Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2072(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0357/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0357/2016

Debates :

PV 12/12/2016 - 16
CRE 12/12/2016 - 16

Balsojumi :

PV 13/12/2016 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0486

Pieņemtie teksti
PDF 470kWORD 65k
Otrdiena, 2016. gada 13. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES kultūras un radošo nozaru saskaņota politika
P8_TA(2016)0486A8-0357/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. decembra rezolūcija par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku (2016/2072(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu „Jaunā prasmju programma Eiropai — Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (COM(2016)0381),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu „Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu “Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)0014),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 9. janvāra paziņojumu „Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam — uzņēmējdarbības gara atdzīvināšana Eiropā” (COM(2012)0795),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. decembra paziņojumu par saturu digitālajā vienotajā tirgū (COM(2012)0789),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 26. septembra paziņojumu „Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā” (COM(2012)0537),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 26. septembra darba dokumentu „Eiropas augstas kvalitātes preču nozaru konkurētspēja” (SWD(2012)0286),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumu „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. aprīļa Zaļo grāmatu „Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana” (COM(2010)0183),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada jūnija pētījumu „Kultūras un radošo nozaru konkurētspējas palielināšana ar mērķi nodrošināt izaugsmi un darbvietas” (EASME/COSME/2015/003),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada jūnija pētījumu par kultūras ietekmi uz radošumu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 30. maija paziņojumu par atbalstu kultūrai un radošajām nozarēm,

–  ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par tematu „Radošās un kultūras nozares — vērtība, kas Eiropai izmantojama globālajā konkurencē”(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu „Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(5) (turpmāk — „Kopīgo noteikumu regula”),

–  ņemot vērā 2013. gada 17. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1287/2013, ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK(8),

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 16. jūnija secinājumus par dzimumu līdztiesību,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 27. maija secinājumus par kultūras un radošo nozaru pārneses efektu — inovāciju, ekonomikas ilgtspējas un sociālās iekļaušanas veicināšanai,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 10. decembra secinājumus par “Atjaunināto paziņojumu par rūpniecības politiku: spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai”,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par kultūru kā radošo spēju un inovāciju katalizatoru,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 8. jūnija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Virzībā uz ES stratēģiju starptautiskās kultūras attiecībās” (JOIN(2016)0029),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(9),

–  ņemot vērā tā 2015. gada 8. septembra rezolūciju „Virzība uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam”(10),

–  ņemot vērā tā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par atbalstu Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, izmantojot šo nozaru potenciālu ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā(11),

–  ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — konkurētspēju un uzņēmējdarbības iespējām(12),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās(13),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu(14),

–  ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par kultūras nozarēm Eiropā(15),

–  ņemot vērā 2007. gada 7. jūnija rezolūciju par mākslinieku sociālo statusu(16),

–  ņemot vērā 2005. gada 20. oktobrī pieņemto Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–  ņemot vērā ņemot vērā ESAO un EUIPO 2016. gada 18. aprīļa ziņojumu „Tirdzniecība ar viltotām un pirātiskām precēm — ekonomiskās ietekmes pārskats”(17),

–  ņemot vērā UNESCO pētījumu “Cultural times: The first global map of cultural and creative industries”, 2015. gada decembris,

–  ņemot vērā ES dalībvalstu ekspertu darba grupas 2015. gada novembra ziņojumu „Ceļā uz efektīvāku finanšu ekosistēmu — inovatīvi instrumenti, lai sekmētu kultūras un radošo nozaru (KRN) piekļuvi finansējumam”,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. un 173. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Kultūras un izglītības komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0357/2016),

A.  tā kā iepriekšminētajā paziņojumā „Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā” Komisija atzīst kultūras un radošo nozaru (KRN) svarīgo nozīmi(18) ES un tās dalībvalstu sociālās jomas un ekonomikas attīstībā;

B.  tā kā ES būtu jāpalielina un jāiegulda līdzekļi jaunos pārdomātas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes avotos; tā kā šajā saistībā tai būtu jāatbrīvo lielā mērā vēl neizmantotais potenciāls radīt izaugsmi un darbvietas radošajās un kultūras nozarēs, jo šīs nozares būtiski ietekmē tādus aspektus kā jauni uzņēmējdarbības modeļi, radošums un inovācijas, digitalizācija un prasmju veidošana;

C.  tā kā KRN ir divējāda un iekšēja vērtība, jo ar savu tiešo saikni ar māksliniekiem un radītājiem tās saglabā un veicina kultūras un valodu daudzveidību, kā arī stiprina Eiropas, valsts, reģionālo un vietējo identitāti, vienlaikus atbalsta sociālo kohēziju un ar dažādiem vērtību radīšanas modeļiem sniedz svarīgu ieguldījumu radošumā, investīcijās, inovācijā un nodarbinātībā, kā arī būtiski veicina ES un tās dalībvalstu ilgtspējīgu ekonomiku;

D.  tā kā Eiropas kultūra un māksla balstās uz 3000 gadu senu kopīgu kultūras mantojumu, nodod zināšanas un vērtības, kā arī šīs un nākamo paaudžu interesēs palīdz aizsargāt materiālās un nemateriālās liecības par cilvēku un dabas veidoto pasauli;

E.  tā kā kultūras diplomātija, kas balstīta uz savstarpēju cieņu pret vērtībām un raksturīgām īpatnībām, stiprina Eiropas un trešo valstu divpusējās un daudzpusējās attiecības un ar cilvēku savstarpējiem kontaktiem un sadarbību visās kultūras un radošajās nozarēs veido tiltus starp sabiedrībām, kā arī dod ieguldījumu labākā savstarpējā sapratnē un kopīgos projektos, vienlaikus darbojoties kā ekonomikas un sociālās izaugsmes virzītājspēks;

F.  tā kā KRN dod ieguldījumu Eiropas „maigajā varā”, uzstājoties kā Eiropas vērtību — piemēram, kultūras, radošas pieejas, kvalitātes, izcilības, meistarības — pārstāves visā pasaulē;

G.  tā kā KRN ir centrālais elements duālā un trauslā ekosistēmā, ko veido lielas starptautiskā mērogā konkurējošas un inovatīvas MVU grupas un jauni uzņēmumi, kas pastāvīgi atjauno šo jomu, saglabā un veicina daudzveidību, rada darbvietas, tomēr dažkārt ir trausli, īpaši attiecībā uz piekļuvi tirgiem un finansējumam;

H.  tā kā kultūras un radošās nozares Eiropā nodrošina vairāk nekā 12 miljonu pilna darbalaika darbvietu, kas ir 7,5 % ES darbaspēka, radot aptuveni EUR 509 miljardus pievienotās vērtības IKP (5,3 % no ES kopējās bruto pievienotās vērtības); tā ka KRN konkrētos reģionos nodrošina ievērojami lielāku IKP procentuālo daļu un nodarbina vairāk vietējā darbaspēka;

I.  tā kā Eiropas Patentu iestādes un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja pētījumā pierādīts, ka nozares ar augstu intelektuāla īpašuma tiesību (IĪT) izmantošanas intensitāti rada vairāk par ceturtdaļu darbvietu un vairāk par trešdaļu saimnieciskās darbības ES;

J.  tā kā gandrīz 39 % no ES IKP rada nozares ar augstu intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas intensitāti: 34 % no šī kopējā rādītāja veido nozares ar augstu preču zīmju izmantošanas intensitāti, 13 % ar augstu dizaina intensitāti, 14 % ar augstu patentu intensitāti un 4,2 % ar augstu autortiesību intensitāti(19);

K.  tā kā ES kultūras un radošās nozares nodarbina 2,5 reizes vairāk cilvēku nekā autobūves ražotāji un piecas reizes vairāk nekā ķīmiskā rūpniecība;

L.  tā kā KRN ir būtiska loma tādu enerģijas pārpilnu un būtiski atšķirīgu reģionu veidošanā, kas var palīdzēt uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un kalpot par iekšējo ieguldījumu veicināšanas nozīmīgu faktoru;

M.  tā kā autori un izpildītāji ir kultūras un radošo nozaru sākums un arī avots;

N.  tā kā maz ticams, ka nodarbinātība kultūras nozarē tiek nodota ārzonām, jo tā ir saistīta ar konkrētām kultūras, kā arī bieži vien reģionālām un vēsturiskām kompetencēm; tā kā KRN dod nozīmīgu ieguldījumu un būtiskākā apjomā nekā jebkura cita nozare jaunatnes nodarbinātībā un ir pierādījušas, ka ir ļoti elastīgas laika posmā pēc 2008. gada ekonomikas krīzes; tā kā laikposmā no 2008. līdz 2014. gadam visā ES ir palielinājusies nodarbinātība kultūras un radošajās nozarēs, atzīst Eiropas Sociālā fonda būtisko lomu, jo tas veicina jauniešu nodarbinātību un prasmju pilnveidi;

O.  tā kā, raugoties no vietējās attīstības skatupunkta, KRN ir pievilcīgas īpašības: tajās dažādos līmeņos izmanto virkni prasmju, tās tiecas uzņemties sociālo atbildību un izturēties iekļaujoši, kā arī rada pozitīvu ārējo ietekmi vietās, kurās šīs nozares darbojas; tā kā to atvērtība un mijiedarbība ar citiem pasākumiem veicina aglomerāciju un klasteru iedarbību, kā arī tiecas vietējā mērogā radīt augstu kopējās pievienotās vērtības procentuālo daļu;

P.  tā kā profesionālas mākslinieciskās darbības kontekstā elastīgums un mobilitāte ir neatņemami elementi un tāpēc ir svarīgi, ka mākslinieka profesijas neparedzamību un dažkārt arī riskantumu kompensē ar patiesas sociālās aizsardzības garantiju;

Q.  tā kā KRN ietver galvenokārt mazus un mikrouzņēmumus un tā kā kultūras un radošā sektora (KRS) uzņēmumos ar mazāk nekā 10 darbiniekiem nodarbina vairāk nekā 95 % šīs nozares darbaspēka(20);

R.  tā kā pastāv kļūdains uzskats, ka, salīdzinot ar citiem uzņēmējdarbības veidiem, ieguldīšana KRN rada lielāku risku, jo cita starpā tās ir nozares ar augstu intelektuālā īpašuma izmantošanas intensitāti un tajās ir sarežģīti izmantot šos nemateriālos aktīvus kā garantijas finansējuma iegūšanai;

S.  tā kā kultūras un radošo nozaru profesionāļi arvien mazāk strādā pastāvīgu algotu darbu; tā kā viņi arvien vairāk ir pašnodarbinātas personas, pamīšus izvēloties pašnodarbinātību vai algotu darbu vai arī strādājot nepilnu laiku vai neregulāri;

T.  tā kā uz kultūru balstītu iniciatīvu un nozaru lomai vietējā un reģionālā attīstībā ir daudzi aspekti, tradicionāli vairojot reģionu pievilcību, nodrošinot lauku un nošķirto teritoriju ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī dodot iespēju reģenerēt integrēti ilgtspējīgu pilsētvidi;

U.  tā kā KRN ir svarīga nozīme Eiropas reindustrializācijā, tās ir izaugsmes dzinējspēks un ieņem stratēģisku vietu kā plašāku inovāciju izraisītājas citās rūpniecības nozarēs, piemēram, tūrismā, mazumtirdzniecībā un digitālajās tehnoloģijās;

V.  tā kā KRN ir inovācijas un IKT attīstības dzinējspēks Eiropā; tā kā nozares digitālā pārveide paver jaunas iespējas jaunu uzņēmējdarbības modeļu izveidei un tirgu paplašināšanai, tomēr vienlaikus arī rada problēmas tradicionālajiem KRN sektoriem;

W.  tā kā radošās nozares ir starp tām nozarēm, kas ir visvairāk vērstas uz uzņēmējdarbību, jo veido nododamas prasmes, piemēram, radošu domāšanu, spēju risināt problēmas, prasmi strādāt komandā un atjautību;

X.  tā kā rūpnieciskā mantojuma tūrisms un rūpnieciskie muzeji var piedāvāt jaunas kultūras un ekonomikas perspektīvas, jo īpaši postindustriālos apgabalos, kā arī saglabāt tradicionālo Eiropas zinātību;

Y.  tā kā dažādo ES finansējuma avotu vidū vienīgi „Radošā Eiropa” un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds nosauc KRN kā konkrētu prioritāti;

Z.  tā kā līdz ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 stāšanos spēkā atsevišķus pasākumus kultūras mantojuma nozarē (īpaši atjaunošanu un saglabāšanu) un dažos gadījumos atsevišķus kultūras pasākumus, ko atbalstīja ar ES fondiem un papildu reģionālajiem fondiem, varētu uzskatīt par valsts atbalstāmajiem, neraugoties uz to vietējā mēroga nozīmību un to, ka šiem pasākumiem un kultūras iestādēm, kā arī to organizācijai nav nekādas ekonomiskas vai komerciālas būtības, tādējādi ievērojami apgrūtinot attiecīgo reģionālo iestāžu darbu un kavējot šādu pasākumu īstenošanu;

AA.  tā kā mūsdienu koncentrētajā un globalizētajā tirgū inovatīvas un uz pētniecību vērstas Eiropas KRN ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu valodu un kultūras daudzveidību, plurālismu, kā arī inovatīvu un kvalitatīvu pakalpojumu piedāvājumu;

AB.  tā kā, neskatoties uz to, ka mūsdienās radošais saturs tiek izmantots un ar to apmainās vairāk nekā jebkad iepriekš, jo īpaši pakalpojumu jomā, piemēram, platformas lietotāju augšupielādēts saturs un satura apvienošanas pakalpojumi, un lai gan līdz ar tehnoloģiju attīstību ir samazinājušās izplatīšanas un jaunrades izmaksas, kultūras un radošā nozare tomēr negūst salīdzināmu ienākumu pieaugumu no šī patēriņa pieauguma, lielā mērā tādēļ, ka vērtību ķēde nav pārredzama, tiesību akti nav skaidri un tradicionālās nozares ir grūti pielāgot digitālajai pārveidei;

AC.  tā kā Komisija tiek aicināta veikt atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu jaunu pievilcīgu likumīgo piedāvājumu parādīšanos un pārrobežu pieejamību ar mērķi samazināt vērtības atšķirību un nodrošināt, ka autori, mākslinieki, izpildītāji un tiesību turētāji saņem taisnīgu atlīdzību par savu darbu;

AD.  tā kā KRN notiek būtiskas pārmaiņas, jo digitālās tehnoloģijas aizvien biežāk liecina par mākslinieciskās izstrādes noteikumu maiņu un ietekmē tiesību aktus intelektuālā īpašuma jomā;

AE.  tā kā KRN joprojām netiek novērtētas un atzītas, īpaši attiecībā uz to spēju piekļūt sākuma kapitālam un finansējumam;

AF.  tā kā jaunākajā Komisijas pasūtītajā pētījumā(21) KRN definīcijā ir ņemtas vērā arī uz radošu darbību orientētas augstas kvalitātes preču ražošanas nozares; tā kā modes un augstas kvalitātes preču ražošanas nozares pamatojas uz stingru kultūras un radošas darbības resursu, dod ieguldījumu Eiropas gadsimtiem senu savoir-faire saglabāšanā un gūst ierosmi kultūras mantojumā un tradīcijās, kuras citi nevar kopēt; tā kā būtu jāstiprina sadarbība, lai ņemtu vērā izmaiņas nodarbinātības jomā un vajadzību pēc konkrētām prasmēm;

AG.  tā kā nacionālo KRN skaitliskie novērtējumi reti ir salīdzināmi, jo dalībvalstis joprojām lieto dažādas KRN definīcijas; norāda, ka šādās definīcijās ietilpst arī plašas KRN kategorijas, piemēram, programmatūra, reklāma un tirgzinība, kuras gūst lielus panākumus gan ekonomiskā ziņā, gan ir sekmīgi Eiropas radošās darbības un uzņēmējdarbības piemēri;

AH.  tā kā 2013. gadā starptautiskā tirdzniecība ar viltotām un pirātiskām precēm veidoja 2,5 % no pasaules tirdzniecības un līdz 5 % no ES importa, kas ir EUR 85 miljardi;

AI.  tā kā rūpniecības ekonomikā ieguldījumi lielākoties tika veikti materiālajos aktīvos un tie bija galvenie izaugsmes virzītājspēki, kamēr mūsdienu radošo nozaru ekonomikā galvenie ieguldījumu objekti, vērtības radītāji un izaugsmes virzītājspēki ir nemateriālie aktīvi; tā kā KRN finansēšana ir jāskata šādā kontekstā;

AJ.  tā kā, neraugoties uz to, ka digitālās tehnoloģijas un infrastruktūras attīstība ir Eiropas politikas prioritāte, joprojām ir jāpilnveido kultūras un jaunrades preču un pakalpojumu izplatīšana tiešsaistē ar kultūras iestāžu starpniecību;

AK.  tā kā KRN palīdz uzturēt un pilnveidot Eiropas milzīgo kultūras, vēsturisko un arhitektūras mantojumu; tā kā kultūras un radošais sektors ir būtisks kultūras diplomātijas attīstībai, tūrisma nozarei, kā arī valsts un vietējo kultūras aspektu veicināšanai, virzoties uz progresu, kā arī pilsētu un reģionu attīstību,

Definīcija un statistikas dati

1.  aicina Komisiju izstrādāt visaptverošas, saskaņotas un ilgtermiņa rūpniecības politikas pamatnostādnes KRS un ES savos stratēģijas mērķos un vispārējās prioritātēs iekļaut KRN attīstību, efektīvu veicināšanu un aizsardzību, kā arī piešķirt tām pienācīgu finansējumu, lai palielinātu to konkurētspēju, lai īstenotu šo nozaru potenciālu, proti, radītu darbvietas un izaugsmi;

2.  aicina Komisiju veidot nākotnes politikas nostādnes, pamatojoties uz šādu KRN definīciju: “kultūras un radošās nozares ir nozares, kas pamatojas uz kultūras vērtībām, kultūras daudzveidību, individuālu un/vai kolektīvu radošu impulsu, prasmēm un talantu ar potenciālu radīt inovācijas, bagātību un darbvietas, radot sociālo un ekonomisko vērtību, jo īpaši no intelektuāla īpašuma; tajās ietilpst šādas nozares, kuras izmanto kultūras un radošos resursus: arhitektūra, arhīvi un bibliotēkas, daiļamatniecība, audio un vizuālā joma (tostarp filmas, televīzija, programmatūra un video spēles, kā arī multimediji un ierakstīta mūzika), kultūras mantojums, dizains, uz radošu pieeju orientētas augstas kvalitātes preču ražošanas nozares un mode, festivāli, dzīvā mūzika, izpildītājmāksla, grāmatniecība un izdevējdarbība (laikraksti un žurnāli), radio, vizuālā māksla un reklāma;

3.  aicina Komisiju, ņemot vērā to, ka dalībvalstis kultūras un radošo nozaru pasākumu klasificēšanai izmanto valsts klasifikācijas sistēmas, noteikt konkrētus rādītājus, lai pārraudzītu un analizētu ar KRN saistīto politikas jomu un regulējuma priekšlikumu ietekmi uz kultūru, ekonomiku un sociālo sfēru, un šīs nozares lomu kā inovāciju un izaugsmes veicinātāju visās citās ES darbības jomās un to ietekmi uz trešām valstīm; tādēļ uzsver nepieciešamību izpētīt un identificēt alternatīvu datu avotus ar mērķi papildināt un uzlabot oficiālos statistikas datus; uzsver, ka KPN nereti īsteno sarežģītus uzņēmējdarbības modeļus, kas var radīt grūtības tradicionālajām finansējuma formām, un ka ir svarīgi nodrošināt, ka valsts ieguldījuma pozitīvā ietekme ir skaidrāk saprotama, un nodrošināt analīžu līmeni, kas nepieciešams, lai vairāk piesaistītu privātos ieguldījumus; turklāt aicina Komisiju paredzēt koordinācijas pasākumu nolūkā sekmēt starptautiskas sinerģijas, piemēram, sadarbības projektus, mobilitātes iespējas vai kopuzņēmumus šajā jomā;

4.  uzsver, ka ir jāsagatavo statistikas dati par kultūras un radošās kultūras nozarēm nolūkā tādējādi sekmēt debates par kultūras politiku, un mudina Komisiju un Eurostat to centienos regulāri analizēt un izmērīt kultūras un kultūras politisko nostādņu ietekmi uz visu KRS, iekļaut KRN savā ikgadējā statistikā, kuras pamatā ir digitālajam laikmetam pielāgotas KRN radītās vērtības analīze, un publicēt šā sektora divgades ziņojumu par KRN attīstību Eiropā; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību pastiprināt Eurostat un Kopīgā pētniecības centra lomu;

Pamatnosacījumi un inovācijas sekmēšana

5.  aicina Komisiju ieviest pamatshēmu, kas likvidētu plaisu starp pētniecību un izstrādi, Eiropas radošā satura veidošanu un tehnoloģiskām inovācijām plašsaziņas līdzekļu jomā un ne tikai; norāda, ka šāda pamatshēma sekmētu radošu un konkurētspējīgu ES pakalpojumu, komerciālo iespēju un nodarbinātības iespēju veidošanu, kā arī paplašinātu tirgus pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un jauniem uzņēmumiem, vienlaikus lolojot plurālistisku un daudzveidīgu Eiropas ainavu, kuras pamatā ir spēcīga sinerģija starp KRN un tehnoloģisko inovāciju, kas stiprina Eiropas digitālo vienoto tirgu;

6.  uzsver, ka digitālās tehnoloģijas un infrastruktūra balstās uz saturu, ko nodrošinājuši radītāji; norāda, ka tieša piekļuve auditorijai visā pasaulē ir ļāvusi radīt jaunas mākslinieciskā un radošā satura formas; tāpēc aicina Komisiju, līdzsvarojot visu attiecīgo pušu intereses, izveidot atbilstīgu tiesisko regulējumu, ieskaitot autortiesības, vērtību ķēdei digitālajā laikmetā, kas ņem vērā šā sektora īpatnības, atbalsta turpmāku inovāciju, veicina pārredzamas līgumattiecības un ļauj nodrošināt autoriem, radītājiem un visām radošajā procesā iesaistītajām pusēm tiesības un taisnīgu atlīdzību, tādējādi nodrošinot plaukstošu digitālo ekonomiku;

7.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jāsadarbojas un pastāvīgi jāapmainās ar zināšanām un paraugpraksi, lai rastu veidus, kā atbalstīt un stimulēt radošo nozari, veicināt radošumu, kā arī produktivitāti visos līmeņos;

8.  uzskata, ka autortiesību un ar tām saistīto tiesību aizsardzība ir KRN ieņēmumu pamatelements; aicina Komisiju, ņemot vērā notiekošo autortiesību reformu un sadarbojoties ar nozari un patērētāju grupām, rast digitālajai ērai piemērotus līdzsvarotus tiesiskus risinājumus, kas atbalstīs MVU, ļoti mazu uzņēmumu un mikrouzņēmumu, radītāju, tiesību turētāju un patērētāju, kā arī pašnodarbināto un patērētāju intereses un atbildīs tām, lai skaidri noteiktu, ka atbrīvojumi no saistībām var tikt piemēroti tikai patiesi neitrāliem un pasīviem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kā tas noteikts Direktīvā par elektronisko tirdzniecību un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, nevis pakalpojumiem, kuri aktīvi darbojas satura izplatīšanā, reklamēšanā un finansiāla labuma gūšanā uz radītāju rēķina; uzskata, ka, tā kā digitālai videi nav robežu, ir jānodrošina saskaņotība starp regulatoriem, tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu sistēmu ES;

9.  uzsver, ka pētījumi par tiesību turētājiem un nepārredzami autortiesību noteikumi liecina par administratīviem šķēršļiem, kas ietver augstas izmaksas un lielus pūliņus, jo īpaši MVU, kuri darbojas pārrobežu mērogā; tāpēc ierosina izveidot vienotu Eiropas mēroga datubāzi, kurā būtu apkopota visa pieejamā informācija par tiesību turētājiem katrā nozarē, tādējādi atvieglojot tiesību noskaidrošanu;

10.  uzsver, ka ar Direktīvu 2014/26/ES ir uzlabota muzikālo darbu tiesību informācijas sistēma šo darbu lietošanai tiešsaistes vidē; lūdz Komisiju pilnveidot arī kolektīvo tiesību pārvaldības organizāciju, kas darbojas citās nozarēs, labu pārvaldību, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību;

11.  īpaši uzsver, ka pirātisms un viltojumi joprojām rada bažas gan KRN, gan iedzīvotājiem; uzsver, ka šīs nelikumīgās darbības rada ievērojamus ienākumu zaudējumus un samazina darbavietu skaitu, kā arī tās var radīt drošuma un veselības problēmas, kas jānovērš; atzinīgi vērtē šīs nozares iesaistīšanos, meklējot risinājumus pirātisma un viltošanas novēršanai, un uzsver nepieciešamību pastiprināt šādu nelikumīgu darbību apkarošanu;

12.  uzsver nepieciešamību uzraudzīt un stiprināt spēkā esošo izpildes noteikumu piemērošanu ES; iesaka apsvērt stingrāku sankciju ieviešanu un izsekojamības garantiju sistēmas sekmēšanu kā faktoru, kas atturēs viltotājus, jo īpaši tos, kas darboties plašā mērogā un komerciālos nolūkos, kā arī kaitējuma un tiesību turētājiem piešķirtās kompensācijas palielināšanu; aicina ES un dalībvalstis uzsākt izpratnes palielināšanas kampaņas pret pirātismu un viltojumiem un noteikt tendences un mērķus, lai tos efektīvāk apkarotu, vienlaikus mudinot tiesību turētājus un pakalpojumu sniedzējus nodrošināt vienkāršus ceļus piekļuvei likumīgam saturam, tādējādi atturot no pirātisma; uzsver, visbeidzot, nepieciešamību iesaistīt visus digitālās jomas dalībniekus cīņā pret viltojumiem tiešsaistē;

13.  aicina Komisiju ierosināt efektīvus pasākumus cīņai pret tiešsaistes pirātismu, jo īpaši nodrošināt, lai tiešsaistes pakalpojumi, kas mitina saturu, piemērotu efektīvus līdzekļus un no savu pakalpojumu piedāvājuma izņemtu nelicencētu saturu, bet pēc izņemšanas veiktu pasākumus, kas novērstu šāda satura atkārtotu ievietošanu;

14.  uzskata, ka ir būtiski pārvarēt šauras domāšanas veidu tradicionālajās politikas jomās un sekmēt kultūras un radošo ietekmi;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis attiecīgi savās kompetenču jomās veicināt starpnozaru sadarbību, izveidojot „mācību laboratorijas”, radošus centrus, kopdarba telpas, tīkla programmas, kā arī kultūras un radošas kopas un tīklus reģionālā, valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī, lai sekmētu sadarbību starp mikrouzņēmumiem, maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kā arī starp KRN bezpeļņas organizācijām un komercuzņēmumiem, tradicionālo amatniecību, kultūrvēsturiskā mantojuma organizācijām, tūrisma nozari, pētniecības centriem, augstskolām, ieguldītājiem un politikas veidotājiem; turklāt prasa atbalstīt inovācijām draudzīgas tiesiskās vides izveidi, kas atbalsta jaunu uzņēmējdarbības modeļu, produktu un pakalpojumu izstrādi un izmēģināšanu stratēģiskas partnerības veidā, kā arī atbalstīt biznesa inkubatoru darbības;

16.  uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm ir jānodrošina iespēja saglabāt un attīstīt kultūras un audiovizuālo politiku to pastāvošajos tiesību aktos, standartos un nolīgumos, tostarp UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu; tādēļ prasa kultūras un audiovizuālā satura, tostarp tiešsaistes, pakalpojumu izslēgšanu skaidri paredzēt Savienības un trešo valstu nolīgumos; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību izslēgt kultūras un audiovizuālos pakalpojumus no pilnvarojuma attiecībā uz sarunām par vispārējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, vienlaikus norādot, ka kultūras un radošuma precēm ir divējāda un patiesa vērtība;

17.  aicina Komisiju sekmēt un atbalstīt tādas infrastruktūras izveidi, uzlabošanu un paplašināšanu, kurai ir galvenā nozīme radošo nozaru atbalstam Eiropā, jo īpaši nodrošinot ātrgaitas platjoslas tīklu lauku un tālākos reģionos;

18.  atzīst, ka daudzas Eiropas pilsētas un reģioni savām vietējām KRN ir izstrādājuši nozīmīgus plānus; aicina Komisiju izmantot šo stratēģiju paraugpraksi;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot 2018. gadu — Eiropas Kultūras mantojuma gadu — kā būtisku iespēju paplašināt Eiropas izcilību kultūras un radošajās nozarēs un uzsvērt atbilstīgas plānošanas un finansējuma nepieciešamību;

20.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu izmantot kultūras diplomātijas iespējas, veicinot un uzlabojot Eiropas KRN konkurētspēju;

Kultūras un radošo nozaru digitalizācija

21.  uzsver, ka KRN, kurās lielākā daļa aktīvo uzņēmumu ir MVU, darbojas pastāvīgi mainīgā vidē, un tādēļ tām nākas pārdomāt un pārveidot savus uzņēmējdarbības modeļus, lai izstrādātu uz tirgu balstītus risinājumus un piesaistītu jaunu auditoriju; uzsver iespējas, ko ekonomikai un sabiedrībai var piedāvāt jaunās IKT tehnoloģijas, piemēram, lielie dati, mākoņdatošana, lietiskais internets, īpaši tad, ja tās integrē ar citām nozarēm, piemēram, KRN, un jo īpaši saistībā ar radošo darbu izplatīšanu, izmantošanu un ražošanu; tomēr uzsver, lai KRN pilnībā izmantotu jauno tehnoloģiju sniegto potenciālu izaugsmei un nodarbinātībai, primāri ir jāpabeidz digitālā vienotā tirgus izveide; turklāt uzsver, ka ir jāuzlabo juridiskā noteiktība un jāsamazina administratīvais slogs; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt kultūras satura digitalizāciju; šajā ziņā uzsver, ka Komisijas „Nozares digitalizācijas” plānā un ES piemērošanas tiesiskajā pamatā pilnībā būtu jāņem vērā KRN konkrētās īpatnības;

22.  uzskata, ka digitālās platformas ir līdzekļi, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi kultūras un radošajiem darbiem un tās piedāvā KRN lieliskas iespējas izstrādāt jaunus uzņēmējdarbības modeļus; uzsver, ka būtu jāapsver iespējas, kā šis process varētu notikt ar lielāku juridisko noteiktību un tiesību turētāju interesēs; uzsver, cik svarīga ir pārredzamība un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana; šajā sakarībā uzskata, ka ir jāaizsargā tiesību turētāji autortiesību un intelektuālā īpašuma jomas tiesiskajā regulējumā, lai tiktu atzītas vērtības un sekmētas inovācija, jaunrade, ieguldījumi un satura izstrāde;

23.  uzsver, ka digitalizācija un plašsaziņas līdzekļu konverģence rada jaunas iespējas Eiropas autoru darbu pieejamībai, izplatīšanai un reklāmai, un īpaši uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt finansējumu Eiropas kultūras mantojuma digitalizācijai, saglabāšanai un pieejamībai tiešsaistē;

Darba apstākļi kultūras un radošajā nozarē

24.  norāda, ka ļoti bieži kultūras un radošajās nozarēs, bet jo īpaši plašsaziņas līdzekļos un kultūras nozarē strādājošiem ir netipiska nodarbinātība (nepilnas darba dienas un noteikta laika darba līgumi, pagaidu darbs un ekonomiski atkarīga pašnodarbinātība);

uzsver nepieciešamību novērst šķēršļus mākslinieku un kultūras jomas profesionāļu mobilitātei un atbalsta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pieprasījumu Komisijai rast piemērotu risinājumu KRN darbinieku mobilitātes problēmām ES un atvieglot vīzu procedūras apmaiņai ar trešām valstīm;

25.  aicina dalībvalstis izstrādāt vai ieviest tiesisko regulējumu un institucionālo sistēmu attiecībā uz radošo māksliniecisko darbību, pieņemot vai piemērojot vairākus saskaņotus un visaptverošus pasākumus attiecībā uz līgumiem, sociālo nodrošinājumu, veselības apdrošināšanu, tiešo un netiešo nodokļu uzlikšanu un Eiropas noteikumu ievērošanu, lai uzlabotu mākslinieku mobilitāti ES;

26.  norāda uz sieviešu lielo skaitu radošajās nozarēs un jo īpaši uzsver situāciju, kādā ir pašnodarbinātas mātes vai mātes, kas atgriežas darbā (mompreneurs);

27.  norāda uz ES vidējās vīriešu un sieviešu darba samaksas (16,1 % 2014. gadā) un pensijas (40,2 %) atšķirībām un uzsver, ka sievietes kultūras un radošajās nozarēs saskaras ar tādiem pašiem šķēršļiem kā citās ekonomikas nozarēs, jo īpaši saistībā ar vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensijas atšķirībām, piekļuvi finansējumam, stereotipiem, apmācību un mūžizglītību;

Izglītība, prasmes, apmācība

28.  uzsver, ka katram cilvēkam piemīt radošums un ka tas jāattīsta, jāaizsargā un jāatbalsta jau agrīnā vecumā, lai liktu pamatus radošo talantu nepārtrauktai atjaunināšanai; tomēr norāda, ka šīs prasmes var pilnveidot jebkurā dzīves posmā, jo īpaši, izmantojot pieejamas mūžizglītības programmas; rosina dalībvalstis veicināt plašāku zināšanu par KRN apguvi skolu mācību un apmācību programmās, izstrādāt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un digitālo prasmju mācīšanu un uzlabot savas apmācību, mācību un kvalifikāciju sistēmas, tādējādi dodot visu vecumu audzēkņiem iespējas saņemt vispusīgu apmācību radošās mākslas disciplīnās;

29.  vērš uzmanību uz to, ka kultūras un mākslas disciplīnu studiju absolventiem trūkst vajadzīgo starpnozaru, jo īpaši uzņēmējdarbības, prasmju, kā arī nav pietiekamu zināšanu par autortiesībām un to aizsardzības līdzekļiem; tādēļ uzskata par svarīgu mudināt dalībvalstis un izglītības iestādes novērst šo nepilnību, pielāgojot mācību programmas, lai sniegtu ilgstošu profesionālo apmācību un labāk integrētu radošo un uzņēmējdarbības izglītību un tādējādi stiprinātu radošo uzņēmēju uzņēmējdarbības, finanšu, tirgvedības un pārvaldības prasmes;

30.  aicina dalībvalstis sniegt lielāku atbalstu skolotājiem viņu centienos attīstīt jauniešu radošumu un jaunrades spējas, pielietojot mūsdienīgākus mācību procesus un iekļaujot izglītības un apmācības programmās plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes, mākslu, mūziku, teātri un kino; mudina dalībvalstis izstrādāt zināšanas par kultūras mantojumu, mākslas veidiem un izpausmēm un vispārīgām prasmēm, kas saistītas ar radošumu un inovāciju; vēl aicina dalībvalstis atbalstīt skolu savstarpējo sadarbību, lai tās varētu apmainīties ar efektīvākajām radošuma un jaunrades stimulēšanas metodēm un praksi, tādējādi palīdzot cilvēkiem novērtēt radošo nozaru izstrādājumus un pakalpojumus;

31.  atgādina, ka partnerības, kas ietver izglītību, var palīdzēt izveidot arī veicinošu mācību vidi un integrēt nelabvēlīgā situācijā esošas vai atstumtas kopienas, kā arī piedāvāt iespējas cilvēkiem, kuri dzīvo nelabvēlīgos rajonos;

32.  uzsver KRN potenciālu jaunatnes nodarbinātības un reindustrializācijas jomā un jo īpaši norāda uz aizvien plašākām iespējām, kas paveras kultūras un radošajās nozares un ko digitālā vide radījusi jauniešiem; aicina Komisiju un dalībvalstis iekļaut kultūras un radošās nozares Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvā un nodrošināt finansējumu karjeru, uzņēmējdarbības un apmācību veicināšanai šajā nozarē, izveidojot māceklības shēmas, veicinot mobilitāti un apmaiņu darbaudzināšanas un apmācības programmās; aicina efektīvāk izmantot resursus, kas paredzēti garantijas jauniešiem shēmā

33.   atgādina, ka viena no galvenajām problēmām kultūras mantojuma jomā ir tradicionālo prasmju un amatniecības pakāpeniska izzušana; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt kultūras mantojuma, kultūras un lingvistiskās dažādības, tradicionālo prasmju un amatu, kā arī Eiropas valsts, reģionālo un vietējo savoir-faire aizsardzību un veicināt amatniecības arodus, kas saistīti ar KRS, sekmēt un atvieglot zinātības nodošanu, lielāku uzmanību pievērst profesionālajai apmācībai un augsti kvalificētam darbaspēkam, lai piesaistītu talantus, tostarp izcilības amatniecībai būvniecības nozarē, kā arī saglabāšanai un restaurēšanai; tādēļ uzsver, ka starp kultūras politiku un vietējo kopienu rīcībā esošajiem sociālajiem un ražošanas resursiem ir jāveido stingras stratēģiskas saiknes;

34.  aicina Komisiju paaugstināt izpratni par karjeras iespējām amatniecībā un ražošanā, kas saistītas ar KRN, organizējot izpratnes vairošanas kampaņas un īstenot politiku, kas veicina zināšanu pārnesi, lai šajās nozarēs saglabātu amatprasmes un speciālās prasmes;

35.  rosina dalībvalstis turpināt darbu saistībā ar Erasmus+ iniciatīvām, lai veicinātu starpnozaru pieejas starp dažādām jomām formālajā, neformālajā un informālajā izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā; mudina augstākās un profesionālās izglītības iestādes izveidot starpnozaru programmas, iekļaujot tajās mākslu un kultūru, zinātnes, inženierzinātnes, tehnoloģijas, uzņēmējdarbību un citas attiecīgās jomas; jo īpaši aicina veikt pasākumus, lai likvidētu plaisu starp zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas un IKT un mākslas un dizaina mācību priekšmetiem, lai atbalstītu tehniskas karjeras iespēju attīstību radošajās nozarēs un radošas karjeras iespēju attīstību zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas nozarē, kam ir būtiski svarīga nozīme Eiropas KRN izaugsmē; uzsver nepieciešamību atbalstīt izcilības centrus un sekmēt nozares profesionāļu apmaiņu, tostarp trešās valstīs, un piesaistīt un attīstīt radošus talantus;

36.  mudina dalībvalstis veicināt sadarbību starp mākslas skolām, PIA sniedzējiem un uzņēmumiem kultūras un radošajā nozarē, tostarp iesaistot māksliniekus rezidentūrā uzņēmumu vidē un izglītības iestādēs, lai nodrošinātu prasmju piedāvājuma labāku pielāgošanu darba tirgus pieprasījumam un palielinātu nozares konkurētspējas potenciālu; iesaka izstrādāt iespējas apvienot darbu ar mācībām, piemēram, duālās izglītības sistēmas;

37.  ierosina izstrādāt un pieņemt politikas pamatnostādnes, kuru mērķis ir palielināt ES iedzīvotāju līdzdalību kultūras norisēs, kas daudzās dalībvalstīs joprojām ir kritiski zema; uzsver, ka no tā būtu dubults ieguvums — gan radošo talantu attīstības veicināšanas ziņā, gan attiecībā uz plašāka un izteiktāka ES kultūras un radošo produktu pieprasījuma veidošanu;

38.  aicina izveidot „Eiropas radošo un kultūras nozaru balvu”, kas līdzinātos „Francijas un Vācijas radošo un kultūras nozaru balvai”;

39.  uzsver sieviešu kā novatoru un uzņēmēju lielo potenciālu, kā arī viņu svarīgo nozīmi kultūras un radošajās nozarēs; mudina dalībvalstis piedāvāt atbilstīgu finansiālo atbalstu un apmācību un uzsver tīklu veidošanas un paraugprakses apmaiņas nozīmi;

40.  ierosina apsvērt iespēju izveidot mobilitātes programmas gados jauniem novatoriem, lai veicinātu apmaiņu un inovāciju kultūras un radošo nozaru jomā;

41.  ņem vērā Komisijas paziņojumu „Jaunā Prasmju programma Eiropai: Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” un piekrīt, ka „strauji mainīgajos pasaules ekonomikas apstākļos prasmes būs būtisks faktors, kas lielā mērā ietekmē konkurētspēju un spēju sekmēt inovāciju” un ka “prasmes arī piesaista ieguldījumus un katalizē pozitīvo mijiedarbību starp darbvietu radīšanu un izaugsmi”; uzskata, ka, pārskatot Pamatiemaņu satvaru un Eiropas kvalifikāciju pamatstruktūru, īpaša uzmanība ir jāpievērš radošajām prasmēm;

42.  mudina dalībvalstis īstenot tādas iniciatīvas kā Itālijas valdības sāktā iniciatīva „Kultūras prēmija”, kurai tā piešķīrusi EUR 500, kura pieejama ikvienam Itālijā likumīgi dzīvojošam 18 gadus vecam jaunietim un kura paredzēta tikai par „kultūras bagātināšanas darbībām”, piemēram, muzeju, galeriju, arheoloģisko un kultūrvēsturiskā mantojuma objektu apmeklējumiem, grāmatām un filmām;

Finanses

43.  norāda, ka kultūras un radošās nozares gūst būtisku labumu no publiskajiem līdzekļiem, kas paredzēti kultūras veicināšanai, kas arī ievērojami uzlabo Eiropas Savienības kultūras daudzveidību; mudina Komisiju un dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar savām kompetences jomām, arī turpmāk pietiekamu budžeta daļu piešķirt kultūras veicināšanai paredzētam publiskajam finansējumam;

44.  uzsver, ka ir jāstiprina valdības KRN atbalsta politika un jāpalielina kultūrai paredzētais budžets; norāda, ka publiskais finansējums dalībvalstīs ir krasi samazināts, tādējādi nopietni apdraudot Eiropas kultūras un radošo darbu;

45.  norāda uz tādu nodokļu atvieglojumu shēmu panākumiem, ko dažās dalībvalstīs piemēro kultūras un radošajai nozarei; tādēļ mudina dalībvalstis ieviest šādas shēmas, vienlaikus nosoda īpašos nodokļu režīmus, ko pazīst ar nosaukumu “nodokļu nolēmumi”, kas ir ļāvuši dažiem uzņēmumiem līdz minimumam samazināt maksājamo nodokļu apmēru;

46.  norāda, ka dalība ES finansētās programmās ir atvērta kultūras un radošajām nozarēm, bet joprojām var uzskatīt, ka šī dalība ir zemāka par tās potenciālu; prasa Komisijai iesākumā izveidot vienas pieturas aģentūru — piemēram, tīmekļa vietni, kurā dažādi iesaistītie ĢD cieši sadarbotos, lai uzskatāmi parādītu dažādas finansējuma iespējas KRN vajadzībām, izplatītu informāciju, izmantojot Eiropas līmeņa kultūras un radošos tīklus un valsts organizācijas, vāktu un reklamētu paraugprakses piemērus un palielinātu finanšu ieguldītāju un iestāžu zināšanas par KRN īpatnībām un dažādajām tās skarošajām problēmām, jo tādējādi tiktu palielināta izpratne par finansējumu un tā pieejamība KRN;

47.  aicina Komisiju strādāt pie tā, lai ES atbalsts, tostarp finansējums kultūras un radošajām nozarēm, tiktu integrēts, pieņemot visaptverošu un transversālu ES stratēģiju; tomēr uzsver, cik svarīgi ir apzināties KRN divējādo dabu un attiecīgi šo nozaru īpašās vajadzības saistībā ar finansējumu un inovāciju vidi, un tādēļ arī ar konkrētiem īstenošanas plāniem, piemēram, kopīgu pamatsistēmu starp programmām „Apvārsnis 2020” un „Radošā Eiropa”; atzīst nozīmīgo daudzkāršojošo ietekmi, kāda ES finansējumam var būt KRN, jo īpaši konkrētos reģionos;

48.  atzīst bezpeļņas, kooperatīvo un sociālo uzņēmumu svarīgo nozīmi KRN un tādēļ aicina nenošķirt ES strukturālo un sociālo finansējumu, jo tādējādi varētu ierobežot šo struktūru pieejamību;

49.  norāda, ka daudzgadu finanšu shēmas vidējā termiņa pārskatīšana un ES programmu īstenošanas ziņojumi būtu uzskatāmi par viena procesa savstarpēji saistītām daļām; norāda, ka jo īpaši saistībā ar programmām „Radošā Eiropa”, „Apvārsnis 2020” un struktūrfondiem (ERAF un ESF) būtu jānovērtē KRN vieta un ietekme uz izaugsmi, nodarbinātību un teritoriālo kohēziju un jāturpina tās veicināt; uzsver, ka šim procesam būtu jānodrošina pamatīgs un saskanīgs pamats DFS pārskatīšanai un nākamās ES programmas izstrādei pēc 2020. gada;

50.  aicina Komisiju ievērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punktu un atzīt kultūras un radošās nozares par horizontālu prioritāti ES finansējumu shēmās un programmās, jo īpaši „Apvārsnī 2020”, EaSI un ESIF;

51.  aicina Komisiju pilnīgi izmantot sinerģiju potenciālu starp ES politikas jomām, lai tādējādi efektīvi izmantotu finansējumu, kas pieejams saistībā ar ES programmām — „Apvārsnis 2020”, Eiropas Infrastruktūras savienošanas instruments, Erasmus +, EaSI, „Radošā Eiropa” un COSME —, kā arī no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), lai atbalstītu vairāk projektu KRN jomā;

52.  norāda, ka var darīt daudz vairāk, lai panāktu efektīvāku mijiedarbību starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem un citām 2014.–2020. gada plānošanas periodā iekļautajām Eiropas programmām, kas minētas Kopīgo noteikumu regulas I pielikuma 4.6. un 6.4. punktā, jo īpaši attiecībā uz programmām Erasmus+ un “Radošā Eiropa”, un to varētu sasniegt, ja veiktu labāku informēšanu ES mērogā un ja dalībvalstīs un to reģionos apņēmīgāk īstenotu attiecīgos pasākumus;

53.  aicina Komisiju grozīt un/vai interpretēt to Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 daļu, kas attiecas uz valsts atbalstu kultūrai un kultūras mantojuma saglabāšanai, ņemot vērā Regulas 72. apsvērumu un Komisijas 2016. gada 19. maija paziņojumu, lai konkrētiem pasākumiem kultūras mantojuma nozarē (proti, restaurācijai un saglabāšanai) un dažos gadījumos kultūras darbībām, ko atbalsta ES fondi un papildu reģionālie fondi, nepiemērotu valsts atbalsta jēdzienu;

54.  norāda, ka garantiju mehānisms „Radošās Eiropas” ietvaros ir viens no veidiem, kā risināt samilzušo vajadzību pēc piekļuves aizdevumiem, lai finansētu inovatīvus un ilgtspējīgus projektus kultūras un radošajā nozarē; atkārtoti aicina nekavējoties sākt garantijas mehānisma darbību; uzsver nepieciešamību palielināt „Radošās Eiropas” un garantiju mehānisma budžetu, lai efektīvi atbalstītu Eiropas kultūras un radošās izpausmes un dažādotu finansējuma labuma guvējus, un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt visu dalībvalstu visu kultūras darbinieku vienlīdzīgu piekļuvi garantiju mehānismam;

55.  norāda, ka ESIF būtu jāpalīdz MVU pārvarēt kapitāla nepietiekamību un parasti par mērķi izvēlēties projektus ar augstāku riska profilu, nevis projektus, ko atbalsta EIB normālā kārtībā(22); norāda, ka no 2016. gada septembra finansējums ir ticis piešķirts tikai dažiem projektiem kultūras un radošajā jomā, kurā galvenokārt darbojas MVU ar augstāku riska pakāpi, kā arī projektiem izglītības vai apmācību nozarē, un uzsver, ka jādara viss iespējamais, lai uzlabotu to līdzdalību ESIF;

56.  aicina EIB pievērst uzmanību tam, ka trūkst ESIF finansējuma kultūras un radošajai jomai, izpētot savstarpējas sadarbības iespēju ar „Radošo Eiropu” un garantiju mehānismu, lai nodrošinātu šim nolūkam piemērotus aizdevumus kultūras un radošajām nozarēm;

57.  aicina Komisiju, dalībvalstis un EIB atbalstīt jauktas finansēšanas metodes, jo īpaši publiskā un privātā sektora partnerības, lai risinātu un apmierinātu pieaugošo vajadzību pēc pašu kapitāla finansējuma KRN atbalstam;

58.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot kultūras un radošajā nozarē pārstāvētajiem mikrouzņēmumiem un MVU ieguldījumu vidi un paplašināt tiem pieejamo finanšu instrumentu klāstu, paredzot jaunas un inovatīvas finansēšanas shēmas, piemēram, mikrokredītus, atmaksājamas dotācijas, kolektīvo finansēšanu, riska kapitāla finansējumu, darbības uzsākšanas finansējumu un riska kapitālu; norāda, ka dažādi kolektīvās finansēšanas un kolektīvo ieguldījumu modeļi KRN var kļūt par stabilu instrumentu kultūras un radošo projektu finansēšanai un kā tādi tie kopumā ir apsveicams papildinājums tradicionālajiem KRN finansiālā atbalsta avotiem; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk uzraudzīt un veicināt kolektīvās finansēšanas tirgus attīstību, iesaistīt valsts iestādes un labāk izmantot institucionālās kolektīvās finansēšanas iespējas, saskaņot dažādās regulatīvās pieejas, nodrošināt pienācīgu skaidrību par ES noteikumu piemērošanu, izstrādāt paraugpraksi un vajadzības gadījumā uzlabot reglamentējošos noteikumus, novēršot šķēršļus un/vai vajadzības gadījumā iesniedzot jauna regulatīvā instrumenta priekšlikumu; tomēr norāda, ka tas nevar aizstāt ilgtspējīgu publisko un privāto finansējumu KRN;

59.  uzskata, ka ir jāuzlabo publisko ieguldījumu banku nozīme kultūras un radošajās nozarēs, uzlabojot MVU piekļuvi kredītiem un palīdzot uzņēmumiem paplašināt savu tirgu un eksporta darbības;

60.  uzskata, ka, lai uzlabotu piekļuvi finansēm kultūras un radošajām nozarēm, ir jāattīsta prasme noteikt un vērtēt nemateriālu lietu vērtību, ko varētu izmantot kā nodrošinājumu; uzsver, ka ir jāuzlabo finanšu ieguldītāju un iestāžu zināšanas par KRN īpatnībām un dažādajām tos skarošajām problēmām, kuras varētu radīt nopietnu risku; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Komisija jaunajā garantiju mehānismā programmai „Radošā Eiropa” iekļāva finanšu starpnieku un banku apmācības shēmu, jo tas varētu uzlabot KRN spēju piesaistīt un pārliecināt ārējus ieguldītājus; tomēr uzskata, ka ir lietderīgi novērtēt šīs shēmas darbības rezultātus un, ja vērtējums būs pozitīvs, paplašināt to, piemērojot dažādām politikas jomām;

61.  tādēļ prasa popularizēt intelektuālā īpašuma aktīvu protokolus, kas sekmē intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) vērtības noteikšanu, un aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt vajadzīgos mehānismus, lai palielinātu IĪT izmantojamību banku darījumos un atzītu šo tiesību kā aktīvu pilno vērtību;

o
o   o

62.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 13, 15.1.2016., 83. lpp.
(2) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.
(4) OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.
(5) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(6) OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.
(7) OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.
(8) OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0293.
(11) OV C 93, 9.3.2016., 95. lpp.
(12) OV C 68 E, 7.3.2014., 40. lpp.
(13) OV C 377 E, 7.12.2012., 135. lpp.
(14) OV C 377 E, 7.12.2012., 142. lpp.
(15) OV C 247 E, 15.10.2009., 25. lpp.
(16) OV C 125 E, 22.5.2008., 223. lpp.
(17) ESAO/EUIPO (2016), „Tirdzniecība ar viltotām un pirātiskām precēm — ekonomiskās ietekmes pārskats”, OECD Publishing, Parīze.
(18) Komisijas paziņojumā minētas šādas nozares: arhitektūra, arhīvi un bibliotēkas, mākslas amatniecība, audiovizuālā joma (ieskaitot kino, televīziju, videospēles un multividi), kultūras mantojums, dizains, (tostarp modes dizains), festivāli, mūzika, izpildītājmāksla, vizuālā māksla, izdevējdarbība un radio.
(19) Nozares līmeņa analīzes ziņojums (2013), Intellectual property rights intensive industries: contribution to economic performance and employment in the European Union, 8. lpp. https://euipo.europa.eu/ohimportal/documents/11370/80606/IP+Contribution+study
(20) Eiropas Komisijas pētījums EASME/COSME/2015/003.
(21) Norāde uz pētījumu tiks pabeigta pēc tā publicēšanas. Lūdzu ievērot, ka visi šajā rezolūcijā minētie skaitļi pamatojas uz šo pētījumu.
(22) Regula (ES) Nr. 2015/1017.

Juridisks paziņojums