Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par Ruandu: Victoire Ingabire lieta (2016/2910(RSP))

P8_TA(2016)0378 RC-B8-1061/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2013. gada 23. maija rezolūciju par Ruandu — Victoire Ingabire lieta(1),

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu (ACHPR),

–  ņemot vērā ĀS hartu par demokrātiju, vēlēšanām un pārvaldību,

–  ņemot vērā Principus un pamatnostādnes par tiesībām uz taisnīgu tiesu un juridisko palīdzību Āfrikā,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Ruanda ratificēja 1975. gadā,

–  ņemot vērā 2015. gada vispārējā regulārā pārskata attiecībā uz Ruandu iznākumu un 2016. gada ANO Cilvēktiesību komitejas noslēdzošo secinājumu,

–  ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

–  ņemot vērā 2015. gada 3. decembrī ES vārdā sniegto augstās pārstāves Federikas Mogerīni deklarāciju saistībā par Ruandas Konstitūcijas pārskatīšanu,

–  ņemot vērā 2015. gada 18. decembra ES kopīgo vietējo paziņojumu par referendumu Ruandā un šīs valsts Konstitūcijas projektu,

–  ņemot vērā Apvienoto demokrātisko spēku 2016. gada 16. martā sniegto paziņojumu presei par apelāciju politieslodzītās Victoire Ingabire Umuhoza lietā,

–  ņemot vērā organizācijas Freedom House 2015. gada ziņojumu par Ruandu,

–  ņemot vērā Amnesty International ziņojumu “Rwanda 2015/2016” (“Ruanda 2015/2016”),

–  ņemot vērā Amnesty International 2013. gada ziņojumu “Justice in jeopardy: The first instance trial of Victoire Ingabire” (“Tiesiskums ir apdraudēts – Pirmās instances tiesas process pret Victoire Ingabire”),

–  ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības Augstās pārstāves Catherine Ashton 2013. gada 4. februāra atbildi uz rakstisko jautājumu E-010366/2012 par Victoire Ingabire,

–  ņemot vērā organizācijas Human Rights Watch 2016. gada 29. septembra ziņojumu “Rwanda: Opposition Activist Missing” (“Ruanda. Pazudušie opozīcijas aktīvisti”),

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta mierīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību jautājumos 2014. gada ziņojumu par Ruandu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Ruanda ir viena no nedaudzajām Āfrikas valstīm, kurai ir vadoša loma Tūkstošgades mērķu sasniegšanā, īpaši tādos aspektos kā dzimumu līdztiesība, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm, visiem pieejama pamatizglītība, bērnu un māšu mirstība, HIV izplatība un vides ilgtspēja;

B.  tā kā spēcīgā ekonomiskā izaugsme ir ievērojami paaugstinājusi dzīves līmeni, par ko liecina tas, ka bērnu mirstība samazinājusies par divām trešdaļām un gandrīz visi attiecīgā vecuma bērni apmeklē pamatskolu;

C.  tā kā ir veikti politiski un ekonomiski pasākumi, lai uzlabotu valsts ekonomisko situāciju un padarītu to industrializētāku un vairāk orientētu uz pakalpojumu sniegšanu;

D.  tā kā 2012. gada 30. oktobrī Apvienoto demokrātisko spēku (UDF) vadītājai Victoire Ingabire tika piespriests astoņu gadu cietumsods par teroraktu plānošanu pret valsts pārvaldes iestādēm un par 1994. gada genocīda nozīmīguma neatzīšanu, tikai tāpēc vien, ka viņai bija saiknes ar Ruandas Atbrīvošanas demokrātiskajiem spēkiem (FDLR);

E.  tā kā 2016. gada septembrī Eiropas Parlamenta delegācijai tika liegta iespēja tikties ar apcietinājumā esošo opozīcijas līderi Victoire Ingabire; tā kā, neraugoties uz to, ka apmeklējuma centrā bija sieviešu loma sabiedrībā un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm, Ārlietu un sadarbības ministrija uzskatīja, ka nav nekāda iemesla, lai ieslodzīto Victoire Ingabire, uz kuru attiecas apcietinājuma vadlīnijas un noteikumi, apmeklētu oficiāla ES Parlamenta delegācija;

F.  tā kā delegācija konstatēja, ka ir vēl jāveic svarīgi uzdevumi, piemēram, jānodrošina izglītības pieejamība lauku apvidos, vienlīdzīgākas īpašumtiesības, labāka piekļuve nodarbinātībai nozarēs, kas nav lauksaimniecība, un tā kā cilvēktiesību situācija Ruandā, īpaši attiecībā uz iesaistīšanos politikā un vārda brīvību, aizvien raisa bažas, turklāt pilsoniskā sabiedrībā vēl aizvien ir ļoti vāja;

G.  tā kā daudzas cilvēktiesību organizācijas ir nosodījušas Victoire Ingabire pirmajā instancē piespriesto sodu, jo tiesvedības gaitā tika novēroti nopietni pārkāpumi un attieksme pret viņu nebija taisnīga; tā kā Amnesty International ziņojumā ir norādīts uz aizspriedumu pilnajiem Ruandas prezidenta publiskajiem izteikumiem pirms tiesas un uz to, ka tiesa balstījās uz atzīšanos, taču ir informācija, ka Kami cietumā tiek izmantota spīdzināšana; tā kā 2013. gada četri apsūdzības liecinieki un viens līdzvainīgi apsūdzētais, kas bija liecinājuši pret Victoire Ingabire 2012. gadā Ruandas Augstajā tiesā, paziņoja Augstākajai tiesai, ka viņu liecības ir safabricētas;

H.  tā kā 2012. gada 13. septembrī Victoire Ingabire kopā ar vēl divām personībām Ruandas politikā, Bernard Ntaganda un Deogratias Mushyayidi, tika nominēta 2012. gada Eiropas Parlamenta Saharova balvai par domas brīvību;

I.  tā kā 2015. gadā Victoire Ingabire iesniedza apelāciju Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesā, apsūdzot Ruandas valdību viņas tiesību pārkāpšanā; tā kā 2015. gada martā Ruanda izstājās no Āfrikas tiesas jurisdikcijas, apgalvojot, ka Ruandas tiesas pašas spēj izskatīt visas vietējās lietas; tā kā 2016. gada 29. februārī — tikai dažas dienas pirms Victoire Ingabire pret Ruandas valdību ierosinātās lietas izskatīšanas tiesā — Ruandas valdība atsauca savu deklarāciju, kas ļāva indivīdiem tieši vērsties Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesā;

J.  tā kā saskaņā ar Victoire Ingabire partijas FDU-Inkingi teikto viņas apcietinājuma apstākļi kopš 2016. gada aprīļa ir ievērojami pasliktinājušies; tā kā viņai neļauj saņemt ēdienu no malas un nenodrošina viņas veselības stāvoklim piemērotu ēdienu un tā kā viņas medicīniskā izziņa atzīta par nederīgu;

K.  tā kā citu problēmu starpā FDU-Inkingi nav iespējams oficiāli reģistrēties kā politiskai partijai un vairāki tās biedri saņēmuši draudus, ir aizturēti vai apcietināti;

L.  tā kā vairāki opozīcijas partiju locekļi atrodas apcietinājumā; tā kā ar FDU-Inkingi saistītā medmāsa un politiskā aktīviste Illuminée Iragena piecus mēnešus atrodas bezvēsts prombūtnē un ir bažas par viņas drošību; tā kā FDU-Inkingi kasiere Léonille Gasengayire 2016. gada 23. augustā tika apcietināta un viņai izvirzīta apsūdzība aicināšanā uz sacelšanos;

M.  tā kā pasaules preses brīvības indeksā 2016. gadā Ruanda ieņem 161. vietu no 180 valstīm; tā kā preses brīvība ir turpinājusi pasliktināties, pret neatkarīgajiem žurnālistiem bieži tiek vērsti uzbrukumi, draudi un viņi tiek apcietināti; tā kā aizvien biežāk žurnālisti, kas darbojas trimdā, un ārvalstu žurnālisti saskaras ar iebiedēšanu un vardarbību un pat tiek nolaupīti, ja savos ziņu sižetos kritizē valsts amatpersonas;

N.  tā kā 2014. gada oktobrī pēc tam, kad bija pārraidīta pretrunīga BBC dokumentālā filma par 1994. gada Ruandas genocīdu, valdība uz nenoteiktu laiku pārtrauca BBC radiopārraižu translāciju kiņaruandas valodā;

O.  tā kā demokrātijas konsolidēšanai, tostarp nodrošinot tiesu varas neatkarību un opozīcijas partiju piedalīšanos, ir būtiska nozīme, jo īpaši ņemot vērā prezidenta vēlēšanas, kas tiks rīkotas 2017. gadā;

P.  tā kā Ruandas tiesu sistēmas trūkumi, kas bija redzami Victoire Ingabire kriminālprocesā, ir mazinājuši paļāvību, ka tā spēj izskatīt politisku publicitāti guvušas lietas;

Q.  tā kā Ruanda ir nozīmīgs spēlētājs Lielo Ezeru reģionā un tai var būt ārkārtīgi svarīga loma stabilizācijas procesā, tostarp cīņā pret izrakteņu un citu dabas resursu nelegālu tirdzniecību; tā kā ANO ekspertu grupas, kas pētīja Kongo Demokrātisko Republiku (KDR), 2015. gada ziņojumā Ruandas valdībai ieteikts izmeklēt alvas, tantala un volframa nelegālas tirdzniecības gadījumus, kā arī KDR izcelsmes izrakteņu legalizāciju Ruandā un saukt vainīgos pie atbildības,

1.  stingri nosoda politisko motivētas tiesu prāvas, politisko pretinieku sodīšanu un prāvas rezultātu iepriekšēju paredzēšanu; mudina Ruandas valdību panākt ekonomiskajiem un sociālajiem sasniegumiem līdzīgus sasniegumus arī cilvēktiesību jomā, lai virzītos uz patiesi modernu un iekļaujošu demokrātiju; aicina Ruandas iestādes nodrošināt, ka Victoire Ingabire apelācijas izskatīšana norit godīgi un atbilst Ruandas un starptautiskajos tiesību aktos noteiktajiem standartiem; uzsver, ka lietu izskatīšana un apsūdzības nevar būt balstītas uz neskaidriem un neprecīziem likumiem vai likumu ļaunprātīgu izmantošanu, kā tas notiek Victoire Ingabire gadījumā;

2.  pauž dziļas bažas par Ruandas Augstākās Tiesas atteikumu izskatīt apelāciju un spriedumu, ar kuru Victoire Ingabire piespriesti 15 gadi cietumsoda, kā arī par viņas apcietinājuma apstākļu pasliktināšanos; uzskata, ka apelāciju izskatīšanas procedūra Ruandā neatbilst starptautiskajiem standartiem un ka Victoire Ingabire lietā nav ievērota nevainīguma prezumpcija;

3.  uzsver, ka Ruandas izstāšanās no Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesas (ACHPR) jurisdikcijas 2016. gada martā — tikai dažas dienas pirms Victoire Ingabire apelācijas izskatīšanas — nav nejauša un tās mērķis ir ierobežot indivīdu un NVO iespēju vērsties šai tiesā;

4.  atgādina Ruandas iestādēm, ka oficiālajā politiskajā dialogā ar Ruandu, kas noris saskaņā ar Kotonū nolīguma 8. pantu, ES ir paudusi bažas par cilvēktiesību un tiesību uz taisnīgu tiesu ievērošanu; prasa nekavējoties un objektīvi, bez jebkādiem ierobežojumiem, nepiemērotas ietekmes, spiediena un draudiem, pārskatīt Victoire Ingabire lietu, balstoties uz faktiem un atbilstoši tiesību aktiem; aicina apcietinājumā ievērot Victoire Ingabire tiesības, tostarp tiesības uz tiesisko pārstāvību un pienācīgu ēdienu un medicīnisko aprūpi;

5.  nosoda jebkādas opozīcijas partiju vadītāju vai dalībnieku, aktīvistu, žurnālistu un citu cilvēku, kas kritizē Ruandas valdību, iebiedēšanas, arestus, aizturēšanas vai kriminālvajāšanas tikai par to vien, ka viņi pauž savu viedokli; šajā sakarā, lai garantētu vārda brīvību, mudina Ruandas iestādes pārskatīt un pielāgot savus tiesību aktus, īpaši Sodu kodeksa 463. un 451. pantu, kas ierobežo vārda brīvību;

6.  aicina Ruandas iestādi izrādīt vēlmi izmeklēt pārkāpumus pret opozīcijas aktīvistiem un žurnālistiem un panākt, ka militārie aizturēšanas centri atbilst Ruandas un starptautisko tiesību aktu standartiem; mudina Ruandas varas iestādes nekavējoties atbrīvot visas personas un pārējos aktīvistus, kas aizturēti vai notiesāti tikai par to, ka izmantojuši savas tiesības uz vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību, un nodrošināt administratīvo, leģislatīvo un tiesu varas pilnvaru nošķīrumu, īpaši tiesu sistēmas neatkarīgumu;

7.  mudina Ruandas iestādes palielināt centienus izmeklēt Illuminée Iragena, John Ndabarasa, Léonille Gasangayire un citu cilvēku, kas varētu atrasties piespiedu prombūtnē, lietas, lai noskaidrotu viņu atrašanās vietu un vai nu viņus atbrīvotu, vai tiesātu, kā arī nodrošināt, ka faktisko vai aizdomās turēto valdības oponentu un kritiķu, tostarp Frank Rusagara, Joel Mutabazi, Kizito Mihigo un līdz ar viņiem apsūdzēto, lietas tiek izskatītas godīgi;

8.  mudina Ruandas iestādes nodrošināt mierīgas, uzticamas un pārredzamas vēlēšanas 2017. gadā un aicina valdību priekšvēlēšanu norisē iesaistīt arī opozīciju; pauž atbalstu ilgtermiņa ES vēlēšanu novērošanas misijai 2017. gada prezidenta vēlēšanās, kurai galvenā uzmanība jāpievērš politiskajai arēnai un pamatbrīvību ievērošanai;

9.  atgādina Ruandas iestādēm, ka demokrātija ir balstīta uz plurālistisku valdību, darboties spējīgu opozīciju, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un tiesu varu, cilvēktiesību ievērošanu un tiesību uz vārda un pulcēšanās brīvību ievērošanu; šajā sakarā aicina Ruandu padarīt politisko arēnu atvērtu, ievērot minētos standartus un veikt uzlabojumus cilvēktiesību ievērošanas jomā; sagaida, ka Ruanda īstenos ANO īpašā referenta mierīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību jautājumos 2014. gada ziņojumā iekļautos ieteikumus;

10.  aicina Ruandas iestādes steidzami pārskatīt savu deklarāciju, lai indivīdi un NVO varētu iesniegt prasības Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību tiesā, proti, atjaunot deklarāciju, lai tā atkal būtu spēkā;

11.  aicina ES un tās starptautiskos partnerus turpināt atbalstīt Ruandas tautu tās centienos veidot mieru un stabilitāti šai valstī un reģionā kopumā;

12.  aicina Komisiju turpināt regulāri izvērtēt atbalsta sniegšanu Ruandas valdības iestādēm, lai nodrošinātu, ka ar šo atbalstu pilnībā tiek sekmēta cilvēktiesību, un vārda un pulcēšanas brīvības ievērošana, politiskais plurālisms un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei Federikai Mogerini, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības institūcijām, Austrumāfrikas Kopienai, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, ES dalībvalstīm, Victoire Ingabire aizstāvjiem un Ruandas prezidentam.

(1) OV C 55, 12.2.2016., 127. lpp.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par Sudānu (2016/2911(RSP))

P8_TA(2016)0379 RC-B8-1062/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sudānu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā ES, trijotnes (Norvēģijas, Apvienotās Karalistes un Amerikas Savienoto Valstu) pārstāvju un Vācijas 2016. gada 8. augusta kopīgo paziņojumu, kurā atzinīgi vērtēts tas, ka Sudāna ir parakstījusi AUHIP ceļvedi,

–  ņemot vērā 2016. gada 28. jūlija dokumentu “Neatkarīgā eksperta ziņojums par cilvēktiesību stāvokli Sudānā” un 2016. gada 4. augusta dokumentu “Īpašā referenta ziņojums par vienpusējo piespiedu pasākumu negatīvo ietekmi uz cilvēktiesību īstenošanu (pēc viņa misijas Sudānā)”,

–  ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces/ Augstās pārstāves (PV/AP) runaspersonas 2016. gada 27. jūnija paziņojumu par Sudānas valdības lēmumu uz četriem mēnešiem vienpusēji pārtraukt karadarbību,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 2296 par Sudānu, kas pieņemta tās 7728. sanāksmē 2016. gada 29. jūnijā,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2016. gada 13. jūnija paziņojumu par stāvokli Dārfūrā,

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. pantu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7. pantu, kur abos šajos pantos ir noteikts, ka nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem,

–  ņemot vērā Augstās pārstāves Eiropas Savienības vārdā sniegto 2015. gada 9. aprīļa paziņojumu par labvēlīgas vides trūkumu 2015. gada aprīļa vēlēšanām Sudānā,

–  ņemot vērā “Sudānas aicinājuma” deklarāciju par pilsoniskas un demokrātiskas valsts izveidi,

–  ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā konflikts Dārfūrā turpinās jau 13 gadus un tajā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 300 000 cilvēku, un Sudānas valdības spēki aizvien turpina uzbrukt civiliedzīvotājiem, galvenokārt Džebelmarrā; tā kā joprojām notiekošie neselektīvie uzlidojumi civiliedzīvotājiem, tostarp Sudānas spēku nelikumīgie uzbrukumi ciematiem Dienvidkordofanā, Zilajā Nīlā un Dārfūrā, ir izraisījuši cilvēku bojāeju un civilās infrastruktūras bojājumus;

B.  tā kā ar 2010. gada Valsts drošības aktu Sudānas valdībai ir piešķirtas vispārējas pilnvaras bez apsūdzību uzrādīšanas ieslodzīt aizturētās personas vieninieka kamerās uz ilgu laiku un tā kā ir notikuši uzbrukumi organizācijām, kam nācies piespiedu kārtā izbeigt darbību;

C.  tā kā ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada 21. septembra vispārējā periodiskajā pārskatā ir teikts, ka Sudāna ir no jauna apstiprinājusi apņemšanos pievienoties Konvencijai pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un Starptautiskajai konvencijai par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu;

D.  tā kā Dārfūrā, galvenokārt Dienvidkordofanā un Zilajā Nīlā, palielinās cilvēktiesību pārkāpumu un ļaunprātīgas rīcības gadījumu skaits, tostarp sodīšana ar nāvi bez tiesas sprieduma, spēka pārmērīga izmantošana, civiliedzīvotāju nolaupīšana, pret sievietēm vērsta seksuālā vardarbība un vardarbība dzimuma dēļ, vardarbība pret bērniem un viņu ļaunprātīga izmantošana, kā arī patvaļīga apcietināšana un aizturēšana;

E.  tā kā opozīcijā esošiem politiskajiem spēkiem, pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēktiesību aizstāvjiem Sudānā ir aizliegts publiski pulcēties; tā kā ir ziņots, ka Valsts izlūkošanas un drošības dienests (VIDD) regulāri aizskar un vajā cilvēktiesību aktīvistus, studējošos aktīvistus un politiskos oponentus, kā arī vēršas pret viņiem tāpēc, ka viņi veic leģitīmus pasākumus; tā kā šogad līdz šim patvaļīgi ir apcietināti daudzi pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, tostarp četri Sudānas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kurus drošības dienesta darbinieki aizturēja Hartūmas Starptautiskajā lidostā un kuri bija ceļā uz Ženēvā 2016. gada 31. martā paredzēto augsta līmeņa sanāksmi ar diplomātiem par cilvēktiesību jautājumiem;

F.  tā kā cilvēktiesību aizstāvju grupas ir atklājušas pierādījumus par Sudānas valdības spēku uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, izmantojot ķīmiskos ieročus, un Dārfūras Džebelmarras reģiona ciematu iedzīvotāji ir ziņojuši par šaušalīgajām sekām pēc uzbrukumiem, kuros, iespējams, tika izmantoti ķīmiskie ieroči, turklāt pavisam nesen, 2016. gada 9. septembrī notika uzbrukums Gamarā ciematam; tā kā ir ziņots arī par uzbrukumiem, ko veikuši Ātrās reaģēšanas spēki (ĀRS), t. i., VIDD vadīta Sudānas militārā vienība, kuru veido bijušie valdību atbalstošie militāristi;

G.  tā kā 2016. gada 29. februārī VIDD brutāli iebruka Hartūmas Mācību un tautas attīstības centrā (TRACKS), kas ir sabiedriskā organizācija, un pēc tam centra direktors Khalfálah Alafif Muktar un aktīvisti Arwa Ahmed Elrabie, Al-Hassan Kheiry, Imani-Leyla Raye, Abu Hureira Abdelrahman, Al-Baqir Al-Afif Mukhtar, Midhat Afifadeen un Mustafa Adamtika apcietināti un viņiem tika uzrādītas kriminālapsūdzības par konspirāciju un kara veicināšanu pret valsti — noziegumiem, par kuriem piespriež nāvessodu; tā kā ir zināms, ka direktora veselības stāvoklis nav labs un ģimenes locekļiem nav ļauts viņu apmeklēt;

H.  tā kā Sudānas iestādes nosaka stingrus ierobežojumus attiecībā uz reliģijas brīvību; tā kā turpinās un pēdējos gados ir pastiprinājusies draudēšana baznīcas līderiem un kristiešu kopienu iebiedēšana; tā kā Čehijas kristiešu palīdzības organizācijas darbinieks Petr Jašek, Sudānas mācītāji Hassan Abduraheem Kodi Taour, Kuwa Shamal un Dārfūras augstskolas absolvents Abdulmonem Abdumawla Issa Abdumawla atrodas apcietinājumā jau deviņus mēnešus un pret viņiem ierosināts tiesas process, apsūdzot viņus informācijas izplatīšanā par kristiešu iespējamām ciešanām kara plosītajā Sudānas teritorijā; tā kā nesenajos gados ir palielinājies tiesas procesu, kuros uzrādītas apsūdzības par apostāzi un par to ir piespriesti nāvessodi;

I.  tā kā Ātrās reaģēšanas spēki (ĀRS) nesen tika izvietoti gar Sudānas ziemeļu robežu, lai apturētu nelegālo migrantu plūsmu; tā kā 2016. gada 31. augustā ĀRS komandieris paziņoja, ka viņa vienība patrulē gar robežu ar Ēģipti un Lībiju, un apgalvoja, ka Sudāna ES vārdā cīnās pret nelikumīgu migrāciju; tā kā ES delegācija Sudānā 2016. gada 6. septembrī noliedza šāda atbalsta sniegšanu;

J.  tā kā 2016. gada 24. augustā 48 iespējamie Sudānas patvēruma meklētāji tika deportēti no Itālijas uz Sudānu; tā kā 2016. gada maijā Sudānas iestādes deportēja vairāk nekā 400 eritrejiešus, kuri tika apcietināti ceļā uz Lībiju;

K.  tā kā Sudānas iestādes nesamērīgi daudz notiesā sievietes un meitenes par neskaidri definētiem noziegumiem; tā kā sievietes saskaras ar sistēmisku diskrimināciju un viņām piespriež miesas sodus un pēršanu par neskaidri pamatotiem apģērba nēsāšanas pārkāpumiem;

L.  tā kā “Sudānas aicinājuma” deklarācijas parakstītāji (politisko un bruņoto opozīcijas partiju pārstāvji, tostarp Nacionālās Umma partijas, Nacionālo konsensa spēku un Sudānas Revolucionārās frontes (SRF) pārstāvji) ir apņēmušies sadarboties, lai pārtrauktu konfliktus, kas plosās dažādos Sudānas reģionos, un īstenot tiesiskās, institucionālās un ekonomiskās reformas;

M.  tā kā Starptautiskā Krimināltiesa (ICC) 2009. un 2010. gadā izdeva divus orderus prezidenta al-Bashir apcietināšanai, apsūdzot viņu līdzdalībā kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un genocīdā; tā kā, neraugoties uz to, ka Sudāna nav parakstījusi Romas statūtus, ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr. 1593 (2005) ir pausta prasība Sudānai sadarboties ar ICC un tādēļ tai ir jāpilda ICC apcietināšanas orderis;

N.  tā kā 2008. gada jūnija sanāksmē Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē (VLĀAP) sanākušie ES ārlietu ministri secināja, ka Padome ir gatava apsvērt pasākumus pret personām, kas ir atbildīgas par to, ka nenotiek sadarbība ar ICC;

O.  tā kā ES kopā ar Sudānu pašreiz īsteno projektu par labāku migrācijas pārvaldību,

1.  pauž sašutumu par to, ka Sudānas valdība izmantoja ķīmiskos ieročus pret civiliedzīvotājiem Dārfūras Džebelmarras apgabalā un uzsver, ka tas ir smags starptautisko tiesību pārkāpums un arī kara noziegums; atgādina, ka Sudāna ir Ķīmisko ieroču konvencijas dalībvalsts un prasa Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas vadībā veikt starptautisku izmeklēšanu par šiem apgalvojumiem; atgādina Sudānas varas iestādēm, ka tām ir pienākums aizsargāt cilvēktiesības;

2.  joprojām pauž visdziļākās bažas par to, ka konflikta zonās, proti, Dārfūrā, Dienvidkordofanā un Zilajā Nīlā turpinās cilvēku nelikumīga nogalināšana, nolaupīšana, ar dzimumu saistīta un seksuāla vardarbība, kā arī ar šiem noziegumiem saistīta humanitārā krīze, kuru izraisīja tas, ka valsts iekšienē ir pārvietots milzīgs skaits iedzīvotāju; prasa nekavējoties izbeigt civiliedzīvotāju bombardēšanu no gaisa, ko veic Sudānas armija;

3.  izsaka nosodījumu par to, ka Sudānā tiek patvaļīgi aizturēti un apcietināti aktīvisti, kā arī par to, ka cilvēktiesību aizstāvji un žurnālisti joprojām tiek turēti apcietinājumā; aicina Sudānas valdību nodrošināt vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības miermīlīgu īstenošanu; uzsver, ka nacionālais dialogs būs veiksmīgs tikai tad, ja tas notiks apstākļos, kad ir garantēta vārda brīvība, plašsaziņas līdzekļu brīvība, biedrošanās un pulcēšanās brīvība;

4.  aicina Āfrikas Savienību un Sudānas valdību rūpīgi izmeklēt visus apgalvojumus par spīdzināšanu, sliktu izturēšanos, nelikumīgu aizturēšanu un pārmērīgu spēka izmantošanu un saukt pie atbildības taisnīgas tiesas priekšā tos, kas tajā vainojami, bet nepiemērojot nāves sodu; aicina Sudānas valdību nekavējoties izsludināt moratoriju nāvessoda izpildei un nākotnē atcelt nāvessodu un visus miesassoda veidus;

5.  jo īpaši pauž bažas par pārmērīgajiem ierobežojumiem, kas joprojām noteikti starptautiskajām humānās palīdzības aģentūrām un organizācijām; pieprasa, lai Sudānas valdība saskaņā ar tās iesaisti vispārējā regulārā pārskata procesā visiem iespējamiem veidiem censtos uzlabot starptautisko humānās palīdzības organizāciju piekļuvi, kā arī to personu piekļuvi šai palīdzībai, kuriem tā nepieciešama; mudina Sudānas valdību nekavējoties sākt konstruktīvu sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai veicinātu izpratni par cilvēktiesībām Sudānā;

6.  atkārtoti apstiprina, ka reliģijas, uzskatu un ticības brīvība ir universālas cilvēktiesības, kas jāizsargā visur un visiem; pieprasa, lai Sudānas valdība atceļ visas tiesību normas, kas soda vai diskriminē personas viņu reliģisko uzskatu dēļ, jo īpaši apostāzes gadījumā un jo īpaši attiecībā uz Čehijas kristiešu palīdzības organizācijas darbinieku Petr Jašek, Sudānas mācītājiem Hassan Abduraheem Kodi Taour, Kuwa Shamal un Dārfūras augstskolas absolventu Abdulmonem Abdumawla Issa Abdumawla;

7.  pauž bažas par Sudānas valsts izlūkošanas un drošības dienesta (NISS) represijām pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un aicina Sudānu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot ieslodzītos un izbeigt patvaļīgo aizturēšanu, atsaukt visas apsūdzības, kas saistītas ar viņu miermīlīgajām darbībām, un atļaut NVO, piemēram, TRACK, darbiniekiem, to sabiedrotajiem un studentiem aktīvistiem, darīt savu darbu, nebaidoties no represijām;

8.  norāda uz to, ka Sudāna akceptēja ieteikumus, lai ratificētu Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, kā arī lai nostiprinātu centienus spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās novēršanas jomā; tomēr aicina Sudānas valdību steidzami pārskatīt Valsts drošības aktu, kas ļauj aizdomās turamos turēt apcietinājumā līdz četrarpus mēnešiem, neizskatot lietu tiesā, un aicina veikt tiesību sistēmas reformu saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;

9.  aicina Sudānas valdību atcelt plaši piemērojamo imunitāti, ko tā noteica Sudānas tiesību aktos, publicēt triju valsts izmeklēšanas komisiju konstatējumus un publiski atzīt to, cik daudzi cilvēki tika nogalināti represijās pret tiem, kas 2013. gada septembrī protestēja pret taupības pasākumiem, un nodrošināt šajās represijās cietušajiem taisnīgumu;

10.  atgādina par Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2008. gada jūnija sanāksmes secinājumiem, kuros norādīts, ka Sudānas valdība joprojām atsakās sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu (ICC), un uzsvērts, ka Sudānas valdībai ir pienākums sadarboties un tā to spēj, un ka jebkurš ICC izdots apcietināšanas orderis ir jāpilda; mudina Omar al-Bashir ievērot starptautiskās tiesības un stāties ICC priekšā, lai atbildētu par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu;

11.  aicina Āfrikas Savienības dalībvalstis, un jo īpaši tās valstis, kuras ir uzņēmušas prezidentu Omar al-Bashir (Kongo Demokrātiskā Republika, Čada, Dienvidāfrika, Uganda un Džibutija), ievērot Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un lēmumus;

12.  aicina ES noteikt mērķtiecīgas sankcijas pret tiem, kas vainojami par nebeidzamajiem kara noziegumiem un par nesadarbošanos ar Starptautisko Krimināltiesu; prasa EĀDD nekavējoties sagatavot to personu sarakstu, kuriem piemērojamas šādas sankcijas;

13.  atzīmē, ka Sudānas valdība 2016. gada 16. martā parakstīja Ceļveža nolīgumu un pēc tam ir precizējusi savu nostāju attiecībā uz saistībām iekļaut citas attiecīgās ieinteresētās personas nacionālajā dialogā, un attiecībā uz visu to lēmumu ievērošanu, kas panākti vienojoties opozīcijas pārstāvjiem un 7+7 mehānismam, nacionālā dialoga koordinācijas komitejai; uzstāj, ka visām pusēm ir jāievēro savas saistības un prasa turpināt dialogu, lai panāktu pilnīgu pamieru; prasa, lai ES un tās dalībvalstis turpinātu ievērot savas saistības atbalstīt Āfrikas Savienības centienus nodrošināt mieru Sudānai un tās iedzīvotājiem pārejas procesā uz valsts iekšienē reformētu demokrātiju;

14.  aicina Apvienoto Nāciju Organizācijas/Āfrikas Savienības misiju Dārfūrā (UNAMID) nodrošināt pastāvīgu klātbūtni Džebelmarrā; aicina UNAMID nekavējoties izmeklēt apgalvojumus par cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpumiem, ko izdarījuši Sudānas valdības armijas locekļi un opozīcijas spēki Džebelmarrā, kā arī publiski ziņot par šiem apgalvojumiem;

15.  aicina EĀDD un Komisiju cieši uzraudzīt ES attīstības palīdzību Sudānā, lai nepieļautu nekādu tiešu vai netiešu atbalstu vietējiem bruņotiem grupējumiem un nodrošinātu, ka ĀRS spēki, kas patrulē gar Sudānas robežu ar Ēģipti un Lībiju neuzdotos par cīnītājiem pret nelikumīgo migrāciju ES vārdā;

16.  tādēļ mudina Komisiju un attiecīgās dalībvalstis nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz "migrācijas labākas pārvaldības" projektu, kas saistīts ar Sudānu, tostarp attiecībā uz plānotajām darbībām un ES, kā arī valstu finansējuma saņēmējiem, kā arī iesniegt visaptverošu ziņojumu par ES tehniskās delegācijas vizīti Sudānā 2016. gada maijā;

17.  prasa ES un tās dalībvalstīm nodrošināt, ka Parlaments tiek pilnībā informēts par dialogu, kas noteikts saskaņā ar Hartūmas procesu, kā arī nodrošināt, ka ES trasta fonda Āfrikai finansētās darbības, jo īpaši tās, kuru mērķis ir nostiprināt Sudānas valdības veiktspēju, tiek īstenotas, pilnībā ievērojot spēkā esošos nolīgumus, nodrošinot, ka atbilstība starptautiskajām saistībām un tiesībām ir pilnībā pārredzama ES un Sudānas iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai;

18.  ar bažām norāda uz pastāvīgajiem un biežajiem sieviešu tiesību pārkāpumiem Sudānā, jo īpaši uz Sudānas Kriminālkodeksa 152. pantu, kā arī mudina Sudānas varas iestādes drīzumā parakstīt un ratificēt Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Sudānas valdībai, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, Panāfrikas parlamentam un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par Taizemi, it īpaši Andy Hall lietu (2016/2912(RSP))

P8_TA(2016)0380 RC-B8-1068/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Taizemi, jo īpaši 2010. gada 20. maija rezolūciju(1), 2014. gada 6. februāra rezolūciju(2), 2015. gada 21. maija rezolūciju(3) un 2015. gada 8. oktobra rezolūciju(4),

–  ņemot vērā atbildi, kuru attiecībā uz Andy Hall situāciju Komisijas vārdā 2015. gada 19. novembrī sniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos F. Mogherini,

–  ņemot vērā paziņojumus, ar ko 2014. gada 14. novembrī nāca klajā Eiropas Savienības delegācija Taizemē, vienojoties ar ES misijas Taizemē vadītājiem,

–  ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos 2016. gada 20. septembra preses paziņojumu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas Taizemes, Kambodžas un Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas valstu direktora Maurizio Bussi 2016. gada 21. septembra paziņojumu par darba tiesību aktīvista Andy Hall notiesāšanu Taizemē,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada 11. maija vispārējo periodisko pārskatu par Taizemi un tā secinājumus,

–  ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO tematiskās darba grupas par migrāciju 2014. gada Taizemes migrācijas ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO 1998. gada Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem un ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 17. decembra rezolūciju A/RES/70/161,

–  ņemot vērā 1966. gadā pieņemto Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuram ir pievienojusies arī Taizeme,

–  ņemot vērā 1984. gada ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu,

–  ņemot vērā 2012. gada 18. novembra Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā strādājošo tiesību aizstāvim ES pilsonim Andy Hall 2016. gada 20. septembrī tika piespriests trīs gadu nosacīts cietumsods un THB 150 000 naudassods pēc tam, kad viņš bija palīdzējis Somijas NVO “Finnwatch” sagatavot ziņojumu par darba tiesību pārkāpumiem Taizemes ananāsu pārstrādes uzņēmumā “Natural Fruit Company Ltd”;

B.  tā kā A. Hall tika oficiāli izvirzīta kriminālapsūdzība par neslavas celšanu un datornoziegumiem, kas attiecas uz ziņojuma publicēšanu tiešsaistē, un tā kā divas krimināllietas pret A. Hall tika atļauts izskatīt Taizemes tiesu sistēmā;

C.  tā kā iepriekšējās tiesas sēdēs Taizemes Darba ministrijas pārstāvji un “Natural Fruit Company Ltd” darbinieki atklāja daudzskaitlīgus darba ņēmēju tiesību pārkāpumus šajā uzņēmumā;

D.  tā kā 2015. gada 18. septembrī Prakanong tiesa Bangkokā lēma par labu A. Hall un apstiprināja lēmumu noraidīt prasību pret viņu citās krimināllietās par neslavas celšanu, taču šo lēmumu pārsūdzēja gan “Natural Fruit Company Ltd”, gan Taizemes ģenerālprokurors, un lietu pašlaik izskata Augstākā tiesa; tā kā divas civilprasības ir apturētas, gaidot divu krimināllietu izskatīšanas rezultātus;

E.  tā kā saskaņā ar starptautisko un Taizemes plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem Migrējošo darba ņēmēju tiesību tīklam jeb organizācijai, kuras padomnieks ir A. Hall, kā arī viņam pašam un 14 vistu audzēšanas uzņēmuma darbiniekiem no Mjanmas draud līdzīgas kriminālapsūdzības par neslavas celšanu un datornoziegumiem, ko ierosinājis kāds Taizemes vistas gaļas piegādātājs Eiropas tirgum;

F.  tā kā 2016. gada 28. septembrī Taizemes iestādes iztraucēja publisku pasākumu, kurā vairāki ārzemju cilvēktiesību eksperti un pētnieki vēlējās iepazīstināt sabiedrību un izplatīt organizācijas “Amnesty International” jaunāko pētniecisko pārskatu, kurā dokumentēta politisko pretinieku, migrējošo darba ņēmēju, šķietamu nemiernieku un citu personu regulāra spīdzināšana vai ļaunprātīgas darbības pret viņiem armijas bāzēs, ieslodzījuma vietās, policijas iecirkņos un aizturēšanas vietās;

G.  tā kā Taizemē nesamērīgi plaši tiek izmantoti tiesību akti par krimināli sodāmu goda aizskaršanu, kas paredz cietumsodu par šādu nodarījumu, tādējādi vēršoties pret cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri ziņo par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un šāda situācija ierobežo vārda brīvību Taizemē, pārkāpjot šīs valsts saistības saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuram Taizeme ir pievienojusies;

H.  tā kā Taizemē ir dzīvo gandrīz 4 miljoni ārvalstnieku, no kuriem 2,7 miljoni ir no Kambodžas, Laosas vai Mjanmas; tā kā kopš 2001. gada migrantiem no šīm valstīm ir iespējas saņemt darba atļaujas, taču Taizemē vēl arvien ir vairāk nekā viens miljons nereģistrētu migrējošo darba ņēmēju;

I.  tā kā saskaņā ar organizācijas “Human Rights Watch” 2016. gada 18. septembra paziņojumu Taizemē gadiem ilgi, regulāri un nesodīti tiek pārkāptas migrējošo darba ņēmēju no Mjanmas, Kambodžas un Laosas cilvēktiesības un darba tiesības un Taizemes darba tiesību akti nenodrošina nekādu vai niecīgu viņu aizsardzību, neraugoties uz Taizemes valdības apgalvojumiem, ka visi likumīgi reģistrētie migrējošie darba ņēmēji tiks aizsargāti saskaņā ar šiem tiesību aktiem;

J.  tā kā Taizeme 2006. gadā sāka īstenot Saprašanās memorandu par sadarbību (MOU) saistībā ar darba ņēmēju nodarbinātību ar Kambodžu un Laosu, bet 2009. gadā — ar Mjanmu; tā kā saskaņā ar MOU sistēmu darba ņēmēji var saņemt darba piedāvājumus un ceļošanas dokumentus pirms pārcelšanās uz Taizemi, taču tikai pieci procenti darba ņēmēju no šīm valstīm ir izmantojuši MOU procesu,

1.  atzinīgi vērtē ES stingro atbalstu Taizemes iedzīvotajiem, ar kuriem ES ir ciešas un ilglaicīgas politiskas, ekonomiskas un kultūras saites;

2.  pauž nožēlu par notiesājošo spriedumu pret A. Hall un pauž bažas par tiesas procesu un to, kā tas var ietekmēt cilvēktiesību aizstāvju brīvību veikt savu darbu;

3.  aicina Taizemes valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas un aizsargātas A. Hall un citu cilvēktiesību aizstāvju tiesības, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu, un radīt labvēlīgu vidi, kas veicina iespēju izmantot cilvēktiesības, jo īpaši nodrošināt, ka cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība netiek uzskatīta par krimināli sodāmu darbību;

4.  aicina Taizemes iestādes nodrošināt, lai valsts tiesību akti par neslavas celšanu atbilstu Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuram šī valsts ir pievienojusies, kā arī pārskatīt tiesību aktu par datornoziegumiem, jo tā pašreizējie formulējumi ir pārāk neskaidri;

5.  atzinīgi vērtē EĀDD paveikto A. Hall lietā un mudina dienestu turpināt cieši sekot situācijai; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos risināt šo jautājumu ar Taizemes valdību gaidāmajā ASEAN–ES ministru sanāksmē Bangkokā;

6.  aicina Taizemes valdību un valsts iestādes ievērot Taizemes konstitucionālās un starptautiskās saistības attiecībā uz tiesu sistēmas neatkarību, tiesības uz pienācīgu lietas izskatīšanu un taisnīgu tiesu, kā arī tiesības uz vārda brīvību, biedrošanos un mierīgu pulcēšanos;

7.  atzīst Taizemes valdības paveikto cīņā ar strādājošo ekspluatāciju un pašmāju un migrējošo darba ņēmēju aizsardzības nodrošināšanā, ko īpaši apliecina nostiprinātā darba inspekcijas sistēma, tiesību akti par darba aģentūrām, pasākumi parādu verdzības un cilvēku tirdzniecības novēršanai, stingrākas sankcijas par pārkāpumiem pret darba ņēmējiem, Starptautiskās darba organizācijas (SDO) Konvencijas Nr. 187 ratifikācija un Konvencijas par darbu jūrniecībā parakstīšana 2016. gada martā;

8.  aicina Taizemes iestādes pieņemt un tiesību aktos un praksē īstenot visaptverošu ilgtermiņa migrācijas politiku attiecībā uz valstī iebraucošiem mazkvalificētiem migrējošiem darba ņēmējiem, ņemot vērā cilvēktiesību principus un ievērojot darba tirgus vajadzības; šajā sakarībā ierosina vispirms pārskatīt Aktu par darba attiecībām, lai nodrošinātu migrējošiem darba ņēmējiem tādas pašas tiesības uz biedrošanās brīvību kādas ir Taizemes valstspiederīgajiem;

9.  aicina aizsargāt migrējošos darba ņēmējus, nodrošinot spēcīgāku stimulu darba devējiem iesaistīties legalizācijas procesā, vienlaikus nosakot lielus naudassodus vai citas sankcijas darba devējiem, kuri šajā procesā neiesaistās vai pārkāpj darba tiesības;

10.  aicina EĀDD, ES delegāciju Bangkokā un dalībvalstu delegācijas turpināt uzraudzīt cilvēktiesību situāciju Taizemē, turpināt sadarboties ar valdību un pilsonisko sabiedrību un izmantot visus pieejamos instrumentus, lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu, cieņu pret cilvēktiesību aizstāvjiem un tiesiskumu Taizemē;

11.  mudina ES un tās dalībvalstis ar pārredzamu uzraudzību un ziņošanu un sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību nodrošinātu, ka to teritorijā reģistrēti uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību Taizemē, ievēro starptautiskos cilvēktiesību standartus, un pauž gandarījumu par Somijas mazumtirdzniecības uzņēmuma “S Group” sniegto atbalstu A. Hall;

12.  pauž stingru pārliecību, ka uzņēmumus vajadzētu saukt pie atbildības par jebkādu to nodarītu kaitējumu videi un cilvēktiesību pārkāpumiem, un ka ES un dalībvalstīm to vajadzētu atbalstīt kā pamatprincipu;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, Taizemes valdībai un parlamentam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas dalībvalstu valdībām.

(1) OV C 161 E, 31.5.2011., 152. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0107. (3) OV C 353, 27.9.2016., 52. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0343.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem: 9. SFPS (2016/2898(RSP))

P8_TA(2016)0381 B8-1060/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu(1),

–  ņemot vērā galīgo projektu Komisijas Regulai (ES) .../..., ar kuru attiecībā uz 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002,

–  ņemot vērā Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes (IASB) 2014. gada 24. jūlijā izdoto 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) par finanšu instrumentiem, Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) apstiprinājuma ieteikumu par 9. SFPS(2), EFRAG veikto 9. SFPS novērtējumu, ņemot vērā patiesa un skaidra priekšstata principu, un Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Banku iestādes (EBI) komentāru vēstules par 9. SFPS apstiprināšanu,

–  ņemot vērā grozījumus 4. SFPS, ko IASB izdeva 2016. gada 12. septembrī ar nosaukumu “Applying IFRS 9 “Financial Instruments” with IFRS 4 “Insurance Contracts”” (“9. SFPS “Finanšu instrumenti” piemērošana kopā ar 4. SFPS “Apdrošināšanas līgumi””),

–  ņemot vērā Philippe Maystadt 2013. gada oktobra ziņojumu “Should IFRS standards be more European?”(“Vai SFPS standartiem vajadzētu būt eiropeiskākiem?”),

–  ņemot vērā G20 valstu vadītāju 2009. gada 2. aprīļa paziņojumu,

–  ņemot vērā 2009. gada 25. februāra ziņojumu, ko sagatavojusi Jacques De Larosière vadītā augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos,

–  ņemot vērā 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par Starptautisko grāmatvedības standartu (IAS) izvērtējumu un Starptautisko Finanšu pārskatu standartu fonda (IFRS fonds), Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) un Sabiedrības interešu uzraudzības padomes (PIOB) darbībām(3),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2016. gada 8. janvāra vēstuli Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) priekšsēdētājam par pieprasījumu izanalizēt 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz finanšu stabilitāti un 2016. gada 29. februāra atbildes vēstuli,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2016. gada 16. jūnija vēstuli finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības komisāram par 9. SFPS apstiprināšanu un 2016. gada 15. jūlija atbildes vēstuli,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārā komitejas pētījumus par 9. SFPS (“IFRS Endorsement Criteria in Relation to IFRS 9” (“SFPS apstiprināšanas kritēriji saistībā ar 9. SFPS”), “The Significance of IFRS 9 for Financial Stability and Supervisory Rules” (“9. SFPS nozīme saistībā ar finanšu stabilitāti un uzraudzības noteikumiem”), “Impairments of Greek Government Bonds under IAS 39 and IFRS 9: A Case Study” (“Grieķijas valdības obligāciju vērtības samazināšanās, kas konstatēta, izmantojot 39. SGS un 9. SFPS: konkrētā gadījuma analīze”) un “Expected-Loss-Based Accounting for the Impairment of Financial Instruments: the FASB and IASB IFRS 9 Approaches” (“Uz sagaidāmajiem zaudējumiem balstīta grāmatvedība, ko izmanto attiecībā uz finanšu instrumentu vērtības samazināšanos: FASB izmantotā pieeja un IASB izmantotā 9. SFPS pieeja”)),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem: SFPS Nr. 9 (O-000115/2016 – B8-0721/2016),

–  ņemot vēra Ekonomikas un monetārās komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā sakarā ar globālo finanšu krīzi G20 un ES darba kārtībās parādījās jautājums par starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) lomu saistībā ar finanšu stabilitāti un izaugsmi, īpaši noteikumiem attiecībā uz banku sistēmas zaudējumu atzīšanu; tā kā G20 sanāksmē un de Larosière ziņojumā ir izcelti svarīgākie ar grāmatvedības standartiem saistītie jautājumi pirms krīzes, tostarp patiesās vērtības uzskaites principa piemērošanas un peļņas un zaudējumu atzīšanas radītais procikliskums, pārāk zems uzkrāto risku novērtējums cikliskās augšupejas laikā un vienotas un pārredzamas metodikas trūkums nelikvīdo un samazinātas vērtības aktīvu novērtēšanai;

B.  tā kā starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) izdeva 9. SFPS “Finanšu instrumenti” kā galveno atbildes pasākumu saistībā ar dažiem finanšu krīzes aspektiem un tās ietekmi uz banku nozari; tā kā 9. SFPS stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī un aizstās 39. SGS;

C.  tā kā EFRAG sniedza pozitīvu ieteikumu par 9. SFPS apstiprināšanu ar vairākām piezīmēm attiecībā uz “patiesās vērtības” izmantošanu tirgus grūtību gadījumā, konceptuālas bāzes trūkumu attiecībā uz pieeju, kas paredz 12 mēnešu uzkrājumus iespējamiem sliktiem kredītiem, un neapmierinošajiem noteikumiem par ilgtermiņa investīcijām; tā kā, ņemot vērā to, ka 9. SFPS un jaunā gaidāmā apdrošināšanas standarta — 17. SFPS, spēkā stāšanās datumi ir atšķirīgi, ieteikumā ir pausta iebilde par standarta piemērojamību apdrošināšanas nozarē;

D.  tā kā strīdus un debates par patiesās vērtības uzskaites ietekmi uz ilgtermiņa investīcijām veicina arī tas, ka nav kvantitatīva ietekmes novērtējuma par šo tematu;

E.  tā kā nerealizētas peļņas atzīšanu saskaņā ar patiesās vērtības uzskaiti var uzskatīt par Kapitāla saglabāšanas direktīvas un Grāmatvedības direktīvas pārkāpumu; tā kā Komisija patlaban veic dalībvalstu prakses salīdzināšanu attiecībā uz dividenžu sadali;

F.  tā kā piesardzības principam jābūt galvenajam vadošajam principam attiecībā uz jebkuru grāmatvedības standartu;

G.  tā kā jaunais standarts, šķiet, ir tikpat sarežģīts, ja ne vēl sarežģītāks nekā iepriekšējais standarts — 39. SGS; tā kā sākotnējais mērķis bija mazināt sarežģītību;

H.  tā kā gaidāmais jaunais apdrošināšanas standarts — 17. SFPS, kas aizstās 4. SFPS, visticamāk, stāsies spēkā pēc 2020. gada; tā kā ir paustas bažas par to, ka 9. SFPS un 17. SFPS spēkā stāšanās datumi ir atšķirīgi; tā kā IASB 2016. gada septembrī izdeva galīgos grozījumus 4. SFPS, piedāvājot divus iespējamus risinājumus: pārklāšanās pieeju un pagaidu atbrīvojumu pārskatu sniedzošās vienības līmenī;

I.  tā kā Ekonomikas un monetārā komiteja ir pārbaudījusi 9. SFPS “Finanšu instrumenti”, veicot publisku uzklausīšanu, pasūtot četrus pētījumus par 9. SFPS un organizējot pārbaudi komitejā un savas SFPS pastāvīgās grupas darbības,

1.  norāda, ka 9. SFPS “Finanšu instrumenti” ir viens no galvenajiem IASB atbildes pasākumiem uz finanšu krīzi; norāda, ka tā īstenošana jau sākta;

2.  atzīst, ka 9. SFPS ir 39. SGS uzlabojums, jo pāreja no faktisko zaudējumu uz paredzamo zaudējumu vērtības samazināšanās modeli risina problēmu saistībā ar nepietiekamu un novēlotu rīcību aizdevumu zaudējumu atzīšanas procedūrā; tomēr norāda, ka 9. SFPS prasa uzskaites procesā lielā mērā izdarīt pašiem savus vērtējumus; uzsver, ka šajā jautājumā revidentu viedokļi stipri atšķiras un ir maz konkrētu norāžu; tādēļ aicina Eiropas uzraudzības iestādes sadarbībā ar Komisiju un EFRAG izstrādāt norādījumus, lai novērstu vadības rīcības brīvības ļaunprātīgu izmantošanu;

3.  lai gan neiebilst pret Komisijas regulu, ar kuru attiecībā uz 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, atgādina par pieprasījumiem, kuri attiecībā uz 9. SFPS pausti iepriekšminētajā 2016. gada 7. jūnija rezolūcijā;

4.  atgādina, ka labāka regulējuma pieeja paredz veikt ietekmes novērtējumu; norāda, ka trūkst pienācīga kvantitatīva ietekmes novērtējuma par 9. SFPS, kas daļēji skaidrojams ar ticamu datu trūkumu; uzsver nepieciešamību labāk izprast 9. SFPS ietekmi uz banku nozari, apdrošināšanas nozari un finanšu tirgiem kopumā, bet arī uz finanšu nozari kopumā; tādēļ atkārtoti prasa, lai IASB un EFRAG uzlabotu savu ietekmes analīzes spēju, īpaši makroekonomikas jomā;

5.  atkārto Ekonomikas un monetārās komitejas pieprasījumu ESRK veikt analīzi par 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz finanšu stabilitāti; atgādina ESRK apņemšanos atbildēt uz šo pieprasījumu 2017. gadā; atzinīgi vērtē to, ka ESRK ir izveidojusi jaunu darba grupu par 9. SFPS; atgādina P. Maystadt ieteikumus attiecībā uz sabiedriskā labuma kritērija paplašināšanu, proti, ka grāmatvedības standartiem nevajadzētu nedz apdraudēt finanšu stabilitāti ES, nedz kavēt ES ekonomikas attīstību;

6.  norāda, ka ir svarīgi pilnībā izprast 9. SFPS mijiedarbību ar citām regulatīvajām prasībām; atzinīgi vērtē to, ka EBI šobrīd vērtē 9. SFPS ietekmi uz bankām Eiropas Savienībā nolūkā iegūt labāku izpratni par tā ietekmi uz tiesību aktos noteikto pašu kapitālu, tā mijiedarbību ar citām prudenciālajām prasībām un veidu, kādā iestādes gatavojas piemērot 9. SFPS; norāda, ka pirmā līmeņa pamata kapitāla samazināšana, visticamāk, visvairāk skartu bankas, kas izmanto standartizēto pieeju; tādēļ aicina Komisiju līdz 2017. gada beigām ierosināt atbilstošus pasākumus uzraudzības sistēmā, piemēram, Kapitāla prasību regulā iekļaut pakāpenisku ieviešanas režīmu, kas mazinās jaunā vērtības samazināšanas modeļa ietekmi uz trīs gadiem vai līdz atbilstoša starptautiska risinājuma rašanai, un izvairīties no pēkšņas nesamērīgas ietekmes uz banku kapitāla rādītājiem un aizdevumiem;

7.  norāda, ka 9. SFPS un gaidāmā jaunā apdrošināšanas standarta — 17. SFPS — spēkā stāšanās datumi atšķiras; norāda, ka IASB ir izdevusi 4. SFPS grozījumus, kas atrisina dažas no bažām, īpaši attiecībā uz fakultatīvās atlikšanas pieejas izmantošanu; aicina Komisiju ar EFRAG atbalstu rūpīgi risināt šo jautājumu atbilstošā un pietiekamā veidā, nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā Eiropas Savienībā;

8.  uzsver, ka ilgtermiņa investīcijas ir svarīgas ekonomikas izaugsmei; pauž bažas par to, ka grāmatvedības režīms, ko saskaņā ar 9. SFPS piemēro atsevišķiem finanšu instrumentiem, kurus tieši vai netieši tur kā ilgtermiņa investīcijas, īpaši kapitālam, varētu būt pretrunā vispārējam mērķim veicināt ilgtermiņa investīcijas; aicina Komisiju pārliecināties, ka 9. SFPS kalpo ES ilgtermiņa investīciju stratēģijas vajadzībām un mazina procikliskumu un stimulus uzņemties pārmērīgu risku; aicina Komisiju ne vēlāk kā 2017. gada decembrī iesniegt novērtējumu;

9.  atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējo iniciatīvu par dalībvalstu prakses salīdzināšanu attiecībā uz dividenžu sadali; aicina Komisiju nodrošināt 9. SFPS atbilstību Kapitāla saglabāšanas direktīvai un Grāmatvedības direktīvai un vajadzības gadījumā sadarboties ar IASB un dalībvalstu un trešo valstu standartu noteicējiem, lai iegūtu viņu atbalstu grozījumiem vai, ja šāda atbalsta nav, lai paredzētu ES tiesību aktos attiecīgās izmaiņas;

10.  aicina Komisiju kopā ar Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI), ECB, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un EFRAG cieši uzraudzīt 9. SFPS īstenošanu Eiropas Savienībā, sagatavot ex post ietekmes novērtējumu ne vēlāk kā 2019. gada jūnijā, iesniegt šo novērtējumu Eiropas Parlamentam un rīkoties saskaņā ar tā viedokli;

11.  aicina IASB veikt 9. SFPS pēcīstenošanas pārbaudi, lai noteiktu un novērtētu standarta neparedzēto ietekmi, īpaši uz ilgtermiņa investīcijām;

12.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai.

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp. (2) http://www.efrag.org/Assets/Download?assetUrl=%2Fsites%2Fwebpublishing%2FSiteAssets%2FEndorsement%2520Advice%2520on%2520IFRS%25209.pdf (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0248.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par Sīriju (2016/2894(RSP))

P8_TA(2016)0382 B8-1089/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Sīrijā ir pastiprinājusies karadarbība, jo īpaši Alepo, kas ir tikusi smagi bombardēta, un tostarp ir notikuši uzbrukumi arī medicīnas iestādēm; tā kā situācija ir dramatiski un strauji pasliktinājusies, par spīdi starptautiskās sabiedrības centieniem panākt karadarbības izbeigšanu;

B.  tā kā Eiropas Savienība ir viena no galvenajām humānās palīdzības nodrošinātājām cilvēkiem, kas mūk no līdz šim vēl nepieredzētas vardarbības un sabrukuma Sīrijā; tā kā starptautiskās vienotības trūkuma dēļ ir ievērojami grūtāk panākt risinājumu Sīrijas karam sarunu ceļā;

C.  tā kā ES būtu jāturpina attiecīgie centieni un kolektīvi Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietnieces personā jāuzņemas lielāka mediatora loma Sīrijas miera procesā,

1.  stingri nosoda visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilai infrastruktūrai, Sīrijā notiekošo aplenkumu turpināšanos un nespēju nodrošināt humānās palīdzības piekļuvi tiem Sīrijas iedzīvotājiem, kuriem tā ir nepieciešama; pauž dziļas bažas par cilvēku ciešanām aplenktajās Alepo daļās un visā Sīrijā, kas skar daudzas sievietes un bērnus, kuriem nav piekļuve svarīgākajām humānās palīdzības precēm un kuriem ir izmisīgi nepieciešama pārtika, tīrs ūdens un zāles;

2.  pauž dziļu nožēlu un viennozīmīgu nosodījumu par nesenajiem uzbrukumiem humānās palīdzības konvojam un Alepo tuvumā izvietotajai Sarkanā pusmēness noliktavai, kas ir smagi un satraucoši starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi un iespējams kara noziegums; piemin humānās palīdzības darbiniekus, kas gāja bojā, cenšoties palīdzēt Alepo un visas Sīrijas iedzīvotājiem un izsaka visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm un draugiem; prasa saukt pie atbildības personas, kas ir vainīgas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci;

3.  aicina visas konfliktā iesaistītās puses un jo īpaši Krieviju un Asada režīmu pārtraukt visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilai infrastruktūrai, tostarp ūdensapgādes un elektrības infrastruktūrai, īstenot ticamus un tūlītējus pasākumus karadarbības izbeigšanai, pārtraukt visus aplenkumus un ļaut humānās palīdzības organizācijām ātri, droši un netraucēti piekļūt visiem iedzīvotājiem, kuriem tā ir nepieciešama;

4.  atzinīgi vērtē Alepo paredzēto ES ārkārtas humanitāro ierosmi, kas papildus līdzekļu piešķiršanai steidzamām humanitārām vajadzībām paredz nodrošināt arī ievainoto un slimo iedzīvotāju medicīnisko evakuāciju no Alepo austrumdaļas, koncentrējoties uz sievietēm, bērniem un vecākiem cilvēkiem; mudina visas puses steidzami sniegt vajadzīgās atļaujas, lai varētu uzsākt humānās palīdzības piegādi un medicīnisko evakuāciju;

5.  mudina visus Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas dalībniekus atsākt sarunas, lai sekmētu stabila pamiera noslēgšanu, un pastiprināt darbu pie ilgtermiņa politiskā noregulējuma panākšanas Sīrijā; pilnībā atbalsta ANO īpašā sūtņa Staffan de Mistura centienus šajā jautājumā;

6.  aicina AP/PV no jauna censties panākt vienotu ES Sīrijas stratēģiju, kuras mērķis būtu sekmēt politiskā noregulējuma panākšanu Sīrijā, un kura paredzētu uzraudzības un izpildes nodrošināšanas rīkus, lai stiprinātu Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupā panākto vienošanos un saistību ievērošanu;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas locekļiem un visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par Parīzes nolīguma īstenošanu un 2016. gada ANO Klimata pārmaiņu konferenci Marrākešā, Marokā (COP 22) (2016/2814(RSP))

P8_TA(2016)0383 B8-1043/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21 un UNFCCC pušu 21. konferenci (COP 21) un kā Kioto protokola pušu sanāksmi rīkoto pušu 11. konferenci (CMP 11), kas notika Parīzē (Francija) no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim,

–  ņemot vērā UNFCCC pušu 18. konferenci (COP 18) un kā Kioto protokola pušu sanāksmi rīkoto pušu 8. konferenci (CMP 8), kas notika Dohā (Katara) no 2012. gada 26. novembra līdz 8. decembrim, un protokola grozījuma pieņemšanu, ar ko nosaka Kioto protokola otro saistību periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

–  ņemot vērā Parīzes nolīguma atvēršanu parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) galvenajā mītnē Ņujorkā 2016. gada 22. aprīlī (Parīzes nolīgums būs atvērts parakstīšanai līdz 2017. gada 21. aprīlim), kā arī ņemot vērā to, ka Parīzes nolīgumu parakstījušas 180 valstis un ka tā ratifikācijas dokumentus ir deponējušas 27 valstis, kuras kopā rada 39,08 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām (2016. gada 7. septembra dati),

–  ņemot vērā 2015. gada 14. oktobra rezolūciju „Virzība uz jauna starptautiska nolīguma klimata jomā noslēgšanu Parīzē”(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. marta paziņojumu „Ceļā no Parīzes: ko mums nozīmē Parīzes nolīgums?” (COM(2016)0110),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 16. aprīļa paziņojumu „Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija” (COM(2013)0216) un tam pievienotos dienestu darba dokumentus,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Latvijas un Eiropas Komisijas 2015. gada 6. martā UNFCCC iesniegto dokumentu „ES un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais devums (INND)”,

–  ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 5. novērtējuma ziņojumu un kopsavilkuma ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Vides programmas (UNEP) 2014. gada novembra kopsavilkuma ziņojumu „Emisiju neatbilstības ziņojums 2014” un UNEP 2014. gada ziņojumu par pielāgošanās nepietiekamību,

–  ņemot vērā 2015. gada 7. un 8. jūnijā Elmavas pilī, Vācijā, notikušajā G7 samitā pieņemto valstu vadītāju deklarāciju „Domājam uz priekšu. Rīkojamies kopīgi”, kurā atkārtoti pausta apņēmība līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40 % līdz 70 % salīdzinājumā ar 2010. gadu, jo nepieciešams, lai šis samazinājums būtu tuvāks 70 % nekā 40 %,

–  ņemot vērā 2016. gada 26. un 27. maijā Isešimā (Japāna) notikušajā G7 samitā pieņemto valstu vadītāju deklarāciju, kurā pausts aicinājums visām pusēm censties panākt Parīzes nolīguma stāšanos spēkā 2016. gadā,

–  ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) 2016. gada februāra ziņojumu „Pārāk vēlu, pārāk pēkšņi: pāreja uz mazoglekļa ekonomiku un sistēmiskais risks”,

–  ņemot vērā encikliku „Esi slavēts” (Laudato Si);

–  ņemot vērā Starptautiskās ekspertu grupas resursu jomā 2015. gada decembra dokumentu „Desmit būtiski vēstījumi par klimata pārmaiņām”,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Parīzes nolīgums stāsies spēkā 30. dienā pēc datuma, kad vismaz 55 konvencijas puses, kas rada vismaz 55 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, būs ANO deponējušas savus ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus;

B.  tā kā emisiju samazināšanas plāns, ko Komisija izklāstījusi priekšlikumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, neatbilst Parīzes nolīguma mērķiem; tā kā vispirms būtu jāpārskata mērķi, nosakot pašlaik 2050. gadam pieņemtā diapazona (95 % samazinājums laikposmā līdz 2050. gadam) maksimālajām vērtībām atbilstošākus lielumus;

C.  tā kā centieni mazināt globālo sasilšanu nebūtu jāuzskata par šķērsli ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai, bet gluži pretēji — tie jāuzskata par virzītājspēku jaunai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai;

D.  tā kā klimata pārmaiņas var palielināt konkurenci par resursiem, piemēram, pārtiku, ūdeni un ganībām, un var saasināt ekonomiskās grūtības un politisko nestabilitāti, kā arī ne tik tālā nākotnē var kļūt par būtiskāko iemeslu iedzīvotāju pārvietošanai gan valstu iekšienē, gan arī ārpus to robežām; tā kā tādēļ jautājumam par migrāciju klimata apstākļu dēļ būtu jāpiešķir augsta prioritāte starptautiskajā darba kārtībā;

E.  tā kā klimata pārmaiņu būtiskākā ietekme būs jūtama jaunattīstības valstīs un jo īpaši tajās vismazāk attīstītajās valstīs un mazo salu jaunattīstības valstīs, kurām nav pietiekamu resursu, lai sagatavotos un pielāgotos notiekošajām pārmaiņām; tā kā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) sniegto informāciju Āfrika ir īpaši neaizsargāta pret problēmām, ko rada šāda situācija, un tādējādi īpaši pakļauta ūdens trūkumam, ārkārtīgi skarbiem laikapstākļiem un pārtikas nenodrošinātības problēmai, ko rada sausums un pārtuksnešošanās;

F.  tā kā 2015. gada 6. martā ES un tās dalībvalstis iesniedza UNFCCC INND, kurā pausta apņemšanās sasniegt saistošu mērķi, proti, līdz 2030. gadam par vismaz 40 % samazināt SEG emisijas ES salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā noteikts Eiropadomes 2014. gada 23. oktobra secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam,

Klimata pasākumi ar stabilu zinātnisku pamatojumu

1.  atgādina, ka saskaņā ar 2014. gada IPCC 5. novērtējuma ziņojumā sniegtajiem zinātniskajiem pierādījumiem klimata sistēmas sasilšana ir neapšaubāma, klimata pārmaiņas tiešām notiek un kopš 20. gadsimta vidus novērotā sasilšanas procesa galvenais cēlonis ir cilvēka darbība; pauž bažas, ka plaši izplatīta un būtiska klimata pārmaiņu ietekme jau ir skaidri redzama dabas un cilvēku sistēmās visos kontinentos un okeānos;

2.  ņem vērā UNFCCC sekretariāta secinājumus, ka, ja saglabāsies pašreizējais globālais SEG emisiju līmenis, tiks iztērēts atlikušais oglekļa budžets, kas noteikts, lai nodrošinātu, ka pasaules vidējās temperatūras pieaugums turpmākajos piecos gados nepārsniedz 1,5 °C; uzsver, ka, lai izvairītos no globālās sasilšanas ļaunākās ietekmes, visām valstīm būtu jāpaātrina pāreja uz SEG nulles emisiju līmeni un klimatnoturību, par ko panākta vienošanās Parīzes nolīgumā;

3.  mudina attīstītās valstis, jo īpaši ES, krasi samazināt to SEG emisijas līdz līmenim, kas ir vēlāk zemāks nekā dotajos solījumos paredzētais, lai pēc iespējas izvairītos no negatīvo emisiju plašas izvēršanas, jo vēl nav pierādīta šo tehnoloģiju efektivitāte, sociālā pieņemamība, izmaksu efektivitāte un drošums;

Steidzama nepieciešamība ratificēt un īstenot Parīzes nolīgumu

4.  atzinīgi vērtē Parīzes klimata nolīgumu, kas ir nozīmīgs pavērsiens cīņā pret klimata pārmaiņām un daudzpusējo attiecību īstenošanā; uzskata, ka ir pieņemts vērienīgs, līdzsvarots, taisnīgs un juridiski saistošs nolīgums un ka nolīguma pieņemšana un kopīgie paziņojumi par INND, ar kuriem COP 21 noslēgumā nāca klajā 187 nolīguma puses, iezīmēja izšķirošu pagriezienu virzībā uz visaptverošu un kolektīvu globālo rīcību, kura tad, kad tā tiks īstenota, pilnīgi noteikti un neatgriezeniski paātrinās pāreju uz tādu globālo ekonomiku, kas ir pret klimata pārmaiņām noturīga un klimatu neietekmē;

5.  ļoti atzinīgi vērtē visu valstu apņemšanos ierobežot pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, un censties, lai šis pieaugums nepārsniegtu 1,5 °C, kā arī, ievērojot vienlīdzību, gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp SEG antropogēnajām emisijām no dažādiem avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās (nulles emisijas);

6.  atgādina, ka globālās temperatūras paaugstināšanās ierobežošana krietni zem 2 °C negarantē izvairīšanos no nozīmīgas negatīvas ietekmes uz klimatu; atzīst, ka ir jāgūst skaidra izpratne par to, kāda ietekme būs konkrētām politikas nostādnēm, kas paredz ierobežot globālās temperatūras paaugstināšanos vidēji līdz 1,5 °C; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka šai sakarā 2018. gadā tiks sagatavots IPCC īpašais ziņojums; uzsver, ka nevajadzētu pārvērtēt piesaistītājsistēmu kā emisiju neitralizētāju potenciālu;

7.  atgādina — lai ierobežotu pasaules vidējās temperatūras pieaugumu zem 2 °C, cenšoties, lai šis pieaugums nepārsniegtu 1,5 °C, ir jāpanāk savlaicīga dekarbonizācija, turklāt pēc iespējas drīzāk būtu jāsasniedz augstākais pasaules SEG emisiju līmenis; atgādina, ka līdz 2050. gadam vai drīz pēc tam pakāpeniski jāsamazina globālās emisijas; aicina visas puses, kuras to spēj, īstenot savus valsts dekarbonizācijas mērķus un stratēģijas, piešķirot prioritāti emisiju, kas rodas, izmantojot akmeņogles, pakāpeniskai samazināšanai, jo akmeņogles ir enerģijas avots, kas rada lielāko piesārņojumu, un aicina ES šā jautājuma risināšanā sadarboties ar tās starptautiskajiem partneriem, sniedzot labas prakses piemērus;

8.  uzsver, ka juridiski saistošais Parīzes nolīgums un izklāstītais dekarbonizācijas plāns nodrošinās uzticamas pamatnostādnes lēmumu pieņemšanai, ļaus izvairīties no ilgstošiem ieguldījumiem augstu oglekļa dioksīda emisiju nozarēs, kas rada lielas izmaksas, nodrošinās noteiktību un paredzamību uzņēmējiem un ieguldītājiem, kā arī veicinās ieguldījumu novirzīšanu no jomām, kurās izmanto fosilo kurināmo, uz ieguldījumiem mazoglekļa nozarēs;

9.  uzsver — pat ja trūkst zinātnisku pierādījumu par to, kā katru nozari un reģionu ietekmētu globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,5°C, ir skaidrs, ka pašreizējie valstu centieni nav pietiekami, lai sasniegtu šo neaizsargātākajām valstīm drošo līmeni; aicina visas valstis, jo īpaši attīstītās valstis, pastiprināt kopīgos centienus un palielināt savu nacionāli noteikto devumu (NND) 2018. gadā gaidāmā veicinošā dialoga ietvaros; šai sakarā aicina ES savā NND 2030. gadam apņemties turpināt samazināt emisijas; atgādina, ka ar Eiropas Savienības rīcību vien nepietiks, un tāpēc aicina Komisiju un Padomi strādāt enerģiskāk un rosināt savus partnerus darīt to pašu;

10.  atzinīgi vērtē Parīzes nolīgumā noteiktās saistības gadsimta otrajā pusē samazināt globālās emisijas līdz nulles līmenim; atzīst, ka tas nozīmē, ka lielākajā daļā ES nozaru ievērojami ātrāk jāpanāk nulles emisiju līmenis; uzsver, ka ES ir jāizdara spiediens uz pusēm, kuras nepietiekami īsteno Parīzes nolīgumu;

11.  mudina panākt, lai Parīzes nolīgums stātos spēkā pēc iespējas ātrāk, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt agrīnu un strauju ratifikāciju un nenovilcināt nolīguma stāšanos spēkā; tādēļ aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam un atbildīgajām komitejām par sasniegtajiem posmiem ratifikācijas procesā un jo īpaši par visu iespējamo šķēršļu, ar kuriem nākas saskarties, iemesliem; atzinīgi vērtē to, ka vairākas dalībvalstis jau ir sākušas un dažas jau ir pabeigušas valsts ratifikācijas procedūras;

12.  tomēr pauž nožēlu, ka visu INND summa ne tuvu nenodrošina iespēju pasaulei sasniegt 2 C mērķi; norāda, ka centieniem ir jākļūst vērienīgākiem, un aicina ES un citus lielos emitētājus rīkoties saskaņoti, lai panāktu sava INND atbilstību saistībām, ko tie uzņēmušies saskaņā ar Parīzes nolīgumu; uzsver, ka izšķiroša nozīme ir tam, lai nevilcinoties un atbilstīgi Parīzes nolīgumā paredzētajam vērienīgu saistību mehānismam visas puses, tostarp ES, reizi piecos gados palielinātu savas NND saistības attiecībā uz emisiju samazināšanu; uzskata, ka nacionāli noteiktais devums ir būtisks instruments, ar ko valsts attīstību var plānot, ievērojot ilgtspējīgas attīstības mērķus;

13.  uzsver, cik būtiski ir uzskatāmi parādīt to, ka ES ievēro Parīzes nolīgumu, tostarp pārskatot ES vidējā termiņa un ilgtermiņa mērķus un politikas instrumentus, kā arī sākt šo procesu pēc iespējas drīzāk, lai nodrošinātu iespēju rīkot visaptverošas debates, kurās izšķirošai nozīmei jābūt Eiropas Parlamentam partnerībā ar pārstāvjiem no valsts, reģionālajām un pašvaldību iestādēm, kā arī ar pilsoniskās sabiedrības un uzņēmējdarbības sektora pārstāvjiem; aicina Komisiju sagatavot ES gadsimta vidus stratēģiju nulles emisiju līmeņa sasniegšanai, paredzot izmaksu ziņā efektīvu programmu, lai īstenotu Parīzes nolīgumā paredzēto nulles emisiju līmeņa mērķi;

COP 22 Marrākešā

14.  uzskata, ka būtu jāturpina sarunas par Parīzes nolīguma galvenajiem elementiem, tostarp lielākas pārredzamības regulējumu, vispārējās izvērtēšanas detaļām, turpmākām vadlīnijām par INND, izpratni par diferenciāciju, zaudējumiem un kaitējumu, finansējumu klimata pārmaiņu jomā un kapacitātes atbalstu, iekļaujošu vairāklīmeņu pārvaldību, kā arī mehānismu, ar kuru sekmētu īstenošanu un veicinātu ievērošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis ievērot saistības, par kurām panākta vienošanās saistībā ar Parīzes nolīgumu, jo īpaši saistības, kuras attiecas uz ES devumu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā, kā arī ES atbalstu finanšu, tehnoloģiju nodošanas un spēju veidošanas jomā, neskatoties uz jebkādām ES dalībvalstu statusa izmaiņām;

15.  uzsver laika nozīmi kopīgajos centienos cīnīties pret klimata pārmaiņām un godāt Parīzes nolīgumu; uzsver, ka ES ir gan iespējas, gan arī pienākums uzņemties vadošo lomu, rādot piemēru, un nekavējoties uzsākt darbu, lai pielāgotu tās mērķus klimata un enerģētikas jomā saskaņotajam starptautiskajam mērķim ierobežot pasaules vidējās temperatūras pieaugumu zem 2 °C, cenšoties, lai šis pieaugums nepārsniegtu 1,5 °C;

16.  mudina ES un dalībvalstis turpināt aktīvi piedalīties tā dēvētajā vērienīgo mērķu koalīcijā un apņemties paātrināt sarunu norisi un atbalstīt Marokas prezidentūru tās centienos risināt jautājumu par atjaunojamās enerģijas avotu devumu un pielāgošanās pasākumiem globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām;

17.  uzsver nepieciešamību sākt diskusijas par 2018. gadā paredzēto veicinošo dialogu, kas būs būtiska iespēja mazināt joprojām pastāvošo klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu neatbilstību pašreizējam INND; uzskata, ka ES šajā pirmajā veicinošajā dialogā būtu jābūt proaktīvākai, lai izvērtētu kopīgos centienus un panākumus saistību īstenošanā; aicina Komisiju un dalībvalstis ļoti savlaicīgi pirms veicinošā dialoga iesniegt turpmākos SEG samazinājumus, kas pārsniedz uzņemtās saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu un pietiekamā mērā veicina atšķirību novēršanu klimata pārmaiņu mazināšanas jomā atbilstīgi ES iespējām;

18.  atgādina, ka klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu paplašināšana laikposmā pirms 2020. gada ir absolūts priekšnosacījums, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteiktos ilgtermiņa mērķus, un būtisks elements, lai izvērtētu Marrākešas COP 22 panākumus;

Mērķi laikposmam pirms 2020. gada un Kioto protokols

19.  atzīmē, ka ES ir pareizā virzība, lai pārsniegtu savus 2020. gadam noteiktos mērķus SEG emisiju samazināšanai un sasniegtu 2020. gadam noteikto mērķi attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, un ka ir panākti būtiski uzlabojumi enerģijas patēriņa jomā, kas noticis, pateicoties energoefektīvākām ēkām, produktiem, ražošanas procesiem un transportlīdzekļiem, turklāt tas panākts laikā, kad Eiropas ekonomika reālā izteiksmē kopš 1990. gada ir pieaugusi par 45 %; tomēr uzsver, ka joprojām vajadzīgs lielāks vēriens un rīcība, lai saglabātu pietiekamus stimulus SEG emisiju samazināšanai, kas jāpanāk, lai sasniegtu ES mērķus klimata un enerģētikas jomā 2050. gadam; uzsver, ka panāktais progress SEG emisiju samazināšanas jomā transporta un lauksaimniecības nozarē ir bijis nepietiekams attiecībā pret 2020. gada mērķiem un ka jāpastiprina centieni, lai palielinātu šo nozaru devumu emisiju samazināšanā līdz 2030. gadam;

20.  uzsver ka „20/20/20 mērķi” SEG emisijām, atjaunojamajai enerģijai un enerģijas taupībai ir bijuši šā progresa virzītājspēks un nodrošinājuši darbvietas dažādās ekonozarēs vairāk nekā 4,2 miljoniem iedzīvotāju un ka šajās nozarēs izaugsme turpinājusies arī krīzes laikā;

21.  precizē — lai gan Kioto protokola darbības joma otrajā saistību periodā ir ierobežota, tas jāuzskata par ļoti nozīmīgu starpposma periodu, un tāpēc aicina puses, tostarp ES dalībvalstis, cik vien iespējams drīz pabeigt ratifikācijas procesu; norāda, ka Parlaments ir izpildījis savu pienākumu, sniedzot piekrišanu, un atzinīgi vērtē dalībvalstis, kuras jau ir pabeigušas savas iekšējās procedūras;

Visaptveroši centieni visās nozarēs

22.  atzinīgi vērtē emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu izveidi pasaulē, tostarp 17 emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kuras darbojas četros kontinentos, kas veido 40 % no pasaules IKP, palīdzot izmaksu ziņā lietderīgi samazināt globālās emisijas; mudina Komisiju veicināt saikni starp ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un citām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, lai veidotu starptautiskus oglekļa dioksīda emisiju tirgus mehānismus nolūkā tādējādi paplašināt vērienīgās saistības klimata jomā un vienlaikus samazināt oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risku, nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus; prasa īstenot nopietnus centienus, lai ikviena dalībvalsts, kuras statuss mainās, paliktu ES ETS; aicina Komisiju paredzēt aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka piesaiste ES ETS nodrošina pastāvīgu devumu klimata pārmaiņu mazināšanas jomā un neapdraud ES iekšējā SEG emisiju mērķa sasniegšanu;

23.  uzsver, ka IPCC ir konstatējusi, ka emisijām no zemes izmantošanas (lauksaimniecība, lopkopība, mežkopība un citi zemes izmantošanas veidi) piemīt ievērojams rentabilitātes potenciāls mazināt klimata pārmaiņas un palielināt noturību, un tāpēc jānostiprina ES darbība un starptautiskā sadarbība, lai precīzāk noteiktu un optimizētu zemes izmantošanas rezultātā radīto oglekļa dioksīda emisiju uztveršanas potenciālu un nodrošinātu drošu un ilgstošu oglekļa dioksīda piesaisti; norāda uz īpašajām iespējām, ko šai sakarā piedāvā agromežsaimniecība; norāda uz būtisko vienošanos par netiešo zemes izmantošanas maiņu, kas panākta, Parlamenta sasaukumam uzsākot darbību, un sagaida, ka Parlamenta devums sarunās par šo jautājumu veidos pamatu, lai panāktu vērienīgu risinājumu gaidāmās noteikumu pārskatīšanas laikā;

24.  norāda, ka atmežošana un mežu degradācija rada 20 % no globālajām SEG emisijām, un uzsver mežu un aktīvas mežu ilgtspējīgas apsaimniekošanas nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī nepieciešamību uzlabot mežu pielāgošanās spējas un spēju izturēt klimata pārmaiņas; uzsver, ka ir vajadzīgi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi attiecībā uz tropiskajiem mežiem (REDD+); uzsver, ka tad, ja šie klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi netiks īstenoti, visticamāk, nebūs iespējams sasniegt mērķi ierobežot globālo sasilšanu tā, lai pasaules vidējās temperatūras pieaugums nepārsniegtu 2 C; turklāt aicina ES palielināt starptautisko finansējumu atmežošanas samazināšanai jaunattīstības valstīs;

25.  uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai cilvēktiesības arī turpmāk būtu galvenais pamats rīcībai klimata jomā, un uzstāj, ka Komisijai un dalībvalstīm ir jāpanāk, lai sarunās par pielāgošanās pasākumiem būtu atzīta nepieciešamība ievērot, aizsargāt un veicināt cilvēktiesības, cita starpā to attiecinot arī uz dzimumu līdztiesību, nodrošināt sieviešu pilnīgu un līdztiesīgu dalību un aktīvi veicināt darbaspēkam taisnīgu pāreju, kas rada pienācīgu nodarbinātību un kvalitatīvas darbvietas visiem;

26.  aicina ES klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam iekļaut arī jautājumu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF), jo emisijas šajās nozarēs jāņem vērā atsevišķi, lai izvairītos no tā, ka ES LULUCF piesaistītājsistēma tiek izmantota, lai ierobežotu klimata pārmaiņu mazināšanas centienus citās nozarēs;

27.  atgādina, ka transporta nozare ir otra lielākā SEG emisijas veidojošā nozare; pauž nožēlu par to, ka Parīzes nolīgumā nav minēta starptautiskā aviācija un pārvadājumi; uzstāj, ka jāizstrādā virkne politikas pasākumu, lai mazinātu emisijas šajā nozarē; vēlreiz norāda, ka UNFCCC pusēm ir jārīkojas, lai efektīvā veidā regulētu un ierobežotu starptautiskās aviācijas un kuģniecības radītās emisijas, ņemot vērā prasības par piemērotību un steidzamību; prasa visām pusēm strādāt ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un Starptautisko Jūrniecības organizāciju (SJO), lai izstrādātu globālu politikas regulējumu, ar kuru varētu nodrošināt efektīvu reaģēšanu, un lai pieņemtu pasākumus, ar kuriem līdz 2016. gadam noteiktu pienācīgus mērķus, kas palīdzētu panākt nepieciešamos samazinājumus attiecībā uz mērķi ierobežot temperatūras paaugstināšanos krietni zem 2 °C;

28.  atgādina, ka ES ETS 2012. gada 1. janvārī tika iekļautas aviācijas nozares SEG emisijas, nosakot par pienākumu visiem ETS darbības jomā iekļautajiem gaisakuģa operatoriem iegādāties oglekļa dioksīda emisiju kvotas; norāda, ka 2013. un 2014. gadā tika pieņemti divi „apturēšanas” lēmumi, ar kuriem uz laiku tika sašaurināta ES ETS darbības joma, no tās izslēdzot starptautiskus lidojumus, lai ICAO dotu laiku izstrādāt globālu tirgus pasākumu ar mērķi samazināt starptautiskās aviācijas emisijas, un norāda, ka no 2017. gada šis izņēmums vairs nebūs spēkā;

29.  prasa pašlaik notiekošajā ICAO asamblejas 39. sesijā pieņemt taisnīgu un stabilu globālo tirgus pasākumu, kas starptautiskā līmenī būtu īstenojams no 2020. gada; pauž dziļu nožēlu par to, kā pašreizējais priekšlikums tiek apspriests ICAO, un atgādina, ka jebkādus grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos par aviācijas iekļaušanu ES ETS darbības jomā var apsvērt vienīgi tad, ja tiek pieņemts vērienīgs globālais tirgus pasākums, un ka jebkurā gadījumā ES ETS arī turpmāk būs piemērojama lidojumiem maršrutos Eiropas teritorijā;

30.  uzsver Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas brīdinājumu, ka novēlotas izpratnes par emisiju kontroles nozīmi sekas var būt daudzuma ierobežojumu pēkšņa piemērošana oglekļietilpīgu enerģijas avotu izmantošanai un ka pārejas izmaksas būs attiecīgi augstākas, iespējams, radot ietekmi uz saimniecisko darbību un finanšu iestādēm; aicina Komisiju turpināt izvērtēt iespējamos sistēmiskos riskus, kas saistīti ar strauju pāreju, kā arī vajadzības gadījumā ierosināt finanšu tirgus pārredzamības prasības un politiku, lai pēc iespējas mazinātu sistēmiskos riskus;

31.  uzsver aprites ekonomikas būtisko nozīmi mazoglekļa sabiedrībā; norāda, ka pasākumi, kuri vērsti vienīgi uz emisiju samazināšanu, neņemot vērā devumu, ko sniedz atjaunojamās enerģijas izmantošana un resursu efektīvs izlietojums, nespēs nodrošināt tiem noteikto mērķu sasniegšanu; uzskata, ka, ņemot vērā SEG emisiju ietekmi gan uz izejvielu izmantošanu, gan arī uz atkritumu apsaimniekošanu, COP 22 pienācīga vērtība jāpievērš pārejai uz globālu aprites ekonomikas modeli;

32.  uzsver, cik būtiska nozīme ir holistiskai un sistēmiskai pieejai, izstrādājot un īstenojot politiku, lai mazinātu SEG emisijas, un jo īpaši norāda uz to, ka ekonomikas izaugsme un cilvēku labklājība jānošķir no resursu patēriņa, jo resursu efektīva izmantošana samazina gan SEG emisiju, gan arī citu faktoru spiedienu uz vidi un resursiem un vienlaikus veicina ilgtspējīgu izaugsmi, savukārt politika, kas vērsta vienīgi uz SEG emisiju samazināšanu, vienlaikus nenodrošina resursu efektīvu izlietojumu; uzsver, ka resursu efektīva izmantošana nodrošina ieguvumus gan ekonomiskajā, gan arī vides jomā; uzsver, ka aprites ekonomika un tādējādi arī dabas resursu atbilstīga pārvaldība var nodrošināt būtisku sviras efektu klimata jautājuma risināšanā; norāda, piemēram, ka, lai iegūtu, apstrādātu, transportētu, pārveidotu un izmantotu resursus un lai likvidētu radušos atkritumus, tiek izlietota liela daļa izmantotās enerģijas; norāda, ka arī resursu produktivitātes palielināšana, uzlabojot efektivitāti un samazinot resursu izšķērdēšanu, ko panāk ar resursu atkārtotu izmantošanu, apstrādi un pārstrādi, palīdz nodrošināt resursu patēriņa ievērojamu samazinājumu un vienlaikus arī SEG emisiju samazinājumu; šai sakarā norāda uz darbu, ko veic Starptautiskā ekspertu grupa resursu jomā;

Ar CO2 nesaistīto emisiju samazināšana

33.  atzinīgi vērtē 2016. gada 26. un 27. maijā Isešimā (Japāna) notikušajā G7 samitā pieņemto valstu vadītāju deklarāciju, kurā ir uzsvērts, ka ir svarīgi mazināt emisijas no īslaicīgiem klimata piesārņotājiem, tostarp, kvēpiem, fluorogļūdeņražiem (HFC) un metāna, lai palīdzētu īstermiņā palēnināt klimata sasilšanu;

34.  prasa pieņemt vērienīgu mērķi par fluorogļūdeņražu izmantošanas samazināšanu 2016. gadā saskaņā ar Monreālas protokolu; atgādina, ka ES ir pieņēmusi vērienīgu tiesību aktu kopumu, lai līdz 2030. gadam par 79 % samazinātu fluorogļūdeņražu izmantošanu, jo ir plaši pieejamas videi nekaitīgas alternatīvas, un to potenciāls ir pilnībā jāizmanto; norāda, ka fluorogļūdeņražu izmantošanas pakāpeniska izbeigšana ir mērķis, kuru var salīdzinoši viegli sasniegt ar klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem ES un ārpus tās;

Rūpniecība un konkurētspēja

35.  uzsver, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir prioritāte un ka tā jāīsteno visā pasaulē, vienlaikus nodrošinot energoapgādes drošību un veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu;

36.  uzsver, ka, lai veiktu ar klimatu saistītus ieguldījumus, vajadzīgs stabils un paredzams tiesiskais satvars un skaidri politiskie signāli;

37.  atzinīgi vērtē to, ka Ķīna un citi ES energoietilpīgo nozaru lielie konkurenti ievieš oglekļa dioksīda emisiju kvotu tirdzniecības vai citus oglekļa cenas noteikšanas mehānismus; uzskata, ka, kamēr nav nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, ES būtu jāsaglabā atbilstīgi un samērīgi pasākumi, lai nodrošinātu savas rūpniecības nozares konkurētspēju, un, ja nepieciešams, jānovērš emisiju pārvirze, ņemot vērā, ka enerģētika, rūpniecības nozare un klimata politika ir savstarpēji saistītas;

38.  uzsver, cik būtiski ir efektīvāk izmantot esošās programmas un instrumentus, piemēram, pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, kas ir atvērta trešo valstu dalībai, jo īpaši enerģētikas, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas attīstības jomā, un uzsver, ka ir svarīgi attiecīgajās programmās integrēt ilgtspējības aspektu;

Enerģētikas politika

39.  aicina ES mudināt starptautisko sabiedrību nekavējoties pieņemt konkrētus pasākumus, tostarp termiņus, lai pakāpeniski atteiktos no subsīdijām, kuras kaitē videi vai ekonomikai, tostarp fosilā kurināmā subsīdijām;

40.  uzsver, ka vērienīgāks Eiropas Savienības mērķis energoefektivitātes jomā var palīdzēt sasniegt vērienīgāku klimata mērķi un vienlaikus samazināt oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risku;

41.  uzsver, cik būtiska nozīme ir energoefektivitātei un atjaunojamajai enerģijai, lai samazinātu emisijas, kā arī lai panāktu ekonomiskos ietaupījumus, un energoapgādes drošību un lai novērstu un izskaustu enerģētisko nabadzību, sniedzot aizsardzību un palīdzību neaizsargātām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem; aicina globālā mērogā veicināt energoefektivitātes pasākumus īstenošanu un atjaunojamo energoresursu attīstību (piemēram, veicinot atjaunojamo enerģijas avotu pašražošanu un izmantošanu) un atgādina, ka energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi ir divi no ES Enerģētikas savienības galvenajiem mērķiem;

Pētniecība, inovācija un digitālās tehnoloģijas

42.  uzsver, ka pētniecībai un inovācijai klimata pārmaiņu un pielāgošanās politikā, kā arī resursefektīvu un zemu emisiju tehnoloģiju jomā ir būtiska nozīme, lai izmaksu ziņā efektīvi cīnītos pret klimata pārmaiņām, tās mazina atkarību no fosilā kurināmā un tām būtu jāveicina otrreizējo izejvielu izmantošana; tādēļ aicina uzņemties globāla mēroga saistības, lai palielinātu un mērķtiecīgi novirzītu ieguldījumus šajā jomā;

43.  atgādina, ka pētniecība, inovācija un konkurētspēja ir viens no pieciem ES Enerģētikas savienības stratēģijas pīlāriem; norāda, ka ES ir apņēmusies arī turpmāk būt globālā līdere šajās jomās, vienlaikus attīstot ciešu zinātnisko sadarbību ar starptautiskajiem partneriem; uzsver, ka, lai varētu izmantot ekoloģiskas un enerģētikas ziņā ilgtspējīgas tehnoloģijas, ir būtiski veidot un saglabāt spēcīgas inovācijas spējas gan attīstītajās valstīs, gan arī jaunietekmes valstīs;

44.  atgādina, ka digitālajām tehnoloģijām var būt katalītiska ietekme enerģētikas sistēmas pārveidē; uzsver, ka ir svarīgi attīstīt enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, kas veicinās dekarbonizāciju enerģētikas nozarē un mājsaimniecību siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē;

45.  uzsver, cik svarīgi ir palielināt nozarē strādājošo kvalificēto darbinieku skaitu, kā arī izplatīt zināšanas un labāko praksi, lai veicinātu kvalitatīvu darbvietu izveidi, vienlaikus atbalstot darbaspēka profesionālās pārmaiņas, ja tas ir vajadzīgs;

46.  aicina labāk izmantot pieejamās tehnoloģijas, piemēram, kosmosa satelītus, lai vāktu precīzus datus par emisijām, temperatūru un klimata pārmaiņām; jo īpaši norāda uz programmas „Copernicus” devumu; aicina arī īstenot pārredzamu sadarbību un informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā, kā arī nodrošināt datu pieejamību zinātnes aprindām;

Nevalstisko dalībnieku loma

47.  uzsver, ka aizvien vairāk nevalstisko dalībnieku rīkojas, lai panāktu dekarbonizāciju un kļūtu noturīgāki pret klimata pārmaiņām; tādēļ uzsver, cik būtiska nozīme ir strukturētam un konstruktīvam dialogam starp valdībām, uzņēmējiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pilsētām, reģioniem, starptautiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un akadēmiskajām iestādēm, lai mobilizētu izlēmīgu rīcību globālā mērogā, virzoties uz mazoglekļa sabiedrību, kas ir noturīga pret pārmaiņām; atzinīgi vērtē globālās klimata rīcības programmas izveidi, kas pamatojas uz Limas – Parīzes Rīcības programmu, kurā ir iekļautas dažādu ieinteresēto personu 70 iniciatīvas dažādās nozarēs;

48.  uzsver, ka UNFCCC satvarā būtu pilnībā jāintegrē Nevalstisko dalībnieku platforma rīcībai klimata jomā (NAZCA); norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības sniedz lielāko devumu Limas un Parīzes Rīcības programmas īstenošanā un NAZCA darbībā un ka tās jau ir parādījušas savu apņemšanos veicināt Parīzes nolīguma īstenošanu gan attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu, gan arī pielāgošanos klimata pārmaiņām, nodrošinot horizontālo koordinēšanu un klimata pārmaiņu politikas integrāciju, atbalstot vietējās kopienas un iedzīvotājus, kā arī veicinot sociālo pārmaiņu procesus un inovāciju, jo īpaši īstenojot tādas iniciatīvas kā Pilsētu mēru pakts un saprašanās memorands par pasaules vidējās temperatūras pieauguma ierobežošanu zem 2 °C;

49.  aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar pilsonisko sabiedrību (iestādēm, privāto sektoru, NVO un vietējām kopienām), lai izstrādātu mazināšanas iniciatīvas galvenajās nozarēs (enerģētika, tehnoloģijas, pilsētvide, transports utt.), kā arī pielāgošanās un noturības veicināšanas iniciatīvas, risinot pielāgošanās jautājumus, jo īpaši attiecībā uz ūdens pieejamību, nodrošinājumu ar pārtiku un riska novēršanu; aicina visas valdības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus atbalstīt un nostiprināt šo rīcības programmu;

50.  uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai sarunu par nākamo COP 22 laikā likumīgo lobēšanu raksturotu vislielākā pārredzamība un lai visām oficiāli atzītām ieinteresētajām personām tiktu nodrošināta vienāda piekļuve visai nepieciešamajai informācijai;

51.  atgādina pusēm un ANO, ka individuālu cilvēku rīcība ir tikpat svarīga, kā valdību un iestāžu rīcība; tādēļ prasa aktīvāk organizēt kampaņas un pasākumus, lai informētu sabiedrību un veicinātu izpratni par tām mazajām un lielajām darbībām, kuras var veikt, lai palīdzētu cīņā pret klimata pārmaiņām gan attīstītajās, gan arī jaunattīstības valstīs;

Noturība pret klimata pārmaiņām pielāgojoties

52.  uzsver, ka pielāgošanās pasākumi ir absolūti nepieciešami visām valstīm, ja tās vēlas mazināt nelabvēlīgo ietekmi un pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz pret klimata pārmaiņām noturīga izaugsme un ilgtspējīga attīstība; prasa attiecīgi noteikt ilgtermiņa pielāgošanās mērķus; atgādina, ka jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazo salu jaunattīstības valstis, kuras vismazāk ir veicinājušas klimata pārmaiņas, ir visneaizsargātākās pret to nelabvēlīgajām sekām un tām ir ierobežotākās spējas šādām pārmaiņām pielāgoties;

53.  aicina Komisiju pārskatīt 2013. gadā pieņemto ES Stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām; aicina Komisiju ierosināt juridiski saistošu instrumentu, ja dalībvalstu īstenotie pasākumi tiek uzskatīti par nepietiekamiem;

54.  uzsver, ka bezdarbībai ir ļoti smagas un bieži vien neatgriezeniskas sekas, jo jāatceras, ka klimata pārmaiņas ietekmē visus pasaules reģionus dažādos, bet ļoti kaitīgos veidos, kas noved pie migrācijas un cilvēku bojāejas, kā arī rada ekonomiskus, ekoloģiskus un sociālus zaudējumus; norāda, ka saskaņots globāls politiskais un finansiālais atbalsts inovācijai tīras un atjaunojamas enerģijas jomā ir izšķirīgs, lai sasniegtu mūsu mērķus klimata jomā un sekmētu izaugsmi;

55.  prasa nopietni ņemt vērā klimata bēgļu problēmu un tās apjomus, kas rodas globālās sasilšanas izraisītu dabas katastrofu rezultātā; ar bažām atzīmē, ka laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam 166 miljoni cilvēku bija spiesti pamest mājas plūdu, vētru, zemestrīču vai citu katastrofu dēļ; vērš īpašu uzmanību uz to, ka ar klimatu saistītie notikumi vairākās vietās Āfrikā un Tuvos un Vidējos Austrumos var veicināt politisko nestabilitāti, ekonomiskās grūtības un bēgļu krīzes saasināšanos Vidusjūras reģionā;

56.  atzinīgi vērtē centienus, ko paredz Varšavas Starptautiskais klimata pārmaiņu nodarīto zaudējumu un kaitējuma kompensēšanas mehānisms, — tas tiks pārskatīts COP 22; prasa, lai, īstenojot mehānismu, arī turpmāk tiktu uzlabota izpratne un zināšanas par to, kā klimata pārmaiņu sekas ietekmē migrācijas, pārvietošanas un cilvēku mobilitātes tendences, un lai tiktu veicināta šādas izpratnes un zināšanu izmantošana;

57.  aicina ES un visas pārējās valstis pievērsties klimata pārmaiņu cilvēktiesību aspektam un sociālajai ietekmei, lai nodrošinātu cilvēktiesību un solidaritātes aizsardzību un veicināšanu, kā arī lai sniegtu atbalstu nabadzīgākām valstīm, kuru spējas ierobežo klimata pārmaiņu ietekme;

Atbalsts jaunattīstības valstīm

58.  uzsver, ka arī jaunattīstības valstīm ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus, un ka jāpalīdz šīm valstīm īstenot to plānus klimata jomā, pilnībā izmantojot sinerģiju ar klimata jomā īstenoto pasākumu, Adisabebas rīcības plāna un programmas 2030. gadam salīdzinoši ilgtspējīgiem attīstības mērķiem;

59.  uzsver, ka jāveicina vispārēja piekļuve ilgtspējīgai enerģijai jaunattīstības valstīs, jo īpaši Āfrikā, efektīvāk izmantojot atjaunojamo enerģiju; norāda, ka Āfrikā ir ārkārtīgi daudz dabas resursu, kas var garantēt tās energoapgādes drošību; uzsver, ka galu galā, ja veiksmīgi tiktu izveidoti elektrības starpsavienojumi, daļu Eiropai vajadzīgās enerģijas varētu piegādāt no Āfrikas;

60.  uzsver, ka ES ir pieredze, iespējas un globālais tvērums, lai kļūtu par līderi, veidojot viedāku, tīrāku un noturīgāku infrastruktūru, kas vajadzīga, lai panāktu Parīzes nolīgumā paredzēto pāreju pasaulē; aicina ES atbalstīt jaunattīstības valstu centienus pāriet uz mazoglekļa sabiedrību, kas ir iekļaujošāka, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgāka, pārtikušāka un drošāka;

Finansējums klimata jomā

61.  norāda, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai mobilizētu finansējuma klimata jomā nolūkā panākt, ka līdz 2020. gadam tas atbilst USD 100 miljardu mērķim; atzinīgi vērtē tā turpināšanu līdz 2025. gadam; aicina ES un puses, kurām ir attiecīgās iespējas, izpildīt to pienākumu nodrošināt finansējumu klimata jomā, lai atbalstītu vērienīgākus centienus SEG mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā, ņemot vērā šīs problēmas apmēru un aktualitāti; atzīst, ka, lai mazināto bīstamo klimata pārmaiņu ietekmi, būs vajadzīgi daudz lielāki ieguldījumi pret klimata pārmaiņām noturīgā mazoglekļa ekonomikā, kā arī centieni, lai pakāpeniski atteiktos no fosilā kurināmā subsīdijām; uzsver, ka ir svarīgi veicināt lielāku finanšu plūsmu, izmantojot oglekļa cenas noteikšanu un publiskās un privātās partnerības;

62.  prasa noteikt konkrētas ES un starptautiskās saistības, lai nodrošinātu papildu avotus klimata jomas finansējumam, tostarp ieviešot finanšu darījumu nodokli, paredzot daļu no ES ETS kvotām laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam, kā arī piešķirot ienākumus no ES un starptautiskiem pasākumiem aviācijas un kuģniecības emisiju jomā starptautiskajam klimata finansējumam un Klimata pārmaiņu mazināšanas fondam, cita starpā tehnoloģiskiem inovāciju projektiem;

63.  atzinīgi vērtē Parīzes nolīgumā pausto apņemšanos panākt visu finanšu plūsmu atbilstību zemām SEG emisijām un pret klimata pārmaiņām noturīgai attīstībai; uzskata, ka, lai to paveiktu, ES steidzami jāsamazina finanšu plūsmas fosilajam kurināmajam un augsta oglekļa dioksīda emisiju līmeņa infrastruktūrai;

64.  ar nepacietību gaida veicinošo dialogu, lai apzinātu iespējas, kā palielināt finanšu resursus un atbalstu ar mērķi palielināt visu pušu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus; atzīst, ka visu pušu, līdzekļu devēju un saņēmēju pienākums ir sadarboties, lai palielinātu atbalstu un padarītu to pieejamāku un efektīvāku;

65.  aicina Komisiju pilnībā izvērtēt Parīzes nolīguma iespējamo ietekmi uz ES budžetu un izveidot mērķtiecīgu un automātisku ES finanšu mehānismu, kas nodrošinātu atbilstīgu papildu atbalstu, lai ES varētu ieguldīt taisnīgu daļu, tiecoties sasniegt mērķi — starptautisko finansējumu klimata jomā USD 100 miljardu apmērā;

66.  prasa izstrādāt plašu oglekļa cenas noteikšanas mehānismu kā starptautiski piemērojamu instrumentu emisiju pārvaldībai un piešķirt klimata jomas investīcijām ieņēmumus no emisiju kvotu tirdzniecības un transporta kurināmā veidiem piemērotajām oglekļa maksām; turklāt prasa daļēji izmantot lauksaimniecības subsīdijas, lai nodrošinātu investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanai un izmantošanai lauku saimniecībās; uzsver, cik svarīgi ir mobilizēt privātā sektora kapitālu un rast nepieciešamās investīcijas mazoglekļa tehnoloģijās; prasa, lai valdības un publiskās, kā arī privātās finanšu iestādes, tostarp bankas, pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības, uzņemtos vērienīgas saistības pielāgot savu aizdošanas un investīciju praksi 2 °C mērķim un izbeigt ieguldījumus fosilajā kurināmajā, tostarp eksporta kredītus ieguldījumiem fosilajā kurināmajā; prasa noteikt īpašas valsts garantijas, ar ko atbalsta ekoloģiski tīrus ieguldījumus, marķējumu un fiskālu priekšrocību paredzēšanu ekoloģiski tīriem ieguldījumu fondiem, kā arī „zaļo” obligāciju emitēšanu;

67.  uzsver, ka ir svarīgi gan starptautiskā līmenī, gan arī Eiropas līmenī apmainīties ar praksi saistībā ar ilgtspējības aspektu integrēšanu finanšu nozarē, un prasa pievērst vērību finanšu produktu marķēšanai, ko veic, sagatavojot novērtējumus un ziņojumus par to, cik lielā mērā šādi produkti pakļauti ar klimatu saistītiem riskiem, kā arī par to devumu pārejā uz mazoglekļa ekonomiku, lai ieguldītāji saņemtu uzticamu un precīzu informāciju par jautājumiem, kas nav saistīti ar finanšu jomu;

Diplomātija klimata jomā

68.  atzinīgi vērtē ES pastāvīgo koncentrēšanos uz klimata diplomātiju, kas ir ļoti svarīga, lai pievērstu partnervalstu uzmanību klimata pasākumiem un veidotu pasaules sabiedrības viedokli; uzsver, ka ES, tās dalībvalstīm un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) ir milzīga ārpolitikas kapacitāte un ka tām būtu jāuzņemas vadība klimata forumos; uzsver, ka vērienīgai un steidzamai rīcībai klimata jomā un COP 21 saistību izpildei joprojām ir jābūt ES prioritātei augsta līmeņa divpusējos un bireģionālos dialogos ar partnervalstīm, G7, G20 un ANO un citos starptautiskos forumos;

69.  aicina ES vērst savus diplomātiskos centienus klimata jomā galvenokārt uz to, lai tiktu izveidota Parīzes nolīgumā balstīta stabila sistēma;

Eiropas Parlaments

70.  apņemas pēc iespējas ātrāk ratificēt Parīzes nolīgumu un izmantot savu starptautisko ietekmi un dalību starptautiskos parlamentu tīklos, lai pastāvīgi veicinātu virzību uz Parīzes nolīguma ātru ratifikāciju un īstenošanu;

71.  uzskata, ka Eiropas Parlaments, ņemot vērā, ka tam būs jādod piekrišana ikvienam starptautiskam nolīgumam, noteikti ir jāiekļauj ES delegācijā; tādēļ sagaida, ka Eiropas Parlamentam tiks dota atļauja piedalīties ES koordinācijas sanāksmēs Marrākešā, kā arī, jau sākoties sarunām, tiks nodrošināta piekļuve visiem sagatavošanās dokumentiem;

o
o   o

72.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam ar lūgumu to izplatīt visām ārpussavienības līgumslēdzējām pusēm.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0359.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija Regulas (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, īstenošana (2015/2259(INI))

P8_TA(2016)0384 A8-0237/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2023/2006 par materiālu un izstrādājumu, kam paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 14. janvāra Regulu (ES) Nr. 10/2011 par plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2016. gada maija Eiropas Īstenošanas novērtējumu “Materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem — Regula (EK) Nr. 1935/2004”(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamentā 2016. gada 26. janvārī notikušā semināra “Materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem — kā nākotnē nodrošināt pārtikas nekaitīgumu un tehnoloģisko inovāciju?” rezultātus(5),

–  ņemot vērā Komisijas aktuālo ziņojumu par maisījumu toksiskumu(6),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei “Ķīmisko vielu kombinētā ietekme — ķīmisko vielu maisījumi” (COM(2012)0252),

–  ņemot vērā Vides padomes 2009. gada 22. decembra sanāksmē pieņemtos secinājumus par ķīmisko vielu kombinēto ietekmi(7),,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem”(8) kurā cita starpā atzīts, ka ES visos attiecīgajos Savienības tiesību aktos ir jāpievēršas ķīmisko vielu kombinētajai ietekmei un drošības apsvērumiem saistībā ar vielām, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus,

–  ņemot vērā ANO Vides programmai (UNEP) un Pasaules Veselības organizācijai (PVO) sagatavoto novērtējumu “State of the science of endocrine disrupting chemicals — 2012”(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK(10) („REACH regula”),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A8-0237/2016),

A.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1935/2004 („Pamatregula”) ir noteiktas vispārējas drošības prasības attiecībā uz visiem materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti tiešai vai netiešai saskarei ar pārtikas produktiem, lai novērstu vielu pārnešanu uz pārtiku tādos daudzumos, kas apdraudētu cilvēka veselību vai radītu nepieņemamas izmaiņas pārtikas produkta sastāvā, vai pasliktinātu tā organoleptiskās īpašības;

B.  tā kā Pamatregulas I pielikumā ir uzskaitīti 17 materiāli un izstrādājumi, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un uz šiem materiāliem var attiekties īpaši pasākumi;

C.  tā kā no minētajiem 17 materiāliem tikai četriem piemēro īpašus ES pasākumus: plastmasai (tostarp pārstrādātai plastmasai), keramikai, reģenerētai celulozei un aktīviem un viediem materiāliem;

D.  tā kā ir ļoti liela nepieciešamība pārskatīt dažus konkrētus ES tiesību aktus, jo īpaši Padomes Direktīvu 84/500/EEK par keramikas izstrādājumiem;

E.  tā kā attiecībā uz pārējiem 13 materiāliem, kas uzskaitīti I pielikumā, dalībvalstīm ir iespēja pieņemt valsts mēroga noteikumus;

F.  tā kā daudzas dalībvalstis jau ir ieviesušas vai patlaban strādā pie dažādiem pasākumiem attiecībā uz pārējiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem; tā kā attiecībā uz šiem valstu mēroga pasākumiem nedarbojas savstarpējās atzīšanas princips un tādēļ nevar tikt nodrošināta efektīva iekšējā tirgus darbība, kā arī augsts veselības aizsardzības līmenis, kā paredzēts Pamatregulā un Līgumos;

G.  tā kā materiāli, ko neregulē īpaši ES pasākumi, var apdraudēt sabiedrības veselību, un līdz ar to var zust patērētāju uzticība, juridiskā noteiktība un uzņēmējiem var palielināties atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kuras bieži vien tiek novirzītas uz patērētājiem turpmākā piegādes ķēdes posmā, tādējādi mazinot konkurētspēju un inovācijas; tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2016. gada maija Eiropas Īstenošanas novērtējumu visu ieinteresēto personu vidū ir plaša vienprātība, ka vienotu pasākumu neesamība negatīvi ietekmē sabiedrības veselību un vides aizsardzību, kā arī iekšējā tirgus netraucētu darbību;

H.  tā kā labāka regulējuma principiem nevajadzētu aizkavēt pasākumus, kuru mērķis ir novērst vai mazināt potenciāli smagas vai neatgriezeniskas sekas cilvēka veselībai un/vai videi saskaņā ar piesardzības principu, kas noteikts ES Līgumos;

I.  tā kā vielas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, un genotoksiskās vielas materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku, ir īpaši problemātiskas gan attiecībā uz sabiedrības veselību, gan vidi; tā kā endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošas vai genotoksiskas īpašības patlaban nevar ticami prognozēt, ņemot vērā ķīmisko sastāvu, un tādēļ kā papildu drošības pasākums būtu jāveicina bioloģiska testēšana, lai nodrošinātu kompleksa ķīmiskā sastāva materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, drošumu; tā kā būtu jāsekmē pētniecība analītisko un toksikoloģisko testu attīstības veicināšanai, lai nodrošinātu to materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, stingru un rentablu drošības novērtējumu, kas nāktu par labu patērētājiem, ražotājiem un videi;

J.  tā kā kaitīgi mikroorganismi (patogēni vai bojājumus izraisoši), kas kā piesārņotāji var būt to materiālu sastāvā, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, un biocīdi, ko var izmantot to skaita samazināšanai, arī rada risku sabiedrības veselībai;

K.  tā kā daži pārtikas produkti ilgu laiku atrodas saskarē ar dažādiem iepakojuma materiāliem;

L.  tā kā, efektīvāk koordinējot visus noteikumus par materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, izmantošanu, varētu sekmēt patērētāju veselības aizsardzību un samazināt minēto materiālu, jo īpaši iepakojuma materiālu, ietekmi uz vidi;

M.  tā kā, efektīvāk koordinējot visus noteikumus, kuri attiecas uz materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, tostarp REACH regulu, varētu padarīt efektīvāku aprites ekonomiku;

N.  tā kā īpašajiem pasākumiem būtu jābalstās uz zinātniskiem pierādījumiem; tā kā joprojām pastāv atsevišķas zinātniskas neskaidrības un līdz ar to ir jāveic papildu izpēte;

O.  tā kā saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) informāciju nanotehnoloģijas un nanomateriāli rada jaunas tehnoloģiskās attīstības iespējas un materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, ir viena no nozarēm, kurā pastāv nanomateriālu izmantošanas iespējas; tā kā nanomateriālu raksturīgās īpašības var ietekmēt to toksikokinētisko un toksikoloģisko iedarbību, taču par šiem aspektiem ir pieejama ierobežota informācija; tā kā pastāv arī neskaidrības, kas saistītas ar grūtībām aprakstīt, noteikt un izmērīt nanomateriālu klātbūtni pārtikā un bioloģiskajās matricēs, kā arī ar toksiskuma datu un testēšanas metožu ierobežoto pieejamību;

P.  tā kā veselības un vides riska novērtējumi ES mērogā patlaban ir ierobežoti, jo tiek veikts tikai atsevišķu vielu novērtējums un ignorēti reālie apstākļi, ko rada dažādu iedarbību un ražojumu veidu kombinēta un kumulatīva ietekme, kas pazīstama arī kā „kokteiļa” vai „maisījuma” efekts;

Q.  tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) un PVO 2009. gada ieteikumu(11) iedarbības novērtējumiem būtu jāattiecas gan uz sabiedrību kopumā, gan uz kritiskām grupām, kuras ir neaizsargātas vai kurām iedarbības līmenis ir augstāks nekā pārējiem iedzīvotājiem (piemēram, zīdaiņi un bērni);

R.  tā kā materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, izsekojamība būtu jānodrošina visos piegādes ķēdes posmos, lai atvieglotu uzraudzību, bojātu produktu atsaukšanu, informācijas sniegšanu patērētājiem un atbildības sadali;

S.  tā kā marķējums ir ļoti tiešs un efektīvs instruments, ar ko patērētāju informē par produkta īpašībām;

T.  tā kā horizontāla pieeja vielām visās ekonomikas nozarēs nodrošina konsekvenci tiesību aktos un paredzamību uzņēmumiem;

U.  tā kā vienotu ES testēšanas metožu izstrāde visiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, veicinātu augstāku veselības un vides aizsardzības līmeni visā ES;

V.  tā kā drošības pārbaudes ieviešana materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas pusfabrikātiem, varētu būt viens no veidiem, kā papildināt dažus konkrētus pasākumus,

ES tiesību aktu par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, īstenošana — panākumi un nepilnības

1.  konstatē, ka Pamatregula ir stingrs juridiskais pamats, kuras mērķi joprojām ir būtiski;

2.  uzsver — lai gan galvenā uzmanība ir jāvelta īpašu pasākumu attiecināšanai uz tiem 13 materiāliem, kurus pagaidām neregulē ES līmenī, visas attiecīgās ieinteresētās personas norāda, ka pastāv arī jau ieviesto tiesību aktu īstenošanas un izpildes nepilnības;

3.  sagaida, ka Komisijas Kopīgais pētniecības centrs pārskatīs dalībvalstu mērogā pieņemtos noteikumus par materiāliem, uz kuriem neattiecas saskaņotie noteikumi; aicina Komisiju šo pārskatīšanu izmantot kā izejas punktu vajadzīgo pasākumu izstrādei;

4.  mudina Komisiju, izstrādājot vajadzīgos pasākumus, ņemt vērā Eiropas īstenošanas novērtējumu, ko veicis Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, un dalībvalstu mēroga pasākumus, kas jau ir spēkā vai tiek gatavoti;

5.  norāda — ņemot vērā minēto materiālu daudzumu ES tirgū un to radīto risku cilvēka veselībai un lai saglabātu gan minēto materiālu, gan pārtikas produktu vienoto tirgu, Komisijai prioritārā kārtā ir jāizstrādā īpaši ES pasākumi attiecībā uz papīru un kartonu, lakām un pārklājuma materiāliem, metāliem un sakausējumiem, iespiedkrāsām un līmvielām;

6.  uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš tiem materiāliem, kas nonāk tiešā vai netiešā saskarē ar pārtiku un kam ir augstāks pārnešanas risks, piemēram, materiāliem, kuros pilda šķidrumus un pārtikas produktus ar augstu tauku saturu, un materiāliem, kas ir saskarē ar pārtikas produktiem ilgu laiku;

7.  uzskata, ka īpašu papildu pasākumu pieņemšana ES līmenī mudinātu uzņēmējus izveidot drošus atkārtoti izmantojamus un pārstrādātus materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, tādējādi sekmējot ES centienus izveidot efektīvāku aprites ekonomiku; norāda, ka viens no minētā mērķa sasniegšanas priekšnoteikumiem būtu vielu, kas var apdraudēt sabiedrības veselību, labāka izsekojamība un pakāpeniska izskaušana materiālos, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku;

8.  šajā sakarībā uzsver, ka materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku un kas izgatavoti no pārstrādātiem produktiem, izmantošana un materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, atkārtota izmantošana nedrīkstētu radīt lielāku skaitu piesārņotāju un/vai atliekvielu gatavajā izstrādājumā;

9.  pauž pārliecību, ka, ņemot vērā ES virzību uz aprites ekonomiku, būtu jāsekmē Pamatregulas par materiāliem, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, un aprites ekonomikas labāka sinerģija, ietverot īpašus ES līmeņa pasākumus attiecībā uz pārstrādātu papīru un kartonu; norāda, ka pastāv ierobežojums, cik reizes var atkārtoti izmantot otrreizējā pārstrādē iegūta papīra un kartona izstrādājumus, tādējādi ir nepieciešama pastāvīga jaunu koksnes šķiedru piegāde;

10.  ņemot vērā risku, ka no materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku, un no papīra un kartona izstrādājumiem pārtikas produktos var nonākt minerāleļļas, un kamēr nav pieņemti īpaši pasākumi un iespējams aizliegums iespiedkrāsās izmantot minerāleļļas, atbalsta turpmākus pētījumus, lai novērstu šādu vielu pārnesi;

11.  atbalsta pārstrādes un atkārtotas izmantošanas mērķu palielināšanu attiecībā uz visām izejvielām Komisijas priekšlikumā direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (COM(2015)0596); tomēr atgādina Komisijai, ka pārstrādes un atkārtotas izmantošanas mērķi ir jāpapildina ar pienācīgiem kontroles pasākumiem, lai nodrošinātu to materiālu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, drošumu;

12.  uzsver, ka mazie un vidējie uzņēmumi ražošanas ķēdē ir grūtā situācijā, ņemot vērā to, ka attiecīgu tiesību normu trūkuma dēļ tie nevar saņemt un nodot tālāk informāciju, kas apliecinātu, ka to produkti ir droši;

13.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis, apspriežot īpašas drošuma prasības attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, iesaistītu visas attiecīgās ieinteresētās personas;

14.  atzīst, ka pašreizējā nostāja attiecībā uz materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, drošuma novērtējumu ir nepietiekama, jo minēto materiālu loma pārtikas piesārņojuma radīšanā kopumā tiek novērtēta par zemu un trūkst informācijas par iedarbību uz cilvēkiem;

Riska novērtējums

15.  apzinās, cik būtiska loma EFSA ir to vielu riska novērtēšanā, kuras izmanto ar īpašiem pasākumiem regulētos materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem; atzīst, ka konkrēto vielu riska novērtējums rada izmaksas un ka EFSA resursi ir ierobežoti; tāpēc aicina Komisiju palielināt finansējumu EFSA saistībā ar papildu darba apjomu, ņemot vērā pieaugošo vajadzību pēc turpmāk minētajiem riska novērtējumiem;

16.  aicina EFSA un Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA) sadarboties un ciešāk koordinēt to darbību, lai efektīvi izmantotu pieejamos resursus visaptverošu novērtējumu veikšanā;

17.  apzinās, ka nolūkā pienācīgi novērtēt riskus attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, ir jāņem vērā gan materiālu ražošanas un apstrādes laikā izmantotās vielas, gan nejauši pievienotās vielas, tostarp piemaisījumi no tīši pievienotām vielām un citas vielas, kas radušās ķīmisku reakciju rezultātā; konstatē, ka šajā nolūkā EFSA un attiecīgās dalībvalstu iestādes ir skaidri jāinformē par izejvielām; attiecīgi uzsver, ka ir svarīga sadarbība starp zinātniskajām struktūrām/ laboratorijām, un atzinīgi vērtē EFSA nodomu lielāku uzmanību pievērst galaproduktiem un izstrādājumiem, kā arī ražošanas procesam, nevis izmantotajām vielām;

18.  uzsver, ka ir svarīgi veikt turpmākus zinātniskus pētījumus par nejauši pievienotām vielām, jo atšķirībā no zināmām bīstamajām vielām šo nejauši pievienoto vielu, jo īpaši plastmasas, identitāte un struktūra bieži vien nav zināma;

19.  aicina Komisiju pārskatīt datus attiecībā uz: i) pašreizējiem pieņēmumiem par vielu pārnešanu caur funkcionālo barjeru; ii) 10 ppb sliekšņa koncentrāciju vielām, kuras tiek pārnestas uz pārtiku, jo daži uzņēmumi un kompetentās iestādes to izmanto, lai lemtu, kurām ķīmiskajām vielām veikt riska novērtējumu; iii) to, cik lielā mērā funkcionāla barjera kļūt mazāk efektīva ilgā uzglabāšanas periodā, jo tā var tikai palēnināt iepakojuma sastāvā esošo vielu nonākšanu pārtikā; iv) pašreizējiem pieņēmumiem par molekulu izmēru, kas ietekmē ķīmisko vielu absorbciju caur zarnām;

20.  aicina EFSA un Komisiju paplašināt neaizsargātu grupu jēdzienu, iekļaujot tajā grūtnieces un sievietes, kuras baro ar krūti, un riska novērtēšanas kritērijos iekļaut nelielas devas iedarbības un reakcijas uz neviendabīgu devu iespējamo ietekmi;

21.  pauž nožēlu, ka EFSA savā pašreizējā riska novērtēšanas procedūrā neņem vērā tā dēvēto “kokteiļa efektu” jeb materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un citu avotu multiplu vienlaicīgu un kumulatīvu iedarbību ietekmi, kas var būt nelabvēlīga, pat ja atsevišķu vielu daudzums maisījumā ir neliels, un mudina EFSA šo iedarbību ņemt vērā nākotnē; turklāt mudina Komisiju šo iedarbību, tostarp ilgtermiņa iedarbību, ņemt vērā, nosakot vielu pārnešanas robežlīmeņus, ko uzskata par nekaitīgiem cilvēka veselībai;

22.  aicina turpināt zinātniskos pētījumus par dažādu ķīmisko vielu mijiedarbību;

23.  pauž nožēlu arī par to, ka EFSA vēl neņem vērā kaitīgu mikroorganismu iespējamu klātbūtni materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku; mudina EFSA Bioloģiskā apdraudējuma ekspertu grupu (BIOHAZ) izvērtēt jautājumu par mikroorganismu klātbūtni materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un sagatavot EFSA atzinumu par šo jautājumu;

24.  norāda, ka uz materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, attiecas Regulas (ES) Nr. 528/2012(12) (Biocīdu regula) darbības joma, jo minētie materiāli var saturēt biocīdus, lai uz to virsmas nebūtu mikrobioloģiskā piesārņojuma (dezinfekcijas līdzekļi) un lai nodrošinātu pārtiku konservējošu iedarbību (konservanti); tomēr norāda, ka dažāda veida biocīdus materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, regulē atšķirīgi tiesiskie regulējumi un ka atkarībā no biocīdu veida riska novērtējums ir jāveic EFSA, ECHA vai abām aģentūrām;

25.  aicina Komisiju nodrošināt konsekvenci normās, kuras attiecas uz materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un biocīdiem un precizēt ECHA un EFSA lomu šajā sakarā; turklāt aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu un vienotu pieeju attiecībā uz vispārējo novērtējumu un atļauju piešķiršanu vielām, ko materiālos, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, izmanto kā biocīdus, lai izvairītos no pārklāšanās, tiesiskās nenoteiktības un darba dublēšanas;

26.  aicina EFSA ņemt vērā faktu, ka Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) 2009. gadā identificēja pārtikas ražotnes kā vienu no svarīgākajiem objektiem, kas veicina tādu baktēriju attīstību, kuras ir resistentas gan pret antibiotikām, gan biocīdiem; tādēļ norāda, ka biocīdus saturoši materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, arī var veicināt pret antibiotikām rezistentu baktēriju parādīšanos cilvēka organismā;

27.  uzsver, ka materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, ir būtisks problemātisku ķīmisko vielu iedarbības uz cilvēku avots, jo var saturēt perfluorētos savienojumus (PFC) un ķīmiskas vielas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus (EDC), piemēram, ftalātus un bisfenolus, kuriem konstatēta saistība ar hroniskām slimībām, reproduktīvās sistēmas darbības traucējumiem, vielmaiņas traucējumiem, alerģijām un nervu sistēmas attīstības problēmām; norāda, ka šādu ķīmisko vielu migrācija ir īpaši svarīgs jautājums attiecībā uz materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, ņemot vērā to potenciālu radīt kaitējumu pat ļoti nelielās devās;

28.  ar bažām norāda uz lielāku ietekmi uz veselību, kāda materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, izmantotajām vielām var būt uz zīdaiņiem un maziem bērniem;

29.  aicina Komisiju novērst drošības novērtējuma atšķirības tiesību aktos, kas reglamentē ķimikālijas (REACH) un materiālus, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, nodrošinot, ka uzņēmumi veic drošības novērtējumus par materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, izmantoto ķīmisko vielu iedarbību uz cilvēka veselību ražošanas, izmantošanas un izplatīšanas posmā; uzskata, ka tas būtu jāprecizē Regulā (EK) Nr. 1935/2004;

30.  aicina Komisiju nodrošināt labāku koordināciju un konsekventāku pieeju tiesību aktiem, kas reglamentē ķimikālijas (REACH) un materiālus, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, jo īpaši attiecībā uz vielām, kas REACH klasificētas kā kancerogēnas, mutagēnas vai toksiskas reproduktīvajai sistēmai (CMR, 1.A, 1.B un 2. kategorija) vai īpaši bīstamas vielas (SVHC), un nodrošināt, ka bīstamās vielas, kas aizliegtas saskaņā ar REACH, tiktu aizliegtas arī saskaņā ar tiesību aktiem, kuri reglamentē materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem; uzsver — lai pilnībā novērstu sabiedrības veselības apdraudējumu, Komisijai ir regulāri jāinformē Parlaments un Padome, ja materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, joprojām izmanto noteiktas bīstamas vielas (piemēram, SVHC, CMR, bioakumulatīvas ķimikālijas vai dažu kategoriju ķīmiskas vielas, kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības), kuras ir aizliegtas vai tiek pakāpeniski izskaustas saskaņā ar REACH vai citiem tiesību aktiem; aicina Komisiju apsvērt iespēju iekļaut bisfenolu A (BPA) to vielu skaitā, kas klasificētas kā SVHC;

31.  norāda, ka Komisija 2016. gada 15. jūnijā ir publicējusi zinātniskos kritērijus, lai noteiktu endokrīnās sistēmas darbību traucējošās īpašības aktīvām vielām, ko izmanto biocīdos un augu aizsardzības līdzekļos; tomēr uzsver, ka attiecībā uz visiem ražojumiem, tostarp materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, ir vajadzīgi horizontāli kritēriji un aicina Komisiju nekavējoties nākt klajā ar šādiem kritērijiem; aicina šos kritērijus, kad tie būs stājušies spēkā, ņemt vērā materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, riska novērtēšanas procedūrā;

32.  norāda, ka saskaņā ar nesenu EFSA atzinumu Komisija beidzot ir paziņojusi par plānu noteikt, ka plastmasas iepakojumam un konteineriem, kā arī metāla konteineros izmantotām lakām un pārklājuma materiāliem bisfenola A (BPA) migrācijas robežlīmenis ir 0,05 mg/kg; tomēr uzskata, ka vairākkārtējās atkārtotajās EFSA novērtēšanās pēdējo desmit gadu laikā nav efektīvi risinātas visas veselības problēmas un ka EFSA vēlreiz atkārtoti izvērtēs(13) BPA bīstamību 2017. gadā pēc ziņojuma publicēšanas, kas rada bažas par to, ka spēkā esošā pieļaujamā dienas deva (PDD) neaizsargā embrijus vai bērnus pret BPA ietekmi uz imūnsistēmu, un iesaka mudināt patērētājus samazināt saskari ar BPA pārtikā un no citiem avotiem, kā arī prasa BPA aizliegt visos materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem;

33.  pamatojoties uz Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2015. gada zinātniskās un politiskās situācijas pārskata ziņojumu, atzīst problēmu saistībā ar smago metālu nonākšanu pārtikas produktos; saprot, ka Komisija patlaban pārskata robežvērtības svinam un kadmijam Padomes Direktīvā 84/500/EEK par keramikas izstrādājumiem; stingri mudina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, ar kuru ievieš zemākus ierobežojumus attiecībā uz kadmija un svina atbrīvošanu, un pauž nožēlu, ka Direktīvas 84/500/EEK pārskatīšana vēl nav apspriesta Parlamentā un Padomē;

34.  atbalsta pētniecības un inovācijas iniciatīvas, ar ko cenšas izstrādāt jaunas vielas, kuras izmantot materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par kurām ir pierādījumi, ka tās ir nekaitīgas cilvēka veselībai; tomēr uzsver, ka pagaidām drošākām alternatīvām nebūtu jāsatur bisfenols S (BPS) kā bisfenola A (BPA) aizstājējs, jo BPS var būt BPA līdzīga toksikoloģiskā iedarbība(14);

35.  jo īpaši atbalsta turpmākus pētījumus par nanomateriāliem, jo joprojām pastāv zinātniskas neskaidrības par šo materiālu ietekmi un migrācijas spējām, kā arī par to ietekmi uz cilvēka veselību; tādēļ uzskata, ka uz nanomateriāliem būtu jāattiecina atļauju izsniegšana izmantošanai ne tikai plastmasas materiālos, bet arī visos materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un novērtējums jāveic ne tikai nefasētā veidā;

36.  norāda, ka šķēršļi ienākšanai tirgū un jo īpaši pieprasījumi paredzēt atļauju izsniegšanu saskaņā ar atšķirīgiem valstu noteikumiem noved pie zaudētām iespējām pārtikas nekaitīguma uzlabošanā, izmantojot inovāciju;

Izsekojamība

37.  uzskata, ka atbilstības deklarācija var būt efektīvs instruments, ar ko nodrošināt, lai materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, atbilstu attiecīgajiem noteikumiem, un iesaka, lai visiem materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, tiktu pievienota atbilstīga dokumentācija, kā tas pašlaik notiek ar tiem saskarei ar pārtikas produktiem paredzētajiem materiāliem, kuriem piemēro īpašus pasākumus; uzskata, ka lietošanas nosacījumi būtu labāk jāatspoguļo attiecīgajās atbilstības deklarācijās;

38.  tomēr pauž nožēlu, ka pat tad, ja atbilstības deklarācija ir obligāta, tā ne vienmēr ir pieejama izpildes nolūkiem, un ka tad, kad šāda deklarācija ir pieejama, tās kvalitāte ne vienmēr ir pietiekami augsta, lai nodrošinātu, ka šāda deklarācija ir uzticams atbilstības dokumentācijas elements;

39.  prasa uzlabot no trešām valstīm importēto materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, izsekojamību un atbilstību, ieviešot prasību, ka ir jāuzrāda pienācīga un pilnīga identifikācijas dokumentācija un atbilstības deklarācija; prasa, lai importētie materiāli, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, atbilstu ES standartiem, tādējādi aizsargājot sabiedrības veselību un nodrošinot godīgu konkurenci;

40.  aicina Komisiju ieviest obligātu marķējumu attiecībā uz paredzēto nanomateriālu klātbūtni materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, un noteikt to materiālu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku un ko izmanto bioloģiskās lauksaimniecības produktiem un produktiem, kuri paredzēti kritiskām grupām, obligātu sastāva marķējumu;

Atbilstība, izpilde un kontrole

41.  pauž bažas par to, ka tiesību aktu, ar ko regulē materiālus, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, izpildes līmenis Eiropas Savienībā ir ļoti atšķirīgs; uzsver, ka ir būtiski izstrādāt ES pamatnostādnes par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, jo tādējādi tiktu sekmēta saskaņotāka un vienveidīgāka īstenošana un labāka izpilde dalībvalstīs; šajā sakarā uzsver, ka ir svarīga informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm; uzskata, ka citiem ar tiesību aktiem nesaistītiem politikas risinājumiem, piemēram, rūpniecības pašnovērtējuma pieredzei, būtu jāpapildina pasākumi, ar ko uzlabo pamatregulas par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, izpildi;

42.  uzskata, ka, turpinot saskaņošanu attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, var palīdzēt panākt vienlīdz augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni;

43.  iesaka izstrādāt vienotus ES standartus noteiktu materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, analītiskajai testēšanai, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi un kompetentās iestādes visā ES veic testēšanu ar vienu un to pašu metodi; norāda, ka vienotu testēšanas metožu ieviešana garantētu vienādu attieksmi pret materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, visā iekšējā tirgū, tādējādi nodrošinot augstākus uzraudzības standartus un augstāku aizsardzības līmeni;

44.  uzsver, ka katra dalībvalsts ir atbildīga par kontroles veikšanu uzņēmumos, kuri ražo vai importē materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem; tomēr pauž nožēlu, ka atsevišķas dalībvalstis neprasa uzņēmumiem reģistrēt savu uzņēmējdarbību, tādējādi ļaujot šiem uzņēmumiem apiet atbilstības kontroli; aicina Komisiju nodrošināt, ka tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, noteiktu pienākumu visiem uzņēmumiem, kuri ražo vai importē materiālus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, oficiāli reģistrēt to uzņēmējdarbību saskaņā ar pārskatīto Regulu (EK) Nr. 882/2004; atzīst, ka vairākās dalībvalstīs pastāv piemēroti reģistrācijas mehānismi, kurus var izmantot kā paraugprakses piemērus;

45.  aicina dalībvalstis palielināt oficiālo pārbaužu biežumu un efektivitāti, pamatojoties uz neatbilstību risku, kā arī saistītajiem veselības riskiem un ņemot vērā pārtikas produktu daudzumu, paredzēto patērētāju un to, cik ilgi tā bijusi saskarē ar materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, kā arī minēto materiālu veidu, temperatūru un citus būtiskus faktorus;

46.  uzstāj, ka dalībvalstīm ir jānodrošina vajadzīgie darbinieki un aprīkojums, lai veiktu vienotas, stingras un sistemātiskas pārbaudes, kā arī jāievieš preventīvu sodu sistēma neatbilstības gadījumiem saskaņā ar pārskatīto Regulu (EK) Nr. 882/2004;

47.  aicina īstenot efektīvāku sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar agrīnas brīdināšanas sistēmu pārtikai un dzīvnieku barībai, lai varētu ātri un efektīvi novērst sabiedrības veselības apdraudējumus;

48.  aicina Komisiju turpināt pētīt pieeju, kuras pamatā ir drošības pārbaudes materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas pusfabrikātiem, vai citas apstiprināšanas procedūras materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem;

49.  atzinīgi vērtē Komisijas platformu „Labāka apmācība nekaitīgai pārtikai”; aicina paplašināt tās darbību;

o
o   o

50.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp. (2) OV L 384, 29.12.2006., 75. lpp. (3) OV L 12, 15.1.2011., 1. lpp. (4) PE 581.411. (5) PE 578.967. (6) Kortenkamp 2009. http://ec.europa.eu/environment/chemicals/effects/pdf/report_mixture_toxicity.pdf (7) http://register.consilium.europa.eu/doc/srv?l=LV&f=ST%2017820%202009%20INIT (8) “ES septītā vides rīcības programma” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32013D1386 (9) http://www.who.int/ceh/publications/endocrine/en/ (10) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. (11) Jaunākās tendences pārtikā izmantoto ķīmisko vielu riska novērtējumā un to iespējamā ietekme uz drošības novērtējumu vielām, ko izmanto materiālos, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, EFSA Journal 2016; 14(1):4357 (28 lpp.), https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4357 (12) OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp. (13) https://www.efsa.europa.eu/en/press/news/160426a?utm_content=hl&utm_source=EFSA+Newsletters&utm_campaign=3bd764133fHL_20160428&utm_medium=email&utm_term=0_7ea646dd1d-3bd764133f-63626997 (14) .Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC), atzinums par XV pielikuma dokumentāciju ar ierosinājumu par ierobežojumiem attiecībā uz bisfenolu A, 13. lpp. http://www.echa.europa.eu/documents/10162/13641/bisphenol_a_seac_draft_opinion_en.pdf

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību — 2014. gada pārskats (2015/2326(INI))

P8_TA(2016)0385 A8-0262/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 32. pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2014. gads) (COM(2015)0329),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu „EU Pilot novērtējuma ziņojums” (COM(2010)0070),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Otrais EU Pilot novērtējuma ziņojums” (COM(2011)0930),

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 20. marta paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzējiem par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2002)0141),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 2. aprīļa paziņojumu „Atjaunināts paziņojums par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Savienības tiesību piemērošanu” (COM(2012)0154),

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 10. septembra rezolūciju par 30. un 31. ikgadējo pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2012. un 2013. gads)(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0262/2016),

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. pantā noteiktā Komisijas galvenā funkcija ir būt Līgumu sargātājai;

B.  tā kā saskaņā ar LES 6. panta 1. punktu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (ESPH) ir tāds pats juridisks spēks kā Līgumiem un tā attiecas uz Savienības un dalībvalstu iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām tad, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus (ESPH 51. panta 1. punkts);

C.  tā kā saskaņā ar LESD 258. panta 1. un 2. punktu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, tā sniedz argumentētu atzinumu attiecīgajai dalībvalstij un, ja attiecīgā dalībvalsts Komisijas noteiktajā termiņā neizpilda šā atzinuma prasības, Komisija var vērsties Tiesā;

D.  tā kā Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām paredz informācijas apmaiņu par visām pārkāpuma procedūrām, kuru pamatā ir oficiālas paziņojuma vēstules, bet neattiecas uz neoficiālo EU Pilot procedūru, ko izmanto pirms oficiālās pārkāpuma procedūras;

E.  tā kā Komisija izmanto LES 4. panta 3. punktu un atsaucas uz lojālas sadarbības principu starp Savienību un dalībvalstīm, lai īstenotu savu pienākumu nodrošināt konfidencialitāti attiecībā uz dalībvalstīm EU Pilot procedūru ietvaros;

F.  tā kā EU Pilot procedūras ir iecerētas, lai sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm padarītu ciešāku un saskaņotāku, novērstu ES tiesību aktu pārkāpumus agrīnā posmā, un, kad vien iespējams, novērstu nepieciešamību izmantot oficiālās pārkāpuma procedūras;

G.  tā kā 2014. gadā Komisija saņēma 3715 sūdzības par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem un visvairāk sūdzību tika iesniegts par Spāniju (553), Itāliju (475) un Vāciju (276);

H.  tā kā 2014. gadā Komisija sāka 893 jaunas pārkāpuma procedūras un Grieķija (89), Itālija (89) un Spānija (86) ir dalībvalstis, pret kurām ierosināts visvairāk lietu;

I.  tā kā ESPH 41. pantā tiesības uz labu pārvaldību ir definētas kā ikvienas personas tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu iestādēs un tā kā LESD 298. pantā noteikts, ka, veicot savus uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu,

1.  atgādina, ka atbilstoši LES 17. pantam Komisijas pienākums ir nodrošināt Savienības tiesību, tostarp ESPH, piemērošanu (LES 6. panta 1. punkts), kuru noteikumi attiecas uz Savienības un dalībvalstu iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām tad, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus;

2.  atzīst, ka ES tiesību aktu pareiza īstenošana un piemērošana galvenokārt irdalībvalstu kompetencē, taču norāda, ka tas neatbrīvo ES iestādes no pienākuma ievērot ES primāros tiesību aktus, kad tās pieņem ES sekundāros tiesību aktus;

3.  uzsver Komisijas būtiski svarīgo lomu ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzīšanā un gada pārskata iesniegšanā Parlamentam un Padomei; papildus datiem par ES direktīvu ieviešanu nākamajā Komisijas gada pārskatā aicina Komisiju sniegt datus par ES regulu īstenošanu un arī turpmāk aktīvi izstrādāt dažādus instrumentus, ar kuriem uzlabo ES tiesību aktu ieviešanu, īstenošanu un ievērošanu dalībvalstīs;

4.  atzīst, ka ES tiesību aktu pareiza īstenošana un piemērošana galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, un uzsver, ka dalībvalstīm ES tiesību aktu īstenošanā pilnībā jāņem vērā arī ES Līgumos un Pamattiesību hartā nostiprinātās pamatvērtības un tiesības; atgādina, ka par ES tiesību īstenošanas uzraudzību un novērtēšanu ir atbildīga Komisija; šajā sakarībā atkārtoti aicina dalībvalstis regulāri izmantot atbilstības tabulas, taču norāda, ka tas neatbrīvo ES iestādes no pienākuma ievērot ES primāros tiesību aktus, kad tās pieņem ES sekundāros tiesību aktus; atgādina par nepieciešamību izmantot tās īstenošanas ziņojumus par nozaru tiesību aktiem;

5.  atzīst, ka Parlamentam šajā ziņā arī ir izšķiroši svarīga loma, jo tas īsteno politisku pārraudzību pār to, kā Komisija piemēro tiesību aktus, pārbauda gada pārskatus par ES tiesību aktu īstenošanu un izstrādā attiecīgās Parlamenta rezolūcijas; ierosina, ka Parlaments arī turpmāk varētu sekmēt ES tiesību aktu savlaicīgu un precīzu transponēšanu, likumdošanas lēmumu pieņemšanas procesā apmainoties ar speciālajām zināšanām, izmantojot agrāk izveidotus sakarus ar dalībvalstu parlamentiem;

6.  norāda, ka dalībvalstu prioritātei vajadzētu būt savlaicīgai un pareizai ES tiesību transponēšanai valstu tiesību aktos un precīzam iekšējam tiesiskajam regulējumam, lai izvairītos no ES tiesību aktu pārkāpšanas, bet iedzīvotāji un uzņēmumi varētu izmantot tos ieguvumus, ko nodrošina ES tiesību aktu efektīva un lietderīga piemērošana;

7.  uzsver sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu ieinteresēto personu svarīgo lomu gan tiesību aktu sagatavošanā, gan uzraugot nepilnības ES tiesību aktu transponēšanā un piemērošanā dalībvalstīs un ziņojot par tām; ņem vērā to, ka Komisija atzīst ieinteresēto personu lomu, 2014. gadā sākot izmantot jaunus instrumentus šā procesa veicināšanai; mudina ieinteresētās personas saglabāt modrību šajā ziņā arī nākotnē;

8.  atzīst ES tiesību aktu efektīvas piemērošanas ietekmi uz ES iestāžu uzticamības stiprināšanu; atzinīgi vērtē to, cik liela uzmanība Komisijas gada ziņojumā pievērsta iedzīvotāju, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesniegtajiem lūgumrakstiem, kas ir Lisabonas līgumā nostiprinātas pamattiesības, nozīmīgs Eiropas pilsonības elements un svarīgs sekundārais veids, kā uzraudzīt ES tiesību aktu piemērošanu un atrast iespējamas nepilnības, ļaujot iedzīvotājiem tieši paust savu viedokli un pieredzi līdzās dalībai vēlēšanās un referendumos, kas ir un paliek galvenais demokrātiskās izpausmes veids;

9.  uzskata, ka nereālistiski tiesību aktu īstenošanas termiņi var novest pie dalībvalstu nespējas tos ievērot, kas faktiski nozīmē klusējošu piekrišanu to novēlotai piemērošanai; aicina Eiropas iestādes vienoties par piemērotākiem regulu un direktīvu īstenošanas termiņiem, ņemot vērā nepieciešamos pārbaudes un apspriešanās periodus; uzskata, ka Komisijai būtu jāsniedz ziņojumi un jāveic pārbaudes un tiesību aktu pārskatīšana termiņos, par ko vienojušās likumdevējas iestādes, un saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem;

10.  atzinīgi vērtē to, ka jaunajā iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ir ietverti noteikumi, kuru mērķis ir uzlabot ES tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu un veicināt strukturētāku sadarbību šajā jomā; atbalsta nolīgumā iekļauto aicinājumu labāk noteikt tos valstu pasākumus, kuri nav stingri saistīti ar Savienības tiesību aktiem (praksē dēvētu par pārmērīgu reglamentēšanu); uzsver nepieciešamību uzlabot transponēšanu un dalībvalstīm informēt un precīzi norādīt uz valstu pasākumiem, ar kuriem papildina Eiropas direktīvas; uzsver, ka dalībvalstīm ES tiesību aktu piemērošanā vajadzētu atturēties no to īstenošanas veidā, ka rada pārmērīgu slogu, jo tas noved pie nepareizas izpratnes par ES likumdošanas darbībām un iedzīvotāju vidū palielina nepamatotu skepsi pret ES; tomēr norāda, ka tas nekādā veidā neietekmē dalībvalstu tiesības valsts līmenī pieņemt augstākus sociālos un vides standartus nekā ES līmenī;

11.  uzsver, ka Parlamentam vajadzētu uzņemties lielāku lomu, analizējot to, kā ES tiesību aktus ievēro kandidātvalstis un valstis, kuras noslēgušas asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību; šajā sakarībā ierosina sniegt šīm valstīm pienācīgu atbalstu, kas izpaustos kā pastāvīga sadarbība ar to parlamentiem ES tiesību aktu ievērošanas un piemērošanas jomā;

12.  ierosina, ka Parlamentam būtu jāizstrādā nevis vienkārši rezolūcijas, bet gan pienācīgi ziņojumi par visām kandidātvalstīm, reaģējot uz Komisijas sagatavotajiem ikgadējiem progresa ziņojumiem, lai dotu iespēju visām iesaistītajām komitejām sniegt attiecīgus atzinumus; uzskata, ka Komisijai būtu jāturpina publicēt progresa ziņojumi par visām Eiropas kaimiņreģionu valstīm, kuras parakstījušas asociācijas nolīgumus, lai Parlaments varētu turpināt nopietni un sistemātiski novērtēt progresu, ko šīs valstis panākušas ES acquis īstenošanā, kur tas ir saistīts ar asociācijas darba kārtību;

13.  atzinīgi vērtē Komisijas 32. pārskatu par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību un norāda, ka vide, transports un iekšējais tirgus un pakalpojumi 2013. gadā bija tās politikas jomas, par kurām 2014. gadā bija visvairāk neizskatīto pārkāpuma lietu; tāpat norāda, ka 2014. gadā vide, veselība, patērētāju aizsardzība, mobilitāte un transports atkal bija tās politikas jomas, kurās tika rosināts visvairāk jaunu pārkāpuma procedūru; mudina Komisiju starpiestāžu pārredzamības nodrošināšanas interesēs dot Parlamentam labāku pieeju lietām, kas saistītas ar ES tiesību aktu pārkāpumiem;

14.  norāda uz gada pārskatā minēto Komisijas viedokli, ka oficiālo pārkāpumu procedūru skaita samazinājums pēdējo piecu gadu laikā liecina par to, cik efektīvs ir strukturētais dialogs ar dalībvalstīm EU Pilot procedūru ietvaros; tomēr uzskata, ka pēdējo gadu samazinājums un paredzamais samazinājums tuvāko gadu laikā galvenokārt ir saistīts ar to, ka nepārtraukti samazinās jaunu Komisijas likumdošanas priekšlikumu skaits; norāda, ka Komisija neizmanto nekādas EU Pilot procedūras, ja novēloti tiek transponētas direktīvas;

15.  atgādina, ka šis ex post novērtējums neatbrīvo Komisiju no pienākuma efektīvi un savlaicīgi uzraudzīt ES tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu, un norāda, ka Parlaments tiesību aktu īstenošanas pārskatīšanā varētu palīdzēt, uzraugot Komisijas darbību;

16.  norāda, ka jaunu EU Pilot lietu skaita pieaugums izskatītajā pārskata periodā un neizskatīto pārkāpuma lietu skaita samazināšanās saskaņā ar gada pārskatu liecina, ka EU Pilot sistēma ir pierādījusi savu lietderību un tai bijusi pozitīva ietekme, veicinot ES tiesību aktu efektīvāku īstenošanu; tomēr atkārtoti pauž viedokli, ka ES tiesību aktu izpilde nav nedz pietiekami pārredzama, nedz arī pakļauta īstai sūdzību iesniedzēju un ieinteresēto personu kontrolei, un pauž nožēlu par to, ka Parlamentam joprojām nav pienācīgas piekļuves informācijai par EU Pilot procedūru un izskatāmajām lietām; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par EU Pilot procedūru un izskatāmajām lietām;

17.  uzskata, ka finansiālajām sankcijām par ES tiesību aktu neievērošanu jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām, ņemot vērā neatbilstības atkārtošanos tajā pašā jomā, un ka ir jāievēro dalībvalstu likumīgās tiesības;

18.  norāda, ka Eiropas Savienībā, kuras pamatā ir tiesiskuma princips un tiesību normu noteiktība un paredzamība, Savienības iedzīvotājiem ir jābūt pirmajiem, kuriem saprotamā, pieejamā, pārredzamā un savlaicīgā veidā tiek darīts zināms (ar interneta un citu līdzekļu starpniecību) par valsts tiesību aktu pieņemšanu, kuros ir transponētas Eiropas Savienības tiesības, kādi akti tie ir un kuras valsts iestādes atbild par to pareizu īstenošanu;

19.  aicina Komisiju apvienot vienā vietnē visus dažādos portālus, kontaktpunktus un informācijas tīmekļa vietnes, lai iedzīvotāji tajā tiešsaistes režīmā varētu viegli piekļūt sūdzību iesniegšanas veidlapām un lietotājiem draudzīgā veidā iepazīties ar pārkāpumu procedūrām; papildus tam prasa, lai Komisija, izstrādājot savu nākamo uzraudzības pārskatu, sniegtu izsmeļošāku informāciju par šo portālu izmantošanu;

20.  norāda, ka lojāla sadarbība starp Komisiju un Parlamentu ir pienākums, kas jāpilda abām šīm iestādēm; tāpēc prasa pārskatīt Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, lai informācija par EU Pilot procedūrām (konfidenciāla) dokumenta veidā tiktu nodota Parlamenta komitejai, kas ir atbildīga par Savienības tiesību aktu interpretēšanu un piemērošanu;

21.  atgādina, ka 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā(2) Parlaments aicināja pieņemt regulu par Eiropas Administratīvā procesa likumu saskaņā ar LESD 298. pantu, taču Komisijas priekšlikums, atbildot uz šo Parlamenta prasību, tā arī nav iesniegts, kaut arī rezolūcija tika pieņemta ar pārliecinošu balsu vairākumu (572 deputātiem balsojot "par", 16 — "pret" un 12 deputātiem atturoties); aicina Komisiju vēlreiz iepazīties ar Parlamenta rezolūciju, lai iesniegtu priekšlikumu tiesību aktam par Administratīvā procesa likumu;

22.  konkrētāk pauž nožēlu par to, ka nav sekojusi rīcība saistībā ar Parlamenta aicinājumu regulas formā noteikt saistošus noteikumus attiecībā uz dažādiem pārkāpuma un pirmspārkāpuma procedūras aspektiem — tostarp paziņojumiem, saistošiem termiņiem, tiesībām tikt uzklausītam, pienākumu paziņot iemeslus un katras personas tiesībām iepazīties ar savas lietas materiāliem, lai tādējādi stiprinātu pilsoņu tiesības un nodrošinātu pārredzamību;

23.  šajā sakarībā atgādina, ka Juridiskā komiteja ir izveidojusi jaunu administratīvo tiesību darba grupu, kas ir nolēmusi izstrādāt regulas projektu par administratīvo procedūru Savienības pārvaldē, ko Komisija varētu izmantot ierosmei, turklāt šādas rīcības mērķis ir nevis apšaubīt Komisijas iniciatīvas tiesības, bet parādīt, ka šāds regulējums būtu gan lietderīgs, gan īstenojams;

24.  uzskata, ka šā regulas projekta mērķis nav aizstāt esošos ES tiesību aktus, bet drīzāk papildināt tos, ja atklājas trūkumi vai problēmas attiecībā uz interpretāciju, un panākt lielāku skaidrību un konsekvenci spēkā esošo noteikumu interpretācijā par labu gan iedzīvotājiem un uzņēmumiem, gan administrācijai un tās ierēdņiem;

25.  tādēļ vēlreiz aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā, ņemot vērā Parlamenta līdz šim paveikto šajā jomā;

26.  atgādina, ka ES iestādēm — arī tad, kad tās darbojas starptautisko aizdevēju grupu („trijotņu”) sastāvā, — ir jāievēro Līgumi un Eiropas Savienības Pamattiesību harta;

27.  aicina Komisiju atbilstību ES tiesību aktiem noteikt par patiesu politisko prioritāti, kas jāīsteno ciešā sadarbībā ar Parlamentu, kuram ir pienākums: a) panākt, ka Komisija uzņemas politisko pārskatatbildību, un b) kā vienam no likumdevējiem pārliecināties, ka arī Parlaments ir pilnībā informēts par to, kā konsekventi uzlabot savu likumdošanas darbu;

28.  atbalsta ieceri Parlamentā izveidot procesu ES tiesību aktu piemērošanas dalībvalstīs pārraudzībai, atbilstoši kuram jautājumu par neatbilstību varētu analizēt katrai valstij atbilstošā veidā un ņemt vērā to, ka attiecīgās pastāvīgās Parlamenta komitejas pārrauga ES tiesību aktu piemērošanu savās kompetences jomās;

29.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0322. (2) OV C 440, 30.12.2015., 17. lpp.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 (SYN-BTØ11-1) sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (D046173/01 – 2016/2919(RSP))

P8_TA(2016)0386 B8-1083/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 (SYN-BTØ11-1) sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (D046172/01),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu(1) un jo īpaši tās 18. panta 1. punkta pirmo daļu,

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2005. gada 19. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā atzinumu, ar kuru atjaunina riska novērtējuma secinājumus un riska pārvaldības ieteikumus attiecībā uz ģenētiski modificēto, pret kaitēkļiem izturīgo kukurūzu MON 810, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde sniedza 2012. gada 6. decembrī(3),

–  ņemot vērā zinātnisku atzinumu, ar kuru papildina vides riska novērtējuma secinājumus un riska pārvaldības ieteikumus par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto, pret kaitēkļiem izturīgo kukurūzu Bt11 un MON 810, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde pieņēma 2012. gada 6. decembrī(4).

–  ņemot vērā atzinumu, ar kuru atjaunina riska pārvaldības ieteikumus, lai nemērķa tauriņu kārtas Lepidoptera sugas saglabāšanas nolūkos aizsargātajās dzīvotnēs ierobežotu Bt–kukurūzas ziedputekšņu iedarbību uz to, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde pieņēma 2015. gada 28. maijā(5),

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L. līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK(7),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā uzņēmums Syngenta Seeds SAS (iepriekš Novartis Seeds) (turpmāk tekstā – paziņotājs) Francijas kompetentajai iestādei saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/220/EEK(8) 1996. gadā iesniedza paziņojumu (atsauce C/ES/96/05.10) attiecībā uz ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 laišanu tirgū; tā kā 2003. gadā tika iesniegts atjaunināts paziņojums saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK;

B.  tā kā ģenētiski modificēta kukurūza Bt11 izdala Cry1Ab proteīnu, kas ir Bt proteīns (iegūts no Bacillus thuringiensis pasugas Kurstaki), kas nodrošina rezistenci pret Eiropas kukurūzas svilni (Ostrinia nubilalis) un Vidusjūras kukurūzas svilni (esamia nonagrioides), un PAT proteīnu, kas nodrošina noturību pret glufozinātamonija herbicīdu;

C.  tā kā glufosināts ir klasificēts kā toksisks reproduktīvajai sistēmai un tāpēc tam piemērojami Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā attiecībā uz jau apstiprinātām vielām izslēgšanas kritēriji ir piemērojami tad, kad apstiprinājums ir jāatjauno; tā kā glufosināta apstiprinājuma termiņš beidzas 2017. gadā; tā kā glufosināta izmantošana tādējādi principā būtu jāizbeidz 2017. gadā;

D.  tā kā atbilstoši Direktīvas 2001/18/EK 26.c panta 2. punktam ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 kultivēšana ir aizliegta tādās teritorijās kā Valonija (Beļģija), Bulgārija, Dānija, Vācija (izņemot pētniecības nolūkā), Grieķija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Slovēnija, Ziemeļīrija (Apvienotā Karaliste), Skotija (Apvienotā Karaliste), Velsa (Apvienotā Karaliste);

E.  tā kā saskaņā ar EFSA sniegto informāciju, pierādījumi liecina, ka apmēram 95–99 % ziedputekšņu nosēžas aptuveni 50 metru rādiusā no putekšņu avota, tomēr vertikālas vēja kustības vai brāzmas ziedputekšņu izkaisīšanās laikā var tos pacelt augstu atmosfērā un izplatīt līdz pat vairāku kilometru lielā attālumā;

F.  tā kā 2005. gada atzinumā EFSA norādīja, ka Eiropā nav sastopamas kukurūzas krustošanai derīgas savvaļas šķirnes, un ar to arī atzina, ka saistībā ar ieviešanu un izplatīšanos nav paredzama nekāda netīša ietekme uz vidi;

G.  tā kā teosinte, kultivētās kukurūzas priekštece, Spānijā ir sastopama kopš 2009. gada; tā kā teosintes populācijas varētu kļūt par tādu transgēno DNS saņēmējām, kas radušās no ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810, ko Spānijā kultivē dažos reģionos, kuros teosinte ir plaši izplatīta; tā kā gēnu plūsma var pāriet uz teosinti un tā rezultātā tā sāktu ražot Bt toksīnu, tādējādi kukurūzas un teosintes hibrīdi būtu izturīgāki nekā vietējie teosintes augi; tā kā šāda notikumu attīstība rada ievērojamu risku lauksaimniekiem un videi;

H.  tā kā Spānijas kompetentās iestādes ir informējušas Komisiju par teosintes sastopamību Spānijas kukurūzas laukos, tostarp ļoti ierobežoto klātbūtni ģenētiski modificētas kukurūzas laukos; tā kā pieejamā informācija liecina arī par to, ka teosinte ir konstatēta arī Francijā;

I.  tā kā Komisija 2016. gada 13. jūlijā prasīja EFSA līdz 2016. gada septembra beigām, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko literatūru un citu būtisku informāciju, izvērtēt, vai ir iegūti jauni pierādījumi, kas mainītu EFSA zinātnisko atzinumu secinājumus un ieteikumus par ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810, Bt11, 1507 un GA21 kultivēšanu;

J.  tā kā Komisijas īstenošanas lēmuma projekta 24. punktā apgalvots, ka attiecībā uz vietējo mirstību EFSA par „pieņemamiem” uzskatīja divus vietējās mirstības rādītājus (0,5 % un 1 %); tā kā 2015. gada 28. maijā pieņemtajā zinātniskajā atzinumā, ar kuru atjaunina riska pārvaldības ieteikumus, lai nemērķa tauriņu kārtas Lepidoptera sugas saglabāšanas nolūkos aizsargātajās dzīvotnēs ierobežotu Bt–kukurūzas ziedputekšņu iedarbību uz to, EFSA tomēr skaidri norāda, ka „jebkāds konkrēts aizsardzības līmenis, kuru EFSA ĢMO ekspertu grupa šeit izmantojusi ilustrēšanai, ir domāts vienīgi kā piemērs” un ka „jebkurai piemērojamai robežvērtībai noteikti ir jābūt patvaļīgai un tā būtu jāgroza saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības dabas aizsardzības mērķiem”;

K.  tā kā īstenošanas lēmuma projektā Komisija nolēma iekļaut vietējās mirstības rādītāju zem 0,5 %, bet tā pielikumā patvaļīgi paredzēja vismaz 5 metru izolējošo attālumu starp kukurūzas Bt11 lauku un aizsargājamu dzīvotni, kā noteikts Direktīvas 2004/35/EK 2. panta 3. punktā, neraugoties uz to, ka EFSA nesen ir skaidri norādījusi uz apstiprinājumu tam, ka 20 m izolējošais attālums ap aizsargājamām dzīvotnēm līdz tuvākajam kukurūzas Bt11/MON 810 audzēšanas laukam, proti, četras reizes lielāks attālums nekā Komisijas ierosinātais, varētu samazināt pat ļoti jutīgo nemērķa tauriņu kārtas Lepidoptera sugas kāpuru vietējās mirstības rādītāju zem 0,5 %;

L.  tā kā 2015. gada 28. maijā pieņemtajā zinātniskajā atzinumā, ar kuru atjaunina riska pārvaldības ieteikumus, lai nemērķa tauriņu kārtas Lepidoptera sugas saglabāšanas nolūkos aizsargātajās dzīvotnēs ierobežotu iedarbību uz to, EFSA noradīja, ka pašreiz nav pieejami pietiekami dati, kas ļautu kopējās mirstības rādītājos iekļaut ar Bt saistītu kāpuru mirstību,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Direktīvā 2001/18/EK paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka kultivēšanas riska novērtējums, ko veica EFSA, nav pilnīgs un Komisijas ierosinātie riska pārvaldības ieteikumi ir neatbilstoši;

3.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EC mērķi, kas saskaņā ar piesardzības principu paredz tuvināt dalībvalstu noteikumus, normatīvos un administratīvos aktus un aizsargāt cilvēku veselību un vidi, kad ģenētiski modificēti organismi vidē tiek apzināti izplatīti nolūkā, kas nav to laišana Kopienas tirgū, un tirgū tiek laisti ģenētiski modificēti organismi vai tos saturoši produkti;

4.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp. (2) Zinātnes ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jomā atzinums pēc Komisijas pieprasījuma saistībā ar paziņojumu (atsauce C/F/96/05.10) par ģenētiski modificēta, pret kaitēkļiem izturīgas kukurūzas 1507 laišanu tirgū importa nolūkā, izmantošanai barībā un rūpnieciskai pārstrādei un audzēšanai, ko saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK C. daļu iesniedza uzņēmums Syngenta Seeds (The EFSA Journal (2005) 213, 1.–33. lpp.). (3) EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā; zinātniskais atzinums, ar ko atjaunina riska novērtējuma secinājumus un riska pārvaldības ieteikumus attiecībā uz ģenētiski modificēto, pret kaitēkļiem izturīgo kukurūzu MON 810. The EFSA Journal (2012), 10(12):3017 (98. lpp.), doi:10.2903/j.efsa.2012.3017. (4) EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā; zinātniskais atzinums, ar kuru papildina vides riska novērtējuma secinājumus un riska pārvaldības ieteikumus par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto, pret kaitēkļiem izturīgo kukurūzu Bt11 un MON 810. The EFSA Journal (2012), 10(12):3016 (32. lpp.), doi:10.2903/j.efsa.2012.3016. (5) EFSA EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā), zinātniskais atzinums, ar ko atjaunina riska pārvaldības ieteikumus, lai nemērķa tauriņu kārtas Lepidoptera sugas saglabāšanas nolūkos aizsargātajās dzīvotnēs ierobežotu Bt–kukurūzas ziedputekšņu iedarbību uz to. The EFSA Journal (2015), 13(7):4127, [31. lpp.], doi:10.2903/j.efsa.2015.4127. (6) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0036. (8) Padomes 1990. gada 23. aprīļa Direktīva 90/220/EEK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu dabā (OV L 117, 8.5.1990., 15. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par iebildumu izteikšanu saskaņā ar Reglamenta 106. pantu: ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 (DAS-Ø15Ø7-1) sēklu laišana tirgū kultivēšanas nolūkos (D046172/00 – 2016/2920(RSP))

P8_TA(2016)0387 B8-1085/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par iebildumu izteikšanu saskaņā ar Reglamenta 106. pantu: ģenētiski modificētas kukurūzas sēklu 1507 (DAS-Ø15Ø7-1) laišana tirgū kultivēšanas nolūkos (D046172/00),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu(1) un jo īpaši tās 18. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnisko atzinumu, kas iepriekšējo reizi aktualizēts 2012. gada 24. februārī, atjauninot vides riska novērtējuma izvērtējumu un riska pārvaldības ieteikumus par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto kukurūzu 1507, kas izturīga pret kukaiņiem(2),

–  ņemot vērā EFSA 2012. gada 18. oktobra zinātnisko atzinumu, ar kuru atbalstīti vides riska novērtējuma izvērtējums un riska pārvaldības ieteikumi par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto kukurūzu 1507, kas izturīga pret kukaiņiem(3),

–  ņemot vērā EFSA 2012. gada 6. decembra zinātnisko atzinumu, ar kuru atjaunina riska novērtējuma secinājumus un riska pārvaldības ieteikumus par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto kukurūzu MON 810(4), kas izturīga pret kukaiņiem,

–  ņemot vērā EFSA 2012. gada 6. decembra zinātnisko atzinumu, ar kuru atbalstīti vides riska novērtējuma izvērtējums un riska pārvaldības ieteikumi par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 un MON 810, kas izturīga pret kukaiņiem(5),

–  ņemot vērā EFSA 2015. gada 28. maija zinātnisko atzinumu, ar ko atjaunina riska pārvaldības ieteikumus, lai saglabāšanas nolūkos aizsargātajās dzīvotnēs ierobežotu Bt–kukurūzas ziedputekšņu iedarbību uz tauriņu kārtas lepidopteras sugu, kas nav apkarojama(6),

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (cukurkukurūza, līnija 1507), kas izturīga pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK(8),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā 2001. gadā uzņēmumi Pioneer Overseas Corporation un Dow AgroSciences Europe Ltd Spānijas kompetentajai iestādei saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/220/EEK(9) iesniedza paziņojumu (atsauce C/ES/01/01) attiecībā uz ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 laišanu tirgū; tā kā 2003. gadā tika iesniegts atjaunināts paziņojums saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK;

B.  tā kā ģenētiski modificētā kukurūza 1507 izdala Cry1F proteīnu, kas ir Bt proteīns (iegūts no Bacillus thuringiensis pasugas Kurstaki), kas piešķir rezistenci pret Eiropas kukurūzas svilni (Ostrinia nubilalis) un dažiem citiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, piemēram, rozā svilni (Sesamia spp.), kodes kūniņu (Spodoptera frugiperda), Sibīrijas naktstauriņu (Agrotis ipsilon) un dienvidrietumu kukurūzas svilni (Diatraea grandiosella), kā arī Pat proteīnu, kas piešķir noturību pret glufozinātamonija herbicīdu;

C.  tā kā glufozināts ir klasificēts kā toksisks reproduktīvajai sistēmai un tāpēc tam piemērojami Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā attiecībā uz jau apstiprinātām vielām izslēgšanas kritēriji ir piemērojami tad, kad ir jāatjauno apstiprinājums; tā kā glufosināta apstiprinājuma termiņš beidzas 2017. gadā; tā kā glufosināta izmantošana tādējādi principā būtu jāizbeidz 2017. gadā;

D.  tā kā atbilstoši Direktīvas 2001/18/EK 26.c panta 2. punktam ģenētiski modificētas kukurūzas kultivēšana ir aizliegta šādās teritorijās: Valonija (Beļģija) Bulgārija; Dānija; Vācija (izņemot pētniecības nolūkā); Grieķija; Francija; Horvātija; Itālija; Kipra; Latvija; Lietuva; Luksemburga; Ungārija; Malta; Nīderlande; Austrija; Polija; Slovēnija; Ziemeļīrija (Apvienotā Karaliste); Skotija (Apvienotā Karaliste) un Velsa (Apvienotā Karaliste);

E.  tā kā saskaņā ar EFSA sniegto informāciju, pierādījumi liecina, ka apmēram 95–99 % ziedputekšņu nosēžas aptuveni 50 metru rādiusā no putekšņu avota, tomēr vertikālas vēja kustības vai brāzmas ziedputekšņu izkaisīšanas laikā var pacelt ziedputekšņus augstu atmosfērā un izplatīt tos lielos attālumos līdz pat vairākiem kilometriem;

F.  tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupa ir atzinusi tauriņu kārtas apkarojamo kaitēkļu iespējamu rezistences attīstību pret CRY1F proteīnu kā iemeslu bažām, kas saistītas ar kukurūzas 1507 kultivēšanu, jo rezistences attīstība var būt par pamatu mainītām kaitēkļu apkarošanas metodēm, kas savukārt var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz vidi;

G.  tā kā teosinte, kultivētās kukurūzas priekštece, Spānijā ir sastopama kopš 2009. gada; tā kā teosintes populācijas varētu kļūt par tādu transgēno DNS saņēmējām, kas radušās no ģenētiski mainītās kukurūzas MON810, ko Spānijā kultivē dažos reģionos, kuros teosinte plaši izplatās; tā kā gēnu plūsma var pāriet uz teosinti, kā rezultātā tā ražotu Bt toksīnu, bet kukurūzas un teosintes hibrīdi salīdzinājumā ar vietējiem teosintes augiem varētu kļūt izturīgāki; tā kā šāda notikumu attīstība rada ievērojamu risku lauksaimniekiem un videi;

H.  tā kā Spānijas kompetentās iestādes informēja Komisiju par teosintes esamību Spānijas kukurūzas laukos, tostarp ļoti ierobežoto klātbūtni ĢM kukurūzas laukos; tā kā pieejamā informācija liecina arī, ka teosinte tika konstatēta arī Francijā;

I.  tā kā Komisija 2016. gada 13. jūlijā pieprasīja, lai EFSA līdz 2016. gada septembra beigām, pamatojoties uz aktuālu zinātnisko literatūru vai citu būtisku informāciju, izvērtētu, vai ir jauni pierādījumi, kas mainītu EFSA zinātnisko atzinumu secinājumus un ieteikumus par ģenētiski modificētās kukurūzas MON 810, Bt11, 1507 un GA21 kultivēšanu;

J.  tā kā īstenošanas lēmuma projekta 24. punktā Komisija apgalvo, ka EFSA uzskatījusi, ka divus populācijas vietējās bojāejas līmeņus (0,5 % un 1 %) par „pieņemamiem”; tā kā 2015. gada 28. maija zinātniskajā atzinumā, atjauninot riska pārvaldības ieteikumus, lai saglabāšanas nolūkos aizsargātajās dzīvotnēs ierobežotu Bt–kukurūzas ziedputekšņu iedarbību uz tauriņu kārtas lepidopteras sugu, kas nav apkarojama, EFSA tomēr faktiski skaidri uzsver, ka „jebkāds specifisks aizsardzības līmenis, kuru EFSA ĢMO ekspertu grupa šeit izmantojusi ilustrēšanai, bija domāts vienīgi kā piemērs” un ka „jebkurai piemērojamai robežvērtībai noteikti ir jābūt patvaļīgai un tā būtu jāgroza saskaņā ar īstenojamajiem aizsardzības mērķiem ES”;

K.  tā kā īstenošanas lēmuma projektā Komisija izvēlējās populācijas vietējo bojāejas līmeni zem 0,5 %, bet tā pielikumā, paredz patvaļīgus izolējošus attālumus vismaz 20 metrus starp kukurūzas 1507 laukiem un aizsargājamu dzīvotni, kā noteikts Direktīvas 2004/35/EK 2. panta 3. punktā, neraugoties uz to, ka EFSA ir skaidri norādījusi kā apstiprinātu, ka 30 m izolējošam attālumam ap aizsargājamām dzīvotnēm no tuvākās augošās kukurūzas 1507 būtu jāsamazina populācijas vietējā bojāeja zem 0,5 %, pat attiecībā uz ļoti jutīgajiem tauriņu kārtas lepidopteras kāpuriem, kas nav apkarojami, un šis attālums ir vairāk nekā Komisijas ierosinātiais attālums;

L.  tā kā 2015. gada 28. maija zinātniskajā atzinumā, atjauninot riska pārvaldības ieteikumus, lai saglabāšanas nolūkos aizsargātajās dzīvotnēs ierobežotu iedarbību uz tauriņu kārtas lepidopteras sugu, kas nav apkarojama, EFSA norādīja, ka „pašlaik nav pieejama pietiekama informācija, lai ļautu Bt-related kāpuru mirstību populācijas vispārējās bojāejas kontekstā”;

1.  uzskata, ka ar Komisijas īstenošanas lēmuma projektu tiek pārsniegtas Direktīvā 2001/18/EK noteiktās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka kultivēšanas riska novērtējums, ko veica EFSA , nav pilnīgs un Komisijas ierosinātie riska pārvaldības ieteikumi ir neatbilstoši;

3.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EC mērķi, kas saskaņā ar piesardzības principu paredz tuvināt dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus un aizsargāt cilvēku veselību un vidi, kad vidē apzināti tiek izplatīti ģenētiski modificēti organismi nolūkos, kas nav to laišana Kopienas tirgū, vai tirgū tiek laisti ģenētiski modificēti organismi vai tos saturoši produkti;

4.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp. (2) EFSA EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā ; Zinātniskais atzinums, ar ko atjaunina vides riska novērtējuma izvērtējumu un riska pārvaldības ieteikumus par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto kukurūzu 1507, kas izturīga pret kukaiņiem. EFSA Journal (2011); 9(11):2429 (73 lpp.) doi:10.2903/j.efsa.2011.2429. (3) EFSA ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā; Zinātnisko atzinums, ar kuru atbalstīti vides riska novērtējuma izvērtējums un riska pārvaldības ieteikumi par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto kukurūzu 1507, kas izturīga pret kukaiņiem. EFSA Journal (2012); 10(11):2934 (36 lpp.) doi:10.2903/j.efsa.2012.2934. (4) EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā; Zinātniskais atzinums, ar ko atjaunina riska novērtējuma secinājumus un riska pārvaldības ieteikumus par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto kukurūzu MON 810, kas izturīga pret kukaiņiem, EFSA Journal 2012; 10(12):3017 (98 lpp.), DOI:10.2903/j.efsa.2015.3017. (5) EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā; Zinātniskais atzinums, ar kuru atbalstīti vides riska novērtējuma izvērtējums un riska pārvaldības ieteikumi par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 un MON 810, kas izturīga pret kukaiņiem. EFSA Journal (2012); 10(12):3016 (32 lpp.) doi:10.2903/j.efsa.2012.3016. (6) EFSA EFSA ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā; Zinātniskais atzinums, ar ko atjaunina riska pārvaldības ieteikumus, lai saglabāšanas nolūkos aizsargātajās dzīvotnēs ierobežotu Bt–kukurūzas ziedputekšņu iedarbību uz tauriņu kārtas lepidopterassugu, kas nav apkarojama. EFSA Journal 2015; 13(7):4127 (31 lpp.) doi:10.2903/j.efsa.2015.4127 (7) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0036. (9) Padomes 1990. gada 23. aprīļa Direktīva 90/220/EEK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (OV L 117, 8.5.1990., 15. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 (MON-ØØ81Ø-6) sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (D046170/00 – 2016/2921(RSP))

P8_TA(2016)0388 B8-1086/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 (MON-ØØ81Ø-6) sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (D046170/00),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 23. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2012. gada 6. decembrī sniegto zinātnisko atzinumu, ar kuru aktualizēti riska novērtējuma secinājumi un riska pārvaldības ieteikumi par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto kukurūzu MON 810, kas izturīga pret kukaiņiem(3),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2012. gada 6. decembrī pieņemto zinātnisko atzinumu, ar kuru atbalstīts vides riska novērtējums un riska pārvaldības ieteikumi par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 un MON 810, kas izturīga pret kukaiņiem(4),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2015. gada 28. maijā sniegto zinātnisko atzinumu, ar ko atjaunina riska pārvaldības ieteikumus, lai ierobežotu Bt–kukurūzas ziedputekšņu iedarbību uz nemērķa tauriņu kārtas Lepidoptera sugu, saglabāšanas nolūkos aizsargātajās dzīvotnēs(5),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2016. gada 9. martā sniegto zinātnisko atzinumu par gada vides monitoringa (PMEM) ziņojumu par Monsanto Europe S.A. ģenētiski modificētās kukurūzas MON 810 kultivēšanu 2014. gadā pēc tās laišanas tirgū(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L. līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK(7),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā uzņēmums Monsanto Europe S.A. saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 11. un 23. pantu 2007. gada 11. un 18. aprīlī iesniedza trīs pieteikumus Komisijai par atļauju atjaunošanu esošajiem pārtikas produktiem, pārtikas produktu sastāvdaļām un barībai, kas ražota no kukurūzas MON 810, atļaujas atjaunošanu barībai, kas satur kukurūzu MON 810 vai sastāv no tās, un atļaujas atjaunošanu kukurūzas MON 810 izmantošanai produktos, kuri sastāv no minētās kukurūzas vai satur to un ir paredzēti citiem lietojumiem, nevis pārtikai un barībai, kā jebkuru citu kukurūzu, ieskaitot kultivēšanu; tā kā pēc Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā par šiem produktiem tika paziņots Komisijai saskaņā ar minētās regulas 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu un tie tika iekļauti Kopienas ģenētiski modificētās pārtikas un barības reģistrā;

B.  tā kā uzņēmums Monsanto Europe S.A. 2016. gada 9. martā nosūtīja Komisijai vēstuli, lūdzot pieteikuma daļu, kura attiecās uz kultivēšanu, skatīt atsevišķi no pārējā pieteikuma;

C.  tā kā pieteikumā aprakstītā ģenētiski modificētā kukurūza MON 810 izstrādā proteīnu Cry1Ab, kas atvasināta no Bacillus thuringiensis subsp. kurstaki, kas nodrošina aizsardzību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, piemēram, Eiropas kukurūzas svilņa (Ostrinia nubilalis) un Sesamia spp.;

D.  tā kā laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklas audzēšanai sākotnēji atļāva ar Komisijas Lēmumu 98/294/EK(8) atbilstoši Padomes Direktīvai 90/220/EEK(9); tā kā Francija 1998. gada 3. augustā sniedza piekrišanu uzņēmumam Monsanto Europe S.A. (turpmāk “Monsanto”) laist tirgū kukurūzas MON 810 produktus;

E.  tā kā atbilstoši Direktīvas 2001/18/EK 26.c panta 2. punktam ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 kultivēšana ir aizliegta tādās teritorijās kā Valonija (Beļģija), Bulgārija, Dānija, Vācija (izņemot pētniecības nolūkā), Grieķija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Slovēnija, Ziemeļīrija (Apvienotā Karaliste), Skotija (Apvienotā Karaliste), Velsa (Apvienotā Karaliste);

F.  tā kā saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) sniegto informāciju, pierādījumi liecina, ka apmēram 95–99 % ziedputekšņu nosēžas aptuveni 50 metru rādiusā no putekšņu avota, tomēr vertikālas vēja kustības vai brāzmas ziedputekšņu izkaisīšanas laikā var pacelt ziedputekšņus augstu atmosfērā un izplatīt tos lielos attālumos līdz pat vairākiem kilometriem;

G.  tā kā EFSA, sagatavojot zinātniskos atzinumus par kukurūzu MON 810, no to tvēruma patvaļīgi izslēdza kukurūzas svešapputi, tādējādi neņemot vērā iespējamo risku bioloģiskajai daudzveidībai;

H.  tā kā teosinte, kultivētās kukurūzas priekštece, Spānijā ir sastopama kopš 2009. gada; tā kā teosintes populācijas varētu kļūt par tādu transgēno DNS saņēmējām, kas radušās no ģenētiski mainītās kukurūzas MON 810, ko Spānijā kultivē dažos reģionos, kuros teosinte ir plaši izplatīta; tā kā var notikt gēnu plūsma uz teosinti, un tās rezultātā šis augs sāktu ražot Bt toksīnu, tādējādi kukurūzas un teosintes hibrīdi salīdzinājumā ar vietējiem teosintes augiem būtu izturīgāki; tā kā šāda notikumu attīstība rada ievērojamu risku lauksaimniekiem un videi;

I.  tā kā Spānijas kompetentās iestādes informēja Komisiju par teosintes esamību Spānijas kukurūzas laukos, tostarp ļoti ierobežoto klātbūtni ĢM kukurūzas laukos; tā kā pieejamā informācija turklāt liecina arī par to, ka teosinte ir konstatēta arī Francijā;

J.  tā kā Komisija 2016. gada 13. jūlijā prasīja EFSA līdz 2016. gada septembra beigām, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko literatūru vai citu būtisku informāciju, izvērtēt, vai ir radušies jauni pierādījumi, kas mainītu EFSA zinātnisko atzinumu secinājumus un ieteikumus par ģenētiski modificētās kukurūzas MON 810, Bt11, 1507 un GA21 kultivēšanu;

K.  tā kā Komisija sava īstenošanas lēmuma projekta 22. punktā apgalvo, ka attiecībā uz vietējo mirstību EFSA par „pieņemamiem” uzskatīja divus lielumus (0,5 % un 1 %), turpretī 2015. gada 28. maija zinātniskajā atzinumā, ar ko atjaunināja riska pārvaldības ieteikumus, lai saglabāšanas nolūkos aizsargātajās dzīvotnēs ierobežotu Bt–kukurūzas ziedputekšņu iedarbību uz nemērķa tauriņu kārtas lepidopteras sugu, EFSA faktiski skaidri uzsver, ka „jebkāds specifisks aizsardzības līmenis, kuru EFSA ĢMO ekspertu grupa šeit izmantojusi ilustrēšanai, bija domāts vienīgi kā piemērs” un ka „jebkurai piemērojamai robežvērtībai noteikti ir jābūt patvaļīgai un tā būtu jāgroza saskaņā ar īstenojamajiem aizsardzības mērķiem ES”;

L.  tā kā īstenošanas lēmuma projektā Komisija izvēlējās vietējo mirstības līmeni zem 0,5 %, bet tā pielikumā paredz patvaļīgus izolējošus attālumus vismaz 5 metrus starp kukurūzas MON 810 laukiem un aizsargājamu dzīvotni, kā noteikts Direktīvas 2004/35/EK 2. panta 3. punktā, neraugoties uz to, ka EFSA ir skaidri norādījusi kā apstiprinātu, ka pat ļoti jutīgo nemērķa tauriņu kārtas lepidopteras kāpuru vietējā bojāeja zem 0,5 % būtu jāsamazina 20 m izolējošam attālumam ap aizsargājamām dzīvotnēm no tuvākās augošās kukurūzas Bt11/MON 810, kas ir četras reizes vairāk nekā Komisijas ierosinātais attālums;

M.  tā kā 2015. gada 28. maijā pieņemtajā zinātniskajā atzinumā, ar kuru atjaunina riska pārvaldības ieteikumus, lai saglabāšanas nolūkos aizsargātajās dzīvotnēs ierobežotu iedarbību uz nemērķa tauriņu kārtas Lepidoptera sugu, EFSA norādīja, ka pašreiz nav pieejami pietiekami dati, kas ļautu kopējās mirstības aprēķinos iekļaut ar Bt saistītu kāpuru mirstību;

N.  tā kā ir konstatēts, ka pastāvīgi netiek izpildīti pēc ĢMO laišanas tirgū veiktā vides monitoringa rezultātā izstrādātie ieteikumi, jo EFSA norāda, ka 2014. gada PMEM ziņojumā ir secināts, ka iepriekšējos gados Spānijā daļēji nav ticis ievērots norādījums izveidot no Bt kukurūzas brīvas patvēruma zonas, un ka lauksaimnieku aptaujas anketu un literatūras pārskata veikšanas analīzē konstatētas līdzīgas metodoloģiskās nepilnības kā iepriekšējos gada PMEM ziņojumos par kukurūzu MON 810;

O.  tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupa katru gadu veltīgi atkārto savus ieteikumus par vides monitoringu pēc MON 810 laišanas tirgū, respektīvi, sniegt sīkāku informāciju par izlases veidošanas metodiku, samazināt izlases kļūdu iespējamību lauksaimnieku aptaujās un nodrošināt to, ka tiek identificētas visas būtiskās zinātniskās publikācijas; tā kā attiecībā uz lauksaimnieku aptaujas izlases bāzes uzlabošanu ĢMO ekspertu grupa katru gadu veltīgi atkārto, cik nozīmīgi ir valstu ĢMO audzēšanas reģistri, un savus ieteikumus saskaņojuma turētājiem apsvērt, kā vislabāk izmantot valstu reģistros reģistrēto informāciju un veicināt dialogu ar tiem, kuri ir atbildīgi par šo reģistru pārvaldību teritorijās, kur audzē saistībā ar kukurūzu MON 810;

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka kultivēšanas riska novērtējums, ko veica EFSA, nav pilnīgs un Komisijas ierosinātie riska pārvaldības ieteikumi ir neatbilstoši;

3.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmums nav saderīgs ar Savienības tiesībām, jo tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķim, kas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 178/2002 paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

4.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (3) EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā; Zinātniskais atzinums, ar ko atjaunina riska novērtējuma secinājumus un riska pārvaldības ieteikumus par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto kukurūzu MON 810, kas izturīga pret kukaiņiem. EFSA Journal 2012; 10(12):3017 (98 lpp.), DOI:10.2903/j.efsa.2015.4178. [Nav pieejams latviešu valodā.] (4) EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā; Zinātniskais atzinums, ar kuru atbalstīts vides riska novērtējums un riska pārvaldības ieteikumi par kultivēšanai paredzēto ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 un MON 810, kas izturīga pret kukaiņiem. EFSA Journal (2012); 10(12):3016 (32 lpp.). doi:10.2903/j.efsa.2012.2605. [Nav pieejams latviešu valodā.] (5) EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā. Zinātniskais atzinums, ar ko atjaunina riska pārvaldības ieteikumus, lai ierobežotu Bt–kukurūzas ziedputekšņu iedarbību uz nemērķa tauriņu kārtas Lepidoptera sugu, saglabāšanas nolūkos aizsargātajās dzīvotnēs. EFSA Journal 2015; 13(7):4127 (31 lpp.). doi:10.2903/j.efsa.2012.2605. [Nav pieejams latviešu valodā.] (6) EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā.Zinātniskais atzinums par gada vides monitoringa (PMEM) ziņojumu par Monsanto Europe S.A. ģenētiski modificētās kukurūzas MON 810 kultivēšanu 2014. gadā pēc tās laišanas tirgū, EFSA Journal 2016;14(4):4446 [26 lpp.], doi:10.2903/j.efsa.2016.4446. [Nav pieejams latviešu valodā.] (7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0036. (8) Komisijas 1998. gada 22. aprīļa Lēmums 98/294/EK par ģenētiski modificētas kukurūzas (Zea mays L. līnija MON 810) laišanu tirgū saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/220/EEK (OV L 131, 5.5.1998., 32. lpp.). (9) Padomes 1990. gada 23. aprīļa Direktīva 90/220/EEK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu dabā (OV L 117, 8.5.1990., 15. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 (MON-ØØ81Ø-6) produktus (D046169/00 – 2016/2922(RSP))

P8_TA(2016)0389 B8-1084/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 (MON-ØØ81Ø-6) produktus (D046169/00),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas 2016. gada 8. jūlija balsojumu, ar kuru nolemts nesniegt atzinumu,

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2012. gada 6. decembra zinātnisko atzinumu(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūciju par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 (MON-ØØ6Ø3-6 × ACS-ZMØØ3-2), sastāv vai ir ražoti no tās(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūciju par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788 (MON-877Ø5-6 × MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūciju par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 (MON-877Ø5-9 × MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūciju par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām(7),

–  ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs modifikācijas gadījumi Bt11, MIR162, MIR604 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās, un ar ko atceļ Lēmumus 2010/426/ES, 2011/893/ES, 2011/892/ES un 2011/894/ES(8),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā 2007. gada 11. un 18. aprīlī uzņēmums “Monsanto Europe S.A.” saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 11. un 23. pantu iesniedza Komisijai trīs pieteikumus, lai atjaunotu atļauju esošai pārtikai, pārtikas sastāvdaļām un barībai, kuras ražotas no kukurūzas MON 810, atļauju barībai, kura satur kukurūzu MON 810 vai sastāv no tās, un atļauju kukurūzai MON 810 produktos, kuri no tās sastāv vai to satur un kā jebkura cita kukurūza ir paredzēti citiem lietošanas veidiem, kas nav pārtika un barība, tostarp audzēšanai; tā kā pēc Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā par šiem produktiem tika paziņots Komisijai saskaņā ar minētās regulas 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu un tie tika iekļauti Kopienas ģenētiski modificētās pārtikas un barības reģistrā;

B.  tā kā 2016. gada 9. martā “Monsanto Europe S.A.” nosūtīja Komisijai vēstuli, pieprasot pieteikuma daļu, kura attiecas uz audzēšanu, izskatīt atsevišķi no pārējā pieteikuma;

C.  tā kā ģenētiski modificētā kukurūza MON-ØØ81Ø-6, kā aprakstīts pieteikumā, ietver Cry1Ab proteīnu, kas atvasināts no Bacillus thuringiensis subsp. kurstaki, kurš nodrošina aizsardzību pret atsevišķiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, tostarp Eiropas kukurūzas svilni (Ostrinia nubilalis) un Sesamia ģints sugām;

D.  tā kā Pastāvīgā komiteja 2016. gada 8. jūlija balsojumā par minēto Komisijas īstenošanas lēmuma projektu nolēma nesniegt atzinumu;

E.  tā kā divi galvenie iemesli, kuru dēļ dalībvalstis balsoja noraidoši vai atturējās, bija ilgtermiņa pētījumu par lietošanu uzturā un toksiskumu trūkums un nepietiekams riska novērtējums;

F.  tā kā arī Pārsūdzības komiteja 2016. gada 15. septembra balsojumā par minēto Komisijas īstenošanas lēmuma projektu nolēma nesniegt atzinumu, 12 dalībvalstīm, kas pārstāv 38,74 % ES iedzīvotāju, balsojot par, 11 dalībvalstīm, kas pārstāv 18,01 % ES iedzīvotāju, balsojot pret, 4 dalībvalstīm, kas pārstāv 43,08 % ES iedzīvotāju, atturoties un 1 dalībvalstij, kas pārstāv 0,17 % ES iedzīvotāju, nepiedaloties balsojumā;

G.  tā kā 2015. gada 22. aprīlī Komisija paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots tiesību akta priekšlikumam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus par atļauju piešķiršanu Komisija pieņem saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, taču bez dalībvalstu komiteju atzinumos sniegta atbalsta, un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas iepriekš bija visnotaļ liels izņēmums visai procedūrai kopumā, nu ir kļuvusi par ierastu praksi gadījumos, kad ir jāpieņem lēmums par atļaujas piešķiršanu ģenētiski modificētai (ĢM) pārtikai un barībai;

H.  tā kā 2015. gada 22. aprīļa tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, Parlaments 2015. gada 28. oktobrī noraidīja, jo ĢMO tirdzniecība notiek pāri robežām, pat ja kultūraugs tiek audzēts konkrētas dalībvalsts teritorijā, un tas nozīmē, ka Komisijas ierosinājumu noteikt “tirdzniecības un izmantošanas” aizliegumu valsts līmenī nebūtu iespējams īstenot, neatjaunojot importa robežpārbaudes; tā kā Parlaments noraidīja tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un aicināja Komisiju atsaukt tās priekšlikumu un iesniegt jaunu,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 178/2002 paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  aicina Komisiju, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību, iesniegt jaunu tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un ņem vērā valstu bieži paustās bažas ne tikai saistībā ar ĢMO drošumu veselībai vai videi;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (3) EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā, “Scientific Opinion updating the risk assessment conclusions and risk management recommendations on the genetically modified insect resistant maize MON 810” (“Zinātniskais atzinums, ar ko atjaunina riska novērtējuma secinājumus un riska pārvaldības ieteikumus par ģenētiski modificēto kukurūzu MON 810, kas izturīga pret kukaiņiem”). EFSA Journal 2012; 10(12):3017. [98 pp.] doi:10.2903/j.efsa.2012.3017 (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0456. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0040. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0039. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0038. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0271.

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913 (DAS-24236-5×DAS-21Ø23-5×MON-88913-8), sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (D046168/00 – 2016/2923(RSP))

P8_TA(2016)0390 B8-1088/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913 (DAS-24236-5×DAS-21Ø23-5×MON-88913-8), sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (D046168/00),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas balsojumu 2016. gada 8. jūlijā, nolemjot nesniegt atzinumu,

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2016. gada 9. martā sniegto atzinumu(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūciju par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25 (MON-ØØ6Ø3-6 × ACS-ZMØØ3-2), sastāv vai ir ražoti no tās(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūciju par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788 (MON-877Ø5-6 × MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūciju par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788 (MON-877Ø5-6 × MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūciju par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs modifikācijas gadījumi Bt11, MIR162, MIR604 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās, un ar ko atceļ Lēmumus 2010/426/ES, 2011/893/ES, 2011/892/ES un 2011/894/ES(8),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā uzņēmums Dow AgroSciences Europe saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu 2009. gada 12. martā iesniedza pieteikumu Nīderlandes kompetentajai iestādei, lai laistu tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražota no tās;

B.  tā kā ģenētiski modificētā kokvilna DAS-24236-5×DAS-21Ø23-5×MON-88913-8, kā aprakstīts pieteikumā, izdala fosfinotricīna acetiltransferāzes (PAT) proteīnu, kas piešķir noturību pret glufozinātamonija herbicīdiem, un modificētu CP4 5-enolpiruvil-šikimāt-3-fosfāta sintēzes (CP4EPSPS) proteīnu, kas piešķir noturību pret glifosāta herbicīdiem, Cry1F un Cry1Ac proteīnus, kas nodrošina aizsardzību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, un tā kā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra — Pasaules Veselības organizācijas specializētā vēža izpētes aģentūra — 2015. gada 20. martā klasificēja glifosātu kā cilvēkam iespējami kancerogēnu vielu(9);

C.  tā kā Pastāvīgā komiteja 2016. gada 8. jūlijā balsojot nolēma nesniegt atzinumu par Komisijas īstenošanas lēmuma projektu;

D.  tā kā pārsūdzības komiteja 2016. gada 15. septembrī balsojot par Komisijas īstenošanas lēmuma projektu, atkal nolēma nesniegt atzinumu, 11 dalībvalstīm, kas pārstāv 38,66 % ES iedzīvotāju, balsojot par, 14 dalībvalstīm, kas pārstāv 33,17 % ES iedzīvotāju, balsojot pret, 2 dalībvalstīm, kas pārstāv 28 % ES iedzīvotāju, atturoties, un 1 dalībvalstij, kas pārstāv 0,17 % ES iedzīvotāju, nepiedaloties balsojumā;

E.  tā kā 2015. gada 22. aprīlī Komisija paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots tiesību akta priekšlikumam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus par atļauju piešķiršanu Komisija pieņem saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, taču bez dalībvalstu komiteju atzinumos sniegta atbalsta, un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas iepriekš bija visnotaļ liels izņēmums visai procedūrai kopumā, nu ir kļuvusi par ierastu praksi gadījumos, kad ir jāpieņem lēmums par atļaujas piešķiršanu ģenētiski modificētai (ĢM) pārtikai un barībai;

F.  tā kā 2015. gada 22. aprīļa tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, Parlaments 2015. gada 28. oktobrī(10) noraidīja, jo ĢMO tirdzniecība notiek pāri robežām, pat ja kultūraugs tiek audzēts konkrētas dalībvalsts teritorijā, un tas nozīmē, ka Komisijas ierosinājumu noteikt „tirdzniecības un izmantošanas” aizliegumu valsts līmenī nebūtu iespējams īstenot, neatjaunojot importa robežpārbaudes; tā kā Parlaments noraidīja tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un aicināja Komisiju atsaukt savu priekšlikumu un iesniegt jaunu,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 178/2002 paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  aicina Komisiju, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību, iesniegt jaunu tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un ņem vērā valstu bieži paustās bažas, kuras attiecas ne tikai uz jautājumiem par ĢMO nekaitīgumu veselībai vai videi;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (3) EFSA Panel on Genetically Modified Organisms (GMO); Scientific Opinion on an application by Dow Agrosciences LLC (EFSA-GMO-NL-2009-68) for placing on the market of cotton 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913 for food and feed uses, import and processing under Regulation (EC) No 1829/2003. EFSA Journal 2016; 14(4):4430 [21 pp.]; doi: 10.2903/j.efsa.2016.4430. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0456. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0040. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0039. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0038. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0271. (9) IARC Monographs Volume 112: evaluation of five organophosphate insecticides and herbicides 2015. gada 20. marts.http://www.iarc.fr/en/media-centre/iarcnews/pdf/MonographVolume112.pdf (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0379.