Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2016. gada 4. oktobris - StrasbūraGalīgā redakcija
ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma noslēgšana ES vārdā ***
 Pieprasījums atcelt Giorgos Grammatikakis imunitāti
 Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana atbalsta sniegšanā Grieķijai pēc zemestrīces, kura 2015. gada novembrī skāra Jonijas salas
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2016/001 FI/Microsoft
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2016/002 SE/Ericsson
 Juridiskā palīdzība kriminālprocesos aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām un Eiropas apcietināšanas ordera procesā pieprasītajām personām ***I
 Tādu preču tirdzniecība, kuras varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai rīcībai vai sodīšanai ***I
 Eiropola un Ķīnas nolīgums par stratēģisko sadarbību *
 ĀKK un ES turpmākās attiecības pēc 2020. gada

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemtā Parīzes nolīguma noslēgšana ES vārdā ***
PDF 313kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (12256/2016 – C8-0401/2016 – 2016/0184(NLE))
P8_TA(2016)0363A8-0280/2016

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12256/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punktu (C8-0401/2016),

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) 21. Pušu konferencē (COP 21) 2015. gada decembrī Parīzē, Francijā,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā no Parīzes: ko mums nozīmē Parīzes nolīgums? Pavaddokuments priekšlikumam Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām” (COM(2016)0110),

–  ņemot vērā 2014. gada 23. un 24. oktobra Eiropadomes secinājumus,

–  ņemot vērā Latvijas un Eiropas Komisijas 2015. gada 6. martā UNFCCC iesniegto dokumentu "Iecerētais ES un tās dalībvalstu noteiktais ieguldījums (IVNI)",

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. punkta pirmo un trešo daļu un 99. panta 2. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu (A8-0280/2016),

1.  sniedz piekrišanu Parīzes nolīguma slēgšanai,

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijai.


Pieprasījums atcelt Giorgos Grammatikakis imunitāti
PDF 314kWORD 50k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. oktobra lēmums par pieprasījumu atcelt Giorgos Grammatikakis imunitāti (2016/2084(IMM))
P8_TA(2016)0364A8-0279/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Giorgos Grammatikakis imunitāti, kuru Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokurora vietnieks nosūtījis 2016. gada 1. aprīlī saistībā ar tiesvedību, ko ierosinājis Retimnas prokurors par uzticības pārkāpumu grupā attiecībā uz viņa pienākumu veikšanu Retimnā, Krētā, laikposmā 2000.-2002. gads (ats. dok. AB05/1956) un par kuru paziņots 2016. gada 27. aprīļa plenārsēdē,

–  ņemot vērā, ka Giorgos Grammatikakis atteicās no uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu, Grieķijas Republikas Civilprocesa kodeksa 54. pantu un Grieķijas parlamenta Reglamenta 83. pantu,

–  ņemot vērā Krētas Apelācijas tiesas prokurora pavēli Nr. 5181/18.11.2015,

–  ņemot vērā 2015. gada 7. aprīļa ziņojumu par Eiropas Parlamenta deputāta Giorgos Grammatikakis dalību tiesas sēdē un paskaidrojumu rakstu, un pierādošajiem dokumentiem,

–  ņemot vērā Krētas Apelācijas tiesas nolēmumu Nr. 104/2015,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0279/2016),

A.  tā kā Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokurora vietnieks ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Giorgos Grammatikakis parlamentāro imunitāti saistībā ar kriminālprocesu par iespējamu pārkāpumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā saskaņā ar Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu parlamentārā sasaukuma laikā nevienu deputātu nedrīkst nedz saukt pie atbildības, nedz viņu aizturēt, nedz apcietināt, nedz kā citādi ierobežot viņa brīvību, ja iepriekš nav saņemta parlamenta piekrišana;

D.  tā kā Grieķijas varas iestādes ierosina saukt Giorgos Grammatikakis un viņa līdzzinātājus pie atbildības par to, ka minētās personas pārkāpa zināmus pienākumus;

E.  tā kā ierosinātā tiesvedība attiecas uz 1996. gada 8. martā notikušu diskusiju par iespēju noslēgt jaunu privāto kolektīvo apdrošināšanas polisi — papildus obligātajai apdrošināšanas polisei — visiem Krētas Universitātes darbiniekiem un iespējamiem nelikumīgiem maksājumiem, kas esot veikti pa daļām laikposmā 2000.–2002. gads;

F.  tā kā agrāk ierosinātā tiesvedība šajā pašā lietā attiecās uz periodu, sākot ar 2000. gadu, un noslēdzās ar visu apsūdzēto personu atzīšanu par nevainīgiem;

G.  tā kā paredzētajai tiesvedībai acīmredzami nav nekāda sakara ar Giorgos Grammatikakis darbību Eiropas Parlamenta deputāta amatā, bet drīzāk tā ir saistīta ar viņa agrāko darbību Krētas Universitātes Senāta rektora amatā;

H.  tā kā paredzētā tiesvedība neskar nevienu viedokli, ko attiecīgā persona ir paudusi, vai balsojumu, ko viņa ir veikusi, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, kā tas ir noteikts 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

I.  tā kā ierosinātās tiesvedības prasījums ir paplašināts, lai aptvertu laikposmu 1996.–2000. gads un aptvertu pēdējo Krētas Universitātes Senāta sanāksmi, kurā Giorgos Grammatikakis piedalījās kā rektors un kurā šis jautājums tika apspriests, bet netika pieņemts neviens lēmums; tā nekas neliek domāt par nolūku tiesvedību ierosināt, lai attiecīgajam deputātam nodarītu politisku kaitējumu;

J.  tā kā ierosinātā tiesvedība pastāvīgi tiek noraidīta attiecībā uz daudziem Krētas Universitātes Senāta un ELKE komitejas locekļiem, kuriem ir izvirzīta tāda pati apsūdzība, jo ir iestājies 15 gadu noilgums, kas ir paredzēts par noziedzīgajiem nodarījumiem, kurus it kā ir izdarījušas minētās personas, savukārt citas personas tiesa ir pilnībā attaisnojusi, 2016.gada maijā pieņemot galīgu spriedumu;

K.  pauž izbrīnu par to, ka pieprasījums atcelt imunitāti tiek iesniegts apmēram 20 gadus pēc notikušajiem notikumiem, un par to, ka Grieķijas tiesu sistēma nespēja ierosināt tiesvedību pret Giorgos Grammatikakis šajā laikposmā un vēlas to darīt tagad, kad viņš ir Eiropas Parlamenta deputāts;

L.  tā kā tiesu sistēma, kas darbojas lēnām, nekad nebūs pilnībā tiesiska, jo personas, pret kurām ir ierosināta tiesvedība, vairs nav tās pašas, kas viņas bija pirms 20 gadiem; lai nodrošinātu tiesiskuma šā vārda īstajā nozīmē, tas ir jādara savlaicīgi,

1.  nolemj atcelt Giorgos Grammatikakis imunitāti, kā to prasa viņš pats, lai izbeigtu viņa ilgo tiesu procesu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas iestādēm un Giorgos Grammatikakis.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Vispārējās tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana atbalsta sniegšanā Grieķijai pēc zemestrīces, kura 2015. gada novembrī skāra Jonijas salas
PDF 401kWORD 49k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. oktobra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par ES Solidaritātes fonda izmantošanu (COM(2016)0462 – C8-0283/2016 – 2016/2165(BUD))
P8_TA(2016)0365A8-0270/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0462 – C8-0283/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 10. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11. punktu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0270/2016),

1.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu atbalsta sniegšanā Grieķijai

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2016/1856.)

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2016/001 FI/Microsoft
PDF 427kWORD 49k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. oktobra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Somijas pieteikums EGF/2016/001 FI/Microsoft) (COM(2016)0490 – C8-0348/2016 – 2016/2211(BUD))
P8_TA(2016)0366A8-0273/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0490 – C8-0348/2016),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0273/2016),

A.  tā kā, lai gan globalizācija kopumā rada ekonomikas izaugsmi, šāda izaugsme būtu arī jāizmanto, lai atvieglinātu to cilvēku stāvokli, kuri saskaras ar negatīvām globalizācijas sekām;

B.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

C.  tā kā Savienības finansiālajai palīdzībai atlaistajiem darba ņēmējiem ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi;

D.  tā kā Somija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2016/001 FI/Microsoft, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem intervences kritērijiem saistībā ar to, ka uzņēmumā Microsoft Mobile Oy un astoņos piegādes un pakārtotās ražošanas uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 62. nodaļas (Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības) nozarē Somijā, tika atlaists 2161 darbinieks;

E.  tā kā pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem;

F.  tā kā attiecīgā dalībvalsts ir atbildīga par EGF atbalstīto darbību finanšu kontroli, kā noteikts EGF regulas 21. panta 1. punktā,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Somija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 5 364 000 apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, EUR 8 940 000;

2.  norāda, ka Somija pieteikumu finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF iesniedza 2016. gada 11. martā un ka Komisija pieteikuma novērtējuma sagatavošanu pabeidza 2016. gada 29. jūlijā pēc papildu informācijas saņemšanas no Somijas, tādējādi ievērojot termiņu — 12 nedēļas no aizpildītā pieteikuma saņemšanas dienas, un secināja, ka nosacījumi EGF finansiālā atbalsta piešķiršanai ir ievēroti;

3.  norāda, ka galvenais iemesls darbinieku skaita samazināšanai uzņēmumā Microsoft ir tā ražoto tālruņu ar Microsoft Windows operētājsistēmu tirgus daļas samazināšanās no vairāk nekā 50 % 2009. gadā līdz 0,6 % 2016. gada otrajā ceturksnī;

4.  atgādina, ka pēdējos gados ir samazinājusies Savienības daļa globālās IKT nozares nodarbinātības sadalījumā un ka IKT ir būtiska nozīme Somijas tautsaimniecībā, jo 2014. gadā IKT nozarē strādāja 6,7 % darba ņēmēju, kas ir lielākais procentuālais īpatsvars visās dalībvalstīs; uzskata, ka darbinieku atlaišana uzņēmumā Microsoft ir saistīta ar tendenci, kas kopš Nokia norieta tās izcelsmes valstī ir ietekmējusi visu Somijas elektronikas rūpniecību un kas bijusi pamatā četru iepriekšēju pieteikumu iesniegšanai; secina, ka šie notikumi ir tieši saistīti ar globalizācijas izraisītām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos;

5.  atgādina, ka programmatūras nozare ir ļoti starptautiska nozare, un tajā ir pasaules mēroga konkurence, kas nozīmē, ka visi tirgus dalībnieki var pretendēt uz vieniem un tiem pašiem klientiem un personāla atrašanās vietai un kultūras pieredzei ir ierobežota nozīme;

6.  atzīst, ka šis pieteikums ir turpinājums vairākiem iepriekšējiem pieteikumiem, kuru pamatā bijis Nokia noriets Somijā, un ka ir gaidāms, ka tiks iesniegti vēl divi saistīti pieteikumi par darbiniekiem, kas atlaisti no darba IKT nozarē;

7.  norāda, ka darbinieku atlaišana ir galvenokārt skārusi NUTS 2. līmeņa reģionus Helsinki-Ūsimā (FI1B), Dienvidsomiju (FI1C) un Rietumsomiju (FI197) un attiecas uz darba ņēmējiem, kuru kompetences ir ļoti atšķirīgas un no kuriem 89 % ir vecumā no 30 līdz 54 gadiem; pauž bažas par jau tagad sarežģīto bezdarba situāciju, kādā atrodas cilvēki ar augstu kvalifikācijas un izglītības līmeni, kuru nodarbinātības izredzes citādi būtu ierasti labas, jo īpaši sievietes, kam ir grūtāk atrast darbu, ņemot vērā, ka viņas veido gandrīz pusi no paredzētajiem atbalsta saņēmējiem;

8.  norāda, ka līdz šim saistībā ar nozari “Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības” ir iesniegti divi iepriekšēji EGF pieteikumi, kas abi pamatoti ar globalizācijas kritēriju (EGF/2013/001 FI/Nokia un EGF/2015/005 FI/Datorprogrammēšana);

9.  uzsver IKT nozares nozīmi nodarbinātībā Helsinki-Ūsimā, Dienvidsomijas un Rietumsomijas reģionos un atlaisto darbinieku potenciālu sniegt ieguldījumu nozarē, ja tiks pietiekami atbalstīta viņu turpmākā izglītība un apmācība un plāni sākt uzņēmējdarbību;

10.  atzinīgi vērtē to, ka Somijas iestādes individualizētos pakalpojumus atlaistajiem darbiniekiem sāka sniegt no 2015. gada 11. septembra — labu laiku pirms pieteikuma par EGF atbalstu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam, jo šādas darbības ir tiesīgas saņemt EGF atbalstu;

11.  atzinīgi vērtē individualizēto pakalpojumu lielo īpatsvaru (tuvu 80 %) visā pasākumu kopumā;

12.  norāda, ka Somija plāno īstenot sešu veidu pasākumus atlaistajiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas šis pieteikums: i) konsultēšanas (koučinga) pasākumi un citi sagatavošanās pasākumi; ii) nodarbinātības un uzņēmējdarbības pakalpojumi; iii) profesionālā apmācība; iv) algas subsīdijas; v) uzņēmējdarbības sākšanas dotācijas; un vi) pabalsti par ceļa, uzturēšanās un pārcelšanās izmaksām; norāda, ka pietiekams finansējums ir piešķirts kontrolei un ziņošanai;

13.  norāda, ka 12. punktā minētās algas subsīdijas veidos 30 līdz 50 % no darbinieka algas izmaksām, un tās piešķirs uz laikposmu no 6 līdz 24 mēnešiem; aicina dalībvalstis, izmantojot algas subsīdijas, būt ļoti vērīgām, lai nodrošinātu, ka atlaistie darbinieki, kas pieņemti darbā ar subsīdijas palīdzību, pilnībā vai daļēji neaizstāj amata vietu, ko pirms tam ieņēmis cits attiecīgā uzņēmuma darbinieks; pauž gandarījumu, ka Somijas iestādes par to ir sniegušas apliecinājumus;

14.  norāda, ka ienākumu atbalsta pasākumi ir 16,64 % no visa individualizēto pasākumu kopuma, kas ir krietni mazāk nekā EGF regulā paredzētais maksimālais apjoms 35 % apmērā, un ka šīs darbības ir atkarīgas no tā, vai personas, kurām paredzēts atbalsts, aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

15.  aicina Komisiju izvērtēt šo ienākumu atbalsta pasākumu ietekmi vairāku gadu ilgā laikposmā un sniegt par to informāciju, lai nodrošinātu, ka ar minētajiem pasākumiem tiek atbalstīta kvalitatīva nodarbinātība un tos neizmanto īstermiņa un zemu izmaksu līgumu subsidēšanai;

16.  norāda, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir sagatavots, apspriežoties ar paredzēto atbalsta saņēmēju pārstāvjiem un sociālajiem, valsts un reģionālajiem partneriem;

17.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darba ņēmēju nodarbinātības iespējas; pauž cerību, ka piedāvātā apmācība tiks pielāgota gan atlaisto darbinieku vajadzībām, prasmēm un kompetencēm, gan attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

18.  norāda, ka Microsoft gadījumā notiks sadarbība ar valsts EURES pakalpojumu attīstības projektu “Darbaspēka mobilitāte Eiropā 2014.–2020. gadā”; norāda, ka sadarbībā ar EGF un EURES dienestiem reģionālā mērogā tiks rīkoti starptautiski personāla atlases pasākumi; atzinīgi vērtē šādus pasākumus un to, ka Somijas iestādes mudina no darba atlaistos darbiniekus pilnībā izmantot tiesības uz brīvu pārvietošanos;

19.  norāda, ka saistībā ar Eiropas Sociālo fondu ir sākts īstenot valsts pasākumu kopumu “Modeļi starp darbā pieņemošo uzņēmumu un štatus samazinošo uzņēmumu”; norāda, ka šis pasākumu kopums dos rezultātus, kas var būt noderīgi projektu īstenošanai saskaņā ar šo EGF pieteikumu; atzinīgi vērtē Somijas iestāžu centienus rast sinerģiju ar citām darbībām, ko finansē no valsts vai Savienības līdzekļiem;

20.  atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kurā ir ņemtas vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

21.  norāda, ka iepriekšējos EGF gadījumos ļoti noderīgi ir izrādījušies tiešie (“aci pret aci”) pakalpojumi atlaistajiem darbiniekiem;

22.  norāda, ka Somijas varas iestādes ir apstiprinājušas, ka ierosinātās darbības netiks finansētas no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, ka tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana un ka šādas darbības papildina struktūrfondu finansētās darbības; atkārtoti aicina Komisiju sniegt šo datu salīdzinošu ikgadēju novērtējumu, lai nodrošinātu to, ka ir pilnībā ievēroti spēkā esošie noteikumi un ka Savienības finansētus pakalpojumus nav iespējams sniegt divreiz;

23.  atzinīgi vērtē Somijas apliecinājumu, ka ar EGF finansiālo ieguldījumu netiks aizstātas darbības, kas attiecīgajam uzņēmumam jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem;

24.  atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu; norāda, ka jaunais grafiks nozīmē, ka visam būs jānotiek ātrāk, un tas var ietekmēt to, cik efektīvi tiks sniegti norādījumi par pieprasījumu sagatavošanu;

25.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

26.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

27.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Somijas iesniegto pieteikumu EGF/2016/001 FI/Microsoft

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2016/1857.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2016/002 SE/Ericsson
PDF 426kWORD 50k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. oktobra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Zviedrijas pieteikums EGF/2016/002 SE/Ericsson) (COM(2016)0554 – C8-0355/2016 – 2016/2214(BUD))
P8_TA(2016)0367A8-0272/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0554 – C8-0355/2016),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0272/2016),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālās pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi, un lēmumi par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) izmantošanu ir jāpieņem, pienācīgi ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu;

C.  tā kā EGF regulas pieņemšana atspoguļo Parlamenta un Padomes panākto vienošanos no jauna iekļaut ar krīzi saistīto fonda izmantošanas kritēriju, noteikt Savienības finansiālo ieguldījumu 60 % apmērā no ierosināto pasākumu kopējām paredzamajām izmaksām, palielināt EGF pieteikumu izskatīšanas efektivitāti Komisijā un samazināt vērtēšanas un apstiprināšanas laiku Parlamentā un Padomē, paplašināt atbalsttiesīgo darbību un saņēmēju loku, ietverot arī pašnodarbinātas personas un jauniešus, un finansēt stimulus savu uzņēmumu izveidei;

D.  tā kā Zviedrija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2016/002 SE/Ericsson, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saistībā ar darbinieku atlaišanu saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 26. nodaļā (“Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana”), galvenokārt Stokholmas (SE11), Östra Mellansverige (SE12), Sydsverige (SE22) un Västsverige (SE23) reģionā, kas ir NUTS 2. līmeņa reģioni, un tā kā ir sagaidāms, ka no atlaistajiem 1556 darbiniekiem, kuri ir tiesīgi saņemt EGF ieguldījumu, pasākumos piedalīsies 918 darbinieki;

E.  tā kā pieteikums tika iesniegts saskaņā ar EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem, kuros paredzēts, ka četru mēnešu pārskata periodā kopā vismaz 500 darba ņēmēji ir atlaisti kādā dalībvalsts uzņēmumā, ieskaitot darbinieku atlaišanu šī uzņēmuma piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos un/vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos;

F.  tā kā sakarā ar stagnējošo izaugsmi un vienlaikus pieaugošo konkurenci ar Āzijas ražotājiem Ericsson ir samazinājis telekomunikāciju iekārtu ražošanas apjomu un šis process sākās pirms apmēram divdesmit gadiem,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka līdz ar to Zviedrija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 3 957 918 apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, EUR 6 596 531, ar kuru 918 paredzētajiem atbalsta saņēmējiem palīdzēs atgriezties darba tirgū;

2.  norāda, ka Zviedrija pieteikumu finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF iesniedza 2016. gada 31. martā un ka Komisija pēc Zviedrijas sniegtās papildu informācijas saņemšanas minētā pieteikuma novērtējuma sagatavošanu pabeidza 2016. gada 5. septembrī un tajā pašā dienā paziņoja par to Parlamentam, tādējādi ievērojot termiņu — 12 nedēļas no aizpildītā pieteikuma saņemšanas dienas;

3.  norāda, ka IT un telekomunikāciju nozarē dominē Āzijas ražotāji, kuri ir kļuvuši par ārpakalpojumu galamērķi; norāda, ka uzņēmums Ericsson pakāpeniski samazināja personālu Zviedrijā (no 21 178 2005. gadā līdz 17 858 2014. gadā), savukārt citviet pasaulē tas tika ievērojami palielināts (no 56 055 2005. gadā līdz 118 055 2014. gadā);

4.  uzsver, ka attiecīgajos reģionos vienlaicīgi tika atlaisti salīdzinoši daudzi gados vecāki darba ņēmēji, kuriem ir līdzīga pieredze, un lielākajai daļai šo darba ņēmēju, jo īpaši tiem, kuri atrodas Kistas pilsētā, kurā atlaisto darbinieku skaits bija vislielākais, nav vietējā darba tirgū pieprasīto prasmju;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Zviedrijas iestādes iespējamo EGF palīdzību nolēma vērst uz Kistā, Katrineholmā un Kumlā esošajām ražotnēm, kurās ir vislielākās grūtības, vienlaikus sniedzot individuālu palīdzību arī citās ražotnēs atlaistajiem darbiniekiem;

6.  atgādina, ka atlaišana skārusi dažādus darbiniekus — gan fiziska darba strādniekus, gan biroja darbiniekus; un pauž bažas, ka daži darba ņēmēji saskaras ar darba tirgu, kurā pieprasījums tradicionālajās ražošanas nozarēs ir diezgan zems; ņem vērā šiem darba ņēmējiem pieejamās iespējas strādāt valsts vai privātā sektora pakalpojumu nozarēs, kam būtu nepieciešami vērienīgi pārkvalifikācijas pasākumi;

7.  ņem vērā Arbetsförmedlingen (Zviedrijas Valsts nodarbinātības dienesta) novērtējumu, kurā norādīts, ka fiziskā darba veicējiem ir pieejamas iespējas strādāt valsts vai privātā sektora pakalpojumu nozarēs, ja tiem tiks piedāvāti vērienīgi pārkvalifikācijas pasākumi;

8.  pieņem zināšanai, ka vairums attiecīgo biroja darbinieku ir inženieri, no kuriem daži ir specializējušies jomās, kuras ir raksturīgas tikai Ericsson, bet atzinīgi vērtē Zviedrijas Valsts nodarbinātības dienesta pausto pārliecību, ka individualizēts mācību programmu un konsultāciju kopums ļaus lielākajai daļai šo atlaisto darbinieku atrast jaunas un labas darbvietas;

9.  norāda, ka EGF līdzfinansētie individualizētie pakalpojumi atlaistajiem darbiniekiem ietver konsultācijas un profesionālo orientāciju, aizsargātu un atbalstītu nodarbinātību un rehabilitācijas pasākumus, izglītību un apmācību, un pabalstus darba meklētājiem; atzinīgi vērtē to, ka, sniedzot motivējošas konsultācijas un veicot karjeras plānošanu, īpaša uzmanība tiks vērsta uz dalībniekiem, kuriem ir 50 un vairāk gadu;

10.  norāda, ka ienākumu atbalsta pasākumi ir 33,92 % no visa individualizēto pasākumu kopuma, kas gandrīz atbilst EGF regulā paredzētajam maksimālajam apjomam 35 % apmērā, un ka šīs darbības ir atkarīgas no tā, vai personas, kurām paredzēts atbalsts, piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos; uzskata, ka šis salīdzinoši augstais procentuālais īpatsvars ir pamatots, ņemot vērā gados vecāku darbinieku ievērojamo īpatsvaru un to, ka dalībniekiem ar mācīšanās grūtībām tiks sniegts individuāls atbalsts;

11.  norāda, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir sagatavots, apspriežoties ar paredzētā atbalsta saņēmējiem un to pārstāvjiem, kā arī ar vietējiem publiskiem dalībniekiem, ņemot vērā, ka 22 % darbinieku ir sievietes un 78 % — vīrieši;

12.  atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam EGF atbalstīto individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kurā ir ņemtas vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

13.  atgādina, ka ir svarīgi uzlabot visu darbinieku nodarbinātības iespējas, pielāgojot apmācību un atzīstot darbinieku profesionālās darbības laikā apgūtās prasmes un kompetenci; pauž cerību, ka saskaņotajā pasākumu kopumā piedāvātā apmācība tiks pielāgota ne tikai atlaisto darbinieku vajadzībām, bet arī attiecīgā brīža uzņēmējdarbības videi;

14.  atzinīgi vērtē Zviedrijas iestāžu sniegto garantiju attiecībā uz to, ka īpaša uzmanība tiks veltīta tradicionālo ar dzimumu saistīto šķēršļu pārvarēšanai, tostarp veicinot to, lai saņēmēji vīrieši atrastu darbu veselības aprūpes nozarē, un atzinīgi vērtē arī ieguldījumu, ko pasākumi sniegs 16 Zviedrijas vides kvalitātes mērķu sasniegšanā;

15.  aicina Komisiju turpmākajos priekšlikumos izklāstīt nozares, kurās darbinieki varētu atrast darbu, un to, vai piedāvātā apmācība atbilst turpmākajām ekonomikas perspektīvām un darba tirgus vajadzībām reģionos, kuros notikusi atlaišana;

16.  norāda, ka Zviedrijas iestādes ir apstiprinājušas, ka ierosinātās darbības netiks finansētas no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, tiks izslēgts jebkāds finansējuma dublēšanās risks un ka tās papildina struktūrfondu finansētās darbības; atkārtoti aicina Komisiju gada pārskatos sniegt šo datu salīdzinošu novērtējumu, lai nodrošinātu, ka ir pilnībā ievēroti spēkā esošie noteikumi un ka Savienības finansētus pakalpojumus nav iespējams sniegt divreiz;

17.  norāda, ka līdz šim saistībā ar datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozari ir iesniegti 14 EGF pieteikumi, no kuriem 11 ir pamatoti ar globalizāciju saistībā ar tirdzniecību, bet trīs — ar globālo finanšu un ekonomikas krīzi;

18.  atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

19.  atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, kuru Komisija ieviesa pēc Parlamenta pieprasījuma paātrināt dotāciju piešķiršanu; norāda, ka jaunais grafiks nozīmē, ka visam būs jānotiek ātrāk, un tas var ietekmēt to, cik efektīvi tiks sniegti norādījumi par pieprasījumu sagatavošanu;

20.  prasa, lai Komisija nodrošinātu publisku piekļuvi dokumentiem par EGF pieteikumiem;

21.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

22.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (saskaņā ar Zviedrijas pieteikumu EGF/2016/002 SE/Ericsson)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2016/1858.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Juridiskā palīdzība kriminālprocesos aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām un Eiropas apcietināšanas ordera procesā pieprasītajām personām ***I
PDF 386kWORD 46k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pagaidu juridisko palīdzību aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām, kurām ir atņemta brīvība, un juridisko palīdzību Eiropas apcietināšanas ordera procesā (COM(2013)0824 – C7-0429/2013 – 2013/0409(COD))
P8_TA(2016)0368A8-0165/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2013)0824),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 82. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0429/2013),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 25. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2016. gada 30. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0165/2015),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2016. gada 4. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/... par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2016/1919.)

(1) OV C 226, 16.7.2014., 63. lpp.


Tādu preču tirdzniecība, kuras varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai rīcībai vai sodīšanai ***I
PDF 124kWORD 46k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (COM(2014)0001 – C7-0014/2014 – 2014/0005(COD))
P8_TA(2016)0369A8-0267/2015

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2014)0001),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7‑0014/2014),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2016. gada 30. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0267/2015),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(1);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2016. gada 4. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/..., ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2016/2134.)

(1) Ar šo nostāju aizstāj 2015. gada 27. oktobrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2015)0368).


Eiropola un Ķīnas nolīgums par stratēģisko sadarbību *
PDF 314kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. oktobra normatīvā rezolūcija par Padomes īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina to, ka Eiropas Policijas birojs (Eiropols) noslēdz Nolīgumu par stratēģisko sadarbību starp Ķīnas Tautas Republikas Sabiedriskās drošības ministriju un Eiropolu (08364/2016 – C8-0217/2016 – 2016/0808(CNS))
P8_TA(2016)0370A8-0265/2016

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (08364/2016),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un Protokola Nr. 36 par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0217/2016),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 6. aprīļa Lēmumu 2009/371/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu)(1), un jo īpaši tā 23. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/934/TI, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus, kuri reglamentē Eiropola attiecības ar partneriem, tostarp personas datu un klasificētas informācijas apmaiņu(2), un jo īpaši tā 5. un 6. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/935/TI, ar kuru nosaka to trešo valstu un organizāciju sarakstu, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0265/2016),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  aicina Komisiju pēc dienas, no kuras sāk piemērot jauno Eiropola regulu(4), izvērtēt sadarbības nolīgumā iekļautos noteikumus; aicina Komisiju informēt Parlamentu un Padomi par šāda izvērtējuma rezultātiem un vajadzības gadījumā iesniegt ieteikumu atļaujas saņemšanai no jauna uzsākt starptautiskas sarunas par nolīgumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.
(2) OV L 325, 11.12.2009., 6. lpp.
(3) OV L 325, 11.12.2009., 12. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI, (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).


ĀKK un ES turpmākās attiecības pēc 2020. gada
PDF 442kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2016. gada 4. oktobra rezolūcija par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada (2016/2053(INI))
P8_TA(2016)0371A8-0263/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū  (“Kotonū nolīgums”), un tā pārskatīšanu 2005. un 2010. gadā(1),

–  ņemot vērā 1975. gada Džordžtaunas nolīgumu, ar ko izveido Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupu, un tā pārskatīšanu 1992. gadā(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 8. oktobra paziņojumu „Ceļā uz pilnu sadarbības ar ĀKK valstīm integrāciju ES budžetā” (COM(2003)0590),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 6. oktobra Kopīgo apspriešanas dokumentu “Ceļā uz jaunu partnerību starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm pēc 2020. gada” (JOIN(2015)0033),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ĀKK un ES attiecībām, jo īpaši 2015. gada 11. februāra rezolūciju par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbību(3), 2013. gada 13. jūnija(4) rezolūciju par otrajiem grozījumiem 2000. gada 23. jūnija Kotonū nolīgumā, 2009. gada 5. februāra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ietekmi uz attīstību(5) un 2004. gada 1. aprīļa rezolūciju par Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā(6),

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas iepriekšējās rezolūcijas un jo īpaši 2015. gada 9. decembra rezolūciju “40 partnerības gadi — ietekmes uz tirdzniecību un attīstību ĀKK valstīs novērtējums un ĀKK valstu un Eiropas Savienības noturīgu attiecību perspektīvas”(7),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par politikas saskaņotību attīstībai (PCD),

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāju 2015. gada 9. decembrī sniegto kopīgo paziņojumu par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām(8),

–  ņemot vērā ES globālo stratēģiju par ārpolitiku un drošības politiku, ko paredzēts iesniegt Eiropadomei 2016. gada 28. un 29. jūnija sanāksmē,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 21. marta kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Ceļā uz atjauninātu ES un Klusā okeāna valstu partnerību attīstības jomā” (JOIN(2012)0006),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 26. jūnija kopīgo paziņojumu “Kopīgā ES un Karību jūras valstu partnerības stratēģija” (JOIN(2012)0018),

–  ņemot vērā Āfrikas un ES kopīgo stratēģiju, kuru pieņēma Āfrikas un Eiropas valstu un valdību vadītāji Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 9. decembrī(9),

–  ņemot vērā 2015. gada 6. oktobra rezolūciju par vietējo pašvaldību lomu attīstības sadarbībā jaunattīstības valstīs(10),

–  ņemot vērā ĀKK un ES 2014. gada 20. jūnija kopīgo deklarāciju par programmu laikposmam pēc 2015. gada(11),

–  ņemot vērā Sipopo deklarāciju “ĀKK valstu grupas nākotne mainīgajā pasaulē — problēmas un iespējas”(12), ko ĀKK valstu un valdību vadītāji pieņēma Septītajā augstākā līmeņa sanāksmē 2012. gada 13. un 14. decembrī,

–  ņemot vērā trešo starptautisko konferenci par attīstības finansēšanu, kas notika 2015. gada 13.–16. jūlijā, un Adisabebas rīcības plānu, ko ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja 2015. gada 27. jūlijā(13),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību un noslēguma dokumentu „Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gada perspektīvā”(14), ko Ģenerālā asambleja pieņēma 2015. gada 25. septembrī,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 41. sesiju, kas notika Dakārā (Senegāla) 2016. gada 28. un 29. aprīlī,

–  ņemot vērā 2016. gada 31. maijā un 1. jūnijā Portmorsbijā, Papua-Jaungvinejā, notikušo ĀKK valstu un valdību vadītāju 8. sammitu, kurā pieņēma Vaigani paziņojumu par ĀKK valstu grupas turpmākajām perspektīvām, kā arī Portmorsbijas deklarāciju, ar kuru tika pieņemts galīgais ievērojamu personu grupas ziņojums jautājumā par ĀKK valstu grupas nākotni,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0263/2016),

A.  tā kā Kotonū nolīguma spēks un acquis balstās uz vairākām unikālām īpatnībām — tas ir juridiski saistošs dokuments, tajā ir nesalīdzināmi liels skaitliskais sastāvs (79 + 28 dalībvalstis), tas ir visaptverošs, pateicoties trīs pīlāriem — attīstības sadarbība, politiskā sadarbība un sadarbība ekonomikas un tirdzniecības jomā, tam ir kopīga iestāžu sistēma un apjomīgs budžets Eiropas Attīstības fonda (EAF) veidā;

B.  tā kā svarīgākais Kotonū nolīguma uzdevums ir: „samazināt un eventuāli izskaust nabadzību“, kas ir uzdevums, kurš atbilst ilgtspējīgas attīstības un ĀKK grupas pakāpeniskas integrācijas pasaules ekonomikā mērķim, un ir stingri apstiprināts tā 1. pantā; tā kā partnerība ir balstīta uz virkni vērtību un principu, tostarp cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, uz tiesiskumu un uz pārredzamu un atbildīgu valdību balstītu demokrātiju;

C.  tā kā vairāk nekā 80 % pasaules vismazāk attīstīto valstu (VAV) atrodas ĀKK reģionos, kam ir īpaša nozīme ES un ĀKK valstu partnerībā;

D.  tā kā ĀKK grupas un Eiropas Savienības politiskā un ekonomiskā aina kopš Kotonū nolīguma parakstīšanas ir mainījusies;

E.  tā kā ĀKK un ESS attiecību nākotnei vajadzētu balstīties uz jauniem apsvērumiem par to, kādas iespējas un kādi šķēršļi izriet no ES un ĀKK sadarbības;

F.  tā kā ĀKK un ES dalībvalstu skaitliskais sastāvs joprojām pietiekami neizpaužas vienotā rīcībā globālos forumos;

G.  tā kā ĀKK un ES partnerībai ir bijusi būtiska loma virzībā uz Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu;

H.  tā kā, no otras puses, rezultāti attiecībā uz mērķiem, kas saistīti ar nabadzības apkarošanu un ĀKK valstu integrāciju pasaules ekonomikā, līdz šim ir bijuši nepietiekami, ņemot vērā to, ka puse no ĀKK valstīm joprojām ir starp pasaules vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un ka ĀKK dalībvalstis kopā nodrošina mazāk nekā 5 % no pasaules tirdzniecības un aptuveni 2 % no pasaules IKP;

I.  tā kā tirdzniecības attiecības veido Kotonū nolīguma otro pīlāru, un tā kā ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) ir veids, kā padziļināt šīs attiecības;

J.  tā kā ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) Kotonū nolīguma 36. pantā ir definēti kā attīstības instrumenti, kuru “mērķis ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, īpaši pilnībā izmantojot reģionālās integrācijas un tirdzniecības starp jaunattīstības valstīm potenciālu”; tā kā EPN iekļaušana Kotonū nolīgumā veicina politikas saskaņotību attīstībai;

K.  tā kā Kotonū nolīgumā ir ņemts vērā tas, ka aizvien vairāk pieaug reģionālās integrācijas nozīmīgums ĀKK valstīs un ĀKK un ES sadarbībā, kā arī tās loma miera un drošības veicināšanā, sekmējot izaugsmi un risinot pārrobežu problēmas;

L.  tā kā Kotonū nolīgums ir paredzēts jaunu globālu problēmu risināšanai saistībā ar klimata pārmaiņām, migrāciju, mieru un drošību (piemēram, cīņa pret terorismu, ekstrēmismu un starptautisko noziedzību), tomēr tā konkrētie rezultāti šajās jomās ir nelieli;

M.  tā kā ĀKK valstu un ES apvienoto iestāžu, jo īpaši Apvienotās ministru padomes, sanāksmes nav sniegušas īpašus konkrētus rezultātus, to apmeklējums ir bijis neliels un tajās nav piedalījušās augsta līmeņa amatpersonas;

N.  tā kā ES finansē aptuveni 50 % no ĀKK valstu sekretariāta izmaksām; tā kā daudzas ĀKK dalībvalstis nemaksā pilnu dalības maksu;

O.  tā kā politiskais dialogs par būtiskiem elementiem, kā minēts Kotonū nolīguma 8. un 96. pantā, ir konkrēts tiesisks veids, kā nodrošināt ĀKK un ES partnerības kopējās vērtības un veicināt demokrātiju un cilvēktiesības, kas ir būtiski nozīmīgas ilgstpējīgas attīstības nodrošināšanai;

P.  tā kā jaunajā nolīgumā ir skaidri paredzēta nepieciešamība nodrošināt cilvēktiesību nosacījumu saglabāšanu un pilnveidot politisko dialogu;

Q.  tā kā valstu parlamentu, vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora iesaiste politiskajā dialogā ir bijusi diezgan ierobežota, neraugoties uz to atzīto nozīmīgumu; tā kā ĀKK grupas loma būtībā ir tikusi īstenota tikai gadījumos, kas attiecas uz 96. pantu; tā kā politiskais dialogs un īpaši 96. pants politiskās krīzes gadījumos galvenokārt ir izmantots novēloti un nerīkojoties preventīvi;

R.  tā kā, lai gan Kotonū nolīgumā pēc tā pārskatīšanas 2010. gadā ir nepārprotami atzīta valstu parlamentu, vietējo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma, to dalība sarunās par ĀKK un ES politiku un pasākumiem ir bijusi ierobežota;

S.  tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas saskaras ar aizvien ierobežojošākiem tiesību aktiem un citiem šķēršļiem, kas ierobežo to darbību un jomu;

T.  tā kā ĀKK reģionā ietilpst vairākas aizjūras zemes un teritorijas (AZT), kuras ir asociētas ar Eiropas Savienību un kuru īpašās attiecības ar ES atbalsta atteikšanos no tradicionālās attīstības palīdzības pieejas, lai labāk ņemtu vērā to piederību Eiropas valstu saimei; tā kā, lai gan AZT ir īpašs statuss, tās tāpat kā ĀKK valstis joprojām saņem finansējumu no 11. Eiropas Attīstības fonda (EAF);

U.  tā kā EAF finansē, izmantojot ES dalībvalstu tiešās iemaksas, un uz to neattiecas parastie ES budžeta noteikumi; tā kā Parlamentam nav nekādu pilnvaru attiecībā uz EAF budžeta izpildes apstiprināšanu, izņemot jau veikto maksājumu apstiprināšanu, un tam nav arī oficiālas kontroles tiesības attiecībā uz EAF plānošanu;

V.  tā kā 11. EAF aptuveni EUR 900 miljoni ir rezervēti Āfrikas Miera nodrošināšanas fondam un aptuveni EUR 1,4 miljardi no EAF rezerves līdzekļiem tiks izmantoti ES trasta fonda Āfrikai vajadzībām;

W.  tā kā ĀKK valstu iekšējiem resursiem kopā ar diasporu kopienu naudas pārvedumiem varētu būt būtiska nozīme attīstības finansēšanā;

X.  tā kā EAF iekļaušana budžetā dotu iespēju nodrošināt demokrātisko kontroli, palielinātu atpazīstamību un pārredzamību attīstībai paredzēto ES līdzekļu izlietošanā; tā kā, no otras puses, EAF plānošanas daudzgadu raksturs nodrošina līdzekļu aplēses iespēju, un tā iekļaušana budžetā varētu samazināt ĀKK valstīm paredzēto attīstības līdzekļu apjomu par labu citām ārpolitikas prioritātēm un radīt priekšstatu, ka tiek vājināta priviliģētā ES un ĀKK valstu partnerība; tā kā EAF iekļaušana budžetā varētu arī apdraudēt Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda un citu svarīgu iniciatīvu, piemēram, Āfrikas trasta fonda, finansēšanu, ja netiks izveidots īpašs instruments, lai finansētu drošības izdevumus, kas saistīti ar sadarbību attīstības jomā,

1.  apstiprina, ka ĀKK un ES sadarbība ir lietderīgs un unikāls sasniegums, kas pēdējo 40 gadu laikā ir nostiprinājis saiknes starp ĀKK un ES tautām un valstīm, un to parlamentiem; uzsver — ņemot vērā ĀKK valstu kā grupas pausto apņēmību īstenot vienotu rīcību —, lai uzlabotu sadarbības efektivitāti un pielāgotu to jauniem izaicinājumiem, ir jānosaka jauna struktūra, ar ko tiek saglabāti universāli ĀKK un ES acquis elementi, piemēram, apņemšanās nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu, dzimumu līdztiesību, cilvēces attīstību, labu pārvaldību un demokrātiju, mērķis nodrošināt tiesiskumu un labas prakses apmaiņu vienotā sistēmā, savukārt galvenais darbs ir jāveic saskaņā ar subsidiaritātes principu, proti, īstenojot reģionālus nolīgumus, kas ir īpaši izstrādāti atbilstoši konkrētām reģiona vajadzībām un abpusējām ES un attiecīgā reģiona interesēm;

2.  uzsver, ka gan kopējai sistēmai, gan reģionāliem nolīgumiem vajadzētu būt juridiski saistošiem; uzsver — lai uzlabotu to efektivitāti, samazinātu dublēšanos un novērstu politiskos regulējumus, kas daļēji pārklājas, reģionālie nolīgumi ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm ir jāizstrādā tā, lai tiktu ņemtas vērā pastāvošās reģionālās un apakšreģionālās organizācijas, piem., Āfrikas Savienība, reģionālās ekonomikas kopienas, reģionālās stratēģijas vai reģionālie nolīgumi, piemēram, ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN), un lai nodrošinātu iespēju iekļaut citas valstis, piemēram, Ziemeļāfrikas valstis, vai veidot grupas, ņemot vērā īpašas intereses vai vajadzības (piemēram, attīstības līmeni, attiecīgi apvienojoties vismazāk attīstītajām valstīm (VAV), vai ģeogrāfiskās īpatnības, attiecīgi apvienojoties mazo salu jaunattīstības valstīm);

Mērķi, principi un sadarbības noteikumi

3.  prasa jaunajā nolīgumā galveno uzmanību veltīt 2030. gadam paredzētajai programmai un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un izveidot stingras uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu, ka nolīguma īstenošana palīdz sasniegt IAM un veicina tos;

4.  aicina izmantot ĀKK un ES salīdzinošās uzraudzības, pārskatatbildības un pārskatīšanas mehānismu, lai regulāri pārbaudītu IAM īstenošanu dalībvalstīs, piedaloties ĀKK un ES pārstāvjiem ne tikai no centrālajām valsts iestādēm, bet arī no parlamentiem, reģionālajām un vietējām pašvaldībām, pilsoniskās sabiedrības un zinātniskajām kopienām, un ik gadu izstrādājot secinājumus un ieteikumus valsts, reģionālajiem un pasaules pārskatīšanas procesiem un turpmākiem pasākumiem;

5.  turklāt uzsver, ka jaunajā nolīgumā paredzētās valsts nozaru politikas plānošanā, pieņemšanā un īstenošanā būtu pilnībā jāņem vērā uz zināšanām balstīta politika;

6.  prasa, lai cīņa pret nabadzību un nevienlīdzību un to galīga izskaušana, kā arī ilgtspējīgas attīstības veicināšana joprojām būtu galvenais ĀKK un ES sadarbības mērķis; tomēr uzstāj, ka jaunam nolīgumam galvenokārt vajadzētu būt politiskam projektam, kas balstīts uz līdzatbildības principu, un noteikti jāatsakās no devēja — saņēmēja mentalitātes; uzskata, ka sadarbībai būtu jānotiek kopēju interešu jomās, kurās sagaidāmi kopēji ieguvumi ne tikai ekonomiskā ziņā, bet arī attiecībā uz mieru, drošību, cilvēktiesībām, tiesiskumu, labu pārvaldību, demokrātiju, migrāciju, vidi, klimata pārmaiņām un citām jomām, kas saistītas ar ĀKK un ES iedzīvotāju labklājību;

7.  atkārtoti pauž pārliecību, ka politikas saskaņotība attīstībai (PCD) ir būtiski svarīgs elements jaunās ilgtspējīgas attīstības programmas mērķu sasniegšanā; uzskata, ka Kotonū nolīguma visaptverošais raksturs veicina PCD un tādēļ jaunajā nolīgumā tas būtu jāsaglabā; norāda uz nepieciešamību jaunajā nolīgumā saglabāt konkrēti ar PCD saistītos noteikumus un uzlabot dialogu par saistītajiem jautājumiem; atkārtoti ierosina saistībā ar Apvienoto parlamentāro asambleju iecelt pastāvīgos PCD līdzreferentus;

8.  uzskata, ka starptautiski saskaņotu palīdzības efektivitātes principu ievērošana ir galvenais priekšnoteikums, lai īstenotu programmu laikposmam līdz 2030. gadam, un uzskata, ka topošajā nolīgumā būtu jāiekļauj atsauce uz to;

9.  prasa, lai Kotonū nolīguma būtiskie elementi attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātijas principiem un tiesiskumu būtu arī jaunā nolīguma uz vērtībām balstītajā pamatā; prasa, lai laba pārvaldība tiktu papildus iekļauta kā būtisks elements atbilstīgi jaunajam 16. ilgtspējīgas attīstības mērķim saistībā ar mieru, tiesiskumu un efektīvām iestādēm; atgādina, cik svarīgi ir pilnībā īstenot Kotonū nolīguma 9. pantu;

10.  uzsver, ka politiskais dialogs ir Kotonū nolīguma būtiska daļa un ka 8. un 96. pantā ir paredzēti konkrēti tiesiskie līdzekļi, lai nodrošinātu ĀKK valstu un ES attiecību būtiskus elementus, neraugoties uz to, ka iepriekš to izmantošana ne vienmēr ir bijusi efektīva; prasa, lai politiskais dialogs arī turpmāk būtu galvenais tiesiskais pīlārs jaunā nolīguma vispārējā sistēmā un reģionālajā līmenī; prasa efektīvāk, sistemātiskāk un proaktīvāk izmantot politisko dialogu, lai novērstu politiskās krīzes;

11.  uzsver, ka Kotonū nolīguma 97. pantā ir paredzēta apspriežu procedūra un atbilstīgi pasākumi, lai risinātu nopietnus korupcijas gadījumus, un pauž nožēlu, ka līdz šim minētais pants ir piemērots tikai vienu reizi; prasa jaunajā partnerattiecību nolīgumā starp ES un ĀKK valstīm uzlabot minēto procedūru, lai tā kļūtu pilnībā funkcionējoša;

12.  šajā sakarībā uzsver, ka politiskais dialogs ir vērtīgs pamats, lai uzlabotu partnervalstu iedzīvotāju stāvokli; pauž nožēlu par līdzšinējo šī instrumenta nepietiekamo izmantošanu un zemo efektivitāti; tāpēc aicina uzlabot cilvēktiesību stāvokļa un citu būtisku un fundamentālu nolīguma elementu uzraudzību, uzsver, ka uzraudzībai ir jābūt iekļaujošai un tādai, kurā tiek nodrošināta līdzdalība, un prasa regulāri reizi divos gados vai ik pēc vairākiem gadiem veikt izvērtēšanu un sniegt kopīgus ziņojumus par to, kā ĀKK un ES dalībvalstis ievēro šos elementus, ar mērķi skaidri norādīt uz faktiem, kritizēt vai slavēt; prasa šo ziņojumu rezultātus iesniegt visaptverošās ĀKK un ES sanāksmēs un izmantot tos par pamatu politiskajā dialogā, kā arī ņemt tos vērā valsts, reģionālajos un pasaules IAM īstenošanas pārskatos;

13.  aicina vairāk iesaistīt valstu parlamentus un reģionālās un vietējās pašvaldības iestādes gan ĀKK valstīs, gan ES dalībvalstīs visos ĀKK un ES politikas un darbību posmos, sākot no turpmākās plānošanas un programmu izstrādes, beidzot ar īstenošanu, novērtēšanu un pārraudzību, jo īpaši ņemot vērā subsidiaritātes principu;

14.  mudina visas jaunā nolīguma puses apņemties piešķirt vietējai un reģionālajai pārvaldei lielāku autonomiju un palielināt tās spējas, lai tā varētu efektīvi veikt savus uzdevumus un īstenot nozīmīgu lomu ĀKK valstu attīstībā;

15.  prasa politiskajā dialogā, plānošanā un īstenošanā vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību un atbalstīt to spēju veidošanā, īpaši attiecībā uz vietējām grupām, kuras šī politika ietekmē tieši; šajā sakarībā uzsver arī pilsoniskās sabiedrības darbības jomas ierobežošanas risku dažās valstīs un nepieciešamību iekļaut arī tādas grupas kā minoritātes, jaunieši un sievietes, kuras nespēj organizēt savas intereses vai kuras konkrētajā valstī netiek atzītas, neraugoties uz to likumīgajām demokrātiskajām interesēm;

16.  uzskata, ka privātajam sektoram var būt būtiska nozīme attīstības procesā un tas var sniegt ieguldījumu attīstības finansēšanā, ja ieguldījums tiek veikts, respektējot iedzīvotājus, tradicionālās īpašumtiesības vai izmantošanas tiesības, kā arī vidi un atbilstīgi ANO pamatprincipiem par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām; tādēļ aicina atbalstīt Eiropas Investīciju bankas (EIB) uzraudzībā esošos privātos ieguldījumus, ja tie atbilst starptautiskajām cilvēktiesībām un sociālajiem un vides aizsardzības noteikumiem; uzsver, ka jaunajās partnerattiecībās prioritāte būtu jāpiešķir mazajiem ražotajiem un lauksaimniekiem, kā arī mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piemērotas vides nodrošināšanai un veicināšanai; turklāt aicina politikas izstrādē, plānošanā un īstenošanā uzklausīt vietējos un valsts privātā sektora pārstāvjus;

Turpmākās ĀKK un ES iestādes

17.  aicina ĀKK un ES Apvienotās padomes sanāksmēs iekļaut tematiskas un steidzamas politiskās debates, tostarp par sensitīviem jautājumiem, lai pieņemtu kopīgus secinājumus par tām; aicina attiecīgās ĀKK un ES dalībvalstu ministrijas uzlabot savu dalību ministru līmenī, lai nodrošinātu šīm sanāksmēm vajadzīgo politisko leģitimitāti un panāktu partnerības principam nepieciešamo publicitāti;

18.  aicina jaunajā sadarbības nolīgumā iekļaut spēcīgu parlamentāro dimensiju, izmantojot Apvienoto parlamentāro asambleju (APA), kas nodrošinās atvērtu demokrātisku un visaptverošu parlamentāro dialogu, cita starpā par sarežģītiem un sensitīviem jautājumiem, sekmēs kopīgus (reģionālus) politiskos projektus, nodrošinās tiem demokrātisku pamatu, iesaistot dažādas ieinteresētās personas, uzraudzīs izpildvaras darbu, kā arī attīstības sadarbību, veicinās demokrātiju un cilvēktiesības un tādējādi sniegs būtisku ieguldījumu jaunajā attīstības partnerībā, balstoties uz vienlīdzīgiem noteikumiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai APA jau no sākuma tiktu iesaistīta visās attiecīgajās diskusijās par ĀKK un ES partnerību pēc 2020. gada;

19.  pauž stingru pārliecību, ka APA debatēs būtu jānodrošina visu politisko spēku pienācīga demokrātiska un samērīga pārstāvība un līdzdalība; tāpēc aicina valstu delegācijas APA iekļaut valsts politiskā spektra parlamentu pārstāvjus un nodrošināt opozīcijas pārstāvju klātbūtni;

20.  prasa pielāgot APA jaunajai reģionālajai struktūrai, tādējādi tās darbību reģionālajos forumos koncentrējot uz reģionāli svarīgiem jautājumiem un cieši iesaistot valstu un reģionālos parlamentus, vienlaikus regulāri, tomēr salīdzinoši retāk rīkojot ĀKK un ES apvienotās sanāksmes; prasa APA sesijās iekļaut tematiskas tikšanās ar pilsonisko sabiedrību, vietējām pašvaldībām un privāto sektoru, lai turpinātu izstrādāt un paplašināt debates par tematiem, kas saistīti ar APA programmu;

21.  aicina APA Prezidiju izstrādāt stratēģiskāku Asamblejas darba programmas virzību; prasa APA komiteju turpmākajos ziņojumos nodrošināt skaidru saikni ar 17. IAM, lai būtu iespējams nepārtraukti pārraudzīt visu šo mērķu sasniegšanu; prasa galvenajā ĀKK un ES forumā saskaņot kopīgās rezolūcijas par steidzamiem starptautiskiem jautājumiem, kavēšanos saistībā ar IAM jautājumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem, savukārt reģionālajās vai citās attiecīgās sanāksmēs saskaņot rezolūcijas par pašreizējiem jautājumiem un problēmām, kuras ir steidzamas un īpaši aktuālas attiecīgajam reģionam vai konkrētai grupai; šajā sakarībā atgādina priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei par to, cik politiski svarīgi ir, lai APA sesijās Padome tiktu pārstāvēta ministru līmenī; prasa, lai ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāji tiktu uzaicināti piedalīties Apvienotās padomes sanāksmēs, lai nodrošinātu efektīvu un savstarpēju informācijas plūsmu un uzlabotu iestāžu sadarbību;

22.  prasa turpināt centienus, lai uzlabotu APA īstenoto attīstības plānošanas pārbaudi, ņemot vērā attīstības efektivitātes principus, un turpmākos pasākumus saistībā ar minēto pārbaudi; aicina Komisiju un valdības veicināt valstu parlamentu, vietējo un reģionālo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora un diasporas kopienu pārstāvju iesaisti visos dažādajos attīstības plānošanas pārbaudes posmos un savlaicīgi un pārskatāmi sniegt valstu parlamentiem visu pieejamo informāciju, lai palīdzētu tiem īstenot demokrātisko kontroli;

23.  uzskata, ka ES un ĀKK partnerībai ir jācenšas panākt ciešāka sadarbība ar citiem globālajiem partneriem (piemēram, ar Āfrikas Savienību un Apvienoto Nāciju Organizāciju) un pēc iespējas ar citiem starptautiskajiem spēkiem, kā arī sasniegt labāku koordināciju un sadarbību, nepieļaujot darba vai misiju dubultošanos, lai risinātu kara, iekšējo konfliktu, nedrošības, nestabilitātes un pārejas radītās problēmas;

Turpmākais finansējums

24.  pauž pārliecību, ka vienlaicīga Kotonū nolīguma un Savienības daudzgadu finanšu shēmas (DFS) termiņa beigšanās sniedz iespēju beidzot pieņemt lēmumu par Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā, lai uzlabotu ES attīstības finansēšanas efektivitāti, pārredzamību, demokrātisko kontroli, pārskatatbildību, pārredzamību un saskaņotību; tomēr uzsver, ka attiecībā uz šo iekļaušanu budžetā būtu jāievēro šādi nosacījumi: i) jāgarantē attīstībai paredzēto līdzekļu rezervēšana, lai saglabātu finansējuma līmeni jaunattīstības valstīm, un ii) jārod pastāvīgs atsevišķs risinājums ES ar attīstības sadarbību saistīto un saskaņoto drošības izdevumu finansēšanai; atgādina, ka, pat iekļaujot EAF budžetā, tajā jāietver ar ES sadarbības politiku saskaņoti kritēriji; mudina abas puses modernizēt finansēšanas instrumentus un pēc iespējas veicināt vispārēju un nozaru budžeta atbalstu;

25.  norāda, ka Savienības budžetā jau ir instrumenti, kas paredzēti konkrētiem partneriem, un ka EAF iekļaušanu budžetā var ieplānot tā, lai ņemtu vērā un sekmētu privileģētās ĀKK un ES attiecības nolūkā sekmēt ilgtspējīgu attīstību; aicina Komisiju nākt klajā ar ceļvedi, kurā apskatīti iepriekš minētie jautājumi, pirms tiek iesniegti vajadzīgie priekšlikumi nākamajai DFS;

26.  atgādina, ka ĀKK un ES turpmākajām attiecībām ir jābūt politiskām, piemēram, orientētām uz kopīgiem politiskiem projektiem dažādos starptautiskos forumos, un tām nevajadzētu galvenokārt būt līdzekļu devēja un līdzekļu saņēmēja attiecībām; tādēļ uzsver, ka ES attīstības palīdzības principi ir vienlīdzīgi jāpiemēro visām jaunattīstības valstīm un tāpēc ir pakāpeniski jāpārtrauc sniegt ES attīstības palīdzība attīstītajām ĀKK valstīm, tām piemērojot tādus pašus noteikumus kā valstīm, kas nav ĀKK valstis; uzskata, ka, ĀKK valstu pašfinansējuma līmeņa palielināšana atbilstu ĀKK valstu mērķiem nodrošināt neatkarīga dalībnieka lomu, un šajā sakarā uzsver, ka ir svarīgi, lai jaunajā nolīgumā tiktu iekļauti uzlaboti instrumenti, kas paredzēti, lai veidotu ĀKK valstu spēju finansēt svarīgas ekonomikas nozares; aicina puses dubultot centienus, lai veidotu ĀKK valstu spējas un pārvaldītu un lietderīgi izmantotu vietējos resursus, jo īpaši uzlabojot nodokļu sistēmas, nodrošinot dabas resursu pareizu pārvaldību un veicinot industrializāciju un izejvielu pārstrādi vietējā, reģionālajā un pasaules tirgū;

27.  uzsver, ka 11. EAF ir galvenais Āfrikas Miera nodrošināšanas fonda (APF) finansēšanas avots, neraugoties uz to, ka 2003. gadā, kad APF izveidoja, tas bija paredzēts kā pagaidu risinājums; prasa izveidot īpašu instrumentu, lai finansētu drošības izmaksas saistībā ar attīstības sadarbību;

28.  ņem vērā Komisijas 2016. gada 7. jūnija paziņojumu par jauna partnerības regulējuma ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā; norāda, ka ES budžeta un EAF ieguldījums kopējā finansējumā, kas ir EUR 8 miljardi, tiek veidots tikai no iepriekš plānotā atbalsta; aicina neapdraudēt attīstības palīdzības sniegšanu atbalsta saņēmējiem un finansēt ar migrāciju saistītas iniciatīvas ar jaunām apropriācijām;

29.  aicina ieviest īpašu instrumentu visām AZT, kas izstrādāts, lai atbilstu to īpašajam statusam un piederībai Eiropas valstu saimei; aicina veidot ciešāku sadarbību starp ĀKK valstīm un AZT, lai veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību to attiecīgajos reģionos un pilnīgāk integrētu AZT to reģionālajā vidē;

Tirdzniecības aspekts: Ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN)

30.  atgādina, ka EPN ir reģionālās sadarbības pamats un ka tiem ir jābūt instrumentiem, kas paredzēti attīstībai un reģionālajai integrācijai; tāpēc uzsver, ka visos EPN ir svarīgi juridiski saistoši ilgtspējības noteikumi (par cilvēktiesībām un sociālajiem un vides standartiem), un uzsver, ka ir svarīgi izveidot efektīvas uzraudzības sistēmas, kas ietver plašu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju loku, lai indentificētu un novērstu jebkādu iespējamu negatīvu ietekmi saistībā ar tirdzniecības liberalizāciju;

31.  aicina, lai nolīgums laikposmam pēc Kotonū nolīguma tiktu izveidots kā politisks jumta nolīgums, kurā noteiktas saistošas obligātās prasības attiecībā uz EPN, lai nodrošinātu nepārtrauktību attiecībā uz pašreizējā Kotonū nolīgumā ietvertajām saiknēm ar ilgtspējības noteikumiem par labu pārvaldību, cilvēktiesību, tostarp visneaizsargātāko cilvēku tiesību, ievērošanu, un sociālo un vides standartu ievērošanu, un tādēļ, ka tas nodrošinātu atbilstīgu pamatu attīstības un politikas saskaņotībai; prasa īstenot apvienotās parlamentārās kontroles un uzraudzības procesu attiecībā uz EPN ietekmi, kā arī strukturētus mehānismus pilsoniskās sabiedrības veiktai uzraudzībai;

o
o   o

32.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt ES Padomei, Komisijai, ĀKK Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas Prezidijam.

(1) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/03_01/pdf/mn3012634_en.pdf
(2) http://www.epg.acp.int/fileadmin/user_upload/Georgetown_1992.pdf
(3) OV C 310, 25.8.2016., 19. lpp.
(4) OV C 65, 19.2.2016., 257. lpp.
(5) OV C 67E, 18.3.2010., 120. lpp.
(6) OV C 103E, 29.4.2004., 833. lpp.
(7) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/2015_acp2/pdf/101905en.pdf
(8) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/2015_acp2/pdf/1081264en.pdf
(9) http://www.africa-eu-partnership.org/sites/default/files/documents/eas2007_joint_strategy_en.pdf
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0336.
(11) http://www.acp.int/content/acp-eu-stand-together-post-2015-development-agenda
(12) http://www.epg.acp.int/fileadmin/user_upload/Sipopo_Declaration.pdf
(13) ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija A/RES/69/313.
(14) ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija A/RES/70/1.

Juridisks paziņojums