Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2952(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1230/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1230/2016

Debates :

PV 22/11/2016 - 18
CRE 22/11/2016 - 18

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0442

Pieņemtie teksti
PDF 438kWORD 57k
Trešdiena, 2016. gada 23. novembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Zīmju valoda un profesionāli zīmju valodas tulki
P8_TA(2016)0442B8-1230/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 23. novembra rezolūcija par zīmju valodām un profesionāliem zīmju valodas tulkiem (2016/2952(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2., 5., 9., 10., 19., 168. pantu un 216. panta 2. punktu un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 21. pantu,

–  ņemot vērā ES Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā 1988. gada 17. jūnija rezolūciju par zīmju valodām nedzirdīgajiem(1) un 1998. gada 18. novembra rezolūciju par zīmju valodām(2),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) un tās stāšanos spēkā Eiropas Savienībā 2011. gada 21. janvārī saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 7. jūlija rezolūciju par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot UNCRPD komitejas noslēguma apsvērumiem(4),

–  ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas vispārējo komentāru Nr. 4 (2016) par tiesībām uz iekļaujošu izglītību(5),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju („Nodarbinātības vienlīdzības direktīva”)(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(7),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par „Erasmus+” un citiem instrumentiem mobilitātes veicināšanai profesionālajā izglītībā un apmācībā — mūžizglītības pieeja(8),

–  ņemot vērā Eiropas Jaunatnes foruma politikas dokumentu par līdztiesību un nediskriminēšanu(9),

–  ņemot vērā 2015. gada 2. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām (COM(2015)0615),

–  ņemot vērā 2012. gada 3. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publiskā sektora struktūru tīmekļa vietņu pieejamību (COM(2012)0721),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Direktīvu 2010/64/ES par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā(10),

–  ņemot vērā Eiropas Zīmju valodas tulku foruma (efsli) publikācijas par mācību rezultātiem un novērtēšanas vadlīnijām attiecībā uz vienlīdzīgām izglītības iespējām zīmju valodas tulkiem un kvalitatīviem pakalpojumiem nedzirdīgiem iedzīvotājiem visā Savienībā(11),

–  ņemot vērā efsli/EUD vadlīnijas zīmju valodas tulkiem par starptautiskām un Eiropas līmeņa sanāksmēm(12),

–  ņemot vērā AIIC vadlīnijas mutiskajiem tulkiem, kas strādā jauktās komandās(13),

–  ņemot vērā efsli ziņojumu par tiesībām uz zīmju valodas tulkošanas pakalpojumiem darbā vai studijās ārvalstīs(14),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā visām personām ar invaliditāti, it īpaši sievietēm un bērniem, tostarp nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem — gan tiem, kas izmanto zīmju valodu, gan tiem, kas to neizmanto, —, kā pilntiesīgiem pilsoņiem ir vienlīdzīgas tiesības un pienākas neatņemama cieņa, neatkarīga dzīve, patstāvība un pilnvērtīga līdzdalība sabiedrībā;

B.  tā kā LESD ir prasīts, lai Savienība, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, apkaro diskrimināciju invaliditātes dēļ (10. pants), un Savienībai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai cīnītos pret šādu diskrimināciju (19. pants);

C.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 26. pantā ir skaidri aizliegta diskriminācija invaliditātes dēļ un paredzēta personu ar invaliditāti līdztiesīga piedalīšanās sabiedrības dzīvē;

D.  tā kā ES ir aptuveni miljons nedzirdīgu zīmju valodas lietotāju(15) un 51 miljons vājdzirdīgo(16), no kuriem daudzi lieto zīmju valodu;

E.  tā kā nacionālās un reģionālās zīmju valodas ir pilnvērtīgas dabiskās valodas ar savu gramatiku un sintaksi, kas neatpaliek no runātajām valodām(17);

F.  tā kā ES daudzvalodības politika atbalsta svešvalodu apguvi un tā kā viens no tās mērķiem ir panākt, ka katrs eiropietis papildus dzimtajai valodai prot vēl divas valodas; tā kā nacionālo un reģionālo zīmju valodu apguve un atbalstīšana varētu palīdzēt sasniegt šo mērķi;

G.  tā kā piekļūstamība ir priekšnosacījums personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un pilnvērtīgai un līdztiesīgai dalībai sabiedrībā(18);

H.  tā kā piekļūstamība nozīmē ne vien fizisko vides piekļūstamību, bet arī informācijas un komunikācijas piekļūstamību, tostarp zīmju valodā veidota satura piekļūstamību(19);

I.  tā kā profesionāli zīmju valodas tulki darba uzdevumu ziņā ir līdzvērtīgi runātās valodas tulkiem;

J.  tā kā zīmju valodas tulku statuss dalībvalstīs ir daudzveidīgs — no neformāla atbalsta sniedzējiem ģimenē līdz profesionāliem pilnīgi kvalificētiem tulkiem ar augstāko izglītību;

K.  tā kā visās dalībvalstīs trūkst kvalificētu un profesionālu zīmju valodas tulku un tā kā zīmju valodas lietotāju un zīmju valodas tulku attiecība variē diapazonā no 8:1 līdz 2500:1 (vidējā attiecība ir 160:1)(20);

L.  tā kā ir iesniegts lūgumraksts(21), kurā Parlaments aicināts ļaut lūgumrakstus iesniegt ES nacionālajās un reģionālajās zīmju valodās;

M.  tā kā Briseles deklarācija par zīmju valodām Eiropas Savienībā(22) atbalsta nediskriminējošu pieeju dabiskas zīmju valodas izmantošanai, kā prasīts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ko ratificējusi ES un visas ES dalībvalstis, izņemot vienu;

N.  tā kā sabiedriskās un privātās televīzijas subtitrēšanas līmenis un kvalitāte dalībvalstīs ievērojami atšķiras: subtitrēšanas līmenis sniedzas no mazāk par 10 % līdz gandrīz 100 %, un kvalitātes standarti ir ļoti dažādi(23); tā kā attiecībā uz vairumu dalībvalstu trūkst datu par zīmju valodas tulkošanas līmeni televīzijā;

O.  tā kā zīmju valodas lietotājiem izdevīga varētu būt jaunu valodas tehnoloģiju izstrāde;

P.  tā kā saskaņā ar CRPD saprātīga pielāgojuma atteikums ir diskriminācija un tā kā saskaņā ar Nodarbinātības vienlīdzības direktīvu saprātīgs pielāgojums (direktīvā „saprātīga darba vietas izveidošana”) jānodrošina, lai garantētu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu;

Q.  tā kā pašlaik nedzirdīgajiem, neredzīgiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem nav pieejama tieša saziņa ar Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Savienības iestāžu administratoriem un nedzirdīgajiem vai vājdzirdīgajiem no ES iestādēm,

Kvalificēti un profesionāli zīmju valodas tulki

1.  uzsver, ka vajadzīgi kvalificēti un profesionāli zīmju valodas tulki un šajā nolūkā īstenojama pieeja, kas ietver šādus elementus:

   a) dalībvalstīs un ES iestādēs oficiāli jāatzīst nacionālās un reģionālās zīmju valodas;
   b) oficiāla apmācība (kas tiktu sniegta augstskolā vai līdzīgā iestādē, būtu līdzvērtīga trīs gadu pilna laika studijām un atbilstu apmācībai, ko saņem runātās valodas tulki)(24);
   c) reģistrācija (oficiāla akreditācija un kvalitātes kontroles sistēma, piemēram, pastāvīga profesionālā pilnveide);
   d) oficiāla profesijas atzīšana;

2.  atzīst, ka kvalitatīvu zīmju valodas tulkošanas pakalpojumu sniegšana

   a) ir atkarīga no objektīva kvalitātes novērtējuma, kurā iesaistītas visas ieinteresētās personas;
   b) balstās uz profesionālu kvalifikāciju;
   c) iesaista speciālistus no nedzirdīgo kopienas;
   d) ir atkarīga no pietiekamiem līdzekļiem zīmju valodas tulku apmācībai un nodarbināšanai;

3.  atzīst, ka zīmju valodas tulkošana ir profesionāls pakalpojums, par ko pienākas attiecīgs atalgojums;

Piekļūstamības un saprātīga pielāgojuma nošķīrums(25)

4.  novērtē to, ka piekļūstamība nāk par labu konkrētām iedzīvotāju grupām un ir balstīta uz standartiem, ko īsteno pakāpeniski;

5.  apzinās, ka attiecībā uz piekļūstamības nenodrošināšanu nevar aizbildināties ar neproporcionalitāti vai nepamatotu slogu;

6.  atzīst, ka saprātīgi pielāgojumi attiecas uz individuālām personām un papildina piekļūstamības nodrošināšanas pienākumu;

7.  norāda, ka persona var pieprasīt izdarīt saprātīgus pielāgojumus pat tad, ja ir izpildīts piekļūstamības nodrošināšanas pienākums;

8.  saprot, ka atkarībā no situācijas zīmju valodas tulkošanas nodrošināšana var būt piekļūstamības pasākums vai saprātīgs pielāgojums;

Piekļūstamība

9.  uzsver, ka nedzirdīgajiem, neredzīgiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem zīmju valodas tulkošanas, subtitrēšanas, runas pārvēršanas tekstā un/vai alternatīvu saziņas formu, tostarp mutisko tulku, veidā vajadzīga piekļuve tādai pašai informācijai un saziņai, kādai var piekļūt citi;

10.  uzsver, ka publiskajiem un valsts pārvaldes pakalpojumiem, tostarp to tiešsaistes saturam, jānodrošina piekļuve ar tiešu starpniecību, piemēram, uz vietas izmantojot zīmju valodas tulkus, bet attiecīgos gadījumos arī ar alternatīvām interneta un attālināto pakalpojumu metodēm;

11.  atkārtoti pauž apņemšanos politisko procesu padarīt pēc iespējas piekļūstamu, tostarp — ar profesionālu zīmju valodas tulku palīdzību; norāda, ka tas attiecas arī uz vēlēšanām, sabiedrisko apspriešanu un vajadzības gadījumā citiem pasākumiem;

12.  uzsver, ka digitālās telpas vienlīdzīgas piekļūstamības nodrošināšanā visiem palielinās valodas tehnoloģiju loma;

13.  atzīst, cik svarīgi piekļūstamības nodrošināšanas nolūkā ir minimālie standarti, īpaši, ņemot vērā jaunās un nākotnes tehnoloģijas, piemēram, zīmju valodas tulkošanas un subtitrēšanas pakalpojumu sniegšanu internetā;

14.  norāda, ka, lai gan veselības aprūpes sniegšana ir dalībvalstu ziņā, tajā būtu jāņem vērā nedzirdīgo, neredzīgu nedzirdīgo un vājdzirdīgo pacientu vajadzības, piemēram, ar profesionālu zīmju valodas tulku pakalpojumiem un īpašu personāla apmācību, sevišķu uzmanību pievēršot sievietēm un bērniem;

15.  atzīst, ka vienlīdzīgu tiesu iestāžu pieejamību nedzirdīgajiem, neredzīgiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem var nodrošināt tikai ar pienācīgi kvalificētu un profesionālu zīmju valodas tulku pakalpojumiem;

16.  apzinās, cik svarīga ir pareiza un precīza mutiskā un rakstiskā tulkošana, it sevišķi tiesās un citos juridiskos kontekstos; tāpēc atkārto, cik svarīgi ir specializēti un profesionāli zīmju valodas tulki ar augstu kvalifikāciju, it sevišķi minētajos kontekstos;

17.  uzsver, ka jāintensificē atbalsts un īpaši pasākumi, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti bruņotu konfliktu laikā, ārkārtas humanitārajās situācijās un dabas katastrofu gadījumos, piemēram, zīmju valodas tulkošana un piekļūstama tekstuāla reāllaika informācija katastrofas gadījumā(26);

Nodarbinātība, izglītība un apmācība

18.  norāda, ka jāveic saprātīgi pielāgojumi, tostarp profesionālu zīmju valodas tulku pakalpojumu nodrošināšana, lai panāktu vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai un apmācībai;

19.  uzsver, ka jānodrošina līdzsvarota un vispusīga informācija par zīmju valodu un to, ko nozīmē būt nedzirdīgam, lai vecāki varētu izdarīt informētu izvēli savu bērnu interesēs;

20.  uzsver, ka dzīves iemaņu, tostarp valodas prasmju, apguvē izšķirīgi svarīgas ir bērnu agrīnās izglītošanas programmas; turklāt norāda, ka šādās programmās ideālā gadījumā par pozitīvu paraugu jākalpo nedzirdīgajiem;

21.  uzsver, ka nedzirdīgajiem, neredzīgiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem audzēkņiem un viņu vecākiem jādod iespēja pirmsskolas un skolas līmenī apgūt nacionālo vai reģionālo zīmju valodu, ko lieto viņu vidē(27);

22.  uzsver, ka zīmju valoda būtu jāiekļauj izglītības programmās, lai veicinātu izpratni un zīmju valodas lietojumu;

23.  uzsver, ka jāveic pasākumi, lai atzītu un atbalstītu nedzirdīgo kopienu valodidentitāti(28);

24.  aicina dalībvalstis sekmēt zīmju valodas apguvi tāpat kā svešvalodu apguvi;

25.  uzsver, ka kvalificēti zīmju valodas tulki un pasniedzēji, kas zina zīmju valodu un prot efektīvi strādāt divvalodīgā iekļaujošās izglītības vidē, ir svarīgs faktors, kas nosaka nedzirdīgu bērnu un jauniešu izglītības sasniegumus, ilgtermiņā nodrošinot labākus izglītības rezultātus un zemāku bezdarba līmeni;

26.  uzsver, ka pastāv vispārējs piemērotos formātos un valodās izdotu divvalodīgu zīmju valodas mācību grāmatu un izglītības materiālu trūkums;

27.  mudina Eiropas Savienībā garantēt pārvietošanās brīvību nedzirdīgajiem, neredzīgiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem, īpaši „Erasmus+” un saistītās mobilitātes programmās, nodrošinot, ka dalībnieki nav nesamērīgi noslogoti ar pienākumu pašiem gādāt par tulkošanu;

28.  atzinīgi vērtē Eiropas invaliditātes kartes izmēģinājuma projektu; pauž nožēlu par to, ka projektā nav iekļauta zīmju valodas tulkošana, jo tas būtiski ierobežo nedzirdīgo, neredzīgu nedzirdīgo un vājdzirdīgo darba ņēmēju un studentu pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā;

Eiropas Savienības iestādes

29.  atzīst, ka attiecībā uz saprātīgu pielāgojumu un piekļūstamības — tostarp zīmju valodas tulkošanas pakalpojumu — nodrošināšanu ES iestādēm jārāda paraugs saviem darbiniekiem, ievēlētajām amatpersonām un praktikantiem, kā arī attiecībās ar ES iedzīvotājiem;

30.  atzinīgi vērtē to, ka ES iestādes jau pēc ad hoc principa nodrošina publisko pasākumu un komiteju sanāksmju piekļūstamību; uzskata, ka subtitrēšana un runas pārvēršana tekstā būtu jāuzskata par alternatīvu, bet līdzvērtīgu un nepieciešamu līdzekli vājdzirdīgiem cilvēkiem, kas neizmanto zīmju valodu, un ka tas ir būtiski arī ES iestāžu darbiniekiem saprātīgu pielāgojumu nodrošināšanas aspektā saskaņā ar Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 5. pantu;

31.  atzīst, ka ES iestādēs pastāv sistēma, ar ko piekļūstamības nolūkos nodrošina zīmju valodas tulkošanu, izmantojot attiecīgos tulkošanas dienestus; mudina iestādes izmantot pastāvošās sistēmas arī tad, kad personālam un/vai ievēlētām amatpersonām jānodrošina saprātīgi pielāgojumi, tādējādi efektīvi samazinot administratīvo slogu attiecīgajai personai un iestādēm;

32.  uzstājīgi mudina iestādes zīmju valodas tulkiem oficiāli piešķirt tādu pašu statusu kā runātās valodas tulkiem attiecībā uz tulkošanas pakalpojumiem, ko tie nodrošina iestādēm un/vai to personālam un ieceltām amatpersonām, tostarp piekļuvi tehnoloģiskajam atbalstam, sagatavošanās materiāliem un dokumentiem;

33.  mudina Eurostat nodrošināt, ka ES iestādes saņem statistiku par nedzirdīgajiem, neredzīgiem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem zīmju valodas lietotājiem, lai tās varētu labāk izstrādāt, īstenot un analizēt savu invaliditātes un valodas politiku;

34.  mudina Parlamenta apmeklētāju dienestu ņemt vērā nedzirdīgo, neredzīgu nedzirdīgo un vājdzirdīgo apmeklētāju vajadzības, nodrošinot piekļuvi tieši nacionālā vai reģionālā zīmju valodā un ar runas pārvēršanas tekstā pakalpojumiem;

35.  aicina iestādes pilnībā īstenot ES izmēģinājuma projektu INSIGN, kurš izveidots, reaģējot uz Parlamenta 2012. gada 12. decembra lēmumu par reāllaika zīmju valodas lietojumprogrammas un pakalpojuma ieviešanu, un kura mērķis ir uzlabot saziņu starp nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem un ES iestādēm(29);

o
o   o

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 187, 18.7.1988., 236. lpp.
(2) OV C 379, 7.12.1998., 66. lpp.
(3) OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0318.
(5) http://www.ohchr.org/Documents/HRBodies/CRPD/GC/RighttoEducation/CRPD-C-GC-4.doc.
(6) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
(7) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0107.
(9) http://www.youthforum.org/assets/2016/04/0099-16_Policy_Paper_Equality_Non-discrimination_FINAL2.pdf.
(10) OV L 280, 26.10.2010., 1. lpp.
(11) http://efsli.org/publications.
(12) http://efsli.org/efsliblu/wp-content/uploads/2012/09/SL-Interpreter-Guidelines.pdf.
(13) http://aiic.net/page/6701/guidelines-for-spoken-language-interpreters-working-in-mixed-teams/lang/1.
(14) http://efsli.org/efsliblu/wp-content/uploads/2012/09/R1101-The-right-to-sign-language-interpreting-services-when-working-or-studying-abroad.pdf.
(15) http://europa.eu/rapid/press-release_IP-13-511_lv.htm.
(16) Eiropas Vājdzirdīgo federācija (EFHOH): http://www.efhoh.org/about_us.
(17) Brentari, D. (red.) (2010) Sign Languages. Cambridge University Press. Pfau, R., Steinbach M. un Bencie W. (red.) (2012) Sign Language: An International Handbook. De Gruyter.
(18) Vispārējais komentārs Nr. 2, CRPD komiteja, CRPD/C/GC/2.
(19) ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD), 9. pants.
(20) Wit, M. de (2016, sagatavošanā). Sign Language Interpreting in Europe, 2016. g. izdevums.
(21) Lūgumraksts Nr. 1056-16.
(22) Briseles deklarācija (2010), Eiropas Nedzirdīgo savienība (EUD): http://www.eud.eu/files/8514/5803/7674/brussels_declaration_FINAL.pdf.
(23) EFHOH (2015). State of subtitling access in EU. Pieejams: http://media.wix.com/ugd/c2e099_0921564404524507bed2ff3648781a3c.pdf.
(24) Efsli (2013), Learning Outcomes for Graduates of a Three Year Interpreting Training Programme.
(25) CRPD/C/GC/4, 28. punkts.
(26) ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD), 11. pants.
(27) http://www.univie.ac.at/designbilingual/downloads/De-Sign_Bilingual_Findings.pdf.
(28) Vispārējais komentārs Nr. 4, CRPD komiteja, CRPD/C/GC/4, pieejams: http://www.ohchr.org/Documents/HRBodies/CRPD/GC/RighttoEducation/CRPD-C-GC-4.doc.
(29) http://www.eud.eu/projects/past-projects/insign-project/.

Juridisks paziņojums