dziļāku sadarbību ES ieroču neizplatīšanas konsorcija ietvaros,

W.  tā kā ir svarīgi atbalstīt un nostiprināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti šajā starptautiskajā procesā pārredzamā veidā,

1.  pauž nopietnas bažas par drošības vides pasliktināšanos Eiropas Savienībā un ārpus tās kaimiņvalstu robežām, kā rezultātā kodolieroči atkal varētu tikt sākti izmantoti kā aktīvs atturošs līdzeklis un varētu izplatīties starp valstiskiem un nevalstiskiem aktoriem, kā arī par to, ka netiek veikti efektīvi atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas pasākumi;

2.  aicina visas kodolieroču valstis īstenot konkrētus starpposma pasākumus, lai mazinātu kodolieroču detonācijas risku, cita starpā arī pazeminot kodolieroču operatīvo statusu, demontējot kaujas gatavībā esošos kodolieročus un pārvietojot tos uz glabāšanas objektiem, mazinot kodolieroču lomu militārajās doktrīnās un strauji samazinot visu veidu kodolieroču arsenālus;

3.  pauž nopietnas bažas par iespējamiem Līguma par vidēja un tuva darbība rādiusa kodolbruņojuma pārkāpumiem;

4.  pauž nopietnas bažas par to, ka Krievijas attieksmes dēļ kodoldraudi kļūst lielāki un tas ietekmē drošību, stabilitāti un paredzamību globālā mērogā, un par to, ka pasliktinās tās attiecības NATO, tostarp, iespējams, tiek pārkāpts Līgums par vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojumu, izskan paziņojumi, kas apliecina aizvien lielāku gatavību izmantot kodolieročus, un paziņojumi, kas vedina domāt, ka tiek apsvērta iespēja izvietot kodolieročus vēl arī citviet Eiropā; vērš uzmanību uz Krievijas militārajām mācībām, simulējot kodolieroču izmantošanu pret Poliju, un pauž nopietnas bažas par to, ka Kaļiņingradas apgabalā, kurš ir blakus ES dalībvalstīm Polijai un Lietuvai, ir izvietota kodolspējīga raķešu sistēma Iskander; atgādina, ka Starptautiskā Tiesa 1996. gada konsultatīvajā atzinumā noteica, ka saskaņā ar pašreizējām starptautiskajām tiesībām tā nevar “izdarīt galīgu slēdzienu par to, vai valsts, ekstrēmos pašaizsardzības apstākļos izmantojot kodolieročus, rīkotos likumīgi vai nelikumīgi”;

5.  atbalsta 2016. gada kodoldrošības samitu, atzīstot, ka neatļauta tirdzniecība ar kodolmateriāliem un to neatļauta izmantošana ir tiešs un nopietns globālās drošības apdraudējums, un sagaida, ka nākotnē būs iespējams pilnībā izsekot visiem ieroču ražošanā izmantojamiem materiāliem un garantēt šādu materiālu fizisku drošību;

6.  atzinīgi vērtē darbu, ko saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 70/33 ir veikusi ANO izveidotā beztermiņa darba grupa, sekmējot turpmāku virzību daudzpusējās sarunās par kodolatbruņošanos; atzinīgi vērtē ieteikumu ANO Ģenerālajai asamblejai — kurš iekļauts beztermiņa darba grupas galīgajā ziņojumā (A/71/371) un ar plašu atbalstu pieņemts 2016. gada 19. augustā, — 2017. gadā sasaukt konferenci, kurā var piedalīties ikviena valsts, lai vienotos par juridiski saistošu instrumentu, ar ko aizliegtu kodolieročus to pilnīgas likvidēšanas nolūkā; atzīst, ka šāda rīcība stiprinās KNL paredzētos mērķus un pienākumus ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā un palīdzēs radīt apstākļus, kas ļautu panākt drošību pasaulē un atbrīvot to no kodolieročiem;

7.  aicina ES dalībvalstis atbalstīt šādas konferences sasaukšanu 2017. gadā un konstruktīvi tajā piedalīties un aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi Federiku Mogerīni un Eiropas Ārējās darbības dienestu ar konstruktīvu devumu piedalīties 2017. gada sarunu konferencē;

8.  atgādina, ka ir apritējuši 20 gadi, kopš 1996. gada 24. septembrī parakstīšanai tika atvērts Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT), un uzsver, ka vispārējs līgums par kodolizmēģinājumu aizliegumu, kura izpilde ir starptautiski un efektīvi pārbaudāma, ir iedarbīgākais veids, kā aizliegt kodolieroču izmēģinājuma sprādzienus un jebkādus citus kodolieroču sprādzienus;

9.  mudina pārējās CTBT II pielikumā uzskaitītās valstis, kurām līgums ir jāratificē, lai tas varētu stāties spēkā, bet kuras to vēl nav izdarījušas, parakstīt un/vai ratificēt minēto līgumu, apzinoties tā steidzamību, lai bez turpmākas vilcināšanās nodrošinātu šī būtiski svarīgā starptautiskā tiesību instrumenta stāšanos pilnā spēkā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes pieņemto Rezolūciju 2310(2016);

10.  pauž gandarījumu par ievērojamo progresu, ko panākusi Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisija, pilnībā izveidojot efektīvu starptautisko uzraudzības sistēmu un nodrošinot tās darbību, jo minētais līgums vēl pat nav stājies spēkā, bet šī sistēma kā iespaidīgs uzticības veicināšanas pasākums jau sekmē reģionālo stabilitāti, nostiprina kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīmu un nodrošina vēl arī citus ieguvumus attiecīgo valstu zinātnei un sabiedrībai; pauž pārliecību, ka CTBTO sagatavošanas komisijai arī turpmāk būs vajadzīgs valstu finansiālais ieguldījums, lai tā spētu nodrošināt uzraudzības sistēmas pastāvīgu darbību;

11.  pauž nožēlu par to, ka pretēji cerētajam kodolieroču valstis savos stratēģiskajos plānos atkal iekļauj kodolieročus; aicina veidot pamatīgāku dialogu ar visām kodolieroču valstīm, lai īstenotu kopīgu programmu, kas vērsta uz kaujas kodolgalviņu arsenāla pakāpenisku samazināšanu; jo īpaši atbalsta pasākumus, ko veikušas ASV un Krievija, lai samazinātu savu kaujas gatavībā esošo kodolieroču skaitu saskaņā ar jauno START līgumu;

12.  pauž nožēlu par to, ka kopš 2011. gada, kad stājās spēkā jaunais START līgums, nav notikušas nekādas turpmākas sarunas par steidzamu nepieciešamību samazināt gan uzstādīto, gan neuzstādīto kaujas kodolgalviņu arsenālu un ka cita starpā nav arī veikti pasākumi (par kuriem ASV un Krievija iepriekš bija vienojušās), lai samazinātu tuva darbības rādiusa un karadarbības zonas kodolieroču skaitu, kas ir tā dēvētie substratēģiskie vai nestratēģiskie kodolieroči, un lai šādus ieročus likvidētu;

13.  atzīst, ka tuva darbības rādiusa, karadarbības zonas un īpašu substratēģisko kaujas kodolgalviņu abpusēja un vienlaicīga izvešana no Eiropas teritorijas varētu būt pozitīvs faktors, kas palīdzētu radīt nākamo no kodolieročiem brīvo zonu veidošanai labvēlīgus apstākļus, tādējādi palīdzot pildīt KNL noteiktos neizplatīšanas un atbruņošanās pienākumus un vienlaikus radot precedentu kodolatbruņošanās procesa turpināšanai;

14.  atzinīgi vērtē no kodolieročiem brīvu zonu izveidi, jo tas ir pozitīvs solis ceļā uz pasauli bez kodolieročiem; šajā sakarībā uzskata, ka no kodolieročiem brīvas zonas izveide Tuvajos Austrumos, pamatojoties uz brīvprātīgi pieņemtiem nosacījumiem, būtu ļoti svarīga nolūkā panākt ilgstošu un visaptverošu mieru šajā reģionā; šajā sakarībā pauž dziļu vilšanos par to, ka 2012. gadā neizdevās sarīkot KNL paredzēto konferenci ar mērķi izveidot no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos;

15.  atbalsta turpmākus centienus nostiprināt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) pilnvaras, tostarp SAEA drošības nolīgumu papildu protokolu vispārēju piemērošanu un citus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzticības veidošanos; prasa nodrošināt, ka minētajai organizācijai ir piešķirti pietiekami līdzekļi, lai tā varētu izpildīt būtisko uzdevumu panākt kodoldarbību drošību; aicina panākt progresu gaidāmajā 2017. gada KNL sagatavošanas komitejas sanāksmē un 2018. gada augsta līmeņa konferencē par kodolatbruņošanos;

16.  atzinīgi vērtē vienošanos starp P5+1 valstu grupu un Irānu par Irānas kodolambīcijām un mudina turpināt sadarbību starp abām pusēm, lai nodrošinātu Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (JCPOA) pilnīgu īstenošanu; uzskata, ka JCPOA, ko dēvē arī par vienošanos par Irānas kodolprogrammu, bija ievērojams daudzpusējās diplomātijas un jo īpaši Eiropas diplomātijas sasniegums, kam būtu ne vien jānodrošina iespēja krietni uzlabot ES un Irānas attiecības, bet arī jāpalīdz veicināt stabilitāti visā reģionā; uzskata, ka tagad visas puses ir atbildīgas par šā plāna stingru un pilnīgu īstenošanu; atzinīgi vērtē Apvienotās komisijas izveidi, kuras sastāvā ir Irānas un E3/ES+3 (Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Francija, Krievijas Federācija, Ķīna un Vācija) pārstāvji, kā arī PV/AP; pilnībā atbalsta PV/AP, kura pilda saskaņā ar JCPOA izveidotās Apvienotās komisijas koordinatores pienākumus, un uzskata, ka stingra un pilnīga JCPOA īstenošana joprojām ir ārkārtīgi svarīga;

17.  nosoda nesenos KTDR kodolizmēģinājumus un šīs valsts atteikšanos pildīt dažādās ANO Drošības padomes rezolūcijas, tostarp jaunāko — 2016. gada 2. marta rezolūciju (2070); mudina KTDR atturēties no turpmākas provokatīvas rīcības un pilnīgi, pārbaudāmi un neatgriezeniski apturēt savu kodolprogrammu un ballistisko raķešu programmu, izbeigt visas saistītās darbības un nekavējoties panākt atbilstību visām savām starptautiskajām saistībām, tostarp ANO Drošības padomes un SAEA Valdes rezolūcijām, kā arī citām starptautiskajām atbruņošanās un neizplatīšanas normām, un atgriezties pie sarunu galda; aicina KTDR nekavējoties parakstīt un ratificēt Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu; apstiprina vēlmi rast diplomātisku un politisku risinājumu KTDR kodoljautājumā un pauž atbalstu sešu pušu sarunu atsākšanai; mudina Ķīnu izdarīt uz KTDR lielāku spiedienu;

18.  atzinīgi vērtē MII neizplatīšanas klauzulu iekļaušanu ES nolīgumos ar trešām valstīm un rīcības plānos; norāda, ka šādi pasākumi jāīsteno bez izņēmuma visām ES partnervalstīm;

19.  atzinīgi vērtē ES globālās stratēģijas iesniegšanu un mudina EĀDD, ņemot vērā iepriekš minētos jautājumus un problēmas, kā turpmāko pasākumu atjaunināt un paplašināt 2003. gada ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai un 2009. gada jaunās darbības līnijas, lai panāktu, ka ES kļūst par daudzpusējo kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas līgumu stiprināšanas un sekmēšanas dzinējspēku;

20.  atzinīgi vērtē to, ka šie tematiskie jautājumi regulāri tiek apspriesti ES ieroču neizplatīšanas konsorcijā un citās pilsoniskās sabiedrības organizācijās un ideju laboratorijās, un aicina ES ieroču neizplatīšanas konsorciju, kuru vada ES galvenais padomdevējs un īpašais sūtnis ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumos, paplašināt savu darba kārtību un iekļaut tajā atbruņošanos;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt dalībvalstīm, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, ANO augstajam pārstāvim atbruņošanās jautājumos, Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijai, SAEA ģenerāldirektoram un ANO Drošības padomes pieciem pastāvīgajiem locekļiem.

(1) OV C 440, 30.12.2015., 97. lpp.
(2) OV C 349 E, 22.12.2010., 77. lpp.
(3) OV L 196, 24.7.2012., 67. lpp.

Juridisks paziņojums