Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2080(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0315/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0315/2016

Debates :

PV 30/11/2016 - 17
CRE 30/11/2016 - 17

Balsojumi :

PV 01/12/2016 - 6.22
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0477

Pieņemtie teksti
PDF 427kWORD 57k
Ceturtdiena, 2016. gada 1. decembris - Brisele Galīgā redakcija
Komisāru interešu deklarācijas – pamatnostādnes
P8_TA(2016)0477A8-0315/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par komisāru interešu deklarācijām — pamatnostādnes (2016/2080(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 17. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 245. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta XVI pielikumu (Komisijas apstiprināšanas pamatnostādnes) un jo īpaši tā 1. punkta a) apakšpunkta trešo daļu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. aprīļa lēmumu par komisāra amata kandidātu finansiālo interešu deklarāciju pārbaudi (Reglamenta XVI pielikuma 1. panta a) apakšpunkta skaidrojums)(1),

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(2), jo īpaši punktus, kas atbilst II iedaļai — Politiskā atbildība,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūciju par komisāru uzklausīšanas jomā izveidotām procedūrām un praksi — 2014. gadā gūtā pieredze(3),

–  ņemot vērā 2011. gada 20. aprīļa komisāru rīcības kodeksu(4) un jo īpaši tā 1.3, 1.4, 1.5 un 1.6 punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0315/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Reglamenta XVI pielikuma 1. punkta a) apakšpunktu (Komisijas apstiprināšanas pamatnostādnes) Parlaments var izteikt viedokli par komisāra amata kandidātu atbildības jomu sadalījumu, ko paredzējis izvēlētais Komisijas priekšsēdētājs, un pieprasīt jebkādu informāciju, kas tam ļauj pieņemt lēmumu par izvirzīto kandidātu piemērotību komisāra amatam; tā kā Parlaments sagaida, ka tam tiks nosūtīta visa informācija, kas attiecas uz komisāra amata kandidātu finansiālajām interesēm, un ka interešu deklarācijas tiks nosūtītas izskatīšanai par juridiskajiem jautājumiem atbildīgajā komitejā;

B.  tā kā saskaņā ar 3. punktu II iedaļā (Politiskā atbildība) Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām komisāra amata kandidāti atklāj visu attiecīgo informāciju saistībā ar pienākumu neatkarīgas pildīšanas prasību, kas uz viņiem attiecas saskaņā ar Līgumiem; tā kā šo informāciju atklāj saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas, lai nodrošinātu visu komisāra amata kandidātu atklātu, godīgu un konsekventu novērtēšanu;

C.  tā kā saskaņā ar iepriekš minēto 2015. gada 28. aprīļa lēmumu komisāra amata kandidāta finansiālo interešu deklarācijas pārbaude, ko veic par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja, ietver ne tikai pārbaudi par to, vai deklarācija ir pilnībā aizpildīta, bet arī to, vai deklarācijas saturs ir pareizs un vai varētu būt iespējams interešu konflikts;

D.  tā kā saskaņā ar Reglamenta XVI pielikuma 1. punkta a) apakšpunktu Parlaments vērtē izvirzītos komisāra amata kandidātus, cita starpā ņemot vērā viņu personisko neatkarību un jo īpaši viņu īpašo lomu nodrošināt Savienības intereses, kas Eiropas Komisijai piešķirtas Līgumos;

E.  šajā sakarībā atgādinot, ka iepriekš minētajā 2015. gada 8. septembra rezolūcijā Parlaments norādīja, ka Juridiskās komitejas apstiprinājums par interešu konflikta neesamību ir obligāts priekšnoteikums komisāra amata kandidātu uzklausīšanai, jo īpaši ņemot vērā to, ka Komisijas politiskās pilnvaras ir nostiprinātas Lisabonas līgumā;

F.  tā kā iepriekš minētajā 2015. gada 8. septembra rezolūcijā tiek uzskatīts, ka ir būtiski, lai Juridiskā komiteja noteiktu vadlīnijas ieteikumu vai patstāvīgā ziņojuma formā nolūkā atvieglot ar komisāru interešu deklarācijām saistīto procedūru reformēšanu, aicinot Komisiju pārskatīt tās noteikumus attiecībā uz komisāru interešu deklarācijām;

G.  atgādinot, ka saskaņā ar Komisāru rīcības kodeksa 1.3. punktu par neieinteresētību, integritāti, pārredzamību, godīgumu, atbildību un cieņu pret Parlamentu komisāriem ir jādeklarē visas finansiālās intereses vai līdzekļi, kas var izraisīt interešu konfliktu, viņiem pildot savus pienākumus, un ka šī deklarācija attiecas uz visiem komisāra laulātā vai partnera īpašumiem, kas, kā paredzēts spēkā esošajos noteikumos(5), var izraisīt interešu konfliktu;

H.  atgādinot, ka finansiālās intereses, kuru deklarēšana tiek prasīta, ietver jebkāda veida īpašu finanšu līdzdalību uzņēmuma kapitālā;

I.  atgādinot, ka saskaņā ar Komisāru rīcības kodeksa 1.4. punktu, lai novērstu jebkādu interešu konflikta risku, Komisijas locekļiem ir jādeklarē laulātā vai partnera profesionālā darbība un ka šajā deklarācijā jābūt norādītam darbības veidam, ieņemamā amata nosaukumam un, ja nepieciešams, darba devēja vārdam;

J.  tā kā saskaņā ar Komisāru rīcības kodeksa 1.5. punktu finansiālo interešu deklarācijas ir jāiesniedz, izmantojot veidlapu, kas pievienota rīcības kodeksam, un tā kā šī veidlapa ir jāaizpilda un jādara pieejama pirms komisāra amata kandidāta uzklausīšanas Eiropas Parlamentā un komisāra pilnvaru termiņa laikā jāpārskata un ja notikušas kādas izmaiņas — vismaz reizi gadā;

K.  tā kā šajā veidlapā iekļautā informācija ir ierobežota un nepietiekama, neietver detalizētu interešu konfliktu definīciju un līdz ar to neļauj Parlamentam pienācīgi, taisnīgi un konsekventi novērtēt, vai pastāv faktiski vai iespējami komisāra amata kandidāta interešu konflikti un vai viņš spēj īstenot savas pilnvaras saskaņā ar Komisāru rīcības kodeksu;

L.  atgādinot, ka saskaņā ar Komisāru rīcības kodeksa 1.6. punktu komisārs nedrīkst rīkoties jautājumos, kuri attiecas uz viņa vai viņas atbildības jomu un kuros viņam vai viņai ir personīgas intereses, jo īpaši ģimenes vai finansiālās intereses, kas var ietekmēt viņa vai viņas neatkarību;

M.  atgādinot, ka Komisija uzņemas galīgo atbildību par tās informācijas veidu un apmēru, kura jāiekļauj komisāru interešu deklarācijās; tā kā tādēļ Komisijai precīzi jānodrošina pārredzamība, kas ir vajadzīga izvirzīto komisāra amata kandidātu iecelšanas procedūras veiksmīgai norisei;

N.  tā kā saskaņā ar Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 5. punktu Parlaments var prasīt Komisijas priekšsēdētājam izteikt neuzticību atsevišķam Komisijas loceklim; tā kā saskaņā ar minētā nolīguma 7. punktu Komisijas priekšsēdētājam ir jāinformē Parlaments, ja viņš vai viņa paredz mainīt atbildības sadalījumu starp Komisijas locekļiem, lai Parlaments varētu apspriesties par šīm izmaiņām,

O.  tā kā kopumā pašreizējās Komisijas locekļu finansiālo interešu deklarācijas var uzskatīt par uzlabojumu salīdzinājumā ar 2008.–2009. gadā iesniegtajām deklarācijām, bet tā kā joprojām ir pietiekami daudz gadījumu, kad attiecībā uz dažām finansiālo interešu deklarācijām ir nepieciešami precizējumi pēc to iesniegšanas;

P.  tā kā ir jāpauž nožēla par to, ka 2011. gadā pieņemtajā Komisāru rīcības kodeksā nav pietiekami ņemti vērā vairāki Parlamenta ieteikumi par uzlabojumiem, jo īpaši attiecībā uz Komisijas locekļu finansiālo interešu deklarācijām, darbvietu ierobežojumiem pēc amata pildīšanas beigām un tās Ad hoc ētikas komitejas stiprināšanu, kura ir atbildīga par interešu konfliktu novērtēšanu; tā kā šajā kontekstā būtu jāpatur prātā arī Parlamenta pieņemtās nostājas attiecībā uz izmaiņām un uzlabojumiem komisāra amatu kandidātu uzklausīšanas procedūrā;

Q.  tā kā viens no Eiropas pārvaldības pīlāriem ir ētikas un pārredzamības stiprināšana ES iestādēs, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu uzticēšanos tām, īpaši ņemot vērā Komisijai uzticēto politisko pilnvaru paplašināšanos kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

Vispārīgi apsvērumi

1.  atgādina, ka komisāru finanšu deklarāciju pārbaudes mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgie kandidāti spētu veikt savus pienākumus neatkarīgi, un garantēt maksimālu Komisijas darbības pārredzamību un pārskatatbildību saskaņā ar LES 17. panta 3. punktu, LESD 245. punktu un Komisāru rīcības kodeksu; tādēļ norāda, ka tai nevajadzētu aprobežoties tikai ar jaunās Komisijas iecelšanu, bet šāda pārbaude būtu jāveic, ja rodas vakance komisāra atkāpšanās no amata, piespiedu demisijas vai nāves dēļ, jaunas dalībvalsts pievienošanās dēļ vai būtisku izmaiņu komisāra portfelī vai finanšu interesēs dēļ;

2.  uzskata, ka iespējamu interešu konfliktu novērtējuma pamatā ir jābūt pārliecinošiem, objektīviem un atbilstīgiem faktoriem un jāņem vērā komisāra amata kandidāta atbildības joma;

3.  norāda, ka interešu konflikts ir definēts kā „“iejaukšanās situācija starp sabiedrības interesēm un sabiedrības un privātām interesēm, kas ietekmē vai varētu ietekmēt pienākumu neatkarīgu, taisnīgu un objektīvu īstenošanu”;

4.  apstiprina, ka Juridiskā komiteja ir kompetenta un atbildīga par finansiālo interešu deklarāciju analīzi pēc būtības, izmantojot padziļinātu pārbaudi, lai novērtētu, vai komisāra amata kandidāta deklarācija ir pareiza un atbilst kritērijiem un principiem, kas noteikti Līgumos un rīcības kodeksā, vai arī konstatētu iespējamu interešu konfliktu, un ka tai ir jāspēj ierosināt Komisijas priekšsēdētājam aizstāt attiecīgo komisāru; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt visus konkrētos instrumentus un informāciju, lai Juridiskā komiteja varētu veikt pilnīgu un objektīvu analīzi;

5.  uzskata, ka ir svarīgi, lai Juridiskās komitejas rīcībā būtu pietiekami daudz laika nolūkā nodrošināt šā detalizētā novērtējuma efektivitāti;

6.  norāda, ka Juridiskā komiteja izskata jautājumus, kas attiecas uz komisāra amata kandidātu finansiālo interešu deklarācijām, ievērojot visstingrākās konfidencialitātes prasības un vienlaikus saskaņā ar pārredzamības principu arī nodrošinot tās secinājumu publiskošanu, tiklīdz tie ir pieejami;

7.  uzskata, ka papildus laikam, kas ir paredzēts jautājumiem, kurus Juridiskā komiteja vēlas uzdot komisāra amata kandidātam, ja tā konstatē iespējamu interešu konfliktu, būtu jādod tai tiesības turpināt lietas izskatīšanu un iegūt vajadzīgos precizējumus;

Procedūra, lai pārbaudītu finansiālo interešu deklarācijas pirms komisāra amata kandidātu uzklausīšanas

8.  uzskata, ka Juridiskās komitejas apstiprinājums par interešu konflikta neesamību, kas pamatots uz finansiālo interešu deklarāciju vērtējumu pēc būtības, ir būtisks nosacījums tam, lai atbildīgā komiteja rīkotu uzklausīšanu(6);

9.  šajā sakarībā uzskata — ja šāda apstiprinājuma nav vai ja Juridiskā komiteja konstatē interešu konfliktu, komisāra amata kandidāta iecelšanas procedūra tiek apturēta;

10.  uzskata, ka, Juridiskajai komitejai pārbaudot finansiālo interešu deklarācijas, ir jāpiemēro šādas pamatnostādnes:

   a) ja, pārbaudot finansiālo interešu deklarāciju, Juridiskā komiteja, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, uzskata, ka finansiālo interešu deklarācija ir pareiza un ka tajā nav informācijas, kas norādītu uz pašreizēju vai iespējamu interešu konfliktu saistībā ar komisāra amata kandidāta atbildības jomu, priekšsēdētājs nosūta vēstuli, kas apstiprina, ka nepastāv interešu konflikts, komitejām, kuras ir atbildīgas par uzklausīšanu, un iesaistītajām komitejām, ja šāda procedūra notiek komisāra pilnvaru termiņa laikā;
   b) ja Juridiskā komiteja uzskata, ka komisāra amata kandidāta finansiālo interešu deklarācijā ir nepilnīga vai pretrunīga informācija, vai ja ir vajadzīgi papildu paskaidrojumi, tā saskaņā ar Reglamentu(7) un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām(8) prasa komisāra amata kandidātam nekavējoties iesniegt šo informāciju un pirms lēmuma pieņemšanas izskata un pienācīgi analizē šo informāciju; Juridiskā komiteja var nolemt attiecīgā gadījumā aicināt komisāra amata kandidātu uz uzklausīšanu;
   c) ja Juridiskā komiteja konstatē interešu konfliktu, pamatojoties uz komisāra amata kandidāta finansiālo interešu deklarāciju vai sniegto papildu informāciju, tā sagatavo ieteikumus, lai interešu konfliktu pārtrauktu; šie ieteikumi var ietvert atteikšanos no attiecīgajām finansiālām interesēm, ja Komisijas priekšsēdētājs veic izmaiņas komisāra amata kandidāta atbildības jomā; nopietnākos gadījumos, ja nav citu ieteikumu, lai novērstu interešu konfliktu, par juridiskajiem jautājumiem atbildīgā komiteja visbeidzot var secināt, ka komisāra amata kandidāts nespēj veikt savas funkcijas saskaņā ar Līgumu un rīcības kodeksu; Parlamenta priekšsēdētājs jautā Komisijas priekšsēdētājam, kādus pasākumus viņš vēl plāno veikt;

Procedūra, lai pārbaudītu finansiālo interešu deklarācijas pilnvaru termiņa laikā

11.  uzsver, ka visiem Komisijas locekļiem ir pienākums nodrošināt, ka viņu interešu deklarācijas tiek nekavējoties atjauninātas ikreiz, kad mainās viņu finansiālās intereses, un aicina Komisiju informēt Parlamentu par jebkādām izmaiņām vai par jebko, kas rada interešu konfliktu vai var radīt interešu konfliktu;

12.  tādēļ uzskata, ka finansiālo interešu deklarācijā jābūt iekļautām pašreizējām vai iepriekšējām interesēm vai darbībām pēdējo divu gadu laikā, kuras skar īpašuma, profesionālās, personiskās vai ģimenes lietas, saistībā ar piedāvāto atbildības jomu; jāņem vērā arī tas, ka intereses var attiekties uz iesaistītās personas vai trešās personas priekšrocību gūšanu un ka tām var būt arī morāls, materiāls vai finansiāls raksturs;

13.  uzskata, ka jebkādas izmaiņas komisāra finansiālo interešu jomā pilnvaru termiņa laikā vai jebkāda atbildības jomu pārdale starp Komisijas locekļiem ir jauna situācija, kas var izraisīt interešu konfliktu; tādēļ uzskata, ka šo situāciju vajadzētu rūpīgi pārbaudīt Parlamentam saskaņā ar šīs rezolūcijas 10. punktu un Eiropas Parlamenta Reglamenta XVI pielikuma (Komisijas apstiprināšanas pamatnostādnes) 2. punktu;

14.  atgādina, ka gadījumā, ja komisārs tiek aizstāts pilnvaru termiņa laikā, saskaņā ar LESD 246. panta otro daļu notiek apspriešanās ar Parlamentu; uzskata, ka tam ir jāietver pārbaude par interešu konflikta neesamību, cita starpā saskaņā ar šīs rezolūcijas 10. punktu un noteikumiem, kas izklāstīti Reglamenta XVI pielikumā (Komisijas apstiprināšanas pamatnostādnes)(9), attiecībā uz Eiropas Parlamenta kompetenci, ja pilnvaru termiņa laikā komisāru kolēģijas sastāvā notiek izmaiņas vai komisāru atbildības jomā notiek būtiskas izmaiņas;

15.  uzskata, ka tad, ja interešu konflikti tiek konstatēti komisāra un pilnvaru termiņa laikā un Komisijas priekšsēdētājs neievēro Parlamenta ieteikumus par interešu konfliktu novēršanu, kā izklāstīts šīs rezolūcijas 10. punktā, Juridiskā komiteja var ieteikt Parlamentam aicināt Komisijas priekšsēdētāju atsaukt uzticību minētajam komisāram saskaņā ar LES 17. panta 6. punktu, un attiecīgā gadījumā ieteikt Parlamentam aicināt Komisijas priekšsēdētāju rīkoties saskaņā ar LESD 245. panta otro daļu, lai attiecīgajam komisāram tiktu atņemtas tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām;

Komisāru rīcības kodekss

16.  norāda, ka Komisāru rīcības kodekss, kas tika pieņemts 2011. gada 20. aprīlī, ieviesa uzlabojumus attiecībā uz objektivitāti, integritāti, pārredzamību, rūpību, reputāciju, atbildību un apdomību salīdzinājumā ar iepriekšējo kodeksu, ko pieņēma 2004. gadā, attiecībā uz finansiālo interešu deklarāciju, jo informācijas atklāšanas prasības attiecināja arī uz komisāru partneriem un interešu deklarācija būs jāpārbauda gadījumos, kad informācija mainās, vai vismaz reizi gadā;

17.  norāda, ka finansiālo interešu deklarācijas ticamība ir atkarīga no komisāra amata kandidāta iesniegtās veidlapas aizpildīšanas precizitātes; uzskata, ka pašreizējais komisāru interešu deklarāciju tvērums ir pārāk ierobežots un to paskaidrojumu saturs ir neskaidrs; tāpēc aicina Komisiju pārskatīt rīcības kodeksu pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu, ka ar interešu deklarācijām Juridiskajai komitejai tiek sniegta precīza informācija, kas var skaidri pamatot tās lēmumu;

18.  uzskata, ka, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par deklarāciju iesniegušā komisāra finansiālo stāvokli, finansiālo interešu deklarācijās, kas minētas Komisāru rīcības kodeksa 1.3. līdz 1.5. punktā, būtu jāiekļauj visas komisāra un viņa/viņas laulātā/partnera finansiālās intereses un darbības, un nekādā gadījumā nevajadzētu aprobežoties tikai ar tām interesēm un darbībām, kas „“varētu radīt interešu konfliktu”;

19.  uzskata, ka Komisāru rīcības kodeksa 1.6. punktā minētās ģimenes intereses būtu jāiekļauj finansiālo interešu deklarācijās; šajā sakarībā aicina Komisiju paredzēt taisnīgus veidu, kā noteikt ģimenes intereses, kas var radīt interešu konfliktu;

20.  uzskata — lai paplašinātu un uzlabotu noteikumus par interešu konfliktiem, finansiālo interešu deklarācijās būtu jāiekļauj arī dati par jebkādām komisāra amata kandidāta līgumattiecībām, kas varētu radīt interešu konfliktu, viņam pildot savus pienākumus;

21.  pauž nožēlu, ka rīcības kodeksā nav pienācīgi apkopotas prasības saskaņā ar LESD 245. pantu par to, ka „komisāri gan pilnvaru laikā, gan vēlāk ievēros amata uzliktos pienākumus, jo īpaši pienākumu izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņu pilnvaras ir beigušās.”

22.  pauž nožēlu par to, ka rīcības kodeksā nav paredzētas nekādas prasības attiecībā uz dalības uzņēmumā pārdošanu, neraugoties uz to, ka šādām prasībām ir jābūt standartam jebkurā ētikas režīmā; uzskata par prioritāti šā aspekta steidzamu regulējumu;

23.  norāda, ka rīcības kodekss nenosaka nekādu konkrētu termiņu deklarācijas iesniegšanai pirms komisāru amata kandidātu uzklausīšanas Parlamentā; uzskata šo prasību par īpaši būtisku aspektu komisāra amata kandidātu procedūras pārskatīšanā;

24.  pauž nožēlu, ka Komisija nav regulāri ziņojusi par Komisāru rīcības kodeksa īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz viņu interešu deklarācijām, un uzskata, ka rīcības kodekss būtu jāgroza tā, lai paredzētu sūdzības vai sankcijas par pārkāpumiem, izņemot nopietnu amatpārkāpumu, kā minēts LESD 245. un 247. pantā;

25.  jo īpaši pauž nožēlu par Komisijas priekšsēdētāja noraidošo atbildi uz Eiropas Ombuda pieprasījumu proaktīvi publiskot Komisijas lēmumus par atļauju piešķiršanu bijušajiem komisāriem attiecībā uz nodarbošanos pēc pilnvaru termiņa beigām, kā arī Ad hoc ētikas komitejas atzinumus; uzsver, ka Komisijas sanāksmju protokolu publicēšana vien nav pietiekama, lai sniegtu Parlamentam un pilsoniskajai sabiedrībai ieskatu „iespējamu interešu konfliktu” interpretācijā praksē un Ad hoc ētikas komitejas šajā sakarībā izstrādātajās integritātes politikās;

26.  norāda, ka visiem bijušajiem komisāriem 18 mēnešus ir aizliegta lobēšana attiecībā uz „Eiropas Komisijas locekļiem un viņu darbiniekiem saistībā ar bijušo komisāru uzņēmumu, klientiem vai darba devējiem jautājumos, par kuriem viņi ir bijuši atbildīgi”, toties viņiem ir tiesības saņemt ļoti dāsnu pārejas pabalstu 40 līdz 65 procentu apmērā no pēdējās pamatalgas trīs gadus pēc tam, kad viņi ir atstājuši darbu Komisijā;

27.  atzinīgi vērtē to, ka ar rīcības kodeksu ir ieviests noteikums par lietu pārdalīšanu starp Komisijas locekļiem iespējamu interešu konfliktu gadījumā, taču pauž nožēlu par to, ka:

   (a) nav precīzas definīcijas, kas uzskatāms par interešu konfliktu;
   (b) šis noteikums aprobežojas ar jautājumiem, kas attiecas uz konkrētā komisāra atbildības jomu, un tādā veidā ignorē komisāra kā kolēģijas locekļa pienākumus;
   (c) nav paredzēti nedz kritēriji, saskaņā ar kuriem priekšsēdētājs izlemj par lietu pārdalīšanu, nedz jelkāda saistoša sistēma Parlamenta informēšanai, nedz spēkā esoša procedūra gadījumā, ja komisārs nav paziņojis par interešu konfliktu vai iesaistījies jebkādās darbībās, kas nav savietojamas ar viņa vai viņas amata pienākumiem;

28.  aicina Komisiju steidzamības kārtā pārskatīt 2011. gadā pieņemto Komisāru rīcības kodeksu, lai ņemtu vērā Parlamenta nesen pieņemtajās rezolūcijās formulētos ieteikumus, kā arī to vispārējo ētikas un pārredzamības standartu attīstību, kuri attiecas uz visām ES iestādēm; ierosina Komisijai grozīt tās Komisāru rīcības kodeksu, lai nodrošinātu:

   (a) ka komisāri deklarē visas savas finansiālās intereses, tostarp aktīvus un pasīvus, kuri pārsniedz EUR 10 000;
   (b) ka komisāri deklarē visas savas intereses (kā akcionāri, uzņēmumu valdes locekļi, padomnieki un konsultanti, asociēto fondu locekļi utt.) attiecībā uz visiem uzņēmumiem, kuros viņi bijuši iesaistīti, tostarp tiešo ģimenes locekļu intereses, kā arī izmaiņas, kas notikušas laikā, kopš paziņota viņu kandidatūra;
   (c) ka komisāru apgādībā esošie un/vai tiešo ģimenes locekļi atklāj tādu pašu informāciju kā laulātie vai partneri;
   (d) ka komisāri pilnībā precizē to organizāciju mērķus, ar kurām viņi un/vai viņu laulātais, un/vai viņu apgādājamie bērni ir saistīti, lai noteiktu, vai pastāv interešu konflikts;
   (e) ka komisāri atklāj savu līdzdalību jebkādās nevalstiskās organizācijās, slepenās sabiedrībās vai asociācijās, kuras tur slepenībā savu pastāvēšanu un kuru darbība vērsta uz iejaukšanos publisku struktūru uzdevumu īstenošanā;
   (f) ka komisāri un viņu apgādībā esošie ģimenes locekļi atklāj savu līdzdalību jebkādās nevalstiskās organizācijās un jebkādus ziedojumus NVO, kuri pārsniedz EUR 500;
   (g) ka rīcības kodekss tiek grozīts atbilstoši LESD 245. pantam, lai pagarinātu komisāriem darbvietas ierobežojumu pēc amata pildīšanas beigām uz vismaz trīs gadu laikposmu, bet ne mazāk kā uz laikposmu, kurā bijušajiem komisāriem ir tiesības uz pārejas pabalstu, kā noteikts Regulā Nr. 422/67/EEK;
   (h) ka rīcības kodeksā iekļauj īpašas prasības par dalības uzņēmumā pārdošanu;
   (i) ka komisāru amata kandidāti iesniedz deklarācijas konkrētā laikposmā un pietiekami savlaicīgi tā, lai Ad hoc ētikas komiteja var iesniegt Parlamentam savus viedokļus par iespējamiem interešu konfliktiem laikus pirms uzklausīšanām Parlamentā;
   (j) kā komisāri tiekas tikai ar to lobiju grupu pārstāvjiem, kas iekļautas Pārredzamības reģistrā, kur atrodama informācija par personām, kas mēģina ietekmēt politikas veidošanu ES iestādēs;
   (k) ka komisāri, kad viņus izvirza amatam, iesniedz parakstītu deklarāciju, ka viņi saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas viņu pilnvaras, ieradīsies jebkurā no Parlamenta komitejām;
   (l) ka deklarācija tiek publicēta tādā formātā, kas ir savietojams ar atklātiem datiem tā, lai to varētu viegli apstrādāt, izmantojot datubāzes;
   (m) ka tiek uzlabota lietu pārdalīšanas procedūra interešu konflikta gadījumā, ņemot vērā komisāra kā kolēģijas locekļa pienākumus, ieviešot priekšsēdētājam paredzētus kritērijus attiecībā uz integritāti un rīcības brīvību lēmumu pieņemšanai par lietu pārdalīšanu, īstenojot saistošu procedūru un sankcijas attiecībā uz gadījumiem, kad komisārs nav sniedzis informāciju par iespējamu interešu konfliktu, un ieviešot saistošu procedūru, lai informētu Parlamentu par iepriekšminētajām lietām;
   (n) ka Komisija ik gadu ziņo par Komisāru rīcības kodeksa īstenošanu un paredz procedūras sūdzībām un sankcijas ne tikai nopietnu amatpārkāpumu, bet arī prasību pārkāpšanas gadījumos, īpaši attiecībā uz finansiālo interešu deklarāciju;
   (o) ka tiek definēti tādi kritēriji atbilstībai LESD 245. pantam, kuri paredz, ka komisāriem pienākumu „izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņu pilnvaras ir beigušās”;
   (p) ka lēmumi par atļauju piešķiršanu bijušajiem komisāriem attiecībā uz nodarbošanos pēc pilnvaru termiņa beigām, kā arī Ad hoc ētikas komitejas atzinumi tiek publiskoti proaktīvi ;
   (q) ka Ad hoc ētikas komiteju veido neatkarīgi eksperti, kuri paši nav ieņēmuši komisāra amatu;
   (r) ka Ad hoc ētikas komiteja sagatavo un publicē ikgadēju ziņojumu par savām darbībām, kurā var iekļaut jebkādus ieteikumus par uzlabojumiem rīcībās kodeksā vai kodeksa īstenošanu, kā ad hoc komiteja uzskata par atbilstošu;

29.  aicina Komisiju sākt sarunas ar Parlamentu, lai ieviestu grozījumus, kas var būt vajadzīgi Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām;

30.  aicina Konstitucionālo jautājumu komiteju piedāvāt Eiropas Parlamenta Reglamenta un jo īpaši tā XVI pielikuma grozījumus, kas var būt vajadzīgi, lai īstenotu šo rezolūciju;

o
o   o

31.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 346, 21.9.2016., 110. lpp.
(2) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0287.
(4) C(2011)2904.
(5) Nelaulāts pastāvīgais partneris, kā noteikts Regulā (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2278/69 (OV L 289, 17.11.1969., 1. lpp) un Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā.
(6) Skatīt 4. pantu Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūcijā par komisāru uzklausīšanas jomā izveidotām procedūrām un praksi — 2014. gadā gūtā pieredze.
(7) Sk. Reglamenta XVI pielikuma 1. punkta a) apakšpunktu.
(8) Sk. Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām II iedaļas 3. punktu.
(9) Sk. Eiropas Parlamenta Reglamenta XVI pielikuma 2. punktu.

Juridisks paziņojums