Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/2351(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0250/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0250/2016

Debates :

PV 27/10/2016 - 4
CRE 27/10/2016 - 4

Balsojumi :

PV 27/10/2016 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0426

Pieņemtie teksti
PDF 477kWORD 68k
Ceturtdiena, 2016. gada 27. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES jaunatnes stratēģija 2013.-2015. gadam
P8_TA(2016)0426A8-0250/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 27. oktobra rezolūcija par ES jaunatnes stratēģijas 2013.–2015. gadam novērtējumu (2015/2351(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 14., 15., 21., 24. un 32. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK(1),

–  ņemot vērā Padomes rezolūciju par Eiropas Savienības darba plānu jaunatnes jomā 2016.–2018. gadam(2) un Padomes 2014. gada 20. maija rezolūciju par Eiropas Savienības darba plānu jaunatnes jomā 2014.–2015. gadam(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 22. aprīļa ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi(4),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumus par jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas izveidi(5),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)(6),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”)(7),

–   ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par Erasmus+ un citiem instrumentiem mobilitātes veicināšanai profesionālajā izglītībā un apmācībā — mūžizglītības pieeja(8),

–  ņemot vērā ES izglītības ministru neformālajā sanāksmē Parīzē 2015. gada 17. martā pieņemto Parīzes deklarāciju par pilsoniskuma un kopējo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanu ar izglītības palīdzību,

–  ņemot vērā Padomē 2015. gada 23. novembrī pieņemto Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ziņojumu par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 15. septembra paziņojumu „Projekts Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajam ziņojumam par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)” (COM(2015)0429) un Komisijas paziņojumam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus „Results of the open method of coordination in the youth field with a special focus on the second cycle (2013–2015)” („Atklātās koordinācijas metodes nodrošinātie rezultāti jaunatnes jomā, īpaši pievēršoties otrajam ciklam”) (SWD(2015)0168) un „Situation of young people in the EU” („Jauniešu situācija Eiropas Savienībā”) (SWD(2015)0169),

–   ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. augusta paziņojumu „Projekts Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajam ziņojumam par stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā („ET 2020”) īstenošanu — jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā” (COM(2015)0408),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 11. septembra rezolūciju par ES jaunatnes stratēģijas laikposmam no 2010. līdz 2012. gadam īstenošanu(9) un 2010. gada 18. maija rezolūciju „ES jaunatnes stratēģija — ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus(10)”,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām,

–   ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūcija par mācīšanos par ES skolā(11),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūciju par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu ar izglītības un apmācības palīdzību(12),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Boloņas procesa īstenošanu(13),

–   ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par par kultūru dialoga, kultūras daudzveidības un izglītības lomu ES pamatvērtību veicināšanā(14),

–   ņemot vērā Eiropas Jaunatnes foruma publicēto ēnu ziņojumu par jaunatnes politiku,

–   ņemot vērā Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumu par stažēšanās kvalitātes sistēmu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta kontroles komitejas un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumus (A8-0250/2016),

A.  tā kā jaunieši būtu aktīvi jāiesaista visas jaunatnes politikas plānošanā, izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā;

B.  tā kā būtu jāpalīdz jauniešiem uzveikt ārkārtīgi nopietnās problēmas, ar ko viņi patlaban saskaras, un cīnīties pret grūtībām, ko nāksies izjust nākotnē, un jānodrošina viņiem pilnvērtīgas iespējas to darīt, šajā nolūkā izstrādājot būtiskāku, efektīvāku un koordinētāku jaunatnes politiku un mērķtiecīgi izmantojot ekonomikas, nodarbinātības un sociālās politikas resursus vietējā, reģionālā, valstu un ES līmenī;

C.  tā kā Eiropas Savienībā ir jāpastiprina integrēta pieeja jaunatnes politikai, starpnozaru sadarbība, sociālie pasākumi un sinerģija starp Eiropas jaunatnes stratēģiju un citām Eiropas mēroga stratēģijām, piemēram, stratēģijām, kas attiecas uz izglītību, apmācību, veselību un nodarbinātību, lai nodrošinātu, ka politikas veidošanā gan patlaban, gan turpmāk tiktu efektīvi ņemta vērā jauniešu, kuriem jācīnās ar nopietnām ekonomiskām, nodarbinātības un sociālām problēmām, situācija un vajadzības, un tā kā šajā sakarā izšķiroši svarīga nozīme ir jaunatnes organizāciju līdzdalībai;

D.  tā kā, gūstot ierosmi no Eiropas sadarbības nodarbinātības jomā, jaunatnes jomā tiek izmantota atklātās koordinācijas metode;

E.  tā kā viens no programmas Erasmus+ vispārējiem mērķiem ir dot ieguldījumu atjaunotā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) īstenošanā; tā kā šajā sakarā ir jānodrošina, lai jaunajā programmā Erasmus+ jaunatnes organizācijām būtu pieejamas dotācijas projektiem, kā arī jālikvidē šķēršļi, lai panāktu, ka atbalsttiesīgi ir arī mazi projekti;

F.  tā kā 2010.–2018. gada ES jaunatnes stratēģijā ir paredzēts īstenot iniciatīvas astoņās galvenajās darbības jomās — izglītība un apmācība, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, veselības aizsardzība un labklājība, līdzdalība, brīvprātīgais darbs, sociālā iekļautība, jaunatne un pasaule, kā arī jaunrade un kultūra;

G.  tā kā 2010.–2018. gada ES jaunatnes stratēģijas trešajā, t. i., noslēdzošajā triju gadu ciklā prioritārie aspekti būs visu jauniešu — it sevišķi no nelabvēlīgas vides nākošu jauniešu — sociālā iekļautība, spēcīgāka līdzdalība demokrātiskajos un pilsoniskajos procesos un vienkāršāka iekļaušanās darba tirgū;

H.  tā kā 2010.–2018. gada ES jaunatnes stratēģijā ir uzsvērts, ka ir nepieciešams pastāvīgs strukturēts dialogs starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem un jaunatnes organizācijām; norāda, ka tomēr 57 % ES jaunatnes organizāciju uzskata, ka, izstrādājot jaunatnes politiku, jauniešu kompetence netiek ņemta vērā;

I.  tā kā jaunatnes politikas pamatā vajadzētu būt tiesībām un tai būtu jāatbalsta visu jauniešu attīstība, nodrošinot jauniešu tiesību un potenciāla īstenošanu un vienlaikus nepieļaujot atsevišķu grupu stigmatizēšanu;

J.  tā kā ir svarīgi akcentēt, ka jaunieši daudzējādi iesaistās politiskajā dzīvē, taču viņu līdzdalība vēlēšanās mazinās;

K.  tā kā ir svarīgi nodrošināt, lai visiem jauniešiem būtu pieejama kvalitatīva izglītība — gan formālā, gan neformālā — un apmācība, ņemot vērā to, ka patlaban Eiropā daudzās dalībvalstīs valda augsts jauniešu bezdarba līmenis, jaunieši strādā nestabilos darbos un saskaras ar pastiprinātu nabadzības un sociālās atstumtības risku un ka lielāka varbūtība palikt bez darba un tikt atstumtiem ir jo sevišķi tiem jauniešiem, kuriem ir zema kvalifikācija, jauniešiem kuri nedz mācās, nedz strādā, nedz apgūst arodu (NEET), jauniešiem ar īpašām vajadzībām un jauniešiem no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, piemēram, no mazākumtautību, bēgļu, migrantu un patvēruma meklētāju kopienām;

L.  tā kā ir pastāvīgi jāturpina centieni palielināt jaunu sieviešu — it sevišķi sieviešu, kurām beidzies bērna kopšanas atvaļinājums, un vientuļo māšu — un migrantu jauniešu, mācības priekšlaicīgi pārtraukušo audzēkņu, mazkvalificētu iedzīvotāju, jauniešu ar invaliditāti un visu pusaudžu, kam draud diskriminācijas risks, iesaistīšanos darba tirgū;

M.  tā kā izglītība un apmācība var palīdzēt cīnīties pret jauniešu sociālo distancēšanos, marginalizāciju un radikalizēšanos, risināt jauniešu bezdarba problēmu un vairot jauniešu izpratni par Eiropas Savienības pamatvērtību nozīmīgumu; tā kā starpkultūru un starpreliģiju pieejai ir būtiska nozīme, lai veidotu savstarpēju cieņu un jauniešus integrētu izglītības procesos un sabiedriskajā dzīvē, kā arī lai cīnītos pret aizspriedumiem un neiecietību;

N.  tā kā sporta nodarbību īpašais raksturs un ieguldījums, ko sports nodrošina no nelabvēlīgas vides nākošu jauniešu, īpaši bēgļu un migrantu, sociālās iekļautības veicināšanā, nozīmē, ka sports palīdz pārvarēt ksenofobiju un rasismu;

O.  tā kā jaunieši ir mūsu nākotne un uz viņiem jāraugās kā uz resursu, kam piemīt milzīgs potenciāls attiecībā uz Eiropas sabiedrības nākotni;

P.  tā kā ir būtiski svarīgi visos jaunatnes politikas izstrādes procesa posmos integrēt dzimumu perspektīvu, tajā ņemot vērā īpašos apstākļus un problēmas, ar ko saskaras meitenes un jaunietes; tā kā jaunatnes politikā ir jāiekļauj konkrēti ar dzimumu līdztiesības aspektiem saistīti pasākumi tādos jautājumos kā pret sievietēm un meitenēm vērstas vardarbības apkarošana, seksuālā audzināšana un izglītošana attiecību veidošanas un dzimumu līdztiesības jautājumos;

Q.  tā kā, izstrādājot un īstenojot jaunatnes politiku, ir īpaši jāapsver arī to jauniešu vajadzības, kuri pakļauti diskriminācijai vairāku iemeslu dēļ un kuru vidū ir arī jaunieši ar invaliditāti vai garīgās veselības traucējumiem un jaunieši, kas sevi uzskata par LGBTI,

R.  tā kā galvenajām prioritātēm ES jaunatnes stratēģijā ir jābūt sociālajai iekļautībai un sociālajai mobilitātei un tādēļ šajā stratēģijā ir mērķtiecīgi jāpievēršas jauniešiem no mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, nabadzīgiem un sociāli atstumtiem jauniešiem, jauniešiem no izolētiem lauku apvidiem vai jauniešiem no marginalizētām kopienām, piemēram, no mazākumtautību vai bēgļu un patvēruma meklētāju vidus,

Vispārīgi ieteikumi

1.  atzinīgi vērtē 2015. gada 15. septembra ziņojumu „EU Youth Report”, kura pamatā ir Komisijas paziņojums par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (COM(2015)0429), un kurā cita starpā izklāstīti ES jaunatnes stratēģijas aizvadītajā triju gadu ciklā gūtie galvenie rezultāti un ierosinātas nākamā cikla prioritātes, iesaka ES, dalībvalstu un reģionālajām iestādēm un vietējām pašvaldībām nodrošināt, ka par dažādajām ES līmeņa programmām, kurās tiek risināti jaunatnes politikas jautājumi, tiek sniegta pietiekama informācija un tās tiek labi īstenotas un koordinētas, lai reaģētu uz jaunām vajadzībām, raugoties uz nākotnē gaidāmajām sociālajām un ar izglītību saistītajām problēmām;

2.  uzskata, ka atklātās koordinācijas metode ir piemērots līdzeklis jaunatnes politikas veidošanai, taču ar to vien nepietiek un papildus tai ir nepieciešami citi pasākumi; atkārtoti prasa ciešāk sadarboties un apmainīties ar paraugpraksi jaunatnes jautājumu risināšanā vietējā, reģionu, valstu un ES līmenī; mudina dalībvalstis vienoties par skaidriem rādītājiem un kritērijiem, lai būtu iespējams uzraudzīt gūto progresu;

3.  uzsver, ka ir vajadzīgs panākt, lai jauniešiem ar invaliditāti būtu darbs un tādējādi viņi varētu dzīvot neatkarīgi un pilnībā integrēties sabiedrībā kā aktīvi tās dalībnieki un dot tajā reālu ieguldījumu;

4.  uzsver, ka strukturētais dialogs ir nozīmīgs līdzeklis jauniešu — gan jaunatnes organizāciju biedru, gan organizācijās neiekļāvušos jauniešu — iesaistīšanai; šajā sakarā uzsver, ka ir nepieciešams palielināt un uzlabot procesa aptverto sfēru, redzamību un kvalitāti, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātu un marginalizētu grupu iesaistīšanai, lai visos līmeņos efektīvāk virzītu jaunatnes politikas izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu un veicinātu aktīvu pilsoniskumu jauniešu vidū; prasa nākamajā sadarbības regulējumā jaunatnes jomā nostiprināt strukturēto dialogu kā kvalitatīvu jauniešu līdzdalības instrumentu;

5.  norāda uz ES jaunatnes stratēģijas otrā cikla (2013–2015) ietekmi, uzsverot to, cik svarīga nozīme jaunatnes politikā ir pielāgojamai pieejai ar starpnozaru un daudzlīmeņu iesaistīšanos; šajā sakarā atzīst to, kāda vērtība ir strukturētajam dialogam ar jaunatnes organizācijām; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot jauniešu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, apmācībai un nodarbinātībai; atgādina par astoņām darbības jomām, ko veicina ES jaunatnes stratēģija;

6.  uzsver ES jaunatnes stratēģijas svarīgo nozīmi, ņemot vērā satraucoši augsto ES jauniešu bezdarba līmeni, lielo un visnotaļ atšķirīgo NEET īpatsvaru, kā arī ar jauniešu nabadzību un sociālo atstumtību saistītās problēmas; uzsver, ka nākamajā ciklā (2016–2018) vajadzētu veicināt abu ES jaunatnes stratēģijas mērķu īstenošanu, apzinot un pārvarot jauniešu bezdarba cēloņus, piemēram, priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, veicinot uzņēmējdarbības garu jauniešu vidū, ieguldot izglītībā, stažieru nodarbināšanā, mācekļu apmācībā un profesionālajā apmācībā attiecībā uz tām prasmēm, kas atspoguļo iespējas, vajadzības un norises darba tirgū, kā arī atvieglojot pāreju uz darba tirgu ar pasākumiem, kuri nodrošina izglītības programmu, nodarbinātības politikas un darba tirgus prasību labāku koordināciju; norāda, ka ir jāatbalsta darba tirgus dalībnieku centieni īstenot „Garantiju jauniešiem”, tiecoties nodrošināt, lai vēlākais četrus mēnešus pēc skolas beigšanas jaunieši vai nu strādātu, vai mācītos vai apgūtu profesiju (arī pārkvalificēšanās nolūkos);

7.  uzsver, ka efektīvai ES jaunatnes stratēģijas īstenošanai vajadzētu būt cieši saistītai ar stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanu, jo īpaši ar mērķi, kas paredz, ka 75 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem jābūt nodarbinātiem un pēc iespējas vairāk jauniešiem jāizkļūst no nabadzības un sociālās atstumtības; norāda — lai gan dažās dalībvalstīs jauniešu bezdarbs kopš 2013. gada ir samazinājies, joprojām pastāv patiesas bažas par to, ka tas vēl aizvien gandrīz divas reizes pārsniedz vispārējo bezdarba līmeni — bez darba joprojām dzīvo aptuveni 8 miljoni Eiropas jauniešu; tādēļ uzsver — lai uzlabotu jauniešu nodarbinātības iespējas un panāktu lielāku sociālo kohēziju, ir svarīgi risināt ģeogrāfiskās neatbilstības problēmu darba piedāvājumu un pieprasījumu kontekstā gan katrā dalībvalstī iekšēji, gan dalībvalstu starpā, veicot izmaiņas Eiropas darbvietu mobilitātes portāla (EURES) darbībā;

8.  uzsver, ka ir būtiski nākamā ES jaunatnes stratēģijas cikla mērķus attiecināt uz jauniešiem no bēgļu un patvēruma meklētāju vidus un nodrošināt viņiem vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi, piekļuvi izglītībai, apmācībai un nodarbinātībai un sociālo iekļautību, un tādējādi palīdzēt viņiem veidot savu identitāti uzņemošajā valstī, pilnībā izmantot viņu talantus un potenciālu un nepieļaut viņu marginalizāciju un vilšanos;

9.  pauž bažas par intelektuālā darbaspēka emigrāciju un draudiem, ko tā rada noteiktām dalībvalstīm, it sevišķi tām, kuras saskaras ar grūtībām un ir iekļautas korekciju programmās un no kurām arvien lielāks skaits augstskolu absolventu milzīgā bezdarba dēļ ir spiesti doties uz citu valsti, kā rezultātā šīs valstis zaudē savus vērtīgākos un produktīvākos cilvēkresursus;

10.  uzsver jauno tehnoloģiju potenciālu saziņai ar jauniešiem un aicina ES un dalībvalstis izmantot šo tehnoloģiju priekšrocības, lai nostiprinātu dialogu ar jauniešiem un jauniešu spēju līdzdarboties sabiedrībā;

11.  uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt jauniešus un jaunatnes organizācijas prioritāšu noteikšanā un jaunā ES sadarbības regulējuma izstrādē jaunatnes jomā laikposmam pēc 2018. gada;

12.  iesaka dalībvalstīm un ES veikt ietekmes novērtējumu par tiem politikas virzieniem, kuru mērķauditorija ir jaunieši;

13.  uzskata, ka paraugprakses apmaiņa, faktos balstīta politikas izstrāde, ekspertu grupas, savstarpējas mācīšanās pasākumi un pārskati ir nozīmīgi instrumenti, īstenojot uz rezultātiem orientētu starpnozaru sadarbību, kuras mērķis ir atbalstīt jauniešus; uzsver to, cik svarīgi ir izplatīt šo pasākumu rezultātus, lai maksimāli palielinātu ietekmi;

14.  uzsver to, cik nozīmīga ir starpnozaru sadarbība visos līmeņos un it sevišķi sadarbība starp dažādām ES stratēģijām, kas skar jauniešus (pašreizējās un turpmākās ES stratēģijas jaunatnes jomā, izglītības un apmācības stratēģija, stratēģijas veselības, nodarbinātības utt. jomās);

15.  uzsver to, cik svarīgas ir stratēģijas un iniciatīvas vardarbības un iebiedēšanas novēršanai skolās un ka tās ir nepieciešams nostiprināt un turpināt pilnveidot;

16.  uzsver to, cik svarīga nozīme ir kvalitatīvai, konkrētā bērna vai jaunieša vajadzībām pielāgotai sadarbībai starp ģimenēm, reliģiskajām kopienām un skolām, vietējām kopienām, jaunatnes organizācijām, jaunatnes darbiniekiem un formālās un neformālās izglītības vai ikdienējās mācīšanās jomu, lai jauniešiem dotu orientāciju un palīdzētu viņiem pilnībā integrēties sabiedrībā, nodrošinot viņiem drošus apstākļus, kur augt un mācīties;

17.  ierosina iesaistīt jaunatnes politikā vietējās pašvaldības un reģionālās varas iestādes, it sevišķi tajās dalībvalstīs, kur tām ir kompetence šajā jomā;

18.  uzsver, ka ir svarīgi slimību profilakses nolūkā popularizēt veselīgu dzīvesveidu, un uzskata, ka ir nepieciešams sniegt jauniešiem korektu informāciju par nopietnām garīgās veselības problēmām, kas saistītas ar tabakas, alkoholisko dzērienu un narkotiku lietošanu un atkarībām, un sniegt viņiem attiecīgu palīdzību;

19.  atgādina, ka jaunatnes politikas nostādnēs ir vērtīgi iekļaut starppaaudžu dimensiju un ka ir nepieciešams izveidot labāku dialogu starp dažādām paaudzēm;

20.  uzsver, ka ir svarīgi risināt jautājumu par nabadzību, kas skar jauniešus, kuri nāk no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, jauniešus, kuru vecāki ir bezdarbnieki, un jauniešus, kuriem nav izdevies izlauzties no savas ģimenes sociālekonomiskā cikla;

21.  mudina dalībvalstis nodrošināt efektīvu apmācību valsts valodā atbilstoši daudzvalodības un diskriminācijas novēršanas principiem un pamatojoties uz valsts tiesību aktiem un Eiropas principiem, un palielināt atbalstu to izglītības iestāžu darbībai, kuras mācību procesu nodrošina nacionālo vai lingvistisko minoritāšu dzimtajā valodā;

22.  atgādina par stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķi panākt, lai to jauniešu īpatsvars, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības un aroda apguvi, būtu mazāks par 10 %; uzsver, ka pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, kas ir bezdarbu veicinošs faktors, ir jācīnās, izmantojot dialogu starp izglītības nozari, publiskā sektora nodarbinātības dienestiem un sociālajiem partneriem, apzinot trūkumus skolu sistēmā un sabiedrībā, palīdzot audzēkņiem rast pašiem savas mācīšanās metodes, īstenojot aktuālas un integrējošas mācību programmas un spēcīgu un labi izstrādātu personalizētas profesionālās orientācijas sistēmu ar kvalitatīvām konsultācijām un orientācijas pakalpojumiem visiem audzēkņiem, it sevišķi pēc pirmajām pazīmēm, kas liecina, ka audzēknis varētu pamest mācības, pienācīgi informējot audzēkni par turpmākajām iespējām darba tirgū un karjeras virzību, tostarp tehniskajām profesijām un darbu amatniecībā, piedāvājot STEM izglītību un duālas izglītības sistēmu, nodrošinot kvalitatīvu māceklību, stažēšanos un praksi darbavietās un piedāvājot audzēkņiem kompensējošas izglītības iespēju profesionālās apmācības veidā;

23.  aicina dalībvalstis sagatavot uz zināšanām un faktiem balstītus ziņojumus par jauniešu sociālo stāvokli un dzīves apstākļiem un izstrādāt valstu rīcības plānus, un konsekventi tos īstenot;

24.  uzsver, ka centrālajam aspektam ES jaunatnes stratēģijas mērķu sasniegšanā vajadzētu būt lielāku un vienlīdzīgāku iespēju veicināšanai visiem jauniešiem, sekmējot sociālo iekļautību, dzimumu līdztiesību un solidaritāti un apkarojot visu veidu diskrimināciju pret jauniešiem, it sevišķi diskrimināciju dzimuma, rases, etniskās izcelsmes vai invaliditātes dēļ;

25.  norāda, ka jaunatnes politikas nostādnes un valstu stratēģijas ir jāveido kopīgi ar jauniešiem un paredzot tās viņiem;

26.  īpaši atzinīgi vērtē to, ka Eiropas sadarbības regulējums jaunatnes jomā (2016–2018) ir bijis noderīgs, uzlabojot sadarbību starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību un paverot un izvēršot Eiropas integrācijas projekta piedāvātās iespējas un priekšrocības jauniešiem, un tādēļ aicina Komisiju turpināt šā regulējuma darbību un izstrādāt to laikposmam pēc 2018. gada;

27.  aicina dalībvalstis izveidot nepieciešamās izglītības struktūras bēgļu jauniešu integrēšanai, kurās viņiem būtu iespēja apgūt patvērumu sniedzošās valsts valodu, pabeigt iesākto izglītošanos vai pilnveidot savas esošās prasmes līdz Eiropas līmenim, lai tādējādi atvieglotu šo jauniešu integrēšanos darba tirgū un Eiropas sabiedrībā;

28.  prasa mērķtiecīgus pasākumus attiecībā uz jauniešiem, kuri priekšlaicīgi pārtraukuši mācības un kuriem ir nepieciešamas konsultācijas, prasmju apguve un apmācība, un efektīvu sistēmu agrīnajā izglītības posmā, kas ļautu identificēt tos audzēkņus, kuru gadījumā pastāv risks, ka viņi varētu priekšlaicīgi pārtraukt mācības vai nonākt to jauniešu vidū, kas nedz mācās, nedz strādā, nedz apgūst arodu, un tādējādi palīdzētu šiem jauniešiem jau no agras jaunības un attālinātu viņus no šādas nelabvēlīgās situācijas;

29.  mudina dalībvalstis iestrādāt savās pensijas politikas nostādnēs paaudžu solidaritātes principu un ņemt vērā šīs politikas pašreizējo un turpmāko ietekmi uz jauniešiem;

30.  atzinīgi vērtē 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par mācīšanos par ES skolā un attiecīgi aicina dalībvalstis veicināt plašāku zināšanu apguvi par ES formālās un neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās ceļā, it sevišķi pievēršoties formālās un neformālās/ikdienējās izglītības nodrošinātāju sadarbībai, kas var dot panākumus pastāvīgā ES jaunatnes stratēģijā;

31.  aicina dalībvalstis īstenošanas procesā ciešāk iesaistīt neatkarīgas organizācijas, it sevišķi vietējā līmenī, un stratēģijā, kas attieksies uz laikposmu pēc 2018. gada, uzlabot pastāvošo procedūru koordināciju (piemēram, izmantojot ES mēroga iesaistīšanos jauniešu labklājības komitejās utt.), lai ES jaunatnes stratēģija arī turpmāk būtu lietderīga;

32.  uzsver nepieciešamību nodrošināt jauniešiem stabilas zināšanas un izpratni par ES, tostarp mācot par ES pamatvērtībām, un par ES pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesiem, tādējādi dodot viņiem iespēju iesaistīties kritiskā pārdomu procesā par ES un kļūt par atbildīgiem un aktīviem Eiropas pilsoņiem; aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt vairāk pūļu, lai veicinātu ES dimensiju izglītībā ar mērķi sagatavot audzēkņus dzīvei un darbam arvien kompleksākā un integrētākā Savienībā, kuras veidošanā viņi var un viņiem vajag piedalīties;

Nodarbinātība un izglītība

33.  aicina dalībvalstis optimāli izmantot pieejamās ES un valsts politikas nostādnes un finansējuma sistēmas, lai veicinātu pienācīgus ieguldījumus jauniešos un kvalitatīvu, drošu darbvietu izveidi; uzstājīgi norāda, ka ir nepieciešamas mobilitātes programmas visos līmeņos, kuru rezultātā uzlabotos jauniešu prasmes un kompetences, vairojot viņos pārliecību par sevi un attīstot zinātkāri un interesi par citiem mācīšanās veidiem un veidiem, kā iekļauties sabiedrībā; stingri iesaka atzīt un novērtēt šīs mobilitātes ietvaros pilnveidotās prasmes; aicina ES un dalībvalstis nodrošināt, lai jauniešiem būtu labāk pieejama informācija par visām programmām un iniciatīvām, kuras viņiem ir iespējams izmantot;

34.  mudina dalībvalstis pilnībā īstenot programmu Erasmus+, jo īpaši māceklības aspektu, tādējādi jauniešu vidū popularizējot un sekmējot turpmāku pārrobežu apmācību un karjeru un profesionālo mobilitāti un nodrošinot viņiem dzīvē noderīgas prasmes un kompetences, tostarp valodu prasmes, un vienlaikus paplašinot viņu iespējas un izredzes piedalīties gan darba tirgū, gan sabiedrības dzīvē neatkarīgi no akadēmiskās kvalifikācijas, prasmēm vai izglītības līmeņa; pauž bažas par to, ka mācekļu mobilitāte vēl nav sasniegusi vēlamo līmeni, un aicina Komisiju, dalībvalstis, uzņēmumus un mācību iestādes meklēt risinājumus, kā pārvarēt atlikušos šķēršļus mācekļu mobilitātei; uzsver, ka, ņemot vērā jauniešu vecumu un bieži vien nestabilo finansiālo situāciju, ir svarīgi atbalstīt jauniešu mobilitātes projektus, tostarp novēršot atsevišķus netiešus kavēkļus mobilitātei, piemēram, izmitināšanas un transporta problēmas;

35.  aicina uzlabot profesionālās izglītības un apmācības audzēkņu iespējas iziet praksi kaimiņvalstīs, lai sekmētu labāku izpratni par darba un mācību praksi citās dalībvalstīs, piemēram, finansējot ceļa izdevumus tiem audzēkņiem, kuri turpina dzīvot savā izcelsmes valstī; norāda, ka mobilitāte apmācības posmā ir vērtīgs faktors gan ienākšanai darba tirgū, gan arī izpratnes veicināšanai par Eiropas projektu un iesaistīšanos tajā, gūstot personisku pieredzi; uzsver, ka ir svarīgi ieviest Eiropas sistēmu māceklības un profesionālās izglītības ietvaros īstenotas mobilitātes veicināšanai; turklāt aicina dalībvalstis pilnībā izmantot EURES tīkla nodrošinātās priekšrocības, lai atbalstītu jauniešu profesionālo mobilitāti ES robežās, tostarp mācekļu mobilitāti;

36.  uzsver, ka ir svarīgi mācīt un apgūt tādas vispārīgās pamatprasmes kā IKT lietošana, matemātika, kritiskā domāšana, svešvalodas, mobilitāte utt., kas jauniešiem ļaus viegli pielāgoties mainīgajai sociālajai un ekonomiskajai videi;

37.  aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt IKT apmācību, lai visiem jauniešiem palīdzētu apgūt būtiskas darba tirgū noderīgas e-prasmes, piemēram, pārdalot finansējumu Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas ietvaros;

38.  atkārtoti uzsver, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) ir nozīmīga loma jauniešu personiskajā attīstībā un profesionālajā izaugsmē, un atzīst IKT potenciālu nodrošināt jauniešiem pilnvērtīgas iespējas, pulcējot viņus kopā, lai reaģētu uz sociāli satraucošiem jautājumiem, un ļaujot viņiem apiet ģeogrāfiskus, sociālus, reliģiskus, ar dzimumu saistītus un ekonomiskus šķēršļus; tādēļ aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi jaunieši ir labi apguvuši mūsdienīgas IKT prasmes un kompetences;

39.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot jaunatnes un izglītības programmas, kas nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas jaunietēm un meitenēm un atvieglotu viņām iekļaušanos nozarēs, kurās parasti pārsvarā ir nodarbināti vīrieši, bet sievietes ir nepietiekami pārstāvētas, piemēram, uzņēmējdarbībā, IKT nozarē, kā arī dabaszinātņu, tehnisko zinātņu, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) disciplīnās;

40.  atkārtoti uzsver to, cik ārkārtīgi liels potenciāls piemīt sinerģijai starp STEM un IKT nozarēm un mākslas un dizaina jomu un radošajām industrijām, šīs sinerģijas rezultātā STEM kļūstot par STEAM (dabaszinātnes, tehniskās zinātnes, inženierzinātnes, māksla, matemātika), un uzsver šādas sinerģijas potenciālu piesaistīt STEM jomai vairāk jauniešu, it sevišķi sievietes un meitenes;

41.  aicina dalībvalstis mudināt sievietes iegūt izglītību un veidot karjeru nozarēs, kurās sievietes ir nepietiekami pārstāvētas, piemēram, STEM un IT;

42.  uzsver, ka ir jānodrošina, lai jauniešiem būtu iespēja vismaz pamata līmenī apgūt digitālās prasmes un iegūt zināšanas un izpratni par plašsaziņas līdzekļiem, lai spētu strādāt, mācīties un aktīvi līdzdarboties mūsdienu sabiedrībā;

43.  norāda, ka pat tad, ja jauniešiem izdodas pārvarēt reālās grūtības atrast darbu, daudzās dalībvalstīs tas nebūt nenozīmē, ka šis darbs nodrošinās pietiekamus līdzekļus, lai dzīvotu virs nabadzības sliekšņa;

44.  prasa turpināt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI); prasa attiecīgi ierosināt pielāgojumus attiecībā uz regulējumu un resursiem, lai līdz pašreizējās finanšu shēmas darbības beigām novērstu pašreizējos īstenošanas šķēršļus;

45.  prasa visos līmeņos labāk saskaņot izglītības un apmācības programmas ar mainīgo darba tirgu vajadzībām; prasa visās ES vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēs izveidot informācijas, izpratnes veicināšanas un mobilitātes programmu pilnveidošanas kampaņas, lai sasniegtu ES ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politiskos mērķus, ņemot vērā joprojām pastāvošo nevienlīdzību starp pilsētām, piepilsētas zonām un lauku teritorijām; tomēr uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt zināšanu vērtību un tiekties sniegt vispusīgu izglītību un stabilu akadēmisko bāzi; mudina pilnveidot dialogu un sadarbību starp augstskolām un uzņēmējiem nolūkā izstrādāt izglītības programmas, kas jauniešiem palīdzētu apgūt pareizo prasmju, zināšanu un kompetenču kopumu; šajā sakarā aicina veidot ciešāku sadarbību starp izglītības iestādēm, uzņēmumiem, īpaši MVU, un nodarbinātības dienestiem; ierosina dalībvalstīm savstarpēji pārņemt šajā ziņā īstenoto paraugpraksi;

46.  uzsver, ka holistiska un integrējoša pieeja izglītībai ir būtiska, lai visi audzēkņi sajustos gaidīti, iekļauti un spējīgi pieņemt lēmumus par savu izglītību; norāda, ka tas, ka audzēkņi pamet mācības, neiegūstot nekādu kvalifikāciju, ir viena no lielākajām problēmām mūsu sabiedrībā un tās apkarošana ir viens no mūsu galvenajiem mērķiem, jo šī problēma noved pie sociālās atstumtības; norāda, ka līdzās apmācības sistēmu pielāgošanai ir jāievieš īpaši pasākumi cilvēkiem, kuri nonākuši vislielākajās grūtībās; atgādina, ka stažēšanās un māceklības rezultātam vajadzētu būt nodarbinātībai un ka darba apstākļiem un uzticētajiem uzdevumiem vajadzētu būt tādiem, kas palīdz stažieriem gūt praktisku pieredzi un attiecīgās prasmes, kas nepieciešamas ienākšanai darba tirgū; uzskata — lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu, būtiska nozīme ir reģionālo un vietējo publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu iesaistīšanai attiecīgā politisko risinājumu kopuma izstrādē un īstenošanā;

47.  aicina dalībvalstis īstenot pasākumus, lai atvieglotu jauniešiem pāreju no mācībām uz darba dzīvi, tostarp nodrošinot kvalitatīvas stažēšanās un māceklības iespējas, paredzot jauniešiem skaidri definētas tiesības, tostarp piekļuvi sociālajai aizsardzībai, rakstiskus un saistošus darba līgumus un taisnīgu atalgojumu, lai jaunieši netiktu diskriminēti attiecībā uz piekļuvi darba tirgum, un pienācīgi informējot audzēkņus par turpmākajām iespējām darba tirgū;

48.  uzsver — jo augstāks ir iegūtās izglītības līmenis, jo izteiktāk samazinās bezdarba rādītāji, un tādēļ ir nepieciešams veicināt augstākās izglītības iespējas jauniešiem Eiropas Savienībā un veikt šajā jomā ieguldījumus;

49.  tomēr norāda, ka izglītības uzdevumam vajadzētu būt ne vien darba tirgus vajadzībām atbilstošu prasmju un kompetenču nodrošināšanai, bet arī jauniešu personiskās attīstības un izaugsmes sekmēšanai, lai ļautu viņiem kļūt par aktīviem un atbildīgiem pilsoņiem; tāpēc uzsver, ka visā izglītības sistēmā — gan formālajā, gan neformālajā izglītībā — ir nepieciešama pilsoniskā izglītība;

50.  aicina dalībvalstis paredzēt duālas karjeras iespējas sportiski apdāvinātiem jauniešiem, lai viņi varētu attīstīt savu sportista talantu, vienlaikus joprojām turpinot iegūt izglītību;

51.  uzsver, ka visos izglītības un apmācības līmeņos un veidos ir nepieciešams iekļaut uzņēmējdarbības apguves elementus, jo uzņēmējdarbības gara veidošana jauniešos jau agrīnā posmā ir efektīvs veids, kā apkarot jauniešu bezdarbu; šajā sakarā mudina uz aktīvu dialogu un sadarbību starp akadēmiskajām aprindām un uzņēmējiem nolūkā izstrādāt izglītības programmas, kas jauniešiem palīdzētu apgūt vajadzīgās prasmes un kompetences; turklāt uzsver, ka ir jāsekmē un jāatbalsta tādas politikas nostādnes, kas veicinātu jauniešu uzņēmējdarbību, it sevišķi kultūras un radošajā sfērā, kā arī sporta jomā, lai šādā veidā radītu drošas, kvalitatīvas darbvietas un sekmētu sociālo attīstību un sabiedrības saliedētību; uzsver arī brīvprātīgā darba potenciālu attīstīt prasmes, sekmēt personisko attīstību un palīdzēt jauniešiem atrast savu aicinājumu;

52.  norāda, ka uzņēmējdarbībā ir nepieciešamas attīstītas transversālās prasmes — radošums, kritiskā domāšana, spēja strādāt komandā un iniciatīva —, kas sekmē jauniešu personisko un profesionālo attīstību un atvieglo viņu iekļaušanos darba tirgū; tādēļ uzskata, ka ir jāveicina un jārosina uzņēmēju līdzdalība izglītības procesā;

53.  uzsver, ka ir svarīgi ar lielākiem ieguldījumiem atbalstīt jaunuzņēmumus un jauniešus, kuri uzsāk uzņēmējdarbību, atvieglojot viņiem piekļuvi starta kapitālam un pieredzējušu uzņēmējdarbības mentoru centriem;

54.  atgādina, ka nodarbinātība un uzņēmējdarbība ir viena no astoņām ES jaunatnes stratēģijas (2010–2018) prioritātēm; uzsver, ka darbam ar jaunatni un neformālās mācīšanās procesam, it sevišķi tam, ko veic jauno uzņēmēju un jaunatnes organizācijas, kuras piedāvā jauniešiem iespējas attīstīt inovatīvus projektus, gūt uzņēmējdarbības pieredzi un iegūt nepieciešamos līdzekļus un pašapziņu savas uzņēmējdarbības sākšanai, ir vitāli svarīga loma, lai jauniešos attīstītu radošo un inovatīvo potenciālu, tostarp uzņēmēja garu un uzņēmējdarbības un pilsoniskās prasmes; uzsver, ka Eiropas jauniešu nodarbinātības interesēs ir nepieciešams radīt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un inovatīviem jaunuzņēmumiem; uzsver, ka ir jālikvidē visi šķēršļi, kas kavē jauniešus attīstīt savas idejas un potenciālu un veidot attieksmi;

55.  ieteic ES jaunatnes stratēģijā vairāk koncentrēties uz uzņēmējdarbību kā izšķirīgo ekonomiskās izaugsmes veicināšanas faktoru; norāda, ka 2014. gadā tikai katram piektajam Eiropas jaunietim bija vēlme sākt pašam savu uzņēmējdarbību, joprojām uzskatot, ka šādu ideju realizēt ir sarežģīti; atbalsta to, ka par prioritāriem aspektiem būtu jāuzskata uzņēmējdarbības kultūras attīstīšana agrīnā vecumā, elastīgi darba noteikumi, kas ļautu apvienot darbu ar mācībām, duālā izglītība un piekļuve finansējumam;

56.  atgādina, ka radošās nozares pieder pie visstraujāk augošajām nozarēm, kurās visvairāk tiek izvērsta uzņēmējdarbība, un ka radošā izglītība attīsta tādas plaši izmantojamas prasmes kā radošā domāšana, problēmu risināšanas prasme, darbs komandā un atjautība; atzīst, ka īpaši pievilcīgas jauniešiem šķiet mākslas un mediju jomas;

57.  uzsver, ka sociālā uzņēmējdarbība ir nozīmīgs inovācijas, sociālās attīstības un nodarbinātības virzītājspēks, un tādēļ aicina ES un dalībvalstis to labāk veicināt un nostiprināt tās nozīmi;

58.  mudina dalībvalstis veikt pasākumus, ar kuriem tiktu rosināta iesaistīšanās uzņēmējdarbībā, radot uzņēmējiem un jaunuzņēmumu dibināšanai labvēlīgu vidi, ko cita starpā varētu darīt, paredzot shēmas un pasākumus, kas ļautu bankām viegli izsniegt kredītus, vienkāršāku regulējumu un nodokļu atvieglojumu shēmas, un pasākumus, kas ļautu jauniešiem izvērst pašiem savas uzņēmējdarbības ieceres; atbalsta apmācības metodes, kas veicina uzņēmējdarbības garu un radošu domāšanu un mudina augstskolu absolventus kļūt par jaunajiem uzņēmējiem;

59.  uzsver — lai cīnītos pret jauniešu bezdarbu, dalībvalstīm ir vajadzīgi labi izglītoti profesionālās orientācijas speciālisti, kuri pārzina gan akadēmiskās, gan profesionālās izglītības iespējas un pašreizējo darba tirgus situāciju, iespējamās norises dalībvalstīs un dalībvalstu tautsaimniecības jaunās nozares;

60.  mudina dalībvalstis atbalstīt jauniešus, kuri uzsāk neatkarīgu dzīvi un veido ģimeni, šajā nolūkā piešķirot mājokļa pabalstu, izdevīgāku ienākuma nodokļa režīmu un ienākuma nodokļa samazinājumus, un piešķirt studentiem kredītus ar izdevīgiem nosacījumiem;

61.  uzsver to, cik svarīgi ir savstarpēji atzīt un validēt neformālās izglītības, ikdienējas mācīšanās un mūžizglītības ceļā iegūtās prasmes, kompetences un zināšanas, jo šādai validēšanai ir būtiska nozīme, lai redzami atspoguļotu un novērtētu cilvēku daudzveidīgo un bagāto mācību pieredzi, it sevišķi to cilvēku gadījumā, kuriem ir mazāk iespēju; norāda, ka prasmju validēšana palīdz uzlabot piekļuvi formālajai izglītībai un jaunām profesionālās darbības iespējām, vienlaikus jauniešos nostiprinot pašvērtību un motivāciju mācīties, vērtību, spēju un prasmju attīstīšanu, kā arī zināšanu apguvi par pilsoniskumu un iesaistīšanos demokrātiskās norisēs visos līmeņos; mudina dalībvalstis pastiprināt centienus līdz 2018. gadam izveidot vispusīgus validēšanas mehānismus, kā prasīts Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumā par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, cieši sadarbojoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tostarp jaunatnes organizācijām;

62.  uzsver formālās un neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās, tostarp sabiedrisko aktivitāšu ietvaros īstenotās mācīšanās, nozīmi attiecībā uz vērtību, spēju un prasmju veidošanu jauniešos, kā arī zināšanu apguvi par pilsoniskumu un demokrātisko līdzdalību; vērš uzmanību uz dalībvalstīs pieejamo izglītības iespēju un modeļu klāstu un it sevišķi uz duālo izglītību, kas var vienkāršot pāreju no mācībām vai profesijas apguves uz nodarbinātību; atbalsta mūžizglītības īstenošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis Eiropas mērogā nodrošināt saskaņotu un tiesiski spēkā esošu to prasmju un kompetenču atzīšanu, kuras iegūtas formālās un neformālās izglītības un ikdienējas mācīšanās ceļā un stažējoties, lai šādi mazinātu plaisu starp Eiropas darba tirgū vērojamo prasmju deficītu un prasmju neatbilstību, un sniegt atbalstu šādām darbībām attiecīgajās ES programmās; turklāt prasa lielāku uzmanību pievērst valodu, it sevišķi kaimiņvalstu valodu, apguvei profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā, lai nostiprinātu attiecīgo audzēkņu pozīcijas un nodarbināmību pārrobežu darba tirgū;

63.  atzīmē, ka sakarā ar pašreizējo digitalizācijas vilni un jaunām tendencēm darba tirgū jaunieši arvien biežāk sastopas ar jauniem nodarbinātības veidiem, kuros līdzsvarots elastīgums un drošība; uzsver, cik svarīga nozīme ir atbilstīgai jauniešu izglītībai, kas vērsta uz to, lai uzsvērtu sociālās aizsardzības mehānismu nozīmi karjeras izaugsmē;

64.  uzskata, ka agrīna iejaukšanās un proaktīva darba tirgus politika nozīmē virzības maiņu no vairākās paaudzēs valdījušas sociāli nelabvēlīgas situācijas simptomu risināšanas uz risku apzināšanu un pārvaldīšanu agrīnā dzīves posmā, lai tādējādi novērstu bezdarbu un atvieglotu reintegrāciju; vērš īpašu uzmanību uz situāciju, kādā atrodas visvairāk marginalizētie cilvēki, kā arī cilvēki, kuri pakļauti vislielākajam bezdarba riskam;

65.  uzsver to, cik svarīgas ir atvērtas un viegli pieejamas programmas darbam ar jauniešiem no mazāk rosinošas vides;

66.  uzsver to, cik svarīga nozīme ir mūžizglītībai un jauniešu izglītības un nodarbinātības iespēju uzlabošanai, lai garantētu kvalifikāciju un akadēmisko grādu savstarpēju atzīšanu un saderīgumu pārrobežu mērogā, tā nostiprinot kvalitātes nodrošināšanas sistēmu; prasa pastāvīgi paplašināt, novērtēt un pielāgot mainīgajām apmācības prasībām kvalifikāciju un akadēmisko grādu pārrobežu mēroga savstarpējo atzīšanu un norāda, ka to vajadzētu nodrošināt Eiropas līmenī un visās valstīs, kuras pievienojušās Eiropas augstākās izglītības telpai un uzskaitītas Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā;

67.  šajā sakarā uzsver, ka neformālā izglītība un ikdienējā mācīšanās, kā arī nodarbošanās ar sportu un iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā ir nozīmīgi faktori, kas stimulē pilsonisko, sociālo un starpkultūru kompetenču un prasmju attīstību; uzsver, ka dažas valstis ir guvušas ievērojamus panākumus, attīstot attiecīgu tiesisko regulējumu, savukārt dažām citām ir grūtības izveidot vispusīgas validēšanas stratēģijas; tādēļ uzsver, ka ir nepieciešams izstrādāt vispusīgas stratēģijas, lai būtu iespējams veikt validēšanu;

68.  uzsver, ka ir svarīgi pievērsties prasmju deficīta un piedāvāto un pieprasīto prasmju neatbilstības problēmas risināšanai, veicinot un atvieglojot apmācāmo personu un mācībspēku mobilitāti, kas panākams, labāk izmantojot visus ES instrumentus un programmas; norāda, ka mācību mobilitāte ir būtisks faktors ienākšanai darba tirgū; uzsver, ka ir nepieciešams īstenot pasākumus, kuru mērķis ir mobilitātei paredzēto struktūrfondu, tostarp, piemēram, Eiropas Sociālā fonda (ESF), koordinēšana, papildināmība un saskaņa ar citām programmām, piemēram, Erasmus+; šajā sakarā uzsver mobilitātes programmu, piemēram, Erasmus+, svarīgo nozīmi, stimulējot horizontālu prasmju un kompetenču attīstīšanu jauniešos un starpkultūru apmaiņu jauniešu vidū; atzinīgi vērtē pašreizējās EU Skills Panorama tīmekļa vietnes pārveidi;

69.  uzsver nepieciešamību palielināt programmas „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” nozīmi kvalitatīvas ilgtermiņa nodarbinātības sasniegšanā; uzskata, ka jauniešu potenciāla atraisīšanai ir nepieciešama profesionālā mobilitāte; norāda, ka pašlaik ES ir 217,7 miljoni strādājošo un no tiem 7,5 miljoni (3,1 %) strādā citā dalībvalstī; turklāt norāda, ka saskaņā ar ES pētījumu datiem jauniešu vidū pastāv lielāka varbūtība iesaistīties mobilitātē un atgriezties mājup ar jaunām prasmēm un kvalifikācijām;

70.  aicina Komisiju veicināt un atbalstīt studentu mobilitāti izglītības un profesionālās apmācības jomā, popularizējot „Erasmus mācekļiem” sistēmu;

71.  aicina dalībvalstis pilnībā izmantot EURES tīkla pašreizējo reformu, lai atbalstītu jauniešu profesionālo mobilitāti ES robežās, tostarp mācekļu un stažieru mobilitāti; aicina dalībvalstis regulāri aktualizēt darba piedāvājumus un dzīves gājuma aprakstus (CV); aicina Komisiju uzlabot darba piemeklēšanas procesu EURES tīklā, lai nodrošinātu, ka jaunieši saņem piemērotus, kvalitatīvus un viņu līdzšinējam dzīves gājumam atbilstošus darba piedāvājumus;

72.  mudina dalībvalstis, lai tās, iepriekš apmainoties ar paraugpraksi, izveidotu kvalitatīvas duālās izglītības un profesionālās apmācības sistēmas, koordinējot tās ar vietējiem un reģionāliem ekonomikas dalībniekiem un rīkojoties atbilstoši katras izglītības sistēmas īpatnībām, lai pārvarētu pašreizējo un nākotnē gaidāmo prasmju neatbilstību pieprasījumam;

73.  aicina dalībvalstis un Komisiju izveidot inovatīvas un elastīgas dotācijas talantu un māksliniecisko un sportisko spēju izkopšanai kultūras, izglītības un apmācības jomā; atbalsta dalībvalstis, kuras cenšas ieviest stipendiju shēmas audzēkņiem, kuriem ir izteiktas spējas izglītības, sporta un mākslinieciskajā jomā;

74.  norāda, ka tas, ka audzēkņi pāragri pamet mācības, neieguvuši nekādu kvalifikāciju, ir viena no lielākajām sabiedrības problēmām un tās apkarošanai ir jābūt vienam no mūsu galvenajiem mērķiem, jo šī problēma noved pie nedrošas eksistences un sociālās atstumtības; norāda, ka, raugoties uz to, kā samazināt atbiruma rādītājus izglītībā un apmācībā, mobilitāte, izglītības sistēmu pielāgošana un individualizētu pasākumu īstenošana var piedāvāt risinājumus tiem cilvēkiem, kuri atrodas visnelabvēlīgākajā situācijā;

75.  uzsver, ka ir nepieciešams ieviest studentu līgumus, kas, garantējot, ka iesāktā izglītība tiks pabeigta, ļautu augstskolu studentiem un profesionālo izglītību iegūstošiem audzēkņiem apvienot mācības ar darbu, vēlams, uzņēmumos, kas darbojas jomās, kurās viņi specializējas;

76.  uzsver, ka ir jāturpina centieni mazināt priekšlaicīgu mācību pamešanu un veicināt nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu izglītību;

77.  norāda — neraugoties uz to, ka vairākumā dalībvalstu kopš 2013. gada, kad jauniešu bezdarbs līmenis bija visaugstākais, šis rādītājs ir samazinājies, jauniešu bezdarbs ES joprojām rada nopietnas bažas — apmēram 8 miljoni Eiropas jauniešu nespēj atrast darbu un joprojām ir liels tādu jauniešu īpatsvars, kuri ilgstoši ir bez darba vai ne pēc brīvas gribas strādā nepilnas slodzes darbu vai ir nodarbināti praktikanta statusā;

Finanšu resursi

78.  uzsver stratēģisko investīciju, tostarp no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem, it sevišķi no Eiropas Sociālā fonda investēto līdzekļu svarīgo nozīmi reģionālās attīstības, konkurētspējas un kvalitatīvu prakses vietu, mācekļa vietu un ilgtspējīgu darbvietu izveides aspektā; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešiem, kuri nedz strādā, nedz mācās, nedz apgūst arodu (tā sauktie NEET);

79.  norāda, ka 2014.–2020. gada plānošanas perioda uzsākšanai bija vajadzīgi vairāki mēneši un ka pirmais novērtējums par šajā periodā īstenoto Savienības politiku, it sevišķi attiecībā uz jaunatnes jautājumiem veltīto politiku, nevar pilnībā atspoguļot tās reālo ietekmi;

80.  norāda, ka iepriekšējā plānošanas periodā Revīzijas palāta lēsa, ka kļūdu īpatsvars attiecībā uz darījumiem mūžizglītības programmā un programmā „Jaunatne darbībā” pārsniedza 4 %; cer, ka Komisija būs tikusi galā ar šīm kļūdām, īstenojot Erasmus+;

81.  norāda, ka 2013. gadā budžeta izpildes līmenis 2007.–2013. gada programmām, konkrēti — mūžizglītības programmai un programmām „Kultūra”, MEDIA un „Jaunatne darbībā”, bija 100 %; tomēr uzskata, ka izpildes līmenis pats par sevi vēl nav nozīmīgs rādītājs attiecībā uz programmu efektivitāti, lai varētu novērtēt to panākumus;

82.  pauž bažas par to, ka 2013. gada beigās neatbilstība starp pieņemtajām saistību un maksājumu apropriācijām noveda pie līdzekļu trūkuma maksājumu veikšanai (piemēram, programmas Erasmus+ šī summa bija EUR 202 miljoni), un tam bija negatīva ietekme attiecībā uz nākamo gadu; aicina Komisiju nodrošināt, lai saistībā ar jaunajām programmām šī situācija neatkārtotos;

83.  atgādina, ka arī jauniešu atturīgā attieksme pret uzņēmējdarbības uzsākšanu ir viens no faktoriem, kāpēc Eiropā ir lēns ekonomiskās izaugsmes temps, un tādēļ uzskata, ka jauniešiem ir nepieciešams atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai;

84.  atzinīgi vērtē to, ka cīņai pret jauniešu bezdarbu jaunajā plānošanas periodā ir iezīmēti vairāk nekā EUR 12,4 miljardi no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) līdzekļiem;

85.  ar gandarījumu norāda, ka 2014. gadā 110 300 jaunieši bezdarbnieki piedalījās JNI finansētās darbībās; atzinīgi vērtē to, ka ES valstu un valdību vadītāji „Garantijai jauniešiem” (GJ) nolēma piešķirt Savienības līdzekļus EUR 6,4 miljardu apmērā (EUR 3,2 miljardus no ESF un EUR 3,2 miljardus no jaunas budžeta pozīcijas); tomēr uzsver, ka dažās dalībvalstīs joprojām ir zināmas grūtības īstenot GJ un JNI;

86.  aicina ES un dalībvalstis pastiprināti censties nodrošināt, lai mācekļu un praktikantu darbs netiktu izmantots kā nestabilas nodarbinātības veids, kas aizstāj reālas darbvietas, un lai būtu garantēta visa nepieciešamā darba aizsardzība, tostarp saistībā ar darba samaksu un citiem finansiālajiem pabalstiem;

87.  prasa mērķtiecīgus un vienkāršotus pasākumus, kuri ļautu uzlabot dalībvalstu spēju izmantot finansējumu, kas pieejams no Eiropas struktūrfondiem, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Kohēzijas fonda, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, programmas „Jaunatne kustībā”, iniciatīvas „Tava pirmā EURES darbavieta”, programmas „Apvārsnis 2020” un pilsoniskuma jomā īstenotajām programmām un darbībām;

88.  aicina Komisiju un dalībvalstis vienkāršot administratīvās procedūras finanšu resursu piešķiršanai jaunatnes organizācijām, ņemot vērā, ka minētajām organizācijām, piesakoties atbalstam no dažādajām ES programmām, bieži vien trūkst kapacitātes īstenot sarežģītās pieteikšanās procedūras;

89.  mudina dalībvalstis pilnībā izmantot programmas Erasmus+ piedāvātās iespējas, mērķtiecīgāk pievēršoties visus izglītības līmeņus pārstāvošiem iedzīvotājiem , lai uzlabotu jauniešu nodarbinātības izredzes un veicinātu pārrobežu karjeru un taisnīgu darbaspēka mobilitāti; atbalsta starpkultūru mācīšanos, Eiropas pilsoniskumu un jauniešu izglītošanu par demokrātiju un vērtībām un tādēļ aicina Komisiju, lai tā, veicot termiņa vidusposma pārskatīšanu, apzinātu un likvidētu šķēršļus finansēšanas procedūrā, kuri apgrūtina šo mērķu sasniegšanu, un līdz ar to Erasmus+ šajā ziņā varētu darboties efektīvāk;

90.  atzinīgi vērtē to, ka programmā Erasmus+ attiecībā uz studentu skaitu ir pārsniegts 3 miljonu rādītājs; norāda uz šīs Savienības pamatprogrammas noturīgajiem panākumiem kopš pašiem tās pirmsākumiem un uzskata, ka ir svarīgi, lai šī programma turpinātu saņemt atbalstu;

91.  pauž nožēlu, ka starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības nosūtīto un uzņemto Erasmus studentu skaita ziņā; ieteic veikt pārliecinošākas informācijas kampaņas un vienkāršot noteikumus;

92.  atgādina dalībvalstīm, ka tām būtu jāapņemas palielināt valsts finansējumu ESF un JNI apropriāciju papildinājumam, lai nodrošinātu nepieciešamo stimulu jauniešu nodarbinātībai; turklāt uzskata, ka izmantotajiem instrumentiem un piešķirtajām dotācijām būtu jānodrošina cilvēka cienīgs dzīves līmenis; tādēļ aicina izvērtēt dotāciju līmeņus, ņemot vērā faktisko dzīves dārdzību katrā dalībvalstī;

93.  mudina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu „Garantiju jauniešiem”; prasa pastāvīgu politisku apņemšanos īstenot „Garantiju jauniešiem” kā ilgtermiņa strukturālu reformu, kas nodrošina ilgtspējīgu integrāciju darba tirgū, piedāvājot kvalitatīvas darbvietas;

94.  mudina dalībvalstis pilnībā īstenot „Garantiju jauniešiem”, balstoties uz ciešu sadarbību starp valstu, reģionālajām un vietējām varas iestādēm, izglītības sistēmu un nodarbinātības dienestiem; uzskata, ka „Garantija jauniešiem” būtu pilnībā jāintegrē valstu nodarbinātības plānos, kā arī jaunatnes un izglītības politikas plānošanā, un par to plaši jāinformē visi jaunieši; atgādina, ka jauniešu organizāciju iesaistīšanās „Garantijas jauniešiem” popularizēšanā, kā arī novērtēšanā un īstenošanā ir izšķiroši nozīmīga tās veiksmīgai darbībai;

95.  atgādina, ka jaunieši un jaunietes, kas nāk no atšķirīgiem sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, dažādos vecumos saskaras ar dažādiem darba tirgus nosacījumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut šādus ar dzimumu un sociāli ekonomiskajiem apstākļiem saistītus apsvērumus tādu jaunatnes un darba tirgus politikas pasākumu kā „Garantija jauniešiem” izstrādē un īstenošanā;

96.  uzskata, ka īpaši augsts nestabilas nodarbinātības līmenis jauniešu vidū, kad vienlaikus vērojama Eiropas iedzīvotāju novecošanās, ir liels izaicinājums pensiju sistēmu ilgtspējībai, pietiekamībai un atbilstībai un nopietni kaitē paaudžu solidaritātei; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai novērstu vismaz to dotāciju ļaunprātīgu izmantošanu, kuras piešķirtas saskaņā ar „Garantiju jauniešiem”, un priekšroku dot tādiem līgumiem — vismaz attiecībā uz līgumiem, kuri sagatavoti saistībā ar „Garantiju jauniešiem”, — kas ļauj jauniešiem veikt iemaksas valstu sociālā nodrošinājuma sistēmās;

97.  mudina dalībvalstis pilnībā īstenot „Garantiju jauniešiem” un uzraudzīt tās efektivitāti, pilnībā izmantojot tām piešķirtos ES līdzekļus, lai īstenotu pasākumus jauniešu nodarbinātības veicināšanai, integrējot jauniešus, tostarp arī jauniešus ar invaliditāti, darba tirgū ar darba, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu četru mēnešu laikā pēc skolas beigšanas vai darba zaudēšanas, izveidojot, piemēram, visos dzīves posmos izmantojamas, vajadzībām pielāgotas profesionālās orientācijas sistēmas, reģistrācijas birojus, informācijas centrus un datu vākšanas metodes, un veicinot bezdarbnieku reģistrāciju, lai iegūtu priekšstatu par patieso situāciju attiecībā uz jauniešu bezdarbu, kā arī uzlabojot pakalpojumus, ko nodarbinātības centri piedāvā gados jauniem darba meklētājiem;

98.  mudina dalībvalstis nekavējoties pievērsties galvenajiem faktoriem, no kuriem ir atkarīgi „Garantijas jauniešiem” īstenošanas panākumi, piemēram, darba piedāvājumu kvalitāte un ilgtspēja, tālākizglītība un apmācība, sociālā iekļautība, sinerģija ar citām politikas jomām (saistītām ar izglītības sistēmām, darba tirgu, sociālajiem pakalpojumiem un jaunatnes jautājumiem) un sadarbība starp visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, lai integrētu jauniešus darba tirgū, samazinātu jauniešu bezdarba līmeni un panāktu ilgstošu pozitīvu ietekmi, novēršot jauniešu sociālo atstumtību un izslēgšanu no darba tirgus viņu pārejas posmā no mācībām uz darba tirgu;

99.  prasa „Garantijā jauniešiem” paplašināt aptverto personu loku saistībā ar izglītību un apmācību bez darba esošiem jauniešiem, kuriem nav kvalifikācijas vai kuri ir mazkvalificēti, pievēršoties arī tiem jauniešiem, kuri beiguši augstskolu, un profesionālās izglītības absolventiem, kā arī palielināt „Garantijā jauniešiem” noteikto vecuma ierobežojumu no 25 līdz 29 gadiem, lai atspoguļotu to, ka daudzi augstskolu absolventi un jaunpienācēji darba tirgū tuvojas 30 gadu slieksnim;

100.  aicina dalībvalstis un reģionus apmainīties ar labas prakses piemēriem un savstarpēji mācīties no citu pieredzes; uzsver, ka ir svarīgi veikt novērtējumu par to, kā dalībvalstīs 2014. un 2015. gadā īstenota Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva; uzsver, ka ir svarīgi novērtēt „Garantijas jauniešiem” efektivitāti vidējā termiņā, īpašu uzmanību pievēršot panākumiem, kas gūti, dodot jauniešiem iespēju apgūt prasmes un sākt strādāt, un ka ir svarīgi šo iniciatīvu turpināt; turklāt norāda, ka jaunatnes organizāciju iesaistīšanās „Garantijas jauniešiem” novērtēšanā un īstenošanā ir izšķiroši nozīmīga tās veiksmīgai darbībai;

101.  gaida Komisijas vispusīgo ziņojumu par „Garantijas jauniešiem” īstenošanu, ar ko tā nāks klajā šā gada atlikušajos mēnešos;

102.  norāda, ka Revīzijas palātas ziņojums „ES garantija jauniešiem — īstenošana dalībvalstīs”, ko paredzēts pabeigt 2017. gada sākumā, sniegs skaidrāku novērtējumu par programmas rezultātiem; uzskata, ka ziņojumā cita starpā būtu jāiekļauj programmas efektivitātes un ilgtermiņa rezultātu analīze;

103.  atgādina Komisijai, ka ir svarīgi nodrošināt, lai jaunieši būtu ļoti labi informēti par pieejamām programmām un līdzdalības iespējām, kā arī to, lai par programmām sniegtā informācija būtu augstvērtīga un tajā būtu izmantoti skaitļos izsakāmi rādītāji (piemēram, mērķa grupas reakcija un atsaucība);

104.  mudina Komisiju un dalībvalstis īstenot ekspansīvu ekonomikas politiku, kas sniedz lielāku rīcības brīvību attiecībā uz publisko līdzekļu ieguldījumiem izglītībā, apmācībā un kvalitatīvā māceklībā;

105.  mudina dalībvalstis ieguldīt vairāk līdzekļu un nesamazināt valsts budžetā atvēlētos resursus jaunatnes politikai, mākslai, kultūrai, izglītībai, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem; turklāt aicina dalībvalstis novirzīt ieguldījumus iekļaujošā izglītībā, kas spēj reaģēt uz sabiedrībā aktuālām problēmām, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi un vienlīdzīgas iespējas ikvienam, tostarp jauniešiem, kuri nāk no atšķirīgiem sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, kā arī mazāk aizsargātām un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām;

106.  ieteic iekļaut daudzgadu finanšu shēmā jauniešu uzņēmējdarbību un dalībvalstīm — izstrādāt nacionālās stratēģijas attiecībā uz to, kā panākt sinerģiju starp Erasmus+, ESF, EJI un „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, kā arī skaidras vadlīnijas attiecībā uz ietekmes novērtējumu, kas Komisijai jānodrošina dalībvalstīm;

107.  prasa Komisijai izmantot visaptverošu uzraudzības shēmu jaunatnes programmām, kurā apvienoti plānoto rezultātu rādītāji, konkrētie sasniegumi un ilgtermiņa rezultāti;

108.  uzsver, ka ir nepieciešams koncentrēties uz izpildi un rezultātiem, un ar gandarījumu atzīmē, ka jaunajā Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu (ESIF) tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, ir paredzēti noteikumi attiecībā uz dalībvalstu ziņojumiem par rezultātiem;

109.  atgādina, ka 68 % ESF budžeta nonāk projektos, kuros viena no mērķa grupām potenciāli varētu būt jaunieši;

110.  uzsver, ka ir jāveicina izmitināšanas pabalstu piešķiršana, lai apmierinātu tās vajadzības, kas rodas situācijā, kad jaunietim nav iespējams iegūt profesionālo izglītību vai studēt augstskolā savā dzīvesvietā vai citā pilsētā, kas atrodas mazāk nekā 50 km attālumā;

Līdzdalība lēmumu pieņemšanā

111.  prasa veidot ciešākas partnerības starp jaunatnes organizācijām un publiskā sektora iestādēm, tiecoties palielināt jauniešu un jaunatnes organizāciju līdzdalības iespējas politikas veidošanā; uzskata, ka jaunatnes organizācijām un mākslas un sporta apvienībām ir sevišķi svarīga nozīme, lai attīstītu jauniešos līdzdalības prasmes un uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti, īpaši ņemot vērā to, ka jaunieši nodrošina ieguldījumu sabiedrībā un arī piedāvā risinājumus mūsdienu problēmjautājumiem, ar ko saskaras Eiropas sabiedrība; uzsver jaunatnes organizāciju unikālo lomu, attīstot pilsoniskuma apziņu praktiskas saskares ceļā ar demokrātiskām vērtībām un procesiem;

112.  uzsver, ka jaunatnes organizāciju nodrošinātā vērtība ir tas, ka tās iemāca pilsoniskumu un izglīto par demokrātiskajām vērtībām, prasmēm un kompetencēm, un atzīst ieguldījumu, ko šīs organizācijas nodrošina, uzlabojot jauniešu līdzdalību demokrātiskajos procesos;

113.  uzsver ikdienējās mācīšanās un neformālās izglītības, mākslas, sporta, brīvprātīgā darba un sabiedrisko pasākumu būtisko nozīmi, tiem rosinot jauniešu līdzdalību un veicinot sociālo kohēziju — tie ir instrumenti, kuriem var būt ārkārtīgi spēcīga ietekme vietējās kopienās un kuri var palīdzēt risināt daudzus sabiedrības problēmjautājumus;

114.  aicina dalībvalstis stingri ievērot principus, kas paredz iekļautību darbā ar jauniešiem, īpašu uzsvaru liekot uz jauniešiem ar invaliditāti;

115.  uzsver, ka ir nepieciešams intensīvi attīstīt izpratni par tādiem jautājumiem kā pilsoniskums, mediju lietotprasme un digitālās prasmes, kritiskā domāšana un starpkultūru saprašanās, izmantojot plašu jauniešiem labi zināmu instrumentu klāstu (piemēram, sociālos tīklus); uzsver, ka šādām programmām un izglītībai ir būtiska nozīme radikalizācijas novēršanā jauniešu vidū;

116.  aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā jaunos veidus, kā jaunieši iesaistās ekonomiskajās norisēs, piemēram, augošo tendenci izmantot sadarbīgas ekonomikas instrumentus;

117.  uzsver, ka jauniešu brīvprātīgais darbs politiskos, sabiedriskos, kultūras un sporta pasākumos vietējā, reģionālā un valsts līmenī būtu jāatbalsta un labāk jāatzīst šo pasākumu vērtība, jo tie ir svarīgs neformālās mācīšanās veids, kas palīdz attīstīt dzīvē nepieciešamās pamatprasmes un sekmēt tādas vērtības kā sadarbību, solidaritāti, vienlīdzību un taisnīgumu; tomēr uzsver, ka jauniešu gatavību iesaistīties brīvprātīgajā darbā beigu beigās nevar uzskatīt par iespēju lēti aizstāt tos pakalpojumus, par kuriem būtu jāgādā dalībvalstīm; uzsver, ka brīvprātīgi veiktais darbs būtu jānovērtē un pilnībā jāatzīst vai jāvalidē;

118.  aicina dalībvalstis veicināt skolēnu iesaistīšanos demokrātijas procesā un palīdzēt jauniešiem, kas iegūst izglītību, iesaistīties izglītības procesā un nodrošināt tajā savu ieguldījumu, līdzdarbojoties skolēnu organizācijās;

119.  uzsver — lai veicinātu līdzdalību demokrātiskajās norisēs un jauniešu vidū sekmētu aktīvu pilsoniskumu, ir būtiski labāk izprast ES vērtības, to, kā ES darbojas, un Eiropas daudzveidību;

120.  aicina Komisiju cik vien iespējams likt lietā jaunos digitālos rīkus un pilnībā izmantot sociālo mediju piedāvātās iespējas izglītībā un apmācībā, sniegt mērķtiecīgu, kvalitatīvu apmācību par medijiem, kura rosinātu mediju lietotprasmes un kritiskās domāšanas attīstību, un atbalstīt un iedrošināt jauniešus piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī pilsoniskajā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē, lai palielinātu nodarbināmību un pastiprinātu uzņēmējdarbības garu, inovāciju un kultūru; atzīst arī potenciālās iespējas izmantot digitālos rīkus kā efektīvu līdzekli cīņā pret iebiedēšanu, naida kurināšanu un radikalizāciju;

o
o   o

121.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.
(2) OV C 417, 15.12.2015., 1. lpp.
(3) OV C 183, 14.6.2014., 5. lpp.
(4) OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.
(5) EUCO 37/13
(6) OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.
(7) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0107.
(9) OV C 93, 9.3.2016., 61. lpp.
(10) OV C 161 E, 31.5.2011., 21. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0106.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0292.
(13) OV C 346, 21.9.2016., 2. lpp.
(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0005.

Juridisks paziņojums