Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2885(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1227/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1227/2016

Debates :

PV 24/11/2016 - 12
CRE 24/11/2016 - 12

Balsojumi :

PV 01/12/2016 - 6.25
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0480

Pieņemtie teksti
PDF 350kWORD 56k
Ceturtdiena, 2016. gada 1. decembris - Brisele Galīgā redakcija
Enerģijas pieejamība jaunattīstības valstīs
P8_TA(2016)0480B8-1227/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 1. decembra rezolūcija par enerģijas pieejamību jaunattīstības valstīs (2016/2885(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 7. IAM par enerģijas pieejamību un 12. IAM un 13. IAM attiecīgi par ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem un klimata pārmaiņām,

–  ņemot vērā ANO 2011. gadā ierosināto iniciatīvu “Ilgtspējīga enerģija visiem” (SE4ALL),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gadā ierosināto iniciatīvu “Enerģija attīstībai” ar mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka ilgtspējīga enerģija tiek nodrošināta vēl 500 miljoniem jaunattīstības valstu iedzīvotāju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu, kurā ir norādīts, ka ES īstenotās attīstības politikas galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika termiņā arī izskaušana,

–  ņemot vērā LESD 191. pantu un ES klimata politiku,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā(1) (ASI), un jo īpaši tās I pielikumu, kurā iekļauti noteikumi par ilgtspējīgu enerģiju ģeogrāfiskajās programmās, un II pielikumu, kurā iekļauti noteikumi par ilgtspējīgas enerģijas komponentu ASI tematiskajā programmā “Vispārējie sabiedriskie labumi un problēmas” (VSLP),

–  ņemot vērā attiecīgos ASI un Eiropas Attīstības fonda (EAF) programmdokumentus, tostarp nacionālās indikatīvās programmas (NIP), kurās ir enerģētikas mērķnozare, un gada rīcības programmas, kurās tiek īstenotas šīs NIP,

–  ņemot vērā 2014. gada Āfrikas Tīrās enerģijas koridora iniciatīvu, kuras mērķis ir veicināt paātrinātu atjaunojamās enerģijas izmantošana Āfrikā un samazināt oglekļa emisijas un atkarību no importēta fosilā kurināmā,

–  ņemot vērā Parlamenta veikto pārbaudi attiecīgajiem ASI un EAF programmdokumentiem pirms to apstiprināšanas ASI un EAF komitejās,

–  ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 21. pušu konferenci (COP 21) 2015. gada decembrī Parīzē un pieņemto Parīzes nolīgumu, kas ir vēsturē pirmā vispārējā juridiski saistošā globālā klimata vienošanās jomā,

–  ņemot vērā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 22. sesiju (COP 22), kas notika 2016. gada 7.–18. novembrī Marrākešā,

–  ņemot vērā, ka 2016. gada 21. septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā saistībā ar atjaunojamo energoresursu un ES un Āfrikas Savienības (ĀS) partnerattiecību iniciatīvu notika augsta līmeņa sanāksme, kuru vadīja Āfrikas Savienības priekšsēdētājs Idriss Déby un kurā piedalījās Gvinejas Republikas prezidents Alpha Condé, Āfrikas Savienības Komisijas priekšsēdētāja Nkosazana Dlamini-Zuma, Āfrikas Attīstības bankas priekšsēdētājs Akinwumi Adesina un bija klāt arī Eiropas Savienības pārstāvji — Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DG DEVCO) ģenerāldirektors Stefano Manservisi un Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata pārmaiņu nodaļas (DEVCO C6) vadītāja vietnieks Felice Zaccheo, kā arī Francijas vides, ilgtspējīgas attīstības un enerģētikas ministre Ségolène Royal,

–  ņemot vērā Pasaules Aizsprostu komisijas 2000. gada 16. novembra ziņojumu “Jauns satvars lēmumu pieņemšanai”,

–  ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par finansējuma piešķiršanu aizsprostu infrastruktūras stiprināšanai jaunattīstības valstīs(2), 2012. gada 2. februāra rezolūciju par ES attīstības sadarbību nolūkā atbalstīt mērķi par vispārējas enerģijas pieejamības nodrošināšanu līdz 2030. gadam(3) un 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par sadarbības veidošanu enerģētikas politikā ar partneriem ārpus ES robežām — stratēģiska pieeja drošas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas energoapgādes nodrošināšanai(4),

–  ņemot vērā ES Revīzijas palātas 2015. gada 6. oktobra Īpašo ziņojumu Nr. 15/2015 par ĀKK un ES enerģijas instrumentu atjaunojamās enerģijas atbalstam Austrumāfrikā,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par enerģijas pieejamību jaunattīstības valstīs (O-000134/2016 – B8-1809/2016),

–  ņemot vērā Attīstības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ilgtspējīga piekļuve uzticamai un drošai enerģijai par pieejamu cenu ir ārkārtīgi svarīga, lai varētu nodrošināt cilvēku pamatvajadzības un tiesības, tostarp tīra ūdens, sanitārijas, drošas un aizsargātas vides, veselības aprūpes, apkures un izglītības pieejamību, un izšķirīgi nozīmīga praktiski visām saimnieciskajām darbībām un ir būtisks attīstības virzītājspēks; tā kā enerģijas pieejamībai ir arī drošības un ģeopolitiskie aspekti un tā kā enerģijas jautājumi var dot impulsu konfliktu izraisīšanai;

B.  tā kā 1,2 miljardiem cilvēku nav pieejama elektrība un vēl lielākam skaitam cilvēku elektrība ir pieejama nepastāvīgi; tā kā puse no tiem, kuriem nav pieejama elektrība, dzīvo Āfrikā; tā kā šis skaitlis pieaug, jo iedzīvotāju skaits šajā kontinentā pieaug straujāk nekā enerģijas pieejamības paplašināšana;

C.  tā kā no elektrības pieejamības viedokļa Subsahāras situācija ir vissliktākā visā pasaulē, bet, ņemot vērā šī reģiona enerģētikas nozares attīstību, ir ļoti iespējams, ka 2040. gadā Subsahāras Āfrika patērēs tikpat daudz elektrības kā Indija un Latīņamerika kopā 2010. gadā;

D.  tā kā vairāk nekā 70 % no Āfrikas kopējā energopatēriņa nāk no atjaunojamiem avotiem, bet gandrīz viss šis apjoms ir no biomasas tradicionālās izmantošanas veidiem; tā kā joprojām ir milzīgas iespējas iekļaut arī citus avotus, jo īpaši saules un vēja enerģiju;

E.  tā kā demogrāfiskajām tendencēm Āfrikā būs liela ietekme uz kultūraugu audzēšanai nepieciešamajām zemes platībām, kā arī koksnes kurināmā patēriņu;

F.  tā kā globālā atmežošana izraisa gandrīz 20 % no visām CO2 emisijām un tā kā liela atkarība no tradicionālās biomasas un ēdiena gatavošanai izmantotās neefektīvās plītis daudzos Āfrikas kontinenta reģionos rada apdraudējumu mežu un krūmāju platībām;

G.  tā kā 2,3 miljardi cilvēku ēdiena pagatavošanai izmanto tradicionālo biomasu, piemēram, kokogles, un tas bieži vien būtiski negatīvi ietekmē viņu veselību un vidi; tā kā sievietēm šādu materiālu izmantošanā ir neproporcionāli liels slogs, tostarp gādājot malku, kas var būt laikietilpīgi un arī apdraudēt viņu drošību; tā kā uzlabotas plītis samazina ēdiena gatavošanai nepieciešamo laiku un darbu;

H.  tā kā Āfrika ir gan kontinents ar vislielāko atjaunojamās enerģijas potenciālu, gan visatpalikušākais elektrifikācijas ziņā;

I.  tā kā enerģētiskā nabadzība visizplatītākā ir lauku rajonos, bet piekļuves nodrošināšana enerģijai ir liela problēma arī strauji augošo pilsētu arvien lielākajās teritorijās, ņemot vērā ģeogrāfiskos apstākļus, savienojamību un infrastruktūras trūkumu, un tā kā Āfrikas nabadzīgākajās valstīs enerģijas rēķini ir visaugstākie;

J.  tā kā ir būtiski turpināt attīstīt vēl jaunos lauku elektrifikācijas tirgus, līdz tie kļūst nobrieduši un pašpietiekami, un turpmāk atbalstīt programmas, kas pievēršas atjaunojamiem, energoefektīviem, mazapjoma un decentralizētiem enerģijas risinājumiem;

K.  tā kā enerģētiskajai nabadzībai ir arī dzimumu dimensija; tā kā enerģētiskās nabadzības ietekme uz sievietēm ir smagāka;

L.  tā kā 7. ilgtspējīgas attīstības mērķis ir līdz 2030. gadam visiem nodrošināt piekļuvi uzticamiem, ilgtspējīgiem un mūsdienīgiem energopakalpojumiem par pieejamu cenu; tā kā klimata politikas saistību izpildei ir nepieciešami arī spēcīgi un saprātīgi centieni enerģētikas jomā un tā kā tādēļ Āfrika saskaras ar divkāršu uzdevumu, jo tai ir būtiski jāpalielina iedzīvotāju piekļuve elektroenerģijas pamatpakalpojumiem un vienlaikus jāizpilda saistības saskaņā ar nolīgumu par klimata pārmaiņām;

M.  tā kā ANO Vides programmas ziņojumā “Globālās tendences atjaunojamās enerģijas investīcijās 2016. gadā” norādīts, ka 2015. gadā globālās investīcijas jaunās atjaunojamo energoresursu jaudās bija vairāk kā divreiz lielākas nekā ogļu un gāzes spēkstacijās; tā kā 2015. gadā atjaunojamās enerģijas tirgū dominēja saules fotoelementi un vēja enerģija un tā kā 2015. gadā pirmo reizi investīcijas atjaunojamos energoresursos jaunattīstības valstīs bija lielākas nekā attīstītajās valstīs;

N.  tā kā Pasaules Aizsprostu komisijas 2000. gada 16. novembra ziņojumā ir secināts — izbūvējot lielus aizsprostus, nav saražots plānotais elektrības apmērs, nav nodrošināts plānotais ūdens daudzums un nav panākta plānotā plūdu nodarīto kaitējumu ierobežošana, bet lieli aizsprosti ir radījuši nopietnas sekas sociālajā un vides jomā un pasākumi šo seku mazināšanai lielākoties ir bijuši neveiksmīgi;

O.  tā kā mērķis panākt vispārēju piekļuvi enerģijai ir cieši saistīts ar mērķi panākt klimatisko taisnīgumu;

P.  tā kā klimatiskais taisnīgums saista cilvēktiesības un attīstību, lai panāktu uz cilvēku orientētu pieeju, aizsargātu tiesības visneaizsargātākajiem cilvēkiem un taisnīgi un godīgi dalītos ar klimata pārmaiņu ietekmes izraisīto slogu un ieguvumiem;

Q.  tā kā nevienmērīgās klimata finansējuma plūsmas un tehnoloģiju nodošana saistībā ar klimata pārmaiņām var apdraudēt Āfrikas līderu vēlmi attīstīt atjaunojamo enerģiju, lai izpildītu kontinenta industrializācijas programmu;

R.  tā kā Parīzes nolīgumā ir uzsvērts, ka jāveicina vispārēja piekļuve ilgtspējīgai enerģijai jaunattīstības valstīs, jo īpaši Āfrikā, stiprinot atjaunojamo enerģiju attīstību;

S.  tā kā ir daudz pierādījumu un plaša vienprātība par to, ka bieži vien efektīvākie risinājumi ir atjaunojamās enerģijas mazapjoma decentralizēta ražošana, vietējie tīkli un ārpustīkla risinājumi un ka šādi risinājumi parasti sniedz lielāko ieguldījumu vispārējā attīstības progresā un vislabāk mazina vai nepieļauj negatīvu iedarbību uz vidi;

T.  tā kā atjaunojamās enerģijas vietējā ražošana ir uzsvērta ASI regulā un ASI un EAF programmās un enerģētikas projekti būtu jāizstrādā tā, lai tie atspoguļotu atjaunojamās enerģijas decentralizētas ražošanas priekšrocības;

U.  tā kā ES attīstības palīdzības enerģētikas jomā ir strauji palielinājusies un ir plānots, ka šādi izdevumi 2014.–2020. gada laikposmā sasniegs EUR 3,5 miljardus; tā kā 30 nacionālajās indikatīvajās programmās (no kurām puse ir paredzēta Āfrikas valstīm) ir iekļauta enerģētikas mērķnozare;

V.  tā kā 2005. gada jūnijā izveidotā ĀKK un ES enerģijas instrumenta mērķis ir veicināt modernu energopakalpojumu pieejamību nabadzīgiem iedzīvotājiem lauku un piepilsētu teritorijās, īpaši pievēršoties Subsahāras Āfrikai un atjaunojamai enerģijai; tā kā saistītajā ES Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 15/2015 Komisijai ir sniegti vairāki ieteikumi projektu stingrākai atlasei, to uzraudzības pastiprināšanai un ilgtspējas izredžu palielināšanai;

W.  tā kā nesen ir ieviesta ES Elektrifikācijas finansēšanas iniciatīva (ElectriFI) un tā kā ir pieejamas arī citas finansēšanas iespējas, tostarp mehānismi ES dotāciju kombinēšanai ar aizdevumiem vai publisko vai privāto līdzekļu devēju kapitālu (finansējuma apvienošanas mehānismi) dažādās pasaules daļās, saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas ārējo aizdevumu pilnvarojamu īstenotie pasākumi enerģētikas jomā un ES un Āfrikas Infrastruktūras trasta fonda pasākumi enerģētikas nozarē;

X.  tā kā 7. IAM sasniegšanai ir nepieciešamas arvien lielākas privātās investīcijas; tā kā jebkurš lēmums veicināt publisko un privāto partnerību izmantošanu, jaunattīstības valstīs izmantojot apvienošanas mehānismu, būtu jābalsta vispārējā šo mehānismu novērtējumā un iepriekš gūtajā pieredzē; tā kā jebkurā gadījumā nevajadzētu piešķirt dotācijas tādiem projektiem, kas jau ir komerciāli dzīvotspējīgi;

Y.  tā kā vienai no prioritātēm ir jābūt vietējo specialistu un augsti kvalificēto speciālistu apmācīšanai, lai nodrošinātu piekļuvi enerģijai jaunattīstības valstīs, un tā kā šim nolūkam ir jānovirza ievērojama finansējuma daļa;

Z.  tā kā katru gadu pasaulē tiek piešķirtas fosilās degvielas subsīdijas USD 500 miljardu apmērā, kas nevis samazina, bet gan palielina siltumnīcefekta gāzu emisijas, un parasti sniedz labumu nevis nabadzīgajiem, bet gan salīdzinoši pārtikušajiem iedzīvotājiem; tā kā šādas subsīdijas būtu pakāpeniski jāpārtrauc un šādā veidā valstis var sev nodrošināt ievērojamus līdzekļus, kurus izmantot efektīvākai sociālajai politikai un lielākai piekļuvei uzticamai, ilgtspējīgai un mūsdienīgai enerģijai par pieejamu cenu, nevienlīdzības samazināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai,

1.  atgādina, ka piekļuve enerģijai paātrina attīstību; vērš uzmanību uz enerģētiskās nabadzības mērogu un ietekmi jaunattīstības valstīs un ES būtisko iesaistīšanos šādas nabadzības mazināšanas pasākumos; uzsver, ka valdībām, pilsoniskajai sabiedrībai un citām ieinteresētajām personām skartajās valstīs un starptautiskajiem partneriem ir jāveic spēcīgi un saskaņoti pasākumi, lai mazinātu enerģētisko nabadzību un īstenotu 7. IAM, un šajā nolūkā īpaši centieni ir nepieciešami attālos lauku rajonos, jo īpaši energotīklam nepievienotos reģionos; atgādina, ka klimata pārmaiņu un tirdzniecības politikai vajadzētu būt savstarpēji papildinošai, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību un izskaustu nabadzību saskaņā ar programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu;

2.  uzsver ciešo saikni starp enerģiju un potenciāliem drošības jautājumiem un uzskata, ka enerģētikas pārvaldība, lai gan to ir grūti īstenot, tomēr arī ir būtiska ekonomikai un tautas attīstībai jaunattīstības valstīs;

3.  norāda, ka elektrifikācija tiek panākta, izmantojot publisko iestāžu atbalstu, kas savukārt ir atkarīgs no enerģijas sadales pakalpojumu pareizas pārvaldības un valstu spējām veikt savas suverēnās funkcijas;

4.  prasa ES iekļaut dzimumu dimensiju visās enerģētikas politikas jomās, pievēršoties sievietēm, kam ir īpašas vajadzības;

5.  atbalsta Komisijas iniciatīvu „Enerģija attīstībai”, kas paredz nodrošināt ilgtspējīgas enerģijas pieejamību vēl 500 miljoniem cilvēku jaunattīstības valstīs līdz 2030. gadam, izmantojot programmas elementus, piemēram, tehniskās palīdzības instrumenta izveidi, ES ekspertu palīdzību tehnisko zināšanu attīstīšanā jaunattīstības valstīs un spēju veidošanas un tehnoloģiju nodošanas veicināšanu; uzsver, ka enerģija rada priekšnosacījumus daudzām citām jomām, piemēram, veselībai, izglītībai, tīram ūdenim, lauksaimniecībai, telekomunikācijām un interneta pieslēgumam; uzsver, ka iniciatīva „Enerģija attīstībai” ir pilnībā jāsaskaņo ar ES attīstības politikas mērķiem, kas noteikti Lisabonas līgumā;

6.  uzskata, ka Parlamenta un Padomes kopīgi pieņemtās ASI regulas attiecīgie noteikumi ir lakoniski, tomēr tie nodrošina stabilu pamatu ES attīstības palīdzībai enerģētikas jomā; atgādina, ka šie pasākumi koncentrējas uz enerģētikas pieejamību un īpašu uzmanību pievērš vietējai un reģionālajai atjaunojamajai enerģijai un piekļuves nodrošināšanai nabadzīgiem attālu reģionu iedzīvotājiem;

7.  atzinīgi vērtē ElectriFI, kas nodrošina elastīgu un iekļaujošu struktūru, kurā var iesaistīties dažādi partneri, piemēram, privātais sektors, publiskās iestādes un vietējās pašvaldības, un kas var dot labumu tādā pašā mērā ar vienādiem tirgus nosacījumiem, pienācīgi ņemot vērā vajadzības un iespējas katrā mērķa valstī/reģionā; atgādina, ka vietējā privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības organizāciju partneru iesaistīšanai būs būtiska nozīme, uzlabojot īstenoto darbību efektivitāti un atbildību;

8.  aicina Komisiju savā tīmekļvietnē regulāri ziņot par sasniegto progresu iniciatīvas “Enerģija attīstībai” mērķa īstenošanā, precizēt, cik liels īpatsvars no kopējā jaunattīstības valstīm paredzētā enerģētikas finansējuma ir piešķirts atjaunojamai enerģijai, attāliem reģioniem, darbinieku apmācībai, vietējās zinātības un prasmju veidošanai un vietējiem un ārpustīkla risinājumiem, kā arī īsi, tomēr pēc iespējas precīzi aprakstīt dažādu ieinteresēto personu iesaisti jau pabeigtos un vēl īstenojamos pasākumus;

9.  uzsver atjaunojamo energoresursu lielo potenciālu Āfrikā attiecībā uz saules un vēja enerģijas ražošanu, lai nodrošinātu enerģijas pieejamību visiem, jo īpaši lauku apvidos; norāda, ka fotoelementu iekārtu cenai ir būtiska ietekme uz saules enerģijas potenciāla faktisko izmantošanu Āfrikā; tādēļ mudina ES un dalībvalstis veicināt tehnoloģijas nodošanu šādas darbības izvēršanai jaunattīstības valstīs;

10.  norāda, ka Āfrikā ir apmēram 10 % no pasaules teorētiskā hidroenerģijas potenciāla; atgādina, ka globālā sasilšana ietekmēs nokrišņu ciklus, tādējādi izraisot arvien lielākas problēmas saistībā ar ūdens pieejamību un nodrošinātību ar pārtiku; atgādina arī, ka Pasaules Aizsprostu komisija norādīja — nabadzīgajiem iedzīvotājiem, citām neaizsargātām iedzīvotāju grupām un nākamajām paaudzēm, visticamāk, būs jāuzņemas neproporcionāla lielo aizsprostu projektu radīto sociālo un vides izmaksu daļa, negūstot līdzvērtīgu ekonomisko ieguvumu daļu; uzsver, ka mazu hidroelektrostaciju aizsprosti ir ilgtspējīgāks un ekonomiski dzīvotspējīgāks risinājums nekā lielu hidroelektrostaciju aizsprosti;

11.  iesaka finansējuma sniegšanas aģentūrām (divpusējām palīdzības aģentūrām, daudzpusējām attīstības bankām, eksporta kredītaģentūrām un EIB) nodrošināt, ka visi lēmumi par aizsprostu būvniecību, kam apstiprina finansējumu, atbilst Pasaules Aizsprostu komisijas vadlīnijām; jo īpaši uzsver, ka, izvērtējot jebkādus plānus par aizsprostu būvniecību, būtu jāņem vērā pieci aspekti — taisnīgums, efektivitāte, līdzdalīga lēmumu pieņemšana, ilgtspējība un pārskatatbildība; īpaši atgādina, ka gadījumos, kad projekti ietekmē pirmiedzīvotājus un vietējo cilšu iedzīvotājus, šādiem procesiem jānotiek saskaņā ar viņu brīvprātīgu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu;

12.  atgādina, ka bioenerģija ir sarežģīts energoavots, kurā savstarpēji iesaistīta lauksaimniecība, mežsaimniecība un rūpniecība un kurš ietekmē ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību; jo īpaši norāda, ka līdz ar biomasas attīstīšanu enerģijas vajadzībām rodas jauni draudi, piemēram, saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, zemes īpašumtiesību drošību, atmežošanu un zemes degradāciju; atgādina, ka būtu jāņem vērā arī bioenerģijas izmantošanas ietekme uz ūdensresursiem, jo daudzās Āfrikas daļās jau patlaban ir vērojams ūdens trūkums un apmēram trešdaļa Āfrikas produktīvo apgabalu jau pašlaik ir klasificēti kā sausi; tādēļ uzsver nepieciešamību gan ES, gan jaunattīstības valstīs izstrādāt stingrus un saistošus vides un sociālās ilgtspējas kritērijus biomasas ražošanai, lai enerģija atbilstu 7. IAM;

13.  uzsver, ka ir jāatbalsta efektīvas plītis un pāreja uz modernu kurināmo izmantošanu ēdiena gatavošanai, lai novērstu koksnes resursu plašo noplicināšanu;

14.  pauž gandarījumu par to, ka starptautiskā līmenī tiek īstenotas dažādas iniciatīvas attiecībā uz ilgtspējīgas enerģijas pieejamību jaunattīstības valstīs, jo īpaši Āfrikas kontinentā, bet uzstāj, ka tās jākoordinē labāk, lai panāktu lielāku efektivitāti; aicina ES un dalībvalstis sniegt atbalstu un tehnisku palīdzību, lai īstenotu Āfrikas tīrās enerģijas koridora iniciatīvas rīcības plānu, kura mērķis ir līdz 2030. gadam pusi no kopējā elektroenerģijas pieprasījuma apmierināt ar tīriem, vietējiem un rentabliem atjaunojamiem resursiem, tādējādi samazinot oglekļa dioksīda emisijas; prasa veidot ciešāku sadarbību starp finansēšanas struktūrām, privāto sektoru un jaunattīstības valstu valdībām, lai paātrinātu šo mērķu sasniegšanu; uzsver, ka nepieciešams tehniskās apkopes atbalsts ar pietiekamu piekļuvi rezerves daļu piegādēm un apmācītiem vietējiem tehniskajiem ekspertiem;

15.  atbalsta apvienošanas izmantošanu gadījumos, kad tā ir visefektīvākā attīstības palīdzības finansējuma izmantošana 7. IAM sasniegšanai, galveno uzmanību pievēršot mazapjoma projektiem un iesaistītajiem uzņēmumiem izvirzot prasību praktizēt korporatīvo sociālo atbildību; aicina Komisiju rūpīgi raudzīties, lai nepiešķirtu līdzekļus projektiem, kuri būtu dzīvotspējīgi arī bez šiem līdzekļiem, arī gadījumos, kad privātie investori piesakās uz tiem; uzskata, ka attīstības efektivitātes principi ir jāievēro arī finansējuma apvienošanas darbībās, un norāda, ka ir svarīga saskaņošana ar saņēmējvalstu attīstības plāniem, plaša ieinteresēto personu iesaiste, pārredzamība un pārskatatbildība, koordinācija un efektivitāte, kā arī izmērāmi un taustāmi rezultāti;

16.  prasa pakāpeniski pārtraukt fosilās degvielas subsīdijas un mudina šādā veidā atbrīvotos līdzekļus piešķirt efektīvai sociālajai politikai un enerģētiskās nabadzības izskaušanas pasākumiem jaunattīstības valstīs;

17.  uzsver, ka galu galā vienīgais ES darbību sekmīguma rādītājs ir tas, cik lielu ieguldījumu tās sniedz attiecībā uz vispārējas enerģijas pieejamības nodrošināšanu ar minimālām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ņemot vērā kopējas un vienlaikus diferencētas atbildības principu;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu ģenerālsekretāram.

(1) OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.
(2) OV C 56 E, 26.2.2013., 67. lpp.
(3) OV C 239 E, 20.8.2013., 83. lpp.
(4) OV C 332 E, 15.11.2013., 28. lpp.

Juridisks paziņojums