Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2060(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0365/2016

Iesniegtie teksti :

A8-0365/2016

Debates :

PV 12/12/2016 - 17
CRE 12/12/2016 - 17

Balsojumi :

PV 13/12/2016 - 5.6
CRE 13/12/2016 - 5.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0487

Pieņemtie teksti
PDF 515kWORD 62k
Otrdiena, 2016. gada 13. decembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Sieviešu tiesības Austrumu partnerības valstīs
P8_TA(2016)0487A8-0365/2016

Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. decembra rezolūcija par sieviešu tiesībām Austrumu partnerības valstīs (2016/2060(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 3. punktu, kuros ir noteikts, ka dzimumu līdztiesība ir viens no galvenajiem principiem, kas ir ES dibināšanas pamatā,

–  ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā ANO 1995. gadā pieņemto Pekinas Rīcības platformu, lai veicinātu līdztiesību, attīstību un mieru;

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1820 (2008) un Nr. 1325 (2000) un neseno Rezolūciju Nr. 2242 (2015) par sievietēm, mieru un drošību;

–  ņemot vērā 1995. gada septembra Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu un 1994. gada septembra Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību (Kairas konferences) rīcības programmu, kā arī tās pārskatīšanas konferenču rezultātus,

–  ņemot vērā 2015. gada 18. novembra Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšanu (SWD(2015)0500),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku, 2015. gada 20. aprīļa secinājumus par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu un 2015. gada 14. decembra secinājumus par Eiropas Kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Prāgas Austrumu partnerības 2009. gada 7. maija augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā Viļņas Austrumu partnerības 2013. gada 28.–29. novembra augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju „Austrumu partnerība — turpmākā rīcība”,

–  ņemot vērā Rīgas Austrumu partnerības 2015. gada 21. un 22. maija augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un to dalībvalstu, no vienas puses, un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, no otras puses, noslēgtos asociācijas nolīgumus un iesaisti padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonās (AA/DCFTA),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 232/2014, ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu(1) (EKI),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumus attiecībā uz Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju (2015–2019),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobra secinājumus par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (2016–2020),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 21. septembra kopējo darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā".

–  ņemot vērā 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu(2),

–  ņemot vērā 2015. gada 17. decembra rezolūciju par 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(3),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par ES rīcības plāna par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sadarbībā atjaunošanu(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 8. oktobra rezolūciju par pret dzimumu vērstu genocīdu — sievietes, kuru nav?(5),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un neseno 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes projektu par sieviešu iespēju uzlabošanu vērsties tiesā piecās Austrumu partnerības valstīs,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada Stambulas konvenciju;

–  ņemot vērā ESAO Stambulas korupcijas novēršanas rīcības plāna valstu ziņojumus un progresa ziņojumus par Austrumu partnerības valstīm,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas par dzimumu līdztiesību, proti, 1951. gada Konvenciju par vienlīdzīgu atalgojumu (Nr. 100), 1958. gada Konvenciju par diskrimināciju (nodarbinātības un profesionālajā jomā) (Nr. 111), 1981. gada Konvenciju par darbiniekiem ar ģimenes pienākumiem (Nr. 156) un 2000. gada Maternitātes aizsardzības konvenciju (Nr. 183),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0365/2016),

A.  tā kā saskaņā ar Prāgas deklarāciju Austrumu partnerības pamatā ir saistības ievērot starptautisko tiesību principus un pamatvērtības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības un pamatbrīvības; tā kā Rīgas deklarācijā dzimumu līdztiesība ir minēta kā „daudzsološa jaunas sadarbības joma”;

B.  tā kā lielāka partnervalstu nošķiršana un lielāka to atbildība ir galvenie pārskatītās EKP principi, ņemot vērā katras valsts īpašo situāciju;

C.  tā kā sieviešu un vīriešu līdztiesība ir nostiprināta visu Austrumu partnerības valstu konstitūcijās un tiesību sistēmās un tā kā visas šīs valstis bez ierunām ir ratificējušas lielāko daļu svarīgo starptautisko konvenciju, kas šajā jomā ir pieņemtas; izsakot nožēlu par to, ka sievietes Austrumu partnerības valstīs joprojām ir pakļautas sociālai diskriminācijai;

D.  tā kā visas Austrumu partnerības valstis ir izstrādājušas stratēģijas, programmas vai rīcības plānus, ar kuriem uzlabo sieviešu stāvokli;

E.  tā kā Austrumu partnerības valstīs 2015. gadā sievietes bija vien 17 no 136 augstākajiem ministru amatiem, 16 % no ievēlētajiem Parlamenta deputātiem, bet vidējais sieviešu īpatsvars augstāko civildienesta amatpersonu vidū bija tikai 17 %; tā kā tikai trīs politiskās partijas visā šajā reģionā vadīja sievietes;

F.  tā kā vertikāla un horizontāla sieviešu nodarbinātības segregācija darba tirgos Austrumu partnerības valstīs joprojām ir dziļi iesakņojusies šo valstu kultūras un sociālajās normās; tā kā uz sieviešu pleciem gulstas arī neapmaksātā mājas darbu „otrā maiņa”;

G.  tā kā sabiedrībā izplatītie stereotipi sievietēm piešķir pakārtotu lomu; tā kā šādi stereotipi veidojas jau bērnībā, tie izpaužas mācību un profesijas izvēlē un turpinās darba tirgū;

H.  tā kā daudzas lauku novados dzīvojošas sievietes, kurām nav citu iespēju, mēdz uzņemties slikti apmaksātus darbus lauksaimniecībā, bieži vien oficiāli nereģistrējoties un neizmantojot nekādas sociālās drošības tiesības; tā kā nevienlīdzības izskaušana starp vīriešiem un sievietēm lauksaimniecībā var palīdzēt nodrošināt vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai, kā arī vienādu darba samaksu par vienādi vērtīgu darbu;

I.  tā kā sievietes un vīrieši Austrumu partnerības valstīs bieži saskaras ar grūtībām seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu un ar to saistīto tiesību pieejamībā un joprojām pastāv nopietni šķēršļi attiecībā uz nabadzīgām sievietēm, migrantiem, etniskajām minoritātēm un lauku teritoriju iedzīvotājiem; tā kā mazāk par 50 procentiem sieviešu Austrumu partnerības valstīs izmanto modernas kontracepcijas metodes, bet dažās valstīs šis īpatsvars ir pat mazāks par 20 procentiem, un galvenie iemesli tam ir nepietiekama līmeņa konsultācijas, augstas izmaksas, nepietiekamas izvēles iespējas un neuzticama piegāde;

J.  tā kā vēl arvien pastāv būtiski trūkumi saistībā ar iespēju vērsties tiesā tām sievietēm, kuras cietušas no dzimumnosacītas vardarbības, jo īpaši tas, ka nav noteikta kriminālatbildība par visu veidu pret sievietēm vērstu vardarbību, par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem tiek nepietiekami ziņots, ļoti mazs ir notiesājošu spriedumu skaits par izvarošanu un valsts nodrošina niecīgu vai nekādu atbalstošo pakalpojumu finansējumu;

K.  tā kā Austrumu partnerības valstīs gan pastāv nozīmīgas atšķirības saistībā ar vardarbības pret sievietēm izplatību un samierināšanos ar šādu vardarbību, tomēr kopumā tās rādītāji ir salīdzinoši augsti — četrās valstīs no sešām ar fizisku vardarbību mūža gaitā ir saskārušies vairāk nekā 20 % sieviešu; tā kā salīdzināmo datu nepietiek, lai noteiktu fiziskas, seksuālas un psiholoģiskas vardarbības izplatību darbvietā, kas arī, ļoti iespējams, ir saistīts ar nepietiekamu ziņošanu; tā kā vardarbības risks ir daudz lielāks tādu sieviešu gadījumā, kas pieder pie etniskām minoritātēm, piemēram, romiem;

L.  tā kā Austrumu partnerības valstis joprojām ir cilvēku tirdzniecības izcelsmes valstis un dažos gadījumos arī tranzīta un galamērķa valstis, tostarp tirdzniecībai ar sievietēm un jaunām meitenēm arī seksuālas izmantošanas nolūkā;

M.  tā kā ieilguši konflikti joprojām traucē attīstību šajā reģionā, pašos pamatos ietekmējot cietušo cilvēku dzīves un cilvēktiesības, tostarp sieviešu un meiteņu dzīves un cilvēktiesības;

N.  tā kā pašreizējais konflikts Ukrainas austrumos ir pastiprinājis ar dzimumu saistītos stereotipus, ar kuriem uzsver, ka vīrieši ir aizstāvji, bet sievietes — aprūpētājas un atbalstītājas, kā arī uzsver ierobežoto sieviešu dalību un iesaistīšanos konfliktu risināšanā;

O.  tā kā Ukrainā vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku (divas trešdaļas no viņiem — sievietes un bērni) ir pārvietoti iekšzemē kopš konflikta sākuma un viņu piekļuve veselības aprūpei, mājokļiem un darbam ir ierobežota;

P.  tā kā romu meitenes Moldovā vidēji skolā pavada mazāk nekā četrus gadus (salīdzinājumā ar citu tautību meitenēm, kas skolā pavada 11 gadus) saistībā ar bērnu un agrīnām laulībām, neplānotām grūtniecībām un bērnu aprūpes pienākumiem;

Q.  tā kā ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās aizsargāt sieviešu un meiteņu cilvēktiesības, ievērot tās un nodrošināt to, lai sievietes un meitenes tās izmantotu, un par tām iestāties pilnībā, veidojot visas savas ārējās attiecības, tostarp tās, kas pārsniedz attīstības sadarbību;

R.  tā kā dzimumu līdztiesība joprojām ir uzskatāma par EKP un EKI horizontālu prioritāti un tā kā pārskatītajā EKP būtu jāiekļauj lielāks atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai un no jauna jāpievēršas dzimumu līdztiesības jautājuma nozīmībai; tā kā Austrumu partnerības ietvaros pilsoniskā sabiedrība ir ļoti svarīga no dzimumu līdztiesības nodrošināšanas viedokļa;

S.  tā kā Austrumu partnerības valstis var izmantot vairākas ES programmas, piemēram, Erasmus+, Cosme, “Radošā Eiropa“ un “Apvārsnis 2020”;

T.  tā kā pirmsdzemdību aprūpe, kvalificēti dzemdību speciālisti dzemdību laikā, kā arī atbalsta ārkārtas dzemdniecības aprūpe un apgāde ar svarīgākajām pamatmateriāliem ir ļoti nozīmīgi, lai samazinātu māšu mirstību; tā kā Austrumu partnerības valstis joprojām ir atpalikušas saistībā ar visu sieviešu sasniegšanu, jo īpaši nabadzīgākajos, attālākajos apgabalos, kā arī atstumtajās grupās, piemēram, etniskās minoritātes, migranti un sievietes ar invaliditāti,

1.  uzskata, ka ir jāuzlabo Austrumu partnerības valstīs izveidojusies situācija sieviešu tiesību jomā; norāda, ka uz sieviešu ekonomisko situāciju negatīvu ietekmi ir atstājušas dziļās ekonomiskās izmaiņas un ekonomiskā nenoteiktība, kā rezultātā tika mazināta viņu faktiskā līdztiesība;

2.  norāda, ka vispārēja politiskā stabilitāte un cilvēktiesību ievērošana kopumā ir obligāts priekšnosacījums, lai nostiprinātu sieviešu tiesības un uzlabotu viņu stāvokli attiecīgajās valstīs;

3.  uzsver nepieciešamību Austrumu partnerības valstīm nekavējoties rīkoties, lai uzlabotu sieviešu un vīriešu līdztiesību sabiedrībā, tostarp pieņemot valstu rīcības plānus un sadarbojoties ar starptautiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ;

4.  aicina Austrumu partnerības valstis novērst nepilnības to tiesiskajā regulējumā diskriminācijas novēršanai, kā arī plašāk piemērot tiesību aktus pret diskrimināciju dzimuma dēļ, tostarp vairāk izmantojot starptautiskos standartus gadījumos, kad tiek taisīti tiesu spriedumi, lai uzlabotu iespējas panākt tiesību aktu īstenošanu un izbeigtu sieviešu tiesību pārkāpšanu šajās valstīs;

5.  norāda, ka dažās Austrumu partnerības valstīs LGBTI personu stāvoklis joprojām ir nestabils un rada satraukumu, neraugoties uz homoseksualitātes dekriminalizāciju; stingri nosoda visu veidu diskrimināciju un vardarbību pret LGBTI personām un aicina valstu varas iestādes pieņemt politiku, lai apkarotu visu veidu diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ;

6.  uzsver vajadzību pēc sabiedrības izpratnes veidošanas kampaņām un institucionālām izmaiņām, ar kuru palīdzību izskauž iesīkstējušos stereotipus par sievietēm, kas negatīvi ietekmē visas jomas, kurās sievietes piedalās sabiedrības dzīvē;

7.  aicina valstu iestādes būt modrām un nelokāmām un piemērot sodu cilvēkiem, kas apvaino vai apkauno LGBTI, jo īpaši valsts pārvaldē un publiskajā telpā;

Sieviešu dalība lēmumu pieņemšanas procesos

8.  pauž nožēlu, ka sievietes nav pārstāvētas Austrumu partnerības valstu varas struktūrās un ka šis trūkums ir būtisks un uzkrītošs;

9.  norāda, ka joprojām nav izskausti diskriminējošie paņēmieni, kādus piekopj Austrumu partnerības valstu politiskajā dzīvē, kur, pat ja sievietes gūst panākumus, sasniedzot augstus politiskos un lēmumu pieņemšanas amatus, viņu spējas un prasmes joprojām apšauba;

10.  aicina nodrošināt sieviešu vienlīdzīgu piekļuvi un pārstāvību visos pārvaldības līmeņos un lēmumu pieņemšanā, lai atbalstītu viņu vadošo lomu; atzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju un starptautisko NVO būtisko lomu pozitīvu reformu un pasākumu veicināšanā, lai aizsargātu sieviešu tiesības un sekmētu viņu dalību politiskajā un ekonomiskajā darbībā; mudina īstenot paraugprakses apmaiņu saistībā ar sieviešu politiskās dalības veicināšanu decentralizētās iestādēs un vietējās varas iestādēs; uzsver, ka ilgtspējīgus rezultātus vislabāk var sasniegt politisko partiju vadībā, un tādēļ uzsver, cik liela nozīme ir Eiropas politiskajām partijām un to sieviešu nodaļām;

11.  aicina Austrumu partnerības valstis veicināt un stiprināt sieviešu politisko dalību un viņu vadošo lomu; uzsver, ka pozitīva ietekme būtu sieviešu lielākai dalībai svarīgākajās pārvaldes reformās, piemēram, korupcijas apkarošanā un ekonomisko reformu īstenošanā; atzinīgi vērtē visus centienus sasniegt šo mērķi, par kādu ir uzskatāmas obligātās kandidātu sarakstu kvotas, stipendijas, apmācība un atbalsts, ko sniedz politiķēm sievietēm un aktīvistēm, un mentorēšanas programmas un izpratnes veidošanas kampaņas, ar kuru palīdzību maina sieviešu tēlu plašsaziņas līdzekļos;

12.  uzsver pozitīvo lomu, kāda Euronest parlamentārajai asamblejai varētu būt sieviešu politiskās dalības un to redzamības veicināšanā Austrumu partnerībā; atzinīgi vērtē Euronest sieviešu foruma pirmo sanāksmi, kas notika 2016. gada martā; mudina ES arī plašākā mērogā izveidot un atbalstīt transnacionālus sieviešu tīklus politikā;

13.  stingri atbalsta sieviešu līdzdalību un lomu valsts un nevalstiskās pretkorupcijas organizācijās, pasākumos un programmās un cīņā pret korupciju; kopumā uzskata, ka sieviešu dalības palielināšana Austrumu partnerības valstu politiskajā dzīvē un augstākajā pārvaldē veicinātu politisko aprindu atjaunošanu un tādējādi arī notiekošo politisko pāreju;

14.  atgādina, ka ES vēlēšanu novērošanas misijas un citas starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas savos ziņojumos sniedz ieteikumus par sieviešu dalību vēlēšanu procesā; aicina ES pilnībā īstenot šos ieteikumus Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros;

Sieviešu ekonomiskā dalība

15.  konstatē, ka sievietes Austrumu partnerības valstu darbaspēkā pārsvarā ir integrētas salīdzinoši labi, taču viņu ekonomiskā dalība pēdējā laikā samazinās;

16.  konstatē, ka dzimumu stereotipi un sieviešu diskriminācija neļauj sievietēm lielākā mērā integrēties darba tirgū un rada papildu šķēršļus sieviešu uzņēmējdarbībā;

17.  pauž nožēlu, ka sievietes daudz lielākā mērā ir nodarbinātas pakalpojumu nozarē un valsts sektorā, kur viņu darba samaksa ir ievērojami mazāka nekā nozarēs, kurās galvenokārt nodarbina vīriešus, ka vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība joprojām saglabājas augsta un var pat sasniegt 50 %, un ka sievietēm, lai nokļūtu vadošos amatos, ir jāpārvar kultūras un sociāli šķēršļi, kā tas bieži vien ir novērojams arī Eiropas Savienībā;

18.  pauž nožēlu par to, ka sievietes pārsvarā strādā maz apmaksātās nozarēs, neraugoties uz viņu augstāku izglītības līmeni visās Austrumu partnerības valstīs; aicina sievietes iesaistīties lēmumu pieņemšanā un ekonomikas politikas īstenošanas procesā, veicināt uzņēmējdarbības programmas sieviešu integrēšanai un darbības sekmēšanai uzņēmumos un īstenot vietējos attīstības projektus, kas vērsti uz sieviešu ekonomisko iespēju nodrošināšanu; mudina īstenot mērķtiecīgu pieeju, lai nodrošinātu vairāk sieviešu paraugtēlu līderībā un vadošos amatos, un tādējādi dotu jaunākajai paaudzei ticību savām spējām kļūt par līderiem visos nodarbinātības sektoros; uzsver, ka sievietēm ir aktīvi jāiesaistās arodbiedrībās, un uzsver vajadzību pārvarēt juridiskos un strukturālos diskriminējošos šķēršļus, ar kuriem sievietes sastopas darba vidē, lai panāktu līdzvērtīgu samaksu par vienu un to pašu darbu, tā likvidējot darba samaksas un pensiju apmēra atšķirības starp abiem dzimumiem;

19.  konstatē, ka finansiāli pieejami bērnu aprūpes pakalpojumi un skaidri bērna kopšanas atvaļinājuma noteikumi ir izšķiroši svarīgi, lai uzlabotu sieviešu dalību darba tirgū; konstatē, ka dažos gadījumos šādu pakalpojumu un iespēju trūkums ietekmē meiteņu un jaunu sieviešu piekļuvi izglītībai un karjeras attīstībai, jo viņām ir jārūpējas par saviem brāļiem un māsām;

20.  uzsver, ka sievietes visbiežāk uzņemas atbildību par vecu cilvēku un apgādājamu personu aprūpi un ka sievietēm ar bērniem bieži vien tiek kavēta profesionālā reintegrācija; uzsver, ka priekšnoteikums sieviešu dalībai darba tirgū un viņu ekonomiskajai neatkarībai ir tas, lai vīrieši un sievietes līdzvērtīgi veiktu neatalgotu darbu, piemēram, veiktu aprūpi un mājas pienākumus; aicina valstu iestādes vēl vairāk stiprināt kvalitatīvu aprūpes iespēju tīklu gados veciem cilvēkiem un apgādājamām personām;

21.  uzsver, ka aizsargājošās tiesiskās normas, kas ir pieņemtas dažās Austrumu partnerības valstīs un paredz aizliegumu sievietes nodarbināt potenciāli bīstamos darbos, ierobežo sieviešu iespējas pieteikties darbam noteiktās profesijās un strādāt tajās, un papildus tam ierobežo viņu iespējas darba tirgū; mudina šīs valstis minētās normas pārskatīt;

22.  norāda uz to, cik svarīgi ir tas, lai sievietes un meitenes gūtu labas kvalitātes izglītību un profesionālo apmācību nolūkā veicināt viņu iekļaušanu darba tirgū un uzsver izglītības nozīmi to sieviešu lomas stereotipu izskaušanā; uzsver vajadzību pēc atbalsta un mentorēšanas, kas ir domāti tikai sievietēm uzņēmējām, kurām bieži vien nav iespēju saņemt kredītu vai piedalīties noieta tīklos un kuras saskaras ar lieliem regulatīviem šķēršļiem;

23.  mudina attīstīt sociālo ekonomiku sievietēm un atvieglot mikrokredītu izmantošanu kā līdzekli sieviešu ekonomiskajai neatkarībai un uzņēmējdarbības programmu veicināšanai ar mērķi iesaistīt sievietes uzņēmumos un uzņēmējdarbībā; šajā sakarībā norāda, cik svarīgi ir pārredzami finanšu atbalsta instrumenti, kuriem var piekļūt ar taisnīgiem noteikumiem un par kuriem ir pieejama informācija;

24.  aicina visiem bērniem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, tostarp bērnu aprūpes un agrīnās pirmsskolas izglītības, pamatskolas, vidusskolas un augstskolas izglītības līmeņiem un zinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas („STEM”) priekšmetiem, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidos dzīvojošu meiteņu izglītībai un apmācībai, izglītojot un iedrošinot viņas jau no agrīna vecuma, kas palīdzēs veicināt izaugsmi būtiskā ekonomikas attīstības nozarē; prasa nodrošināt sievietēm visas izglītības iespējas, kā arī uzlabot viņu piekļuvi profesijām, kas sievietēm joprojām ir liegtas; uzsver bērnu darba problēmu, kas liedz šiem bērniem piekļuvi atbilstošai izglītībai vai arodmācībai, tādējādi vēlāk ietekmējot viņu spēju iegūt labas pozīcijas darba tirgū; atbalsta partnervalstu plašāku sadarbību ar ES aģentūrām un programmām, piemēram, „Apvārsnis 2020”, “Radošā Eiropa”, COSME, Erasmus+ u. c.;

25.  uzsver, ka bērnu darbs joprojām ir kritisks jautājums dažās Austrumu partnerības valstīs, jo īpaši Moldovā, Gruzijā un Azerbaidžānā; aicina šīs valstis izvirzīt konkrētus mērķus, lai izskaustu visu veidu bērnu darbu, un nodrošināt attiecīgo tiesību aktu pilnīgu izpildi;

Vardarbība pret sievietēm

26.  uzsver nepieciešamību apkarot vardarbību ģimenē un ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp seksuālu uzmākšanos, piespiedu bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, un cilvēku tirdzniecību seksuālās izmantošanas nolūkā, kas pastāv Austrumu partnerības valstīs un kas bieži vien netiek darīta zināma, jo sabiedrībai šāda rīcība šķiet pieņemama;

27.  nosoda seksuālās vardarbības izmantošanu pret sievietēm un meitenēm kā kara ieroci, tostarp masveida izvarošanu, seksuālu paverdzināšanu, prostitūciju, dažāda veida dzimumnosacītu vajāšanu, tostarp cilvēku tirdzniecību, kā arī sekstūrismu; uzsver nepieciešamību cīnīties pret piespiedu laulībām, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) definīciju, tostarp pret bērnu un agrīnām laulībām, un aicina austrumu kaimiņvalstis konsekventi vērsties pret jebkāda veida ekspluatāciju un vardarbību pret sievietēm saistībā ar piespiedu bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte; aicina Austrumu partnerības valstis veikt steidzamus pasākumus, lai novērstu šāda veida smagus noziegumus un sauktu par tiem pie atbildības gan tad, ja tie veikti to jurisdikcijā, gan pat ārpus šo valstu teritorijas; uzsver, ka nepieciešams pietiekams finansējums iniciatīvām, kas vērstas pret vardarbību pret sievietēm un meitenēm, lai garantētu efektīvu pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību upuriem un izdzīvojušajiem, tādēļ jānodrošina atbilstoši darbinieki un resursi; prasa steidzami veikt pozitīvus pasākumus, piemēram, profesionālās apmācības programmas vardarbības upuriem, jo īpaši, ja to aprūpē ir bērni, lai šīs personas varētu integrēties darba tirgū;

28.  vērš uzmanību uz to, ka dzimumnosacīti noziegumi un seksuālās vardarbības noziegumi Romas statūtos ir klasificēti kā kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci vai noziegumi, kas tiek veikti saistībā ar genocīdu vai spīdzināšanu; šajā saistībā atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes 2013. gada 24. jūnijā pieņemto Rezolūciju Nr. 2106 par seksuālās vardarbības konfliktos novēršanu;

29.  uzsver, ka sieviešu cilvēktiesību aizstāvjiem ir nepieciešami efektīvi aizsardzības mehānismi;

30.  aicina Austrumu partnerības valstis vairāk resursu veltīt visu veidu pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanai, tostarp grozīt tiesību aktus un palīdzēt vardarbības upuriem; uzsver vajadzību pēc institucionālām izmaiņām, lai apkarotu sabiedrības stereotipus, kas izvarošanas un vardarbības upurus stigmatizē vēl vairāk;

31.  uzsver, cik svarīgs ir 5. ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM), jo īpaši saistībā ar tā 2. punktu, kurā aicināts izskaust visāda veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm publiskajā un privātajā sektorā, un vajadzību pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus Austrumu partnerības valstīs saistībā ar to, cik tie ir piemēroti, lai efektīvi novērstu un izskaustu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, īpašu uzmanību pievēršot tādu tiesību aktu nepieciešamībai, kas attiecas uz visiem vardarbības veidiem (fiziskā, seksuālā, psiholoģiskā, ekonomiskā vardarbība), kā arī pienācīgiem sodiem vainīgajiem un kompensāciju upuriem un izdzīvojušajiem;

32.  aicina Austrumu partnerības valstis izstrādāt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiesu sistēmā tiek ņemts vērā dzimumu aspekts, tostarp apmācot juridisko profesiju pārstāvjus, policijas un citus darbiniekus, kas izskata paziņojumus un ziņojumus par vardarbību pret sievietēm un meitenēm, lai šādas vardarbības upuri tiktu nopietni uzklausīti; aicina arī policiju, juridisko profesiju pārstāvjus, ārstus, psihologus, varas iestādes un brīvprātīgās organizācijas, kas strādā ar šādu uzbrukumu upuriem, nodrošināt lielāku sadarbību un īpašās zināšanas;

33.  atkārtoti pauž uzskatu, ka atlase, kuras pamatā ir dzimuma aizspriedumi, ir uzskatāma par smagu uz dzimuma balstītu vardarbības formu un cilvēktiesību pārkāpumu; mudina veikt sabiedrības izpratnes veidošanas kampaņas, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret tādas atlases praksi, kas balstīta uz dzimuma kritērijiem, un prasa pastiprināt tās novēršanas un apkarošanas centienus;

34.  mudina valdības vairāk strādāt pie aizdomās turēto cilvēku kontrabandistu atklāšanas un saukšanas pie atbildības un tiesāt darbaspēka un seksuālai izmantošanai paredzēto personu kontrabandistus, aizsargāt cietušās sievietes atbilstīgi t. s. ziemeļvalstu modelim un atbalstīt NVO partnerus, kas sniedz rehabilitācijas un reintegrācijas pakalpojumus cietušajiem;

35.  prasa, lai ciešāk sadarbotos Austrumu partnerības valstis, no vienas puses, un ES aģentūras un dalībvalstu tiesībaizsardzības struktūras, no otras puses, nolūkā apkarot cilvēku kontrabandu, kas ir arī viena no ienesīgākajām organizētās noziedzības darbībām, un iznīcinātu noziedzīgus tīklus;

36.  mudina Austrumu partnerības valstis cik drīz vien iespējams parakstīt un ratificēt Stambulas Konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu, jo neviena no šīm valstīm to vēl nav ratificējusi, un aicina iestādes ieviest un stingri pārraudzīt valstu stratēģiju vardarbības pret sievietēm apkarošanai efektīvu īstenošanu;

37.  aicina īstenot Pekinas Rīcības platformu, izglītības un veselības aprūpes pieejamību atzīstot par cilvēka pamattiesībām, piemēram, attiecībā uz brīvprātīgas ģimenes plānošanas pieejamību, reproduktīvās un seksuālās veselības aprūpes pakalpojumu pilna klāsta pieejamību, tai skaitā kontracepcijas, drošu un likumīgu abortu, kā arī seksuālās izglītības pieejamību;

38.  uzsver, ka Austrumu partnerības valstīs dzemdes kakla vēža izraisītas nāves risks ir 10 reižu augstāks nekā Rietumeiropā un tas ir visizplatītākais vēža veids sievietēm vecumā no 15 līdz 44 gadiem, tādējādi tam ir tālejoša ietekme uz sabiedrību kopumā; aicina īstenot valsts rīkotas skrīninga un vakcinācijas programmas, lai apkarotu šīs tendences;

39.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai Austrumu partnerības valstīs dzīvojošo sieviešu tiesības, piemēram, piekļuve vīzām, likumīgām uzturēšanās tiesībām un sociālām tiesībām, tiktu piešķirtas individuāli un nebūtu atkarīgas no to laulāto tiesiskajām attiecībām vai laulības attiecībām;

40.  uzsver, ka ir jāievieš ģimenes atkalapvienošanās procedūras, ar kurām sievietēm un meitenēm, kas apvienojas ar ģimenēm Eiropas Savienībā, nodrošinātu individuālās tiesības, un viņas nebūtu atkarīgas no iespējamām ļaunprātīgas izmantošanas attiecībām, ko piekopj ģimenes locekļi, liedzot piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai vai darbam;

Sieviešu loma konfliktu miermīlīgā atrisināšanā

41.  uzsver lomu, kāda sievietēm ir konfliktu atrisināšanā, miera iedibināšanā un konfliktu izraisītās ārkārtas situācijās, piemēram, sniedzot humanitāro palīdzību pārvietotām personām; uzsver, ka sievietēm vajadzētu būt pilnībā iekļautām miera sarunās, rekonstrukcijas centienos un politiskās pārejas procesā;

42.  mudina pielikt papildu pūliņus, lai panāktu konfliktu miermīlīgu atrisināšanu, un prasa, lai sievietes šajos procesos piedalītos vairāk, saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 un Nr. 2242 par sievietēm, mieru un drošību;

43.  aicina nodrošināt īpašu aizsardzību sievietēm un meitenēm, kas meklē patvērumu, jo sievietes un meitenes ir īpaši neaizsargātas un ir lielāka iespējamība, ka viņas bēg no dzimumnosacītas vardarbības, bet nevar vai nevēlas sniegt attiecīgo informāciju bēgļu statusa noteikšanas procesā;

Paraugprakses piemēri

44.  uzsver, cik svarīga ir tās paraugprakses un to pozitīvo piemēru apmaiņa, kurus var atkārtot citās Austrumu partnerības valstīs; uzskata, ka vienam no projektiem, kas ir jāizceļ īpaši, ir jābūt „Sievietes Moldovas politikā” — ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādes un ANO Attīstības programmas iniciatīvai, ko finansē Zviedrijas valdība, kas atbalsta sieviešu spēju attīstīšanu politikā un izpratnes veidošanas kampaņas attiecībā uz sieviešu ieguldījumu politiskā procesā;

45.  atzinīgi vērtē ES un ERAB programmu, ar ko atbalsta Austrumu partnerības valstu sievietes uzņēmējas un piedāvā sieviešu vadītiem MVU iespējas iegūt finansējumu un darījumu konsultācijas, izmantojot kredītlīnijas, riska pārvaldības atbalstu un tehnisko palīdzību vietējām partneru bankām, kas sadarbojas ar sieviešu vadītiem MVU, un uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumus, apmācību un mentorēšanu;

46.  norāda uz sieviešu lielākas iekļaušanas konfliktu noregulējumā un pušu samierināšanā pozitīviem piemēriem, viens no kuriem ir Transkaukāza sieviešu miera un drošības dialogs, ko izveidoja 1994. gadā un pilnveidoja Nacionālais miera fonds (ASV), kuru nodibināja, lai sievietes Kaukāza reģionā strādātu pie tādiem projektiem kā karā cietušo bērnu rehabilitācija, miera iedibināšanas apmācība un demokrātijas attīstīšana;

47.  atbalsta pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas projektus, kas paaugstinātu sieviešu pašapziņu, garantētu viņu līdzdalību un palielinātu viņu iespējas un pilnvaras pieņemt lēmumus visās jomās, kas skar viņu dzīves; norāda, ka vārda un uzskatu brīvībai ir īpaša nozīme pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm; stingri atbalsta iespēju nodrošināšanas projektus, kuru mērķis ir veicināt sieviešu dalību vietējās vēlēšanās, piemēram, WiLD (Sievietes vietējā demokrātijā) projektu, kura ietvaros 70 % atbalstu saņēmušo sieviešu tika ievēlētas 2013. un 2014. gada vēlēšanas Armēnijā, vai viņu dalību ekonomikas politikas īstenošanas procesā, piemēram, ANO Attīstības programmas projektā, kas pašlaik tiek īstenots Azerbaidžānā un kura mērķis ir atbalstīt sieviešu vadītu uzņēmumu izveidi Masalli reģionā; atzinīgi vērtē Eiropas Padomes projektu par sieviešu piekļuves tiesu sistēmai uzlabošanu piecās Austrumu partnerības valstīs, kura mērķis ir noteikt un atbalstīt tādu šķēršļu likvidēšanu, kas kavē sieviešu līdztiesīgu piekļuvi tiesu sistēmai, un stiprināt Austrumu partnerības valstu spējas izstrādāt pasākumus, ar ko garantē dzimumu līdztiesības principa ievērošanu tiesu sistēmu tīklā, tai skaitā ar juridisko profesiju pārstāvju apmācības palīdzību;

ES atbalsts, ko sniedz saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku

48.  uzsver to, ka pēdējos piecos gados 121 projektam un programmai ir iztērēti EUR 103 miljoni, lai Eiropas kaimiņvalstīs sekmētu dzimumu līdztiesību, tostarp EUR 5 miljonus iztērēja Austrumu partnerības valstu sieviešu uzņēmējdarbības programmas vajadzībām; atzīst, ka ES jau ir sniegusi nozīmīgu atbalstu šo mērķu sasniegšanas nolūkā tādās jomās kā sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība, tostarp izmantojot TAIEX ietvaros veikto divpusējo viedokļu apmaiņu, ar ko atbalsta reformu veikšanu publiskajā pārvaldē un sekmē sadarbību par pamatprincipiem un politikas virzieniem;

49.  norāda, ka, kaut arī dzimumu līdztiesība EKP un EKI ietvaros ir horizontāls princips, dzimumu līdztiesības jomā būtu jācenšas panākt precīzākus un konkrētāk izmērāmus mērķus — tostarp attiecībā uz jauno Dzimumu līdztiesības rīcības plānu attīstības jomā 2016.–2020. gadam; uzsver steidzamo nepieciešamību Eiropas kaimiņattiecību politikas valsts rīcības plānos ietvert dzimumu līdztiesības integrēto pieeju kā stratēģiju dzimumu līdztiesības panākšanai un pozitīvu rīcību;

50.  aicina Komisiju izmantot dzimumu līdztiesības integrēto pieeju visās EKP un EKI jomās, tādējādi nodrošinot īpašu dzimumu līdztiesības mērķu izstrādi un pārraudzību;

51.  konstatē, ka pārskatīto EKP īstenošanā konkrētai valstij veltītajos ziņojumos galvenā vērība būtu jāpievērš ar partneriem saskaņotām prioritātēm; atzinīgi vērtē to, ka regulārajos ziņojumos par attīstību kaimiņvalstīs tiks iekļauta arī informācija par dzimumu līdztiesību;

52.  mudina regulāro politisko un cilvēktiesību dialogu ar Austrumu partnerības valstīm darba kārtībā iekļaut sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jautājumus, vienlaikus ierosinot attiecīgus pasākumus;

53.  uzsver parlamentārās diplomātijas lielo nozīmi visās iepriekšminētajās jomās un vajadzību apmainīties ar paraugpraksi;

54.  uzskata, ka ir svarīgi ievākt saskaņotus datus par sieviešu stāvokli Austrumu partnerības valstīs; mudina nodrošināt iespēju EKI finansētu projektu īstenošanā Austrumu partnerības valstīs ieviest Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izstrādāto dzimumu līdztiesības indeksu;

55.  uzsver vajadzību ar EKI palīdzību atbalstīt sieviešu pamatlīmeņa organizācijas un pilsonisko sabiedrību, kuras vislabāk spēj uzrunāt vietējos iedzīvotājus un palīdzēt izprast un novērst problēmas, ar kurām saskaras reģionos dzīvojošās sievietes un meitenes;

56.  mudina dalībvalstis attīstīt stingrākas divpusējās un daudzpusējās saites ar Austrumu partnerības valstīm, kā arī aktīvi iesaistīties pārejas palīdzības, tehniskā atbalsta un pieredzes apmaiņas jomās; uzskata, ka dalībvalstīm, kuras atrodas ģeogrāfiski tuvu Austrumu Partnerības valstīm, varētu būt svarīga loma stingrāku saišu veicināšanā un citu dalībvalstu iesaistīšanā sadarbībā ar Austrumu partnerības valstīm;

o
o   o

57.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0018.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0470.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0350.
(5) OV C 181, 19.5.2016., 21. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0272.

Juridisks paziņojums